Podcasts about uzklaus

Kas gan var būt jaukāks par veldzējošu peldi karstā vasaras dienā? Tomēr peldēšanās ir aktivitāte, kurai ir savi nosacījumi, kas jāievēro. Viss par un ap peldēšanos – raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījumā sarunājas "Zilā karoga" nacionālās programmas operators Jānis Ulme un biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze. "Viss sākas kādā brīdī ar savu spēju apzināšanos. Brīdī, kad cilvēks dodas atveldzēties, par izteiktu peldēšanu atklātās ūdenstilpēs nevaram runāt, tā tiešām ir došanās uz mirkli ūdenī atveldzēties. Retos gadījumos mēs redzam, ka cilvēks tiešām peld, tas, ko nozīmē vārds peldēt īstākajā izpratnē," norāda Zane Gemze. "Bet te parādās kompetenču šķautne, par ko pārliecinos ar katru dienu arvien vairāk. Cilvēkam šķietami liekas, ka viņam ir zināšanas, prasmes, iemaņas, līdz ar ko viņš ir bezatbildīgs kaut kādā situācijā vai nespēj izvērtēt adekvāti riskus, kas var iestāties.  Protams, ir virkne ieteikumu - izvēlēties drošas peldvietas, lietot peldvesti, pārliecināties par savu drošību, pieskatīt bērnus, nelietot piepūšamos [peldlīdzekļus], nedodaties tālā par savu nedrošo dziļumu, kas parasti ir no nabas līdz krūšu līmenim. Bet pirms vispār tas notiek, man ir aicinājums - aizejiet uz peldbaseinu, samaksājiet 12 eiro, mēģiniet nopeldēt 200 metrus. Varat nopeldēt peldaseinā 200 metrus? Tad jums ir zināšanas par to, kas ir jādara ūdenī un savā ziņa arī sapratīsiet, kā izvērtēt riskus un kas būs jādara, ja nonāksiet atklātā ūdenstilpē neveiklā situācijā. Ja jūs to nevarat, tad jāapzinās, ka ir jāievēro nosacījumi par vestēm, par drošām peldvietām." Zane Gamze arī piebilst, ka peldēt cilvēks var iemācīties jebkurā vecumā. Ir brīnišķīgi piemēri, kad peldētprasmi apguvuši arī seniori. Radžu ūdenskrātuve Jēkabpilī ir karjerā izveidota mākslīga ūdenstilpne ar astoņām salām, kas radusies pēc dolomīta karjera applūdināšanas. Ūdenskrātuve un tās krastos atrodošais Mežaparks 158 ha platībā ir iecienīta vietējo iedzīvotāju atpūtas vieta un 2. jūnijā Radžu ūdenskrātuvē jau sešpadsmito gadu pēc kārtas tika pacelts zilais karogs. Jēkabpilī tiekamies ar pludmales glābējiem un Mežaparka apmeklētājiem. Lai gan saule mūs šovasar nelutina, tomēr katram ir vērts atcerēties par dažām vienkāršām lietām, ko darīt, lai saulainā laikā sevi pasargātu gan no saules, gan karstuma. Uzklausām dermatologa Raimonda Karla ieteikumus.  Ārsts norāda, ka šobrīd ir pierādīts, ka saules aktivitāte var būt augsta jau pirms 10 un 11 no rīta. Tāpēc iesaka sekot līdzi laika ziņām Latvijas Sabiedriskajā medijā, kur regulāri informē par saules aktivitāti. "Tad arī var plānot savas ikdienas aktivitātes. Ja ir zem trijām vienībām, tad varam iziet saulītē drošāk. Ja saules aktivitāte ir vairāk par trijām vienībām, UV indekss, tad ir vērts padomāt arī par saules aizsardzību. Līdz ar to - cepuri galvā, lai pasargātu galvu, lai pasargātu matus. Noteikti jāpasargā acis. Ir arī tas, ko mēs saucam par svarīgākajiem diviem kvadrātmetriem - tā ir āda. Šeit ir divas iespējas: vai mēs lietojam apģērbu - tas var būt arī ikdienas apģērbs, kas mūs pasargā, vai arī, ja strādājam saulē vai atpūšamies, vai sportojam saulē, tad ir arī speciāls apģērbs, kas ir paredzēts šādām lietām. Ķermeņa atklātām daļām būtu saules aizsargkrēmi lietojami. Stiprums būs atkarīgs no tā, cik jūtīga vai mazjūtīga ir cilvēka āda pret ultravioletajiem stariem, un, protams, kāda ir saules aktivitāte," norāda Raimonds Karls.

2025. gada pašvaldību vēlēšanas noslēgušās un sākusies balsu skaitīšana. Tiekamies Krustpunktā speciālizladumā, kurā kopā ar ekspertiem, politiķiem un klausītājiem vērtējam tikko aizvadītās pašvaldības un gaidām ziņas no Centrālās vēlēšanu komisijas. Stundā no plkst. 20 studijā socioloģe, pētījumu centra SKDS sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode. Uzklausām partijas "Progresīvie" pārstāvi Mārtiņu Kossoviču, Apvienotā saraksta pārstāvi Edvardu Smiltēnu, Olafu Pulku no "Jaunās vienotības", Edvardu Ratnieku no Nacionālās apvienības, Aināru Šleseru no "Latvija pirmajā vietā". Vēlētāju aktivitāte pašvaldības vēlēšanās sasniegusi 47,18%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati, kas gan vēl nav par visiem iecirkņiem.  Lielākā aktivitāte bijusi Ādažu novadā, kur kopumā nobalsojuši 53,74% balsstiesīgo iedzīvotāju. Vidzeme kopumā 48,03% balsstiesīgo iedzīvotāju, tai seko Zemgale ar 43,59%, Kurzeme ar 42,3% un Latgale, kur nobalsojuši kopumā 41,35% balsstiesīgo iedzīvotāju. Pirmie rezultāti varētu būt gaidāmi pēc pusnakts, sākotnēji no mazākiem iecirkņiem, norāda Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte. Provizoriskie rezultāti, visticamāk, būs pieejami 8. jūnijā no rīta. Pašvaldību vēlēšanās Rīgā ar 19,9 procentiem balsu ir uzvarējuši „Progresīvie”, liecina exitpoll jeb vēlētāju aptauja pie iecirkņiem, kuru veica Latvijas Sabiedriskais medijs, ziņu aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte ar socioloģisko pētījumu centra SKDS metodoloģisko atbalstu. Otrajā vietā Rīgā ar 17,3 procentiem balsu ir Latvija pirmajā vietā, bet pirmo trijnieku ar 15 procentu vēlētāju atbalstu noslēdz Nacionālā apvienība. Aptauja liecina, ka Jūrmalā visvairāk vēlētāju, kuri atklāja savu izvēli, atbalstīja Latvijas Zaļo partiju – 27% respondentu sacīja, ka balsoja par to. 19,1% sacīja, ka balsoja par Zaļo un Zemnieku savienību, 16,1% - par Nacionālo apvienību. Vēlētāju aptaujā Daugavpilī  pārliecinošs pārsvars ir līdzšinējā mēra Andreja Elksniņa partijai "Sarauj, Latgale!" – 69,4% respondentu pagalvoja, ka balsojuši par to. Saskaņā ar aptaujas datiem Rēzeknē lielākais atbalsts bija sarakstam "Latvija pirmajā vietā"/"Kopā Latvijai" – 49,3%. Liepājā, saskaņā ar vēlētāju aptauju, līderos ir Liepājas partija, par atbalstu kurai paziņoja 49.4% respondentu. Ventspilī vēlētāju aptauja liecina, ka pārliecinošu pārsvaru ieguva partija "Latvijai un Ventspilij" – par atbalstu tai paziņojuši 50,5%, atbalstu Nacionālajai apvienībai pauduši 15,2%. Stundā no plkst. 21 tudijā Latvijas Universitātes profesors politologs Jānis Ikstens. Sazināmies ar Vidzemes augstskolās vadošo pētnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu. Uzklausām Jūliju Stepaņenko no partiju apvienības "Suverēnā vara"/ "Jaunlatvieši", ar Regīnu Ločmeli no "Saskaņas", līdzšinējo Valmieras novada mēru Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei"), Ventu Armandu Kraukli Valkā (Vidzemes partija). Stundā no plkst. 22 studijā laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls. Sazināmies ar projekta vadītāju, biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" ģenerālsekretāri Lieni Valdmani. Liepājā sazināmies ar Dzintaru Hmieļevski, uzklausām Agitu Puķīti no "Neatkarīgajām Tukuma Ziņām", zemkopības ministru Armandu Krauzi (Zaļo un zemnieku savienība). Stundā no plkst. 23 studijā laikraksta "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele. Sazināmies ar sabiedriskās līdzdalības aktīvisti, daugavpilieti Anželiku Litvinoviču. Uzklausām Vjačeslavu Dombrovski no "Latvijas attīstībai". Katras stundas noslēgumā Brīvais mikrofons, aicinām klausītājus izteikt savu viedokli.

2025. gada pašvaldību vēlēšanas noslēgušās un sākusies balsu skaitīšana. Tiekamies Krustpunktā speciālizladumā, kurā kopā ar ekspertiem, politiķiem un klausītājiem vērtējam tikko aizvadītās pašvaldības un gaidām ziņas no Centrālās vēlēšanu komisijas. Stundā no plkst. 20 studijā socioloģe, pētījumu centra SKDS sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode. Uzklausām partijas "Progresīvie" pārstāvi Mārtiņu Kossoviču, Apvienotā saraksta pārstāvi Edvardu Smiltēnu, Olafu Pulku no "Jaunās vienotības", Edvardu Ratnieku no Nacionālās apvienības, Aināru Šleseru no "Latvija pirmajā vietā". Vēlētāju aktivitāte pašvaldības vēlēšanās sasniegusi 47,18%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati, kas gan vēl nav par visiem iecirkņiem.  Lielākā aktivitāte bijusi Ādažu novadā, kur kopumā nobalsojuši 53,74% balsstiesīgo iedzīvotāju. Vidzeme kopumā 48,03% balsstiesīgo iedzīvotāju, tai seko Zemgale ar 43,59%, Kurzeme ar 42,3% un Latgale, kur nobalsojuši kopumā 41,35% balsstiesīgo iedzīvotāju. Pirmie rezultāti varētu būt gaidāmi pēc pusnakts, sākotnēji no mazākiem iecirkņiem, norāda Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte. Provizoriskie rezultāti, visticamāk, būs pieejami 8. jūnijā no rīta. Pašvaldību vēlēšanās Rīgā ar 19,9 procentiem balsu ir uzvarējuši „Progresīvie”, liecina exitpoll jeb vēlētāju aptauja pie iecirkņiem, kuru veica Latvijas Sabiedriskais medijs, ziņu aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte ar socioloģisko pētījumu centra SKDS metodoloģisko atbalstu. Otrajā vietā Rīgā ar 17,3 procentiem balsu ir Latvija pirmajā vietā, bet pirmo trijnieku ar 15 procentu vēlētāju atbalstu noslēdz Nacionālā apvienība. Aptauja liecina, ka Jūrmalā visvairāk vēlētāju, kuri atklāja savu izvēli, atbalstīja Latvijas Zaļo partiju – 27% respondentu sacīja, ka balsoja par to. 19,1% sacīja, ka balsoja par Zaļo un Zemnieku savienību, 16,1% - par Nacionālo apvienību. Vēlētāju aptaujā Daugavpilī  pārliecinošs pārsvars ir līdzšinējā mēra Andreja Elksniņa partijai "Sarauj, Latgale!" – 69,4% respondentu pagalvoja, ka balsojuši par to. Saskaņā ar aptaujas datiem Rēzeknē lielākais atbalsts bija sarakstam "Latvija pirmajā vietā"/"Kopā Latvijai" – 49,3%. Liepājā, saskaņā ar vēlētāju aptauju, līderos ir Liepājas partija, par atbalstu kurai paziņoja 49.4% respondentu. Ventspilī vēlētāju aptauja liecina, ka pārliecinošu pārsvaru ieguva partija "Latvijai un Ventspilij" – par atbalstu tai paziņojuši 50,5%, atbalstu Nacionālajai apvienībai pauduši 15,2%. Stundā no plkst. 21 tudijā Latvijas Universitātes profesors politologs Jānis Ikstens. Sazināmies ar Vidzemes augstskolās vadošo pētnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu. Uzklausām Jūliju Stepaņenko no partiju apvienības "Suverēnā vara"/ "Jaunlatvieši", ar Regīnu Ločmeli no "Saskaņas", līdzšinējo Valmieras novada mēru Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei"), Ventu Armandu Kraukli Valkā (Vidzemes partija). Stundā no plkst. 22 studijā laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls. Sazināmies ar projekta vadītāju, biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" ģenerālsekretāri Lieni Valdmani. Liepājā sazināmies ar Dzintaru Hmieļevski, uzklausām Agitu Puķīti no "Neatkarīgajām Tukuma Ziņām", zemkopības ministru Armandu Krauzi (Zaļo un zemnieku savienība). Stundā no plkst. 23 studijā laikraksta "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele. Sazināmies ar sabiedriskās līdzdalības aktīvisti, daugavpilieti Anželiku Litvinoviču. Uzklausām Vjačeslavu Dombrovski no "Latvijas attīstībai". Katras stundas noslēgumā Brīvais mikrofons, aicinām klausītājus izteikt savu viedokli.

