Podcasts about sazi

Hara Hachi bu in giapponese significa "Mangia finché non sei pieno per otto parti (su dieci)" o "pancia piena all'80 per cento".  E a quanto pare è una pratica diffusa dalla popolazione di Okinawa che, secondo uno studio di molti anni fa, è una delle popolazioni più longeve al mondo. - Questo episodio è sponsorizzato da Serenis: con il codice UNPASSOALGIORNO7 puoi iniziare un percorso su Serenis per prenderti cura del tuo benessere mentale a un prezzo convenzionato. Scopri di più su https://www.serenis.it/influencer/un-passo-al-giorno?utm_source=influencer&utm_medium=affiliate&utm_cam paign=un passo al giorno&utm_content=podcast&utm_term=host read - Sono Stefania Brucini, Productivity Coach e founder di Simple Tiny Shifts®, il metodo dei piccoli e semplici cambiamenti per smettere di procrastinare.

C'è una ragione scientifica che spiega come mai rispondiamo 'sì' al cameriere che ci chiede se vogliamo il dessert. C'entra la sazietà sensoriale, la noia papillare e il potere dello zucchero sul nostro cervello

Digitālo brokastu tehnoloģiju ziņu topā šonedēļ 5 stāsti! 1. E-adresei un citiem iestāžu pakalpojumiem varēs piekļūt arī ar Smart-ID 2. Virgin Atlantic veic pirmo starpkontinentālo lidojumu ar degvielu no 100% atjaunojamiem resursiem 3. Spotify un Apple izziņo populārākos podkāstus 2023. gadā 4. WhatsApp mākslīgā intelekta čatbots pieejams beta versijā 5. Notikusi visu laiku tālākā saziņa kosmosā - 16 milj. kilometru attālumā Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Pūlis. Pūļa ietekme uz indivīdu un manipulācija ar to. Kā interpretējam hrestomātisko franču zinātnieka Gustava Le Bona grāmatu "Pūļa psiholoģija", skaidrojot, piemēram, pūļa uzvedību sociālās saziņas vietnē vai kultūrtelpā. Kultūras rondo studijā vēsturnieks Kaspars Zellis un filozofs Ainārs Kamoliņš. Vai ir iespējams sarakstīt grāmatu, kura kā sociāls brīdinājums būs saistoša teju 130 gadus vēlāk pēc izdošanas? Apgāds "Jumava" ir pārizdevis franču sociologa un zinātnieka Gustava Le Bona leģendāro darbu "Pūļa psiholoģija" un šīs grāmatas aktualitāti apspriežam raidījumā. Gustavs Le Bons – pētnieks, zinātnieks, vizionārs, franču revolucionārais gars, 10 soļus priekšā citām sabiedrībām tolaik – aizpagājušā gadsimtā. No kurienes tik noturīga un saistoša spēja saķert veselu gadsimtu uz priekšu?

Raidījuma stāsts pārnestā nozīmē ir īsts zirnekļa tīkls, jo šajā tīklā gan vēstures, gan mūsdienu skatījumā lūkojamies uz daudziem sakaru un saziņas veidiem. Radiosakaru pārraudzība patiešām ir iespaidīgs tīkls. No radioaparāta, kas sniedz ziņas par notiekošo arī kara apstākļos, līdz viedtālrunim, kurā klausāmies radio, izmantojam internetu un, protams, ar kura palīdzību varam arī sazvanīties. No Morzes koda līdz sarežģītākiem mūsdienu risinājumiem komunikācijai jūras sakaros un no radioamatieriem līdz profesionālai radioastronomijai. Sakaru veidi ir visdažādākie un ļoti iespējams, ka mēs tos izmantojam arī tad, ja neapzināmies. Esot ārpus pieejama mobilo sakaru vai interneta tīkla, ar ārpasauli var sazināties ar radio sakariem. To ne reizi esam redzējuši Holivudas filmās, bet vēsturē piedzīvojuši mežabrāļu stāstos padomju okupācijas laikā. Cik un kādi mēdz būt radiosakari, kādu attīstības ceļu tie nogājuši laika gaitā un kā vispār iespējams ikdienā uzraudzīt un salāgot, lai dažādas iekārtas darbotos un cita citai netraucētu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro VAS “Elektroniskie sakari” Radiofrekvenču plānošanas departamenta direktors Rinalds Ritmanis. Sarunā Rinalds Ritmanis min, ka sliktas, nolietojušās iekārtas var radīt radio sakaru darbības traucējumus, bet jūlija sākumā varēja lasīt, ka Saules uzliesmojums Amerikas Savienotajās Valstīs ir izraisījis traucējumus radiosakaros. Eiropa gan no tā bija pasargāta. Tiešām šādi saules "izgājieni" var radīt problēmas? "Jā, mēs esam ļoti atkarīgi no dabas. Pašā Visumā mēs esam tāda niecība un kā daba rīkojas ar mums, tā mums brīžam ir jāpielāgojas viņai. Arī radiosakarus šie Saules uzliesmojumu gan uzlabo, gan pasliktina. Ir ļoti liels pluss mūsu pašu Zeme, kas radījusi magnētisko lauku un ar kuru aizsargā mūs no šiem Saules uzliesmojumiem. Ja nebūtu magnētiskā lauka, arī dzīvība būtu zem jautājuma zīmes," skaidro Rinalds Ritmanis. "Saules uzliesmojumi, protams, neietekmē visus radiosakaru veidus, tie arī vairāk ir zemākās frekvencēs. Bet vasarā, kad ļoti karsts, Saule ir uzkarsējusi jonosfēru, brīžam mēs Radio 1 (Latvijas Radio 1) vietā varam klausīties Itālijas radio, kaut gan esam tepat pie Rīgas kaut kur. Tādi ūnikumi notiek, un šie ir arī tie traucējumi, ka radiosakari jau notiek, tikai tie nenotiek tur, kur mēs to gribam. Mēs gribam, lai būtu 50 kilometru rādiusā ap Rīgu, tad dažu kilometru rādiusā ir dzirdams labi un tad ir spēcīgs radiosignāls kādām dienvidu zemēm. Varam klausīties Pavaroti āriju." Savukārt par armijas saziņu ar rācijām, izmantojot radio sakarus, Rinalds Ritmanis atbild: "Viņiem ir savas "maizes šķēlītes". Tā ir visā pasaulē pieņemts, jo tai brīdī, kad ir nepieciešamība izmantot šos sakarus, viņiem jābūt netraucētiem un pilnvērtīgi izmantojamiem. Tāpēc viņiem iedalītas savas [frekvences]." "Viņi, tāpat kā visi cilvēki, arī lieto mobilos sakarus - rācijas, modernākas rācijas, kas ir kā mobilie telefoni. Protams, liela daļa šo iekārtu ir tādas robustas, jo kaujas apstākļos vajag, lai ir izturīgs viss. Bet tehnoloģijas, kā redzam Ukrainas - Krievijas konfliktā, ir arī ļoti smalkas. Šie paši droni, to tālvadība, kur pāris desmitus kilometru attālumā ar visiem kara pretdarbības traucējumiem drons nogādā sprāgstviela tur, kur vajag un precīzi nogādā," turpina Rinalds Ritmanis. "Šīs pašas pozicionēšanas sistēmas. Mums ir "Waze", kā aizbraukt uz kaut kurieni, kas izmanto satelītus, radioviļņus, kas rēķina laiku un mēra attālumu. Tāpat militāristiem raķetes lādiņi arī ar tādām bāzēm iekšā, kur pasaka, kā aizlidot uz turieni, pat mainot ceļu, aplidojot šķēršļus. Ļoti bieži tas ir ar radio viļņiem. Radari, lokācija. Arī glābšanā, ja nepieciešams kādu karavīru atrast, sakariem ir viena no lielākajām lomām. Tā kā viss ir mobili, caur radioviļņiem šo informāciju nogādā štābā, pieņem lēmumus, dod atpakaļ, ko darīt. Un tas ir arī viens no uzvaras stūrakmeņiem." Saziņas kodi kara apstākļos Ugunskura dūmi, gaismas signāli, karogu signāli, ziņu nodošana ar baložiem, ziņneši un daudz dažādi kodi – šādi sakari kopš sendienām ir izmantoti militārajās sadursmēs, kad jādod vēsts savējo karaspēkam. Jau Livonijas Indriķa  hronikā rakstīts, kā 1208. gadā kaujā pie Aizkraukles rīdzinieki  „Paceltiem karogiem metās ienaidniekiem virsū un nogalināja tos pa labi un pa kreisi.” Un kā var lasīt  vēsturnieka Ēvalda Mugurēviča hronikas komentāros, tad  ”Viduslaikos karogi bija karaspēka un atsevišķu vienību kopības, pazīšanās un pulcēšanās zīmes. Sastopoties ar pretinieku, cīņas pieteikšanas signāls bija karoga pacelšana.” Slepenraksti jeb zīmēs iešifrēti kodi tika izmantoti jau antīkajā pasaulē. Laika gaitā, attīstoties kara mākai, attīstījās arī sakaru līdzekļi. Ieskatu karalaiku sakaru vēsturē sniedz Latvijas Kara muzeja speciālists, vēsturnieks Juris Ciganovs, kurš stāsta gan par Otrā pasaules karā izmantoto vācu armijas šifrējamo mašīnu „Enigma”, gan amerikāņu armijas pielietotajiem indiāņu  zīmju rakstiem.    

