Podcasts about andas

Dice la sabiduría popular: Dime con quién andas y te diré quién eres. Porque el trato cercano con otra u otras personas no nos deja incólumes. Pues acostumbrémonos a andar con María, para que participemos de su plenitud de gracia. En eso consistirá el marianizarnos, y acabaremos por hacer todo según sus modos.

Det är lätt att älska breathwork när man väl har kommit iväg och testat det! Men att det kan hjälpa till inom så många områden kanske inte alla känner till?Istället för pillerburkar så kan vi dra nytta av vår egen kropp, mjukt vägledd av härliga Sandra som har sin egen story som ledde henne till andningens värld. Henne finner ni på Facebook och Instagram under namnet Andas med Sandra eller via denna app: https://www.getmana.app/s/andas-med-sandraEnjoy!

Un encuentro casual es solamente eso, un encuentro casual, y no tiene por qué significar nada extraño. Otra cosa es lo que parece un movimiento social y mediático con extrañas y reveladoras coincidencias. Una barbacoa por aquí, unos amigos por allá. Un artículo sesgado escrito por alguien a quien patrocina uno de los posibles candidatos. Todo podría ser fruto de la casualidad, pero en este mundo en el que vivimos no existen las casualidades sino las causalidades. Min. 01 Seg. 54 – Intro Min. 07 Seg. 51 - Aprovechar la oportunidad concedida Min. 14 Seg. 51 - Las leyendas en la sombra Min. 23 Seg. 01 - El voto por correo y la reforma de los estatutos Min. 28 Seg. 31 - Perder como inversión para el futuro Min. 36 Seg. 07 - Darse a conocer aun que se pierda Min. 40 Seg. 57 - Lo importante es quién vendrá después Min. 48 Seg. 17 - Con un par de nombres rutilantes se puede ganar Min. 53 Seg. 33 - Aprovechar la división del madridismo Min. 58 Seg. 18 - Despedida Robert Plant & The Sensational Spaceshifters (Port Chester, NY 17/09/2015) The Rain Song Trampled Underfoot No Place To Go > Dazed And Confused Little Maggie Black Dog Shame Shame Shame > Crawling King Snake Satan Your Kingdom Must Come Down > In My Time Of Dying Rock And Roll Turn It Ip Gun - Taking On The World (Glasgow 17/02/1990)

Torquemada, un rudo vendedor de agua, solía ir por la calle arreando su burro con tremendos azotes. La gente, acostumbrada a presenciar ese triste espectáculo, no hacía nada por impedir el suplicio y la humillación del asno, sino que se limitaba a decir: «¡Ahí van Torquemada y su burro!» Hasta que un día pasó por allí un caballero que se le acercó y le rogó que tuviera compasión del pobre animal. El pícaro aguador español se quitó la caperuza y le dijo al defensor del asno: —¡Yo haré lo que su señoría me mande, pues no pensé que mi burro tuviera parientes en la Corte! La respuesta burlona de Torquemada le cayó en gracia al caballero, tanto que le compró el animal y se lo llevó a su casa. El asno resultó ser un espectáculo agradable para los que se divertían en su compañía, no sólo los niños sino también los jóvenes y los adultos. Su nuevo amo lo llevaba consigo dondequiera que iba, como lo hacía antes Torquemada. Pero ahora la gente no calificaba al asno de «burro», porque no lo asociaba con la mala compañía de Torquemada. Al contrario, hablaba bien del noble animal porque iba bien acompañado. Por algo sería que a este cuento titulado «Torquemada y su asno» el gran lingüista Covarrubias de Toledo le puso el subtítulo: «De los que dondequiera que vayan, llevan en su compañía un necio pesado». La ironía de este cuento gracioso es que quien iba mal acompañado no era Torquemada sino su asno, de modo que cuando el pobre burro cambió de amo, y por tanto de compañía, se arregló todo. Ahora la gente podía ver que, en compañía de un caballero, el burro, lejos de ser un animal despreciable, era una criatura respetable. En él se cumplía el refrán que dice: «Dime con quién andas, y te diré quién eres.»1 Ya hacía bastantes siglos que el apóstol Pablo había consignado una variante de este refrán en una de sus cartas que forman parte del Nuevo Testamento de la Biblia. Se trata de su primera carta a los presuntos cristianos en Corinto influenciados por la cultura griega y apegados a los valores sociales y prácticas paganas de los romanos en lugar de estar centrados en el amor y la unidad en Cristo. «No se dejen engañar —les escribió San Pablo—: “Las malas compañías corrompen las buenas costumbres.”»2 San Pablo sabía que conocer a Dios es andar bien acompañado, al igual que el salmista David, que dijo: «Yo no convivo con los mentirosos, ni me junto con los hipócritas; aborrezco la compañía de los malvados; no cultivo la amistad de los perversos.... Señor... tu gran amor lo tengo presente, y siempre ando en tu verdad»3. David sabía por experiencia que no hay mejor compañía que la de nuestro caballeroso Dios. Él no nos obliga a servirle; nos invita más bien a andar con Él, a disfrutar de su compañía y a cultivar su amistad por toda la eternidad. Carlos ReyUn Mensaje a la Concienciawww.conciencia.net 1 Luis Junceda, Del dicho al hecho (Barcelona: Ediciones Obelisco, 1991), p. 215. 2 1Co 15:33 (NVI) 3 Sal 26:2-5 (NVI)

