Podcast appearances and mentions of artis pabriks

Are two headline-grabbing incidents—the overnight Russian drone incursion into Poland and the explosion of eight Polish gas tankers on a train in Lithuania—part of the same campaign? Dr. Artis Pabriks thinks so. The former Latvian Foreign Minister, Defence Minister, and Deputy Prime Minister, now chairman of the Northern Defence Policy Centre, joins us to explain why he believes the events are connected and why he holds Russia responsible. He also lays out what NATO can do next.See Privacy Policy at https://art19.com/privacy and California Privacy Notice at https://art19.com/privacy#do-not-sell-my-info.

Armēnijas, Azerbaidžānas un ASV līderi Baltajā namā paraksta kopīgu deklarāciju par mieru. Pasaule gaida Donalda Trampa un Vladimira Putina plānoto tikšanos Aļaskā 15. augustā. Politiskās aktvitātes Amerikas Savienotajās Valstīs. Pasaules aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un domnīcas "Ziemeļeiropas politikas centrs" direktors Artis Pabriks. Kurš kuru iztestēs? Pagājušo piektdien, 8. augustā, kad izbeidzās prezidenta Trampa izsludinātais termiņš, kurā Krievijai bija jāpārtrauc karadarbība, Vladimirs Putins saņēma ilgi kārotu balvu – uzaicinājumu uz galotņu tikšanos ar Savienoto Valstu prezidentu, pie tam vēl amerikāņu teritorijā. Protams, Ankoridža nav Vašingtona, bet vēl pagājušogad ap šādu laiku tāds divu valstu līderu samits būtu neiedomājams. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite optimistiski izsakās, ka Tramps šo piektdien, 15.augustā, dosies uz Aļasku, lai klātienē beidzot īsti un neatgriezeniski testētu Putina patieso gatavību mieram, jo tikai viņš – Tramps – to spējot. Tikām skeptiķi jautā, ko gan jaunu ASV prezidents cer atklāt agresorvalsts līdera pozīcijā, kas līdzšinējos mēnešos iezīmējusies vairāk vai mazāk kompakta, proti, Putins vēlas teritoriāli un suverenitātes ziņā apcirptu Ukrainu un ērtu tramplīnu turpmākai agresijai. Pagājušās nedēļas otrā puse pagāja intensīvā komunikācijā starp Vašingtonu un Eiropas valstu vadītājiem, iezīmējot aprises tam, ko pirms nedēļas Kremlī izrunājis Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs. Viena konkrēta detaļa ir Ukrainas spēku atvilkšana no krievu vēl neieņemtās Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļas kā priekšnoteikums uguns pārtraukšanai. Šādu iespēju kā nepieņemamu un no Ukrainas viedokļa antikonstitucionālu jau noraidījis prezidents Volodimirs Zelenskis. Donalds Tramps pagājušajās dienās vairakkārt izteicies par kādu „teritoriju apmaiņu” starp pusēm, lai gan nav skaidrs, kas pret ko varētu tikt mainīts. Iespējams, kā „apmaiņa” varētu tikt traktēta Kremļa atteikšanās no vēl neiekarotajām Hersonas un Zaporižjes apgabalu daļām, kuras tā jau paguvusi pasludināt par savu teritoriju. Eiropas līderi dažādos formātos uzteikuši Vašingtonas centienus miera labā, taču atgādinājuši vispārzināmo – nekāda vienošanās par Ukrainu nav slēdzama bez Ukrainas un starptautiski atzītas valstu robežas nav maināmas ar militāras agresijas līdzekļiem. Pēdējā deklarācija šai sakarā bija Eiropadomes 12. augusta paziņojums, zem kura, kas zīmīgi, trūkst Ungārijas premjerministra Viktora Orbana paraksta. Eiropas galvaspilsētās acīmredzami nav pārliecības, ka piektdien Ankoridžā nenotiks kāda būtiska piekāpšanās agresorvalstij, piemēram, Baltā nama saimnieka pausta gatavība atzīt Krimu par Krievijas sastāvdaļu. Tā vien šķiet, ka Donalds Tramps uz Aļasku dodas nevis testēt, bet gan lai tiktu testēts. Aizkaukāza mezgls atraisīts? Smaidi un rokasspiedieni – tādu saulainu ainu pasaules mediju fotogrāfi fiksēja 8. augustā Baltajā namā, kur tika parakstīta Armēnijas, Azerbaidžānas un Savienoto Valstu trīspusējā deklarācija par mierīgu noregulējumu teju četras desmitgades konfliktējušo Aizkaukāza valstu starpā. Kā zināms, faktisko konflikta iznākumu noteica Azerbaidžānas militārais pārākums, kas ļāva tai 2023. gada septembrī pārņemt savā kontrolē Kalnu Karabahas jeb Arcakhas reģionu. Šo vēsturisko armēņu zemi padomju vara iekļāva toreizējā Azerbaidžānas PSR kā autonomu republiku, tātad no starptautiski atzīto robežu viedokļa tā ir Azerbaidžānas daļa, tomēr 90. gadu pirmajā pusē notikušā Pirmā Kalnu Karabahas kara rezultātā tā palika faktiskā Armēnijas kontrolē. Kalnu Karabahas atkarošana izraisīja praktiski visu armēņu tautības iedzīvotāju, apmēram simts tūkstošu, bēgšanu uz Armēnijas pamatteritoriju. Sekoja sarunu process, kas, lielā mērā pateicoties Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana gatavībai uz kompromisu, šī gada martā noslēdzās ar vienošanos par starptautiski atzīto robežu atjaunošanu un savstarpējo