Ir pavasaris, un tas ir līksmākais laiks dabā kaut vai tādēļ, ka klusuma vairs nav gandrīz nekur. Dzirdīgas ausis dabā saklausīs fantastisku koncertu, kurā cits citu pārdziedāt un sasaukt sacenšas visdažādākie putni. Daži no tiem ir estrādes zvaigznes, citi tikai svilpj un pīkst. Ķērkšana, griešana, kliegšana, klabināšana – šos un vēl citus apzīmējumus varētu attiecināt uz putnu veidotajām skaņām, un šīm skaņām ir arī dažādas nozīmes putnu dzīvē. Tieši tāpat kā cilvēks var izsaukties no prieka vai iekliegties dusmās, arī putnu emociju gamma var būt daudzveidīga. Kāpēc putni dzied un ko tie savā starpā runā, skaidro ornitologs Viesturs Ķerus. "Putnus nosacīti var dalīt divās lielās "kastītēs", kas ir dziedātāj putni un pārējie. Latvijas gadījumā ir vienkārši, ka putni, kas mācās dziesmas, visi ir zvirbuļveidīgi. Tie, kas nav zvirbuļveidīgie, tiem arī dziesmas, ne tikai saucieni, ir iedzimtas. Pasaulē kopumā ir arī nezvirbuļveidīgie, kas iemācās. Labs piemērs ir papagaiļi," atklāj Viesturs Ķerus. Mācīšanās process ir interesants un kaut kādā mērā līdzīgs tam, ka cilvēks apgūst valodu. "Kaut kāds iedzimts priekšstats, kādai putna dziesmai ir jābūt, viņam ir. Kaut kādu elementāru dziesmiņu dziedātājputni dziedās arī tad, ja viņiem nav bijusi iespēja klausīties. Iedzimtais priekšstats palīdz vēlāk mācīties un iemācīties pareizās skaņas. Līdzīgi kā cilvēka bērni dzird visādas skaņas apkārt, bet viņi nesāk runāt suņu valodā, durvju valodā vai putnu valodā, viņi iemācās cilvēku valodu. Arī cilvēkiem ir kaut kāds priekšstats, kuras ir tās skaņas, kuras vajadzētu mācīties. Un tad ir kāds, kas tās skaņas māca," turpina Viesturs Ķerus. "Konstatēts, ka putni var mācīties no ierakstiem, bet labāk iemācās, ja ir dzīvs skolotājs. Reizēm pat viņš nav jāredz. Kad viņam ir iedzimtais priekšstats, pirmais, ko dara, klausās, kā dzied citi. Kas ir tie citi, tas var atšķirties no sugas uz sugu. Tie var būt vecāki, tie var būt kaimiņi nākamajā sezonā, bet ir kaut kāds jutīgais periods, kad viņi klausās un iegaumē. Pēc tam nākamais solis ir, ka viņi mēģina dziedāt paši un ieklausīties, salīdzināt ar piemēru." "Ir tāds putniņš amadīns. Ir izpētīts, ka viņi dziesmas atkārtošanu mācās pat miegā. Pa sapņiem atkārto un mēģina saprast, vai ir pareizi," atklāj Viesturs Ķerus. "Šis atkal ir līdzīgi, kā ar maziem bērniem. Tie, kas ir bijuši klāt maziem bērniem, kad viņi mācās runāt, zina, ka bērnu izmantotais skaņu spektrs ir daudz lielāks, nekā tad, kad viņi iedzīti mūsu "pareizi ir teikt šitā kastītēs". Tad skaņu spektrs sašaurinās. Līdzīgi ir arī ar jauniem putniem, viņi visādas skaņas izmanto, izmēģina, kā izklausās. Nē, šitais neizklausās pareizi, un tā pamazām nonāk līdz pareizajai, smukai dziesmai. Ir putni, kas iemācās vairāk, ir putni, kas iemācās mazāk dažādu iemeslu dēļ, līdz ar to dziesma var pastāstīt arī putnu mātītei, atvainojos, cik kvalitatīvs ir šis tēviņš." Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina ieklausīties putnu dziesmās Vēlies noteikt, kādas putnu sugas šobrīd dzied tev tuvajā apkārtnē? Ieraksti savā telefonā vai kādā citā ierīcē piecu minūšu garu putnu balsu kori, un tā gan noskaidrosi savas apkaimes dziedātājus, gan pie reizes palīdzēsi speciālistiem  krāt informāciju par putnu sugām. Kas jauns, pateicoties šādiem ierakstiem, jau ir atklāts, stāsta ornitologs Andris Dekants.   Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina ikvienu līdz jūnijam veikt putnu balsu audioierakstus piecu minūšu garumā, sevišķi attālākās vietās Latvijā. Papildus putnu balsu ierakstiem šosezon ornitologi mudina aktīvi ziņot par īpaši aizsargājamu putnu sugu novērojumiem, ļaujot vairāk uzzināt par šo sugu izplatību un par to pārmaiņām.  Šis ir labākais laiks, kad ierakstīt putnu dziesmas, jo drīz vien jau tie perēs olas, auklēs mazuļus un tad tādā apmērā, kā tagad, putnu balsis nedzirdēsim. “Iespēja ar putnu balsu ierakstu noskaidrot un iepazīt tuvāk savus spārnotos kaimiņus ir ieguvums tiem, kuri iesūta mums pašu veiktos audio ierakstus piecu minūšu garumā. Savukārt mums tas palīdz apzināt  stāvokli ligzdojošo putnu populācijās, lai nepieciešamības gadījumā varam plānot tālākus soļus šo sugu stāvokļa uzlabošanā Latvijā,” skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis, ornitologs Andris Dekants. Šāds pasākums jau norisinās ceturto gadu un kā stāsta Andris Dekants, tad pagājušā gads izcēlās ar lielu aktivitāti, bija iesūtīts 381 ieraksts un šogad jau maija sākumā aptuveni 100 interesenti atsūtījuši vairāk nekā 200 ierakstus. Ikviens var arī palūkoties LOB  mājaslapā, kur redzama karte, kurā tumšākie kvadrātiņi iezīmē tās teritorijas, no kurām vismazāk vai nemaz nav saņemti putnu balsu ieraksti. Audioierakstus līdz pat šī gada jūnija beigām jāiesūta uz e-pastu atlants@lob.lv, vēstules tēmas laukā norādot “Audiopiecminūte”. Atbildi, kurā būs uzskaitītas visas ierakstā dzirdamās putnu sugas, ikviens iesūtītājs saņems individuāli e-pastā, noslēdzoties aktīvajai putnu sezonai, kad šie dati būs apkopoti. Turklāt aktīvākie dalībnieki saņems pateicības veltes. Datu apkopošanu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds.