"Tā ir mana sirdslieta – ne tikai pienākums. Tāpēc es tur esmu," – tik skaisti par savu darbu teic Mūzikas nama "Daile" direktore Anda Zadovska, kura 4. maijā kļūs par Atzinības krusta komandieri.  Par bērnību pilī un brīvdienām pie jūras, par radošu prieku un izaicinājumiem, vadot privātu koncertzāli, uzzinām šajā skaistajā sarunā, uz kuru Andu aicinājusi "Klasikas" direktore Gunda Vaivode.  Gunda Vaivode: Anda, 4. maijā Rīgas pilī Valsts prezidents tev pasniegs Atzinības krustu, un tu kļūsi par tā komandieri. Šo apbalvojumu pasniedz godaprāta ļaudīm par izcilu Tēvijas mīlestību un sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Kopš izziņošanas brīža "Latvijas Vēstnesī" pagājis jau labs laiciņš. Kas tevi apsveica pirmais?  Anda Zadovska: Pirmā īsziņa atnāca neilgi pirms pusnakts, un to man atsūtīja Valmieras teātra direktore Evita Sniedze [Ašeradena]. Paskatījos, bet nereaģēju, jo, ņemot vērā, ka ceļos piecos un eju gulēt deviņos vai desmitos vakarā, nodomāju, ka tas nav nekas svarīgs. Pēc tam atnāca otra īsziņa – to atsūtīja Rafaels Ciekurs no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta. Domāju – nē, kaut kas tur riktīgi nav! Viņš rakstīja, ka sveic mani kā Atzinības krusta komandieri. Tas laikam bija 1. aprīlis, un man likās, ka varbūt kāds joko. Bet rezultātā, protams, visu nakti nevarēju gulēt… Vai esi jau apdomājusi, ko teiksi savā atbildes runā?  Apdomājusi esmu, bet līdz galam vēl nē. Tas noteikti nebūs kaut kas garš. Tas ir ļoti nopietns pasākums, un man vēl ir laiks. Bet izlasot šī apbalvojuma devīzi – "Godaprāta ļaudīm" – es, protams, ļoti cenšos. Jūtos ārkārtīgi pagodināta...  "Godaprāta ļaudis – pirmkārt iedomājos par saviem vecvecākiem" Formulējums tiešām ir ļoti skaists – godaprāta ļaudis. Vai šajā kontekstā esi iedomājusies par saviem senčiem?  Jā, pirmkārt iedomājos par saviem vecvecākiem. Lielu daļu bērnības pavadīju pie viņiem Ezerē, tas ir tieši pie Lietuvas robežas. Tie bija mammas vecāki, kurus, kā jau daudzus latviešus, 1949. gadā izsūtīja uz Sibīriju. Arī mammu, trīsgadīgu bērnu… Viņi bija saimnieki?  Nē! Tur tas interesantākais, ka tieši no tēta puses vecvecāki bija lielsaimnieki ar simt hektāriem Sēlijā. Tētis staigāja jūrnieka kostīmiņā, kalpi apkārt. Arī viņi bija sarakstos, bet viņiem kāds to bija pateicis, un viņi no izsūtīšanas paglābās, aizbēgot mežā. Bet izsūtīja tieši manas mammas vecvecākus Frici un Emmu no Ezeres, jo Fricis negribēja stāties kolhozā. Kaimiņš viņu nodeva, un viņiem nācās gandrīz desmit gadus pavadīt Sibīrijā. Tie ir lielākie godaprāta ļaudis, kas man pirmie nāk prātā. Jo šiem cilvēkiem divas reizes nācās savu dzīvi sākt no pilnīgas nulles. Vecvecāki paguva atgriezties? Jā, viņi paguva atgriezties, un vēl līdz deviņdesmitajiem gadiem bija klātesoši mūsu dzīvē. Kad es šodien iedomājos... Viņi savu dzīvi sāka Embūtē, Dienvidkurzemē, kur bija tieši Kurzemes katls. Kā viņi stāstīja – tikko bijis bērniņš piedzimis, nāk kāds zaldāts un saka – ātri bēdziet projām, jo tūlīt fronte nāks pāri. Viņi tikko jaunu māju bija uzcēluši… Un vēl pat līdz mežam nebija tikuši, kad tā uzgāja gaisā... Tad vecvecāki aizbrauca uz Ezeri, no kurienes 1949. gadā viņus aizveda uz Sibīriju. Tā ka viņi dabūja pilnīgi no nulles visu dzīvi sākt divas reizes. Bet tas interesantākais un apbrīnojamākais ir tas, ka viņi nekad par to nesūdzējās! Nekad. Viņi bija ļoti gaiši cilvēki, un ļoti daudzi – arī mēs ar māsu Kristīni (Andas māsa ir dziedātāja Kristīne Zadovska – red.) Še ir cilvēki, kas man laikam ir vissvarīgākie.  Bet tu saviem vecākiem piedzimi Dobelē?  Mani vecāki bija skolotāji Zebrenes skolā, kas bija Dobeles rajonā. Dobeles pilsētā mēs nedzīvojām, taču tieši tur abas ar Kristīni esam dzimušas.  Tātad ceriņi ir tavs laiks?  Jā, tieši tā. Esmu arī beigusi Dobeles mūzikas skolu, kas tagad skaisti atjaunota – šķiet, tā šobrīd ir viena no skaistākajām mūzikas skolām Latvijā! Tā ka esam uz Zemgales un Kurzemes robežas. Man liekas – ļoti labs komplekts.  "Savas dzīves pirmos astoņpadsmit gadus esmu dzīvojusi pilī" Bet tavas bērnības lielākais laiks ir pagājis pilī!  Tieši tāda bija mūsu adrese: Jaunpils, un pēdiņās – "Pils". Savas dzīves pirmos astoņpadsmit gadus esmu dzīvojusi tieši pilī. Tas iznāca tā: manu tēti uzaicināja par orķestra vadītāju Jaunpilī, un tā mēs tur nokļuvām. Tur iedeva dzīvokli, un mēs dzīvojām pilī. Nu, tad tu vari iedomāties! Un mamma savukārt kūrēja kultūras dzīvi. Mamma bija Kultūras nama vadītāja, kas atradās tieši zem mūsu dzīvokļa. Čībās uz turieni varējām noiet. Tātad tas laikam gēnu līmenī mani ir ietekmējis… Mamma jūs lika arī pie darba Kultūras nama pasākumos?  Biju apkopēja, un vēl kopā ar tagadējo politiķi Uldi Auguli vadījām pensionāru vakarus. Ļoti aktīvi iesaistījos! Mana sirdslieta gan ir tautas deju kolektīvu vadīšana, jo mana pirmā izglītība ir tieši tautas deju kolektīva vadītāja! Toreiz izdomāju, ka būšu tikai tautas deju kolektīva vadītāja un atgriezīšos Jaunpilī. Mana mamma, protams, bija pilnīgā ārprātā, ka neeju uz augstskolu, un ir tikai deju kolektīvs un Dziesmu svētki. Bet nu – kad apgrozījos Rīgā, sapratu, ka tomēr vajag arī kaut ko citu.  Mammīte ir darbīga joprojām! Jā, mammīte ir darbīga un dzīvo Jaunpilī. Šogad viņai apaļa 80 gadu jubileja, ko svinēsim Jaunpils pilī, Kultūras namā.  "Skolā matemātika man bija stiprākā puse" Tu esi privātas koncertzāles vadītāja. Vai tad, kad gāji studēt Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, tev jau bija kāda nojauta par to, ko gribi darīt? Pilnīgi noteikti tajā brīdī nojauta par privātas koncertzāles izveidošanu nebija. Bet dzīve cilvēku aizved tur, kur viņam jābūt. Man kādreiz likās – ja izlasa manu CV, ir sajūta, ka tas cilvēks tiešām nav zinājis, ko viņš dzīvē grib darīt. Jo tur ir gan flauta, gan tautas deju kolektīvu vadīšana, pa vidu – pedagoģija, un tad ir LU Ekonomikas un vadības fakultāte, kas ir nopietnāka izglītība. Tagad viss komplekts man ļoti labi noder: ja man būtu tikai humanitāra izglītība, nekad dzīvē privātkoncertzāli vadīt nevarētu! Jo galvenā sadaļa šeit ir tā, kā tu to lielo bildi finansiāli vari savilkt kopā. Ikdienā strādājam tūkstoš kvadrātmetru lielā zālē ar nulles dotācijām – viss jānopelna mums pašiem. Lai to varētu izdomāt, ekonomikas zināšanas ir vajadzīgas. Bet matemātika man arī bija stiprākā puse skolā, nevis, piemēram, valodas.  Ko no tevis ikdienā paģēr koncertzāles vadīšana? Tā ir milzīga atbildība. Pirmkārt par cilvēkiem, kuri ir mani darbinieki. Cik tev ir darbinieku? Pamata komandā esam pieci cilvēki: divi tehniskie – Kristers un Artūrs, mana vietniece Ieva, mārketinga vadītāja Betija un cilvēks-orķestris – aizskatuves administrators Kaspars. Vēl ir publiku apkalpojošais personāls. Jā, neesam daudz, neskatoties uz to, ka mums ir ļoti liels skatītāju skaits un notiek daudzi pasākumi. Mēs paši visu darām.  Un kā jūs mērāt savus izmērāmos rezultātus? Tas ir pasākumu skaits, tas ir skatītāju skaits, un tas ir apgrozījums: varam ar to lepoties. jo Latvijas koncertu vietu vidū pēc "Biļešu paradīzes" datiem esam diezgan augstās pozīcijās, augšgalā. Manī bija spīts – pierādīšu, ka to var izdarīt! Pieņemu, ka ne vienmēr esat eiforijā, ka viss sanāk. Eiforijas nav vispār, jo mums taču bija pandēmija, kas likās pilnīgs izmisums. Principā tajā laikā vajadzēja aiztaisīt tās durvis ciet, bet tobrīd manī bija spīts – es tik un tā to noturēšu un pierādīšu, ka to var izdarīt! Kaut patiesībā tas bija diezgan neiespējami ar visiem atceltajiem pasākumiem. Atceros pa datumiem, kā tas viss notika: 11. martā toreiz visu aizvēra, mēs kvalificējāmies visiem atbalstiem, bet saņēmām tos decembrī. Visu laiku ar privātiem aizņēmumiem – kaut kā tā. Arī darbinieki taču bija jānotur – viņi  nebija vainīgi. Tas bija diezgan liels izaicinājums, un arī tagad nevaram rēķināties ne ar ko uz priekšu. Tā ir laime dotētajām iestādēm – ka tās var saplānot vismaz vienu sezonu uz priekšu! Bet es to nevaru, jo nezinu, kādi būs ieņēmumi. Tas atkarīgs tikai no tā. Tagad apkure par janvāri, februāri, martu – komunālo pakalpojumu rēķins ir septiņi tūkstoši! Tagad domājam, ko darīt.  Bet zāles lielākoties vienmēr ir pilnas, biļetes pārdotas ilgu laiku uz priekšu, un tas piedāvājums ir apskaužami daudzveidīgs: tie nav tikai dažādžanru koncerti – tie ir dažādi vakari, un man šķiet, ka tev pašai īpaši mīļi ir dzejnieku vakari.  Man sevišķi tuvi pagājušo gadsimtu mijas dzejnieki – Plūdons, Skalbe, Fricis Bārda. Sen neesam uztaisījuši nevienu jaunu programmu, bet vajadzētu. Pandēmija visus nolika uz pauzes. Bet pirms tam taču mums bija programmas ar Vili Daudziņu – viņš mums ir tāds kā dzejas teātra patrons. Pirmā programma bija ar Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa vēstulēm – kopā ar Kasparu Znotiņu un Vili Daudziņu: tas mums bija absolūtais bestsellers! Bet tas bija jau pirms desmit gadiem – nospēlējām gandrīz simt reižu. Tā bija izrāde, par kuru teicu – var to likt pirmdien no rīta, arī tad būs izpārdota! Un tad bija iestudējums, kuru centrā bija brāļi Veidenbaumi. Tā bija Viļa Daudziņa ideja, jo daudzi nezināja, ka Veidenbaumam Eduardam bija brālis Kārlis, kurš arī rakstīja dzeju, bet viņš bija tas, kurš saimniekoja Kalāču mājās: kādam jau tur bija jāstrādā, lai Eduards varētu dzīvoties pa Tērbatu... Stāsts bija ļoti interesants, un mēs to piedāvājām arī "Skolas somai". Jo man likās – ja bērns atnāk un noskatās Viļa pētījumu par laiku, kurā Veidenbaumi dzīvoja, par cara laika Latviju – tā uzreiz ir mācību stunda! Tādi izglītojoši pasākumi, kuros arī pati daudz uzzinu. Daumants Kalniņš sarakstīja mūziku ar Friča Bārdas dzeju – izveidojās programma "Sirds prieks". Sekoja programma ar Knuta Skujenieka vārdiem, par ko Daumants saņēma "Zelta mikrofonu". Man pašai tas viss ir tik tuvs – tāpēc arī tik aizrautīgi par to stāstu! Protams, visi Vecpiebalgas dižgari: pirms kāda laika sarīkojām latviešu kultūras nedēļu "Vecpiebalga atver durvis", kas turpinās vēl šobrīd; Kārļa Skalbes mājās bija ikgadējie koncerti. Mums pašiem patīk un citiem arī.  "Tā ir Dieva dāvana – būt tādu cilvēku tuvumā"  Ar senajiem meistariem iznāk vairs tikai virtuāla tikšanās, bet ar dzejniekiem, kuri vēl pavisam nesen bija mūsu vidū, tev droši vien veidojusies skaista, pavisam tuva draudzība.  Draudzība – tā varbūt neteiktu. Bet tādi cilvēki patiesi bijuši pie manis "Dailes" namā – piemēram, Knuts Skujenieks savu 85 gadu jubileju – savu pēdējo jubileju – sagaidīja uz "Dailes" nama skatuves un bija klāt arī Daumanta programmas "Drošinājums" pirmatskaņojumā. Protams, ka tā ir ļoti liela vērtība – ka esi šos cilvēkus saticis un saproti, kādai ellei viņi izgājuši cauri – te domāju Knutu Skujenieku.  