pretenziju noregulēšanu abu valstu starpā. Pagājušajā piektdienā Vašingtonā tika likvidēts vēl viens nozīmīgs domstarpību avots – jautājums par t.s. Zangezuras koridoru, plānotu transporta savienojumu cauri Armēnijas teritorijai starp Azerbaidžānu un tās rietumu eksklāvu Nahčivanas Autonomo republiku. Iepriekš Azerbaidžānas līderis Ilhams Alijevs draudējis izlauzt ceļu uz eksklāvu ar militāru spēku, bet nu šāda iespēja acīmredzot ir novērsta. Koridora sakarā būtiska loma paredzēta Savienotajām Valstīm, kas ieguvušas ekskluzīvas tiesības uz 99 gadiem tā attīstīšanai. Parakstīšanas ceremonijas laikā Azerbaidžānas prezidents Alijevs nāca klajā ar priekšlikumu nodēvēt koridoru par „Trampa Starptautiskā miera un labklājības trasi”. Pret koridora attīstīšanu jau krasi iebildusi Irāna, kuras robežas tiešā tuvumā tas atrodas, nodēvējot to par potenciālu Rietumu agresijas instrumentu un solot bloķēt. Atturīgi pozitīvi Armēnijas un Azerbaidžānas vienošanos raksturojusi Krievija, par spīti tam, ka vienošanās apliecina nepārprotamu Maskavas ietekmes sarukumu reģionā. Kā norāda analītiķi, aiz Kremļa ārēji rāmās retorikas varētu slēpties pretdarbības plāni, kas, visdrīzāk, būs saistīti ar mēģinājumiem balstīt premjerministram Pašinjanam naidīgus spēkus Armēnijas iekšienē. Tiešā prezidenta pārvalde Vašingtonā 3. augustā Vašingtonā notika nenozīmīgs krimināls starpgadījums: apmēram desmit pusaudži uzbruka diviem vīriešiem nolūkā nolaupīt viņu automašīnu un nodarīja viņiem miesas bojājumus. Uzbrucēji, cik noprotams, nebija bruņoti un aizmuka, tiklīdz tuvumā parādījās policija. Viens no uzbrukumā cietušajiem izrādījās agrākais Valdības efektivitātes departamenta darbinieks, un tas, acīmredzot, ir rosinājis prezidentu Trampu bezprecedenta rīcībai – Vašingtonas policijas pārņemšanai tiešā federālās valdības kontrolē un papildināšanā ar Nacionālās gvardes un Federālā izmeklēšanas biroja spēkiem. Kā zināms, Savienoto Valstu galvaspilsēta un tās tuvākā apkārtne veido īpašu administratīvu vienību – Kolumbijas apgabalu. 1973. gadā pieņemtais Likums par Kolumbijas apgabala pašpārvaldi nosaka, ka prezidentam ir tiesības īpaši kritiskā situācijā uz divām diennaktīm ar vienpersonisku lēmumu pārņemt apgabala policiju savā kontrolē, ar iespēju pagarināt šo situāciju vēl uz mēnesi saziņā ar atbildīgo Kongresa komiteju vadību un locekļiem. Ilgāk par mēnesi tas iespējams tikai tad, ja Kongress pieņem attiecīgu likumu. 11. augustā notikušajā preses konferencē Baltā nama saimnieks paziņoja: „Mūsu galvaspilsētu ir pārņēmušas vardarbīgas bandas un asinskāri noziedznieki, klejojoši mežonīgu jauniešu pūļi, narkotiku apreibināti maniaki un bezpajumtnieki.” Viņš turpināja: „Es paziņoju par vēsturisku rīcību, lai glābtu mūsu valsts galvaspilsētu no noziedzības, asinsizliešanas, haosa un netīrības, un vēl kā ļaunāka.” Protams, kā ikvienā lielā pilsētā, arī Vašingtonā pastāv noziedzības problēmas, taču, spriežot pēc statistikas, situācijai pēdējos gados bijusi tendence uzlaboties. Tomēr statistika nav prezidenta Trampa iemīļota joma, kamēr efektīga varas mehānismu darbināšana – ir. Tagad nu Vašingtonas policija domā, kā iekļaut savā sistēmā federālos aģentus, kuriem lielākoties nav nedz pieredzes, nedz iemaņu kārtībnieku ikdienas funkciju veikšanā. Katrā ziņā ne vien prezidenta retorika, bet arī viss pasākums šķiet pārspīlēts un jau atkal liek runāt par autoritārisma tendenci un tieksmi uz pārmērīgu varas līdzekļu lietošanu. Aizvadītajos Donalda Trampa varas mēnešos šādu precedentu ir jau vesela sērija, sākot ar regulārā karaspēka nosūtīšanu uz Meksikas robežu, beidzot ar neseno kriminālizmeklēšanas uzsākšanu pret prezidenta Obamas administrācijas darbiniekiem, kuri it kā esot fabricējuši pierādījumus par Krievijas iejaukšanos 2016. gada prezidenta vēlēšanās. Tiek arī bilsts, ka patiesais visas pašreizējās spilgtās rosības iemesls ir vēlēšanās novērst elektorāta uzmanību no solītās bet nenotikušās Džefrija Epstīna lietas materiālu publiskošanas, un FIB aģenti no Vašingtonas ielām pēc pāris nedēļām klusi izkūpēšot, līdzīgi kā pirms laiciņa jūras kājnieki no Losandželosas parkiem un bulvāriem. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Former Latvian Defense Minister Dr. Artis Pabriks joins us with a stark warning: the West still misunderstands Russia's long-term ambitions—and its slow, fragmented response to the war in Ukraine is already reshaping Europe's future. From Belarus's silent absorption to NATO's fragile cohesion, Pabriks argues the stakes couldn't be higher.See Privacy Policy at https://art19.com/privacy and California Privacy Notice at https://art19.com/privacy#do-not-sell-my-info.