“Izdegšana sākas ne tikai no pārslodzes, bet arī no tā, ka cilvēks ilgi izliekas, ka viņam viss ir kārtībā.”– Marija Ābeltiņa, psihoterapeiteŠī epizode ir veltīta darbinieku izdegšanai un arī tās tiesiskajiem aspektiem. Kopā ar  PwC Legal vecāko juristu Edgaru Riņķi un zinātņu doktori psiholoģijā grāmatas "Profesionālā izdegšana" autori  Mariju Ābeltiņu, meklējam atbildes uz jautājumiem:– Kāpēc atbalsta sistēmām eksistējot, cilvēki tomēr joprojām jūtas un paliek vieni?– Kādu lomu šajā procesā spēlē likumi, vadītāji, HR speciālisti?– Un vai klusēšana par mentālo veselību nav kļuvusi par organizāciju kolektīvu aizsardzības mehānismu?Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kur izdegšana kopš 2007. gada ir oficiāli atzīta par arodslimību. Tomēr praksē šī atzīšana vēl nav devusi ilgtspējīgu sistēmisku atbalstu. Kopš 2011. līdz 2021. gadam reģistrēti tikai 334 oficiāli izdegšanas gadījumi. Tajā pašā laikā 45% ES darbinieku atzīst, ka darba vidē piedzīvo psihosociālos riskus (Eurofound), un Latvijā Kantar 2024. gada dati rāda, ka tikai 19% jūtas sadzirdēti, ja runā par savu emocionālo slodzi, pat ja 73% ir kopumā apmierināti ar darbu.“Mēs dzīvojam sistēmā, kas joprojām vairāk aizsargā pret fiziskiem, nevis psiholoģiskiem riskiem. Mentālā veselība vēl nav kļuvusi par reālu darba vides prioritāti.”– Edgars RiņķisIzdegšanas atzīšana par arodslimību nozīmē ne tikai simbolisku atzīšanu, bet arī darba devēju pienākumu novērtēt psihosociālos riskus, sniegt atbalstu un, nepieciešamības gadījumā, segt izdevumus. Tomēr:– Arodslimības diagnostika Latvijā ir birokrātiska, lēna un centralizēta.– Darbiniekiem šis ceļš var nozīmēt pusgada ilgu cīņu, kad viņi jau tā ir emocionāli izsīkuši.“Izdegšanas diagnoze var aizņemt līdz pat sešiem mēnešiem – tā ir nežēlīga distance cilvēkam, kurš jau ir emocionāli iztukšots.”– Edgars RiņķisMarija Ābeltiņa šajā epizodē liek domāt ne tikai par simptomiem un terapiju, bet arī par organizāciju kultūru, kas bieži vien rada nosacījumus izdegšanai:– Klusēšana par slodzi, pašsajūtu tiek normalizēta, viss var apstāties pie "Labbūtības brokastīm vai smūtija"– Vadītāji paši ir pārguruši, bet atbild par citu labbūtību.Vai izdegšana ir indivīda vājums vai sistēmas simptoms? Kā mēs varam pārtraukt stigmatizēt izsīkumu un sākt to uztvert kā kopīgu atbildību?Kur beidzas darba devēja atbildība un sākas cilvēka paša robežas? Kā organizācija var palīdzēt, neiejaucoties pārāk dziļi cilvēka autonomijā?Vai mēs spējam veidot sarunu kultūru par mentālo veselību, kas ir patiesa un profesionāla? Kā panākt, lai mentālā veselība nav “ķeksītis”, bet dzīva, jēgpilna darba vides daļa?Paldies, Marija un Edgar, par jūsu laiku un zināšanām!

Šajā HR PODCAST epizodē kopā ar Air Baltic personālvadības pārstāvēm -  Sabīni Salieti-Rudzīti talantu piesaistes komandas vadītāju un Sandu Bergmani-Behmani personāla vadības un labbūtības biznesa partneri, runājam par to, kā atlases process var veicināt vai novērst diskrimināciju. Sarunā atklājam pilna cikla atlases posmus, dalāmies ar pieredzi par dzimumu stereotipiem aviācijā un diskutējam, kā tehnoloģijas var palīdzēt vai traucēt veidot iekļaujošāku darba vidi.Šī ir viena no četrām sarunām, ko HR PODCAST veido sadarbībā ar Teamdash – platformu, kas palīdz organizācijām ieviest mūsdienīgu, datos balstītu un cilvēkcentrētu atlases procesu.Runājam par to, kā:organizācijā izskatās pilna cikla atlases process un kur visbiežāk rodas “caurumi” komunikācijā,dažādības vadība un dzimumu stereotipi ietekmē pilotu, tehniķu un stjuartu amatu pieejamību,veidojas sabiedrības priekšstati par “piemērotajiem” dzimumiem konkrētās profesijās,uzņēmums praktiski maina šo uztveri ar izglītošanu, iekšējām mācībāmSarunā izskan arī personiski stāsti – par stjuartēm, kas kļūst par pilotēm, par vecāku cilvēku iekļaušanu un par to, kā Air Baltic apzināti strādā, lai dažādības politika nebūtu tikai skaists vārdu savienojums, bet reāla, ikdienas prakse.Šī epizode ir gan profesionāla, gan cilvēciska – tā palīdz ieraudzīt, ka atlase nav tikai procedūra, bet vērtību spogulis, un aicina ikvienu pārskatīt, kādu sabiedrību mēs veidojam ar katru pieņemtu vai noraidītu kandidātu.

Tuvojoties festivāla „Kamēr… 35” kulminācijai, Kultūras rondo studijā esam aicinājuši visu paaudžu kora dziedātājus – Sandi Voldiņu, Janu Krievu, Lauru Ozoliņu un Andreju Stupinu-Jēgeru. Uzklausām viņu stāstu par tiekšanos pēc izcilības mūzikā un profesionālajā darbā.     Jana Krieva strādā ar finansēm Rīgas Cirkā un arī dažās nevalstiskās organizācijās, "Kamēr..." bija otrais alts no 1993. gada līdz 2002. gadam. Sandis Voldiņš šobrīd ir Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis, korī "Kamēr..." viņš iesaistījās sezonas vidū 2003. gada ziemā un dziedāja līdz 2008. gadam. Sākumā bija otrais tenors, vēlāk - pirmais.  Andrejs Stupins-Jēgers ir Satversmes tiesas priekšsēdētājas padomnieks, korī "Kamēr..." dziedāja no 2006. gada, kad pievienojās pirmo tenoru grupai. Dziedājis pie trim diriģentiem līdz 2019. gadam un tagad producē kori pie ceturtā diriģenta, ir arī kora direktors. Laura Ozoliņa ir kora mūzikas nozares pārstāve, gan diriģē, gan dzied, gan ir pedagoģe. Korī "Kamēr..." kā pirmais alts dziedāja no 2014. līdz 2023. gadam.  Un Sandis Voldiņš jau atklāja savā pieteikumā, ka kora "Kamēr..." dziedātāja ir bijusi arī raidījuma vadītāja Māra Rozenberga, viņa bija pirmais soprāns no 2002. līdz 2007. gadam. Kora „Kamēr…” 35. dzimšanas dienas festivāla noslēgumā gaidāmi vēl divi muzikāli notikumi - 24. maijā festivālu turpinās Jozefa Haidna oratorijas "Pasaules radīšana" atskaņojums Rīgas Domā. Savukārt festivāla izskaņā, galā koncertā 31. maijā Nacionālās mākslu vidusskolas koncertzālē, koris kopā ar visiem četriem mākslinieciskajiem vadītājiem, izcilajiem diriģentiem Māri Sirmo, Jāni Liepiņu, Aivi Greteru un Jurģi Cābuli, pāršķirs vēl vienu jaunu savas vēstures lapaspusi – prezentēs par godu jubilejai tapušo pirmo vinila plati.  

Kultūras rondo aicinām ļauties klausīšanās baudai, jo mūsu lielās intervijas viesis ir izcilais stāstnieks Imants Lancmanis. Uzklausām viņa pārdomas pirms savu gleznu izstādes Rundāles pilī. Es varbūt neesmu labākais sportists fiziskā ziņā, bet garīgajā plāksnē esmu noskrējis milzīgus attālumus – tā saka gleznotājs un mākslas zinātnieks Imants Lancmanis, kura gleznu izstāde šajā nedēļas nogalē vērs durvis viņa atjaunotajā un pusgadsimtu vadītajā Rundāles pilī. Retrospekciju, kas pirms diviem gadiem bija skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, papildinājušas trīs pavisam jaunas gleznas, kurās Imants Lancmanis turpina rezonēt ar ģeopolitiski dramatisko laiku, kurā pašlaik dzīvojam. Tomēr tam līdzās viņš turpina izkopt sporta veidu, kurā ir kļuvis nepārspējams: baudīt skaistumu un mēģināt to atraisīt arī citos. Ar Imantu Lancmani tikāmies Rundāles pilī vēl izstādes iekārtošanas laikā. Sarunā ieskanās arī kuratores Gintas Gerhardes-Upenieces un pašreizējās muzeja direktores Lauras Lūses balss. Saruna risinās mirkli pēc tam, kad Imants Lancmanis pirmo reizi redzējis savas gleznas izstādītas pilī, kuras atjaunošanai veltījis visu savu mūžu. Viņš klusi atzīstas, ka jūtas mazliet kā sapnī. Imants Lancmanis: Tā ir ļoti dīvaina sajūta, jo Rundāles pils man ir viena lieta, viena mana dzīves sastāvdaļa. Mana glezniecība it kā pilnīgi atšķirīga. Līdz šim es viņas biju nodalījis un it kā pārkāpu vienmēr no vienas sfēras otrā, gleznojot vai strādājot pilī. Un pēkšņi viņas abas satikušās. Tāpēc man ir gluži tāda kā sapņa sajūta, ka divas lietas, gandrīz vai neiespējamas lietas, tagad ir vienkopus.  Un šī telpa, ko es tik labi atceros kopš skaistās izstādes, kas bija veltīta princesei Fanijai Bīronai, te pēkšņi es ieraugu viņas akvareļu vietā savas gleznas. Tas ir tik dīvaini, bet ļoti simpātiski. Protams, ka varētu teikt, ka tas ir brīdis, kad divas manas esības daļas saplūst kopā. Mākslinieks atzīst, ka ir sajūta, ka gleznas beidzot ir mājās. Imants Lancmanis: Tā tiešām ir. Pils ir manas mājas tiešā un pārnestā nozīmē. Es arī šeit esmu au samērā ilgi dzīvojis pirmajā stāvā un arī otrajā stāvā dažādās telpās. Tā kā es viņu sajūtu kā daļu no sevis. Tāpēc arī, ja pirmajā brīdī es ieraugu savas bildes šeit un satrūkstos, bet pēkšņi, es domāju, tas viss tik skaisti saplūdis vienā - manas mājas, manas gleznas, mana dzīve. Viss šeit ir kopā. Kad es ieraugu gleznas, kas tapušas kaut kad pirms vairāk par 60 gadiem, sajūta ir savāda, bet tā nav tāda skumja nostaļģija, tā ir apziņa, ka viss ir bijis kaut kā harmoniski, sakarīgi. Visas manas aizrautības, visas manas nepieciešamības kaut ko paveikt vai varētu teikt, pat manas misijas, tas viss ir sanācis kopā un ir devis rezultātu. Tagad es kaut kādā mērā varētu teikt - es baudu savus darba augļus, gan ejot cauri pilij un redzot, ka pils ir restaurēta, ka viss ir savā vietā, gan arī attiecībā uz gleznām, redzot, ka es tiešām tik daudz esi sagleznojis. Arī par tiem gadiem, kas man likās galīgi tukši, vai tādi gadi, kur viena bilde tapa divus, pat trīs gadus ilgi. Bet jā, viss tagad ir savā vietā, viss sanācis kopā, un es varu teikt, ka es jūtos pilnā mērā gandarīts. Imanta Lancmaņa izstāde Rundāles pils muzejā būs apskatāma no 25.maija līdz 31.augustam. Bet par to, kā pašlaik klājas Rundāles pils muzejam ārpus šīs izstādes, plašāku sarunu ar direktori Lauru Lūsi dzirdēsiet nākammēnes, kad tuvosies Rundāles pils dārza svētki.

Aprīļa pēdējā nedēļā pasaulē atzīmēja Starptautisko pacientu pieredzes nedēļu. Latvijā termins pacientu pieredze ieviests samērā nesen. Kā pacientu pieredze tiek izmantota, lai sasniegtu labākus rezultātus un kā ir mainījusies veselības aprūpe, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Pacientu pieredzes asociācijas valdes priekšsēdētāja Vita Šteina, veselības komunikācijas speciāliste un ģimenes ārste Linda Šauriņa, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes pilnveides nodaļas vadītāja Irisa Zīle-Velika. "Lai pacients laikā, kad saņem veselības aprūpes pakalpojumus, justos mierpilni, saprastu, ko viņam saka, lai viņam nesāpētu, lai nebūtu satraukums un bailes, lai būtu paēdis, kas nozīmē, ka ēdienam ir jāgaršo. Lai viņš saprastu informāciju, kad izrakstās no ārstniecības iestādēs. Šīs ir jomas, ko mēra, lai raksturotu pacientu pieredzi," norāda Vita Šteina. Latvijā šī joma attīstās arvien plašāk, pateicoties SPKC iesaistei. Pagaidām var runām par pirmo soli, iegūstot atgriezenisko saiti no pacientiem. Atsevišķas slimnīcas ir uzsākušas arī pieredzes uzlabošanu, bet būtiska kustība šajā jomā nav. Labā ziņa - arvien vairāk veselības iestādes izvēlas iesaistīt darbā pacientu pieredzes speciālistu. Apmēram puse Latvijas slimnīcu mēra pacientu pieredzi pēc vienotiem standartiem. "Latvijā vislabāk novērtētā kategorija ir cieņpilna attieksme, ar to mums viss ir kārtībā. Savukārt divas sliktāk novērtētākās kategorijas ir ēdināšana un medikamentu un blakņu izskaidrošana. Tās ir sliktāk novērtētākās kategorijas praktiski visās slimnīcās, un tas nozīmē, ka tā ir valstiska problēma. Ja būtu kādas slimnīcas, kur šīs kategorijas ir augstāk novērtētas, varētu runāt, ka tas ir atkarīgs no personāla vai vadības, bet šajā gadījumā tās ir valstiskas problēmas," norāda Vita Šteina. "Ja runājam par medikamentu izskaidrošanu un blakņu izskaidrošanu, mums valstī ļoti trūkst un nav sakārtota klīnisko farmaceitu pietiekama pieejamība slimnīcās. Un, ja runājam par ēdināšanu, tad ir ļoti labi redzams, tajā gadā, apmēram pusotru gadu atpakaļ, kad tika kaut nedaudz palielināts tarifs ēdināšanai valsts publiskajā sektorā slimnīcām, par 10% uzlabojās novērtējums. Tam ir tieša ietekme: jo vairāk mēs investējam, valsts palīdz atrisināt šīs problēmas, tam tiešām ir pozitīvas sekas." "Pagaidām pacientu pieredze Latvijā tiek īstenota kā atsevišķa komponente, bet nav nacionāli iekļauta kopējā stratēģijā," skaidro Vita Šteina. Notiek diskusijas ar Veselības ministriju par nepieciešamību izveidot šādu stratēģiju, lai visām veselības iestādēm būtu vienotas prasības, kā mērīt veselības aprūpe kvalitātes radītājus kopumā.  "Problēmas sākas tad, kad ir jau atklātas kādas nozīmīgas veselības problēmas, kas ir no jauna, varbūt pat liels pārsteigums, vai arī tās hroniskās slimības ir tik ļoti ielaistas, ka tās prasa milzu resursus gan no paša pacienta, gan no radiniekiem, kur ir ļoti garš saraksts ar medikamentiem," vērtē Linda Šauriņa. "Arī no komunikācijas viedokļa pacients jaunas informācijas uztveršanā piekūst pie trešā medikamenta. Lai cik labi ārsti nesagatavotu savu sarunu par medikamentiem vai blaknēm, pacientam nav vienkārši kapacitātes. Tas nav pārmetums pacientiem, vienkārši cilvēcisks faktors. Tāpēc vienmēr saku, ja ir nozīmīgas vizītes pie speciālistiem, ir jāņem līdzi atbalsta persona, ir jābūt izrakstam. No stacionāra mums izraksti ir brīnišķīgi, bet tur, kur mums valstiski pieklibo šī lieta, tā ir sekundārā veselības aprūpe, kur ir speciālisti, kur pacients gaida varbūt mēnešiem kaut kādu izmeklējumu, kaut kādu konsultāciju, un tad, kad viņš atnāk atpakaļ pie manis, jo es tam speciālisti mums uzdos kaut kādus konkrētus jautājumus, nav šī te papīra, nav pacientam kur ieskatīties. Papīrs jau nav tikai man, tas papīrs ir arī pacientam, un tad pacients saka - bet es nezinu, es neatceros... (..) Tajā brīdī pacients it kā iesprūst: es biju uz vizīti, es gaidīju 3-4 mēnešus, un tas rezultāts ir tāds, kāds viņš ir." Uzklausām arī kādas pacientes pieredzes stāstu. Inesei Lūsiņai veselības apdrošināšanas nav, jo darba vieta to nevar atļauties, tāpēc būtiski ir pietiekties uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem. Vispirms ar valsts speciālista izdotu nosūtījumu viņa uz magnētisko rezonansi rokas locītavai un ultrasonogrāfiju rokas mīkstajiem audiem mēģināja pieteikties elektroniskajās vietnēs internetā - eveselibapunkts.lv un rindapiearsta.lv.