Un tas, ka viņš – tāds Baltais tētiņš – spējis palikt tik gaišs cilvēks – tas ir apbrīnojami! Un vēl mums bija Imanta Kalniņa iepriekšējās jubilejas ballīte, kurā bija Uldis Bērziņš, Knuts Skujenieks un pats Imants Kalniņš. Tā ir Dieva dāvana – būt tādu cilvēku tuvumā.  Arī Latvijas Radio koris ir tavs lielais draugs – vairākas programmas rīkotas tieši ar to. Piemēram, Artura Maskata mūzikas programma. Tā laikam ir tava īpašā mīlestība. Jā, Latvijas Radio koris ir mani draugi visu "Dailes" nama gadu garumā. Pirmajai programmai, kurai Sigvards Kļava bija mākslinieciskais vadītājs, veidojām speciālas aranžijas – Andris Sējāns pirmajai daļai un Valts Pūce – otrajai daļai. Imanta Kalniņa oratorijā "Dzejnieks un Nāra" pirmoreiz satikos ar Daumantu Kalniņu kā solistu, un tad arī sākās mūsu draudzība – tas bija jau pirms vienpadsmit gadiem. Tagad mums ir plāns "Dzejnieku un Nāru" rudenī kopā ar Sigvardu jauniestudēt, jo toreiz "Dailes" nams bija knapi atvērts, un šī programma bija pelnījusi skanēt ilgāk. Tāpēc tā atkal jāiestudē no jauna! Vēl ar Latvijas Radio kori bija Artura Maskata jubilejas programma, Broņislavas Martuževas programma ar Daci Everss un Daumantu.  Veidojot šīs programmas, tev iznāk brīnišķīga sadarbība arī ar vadošajiem režisoriem un dramaturgiem! Protams! Diezgan daudz esam sadarbojušies ar Māru Ķimeli. Tagad jubilārs Artūrs Dīcis mums ir dramaturgs Mārča Auziņa un Daiņa Grūbes izrādē. Reinis Suhanovs bija atklāšanas izrādes režisors. Laikam jau patiesībā esam sadarbojušies ar visiem, kas ir mūsu vidū.  Sava publika – tā ir puse no uzvaras! Līdzās koncertiem, muzikālajiem uzvedumiem un džeza koncertiem Mūzikas namā "Daile" ir arī sarunu vakari. Izskatās, ka cilvēkiem ir nepieciešamība pēc klusinātām sarunām, kur divas personības sarunājas par šodien būtiskām tēmām.  Mums bija divi cikla darbi – un droši vien būs arī trešais – ar abiem Mārčiem Auziņiem: ģitāristu Mārci Auziņu un zinātnieku Mārci Auziņu, ar kuru mums izveidojusies cieša draudzība – viņš ir vienkārši brīnišķīgs cilvēks! Cilvēkiem tas interesē, un tēmas ir dažādas: pirmā bija par mākslīgo intelektu, kur bija gan mūzika, gan profesora skatījums, bet saruna "Flirts ar Budu" bija kā meditācija, kurā skanēja mūzika. Tādi starpžanru projekti. Un vēl ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kamermūzikas koncerti, kur skan gan klasika, gan arī laikmetīgā mūzika! Vai uz tiem nāk "Dailes" namam uzticīgā publika, vai tomēr līdz ar žanru un stila maiņu mainās arī cilvēki? Kādi astoņdesmit procenti ir uzticamā publika. Es jau šos cilvēkus atpazīstu vaigā. Taču LNSO kamermūzikas koncerti publikā ienesuši arī jaunas sejas. Ļoti ceru, ka viņi vēlāk atrod arī kaut ko sev piemērotu no mūsu repertuāra.  Kad atvēru "Dailes" namu, mans galvenais mērķis un sapnis bija, ka mums izveidotos sava publika – jo tā jau ir puse no uzvaras! Un es atļaušos domāt, ka trīspadsmit gadu laikā tas tiešām noticis. Bet septembrī apritēs astoņpadsmit gadi, kopš sarīkoju savu pirmo koncertu... Tev ir liela privilēģija – strādāt kopā ar Maestro Raimondu Paulu, turklāt uzņemties tādu lielu un atbildīgu pienākumu kā lielā draugu lokā nosvinēt viņa 90. dzimšanas dienu, kas patiešām bija fantastisks vakars. Bet sadarbība rit arī ikdienā. Cik reižu jau nospēlēta izrāde "Vīrieši labākos gados"?  Ap 120. Tieši uz Maestro jubileju apkopojām kopīgo programmu skaitu, un patiesi: kopā ar Maestro veidotas 15 programmas ar dažādiem solistiem. Pirmā bija ar Zigfrīdu Muktupāvelu, tad ar Agnesi Rakovsku, Dināru Rudāni un Andri Keišu, tad bija Zigfrīda Muktupāvela programma ar Jāņa Petera dzeju, jau pieminētā Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa programma… Ļoti daudzas programmas bijušas ar Maestro. Un ne tikai ar Maestro – pie mums bijis arī Zigmara Liepiņa 70 gadu jubilejas koncerts. Un arī Jāņa Lūsēna un Imanta Kalniņa jubileja tikusi svinēta. Atļaušos teikt, ka ļoti popularizējam latviešu autoru dzeju un mūziku. Tas ir mūsu galvenais mērķis, un mēs solāmies to darīt arī turpmāk.  Un Frenka Sinatras visgarākā dzimšanas diena! Jā, Frenka Sinatras dzimšanas diena tika svinēta desmit gadu garumā. "Tā ir mana sirdslieta – ne tikai pienākums" Anda, tu visos koncertos pati esi klāt. Šķiet, ka pilnīgi katru vakaru! Pieņemu, ka tas ir ne tikai tavs darba pienākums, bet tev ir arī patīkami redzēt [sava darba] augļus.  Tieši tā. Zinu visas programmas no galvas, bet… Ņemot vērā to, ka esam privāta koncertzāle, mums darba roku nav tik daudz, bet skatītāju vietu skaits ir vairāk nekā četri simti. Tāpēc visu darām paši – arī tērpus sakārtojam māksliniekiem, uzklājam kafijas galdu. Mēs reāli strādājam kā publiku un mākslinieku apkalpojošais personāls. Tāpēc arī tur esmu. Un tā ir mana sirdslieta – ne tikai pienākums. Mūzikas nams "Daile" atrodas Lāčplēša un Barona ielas stūrī – tāda ļoti laba kultūras vietu saliņa! Blakus – restorāns "Osiris", netālu – Jaunais Rīgas teātris, virs jums ir "Arhis Arhitekti", un turpat ir arī galerija "Istaba". Jā, tāds radošais kvartāls.  Bet jūs arī kaut kā sadarbojaties?  Mēs vienkārši draudzējamies. Jaunā Rīgas teātra aktieri pie mums uzstājas, publika iet uz "Osiris" – lai gan arī mums ir pašiem sava kafejnīca –, un "Osiris" publika nāk pie mums. Pagalmiņš ir viens – visi Jāņos satiekamies.  Man bija pārsteigums, ka savulaik esi strādājusi pie Andreja Žagara.  Andrejam tolaik bija, manuprāt, septiņi restorāni: tas bija augstākais punkts, kad viņš atvēra "Žagara jauno restorānu". Berga bazārā bija "Simpozijs", vīnu veikals, Vecrīgā bija grieķu restorāns, vēl "Dizzi" klubs, "Osiris"... Biju šo restorānu izpilddirektore. Ar Andreju iepazināmies kādā ballītē Operā, un viņš saprata: šitā meitene, kaut arī no laukiem, ir baigi ašā. Kaut kāds materiāls tur ir! Andrejam esmu ļoti pateicīga – viņš man ļoti daudz ko iemācīja. Vienbrīd viņš saka: tagad braucam uz Londonu un Parīzi, uz restorāniem! Es domāju – man pat nav nekā, ko mugurā vilkt... Ar Andreju vienu laiku ļoti cieši strādājām.  Viss sākās kā joks, bet izrādījās liktenis Tu esi ne tikai šīs koncertzāles turētāja un saimniece, bet arī mūzikas izdevniecības "Ars Nova" vadītāja. Tagad tas vairāk "Spotify" platformai. Apvienība tika nodibināta, kad sākām strādāt kopā ar Jāni Lūsēnu – tas bija 2008. gadā, un septembrī kopš tā laika būs apritējuši jau astoņpadsmit gadi. Tas viss sākās kā joks, bet izrādījās liktenis. Jo pirms tam strādāju pilnīgi citā sfērā un reiz vedu Kristīni uz koncertu, kurā viņai bija jāpiedalās kopā ar Māru Zālīti, Jāni Lūsēnu un Zigfrīdu Muktupāvelu. To koncertu atcēla. Kaut kā sākām runāt, un Lūsēns saka – man nākošgad piecdesmit gadu jubileja, bet nav, kas uztaisa. Saku – es taču varu uztaisīt! Bet tad tikai Operā, jo tikai tajā kaut ko zinu. Tā tas sākās – kā joks. Pa vidu Jānis uzrakstīja ciklu "Mazu brīdi pirms". Tas bija 2008. gadā – mans pirmais rīkotais koncerts. Pilnīgs liktenis! Tad bija laiks, kad iestudējām dažādus mūziklus – Valmieras teātrī bija "Kaupēn, mans mīļais" un "Agrā rūsa". Bet ciešāka sadarbība raisījās  tikai ar Lūsēnu. Bet tā mūžīgā telpu problēma... Un tad es iedomājos, vai Rīgā nav kāds bijušais kinoteātris… Ierakstīju tīmekļa meklētājā – un tiešām! Sludinājums, ka izīrē bijušā kinoteātra telpas. Taču sludinājuma termiņš jau bija beidzies. Nodomāju: tā ir tieši "Osiris" māja, kurā visus pazīstu. Jānoskaidro. Viņi saka – tur ir izīrēts, bet varbūt viens procents, ka [mans sapnis] varētu piepildīties. Un tas viens procents arī piepildījās! Liktenis!  Vai to, ko rādāt uz skatuves, mēdzat arī izdot ciešripās un platēs? Tagad aktuāla analogā mode. Tagad tās vinilplates, jā, un ļoti gribētu izdot dažas no mūsu programmām.  Kuras tās būtu? Piemēram, programmu "Suni ārā nedzenama nakts" – tā ir ļoti, ļoti, ļoti īpaša. Tā man ļoti, ļoti patīk. Arī Knuta Skujenieka un Daumanta Kalniņa "Drošinājums", kas izpelnījās "Zelta mikrofonu". Mēs paši veidojam arī televīzijas ierakstus un dodam Latvijas Televīzijai – šie ieraksti bieži tiek parādīti televīzijā. "Pats Artūrs Banga sēdējis pie manas priedes!" Dzirdēju, ka tev bijusi doma savas mājas Lapmžciemā izveidot kā brīvdabas koncertzāli.  Tās mājas tieši ar tādu domu vispār tika iekārtotas. Tas bija pandēmijas laiks. Man bija saikne ar Lapmežciemu, un biju izdomājusi, ka tā varētu būt "Dailes" nama vasaras rezidence, un doma nav atmesta – tādi brīvdabas koncerti, jo sēta ir ļoti skaista – pie jūras un ar vēsturi: šajā sētā filmēts "Ilgais ceļš kāpās"... Diezgan daudz tur esmu savedusi kārtībā, tā ka – kas zina. Pandēmijas laikā taisījām visādas fotosesijas; esam filmējuši arī raidījumu "Daudz laimes, jubilār!" Vajadzētu sākt ar "Ilgā ceļa kāpās" vakara kino seansu, lai redz, kur ir Artūra priede! Jā, pats Artūrs Banga (viens no filmas galvenajiem varoņiem – red.) sēdējis pie manas priedes! Tas uzreiz ir stāsts! (Smejas.) Vēl tikai mājai jāuzliek šindeļu jumts. Vai maz vēl ir meistari, kas māk tādu uzlikt? Mani meistari brauc no Alūksnes, jo daudz tādu vairs nav. Tas ir tāds ļoti labais gadījums, kas man liek noticēt, ka ar Latviju viss ir kārtībā, jo šindeļu jumta licējam – galvenajam meistaram – ir pieci dēli, un visi pieci ir apmācīti šindeļu jumta likšanā! Jā, viņi mācās dažādās universitātēs, bet viņi prot to amatu. Un tad nu visi pieci dēli brauc un liek manai mājai jumtu. Tā ir vērtība! Ko vēl dari savā brīvajā laikā, ja tev tāds ir? Brīvā laika man ir ļoti maz. Bet, cik nu ir, to cenšos pavadīt dabā. Jo ikdienā, kā jau tu arī teici, katru vakaru esmu "Dailes" namā, apkārt četrsimt cilvēki, un tas, kas pēcāk visvairāk nepieciešams, ir klusums, līdzsvars, miers, kuru var atrast tikai un vienīgi dabā: mežā, pie jūras, arī tomātus stādot, arī rozēm lapas griežot un kaut ko tādu darot. Tad tomēr dārza darbi tev maķenīt patīk? Tagad patīk, jā! Kad mamma savulaik Jaunpilī lika divus hektārus biešu izkaplēt – citādi uz balli netikšu, likās – nemūžam man nekā tāda nebūs! Bet tagad patīk.  Gribas savu tomātu noplūkt!  To tomātu nav tik daudz, drīzāk tā sajūta, ka no rīta ieej siltumnīcā – tas ir pilnīgi kaut kas cits. Un tā ir vienīgā atslodze, kas iespējama, savādāk nevar – daba!  Daba, un tūlīt arī maijs, tūlīt svētki. Man vienkārši gribas novēlēt tev, lai vari izbaudīt šo pavasari un kopā ar savējiem nosvinēt gan savu atzinību, gan mūsu valsts neatkarības atjaunošanas svētkus. Lai mums visiem skaistas aprīļa beigas un maija sākums, kad daba plaukst!  Sirsnīgs paldies tev, Gunda! Baltā galdauta svētki 4. maijā man vienmēr ir patikuši – man vispār patīk galdu klāt. Tagad būs īpašs iemesls. Paldies! 