Straujā plašsaziņas līdzekļu attīstības laikmetā arī Baznīca iesaistās šo līdzekļu izmantošanā lai veiktu savu misiju un lai izprastu laikmeta gaisotni. Lajiem šajā šajā sfērā ir īpaša loma lai veicinātu kristīgā humānisma garu. Vatikāna II koncila dokuments par plašsaziņas līdzekļiem piedāvā pamatprincipus plašsaziņas līdzekļu lietošanā un runā par šo līdzekļu nozīmi Baznīcas darbībā.

Straujā plašsaziņas līdzekļu attīstības laikmetā arī Baznīca iesaistās šo līdzekļu izmantošanā lai veiktu savu misiju un lai izprastu laikmeta gaisotni. Lajiem šajā šajā sfērā ir īpaša loma lai veicinātu kristīgā humānisma garu. Vatikāna II koncila dokuments par plašsaziņas līdzekļiem piedāvā pamatprincipus plašsaziņas līdzekļu lietošanā un runā par šo līdzekļu nozīmi Baznīcas darbībā.

Kopš "Twitter" kļuva biezi apdzīvots, savu stabilu vietu šajā sociālajā tīklā atrada arī zinātnieki. Sociālo tīklu platformas iesniegušas pētniekiem, akadēmiskiem žurnāliem un institūcijām unikālu iespēju stāstīt sabiedrībai par pētījumiem. Līdz šim nekās tāds nav bijis iespējams. Taču kā tas ir šobrīd, kad šīs platformas kļuvušas par karsto diskusiju vietu, kur apspriest Covid-19, karus, vēsturi, klimata pārmaiņas un citus jautājumus. Zinātnieki pasaulē pauž bažas, ka algoritmi "Twitter", "Youtube" un citās platformās nav labvēlīgi zinātnieku saziņai ar sabiedrību.  Vai sociālo tīklu troksnī var dzirdēt zinātnes kluso balsi, vai tā vairs atskan tikai šaurā burbulī, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē politikas zinātņu doktors, "SkeptiCafe" vadītājs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs, vēsturnieks Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis un LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes docents, vadošais pētnieks Guntars Kitenbergs. Šis laiks ir ziedu laiks zinātniekiem komunicēt ar sabiedrību, vai gluži otrādi - informācijas ir daudz un fragmentēta un grūti īsto vēstījumu aiznest līdz cilvēkiem? "Es teiktu, ka abi divi ir patiesi. Ir vairāk troksnis, visādas muļķības, dezinformācija visapkārt kā nekad, bet vienlaikus arī lielākas iespējas sasniegt cilvēkus kā jeb kad," atzīst Mārtiņš Hiršs. "Sociālajos tīklos emocijas, sensacionāla informācija, sazvērestības izplatās daudz labāk nekā sarežģīti niansēti zinātnes stāsti. Tajā pašā laikā tā auditorija, ko zinātnieki var mēģināt sasniegt, ja māk komunicēt, pielāgojoties šīm platformām, ir daudz lielāka nekā jebkad." Šobrīd aktuāli daudziem ir apspriest karu, dažādus politiskos notikumus. Vai līdzīgi kā Covid laikā bija vienā jomā dīvāna eksperti, tagad ir arī vēsturē, politikā, militārā jomā? "Interese par vēsturi ir pieaugusi, bet interese par vēsturi nav pieaugusi no zinātnes viedokļi, teiksim, procesu analīze, cēloņu seku analīze. Tā vairāk pieaugusi, es teiktu, tādā prezentiskā veidā, faktiski cilvēki atlasa tos faktus, kas ir izdevīgi viņiem te un tagad. Bieži vien atrauj tos no kopējā," vērtē Kaspars Zellis. "Interese lielākoties cilvēkiem, pirmkārt, par Latvijas vēsturi, otrkārt, esmu pamanījis, ka ir interese ir pieaugusi par Ukrainas vēsturi, kaut vai kopējos kontekstus reti kurš spēj uztvert. Piemēram, 20. gadsimta sākuma Ukrainas vēstures norises. Tāpat arī Centrālās un Austrumeiropas vēsture ir parādījusies kā tēma, kurā varēja būt interese. Rakstot sociālos tīklos, piemēram, par vēstures notikumiem, kas saistījās ar Polijas vai Baltkrievijas vēsturi, ja iepriekš nebija kaut kādas emocijas, tagad tomēr cilvēki kaut kādā veidā uz to reaģē. Reaģē ļoti dažādi." "Man šķiet, ka fizikā, eksaktā zinātnē, ir daudz precīzāk šīs lietas aprakstītas, un interpretācijai vieta eksaktā pasaulē ir nedaudz mazāka. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka medicīnā, kas ir gana sarežģīta, tas veiksmīgi notiek," Guntars Kitenbergs. Viņs piekrīt Hirša teiktajam, ka sociālie tīkli dod iespēju ātri un precīzi izplatīt informāciju. "Tajā pašā laikā, protams, arī fizikā ir izaicinājums nokomunicēt to, ko tu vēlies, veiksmīgi," norāda Guntars Kitenbergs.   "Formāts uzspiež noteiktu komunikāciju un noteikti šeit ir pārpratumiem un kļūdām vieta ne tikai nespeciālistiem. Arī specializācija, ir kļuvusi tik dziļa, ka pat citam kolēģim, fiziķim, kas vienkārši ir no citas sfēras, nav viegli izsekot. Līdz ar to tas lielākais jautājums, manuprāt, ir par informācijas uzticamību," turpina Guntars Kitenbergs.

