Podcasts about raud

"Kad man bija septiņpadsmit un izdomāju, ka gribu kļūt par dziedātāju, pirmā pusgada laikā sāku skatīties repertuāru. Sapratu, ka jāiemācās Pelnrušķīte, jo tur ir tik ārkārtīgi daudz mazo notiņu, ka to paveikt – iztīrīt koloratūras tādā līmenī, kādā tām ir jābūt –, tas būtu milzīgs izaicinājums. Bet skaistākā loma, kas uzrakstīta mecosoprānam, ir Amnerisa. Un es toreiz nodomāju: ja to nodziedāšu, patiesībā dziedāt varētu arī beigt, jo mani sapņi būs piepildīti. Bet nu… Izrādās, ka ir arī citas lomas, un izrādās, ka ir arī Vāgners – nu, kaut kā nav laika apstāties!" Tā vakar, 21. martā, restorānā "Kaļķu vārti" rīkotajā preses konferencē pauda pasaulslavenā latviešu operdīva Elīna Garanča. Dzintaru koncertzālē 29. jūnijā notiks projekta "Elīna Garanča un draugi" koncerts, kuru diriģēs maestro Karels Marks Šišons. Kopā ar Garanču uz skatuves būs ķīniešu-austrāliešu tenors Kans Vans un rumāņu soprāns Jūlija Marija Dana. Pati Elīna Garanča izpildīs populārākās ārijas no pasaules opermūzikas repertuāra. Elīna Garanča uzstājusies pasaules visslavenākajos opernamos un koncertzālēs. Īpaši slavena ir viņas atveidotā Karmena: šo lomu Elīna dziedājusi daudzos operteātros, piemēram, Londonas Karaliskajā operā, Bavārijas Valsts operā, Valensijas "Palau de les Arts Reina Sofía" un Ņujorkas Metropoles operā. Un tieši šovakar, 22. martā, pulksten 20 ciklā "Sestdienas vakars Operā", svinot Žorža Bizē operas "Karmena" 150. gadskārtu, baudīsim šo operu ar Elīnu Garanču titullomā Ņujorkas Metropoles opernama izrādes ierakstā, kas veikts 2010. gadā. Bet 21. marta preses konferences ietvaros sarunā ar Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāju Ojāru Rubeni dziedātāja stāstīja ne tikai par 29. jūnijā Dzintaru koncertzālē gaidāmo koncertu, bet arī par citām savas radošās un privātās dzīves aktualitātēm, ieskicējot savus plānus tuvākajai un tālākajai nākotnei. Ojārs Rubenis: Man ir liels gods atkal būt kopā ar Elīnu Garanču. Patiešām nesaprotu, kā tu to visu laiku spēj: audzināt divus bērnus, būt formā un būt pasaules zvaigzne, ar kuru mēs patiešām ļoti, ļoti lepojamies. Bet gribu sākt ar pavisam vienkāršu jautājumu: Elīn, kā tev aizvadītajā gadā ir gājis? Elīna Garanča: Paldies par tik jaukiem un siltiem vārdiem, Ojār! Katrs šāds epitets, manuprāt, pieliek vismaz piecus gadus klāt, un tik veca es vēl īsti nejūtos... (smejas) Bet jebkurā gadījumā, atskatoties atpakaļ, bijuši tiešām brīnišķīgi koncerti, un esmu ārkārtīgi priecīga, ka mums tiek dota iespēja katru gadu šeit atgriezties ar koncertu "Elīna Garanča un draugi". Faktiski tas ir tāds jauks festivāls ne tikai vietējai, bet arī plašākai publikai, un mēs priecājamies allaž atrast jaunus dziedātājus un saņemt no klausītājiem tiešo atgriezenisko saiti – sak', "šitas man patika" un "šitas man ļoti patika" (smaida). Un bieži vien tie ir dziedātāji, kuri varbūt nav tik pazīstami – tad ir tāds dubultais prieks. Šis gads mākslinieciski bijis šausmīgi pilns ar neskaitāmiem pārlidojumiem un daudziem interesantiem projektiem; arī privāti esmu sākusi dažas aktivitātes – varbūt pat negaidītas, bet ļoti iepriecinošas. Katru gadu es saku: šis būs pēdējais gads, jo sanāk tik daudz visa kā, bet šis gads būs tiešām pēdējais, kad būs tik ārkārtīgi daudz visa kā, jo jāsāk ieskatīties pasē un jāizvērtē, vai tiešām ir vērts visur būt un kāpēc ir visur jābūt. Bet nu – tik ilgi, kamēr vēl varu, kamēr skan, kamēr publika nāk un kamēr ir interese, protams, negribas atstāt to visu novārtā. Pirms sākam runāt par mākslu un festivālu… Zinu, ka tev, Elīn, šis gads nācis ar jaunu izaicinājumu, kas man pašam ir ārkārtīgi tuvs – ar to nodarbojos vairāk nekā 30 gadu garumā. Un tad, kad dabūju zināt, ka arī tu esi sasparojusies slēpot ar kalnu slēpēm un dzirdēju, ka ar savām meitenēm slēpo, nodomāju – nu, tā: var taču apaukstēties, var taču kaut ko salauzt... Kā tev gāja, Elīn? (smejas) Slēpot aizbraucām visa ģimene. Vīrs gan trešajā dienā izstājās no stafetes, bet mēs, meitenes, turpinājām. Nodomāju – nu, ja nokritīšu un salauzīšu roku, tāpat var dziedāt, ar izsistu plecu arī var… Ir arī bijis gadījums, kad ar pārrautu saiti un kruķiem var uziet uz skatuves... Man bija plāns to iemācīties, un to arī izdarīju – protams, pietiekami labā līmenī, un meitenes ir stāvā sajūsmā. Šis dinamiskais sports ir jauka atkāpe [no ikdienas], lai vienkārši izvēdinātu galvu. Šīs nedēļas laikā nokritu kādas simt reizes, bet tas jau nekas. Kā man brālis teica – neapstājies pie tā, ka esi pakritusi, jākoncentrējas uz to, kā piecelsies! Bet tad tu slēposi arī turpmāk?  