"En tacksam människa är ett svårt byte för den onde" I avsnittet pratar Kevin, Tomas och Axel och tacksamheten: Vilka tacksamhetsämnen lyfter Bibeln fram som centrala?Är vi av naturen tacksamma som människor? Har vi bara krav på Gud utan tacksägelse? Kan vi tacka för fel saker? Hittar vi exempel på otacksamma människor i Bibeln. Välsignad lyssning!

Delivered by Gladys from the Parish of Saint Gabriel in the Diocese of Bandung, Indonesia. Acts of the Apostles 4: 23-31; Rs psalm 2: 1-3.4-6.7-9; John 3: 1-8.THE HOLY SPIRIT WHO IS NOT BOUND The theme for our meditation today is: The Holy SpiritWho Is Not Bound. The Early Church was born in a situation that was not easy.Jesus' apostles and disciples faced pressure, threats, and even detention fromreligious leaders who tried to stop their movement. Humanly speaking, it couldmake them afraid and retreat. However, the Holy Spirit that had been breathedout by the risen Jesus worked in a way that no human force could shackle. Themore they were pressed, the more real was the work of the Holy Spirit that movedthem to continue proclaiming the joyful news of Christ's resurrection. When Peter and John were released from prison, theywere reunited with the other disciples. They did not propose any politicalstrategies or seek humanitarian protection. They prayed. It was not a prayerfilled with fear, but a prayer that asked for courage to remain faithful. Andas they prayed, the place swayed, and they were all filled with the HolySpirit. From that experience, they arose with new courage to proclaim the risenJesus. This event shows that the Holy Spirit cannot be confined, cannot be stopped,and cannot be limited by prison walls or human threats. This experience of the Early Church reminds us thatthe Holy Spirit is also at work in our lives today. We often feel afraid totestify our faith, afraid of facing challenges, or hesitating in living ourcalling to live life as followers of Christ. But Jesus had affirmed toNicodemus that a person must be born again in the Spirit. This new birth is away of life that is constantly being renewed every day. When we live in theSpirit, we are no longer overcome by fear, but rather by the hope and couragethat comes from the resurrection of Christ. There was a nurse in a hospital who might facedifficult situations: an angry patient, an anxious family, or exhaustion from aheavy task. She could feel tired and want to give up. But when she prayed andsurrendered her work to the Lord, she found a new strength to serve patientlyand lovingly. Without realizing it, her attitude became a testimony to others.Her presence brought calmness, and her service was a sign that the Holy Spiritwas working through her. The Holy Spirit is not shackled by fatigue ordifficult situations. The Holy Spirit works quietly but so real. He gives uscourage, hope when we are weak, and strength when we are on the verge of givingup. The Holy Spirit encourages us to walk in the light of Christ'sresurrection.  The Holy Spirit is notbound by time, place, or circumstance. He continues to work in the Church andin every person who believes in Christ. When we live in the Spirit, we witnessChrist's resurrection in the midst of the world.  Letus pray. In the name of the Father ... O Lord God, cleanse our hearts and mindsfrom all stains and darkness, that we may be worthy of the dwelling of the HolySpirit within each of us. Our Father who art in heaven... In the name of theFather ...