Šajā epizodē kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūras direktori Evitu Simsoni un Teamdash pārstāvi Jāni Dubinski analizējam, kas šobrīd notiek Latvijas darba tirgū. Runājam par reģionālām atšķirībām, bezdarba skaitļiem, kandidātu prasībām, trešo valstu darba spēka piesaisti, māmiņu un senioru potenciālu darba tirgū, jauniešu iesaisti un tehnoloģiju lomu. Sarunā skaidrojam, kā pilnveidot atlases procesu, lai tas būtu efektīvāks un cilvēcīgāks, un kā izmantot automatizāciju, lai uzlabotu kandidātu un darba devēju pieredzi. Epizodes laikā pieskaramies arī tam, ko uzņēmēji var mācīties no savām kļūdām un kāpēc dialogs ar kandidātiem ir izšķirošs.Galvenie secinājumi pēc sarunasDarba tirgus plaisa starp reģioniem – Latgalē bezdarbs ir >10%, Rīgā tikai ~4%, un šīs atšķirības būtiski ietekmē atlases stratēģijas.Kandidātu un darba devēju abpusēja atbildība – bieži pazūd ne tikai kandidāti, bet arī darba devēji, kuri nesniedz atbildes un vilcinās ar lēmumiem.Automatizācija kā palīgs, nevis drauds – tehnoloģijas, piemēram, automatizētas atbildes, CV analīze, SMS saziņa, palīdz paātrināt procesu un uzlabot kandidāta pieredzi.Nepietiekami izmantots potenciāls – māmiņas, seniori un cilvēki no ekonomiski neaktīvajām grupām joprojām ir “neredzami” darba tirgū, bet tur ir liels resurss.Trešo valstu darba spēks nav viegls risinājums – tā piesaiste prasa rūpīgu sagatavošanos, skaidrus procesus un sapratni par kultūras un valodas izaicinājumiem.

“Vadītāju lielais izaicinājums krīžu pārvarēšanā sākas miera laikos. Saruna ar darbinieku, kurš tev būs vajadzīgs, ir jānotiek jau tagad – nevis X stundā.” tā šajā epizodē sarunājos ar krīžu vadības konsultantu un treneri Ojāru Stūri, un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu. Parasti ar “X stundu” saprotam valsts apdraudējumu – karadarbību, kiberdraudus, plaša mēroga infrastruktūras sabrukumu. Taču X stundu var radīt arī mazāki, bet reāli notikumi: kabeļa pārrāvums, elektrības zudums, kritisko darbinieku nespēja ierasties darbā, pazudusi informācijas plūsma un tā joprojām. Tā vietā, lai uztrauktos, meklējam atbildes un skaidrojam -  kā vadītāji, organizācijas un sabiedrība kopumā var gatavoties neparedzamajam.Klausies par ko runājām epizodē:Ko nozīmē “X stunda” uzņēmuma kontekstā? Kā plānot rīcību, ja pazūd elektrība, internets vai cilvēki? Krīzes situācijās, īpaši sākumā, visbiežāk trūkst informācijas. Ir liels nezināmais, un tas izraisa stresu. Kā veidot plānu, kas strādā arī tad, kad viss sabrūk?Kā uzņēmumos veidot darbības nepārtrauktības plānu, kas tiešām darbojas.Kā noteikt, kuri pakalpojumi un cilvēki būs patiešām nepieciešami X stundā.Kā organizācijā veidot vienošanos, kam uzticēties, kā pieņemt lēmumus un kā nodrošināt komunikāciju arī tad, ja pazūd internets."Mēs nezinām, kā rīkosies cilvēks X stundā, ja iepriekš neesam viņam jautājuši, kas viņam tajā brīdī būs svarīgākais.” Kāda ir vadītāja loma – un kāpēc tieši tagad ir jāsāk saruna ar cilvēkiem.Klausies sarunu un izvērtē – vai tavā komandā ir notikusi šī svarīgā saruna mierlaikos.Vai cilvēki zina, kā rīkoties?Vai esi gatavs runāt par to jau šodien?Ieskaties: Kas ir x stunda? Kā rīkotes krīzes situācijā, valsts apdraudējuma gadījumā?Civilā aizsardzība Rīgā112 aplikācijaPar biznesa nepārtrauktībuVUGD rīcība krīzes gadījumā  HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Jaunākajā HR PODCAST CEO sarunā tiekos ar Kalve Coffee līdzdibinātāju un vadītāju Gati Zēmani. “Vadītājs nav tikai tas, kurš pieņem lēmumus – viņa uzdevums ir radīt vidi, kurā citi var augt, mācīties un droši ieņemt savu jauno lomu.” Šī nav saruna tikai par kafiju. Tā ir saruna par vērtībām, cilvēcību un vadīšanu laikā, kad uzņēmums strauji attīstās, pasaulē notiek paradigmu maiņas, un arvien skaidrāk kļūst redzams – pastāvēs tie, kas mainīsies, un tie, kuri pastāvēs par savām vērtībām.Gatis dalās savā pieredzē par to, kā saglabāt skaidrību, ejot cauri izaugsmei, kā deleģēt, uzticēties un kā būt klātesošam – būt daāli no uzņēmuma. Šī ir viena no godīgākajām un cilvēcīgākajām sarunām par vadību šajā podkāsta rubrikā.Klausies un, lai noder par iedvesmu!   HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies, vai ilgtspēja ir izgājusi no modes un fokusa. Protams, analizējam, kā Baltijas biržas vēji ietekmējuši mūsu portfeļus.  Ar patiesu interesi sekojam līdzi reakcijām par to, ko darīt ar nosprausto „zaļo kursu”. No vienas puses, ir skaidrs, ka zemeslode ir viena un to neapdomīgi iztērēt šodien nav prātīgākais, ko darīt. No otras – ja ASV, atsaucoties uz prezidentu Trampu, plāno tik urbt un neņemt vērā vides jautājumus, vai nav laiks diskusijai par „zaļā kursa” maiņu? Par to arī pirms pāris dienām diskutēja konferencē „Ilgbūtība”. Uzklausām viedokļus.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies, vai ilgstspēja ir izgājusi no modes un fokusa. Protams, analizējam, kā Baltijas biržas vēji ietekmējuši mūsu portfeļus.  Ar patiesu interesi sekojam līdzi reakcijām par to, ko darīt ar nosprausto „zaļo kursu”. No vienas puses, ir skaidrs, ka zemeslode ir viena un to neapdomīgi iztērēt šodien nav prātīgākais, ko darīt. No otras – ja ASV, atsaucoties uz prezidentu Trampu, plāno tik urbt un neņemt vērā vides jautājumus, vai nav laiks diskusijai par „zaļā kursa” maiņu? Par to arī pirms pāris dienām diskutēja konferencē „Ilgbūtība”. Uzklausām viedokļus.

Pavasaris ir ļoti piemērots brīdis, lai savā piemājas dīķī uzāktu zivju audzēšanu pašu patēriņam. Vai tas ir izdevīgāk nekā pirkt zivis veikalā? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociācijas vadītājs Jānis Baltačs un zivsaimniecības eksperts Raivis Apsītis. Šobrīd, vēsā pavasarī, ir īstais laiks, lai dīķus “apsētu”, lai ielaistu zivju mazuļus dīķos, kā arī, lai sagādātu barību un visu vasaru audzētu zivis. "Zivis vest no audzētavas uz savu dīķi šobrīd ir pats labākais laiks, jo aukstāks ir ūdens, jo zivis vieglāk pacieš visas manipulācijas. Kad būs maijs vai jūnijs, kad visi sāk uz laukiem braukt un dzīvoties, un ierauga, ka vajadzētu zivis ves [ir pa vēlu]. Ja ūdens ir +20 grādi, zivis daudz vairāk patērē skābekli, viņas ir daudz grūtāk pārvietot, viņas ir daudz jutīgākas. Šobrīd ir pats labākais laiks, kamēr auksts ūdens, viņas vest uz saviem dīķiem," atzīst Raivis Apsītis. Bet asociācijai ir vērts pievienoties, ja zivis neaudzē rūpnieciski, bet tikai pašpatēriņam, lai dalītos pieredzē un arī lūgtu padomu kolēģiem vajadzības gadījumā. 1000 kvadrātmetru lielā dīķī pa vasaru var izaudzēt 100 kg zivis pašpatēriņam. Ģimenei tur ir krietni, ko regulāri ēst. Uzklausām arī zivju audzētāja pieredzi. Rinalds Rozenbergs zivju māju "Skangaļi" Cēsu novadā izveidoja pirms septiņiem gadiem. Sākotnēji viņam bija ideja audzēt zivis pašpatēriņam un tirgošanai, tagad īstenots Eiropas projekts, zivju mājā izveidota recirkulācijas sistēma un baseinos aug dekoratīvās un krāsainās Koi karpas un citi zivju mazuļi. Viņš arī stāsta, kādas ir biežākās kļūdas, ko pieļauj zivju dīķu īpašnieki, un kādam jābūt dīķim, lai tajā audzētu zivis.

"Ja mēs nepaņemam mēnesi, lai saplānotu, kā mēs ieviešam pārmaiņas, tad pēc tam mēs vienkārši noņemsimies ar visām sekām – pretestību, neskaidrību, iestrēgšanu un neizpratni. Vadītāji bieži saka – mums nav laika, bet, ja mēs to laiku neieguldām sākumā, tad mēs pēc tam noņemsimies ar krīzes situācijām."Pārmaiņas organizācijā ir neizbēgamas, taču bieži vien tās neizdodas nevis slikto lēmumu, bet gan nepārdomātas komunikācijas dēļ. Kāpēc vadītāji domā, ka komunicē, bet darbinieki nejūt, ka ar viņiem runā? Kāpēc tik daudz uzņēmumu pieļauj vienu un to pašu kļūdu – paziņojot pārmaiņas tikai tad, kad viss jau ir izlemts? Un kā panākt, lai cilvēki nevis pretojas, bet iesaistās un pieņem pārmaiņas kā daļu no attīstības?Par šiem un citiem jautājumiem podkāstā Ilze Medne sarunājas ar Ievu Zaumani – pārmaiņu un komunikācijas stratēģi ar 20 gadu pieredzi, un Ingu Latkovsku – Latvijas Universitātes lektori un komunikācijas konsultanti ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi.Šajā epizodē mēs runājam par Pārmaiņu Vadības Indeksa 2024 rezultātiem, kas atklāj, ka tikai 9% organizāciju izstrādā pārmaiņu komunikācijas stratēģiju. Kāpēc uzņēmumi joprojām domā, ka "mēs jau komunicējam", lai gan darbinieki apgalvo pretējo?Būtiskākie jautājumi sarunā:Kāpēc vadītāji dzīvo ilūzijā, ka viņi efektīvi komunicē pārmaiņas?Kā pārmaiņu vadība atšķiras no pārmaiņu komunikācijas?Kas ir visbiežākās kļūdas un klupšanas akmeņi pārmaiņu procesā?Ko nozīmē "noņemties" ar sekām, ja komunikācija nav bijusi pietiekama?Kā panākt, lai darbinieki nevis pretojas, bet iesaistās pārmaiņās?

Jaunākie pētījumi rāda, ka Latvija ar 62,6 punktiem no 100 Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā pērn ieņēma 19. vietu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Indekss tiek veidots no 31 rādītāja par sieviešu un vīriešu situāciju sešās dzīves jomās: darbs, nauda, zināšanas, laiks, vara, veselība. Kāda ir dzimumu līdztiesība Latvijas darba tirgū? Par to saruna studijā, kurā piedalās Sabiedrības integrācijas fonda vecākā eksperte dažādības vadības jautājumos Sigita Zankovska-Odiņa, bet attālināti sazināmies ar Personāla vadības un atalgojuma jomas praktiķi un eksperti Kristiānu Bošu. Uzklausām arī darba devēju pārstāvjus – "Rimi Baltic" personāla direktoru Mečislavu Maculēviču un Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāju Baibu Bartaševiču-Feldmani.