Es domāju, ka es slēpošu. Distanču slēpošana Latvijā mums visiem, protams, ir pazīstama, bet laisties no kalna ir pavisam kas cits. Uz melnajām trasēm netēmēšu, un tas man arī nav vajadzīgs, bet nu pa zilo trasi tā laiski un eleganti nošļūkt gan jau ka varēšu. (smejas) Un otra milzīgā aizraušanās, kas tev tuva – tu liec puzles! Milzīgos daudzumos, veselām sienām un milzīgos ātrumos. Un tas, kas mani pārsteidza, ka Vīnes Valsts opera pēc divdesmit sadarbības gadiem tev uzdāvinājusi milzīgu puzli – fotogrāfiju ar tevi Amnerisas lomā. Vai tu to jau saliki?  Jā! (smejas) Tā bija maziņa, tikai divi tūkstoši gabaliņu, lai gan grūtākais bija tas, ka šeit bija siena – visa brūnīgos toņos. Bet sanāca! Jā, puzles ir tāda aizraušanās. Patiesībā ikdienā man pacietība nepiemīt, tāpēc pati par sevi brīnos, ka puzles iesūc mani tādā kā paralēlā universā, taču man jāatzīst: kamēr lieku puzli, ļoti labi mācos arī [lomu] tekstus. Jo es nemāku apsēsties ar notīm un trīs stundas tajās koncentrēti skatīties. Man visu laiku jādara kaut kas paralēli, un ar puzli un notīm blakus tiešām sanāk. Pašlaik man dienaskārtībā ir lielais darbs, kuram ir 33 600 gabaliņu, un no desmit somām saliktas astoņas. Nu, nav laika pieķerties tām pēdējām divām... Un kur tu liec saliktās puzles? Jauc ārā? Dažreiz izjaucu un izmetu, bet ir viena puzle ar 18 tūkstošiem: tā ir ierāmēta. Un ir vēl viena, kas ir ar deviņiem tūkstošiem. Nezinu, ko darīšu ar šo lielo, jo nevienai sienai tā neder. Varētu būt kā grīdas mozaīka. Tavs uzvaras gājiens, sasniedzot karjeras īpašo punktu, kuru tu pati biji izvēlējusies, ir Amnerisa Verdi "Aīdā". Man arī bija tā laime to noskatīties Vīnes Valsts operā, un tu biji brīnišķīga. Cik operteātros jau esi Amnerisu atveidojusi? Pieci, seši droši vien varētu būt. Vēl būs punkts uz "i" šogad maijā – Ņujorkas Metropoles iestudējumā, kuram bija pirmizrāde pagājušajā gadā: tā droši vien būs vislielākā skatuve, kur šī loma tiks nodziedāta. Bet tā ir. Kad man bija septiņpadsmit un izdomāju, ka gribu kļūt par dziedātāju, pirmā pusgada laikā sāku skatīties repertuāru. Sapratu, ka jāiemācās Pelnrušķīte, jo tur ir tik ārkārtīgi daudz mazo notiņu, ka to paveikt – iztīrīt koloratūras tādā līmenī, kādā tām ir jābūt –, tas būtu milzīgs izaicinājums. Bet skaistākā loma, kas uzrakstīta mecosoprānam, ir Amnerisa. Un es toreiz nodomāju: ja to nodziedāšu, patiesībā dziedāt varētu arī beigt, jo mani sapņi būs piepildīti. Bet nu… Izrādās, ka ir arī citas lomas, un izrādās, ka ir arī Vāgners – nu, kaut kā nav laika apstāties! Bet šī partija man ļoti patīk, un esmu priecīga, ka man bijusi iespēja to dziedāt skaistos teātros ar kolosāliem kolēģiem. Noteikti ir arī kāda jauna loma, pie kuras tu šobrīd strādā. Ir vairākas lomas. Un tas savā ziņā ir izaicinājums, jo faktiski nevaru saprast, kurā virzienā tagad lai iet, jo tas skaistākais, kas mecosoprānam bijis, ir jau izdziedāts. Tāda automātiskā attīstība uz soprānu – tas tik vienkārši nemaz nav, jo vajadzīga gan fiziskā kondīcija, gan saišu izturība. Arī laiks sagatavoties. Bet ir, piemēram, tādas partijas kā Ortrūde no Vāgnera "Loengrīna", kas ir jau ieplānota; ir tā pati Judīte no Bēlas Bartoka operas ungāru valodā. Ir doma par Kerubīni "Mēdeju", kas būtu ļoti interesanti – viņu spēlēt. (..) Ir doma arī par pavisam traku Lēdiju Makbetu, kuru tīri psiholoģiskajā ziņā būtu interesanti spēlēt. Arī Ariadne Riharda Štrausa operā "Ariadne Naksā". Nu, un tad būs pienācis laiks arī beigt, tad jau pietiks. Bet šis plāns izskatās uz pieciem, sešiem, septiņiem gadiem! Jā, faktiski kādiem septiņiem gadiem. Vēl nav visi iestudējumi pa teātriem salikti, bet, teiksim, tās ir partijas, uz kurām varētu skatīties un ar kurām varētu spert nākamo soli.  Londonā tu tūlīt dziedāsi Verdi Rekviēmu ar Rikardo Muti. Pēc kāda principa tu izvēlies diriģentus, pie kuriem esi vai neesi gatava strādāt? Muti neizvēlas – viņš pats izvēlas! Ja Muti zvana un saka, ka jābrauc, tad es arī braucu. Un daru to labprāt, jo uzskatu, ka viņa diriģētais Verdi Rekviēms ir kaut kas ļoti īpašs. Vismaz mani tas uzrunā pavisam savādākā līmenī, manierē un veidā. Un, ja man tiešām nav jau kādi noslēgti līgumi, tad vienmēr, kad Muti sauc, es braucu, jo tas mani emocionāli uzlādē; tas ir psiholoģiski liels pārdzīvojums – dziedāt šo skaņdarbu viņa vadībā. Vai bijuši arī gadījumi, kad esi atteikusies no kāda diriģenta? Nē, patiesībā nē. Ja atsakos, tad atsakos no iestudējumiem, jo gala beigās mums, dziedātājiem, jākāpj