Agradece a este podcast tantas horas de entretenimiento y disfruta de episodios exclusivos como éste. ¡Apóyale en iVoox! U.M.E.- Dime con quién andas.... (05-03-2026) Más contenido inédito en: https://www.es-tv.es Aportaciones a Raúl: https://www.patreon.com/user?u=40527138 Nº de cuenta: ES75 3018 5746 3520 3462 2213 Bizum: 696339508 o 650325992 Aportaciones a David: https://www.patreon.com/davidsantosvlog Nº de Cuenta: ES78 0073 0100 5306 7538 9734 Bizum: +34 644919278 Aportaciones a Equipo-F: TITULAR: EQUIPO F CUENTA: ES34 1465 0100 9417 5070 9106 C ÓDIGO SWIFT: INGDESMM Conviértete en miembro de este canal para disfrutar de ventajas: https://www.ivoox.com/podcast-un-murciano-encabronao-david-santos-los-audios_sq_f11099064_1.html Canales de U.M.E.: El Cid

Agradece a este podcast tantas horas de entretenimiento y disfruta de episodios exclusivos como éste. ¡Apóyale en iVoox! U.M.E.- Dime con quién andas (11-03-2026) Más contenido inédito en: https://www.es-tv.es Aportaciones a Raúl: https://www.patreon.com/user?u=40527138 Nº de cuenta: ES75 3018 5746 3520 3462 2213 Bizum: 696339508 o 650325992 Aportaciones a David: https://www.patreon.com/davidsantosvlog Nº de Cuenta: ES78 0073 0100 5306 7538 9734 Bizum: +34 644919278 Aportaciones a Equipo-F: TITULAR: EQUIPO F CUENTA: ES34 1465 0100 9417 5070 9106 C ÓDIGO SWIFT: INGDESMM Conviértete en miembro de este canal para disfrutar de ventajas: https://www.ivoox.com/podcast-un-murciano-encabronao-david-santos-los-audios_sq_f11099064_1.html Canales de U.M.E.: El Cid

När världen skakar behöver vi inte skaka med den.Nyhetsflödet är högt just nu. Rubrikerna dramatiska. Bilderna starka. Och det är lätt att dras med i rädsla – särskilt när allt delas i realtid.Men rädsla är inte samma sak som klarhet.Det som händer i världen är allvarligt.Och samtidigt behöver våra nervsystem vila.När det är mörkt är vår uppgift inte att bli mörkare.Vår uppgift är att hålla vår låga levande.

I det här avsnittet av Paus guidar Karin Björkegren Jones dig genom en kort och effektiv andningsmeditation – Andas i en fyrkant. En enkel men kraftfull teknik som hjälper dig att snabbt landa i nuet, lugna nervsystemet och skapa inre balans.Genom att visualisera en fyrkant och följa dess sidor med andetaget får du ett tydligt fokus som stillar tankarna och ger kroppen en chans att slappna av. Du andas in på fyra, håller andan på fyra, andas ut på fyra och håller igen på fyra – en rytm som kan förändra din sinnesstämning på bara några minuter.Det här är ett avsnitt för dig som behöver ett snabbt verktyg i vardagen – när stressen smyger sig på, när tankarna snurrar eller när du bara vill hitta tillbaka till ditt lugn. En påminnelse om att du alltid bär ditt viktigaste redskap med dig: ditt andetag. Nu kan lyssna på Paus utan reklam på Patreon:https://patreon.com/PoddenPaus?utm_medium=unknown&utm_source=join_link&utm_campaign=creatorshare_creator&utm_content=copyLink Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

I detta avsnitt möter Emma Björndahl Irma Bergström, som delar sin resa i recovery från anorexi SOM INTE styrts av ideal eller kroppshat. Där drivkraften till förändring handlade om att våga släppa kontroll och börja lita på livet. Irma berättar om sin vändpunkt, om hur hon började ifrågasätta rädslorna som styrt henne och om betydelsen av att få stöd som verkligen tror på full tillfriskning. Ett hoppfullt samtal om ärlighet, tillit och modet att välja ett liv där ätstörningen inte längre får styra.

Kultūras rondo jauna rubrika! Kultūras žurnālistu personīgas pārdomas par redzētajām izrādēm un grāmatām, arī ikdienas dzīves vērojumi, kas palikuši ārpus sagatavoto sižetu rāmjiem. Šoreiz Andas Buševicas pārdomas par Olgas Tokarčukas romānu „Stum savu arklu pār mirušo kauliem” un holandiešu režisores Olu Mafālani iestudēto izrādi “Dzen savu arklu pār mirušo kauliem” Dailes teātrī.