"Mēs nevaram turpināt strādāt nekontrolēti – ja valsts pārvalde kļūst nesasniedzama un darbinieki vairs nejūtas kā daļa no komandas, tad mēs esam zaudējuši darba kultūru." tajā pašā laikā "Dati rāda, ka attālinātais darbs nepadara cilvēkus mazāk produktīvus – dažos gadījumos efektivitāte pat palielinās par 12%. Galvenais ir skaidri definēti darba uzdevumi un atgriezeniskā saite." par to jaunākajā epizodē runājām ar Valsts kancelejas direktoru Raivis Kronbergs un DeskTime Personāla vadītāju Sintija Petersone.Šajā epizodē runājam par vienu no pēdējā laika aktuālākajiem jautājumiem – attālinātā darba nākotni valsts pārvaldē, neseno komunikāciju, ka "attālinātais darbs ir iebraucis grāvī". Kamēr privātais sektors domā par dažādiem veidiem kā organizāt eleastīgu pieeju un dažādus modeļus, lai piesaistītu darbiniekus, valsts pārvalde nāk klajā ar paziņojumu, ka visiem atkal būs jāatgriežas birojos.Kas ir licis pieņemt šādu lēmumu un uz kādiem datiem tas balstās? Vai klātienes darbs tiešām ir efektīvāks? Vai šis lēmums ir balstīts datos, vai tomēr tas vairāk atspoguļo vadības komforta zonu un vēlmi kontrolēt darbiniekus?Tāpēc nolēmu skaidrot, uzdot jautājumus un saprast. Līdz galam man neizdevās izprast tieši šādas komunikācijas lēmumu, taču vērtīga man bija šī saruna un iespēja uzdot jautājumus. Klausies epizodi un uzzini:✅ Kas lika pieņemt šādus mērus un komunikāciju ar sabiedrību?✅ Vai un kā laika uzskaites rīki, piemēram, DeskTime, veicina uzticību un produktivitāti vai tomēr rada kontroles un baiļu kultūru?✅ Vai valsts pārvalde zaudēs jaunos talantus, ja nepieņems hibrīda darba modeli?✅ Kādas prasmes vadītājiem ir nepieciešamas, lai spētu vadīt arī tad, ja darbinieki neatrodas birojā?✅ Kā veidot dialogu, lai pār produktivitātes gaidām neupurētu cilvēcību?   HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

2005. gada 5. martā skanēja pirmā raidījuma Zināmais nezināmajā epizode. Pa šo laiku raidījums šķetinājis neskaitāmas zinātnes mīklas, aicinājis uz sarunām simtiem pētnieku un zinātnieku un pat pabijis vairākos kontinento. Šo epizodi veltām raidījuma apaļajai jubilejai. Ielūkojamies aizraujošos stāstos, tuvāk iepazīstam arī Jūs, mūsu klausītāji. Skaidrojam, ko pētniekiem nozīmē stāstīt par zinātni un iedvesmoties no sarunām radio, un vēl daudz citu dāvanu mums šīs dienas raidījumā. Raidījuma ievadā Toms Bricis iepazīstina, kādi bijuši laikapstākļi 5. martā dažādos gados. Toms, kas raidījuma komandai atkal pievienojies šogad, bet atminas arī, ka jau iepriekš vadījis dažus raidījumus Zināmais nezināmajā. Pirmais raidījums skanēja 2005. gada 5. martā un sākumā tas skanēja reizi nedēļā sestdienu pēcpusdienās. Pirmā raidījuma viesis bija etnomuzikologs Mārtiņš Boiko, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors. Ar viņu arī sazinājāmies pirms šī raidījuma, lai jautātu, vai viņš atceras šo raidījumu pirms 20 gadiem un arī interesētos par viņa pētījumiem šobrīd. 20 gadu laikā ir noticis daudz vērienīgu izmaiņu pasaulē, zinātnē, tehnoloģijās, klimatā, arī saziņas iespējās. Šo gadu laikā raidījums ir bijis klāt vairākos nozīmīgos notikumos. Uzklausām arī raidījuma cītīgus klausītājus, daži no viņiem ir arī raidījuma viesi. Stāsta medicīnas vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, ģenētiķis Īzaks Rašals, dziedātāja un bijusī politiķe, tagad pedagoģe un mūziķe Evita Zālīte, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis un Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš. Gundars Āboliņš rosina raidījumu dēvēt otrādi - Nezināmais zināmajā, „jo es ar katru reizi kaut ko jaunu uzzinu, ko es līdz šim neesmu zinājis it kā zināmajās lietās”. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš atklāj, kā viņa viesošanās raidījumā palīdzēja pētījumam, bet Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas virsārsts, Rīgas Stradiņa universitātes docents, Medicīnas fakultātes zinātņu prodekāns, vadošais pētnieks Kārlis Rācenis stāsta, kā viņam raidījumā dzirdētais bija būtisks pavērsiens sākt pētniecību. Bet sociālajos medijos klausītājiem jautājām, par kuru no jautājumiem cilvēki gribētu ātrāk uzzināt. Piedāvātās tēmas bija: kura ir tuvākā apdzīvojamā planēta, lai varam uz tās patverties; kas notiks ar golfa straumi; kur paliek brilles; kāpēc vēderā vienmēr paliek vieta desertam? Aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd, acīmredzot turbulento ģeopolitisko apstākļu dēļ, klausītājus nomāc jautājums, kura ir tuvākā apdzīvojumā planēta, kur varēsim patverties, lai arī pirms pāris dienām populārāks bija jautājums - kāpēc pēc sātīgām pusdienām aizvien varam nolocīt arī saldo?

"Manuprāt, sajust jebkuru pozīciju kā lamatas ir visbīstamākais, kas ar mums var notikt, jo tas nozīmē, ka tu neredzi izeju. Ja tu esi līderis un jūties iesprostots, tas jau pats par sevi ir signāls, ka kaut kas jāmaina." – Agnese LāceŠajā HR Podcast CEO epizodē sarunājos ar Agnesi Lāci, Latvijas kultūras ministri, par līderību, atbildību un to, kā radīt vidi, kurā indivīds vai komanda var sasniegt pasaules līmeni. Mēs runājam par to, kā līderis aug un attīstās, kā tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē daudzu cilvēku dzīves, un kā šos lēmumus pieņemt ar skaidru pārliecību, nebaidoties no sarežģītības.Agnese dalās ar pieredzi Valsts līderības programmā, kur viņa guva jaunu izpratni par uzticēšanos un atbildības nozīmi. Viņa uzskata, ka labs līderis nav tas, kurš zina visas atbildes, bet gan tas, kurš nebaidās jautāt, uzklausīt un nepārtraukti mācīties.Viena no svarīgākajām sarunas tēmām ir atbildības sajūta – ko nozīmē vadīt, zinot, ka tavi lēmumi ietekmē citus? Agnese atzīst, ka atbildība nav slogs, bet privilēģija – iespēja veidot sabiedrību, kurā dzīvojam.Runājām arī par valsts lomu izcilības veidošanā. Kā rodas pasaules mēroga sasniegumi, kā, piemēram, filma "Straume"? Agnese uzsver, ka izcilība nenotiek nejauši – aiz tās stāv gan personīgais darbs un augsti standarti, gan sistēmisks valsts atbalsts.Un, protams, kā saglabāt līdzsvaru starp lieliem pienākumiem un privāto dzīvi? Kā palikt cilvēcīgam un enerģiskam, vadot valsts mēroga procesus un vienlaikus esot mamma? Agnese dalās savās metodēs, kā neizdegt, saglabāt skaidru skatu uz būtisko un turpināt mācīties.Šī ir saruna par līderību bez klišejām – par drosmi, par lēmumu smagumu un par to, kā būt cilvēcīgam un stipram vienlaikus. 0:00 Ievads un iepazīstināšana ar kultūras ministri Agnesi Lāci1:59 Ko uz doto brīdi ministrei izsaka vārds “lamatas”4:16 Kāda nozīme mūsdienās ir jēdzienam – līderība6:45 Vai cilvēcība ir vājuma vai līderības pazīme9:29 Agneses Lāces profesionālā dzīve līdz kultūras ministres amatam12:54 Atslēgvērtības līdera ceļā14:34 Kā ministre tiek galā ar neērtām sadursmēm un cilvēku specifiskām vajadzībām16:56 Atbildība kā privilēģija, nevis nasta19:58 Nozīmīgākās mācības, kas paņemtas līdzi pēc dalības Valsts līderības programmā24:04 “Neviens līderis nevar būt līderis viens pats”26:12 Kādēļ ir tik svarīgi būvēt spēcīgas institūcijas un pilsonisku sabiedrību28:20 “Šāda izpratne neveidojas vakuumā” – vērtības, kas nodrošināja panākumus filmai “Straume”34:26 Kas var palīdzēt būvēt līderības prasmes jaunajiem profesionāļiem37:20 “Tas ir OK būt arī kaut kur neiederīgam” – mācība, ko kultūras ministre būtu gribējusi izprast jaupirms desmit gadiem41:31 Kā veidot līdzsvaru un atbalstīt sevi, lai neizdegtu46:54 Resursi un prakses, ko citiem līderiem iesaka kultūras ministre Agnese Lāce51:42 Vai mākslas pienākums ir kaut ko mainīt un kāpēc – atbilde uz Satori kārts jautājumu53:22 Kas Tev šobrīd sniedz cerību – atbilde uz Satori kārts jautājumuKlausies un atbalsti manu darbu buymeacoffee.com/medne  

Augstskolas diploma iegūšana ārzemēs daudziem jauniešiem bieži vien ir vienvirziena biļete prom no Latvijas uz visiem laikiem. Vai situāciju var kaut kā mainīt, vērtējām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analīzē Latvijas Universitātes pasniedzēja un pētniece, doktorante Marija Vorkule un Rīgas Stradiņa universitātes docētājs, Sociālo zinātņu fakultātes eksperts komunikācijas jautājumos, Sociālo zinātņu pētniecības centra pārstāvis Deniss Aleksandrs Ševeļovs. Uzklausām Elīzu Ilzi Malcenieci, kurā pēc studijām ārzemēs izvēlējusies atgriezties Latvijā. Marija Vorkule skaidro, ka pētījums liecina, ka galvenais iemesls, kāpēc jaunieši pēc studijām izvēlas palikt ārzemēs, ir, ka cilvēki grib pelnīt vairāk. Taču viņa atzīst, ka arī Latvijā cilvēki ar labu izglītību var nopelnīt. "Man sāk likties, ka problēma ar to, ka cilvēki brauc prom un negrib atgriezties, ir varbūt sociālā nevienlīdzība. Un to, ka cilvēki Latvijā dažreiz jūtas neaizsargāti. Man šķiet, ka tur ir tā problēma," norāda Marija Vorkule. Viņa atsaucas uz savas ģimenes pieredzi. "Man, piemēram, ģimenē ir cilvēks, kurš strādā loģistikas centrā vienkāršo darbu. Un es sapratu, ka tā atšķirība starp cilvēku, kuram ir augstākā izglītība un kurš strādā kvalificētu darbu, un kurš strādā nekvalificētu darbu, Latvijā ir ļoti liela," atzīst Marija Vorkule. "Pieņemsim, viņiem darbā piedāvā līgumus tikai uz trim mēnešiem. Juridiski tas ir atļauts. Īpaši tad, kad vecums pienāk, kad tev vairs nav 30 vai 40 gadi, kad ir jau 50 - 60, viņiem piedāvā jau to īsāku periodu. Ja tu sāksi slimot, viss, darba tev vairs nebūs.  Cilvēki apzinās Latvijā, ka, iespējams, ja tev nav tās izglītības, nav kvalifikācijas, ne visiem taču būt pētniekiem un doktorantiem,, tad tu neesi līdz galam aizsargās. Tu Lielbritānija, Norvēģija, Vācija būsi aizsargātāks." Viņa norāda, ka Norvēģijā cilvēkiem nav izdevīgāki darba nosacījumi tikai tādēļ, ka tev ir kaut kāda kvalifikācija vai izglītība. Visi ir vienlīdzīgi. Visiem pienākas apdrošināšana, visiem pienākas slimības pabalsts un visiem pienākas atvaļinājums. Tas nav atkarīgs no tā, vai tev ir vai nav kvalifikācijas.  "Kā ir Latvijā? Es strādāju kvalificēto darbu, es strādāju arī komunikācijas aģentūra, man pienākas veselības apdrošināšana, ļoti laba, pat ieskaitot psihoterapeita konsultācijas, un es par to nemaksāju necik. Savukārt tas cilvēks no manas ģimenes, kurš strādā nekvalificēto darbu, viņam veselības apdrošināšanas nav, un viņš vēl piemaksā pusi no polises cenas. Man šķiet, par šo ir stāsts," bilst Marija Vorkule. "Es redzu un jūtu, ka jaunieši Latvijā nevar sevi inficēt ar sabiedrību, kas šeit notiek. Un varbūt viņi meklē arī pieņemošāku vai kosmopolītiskāku sabiedrību, kur viņi var atļauties būt paši. Latvijai diemžēl ne vienmēr tas ir iespējams," norāda Deniss Aleksandrs Ševeļovs. Jaunieši vērtē, ka ārzemēs sabiedrība ir pieņemošāka, cilvēki var labāk izpausties, kas Latvijā nav iespējams un nevar atrast šeit domubiedrus.  "Tas varētu būt viens no punktiem, ka viņi vienkārši neredz šeit savu nākotni, viņi negrib cīnīties par savām tiesībām šeit, viņi nesaskata iespēju aizstāvēt sevi," atzīst Deniss Aleksandrs Ševeļovs "Mans novērojums ir, ka tādēļ, ka Latvijas sabiedrība nav ļoti pieņemoša, ka ir diezgan tradicionāla, pluss, ko mēs tikko izrunājām, ka ir sliktāki apstākļi darba tirgū. Un tad kāpēc man vēl vajag šeit palikt, ja tur - ārzemēs veidojas priekšstats, ka dzīvot var labāk uzreiz un tagad? Varbūt tā nav taisnība," papildina Deniss Aleksandrs Ševeļovs.    

