Podcasts about konvencija

Atzīmējot UNESCO Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 70. gadadienu, Latvijā 14. oktobrī aizvadīta starptautiska konference “Kultūras mantojums un drošība”. Kā bruņoti konflikti ietekmē kādas kopienas kultūrvēsturisko mantojumu? Vai kultūra var eksistēt teritorijā, kur ilgstoši nav miera, un kā saglabāt to, kas ir tik trausls, kā sena ēka vai muzeja kolekcija, un nebūs pirmais, ko parasti glābsim krīzes laikā?  Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Inga Surgunte, Starptautiskās pieminekļu un ievērojamu vietu padomes (ICUMUS) pārstāve Alma Kaurāte un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Civilmilitārās sadarbības vecākais eksperts Ričards Batarags. UNESCO Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā mērķis ir stiprināt mieru, veicinot kultūru daudzveidību un savstarpēju cieņu valstu starpā. 1954. gadā Hāgā pieņemtā Konvencija ir pirmais starptautiskais tiesiskais regulējums, kas pilnībā veltīts kustamā un nekustamā mantojuma aizsardzībai. Konvencija un tās divi Protokoli nosaka pamatprincipus un rīcību mantojuma aizsardzībai bruņotu konfliktu gadījumā. Konference Lativjā turpināja Eiropas kultūras mantojuma dienu Latvijā uzsākto tēmu “Kultūras mantojuma pieejamība un drošība” un pasteidzināja kopējo kultūras nozares civilās aizsardzības plāna izstrādi, kā arī pievienošanos Hāgas konvencijas 2. protokolam. Seno ēku atjaunošanas principi Jā vēlamies labu vēsturisko ēku restaurāciju, tad, pirmkārt, šis darbs jāuztic speciālistiem un otrkārt, nav jāvairās ēku atjaunošanas gaitā izmantot autentisko materiālus, tā, runājot par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, saka arhitekts Reinis Liepiņš. Kāpēc jāuzmanās ar cementu, slavas dziesma kaļķim un stiklam un kāpēc jāciena savs mantojums, par to saruna ar arhitektu. Ejot intervēt arhitektu Reini Liepiņu, ceļš veda gar Okupācijas muzeju, kur Strēlnieku laukumā vēl līdz oktobra beigām ir skatāma ceļojošā izstāde   “1944. gads – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”. Tur var aplūkot, kā 1944. gadā  Vācijas un Padomju armijas karadarbībā tika izpostītas sešas Latvijas  pilsētas – Rēzekne, Gulbene, Bauska, Jelgava, Valmiera un Rīga. Lielfromāta fotogrāfijās var redzēt minētās pilsētas pirms un pēc to vēsturisko ainavu iznīcināšanas, un var salīdzināt, kāds skats tur ir šodien: vai tā ir restaurēta baznīca, vai tukšs betona plāksnēm izklāts laukums, vai pagājušā gadsimta 60.-80. gados saceltie kastīšu formas daudzdzīvokļu nami.    Sižetu sāku ar šādu ievadu, jo saruna ar Reini Liepiņu  ir par to, kādā veidā gan laika zoba sagrauztais, gan arī reiz sapostītais kulturvēsturiskais mantojums tiek atjaunots. Ar piebildi, ja vispār ir kas palicis pāri no vēsturiskām ēkām. Arhitekts atzīst – galvenais ir cieņa un sapratne par senu  ēku. Reiņa Liepiņa un viņa dibinātā arhitektu biroja „Sudraba arhitektūra” zināmākais  darbs ir  Rīgas preču stacijas  noliktavas ēkas pārveide par  kultūras telpu, ko pazīstam ar nosaukumu „Hanzas perons”, tāpēc jautāju viņam, vai pieeja ir vienāda – atjaunojot, piemēram, senu noliktavas ēku,  Kurzemes zemnieku sētu vai baroka stilā celtu pili?        

Francijā neveicas ar valdības izveidi. Radikāļi triumfē Tīringenes landtāgā Vācijā. Protestētāji ģenerālstreikā Izraēlā prasa panākt "Hamās" gūstekņu atbrīvošanu. Aktualitātes pasaulē analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, direktors Māris Cepurītis. Sazināmies ar kultūrpētnieku Denisu Hanovu un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieci un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāju Sintiju Broku. Ko atpūtīs Elizejas virpuļviesulis? „Makrona jaunā premjerministra meklējumu virpuļviesulis ved franču politiku neprātā” – tādu virsrakstu savai 3. septembra publikācijai likusi izdevuma „Politico” Francijas korespondente Klea Kolkuta. Nepiepildījās daudzu cerētais, ka prezidents nominēs valdības vadītāju pirmdien, un dažādas prominences līmeņa un pieredzes politiķi un ierēdņi cauri Elizejas pilij šais dienās zibējuši kā karuselī. Šo politisko šovu Francijai nodrošinājušas pēdējās Nacionālās asamblejas vēlēšanas, radot parlamentu, kurā kreiso, centrisko un labējo spēku pozīcijas ir tik līdzvērtīgas, ka neviens nav disponēts kompromisam. Tikām arvien tuvāk nāk 1. oktobris, kad likums liek valdībai iesniegt parlamentam nākamā gada budžeta projektu. Kreiso spēku bloks „Jaunā Tautas fronte”, kurai ir lielākā frakcija parlamentā, jau jūlija nogalē izvirzīja savu premjera kandidāti – līdzšinējo Parīzes Mērijas finanšu un iepirkumu direktori, 37 gadus veco Lūsiju Kastē. Prezidents Makrons līdz šim noraidījis viņas kandidatūru, norādot, ka kreiso mazākuma valdībai nav cerību uz parlamenta vairākuma uzticības balsojumu. Kā atbilde sekoja galēji kreiso – partijas „Nelokāmā Francija” – uzsāktā kampaņa prezidenta atstādināšanas procedūru. Pirmdienas rītā kā vadošais pretendents tika uzlūkots agrākais premjerministrs Bernārs Kaznovs; līdz 2022. gadam Sociālistiskās partijas biedrs, tagad – paša nesen dibinātās kustības „Konvencija” līderis. Tomēr jau pusdienlaikā tika minēts cits – līdz šim politikā mazpazīstams sociālekonomisko jautājumu eksperts, likumdevējus konsultējošas organizācijas Ekonomikas, sociālo lietu un vides padome prezidents Tjerī Bodē; bet otrdienas rītā viņu šai kvalitātē nomainīja kādreizējais ministrs, šobrīd – Odefrānsas reģiona prezidents, konservatīvās Republikāņu partijas pārstāvis Ksavjē Bertrāns. Pēdējo divu dienu laikā uz Elizejas pili tikuši aicināti ne vien parlamenta augšpalātas Senāta līderis Žerārs Laršē un Republikāņu parlamenta frakcijas līderis Lorāns Vokjē, bet arī bijušie Francijas prezidenti Nikolā Sarkozī un Fransuā Olands, kas licis kādreizējam Olanda publiskās saziņas pārstāvim Gaspāram Gantdzēram pajokot, ka sekošot Francijas Kinoakadēmijas balvas „Cēzars” ieguvēji un valobrauciena „Tour de France” uzvarētāji. Jādomā gan, ka prezidentam Makronam par šādiem jokiem smiekli nenāk, ciktāl izeja pašreizējai politiskajai krīzei, kā šķiet, joprojām nav samanāma. Radikāļi triumfē „Pirmoreiz kopš Otrā pasaules kara kādā Vācijas zemē pie varas ir galēji labējie,” – šāda konstatācija šais dienās sastopama ne viena vien pasaules medija slejās. Runa ir par svētdien, 1. septembrī, notikušo Tīringenes landtāga vēlēšanu rezultātiem, kas nesuši graujošu sagrāvi šīs Vācijas federālās zemes līdzšinējai kreisajai koalīcijai un uzvaru labēji radikālajai, antikonjunktūras partijai „Alternatīva Vācijai”. Divi no līdz šim pie varas Tīringenē bijušajiem spēkiem – brīvie demokrāti un zaļie – vispār palikuši aiz jaunā landtāga borta, Kreisā partija zaudējusi vairāk nekā pusi mandātu, savukārt sociāldemokrātiem, kuriem arī līdz šim te nav bijuši spoži rezultāti, šis esot vājākais sniegums visā pēckara federālo zemju vēlēšanu vēsturē. Savukārt „Alternatīva Vācijai”, kuru šajā zemē vada viens no odiozākajiem tās pārstāvjiem Bjerns Heke, ieguvusi lielāko frakciju ar 32 no 88 mandātiem. Visai pārliecinoši Tīringenē debitējusi arī šī gada sākumā nodibinātā kreisi populistiskā partija „Zāras Vāgenknehtas savienība”, iegūstot trešo lielāko frakciju landtāgā. No tradicionālajām konjunktūras partijām vienīgi kristīgajiem demokrātiem izdevies noturēt un pat nedaudz uzlabot savas pozīcijas, taču kopējais iznākums ir tāds, ka Tīringenes landtāgā stabils vairākums tagad būs radikāļiem – „Alternatīvai Vācijai” un „Zāras Vāgenknehtas savienībai”, nemaz jau nerunājot par to, ka arī partija „Kreisie” līdz šim tikusi uzskatīta par radikālu spēku. Kas attiecas uz abiem pirmajiem – alternatīvistiem un vāgenknehtiešiem – tad, kaut vieni ir labējie, bet otri kreisie radikāļi, viņiem netrūkst kopīgā: vispārējā populistiskā ievirze, migrantu tēmas ekspluatācija un negatīva attieksme pret atbalstu Ukrainai. Līdzīga un tāpat neiepriecinoša tradicionālajām konjunktūras partijām ir politiskā ainava arī otrā federālajā zemē, kur svētdien notika landtāga vēlēšanas, proti – Saksijā. Arī te vissmagāko sakāvi piedzīvojuši „Kreisie” un zaļie, vienīgi sociāldemokrāti noturējušies savās līdzšinējās, gan ne pārāk spožajās pozīcijās. Kristīgie demokrāti zaudējuši nedaudz, kas ļāvis tiem palikt lielākajai frakcijai Saksijas landtāgā, taču otro un trešo pozīciju šeit ieņem „Alternatīva Vācijai” un „Zāras Vāgenknehtas savienība”. Kopējais balsu sadalījums ir tāds, ka līdzšinējai koalīcijai – kristīgajiem demokrātiem, sociāldemokrātiem un zaļajiem – vairs nepietiek vairākuma valdības izveidei, tādā nolūkā būtu jāpiepulcina radikālā partija „Kreisie”. Taču ja pēdējie spētu vienoties ar pārējiem radikāļiem – „Alternatīvu” un „Vāgenknehtas savienību” – arī Saksijā varētu tapt radikāļu valdība. Kanclers Olafs Šolcs reaģējis uz notikušo ar aicinājumu būvēt demokrātisko partiju ugunsmūri, lai nepielaistu „Alternatīvu Vācijai” pie varas. Tikām daudzi politikas komentētāji norāda, ka šie vēlēšanu rezultāti, kas tik neiepriecinoši pašreizējās valdošās koalīcijas partijām un samērā pozitīvi kristīgajiem demokrātiem, pastiprinās spiedienu uz Šolca valdību no lielākā opozīcijas spēka – Kristīgi demokrātiskās savienības puses. Atved viņus mājās! Sestdien, 31. augustā, Izraēlas Aizsardzības spēku karavīri kādā tunelī zem Rafahas pilsētas Gazas sektorā atrada nogalinātus sešus no „Hamās” teroristu pagājušā gada 7. oktobrī sagrābtajiem izraēliešu ķīlniekiem. Pēc visa spriežot, viņi bija nošauti dienu vai divas iepriekš, kad teritorijai tuvojušies izraēliešu spēki. Pirmdien „Hamās” pārstāvis paziņoja, ka ķīlniekus apsargājošajiem kaujiniekiem doti jauni norādījumi – nogalināt gūstekņus, ja ir risks, ka izraēliešu spēki viņus varētu atbrīvot. Sešu pagājušonedēļ noslepkavoto liktenis, acīmredzot, ir šīs jaunās taktikas sekas. Šovasar Izraēlas Aizsardzības spēkiem izdevās atbrīvot vairākus ķīlniekus, un premjerministrs Netanjahu acīmredzami bija noskaņots pārliecināt Izraēlas sabiedrību, ka ir viņa spēkos gan sagraut „Hamās” militāriem līdzekļiem, gan atbrīvot ķīlniekus. Svētdien tūkstoši protestētāju pildīja ielas Jeruzalemē, Telavivā, Haifā un citās Izraēlas pilsētās, pieprasot no valdības panākt vienošanos par joprojām gūstā esošo apmēram simt ķīlnieku atbrīvošanu. Pirmdien Izraēlu teju paralizēja vispārējais streiks, protesti turpinājušies arī nākamajās dienās. Tomēr tas viss joprojām nepārliecina premjerministru mainīt savu pieeju. To viņš apliecināja arī pirmdien, kad savā pirmajā komentārā pēc baisā atklājuma Rafahā solīja vien tālāku cīņu un atriebi „Hamās”, turpinot nogalināt tās līderus. Nav noslēpums, ka partijas „Likud” partneri valdībā – radikāli konservatīvie spēki – draud gāzt viņa kabinetu, ja Izraēla neturpinās karu „līdz galīgajai uzvarai”. Tomēr analītiķi spriež, ka sabiedrības spiediens galu galā varētu likt viņam piekāpties – arvien vairāk Izraēlā ir to, kuriem šķiet, ka premjerministrs upurē ķīlnieku dzīvības savas varaskāres dēļ. Avoti valdībā ziņo, ka premjerministram bijusi visai asa vārdu pārmaiņa ar aizsardzības ministru Joavu Galantu. Pašreiz galvenais šķērslis sarunu uzsākšanai ir „Hamās” prasība Izraēlas spēku pilnīga atvilkšana no Gazas joslas, kamēr Netanjahu uzstāj, ka izraēliešu spēkiem jāpaliek t.s. Filadelfu koridorā – zemes strēmelē gar Gazas un Ēģiptes robežu. Ministra Galanta ieskatā šāda kontrole nav militāri lietderīga, jo koridorā, kas šķērso blīvi apbūvētas teritorijas, izraēliešu karavīri ir ļoti pateicīgs mērķis uzbrukumiem. Prasību par pilnīgu Izraēlas spēku atvilkšanu no Gazas sektora uztur arī tās galvenais stratēģiskais sabiedrotais – Savienoto Valstu administrācija. Sagatavoja Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Ameriški preiskovalci glede motiva poskusa atentata na nekdanjega predsednika Donalda Trumpa še vedno tavajo v temi. Podatki obveščevalcev naj bi kazali, da je atentat načrtoval Iran. A morebitnih povezav Teherana s strelcem za zdaj niso odkrili. Medtem se v Milwaukeeju nadaljuje republikanska konvencija, na kateri bodo Trumpa jutri potrdili za predsedniškega kandidata. Dogajanje doslej je bilo v znamenju njegovega izbora podpredsedniškega kandidata, to je senator iz Ohia J. D. Vance. Druge teme: - Nemčija prepovedala skrajno desno medijsko družbo Compact, obeta se ustavna pobuda za prepoved stranke AfD. - Vlada in sindikati javnega sektorja bodo podpisali dokument o usklajenosti. - Toča pri nas vse pogostejša in debelejša; v protitočni obrambi pozivajo k drugačni opremi.

Slovenijo je pretresla vest o smrti velike humanitarke Anite Ogulin. Bila je glas najšibkejših v naši družbi, za seboj pa pušča neizbrisen pečat. Da bo njeno poslanstvo živelo še naprej se bodo zavzemali njeni tesni sodelavci na Zvezi prijateljev mladine. Da so redki posamezniki, ki se dotaknejo tolikšnega števila src, kot se jih je Anita Ogulin, je slišati tudi v večini odzivov. Ostali poudarki oddaje: - Roberta Metsola vnovič izvoljena za predsednico Evropskega parlamenta. - Konvencija republikancev: po poskusu atentata na Trumpa prepričani v njegovo zmago na predsedniških volitvah. - Gospodarska zbornica podprla stavko avtoservisov proti zavarovalnici Generali.

V Milwaukeeju v Združenih državah Amerike se nadaljuje republikanska strankarska konvencija, ki uradno potrjuje Donalda Trumpa za kandidata stranke na novembrskih predsedniških volitvah. Tam je tudi naš dopisnik Andrej Stopar.

Iz Združenih držav Amerike po poskusu atentata na prvega moža republikancev Donalda Trumpa z obeh političnih polov prihajajo sporočila enotnosti. Republikanski delegati se medtem zbirajo v Wisconsinu, kjer bodo na konvenciji uradno potrdili Trumpa za predsedniškega kandidata. Varnostne ukrepe so po pričakovanjih močno zaostrili, vprašanj o smiselnosti ameriške orožarske zakonodaje pa ni zaslediti. Drugi poudarki oddaje: - Izrael v Gazi znova napadel zatočišča za begunce - Noveli interventnega zakona po lanskih ujmah se obeta podpora. - Kriminalisti še nimajo dostopa do požarišča v Portorožu.

V Milwaukeeju v ameriški zvezni državi Wisconsin poteka konvencija republikancev, na kateri je Donalda Trumpa prejel dovolj glasov za imenovanje za predsedniškega kandidata stranke. Trump je medtem sporočil, da je za podpredsedniškega kandidata izbral senatorja iz Ohia JD Vancea. Trump je v Milwaukee sicer prispel sinoči, potem ko je v soboto v Pensilvaniji preživel poskus atentata. Zaradi tega pa se bo morala ameriška tajna služba zagovarjati v kongresu.

Vsako leto 3. marca praznujemo Svetovni dan prosto živečih rastlinskih in živalskih vrst. Sam svetovni dan prosto živečih rastlinskih in živalskih vrst so Združeni narodi razglasili v letu 2013, potem ko je bila prav na 3. marec že leta 1973, podpisana Konvencija o mednarodni trgovini z ogroženimi in prosto živečimi živalskimi in rastlinskimi vrstami, s kratico CITES. Prosto živeče vrste nujno potrebujejo zaščito, saj se je na Rdečem seznamu ogroženih vrst Mednarodne zveze za varstvo narave znašlo že skoraj 100.000 vrst prosto živečih živalskih in rastlinskih vrst, ter več kot milijonu rastlinskih in živalskih vrst grozi izumrtje. Letošnji Svetovni dan prosto živečih rastlinskih in živalskih vrst nas nagovarja k raziskovanju in uporabi digitalnih tehnologij za ohranjanje prostoživečih vrst, trajnostno in zakonito trgovino s prosto živečimi vrstami ter sožitje človeka in prostoživečih vrst. Več v pogovoru Tadeja Bizilj s Primožem Glogovčanom z Zavoda RS za varstvo narave.

Zdravo. Začnemo z "mi smo za, mi smo za proti" debato o tem, kdo je za in kdo je proti in kdo je dobil Nobelovo nagrado za mir in ali je vredna vsaj pol para dingovih ledvičk. V epizodi lahko slišite surovo moč našega asistenta zvočnega mojstra, ki popravi Aljotov štender. Tudi: vrnila se je rubrika Komad tedna. Ker pa kot delodajalci sočustvujemo z delodajalci, ki svoje zaposlene premalo plačujejo, ugotovimo, da za tem stoji veliki denar. Spomnimo se tudi na legendarne filme Die Hard in počasi začnemo z epizodo. Ford tokrat spozna urednika, ki je nov in ki mu pove, da se Galaksija spreminja in z njo tudi vodnik. Mi pa se spomnimo na računovodske konvencije, ne vemo če jih majo tudi FURS-ovke in FURS-ovci in študiramo, če obstaja kakšen računovodski / dacarski podkast, s katerim bi lahko združili moči. Seveda ne pozabimo na napad brisače na novega glavnega urednika in na osebno izkaznico, ki jo "dobi" Ford.

Atgriežamies pie daudzas emocijas raisījušās Stambulas konvencijas ratifikācijas. Kāpēc tik ļoti no tā baidāmies? Pēc nesenajiem ļoti traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī, pēc kuriem publiski atklājās arī citi vardarbības gadījumi, kam nesekoja pienācīga tiesībsargājošo iestāžu rīcība, atkal atsākās diskusija par to, vai Latvijai jāpievienojas šai konvencijai, kas paredz novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Cik šī konvencija ir liels bieds, drauds vai palīgs cīņā pret vardarbību, ko piedzīvo sievietes? Krustpunktā diskutē juristi Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis, bijušais Satversmes tiesas tiesnesis un priekšsēdētājs, Saeimas deputāts (ZZS) Gunārs Kūtris, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna un asociācijas "Ģimene" valdes loceklis Kaspars Herbsts.  

V odbiti mini seriji raziskujemo Be Real, Mastodon in Discord, ki nimajo nujno veliko skupnega, se pa od uveljavljenih in velikih omrežij razlikujejo po skrbi za uporabnika in skupnost. Discord, ki živi od leta 2015, je platforma za komuniciranje skupine uporabnikov. Zakaj smo jo opazili šele zdaj in kaj ima, česar drugi nimajo? Lahko alternative preživijo in premagajo komercialna omrežja? Rebeka Žerovnik v Tehnološkem parku v Ljubljani svetuje startupom s področja zdravja, v prostem času pa vodi gikovske skupnosti. Je organizatorka konvencije ljubiteljev fantazije in znanstvene fantastike Na meji nevidnega. Zapiski: Discord | Your Place to Talk and Hang Out Društvo Gil-galad | Dom Na meji nevidnega – Konvencija ljubiteljev fantazije in znanstvene fantastike. Slovenski Comic Con Kviz! Zanimivosti iz tehnološkega sveta pošiljava tudi v elektronske nabiralnike. Naročilnica na Odbito pismo je tukaj. Razpravi o odbitih temah se lahko pridružite na Twitterju. Dosegljiva sva tudi na naslovu: odbita@rtvslo.si.  Podkast Odbita do bita je brezplačno na voljo v vseh aplikacijah za podkaste. Naročite se in podkast ocenite.  Poslušajte še: Alternativna omrežja 1: Nik Škrlec o Be Realu Alternativna omrežja 2: Luka Prinčič o Mastodonu  

Atzīmējot Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību 50. gadadienu, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija ikvienam interesentam dāvina erudīcijas spēli "UNESCO viktorīna", rosinot izzināt kultūras un dabas mantojumu pasaulē un Latvijā. Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, kas tika pieņemta 1972. gada 16. novembrī, ir viens no svarīgākajiem kultūras un dabas mantojuma stūrakmeņiem, kas palīdz apzināt un sargāt vēsturiski, mākslinieciski un zinātniski nozīmīgākās vietas pasaulē. Erudīcijas spēlē ikviens interesents ir aicināts pārbaudīt savas zināšanas par Konvenciju, kā arī kultūras un dabas mantojuma vietām Latvijā un pasaulē, kas ir iekļautas Pasaules mantojuma sarakstā un Latvijas nacionālajā sarakstā. Viktorīnā ir iekļauti 50 jautājumi ar četriem atbilžu variantiem – pa desmit tematiskiem jautājumiem piecās kārtās. Plašāk stāsta Beāte Lielmane, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāve. Vairāk par spēli var uzzināt UNESCO mājaslapā internetā.

Najpomembnejše teme tedna podrobneje analiziramo in preverjamo stališča strokovnjakov ter predstavnikov pristojnih organov. Kako njihove odločitve občutite na svoji koži? Nikola Kovačević je beograjski pravnik, ki pomaga beguncem, pa tudi drugim ljudem, ki so bili žrtve mučenja ali policijskega nasilja. Že kot mladi pravnik je na ustavnem sodišču dokazal, da je v enem od srbskih zaporov prišlo do mučenja. V zadnjem obdobju v Srbijo prihaja veliko beguncev iz Burundija, saj je Burundi v zameno za režim brez vizuma umaknil priznanje Kosova. "Govoril sem na primer z bratranci prejšnjega podpredsednika Burundija. Šli so naprej proti Evropi. Razložili so mi, da so Tutsiji bili bogata manjšina, ki so jo belgijski kolonialisti privilegirali. Imeli so zemljo, hiše, živino, oblast, policijo in vojsko. Dolgo so zatirali Hutujce. Potem pa se je to spremenilo in zdaj so Hutujci glavni. Prišlo je do tega, čemur Tutsiji pravijo zgodovinski revizionizem, Hutujci pa poprava zgodovinskih krivic. S tem, kar se dogaja v Burundiju, lahko brez težav potegnemo vzporednice z našim post konfliktnim prostorom nekdanje Jugoslavije. Kdo je koga in kdaj."

Ketvirtadienio (balandžio 29 dienos) „Tiek žinių” vedėjas Dominykas peržvelgia, ką per pirmasias savo 100 dienų padarė ar nepadarė Bidenas, kokia yra visuomenės nuomonė apie Stambulo konvenciją, vis artėjantį saugių kelionių pažymėjimo įvedimą ir Šeimų maršo bandymą prasibrauti į Seimą.

Šią savaitę viešojoje erdvėje pasirodė gausu nuomonių, įrašų, peticijų ir kitos informacijos Stambulo konvencijos tema. Stambulo konvencijos esmė – kova su smurtu prieš moteris, tačiau nemaža dalis žmonių kalbėdami apie jos ratifikavimą sako, kad tai kelia grėsmę Lietuvai, tradicinei šeimai ir žmonių gerovei. Kaip yra iš tikrųjų? Kodėl dalis visuomenės yra įbauginti šio dokumento, o kunigai socialiniuose tinkluose dalijasi peticijomis prieš tokį, atrodytų, savaime suprantamą ir remtiną dokumentą? Ko bijo Stambulo konvencijos priešininkai ir ar tos baimės yra realiai pagrįstos? O gal šis dokumentas yra naudojamas visuomenės skaldymui? Antrojoje „Spręskite patys“ laidoje apie tai diskutuoja: Europarmalentarė Aušra Maldeikienė; Lietuvos žmogaus teisių centro komunikacijos vadovė Jūratė Juškaitė; Seimo narė Agnė Širinskienė; Nacionalinės šeimos ir tėvų asociacijos atstovas Vytautas Sinica. Diskusiją moderuoja Ignas Kinčinas.

Vasario 24 dienos „Tiek žinių“ vedėjas Timūras pasakoja apie karantino švelninimus, Seimo tyrimą dėl „Citybee“, Stambulo konvencijos dramas ir istorinį teismą Vokietijoje.

Turpinot teātriem neierasto vasaras sezonu, Dailes teātris ar melnā humora, politnekorektuma un ironijas pilnu skatienu aicina pievērsties pandēmijas ēnā piemirstiem, taču ne mazāk būtiskiem jautājumiem izrādē "Sidraba šķidrums". Radio NABA ēterā uz sarunu viesosies izrādes režisore Paula Pļavniece un dramaturģe Justīne Kļava. Vai Latvijai vajadzētu ratificēt Stambulas konvenciju? Vai konservtīvo vērtību piekritēji aizmirsuši, ka dzīvo divdesmit pirmajā gadsimtā? Kā vairojas sliekas? Un visbeidzot - kas kopīgs viendzimuma pāriem un vampīriem? Šos un vēl citus jautājumus risina seši trīsdesmitgadnieki, kurus vieno ģimenes, senas draudzības vai pirmās mīlestības saites, bet šķeļ kardināli pretēji uzskati politikā. Vienā vasaras naktī, laikā no saulrieta līdz saullēktam minētā kompānija gatavojas kopīgi rīkotām kāzu svinībām, taču nenojauš, ka ilgi gaidītais un priecīgais notikums izvērtīsies nežēlīgā kaujā par labāko iespējamo vērtību sistēmu. Izrāde, kam dots žanra apzīmējums "Kauja pie kritenes. Komēdija", cenšas noskaidrot - kā un vai iespējams rast saprašanos laikā, kad sabiedrībā saduras divas polarizētas pasaules. "Sidraba šķidrums" top sadarbībā ar teātra trupu KVADRIFRONS. Šī ir pirmā abu teātru kopīgi iestudētā izrāde, kas savu pirmizrādi piedzīvos 23. jūlijā.

Urša Perčič je učiteljica plesa, turistična vodička in cosplayerka. Burleska. Naroči se: Anže je na Twitterju @anzet Zapiski: Na meji nevidnega – Konvencija ljubiteljev fantazije in znanstvene fantastike. Slovenski Comic Con COSPLAY – Na meji nevidnega Uršin prvi cosplay Overcooked Gameplay: Let’s Play Overcooked KUOD BAYANI Diablo III Dark Souls Age of Empires RollerCoaster Tycoon […]

Ob včerajšnjem mednarodnem dnevu invalidov se sprašujemo, kaj je bilo narejeno na področju invalidskega varstva in kakšne so prioritete, če vemo, da se po enajstih letih od ratificiranja Konvencija o pravicah invalidov še vedno ne izvaja v celoti. Kako bomo zagotavljali podporne storitve in dostopnost na vseh področjih, kdaj bomo zagotovili enakopravno uresničevanje volilne pravice osebam z motnjami v duševnem razvoju in ali bomo našli dovolj sredstev za izvajanje posebnih socialnih programov? Osvetlili bomo tudi, kaj se dogaja z Zakonom o osebni asistenci. Odgovore bomo iskali z gostom sredinega Intervjuja, predsednikom Nacionalnega sveta invalidskih organizacij Slovenije Borutom Severjem, ki se zavzema za boljši socialni položaj in uresničevanje človekovih pravic invalidov. Pred mikrofon ga je povabila Petra Medved.

Penktadienį, rugsėjo 15 d., Kauno apylinkės teismas pradėjo nagrinėti administracinio teisės pažeidimo bylą, policijos iniciatyva iškeltą prieš medžių pjovimą rugpjūčio pabaigoje protestavusiems kauniečiams.Auksė Petrulienė, Vytenis Jakas ir jiems atstovaujantis advokatas Saulius Dambrauskas kaltinami susirinkimų organizavimo tvarkos pažeidimais ir teisėtų pareigūno reikalavimų nevykdymu. Jiems gresia piniginės baudos.Kauniečiai savo kaltę neigia, ir tikina tik siekę apsaugoti medžius, kurie jų tvirtinimu buvo kertami neteisėtai. Teisme jų kaltę įrodinėja Kauno apskrities vyriausiasis policijos komisariatas. Piliečių teisę gauti informaciją, dalyvauti priimant sprendimus ir kreiptis į teismus numato Orhuso konvencija. Konvencija įpareigoja kiekvieną valstybę tai užtikrinti „kad būtų apsaugota kiekvieno dabartinės ir būsimų kartų žmogaus teisė gyventi jo sveikatai ir gerovei palankioje aplinkoje“.Formaliai jos nuostatos galioja ir Lietuvoje. Tačiau kokia realybė?Kauniečiai siekia apsaugoti miesto medžius. BNS nuotr.

Penktadienį, rugsėjo 15 d., Kauno apylinkės teismas pradėjo nagrinėti administracinio teisės pažeidimo bylą, policijos iniciatyva iškeltą prieš medžių pjovimą rugpjūčio pabaigoje protestavusiems kauniečiams.Auksė Petrulienė, Vytenis Jakas ir jiems atstovaujantis advokatas Saulius Dambrauskas kaltinami susirinkimų organizavimo tvarkos pažeidimais ir teisėtų pareigūno reikalavimų nevykdymu. Jiems gresia piniginės baudos.Kauniečiai savo kaltę neigia, ir tikina tik siekę apsaugoti medžius, kurie jų tvirtinimu buvo kertami neteisėtai. Teisme jų kaltę įrodinėja Kauno apskrities vyriausiasis policijos komisariatas. Piliečių teisę gauti informaciją, dalyvauti priimant sprendimus ir kreiptis į teismus numato Orhuso konvencija. Konvencija įpareigoja kiekvieną valstybę tai užtikrinti „kad būtų apsaugota kiekvieno dabartinės ir būsimų kartų žmogaus teisė gyventi jo sveikatai ir gerovei palankioje aplinkoje“.Formaliai jos nuostatos galioja ir Lietuvoje. Tačiau kokia realybė?Kauniečiai siekia apsaugoti miesto medžius. BNS nuotr.

„Gamta – visų namai“: Kodėl neskuba skristi paukščiai? Kur po vestuvių keliauja elniai? Apie užterštų gruntų valymą. Konvencija, padedanti saugoti gamtą.

„Gamta – visų namai“: Kodėl neskuba skristi paukščiai? Kur po vestuvių keliauja elniai? Apie užterštų gruntų valymą. Konvencija, padedanti saugoti gamtą.