Podcasts about Ilg

Po pastarųjų savaičių incidentų, kai Baltijos šalių oro erdvę kirto iš Baltarusijos įskridę dronai, Latvija ketina stiprinti oro gynybos pajėgumus pasienyje su Baltarusija. Per ateinančias porą savaičių pasienio ruože ketinama dislokuoti mobilias kovos su bepiločiais karių grupes, tačiau kiek jų ketinama išdėstyti – neatskleidžiama. Taip pat Latvijos ginkluotosios pajėgos šį mėnesį pasienyje su Rusija pradėjo dislokuoti judėjimą stabdančias kliūtis, vadinamuosius drakono dantis.Parlamentarų, jų padėjėjų ir artimųjų turto deklaracijos liudija, kad nedidelė sauja politikų grynaisiais pinigais laiko daugiau kaip du milijonus eurų. Tai parodė penkių redakcijų žurnalistų analizė.Norvegija skelbia pradedanti derybas su Prancūzija dėl vadinamojo branduolinio skėčio apsaugos.Nepaisant dedamų pastangų, internetinis piratavimas išlieka aktualia problema.Atnaujinami Atgimimo aikštės Klaipėdoje rekonstrukcijos darbai. Ilgą laiką jie buvo sustabdyti dėl po žeme rastų sprogmenų, vėliau ieškota sprendimų, kaip išsaugoti atidengtus vertingais pripažintus senosios Klaipėdos pastatų fragmentus.Ved. Darius Matas

The strength of the international supply chain is “impressive”, but a crisis in any region can ripple down through to what we see on the shelves — and what we can afford. With us to discuss what overlapping climate, geopolitical and social risks can mean for investors is Trisha Mani, senior project manager within the ILG, at the University of Cambridge's Institute for Sustainability Leadership.The FTAdviser Podcast is designed to inform regulated UK advisers on a range of topics, covering investments, pensions, regulation and other key issues. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Į LRT GIRDI kreipėsi klausytojas Laurynas, kuriam kilo klausimas, kokius asmens duomenis yra saugu pateikti telefonu ar elektroniniu paštu, kai skambina telekomunikacijų ar kitų paslaugų teikimo bendrovės ir siekia identifikuoti vartotoją.Nacionalinio visuomenės sveikatos centro specialistai primena, kad sugrįžus į per žiemą negyventas sodybas ar sodų namelius, svarbiausias darbas, kurį reikėtų padaryti – kruopščiai sutvarkyti patalpas. Ilgą laiką nešildomose ir negyvenamose erdvėse gali būti įsikūrę graužikai, kurie platina pavojingas užkrečiamąsias ligas, todėl būtina pasirūpinti tinkamu valymu ir savo bei artimųjų saugumu.Į LRT GIRDI kreipėsi klausytoja Radvilė, kuri teiraujasi dėl vaiko priežiūros atostogų sistemos, konkrečiai - dėl vadinamųjų neperleidžiamų mėnesių, skirtų tėvo įsitraukimui skatinti. Ji pastebi, kad priemonė yra sveikintina ir prasminga tais atvejais, kai tėvai gyvena kartu ir gali palaipsniui dalintis vaiko priežiūra. Tačiau kyla klausimų, kaip ši sistema veikia išsiskyrusių ar atskirai gyvenančių tėvų situacijose. Kaip užtikrinti, kad ir tėvų teisės būtų atlieptos ir vaiko interesai? Galbūt tokioms situacijoms yra numatyti lankstesni ar pereinamieji sprendimai, geriau atsižvelgiant į vaiko amžių, šeimos struktūrą ir realias priežiūros sąlygas?Pasvalio rajone dirbanti Viltė Tamulionytė – iš tų retų veterinarijos studentų, kurie pasirenka dirbti ne su smulkiais, o su stambiais gyvūnais, pavyzdžiui, karvėmis - ir sako, kad jai prireikia ir ištvermės, ir netradicinių sprendimų.Auksinio proto atrankos žaidimas ir aptarimas.Ved. Darius Matas.

Nacionalinio visuomenės sveikatos centro specialistai primena, kad sugrįžus į per žiemą negyventas sodybas ar sodų namelius, svarbiausias darbas, kurį reikėtų padaryti – kruopščiai sutvarkyti patalpas. Ilgą laiką nešildomose ir negyvenamose erdvėse gali būti įsikūrę graužikai, kurie platina pavojingas užkrečiamąsias ligas, todėl būtina pasirūpinti tinkamu valymu ir savo bei artimųjų saugumu.

