Podcasts about miru

Ne tikai pie mums Latvijā un Baltijā, bet arī citviet Eiropā turpinās ļoti silts rudens. Latvijā pagājušajā nedēļā – 7. novembrī – tika reģistrēts +15 grādu siltums. Un tas ir viens no vēlākajiem datumiem rudenī, kad bijusi tik augsta gaisa temperatūra. Zināmi vēl tikai daži gadījumi vēsturē. Nesenākais no tiem 2022. gadā, kad gan Rīgā, gan Mērsragā bija +15 grādi, un tas notika 12. novembrī, kas ir visvēlākais datums ar +15 grādiem. Šonedēļ siltuma rekordi birs Eiropas centrālajā un rietumu daļā. Ceturtdien un piektdien daudzviet Francijā prognzēti +20, +25 grādi, kas pat Francijā novembra vidū nav ierasti. Bet līdz +15, +20 grādiem silts būs Vācijā un pat daļā Polijas, Čehijā, Austrijā un Ungārijā. Tikmēr Atlantijas okeāna otrā krastā – Amerikā – daudzviet atnākusi ļoti agra ziema. Gan Kanādas, gan ASV austrumu štatos iestājies sals, snieg un puteņo. Īpaši stipru snigšanu piedzīvojuši reģioni Lielo ezeru tuvumā, kur veidojās ezera efekta sniega mākoņi. Līdzīgi kā pie mums Rīgas līcis mēdz burtiski ražot intensīvus nokrišņu mākoņus, kad pie mums ieplūst auksts gaiss, tas pats notiek virs Lielajiem ezeriem starp ASV un Kanādu. Vsivairāk uzsnidzis uz dienvidiem no Mičiganas ezera – Indianas štatā – ap 30 cm sniega. Aukstā gaisa masa aizplūdusi pat tik tālu uz dienvidiem, ka Floridā uzstādīti aukstuma rekordi. Štata ziemeļos temperatūra pat noslīdējusi mazliet zem nulles, līdz -2…-3 grādiem, kas saulainajai un siltajai Floridai nav bieža parādība pat ziemas mēnesis, kur nu vēl novembra vidū. ASV Nacionālās Okeāna un atmosfēras pārvalde lēš, ka šis ir lielākais aukstuma vilnis pēdējo gandrīz 30 gadu laikā, bet atsevišķās vietās var tikt uzstādīti lokālas nozīmes rekordi ar lielāko aukstumu pēdējo 60 gadu laikā.  * Latvijā, patriotu nedēļā, laiks pie mums vienmēr ir pelēcīgs, vēss un drūms un noteikti gribētos vairāk svētku brīvdienu labā laikā, vienlaikus, manuprāt, lieliski ir arī tas, ka novembra valsts svētku laikapstākļi ir radījuši spēcīgas asociācijas un tikai papildina svētku sajūtu. Paliekot pie pamata 15 svētku dienām gadā, ir viena lieta no statistikas, ko gribas pateikt uzreiz – vienīgā no visām svētku dienām, kad vēsturiski Latvijas teritorijā nekad nav bijis sals, ir Jāņi – 24. jūnijs. Pat ne Līgo diena, jo 23. jūnijā ir bijuši gadījumi, kad temperatūra ir mīnusos. Rekords ir 1977. gada Līgo dienas rīts Stendē ar -1,5 grādiem. Un te cilvēki noteikti atcerēsies, ka arī Jāņu rītā, 24. jūnijā ir bijusi salna un tā ir tiesa, ir bijuši gadi un pēdējais visspilgtākais bija 1992. gads, kad salna zāles augstumā bija daudzviet Latvijā. Jāņu rītā nebija rasas, zāle bija sasalusi kraukšķīga, bet 2 metru augstumā, kur mēra gaisa temperatūru, minimums bija Zosēnos: +0,7 grādi. Vēsturiskajā bezslanu periodā, kas ir no jūlija pirmās puses līdz augusta vidum, kad Latvijā tiešām nav pat salnu, svētku mums nav. Kurus no svētkiem statistiski var saukt par saulainiem, siltiem un kurus pavisam noteikti ne? Uz šo jautājumu pat bez klimatisko datu analīzes mēs katrs vairāk vai mazāk varam atbildēt. Tātad Līgo diena, Jāņi, protams, vairumā gadījumu ir vairāk vai mazāk vasarīgi un tad ir svētki, kuros var būt gan vasarīgs siltums, gan sniegs un tādi ir gan 1. un 4. maijs, gan, protams, Lielā Piektdiena un Pirmās un Otrās Lieldienas, kas var iekrist datumos no marta beigām līdz aprīļa beigu daļai. Bet ir vēl divas svētku dienas, ko cilvēki piemirst, ka vispār tie ir, tā sauktie, sarkanie datumi. un tā ir Mātes diena – maija otrā svētdiena. Jo, tā kā tā ir svētdienā, tad lielākā daļa cilvēku nebauda īpašās svētku dienas privilēģijas darbā. Un vēl Vasarsvētki, kas arī ir mainīgos datumos no 10. maija līdz 13. jūnijam, bet arī vienmēr svētdienā. Šos un Pirmās Lieldienas, kas ir svētdienā es tomēr no statistikas celtu ārā, jo tās tomēr nav klasiskas svētku brīvdienas, kad cilvēkiem tiek dots vairāk brīva laika svinēšanai un atpūtai. Noņemot šīs trīs dienas nost mums ir 12 svētku brīvdienas, no kurām stabili divas ir vasarīgas. Ja paveicas, tad maija svētki un Lieldienas, tad var iekrist līdz 6 svētku brīvdienā ar labu laiku. Pārājās – 18. novembris, trīs Ziemassvētku brīvdienas, Vecgada diena un Jaungada diena labākajā gadījumā ir ar sauli, bet biežāk tomēr tumšas un pat Ziemassvētku laiks arvien biežāk ir bez sniega. Klimatiskie dati rāda, ka 1. un 4. maijā iespējamība, ka diena ir saulaina, ir 70 procenti, savukārt novembrī vai decembrī 20-30 procenti. Turklāt, ja maijā diena ir saulaina, tad saule var spīdēt līdz 16 stundas, tad novembrī un decembrī, pat ja visa diena ir ar skaidrām debesīm, tās ir tikai 6–7 stundas. Bet šajā diskusijā par svētku brīvdienas statusa atņemšanu 1. maijam, bieži dzird argumentu, ka Darba svētki ir Padomju laika mantojums un to vajag atmest. Šis komentārs no manis ne par kllimatu vai laikapstākļiem, bet tomēr aicinu atcerēties, ka 1. maijā ne visi svin Darba svētkus un arī es personīgi šo dienu vispār nesaistu ar darba svētkiem, bet kā ierakstīts arī likumā – Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Tā ir diena, kad Latvijā sāka strādāt pirmais demokrātiski ievēlētais parlaments. Un, manuprāt, tas ir gana nozīmīgs notikums demokrātiskai valstij. Protams, var diskutēt, vai tam vajag svētku brīvdienu, bet to Darba svētku argumentu gan var mierīgi atmest.  