HR PODCAST: Jauniešu priekšstats par darba tirgu un realitāte – saruna ar Zani ČulkstēnuŠajā epizodē kopā ar Zani Čulkstēnu, ERDA īpašnieci un Latvijas Izglītības Akseleratora vadītāju, apspriežam, kā jaunieši redz darba tirgu un cik lielā mērā viņu priekšstats atbilst realitātei. Vai jauniešu ekspektācijas ir neracionālas, vai arī darba tirgus nespēj piedāvāt pievilcīgas iespējas? Vai skolēniem vajadzētu pielāgoties darba tirgus pieprasījumam, vai tomēr uzņēmumiem jāmaina savs piedāvājums jaunajai paaudzei?Epizodē diskutējam par:

"Mēs neesam tik daudz, lai mēs nevaram vienoties. Mēs varam vienoties. Mēs varam atrast veidu, kā būt kopā šajā laivā, šajā straumē."Šajā epizodē kopā ar Ievu Moricu – Sarunu festivāla LAMPA dibinātāju, fonda DOTS direktori  un sertificētu supervizori – runājam par līderību, dialoga kultūru un to, kā sarunas ietekmē organizāciju vidi un sabiedrību kopumā.Vai demokrātija organizācijās ir iespējama? Kā vadītāji var veidot kultūru, kurā cilvēki var brīvi izteikties un justies uzklausīti?Kā atpazīt un pārvarēt morālo pārākumu? Kā izvairīties no vēlmes pierādīt savu taisnību un attīstīt prasmi klausīties, lai dialogs kļūtu jēgpilnāks?Kas ir demokrātija un kā veidojas dialogs?Kāpēc mēs tik ļoti steidzamies un kā izkāpt no “ātrvilciena”? Kā atrast balansu starp darbiem, pienākumiem un refleksiju par to, kas patiesi svarīgs?Kāda ir sarunu kultūras loma sabiedrības attīstībā? Kā efektīva komunikācija var palīdzēt mums labāk sadzīvot, risināt sarežģītus jautājumus un veidot iekļaujošāku vidi?Sarunas organizācijās: no konfliktiem līdz uzticībai. Sarunā pieminētās grāmatas:Tomass Mūrs – Care of the Soul Mary Pipher – Women Rowing North Rupi Kaur – The Sun and Her Flowers HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Šajā epizodē kopā ar Pārsla Baško, globālo personāla vadības direktori, Printful un Printify apvienošanās vadītāju, runājām par svarīgākajām tendencēm un izaicinājumiem, ar kuriem saskaras personāla vadība 2025. gadā. Saruna bija kā dziļāka ielūkošanās darba tirgus realitātē. Mēs iztirzājām gan globālus, gan ļoti praktiskus jautājumus.Klausies epizodi un uzzini vairāk par:Prasmju trūkumu un pārkvalifikāciju: Diskutējām, kā organizācijām nepieciešams investēt darbinieku prasmju attīstībā un pārkvalifikācijā. Mākslīgā intelekta lomu HR procesos: Apskatījām, kā automatizācija palīdz optimizēt procesus, piemēram, darbinieku atgriezenisko saiti un produktivitāti un to, ka cilvēka loma lēmumu pieņemšanā ir neaizstājama.Hibrīda darba modeļiem: Mēs apspriedām elastīgu darba modeli un to, kā tas ietekmē darbinieku produktivitāti, iesaisti un organizāciju kultūru. Pārsla dalījās ar Printful pieredzi un jaunām metodēm.Cilvēciskajām prasmēm un līderību: Analizējām, kā elastība, noturība un līderība kļūst arvien svarīgākas. Šīs prasmes ir atslēga ne tikai, lai vadītu komandas, bet arī lai veidotu iekļaujošu un spēcīgu darba vidi.Daudzveidību un iekļaušanu (DEI): Runājām par izaicinājumiem, kas šobrīd saistīti ar dažādības programmām, īpaši globālajā kontekstā, un to, cik būtiski ir turpināt domāt par vienlīdzību un ētisku līderību.Šī epizode bija ne tikai ieskats nākotnes tendencēs, bet arī aicinājums HR profesionāļiem :)!!!! Vērts iepazīties:Future of Jobs 2025  HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Šajā epizodē es sarunājos ar Žaneti Droni – INSEAD līderības treneri un Valsts līderu attīstības programmas veidotāju. Sarunājāmies par līderības nozīmi mūsdienās, kā līderi var risināt ētiskus izaicinājumus un kā attīstīt prasmes, kas būs nepieciešamas nākotnē. Uzzināju kā klājies valsts līderības programmas dalībniekiem.Žanete dalījās ar dziļām atziņām par to, kā līderība ir ne tikai prasmes un stratēģijas, bet arī attiecības un spēja rūpēties par citiem. Kā viņa teica: “Līderība ir par to, kā mēs palīdzam viens otram sasniegt lielākas iespējas.”Mēs arī runājām par transformāciju, ko dalībnieki piedzīvoja Valsts līderu attīstības programmā. Kā Žanete norādīja: “Tu nevari būt drosmīgs, nebaidoties. Līderībā būtiski ir būt atvērtam ievainojamībai.”Galvenās tēmas epizodē:Kā mainīt domāšanu, lai veidotu efektīvāku līderību?Kādas ir nākotnē svarīgākās prasmes, un kā tās attīstīt?Līderības transformācija – personiskā izaugsme kā pamats plašākām pārmaiņām.Šī epizode iedvesmo domāt dziļāk par savu lomu kā līderim un atgādina, ka lielas pārmaiņas sākas ar vienkāršiem soļiem. Kā Žanete sacīja: “Nav jāgaida ideāli apstākļi – ir jārīkojas kopā.”  HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Bez tā varētu arī iztikt, bet Latvijā gadsimtu garumā ir krājušās militāro konfliktu liecības. Šobrīd daudzo karu kauju vietas, militārie objekti un citas vēstures liecības tiek plaši izmantotos Latvijas militārā mantojuma tūrisma maršrutu un galamērķu izstrādē. Par šīs tūrisma nozares nozīmību un attīstību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele, tūrisma eksperts, biologs un dabas fotogrāfs Juris Smaļinskis un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Uzklausām arī tūrisma pārstāvjus no Kurzemes un Latgales, kas pagājušajā nedēļā piedalījās starptautiskajā konferencē par militārā mantojuma integrēšanu tūrismā un skolu programmās.

Lai vieglāk izvēlēties garo distanču pārgājienu maršrutu – Mežtakas un Jūrtakas vairāk nekā 600 km garie maršruti tagad sadalīti dažādās interešu tematikās: Sapņu taka, Kultūrpieredze, Dabas skaistums, Ar bērniem, Ziemas prieks, Cauri pilsētai, Ar velo, Laivā, Viegli ejams. Vairāki posmi pielāgoti cilvēkiem ratiņkrēslos vai ar redzes ierobežojumiem. Abās takās uzstādītas vairākas tiešsaistes kameras, kas palīdz izvērtēt apstākļus, plānojot pārgājienu. Aicinot doties dabā, ja ne šajā svētku dienā, tad kādā citā rudens, ziemas, pavasara vai vasaras dienā, runājam par jaunumiem pārgājienu piedāvājumā. Stāsta Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele un Vidzemes augstskolas lektors, tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis. Uzklausām Silvestru Šlosbergu, kurš kopā ar ģimeni regulāri dodas Mežtakas un Jūrtakas pārgājienos, un Kristīni Līci, kura kopš vasaras regulāri dodas Jūrtakas pārgājienos, dažkārt arī kopā ar dēlu.

Ideālais teātris ir Liepājas teātris – atzīst jaunais aktieris Kārlis Ērglis, kuram rit ceturtā sezona Liepājas teātrī. Par Maikla Alīna lomu izrādē "Ziloņa dziesma" viņš nominēts "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada jaunais skatuves mākslinieks". Sarunā ar aktieri uzzinām, kā no skolas gaitām Valmierā nokļuvis Liepājas universitātes aktieru kursā un kāpēc nevēlētos atgriezties studiju gados. Uzklausām arī teātra kritiķes Ilzes Kļaviņas vērtējumu par aktiera veikumu Maikla lomā, kurā aktieris parāda augstu artistisko līmeni. "Laikam svarīgākā lieta, ko es paņemu no šī procesa, bija pats process, jo tieši šajā iestudējumā, šajā gabalā es sapratu, ka šis darbs, šī profesija spēj mani glābt pašu no sevis. Dzīvē var notikt kādi slikti notikumi, blakus apstākļi, bēdas, sēras, sirdsēsti un viss pārējais, bet ja tu ļaujies tam mēģinājumu procesam, tad tā iekšējā uguntiņa, ja to tā var nosaukt, tā iekšējā gruzdēšana, tā urdīšanās par to, ka es gribu labi izdarīt savu darbu, es gribu uztaisīt foršu izrādi ar foršu lomu, ka tā iekšējā urdīšanās tevi var ātri izvilkt no kaut kādām personīgajām bedrēm. Šis iespējams, tādā ziņā man ļoti terapeitiski kaut kā palīdzēja," izrādes tapšanas procesu vērtē Kārlis Ērglis. "Bija komentārs internetā, ka smiekli nāk, bet nav par ko smieties, nekā smieklīga nav, bet smiekli nāk. Man liekas, tā jau ir kaut kāda neliela tāda, ko es esmu pamanījis, ka tā ir tāda laba recepte labai izrādei - ir smieklīgi, bet beigās ir bēdīgi. Ka tas humors ar to drāmu iet roku rokā. Tiešām ļoti mīļš process tas bija ar  foršiem kolēģiem," uzskata Kārlis Ērglis. "Runājot par Maiklu, jā, man liekas, ka viņš ir no tiem cilvēkiem, kuru nevar glābt. Es arī pēc savas kaut kādas dzīves pieredzes saprotu, ka starp mums ir cilvēki, kurus nevar glābt, viņi nav glābjami, un arī viņus nevajag mēģināt glābt, jo tas būs bezjēdzīgi," vērtē Kārlis Ērglis. "Es domāju, ka Maikls ir kaut kādā ziņā ģēnijs, nenormāli talantīgs, es pat nezinu, kā viņš ir talantīgs, kaut kāda emocionālā intelekta dēļ, un es šādus personāžus sauc par tādiem, nezinu, tumšajiem ģēnijiem, kuri ir kaut kādā ziņā... Viens cilvēks var būt tik ģeniāls, bet viņš to savu ģenialitāti izmanto ļoti destruktīvos veidos, vai darot citiem pāri, vai sev pāri. Un es domāju, ka Maikls ir tāds." Mēģinājumu procesā aktieri sadarbojusies ar psihoterapeiti Guntu Andžāni, kas palīdzējusi izprast, kas  "slēpjas aiz tiem burtiņiem tajā materiālā tīri zinātniskā, psiholoģiskā ziņā". "Tas ļoti palīdzēja izprast, kādi ir tie stāvokļi depresijām, kas ir tas, ko viņš patiesībā mēģina pateikt, kas ir tie zemteksti, par ko viņš grib, lai cilvēki domā. Tas bija tāds ļoti pētošs process kopā ar profesionālu cilvēku," atzīst Kārlis Ērglis.

Šajā podkāsta epizodē kopā ar Jāni Gredzenu, Organizācijas attīstības centra Spring Valley vadītāju, un Lilitu Beķeri, valdes locekli un līdzīpašnieci SIA Numeri, mēs dziļāk ielūkojamies pārmaiņu vadībā, kas šodien ir kritiska katrai organizācijai. Arvien biežāk vadītāji sastopas ar situāciju, kurā ikdienas operatīvās prasības aizēno stratēģisko plānošanu. Neskaidrība un pārmaiņu ātrums, kas saistīti ar digitalizāciju, ģeopolitiku un ekonomiku, liek uzņēmumiem pielāgoties ātrāk nekā jebkad agrāk. Šajā sarunā mēs pievēršamies jautājumam, kā vadītāji var izstrādāt efektīvu stratēģiju, vienlaikus balansējot tehnoloģiju un cilvēka faktoru, lai gūtu panākumus ilgtermiņā.Šajā epizodē analizējam:Digitālās transformācijas būtību un izaicinājumus: Kāpēc uzņēmumiem ir nepieciešams iziet ārpus tikai tehnoloģiju ieviešanas un iekļaut pārmaiņu vadību, kas veicina kultūras izmaiņas un darbinieku iesaisti?Stratēģijas veidošanu nenoteiktības apstākļos: Kādu rīku un modeļu izmantošana var palīdzēt vadītājiem veidot elastīgu stratēģiju, kas adaptējas nenoteiktības apstākļos un ļauj virzīties uz mērķiem ilgtermiņā?Pārmaiņu vadības modeļus: Kā tādi modeļi kā Prosci ADKAR un Survive, Reset, Thrive modeļinpalīdz strukturēt un vadīt pārmaiņas, apzinoties cilvēciskā faktora nozīmi.Vecās un jaunās pieejas vadības procesā: Kāpēc organizācijās joprojām pastāv pretestība pret jauninājumiem un kā efektīvi apvienot jaunās pieejas ar jau esošajām, lai radītu pievienoto vērtību? Šī epizode piedāvā būtiskus ieskatus un konkrētus soļus, lai vadītājiem palīdzētu pieņemt stratēģiskus lēmumus, kas apvieno tehnoloģiju inovācijas ar cilvēkfaktoru.Lasāmviela: Lai dziļāk izprastu, kā pārmaiņu vadībā izmantot Survive, Reset, Thrive modeli, aplūkojiet Rebekas Homkes grāmatu, kas sniedz ieskatu, kā pielāgoties un izdzīvot krīzēs, vienlaikus radot iespējas attīstībai un ilgtermiņa izaugsmei. Rebekas Homkes grāmatu "Reset, Survive, Thrive" vari atrast šeit. Ieskaties pētījumā:https://www.vadiparmainas.lv/ izpēti mūsu pieminēto Prosci ADKAR modeli https://www.prosci.com/methodology/adkar. HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika HR PODCAST PLUS: Šajās epizodēs, kopā ar personāla vadības eksperti un organizāciju psiholoģi Elīnu Bulāni, diskutējam par dažādiem jautājumiem, par kuriem vairums gribētu runāt, taču tomēr izvēlas paklusēt.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Gaidot „Spēlmaņu nakti”, mūsu uzmanības lokā jaunie skatuves mākslinieki. Dodamies uz Kurzemi, lai tiktos ar Liepājas teātra aktieri Kārli Artejevu. „Spēlmaņu nakts” žūrija pamanījusi un izvirzījusi jauno skatuves mākslinieku balvai par cietumnieka lomu izrādē „Gaišās naktis”. Kārlis skatuves vilinājumu sajutis jau Valmierā vidusskolas laikā, beidzis Liepājas Universitātes aktieru kursu un tagad ir štata aktieris Liepājas teātrī. Uzklausām arī teātra kritiķa Ata Rozentāla vērtējumu un vēlējumu. „Pirmais, kad dzirdēju, ka spēlējušu cietumnieku – jā, forši būs, es varēšu slikto čali spēlēt! Visi pirmie priekšstati, kas ienāk prātā, visas amerikāņu filmas, kur es redzu izlaušanos cietumniekiem un to trako dzīvi,” atminas Kārlis Artejevs. „Un tad pienāca jau pirmie mēģinājumi, bija mums galda periods, lasījām tekstus un sapratu, tas būs kaut kas ļoti sentimentāls, kaut kas ļoti trausls.” „Kristīne Brīniņa daudz izrādes nav iepriekš iestudējusi, bet es zinu to, ka viņa strādā, viņa meklē jebkurā cilvēkā, pat ja viņš ir ļauns un riebīgs, bet viņa kaut kā iedziļināsies viņā un atradīs to iemeslu, kāpēc viņš ir tāds, kāds viņš ir. Un līdz ar to šajā procesā es tam visam gāju cauri,” turpina Kārlis Artejevs. „Es personīgi runāju ar Andra tēlu, protams, vārds mainīts, lai saudzētu viņu. Es runāju ar viņu personīgi, arī zinu visu to stāstu. Bet viņi ir ļoti vienkārši parasti cilvēki, bijuši visi bērni un ļoti daudz cietuši. Un tam es arī gāju cauri. Biju arī pašā cietumā. Izbaudīju, kā tas ir 15 - 20 minūtes karcerī, kur viens cilvēks guļ. Tur ir vienkārši dēļu gulta, viens krēsls, galdiņš, maziņš, un tualete. Es neatceros, cik tur bija ilgākais termiņš, ko tur pavadīt. Tas ir kā sods cietumā, liekas bija četras nedēļas vai divas nedēļas. It kā šķietami neliekas daudz, bet es tur pavadīju tikai 15 minūtes. Tur smird pēc vīriešu sviedriem, urīna un sūdiem, vecām krāsotām sienām. Auksti un riebīgi. Tā ir elle uz zemes.” Kārlis vērtē, ka cilvēka problēmu cēloņi ir jāmeklē viņa bērnībā, kāda bijusi audzināšana, vai vecāki par bērnu interesējušies, vai ar visu bijis jātiek galā pašiem un tad parasti cilvēki meklē vieglāko ceļu. Kā Andris, kurš mācījies internātskolā, tur saticis draugus. Zādzības, narkotikas... „Es atceros, bērnudārzā es nozagu rokas pulksteni. Tam puisim, viņš riktīgi stilīgs, rāda savu jauno pulksteni, un visi viņu mīlēja. Tie bija elektroniskie pulksteņi bija ļoti stilīgi, bija modē. Es arī tādu gribu!” stāsta Kārlis Artejevs. „Kad mūs lika gulēt, es izlavījos no gultas un aizgāju uz viņa plauktiņu, atradu to pulksteni un uzvilku. Es pat nedomāju viņu nest mājās, būtu atdevis atpakaļ, bet vienkārši gribēju padzīvoties. Uzvilku to pulksteni, skolotāja mani pamanīja, ka esmu izbeidzis no gultas un man tas pulkstenis. Viņa mani uzreiz paņēma aiz matiem un teica – tas tavs pulkstenis? Saku, ka nav. Sacēla kājās visu bērnudārzu, visus bērnus sasauca, kuri bija iemiguši. Mani vienkārši visu bērnudārza priekšā nosodīja un nosauca par zagli. Mani ienīda un nicināja. Es biju ļoti vientuļš. Man nebija draugu. Pagāja tiešām ilgs laiks, kamēr es tiku atpakaļ. Es tā arī sapratu, es gāju uzreiz dabūju to uguni. Man nebija tā, ka mamma vai tētis mācīja, jo nebija pieredzes, ja es būtu kaut ko varbūt viņu klātbūtnē nozadzis, tad viņi uzreiz mani pamācītu. Bet mani šajā gadījumā mācīja uzreiz pa bargo. Ar to pilnīgi pietiek, man visu mūžu palikusi šī atmiņa un es viņu kaut kā varu pielietot. Lai gan viņa ir salīdzinājumā ar Andra tēlu simts reiz vājāka. Priekš manis tas bija viss, ar tādu sīkumiņu pietiek. Ir daudzas tādas lietas, detaļas, ko aktieris var ievietot. Visas, ieskaitot slepkavību.”