uz skatuves un to, ko komponists un libretists uzrakstījis, jāmēģina pārraidīt publikai. Tu esi kā darba rīks – tev jāmēģina izstāstīt konkrētā personāža pārdzīvojumi un situācija. Ja ir pilnīgi traks iestudējums un tajā grūti atrast sev tuvu vidi… Lai gan man nav bijis tā, ka es no kaut kā būtu izstājusies ar lielu skandālu. Ja runājam par šī gada koncertu Jūrmalā. Kas būs šīs vasaras galvenās zvaigznes un ar ko viņas ir īpaši vērā ņemamas, ka tu viņas es uzaicinājusi? Mums ir divi dziedātāji. Viens no viņiem ir ķīniešu-austrāliešu tenors Kans Vangs, ar kuru mans vīrs sastrādājies, ja nemaldos, Pučīni "Bohēmas" izrādēs. Viņš, tāpat kā es, ir viens no Kārdifas dziedātāju konkursa uzvarētājiem. Viņš tajā neuzvarēja, bet tas ir kārtējais apliecinājums tam, ka ne vienmēr visi uzvarētāji pēc tam arī izveido karjeru. Par viņu runā, ka viņš varētu būt jaunais Pavaroti aizvietotājs. Man gan ļoti nepatīk, ja dziedātājus salīdzina, jo uzskatu, ka ikkatram dziedātājam ir savs īpašais, unikālais talants un tembrs. Bet viņam ir tiešām skaista karjera liriskajā repertuārā. Viņa tenors uzrunā un silda ar savu tembru. Viņam pasaules kartē ir ļoti skaisti piedāvājumi – vienalga, vai tā būtu Čikāgas Liriskā opera, Ņujorkas Metropole, Minhene vai Berlīne. Viņš ir starptautiska zvaigzne. Otra ir dziedātāja Jūlija Marija Dana no Rumānijas, kā mēs viņu saucam – apslēptais dārgums. Atkal jau – ja gribētu salīdzināt, viņa varētu būt tāda jaunā Andžela Georgiu ar ļoti siltu liriskā soprāna balsi, kura faktiski savā ziņā ir izvēlējusies slēpties no milzīgas preses uzmanības, jo uzskata, ka labāk šo laiku ir veltīt savas balss un personības izkopšanai, nekā sarunāties ar presi un būt mediju vidē. Ja apzinies, ka ne visi var izturēt šo spiedienu, pārlidojumus, uzmanību un to, ka katru reizi tev atkal jārada jauns brīnums, tad faktiski tāda nedaudz atturēšanās dziedātājam nemaz par sliktu nenāk. Viņa ir kārtīgs liriskais soprāns ar starptautisku karjeru. Ar viņu vēl neesam sastrādājušies, bet esam ļoti daudz ko ar viņu izrunājuši; ļoti daudzi cilvēki ļoti, ļoti pozitīvi izsakās par viņu. Tas, ko mēs esam redzējuši un dzirdējuši, mūs uzrunā un aizkustina. Tagad notiek repertuāra salikšana. Kā jau parasti, šajos koncertos pirmā ir nopietnā jeb klasiskā daļa, bet izklaidējošāks materiāls iekļauts otrajā daļā – lai publiku var gandarīt ne tikai intelektuāli, bet arī emocionāli. Kā ir sastādīt programmu Dzintariem, kur ir visraibākā publika, kura ar nopietnām lietām varbūt ne vienmēr grib sastapties? Vai jūs ar Karelu Marku Šišonu domājat par to, lai skanētu ne tikai tie skaņdarbi, kas ir ļoti populāri, bet arī tādi, kas mums, publikai, iemācītu to, pie kā mums vajadzētu pierast? Tādi nopietni un labi. Jo, kā mēs zinām, ir tā, ka pie Vāgnera ir jāpierod, kamēr Verdi var diezgan labi klausīties. Šajā ziņā jāatzīst, ka mans vīrs Karels ir ļoti veiksmīgs programmu salicējs – viņam ir sava stratēģija. Nezinu, vai to var saukt par kādu noslēpumu, bet viņam patiešām vienmēr sanāk ļoti veiksmīgi šīs programmas veidot ar kulminācijas efektu – dot cilvēkiem kaut ko, kas viņus uzrunā, tad iedot mazu atelpu, un tad atkal viņus vest uz nākamo soli, un tad atkal seko atelpa ar vairāk pazīstamiem un mazāk pazīstamiem gabaliem. Mēs vienmēr jautājam arī pašiem dziedātājiem – lai viņi šajos koncertos var parādīt sevi vislabākajā vokālajā gaismā. Un tajā pašā laikā publikai piedāvātu melodijas – gan atpazīstamas, gan mazāk atpazīstamas, bet tai pašā laikā veidojot tādu kāpienu, lai beigās sanāk riktīgs uzrāviens!  Protams, beigās vienmēr ir popūrijs, kad tiek saliktas vairākas populāras melodijas kopā ar ļoti skaistiem, zem atvērtām debesīm veidotiem koncertu aranžējumiem, ko Karels arī ļoti bieži apstrādā. Pati savās interesēs vienmēr meklēju kādu jaunu āriju, jaunu personāžu, kuru vēl neesmu dziedājusi, un katru reizi līdz šim tā ir sanācis. Domājot par nākotnes repertuāru, šādi koncerti ir arī platforma – sākt apdziedāt ārijas, gūt pieredzi ar adrenalīnu un ar publikas klātbūtni, lai pēc tam konkrēto pēc kādiem gadiem varētu dziedāt uz skatuves, izrādē. Iznāk tāda kā bāzes iestrādāšana. Šogad arī droši vien tā būs: no manas puses jau pieminētā "Lēdija Makbeta" ir viens no raksturiem jeb tēliem, kas mani ļoti interesē – viņai ir brīnišķīgas ārijas! Vēl izdomāsim, kuru ņemsim. Šogad Johans Štrauss svin jubileju. Viņa melodijas cilvēkiem ir ļoti tuvas. Mēģinām to visu tagad salikt kopā. Skatāmies, lai dueti labi piestāvētu gan vienam, gan otram. Mana balss