Krustpunktā diskusija par diplomātijas lomu šī brīža ģeopolitikā. Studijā bijušais diplomāts, ārlietu eksperts Andris Teikmanis, atvaļināts vēstnieks, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Gints Jegermanis, domnīcas Ziemeļeiropas politikas centra direktors, bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs, politologs Artis Pabriks, kā arī analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors, Rīgas Stradiņa universtitātes lektors Mārtiņš Vargulis.  

Noll, Andreas www.deutschlandfunk.de, Europa heute

Noll, Andreas www.deutschlandfunk.de, Europa heute

Noll, Andreas www.deutschlandfunk.de, Europa heute

Artis Pabriks is the former Deputy Prime Minister and Defence Minister for Latvia. He's currently chairman of the “Northern Defence Policy Centre.” He warns that "if somebody will cross our border, we are gonna shoot immediately to kill" and "we will fight to the end."See Privacy Policy at https://art19.com/privacy and California Privacy Notice at https://art19.com/privacy#do-not-sell-my-info.

Cik karavīru, dronu un kādas mīnas ir vajadzīgas Latvijas un visas Ziemeļeiropas drošībai? Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna bijušo aizsardzības ministru Arti Pabriku (LA).

Uzturēšanās atļaujas Latvijā ir saņēmuši 130 tūkstoši cilvēku, nelielajai Latvijai tas nav maz. Kāda ir mūsu valsts politika, ja runājam par cittautiešu iebraukšanu, uzturēšanās atļauju piešķiršanu un integrāciju? Krustpunktā diskutē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, politiķis, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Artūrs Butāns un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Andrejs Judins. Saprotamu iemeslu dēļ Latvijā esam lielu uzmanību pievērsuši nelegālajai migrācijai un centieniem valstī iekļūt, pārvarot austrumu robežu. Bet pēdējā laikā Rīgā noteikti var pamanīt krietni vairāk dažādu tautību cilvēkus, kas acīmredzot šeit uzturas legāli. Vismaz viņi noteikti neslēpjas, ieraugot policiju, nav arī tūristi. Dažādi, protams, var būt iemesli, kāpēc viens vai otrs cilvēks ir Latvijā, bet, redzot diskusijas par to, kas notiek arī citviet Eiropā, neviļus rodas jautājums: kāda ir pašreizējā reālā situācija pie mums, cik tad mēs pievilcīgi kļūstam citu valstu iedzīvotājiem, cik daudz uzturas Latvijā, ko viņi te dara un kādi ir Latvijas politika, ja runājam par šo cilvēku iekļaušanos mūsu sabiedrībā un ikdienā? 

Uzturēšanās atļaujas Latvijā ir saņēmuši 130 tūkstoši cilvēku, nelielajai Latvijai tas nav maz. Kāda ir mūsu valsts politika, ja runājam par cittautiešu iebraukšanu, uzturēšanās atļauju piešķiršanu un integrāciju? Krustpunktā diskutē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, politiķis, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Artūrs Butāns un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Andrejs Judins. Saprotamu iemeslu dēļ Latvijā esam lielu uzmanību pievērsuši nelegālajai migrācijai un centieniem valstī iekļūt, pārvarot austrumu robežu. Bet pēdējā laikā Rīgā noteikti var pamanīt krietni vairāk dažādu tautību cilvēkus, kas acīmredzot šeit uzturas legāli. Vismaz viņi noteikti neslēpjas, ieraugot policiju, nav arī tūristi. Dažādi, protams, var būt iemesli, kāpēc viens vai otrs cilvēks ir Latvijā, bet, redzot diskusijas par to, kas notiek arī citviet Eiropā, neviļus rodas jautājums: kāda ir pašreizējā reālā situācija pie mums, cik tad mēs pievilcīgi kļūstam citu valstu iedzīvotājiem, cik daudz uzturas Latvijā, ko viņi te dara un kādi ir Latvijas politika, ja runājam par šo cilvēku iekļaušanos mūsu sabiedrībā un ikdienā? 

Kāda ir Eiropas deputāta ikdiena? Ko dara viņa palīgi? Vai taisnība, ka ietekmīgākās Eiropas Parlamenta komitejas ir tās, kur lemj par naudu, un kāpēc tik daudzi Latvijas pārstāvji vēlas nodarboties ar ārlietām?  To raidierakstā “Briseles salāti” atklāj Artis Pabriks, kurš pats savulaik (2014-2018) ir bijs Eiropas Parlamenta deputāts, tāpat dažādos amatos ilgstoši darbojies Latvijas politikā, bet pašlaik ir domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktors un padomnieks Ivaram Ijabam no “Latvijas Attīstībai” un Eiropas Parlamenta politiskās grupas “ Renew Europe”. Raidieraksta autors – Māris Antonevičs. Izmantoti audio fragmenti no Slovēnijas EP deputāta Alojza Peterles uzstāšanās Eiropas Parlamenta sēdē. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Welcome to Inside Policy Talks, the premier video podcast of the Macdonald-Laurier Institute.In this episode you'll hear Balkan Devlen in conversation with Dr. Artis Pabriks, Minister of Defence and Deputy Prime Minister of Latvia, to discuss Canada-Latvia relations, with a focus on cooperation in the development of defence technologies, including drones. Find Inside Policy Talks on YouTube and wherever else you get your audio.Like, review, comment, share, subscribe!

Skolotāju slepkavība Francijā, tad šaušana Briselē. It kā jau nav tādas tiešas saiknes ar Izraēlu, bet spriedze gaisā virmo. Vācijā vai Francijā gandrīz katru dienu kāds saņem spridzināšanas draudus, viens vīrietis vakar Vācijā arestēts. Ziņās izskanējusi informācijā par spriedzi studentu vidu Rīgas Stradiņa universitātē. Protams, pasaulē ļoti plašās par un pret demonstrācijas daudzās valstīs un pilsētās, fotogrāfijas plašsaziņas līdzekļos un ieraksti sociālajos medijos ļaudīs raisa nemieru. Iebrukums Izraēlā ir satricinājis visu pasauli un pazeminājis drošības līmeni arī Rietumvalstīs. Kā traģiskie notikumi Tuvajos Austrumos ietekmēs mūs Eiropā? Krustpunktā analizē un vērtē sociālantropoloģe Aivita Putniņa, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde (Jaunā Vienotība) un bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks.  

Pagājušajā nedēļā Lietuvas galvaspilsētā aizvadīts NATO samits, Viļņā pieņemti vairāki svarīgi lēmumi, kas sekmēs gan Baltijas valstu drošību, gan stiprinās Ukrainas spējas karalaukā. Par NATO samitu, Krievijas agresiju, Latvijas iekšpolitisko situāciju un citām aktualitātēm Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo aizsardzības ministru Arti Pabriku.  

Pagājušajā nedēļā Lietuvas galvaspilsētā aizvadīts NATO samits, Viļņā pieņemti vairāki svarīgi lēmumi, kas sekmēs gan Baltijas valstu drošību, gan stiprinās Ukrainas spējas karalaukā. Par NATO samitu, Krievijas agresiju, Latvijas iekšpolitisko situāciju un citām aktualitātēm Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo aizsardzības ministru Arti Pabriku.  

Kultūras rondo reportāžā no topošā Vilhelma Purvīša muzeja. Darīt – latviešu valodā, šķiet, šis trešās konjugācijas darbības vārds, paskaidrojumu neprasa. Tomēr,  meklējot skaidrojumu, atrodam, ka tas nozīmē gan veikt darbību, gan rīkoties un izturēties, gan arī radīt ar savu rīcību un izturēšanos, vai arī būt par cēloni, ka rodas kāds stāvoklis, īpašība vai izjūta.  Tad ir darīšana – kas ir sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds, kas nozīmē arī uzdevums, pienākums, vajadzība. Un vēl trešais vārds – darītājs, darītāja – aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks. Kultūras rondo stāstā ir gan darīšana gan darītāji, kam darīšana ir arī radīšana un tā ir liela mēroga darīšana, kas kā tādi garaiņi Latvijas kultūrtelpā veicina vārīšanos. Dūdu skaņu pavadījumā grābekļi, dārza šķēres, ķerras, lapu pūtēji un dažāda veida zāģi talcinieku rokās Ogres novada Taurupes pagasta "Vecjaužos" darbojas uz pilnu klapi. Tās ir ainavista Vilhelma Purvīša mājas brīdī, kad rit pirmā no trim šopavasar plānotajām kultūrtalkām. "Vecjaužu" sētā talciniekiem darba uzdevumus dala fonda "Viegli" padomes priekšsēdētāja un nu arī Purvīša muzejmājas vadītāja Žanete Grende. Purvīša mājās kultūrtalkas talcinieku vidū kaimiņi, topošie mākslinieki, fonda "Viegli" dibinātāji un viņu draugi. Mijoties zāģa skaņām ar Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupas "Saucējas" balsīm pirmās kultūrtalkas laikā uzsvars likts uz apkārtnes sakopšanu, lai Purvīša zēnības laiku ainavas atklātos ikvienam, kurš atbrauks uz "Vecjaužiem", kas starp citu ir vien pusotras stundas brauciena attālumā no Rīgas, bet darāmā 80 hektāru īpašumā bez sava gala, citkārt darba roku prasīsies arī sarkano ķieģeļu ēka, atzīst Žanete Grende. Klausoties fonda "Viegli" iecerēs par to, kāda šī vieta plāno tapt, rodas jautājums, vai šī reiz varētu kļūt par ideālo kultūrtelpu, labi apzinoties, ka pasaulē ideālu vietu nav, pārdomās dalās kultūrtalkotāji Ants Grende no fonda "Viegli", Cēsu mākslas skolas skolotāja Ilma Strazdiņa, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks un mūziķis Goran Gora. Jau 13. maijā Purvīša muzejmājā Muzeju nakts gaidās atkal būs talka ar vakarēšanu naktī, bet noslēdzošā šī pavasara talka būs 28. maijā, kad mazgās logus, piekārs aizkarus. Tad Purvīša muzejs sāks sezonu, kurā būs gan brīvdabas izstāde "Septiņi gudrie", gan ainavu taka Purvīša acīm. Bet jūnija vidū jauno mākslinieku apbalvojums "Pavasaris. Drosme ziedēt", kad jaunais mākslinieks vai mākslinieku apvienība saņems tūkstoš eiro ceļojumam uz kādu no lielākajiem Eiropas mākslas muzejiem, gluži kā Vilhelma Purvīša laikos.

Could a senior Latvian politician really be responsible for scamming hundreds of "mothers-of-two" in the UK? (Probably not, despite Graham's theories...) And should we be getting worried about the AI wonder that is ChatGPT?All this and more is discussed in the latest edition of the "Smashing Security" podcast by computer security veterans Graham Cluley and Carole Theriault.Plus don't miss our featured interview with DigiCert's Brian "PKI" Trzupek.Warning: This podcast may contain nuts, adult themes, and rude language.Episode links:Artis Pabriks.‘I left my partner and lost £80,000 to a fake Facebook romance': Manchester mum's warning over catfishing scam - Manchester World.'I know I have been a fool but these are the things we do for love', says mum duped out of £80k by Facebook lover - Manchester Evening News.Amazon Warns Employees to Beware of ChatGPT - Gizmodo. ChatGPT's soaring popularity has added $5 billion to the wealth of Nvidia's founder as Wall Street bets on AI boom for the chipmaker - Business Insider. ChatGPT raises red flags by acing MBA exam.ChatGPT passes exams from law and business schools - CNN. I asked ChatGPT how to negotiate a raise. Career coaches said I'd probably get one by following the AI chatbot's steps and script - Business Insider. Real estate agents say they can't imagine working without ChatGPT now - CNN. Science journals ban listing of ChatGPT as co-author on papers - The Guardian. Blakes 7 Bot - an automated bot that posts lines of dialogue from Blakes 7.Yarn - Find video clips by quotes.The New Gurus Podcast - BBC Sounds. Smashing Security merchandise (t-shirts, mugs, stickers and stuff)Sponsored by:Bitwarden – Bitwarden vaults are end-to-end encrypted with zero-knowledge encryption, including, the URLs for the websites you have accounts for....

Ieroču ražotāji rūpējas, lai pasaulē vienmēr būtu karš. Šo stereotipu atceros no laikiem, pirms vēl bija sociālie mediji, vispār to aktīvi savulaik uzturēja Padomju Savienība. Šodien jāsecina, ka lobijiem nav pārāk veicies, jo negaidītais karš Ukrainā ir atklājusi kailu patiesību - ieroču trūkst. To trūkst gan Krievijai, kas tagad meklē iespējamos sabiedrotos, gan sākot aptrūkties arī rietumvalstīm, kas atbalsta Ukrainu. Publiskie izteikumi liek domāt, ka militārā rūpniecība tiek palaista uz iespējami pilnu jaudu. Taču šis karš demonstrē arī to, ka svarīgi ir ne tikai ierastie vecie ieroči. Izrādās, pat tādi jauninājumi kā bezpilota aparāti var būt diezgan svarīgi un izšķiroši šādai uzvarai.  Kas pasaulē ir lielie ieroču ražotāji. Ko šis karš nes militārajai industrijai un vai šajā tirgū notiek kāda pārdale - cik lielas iespējas industrijā iesaistīties arī Latvijai? Krustpunktā diskusija - kādas ir iespējas militārās rūpniecības attīstībai Latvijā? Diskutē Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle, "Patria Latvia" izpilddirektors Uģis Romanovs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.      

Ieroču ražotāji rūpējas, lai pasaulē vienmēr būtu karš. Šo stereotipu atceros no laikiem, pirms vēl bija sociālie mediji, vispār to aktīvi savulaik uzturēja Padomju Savienība. Šodien jāsecina, ka lobijiem nav pārāk veicies, jo negaidītais karš Ukrainā ir atklājusi kailu patiesību - ieroču trūkst. To trūkst gan Krievijai, kas tagad meklē iespējamos sabiedrotos, gan sākot aptrūkties arī rietumvalstīm, kas atbalsta Ukrainu. Publiskie izteikumi liek domāt, ka militārā rūpniecība tiek palaista uz iespējami pilnu jaudu. Taču šis karš demonstrē arī to, ka svarīgi ir ne tikai ierastie vecie ieroči. Izrādās, pat tādi jauninājumi kā bezpilota aparāti var būt diezgan svarīgi un izšķiroši šādai uzvarai.  Kas pasaulē ir lielie ieroču ražotāji. Ko šis karš nes militārajai industrijai un vai šajā tirgū notiek kāda pārdale - cik lielas iespējas industrijā iesaistīties arī Latvijai? Krustpunktā diskusija - kādas ir iespējas militārās rūpniecības attīstībai Latvijā? Diskutē Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle, "Patria Latvia" izpilddirektors Uģis Romanovs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.      