Četrās piektdienās četri daudzdzīvokļu māju renovācijas stāsti izstāstīti. Piektajā piektdienā redzētā un dzirdētā apkopojums, kā arī spriežam par daudzdzīvokļu ēku renovācijas programmas nākotni. Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktore Selīna Vancāne, Rīgas namu pārvaldnieka Māju atjaunošanas nodaļas atjaunošanas projektu vadītājs Arnis Neimanis, Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis, Rīgas valstpilsētas pašvaldības pārstāvis Jānis Ikaunieks. Uzklausām arī rīdzinieku pieredzes stāstu. Jana un Rūta dzīvo Rīgā, kādā Valdemāra ielas daudzdzīvokļu namā. Namam pavisam drīz varētu piemērot grausta statusu, jo ēkai ir nosēdušies pamati, jāatjauno arī mājas fasāde. Par izaicinājumiem, ar kuriem jāsaskaras mājas iedzīvotājiem, kas dzīvo tā dēvētajā Staļina laikos celtajā mājā, vairāk ierakstā.

"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024" galveno apbalvojumu jeb "Grand Prix" saņēmis Jaunais Rīgas teātris. Sveicam laureātus un tiekamies ar Zaigu Gaili un Filipu Pitenu Kultūras rondo studijā. Viņiem pievienojas arī Miķelis Putrāms, kurš bija šī gada atlases žūrijas priekšsēdētājs, un arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs. Uzklausām arī fināla žūrijas pārstāvi Elodī Degarvu no Beļģijas, ar kuru sarunājās Māra Rozenberga. Latvijas Arhitektūras savienībā norāda, ka Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa pārbūve notika atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei. Ēkai teju divtik tika palielināts apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju izbūvi. Pazemes stāvā izvietotas darbnīcas. Vēsturisko teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām "Black Box" zālēm, mēģinājumu zālēm un aktieru telpām. Abas ēkas ir savienotas ar stiklotu eju. Teātra Lielajā zālē ir saglabāta gadsimtu senās ēkas elpa, akcentē savienībā. Projektu sāka pilnsabiedrība "Zaigas Gailes birojs un partneri". Pilnsabiedrība tika likvidēta 2020. gadā. Tālāk izmaiņu projektu izstrādāja pilnsabiedrība "SBSC", piesaistot SIA "Sarma & Norde arhitekti", kur SIA "Zaigas Gailes birojs" bija apakšuzņēmējs, informē balvas rīkotāji. No 14. līdz 19. oktobrim norisinās jau par tradīciju kļuvusī Arhitektūras nedēļa, piedāvājot dažādām auditorijām saistošus, arhitektūrai veltītus pasākumus. Bet vakar, 18. oktobrī, Rīgas cirkā pasniegtas Latvijas Arhitektūras gada balvas. Kultūras rondo saruna par būtiskākajām tendencēm un  nozīmīgākajiem procesiem Latvijas arhitektūrā, pārskatot Latvijas arhitektūras gada balvas nominantu klāstu un tiekoties ar balvas ieguvējiem. Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) finālam atlases žūrija bija izvirzījusi 16 pretendentus. Pamatojoties uz iesniegtajiem darbiem, žūrija noteica šī gada vienojošo tēmu, kas ir pārmantojamība. Pieteiktie darbi tika vērtēti gan klātienē, gan attālināti, viesojoties teju visos Latvijas reģionos un Igaunijā.    

Pavērsiens latviešu grāmatniecībā – Helmāra Rudzīša apgādā „Grāmatu draugs” grāmatas par 1 latu. Pētām, kādus biznesa paņēmienus Rudzītis izmantoja, arī to, kā izdevās dibināt skaņuplašu fabriku "Bellacord – Electro" un kādas atbildes pētnieki meklē joprojām. Iepriekšējos raidījumos esam stāstījuši par izdevējiem Jāni Rozi, Miķeli Gopperu, pirms tam  arī par Ansi Gulbi, šoreiz kārta Helmāram Rudzītim un viņa apgādam „Grāmatu draugs”, viņš arī skaņuplašu fabrikas „Bellacord – Electro” dibinātājs. Grāmatizdevējs Helmārs Rudzītis, kā minēts Nacionālajā enciklopēdijā, radīja pavērsienu latviešu grāmatniecībā. Intriga dota, atliek sekot šīsdienas stāstam. Uzklausām literatūrzinātnieci Ingunu Dauksti- Silasproģi, grāmatzinātnieku Viesturu Zanderu un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pētnieku Albertu Rokpelni. Helmārs Rudzītis pirms 40 gadiem Amerikā publicējis atmiņu grāmatu „Manas dzīves dēkas”, kas ar komentāriem izdota arī Latvijā 90. gados. – to pētnieki pieminēs. Plašāk par projektu šeit:

Apvienošanās un iegādes (M&A) procesi ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar kuriem uzņēmumi saskaras, un ne vienmēr tie beidzas ar veiksmīgi. Saskaņā ar pētījumiem, no 70% līdz 90% no šiem darījumiem neizdodas, un galvenie neveiksmes cēloņi bieži vien ir saistīti nevis ar finanšu vai tehniskiem jautājumiem, bet gan tieši cilvēcīgu faktoru dēļ, kultūras atšķirībām un vadības spēju nodrošināt efektīvu integrāciju. Viesos pie manis podkāstā Anita Gaile, zinātņu doktoru uzņēmējdarbības vadībā, un Inga Bratēna, Luminor Bankas personāla un kultūras vadītāja. Sarunā mēs apspriežam:Kādas ir galvenās problēmas, ar kurām uzņēmumi saskaras apvienošanās un iegādes procesā, ieskaitot kultūras sadursmes, vadītāju neskaidrības un komunikācijas izaicinājumus.Kā cilvēku vadība, organizācijas kultūra un darbinieku emocionālais atbalsts spēlē lomu veiksmīgā apvienošanās procesā.Praktiskus piemērus no Luminor Bankas apvienošanās pieredzes un citu uzņēmumu situācijām, kur kultūras un organizācijas integrācija ir bijusi veiksmīga vai neveiksmīga.Pētījumus, kas rāda, ka 55% vadītāju un darbinieku nejūtas pietiekami sagatavoti pārmaiņu vadībai, un kā to var uzlabot, nodrošinot skaidru komunikāciju un atbalstu.Klausies, izvērtē savu pārmaiņu vadības procesu un ieskaties būtiskos materiālos:Par pārmaiņu indeksu.Par ADKAR modeliIegādes un apvienošanas procesi, kas nav izdevušies HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika HR PODCAST PLUS: Šajās epizodēs, kopā ar personāla vadības eksperti un organizāciju psiholoģi Elīnu Bulāni, diskutējam par dažādiem jautājumiem, par kuriem vairums gribētu runāt, taču tomēr izvēlas paklusēt.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Šajā epizodē sarunājos ar personāla nomas agentūras "Agence" valdes priekšsēdētāju Rolandu Einštālu.Aptuveni 2% no visiem nodarbinātajiem Eiropas Savienībā ir nodarbināti caur pagaidu darbaspēka aģentūrām. Piemēram, Vācijā šis skaits ir aptuveni 1,6 miljoni cilvēku, kas tiek nodarbināti caur personāla nomas uzņēmumiem. Nīderlandē, kas ir viens no līderiem šajā nozarē, ap 4% no nodarbinātajiem ir nodarbināti caur personāla nomas aģentūrām. Šajā epizodē pievēršamies aktuālajām darba tirgus problēmām Latvijā un pasaulē, īpaši apskatot personāla nomas risinājumus. Latvijā šī joma nav plaši pārstāvēta. "Agence" ir Latvijā dibināts pilna cikla personāla nomas uzņēmums, kas, kopš 2019. gada, piedāvā elastīgus risinājumus darbaspēka nodrošināšanai, īpaši ražošanas un loģistikas nozarēs.Klausies epizodi un uzzini vairāk:Par personāla nomas uzņēmumu lomu globālajā ekonomikā un to, kā šis modelis palīdz uzņēmumiem risināt darbaspēka trūkumu, dažādās uzņēmuma stadijās, sezonās utt.Personāla nomas nozīmi Latvijā un Eiropā – Apspriežam, kā šī prakse tiek izmantota un kā tā var palīdzēt risināt darbaspēka problēmas, īpaši reģionos, kur ir izteikts bezdarbs.Globālās darba tirgus tendences un problēmas – Kā pasaulē aug pieprasījums pēc elastīga darbaspēka, un kādēļ personāla noma kļūst arvien populārāka.   HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika HR PODCAST PLUS: Šajās epizodēs, kopā ar personāla vadības eksperti un organizāciju psiholoģi Elīnu Bulāni, diskutējam par dažādiem jautājumiem, par kuriem vairums gribētu runāt, taču tomēr izvēlas paklusēt.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Šajā HR PODCAST un CEO epizodē tiekos ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu, lai runātu par viņas ceļu uz līderību, personīgajiem un profesionālajiem izaicinājumiem, par iglītību, mācīšanos un nemācīšanos. Runājām par drosmi nepatikt un spēju saglabāt savu autentiskumu. Ko tas prasa un kāpēc svarīgi par to domāt, jo sevišķi līdera lomā esot. Tāpat mazliet pieskārāmies izglītības jomas vadībai Latvijā, mūžizglītības un digitālo prasmju nozīmei.Paldies, Anda, ka veltīji laiku sarunai - tā ir vēl viena iespēja sprodrināt savu līderības zobenu, daloties, nedaudz atklājoties un reflektējot par pieredzēto! **Tev ir iespēja atbalstīt manu darbu un nopirkt man zaļo tēju: https://www.buymeacoffee.com/medne   HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika HR PODCAST PLUS: Šajās epizodēs, kopā ar personāla vadības eksperti un organizāciju psiholoģi Elīnu Bulāni, diskutējam par dažādiem jautājumiem, par kuriem vairums gribētu runāt, taču tomēr izvēlas paklusēt.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Jau nedēļu Parīzē norisinās vasaras olimpiskās spēles. Šodien, spēļu astotajā dienā, daudz startu Latvijas sportistiem. 3x3 basketbola izlase ļoti saspringtā mača galotnē ar 22:20 pārspēja olimpisko spēļu mājiniekus Franciju. Šaušanā ar mazkalibra pistoli 25 metru distancē Agate Rašmane izcīnīja 26. vietu. 200 metru kompleksajā peldējumā startēja Ieva Maļuka, kas izcīnīja 26. vietu, pusfinālam nekvalificējoties.  Bet vakarā startēs vieglatlētes. Vakarā arī 3x3 basketbolistiem otrā spēle. Pretiniekos spēcīgā Serbijas izlase. Diemžēl vakar neveiksmīgi startēja BMX riteņbraucēji Kristens Krīgers un Veronika Stūriška. Abi sportisti piedzīvo kritienus un neiekļuva pusfinālā. Uzklausām Kristena Krīgera treneri Ivo Lakuču, kā arī Veroniku Stūrišku un viņās treneri Ģirtu Kātiņu. 3x3 basketbolistiem šodien, 2. augustā, spēlē ar Franciju izcīnītā uzvara bija svarīga arī no turnīra tabulas viedokļa, jo garantēja Latvijas izlasei finišu pirmajā divniekā pamatturnīrā. Tas savukārt nozīmē, ka turpinājumā būs nedaudz vieglāk, jo nebūs jāspēlē ceturdaļfināla un jau šobrīd varam pārliecinoši teikt, ka Latvija cīnīsies par medaļu. Ja pusfinālā uzvarēs, tad par zeltu, ja zaudēs - par bronzu. Bet pirms tam vēl jāaizvada divas spēles pamatturnīrā. Bet latvieši šajās spēlēs pārstāv ne tikai Latviju. Vācijas vīru handbola izlase ir viena no favorītēm, ja ne uz zeltu, tad uz godalgām šajās olimpiskajās spēlēs. Turnīru tā sākusi ar diviem panākumiem trijos mačos un par komandas līderi iezīmējies Renārs Uščins. Kā tad tā, ka Vācijas handbola izlasē tik latvisks vārds? To skaidroja Inita Kresa Katkovska. Rīt, 3. augustā, starts mūsu riteņbraucējam Tomam Skujiņam, kuram pirms pāris nedēļām vienā no „Tour de France” jeb tieši slavenās Francijas tūres posmiem izdevās finišēt ceturtajam. Šoreiz gan ir jāstartē individuāli par savu valsti, nevis komandās, un to, kāpēc tā ir būtiska atšķirība, skaidro pats Toms.  Rīt priekšsacīkstēs startēs arī kārtslēcējs Valters Kreišs, kā arī cīņu priekšsacīkstēs turpinās pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa/Anastasija Samoilova. Viņu pretinieces būs kanādietes Melisa Hjūmena-Paradesa/Brendija Vilkersone. Šovakar vēl priekšā starti mūsu vieglatlētēm - 19:10 Latvijas vadošā vidējo distanču skrējēja Agate Caune startēs 5000 metru distances pirmajā priekšskrējienā. Savukārt piecas minūtes vēlāk sāksies trīssoļlēkšanas kvalifikācija sievietēm, un tur starp dalībniecēm būs Rūta Kate Lasmane. Viņa ir ne tikai spēļu debitante, bet arī 3x3 basketbolista Kārļa Lasmaņa māsa, un Kārlis jau devis padomu māsai pirms nozīmīgā starta. 

Šodien, 30. jūlijā, olimpiskajās spēlēs Parīzē Latvijas sportistiem dalība trīs disciplīnās – peldēšanā, basketbolā un BMX frīstailā. Runājam par aizvadītājiem un gaidāmajiem startiem, uzklausām mūsu olimpisko varoņu pirmo treneru stāstus. Vispirms atskats uz vakardienu, jo pēc raidījuma izskanēšanas ēterā spēle bija pludmales volejbolistēm Tīnai Graudiņai un Anastasijai Samoilovai. Viņas pirmajā grupas spēlē divos setos piekāpās šveicietēm Esmē Bēbnerei un Zojai Veržē-Deprē (15:21, 14:21). Pēc mača lielu daļu vainas uzņēmās Graudiņa, kurai bija jātur liela slodze, jo šveicietes visu spēli savas serves raidīja tieši viņai, pie kā sportiste nav pieradusi. Treneris Aigars Birzulis savulaik bija tas, kurš salika kopā duetu Graudiņa / Kravčenoka (tagad Samoilova). Viņš ilgstoši duetu trenējis un kopā piedzīvoti daudzi zelta mirkļi. Treneris komentē šveiciešu trenera izvēlēto taktiku aizvadītajā spēlē. Nākamā spēle Tīnai Graudiņai un Anastasijai Samoilovai rīt, 31. jūlijā, jātiekas ar paragvajietēm Džulianu Poleti/ Mičelu Valjenti. Šodien, 30. jūlijā, agrā pēcpusdienā 200 metru brasā vīriešiem startēja Latvijas peldētājs Daniils Bobrovs. Viņš savā priekšpeldējumā ieņēma pēdējo 8.vietu ar rezultātu divas minūtes 13.66 sekundes un ar to nebija gana, lai kvalificētos pusfinālam. Kopumā viņš palika 21.vietā 25 peldētāju konkurencē. Raidījuma skanēšanās laikā turpinās BMX frīstaila sacensības, kurās piedalās Ernests Zēbolds. Bet plkst. 19.35 pirmā 3x3 basketbola olimpiskā čempione Latvija uzsāks mēģinājumu aizstāvēt savu Tokijā izcīnīto zeltu. Jāspēlē ar Lietuvas izlasi. Latvijas Radio Ziņu dienesta X kontā šodien veiktajā aptaujā 13% atzīmēja, ka viņi kā līdzjutēji būs apmierināti tikai ar zeltu, 54% būs gana ar jebkuru godalgu, bet 28% būs mierā vienkārši ar sajūtu, ka puiši paveikuši maksimumu, lai kāds būtu beigu rezultāts šajā turnīrā. Cik kaujiniecisks noskaņojums ir pašiem basketbolistiem, par to saruna ar Latvijas Radio korespondentu Parīzē Tāli Eipuru.  Noslēgumā uzklausām basketbolistu Naura Mieža un Kārļa Lasmaņa pirmos trenerus Andri Eglīti un Gintu Fogeli.

Parīzes olimpiskās spēles ir atklātas! Neraugoties uz nemitīgo lietu, gandrīz četru stundu garā atklāšanas ceremonija notika bez aizķeršanās. Olimpiskā uguns ir iedegta un sportisti simboliski ar kuģīšiem pa upi “iepeldēja” spēlēs. Latvijas delegācija bija vienā kuģītī ar Libānu, Libēriju un Lībiju. Mūsējie bija pirmie un kuģīša pašā priekšā plīvoja Latvijas karogs, ko bija gods turēt 3x3 basketbolistam Naurim Miezim un pludmales volejbolistei Tīnai Graudiņai. Uzklausām viņu emocijas pēc ceremonijas. Atklāšanā piedalījās 13 Latvijas sportisti no 29, un viņu vidū šoreiz nebija mūsu šāvēji, jo viņiem jau šodien, 27. jūlijā, visai agri bija jāsāk savas sacensības teju 300 km attālumā esošajā Šatorū.  Lauris Strautmanis savā olimpisko spēļu debijā 10 metru distancē ar pneimatisko pistoli nevienā no sešām sērijām vairāk par 96 punktiem nesakrāja un ar 572 punktiem summā ieņēma 21. vietu 33 šāvēju konkurencē. Tā kā finālam kvalificējās astoņi labākie, tad Strautmanim sacensības līdz ar šo 21. vietu arī noslēdzās. Viņš pēc starta atzina, ka mazliet pievīlusi koncentrēšanās. Arī Agate Rašmane 10 metru distancē ar pneimatisko pistoli dāmu konkurencē netika finālā, viņai 570 punkti summā un 23. vieta. Līdz labāko astotniekam Agatei pietrūka 7 punktu. Pēc starta viņa norādīja uz lielo karstumu, ar ko jācīnās.  Abiem, Rašmanei un Strautmanim, vēl priekšā kopējs starts jaukto komandu sacensībās 10 m ar pneimatisko pistoli, tur jāsāk ar kvalifikācijas sacensībām 29. jūnijā. Tās Laurim būs pēdējās Parīzē, bet Agatei vēl plānota dalība pēc nepilnas nedēļas arī šaušanā no 25 metru distances.  Šodien 1. kārtas spēli tenisā bija jāsāk arī Latvijas labākajai tenisistei Aļonai Ostapenko. Organizatori bija lēmuši, ka spēle jāaizvada Simonas Matjē vārdā nosauktajā trešajā lielākajā Rolanda Garosa stadiona kortā, taču tas ir korts bez jumta seguma. Tā kā lietus Parīzē aizvien nav mitējies, spēles sākšanās joprojām ir aizkavēta. Noslēgumā atzīmēsim vēl vienu olimpisko spēļu debiju – Latvijas basketbola tiesnesis Gatis Saliņš šodien bija galvenais tiesnesis pašā pirmajā basketbola turnīra spēlē starp Austrāliju un Spāniju. Tā noslēdzās ar austrāliešu panākumu, bet bez Saliņa mačā strādāja arī otrs mūsu tiesnesis šajās spēlēs Mārtiņš Kozlovskis, kurš visa mača garumā atradās pie video ekrāna un veica video tiesneša pienākumus.  Šī ir pirmā reize, kad olimpisko basketbola turnīru uzticēts tiesāt diviem Latvijas arbitriem. Mārtiņam Kozlovskim jau ir arī Tokijas spēļu pieredze, bet Gatis Saliņš ir debitants. Kāda ir abu tiesnešu līdzšinējā pieredze un kas no Latvijas pārstāvjiem jau izjutuši olimpisko gaisotni, skaidroja Inita Kresa-Katkovska.

Šajā podkāsta epizodē dzirdēsi diskusijas ierakstu no sarunu festivāla "LAMPA" diskusijas, kurā runājām par mākslīgā intelekta (MI) lomu Latvijā, aplūkojot tā attīstību un ietekmi no dažādām perspektīvām. Diskusijas dalībnieki - Evita Simsone, NVA direktore; Kaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors; Artūrs Mednis, aģentūras New Black dibinātājs un Anna Andersone, Startschool un Riga TechGirls vadītāja - dalās ar savām zināšanām un pieredzi.Aplūkojam jaunākos pētījumus un datus par MI izmantošanu darba vietās, ekonomisko ietekmi un izaicinājumiem, ar kuriem saskaras uzņēmumi un darbinieki. Diskutējam par iespējām, ko sniedz MI, un arī par to, kā nodrošināt atbilstošas apmācības un prasmes, lai maksimāli izmantotu šīs tehnoloģijas potenciālu. Noslēgumā dalībnieki dalās ar saviem ieteikumiem, lai Latvija varētu maksimāli izmantot MI potenciālu nākamajos 5-10 gados. Neaizmirstiet noklausīties šo epizodi un iegūt vērtīgas atziņas par MI nākotni Latvijā!Viesi:Evita Simsone, NVA direktoreKaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors, Jūrmalas Futbola skolas direktorsArtūrs Mednis, aģentūras New Black dibinātājs un vadītājs, AI guruAnna Andersone, Startschool un Riga TechGirls vadītājaSaruna notiek kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA). Ja Tu vēlies atbalstīt manu darbu, tev ir iespēja nopirkt man zaļo tēju šeit - https://www.buymeacoffee.com/medne. Paldies!Ilze HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika HR PODCAST PLUS: Šajās epizodēs, kopā ar personāla vadības eksperti un organizāciju psiholoģi Elīnu Bulāni, diskutējam par dažādiem jautājumiem, par kuriem vairums gribētu runāt, taču tomēr izvēlas paklusēt.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Šajā podkāsta epizodē dzirdēsi diskusijas ierakstu no sarunu festivāla "LAMPA" diskusijas -  "Vai moderna darba vide nozīmē lojālu darbinieku?" Sarunu vadīju es - Ilze Medne, Integrālais koučs un HR Podcast vadītāja, sarunā piedalījās -  Edgars Pīlips, Luminor grupas darbinieku pieredzes un atalgojuma daļas vadītājs Pārsla Baško, Printful Grupas globālā personāla direktore Mārtiņš Panke, SEB Global Services biznesa pakalpojumu centru Rīgā un Viļņā komunikācijas vadītājs.   Vai mūsdienu darba vietas spēj nodrošināt darbinieku laimi un apmierinātību? Noklausies!Runājām par tādiem jautājumiem  kā:Pētījumi rāda, ka 39% darbinieki uzskata, ka par labbūtību ir jārūpējas darba devējam, tātad tās rūpes pamatā tiek sagaidītas no organizācijas, no vadītāja - nāciet un parūpējaties par mani. Kas ir tas, ko visbiežāk sagaida no darba devēja?20% no pasaules (aptaujātajiem) darbiniekiem izjūt vientulību, strādājot attālināti, būtībā esot vienatnē, kas parādās arī darbinieku iesaistes rādītājos, kas Eiropā ir vieni no zemākajiem, tikai 13% (Gallup) jūtas iesaistīti un viņiem patīk savs darbs. Kā jums šķiet, ko esam izdarījuši nepareizi?Kas ir moderna darba vide un kā tā ietekmē lojalitātes rādītājus, kā to nomērīt?Kā modernizācija un tehnoloģijas maina darba vidi, un vai šīs pārmaiņas veicina vai, tieši pretēji, mazina darbinieku lojalitāti.Diskutējam par darba vides mērķi, darba kultūras nozīmi, lojalitātes un autonomijas līdzsvaru, kā arī par stresa un labbūtības jautājumiem mūsdienu darba vidē.Saruna notiek kopā ar Nodarbinārības valsts aģentūru (NVA). Ja Tu vēlies atbalstīt manu darbu, tev ir iespēja nopirkt man zaļo tēju šeit - https://www.buymeacoffee.com/medne. Paldies!Ilze HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika HR PODCAST PLUS: Šajās epizodēs, kopā ar personāla vadības eksperti un organizāciju psiholoģi Elīnu Bulāni, diskutējam par dažādiem jautājumiem, par kuriem vairums gribētu runāt, taču tomēr izvēlas paklusēt.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Vai mums būtu jāzina, ko ēdam – burtiski? Visi šie kodi, burti un skaitļi – ko tie nozīmē? Par to, kā orientēties pārtikas produktu sastāvā un kam jāpievērš uzmanība, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu "Uzturs" un "Uzturzinātne" direktore, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas prezidente Lolita Neimane, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvis Pēteris Liniņš un Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece. Raidījumā diskutējam par pārtikas marķējumi sistēmu „Nutri-Score”, kas radīta Francijā un pēdējā laikā arvien vairāk tiek ieviesta arī Latvijā. Tā sniedz iespēju viegli novērtēt produkta uzturvērtību un salīdzināt dažādus vienas kategorijas produktus, lai veicinātu sabiedrības izpratni par veselīgāku uzturu un palīdzētu izvēlēties. Produkti, kas marķēti ar zaļu krāsu, ir produkti ar augstāku uzturvērtību, savukārt produkti, kas marķēti ar tumši oranžu (vai sarkanu), ir produkti, kas satur lielāku sastāvdaļu daudzumu, kas būtu jāierobežo ikdienas uzturā. Uzklausām arī pircēju domas par to, vai šāda sistēma palīdz izvēlēties veselīgāku pārtiku. Varbūt būtu nepieciešama vēl kāda papildus sistēma, kas norādītu produktu veselīgumu vai tieši pretēji.  