mainās, un repertuārs, kuru es dziedu, attīstās. Jaunākiem dziedātājiem varbūt vēl nav tik plašs ampluā, lai izvēlētos, tāpēc mēģinu to visu kaut kā kopā salikt. Ceram uz labu laiku, veselīgām balss saitēm un brīnišķīgu publiku! Vai neesat domājuši par to, ka šo koncertu varētu izvērst par īstu festivālu uz vairākām dienām, vienlaikus izvēršot to arī kā konkursu jaunajiem dziedātājiem? Jaunajam dziedātājam iedot platformu uzstāties publikas priekšā, pirms viņš nokļūst uz teātra skatuves, ir ļoti interesants projekts: šādu formātu esam atraduši Austrijā, kur tiek rīkots konkurss "Nākotnes balsis". Uzvarētājs nokļūst koncertā "Dziedi ar mums kopā". Tur ir 4500 vietas vienā koncertzālē, un otrā – aptuveni 3000; koncerts tiek rādīts arī televīzijā, un tiem, kam ir trešā, ceturtā, piektā vieta, tiek dota iespēja divas dienas pirms šī koncerta uzstāties vai nu parkā, vai klostera telpā, dziedot vairākus ieskaņas koncertus. Arī es par šo tēmu domāju, jo gan tehniskā, gan muzikālā, gan skatuviskā pieredze ir sakrājusies un gribētos to kaut kādā formātā nodot arī tālāk jaunajiem dziedātājiem. Jo darbs ar jaunajiem dziedātājiem man ļoti patīk, un man varbūt būtu arī, ko viņiem teikt. Skatīsimies. Jo īpaši vasara, kad nav aktīvās studijas un aktīvo mēģinājumu, šādiem pasākumiem ir interesanta platforma. Tas kādreiz nākotnē varbūt varētu kaut kādā veidā attīstīties. Šovasar tev ir arī neliela koncerttūre pa dažām Latvijas pilsētām kā veltījums tavai mammai. Šis lēmums ir personīgs, jo šogad paiet tieši desmit gadi, kopš mammiņa aizgāja mūžībā. Kamermūzika vienmēr bijusi ļoti pamatīga manas karjeras sastāvdaļa. Jau no pašiem pirmsākumiem esmu to dziedājusi, un man bija iekšējā vajadzība aizbraukt uz dažādiem Latvijas novadiem. Būs darbi, kurus kā maza meitene atceros, kad mamma tos dziedāja, tāpat ir skaņdarbi, kurus esmu izvēlējusies tāpēc, ka tie mani uzrunā. Tas ir gan piemiņas veltījums, gan arī tāda gluži egoistiska psiholoģiska turneja man pašai – savilkt kopā zināmas paralēles. Braucot, piemēram, atpakaļ no Rēzeknes, sanāks braukt tieši pa to pašu šoseju, no kuras nobraucot, četrarpus kilometru attālumā ir mana bērnības māja, kurā es augu, un kurā es, segu saņemot aiz visiem četriem stūriem, lēcu ar izpletni lejā no kūtsaugšas. Visādas spilgtas atmiņas... Man ļoti gribētos to atkal pieredzēt.  Šajā programmā būs daudz latviešu komponistu skaņdarbu no Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa un Jāzepa Vītola pūra: daudzus no tiem pagājušajā gadā dziedāju Zalcburgas festivālā, un šogad šos latviešu komponistus dziedāšu gan Vigmora zālē Londonā, gan "Musikverein" Vīnē, gan Lincā un Grācā, un Parīzē... Tas arī man tāds emocionāls pārdzīvojums un gandarījums, ka beidzot arī latviešu mūzika manā starptautiskajā ceļā drīkst izskanēt uz vairākām skatuvēm. Cilvēki, kas pagājušajā gadā Zalcburgā to klausījās,  bija ļoti pārsteigti par to, cik bagātīga ir mūsu mūzikas valoda. Ja domājam par mūsdienu komponistiem, daudzi no tiem, kuri aizgājuši, rakstījuši manai mammai kā mecosoprānam: viņu darbi mammas sniegumā piedzīvojuši pasaules pirmatskaņojumu. Plakidis, Kalsons… Tāpat Selga Mence. Jebkuram no viņiem piestāvētu un piederētos atkal tikt atvērtiem un pārlapotiem. Tas man ir tāds projekts: kad vairs nevarēšu operu padziedāt, nākamos desmit gadus vēl varēšu dziedāt kamermūziku. Man šī mūzika ļoti patīk – tā ir tik ļoti dažāda, un fakts, ka latviešu mūzika latviešu valodā izskan kaut vai tajā pašā Zalcburgas festivālā – tas ir liels prieks un gandarījums. Par to tev milzīgs paldies arī no Latvijas sabiedrības un Latvijas Radio 3 "Klasika"! Liels paldies, ka tu to dari, jo ne tik bieži mēs ar mūsu komponistu dziesmām esam klausītājus iepriecinājuši. Un visbeidzot man gribas pajautāt: dažādu iemeslu dēļ tu ļoti ilgi neesi dziedājusi Latvijas Nacionālajā operā. Tagad tai ir jauns direktors – talantīgs un enerģisks. Vai jums ir bijušas sarunas, ka tu tomēr varētu nodziedāt kādas lomas arī uz Nacionālās operas skatuves? Ir bijušas sarunas, un, visticamāk, droši vien tas arī īstenosies. Voldiņa kungs bija atbraucis uz Vīni, skatījās "Donu Karlosu", nākamajā rītā kopā brokastojām un diezgan daudz ko izrunājām un sarunājām. Tagad tas viss tiek oficiāli uzrakstīts un salikts uz papīra, un mēģināsim visu saskaņot tā, lai patiešām sanāktu arī atgriešanās Latvijas Nacionālajā operā. Paldies par tavu stāstījumu, Elīn, un nu laiks jautājumiem! Gunda Vaivode: Vai tu esi redzējusi filmu "Straume"? Protams! Mēs visi noskatījāmies. Raudāji? Nē, es