Mēs pavisam noteikti neeam rekordisti Eiropā un pat Lietuvā ir par vienu brīvdienu vairāk, nekā mums, bet viņiem arī ir tās brīvdienas, kas vienmēr iekrīt svētdienā – Mātes diena un viņiem arī jūnija pirmā svētdiena – Tēva diena. Vēl, starp citu, mīts, ka lietuviešiem kā katoļiem Jāņi nav brīvdiena. Nav tiesa. Viņiem Līgo diena nav brīva, bet 24. jūnijs ir gan. Un atšķirībā no mums, lietuviešiem ir divas brīvidneas kārtīgā vasarā – 6. jūlijs – Karaļa Mindauga kronēšanas diena un 15. augusts – VIssvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas diena, vienlaikus tie, kas nav katoļi to svin kā Zemes mātes dienu pēc pagānu tradīcijām kā viduspunktu starp vasaru un rudeni. Un vēl interesanti, ka lietuvišiem novembrī ir divas brīvdienas pēc kārtas – 1. novembrī Visu svēto diena un 2. novembris – Mirušo piemiņas diena, ko mēs saucam par svecīšu vakaru. Igauņiem savukārt ir tikai 12 svētku dienas. Bez 23. un 24, jūnija Igaunijā vēl ir Neatkarības atjaunošanas diena 20. augustā. Bet, kas interesanti, ka 23. jūnijs nav Saistīts ar vasaras saulgriežiem un Līgo pagānu tradīcijām. Tā ir Uzvaras diena. Un uzvaras diena, kas ir svinama arī Latvijā. Igauņiem 23. jūnijs ir brīvs par godu uzvarai Cēsu kaujā 1919. gadā, kad iaguņu un latviešu karavīri plecu pie pleca cīnījās pret Vācu karspēku. Un uzvarēja. Rekordisti svētku brīvdienu skaitā Eiropā ir Austrija. Bet ne visa Austrija. Tur atkarībā no federālās zemes ir 13–18 svētku brīvdienas. Intersanta šķiet Malta. 14 brīvdienas. Ļoti vidēji uz pārējo Eiropas valstu fona, bet liekot kopā ar klimatiskajiem un meteoroloģiskajiem datiem kaut kā likās, ka viņiem daudz brīvdienu vasarīgā laikā, bet skaidrs, ka Maltā vienkārši laiks ir vasarīgāks. Viņiem 8 no svētku brīvdienām sanāk tādā laikā, kas mums saucams par vasarīgu. Brīvības diena 31. martā, kad Maltu pameta britu karspēks1979. gadā, Lieldienu brīvdienas, darba svētki 1. maijā, sacelšanās pret britu koloniālistiem 7. jūnijā, tad viņiem brīva ir Pēterdiena 29. jūnijā, Marijas debesīs uzņemšanas diena 15. augustā, vēl ir vairāku vēsturisku uzvaru svinības 8. septembrī, tad galvenā Natkarības diena 21. septembrī, kad arī Maltā vēl valda vasara. Ja runājam par ziemeļniekiem, viņi tiešām ir strādīgāki un viņiem ir vismazāk svētku brīvdienu – Islandē tikai 10, Zviedrijā un Norvēģija 12, Somijā 13. Un vasaras brīvdienu ziņā Norvēģijā ir visbēdīgāk. VIņiem nav Jāņu vai cita veida Vasaras saulgriežu brīvdienu. Kaut cik siltajā gada daļā ir 1. maijs, 17. maijs – Konstitūcijas diena un tad ir trīs kristiešu brīvdienas, no kurām viena vienmēr ir svētdienā un tās ir, es nebiju pārliecināts par precīziem nosaukumiem latviešu valodā, bet tās ir 39. diena pēc Lieldienām, tātad arī kaut kad aprīļa beigās vai maijā un vēl 49. un 50. diena pēc Lieldienām, kas sanāk ne vēlāk kā jūnija vidus, kad daļā Norvēģijas vēl mēdz pa reizi snigt. Rezumējot var teikt, ka mūsu svētku brīvdienu komplekts ir tuvs Ziemeļvalstīm, bet tomēr mums ir mazliet vairāk brīvdienu. Gribētu mums brīvu 21. augustu, jo tie 1991. gada notikumi šķiet svarīgi mūsu vēsturē. 11. novembris ir ar ļoti jaukām tradīcijām un tad noteikti patritisku noskaņu ir vairāk, bet labums ir tas, ka – tā kā 11. novembris nekad nav bijis brīvdiena, mēs esam iemācījušies to svinēt bez papildu bīvā laika. Un 11. novembris, manuprāt, ir tādi ļoti latviski svētki, jo ja mēs te Rīgā vēl pulcējamies pie Prezidenta pils un kopīgi dedzam sveces, daudzi jo daudzi, arī rīdzinieki, kas nenāk uz Krastmalu, iededz sveci logā un svarīgākais ir pārdomas, ko dod šī diena un vakars. Un tādā ziņā man šīet, ka 11. novembris ir pašpietiekams, bet 21. augustu varētu iedzīvināt, ka ļoti jaukus, brīvības svinēšanas svētkus ārā, ar plašākām dažādu aktivitāšu iespējām. Bet katram noteikti savas domas un argumentu jau ir daudz un dažādi.  Teiktu, ka nav slikts mūsu svētku brīvdienu komplekts. Nav kā maltiešiem, kas var rīkot festivālus visu cauru vasaru, bet tam jau mēs ņemam atvaļinājumus.