Ilgąjį savaitgalį įvykus dviems traukinių avarijoms Kėdainių bei Kauno rajonuose, traukinių eismas yra atnaujintas, tačiau galimi vėlavimai.Irano kariuomenė pareiškė, kad JAV pajėgos bus atakuojamos, jei įžengs į Hormuzo sąsiaurį.Prasidėjus egzaminų sesijai ir dar iki jos pradžios mokinius, tėvus ir mokytojus suvienija stresas. Mokiniai bando jį nugalėti sportu, pramogomis, mokytojai - veikla sode, o psichologai pataria laikytis disciplinos ir vengti kavos bei cukraus.Po dviejų pasaulio čempionate patirtų pralaimėjimų Lietuvos ledo ritulio rinktinė optimistiškai žvelgia į savo galimybes.Ved. Darius Matas

"Tā ir mana sirdslieta – ne tikai pienākums. Tāpēc es tur esmu," – tik skaisti par savu darbu teic Mūzikas nama "Daile" direktore Anda Zadovska, kura 4. maijā kļūs par Atzinības krusta komandieri.  Par bērnību pilī un brīvdienām pie jūras, par radošu prieku un izaicinājumiem, vadot privātu koncertzāli, uzzinām šajā skaistajā sarunā, uz kuru Andu aicinājusi "Klasikas" direktore Gunda Vaivode.  Gunda Vaivode: Anda, 4. maijā Rīgas pilī Valsts prezidents tev pasniegs Atzinības krustu, un tu kļūsi par tā komandieri. Šo apbalvojumu pasniedz godaprāta ļaudīm par izcilu Tēvijas mīlestību un sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Kopš izziņošanas brīža "Latvijas Vēstnesī" pagājis jau labs laiciņš. Kas tevi apsveica pirmais?  Anda Zadovska: Pirmā īsziņa atnāca neilgi pirms pusnakts, un to man atsūtīja Valmieras teātra direktore Evita Sniedze [Ašeradena]. Paskatījos, bet nereaģēju, jo, ņemot vērā, ka ceļos piecos un eju gulēt deviņos vai desmitos vakarā, nodomāju, ka tas nav nekas svarīgs. Pēc tam atnāca otra īsziņa – to atsūtīja Rafaels Ciekurs no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta. Domāju – nē, kaut kas tur riktīgi nav! Viņš rakstīja, ka sveic mani kā Atzinības krusta komandieri. Tas laikam bija 1. aprīlis, un man likās, ka varbūt kāds joko. Bet rezultātā, protams, visu nakti nevarēju gulēt… Vai esi jau apdomājusi, ko teiksi savā atbildes runā?  Apdomājusi esmu, bet līdz galam vēl nē. Tas noteikti nebūs kaut kas garš. Tas ir ļoti nopietns pasākums, un man vēl ir laiks. Bet izlasot šī apbalvojuma devīzi – "Godaprāta ļaudīm" – es, protams, ļoti cenšos. Jūtos ārkārtīgi pagodināta...  "Godaprāta ļaudis – pirmkārt iedomājos par saviem vecvecākiem" Formulējums tiešām ir ļoti skaists – godaprāta ļaudis. Vai šajā kontekstā esi iedomājusies par saviem senčiem?  Jā, pirmkārt iedomājos par saviem vecvecākiem. Lielu daļu bērnības pavadīju pie viņiem Ezerē, tas ir tieši pie Lietuvas robežas. Tie bija mammas vecāki, kurus, kā jau daudzus latviešus, 1949. gadā izsūtīja uz Sibīriju. Arī mammu, trīsgadīgu bērnu… Viņi bija saimnieki?  Nē! Tur tas interesantākais, ka tieši no tēta puses vecvecāki bija lielsaimnieki ar simt hektāriem Sēlijā. Tētis staigāja jūrnieka kostīmiņā, kalpi apkārt. Arī viņi bija sarakstos, bet viņiem kāds to bija pateicis, un viņi no izsūtīšanas paglābās, aizbēgot mežā. Bet izsūtīja tieši manas mammas vecvecākus Frici un Emmu no Ezeres, jo Fricis negribēja stāties kolhozā. Kaimiņš viņu nodeva, un viņiem nācās gandrīz desmit gadus pavadīt Sibīrijā. Tie ir lielākie godaprāta ļaudis, kas man pirmie nāk prātā. Jo šiem cilvēkiem divas reizes nācās savu dzīvi sākt no pilnīgas nulles. Vecvecāki paguva atgriezties? Jā, viņi paguva atgriezties, un vēl līdz deviņdesmitajiem gadiem bija klātesoši mūsu dzīvē. Kad es šodien iedomājos... Viņi savu dzīvi sāka Embūtē, Dienvidkurzemē, kur bija tieši Kurzemes katls. Kā viņi stāstīja – tikko bijis bērniņš piedzimis, nāk kāds zaldāts un saka – ātri bēdziet projām, jo tūlīt fronte nāks pāri. Viņi tikko jaunu māju bija uzcēluši… Un vēl pat līdz mežam nebija tikuši, kad tā uzgāja gaisā... Tad vecvecāki aizbrauca uz Ezeri, no kurienes 1949. gadā viņus aizveda uz Sibīriju. Tā ka viņi dabūja pilnīgi no nulles visu dzīvi sākt divas reizes. Bet tas interesantākais un apbrīnojamākais ir tas, ka viņi nekad par to nesūdzējās! Nekad. Viņi bija ļoti gaiši cilvēki, un ļoti daudzi – arī mēs ar māsu Kristīni (Andas māsa ir dziedātāja Kristīne Zadovska – red.) Še ir cilvēki, kas man laikam ir vissvarīgākie.  