neraudāju. Esmu racionāliste. Bet man ir ārkārtīgs lepnums… Pilnīgi neiedomājami! Un mani visvairāk satriec fakts, kādā veidā šī filma tika uz tās pašas "Oskara" lielās biznesa skatuves uz to ento miljonu vērto filmu fona! Re, ko nozīmē talants! Nav vajadzīgi skaļi vārdi – ir vajadzīgs talants un darbs. Uzņēmība un disciplīna. Un vīzija. Man liekas, tik tiešām – ja neklausās visās tanīs ārišķībās un nepievērš uzmanību patērētājsabiedrībai, bet patiešām rok, ceļ un ar savu morāles vīziju strādā tam, kam sirsniņa atvērti strādā, var sasniegt ļoti lielas virsotnes. Ojārs Rubenis: Zinu, ka tu lēnām esi sākusi nodarboties ar to pašu darbu, ko darīja tava mamma – ar pedagoģiju. Vai tu domā par to, ka pēc gadiem desmit tu varētu būt arī laba skolotāja? Jo mums Latvijā vokālā pedagoģija arī ir ļoti, ļoti nepieciešama. Protams, es par to domāju. (..) Nezinu, vai būšu laba skolotāja, bet es noteikti būšu skarba skolotāja, jo uzskatu, ka šajā pasaulē ar visu to, ka katra otrā ir pasaules zvaigzne, mēs esam pazaudējuši tādu kā iekšējo morāli – ko nozīmē būt labam dziedātājam. Konkursos, kuros pati esmu piedalījusies un kuros mani sāk pamazām saukt žūrijā, esmu novērojusi, kādā vidē daudzi dziedātāji ir auguši, ko viņi domā un kā viņi iedomājas, kā visam vajadzētu notikt. Kāpēc nav tā, ka pēc akadēmijas beigšanas Metropole nākamajā rītā viņiem nezvana un nesaka: "Mēs jau sen gaidījām, lai jūs atbrauktu!" Ir nepieciešams šiem jaunajiem cilvēkiem palīdzēt nevis tikai ar tehniku un tikai muzikāli, bet arī ar padomiem par ikdienas dzīvi, jo daudzi no viņiem nezina, ko lai dara pēc akadēmijas beigšanas. Saņēmi savu bakalauru, bet – ko tālāk? Viņš nezina, ka jābrauc uz noklausīšanos, kādās programmās var iestāties, kāpēc vienam der viena programma, bet otram jābrauc uz B klases teātri un jāsāk dziedāt mazās lomas. Daudziem dziedātājiem – arī man savulaik – šī palīdzība nav pieejama. Mūsdienu pasaulē diemžēl teātru intendanti un aģenti tikai "slauc": šodien vari – labi, ja rīt nevarēsi, pasauksim nākamo. Diemžēl ļoti daudziem dziedātājiem jāpieņem arī sāpīgi lēmumi. Šajā profesijā ir tā, kā mana mamma reiz teica: ja nevari būt labākā, tad nemaz nesāc. Jo gandarījuma mirkļu noteikti būs mazāk nekā to, kas tevi pavada ikdienā. Pusgadu tu vari gatavot partiju, tad sešas nedēļas - iestudējumu,  bet kritiķis uzraksta, ka viss ir galīgi garām. Tam jābūt gatavam, un tas ir jāpieņem. Ja es mācītu, tad gribētu ne tikai nodot savas zināšanas, bet arī palīdzēt cilvēkiem atrast savu ceļu un varbūt ieteikt kaut ko. Tas ir skarbi, bet uzskatu, ka tāda patiesības atklāšana ir nepieciešama, jo nav nekā sāpīgāka, ja cilvēks cer, cer un cer, bet beigās dzīve viņam parāda, ka cerības bijušas veltas. Tieši šajā profesijā ir ārkārtīgi nepieciešams diezgan ātri saprast, vai vari, vai nevari. Paldies, Elīn, un man ir milzīgs prieks, ka tev cerības bijušas sabalansētas ar to, ko esi darījusi un nav bijis milzīgu vilšanos. Jo es pat neatceros, kad pret tevi būtu vērsta kāda negatīva kritika. Nav runa tikai par kritiku. Mans lielākais kritiķis esmu es pati, un gandarījuma sajūta – vai nu tā ir, vai tās nav. Tā var neparādīties pat pēc ļoti labas kritikas. (..) Bet kritika, protams, var būt arī palīdzoša.  (Jautājums no žurnālistu puses): Kas jūs saista ar Latviju bez šiem koncertiem? Vai vasarā būs atkal savs dārziņš un tomāti?  Protams, būs ikgadējā dārza ballīte, kurā sanāk draugi, ir skaļi un līksmi. Vēl taču ir sēnes – ar meitenēm stāvā sajūsmā vienmēr septembrī un oktobrī atrodam laiciņu atbraukt un tās salasīt. Tā ir arī zaļā zāle jūlijā; tā ir Sigulda un Jūrmala, un arī lauki. Absolūta nepieciešamība! Es ļoti bieži šeit parādos, un neviens pat nemaz nezina, ka esmu ieradusies, jo izvairos; atbraucu mājās uzlādēties bez tāda pompa – sak', esmu atbraukusi, pievērsiet man uzmanību! Es vienkārši iebraucu, tētis atver durvis, un mierīgi divas dienas varu nodzīvot mājās un satikties tikai ar saviem ģimenes locekļiem. Dažreiz pat draugi nezina, ka esmu bijusi Latvijā.  (Jautājums no žurnālistu puses): Vai sarunas bijušas arī ar Maestro Raimondu Paulu par tālāko sadarbību?  Šobrīd notiek darbs pie [ideju] izstrādes. Pēc koncertiem esam runājušies par to, ko esam paveikuši. Jāskatās, ko vēl varētu paspēt. Ir sagatavoti daudzi jauni aranžējumi Maestro darbiem, un man ir tāda doma: sarīkot ne tikai klasisku koncertu, bet tādu kā popūriju, tā saucamo krosovera žanra koncertu, un Maestro Pauls ar savām melodijām ir unikāls šajā ziņā. Tas kaut kad tiks īstenots.