Današće gošće pomažu drugima:- kroz telesnu i partnersku psihoterapiju- da napišu svoju knjigu i ispričaju svoju priču- da bolje razumeju sebe i pokažu autentičnost- da prođu kroz trudnoću i rađanje na najlepši mogući način- da dođu do svojih idealnih klijenata preko InstagramaPozivam te da nam se pridružiš u Biznis bazihttps://forms.gle/kjcU2Pu65XnKSQZz8GOŠĆEDragana O  https://www.instagram.com/dragana.media/Dragana J https://youtube.com/@porodjajkakavzelimIvana M https://www.instagram.com/studio_za_kreativno_pisanjeTijana M https://www.instagram.com/tijana.maric.pisacVesna K https://www.instagram.com/drvesna.karin/Ivana A https://youtube.com/@ivanaacimovic_

Rubriko pripravlja Marjan Bunič

Rubriko pripravlja Marjan Bunič

Stāsta folkloras pētniece Aīda Rancāne Veļu mielošanas pamatā ir senču kults, kurā eksistē pārliecība, ka cilvēku veido divas substances – ķermenis un gars. Mirušajiem bieži tiek piedēvētas dievišķas īpašības, un viņu piemiņai tiek rīkoti rituāli, kuros lūdz senču garu palīdzību. Daudzās kultūrās mirušo gari tiek uzskatīti par aktīviem ģimenes locekļiem, kas ietekmē pēcnācēju labklājību, ražu, mājlopus vai pat uzņēmējdarbību. Šāda uzskatu sistēma balstās ticībā, ka gars turpina dzīvot pēc nāves un uztur attiecības ar dzīvajiem. Dzīvība un nāve ir vienotā esamības cikla aspekti, un dzīve pēc nāves turpinās senču kultā. Latviešu folklorā un tradīcijās nāves un nemirstības jautājumi tiek risināti ar rituāliem, kas apliecina ticību aizkapa dzīvei. Piemēram, darbības, kas jāveic, lai dvēsele varētu netraucēti aiziet, apliecinātas ticējumā: "Kad mirējs mirst, tad jālaiž durvis jeb logi vaļā, lai dvēsele tek laukā." Bēru mielasta tradīcijās mirušajam tiek klāts galds ar tukšu šķīvi un iedegtu sveci, kas simbolizē viņa paša klātbūtni. Vēl vairāk – mielasta saimnieks ir pats nelaiķis, par ko liecina nelaiķa vārdā izteiktais aicinājums uz bēru mielastu, ēdienkarte, viesu uzvedība un vietas iekārtojums. Ticība pēcnāves dzīvei parādās arī vēsturiskajos avotos. Liecības no 13. gadsimta vēsta, ka mirušos dedzina ar visiem dzīvei vajadzīgajiem priekšmetiem, tostarp lopiem un kalpiem. Ticība pēcnāves eksistencei saglabājusies arī vēlākajos gadsimtos, kad pēc bērēm sadedzināja mirušā mantas. Senču kults visbiežāk sastopams sabiedrībās ar spēcīgām radniecības saitēm, kur senči kļūst par reliģiskās darbības fokusu. Piemēram, Ķīnā Konfūcisma tradīcijā senču kults ir centrālais – mirušie tiek godināti ar rituāliem, ziedojumiem un svētkiem. Japānā Šinto reliģijā senči tiek uzskatīti par kami (garīgas būtnes, svētie spēki), kas var ietekmēt dzīvo likteni. Vjetnamā  senču altāri ir katrā mājā, un mirušie tiek uzskatīti par ģimenes aizbildņiem. Daudzās Āfrikas dienvidu un centrālo reģionu kultūrās senči tiek uzskatīti par garu pasaules starpniekiem. Šīs sabiedrības raksturo spēcīga ģimenes struktūra, vertikāla autoritāte un rituāla saikne ar mirušajiem, kas padara senču kultu par nozīmīgu garīgās dzīves daļu. Ticība aktīvai garu pasaulei ļauj mirušajiem turpināt būt par dzimtas locekļiem, kas sniedz labklājību vai soda ar slimībām un neražu. Senču spēks ir divējāds – viņi var gan aizsargāt, gan sodīt, un bez viņu atbalsta dzīvie kļūst ievainojami pret burvībām un ļaunumu. Tātad mirušais paliek dzimtas loceklis, kas piedalās svarīgos dzīves brīžos. Tas saistīts ar seno apbedīšanas tradīciju mājas tuvumā vai pie pavarda. Mirušie tika uzskatīti par sarggariem, kas dzird, redz un saprot vairāk nekā dzīvie. Veļu laiks tradicionālajā kultūrā, kas iestājas rudenī pēc ražas novākšanas, ir pateicības un piemiņas periods, kurā senči tiek godināti ar kapu apmeklējumiem, dvēseļu aicināšanu uz mājām un mielastu klāšanu. Kā vēsta ticējumi, Veļu laikā mirušie sapulcējas zemes apakšā, apspriež notikušo un nākotni. Viņi izklīst pa mājām, pārrauga dzīvo gaitas, noklausās sarunas un sniedz padomus. Veļu vakara rituāli ietver mielastu, telpas izpušķošanu un simbolisku saziņu ar mirušajiem. Lai gan pāreja viņsaulē ir neatgriezeniska, veļu laikā dzīvie simboliski saskaras ar mirušajiem, piedzīvojot viņu klātbūtni emocionāli, nevis maņu līmenī. Gari ir neredzami, taču ticējumos aprakstīti kā melni kamoli, linu saujas vai salīdzināti ar rudens dabas parādībām – miglas vāliem. Viņu klātbūtne nojaušama pēc netiešām zīmēm, piemēram, aizskarta ēdiena uz veļiem klātā galda. Šajās veļu mielošanas tradīcijās iekodēta ne tikai rituāla loģika, bet arī iracionāla domāšana, kas ļauj cilvēkam intuitīvi sazināties ar zemapziņas slāņiem. Rituāli kalpo kā tilts starp redzamo un neredzamo pasauli, starp apzināto un neapzināto, kur senču klātbūtne tiek nevis redzēta, bet izjusta – caur sajūtām, klusumu, simboliem un telpas noskaņu. Tādējādi veļu laiks kļūst par dziļas iekšējas refleksijas brīdi, kurā cilvēks ne tikai godina senčus, bet arī sastopas ar sevi.