Bet tu saviem vecākiem piedzimi Dobelē?  Mani vecāki bija skolotāji Zebrenes skolā, kas bija Dobeles rajonā. Dobeles pilsētā mēs nedzīvojām, taču tieši tur abas ar Kristīni esam dzimušas.  Tātad ceriņi ir tavs laiks?  Jā, tieši tā. Esmu arī beigusi Dobeles mūzikas skolu, kas tagad skaisti atjaunota – šķiet, tā šobrīd ir viena no skaistākajām mūzikas skolām Latvijā! Tā ka esam uz Zemgales un Kurzemes robežas. Man liekas – ļoti labs komplekts.  "Savas dzīves pirmos astoņpadsmit gadus esmu dzīvojusi pilī" Bet tavas bērnības lielākais laiks ir pagājis pilī!  Tieši tāda bija mūsu adrese: Jaunpils, un pēdiņās – "Pils". Savas dzīves pirmos astoņpadsmit gadus esmu dzīvojusi tieši pilī. Tas iznāca tā: manu tēti uzaicināja par orķestra vadītāju Jaunpilī, un tā mēs tur nokļuvām. Tur iedeva dzīvokli, un mēs dzīvojām pilī. Nu, tad tu vari iedomāties! Un mamma savukārt kūrēja kultūras dzīvi. Mamma bija Kultūras nama vadītāja, kas atradās tieši zem mūsu dzīvokļa. Čībās uz turieni varējām noiet. Tātad tas laikam gēnu līmenī mani ir ietekmējis… Mamma jūs lika arī pie darba Kultūras nama pasākumos?  Biju apkopēja, un vēl kopā ar tagadējo politiķi Uldi Auguli vadījām pensionāru vakarus. Ļoti aktīvi iesaistījos! Mana sirdslieta gan ir tautas deju kolektīvu vadīšana, jo mana pirmā izglītība ir tieši tautas deju kolektīva vadītāja! Toreiz izdomāju, ka būšu tikai tautas deju kolektīva vadītāja un atgriezīšos Jaunpilī. Mana mamma, protams, bija pilnīgā ārprātā, ka neeju uz augstskolu, un ir tikai deju kolektīvs un Dziesmu svētki. Bet nu – kad apgrozījos Rīgā, sapratu, ka tomēr vajag arī kaut ko citu.  Mammīte ir darbīga joprojām! Jā, mammīte ir darbīga un dzīvo Jaunpilī. Šogad viņai apaļa 80 gadu jubileja, ko svinēsim Jaunpils pilī, Kultūras namā.  "Skolā matemātika man bija stiprākā puse" Tu esi privātas koncertzāles vadītāja. Vai tad, kad gāji studēt Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, tev jau bija kāda nojauta par to, ko gribi darīt? Pilnīgi noteikti tajā brīdī nojauta par privātas koncertzāles izveidošanu nebija. Bet dzīve cilvēku aizved tur, kur viņam jābūt. Man kādreiz likās – ja izlasa manu CV, ir sajūta, ka tas cilvēks tiešām nav zinājis, ko viņš dzīvē grib darīt. Jo tur ir gan flauta, gan tautas deju kolektīvu vadīšana, pa vidu – pedagoģija, un tad ir LU Ekonomikas un vadības fakultāte, kas ir nopietnāka izglītība. Tagad viss komplekts man ļoti labi noder: ja man būtu tikai humanitāra izglītība, nekad dzīvē privātkoncertzāli vadīt nevarētu! Jo galvenā sadaļa šeit ir tā, kā tu to lielo bildi finansiāli vari savilkt kopā. Ikdienā strādājam tūkstoš kvadrātmetru lielā zālē ar nulles dotācijām – viss jānopelna mums pašiem. Lai to varētu izdomāt, ekonomikas zināšanas ir vajadzīgas. Bet matemātika man arī bija stiprākā puse skolā, nevis, piemēram, valodas.  Ko no tevis ikdienā paģēr koncertzāles vadīšana? Tā ir milzīga atbildība. Pirmkārt par cilvēkiem, kuri ir mani darbinieki. Cik tev ir darbinieku? Pamata komandā esam pieci cilvēki: divi tehniskie – Kristers un Artūrs, mana vietniece Ieva, mārketinga vadītāja Betija un cilvēks-orķestris – aizskatuves administrators Kaspars. Vēl ir publiku apkalpojošais personāls. Jā, neesam daudz, neskatoties uz to, ka mums ir ļoti liels skatītāju skaits un notiek daudzi pasākumi. Mēs paši visu darām.  Un kā jūs mērāt savus izmērāmos rezultātus? Tas ir pasākumu skaits, tas ir skatītāju skaits, un tas ir apgrozījums: varam ar to lepoties. jo Latvijas koncertu vietu vidū pēc "Biļešu paradīzes" datiem esam diezgan augstās pozīcijās, augšgalā. Manī bija spīts – pierādīšu, ka to var izdarīt! Pieņemu, ka ne vienmēr esat eiforijā, ka viss sanāk. Eiforijas nav vispār, jo mums taču bija pandēmija, kas likās pilnīgs izmisums. Principā tajā laikā vajadzēja aiztaisīt tās durvis ciet, bet tobrīd manī bija spīts – es tik un tā to noturēšu un pierādīšu, ka to var izdarīt! Kaut patiesībā tas bija diezgan neiespējami ar visiem atceltajiem pasākumiem. Atceros pa datumiem, kā tas viss notika: 11. martā toreiz visu aizvēra, mēs kvalificējāmies visiem atbalstiem, bet saņēmām tos decembrī. Visu laiku ar privātiem aizņēmumiem – kaut kā tā. Arī darbinieki taču bija jānotur – viņi  nebija vainīgi. Tas bija diezgan liels izaicinājums, un arī tagad nevaram rēķināties ne ar ko uz priekšu. Tā ir laime dotētajām iestādēm – ka tās var saplānot vismaz vienu sezonu uz priekšu! Bet es to nevaru, jo nezinu, kādi būs ieņēmumi. Tas atkarīgs tikai no tā. Tagad apkure par janvāri, februāri, martu – komunālo pakalpojumu rēķins ir septiņi tūkstoši! Tagad domājam, ko darīt.  Bet zāles lielākoties vienmēr ir pilnas, biļetes pārdotas ilgu laiku uz priekšu, un tas piedāvājums ir apskaužami daudzveidīgs: tie nav tikai dažādžanru koncerti – tie ir dažādi vakari, un man šķiet, ka tev pašai īpaši mīļi ir dzejnieku vakari.  Man sevišķi tuvi pagājušo gadsimtu mijas dzejnieki – Plūdons, Skalbe, Fricis Bārda. Sen neesam uztaisījuši nevienu jaunu programmu, bet vajadzētu. Pandēmija visus nolika uz pauzes. Bet pirms tam taču mums bija programmas ar Vili Daudziņu – viņš mums ir tāds kā dzejas teātra patrons. Pirmā programma bija ar Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa vēstulēm – kopā ar Kasparu Znotiņu un Vili Daudziņu: tas mums bija absolūtais bestsellers! Bet tas bija jau pirms desmit gadiem – nospēlējām gandrīz simt reižu. Tā bija izrāde, par kuru teicu – var to likt pirmdien no rīta, arī tad būs izpārdota! Un tad bija iestudējums, kuru centrā bija brāļi Veidenbaumi. Tā bija Viļa Daudziņa ideja, jo daudzi nezināja, ka Veidenbaumam Eduardam bija brālis Kārlis, kurš arī rakstīja dzeju, bet viņš bija tas, kurš saimniekoja Kalāču mājās: kādam jau tur bija jāstrādā, lai Eduards varētu dzīvoties pa Tērbatu... Stāsts bija ļoti interesants, un mēs to piedāvājām arī "Skolas somai". Jo man likās – ja bērns atnāk un noskatās Viļa pētījumu par laiku, kurā Veidenbaumi dzīvoja, par cara laika Latviju – tā uzreiz ir mācību stunda! Tādi izglītojoši pasākumi, kuros arī pati daudz uzzinu. Daumants Kalniņš sarakstīja mūziku ar Friča Bārdas dzeju – izveidojās programma "Sirds prieks". Sekoja programma ar Knuta Skujenieka vārdiem, par ko Daumants saņēma "Zelta mikrofonu". Man pašai tas viss ir tik tuvs – tāpēc arī tik aizrautīgi par to stāstu! Protams, visi Vecpiebalgas dižgari: pirms kāda laika sarīkojām latviešu kultūras nedēļu "Vecpiebalga atver durvis", kas turpinās vēl šobrīd; Kārļa Skalbes mājās bija ikgadējie koncerti. Mums pašiem patīk un citiem arī.  "Tā ir Dieva dāvana – būt tādu cilvēku tuvumā"  Ar senajiem meistariem iznāk vairs tikai virtuāla tikšanās, bet ar dzejniekiem, kuri vēl pavisam nesen bija mūsu vidū, tev droši vien veidojusies skaista, pavisam tuva draudzība.  Draudzība – tā varbūt neteiktu. Bet tādi cilvēki patiesi bijuši pie manis "Dailes" namā – piemēram, Knuts Skujenieks savu 85 gadu jubileju – savu pēdējo jubileju – sagaidīja uz "Dailes" nama skatuves un bija klāt arī Daumanta programmas "Drošinājums" pirmatskaņojumā. Protams, ka tā ir ļoti liela vērtība – ka esi šos cilvēkus saticis un saproti, kādai ellei viņi izgājuši cauri – te domāju Knutu Skujenieku.  Un tas, ka viņš – tāds Baltais tētiņš – spējis palikt tik gaišs cilvēks – tas ir apbrīnojami! Un vēl mums bija Imanta Kalniņa iepriekšējās jubilejas ballīte, kurā bija Uldis Bērziņš, Knuts Skujenieks un pats Imants Kalniņš. Tā ir Dieva dāvana – būt tādu cilvēku tuvumā.  Arī Latvijas Radio koris ir tavs lielais draugs – vairākas programmas rīkotas tieši ar to. Piemēram, Artura Maskata mūzikas programma. Tā laikam ir tava īpašā mīlestība. Jā, Latvijas Radio koris ir mani draugi visu "Dailes" nama gadu garumā. Pirmajai programmai, kurai Sigvards Kļava bija mākslinieciskais vadītājs, veidojām speciālas aranžijas – Andris Sējāns pirmajai daļai un Valts Pūce – otrajai daļai. Imanta Kalniņa oratorijā "Dzejnieks un Nāra" pirmoreiz satikos ar Daumantu Kalniņu kā solistu, un tad arī sākās mūsu draudzība – tas bija jau pirms vienpadsmit gadiem. Tagad mums ir plāns "Dzejnieku un Nāru" rudenī kopā ar Sigvardu jauniestudēt, jo toreiz "Dailes" nams bija knapi atvērts, un šī programma bija pelnījusi skanēt ilgāk. Tāpēc tā atkal jāiestudē no jauna! Vēl ar Latvijas Radio kori bija Artura Maskata jubilejas programma, Broņislavas Martuževas programma ar Daci Everss un Daumantu.  Veidojot šīs programmas, tev iznāk brīnišķīga sadarbība arī ar vadošajiem režisoriem un dramaturgiem! Protams! Diezgan daudz esam sadarbojušies ar Māru Ķimeli. Tagad jubilārs Artūrs Dīcis mums ir dramaturgs Mārča Auziņa un Daiņa Grūbes izrādē. Reinis Suhanovs bija atklāšanas izrādes režisors. Laikam jau patiesībā esam sadarbojušies ar visiem, kas ir mūsu vidū.  Sava publika – tā ir puse no uzvaras! Līdzās koncertiem, muzikālajiem uzvedumiem un džeza koncertiem Mūzikas namā "Daile" ir arī sarunu vakari. Izskatās, ka cilvēkiem ir nepieciešamība pēc klusinātām sarunām, kur divas personības sarunājas par šodien būtiskām tēmām.  Mums bija divi cikla darbi – un droši vien būs arī trešais – ar abiem Mārčiem Auziņiem: ģitāristu Mārci Auziņu un zinātnieku Mārci Auziņu, ar kuru mums izveidojusies cieša draudzība – viņš ir vienkārši brīnišķīgs cilvēks! Cilvēkiem tas interesē, un tēmas ir dažādas: pirmā bija par mākslīgo intelektu, kur bija gan mūzika, gan profesora skatījums, bet saruna "Flirts ar Budu" bija kā meditācija, kurā skanēja mūzika. Tādi starpžanru projekti. Un vēl ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kamermūzikas koncerti, kur skan gan klasika, gan arī laikmetīgā mūzika! Vai uz tiem nāk "Dailes" namam uzticīgā publika, vai tomēr līdz ar žanru un stila maiņu mainās arī cilvēki? Kādi astoņdesmit procenti ir uzticamā publika. Es jau šos cilvēkus atpazīstu vaigā. Taču LNSO kamermūzikas koncerti publikā ienesuši arī jaunas sejas. Ļoti ceru, ka viņi vēlāk atrod arī kaut ko sev piemērotu no mūsu repertuāra.  Kad atvēru "Dailes" namu, mans galvenais mērķis un sapnis bija, ka mums izveidotos sava publika – jo tā jau ir puse no uzvaras! Un es atļaušos domāt, ka trīspadsmit gadu laikā tas tiešām noticis. Bet septembrī apritēs astoņpadsmit gadi, kopš sarīkoju savu pirmo koncertu... Tev ir liela privilēģija – strādāt kopā ar Maestro Raimondu Paulu, turklāt uzņemties tādu lielu un atbildīgu pienākumu kā lielā draugu lokā nosvinēt viņa 90. dzimšanas dienu, kas patiešām bija fantastisks vakars. Bet sadarbība rit arī ikdienā. Cik reižu jau nospēlēta izrāde "Vīrieši labākos gados"?  Ap 120. Tieši uz Maestro jubileju apkopojām kopīgo programmu skaitu, un patiesi: kopā ar Maestro veidotas 15 programmas ar dažādiem solistiem. Pirmā bija ar Zigfrīdu Muktupāvelu, tad ar Agnesi Rakovsku, Dināru Rudāni un Andri Keišu, tad bija Zigfrīda Muktupāvela programma ar Jāņa Petera dzeju, jau pieminētā Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa programma… Ļoti daudzas programmas bijušas ar Maestro. Un ne tikai ar Maestro – pie mums bijis arī Zigmara Liepiņa 70 gadu jubilejas koncerts. Un arī Jāņa Lūsēna un Imanta Kalniņa jubileja tikusi svinēta. Atļaušos teikt, ka ļoti popularizējam latviešu autoru dzeju un mūziku. Tas ir mūsu galvenais mērķis, un mēs solāmies to darīt arī turpmāk.  Un Frenka Sinatras visgarākā dzimšanas diena! Jā, Frenka Sinatras dzimšanas diena tika svinēta desmit gadu garumā. "Tā ir mana sirdslieta – ne tikai pienākums" Anda, tu visos koncertos pati esi klāt. Šķiet, ka pilnīgi katru vakaru! Pieņemu, ka tas ir ne tikai tavs darba pienākums, bet tev ir arī patīkami redzēt [sava darba] augļus.  Tieši tā. Zinu visas programmas no galvas, bet… Ņemot vērā to, ka esam privāta koncertzāle, mums darba roku nav tik daudz, bet skatītāju vietu skaits ir vairāk nekā četri simti. Tāpēc visu darām paši – arī tērpus sakārtojam māksliniekiem, uzklājam kafijas galdu. Mēs reāli strādājam kā publiku un mākslinieku apkalpojošais personāls. Tāpēc arī tur esmu. Un tā ir mana sirdslieta – ne tikai pienākums. Mūzikas nams "Daile" atrodas Lāčplēša un Barona ielas stūrī – tāda ļoti laba kultūras vietu saliņa! Blakus – restorāns "Osiris", netālu – Jaunais Rīgas teātris, virs jums ir "Arhis Arhitekti", un turpat ir arī galerija "Istaba". Jā, tāds radošais kvartāls.  Bet jūs arī kaut kā sadarbojaties?  Mēs vienkārši draudzējamies. Jaunā Rīgas teātra aktieri pie mums uzstājas, publika iet uz "Osiris" – lai gan arī mums ir pašiem sava kafejnīca –, un "Osiris" publika nāk pie mums. Pagalmiņš ir viens – visi Jāņos satiekamies.  Man bija pārsteigums, ka savulaik esi strādājusi pie Andreja Žagara.  Andrejam tolaik bija, manuprāt, septiņi restorāni: tas bija augstākais punkts, kad viņš atvēra "Žagara jauno restorānu". Berga bazārā bija "Simpozijs", vīnu veikals, Vecrīgā bija grieķu restorāns, vēl "Dizzi" klubs, "Osiris"... Biju šo restorānu izpilddirektore. Ar Andreju iepazināmies kādā ballītē Operā, un viņš saprata: šitā meitene, kaut arī no laukiem, ir baigi ašā. Kaut kāds materiāls tur ir! Andrejam esmu ļoti pateicīga – viņš man ļoti daudz ko iemācīja. Vienbrīd viņš saka: tagad braucam uz Londonu un Parīzi, uz restorāniem! Es domāju – man pat nav nekā, ko mugurā vilkt... Ar Andreju vienu laiku ļoti cieši strādājām.  Viss sākās kā joks, bet izrādījās liktenis Tu esi ne tikai šīs koncertzāles turētāja un saimniece, bet arī mūzikas izdevniecības "Ars Nova" vadītāja. Tagad tas vairāk "Spotify" platformai. Apvienība tika nodibināta, kad sākām strādāt kopā ar Jāni Lūsēnu – tas bija 2008. gadā, un septembrī kopš tā laika būs apritējuši jau astoņpadsmit gadi. Tas viss sākās kā joks, bet izrādījās liktenis. Jo pirms tam strādāju pilnīgi citā sfērā un reiz vedu Kristīni uz koncertu, kurā viņai bija jāpiedalās kopā ar Māru Zālīti, Jāni Lūsēnu un Zigfrīdu Muktupāvelu. To koncertu atcēla. Kaut kā sākām runāt, un Lūsēns saka – man nākošgad piecdesmit gadu jubileja, bet nav, kas uztaisa. Saku – es taču varu uztaisīt! Bet tad tikai Operā, jo tikai tajā kaut ko zinu. Tā tas sākās – kā joks. Pa vidu Jānis uzrakstīja ciklu "Mazu brīdi pirms". Tas bija 2008. gadā – mans pirmais rīkotais koncerts. Pilnīgs liktenis! Tad bija laiks, kad