Au sommaire du Sous-Marin aujourd'hui : Anaëlle de Fenix FM a rencontré Inès Léraud lors du festival Longueur d'Ondes. Inès… The post Champs de bataille, l'histoire enfouie du remembrement : entretien avec Inès Léraud first appeared on Radio Campus Angers.

Né à Tokyo de parents franco-japonais, Dan nous présente ses différentes activités regroupées au sein de son entreprise Ilyfunet : le centre culturel Espace Japon à Paris, qui regroupe une cantine / salon de thé / izakaya, des cours de japonais ou encore des ateliers culturels divers ; la publication des journaux mensuels Zoom Japon et OVNI, en français et en japonais.

Rencontre avec Inès Léraud, enquêtrice et co-autrice des Algues Vertes, l'histoire interdite et Champs de bataille : L'Histoire enfouie du remembrement. Univiox se met au vert, l'émission commune du réseau des radios Campus www.radiocampus.fr

Rencontre avec Inès Léraud, enquêtrice et co-autrice des Algues Vertes, l'histoire interdite et Champs de bataille : L'Histoire enfouie du remembrement. Univiox se met au vert, l'émission commune du réseau des radios Campus www.radiocampus.frHébergé par Ausha. Visitez ausha.co/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Vaibakunstnik ja kirjanik Anu Raud kirjutas Fred Jüssile mõeldes novelli "Metsavahid".

Tue, 21 Jan 2025 10:09:12 GMTRadioJRadioJnonofull13:06

Sa bande dessinée sur le scandale écologique et sanitaire des algues vertes en Bretagne s'est vendue à plus de 150 000 exemplaires. Inès Léraud revient en librairie avec un nouveau roman graphique intitulé Champs de bataille : l'histoire enfouie du remembrement publié chez Delcourt. La journaliste et autrice revient sur le grand plan de modernisation agricole qui a bouleversé les paysages et les écosystèmes en France. À lire aussiInès Léraud pour sa BD «Algues vertes, l'histoire interdite» 

Sa bande dessinée sur le scandale écologique et sanitaire des algues vertes en Bretagne s'est vendue à plus de 150 000 exemplaires. Inès Léraud revient en librairie avec un nouveau roman graphique intitulé Champs de bataille : l'histoire enfouie du remembrement publié chez Delcourt. La journaliste et autrice revient sur le grand plan de modernisation agricole qui a bouleversé les paysages et les écosystèmes en France. À lire aussiInès Léraud pour sa BD «Algues vertes, l'histoire interdite»

Selle nädala Kuku Raadio järjejutuminutites kuuleme katkendeid Kenkō „Jõudeaja võrsetest", mis toob meieni kaugel 14. sajandil Jaapanis kirja pandud arutlusi, mõistulugusid ja tarkuseteri.

Du lundi au vendredi, Julien Pichené fait le point sur l'actualité des médias. Aujourd'hui, TF1 a annoncé la date de diffusion de son nouveau jeu "Gladiators", Cyril Féraud présentera plusieurs primes ce mois-ci et Prisma Média a inauguré en début de semaine un quinzomadaire “Télé 15 jours” .

Du lundi au vendredi, Julien Pichené fait le point sur l'actualité des médias. Aujourd'hui, TF1 a annoncé la date de diffusion de son nouveau jeu "Gladiators", Cyril Féraud présentera plusieurs primes ce mois-ci et Prisma Média a inauguré en début de semaine un quinzomadaire “Télé 15 jours” .

Du lundi au vendredi, Julien Pichené fait le point sur l'actualité des médias. Aujourd'hui, TF1 a annoncé la date de diffusion de son nouveau jeu "Gladiators", Cyril Féraud présentera plusieurs primes ce mois-ci et Prisma Média a inauguré en début de semaine un quinzomadaire “Télé 15 jours” .

Chaque jeudi soir à partir de 18h sur BFM PARIS, une femme ou un homme politique d'Ile-de-France est l'invité spécial de BFM PARIS pour répondre aux questions d'Alexia Elizabeth.

durée : 00:10:41 - L'INVITE franceinfo soir - L'actuelle maire de Paris Anne Hidalgo, qui a renoncé à briguer un nouveau mandat, a adoubé Rémi Féraud pour lui succéder.

Chaque jour, Jean-Luc Lemoine vous offre une session de rattrapage de tout ce qu'il ne fallait pas manquer dans les médias.

Chaque jour, Jean-Luc Lemoine vous offre une session de rattrapage de tout ce qu'il ne fallait pas manquer dans les médias.

Chaque jour, Jean-Luc Lemoine vous offre une session de rattrapage de tout ce qu'il ne fallait pas manquer dans les médias.

La matinale Tocsin du vendredi, c'est avec Nicolas Vidal, et un programme très chargé :2:30 « L'hommage national du 11 novembre cache quelque chose d'effroyable »

Saints du jour 2024-10-13 Saint Géraud d'Aurillac by Radio Maria France

"Limité à 80" Pascal Atenza revisite l'actualité en 80 secondes ! Découvrez la chronique d'aujourd'hui !

Bulletin d'actualités. Erika Marinova explique la fabrication des guitares. Entretien du bassiste Hadrien Féraud par Frédéric Miskiewicz.

Dans son émission média, Thomas Isle et sa bande reçoivent chaque jour un invité. Aujourd'hui, Cyril Féraud, animateur, pour sa première à la présentation de "Tout le monde veut prendre sa place", émission diffusée sur France 2 du lundi au vendredi à 11H50 et toutes ses autres actualités.

Dans son émission média, Thomas Isle et sa bande reçoivent chaque jour un invité. Aujourd'hui, Cyril Féraud, animateur, pour sa première à la présentation de "Tout le monde veut prendre sa place", émission diffusée sur France 2 du lundi au vendredi à 11H50 et toutes ses autres actualités.

Toute l'actualité des médias, de la télé à la radio, de la presse écrite aux réseaux sociaux, des shows populaires aux publications les plus pointues, dénuée d'à-priori, mais non de bienveillance. Accompagné de chroniqueurs et de spécialistes, Thomas Isle décrypte chaque jour ce qui fait parler dans les médias.

Dans son émission média, Thomas Isle et sa bande reçoivent chaque jour un invité. Aujourd'hui, Cyril Féraud, animateur, pour sa première à la présentation de "Tout le monde veut prendre sa place", émission diffusée sur France 2 du lundi au vendredi à 11H50 et toutes ses autres actualités.