Rubriko pripravlja Marjan Bunič

Predsednik Združenih držav Donald Trump se je tako rekoč ves čas, kolikor traja vojna v Ukrajini, videl v vlogi posrednika, ki jo je zmožen končati. Po številnih pogovorih in celo osebnem srečanju z ruskim predsednikom Vladimirjem Putinom pred dvema mesecema vojna še vedno traja. Po včerajšnjem dveurnem telefonskem pogovoru s Putinom pa je Trump izrazil previden optimizem in napovedal sestanek z ruskim kolegom v Budimpešti. Za zdaj brez natančnega datuma, a s kratkim, dvotedenskim časovnim okvirjem. V oddaji tudi o tem: Evropska unija namerava svoj dronski zid vzpostaviti v prihodnjih dveh letih - Premier Golob bo danes skušal pomiriti delodajalce, ki jih razburja napoved obvezne božičnice - Po hitri cesti prek Rebrnic lahko proti Italiji zapeljejo tudi osebni avtomobili

Rubriko pripravlja Marjan Bunič

Sinočnji podpis deklaracije o miru v Gazi je minil v znamenju velikih besed. Z izmenjavo izraelskih talcev in palestinskih zapornikov je bila obenem izpolnjena peta od skupno 20-ih točk mirovnega načrta, ki pa ne predvideva, kakšna bo politična prihodnost uničene enkalve. Komentarjem o morebitni rešitvi dveh držav se izogiba tudi ameriški predsednik Trump, ki dodaja, da je za zdaj pomembna predvsem obnova Gaze. Druge teme: - Varnostni izzivi tudi pred zvezo Nato. V Ljubljani poudarjen pomen višanja obrambnih izdatkov in nadaljnje pomoči Ukrajini. - Predlog zakona glede obvezne božičnice naj bi bil pripravljen. Bo prepričal socialne partnerje? - Neučinkovitost slovenskih nogometašev v napadu premalo za zmago nad Švico v Stožicah.

Rubriko pripravlja Marjan Bunič

Rubriko pripravlja Marjan Bunič

Rubriko pripravlja Marjan Bunič

Tudi letošnji mednarodni dan miru, ki ga zaznamujemo danes, poteka v senci nemirov in vojn, med drugim tudi v Gazi; tam je bilo v ofenzivi izraelske vojske na istoimensko mesto včeraj ubitih več 10 ljudi. Tarča so bili vnovič tudi šotori razseljenih Palestincev in zatočišča, urejena v prostorih nekdanjih šol. Drugi poudarki oddaje: - V ZDA bodo začele veljati visoke pristojbine ob izdaji vizumov za visoko kvalificirane tuje delavce. - Zaradi kibernetskega napada na nekaterih letališčih pričakujejo težave tudi danes. - Izboljšanja razmer na cestah ne bo brez dviga prometne kulture, opozarjajo pristojni.

Mednarodni dan miru tudi letos poteka v senci oboroženih spopadov po vsem svetu, je v poslanici dejal generalni sekretar Združenih narodov Antonio Guterres. Kot je povedal, smo priča eksploziji konfliktov, kršitvam mednarodnega prava, število beguncev pa je največje doslej. Ob dnevu miru je tako pozval vsakega posameznika, naj bo glas tistih, ki ga nimajo. Ostali poudarki oddaje: - Ob več deset žrtvah napadov v Gazi znova tudi smrti zaradi lakote. - Nizozemska policija po nasilnih protimigrantskih protestih v Haagu napoveduje nove aretacije. - Med spletnimi prevarami prevladuje fišing, veliko tudi zlonamerne programske opreme.