iestudējām dažādus mūziklus – Valmieras teātrī bija "Kaupēn, mans mīļais" un "Agrā rūsa". Bet ciešāka sadarbība raisījās  tikai ar Lūsēnu. Bet tā mūžīgā telpu problēma... Un tad es iedomājos, vai Rīgā nav kāds bijušais kinoteātris… Ierakstīju tīmekļa meklētājā – un tiešām! Sludinājums, ka izīrē bijušā kinoteātra telpas. Taču sludinājuma termiņš jau bija beidzies. Nodomāju: tā ir tieši "Osiris" māja, kurā visus pazīstu. Jānoskaidro. Viņi saka – tur ir izīrēts, bet varbūt viens procents, ka [mans sapnis] varētu piepildīties. Un tas viens procents arī piepildījās! Liktenis!  Vai to, ko rādāt uz skatuves, mēdzat arī izdot ciešripās un platēs? Tagad aktuāla analogā mode. Tagad tās vinilplates, jā, un ļoti gribētu izdot dažas no mūsu programmām.  Kuras tās būtu? Piemēram, programmu "Suni ārā nedzenama nakts" – tā ir ļoti, ļoti, ļoti īpaša. Tā man ļoti, ļoti patīk. Arī Knuta Skujenieka un Daumanta Kalniņa "Drošinājums", kas izpelnījās "Zelta mikrofonu". Mēs paši veidojam arī televīzijas ierakstus un dodam Latvijas Televīzijai – šie ieraksti bieži tiek parādīti televīzijā. "Pats Artūrs Banga sēdējis pie manas priedes!" Dzirdēju, ka tev bijusi doma savas mājas Lapmžciemā izveidot kā brīvdabas koncertzāli.  Tās mājas tieši ar tādu domu vispār tika iekārtotas. Tas bija pandēmijas laiks. Man bija saikne ar Lapmežciemu, un biju izdomājusi, ka tā varētu būt "Dailes" nama vasaras rezidence, un doma nav atmesta – tādi brīvdabas koncerti, jo sēta ir ļoti skaista – pie jūras un ar vēsturi: šajā sētā filmēts "Ilgais ceļš kāpās"... Diezgan daudz tur esmu savedusi kārtībā, tā ka – kas zina. Pandēmijas laikā taisījām visādas fotosesijas; esam filmējuši arī raidījumu "Daudz laimes, jubilār!" Vajadzētu sākt ar "Ilgā ceļa kāpās" vakara kino seansu, lai redz, kur ir Artūra priede! Jā, pats Artūrs Banga (viens no filmas galvenajiem varoņiem – red.) sēdējis pie manas priedes! Tas uzreiz ir stāsts! (Smejas.) Vēl tikai mājai jāuzliek šindeļu jumts. Vai maz vēl ir meistari, kas māk tādu uzlikt? Mani meistari brauc no Alūksnes, jo daudz tādu vairs nav. Tas ir tāds ļoti labais gadījums, kas man liek noticēt, ka ar Latviju viss ir kārtībā, jo šindeļu jumta licējam – galvenajam meistaram – ir pieci dēli, un visi pieci ir apmācīti šindeļu jumta likšanā! Jā, viņi mācās dažādās universitātēs, bet viņi prot to amatu. Un tad nu visi pieci dēli brauc un liek manai mājai jumtu. Tā ir vērtība! Ko vēl dari savā brīvajā laikā, ja tev tāds ir? Brīvā laika man ir ļoti maz. Bet, cik nu ir, to cenšos pavadīt dabā. Jo ikdienā, kā jau tu arī teici, katru vakaru esmu "Dailes" namā, apkārt četrsimt cilvēki, un tas, kas pēcāk visvairāk nepieciešams, ir klusums, līdzsvars, miers, kuru var atrast tikai un vienīgi dabā: mežā, pie jūras, arī tomātus stādot, arī rozēm lapas griežot un kaut ko tādu darot. Tad tomēr dārza darbi tev maķenīt patīk? Tagad patīk, jā! Kad mamma savulaik Jaunpilī lika divus hektārus biešu izkaplēt – citādi uz balli netikšu, likās – nemūžam man nekā tāda nebūs! Bet tagad patīk.  Gribas savu tomātu noplūkt!  To tomātu nav tik daudz, drīzāk tā sajūta, ka no rīta ieej siltumnīcā – tas ir pilnīgi kaut kas cits. Un tā ir vienīgā atslodze, kas iespējama, savādāk nevar – daba!  Daba, un tūlīt arī maijs, tūlīt svētki. Man vienkārši gribas novēlēt tev, lai vari izbaudīt šo pavasari un kopā ar savējiem nosvinēt gan savu atzinību, gan mūsu valsts neatkarības atjaunošanas svētkus. Lai mums visiem skaistas aprīļa beigas un maija sākums, kad daba plaukst!  Sirsnīgs paldies tev, Gunda! Baltā galdauta svētki 4. maijā man vienmēr ir patikuši – man vispār patīk galdu klāt. Tagad būs īpašs iemesls. Paldies! 