Krustpunktā speciālizlaidums. Turpinās balsu skaitīšana Eiropas Parlamenta vēlešanās. Ir zināmi neoficiālie dati. Oficiāli  vēlēšanu rezultātus Latvijā paziņos pēc visu vēlēšanu iecirkņu slēgšanas visās ES dalībvalstīs – pusnaktī, naktī uz pirmdienu, 10. jūniju. Kāda bijusi vēlētāju izvēlē un kādi tuvākie darbi gaida jaunievēlētos deputātus, analizē žurnāla "Ir" žurnālists Pauls Raudseps un politologs Juris Rozenvalds. Sazināmies ar partiju pārstāvjiem. Uzklausām Arvilu Ašeradenu no "Jaunās Vienotības", Robertu Zīli no Nacionālās apvienības, Nilu Ušakovu no "Saskaņas", Tāli Linkaitu no Jaunās Konservatīvās partijas. Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā līderos ir partiju apvienība "Jaunā Vienotība" (JV) un Nacionālā apvienība (NA). Par to liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Piemēram, Valmieras novadā, kur abas šīs partijas tradicionāli guvušas labus panākumus, pēc gandrīz puses balsu saskaitīšanas, JV bija saņēmusi ap 30% vēlētāju atbalstu, bet NA - ap 25%, kamēr tuvākajiem konkurentiem "Latvijas attīstībai" (LA) un "Apvienotajam sarakstam" (AS) bijis ap 10% vēlētāju atbalsta. Tomēr ne visur Latvijā šo divu partiju pārsvars pār konkurentiem bijis tik ievērojams. Piemēram, Rīgas Zolitūdes un Pļavnieku iecirkņos jau tradicionāli uzvarējusi sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa". Galvaspilsētā salīdzinoši labāk veicies arī partijai "Progresīvie". Ar vēlētāju aktivitāti Latvijas novados var iepazīties šeit.  

Pirkt akcijas pasaules tirgos ir viens, cita lieta ir Baltijas akcijām. Vai šajā tirgū var gūt peļņu, zinot, ka mūsu vietējā akcijas tirgū indekss aizvadītajā gadā pieauga tikai par 4.19%? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē "Investoru kluba" izpilddirektors Kaspars Peisenieks un "INVL Asset Managment" vadītājs Andrejs Martinovs. Uzklausām arī pieredzes stāstu. Elīna Kolāte ieguldījumus sāka veikt pirms deviņiem gadiem, tātad jau uzkrājusi zināmu pieredzi un stāsta, ka sākumā lielas izpratnes par ieguldīšanu nebija ne tikai iedzīvotājiem, bet arī bankām. Eīna ir naudu gan nopelnījusi, gan zaudējusi, un uzkrājums lieti noderēja brīdī, kad pašai samazinājās ienākumi.

Jo vairāk paplašinās iespējas pirkumiem internetā, jo lielāka nozīme ir digitālajam mārketingam, lai pircējs preci vispār spētu pamanīt. Tomēr digitālā vide mainās ļoti strauji un tas kas labi strādāja vakar, šodien jau vairs nedarbojas. Par jaunākajām digitālā marketinga tendencēm saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "iMarketings.lv" pārstāvis Sergejs Volvenkins, e-komercijas biznesa vadītāja "Mēness aptiekā" Sniedzīte Vilmane, "Madara Cosmetic" pārstāvis Denis Paškovs. Covid pandēmijas laikā uzplaukumu piedzīvoja pārtikas iegāde interneta platformās. Pēc pandēmijas cilvēki atkal vairāk iepirkās veikalos, bet joprojām ir daļa sabiedrības - jaunās ģimenes ar bērniem, arī seniori, kas izmanto iespēju pārtiku pasūtīt ar piegādi mājās. Uzklausām divu lielāko pārtikas veikalu tīklu pārstāvjius, kas izveidojuši interneta veikalus.

Līdz laikam, kad no ziemas guļas sāks mosties ērces, ir krietnas nedēļas un varbūt pat mēneši. Tas nozīmē, ka vēl ir laiks vakcinēties pret ērču encefalītu. Kāpēc vakcinēšanās ir svarīga un kā tikt galā ar bakteriālajām infekcijām, ko pārnēsā ērces, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro asociētais profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Zavadska. Uzklausām, ko iedzīvotāji Kurzemes mazpilsētā Kandavā domā par ērcēm un vai potējas pret ērču encefalītu. Stāstot par vakcināciju, Dace Zavadska atklāj, ka ir pagarināts intervāls starp balstvakcinācijām. "Ir pagarināts intervāls balstvakcinācijai pēc ceturtās devas. Ja iepriekš vakcinējāmies ik pēc pieciem gadiem un vēlākā vecumā seniori ik pēc trīs gadiem, tagad, neatkarīgi no devas, pēc ceturtās devas esam pagarinājuši uz desmit gadiem [intervālu]. Tas viss, protams, ir zinātniskos pierādījumos balstīts, gan Latvijas pierādījumos," norāda Dace Zavadska. "Kopš 2016. gada esam valsts līmeņa pētījumus veikuši par ērču encefalītu veikuši, tajā skaitā par vakcīnu efektivitāti. Mēs neesam vienīgie. Tāda doma ir bijusi arī citās Eiropas valstīs ārstiem un zinātniekiem. Šoreiz varam sevi paslavēt, jo esam vienīgā valsts Eiropā ar valsts līmeņa pētījumiem pierādījusi to, ko citi ir izdarījuši reģionālāk vai Šveice, piemēram, bez jebkāda zinātniska pamatojuma pagarināja šo intervālu jau pēc trešās devas. Mūsu dati rāda, ka to varam izdarīt pēc ceturtās devas." Arī bērniem pēc ceturtās vakcīnas ir desmit gadu intervāls balstvakcīnai. Bieži par sekām, ko raisījis ērču encefalīts, domājot, ir tādas, ko reizēm nesaistām savā prātā ar pārslimotu ērču encefalītu – tie ir atmiņas traucējumi, kognitīvās spējas, redzes traucējumi, mācīšanās traucējumi bērniem, arī galvassāpes. "Par to pēdējos gados Eiropā runājam. Ja esi it kā izveseļojies un fiziski funkcionē, ir daudzas lietas, kas ir pierādītas kā sekas pēc ērču encefalīta," atzīst Dace Zavadska. Guntis Karelis piebilst, ka sekas ir pat pusei pacientu. To var noteikt, to traktē kā dzīves kvalitātes pasliktināšanos.

Ukraina jau vairāk nekā pusotru gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu. Par veidiem, kā diaspora palīdz Ukrainas bēgļiem Eiropā un kā mainījusies dažādu valstu valdību atbalsta politika nevalstiskajām organizācijām, kuras atbalsta bēgļus, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Uzklausām arī brīvprātīgo stāstus par pieredzēto, sniedzot palīdzīgu roku ukraiņu ģimenēm. Sarunājas Sigita Struberga, politoloģe no Latvijas Transatlantiskās organizācijas, organizācijas “Sievietes drošībai” valdes priekšsēdētāja, Linda Jākobsone-Gavala, biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle, Vācijā mītošā Laura Ritenberga-Kindere, brīvprātīgā, ikdienas darbā zvērināta tulce Vācijas tiesās, Rita Andersone, brīvprātīgā bēgļu atbalstītāja no Viduszviedrijas latviešu apvienības, un Ritma Prokopčenko, Dublinas latviešu skolas “Saulgriezīte” vadītāja, brīvprātīgā, kas iesaistījās Īrijas Sarkanā krusta aktivitātēs. 

Latvijā šobrīd oficiāli ir reģistrēti 1900 mājražotāju un to skaits turpina pieaugt. Vai mājražošana ir daļa no latviešu kultūras koda? Arī par to spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot, kad gan klātienē, gan ierakstos tiekamies ar Latvijas mājražotājiem. Raidījuma viesi: zemnieku saimniecības "Zutiņi" saimniece Rūta Beirote, kooperatīvās sabiedrības "Latvijas liellops" vadītāja Alma Bērziņa, Lauku konsultācijas un izglītības centra pārstāve Iveta Tomsone un Mazjūras zvejnieku biedrības priekšsēdētājs, zvejnieks Andris Cīrulis. Ierakstā uzklausām Simonu Ģērmani un Jāni Zilveri. Mājražotāja Simona Ģērmane jau septiņus gadus savā virtuvē cep četru veidu maizi ar dažādām piedevām. Svētkos Simona cep īpašu svētku maizi un Latvijas Radio žurnālisti Dainu Zalamani viņa sagaidīja ar maizes klaipu sarkanbaltsarkanā krāsā. Jānis Zilvers augļkopības saimniecību "Pīlādži" Siguldas novadā izveidoja pirms 33 gadiem. Šobrīd saimniecībā strādā arī abi Jāņa dēli. Uzklausām Jāni un viņa jaunāko dēlu Reini, kas vada "Zilver" dzērienu darītavu.

Noslēdzam raidījumu ciklu par vietām, kam cilvēka prāts un rokas ir devušas jaunu dzīvi. Vidzemē viesojāmies Maizes mājā, Zemgalē - Igo mākslas un mūzikas centrā "Ceplis", Latgalē - Andrupenes lauku sētā, bet šodien esam Kurzemē - Nurmuižā Talsu novada Laucienas pagastā, kas ir lielākais un vecākais muižas komplekss Latvijā un ir ne tikai Talsu novada tūrisma pērle. Šo vietu visdrīzāk gaidīja bēdīgs liktenis, lēna pārvēršanās par drupu kaudzi, neskatoties uz to, ka Nurmuiža ir kultūras piemineklis. Tomēr 2000. gadu sākumā notika brīnums un lielākais un vecākais muižas komplekss ieguvis jaunu dzīvi. Gandrīz 20 gadi bija nepieciešami, lai no nolaistas un puspamestas vietas Nurmuiža pārtaptu par elegantu atpūtas centru. Par Nurmuižas pagātni, tagadni un nākotni stāsts raidījumā. Iepazīstina un par tūrisma iespējām Talsu pusē stāsta novadpētnieks, Nurmuižas pārvaldnieks un gids jeb "Nurmuižas dvēsele" Aldis Denčiks, Nurmuižas "garšu virtuozs" Jurijs Benko, Talsu tūrisma informācijas centra vadītāja Līga Svarinska. Raidījumā piedalās arī dziedātājs Miķelis Ābols.    

Improvizētas kafejnīcas lauku sētās un māju pagalmos viesus mielo ar gardiem ēdieniem… Kas piedāvā šo iespēju un kur tas notiks, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Skujenes mājas kafejnīcas saimniece Signe Šlosberga un galamērķa "Vidusdaugavas garšu viļņi" koordinatore Lauma Āre. Sazināmies ar kafejnīcu saimniekiem. Inese Šīrava atklāj, ka Mājas kafejnīcu dienas aizsākās kā Covid laika projekts, lai mudinātu cilvēkus ceļot pa Latviju un kaut ko jaunu ieraudzīt. Iepriekš līdzīgs projekts bija jau organizēts Līvu krastā, no tā radās ideja, ka varētu organizēt visā Latvijā. Novadu koordinatori apzināja saimniekus, kas vēlētos vienu nedēļas nogali uzņemt viesus. "Nelaidiet garām iespēju, tā ir īsta garša!" mudija Inese Šīrava. Ar Mājas kafejnīcu piedāvājumu var iepazīties internetā. Pirms doties ciemos, vēlams saimniekus pabrīdināt, ka būsiet, lai var plānot apmeklētāju skaitu, lai visi būtu apkalpoti, apčubināti, laimīgi un paēduši. Signe Šlosberga Mājas kafejnīcu kustību pielīdzina Dziesmu svētku kustībai, kas turpinās. Tie ir lauki, reģioni, specifiskas vietas. Cilvēkiem ir iespēja tuvu redzēt lauku dzīvi, kas katrā vietā ir citāda. "Nevis braukt uz restorānu Spānijā, bet izmantot mūsu īso vasaru un apceļot Latviju. Ieiet mājās, kas ir visbrīnišķģākais veids, kā iepazīt Latviju un Latvijas laukus,” vērtē Signe Šlosberga. "Dienas laikā var paspēt uz vairākām, bet jāplāno arī vēdera ietilpība," atgādina Lauma Āre. Brokastis vienā skaistā vietā, pusdienas – otrā, launags – vēl trešajā. Vidusdaugavas garšas varēs izbaudīt 22. un 23. jūlijā. Skujenes garšas – 5. un 6. augustā. Sazināmies ar kafejnīcas "Pie burves" Saldū saimnieci Māru Burvi, kura aicina uz dārza ballīti pagājušā gadsimta 50. gadu stilā. Ballītē tiks klāts bufetes tipa galds, un ēdienu gatavošanā izmantotas receptes no 1938. gadā izdotās grāmatas „Mājturības leksikons”. Skanēs dziesmas, kuras bija aizliegtas, bet zināja un dziedāja visi. Uz dārza ballīti dāmām vēlams ierasties puķainās kleitās. Uzklausām arī SUPerīgas maltītes Carnikavā piedāvātāju Ventu Strautmani. Viņa pamatnodarbošanās ir SUP un laivu piedzīvojumu organizēšana un Mājas kafejnīcu dienā piedāvās iespēju baudīt pašu gatavotas maltītes uz milzīga SUP dēļa piknika noskaņās ūdenstūrisma maršruta laikā Carnikavā.  

Dažreiz slimība slēpjas aiz kā cita, un mēs nemaz to tā uzreiz nevaram „atšifrēt”. Tomēr arī retajām slimībām ir savas, konkrētas pazīmes, kas tomēr ļauj tās atpazīt. Šoreiz par miastēniju – kas ir šī slimība un kā tā izpaužas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ieva Glāzere, pieredzē dalās miastēnijas paciente Kristīne Kiršbauma. Uzklausām ģimenes ārsti Alisi Nicmani-Aišpuri. Ieva Glāzere skaidro, ka miastēnija ir smags, kādreiz pat nāvējošs muskuļu vājums, kas ir ļoti reta autoimūna slimība. Tas nozīmē, ka paša organisma imūnās šūnas uzbrūk specifiskai vietai organismā. Kā cilvēkam saprast, ka tas ir vairāk nekā nogurums? Kristīne Kiršbauma pārstāv arī miastēnijas pacientu organizāciju un "veidojot pacienta portretu", viņa sapratusi, ka bieži cilvēki norāda uz nogurumu, ko bieži noraksta uz mūsu straujo dzīves ritmu. "Mēs visi strādājam, mums ir hobiji, mums ir ģimene. Tad ir kādi uzplaiksnījumi veselībā, kur parādās šis vājums un cilvēki dodas pie speciālistiem. Bieži vājums pāriet pēc laika, izmeklējumi neko neuzrāda un cilvēki tā dzīvo gadiem, kamēr pazīmju kopums sāk velties kā sniega bumba un tajā brīdī viņš bieži jau nonāk slimnīcā, kur uzstāda diagnozi," norāda Kristīne Kiršbauma. Konkrētas cēlonis slimībai nav zināms. Iespējams, tāpēc, ka šī ir retā slimība, to nav arī iespējams ātri diagnosticēt.