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā politiskās partijas "Attīstībai/ Par!" līderis Artis Pabriks un "Apvienība Latvijai" pārstāvis Māris Možvillo.

Lai mudinātu 14. Saeimas vēlēšanās izdarīt savu izvēli izsvērti un atbildīgi, papildu padziļinātai programmu un partiju piedāvājumu analīzei piedāvājam diskusijas ar politisko spēku pārstāvjiem un iztaujājam politisko partiju līderus. Studijā politiskās partijas "Attīstībai/ Par!" līderis Artis Pabriks un "Apvienība Latvijai" pārstāvis Māris Možvillo.

No 12. septembra darba dienu rītos LTV1 ēterā uzreiz pēc “Rīta Panorāmas” – spraigi deputātu kandidātu priekšvēlēšanu dueļi! Šorīt norisinājās pirmais duelis, kurā piedalījās Krišjānis Feldmans no partijas "Konservatīvie" un Artis Pabriks no "Attīstībai/Par". #IzvēliesNākotni

Artis Pabriks wskazuje na konieczność zwiększenia pomocy dla Ukrainy przez największe państwa Europy Zachodniej. Mówi o tym, że UE powinna ograniczyć współpracę z Chinami. Uwypukla konieczność wygaszenia sporów wewnątrzunijnych. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/radiownet/message

Monocle's James Chambers has the latest as Xi Jinping arrives in Hong Kong. Plus: Latvia's defence minister, Artis Pabriks, on Nato's response to Russian aggression, Monocle's Chiara Rimella brings us a culture round-up and Fernando Augusto Pacheco plays us the soundtrack of his summer.

Artis Pabriks, Latvia Defence Minister, says Europe's job of isolating Russia is only half-done. Leslie Falconio, UBS Global Wealth Management Senior Fixed Income Strategist for the Americas, expects real yields to move higher. Dave Altig, Atlanta Fed Director of Research, says they are not seeing any signs of softening demand. David Riley, BlueBay Asset Management Chief Investment Strategist, says the bond market is pricing in a wider distribution of outcomes. Learn more about your ad-choices at https://www.iheartpodcastnetwork.com

Andrew Mueller gets the latest from on the ground in Ukraine. Plus: is this an opportunity for Putin's political opponents? What's the view from the Baltics? And how do you run an effective government in wartime? With Yulia Marushovska, Leonid Volkov, Artis Pabriks, Alona Shkrum and Alex Riabchyn. See omnystudio.com/listener for privacy information.

Our panel discusses how Nato can best intervene in Ukraine, the renewed interest in EU membership and the legacy of Emmanuel Macron. Plus: Latvia's defence minister Artis Pabriks and Ukraine's former deputy justice minister Sergiy Petukhov.

Krustpunktā speciālizlaidums. Ukrainā turpinās karš. Ukrainas tauta aizstāvas pret Krievijas prezidenta Putina īstenotu agresīvu uzbrukumu. Pirmās naktis tika raksturotas kā izšķirošas, bija jautājums, kā turēsies Kijeva. Kijeva ir noturējusies, tomēr valsts ir cietusi no sprādzieniem un tagad ar bažām tiek gaidīts, kas notiks tālāk, vai Krievija izmantos smagāku bruņojumu. Sekojam notikumu attīstībai Ukrainā. Komentējam un analizējam notiekošo. "Lielāka uzmanība šodien ir jāpievērš Harkovai," vērtē atvaļinātais NBS pulkvedis Igors Rajevs. Viņš uzskata, ka līdz Kijevas šturmēšanai, ja tāda notiks, Krievijas armijai nepieciešamas vēl pāris dienas.  "Kijeva ir milzīga pilsēta un tādas šturmēšana prasīs milzīgus spēkus no Krievijas puses un arī upurus no krievu armijas puses. Tas ir neizbēgami. Ja ukraiņi nolems` aizstāvēt savu galvaspilsētu, un morāli viņi tam ir gatavi, un viss, kas noticis šajās četrās dienās nerada šaubas, ka viņi cīnīsies par savu galvaspilsētu, tad krieviem klāsies ļoti grūti," atzīst Igors Rajevs. Rajevs arī skaidro, ka notikumu attīstība nebūs tāda, kā Pirmā Čečenijas kara laikā, kad tanku kollona iebrauca pilsētā un čečeni to iznīcināja. Krievi ir mācījušies no savām kļūdām un pamatīgi gatavosies pilsētas šturmēšanai. "Ļoti indikatīvi būs tas, kas notiks Harkovā. Tas parādīs, kādai karadarbībai ir gatavi, vai cels brutalitātes līmeni un līdz kādam līmenim to pacels," atzīst Rajevs. Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis atzīst, ka Krievija aktīvi meklē ievanojamiības, nebaidās provocēt un šantažēt.  "Krievija lielā mērā ilgus gadus ir balstījusies uz rietumvalstu vēlmi izvairīties no tiešas konfrontācijas. Šādā veidā Krievija ir mēģinājusi regulāri piespiest Eiropu piekāpties, rēķināties, ka Eiropa būs gatava piekāpties mīļā miera labad," skaidro Mārcis Balodis. Viņš uzskata, ka Krievijas spēki ir arī gatavi cīnīties, lai grautu ukraiņu morālo gatavību cīņai. "Mums ir ziņas, ka Putins vēlējies pakļaut Kijevu līdz pirmdienai. Arī pienāk informācija, ka pie Kijevas tiek savilkti dažāda veida iznīcināšanas ieroči, kas varētu būt ļoti nehumāni, kuru pielietošana varētu radīt lielas ciešanas civiliedzīvotājiem," turpina Artis Pabriks. "Ja tas tā notiks, katram Krievijas karavīram, Krievijas virsniekam jāzina, ka agri vai vēlu mēs brīvajā pasaulē izdarīsim visu, lai ne tikai viņu lielā politiskā vadība, bet lai katrs karavīrs un virsnieks nonāktu starptautiskajā tiesā un tiktu sodīts. Nebūs atrunāšanas, informācija par vienībām, par karavīriem tiek uzkrāta, šis karš beigsies, Ukraina nepadosies. Šie cilvēki nonāks uz apsūdzēto sola. Tas ir jāzina viņu ģimenēm. Apsolām, ka to izdarīsim," pārliecināts Artis Pabriks. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzīst, kamēr Ukrainas armija turas, Ukrainas teritorija ir ukraiņu rokās, palīdzības piegādes ir iespējamas. "No mana viedokļa skatoties, Latvijā lielākā problēma ir, lai savlaicīgi spētu sakārtot visu dokumentāciju un atļaujas piegādēm, jo liela daļa no tā, ko gatavojamies un piegādājam Ukrainai, šīs preces nav Latvijas izcelsmes. Tas paņem laiku, ja mums būtu savas ražotnes, to varētu izdarīt ātrāk. Katra stunda ir nozīmīga," komentē Artis Pabriks.