Vi dammar av lite lyssnarfrågor! Det är gott och blandat - Hur mycket egentid kan man egentligen få som förälder? Andas ut barnet? Hade vi pallat föda våra första utan epidural? Är det vanligt med vätska i lungorna på nyfödda? Vems hjärna hade vi velat kika in i? Lyssna och ta reda på svaren! Gillar du podden och vill stötta vårt arbete så får du gärna bli patron! Och/eller prenumerera på podden. Puss! Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Sissela Kyle & Mattias Timander läser en nyutgiven, hyllad roman: Av månsken växer ingenting från 1947 av norska Torborg Nedreaas, översatt av Cilla Naumann. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. Romanen Av månsken växer ingenting gavs första gången ut i Norge 1947, fick stor uppmärksamhet och har på olika vis levt vidare genom åren. Författaren Torborg Nedreaas föddes 1906 i Bergen, bildade familj, skilde sig 1939 och lämnade ett borgerligt liv för att försörja sig som frånskild med två söner. Hon dog 1987 men hann medan hon levde avslöja lite om hur romanen kom till: Hon hade varit på en fest i Oslo, bott på ett billigt hotell och där fått kontakt med en ung kvinna som berättat om sitt liv för henne under en hel natt. Kvinnans berättelse satte i gång något hos författaren och hon kom att använda delar av den för sin roman - som också den utspelar sig under en natt, medan en kvinna berättar sitt livs historia för en man som lyssnar.Romanens huvudperson blir i tonåren handlöst förälskad i sin betydligt äldre lärare och genomgår under bokens gång tre olagliga aborter. Berättelsen har en tydlig politisk underton, resonerar kring abortfrågan och skildrar naturalistiskt en egenhändigt genomförd abort utförd med en strumpsticka. Drygt trettio år efter romanens tillkomst infördes i Norge år 1978 fri abort upp till tolfte veckan.Skriv till oss! bokradio@sverigesradio.seProgramledare: Marie Lundström

13 januari 2026

En este capítulo platicamos, -desde la honestidad brutal-, cómo en ocasiones andamos mal (del uno al diez) y el rol que tienen las emociones en esto.

I det här avsnittet av Paus guidar Karin Björkegren-Jones dig varsamt in i morgonen. Ett stillsamt avsnitt att lyssna på när du precis har vaknat – eller när du behöver landa, oavsett tid på dagen.Du får stanna kvar under täcket en stund, släppa alla måsten och möta dig själv genom andetaget. Med fokus på andning, hjärtat och kroppens egna signaler bjuds du in till en mjuk start där du fyller på med lugn, närvaro och kärlek.Allt du behöver göra är att vara här. Andas in. Andas ut. Välkommen upp – i din egen takt. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

¿Andas con ansiedad, cambios de humor, niebla mental o cansancio extremo? No estás sola.En este episodio de Baptist HealthTalk, la Dra. Rachel Rohaidy de Baptist Health Miami Neuroscience Institute y la presentadora Anabelle Blum explican qué pasa realmente en tu cerebro durante la perimenopausia y la menopausia, por qué te puedes sentir “apagada” o “no como tú misma” y qué herramientas existen para recuperar claridad y bienestar.Hablamos de salud mental, hormonas, familia, cultura y cómo pedir ayuda sin tabúes — especialmente en nuestra comunidad hispana.Presentadora:Anabelle BlumExperta:Rachel Rohaidy, M.D.PsiquiatraBaptist Health Miami Neuroscience Institute

Hör av er till oss på instagram så kan vi svara på era frågor, hjälpa er med problem och dilemman: @johannanordstrm & @edvintornblom! ursäkta klipps och redigeras av Niklas Runsten @niklasrunsten

I det här avsnittet av Paus guidar Karin Björkegren Jones dig genom en mjuk och närvarande kroppsmeditation – en stund för att hedra kroppen, din trogna följeslagare genom livet.Du får landa i en bekväm position, släppa taget om dagens intryck och långsamt bjuda in lugn, ro och tacksamhet. Med stillsamma andetag och varsam uppmärksamhet rör vi oss genom kroppens alla delar – från fötterna som bär dig, till hjärtat som outtröttligt slår, till sinnet som skapar, känner och drömmer.Meditationen hjälper dig att:• slappna av i hela kroppen• öka närvaron i nuet• möta dig själv med respekt, vänlighet och omsorg• stärka bandet till din kropp och dess signalerAvslutningsvis får du möjlighet att vila i känslan av att vara helt och hållet hemma i din kropp.Ta en paus. Andas. Landa.Och välkommen tillbaka till dig själv. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

I det här avsnittet av Paus guidar Karin Björkegren Jones dig genom en lugn och grundande meditation: ”Andas lugn och ro”.Du bjuds in att hitta en trygg och bekväm plats att vila på – sittande eller liggande – och långsamt låta kroppen få släppa taget. Med mjuka instruktioner hjälper Karin dig att landa i nuet, känna kroppens kontakt med underlaget och låta ansiktets och kroppens muskler smälta bort i avslappning.Du följer andetagen, in och ut genom näsan, och påminns varsamt om att återvända till rytmen om tankarna vandrar i väg. Med varje utandning får du släppa spänningar, oro och stress. Med varje inandning fyller du kroppen med lugn, ro och trygghet.Meditationen guidar dig steg för steg genom kroppen, från fötterna hela vägen upp till ansiktet. Du får föreställa dig ett varmt, gyllene ljus som omsluter dig och fyller dig med stillhet och värme – som en mjuk filt som lägger sig över hela kroppen.Avslutningsvis får du varsamt återvända till rummet, påfylld av klarhet, lätthet och ett mjukt lugn.Välkommen in i stunden. Välkommen till Paus. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Vi tar ett par djupa andetag och slappnar av lite extra i studion. Musik som får oss berörda av både vackra och lite otäckare anledningar. Legendariska samplingar och soliga utflykter runt hela världen får vi också njuta av. Andas in och andas ut i studion gör Viktor Zeidner, Amanda Kujansuu & Robin Forsgren. Playlist: ANDETAG - Skör Ryuichi Sakamoto - 20211201 Tornado Wallace - Voices Dijon - Yamaha Laurie Andersson - O Superman The Prodigy - Breath (Mefjus & Camo & Krooked Remix) Tor - Foxglove Dag Rosenqvist - Asta Här finner du Spotifyplaylisten med tillgängliga låtar som sänds i programmet, listan fylls på med nya låtar efter varje program: goo.gl/CUnvtY Lamour Podcast presenteras i ett folkbildande samarbete med Vuxenskolan. Ansvarig utgivare är Viktor Zeidner.

Vad händer när man sammanför sex konstnärer som alla har olika funktionsvariationer? Följ med till utställningen Speaking Volumes på Malmö konsthall. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. Vem har tillträde till konsten? Och hur definierar vi konstnärlig kvalitet? Det är två frågor som ställs i den mångfacetterade utställningen med både svenska och internationella konstnärer. P1 Kultur var där när David Cheung lade sista handen vid sin 20 meter långa hyperdetaljerade mastodontteckning, och träffade också konstnären Mattias Johansson. Och i studion möter vi utställningens curator Lucy Smalley.MUSEUMSINVIGNING SKÖTS UPP – VAD HÄNDER NU?Förra veckan skulle Nigerias nya stora och påkostade moderna konstmuseum, West African Art i Benin City, ha invigts. Det var också tänkt att museet skulle husera de återlämnade Benin-bronserna, kulturskatter som tagits från landet och hamnat i västerländska museers samlingar. Men efter protester och vandalisering av det nya konstmuseets reception har invigningen skjutits upp. Vad handlar konflikten om? Och varför blev aldrig museet ett centrum för de återlämnade kulturskatterna? Kulturnytts Mina Benaissa berättar mer.LIVET MED PERSONLIG ASSISTANS I NY PJÄSHur är det att hela tiden vara beroende av en annan människa för att kunna klara av de mest basala sakerna i sin vardag? Och hur är det att gå genom detta under tonåren? Det är några av frågorna pjäsen "Om jag vetat hur trygghet känns" försöker besvara på Unga Klaras scen i Stockholm. En pjäs som är skriven och regisserad av debutanten Maya Hultman som själv är beroende av personlig assistans. Och vår teaterkritiker Jenny Teleman har sett den. EN TONDÖV KÖR I ETT HAV AV NÄSSLORSökes: Körsångare. Krav: Tondövhet. I performanceverket ”Study of slope” utforskar Lina Lapelyte tillsammans med en mycket speciell kör vad det innebär att få sjunga, och vad som händer när vi låter tystade röster höras. Hör Kajsa Sanders reportage från Lilith Performance Studio i Malmö.ESSÄ OM VÄRLDENS MÄKTIGASTE SOPORUtanför den antika staden Oxyrhynchos i dagens Egypten fann arkeologer närmare en halv miljon papyrusfragment, med allt från dikter av Sapfo och vetenskapliga anteckningar, till kvitton och allehanda vardagliga klagomål. Dan Jönsson berättar om denna myllrande mänsklighet i en OBS-essä.Programledare: Saman BakhtiariProducent: Karin Arbsjö

Up this week is an important new episode for the Nick Halaris Show featuring Mats Lederhausen, a Co-Founder and the CEO of Andas, an investment firm dedicated to inspiring human progress.  Mats is an incredibly accomplished business leader with a diverse background that includes everything from being the CEO for the McDonald's Sweden franchise, to serving as the Global Head of Strategy for McDonald's Corporation, to being the Lead Director and Chairman at Chipotle.  Along the way, he has become one of the world's most prominent champions for inspirational capitalism, espousing ideas that are the core of the Profit+ philosophy—that business can and should be a force for good and that it takes both profit and purpose to foster lasting success.    Ready to dive in? Listen to this episode on Apple Podcasts, Spotify, Amazon Music and YouTube or on your favorite podcast platform.Connect with Nick Halaris: Nick Halaris website and newletter (sign up!) Nick Halaris on Instagram Nick Halaris on linkedin Nick Halaris on Twitter

Si tratas tu dinero cómo te tratas a ti…con razón andas pobre by Andres Gutierrez

Senda de Amor Atlanta una iglesia para toda la familia.