お風呂でシコる時／下ネタが面白いと疲れてる／無人島パイズリがやりたい／1000円でコロチキにあげたいもの／イッちゃってるシチュエーション Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

日向坂46 「お願いバッハ！」に西野出演／KOCファイナリストについて／自炊／水素吸引／スピリチュアル／ふわふわどくどくクイズ Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Rubriko pripravlja Marjan Bunič

Rubriko pripravlja Marjan Bunič

Rubriko pripravlja Marjan Bunič

Ukrajina se sooča s posledicami najobsežnejšega ruskega napada na to državo od začetka vojne, ki je terjal 4 smrtne žrtve. V napadu z več kot 800 droni in raketami je bil poškodovan tudi sedež ukrajinske vlade. Kot je s prizorišča povedala ukrajinska premierka Julija Sviridenko, kaže, da si Moskva ne prizadeva za mir in ni pripravljena na pogajanja. Zaveznike je pozvala, naj Ukrajini pomagajo zavarovati zračni prostor in oblikovati varnostna jamstva, ki bodo ustavila Kremelj. Ostali poudarki oddaje: Izrael poglablja ofenzivo na Gazo, napadli tretjo stolpnico v treh dneh Na bazovski gmajni so zaznamovali 95-to obletnico usmrtitve bazoviških junakov V Nemčiji nedavno zagnali Jupiter - četrti najmočnejši superračunalnik na svetu

Rubriko pripravlja Marjan Bunič

Rubriko pripravlja Marjan Bunič

V današnjem svetu, polnem vojn in nasilja, vsak dan lahko opazujemo grozote v Gazi, vojno v Ukrajini, je mir zelo pomembna vrednota. Kaj o miru piše v Stari zavezi Svetega pisma, kaj o tem pravi Jezus, kaj je pisal apostol Pavel in drugi zgodnji krščanski pisci? O tem v pogovoru s katoliškim duhovnikom, profesorjem na Teološki fakulteti Univerze v Ljubljani dr. Matjažem Celarcem.

Zadržani optimizem, ki ga je bilo moč čutiti ob srečanju med predsednikoma Združenih držav in Rusije, Donaldom Trumpom in Vladimirjem Putinom, je po tednu dni popolnoma izpuhtel. Rusija vztraja pri svojih zahtevah, za nova srečanja na najvišji ravni ne kaže zanimanja. Ukrajina medtem zavrača ruske ozemeljske zahteve. Druge teme: - Kmetovanje mladih tudi letos med poudarki sejma Agra - Hrvaška bi za tuje delavce uvedla obvezno znanje osnovne ravni hrvaščine - Na sarajevskem filmskem festivalu nagradi za slovensko koprodukcijo in najboljšo žensko vlogo

Rubriko pripravlja Marjan Bunič

V treh letih in pol od napada ruske vojske na Ukrajino mir še ni bil tako blizu. Po srečanju Donalda Trumpa in Vladimirja Putina na Aljaski je bilo bolj malo konkretnih sporočil, zdaj pa se že kažejo prvi obrisi morebitnega prihodnjega dogovora. Več ur trajajoči pogovori med ameriškim predsednikom Donaldom Trumpom, ukrajinskim predsednikom Volodimirjem Zelenskim in sedmerico evropskih voditeljev so se sinoči v Beli hiši končali z nenatančno določenimi varnostnimi zagotovili Ukrajini ter napovedjo pogovorov v dveh formatih. Tako naj bi se kmalu sešla Volodimir Zelenski in ruski predsednik Vladimir Putin Čemu se bo morala odpovedati Ukrajina, čemu – če sploh čemu – Rusija in kakšno ceno bodo za sklenitev miru plačale Združene države Amerike in Evropa? Gostje: Boštjan Udovič, Fakulteta za družbene vede Univerze v Ljubljani; Katja Geršak, direktorica in soustanoviteljica nevladne organizacije Regionalni dialog; Vlasta Jeseničnik, dopisnica RTV Slovenija iz Ruske federacije; Andrej Stopar, dopisnik RTV Slovenija iz ZDA. Avtor Matej Hrastar.

Evropa pred petkovim srečanjem Trump-Putin nadaljuje diplomatska prizadevanja za vključitev Unije in Ukrajine v pogovore. Kot poudarjajo, brez njih ne bo pravega miru. Drugi poudarki oddaje: - Kdo je podjetje Leonardo, ki bo Sloveniji dobavilo nova namenska helikopterja? - Ljubljanska občina zadovoljna z razpisom za sežigalnico, nasprotovanja civilne družbe ne ponehajo - Ob proastu solarne joga opozorila na nepopravljive okvare vida

Po potrditvi srečanja predsednikov Združenih držav Amerike in Rusije se vrstijo sestanki in pogovori predvsem evropskih držav. Te po eni strani vztrajajo pri ozemeljski celovitosti Ukrajine, po drugi pa so njihovi uradniki predlagali svoj predlog mirovnega sporazuma med Rusijo in Ukrajino, ki vključuje izmenjavo ozemelj. Drugi poudarki oddaje: Izrael zavrača kritike na načrt o zasedbi mesta Gaza, ki da ne bodo zamajale njihove odločnosti. Ob dobrih turističnih sezonah si lokalno prebivalstvo želi manj turistov in več gostov. Na Pohorju s pridelavo in gojenjem razveseljujejo z gurmanskimi gobami.

V rednih pogovorih z Alenko Rebula, ki opisuje izvirno metodo Vera vase Josipe Prebeg, smo se dotaknili razkošja poletja. Alenka pravi: Poletje je z več vidikov čas obilja; to odpira možnosti, da se premaknemo k stvarem, ki so nam ljubše, bližje. Toda, ali se znajdemo v obilju? Če ne vemo, kaj je najbolj po naši meri srca, se lahko izgubimo in potem delamo, kar mislimo, da je treba - ker to počnejo tudi drugi, in ne tisto, kar nam dobro dene. Velja zato poiskati v poletju vse tisto, kar nam je res ljubo, kar običajno ne najde mesta v preostalem delu leta, ker je več drugih obveznosti. Razmislimo, kaj nas prerodi, obnavlja?, kajti to je ponudba poletja. Skromnost je drugi obraz hvaležnosti.