Dans son émission média, Thomas Isle et sa bande reçoivent chaque jour un invité. Aujourd'hui, Cyril Féraud, animateur, pour sa première à la présentation de "Tout le monde veut prendre sa place", émission diffusée sur France 2 du lundi au vendredi à 11H50 et toutes ses autres actualités.

Dans son émission média, Thomas Isle et sa bande reçoivent chaque jour un invité. Aujourd'hui, Cyril Féraud, animateur, pour sa première à la présentation de "Tout le monde veut prendre sa place", émission diffusée sur France 2 du lundi au vendredi à 11H50 et toutes ses autres actualités.

Dans son émission média, Thomas Isle et sa bande reçoivent chaque jour un invité. Aujourd'hui, Cyril Féraud, animateur, pour sa première à la présentation de "Tout le monde veut prendre sa place", émission diffusée sur France 2 du lundi au vendredi à 11H50 et toutes ses autres actualités.

Le moment où il a perdu goût à la vie, ce qui l'agace à la télévision, l'époque où il a perdu sa modestie ou encore les coulisses de sa chronique sur DSK, Stéphane Guillon refait sa télé ce samedi 7 septembre. Cyril Féraud, également invité, évoque la naissance de son fils Tim et son arrive dans "Tout le monde veut prendre sa place" ! Ecoutez On refait la télé avec Éric Dussart, Jade, Isabelle Morini-Bosc du 07 septembre 2024.

Chaque jour, Héloïse Goy dévoile les infos indispensables à connaître en matière de culture : les dernières actus musique, les sorties littéraires ou cinéma, les expositions, les nouvelles pièces de théâtre et les séries à ne pas manquer... C'est ici !

Chaque jour, Héloïse Goy dévoile les infos indispensables à connaître en matière de culture : les dernières actus musique, les sorties littéraires ou cinéma, les expositions, les nouvelles pièces de théâtre et les séries à ne pas manquer... C'est ici !

Chaque matin, le club de l'été contacte une personnalité d'Europe 1 pour partager quelques secondes de ses vacances.

Chaque matin, le club de l'été contacte une personnalité d'Europe 1 pour partager quelques secondes de ses vacances.

Chaque jour, Jean-Philippe Longo revient sur des événements de l'histoire de la télévision.

Chaque jour, Jean-Philippe Longo revient sur des événements de l'histoire de la télévision.

Dans la nuit du 14 au 15 juin, alors qu'il participe à l'ultra-trail du Haut-Giffre en Haute-Savoie, un homme âgé de 52 ans fait une chute mortelle dans une descente. D'autres coureurs basculent eux aussi dans le ravin. Deux sont gravement blessés et héliportés. L'un des participants, Patrice Héraud, 50 ans, assiste au drame, impuissant. Cette nuit-là, il a eu peur pour sa vie, malgré son expérience de la montagne. Car sur cette portion du parcours, la descente était devenue très glissante à cause des conditions météo dantesques.Ce père de famille, passionné de courses en nature, témoigne au micro de Camille Ruiz.Écoutez Code source sur toutes les plates-formes audio : Apple Podcast (iPhone, iPad), Google Podcast (Android), Amazon Music, Podcast Addict ou Castbox, Deezer, Spotify.Crédits. Direction de la rédaction : Pierre Chausse - Rédacteur en chef : Jules Lavie - Reporter : Camille Ruiz - Production : Raphaël Pueyo, Thibault Lambert, Ambre Rosala et Barbara Gouy - Réalisation et mixage : Julien Montcouquiol - Musiques : François Clos, Audio Network - Archive : France Bleu Isère. Hébergé par Acast. Visitez acast.com/privacy pour plus d'informations.

Prédestinée à devenir fonctionnaire à l'issue de ses études à l'IEP d'Aix en Provence, Salomé Géraud décide de prendre la voie de l'entreprenariat. En 2011, alors stagiaire à San Francisco, elle fait la rencontre de Pierre, son futur mari et associé. De leur amour naissent trois enfants et un projet un peu fou. Prenez un drive, retirez les emballages et obtenez "Le Drive tout nu", le seul réseau de supermarchés en drive et en physique zéro déchet au monde. Mais avant d'obtenir le succès qu'on lui connaît aujourd'hui, Le Drive tout nu c'est un pari risqué, qui a réussi grâce à la créativité et à l'énergie débordante de ses fondateurs. Né du constat que la moitié des déchets d'un français (soit 300kg/an) proviennent des emballages, le concept germe en 2012. Malheureusement, faute de temps et d'argent, le jeune couple est forcé d'abandonner le projet. C'est finalement en 2017, à trois semaines de leur mariage qu'ils finissent par se lancer ! Sélectionnés dans la promotion Ticket For Change pour se faire accompagner, Salomé et Pierre abandonnent leurs CDI et se lancent dans l'inconnu. Leur aventure débute ainsi avec une communication forte et engageante et beaucoup d'énergie pour déployer un test très bien rodé de leur concept. S'en suivent des année ponctuées par un buzz incroyable sur Brut, la recherche de financements, de nouveaux lieux, des travaux fait-maison, l'explosion des ventes durant le Covid, le développement de nouvelles filiales ou encore, très récemment, l'ouverture d'un tout premier super-marché zéro-déchets. Intrigué(e) ? On ne vous en dit pas plus et on vous laisse découvrir plus en détails et sans plus attendre l'histoire et les galères du Drive tout nu, dès maintenant sur le podcast La Galère.

Du lundi au vendredi, Julien Pichené fait le point sur l'actualité des médias. Aujourd'hui, l'éventualité d'un débat entre Gabriel Attal, Jordan Bardella et Jean-Luc Mélenchon avant les élections législatives, une enquête de Libération met en cause des anciennes grandes figures du journalisme, Theo Curin succède à Cyril Féraud à la présentation de "Slam" et la nouvelle saison du « Bachelor » commencera plus tard que prévu.

Du lundi au vendredi, Julien Pichené fait le point sur l'actualité des médias. Aujourd'hui, l'éventualité d'un débat entre Gabriel Attal, Jordan Bardella et Jean-Luc Mélenchon avant les élections législatives, une enquête de Libération met en cause des anciennes grandes figures du journalisme, Theo Curin succède à Cyril Féraud à la présentation de "Slam" et la nouvelle saison du « Bachelor » commencera plus tard que prévu.