“Beko is the Tesla of home appliances! The way you have brought technology and sustainability into real time solutions for homeowners and moms like me is amazing.”   Lori Taylor (32:43-33:02)   In 2018, we started the tradition of celebrating a brand that's doing a remarkable job of making sustainability a priority and more accessible for all of us in our home kitchens for Earth Day. There's no better company to celebrate this year than Beko Home Appliances, a company awarded as the Most Energy Efficient in 2022 and Partner of the Year Sustained Excellence Award (for the third time) from Energy Star! One of the fastest growing brands in Europe and fresh into the U.S. market for four years, and the first home appliance brand to be honored by the EPA every year since, Beko has everything from nutrient-saving kitchen appliances, refrigerators that preserve food for longer, and dishwashers that actually clean the corners of your casserole dishes.   Beko prides themselves on “already having done what others are talking about” when it comes to sustainability and energy efficiency. For example, their dishwasher uses less water than any other dishwasher on the market today, creating a new, revolutionary way of washing dishes. Their dishwasher has a self-cleaning filter (did you know you were supposed to clean your dishwasher's filter!?), a casserole dish “section” to clean those pesky, caked-and-baked casserole dish corners, and a height-adjustable third rack so you don't have to waste water hand-washing your pasta pots!   As if their dishwasher wasn't incredible enough, their refrigerators, EverFresh and HarvestFresh technology will blow your mind. The Beko refrigerators have a proprietary crisper drawer technology that sucks out the ethylene gas (naturally occuring gas by all fruits and vegetables) using just air filtration. They also have created their own, unique lights that mimic sunlight, completely tricking your fruits and vegetables to continue photosynthesis, keep the vitamin content and protect the nutrient value!    “Just how cooking your fruits and vegetables can change the nutrient makeup, you can have nutrient loss as your fruits and vegetables age and get closer to the rotten stage.” Sazi Bugay (18:06-18:16)   Beko has been a household name for decades in Europe, where it's common to always buy produce fresh and frequently, but in the USA, our purchasing habits veer towards doing our grocery shopping once a week, which is where part of our waste problem comes from. Beko wanted to find a way to tackle this issue without using additives, which is where their HarvestFresh and EverFresh technology came from. HarvestFresh is available in their current appliances and EverFresh will be on the market later this year, along with updates to their dishwashers and washing machines which use steam to save water!    Did you know the average family throws away $1,600 worth of food on an annual basis? On top of that, 40% of everything that's harvested on the farm goes to waste and the lion's share of that occurs at the household level.   One of Beko's main focuses is to reduce their carbon footprint which is why, for example, the plastic tub in their washing machine is made with reused, crushed or recycled bottles. That combined with many of the pain points we have as homeowners in our own desire to be sustainable makes Beko one of the best-in-class, energy efficient companies to date. Beko's oven is another great example of this, which they are launching later this year. The double-wall oven uses proprietary air movement technology along the width and cavity of the oven that reduces preheat time.    “Beko is a purpose-driven global company and our focus is all about creating a healthier planet. We know that with the health of our planet we have health and wellness for all. Our focus will remain to bring forth products made with sustainable materials, to continue to have best-in-class energy efficiency judged by the EPA, and to continue to bring products that help eliminate water waste.” Zach Elkin (36:31-37:06)   As moms and leaders of our household, it's hard to feel like you're doing a “good job” at being sustainable when things like your appliances add to our carbon footprint in a way you can't control. With Beko, not only will your food last longer and your dishes will be cleaner, you'll be reducing waste (and your water bill) without having to do anything at all! Plus, who doesn't want fresher, crisper, healthier, more vitamin and nutrient-packed produce you don't have to throw out in a few days!? Beko is also focused on making sure all of their appliances are affordable, which is why you'll never see them head-to-head price-wise with other top of the line appliances out there. Find out where you can purchase on of Beko's incredible refrigerators, ovens, dishwashers, washing machines or appliances at: https://www.beko.com/us-en/in-stock and make your home as sustainable as possible.   How to get involved Join The Produce Moms Group on Facebook and continue the discussion every week!  Reach out to us - we'd love to hear more about where you are in life and business! Find out more here.    If you liked this episode, be sure to subscribe and leave a quick review on iTunes. It would mean the world to hear your feedback and we'd love for you to help us spread the word!  

1年ぶりにふたたびお邪魔しました、岡山市のアートスペース油亀さん！ 前回は、店主柏戸さんにご登場いただきましたが、今回は、油亀を支える重要人物、佐治亜由美さんにご登場いただきました！！ アートスペース油亀は、珈琲のための器展や、カレーのためのうつわ展など、作家さんやひとつひとつの作品のことを、愛情とリスペクトを最大限に持って届け続けておられるスペシャルなギャラリー。そんな油亀を柏戸さんとともに歩み続け、育て続けている佐治さんと、店主・山本が話したかったこととは・・・！？ アートに対する思い、切磋琢磨しあえる存在、心の「ざわざわ」の正体。 油亀とMOUNT COFFEE。立場は違えと、届けたいものや思いにたくさんの共感がありました。 改めて、ありがたいご縁だなあと思ったし、こうしてお隣の県で刺激とリスペクトを交換しあえる存在があるのはとっっても嬉しい！ アートスペース油亀がある街。とっても羨ましい。 あらためて、佐治さん、そして油亀のメンバーの皆さん、ありがとう＆これからもよろしくお願いいたします！ THANK YOU!!! SAZI san！！！＞＞＞＞アートスペース油亀 ＞＞＞＞油亀のInstagram

The How I Got In series is back!For the 12th episode in the series, Crimson student from South Africa, Sazi Bongwe, shares how he got into Harvard!Sazi talks about his considerations in choosing Harvard and the main application elements from the SAT to the essay.Resources and Links!Are you aiming for a top college and got heaps of questions? Request a free consultation with an Academic Advisor near you to learn more!Subscribe on your favourite podcast platforms and follow Top of the Class on Twitter.Join one of the fastest growing online high schools - Crimson Global Academy! International curriculum, small classes, flexible timetables & full time or part time options. The website Sazi built with his friends: ukuzibuza.com

Elīna ļoti atklāti padalījās ar savu pieredzi Manifestācijas Izaicinājumā 2021, pastāstīja, kas viņai patika procesā, kādi uzdevumi palikuši viņas ikdienas rutīnā, bet pats galvenais - viņa izstāstīja, cik skaisti ir piepildījušās viņas manifestācijas! Noklausies un iedvesmojies! - Piesakies Jaunā gada Manifestācijas Izaicinājumam 2022! Sākums jau 3.janvārī! - Saziņai, atsauksmēm un jautājumiem: ommmsome@gmail.com

Azərbaycan Hökuməti ilə Serbiya Hökuməti arasında hərbi-texniki əməkdaşlıq haqqında saziş təsdiq edilib.

Azərbaycan Hökuməti ilə Slovakiya Hökuməti arasında iqtisadi əməkdaşlıq haqqında saziş təsdiq edilib.

Šodien dzirdēsi pieredzes stāstu no Ievas un Jāņa, ka manifestēt var ne tikai materiālas lietas, bet arī sajūtas un emocijas. Un viņiem tas ir ļoti labi izdevies! - Ja arī Tu vēlies manifestēt brīnišķīgas lietas, pievienojies Manifestācijas Izaicinājumam: www.montavilumsone.com/challenges Līdz 26.decembrim Tavs ieguldījums ir tikai 25 eiro! Vietu skaits izaicinājumā ir ierobežots! Saziņai: ommmsome@gmail.com

Šodien dzirdēsi divu meiteņu pieredzes stāstus. Estere dalās ar to, kā viņa tika pie saviem sapņu zābakiem un brīnišķīgām randiņu pieredzēm, bet Zane pastāsta, kā viņa ir manifestējusi sev jaunu darbu! Kā arī ar pavisam dzīvaā emocijām vizualizēja savu kāzu dienu! Noklausies! - Ja arī Tu vēlies manifestēt brīnišķīgas lietas, pievienojies Manifestācijas Izaicinājumam: www.montavilumsone.com/challenges Līdz 26.decembrim Tavs ieguldījums ir tikai 25 eiro! Vietu skaits izaicinājumā ir ierobežots! - Saziņai: ommmsome@gmail.com

“Moskva hesab edir ki, Cənubi Qafqazda nəqliyyat kommunikasiyalarının blokdan çıxarılması məsələlərinin işlənməsi üçün ən optimal forma üç ölkənin - Azərbaycan, Ermənistan və Rusiyanın birgə sədrliyi ilə yanvarın 11-də Moskva sammitinin yekunları üzrə yar

Ko uzņēmējdarbībā nozīmē “vienradzis”? Vai “jaunuzņēmums” ir ‘jauns uzņēmums'? Kas ir satura dizains un kā tas var veicināt saziņu? Raidījumā ar Ievu Treiju runājam par platformu “Labs of Latvia”, uzņēmējdarbības terminiem un to tulkošanu latviešu valodā, informāciju svešvalodās un tās lietderīgumu, valsts pārvaldes iestāžu saziņu ar iedzīvotājiem, satura dizainu un saziņas ieteikumiem, kā arī daudz ko citu. Ieva Treija ir satura veidotāja, komunikācijas konsultante un raidieraksta “Baltic Startup Mafia” veidotāja. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodniece, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Raidījuma piezīmes: [01:30] Ievas izglītība un nodarbošanās. [08:12] Kas ir “Labs of Latvia”? [11:50] Ievas raidieraksts “Baltic Startup Mafia”. [15:30] Ko uzņēmējdarbībā nozīmē vārds “vienradzis”? [16:55] Latviešu valodas nozīme Ievas ikdienā. [17:50] Ar uzņēmējdarbību saistīto terminu tulkojumi latviešu valodā. [20:00] Noderīgi informācijas avoti krievu valodā. [24:30] Valsts pārvaldes iestāžu saziņas analīze un satura dizains. [48:50] Ievas sadarbība ar uzņēmumiem un ieteikumi klientiem. [51:30] Kvalitatīva satura nozīme uzņēmuma attīstībā. [53:55] “Pasažieru vilciena” akcija “Ko dari vilcienā”. [56:50] Uzņēmumu un valsts iestāžu saziņa sociālajos tīklos: labie un sliktie piemēri. Noderīgas saites: https://labsoflatvia.com/ – “Labs of Latvia” tīmekļa vietne https://balticmafia.eu/ – raidieraksta “Baltic Startup Mafia” tīmekļa vietne https://www.linkedin.com/in/ievatreija/ – Ievas Treijas LinkedIn profils https://lr1.lsm.lv/lv/lr1/raidijumi/krustpunkta/ – raidījums “Krustpunktā” https://bit.ly/3iSF3DW – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2FaEWWl – “Pieturzīmju” tvitera profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Kā neaizmirstami pieteikt raidījuma viesi? Cik svarīgs ir saskanīgs un autentisks balss tonis uzņēmumā un kā to panākt? Raidījumā ar Maiju Āboliņu-Tomsoni runājam par viņas raidierakstu “Ziemeļmeita” un tā iedvesmojošajiem viesiem, iedarbīgām intervijām, viesu pieteikumiem un gatavošanos sarunām, valodas spēku un tās nozīmi darbā un saziņā, kā arī daudz ko citu. Maija Āboliņa-Tomsone ir raidieraksta “Ziemeļmeita” vadītāja, ilgtspējības stratēģe un konsultante. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodniece, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Raidījuma piezīmes: [01:20] Kā radās iecere par raidierakstu “Ziemeļmeita”? [06:38] Kā Maijai izdodas pierunāt viesus piekrist sarunai? [08:20] Klausītākās raidieraksta “Ziemeļmeita” sērijas. [09:38] Atziņas no raidieraksta. [12:55] Kā Maija gatavojas sarunām? [16:13] Viesu pieteikumi raidierakstā “Ziemeļmeita”. [17:42] Cik daudz laika aizņem sagatavošanās? [18:35] Izaicinošākā saruna. [24:16] Raidieraksta nākotnes plāni. [25:40] Maijas valodas prasmes, emuārs un viedoklis par sociālajiem tīkliem. [30:40] Kā Maija apvieno pastaigas un klausāmgrāmatas? [35:35] Maijas profesija un izglītība. [40:30] Valodas spēks un tās nozīme darbā un saziņā. [45:32] Cik svarīga ir valoda mārketingā un saziņā ar klientu? [49:31] Saziņa reklāmā un vēstulēs. [51:00] Kā panākt saskanīgu un autentisku balss toni uzņēmumā? Grāmatas: Zane Eniņa. Nekaunīgais pingvīns. Rīga: Zvaigzne ABC, 2020. 512 lpp. https://www.hernorthernroots.lv/ – Unas Taalas grāmata “Her Northern Roots” Noderīgas saites: https://www.ziemelmeitatevi.lv/ – Maijas emuārs https://spoti.fi/3CTr77J – raidieraksts “Ziemeļmeita” https://www.audible.com/ – audiogrāmatu krātuve https://bit.ly/3iSF3DW – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2FaEWWl – “Pieturzīmju” tvitera profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Lai iepazīstinātu ar Baltijas valstu keramikas svarīgākajiem māksliniekiem, kā arī šīs mākslas nozares pašreizējo stāvokli un attīstību globalizācijas laikmeta ideju mainībā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā savu mājvietu radusi izstāde „CREO ERGO SUM” – „RADU, TĀTAD, ESMU”, kas ir Baltijas kuratoru un keramikas speciālistu kopprojekts. Ekspozīcijā piedalās 19 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas keramiķi. Ar Baltijas valstu keramiķu izstādi 3. Latvijas Keramikas biennāles programmā iepazīstina projekta kurtors, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra mārketinga speciālists Aivars Baranovskis un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Keramikas un porcelāna kolekcijas glabātāja Dace Ļaviņa. Kādiem principiem sekojot, sastādīta izstādē iekļauto mākslinieku kopa, stāsta Latvijas Laikmetīgās keramikas centra speciālists Valentīns Petjko. Sākot iepazīt ekspozīciju, vispirms skatītāju satiek lietuviešu keramiķes Milenas Pirštelienes māla attēlu un objektu sērija „Atkārtošanās”. Igauņu keramiķes Annes Turnas darbu stikla un māla sērija „Sarkanais lietus” skatītājus varētu pārsteigt ar savu smalkumu un itin kā stopkadrā apstādinātu pilienu kustību. Līdz ar latviešu kolēģiem pie ekspozīcijas izstrādes strādāja arī Paņevēžas mākslas galerijas Keramikas paviljona speciāliste Aurēlija Seiliene un Igaunijas Keramikas asociācijas pārstāve Pille Kaleviste: "Pie šīs izstādes strādājām divus gadus, un šis laika posms mums sagādāja arī zināmas grūtības, jo daži darbi jau bija pabeigti, taču atsevišķi mākslinieki nolēma tos izmainīt. Saziņa notika galvenokārt ar e-pastu starpniecību. Darbs izolācijas apstākļos var radīt zināma veida frustrāciju. Tāpēc ir ļoti labi, ka materiāli un tehnikas, ar kurām keramiķi strādā, darba procesā rada teju meditatīvu stāvokli. Tādējādi tu itin kā vari ceļot, pārkāpt kaut kādas robežas - kas cilvēkiem, kuri nenodarbojas ar mākslu vai kuru darbs nesaistās ar darbošanos ar rokām, ir grūtāk sasniedzams stāvoklis. (..) Šobrīd ir ļoti svarīgi, ka tev kā radošam cilvēkam ir zināms skaidrs mērķis, uz kuru virzīties, ka tu dodies uz to pa noteiktu maršrutu. Vai tā būtu izstāde vai jebkas cits. Tas sniedz motivāciju un horizontu, ko uzlūkot. Protams, tas neizslēdz to, ka var uznākt arī depresīvas domas, taču galvenais ir atrasties kustībā un neapstāties." Baltijas laikmetīgā keramika, kura gatavota ar devīzi CREO ERGO SUM – „RADU, TĀTAD ESMU” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja lielajā zālē aplūkojama līdz 3. oktobrim.