V rednih pogovorih z Alenko Rebula, ki opisuje izvirno metodo Vera vase Josipe Prebeg, smo se dotaknili razkošja poletja. Alenka pravi: Poletje je z več vidikov čas obilja; to odpira možnosti, da se premaknemo k stvarem, ki so nam ljubše, bližje. Toda, ali se znajdemo v obilju? Če ne vemo, kaj je najbolj po naši meri srca, se lahko izgubimo in potem delamo, kar mislimo, da je treba - ker to počnejo tudi drugi, in ne tisto, kar nam dobro dene. Velja zato poiskati v poletju vse tisto, kar nam je res ljubo, kar običajno ne najde mesta v preostalem delu leta, ker je več drugih obveznosti. Razmislimo, kaj nas prerodi, obnavlja?, kajti to je ponudba poletja. Skromnost je drugi obraz hvaležnosti.

Rubriko pripravlja Marjan Bunič

Slejvák poprvé vycestoval mimo Prahu a to rovnou do Uherského Hradiště na Letní filmovou školu, kde společně s místním influencerem Davidem Olchavou usedl do stanu Českého rozhlasu! Vilmuš, Miruš a Dáda společně probrali démonem napadené Labubu, které David zatím neuklízí ze země, když sbírá odpadky, nebo užívání AI nejen v tvůrčí práci, kterým trojice spíš opovrhuje.

Slejvák poprvé vycestoval mimo Prahu a to rovnou do Uherského Hradiště na Letní filmovou školu, kde společně s místním influencerem Davidem Olchavou usedl do stanu Českého rozhlasu! Vilmuš, Miruš a Dáda společně probrali démonem napadené Labubu, které David zatím neuklízí ze země, když sbírá odpadky, nebo užívání AI nejen v tvůrčí práci, kterým trojice spíš opovrhuje.Všechny díly podcastu Slejvák můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Rubriko pripravlja Marjan Bunič

Rubriko pripravlja Marjan Bunič

Rubriko pripravlja Marjan Bunič

Življenjska zgodba Mehmedalije Alića je zapisana v njegovi avtobiografiji “Nihče” in upodobljena v celovečernem filmu “Rudar”. Skoraj še kot otrok je prišel rudarit v Zasavje, bil izbrisan, v Srebrenici sta bila ubita dva njegova brata, odkril je množično grobišče v Hudi Jami. Po upokojitvi zadnje desetletje živi v bližini Tuzle ter išče svoj mir in drugačno, manj stresno življenje. Z nami je obiskal svojo rojstno vas Grujičići in širše območje Srebrenice, ki ga spominja na čudovito otroštvo in tragično realnost. Mehmedalija Alić razmišlja o miru, solidarnosti, odpuščanju … Zakaj se je vredno boriti in živeti, zakaj ima igrišče, ki ga je zgradil v svoji vasi, smisel, četudi se na njem igra samo en otrok?Razpoke miru: Baljvine, vas, kjer Bošnjaki in Srbi živijo v sožitju Petrinja na ruševinah vojne in potresa gradi novo prihodnost Srbi na Hrvaškem se borijo za reko v Bosni Vse, kar je pozitivnega v Srebrenici, nekoga moti Sarajevski razmisleki Z bojem za okolje proti naučeni nemoči Mustafa Nukić – od begunskega naselja v Ljubljani do idola navijačev Olimpije  

Mustafa Nukić je za navijače Olimpije idol, dosegel je nekaj legendarnih golov. Danes 34-letnega nogometaša in ekonomista je mama pred tremi desetletji zadnji trenutek v nahrbtniku odnesla iz krvavih vasi v Bosni in Hercegovini. Doma so bili v Vlasenici, njihovo bližnji sorodniki v Srebrenici. Lani so tam pokopali del posmrtnih ostankov Mustafovega strica. Prek Zagreba je družina prišla v begunski center na ljubljanskem Viču, kjer je Mustafa nekaj let živel skoraj kot v getu. Družina Nukić se je postavila na noge, Mustafa je doštudiral in imel kariero vrhunskega nogometaša. Hvaležen je Sloveniji, da ga je sprejela, navkljub temu, da mu je bilo velikokrat težko in se je počutil odrinjenega. Foto: MMC, alesfevzer.comRazpoke miru: Baljvine, vas, kjer Bošnjaki in Srbi živijo v sožitju Petrinja na ruševinah vojne in potresa gradi novo prihodnost Srbi na Hrvaškem se borijo za reko v Bosni Vse, kar je pozitivnega v Srebrenici, nekoga moti Sarajevski razmisleki Z bojem za okolje proti naučeni nemoči Z zasavskim rudarjem Mehmedalijo Alićem v Srebrenici  

Bosna in Hercegovina pod svojim razgibanim površjem skriva razpoke, v katerih so tudi številna rudna bogastva. Zelo znan je rudnik soli v Tuzli, leta 2024 pa so blizu Sarajeva odprli rudnik, ki velja za eno največjih naložb v Bosni in Hercegovini. Mediji so takrat poročali, da naj bi do leta 2050 po nekaterih ocenah izkopali za pet milijard evrov cinka in svinca. Nedolgo tega so na vzhodu Bosne in Hercegovine odkrili tudi litij. Ampak, kot pravi marsikdo, se za marsikatero investicijo skriva tudi jasna gonja po dobičku, ki ne izbira sredstev. Zato so se v obrambo okolja začeli postavljati posamezniki, ki so jim začeli slediti tudi drugi. Lahko morda skrb za naravo preseže etnonacionalne meje v ljudeh ter zapolni razpoke miru, ki so v Bosni in Hercegovini ostale še od konca vojne pred 30 leti? Gašper Andrinek in Luka Hvalc sta v seriji Razpoke miru za podkast Zgodbe na Valu 202 odšla v Prijedor in Tuzlo, kjer sta se pogovarjala z angažiranimi mladimi, ki predstavljajo svetle izjeme v boju proti kolektivni naučeni nemoči, ki jo poskušajo razbiti z upanjem v bolj zdravo prihodnost. Za odziv pišite na: gasper.andrinek@rtvslo.si in luka.hvalc@rtvslo.si Razpoke miru: Petrinja na ruševinah vojne in potresa gradi novo prihodnost Srbi na Hrvaškem se borijo za reko v Bosni Vse, kar je pozitivnega v Srebrenici, nekoga moti Sarajevski razmisleki Baljvine, vas, kjer Bošnjaki in Srbi živijo v sožitju

Sarajevo, prestolnica Bosne in Hercegovine. Olimpijsko mesto, ki je prestalo vojno in preživelo eno najdaljših obleganj v vojaški zgodovini. Sarajevčanke in Sarajevčani se različno soočajo s kruto zgodovino. Učiteljica Indira Buljubašić, novinarka Adisa Busuladžić in fotograf Igor Huzbašić nam pripovedujejo svoje zgodbe povezane s Sarajevom, osmišljajo vojno obdobje in razmišljajo o razpokah miru.Razpoke miru: Petrinja na ruševinah vojne in potresa gradi novo prihodnost Srbi na Hrvaškem se borijo za reko v Bosni Vse, kar je pozitivnega v Srebrenici, nekoga moti Baljvine, vas, kjer Bošnjaki in Srbi živijo v sožitju Poglavja: 00:00:01 Uvod s hrvaškim zgodovinarjem Hrvojem Klasićem 00:02:43 Učiteljica Indira Buljubašić o vojni in Juretu Franku 00:20:49 Fotograf Igor Huzbašić o življenju v Ukrajini in Rusiji, zakaj se ni odločil za Tel Aviv 00:42:11 Novinarka Adisa Busuladžić o humanitarnih misijah in daytonski pralnici denarja

Srebrenica. Mesto v kotanji, ki ga je ustvarila rečica Guber. Nedaleč od slovite reke Drine. Epicenter tektonske razpoke miru, ki je z genocidom nad 8372 Bošnjaki pred 30 leti zarezalo v že tako tragičen in krvav razpad držav nekdanje Jugoslavije. Prvi genocid na evropskih tleh po koncu druge svetovne vojne je pustil v očeh mnogih nepopravljive družbene posledice v mestu, ki je pred vojno slovelo kot uspešno, to naj bi bila četrta najrazvitejša občina v tedanji republiki. Kakšne so razpoke miru leta 2025, ko so glavni krivci za genocid sicer bili obsojeni, Srebreniški genocid pa je naposled, po nečloveškem trudu predvsem združenja Mater Srebrenice sicer šele leta 2024, dobil tudi svojo resolucijo v Združenih narodih? Bi lahko lepilo za eno največjih razpok miru na Balkanu našli na nogometni tekmi? Gašper Andrinek in Luka Hvalc v raziskovalni seriji Razpoke miru odkrivataa zgodbe sobivanja na Balkanu, ki prinašajo žarke upanja in kažejo, da je vsaj premirje mogoče. Sogovornik: Faruk Smajlović, športni delavec v FK Guber, glasbenik Zapiski:  glasbena skupina Afera napovednik dokumentarnega filma Samir Mehić Bowie – Pisma iz Srebrenice  reportaža Vala 202 iz Srebrenice leta 2015 Razpoke miru: Baljvine, vas, kjer Bošnjaki in Srbi živijo v sožitju Petrinja na ruševinah vojne in potresa gradi novo prihodnost Srbi na Hrvaškem se borijo za reko v Bosni  

Na izviru reke Une na Hrvaškem, tik ob meji z Bosno in Hercegovino, so lani poleti brez ustreznih dovoljenj začeli graditi manjšo hidroelektrarno. Lokalni prebivalci, večinoma srbske narodnosti, so se nemudoma aktivirali, s protesti so ustavili gradnjo in sprožili širše nadnacionalno ekološko gibanje. Na območju kraja Srb zaradi burne zgodovine in razvojne degradiranosti to nikakor ni samoumevno.Razpoke miru: Baljvine, vas, kjer Bošnjaki in Srbi živijo v sožitju Petrinja na ruševinah vojne in potresa gradi novo prihodnost Vse, kar je pozitivnega v Srebrenici, nekoga moti

Združene države so oblikovale nov predlog premirja v Gazi, ki predvideva 60-dnevno prekinitev ognja in izpustitev nekaj izraelskih talcev v zameno za palestinske zapornike, po podpisu pa takojšnje pošiljanje pomoči v Gazo. Hamas je po poročanju nekaterih medijev napovedal zavrnitev predloga, saj ta ne predvideva končanja vojne. V oddaji tudi o tem: - Začasna pravna zmaga Trumpove administracije: po pritožbi Bele hiše uvozne carine spet veljavne. - Vlada sklenila kompromis glede novele zakona o vrtcih: v občinah in vrtcih so vsaj delno zadovoljni. - Cankarjeva nagrada Barbari Korun za pesniško zbirko Vnazaj o izginjanju vere v človečnost.

Petrinja je mesto na Hrvaškem. Stoji ob reki Kolpi, tik pred njenim izlivom v Savo. Na širšem območju zgodovinsko-geografske pokrajine Banovina živijo tako Hrvati kot Srbi. Medetnično sobivanje je bilo zaradi politike vedno burno, ob razpadu Jugoslavije je bilo mesto porušeno, ljudje izgnani. Premnogi so v vojni umrli. Ob božiču leta 2020 je Petrinja doživela močan potres. Mesto je bilo ponovno porušeno. Tektonske razpoke so se križale z razpokami miru. Kako živijo pet let pozneje? Kakšni so odnosi med ljudmi? Kako Petrinja na ruševinah vojne in potresa gradi novo prihodnost, prihodnost brez kontejnerjev?