Du lundi au vendredi, Julien Pichené fait le point sur l'actualité des médias. Aujourd'hui, une scène de l'élimination d'Ines Reg lors de la finale de "Danse avec les stars" coupée au montage, Cyril Féraud remplacera Jarry à la tête de l'émission "Tout le monde veut prendre sa place" et le foot anglais sans les commentaires désormais disponible sur Canal+.

Chaque jour, Jean-Luc Lemoine vous offre une session de rattrapage de tout ce qu'il ne fallait pas manquer dans les médias.

Dans son émission média, Thomas Isle et sa bande reçoivent chaque jour un invité. Aujourd'hui, l'animateur de télévision Cyril Féraud pour le Quiz des Champions diffusé samedi 20 avril à 21h10 sur France 2.

Chaque jour, Jean-Luc Lemoine vous offre une session de rattrapage de tout ce qu'il ne fallait pas manquer dans les médias.

Dans son émission média, Thomas Isle et sa bande reçoivent chaque jour un invité. Aujourd'hui, l'animateur de télévision Cyril Féraud pour le Quiz des Champions diffusé samedi 20 avril à 21h10 sur France 2.

Toute l'actualité des médias, de la télé à la radio, de la presse écrite aux réseaux sociaux, des shows populaires aux publications les plus pointues, dénuée d'à-priori, mais non de bienveillance. Accompagné de chroniqueurs et de spécialistes, Jean-Pierre Foucault décrypte chaque jour ce qui fait parler dans les médias.

durée : 00:58:44 - Cyril Féraud programme 42ème rue - par : Laurent Valière - Cyril Féraud ne fait pas mystère de son goût pour la comédie musicale : il a même chanté en duo le Blues du Businessman aux Chorégies d'Orange en 2021. Quelques jours après sa co-présentation des Victoires de la Musique, il partage avec nous ses spectacles préférés. - réalisé par : Céline Parfenoff

Scott Kerr speaks to Pascal Féraud, Executive Chef at DUCASSE Paris, the restaurant group for world renowned chef Alain Ducasse. Pascal discusses his career working as a top chef in many of Alain Ducasse's emblematic fine dining restaurants including Le Louis XV in Monaco and Le Jules Verne located on the second floor of the Eiffel Tower in Paris. Pascal also talks about the Ducasse philosophy that's shared across the Group's extensive global empire of restaurants, adjusting his approach for American tastes and habits when he worked in Los Angeles, how the role of executive chef has changed over the years, Ducasse's haute chocolate universe, fine dining trends, and the impact of advanced technology on his kitchens. Plus: The challenges that come with operating a high-end restaurant in the Eiffel TowerFeaturing: Pascal Féraud, Executive Chef at DUCASSE Paris (ducasse-paris.com)Host:Scott Kerr, Founder & President of Silvertone ConsultingAbout The Luxury Item podcast:The Luxury Item is a podcast on the business of luxury and the people and companies that are shaping the future of the luxury industry.Stay Connected: Email: scott@silvertoneconsulting.comListen and subscribe to The Luxury Item wherever you get your podcasts. Tell a friend!

Chaque jour, Jean-Luc Lemoine vous offre une session de rattrapage de tout ce qu'il ne fallait pas manquer dans les médias.

Raug digs deep into his upbringing, family dynamic, how his content's boomin', how he deals with anxiety, and more. ----- 00:00 Intro 0:05 Flakko introduces Raud and talks about acting in Netflix shows, asks him where in Philly he's from 2:45 Raud talks about getting his channel taken down, and starting over on youtube  6:40 Flakko asks Raud about his boxing videos, and seeing his friend losing a fight 8:50 Raud on what videos on youtube and twitch helped him gain subscribers and take youtube more seriously 10:30 Flakko asks if the stories that Raud tells on his channel are true, or if he makes them up  14:00 Raud talks about his Mom dating a woman while he was growing up, meeting his dad later in life 19:00 Raud talks about seeing his opp get beat up, and talks about banning certain people from Philly  22:30 Raud talks about meeting up with other youtubers in Philly, saying you got to be fake with other content creators to gain subscribers 27:00 Flakko asks Raud about his subscribers and whether he feels responsible for influencing his young audience  30:00 Raud talks about getting jumped, and feeling PTSD when he sees big groups of people  35:30 Flakko talks on the Tea Pages making drama between Raud and other youtubers 42:00 Flakko asks Raud Jaystar to apologize for the beef that started online, doing the ____ on videos44:50 Flakko talks about not being able to sing certain songs and do dances that disrespect people who have passed  48:30 Flakko says Raud could be a great rapper if he took music more seriously 50:20 Flakko says Philly has lost its sound, Raud says people from Jersey style music is old  54:30 Raud and Flakko talk about rappers stealing styles from other cities, and waves in music changing fast  56:00 Raud talks about Drake, Beyonce, and Uzi hopping on the Club music wave  58:00 Raud talks about making his own genius videos, and talks about what's next in music, acting and youtube 1:01:30 Flakko says he wants to box with Raud and his crew when he goes to Philly ----- NO JUMPER PATREON http://www.patreon.com/nojumper CHECK OUT OUR NEW SPOTIFY PLAYLIST https://open.spotify.com/playlist/5te... FOLLOW US ON SNAPCHAT FOR THE LATEST NEWS & UPDATES https://www.snapchat.com/discover/No_... CHECK OUT OUR ONLINE STORE!!! http://www.nojumper.com/ Follow us on SPOTIFY: https://open.spotify.com/show/4ENxb4B... iTunes: https://itunes.apple.com/us/podcast/n... Follow us on Social Media: https://www.snapchat.com/discover/No_... http://www.twitter.com/nojumper http://www.instagram.com/nojumper https://www.facebook.com/NOJUMPEROFFI... http://www.reddit.com/r/nojumper JOIN THE DISCORD: https://discord.gg/Q3XPfBm Follow Adam22: https://www.tiktok.com/@adam22 http://www.twitter.com/adam22 http://www.instagram.com/adam22 adam22hoe on Snapchat Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices