Podcasts about uzklaus

“Mēs ļoti daudz ko pazaudējam, tāpēc ka mēs nesatiekamies.” Šī ir īsta saulgriežu saruna, kopā ar Kārli Kazāku sajūtās sēžam pie ugunskura un sarunājamies par dzīvi, par līderību. Kārlis ir mūziķis, dziesminieks un Latvijas Radio 5 vadītājs, tik ļoti interesanti bija parunāt par pasauli, kurā šobrīd dzīvojam, par pagātni, kas šodienu ir ietekmējusi, kāda ir mūsu katra līdzatbildība, ko esam gatavi dot, lai pasaule mainītos.  Priekšā garš svētku laiks, kurā būs iespēja satikt pazīstamus un svešus, kopā vainagos lēkt pāri ugunskuram. Un lai šīs ir satikšanās, kurās ir tāda īsta klātbūtne, kurā mēs drīkstam būt tādi kādi esam, uz brīdi noliekot malā savas pārliecības un vēlmi pierādīt savu taisnību. Un paskatāmies uz cilvēku, kas ir mums pretī. Mēs esam atšķirīgi un esam arī viens.  Šīs bija saruna par satikšanos daudz plašākā nozīmē. Kas ir tā vieta no kuras mēs viens ar otru satiekamies? No izdevīguma, vajadzību, gaidu un naudas pozīcijas vai no cilvēcības, sirds un klātbūtnes pozīcijas?  Kā Kārlis saka, ja centrā ir cilvēks nav iespējams karš. Klausies hrpodcast.lv, Spotify, dalies ar citiem. Priecīgus Saulgriežus! HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

“Vadītājam visbūtiskākais kapitāls ir viņa uzmanība un tas, kā viņš vada savu prātu.”

„Esmu apmierināta ar dzīvi un Dievs mani ir sargājis, man nav naida ne pret vienu, apmeklēju dejas, braucu ekskursijās, eju peldēt." Tā saka kandavniece Dzintra Veispale, atceroties, kā viņu mazu meiteni kopā ar ģimeni izsūtīja 1941. gada 14. jūnijā. Vēl Kandavas muzejā skan stāsts par tolaik izsūtīto arodskolas direktoru Antoniju Kļaviņu un muzeja vēsturniece Aksilda Petrevica atklāj, kāds bija skolas karoga liktenis. Savukārt Skrundā kopā ar represēto Valdi Danenbergu skatām dzelzceļa stacijas tuvumā novietoto deportāciju piemiņas vagonu-muzeju.

14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, aicinām doties uz Okupācijas muzeju un ieskatīties izstādē "Ticēt un kalpot", kas stāsta par okupācijas varas represijām pret garīdzniekiem, pret ticību, kā arī cilvēku garīgo spēku, ko viņi saglabājuši arī ļoti smagos pārbaudījumu laikos.  Padomju vara sistemātiski cīnījās pret kristietību, tai skaitā represējot garīdzniekus, kurus uzskatīja par potenciāliem režīma pretiniekiem, jo viņiem bija autoritāte sabiedrībā un viņi pārstāvēja vērtības, kas nebija pakļautas komunistiskās partijas kontrolei. Tāpēc daudzi priesteri un mācītāji tika arestēti, izsūtīti, ieslodzīti darba nometnēs vai pakļauti pastāvīgai novērošanai. Tika slēgtas baznīcas, klosteri, ierobežota pieeja reliģiskai literatūrai un skolās veicināta ateistiska audzināšana, lai jaunajai paaudzei iznīcinātu pamatu, kas ir balstīts Dieva likumos un arī Dieva svētībā. Visticamāk, arī šodien mēs vēl baudām šīs noziedzīgās darbības sekas.  Dodamies uz Okupācijas muzeju, kur kopā ar izstādes "Ticēt un kalpot" veidotāju Aiju Ventaskrasti iepazīstam dažu garīdznieku dzīvesstāstus, saprotot, ka viņi ir vien nedaudzi no tiem simtiem garīgo kalpotāju, kas piedzīvoja smagas represijas. Savukārt Okupācijas muzeja krājuma galvenā glabātāja Taiga Koknēviča rūpīgi glabā muzejam uzticētos priekšmetus kā daļu no cilvēku liecībām. Uzklausām arī muzejam dāvāto priekšmetu stāstus.

Jautājums šodienas līderiem: "Kam manī ir jāaug, lai es spētu atbildīgāk vadīt citus un radīt veselīgāku vidi sev apkārt?" Šajā HR PODCAST epizodē uzsāku sarunu sēriju, kurā koncentrēšos uz vadītāju attīstību, tēmām, kas aktuālas vadītājiem. Pirmā saruna ar Sandru Lāci, supervizori, vadīšanas prasmju treneri un kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālisti.  Runājām par to kas ir Inner Development Goals jeb līderu iekšējās attīstības mērķi. Pieeju, kas palīdz skatīties uz vadītāju attīstību dziļāk par prasmēm, rīkiem un kompetenču modeļiem. IDG ir starptautiska pieeja, kas pēta un apkopo iekšējās prasmes un kvalitātes, kas cilvēkiem palīdz radīt ārējas pārmaiņas, šodienas kompleksajā pasaulē. Šis gids apkopo 25 prasmes piecās dimensijās: esība, domāšana, attiecības, sadarbība un rīcība. Vienkārši sakot, līderu iekšējie attīstības mērķi ir tās kvalitātes un spējas, kas palīdz vadītājam ne tikai labi vadīt procesus, bet arī nobriedušāk būt attiecībās ar sevi, cilvēkiem, organizāciju un pasauli.Tas ir jautājums ne tikai par to, ko līderis prot, bet par to, kāds cilvēks viņš kļūst. Runājam par to, kāpēc šodien vadītāju attīstībā vairs nepietiek tikai ar zināšanām par atgriezenisko saiti, mērķu izvirzīšanu vai komandas vadību. Ja vēlamies veselīgākas organizācijas, ilgtspējīgākus lēmumus un cilvēcīgāku darba vidi, ir vajadzīga arī iekšējā kapacitāte, pašrefleksija, klātbūtne, sistēmiska domāšana, empātija, sadarbība, drosme un spēja rīkoties nenoteiktībā. Ar Sandru runājam arī par to, ka IDG nav vēl viens rāmis, ko nomērīt un ielikt tabulā. Tas drīzāk ir sarunas gids — veids, kā vadītājiem un komandām runāt par iekšējo kompasu, atbildību, ilgtspēju un to, kas mums sevī jāattīsta, lai spētu īstenot pārmaiņas ārpus sevis. Man ļoti palika prātā Sandras metafora par kastaņu, ka katrā sēklā jau ir viss, bet apkārt mēs esam izveidojuši čaulu, kas mūs attālina no savām saknēm, no citiem cilvēkiem un arī no pašiem sevis. Man ir īpašs prieks, ka mēs ar Sandru esam IDG vēstneses Latvijā un varam ienest šo valodu arī sarunās par vadītāju attīstību organizācijās.

Ne vienmēr atmiņas pasliktināšanās un prāta asuma zudums ir saistāms ar neirodeģeneratīvām slimībām, visbiežāk pie vainas ir vienkārši vecums. Kā nodrošināt asu prātu, labu atmiņu un labas darba spējas arī pēc 60? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece un veselības psiholoģe Kristīne Šneidere, P.Stradiņa klīniskās slimnīcas neiroloģes Ramona Valante un Krista Lazdovska. Seniore, filozofijas doktore Skaidrīte Lasmane arvien iesaistās dažādos projektos un gatavo publikācijas. Uzklausām viņas domas par to, kā vecumdienās saglabāt možu prātu. Raidījuma viešņas atzīst, ka pētījumi rāda, ka tas, ko dzīves laikā darām, var pat par 45% ietekmēt to, cik spējīgi būsim uzturēt možu prātu vecumdienās. Pētnieki uzsver, ka svarīga ir izglītība un nekad nav par vēlu mācīties.  Arvien vairāk pētnieki arī uzver, ka uzmanība ir jāpievērš dzirdes traucējumiem, kā arī redzes traucējumiem.  Liels riska faktors ir vientulība. Neizbēgami, ka, gadiem ritot, cilvēkam samazinās smadzeņu tilpums. Jautājums, ko ar to dara. "Ja mēs skatāmies un vaimanājam, un neko nedarām, sēžam dīvānā un skatāmies vienu un to pašu seriālu, skaidrs, ka, samazinoties tilpumam, samazināsies arī smadzeņu spēja strādāt," norāda Ramona Valante. "Bet, ja mēs aktīvi visu laiku uztveram jaunu informāciju, mācāmies kaut ko, darbojamies, mēs trenējam smadzeņu plasticitāti. Un, ja mēs  trenējam smadzeņu plasticitāti, arī ar mazāku tilpumu tā nav problēma." Labākais, ko varam savām smadzenēm sniegt, ir hobiju maiņa. Ejam dejot, kad to iemācās, var doties apgūt gleznošanu. Vienlaikus tā ir arī socializēšanās, kas ir ļoti svarīga kognitīvo funkciju nodrošināšanai. Orientēšanās ir brīnišķīgs hobijs, kas uzlabo kognitīvās funkcijas. Arī dejošana.

Ikvienu cilvēku veido triljoni šūnu, kas dzīvo diezgan intensīvu dzīvi. Izrādās, ne visas šūnas iet bojā pēc tam, kad vairs nespēj dalīties. Dažas paliek mūsu organismā un sāk pastiprināti ražot vielas, kas veicina iekaisumu. Kā tas notiek un kā ietekmē mūsu orgānu veselību, un kā šīs šūnas iznīcināt? Ir kāds process mūsu organismā, kas norit klusi nemanot, radot mums gan dažādas slimības, gan paātrinot novecošanu. Ne visas šūnas, pārstājot dalīties, iet bojā. Dažas paliek aktīvas un rada mūsu organismā nevēlamas sekas - ne reti tās dēvē par zombiju šūnām. Raidījumā plašāk skaidro medicīnas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes tenūrprofesore precīzijas medicīnā Una Riekstiņa un Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošā pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes profesore Maija Dambrova. Uzklausām arī sertificētu uztura speciālisti Gunu Bīlandi. Cik ilgs laiks nepieciešams, lai limfas šķidrums apceļotu visu mūsu organismu? Aplūkojot cilvēka ķermeņa orgānu sistēmu shematiskus zīmējumus, līdzās asinsrites orgānu sistēmai ir vēl kāda tikpat svarīga, kas caurauž mūsu organismu, bet par kuru ikdienā, iespējams, runājam mazāk. Tā ir limfātiskā sistēma. Līdzīgi kā asinsritē arī limfātiskā sistēma sastāv no caurulītēm - dažāda lieluma limfas vadiem, pa kuriem plūst limfa. Ar limfātiskās sistēmas nozīmi plašāk iepazīstina Līga Ozoliņa-Molla, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Sabiedrības veselības un veselības aprūpes nodaļas asociētā profesore. Kas tad limfa īsti ir, kā tā mūsu organismā veidojas un vai tas notiek pastāvīgi?

"Ārpakalpojums nav 40 slaidu prezentācija un rēķins. Ārpakalpojums ir praktiska līdzatbildība par rezultātu." Pirms gadiem, strādājot organizācijās, es biju tā, kura meklēja ārpakalpojuma sniedzējus. Tagad pati esmu kļuvusi par ārpakalpojuma sniedzēju. Un jo ilgāk es esmu šajās kurpēs, jo vairāk man rodas jautājumi par to, kā mēs Latvijā, organizācijās saprotam šo procesu.  Mans sarunas biedrs šajā epizodē ir Pēteris Rimšs. Pēterim ir vairāk nekā 20 gadu pieredze projektu un pārmaiņu vadībā — gan publiskajā, gan privātajā sektorā, gan Latvijā, gan starptautiski.  Sarunā nonācām pie dažām neērtām atziņām. Ka organizācijas bieži pērk ārpakalpojumu, pašas nezinot, ko īsti vēlas atrisināt Ka „lētākā cena" bieži vien izrādās dārgāka cena Ka publiskajā sektorā bailes kļūdīties ir milzīgas , jo kļūda maksā daudz Vēlamies kvalitatīvu un ātru pakalpojumu par zemu cenu Pieminējām Tenesijas universitātes Vested modeli, kurā pētnieki secināja, ka veiksmīgās attiecības nebija veiksmīgas tāpēc, ka tām bija labāki līgumi, stingrāka kontrole vai zemākas cenas. Tās bija veiksmīgas tāpēc, ka abām pusēm bija patiesa ieinteresētība viena otras panākumos. Kopīgi definēts mērķis, dalīts risks, skaidras lomas. Pēteris Rimšs ir projektu, programmu un pārmaiņu vadības praktiķis ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi mārketinga, IT, banku, publiskā sektora un farmācijas nozarēs. Strādājis tādos uzņēmumos kā Henkel Latvia, Citadele banka, Rīgas satiksme, Draugiem Group, Zalaris un Printify. Vadījis Latvijas zāļu verifikācijas sistēmas ieviešanas projektu un SAP HR ieviešanu Ziemeļeiropas valstīs. 2021. gadā bija Latvijas vakcinācijas projekta biroja vakcinācijas procesa koordinators. Bijis Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētājs, IPMA sertificēts projektu vadītājs un sertifikācijas vērtētājs.

“Atalgojumam nevajadzētu būt atkarīgam no tā, kurš labāk prot paprasīt. Tam jābalstās taisnīguma principā.” Šī ir noslēdzošā HR Podcast labbūtības mēneša epizode. Vairākās sarunās pēc kārtas runāju par darbinieku labumiem no praktiska skatpunkta: ko organizācijas piedāvā, ko cilvēki tiešām izmanto un kur labumi kļūst par reālu atbalstu ikdienā. Šo sēriju noslēdzu ar atalgojuma tēmu, jo labumi var papildināt darba devēja piedāvājumu, bet tie nevar aizstāt sakārtotu un taisnīgu atalgojuma sistēmu. Sarunā ar atalgojuma speciālisti Leldi Miočinsku runājam par to, kā veidojas atalgojums, kas ir amatu vērtēšana un ko mainīs ES atalgojuma direktīva, kas stājas spēkā 2026. gada 7. jūnijā. Runājam par taisnīgu un vienādu atalgojumu, algu intervāliem, kritērijiem, vadītāju lomu un ES Atalgojuma caurspīdīguma direktīvu. Ko tā paredz, kādas izmaiņas tā nesīs darba devējiem Latvijā, un ar ko organizācijām būtu jāsāk jau tagad. Man šajā sarunā svarīga šķita doma, ka atalgojumam nevajadzētu būt atkarīgam tikai no tā, kurš labāk prot paprasīt. Ne visi cilvēki vienādi droši runā par naudu, un tas nedrīkst būt galvenais mehānisms, kā organizācijā veidojas atalgojuma atšķirības. Jā - pārdomas rosinoša saruna.  Vai organizācijā ir skaidri principi, pēc kuriem tiek vērtēts darbs? Vai vērtējam labu cilvēku vai kompetences? Vai vadītāji spēj runāt par atalgojumu, kad cilvēki sāk uzdot konkrētus un neērtus jautājumus? Noklausies. Lelde Miočinska ir atalgojuma speciāliste, kura palīdz organizācijām saprast, kā veidojas taisnīga, pamatota un biznesam saprotama atalgojuma sistēma.   Directive (EU) 2023/970 par darba samaksas pārredzamībuhttps://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2023/970/oj/eng Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs), ar ko stiprina principa par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu piemērošanu, izmantojot darba samaksas pārredzamību un izpildes mehānismus   HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Ziedonis dabā tā vien mudina doties garās pastaigās un atpūtu meklēt pie dabas krūts. Taču, vai protam ne tikai atpūsties zaļumos, bet arī pamanīt un novērot lietas dabā? Dabas vērošana bija vienīgā agrāk pieejamā laika ziņu prognozēšanas metode, mūsdienās talkā nāk zinātne un tehnoloģijas. Vai latvietis aizvien prot vērot dabu un norises tajā? Vai pamanām lielas un mazas pārmaiņas? Vai protam atpazīt dažādos augus un dzīvniekus un pamanīt arī to, kā laika gaitā mainās gada laiku mija Latvijas dabā? Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas ģeogrāfijas doktore, fenoloģe Gunta Kalvāne un Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa. Uzklausām arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvi Agni Bušu. "Mūsdienu sabiedrībā cilvēkiem vairs nav nepieciešamības pamanīt to, kas notiek dabā, vairs nav nepieciešamības pazīt augus un dzīvniekus, jo tas nav mūsu izdzīvošanas jautājums," norāda Liene Brizga-Kalniņa. "Dabas vērošana šobrīd ir izvēle. Kaut kādā ziņā tas ir vērtību jautājums, dzīvesveida jautājums, cilvēciskās ziņkāres jautājums." Gunta Kalvāne vērtē, ka esam pazaudējuši saikni ar dabu un pats svarīgākais ir - ejiet dabā. "Nav svarīgi, vai jūs zināt vai nē. Sākumā ir pilnīgi normāli nezināt. Pētījumi rāda, ja sāksi ar 10 minūtēm, pēc divām nedēļām tās būs jau 25 minūtes un vairāk," atzīst Gunta Kalvāne. Viņa arī min, ka līdzīgi kā ir uzmanības deficīta sindroms, daži pētnieki runā arī par dabas deficīta sindromu, kas cilvēkos rada trauksmi. Zinātnes ziņās par mākslīgā intelekta datu centru ietekmi uz vidi Mākslīgā intelekta datu centriem ir dažāda funkcionalitāte, tostarp tie nepieciešami, lai mēs saņemtu atbildes no daudziem jau labi zināmā sarunu bota jeb “ChatGPT”. Vienlaikus šie datu centri varot pamatīgi uzsildīt to tuvumā esošo vidi un atstāt ietekmi uz vairākiem miljoniem cilvēku. Par to pavisam nesen vēstīts zinātnes ziņu vietnē “New Scientist”. Vai problēma patiesi ir samilzusi? Saruna ar Elektronikas un datorzinātņu institūta direktoru un vadošo pētnieku, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Modri Greitānu. Viņš norāda, ka pirms trim gadiem Latvijā rīkotā Baltijas intelektuālās sadarbības konferencē, kur apspriesti enerģētikas jautājumi, arī bijušas bažas, ka mākslīgā intelekta datu centri uzsildīs vidi. Tāpat ir satraukums, ka mākslīgais intelekts it visā pārspēs cilvēku, tomēr pētnieks atgādina - cilvēka smadzeņu darbības efektivitāte ir desmitiem tūkstošiem reižu lielāka, kaut enerģijas patēriņš tām ir tūkstošiem reižu mazāks nekā mākslīgajam intelektam. 

“Apmierināts nenozīmē, ka tu jūties novērtēts.” Šajā HR Podcast epizodē kopā ar Santu Zvejnieci un Lieni Veseri runājam par sistēmisku pieeju darbinieku labbūtības nodrošināšanā un, ko tas patiesībā maksā uzņēmumam patiešām plānot budžetu, stratēģiski analizēt datus. Protams, stāsts ir par tām organizācijām, kuras vadība ir sapratusi, ka apmierināts darbinieks būs labs darbinieks, jo kamēr liekam plāksterus, tikmēr mēs nevaram runātpar nopietnu pieeju. Un ārkārtīgi svarīga ir atbilde uz jautājumu - kāda ir katra eiro ietekme ilgtermiņā, kā tas atsaucas darbinieku mainībā, slimības lapās, kopējā iesaistē, darba sniegumā? Klausies sarunu un uzzini vairāk: kas ir ilgtermiņa un īstermiņa risinājumi kādus rādītājus ņemt vērā, lai pamanītu sistēmiskas kļūdas kāpēc liela daļa organizāciju savus līdzekļus vienkārši izšķērdē Saruna ar finanšu pamatu, izpratni un stratēģisku pieeju labbūtības risinājumos. Epizode tapusi ar divu uzņēmumu atbalstu:

“Darba vidē viss sākas ar sarunu. Ar godīgu sarunu par to, kas izdodas, kas neizdodas un kur mēs vispār ejam.” Šajā HR Podcast epizodē turpinām runāt par darbinieku labbūtību. Šoreiz vairāk par to, kas bieži nav piedāvājumā labumu grozā -  sarunas, attiecības, vadītāja klātbūtne un darba jēga. Kopā ar Inetu Kauliņu, Walletto karšu izdošanas nodaļas vadītāju, un Kārli Mikosu, Mastercard vadītāju Baltijas valstīs, runājām par to kā un kāpēc ar darbiniekiem vajadzētu runāt par darba jēgu, stratēģiju, par to kāpēc mēs vispār ejam uz darbu. Un šīs sarunas parasti vadītāji atliek uz vēlāku laiku vai arī uz nekad, jo kurš gan runā par tādām filosofiskām tēmām?! Šajā epizodē runājam par: to, ka tehnoloģiju attīstība darbiniekos var radīt bailes un pretestību attīstīties par vadītāja prasmi vienkārši normāli un racionāli sarunāties par darba jēgu kā ļoti praktisku tēmu šodienas laikmetā kā vadītājs var pamanīt, kas cilvēkam padodas un kur viņš jūtas dzīvs kā mākslīgais intelekts maina darbu un liek godīgāk paskatīties, ko vispār ir vērts darīt kāpēc cilvēciskās prasmes kļūst ārkārtīgi būtiskas Epizode tapusi ar divu uzņēmumu atbalstu:

“Ja tu neteiksi, kā tu jūties, tu nonāksi tumšā stūrī, no kura nebūs izejas.” Šajā HR Podcast CEO epizodē viesos Ginta Salmane, TV3 Group Latvija vadītāja. Ginta ir cilvēks, kura līderības ceļš sācies ar ļoti mērķtiecīgu iešanu pretī savam mērķim, soli pa solim. Man šajā sarunā palika sajūta par vadītāju, kura nav atrauta no organizācijas ikdienas. Ginta vairākkārt runā par klātbūtni, par to, ka vadītājs nevar pieņemt labus lēmumus tikai no amata pozīcijas. Ir jāzina, kas notiek cilvēkos, komandā, tirgū un sabiedrībā. Ir jārunā ar cilvēkiem, jādzird viņu realitāte un vienlaikus jāspēj pieņemt lēmumi, kas ne vienmēr visiem būs ērti. Mēs runājām arī par to, ko nozīmē kļūt par vadītāju organizācijā, kurā pats esi audzis. Par to, cik emocionāli sarežģīti var būt redzēt, kas jāmaina, zinot, ka pārmaiņas kādam var būt nepatīkamas. Par to, kā neiekrist vēlmē visiem patikt un vienlaikus nepazaudēt cilvēcību. Spilgtākās atziņas, ko paņemu līdzi no sarunas: Vadītājam ir jādzīvo līdzi tam, kas notiek. Nevar būt labs vadītājs tikai tāpēc, ka tev ir amats. Ir jābūt iekšā organizācijas dzīvē, sarunās, procesos un cilvēku realitātē. Lēmumu pieņemšanā svarīgi ir skatīties ne tikai uz datiem, bet arī uz to, kkas ir aiz tiem. Datus var interpretēt dažādi, bet vadītāja uzdevums ir saprast kontekstu, sekas un cilvēkus, kurus šie lēmumi ietekmēs. Kļūstot par vadītāju no organizācijas iešienes ir grūti un viegli vienlaikus, Tu pazīsti cilvēkus, zini vēsturi un vienlaikus redzi, kas jāmaina. Atgriežoties darbā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma vai sarežģīta dzīves posma, cilvēkam visvairāk ir vajadzīga uzticēšanās un iespēja atgriezties, atbalsts. Vadītājam ir jāmācās runāt arī par savu nogurumu, robežām un vajadzību atjaunoties. Jo, ja tu to nedari, spriedze nekur nepazūd, tā krājas un eskalējas citos jautājumos. Paldies, Ginta, par atklātu, dzīvu un ļoti klātesošu sarunu.

“Neviena labumu sistēma vai labumu grozs nevar aizstāt labu vadītāju.”

“Cilvēki ļoti labi zina, kas viņiem ir vajadzīgs – jautājums, vai mēs viņos klausāmies.”

Gadījumi, kad kādā īpašumā bez tā īpašnieka piekrišanas ir kāds deklarējis savu dzīvesvietu, nav retums. Bet cik viegli ir deklarēties svešā īpašumā, tik grūti ir dabūt nelūgto viesi no tā laukā. Krustpunktā diskutējam, vai šī brīža iedzīvotāju deklarēšanās sistēma ir jēgpilna un atbilst visu iedzīvotāju interesēm? Analizē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ģirts Lapiņš, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāte Inga Bērziņa, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Kučinskis un zvērināts advokāts Olavs Cers. Uzklausām rīdzinieci Santu Zaķi, kuras ģimene ir saskārusies ar situāciju, ka dzīvoklī kāds ir piereģistrējies.  

Gadījumi, kad kādā īpašumā bez tā īpašnieka piekrišanas ir kāds deklarējis savu dzīvesvietu, nav retums. Bet cik viegli ir deklarēties svešā īpašumā, tik grūti ir dabūt nelūgto viesi no tā laukā. Krustpunktā diskutējam, vai šī brīža iedzīvotāju deklarēšanās sistēma ir jēgpilna un atbilst visu iedzīvotāju interesēm? Analizē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ģirts Lapiņš, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāte Inga Bērziņa, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Kučinskis un zvērināts advokāts Olavs Cers. Uzklausām rīdzinieci Santu Zaķi, kuras ģimene ir saskārusies ar situāciju, ka dzīvoklī kāds ir piereģistrējies. Ir jau pierasts, ka visās iestādēs, kurās vajag sniegt tā saucamos personas datus, aizpildot veidlapu, ir divas ierastās ailītes - deklarētā dzīvesvieta un faktiskā dzīvesvieta. Neviens nešaubās, ka tās var un ļoti bieži arī atšķiras. No vienas puses, kāpēc ne? No otras - kāpēc šāda situācija izveidojusies, vai tā tam ir jābūt? Cilvēki arī regulāri sūdzas, ka viņu īpašumos uzradušies negaidīti virtuālie iemītnieki. Šādu sūdzību gadā esot ap 400. Bet ir skaidrs, ka vairumā gadījumu neviens pret šādu fiktīvu dzīvesvietas reģistrāciju neiebilst, jo tam ir savi iemesli. Pagājušajā nedēļā Saeima lūkoja sistēmu mazliet sakārtot. Vai tiešām ir izdarīts viss labākais iespējamais? 

Katru dienu darba vietās notiek lietas, par kurām mēs nerunājam — ne tāpēc, ka tās būtu nenozīmīgas, bet tāpēc, ka tās ir grūti nosaukt vārdā. Labklājības ministrijas pētījums rāda, ka 40% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar diskrimināciju. Un tas, ko visbiežāk nepamanām, nav atklāta agresija — bet tā, kas slēpjas mazos žestos, jokos, pieņēmumos, klusēšanā. Šajā epizodē kopā ar psihoterapeiti, zinātņu doktori un grāmatas „Profesionālā izdegšana" autori Mariju Ābeltiņu runājam par mikroagresiju darba vidē — kas tā ir, kā darbojas, ko dara ar cilvēku ilgtermiņā un kāpēc tā tik bieži paliek nenosaukta. Pieskaramies arī neirodažādībai kā neredzamai diskriminācijas dimensijai un tam, kā šobrīd globālā politiskā retorika normalizē agresiju arī organizācijās. Sarunas galvenie temati: Kas ir mikroagresija un kā tā atšķiras no vienkārši rupjas uzvedības — un kāpēc tā atšķirība ir svarīga? Ko dara kumulatīvais efekts — viena piezīme ir sīkums, bet simts gadā? Kas notiek, kad vadītājs ir tas, kurš normalizē agresiju — un kāpēc tad pārējie pievienojas? Kā globālā politiskā retorika ietekmē to, ko mēs uzskatām par pieņemamu darba vidē? Kas ir neirodažādība kā diskriminācijas dimensija — un kā darba vide sistemātiski rada šķēršļus cilvēkiem, kuri vienkārši domā un darbojas savādāk? Ko darīt — ne tikai kā organizācijai, bet kā tam otrajam cilvēkam telpā, kurš redz, bet parasti klusē? Šī epizode tapusi sadarbībā ar Labklājības ministrijas kampaņu „Nolaid slieksni!", kuras mērķis ir veicināt vienlīdzīgas iespējas, mazināt diskrimināciju un iedrošināt cilvēkus aktīvi līdzdarboties sabiedriskajos procesos. Kampaņu īsteno Labklājības ministrija ESF+ projekta Nr. 4.3.4.3./1/24/I/001 „Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei" ietvaros.  Kāpēc Nolaid slieksni: Diskriminācija sākas nemanāmi – cilvēku ikdienas priekšstatos par to, kas ir “normāli”, “pieņemami” vai “pa spēkam” citiem, un tas īpaši grūti pamanāms tiek, kad pārklājas vairāki diskriminācijas pamati. Šie priekšstati, uzvedība un veids, kā mēs runājam PAR un AR citiem, rada neredzamus šķēršļus, kas cilvēkiem liedz vienlīdzīgas iespējas. Šie šķēršļi jeb “sliekšņi”, ko kādam radām, izpaužas dažādi – no aizspriedumiem darba intervijā vai negatīvas attieksmes sabiedriskajā transportā līdz it kā nevainīgiem komentāriem, kas kādam liek justies mazāk piederīgam un iederīgam. Mēs katrs šos sliekšņus reizēm piedzīvojam, un reizēm paši tos neapzināti uzbūvējam. Jo augstāks slieksnis, jo mazāk iespēju cilvēkam ir pilnvērtīgi piedalīties – darbā, izglītībā, sabiedrībā vai pat ģimenes dzīvē. Uzzini vairāk un aizpildi aizspriedumu testu: nolaidslieksni.lv Grāmata "Profesionālā izdegšana"  HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Pievēršamies Latvijā veiktam pētījumam par vardarbību, tiesībām un sabiedrības atbildību pret bērniem 20. gadsimta sākumā. Citi laiki, citi tikumi - mūsdienās teju neaptverami. Tā varētu dēvēt Rīgas apgabltiesas vēsturiskās krimināllietas par personu apsūdzībām bērnu spīdzināšanā. Bieža un cietsirdīga pēršana un sišana no vecāku vai aizbildņu puses bija plaši izplatīta parādība 19. gadsimta beigās 20. gadsimta sākumā Vidzemē. Kā uz to reaģēja sabiedrība un tiesībsargājošās iestādes? Plašāk skaidro pētījuma autore - vēsturniece, Latvijas Nacionālā arhīva vadošā pētniece Ineta Lipša. Brīdinām, ka sarunas gaitā ir pieminēta fiziska vardarbība un dzirdētais var būt nepatīkams! Vēsturniece Ineta Lipša analizējusi Rīgas apgabltiesas krimināllietas par personu apsūdzībām bērnu spīdzināšanā ar mērķi detalizēt no literatūras zināmo apgalvojumu par to, ka fiziska vardarbība pret bērniem, piemēram, bieža un cietsirdīga pēršana un sišana no vecāku vai aizbildņu puses bija plaši izplatīta parādība 19. gadsimta beigās 20. gadsimta sākumā Vidzemē.  Šajā laikā spēkā esošā likumdošana vardarbību ģimenē definēja par patriarhālās ģimenes iekšējo lietu, tāpēc pie kriminālatbildības par cietsirdīgu izturēšanos pret bērniem, vecāki un aizbildņi tika saukti tikai ārkārtīgas nežēlības gadījumos. Noskaidrojot, kā apsūdzēto un liecinieku liecībās atspoguļojas viņu priekšstati par to, cik lielā mērā fiziskā vardarbība pret bērniem uzskatāma par, viņuprāt, nepieciešamu, pētniece secināja, ka bērnu biežu pēršanu laikabiedri uztvēra kā audzināšanas instrumentu. Par to, ko tolaik uzskatīja par biežu, liecina viens no laikabiedru  konstatējumiem, ka bērna nopēršana 2-3 reizes nedēļā netika uzskatīta par biežu pēršanu. -- Zinātnes ziņās stāsts par nešpetno dzīvnieku jenotu. Visai nešpetnais dzīvnieks jenots, kurš kaut ko izvanda cilvēku mājokļus vai to tuvumā, savā ziņā jau kļuvis par folklorizētu tēlu un izmantots arī kino. Jenots ir visēdājs, tas apdzīvo Ziemeļamerikas kontinentu, arī Panamas areālu, savukārt Eiropā un Japānā tā ir ievazāta suga. Tādējādi nav pārsteigums, ka jenota uzvedība jau gana ilgu laiku ir pētnieku uzmanības centrā, un tam pavisam nesen pievērsušies arī pētnieki no Britu Kolumbijas Universitātes Vankūverā, Kanādā, aprakstot savus secinājumus žurnālā “Dzīvnieku uzvedība”. Saskaņā ar pētnieku apgalvojumu jenoti nav tikai labuma meklētāji, dzīvnieki ir patiesi zinātkāri, un tāpēc ir gatavi risināt sarežģītus uzdevumus. Kas par to sakāms pašmāju pētniekiem? Uzklausām Latvijas Nacionālā dabas muzeja zooloģi Intu Langi. Viņas vērtējums par publikācijas atziņām. 

"Līderis nedrīkst atstāt neatbildētus jautājumus. Ja uzņēmumā ir informācijas vakums un līderis uz to neatbild, tad rodas pārāk daudz nevajadzīgu spekulāciju, baumu, bažu. Līderim ir jāatbild arī tad, ja līderis nezin atbildi." Šajā HR podcast CEO epizodē viesos Ieva Tetere, SEB Latvija vadītāja.  Ieva ir cilvēks, kuru uz sarunu esmu gribējusi uzaicināt jau sen un dzirdēt viņas stāstu par ceļu uz vadītājas amatu, ko nozīmē vienlaikus būt spēcīgai un cilvēcīgai, kā palīdzēt organizācijai augt, veidot cilvēcīgu kultūru un nesalūzt lielajā nenoteiktībā un spriedzē. Man ļoti patika šīs sarunas plašums un dziļums vienlaikus, priecājos, ka izdevās saruna, kurā varēju just autentiskumu, ko ieva briedinājusi gadiem esot ne tikai bankas vadītājas kurpēs. Spilgtākās atziņas no sarunas:  - Līderim ir jāatbild arī tad, ja līderis nezin atbildi. Biežāk ir vērts apstāties un teikt: es šo vēl nezinu, bet mēs kopā atradīsim atbildes  - Vienmēr savus lēmumus novalidē pie savas sirdsapziņas, pie savām vērtībām, pie tā, kā tu to iznesīsi plašāk, vērtībās balstīta līderība un lēmumu nozīme ilgtermiņā.  - Pārdomas par to, ka katram līderim ir privilēģija ietekmēt sabiedrību, veidot savu valsti, dot un saņemt atpakaļ, arī tad, ja "vienkārši" vadi uzņēmumu. Katrs lēmums IR no svara.  Paldies, Ieva, par šo dzīvo sarunu un, lai jums noder par iedvesmu mūsu sarunātais!

Raidījumā Piespēle runājam par strauji tuvojošos vietējā klubu futbola sezonu. Jau 6. martā sāksies jaunā Latvijas futbola virslīgas sezona, kurā arī šogad piedalīsies desmit komandas. Sarunā ar virslīgas jaunpienācējas Ogres “United” vienu no dibinātājiem Emīlu Latkovski izzinām, kādi ir vienības mērķi šajā sezonā, kā veidojas vienības budžets un kurā no pilsētas stadioniem tā spēlēs. Nedēļas notikumu izlasē: Latvijas vīriešu basketbola izlase Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē gan savā laukumā, gan izbraukumā zaudē Polijai, izredzes izcīnīt vietu finālturnīrā krasi sarūk; Daudzsološais hokeja aizsargs Alberts Šmits sezonas beigu daļā negaidīti pārceļas uz Vācijas virslīgu, tur spēlēs Minhenes komandā; Latvija piesaka ambīcijas rīkot 2038. gada Pasaules kausu futbolā, par to paziņojumu izplata pat Ekonomikas ministrija.

6. martā risināsies gadskārtējā Karjeras diena, kad studentiem un jauniešiem ir lieliska iespēja aprunāties par darba iespējām ar dažādu nozaru uzņēmumu pārstāvjiem. Vairāk par Karjeras dienas norisi raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) karjeras konsultante Santa Latkovska, RTU Karjeras dienas pārstāvis, Rīgas Biznesa skolas students Kārlis Sīmanis, lektore RTU Programmu grupas Bizness un ekonomika vadītāja Rīgas Stradiņa universitātē Sociālo zinātņu fakultātē, zinātņu doktore uzņēmējdarbības vadībā Anita Gaile. Par darbaspēka trūkumu, īpaši kvalificētu speciālistu nepietiekamību, daudzus gadus uztraucas darba devēji un īpaši aktuāls šis jautājums ir tieši reģionos. Uzklausām uzņēmuma "Latvijas maiznieks", "Augstsprieguma tīkls" pārstāves.

Interesants fakts: Pasaulē katru mēnesi tiek veikti vairāk nekā 5 miljoni novērtējumu. (jautājums, kas ar tiem notiek pēc tam?:)  Sarunā ar Elīnu Pelčeri – sertificētu Patrick Lencioni Six Working Genius vienīgo treneri Latvijā, ienirstam tēmā, kas organizācijās ir aktuāla, bet, iespējams, pārāk bieži ignorēta: kāpēc gudri, motivēti cilvēki sistemātiski izdeg. Es zinu, ka organizācijas daudz lieto un meklē dažādus rīkus, ko izmantot, lai saprastu realitāti. Lūk, es mēģināšu jums palīdzēt.  Elīna lieliski izskaidro, ka Working Genius nav kārtējais personības tests, bet uz to vairāk var raudzīties kā uz komandas produktivitātes rīku. Tests izpildīšana neiedod risinājumu visām proēmām, bet var iedot valodu, ar ko sākt." Elīna min: „Tas parāda, kuros darba procesos man dabīgi nāk enerģija un kuros es sistemātiski strādāju uz sava resursa rēķina."  Rīks palīdz ieraudzīt šos šauros pudeles kaklus kā realitāti par ko var sākt atklāti sarunāties. „Bieži vien tests iedod tādu legalizāciju par šo runāt. Kad mēs redzam visi to bildi vienādi – sākam risināt."  Šajā epizodē apskatījām: Ko Working Genius mēra – un ar ko tas atšķiras no personības testiem un kompetenču modeļiem Trīs zonas – ģenialitāte (dabiskā enerģija), kompetence (apgūta prasme) un frustrācija (kas iztukšo) Komandas karti – kā ieraudzīt, kur komandā ir šaurie pudeles kakli un kāpēc kaut kas sistemātiski „buksē" Ģenialitāte vs. kompetence – kāpēc cilvēks var būt izcils kādā darbā un vienlaikus no tā sistemātiski izdegt Sapulču dinamiku – kāpēc vienā sapulcē bieži runājam sešos dažādos līmeņos un kā to mainīt Kad tests nepietiek – konflikti vērtību līmenī, dziļāki psiholoģiski iemesli un kad vajadzīgs mediators vai supervīzija, koučings Praktiskus piemērus no Elīnas prakses – pārdošanas komandas, jaunas nodaļas izveide, atbalstītāju pārslodze Kā izmantot rīku motivācijai – ne tikai diagnostikai, bet arī darba dizaina pārskatīšanai un darbinieku noturēšanai Satiec Elīnu TrainingLab.  Uzzini vairāk par: https://traininglab.lv/genialitates/ 

Vitamīns A redzei un ādai, vitamīns B matiem, nagiem un nerviem, vitamīns C sirds un asinsvadu veselībai, bet vitamīns D imūnsistēmas uzlabošanai. Tas ir tikai neliels saraksts, kāpēc mums ir nepieciešami šie organiskie savienojumi. Bet, vai tos jālieto īpaši? Varbūt pietiek ar pilnvērtīgu uzturu? Uzklausām speciālistus raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē ortomolekulārās terapijas speciāliste Antra Briede, farmācijas zinātņu doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Farmakoloģijas un farmakoterapijas katedras docētāja Anna Gavrilova un Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētā profesore, sertificēta farmaceite Zane Dzirkale. "Ja uzturs  ir sabalansēts, visiem nav nepieciešams lietot papildus vitamīnus," norāda Anna Gavrilova. "Ja skatāmies uz Latviju, ne vienu nepārsteigšu, ka mums ir ļoti izplatīts D vitamīna trūkums, to būtu jālieto." Antra Briede, atsaucoties uz apjomīgu pētījumu, norāda, ka teorētiski var ar uzturu uzņemt pietiekami daudz vitamīnu, prakse atšķiras. Pārsvarā tie ir B grupas vitamīni.   Zane Dzirkale bilst, ka arī it kā tik ikdienišķa lietā, kā vitamīnu lietošana, svarīga ir individualizēta pieeja. Daudz kas atkarīgs no katra cilvēka dzīves veida un izvēlēm ikdienā. Lai rūpīgi izvērtētu, kādi vitamīni organismā trūkst, nepietiek ar ikdienas analīzēm. Anna Gavrilova vērtē, ka uztura bagātinātāji būt jālieto, ja cilvēks meklē kādu risinājumu, kā var par sevi papildus parūpēties, ja vēlas. Runājot par lietderīgumu, ir svarīgi saprast, ar kādu mērķi to lietos. Jāņem vērā arī dažādas individuālās saslimšanas, lai saprastu, kā attiecīgā vitamīna deficītu novērstu.

Saeimā jau vairākkārt skatīts jautājums par to, cik sekmīgi tiek ieviests plāns darbam ar diasporu. Bet kā paveikto reālitātē varam svērt un nomērīt un varbūt plāni no dzīves būtiski atšķiras? Par to, kā sokas plāna darbam ar diasporu realizācija, skaidrojam pirmdienas raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Disktutē Saeimas deputātes Irma Kalniņa (Jaunā Vienotība) un Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) un Miks Muižarājs, biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" līdzdibinātājs, Diasporas konsultatīvās padomes pārstāvis. Uzklausām arī Zandu Grauzi, Ārlietu ministrijas Diasporas grupas speciālo uzdevumu vēstnieci. Salīdzinoši īsā laika sprīdī Saeimā jau divkārt ir vētīts plāns darbam ar diasporu, runājot par periodu, kas aptver laika posmu no 2024. līdz 2026. gadam, šo gadu ieskaitot, lūkojot arī to, kā veicas ar šī plāna realizāciju un kas būtu jāņem vērā, domājot par to, kādas pārmaiņas ir nepieciešamas nākotnē. Kā veicas ar plāna realizāciju, kā vispār var izsvērt un nomērīt paveikto? Varbūt, ka tie plāni patiesībā no dzīves arī būtiski atšķiras? Protams, šis ir mirklis, kad arī svarīgi nedaudz palūkoties tālāk, jo ir jātop jau jaunam plānam, kas arī regulēs atbalstu gan diasporas organizācijām, gan arī formulēs to, cik svarīgi mums šeit, Latvijā, ir tie pilsoņi, kuri uz īsāku vai ilgāku laiku ir nolēmuši dzīvot citviet pasaulē.

"Lielā Kristapa" filmu programmas centrālais notikums ir režisores Lailas Pakalniņas jaunākās dokumentālās filmas "Putnubiedēkļi" pirmizrāde jau šo piektdien, 27. februārī. Kultūras rondo tiekamies ar operatoru Māri Maskalānu un Rīgas lidostas Lidlauka drošības un vadības departamenta vecāko putnu un dzīvnieku kontroles speciālistu Mareku Arbidānu, kuram filmā svarīga loma. Uzklausām arī režisori Lailu Pakalniņu, kura jau devusies filmēt nākamo darbu "Čuksti".  Režisorei Lailai Pakalniņai vienmēr esot interesanti uzzināt, kas lācītim vēderā. Vai šajā gadījumā – kas vēderā lidostai. Un izrādījās, ka lidostai vēderā ir dzejolis. Vismaz tad, ja kameru pavērš nevis tikai pret pašu lidostu, bet fiksē dzīvās dabas klātbūtni tajā. Un dabas Rīgas lidostā, kā izrādās, ir daudz. Daudz vairāk, nekā varētu iedomāties. Zaķi, lapsas, bites, sliekas uz skrejceļa un, protams, putni. Par to visu visdrīzāk pat neiedomājamies, kamēr viss ir kārtībā un neviens no tiem neapdraud lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos. Rīgas Lidostā par to gādā piecu cilvēku komanda jeb, filmas veidotāju vārdiem, "putnubiedēkļi" Mareka Arbidāna vadībā.  Mareks Arbidāns filmā piedalās arī ar saviem unikālajiem telefona piefilmējumiem. Mareka telefons un Māra Maskalāna kamera fiksē to, kas ikdienā svešai acij pilnībā slēgtajā lidostas teritorijā paliek neredzams – nosacīti sterilajā lidostas vidē, kas pakļauta precizitātei un stingriem noteikumiem, notiek cilvēku likumiem nepakļauta dzīvās dabas rosība. Lailas Pakalniņas dokumentālā filma "Putnubiedēkļi" tiek pieteikta kā spraigs, vizuālās kompozīcijās un vērīgā operatora darbā balstīts lidostas vesterns par skrejceļu reindžeriem un viņu sastapšanos ar dzīvajām radībām. Paradoksu piepildītā vidē – urbānajā ceļošanas citadelē, kurai līdzās atrodas lekns mežs, pļavas un ūdenstilpes, – sastopas dažādas sugas, un katrai no tām ir savs maršruts. Latvijas četros gadalaikos putnu un dzīvnieku kontroles speciālisti ieved darba un dabas rituma hronikā – viņi atgādina par žogiem, kas tiek celti cilvēkiem, tomēr tie nevar nosargāt visas un visu dzīvības. Režisores Lailas Pakalniņas filma, kas tapusi piecus gadus, paver durvis uz pasauli, kuru, atrodoties Rīgas lidostā, pamana vien retais. Lidojumam bīstama var būt gan bite, gan maijvabole, gan slieka, nemaz nerunājot par apmēros daudz lielākām radībām. "Lielajam Kristapam" filma "Putnubiedēkļi" nominēta četrās kategorijās - Labākais dokumentālās filmas režisors, Labākais dokumentālās filmas operators, Labākais komponists un Labākais skaņu režisors. Filma "Putnubiedēkļi" ir viena no sešām studijas VFS Films filmām, kas šogad izvirzītas Lielā Kristapa nominācijām. Balvām nominētas arī filmas "Grestomātija" (režisore Betija Zvejniece), "Mākslas darbi rodas mokās" (režisores Elizabete Gricmane, Ramūne Rakauskaite, kopražojums ar Lietuvu), "Visi putni skaisti dzied' (režisore Krista Burāne); arī kopražojums ar Norvēģiju un Dienvidkoreju – filma "Ziemeļi dienvidi vīrietis sieviete" (režisori Mortens Traviks, Suna Kima).

Arī šodien, 13. februārī, Latvijas sportistiem startiem bagāta diena. Jau aizvadīts distanču slēpojums 10 km ar individuālo startu vīriešiem un 10 km sprints biatlonā, vēl priekša skeletona sacensības un daiļslidošana. Milānas–Kortīnas olimpiskajās spēlēs šodien medaļas tika sadalītas 10 km brīvā stila distancē ar atsevišķu startu kungiem. No latviešu trim pārstāvjiem augstvērtīgāko rezultātu uzrādīja Raimo Vīgants, kurš finišēja 46. vietā. Pats Raimo komentārā pēc finiša pastāstīja, kas ir pamatā savam pagaidām labākajam rezultātam šajās spēlēs.  Pārējie divi latvieši ierindojās viens aiz otra - Niks Saulītis bija 76., bet Lauris Kaparkalējs – 77. vietā. Noslēgušās arī biatlona sacensības kungiem 10 km sprinta distancē. Augstāko vietu izcīnīja Andrejs Rastorgujevs, kurš bija 30. vietā. 16 gadus vecais Rihards Lozbergs slēpoja divus soda apļus un ierindojās 32. vietā. Edgars Mise arī ar vienu kļūdu šaušanā palika 52. vietā. Bet Renāram Birkentālam pagalam neveiksmīga šaušana - piecas kļūdas un finišā 77. vieta.  Rastorgujevs, Lozbergs un Mise arī ir izcīnījuši iespēju 15. februārī startēt 12,5 km iedzīšanas sacensībās. Bet divi starti vēl šovakar priekšā. Par gaidāmajā skeletonistu sacensībām plašāk stāsta Mārtiņš Kļavenieks. Šovakar starts arī daiļslidotājam Denisam Vasiļjevam brīvās izvēles programmā. Vēl atskats uz vakar aizvadīto Latvijas hokeja izlases pirmo spēli pret ASV, kurā mūsējie piedzīvoja zaudējumu ar 1:5. Uzklausām bijušo Latvijas izlases aizsargu Jēkabu Rēdlihu. 

Pirmā medaļa sievietēm individuālajās disciplīnās kamaniņu braukšanā Latvijas vēsturē kopš neatkarības atjaunošanas. Tā var teikt par Elīnu Ievu Botu pēc sudraba medaļas izcīnīšanas Milānas–Kortīnas ziemas olimpiskajās spēles. Vērīgākei, protams, atgādinās par Veras Zozuļas zeltu un Ingrīdas Amantovas bronzu padomju laikā. Jā, arī ar šīs medaļas ir daļa no mūsu vēstures. Bet vakar, 10. februārī, šajā vēstures grāmatā ierakstīta jauna lappuse. Mārtiņš Kļavenieks uzklausīja sportisti pēc sacensībām. Protams, turpinām priecāties, bet jau šodien startēs starts kamaniņu braucējiem vīriešu un sieviešu divniekiem. Piedalīsies trīs Latvijas ekipāžas – divi vīru divnieki Mārtiņš Bots un Roberts Plūme, kā arī Eduards Ševics-Mikeļševics un Lūkass Krasts un viena dāmu ekipāža Marta Robežniece un Kitija Bogdanova. Bet daudzu sirdis vakar sāka pukstēt straujāk vēlu vakarā, kad daiļslidošanas īsajā programmā uz ledus izgāja Deniss Vasiļjevs un Fedirs Kuļišs. Denisam Vasiļjevam 17. vieta, Fedirs Kuļišs tālāk netika. Uzklausām Denisu pēc starta. Viedokli izsaka Alma Lepina- Lāce, slidošanas studijas „Alma” vadītāja, desmitkārtēja Latvijas čempione.

Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs otrdien, 10. februārī, sacensību programma Latvijas komandai ļoti piesātināta, kuplā skaitā startējot vairākos sporta veidos. Vakar startēja tikai kamaniņbraucējas, šodien mūsējiem starti piecās disciplīnās. Šodien noteikti jāturpina just līdzi kamaniņu braucējām, jo Elīna Ieva Bota ir trešajā pozīcijā pēc pirmajiem diviem braucieniem. Ne tika labi veicās Kendijai Aparjodei, kura pirmajā braucienā pamatīgi kļūdījās jau sākumā un palika priekšpēdējā (24. vieta). Otrajā braucienā viņa bija astotā ātrākā un pagaidām ir 19.vieta.  Uzklausām abas sportistes Elīnu Ievu Botu un Kendiju Aparjodi. Kamēr gaidām cīņas kamaniņu trasē, var sekot līdzi distanču slēpotājiem Tesero trasē sprinta kvalifikācijā klasiskajā stilā, kur Latvija pārstāvēta gan sieviešu, gan vīru konkurencē. Startēs Kitija Auziņa, Linda Kaparkalēja, Samanta Krampe un Raimo Vīgants, Lauris Kaparkalējs, Niks Saulītis. Turam īkšķus, lai kvalifikācijā izdodas iespraukties 30 labāko vidu un turpināt sacensības. Šodien arī sacensības biatlonā vīriešiem 20 km individuālajā distancē, kur trasē dosies visi četri mūsējie – Andrejs Rastorgujevs, Renārs, Birkentāls, Rihards Lozbers un Edgars Mise. Viens veterāns un trīs olimpiskie debitanti. Vēlot veiksmi sportistiem, uzklausām bijušo biatlonistu Gundaru Upenieku, kurš vēl nesen rīkoja Madonā IBU kausu junioriem. Šorttreka trasē 1000 metru kvalifikācijā startēs Roberts Krūzbergs un Reinis Bērziņš ar mērķi tikt pēc iespējas tālāk. Šorttrekā izdzīvošana pati par sevi ir rezultāts, un nekas nav garantēts pat favorītiem. Māris Bergs treniņā uzklausīja Robertu Krūzbergu. Bet dienas noslēgumā daiļslidošana. Isajā programmā startēs pieredzējušais Deniss Vasiļjevs un tikai pirms dažiem mēnešiem par Latvijas pilsoni kļuvušais Fedirs Kuļišs. Uzklausām Denisu Vasiļjevu pēc treniņa.  

Šajā epizodē turpinu sarunu virzienu, ko aizsāku iepriekšējā tikšanās reizē, kurā runāju par apziņu, jēgu un to, kāpēc ar “tehniskām pārmaiņām” organizācijās vairs nepietiek. Mēs dzīvojam laikā, kur stress, spriedze un izdegšana nav tikai personīgs stāsts — tā ir kolektīva realitāte. Un cilvēki darbā ienāk ne tikai ar CV un lomu, bet arī ar savu iekšējo pasauli, jautājumiem par piederību, vērtībām un dzīves jēgu.Mana viešņa šajā epizodē ir Daiga Katrīna Bitēna — klīniskā un veselības psiholoģe, RSU pētniece un doktorantūras studente, kura pēta garīgo dimensiju onkoloģijas pacientu dzīvē, un vienlaikus strādā arī ar organizācijām, palīdzot ieraudzīt, kā “iekšējā dzīve” ienāk darba vidē.Esmu ļoti priecīga par šīs sarunas rezultātu, jo šķiet, ka izdevās viegli izrunāt, brīžiem nesaprotamu un sarežītu tēmu un par to īpašs paldies Daigai. Mēs runājam par to, ko patiesībā nozīmē garīgums (un ko tas nenozīmē), kāpēc šī tēma kļūst aktuāla tieši tagad, un ko HR un vadītāji var darīt praktiski, lai organizācijās būtu vairāk jēgas, veseluma un cilvēcības un tas nav tikai “good vibes only”. Skaidrs, ka garīgums nav instruments, lai apietu grūtās emocijas, konfliktus un realitāti.Daži citāti un no sarunas:“Garīgums būtībā ir cilvēka iekšējs dziļš process"“Mūsu primārā komūnas sajūtas veidošanas vieta mūsdienās ir darbs.”“Garīgas prakses mērķis ir stiprināt cilvēku spēju piedzīvot realitāti tādu, kāda viņa ir.”Epizodē pieminam arī autorus un idejas, kas palīdz skaidrot un veidot valodu par šo tēmu: Frederiks Lalū (Frédéric Laloux), Lisa Miller, Otto Scharmers. Šī ir saruna par briedumu mūsu cilvēkos un organizācijās un par to kā atvērt telpu dažādām pieredzēm, nezaudējot robežas. HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Latvijas Radio 1 sāk skanēt Olimpiskā studija. Dienā, kad gaidāma spēļu atklāšanas ceremonija sazināmies ar kolēģiem Itālijā - Māri Bergu Milānā un Mārtiņu Kļavenieku Kortīnā. Viņi iepazīstina ar laika apstākļiem spēļu norises vieta, kur tie ir ziemīgi, kur - ne tik. Kā arī stāsta par olimpiskajiem ciematiem un atklāj, kuri sportisti nepiedalīsies atklāšanas parādē. Uzklausām kamaniņbraucējus Kristera Aparjoda un Ginta Bērziņa viedokli. Viņiem jāstartē jau sestdien, 7. februārī. Uzklausām arī olimpiskās komandas fizioterapeitu Oskaru Urbanoviču, viņš stāsta gan par sportistu veselību, gan dzīvošanas apstākļiem. Pirms 20 gadiem Itālijā olimpisko spēļu noslēgumā ceremonijā pasauli pārsteidza "Aerodium" ar savu lidojumu. Laiku pirms 20 atminas "Aerodium" vadītājs Ivars Beitāns.  

Šajā HR Podcast epizodē tiekos ar organizāciju psiholoģi Gitānu Dāvidsoni, kura šobrīd turpina studijas Rīgas Stradiņa universitātē psiholoģijas doktorantūrā un dalās savā pieredzē par savu pētījumu, kas top un par to, kā cilvēku uzskati par apziņu un realitāti ir saistīti ar psiholoģisko funkcionēšanu.Šī ir tēma, kas darba vidē ir klātesoša, bet par kuru joprojām runājam piesardzīgi - apziņa, uzskati par realitāti, jēgas jautājumi, dažādas garīgas pieredzes. Nav iespējams atnākt uz darbu un savu būtību atstāt mājās. Organizācijas daudz runā par labbūtības nozīmi darbā, izdegšanu, cilvēku neiesaistīšanos, vērtībām, motivāciju un tas viss ir saistīts ar un par cilvēkiem, kurus mēs gaižām slikti pazīstam. Gitāna šajā epizodē dalās ar sava topošā doktorantūras pētījuma atziņām procesā. Pārrunājām svarīgas atziņas, ko ir vērts ņemt vērā:Tas, kā cilvēks domā par sevi, par apziņu un par realitāti, tieši ietekmē to, kā viņš uzvedas, pieņem lēmumus, uzņemas atbildību un spēj sevi vadīt.Cilvēki neredz pasauli tādu, kāda tā ir — mēs to  redzam tādu, kādi esam mēs paši un no kādas pieredzes uz to raugāmies.Tas kļūst īpaši būtiski organizācijās — domājot par procesiem, kultūru, vadītāju lomu un cilvēku attīstību.Runājām par to:kāpēc cilvēki arvien vairāk meklē jēgu arī darba vidēkā uzskati par realitāti ietekmē psiholoģisko labbūtību un pašvadībukāpēc cilvēki, kuri reflektē par sevi un savu vietu pasaulē, bieži ir autentiskāki, izjūt lielāku atbildību par darbu un savu dzīvi — un ko par to saka zinātnekā organizācijās runāt par tēmām, kas ne visiem ir viegli izprotamas un bieži tiek uzskatītas par sarežģītām (garīgums, garīgās prakses, apziņas stāvokļi)

“Mēs nevaram tikai teikt: ‘pieņemiet mūs', ja pašiem nav gatavības pieņemt citus. Integrācija nav vienvirziena kustība.” Šajā HR Podcast CEO epizodē viesos Inese Kalvane – Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore, ar ilgstošu pieredzi valsts pārvaldē. Doma par sarunu ar Inesei radās vadot "Dažādībā ir spēks" balvas pasniegšanas ceremoniju, kad satikāmies pirmo reizi. Tajā laikā medijos ceļoja dažādi apgalvojumi par SIF darbības nepieciešamību un budžeta pielietojumu. Man tikai nepieciešams jautājums, lai es vēlētos meklēt atbildi :) Nolēmu uzaicināt Inese uz sarunu, lai uzdotu jautājumus, kuri interesē mani un, iepējams, interesēs arī tevi.Man ļoti patika šīs sarunas cilvēcība, siltums un tiešums, jautājumu kompleksitāte un godīgums atbildēs. Integrācija ir liels jautājums ne tikai šodien, bet arī nākotnē, kas, iespējams, skars katru darba vietu. Paldies, Inesei par atvēlēto laiku šai sarunai! Mēs runājam par:– sabiedrības uzticēšanos laikā, kad ir tik daudz pozīcijas, kas šo uzticēšanos šķeļ– par darbu pārvaldē un Ineses motivāciju tajā– kā stiprināt dažādības kompetenci un uzdot neērtus jautājumus– dažādības vadību kā ikdienas lēmumu, ne tikai dokumentu organizācijā– SIF lomu sabiedrības saliedēšanas jautājumosSpilgtākās atziņas no sarunas:· Mēs ļoti ērti jūtamies, kad sadalāmies – ‘mēs' un ‘viņi'. Un satraucošākais nav nezināšana. Tas ir – atteikšanās vispār domāt par otra skatpunktu.· Bīstami ir tas, ka mēs ne tikai nevēlamies atzīt to, ka esam dažādi, bet pat pārstājam sarunāties · Saliedētība ir valsts drošības pamats   HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Kā saglabāt autonomiju un daudzveidību laikmetīgajā mākslā? Atziņas pēc Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rīkotājiem priekšlasījumiem un diskusijas. Kultūras rondo studijā izvaicājam komunikāciju pētnieku Mārtiņu Kaprānu, jo arī mākslā svarīga ir komunikācija un māksla pati ir komunikācijas veids. Viņš bija arī diskusijas vadītājs. Uzklausām mākslinieku viedokli.  Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā aizvadīti priekšlasījumi un diskusija „Starp konformismu un nonkonformismu: vai Latvijā pastāvēja pagrīdes un neoficiālās mākslas vide? 20. gadsimta 60.–80. gadi”. Tajā satikās mākslas zinātnieki no Latvijas un ASV. Priekšlasījumos mākslas eksperti aplūkoja, kā oficiāli atzīto mākslinieku darbos identificējamas nonkonformisma pazīmes, un kādas stratēģijas viņi pielietoja. Kā Mākslinieku savienības viedokļu līdera Ojāra Ābola aktīvisms skatāms iepretim Zentai Loginai, kura ieņēma eskeipisku dzīves pozīciju. Un kā 70. gados mākslā ienākusī jaunā paaudze izvairījās no skarbā stila patosa, izvēloties apolitisku mākslas darba saturu un postmodernu formu. Ar priekšlasījumu “Ojārs Ābols. Sadarbošanās kā stratēģija” uzstājās LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja (20. gs. 2. puse – 21. gs.) un Ojāram Ābolam veltītās izstādes kuratore Dr. art. Elita Ansone. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) doktorante Mg. art. Ieva Kalniņa piedāvās referātu “Konformisma un nonkonformisma robežtrajektorija padomju okupācijas agrīnajos gados Latvijā: Zentas Loginas stāsts”. Savukārt LMA doktorante Mg. art. Agnese Zviedre iztirzās tēmu “Cilvēks nav sala: 1970. gadu Latvijas mākslinieku formālie eksperimenti un meklējumi”. “Par pagrīdes kustībām un avangardu: Nortona un Nensijas Dodžu kolekcijas loma Baltijas nonkonformisma veidošanā” tiešsaistē runās Ratgersa Universitātes Mākslas vēstures katedras profesore Dr. Džeina Eštone Šārpa (Jane Ashton Sharp). Referātiem sekoja diskusija “Uzbrukums māksliniekam. Kā saglabāt autonomiju un daudzveidību laikmetīgajā mākslā?”, kurā analizēja šodienas situāciju. Sarunā piedalījās mākslinieki Kristaps Epners, Gundega Evelone, Margrieta Griestiņa un Krišs Salmanis, apskatot mākslinieka lomu mūsdienu kultūrpolitiskajā vidē. Katrs citādā veidā saskārušies ar uzbrukumu māksliniekam. Pasākums Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā norisinājās laikā, kad vienlaicīgi notiek divas izstādes – “Džemma” (līdz 25. janvārim) un “Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie projekti uz Zemes” (līdz 10. maijam). Džemma Skulme (1925–2019) un Ojārs Ābols (1922–1983) bija dzīvesbiedri, domubiedri un ievērojamas figūras Latvijas mākslā padomju okupācijas periodā.

Jau piekto gadu mēs kopā ar Pārslu Baško, Fyul Globālo personāla vadības un kultūras direktori, tiekamies, lai runātu par personāla vadības aktualitātēm un gada sākums ir labs laiks, lai gan atskatītos uz to, kas bijis, gan padomātu par vīziju, kur vērties nākošajā gadā. Šobrīd dzīvojam laikā, kurā nenoteiktība nav kā pārejas posms, bet kā pastāvīgs elements. Lai gan visos laikos ir bijuši daudz nezināmo, taču ģeopolitiskā situācija, karš, ekonomiskā spriedze un tehnoloģiju temps daudz spēcīgāk ietekmē cilvēku psiholoģisko spēju, domāšanu un spēju saglabāt iekšējo kodolu.Daudz jautājumu, maz atbilžu, taču viens brīnišķīgs teikums no Pārslas, iezīmē šī gada vadlīniju: “Jātrenē ir spēja dzīvot, strādāt, domāt un elpot ļoti lielā nenoteiktībā un spēt būt radošiem apstākļos, kad citiem nolaižās rokas.”Runājām par to kā šajā realitātē palikt profesionālim, nezaudējot cilvēcību. Par trendu vadītājiem atgriezties pie drastiskām un neiltspējīgām metodēm, lai panāktu rezultātu, kas sasaucas ar to kādas kvalitātes prasmes ienāk organizācijās. Vai esam lejupslīdē, domājot par to kas ir cieņa, morāle, ētika? Daudz runājam par labbūtību, bet neesam gatavi mainīt realitāti. Runājām par mākslīgā intelekta lomu cilvēcībā – par to, ka mākslīgais intelekts nevis aizvieto cilvēku, bet vēl vairāk izgaismo to, cik svarīgas kļūst attiecības, uzticēšanās un līderības kvalitāte.Trīs vadlīnijas 2026. gadam:1. Cilvēcība un darbs nenoteiktībā2. Mācīšanās prasme, profesionalitāte un meistarība3. Vadītāju prasmes un līderība

No 7. novembra zvanu centra "Sonido" atbalsta tālrunis katru piektdienu īpaši atvēlēts onkoloģijas pacientiem un cilvēkiem, kuri nonākuši krīzes situācijā. Par sociālo projektu "Parunāsim?" interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta zvanu centra "Sonido" īpašniece un sociālā projekta "Parunāsim?" izveidotāja Inga Muižniece, žurnāliste un pacientu organizācijas "Onkoalianse" pārstāve Inese Supe un kapelāne Sindija Bergmane. Inese Supe norāda, ka onkoloģijas pacientiem nav savas līnijas, kur viņus uzklausītu cilvēks, kurš saprot, ko nozīmē onkoloģija, ārstēšanās un blaknes.  "Kad es pati kļuvu par onkoloģijas pacienti, sapratu, cik svarīgi ir, ka ir otrs cilvēks ar tādu pašu diagnozi, ar kuru var pakonsultēties, jo dakterim nav laika. Tāpēc ir arī onkoloģijas pacientu atbalsta grupas," atzīst Inese Supe. "Kad šo ideju izstāstīju Ingai [Muižniecei], ka onkoloģijas pacientiem nav ar ko parunāties, jo tas ir specifiski, Inga uzreiz atbalstīja," gandarīta Inese Supe. Viņa stāsta, ka pirms tam bija vērsusies Veselības ministrijā, runājusi ar ierēdņiem, kas uzteica ideju, bet realizēja to sociālais projekts, jo tā izveidotāja saprot, cik ļoti svarīgas ir sarunas. Inese Supe pati ar prieku piedalās sarunās. "Liela daļa cilvēku zvana, kuriem ir mentālas problēmas, kuriem vienkārši gribas ar kādu parunāties. Tad mēs vienkārši runājam," pieredzē daļas Inese Supe. "Savukārt onkoloģijas pacientiem ir specifiski jautājumi, kāpēc pie daktera jāgaida tik ilgi, vai varu ieteikt kaut ko no pašas pieredzes, kādus vitamīnus vai uztura bagātinātājus var lietot ķīmijterapijas laikā, lai nebūtu tik slikti. Manuprāt, starts ir ļoti veiksmīgs un daudzsološs. Cik vien man ļaus, izmantošu piektdienas, lai parunātos ar cilvēkiem, arī publiski mēģināšu stāstīt, cik šis pakalpojums ir nepieciešams." Domājot par attīstību, Inese Supe būtu priecīga, ka ar cilvēkiem sarunātos mediķi, kuri var reālu padomu sniegt, kad beigusies garšas sajūta no ķīmijterapijas vai ir caureja vai spēcīga vemšana. Inga Muižniece stāsta, ka darbiniekiem ir specifiska atlase un arī viņiem tiek sniegta palīdzība un ir apmācības, lai varētu strādāt. "Tie ir cilvēki 50+ vecumā, cilvēki ar invaliditāti, kuri savas dzīves laikā invaliditāti ir ieguvuši, pieņēmuši, samierinājušies un spēj kvalitatīvi dzīvot tālāk. Viņiem ir personiskā pieredze," norāda Inga Muižniece. "Tas nes līdzi to, ka tu spēj pieņemt otru tādu, kāds viņš ir. Uzklausīt viņu. Ne vienmēr tas nozīmē, ka jāmetas klāt ar risinājumu. Bieži vien cilvēkam gribas izrunāt sāpi, nevis uzreiz ķerties klāt risinājumam." "Es šo līniju esmu izveidojusi, bet es nekad nevarētu strādāt par operatori," atklāj Inga Muižniece. "Jo man ir vēlme mesties uzreiz palīdzēt, dot risinājumu, bet ir jāpastāv, jānogaida un tikai pēc tam, kad cilvēks ir izrunājies, jāsaprot, vai risinājumam vispār ir vieta." "Sonido" sociālā projekta "Parunāsim?" atbalsta tālrunis ir 26564564. Zvanīt var darba dienās no pl. 11-19. Piektdienās no pl. 12-16 darbojas onkoloģijas atbalsta līnija, no pl. 16-19 - garīgais atbalsts ar kapelānu.

Tiešraide no Doma laukuma. Protesta mītiņš pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Lai arī Saeima 5. novembrī pēc prezidenta lēmuma neizsludināt likumu par tā dēvētās Stambulas konvencijas denonsēšanu lēma šo jautājumu atstāt nākamā sasaukuma pārziņā, cilvēki aicināti pulcēties Rīgā, Doma laukumā, kā arī vairākās citās Latvijas pilsētās, lai aktualizētu jautājumu par vardarbības novēršanu un vardarbībā cietušo aizstāvību. Sanākušos Doma laukumā uzrunāja Velta Čebotarenoka, Dainis Īvāns, Anna Belkovska un Indulis Paičs. No studijas, kas pārcēlusies uz Latvijas Radio balkonu, notiekošajam līdzi seko un diskutē domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa un politologs Andis Kudors. Uzklausām mūsu korespondenti Agniju Lazdiņu, kas atrodas Doma laukumā un vaicā tiem, kas sanākuši, kas viņus mudinājis ieraksties. Sazināmies ar Annu Lieni Brokāni, kas stāsta par akcijas norisi Cēsīs. Par protesta norisi Liepājā stāsta Dzintars Hmieļeviskis, par akciju Daugavpilī stāsta Vitālijs Meinerts. Pēc tiešraides diskusiju turpinājums Krustpunktā speciālizlaidumā.    

Kā izdodas atrast sevi un vietu dzimtenē tiem, kas atgriežas Vidzemes pusē? Tiešraidē tiekamies Cēsīs mākslas telpā "Mala", kurā saimnieko Kristīne Auniņa un Alberto Gennaro, cilveki, kas arī ir atgriezušies Latvijā. Raidījumu ciklā par reemigrāciju sarunājamies ar vidzemniekiem, kas izvēlējušies atkal dzīvot un strādāt Latvijā. Sarunā piedalās remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā Inga Madžule, kurā arī pati vairākus gadus ir dzīvojusi, strādājus iun mācījusie ārzemēs; vieglatlēts un treneris Reinis Krēgers, kurš pēc akadēmiskās un sportiskās karjeras ASV un Čehijā, atgriezās Latvijā un izveidoja uzņēmumu "BST Latvija"; Ilze un Igors Vītoli, kuri vairāk nekā 10 gadus pavadīja Lielbritānijā, bet tagad dzīvo un strādā Cēsīs, gan veicot algotu darbu, gan attīstot savu uzņēmumu; Anna Poindere (Poynder), kura uz ārzemēm devusies tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, sākumā ciemos pie māsas, tagad atgriezusies Latvijā un kopā ar vīru saimnieko Ķipēnu muižā Limbažu novadā; un Rūta Treija, kura devusies uz ārzemēm un atgriezusies Latvijā vairakkārt.

Kāpēc viņi atgriežas? Uz šo jautājumu meklējam atbildes septembra piektdienas raidījumos, kad dodamies ciemos pie tiem, kas savulaik devušies prom no Latvijas, bet nu ir atgriezušies. Šajā nedēļā dodamies uz Liepāju, lai uzklausītu tos, kas atkal saistījuši savu dzīvi ar vēju pilsētu un Kurzemi. 2025. gada pirmajā pusgadā Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs atgriezušās 38 ģimenes jeb 112 cilvēki, un vēl 29 ģimenes pašlaik apsver iespēju atgriezties. Šajā laika posmā individualizēti piedāvājumi izstrādāti 108 ģimenēm jeb 316 cilvēkiem, kuri interesējas par dzīvi Kurzemē. Kopumā no 2018. gada marta līdz 2025. gada jūnijam Kurzemē ar remigrācijas koordinatora atbalstu atgriezušās jau 543 ģimenes jeb 1615 cilvēki.  Par prom došanos, atgirešanos un nākotnes plāniem stāsta kafejnīcas "Teika" saimnieks Edgars Miķelsons, kurš kopā ar sievu Beatrisi Liepāju izvēlējušies pēc vairākiem gadiem dzīves Spānijā, ainavu arhitekte Kristīne Pouzou, kura 10 gadus aizvadījusi Francijā. Par iespējam atgriezties Kurzemē pēc ārvalstīs pavadīta laika stāsta Kurzemes plānošanas reģiona Remigrācijas koordinatore Agnese Berģe un Liepājas Centrālā administrācija, Sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže.  

Kādas ir izjūtas un pārdomas, atgriežoties Latvijā no citas zemes, kur vadīts kāds laiks – vai cerētais ir piepildījies un kas gaidāms nākotnē? Tiešraidē uzklausām stāstus Latgalē. Ārdavas muižā tiekamies ar tiem, kas devušies pasaulē, tagad atgriezušies un strādā Latvijā. Sarunājas Latgales Plānošanas reģiona koordinatore Ruta Priede, "Ārdavas muižas" saimniece Maija Krasnā, kura bija devusies uz Īriju, "Ērgļu" pirtiņas īpašnieks, pirtnieks Oļegs Orlovs, kurš atgriezies no Skotijas, uzturterapeite, psihoterapijas speciāliste Agnese Krumpāne, kura vairākus gadus pavadījusi Somijā, un veikala „Maxima” direktore Aglonā Karīna Selicka, kura strādājusi Īrijā vairākus, bet tagad jau piecus gadus ir atpakaļ Latvijā.

Kādas ir izjūtas un pārdomas, atgriežoties Latvijā no citas zemes, kur vadīts kāds laiks – vai cerētais ir piepildījies un kas gaidāms nākotnē? Tiešraidē uzklausām stāstus Zemgalē. Šī gada pirmajos sešos mēnešos Zemgalē ar remigrācijas koordinatores atbalstu atgriezusies 51 persona, kas apliecina nemainīgu interesi par atgriešanos dzimtenē. Lai sekmētu veiksmīgu remigrācijas procesu, Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām sniedz ne tikai informatīvu, bet arī finansiālu atbalstu – tas šajā pusgadā ļāvis jaunam uzņēmējam Bauskas novadā uzsākt darbību loģistikas nozarē. Par aicināšanu atgriezties un pieredzē par to, kā ir atgriezties Latvijā pēc garāka vai īsāka citā valstī aizvadīta laika, dalās Zemgales reemigrācijas koordinatore Anete Briņeca, garšvielu eksperts Gatis Vilciņš, Andris Tālbergs, kā arī "SFabrika.lv" Ingus Krots, jo, protams, svarīgas ir darba iespējas, atgriežoties Latvijā.    

Latvija atrodas seismiski neaktīvā zonā, tomēr arī te notiek pazemes kustību pētījumi un arī mūs ietekmē procesi, kas klusām ris zem mūsu kājām? Kas īsti ir seismologa pētījumu lauks? Kā vulkānus un zemestrīces pēta pasaulē un Latvijā? Tiekamies sarunā ar Latvijas pirmo un pagaidām vienīgo seismologu - Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieku Viesturu Zandersonu. Seismoloģija ir  fascinējoša ģeoloģijas apakšnozare, kas pēta mūsu planētas plātņu kustības un to radītās izpausmes. Par vulkāniem un zemestrīcēm tuvu un tālu no Latvijas; par to, kādi riski mums varētu draudēt, ja izvirstu kāds vulkāns tuvu Eiropā un kā vispār pēta šādus procesus, saruna raidījumā. Uzklausām arī Gunu Kalnu-Kjartansoni, gidi, kura komentē civilo aizsardzību seismiski aktīvās zonās.

Kopš augusta apskatei atvērts Cēsu viduslaiku pils ziemeļu tornis. Tagad tornī ierīkota ekspozīcija – lapidārijs, kurā izstādītas no senajām pils daļām saglabājušās liecības – kolonnu un velvju fragmenti, logu aplodas un citas akmens būvdetaļas. Izstaigājam ziemeļu torni un uzklausām stāstus par tā restaurācijas vēsturi Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītāja Gundara Kalniņa vadībā. Ziemeļu tornis Cēsu viduslaiku pilī ir viena no jaunākajām celtnēm, tā izbūve sākta tālajā 1498. Gadā, mestra Voltera fon Pletenberga piektajā valdīšanas gadā. 1577. gada aplenkuma laikā tornis smagi cieta moskovītu karaspēka veiktajā apšaudē. 17. gadsimta nogalē pils saimnieki to pilnībā pameta likteņa varā. Ziemeļu tornis, kā pēc brīža jokos mans ceļvedis, Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš, ir cietis ne tikai karos vai no pamestības, bet arī neveiksmīgas restaurācijas – pagājušā gadsimta 30., 60. un 80. gados veikti plaši torņa atjaunošanas darbi, par kuriem Gundars Kalniņš ir arī stāstījis savā Facebook kontā, un aprakstījis “Cēsu pils rakstu” gaidāmajā sējumā. Ja jāapraksta sajūtas, kādas pārņem, ienākot Cēsu pils ziemeļu tornī, tā ir gaisā sajūtamā mūra un darvotu dēļu smarža. Torņa telpa ir apaļa, mēs uzreiz nokļūstam šaujamlūkās izvietotās ekspozīcijas centrā. Gaisma laužas pa durvīm, no augšstāviem, un līdzīgi tas ir arhitektūras vēsturnieka Ilmāra Dirveika radītajos zīmējumos, kas eksponēti gaismas kastēs. Paši zīmējumi ir uz melna fona, bet gaismas iezīmētās līnijas rāda kāda kādreiz ir izskatījusies Cēsu viduslaiku pils. Gundars Kalniņš ir ziemeļu torņa ekspozīcijas kurators. Ziemeļu tornim atjaunots tā vēsturiskais plānojums, pēc atjaunošanas darbiem, būvprojekta autors ir pieredzējušais restaurācijas arhitekts Artūrs Lapiņš. Tornim atkal ir trīs stāvi. Un katra stāva ekspozīcija koncentrējas uz noteikta veida būvdetaļām. Pirmajā stāvā tie ir pārsegumi un velves. Atrasto būvdetaļu krāsojums, rotājumi apliecina, ka Cēsu pils viduslaikos ir bijusi visai grezna ēka. Otrajā stāvā var uzzināt vairāk par pils logiem. Trešais stāvs atstāts minējumiem, tajā ir būvdetaļas, kuru funkcijas atminējums pieļauj vairākas versijas. Taču pirms doties uz lapidāriju, Gundars Kalniņš aizved uz nelielu koka šķūnīti pils pagalmā. Šķūnī ir plaukti, pilni ar atradumos atrastiem akmeņiem. Gundars Kalniņš ceļ ārā vienu,  liek uz galda, lai es aplūkoju vērīgāk. Izstāstīt, kurš tad no Cēsu viduslaiku pils torņiem ir ziemeļu tornis, patiesībā ir ļoti vienkārši. Otrpus pils mūriem, Cēsu pils parkā ir iekārtota estrāde, tur notiekošie uzvedumi kā skatuves scenogrāfiju izmanto pilskalna nogāzē uzbūvētās izteiksmīgās kāpnes. Nu, lūk, tad Ziemeļu tornis ir tas, kas labi redzams no estrādes puses, un mani vienmēr mulsinājis, kāpēc torņa trūkstošā daļa aizpildīta ar dēļiem. Tas ir skaists, bet mazliet neparasts risinājums. Savās publikācijās sociālajos medijos Gundars Kalniņš slavē šo risinājumu, kas saglabāts arī tagad. Ja reiz nav ne zināšanu, ne prasmju atjaunot torni vēsturiskajā izskatā, ir saprātīgi ķerties pie šī laika skaistuma izpratnei atbilstoša, moderna risinājuma.

2025. gada pašvaldību vēlēšanas noslēgušās un sākusies balsu skaitīšana. Tiekamies Krustpunktā speciālizladumā, kurā kopā ar ekspertiem, politiķiem un klausītājiem vērtējam tikko aizvadītās pašvaldības un gaidām ziņas no Centrālās vēlēšanu komisijas. Stundā no plkst. 20 studijā socioloģe, pētījumu centra SKDS sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode. Uzklausām partijas "Progresīvie" pārstāvi Mārtiņu Kossoviču, Apvienotā saraksta pārstāvi Edvardu Smiltēnu, Olafu Pulku no "Jaunās vienotības", Edvardu Ratnieku no Nacionālās apvienības, Aināru Šleseru no "Latvija pirmajā vietā". Vēlētāju aktivitāte pašvaldības vēlēšanās sasniegusi 47,18%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati, kas gan vēl nav par visiem iecirkņiem.  Lielākā aktivitāte bijusi Ādažu novadā, kur kopumā nobalsojuši 53,74% balsstiesīgo iedzīvotāju. Vidzeme kopumā 48,03% balsstiesīgo iedzīvotāju, tai seko Zemgale ar 43,59%, Kurzeme ar 42,3% un Latgale, kur nobalsojuši kopumā 41,35% balsstiesīgo iedzīvotāju. Pirmie rezultāti varētu būt gaidāmi pēc pusnakts, sākotnēji no mazākiem iecirkņiem, norāda Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte. Provizoriskie rezultāti, visticamāk, būs pieejami 8. jūnijā no rīta. Pašvaldību vēlēšanās Rīgā ar 19,9 procentiem balsu ir uzvarējuši „Progresīvie”, liecina exitpoll jeb vēlētāju aptauja pie iecirkņiem, kuru veica Latvijas Sabiedriskais medijs, ziņu aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte ar socioloģisko pētījumu centra SKDS metodoloģisko atbalstu. Otrajā vietā Rīgā ar 17,3 procentiem balsu ir Latvija pirmajā vietā, bet pirmo trijnieku ar 15 procentu vēlētāju atbalstu noslēdz Nacionālā apvienība. Aptauja liecina, ka Jūrmalā visvairāk vēlētāju, kuri atklāja savu izvēli, atbalstīja Latvijas Zaļo partiju – 27% respondentu sacīja, ka balsoja par to. 19,1% sacīja, ka balsoja par Zaļo un Zemnieku savienību, 16,1% - par Nacionālo apvienību. Vēlētāju aptaujā Daugavpilī  pārliecinošs pārsvars ir līdzšinējā mēra Andreja Elksniņa partijai "Sarauj, Latgale!" – 69,4% respondentu pagalvoja, ka balsojuši par to. Saskaņā ar aptaujas datiem Rēzeknē lielākais atbalsts bija sarakstam "Latvija pirmajā vietā"/"Kopā Latvijai" – 49,3%. Liepājā, saskaņā ar vēlētāju aptauju, līderos ir Liepājas partija, par atbalstu kurai paziņoja 49.4% respondentu. Ventspilī vēlētāju aptauja liecina, ka pārliecinošu pārsvaru ieguva partija "Latvijai un Ventspilij" – par atbalstu tai paziņojuši 50,5%, atbalstu Nacionālajai apvienībai pauduši 15,2%. Stundā no plkst. 21 tudijā Latvijas Universitātes profesors politologs Jānis Ikstens. Sazināmies ar Vidzemes augstskolās vadošo pētnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu. Uzklausām Jūliju Stepaņenko no partiju apvienības "Suverēnā vara"/ "Jaunlatvieši", ar Regīnu Ločmeli no "Saskaņas", līdzšinējo Valmieras novada mēru Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei"), Ventu Armandu Kraukli Valkā (Vidzemes partija). Stundā no plkst. 22 studijā laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls. Sazināmies ar projekta vadītāju, biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" ģenerālsekretāri Lieni Valdmani. Liepājā sazināmies ar Dzintaru Hmieļevski, uzklausām Agitu Puķīti no "Neatkarīgajām Tukuma Ziņām", zemkopības ministru Armandu Krauzi (Zaļo un zemnieku savienība). Stundā no plkst. 23 studijā laikraksta "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele. Sazināmies ar sabiedriskās līdzdalības aktīvisti, daugavpilieti Anželiku Litvinoviču. Uzklausām Vjačeslavu Dombrovski no "Latvijas attīstībai". Katras stundas noslēgumā Brīvais mikrofons, aicinām klausītājus izteikt savu viedokli.