Latvia's defence minister, Artis Pabriks, tells us about attempts to avert an invasion of Ukraine. Plus: Donald Trump returns to social media, we review the papers and Andrew Tuck celebrates Monocle's 15th birthday.

Amid fears of a Russian invasion of Ukraine, one thing is clear: Vladimir Putin's obsession with the former Soviet republic is unlikely to waver. But this concern is nothing new for Russia's eastern neighbours. How should the West deal with Moscow? And are there any lessons to be learned from its surrounding nations? Andrew Mueller speaks to Paige Reynolds, Latvia's former foreign minister Sandra Kalniete, former president of Estonia Toomas Hendrik Ilves, Latvian defence minister Artis Pabriks and Tom Nichols. See omnystudio.com/listener for privacy information.

Amid fears of a Russian invasion of Ukraine, one thing is clear: Vladimir Putin's obsession with the former Soviet republic is unlikely to waver. But this concern is nothing new for Russia's eastern neighbours. How should the West deal with Moscow? And are there any lessons to be learned from its surrounding nations? Andrew Mueller speaks to Paige Reynolds, Latvia's former foreign minister Sandra Kalniete, former president of Estonia Toomas Hendrik Ilves, Latvian defence minister Artis Pabriks and Tom Nichols. See omnystudio.com/listener for privacy information.

Pirmdienas rītā interneta vietnēs parādījās satraucoši skati no Baltkrievijas, kur simtiem, pēc tam jau arī tūkstošiem migrantu, īpaši ekipētu vīru apsargāti, pulcējās pie Baltkrievijas un Polijas robežas. Kļuva skaidrs, ka tā ir organizēta īpaša operācija, lai šturmētu robežu. Otrpus žogam savu armiju nekavējoties arī mobilizēja Polija, un tad jau arī ekrānos varēja redzēt tos dramatiskos skatus gan ar migrantu pūļiem, gan īpašiem provokatoriem, kas centās izjaukt un dzeloņstiepļu pinumus. Notikumi likuši visiem reaģēt, ir ļoti daudz ziņu ap šo, tikmēr, domājot par mūsu pašu robežu ar Baltkrieviju, sajūtas ir tikpat trauksmainas, lai neteiktu vairāk. Mums nav pat dzeloņstieples. Amatpersonas, protams, saka, ka viss tiek kontrolēts un būs labi. Bet ko tas nozīmē, spekulāciju netrūkst. Vai Latvijā esam gatavi atvairīt iespējamo robežu šturmēšanu, kas notiek un kāda būs rīcība, ja kādu rītu saņemam ziņu, ka autobusi kolonnas ar tūkstošiem migrantu ir ieradušās uz Latvijas - Baltkrievijas robežas, Krustpunktā diskutē aizsardzības ministrs Artis Pabriks, iekšlietu ministre Marija Golubeva, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Artūrs Bikovs un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Pirmdienas rītā interneta vietnēs parādījās satraucoši skati no Baltkrievijas, kur simtiem, pēc tam jau arī tūkstošiem migrantu, īpaši ekipētu vīru apsargāti, pulcējās pie Baltkrievijas un Polijas robežas. Kļuva skaidrs, ka tā ir organizēta īpaša operācija, lai sturmētu robežu. Otrpus žogam savu armiju nekavējoties arī mobilizēja Poļina, un tad jau arī ekrānos varēja redzēt tos dramatiskos skatus gan ar migrantu pūļiem, gan īpašiem provokatoriem, kas centās izjaukt un dzeloņstiepļu pinumus. Notikumi likuši visiem reaģēt, ir ļoti daudz ziņu ap šo, tikmēr, domājot par mūsu pašu robežu ar Baltkrieviju, sajūtas ir tikpat trauksmainas, lai neteiktu vairāk. Mums nav pat dzeloņstieples. Amatpersonas, protams, saka, ka viss tiek kontrolēts un būs labi. Bet ko tas nozīmē, spekulāciju netrūkst. Vai Latvijā esam gatavi atvairīt iespējamo robežu šturmēšanu, kas notiek un kāda būs rīcība, ja kādu rītu saņemam ziņu, ka autobusi kolonnas ar tūkstošiem migrantu ir ieradušās uz Latvijas - Baltkrievijas robežas, Krustpunktā diskutē aizsardzības ministrs Artis Pabriks, iekšlietu ministre Marija Golubeva, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Artūrs Bikovs un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Kāpēc valdības krīžu brīžos loka aizsardzības ministra vārdu? Par Covid-19 kravām, robežžogu un jaunajām bruņu mašīnām raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (A/P)

Krustpunktā galvenais sarunas temats šodien ir drošība. Tepat kaimiņos norisinās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības "Zapad 2021". Tās notiek laikā, kad Baltkrievijas un Rietumu attiecības ir visnotaļ sliktas un pāri Baltkrievijas robežai Eiropas Savienības virzienā dodas pastiprināta migrantu plūsma. Militārās mācības ir notiek arī pie mums Latvijā, to aktīvā fāze norisinājās arī galvaspilsētā, un bija cilvēki, kuri izteica sašutumu par šī fakta nepietiekamu izziņošanu. Par šo un citiem drošības jautājumiem Krustpunktā iztaujājam aizsardzības ministru Arti Pabriku. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Šķupelis.

Krustpunktā galvenais sarunas temats šodien ir drošība. Tepat kaimiņos norisinās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības "Zapad 2021". Tās notiek laikā, kad Baltkrievijas un Rietumu attiecības ir visnotaļ sliktas un pāri Baltkrievijas robežai Eiropas Savienības virzienā dodas pastiprināta migrantu plūsma. Militārās mācības ir notiek arī pie mums Latvijā, to aktīvā fāze norisinājās arī galvaspilsētā, un bija cilvēki, kuri izteica sašutumu par šī fakta nepietiekamu izziņošanu. Par šo un citiem drošības jautājumiem Krustpunktā iztaujājam aizsardzības ministru Arti Pabriku. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Šķupelis.

Situācija Afganistānā. Notikumi šajā karadarbības plosītajā valstī pēdējās dienās  risinājušies milzu ātrumā. "Taliban" kaujinieki kontroli pār valsti pārņēma lielākoties bez īpašām kaujām: pilsētas un lielie centri padevās paši, prezidents aizbēga, bet pārbijušies ļaudis izmisīgi meklēja veidus, kā tikt prom no valsts.  Ainas, ko varēja vērot dažādos ekrānos, ir likušas jautāt, kāpēc tas tā notika. NATO 20 gadu garumā investēja milzīgus naudas un cilvēkresursus, lai afgāņi paši varētu sevi aizsargāt, bet visi šie pūliņi ir bijuši absolūti veltīgi, pat kaitīgi, jo ieguldītais ir nonācis arī radikālo islāmistu rokās. Kāpēc tā? Un, protams, visiem prātā ir jautājums, kas notiks tālāk, kas sagaida Afganistānu un vai Eiropu nepārpludinās kārtējais bēgļu vilnis? Diskutē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis un Latvijas aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Toms Rostoks. Viedokli izska aizsardzības ministrs Artis Pabriks, pētnieks Dainis Turlais un Džona Hopkinsa universitātes ASV viespētnieku Kārlis Bukovskis. Afganistānas karš un talibi Pēc tam, kad 1989. gadā Afganistānu pameta padomju karaspēks, propadomiskā valdība Kabulā noturējās vēl trīs gadus. Pēc tam dažādās kustības un frakcijas, kuras bija cīnījušās pret padomju okupāciju, uzsāka cīņu par varu savā starpā. Daudzviet valdīja anarhija un vietējo vadoņu noteikšana. Tāda situācija bija arī Kandahāras provincē valsts dienvidos, kur 1994. gadā mulla Muhameds Omārs sapulcināja ap sevi apmēram 50 domubiedrus, izveidojot kaujinieku grupu “Taliban”. Tie bija pamatā puštunu, Afganistānas lielākās etniskās grupas, pārstāvji, kuri bija izglītojušies islāma reliģiskajās skolās. Tāpēc arī grupas nosaukums, kas tulkojumā no puštunu valodas nozīmē „skolnieki, mācekļi”. Sākotnējam kodolam strauji pievienojās līdzīgas ievirzes jauni ļaudis, kuri, no vienas puses, tiecās izbeigt Afganistānā valdošo pilsoņkara haosu, no otras – iedibināt stingrās islāma reliģiskajās normās balstītu dzīves kārtību. Pirmais talibu panākums bija Kandahāras pilsētas ieņemšana 1994. gada novembrī. Nākošo divu gadu laikā “Taliban” pārņēma savā kontrolē arvien jaunas teritorijas. Daudzviet vietējie iedzīvotāji viņus atbalstīja, jo talibi spēja izbeigt pilsoņkara anarhiju, apkaroja korupciju un noziedzību. 1996. gada septembrī centrālās valdības spēku paliekas, kuras komandēja uzbeku izcelsmes maršals Abdulrašids Dostums, atkāpās no galvaspilsētas, un Taliban pasludināja Afganistānas Islāma emirāta nodibināšanu. Līdz 1997. gada beigām emirāta pilnīgā vai daļējā kontrolē bija apmēram 90% valsts teritorijas. Izņēmums bija pamatā tadžiku minoritātes apdzīvotie ziemeļaustrumu rajoni, kur pretestību turpināja t.s. Ziemeļu alianse ar bijušo aizsardzības ministru Ahmadu Šahu Masudu priekšgalā. Sev pakļautajās teritorijās talibi ieviesa islāma fundamentālismā balstītu totalitāru kārtību, kas laupīja jebkādu tiesisku patstāvību sievietēm, liedza viņām teju visas izglītības un karjeras iespējas, strikti kontrolēja pilsoņu privāto dzīvi, aizliedza teju visus mūzikas, audiovizuālās un vizuālās mākslas žanrus. Afganistāna lielā mērā noslēdzās no ārpasaules. Liktenīga emirāta pastāvēšanai izrādījās sabiedrošanās ar teroristisko organizāciju “Al Qaeda”, kas sarīkoja 2001. gada 11. septembra terora aktus Savienotajās Valstis. 2001. gada oktobrī sākās amerikāņu intervence Afganistānā nolūkā likvidēt talibu varu un, līdz ar to, “Al Qaeda” bāzi valstī. Amerikāņu spēki pamatā izmantoja gaisa triecienu taktiku, kamēr uz zemes pret talibiem cīnījās viņu sabiedrotie – Ziemeļu alianse. Pāris mēnešu laikā “Taliban” režīms sabruka, tika nodibināta Afganistānas Islāma republika ar prezidentālu pārvaldes modeli. Par prezidentu kļuva Hamids Karzajs, ieņemot šo amatu līdz 2014. gadam, kad viņu nomainīja Ašrafs Ganī. Tomēr “Taliban” turpināja cīņu, pamatā izmantojot terorisma un partizānu kara taktiku. Diemžēl jaunizveidotā islāma republika cieta no jau ierastajām problēmām – korupcijas, varas neefektivitātes un nekompetences. Tas viss veidoja pateicīgu augsni talibu pozīciju nostiprināšanai un piespieda Savienotās Valstis un Afganistānas valdību meklēt ar viņiem kompromisu. Rezultāts bija 2020. gada februāra vienošanās starp Savienotajām Valstīm un “Taliban” par amerikāņu spēku izvešanu no Afganistānas apmaiņa pret talibu apsolījumu nepieļaut “Al Qaeda” darbību savās teritorijās. Talibu uzvaras gājiens Pēdējās nedēļas notikumi ir atklājuši nepatīkamu patiesību: oficiālā Afganistānas centrālā vara, respektīvi Afganistānas Islāma republika, ir varējusi pastāvēt tikai pateicoties Savienoto Valstu un to sabiedroto militārajam atbalstam. Šiem spēkiem pametot Afganistānu, šī vara burtiski nedēļas laikā ir beigusi pastāvēt. Vēl pirms nedēļas, kad kustības “Taliban” rokās bija deviņas no 34 provinču galvaspilsētām, tika prognozēts, ka, valdības spēkiem nepanākot lūzumu karadarbībā, galvaspilsēta Kabula varētu krist pēc apmēram trīs mēnešiem. Patiesībā talibiem šī mērķa sasniegšanai pietika ar trīs dienām. Valdības karaspēks lielāko tiesu padevās bez kaujas vai masveidā dezertēja; atsevišķas vienības izrādījās pastāvam, vārda tiešā nozīmē, tikai uz papīra. 15. augustā talibu spēki ienāca galvaspilsētā, prezidents Ašrafs Ganī paziņoja par atkāpšanos no amata un pameta valsti. Sākās sarunas par jaunas valdības veidošanu ar “Taliban” pārstāvjiem priekšgalā. Nepiepildījās arī pieņēmumi par iespējamu tadžiku un uzbeku etnisko vienību efektīvu pretošanos talibiem valsts ziemeļos. Arī šeit talibu uzvaras gājiens bija straujš, un ietekmīgie minoritāšu līderi Ato Muhammadī Nūrs un Abdulrašids Dostums ir devušies trimdā. Līdzšinējās valdības spēku paliekas atkāpušās uz Pandžšīras ieleju austrumos no Kabulas, kur viņu priekšgalā stājies Ahmads Masuds, savulaik leģendārā pretpadomju spēku komandiera Ahmadšaha Masuda dēls. Amerikāņu un britu spēki joprojām kontrolē Kabulas lidostu, no kurienes notiek diplomātiskā personāla, ārzemnieku un jaunās varas represijām potenciāli pakļauto afgāņu evakuācija. Iepriekšējās dienās pasaules medijus aplidojuši dramatiski kadri un fotouzņēmumi ar tūkstošiem afgāņu, kuri cenšas iekļūt lidmašīnās, lai pamestu valsti. Talibu atgriešanās pie varas Afganistānā radījusi bažas, ka valstī atgriezīsies savulaik viņu nodibinātā Islāma kalifāta totalitārā kārtība, kas laupīja teju visas pilsoņu un cilvēku tiesības sievietēm. Pagaidām gan “Taliban” pārstāvji deklarējuši, ka respektēs sieviešu tiesības „islāma likumu ietvaros”; sievietēm tikšot ļauts izglītoties un strādāt, t.sk. darboties valdībā. Tomēr pienāk ziņas par to, ka daudzviet, piemēram, līdzšinējais darbs jau uzteikts žurnālistēm. Ārpolitikas sakarā “Taliban” pārstāvji deklarējuši, ka viņi vēlas labas attiecības ar kaimiņvalstīm un neļaus izmantot Afganistānas teritoriju pret tām vērstai darbībai. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Starptautiskās koalīcijas spēki, kuru sastāvā ilgus gadus bija arī Latvijas karavīri, atkāpušies no Afganistānas, kur islāma fundamentālistu grupējums “Taliban” izmantojis iespēju, lai pēc 20 gadiem atgrieztos pie varas. Lai apspriestu šīs situācijas cēloņus un sekas, LTV raidījums “Pasaules panorāma” aicinājis uz diskusiju starptautiskās politikas ekspertus. Raidījumā piedalās aizsardzības ministrs Artis Pabriks, valsts aizsardzības un patriotisma fonda “Namejs” priekšsēdētājs, ilggadējais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, Latvijas Universitātes politikas zinātnes profesore Žaneta Ozoliņa un informācijas tehnoloģiju (IT) drošības speciālists Arvīds Brāļs, kurš Kabulā palīdzējis veidot IT sistēmas valsts kasei.

Artis Pabriks, Minister for Defence in Latvia, discusses the State of Emergency that has been declared there due to migrants crossing the border from Belarus.

Spriedze Ukrainā palielinās, tiek ziņots par Krievijas karaspēka koncentrēšanos pie Ukrainas robežas. Par to un citiem jautājumiem Krustpunktā izvaicājam aizsardzības ministru Arti Pabriku. Kopā ar raidījuma vadītājus ministram jautājumus uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks. "Situācija Ukrainā – tas ir ļoti nopietni," atzīst Artis Pabriks. Viņš  informē, ka tieši dienā, kad norit intervija ir paredzēta arī NATO sēde aizsardzības un ārlietu ministristiem. Oficiālajā darba kārtībā gan nav iekļauts jautājums par situāciju Ukrainā, be Pabriks vērtē, ka tas tiks apsriests. "Tā karaspēka koncentrācija, kas Krimā un ap Krimu, gan Donbasa reģionā un Krievijas pusē pie Donbasa, ir salīdzināmas ar nopietnas ofensīvas sākumu. Tas spēks jau pietiek kaut kam. Lai arī Ukraina vairs nav tā, kas 2014. gadā, bet spēka koncentrācija ir liela," analizē Pabriks. "Mēs zinām arī no vakardienas (13.aprīlis) paziņojuma no Vašingtonas, ka prezidents Baidens ir gatavs runāt gan ar prezidentu Putinu, gan ar Ķīnas vadību. Mēs zinām arī to, ka šī Krievijas karaspēka koncentrācija paralēli sakrīt un ir norunāta ar Ķīnas aktivitātēm Klusā okeāna piekrastē," skaidro Pabriks. Ministrs arī vērtē, ka tuvākajā laikā nav gaidāmas militārās aktivitātes plašā mērogā. "Es negribētu izslēgt tādu spekulāciju, ka Putins vēlas ar šo ne tikai pārbaudīt Vašingtonas jauno prezidentu un Rietumu vienotību, arī runājot par Amerikas un Eiropas sadarbību, bet arī mēģināt no viņiem kaut ko papildus izspiest ar kara draudiem," uzskata Pabriks. "Negribētu redzēt nākošo Čemberlenu Rietumu pusē, jo zinām, ka sarunas Minskas formātā ir bezjēdzīgas un nesekmīgas lielā mērā un tas piedāvājums, ko Rietumi grib Ukrainai piedāvāt un arī Krievija grib piedāvāt, ir Donbasa tā saucamo sacelšanas dalībnieku iefiltrēšana Kijevas parlamentā. Tas nav Ukrainas interesēs."  

Latvijas interesēs ir redzēt proeiropeisku, mums draudzīgu Baltkrieviju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!"), uzsverot, ka viņš nekādā gadījumā negribētu redzēt, ka Baltkrievija kļūst par Krievijas provinci.

Latvia faces unenviable national security challenges, including a mighty neighbour to the East. But the country has an answer: in a new programme called Comprehensive Defence, the government is involving everyone from teenagers to businesses in national security. And it seems to be working. In this podcast episode, Elisabeth Braw discusses Comprehensive Defence with Latvia's defence minister and deputy prime minister Dr Artis Pabriks.

Please join us for a conversation with Latvian Deputy Prime Minister and Minister of Defence Dr. Artis Pabriks, who will discuss Russia's malign influence and how Latvia's national efforts compliment broader NATO and U.S. posture in the era of major power competition. Bringing a wealth of experience and insights from his distinguished public service in Latvia and the European Parliament, Dr. Pabriks will also offer his reflections on the state of U.S.-European relations on the eve of the European Parliament elections. This event was made possible through general support to CSIS.