Incontro con Timur Vermes. Presenta Tullio Avoledo A sei anni da Lui è tornato, Timur Vermes scrive un nuovo romanzo di satira sociale. In un futuro non troppo lontano, in Germania il nuovo governo ha messo in atto una serie di provvedimenti per bloccare l'immigrazione: insieme agli altri paesi europei paga gli stati del Nord Africa perché tengano sotto stretta sorveglianza i loro confini e non permettano a nessuno di passare. La situazione cambia quando una star della tv tedesca si interessa al problema... Edizione 2019 www.pordenonelegge.it

Topical Sport Talk MONDAY to THURSDAY 19:00 - 20:00 and Fridays 18:00 - 19:00 with Thabiso Mosia

Covid-19 infekcija turpina izvērst savus apmērus, un šādā laikā arvien lielāku aktualitāti iegūst attālinātie saziņas risinājumi. Arī medicīnā. Par iespējam saņemt attālinātu medicīnisku konsultāciju Latvijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. "60-80% gadījumu var atrisināt attālināti," vērtē "Viveo Health" Latvija vadītājs, ārsts Normunds Kravalis. "Viveo Health" augustā veicis pētījumu, lai saprastu cilvēku noskaņojumu, kā izjūt veselības aprūpes pieejamību, cik tā ir laba. Aptauja liecina - katrs otrais, pat vairāk, 56% ierodas darbā, ja ir veselības problēmas. Pārējie to zina un baidās. To norāda 79% aptaujāto. "Tie ir mūsu ieradumi, no otras puses, veselības aprūpes pieejamība nav tik vienkārša, lai tā nerīkotos," norāda Normunds Kravalis. Turklāt arī gandrīz 80% cilvēku uzskata ģimenes ārsta kabinetu par paaugstināta riska objektu un ir cilvēcīgi bail. Projekta "Farmaceiti tiešsaistē" pārstāvis farmaceits Vadims Brižaņs skaidro, ka arī farmaceiti var uzklausīt pacientu un saprotot, ka ar farmaceita kompetenci nepietiek, sazinās jau ar ārstu. Visbiežāk tas ir ģimenes ārsts, kuru informē, ka vajag sazināties ar pacientu. Riska faktors ir pašārstēšanās ar bezrecepšu medikamentiem, it sevišķi pacientiem, kam ir kādas hroniskas saslimšanas. Normunds Kravalis norāda, ka 76% cilvēku pēc palīdzības vēršas pie ģimenes ārsta, 50% - cenšas meklēt atbilstošu speciālistu uzreiz, 44% dodas uz aptieku pie farmaceita, 37% vēršas pēc padoma pie paziņām, draugiem, radiem, bet 33% veselības problēmām risinājumus meklē internetā. "Pareizi izlemt, vai gadījums akūts un jāvēršas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, vai  nav tik akūts un jāvēršas pie speciālista un pēc iespējas ātrāk saņemt padomu un ārstēšanās plānu," atzīst Normunds Kravalis. Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece,atbildot uz klausītājas jautājumu, norāda, ka ar akūtiem simptomiem – paaugstinātu temperatūru, sliktu pašsajūtu – nav jābrauc pie ģimenes ārsta, bet vispirms jāsazinās.

Eiropas iekšlietu komisāre Ilva Johansone ir mudinājusi vienoties par obligātu solidaritātes sistēmu migrācijas problēmu risināšanai. Ko tas nozīmētu Latvijai? Raidījumā Krustpunktā diskutējam, vai esam gatavi uzņemties lielāku atbildību par bēgļu uzņemšanu. Diskusijā piedalās Iekšlietu ministrijas Valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Saeimas pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs Ritvars Jansons, domnīcas „Providus” vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” informācijas centra iebraucējiem vadītāja Gunta Vīksne. Saziņāmies ar Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Ījabu.

Eiropas iekšlietu komisāre Ilva Johansone ir mudinājusi vienoties par obligātu solidaritātes sistēmu migrācijas problēmu risināšanai. Ko tas nozīmētu Latvijai? Raidījumā Krustpunktā diskutējam, vai esam gatavi uzņemties lielāku atbildību par bēgļu uzņemšanu. Diskusijā piedalās Iekšlietu ministrijas Valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Saeimas pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs Ritvars Jansons, domnīcas „Providus” vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” informācijas centra iebraucējiem vadītāja Gunta Vīksne. Saziņāmies ar Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Ījabu.

Sembra un paradosso ma si può davvero dimagrire alzandosi sazi dal tavolo!  E' dal 1995 che si studia l'indice di sazietà che correla diversi fattori nutrizionali, l'indice glicemico, le fibre e i macro nutrienti, il tutto per farti alzare dal tavolo sazio, senza però essere appesantito e ingrassare, anzi.. l'indice di sazietà ti aiuta a dimagrire! Vuoi più Informazioni?  Seguimi sui social! Sono stefano_recrosio https://www.instagram.com/stefano_recrosio/ e commenta se avevi già sentito parlare di questo indice o di qualcuna di queste curiosità! Non dimenticarti di seguire il mio nuovo sito dedicato alle Pillole di Alimentazione https://stefanorecrosio.wixsite.com/pillolealimentazione

Vai zini, ar ko atšķiras jaunuzņēmums no jauna uzņēmuma? Šajā raidījumā ar žurnālisti Andu Aseri, ko pamatoti mēdz dēvēt par “Latvijas startup mediju krustmāti”, ne tikai radām atbildi uz šo jautājumu, bet arī runājām par žurnālistiku, jaunuzņēmumiem un to leksiku, labiem un sliktiem preses relīžu piemēriem, kā arī par divām Andas sirdslietām – kafiju un stāvēšanu uz galvas. Anda Asere ir “Dienas Bizness” žurnāliste, kurā strādā kopš 2007. gada. Anda raksta galvenokārt par mazo uzņēmējdarbību, kā arī seko līdzi aktualitātēm jaunuzņēmumu jeb startup jomā. Ieguvusi bakalaura grādu komunikācijas zinātnē ar specializāciju žurnālistikā. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodas eksperte, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Noderīgas saites: https://www.db.lv/ – “Dienas Bizness” tīmekļa vietne https://bit.ly/2WroJk9 – raksts “Kā runāt ar medijiem? Vienkāršas atbildes uz vienkāršiem jautājumiem” https://bit.ly/3c8cQpF – papildu informācija par hakatonu https://tezaurs.lv – plaša latviešu valodas skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca https://www.facebook.com/Pieturzimes/ – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://instagram.com/pieturzimes – “Pieturzīmju” Instagram profils Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam podraides viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu podraidi par visu, kas saistīts ar valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. Raidījuma piezīmes: [01:30] Kā Anda jūtas, esot intervējamās statusā? [02:50] Vai Anda jau vidusskolā zināja to, ka mācīsies žurnālistiku? [04:25] Kā Anda nonāca “Dienas Biznesā”? [05:15] Kad Anda sāka rakstīt par mazo uzņēmējdarbību un jaunuzņēmumiem? [06:20] Ar ko atšķiras jaunuzņēmums no jauna uzņēmuma? [08:50] Uzņēmējdarbības leksika un tās atbilsmes latviešu valodā: hakatons, mītaps un ekosistēma. [13:23] Kas ir “sēklas kapitāls”? [14:30] Investīciju raunds un tā tulkojums. [15:13] Kur Anda meklē terminu atbilsmes latviešu valodā? [16:55] Saziņa ar jaunuzņēmumiem un to leksika: labie piemēri. [19:35] Cik jaunuzņēmumu vadītājus Anda ir intervējusi? [21:06] Prasme izteikties skaidri un lifta runa (elevator pitch). [24:05] Nepatīkamas situācijas intervijās un interviju etiķete. [26:26] Valodas reģistri un to izvēle. [27:55] Kāds ir žurnālista “izdzīvošanas komplekts”? [29:28] Kā mainījies Andas ikdienas darbs ārkārtējās situācijas laikā? [34:12] Vai preses relīzes joprojām ir aktuālas? [36:33] Kāda ir iedarbīga preses relīze? [40:35] Kā izvest žurnālistu no pacietības: ko vajadzētu un nevajadzētu darīt. [50:00] Uzņēmumu publicitāte Latvijā. [51:25] Lielo burtu lietojums nosaukumos. [53:20] Labie preses relīžu piemēri. [55:40] Andas aizraušanās un hobiji: kafija un stāvēšana uz galvas. [58:40] Neparastākā vieta, kur Anda ir stāvējusi uz galvas. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Oggi a Bookcrossing proviamo a fantasticare, a cambiare alcune curve in cui abbiamo svoltato e proviamo a immaginare come potremmo essere oggi. Un'altra vita, un'altra possibilità. Buon ascolto, buone letture!

Pētījums liecina, ka iedzīvotāju vidū mazinās satraukums par koronavīrusa Covid-19 radīto apdraudējumu un apstākļiem. Pašreizējā situācija uztrauc 57% aptaujāto, iepriekšējā aptaujā 66% respondentu atbildēja, ka uztrauc pašreizējā situācija. Psihoterapeite Inita Lēna Goldšteina raidījumā Kā labāk dzīvot atzīst, ka cilvēki paliek mierīgāki, jo tiek darīts viss iespējamais, lai vīrusa izplatību ierobežotu un situācija Latvijā ir salīdzinoši mierīga. Tajā pašā laikā cilvēki pārmet, ka plašsaziņas līdzekļi zināmā mērā saasina situāciju pārāk daudz uzmanības vēršot uz sliktām ziņām. Goldšteina atzīst, ka informācijai ir jābūt objektīvai un patiesai un katram cilvēkam jācenšas pašam dozēt, cik daudz seko līdzi radio, televīzijas sniegtajām ziņām, lasa internetā.  

Pirms simts gadiem, 1920. gadā aprīlī, Rainis un Aspazija atgriežas Latvijā, kas jau ir brīva valsts. Rīgas stacijā Aspazija, uzrunājot tautu, saka: ”Latvijai jātop par augsti attīstītu kultūrvalsti, kura ieņemtu cienīgu vietu Eiropā. Viņai ir jāsasniedz mūžība.” Saziņā ar literatūras zinātnieci Gundegu Grīnumu atgādinām interesantus faktus, kas raksturo šo notikumu, un pārrunājam, kā abu dzejnieku dzīve izvērsās jau pēc atgriešanās. Gundega Grīnuma skaidro, kāpēc Rainis un Aspazija Latvijā atgriezās tikai 1920. gadā, lai arī mājbrauces plāni un ieceres bija jau agrāk. Stāstot viņa bieži lieto vārdu mājbrauce, kas ir Raiņa radīts vārds. Atgādinām arī par Raiņa un Aspazijas laiku trimdā Šveicē. Raiņa un Aspazijas trimdai Šveicē ir bijusi arī būtiska nozīme Šveices un Latvijas attiecībās. Kad 2018. gada vasarā Kastanjolā atvēra Raiņa un Aspazijas muzeju, klāt bija arī viena no ekspozīcijas autorēm politoloģe Vita Matīsa.  

Saziņa ar pacientiem pa telefonu, sarakste e-pastos, recepšu un darba nespējas lapu izrakstīšana tikai elektroniski – tā ārkārtas situācija ir mainījusi ģimenes ārstu darbu. Gan Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide, gan Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska sarunā raidījumā Kā labāk dzīvot atzīst, ka ir izmainījies darba ritms, kā arī konsultāciju spriedze un spraigums darba laiku pagarina. “Pacientiem, kas bija līdz šim ar hroniskām saslimšanām, vīrusa saslimšanām, klāt nākuši Covid-19 saslimšanas pacienti, kuriem ir saslimšana, kuri ir karantīnā. Visi katru dienu jāapzvana, jāraksta dokumentācija, tas ir vēl papildus slogs,” skaidro Sarmīte Veide. Veide skaidro, ka ir pacienti ar citām vīrusa saslimšanām, kam nav nekāda sakara ar Covid-19. “Ir pacienti ar bronhītiem, pneimonijām, ir paaugstināts spiediens, ir muguras sāpes, kas saasinās. Tie jau nav pazuduši,” norāda Veide. “Darbs ar koronavīrusu nemazinās, nav tā, ka visi spēki vērsti uz Covid-19 saslimšanu, mums ir arī visi pārējie pacienti,” turpina Veide. Ģimenes ārsti norāda, ka bez iepriekšēja pieraksta uz ģimenes ārsta praksi nevajag doties. Ārsti cenšas maksimāli maz pacienti prakses telpās mazāk kontaktētos. Covid-19 pacienti nedrīkst atrasties ģimenes ārsta praksē. “Visus pacientus vispirms apzvanām, kam ir problēmas, ja netiekam telefoniski galā ar problēmu, tad pierakstām uz praksi, lai redzētu klātienē,"  norāda Veide. Tās ir akūtas vīrusa infekcijas, pacienti, kuru stāvoklis pasliktinās 3-4 dienu laikā. Tāpat, ja paaugstināta temperatūra nemazinās arī 3-4 dienas, vai ir akūtas sāpes. Hronisku slimību gadījumos, ja cilvēka stāvoklis nepasliktinās, konsultācijas notiek pa tālruni. Pie pacientiem, kam aizdomas par Covid-19, ģimenes ārsti nebrauc, jo nav nepieciešamo aizsardzības līdzekļu. Lai gan paši ģimenes ārsti, gan viņu pacienti censtos saglabāt labu veselību šajā stresainajā laikā, Līga Kozlovska iesaka dzīvot draudzīgi labā saskarsmē ar ģimenes locekļiem, censties iet vairāk ārā, protams, nepulcējoties pūļos, darīt to, ko iepriekš steigas dēļ cilvēki nav darījuši. Tāpat viņa iesaka izgulēties, nevis visu nakti aizvadīt pie datora vai televizora.

Uyghurlarning naxsha-muzikiliri

Sabiedrisko mediju jomā izveidojusies sarežģīta situācija. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes ieceltie Latvijas Televīzijas valdes locekļi Einārs Giels un Eva Juhņēviča atteicās no amata, pēc tam, kad plaši tika apšaubīta Giela piemērotība amatam un NEPLP rīkotais konkurss. NEPLP locekle Gunta Līdaka pēc dažām dienām atkāpās no sava amata, turpmāko darbu padomē uzskatot par neiesējamu. Kā tiks izraudzīta Latvijas Televīzijas valde, kā turpmāk darbosies pati NEPLP? Šodien Krustpunktā uz žurnālistu un klausītāju jautājumiem atbild Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītāja Dace Ķezbere. Studijā arī Latvijas Televīzijas žurnāliste Olga Dragiļeva un portāla TVNET žurnālists Iļja Kozins.

06 Ziele - jede(r) sollte sie haben- oder? Weißt du, was du genau willst? Hast du Einfluss auf deine Ziele? Und formulierst du sie SMART? (Spezifisch, Messbar, Attraktiv, Realistisch, Terminiert) Orientierst du dich an Anderen? Mit deren Wünschen und Systemen? Oder entstehen sie leicht aus deiner Mitte heraus? Und wenn du Sazi folgen möchtest, findest du sie hier: www.sazi.design Du kannst auf meiner FB Seite mehr von mir mitbekommen. https://www.facebook.com/richbusinesstalk/ - Inspirationen für einen erfolgreichen Lifestyle Business für Business Queens und die es werden wollen. Meine Webseite: https://rich-bc.de Und bei Instagram: https://www.instagram.com/rich.renate.schmidt/ Ich freue mich auch über dein Kommentare. Bis zum nächsten Mal. Deine Renate Lese auch meinen Blog: https://rich-bc.de/blog

Čau! Kā iet? - šādi mēs varam uzrunāt sev labi zināmus cilvēkus, gan personiski sastopoties, gan attālināti – ar tālruņa palīdzību. Bet, kā jāveido telefonsaruna, ja zvanām nepazīstamam cilvēkam vai organizācijai, lai tā atbilstu labas etiķetes principiem, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta lietišķās etiķetes, komunikācijas un protokola eksperte Kristīna Sprūdža un Lietišķās etiķetes protokola eksperte Linda Kalniņa. Ekspertu ieteikumi: Jebkuras telefonsarunas pirmo iespaidu noteiks tas, kādas ir sarunas biedru attiecības. Pieklājības nekad nevar būt par daudz, arī sarunājoties pa telefonu. Arī sarunā pa telefonu 7 % no visas informācijas nodod verbālais teksts, 38 % - balss, pārējo veido žesti un mīmika, kas telefona sarunās pietrūkst. Svarīgi ir atbildēt sev uz jautājumu, vai pa telefonu ir dzirdams smaids. Sejas mīmika nodos noskaņojumu. Atbildot tirgotājiem, kas kaut ko piedāvā pa telefonu, nevajag būt nelaipniem vai rupjiem, bet atteikt noteikti drīkst. Sasveicināšanos pa telefonu neviens nav atcēlis. Saziņā latviešu valodā neviens nav atcēlis arī uzrunu “jūs”. Svarīgi ir pajautāt sarunu biedram, it sevišķi, ja tā ir biznesa saruna, vai ir brīdis sarunai. Jebkura publiska vieta uzliek ierobežojumus, ko vajadzētu pārrunāt pa telefonu. Ne sabiedriskais transports, ne birojs nav vieta un vide, kur viss apspriežams pa telefonu. Ja zvana ģimenes locekļi, var nedaudz noraidīt un pateikt, ka atrodos kabinetā un palūgt piezvanīt vēlāk. Vēl var izvēlēties atbildi uzrakstīt. Tas, ka telefons mums pie rokas ir septiņas dienas nedēļā un 24 stundas diennaktī, nenozīmē, ka drīkst ar ikdienu cilvēku kontaktēties jebkurā veidā un laikā.

con Nicola Catalano

GaySA Radio — Sazi Jali chats about being a Christian and Transgender

Sazi Jali chats about being a Christian and Transgender www.gaysaradio.co.za

Arij and Sazi offer advice on their FIRST PIECE OF LISTENER MAIL, helping to uncover a conspiracy in Lucas's own life. They try to help him answer the question: does YOLO even apply to him? Sazi and Arij also talk about chem trails, which leads to a serious discussion about the genocide and chemical warfare, and now American intervention, happening in Syria. Donate to support the White Helmets, who have saved more than 84,000 Syrian lives, by visiting www.whitehelmets.org.