Baljvine so kraj v Bosni in Hercegovini, kjer je ob razpadu nekdanje Jugoslavije živelo 1500 ljudi, polovica Srbov in polovica Bošnjakov. Navkljub etnični in verski razdeljenosti, so tudi med državljansko vojno živeli v sožitju in se izognili krvavim konfliktom. Kako jim je uspelo in kakšno je sporočilo iz Baljvin v Bosni in Hercegovini, v državi, ki se zdi še naprej vrelišče za nove in nove spore?Balkan je tektonsko dejaven prostor. Pogosti so potresi. Na površju nemirnih tal pa pretresi. Razpad nekdanje Jugoslavije so zaznamovali krvavi spopadi med narodi, ki so nekoč sobivali pod isto streho. So tri desetletja po koncu vojn razpoke miru kaj manj globoke? Kako zaceliti še vedno boleče rane, kako povezati razdvojene svetove? In kje iskati veziva, ki lahko utrdijo krhki mir? V raziskovalni seriji Vala 202 “Razpoke miru” odkrivamo zgodbe sobivanja, ki prinašajo žarke upanja in kažejo, da je vsaj premirje mogoče.

Baljvine so kraj v Bosni in Hercegovini, kjer je ob razpadu nekdanje Jugoslavije živelo 1500 ljudi, polovica Srbov in polovica Bošnjakov. Navkljub etnični in verski razdeljenosti, so tudi med državljansko vojno živeli v sožitju in se izognili krvavim konfliktom. Kako jim je uspelo in kakšno je sporočilo iz Baljvin v Bosni in Hercegovini, v državi, ki se zdi še naprej vrelišče za nove in nove spore?Balkan je tektonsko dejaven prostor. Pogosti so potresi. Na površju nemirnih tal pa pretresi. Razpad nekdanje Jugoslavije so zaznamovali krvavi spopadi med narodi, ki so nekoč sobivali pod isto streho. So tri desetletja po koncu vojn razpoke miru kaj manj globoke? Kako zaceliti še vedno boleče rane, kako povezati razdvojene svetove? In kje iskati veziva, ki lahko utrdijo krhki mir? V raziskovalni seriji Vala 202 “Razpoke miru” odkrivamo zgodbe sobivanja, ki prinašajo žarke upanja in kažejo, da je vsaj premirje mogoče.

Episode title: If you just try hard enough, you can be 16 forever (derogatory) a.k.a. Ging would find some way to put the baby in Kite We will be back in two weeks to talk about Kitano Takeshi's Kikujiro, starring Beat Takeshi! You can follow Niamh on bluskey @foxmomnia.exportaud.io and listen to faer other podcasts, Ghost Divers, Pondering Pootan, and Around the Long Fire by going to exportaud.io/ghostdivers, exportaud.io/pootan, and abnormalmapping.com/longfire. You can follow Autumn on bluesky by going to @autumnalcoffee.exportaud.io and listen to all of their podcasts by going to exportaud.io. You can see how we rated this stairwell and all the other stairwells by going to exportaud.io/stairwellquality. You can also listen to this podcast a week early by giving us a dollar on the patreon!!! Find out more at https://ornate-stairwells.pinecast.co

Papež Leon XIV. je pred zbrano množico na Trgu svetega Petra prejel papeške insignije in uradno začel pontifikat. Novi vodja katoličanov se je v nagovoru zavzel za enotno cerkev, ki bi delovala za svetovni mir. Pudaril je, da je še vedno preveč razdora in ran, ki jih povzročajo sovraštvo, nasilje, predsodki in strah pred drugačnostjo. V Vatikanu se je zbralo več sto tisoč vernikov ter številni tuji voditelji. Med njimi je tudi ukrajinski predsednik Volodimir Zelenski, ki ga je papež sprejel na avdienci. Ostali poudarki oddaje: Ukrajina Rusiji očita najobsežnejši napad z droni od začetka vojne; v Gazi danes ubitih že več kot 100 Palestincev. V Romuniji in na Poljskem volijo predsednika. Na Hrvaškem potekajo lokalne volitve, ki bi sodeč po anketah ponekod lahko prinesle spremembe. 15 slovenskih podjetij bo na Kitajskem, ki ima vse večje težnje po vlaganju v Uniji, skušalo našo državo predstaviti kot privlačno investicijsko destinacijo

Podali smo se v mesto, kamor so se v času nekdanje Jugoslavije vile kolone. V mesto ob meji, kjer nisi želel, da te miličnik vpraša "imate kaj za prijaviti?". V Gorico, ki je dom tudi Andree Bellaviteja. Teolog, publicist in popotnik, ki je pred dvajsetimi leti na Jakobovi poti prvič začutil, da ne bo več duhovnik. Goričan, ki se je slovenščine želel učiti že ob prihodu, a to takrat ni bilo mogoče. Zdaj je to veliko lažje. Tudi zato, ker je njegova življenjska sopotnica profesorica italijanščine v Ljubljani. Skupaj z Evo Furlan spoznajte zanimivega vodnika, ki zares živi Gorico in njeno širše območje.

This story is about a young girl leaving home with her family on an adventure. This trip was not her idea, but she had to go. School on board the Orion is a hybrid approach, and Mia spends a lot of time studying. When she meets Miru, she gets frustrated by the changes made to her schedule, but in the end, maybe it is all for the best Sleep Tight!, Sheryl & Clark❤️