Apologias Martin Helgesson samtalar med Glen Scrivener från Speak Life om vår senaste bok Luften vi Andas. Glen förklarar hur Jesusrevolutionen ligger till grund för några av vårt samhälles mest dyrbara ideal, och varför vi så ofta tar dem för givet. Provläs och beställ boken här!  

Tabitha Fair is a successful Chickasaw singer-songwriter, originally from Oklahoma, who moved to Nashville at 15 and has built a diverse career in music. She's known for her powerful vocals and has worked with numerous high-profile artists. She has shared the stage with Beyonce, Bruno Mars, Lady Gaga, U2, Celine Dion, Sting, Faith Hill, Wynonna Judd, Lee Ann Womack, Rascal Flatts, Amy Grant, Third Day, Sam Moore, James Taylor, Fall Out Boy, Bette Midler, Lenny Kravitz, Bruce Springsteen, John Legend, The Roots, Jennifer Hudson, Michael McDonald, Elton John, Mary J Blige, Snoop Dog, and many more! She also co-founded the successful contemporary Christian group Avalon and was a strong presence in New York's music scene, working with artists like Carole King and singing with The Roots on the Jimmy Fallon Show.Shortly after touring with Amy she continued to explore her Gospel roots both as a writer and performer and co-founded Avalon, the highest selling Contemporary Christian group of all time. Tabitha has written and recorded with Carol King, co writing “If We Get Through This” which was featured in the movie “Sum Of All Fears” featuring Ben Affleck and Morgan Freeman. Tabitha's other movie credits include 20 Ft from Stardom, an Oscar winning film about background vocalists.Tabitha's most recent tours include Idina Menzel, Rascal Flatts “Riot” Tour, Rita Wilson and Chicago, Melissa Etheidge, Amy Grant and Michael W. Smith 2016 Christmas Tour, Amy Grant and Vince Gill 2017 Christmas At The Ryman. Christopher Cross 40th Anniversary Tour 2022 and Christopher Cross summer tour 2023. Steely Dan and Eagles Tour 2023 andAs a resident again in Nashville she continues to sing many national and international artists. As a Vocal Coach Tabitha specializes in performance training, vocal artistry, and artist development. Her wide ranging experience in the music industry is unrivaled as a performer, vocalist, and writer, and Tabitha enjoys passing her years of wisdom on to her clients.https://www.instagram.com/fairtabitha/?hl=enhttps://www.facebook.com/tabitha.fair/https://www.linkedin.com/in/tabitha-fair-39451011/"Still on the Run" - https://www.fbrmusic.com/Host - Trey MitchellIG - treymitchellphotography IG - feeding_the_senses_unsensoredFB - facebook.com/profile.php?id=100074368084848Threads - www.threads.net/@treymitchellphotographySponsorship Information/Guest Suggestions  -  ftsunashville@gmail.com

Nada afecta más al hombre que aquellos con los que se relaciona

Señales de que andas mal con el dinero by Andres Gutierrez

Meditación del día 29 de julio de 2025 Palabra de Vida

Muchos más recursos para tu vida de fe (Santo Rosario, Oración, etc.) en nuestra web https://sercreyente.com________________Domingo, 20 de julio de 2025 (16ª Semana del Tiempo Ordinario - Ciclo C)Evangelio del día y reflexión... ¡Deja que la Palabra del Señor transforme tu vida! Texto íntegro del Evangelio y de la Reflexión en https://sercreyente.com/andas-inquieta-y-preocupada-con-muchas-cosas/[Lucas 10, 38-42] Yendo ellos de camino, entró Jesús en una aldea, y una mujer llamada Marta lo recibió en su casa. Esta tenía una hermana llamada María, que, sentada junto a los pies del Señor, escuchaba su palabra. Marta, en cambio, andaba muy afanada con los muchos servicios; hasta que, acercándose, dijo: «Señor, ¿no te importa que mi hermana me haya dejado sola para servir? Dile que me eche una mano». Respondiendo, le dijo el Señor: «Marta, Marta, andas inquieta y preocupada con muchas cosas; solo una es necesaria. María, pues, ha escogido la parte mejor, y no le será quitada».________________Descárgate la app de SerCreyente en https://sercreyente.com/app/¿Conoces nuestra Oración Online? Más información en: https://sercreyente.com/oracion¿Quieres recibir cada día el Evangelio en tu whatsapp? Alta en: www.sercreyente.com/whatsappTambién puedes hacer tu donativo en https://sercreyente.com/ayudanos/Contacto: info@sercreyente.com

Det kan ta ett tag att varva ner när semestern börjar. Kroppen och tankarna går lätt kvar i vardagens tempo.I den här meditationen får du landa. Andas ut. Sakta in.En stund för vila och stillhet — så att sommaren får börja på riktigt, både i kroppen och i sinnet.Avsluta sommaren med att åka på retreat med oss!Sista helgen i augusti så håller vi ett superfint tyst retreat utanför Stockholm som passar alla, du kan vara helt nybörjare tillyoga och meditation: https://aboutyoga.se/products/tystnad-transformation-ett-retreat-i-tystnad-med-sheila-arnell-magnus-fridhOm du har svårt att vara borta en hel helg så håller vi ett "dagsretreat" i Stockholm den 7:e september:https://aboutyoga.se/products/langtan-vack-det-slumrande-hjartat-copy Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

I det här öppna och ärliga avsnittet av Ångestpodden möter vi Märta Stenevi – tidigare språkrör för Miljöpartiet. I hennes nya bok Andas. Överlev. berättar hon med stark närvaro om det känslomässiga priset av anonym kritik, tystnadskultur och sjukskrivning under hösten 2023, då Märta låg på gränsen till personlig kollaps. Vi fördjupar oss i hennes erfarenhet av hur privata och politiska kriser kan sammanfalla: utmattning, ätstörningar och självmordstankar. Men också hur ångest och oro inte slår ut skulden och skammen – samtidigt som hon undrade vad hon egentligen gjort för fel. Boken ger en skarp analys av en politisk organisation där maktstrukturerna sviker. Hon skildrar hur tysta medspelare och hot om medieläckor skapade en kultur där hon fick gå ensam, även när anklagelser om toppstyrning motverkades av den interna tystnaden och vad det tillslut var som gjorde att hon avgick som språkrör för Miljöpartiet. Programledare: Ida Höckerstrand & Sofie Hallberg Klippning: Sofie Hallberg Instagram: @angestpodden @idahockerstrand @sofiehallbergFacebook: ÅngestpoddenTikTok: @therealangestpoddenHar du förslag på ämnen, ett dilemma eller gäster du skulle vilja höra i Ångestpodden?Mejla oss gärna: angestpodden@ingetfilter.seBehöver du prata med någon?https://hjalplinjen.semind.se spes.se suicidezero.se teamtilia.sebris.se Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Lukedoesn't go into detail about the different aspects of the Passover lamb beingeaten, or the different cups that they drink representing certain aspects ofthe Exodus and redemption, but we know several things took place at this time.The Gospel of John tells us in John 13, before the feast of the Passover, whenJesus knew that His hour had come—remember, in verse 14 of Luke 22, alsomentions when the hour had come—"Jesus knew that this hour had comethat He should depart from this world to the Father. Having loved His own, Heloved them to the end” (John 13:1). This was an expression of the love ofthe Lord Jesus Christ to the twelve disciples, who had left all to follow Him.But who still can't seem to get along with each other, and still had so much tolearn. Jesusis going to teach them a lesson about love, humility, and forgiveness. John 13:2-10goes on to say; “Supper being ended, the devil having already put it intothe heart of Judas Iscariot, Simon's son, to betray Him, Jesus, knowing thatthe Father had given all things into His hands and that He had come from Godand was going to God, rose from the supper, laid aside His garments, took atowel, and girded Himself. After that, He poured water into a basin and beganto wash the disciples' feet and wipe them with the towel with which He wasgirded. He came to Simon Peter, and Peter said to Him, “Lord, are You washingmy feet?” Jesus answered, “What I'm doing you do not understand now, but you'llknow after this.” Peter said, “You're never going to wash my feet.” Jesusreplied, “If I don't wash you, you have no part with Me.” Peter responded,“Well then, wash me all over.” Jesus said, “You don't need to be washed allover; only your feet are dirty, and you're clean, but not all of you.”  Jesuslater said to the disciples, “I've given you an example that you should do asI've done to you. Blessed are you if you do these things” (John 13:17). Whatwas the Lord teaching them? The Lord was teaching them the power of love,humility, and forgiveness. Jesus knew He was going to a cross, and no matterhow these disciples acted, deny Him, fail Him, or go the wrong way, He would lovethem to the end. They were going to find cleansing and forgiveness of their dailysins through His blood. And as He forgave them, they were to forgive oneanother.  Thisis very important. Jesus didn't mean that we are supposed to have a ceremony inour churches or go home and literally wash each other's feet, wash theneighbors' feet, or other believers' feet. He's speaking of the fact that ourfeet get dirty as we walk through this world. How do they get dirty? Thingshappen with people. People say and do things that offend and hurt us. We sayand do things that hurt others. And daily and we need to ask for forgivenessand give forgiveness. Ibelieve that this is what Jesus is teaching: to get rid of our pride, be humbleand love and forgive others the way we want Him to love and forgive us. At thispoint in the supper, Jesus could have displayed His glory and could have askedthe disciples to fall at His feet and worship Him, but He didn't. He took offHis garment, put on a servant's garment, washed their feet, and said, “NowI've taught you a lesson. You don't understand it now, but you'll understand itlater” (John 13:7). Later, when Jesus went to the cross and they heard Himsay, “Father, forgive them, for they know not what they do,” they knewit was about forgiveness.  Godforgives them through Christ, and they were to love and forgive one another. Andas we do that, we keep our feet clean, and honor and glorify the Lord as we loveand forgive those who hurt us. In doing this we display Jesus' love, humility,and forgiveness to the world that desperately needs it! Itrust as you look at this upper room experience, it will transform your life asyou do what Jesus has taught us by His own example. Godbless!

26 Andas it was in the days of Noah, so it will be also in the days of the Son ofMan: 27 They ate, they drank, they married wives, they were given in marriage,until the day that Noah entered the ark, and the flood came and destroyed themall. 28 Likewise as it was also in the days of Lot: They ate, they drank, theybought, they sold, they planted, they built; 29 but on the day that Lot wentout of Sodom it rained fire and brimstone from heaven and destroyed them all. 30Even so will it be in the day when the Son of Man is revealed. InLuke 17, Jesus, on His way to Jerusalem, has been especially teaching Hisdisciples about forgiveness (vv. 1-6), faithfulness (vv. 7-10), and thankfulness(vv. 11-19). In verse 20, the Pharisees brought up the subject of the coming ofthe “Kingdom of God”, referring to the time when the Messiah would set up Hiskingdom on earth. Jesus reminded them to quit looking for a physical, political,and material kingdom and to look for a spiritual one (v. 21).Thenin Luke 17:22-30, Jesus turns and speaks to His disciples about His return, theday of the Son of Man. Today, this passage challenges us to live withreadiness, not distracted by the world's noise or lulled into complacency.Jesus uses vivid Old Testament examples to show how sudden and certain Hiscoming will be, urging us to stay faithful and alert.Jesus warnsHis disciples that a time will come when they'll long for His presence, but itwon't be as they expect. False voices will cry out, “He's here! He's there!”but Jesus says not to chase them. His return will be unmistakable, likelightning flashing across the sky. It will be sudden, visible to all, andimpossible to miss (Read Revelation 1:7; and 19:11-16). Yet, before that day,He must suffer and be rejected, a reminder that the path to glory goes throughthe cross (v. 25).Todrive home the urgency, Jesus points to two Old Testament events: the days ofNoah and the days of Lot. In both, people were consumed with everydaylife—eating, drinking, marrying, buying, selling, building. There's nothingwrong with these activities, but the problem was their focus. They were sowrapped up in the ordinary that they ignored the warnings of coming judgment. BothNoah and Lot lived in days of religious compromise and moral declension, notunlike our present time. During "the days of Noah," population growthwas significant (Gen. 6:1), lawlessness was on the increase (Gen. 6:5), and theearth was given over to violence (Gen. 6:11, 13). In Lot's day, the unnaturallusts of Sodom and Gomorrah were so abhorrent to God that He completelydestroyed the cities. Only Lot, two of his daughters, and his wife (who laterwas destroyed) were saved from the terrible judgment.Jesussays it will be the same when He returns. The world will be caught off guard,living as if life will go on forever. But for those who follow Him, the call isclear: stay awake, stay faithful, and don't get lulled into spiritual sleep.This isn't about obsessing over dates or signs but about living each day withpurpose, doing God's work, and keeping our hearts fixed on Him. The suddennessof His coming isn't meant to scare us but to spur us to live differently. To beready, expectant, and aligned with His kingdom.So,here's the challenge for us this week: Live ready. Take a moment each morningto ask yourself, “If Jesus returned today, would I be found displaying thereality of Jesus Christ in my life. Living a life of forgiveness, faithfulness,and thankfulness because of my faith and love for the Lord?”  Today, identify one area where you're temptedto drift into complacency—maybe it's neglecting prayer, chasing distractions,or ignoring a call to serve. Commit to one intentional action to counter thatdrift.  Maythe Lord help us to be prepared for His coming living with eternity in view andnot be caught off guard like the world was in Noah's or Lot's day. Will you be readywhen He comes?

Tienes un propósito y un destino en Dios, por lo que no debes desenfocarte ni juntarte con personas que, lejos de acercarte al Señor, te alejan o distraen. ¡Cuida con quién andas! www.facebook.com/TenerifeCielosAbiertos http://www.youtube.com/CielosAbiertosTnf Como siempre, mil gracias por vuestras valoraciones y comentarios en la aplicación Podcast de Apple, en iVoox, Spotify y Youtube. Dale al PLAY y compártelo si crees que a alguien le puede venir bien escucharlo.

Sverige skulle ta revansch efter den historiska förlusten mot Luxemburg. Vilket man verkligen gjorde. 5–1 hemma mot Nordirland där debutanten tar upp kampen mot giganterna? Där Elanga försonades med Jon Dahl Tomasson, eller? Eller där gräset var den stora hjälten? Det och mer från matchen. Med: Emrik Johansson och Therese Strömberg.

Llegas a la oficina oliendo a Axe… ila. Ñeeehh!!!!

Llegas a la oficina oliendo a Axe… ila. Ñeeehh!!!!

¿Andas corto de dinero? Es por los gastos hormiga by Andres Gutierrez

Somos El Lugar de Su Presencia, desde Bogotá - Colombia. Te invitamos a conectarte a nuestras transmisiones en vivo los martes y jueves 6 a.m., miércoles 5 y 7 p.m. y domingos 7:30, 9:30 y 11:30 a.m. (Hora de Colombia).

Andas mal con tu primer negocio by Andres Gutierrez

...Le dices, te invito a mi casa a Coitorrear un rato.

6 días y ya semana santa Te enteras? Andas ocupado en 1000 cosas buenas y en historias. Te vas fuera? Sacarás tiempo para rezar? Acompañaremos a Jesús? Será difícil? Qué me está pasando? Velad y orad, para no caer María, José, hacedme fiel a Jesús #cuaresma #10minutosconJesús ** Ponte en presencia de Dios. Trata de hablar con Él. ** 10 minutos son 10 minutos aunque te puedas distraer. Llega hasta el final. ** Sé constante. El Espíritu Santo actúa “a fuego lento” y requiere constancia. Audios de 10 minutos que te ayudan a rezar. Un pasaje del Evangelio, una idea, una anécdota y un sacerdote que te habla y habla al Señor invitándote a compartir tu intimidad con Dios. Busca tu momento, piensa que estás con Él y dale al play. Toda la info en nuestra web: www.10minutosconjesus.org diezminutosconjesus@gmail.com Para recibir cada día tu meditación por Whatsapp pulsa aquí: http://dozz.es/nu36t