Often today, the tangible brand experience happens post-purchase and, at least initially, relies largely on operational excellence. As a result, the 3PL teams that support beauty brands have unique and valuable cosmetic market insights. This week on CosmoFactory, we consider the nuance and necessity of fulfillment. Our guest is Emily Di Fante, Business Develop Manager at International Logistics Group. UK-based ILG specializes in ecommerce and retail fulfilment for fast-growth beauty, wellbeing, and fashion brands. The company, founded in 1990 and since 2018 operating as a subsidiary of Yusen Logistics, also provides brand with services spanning personalization, gift-wrapping, returns management, global delivery, and customs advisory. If you enjoy this episode, SHARE it with a friend, FOLLOW CosmoFactory on your favorite podcast platform & please LEAVE A REVIEW today. With your help, even more cosmetic industry professionals can discover the inspiring interviews we share on CosmoFactory! ABOUT CosmoFactoryBeauty industry stakeholders listen to the CosmoFactory podcast for inspiration and for up-to-date information on concepts, tactics, and solutions that move business forward. CosmoFactory – Ideas to Innovation is a weekly interview series for cosmetics and personal care suppliers, finished product brand leaders, retailers, buyers, importers, and distributors. Each Tuesday, CosmoFactory guests share experiences, insights, and exclusive behind-the-scenes details—which makes this not only a must-listen B2B podcast but an ongoing case study of our dynamic industry. Guests are actively working in hands-on innovation roles along the beauty industry supply chain; they specialize in raw materials, ingredients, manufacturing, packaging, and more. They are designers, R&D or R&I pros, technical experts, product developers, key decision makers, visionary executives. HOST Deanna UtroskeCosmetics and personal care industry observer Deanna Utroske hosts the CosmoFactory podcast. She brings an editorial perspective and over a decade of industry expertise to every interview. Deanna is also Editor of the Beauty Insights newsletter and a supply-side consultant. She previously wrote the Global Perspectives column for EuroCosmetics magazine, is a former Editor of CosmeticsDesign, and is known globally for her ability to identify emerging trends, novel technologies, and true innovation in beauty. A PRODUCTION OF Cosmoprof Worldwide BolognaCosmoFactory is the first podcast from Cosmoprof Worldwide Bologna, taking its place among the best B2B podcasts serving the global beauty industry.   Cosmoprof Worldwide Bologna is the most important beauty trade show in the world. Dedicated to all sectors of the industry, Cosmoprof Worldwide Bologna welcomes over 250,000 visitors from 150 countries and regions and nearly 3,000 exhibitors to Bologna, Italy, each year. It's where our diverse and international industry comes together to build business relationships and to discover the best brands and newest innovations across consumer beauty, professional beauty, and the entire supply chain. The trade show includes a robust program of exclusive educational content, featuring  executives and key opinion leaders from every sector of the cosmetics, fragrance, and personal care industry. Cosmoprof Worldwide Bologna is the most important event of the Cosmoprof international network, with exhibitions in Asia (Hong Kong), the US (Las Vegas and Miami), India (Mumbai) and Thailand (Bangkok). Thanks to its global exhibitions Cosmoprof connects a community of more than 500,000 beauty stakeholders and 10,000 companies from 190 countries and regions. Learn more today at Cosmoprof.com         

64-i Seimo nariai siūlo kartu su kitąmet vyksiančiais savivaldybių tarybų ir merų rinkimais surengti patariamąjį referendumą, kuriuo siekia atsiklausti rinkėjų nuomonės dėl šeimos sampratos įtvirtinimo Konstitucijoje. Piliečių planuojama paklausti, ar jie sutinka, kad Konstitucijoje būtų įtvirtinta nuostata, kad šeimos teisiniai santykiai kyla tik iš vyro ir moters santuokos, motinystės ir tėvystės.LRT užsakymu atlikta apklausa parodė, kad 75 proc. suaugusiųjų pritaria, kad Lietuvoje nepilnamečiams iki 15 metų būtų įvesti ribojimai naudotis socialiniais tinklais. Tokius ribojimus įveda ar skelbia ketinančios įvesti vis daugiau valstybių.Tarptautinės nekilnojamojo turto bendrovės „Newsec“ vadovas neseniai pareiškė, kad dėl mažo gimstamumo ir aukštų būsto kainų gali tekti griauti namus Švedijoje. Ar tas pats nenutiks ir Lietuvoje?Užsienio naujienų aktualijos su ministru Kęstučiu Budriu.Keturis šimtmečius skaičiuojantis lietuviškas ąžuolas išrinktas Europos metų medžiu. Medžių Eurovizija vadinamame konkurse Skuodo rajone augantis ąžuolas sulaukė daugiau nei 6 tūkstančių balsų ir nugalėjo antroje vietoje likusią laukinę obelį iš Slovakijos ir ketverius metus iš eilės dominavusios Lenkijos guobą, kuri liko trečia.Eidama 80-uosius vakar mirė pasaulinio garso lietuvių kilmės antropologė, žymiausia orangutanų tyrinėtoja Birutė Galdikas. Ji buvo pirmoji mokslininkė pasaulyje, pradėjusi nuodugniai tyrinėti orangutanus, įkūrė Tarptautinį orangutanų fondą. Pelnė daugybę premijų ir apdovanojimų. Ilgą laiką mokslininkė bendradarbiavo su Lietuvos Vytauto Didžiojo universitetu.Ved. Liuda Kudinova

Konuklarımız Cem Yiğit Üzümoğlu, Ilgın Öykü Fışkın ve Berk Ütni ile Oyuncular Sendikası'nın hayata geçirmek üzere üzerinde çalıştığı online oyuncu platformu üzerine konuşuyoruz.

JAV prezidentas Donaldas Trumpas, savo kalboje Pasaulio ekonomikos forume Davose, pabrėžė, jog Europa nejuda teisinga linkme. Trumpas pajuokavo, kad veikiausiai būtų įvertintas neigiamai, jei neaptartų Grenlandijos.Jungtinės Karalystės ministras pirmininkas Kiras Starmeris parlamentui pareiškė, kad nepasiduos JAV prezidento spaudimui dėl autonominės Danijos teritorijos Grenlandijos ateities.Kalbos prievaizdai ragina visuomenę giežčiau reikalauti, kad paslaugų tiekėjai kalbėtų lietuviškai. Šiemet įsigaliojus reikalavimui, kad paslaugas teikiantys užsieniečiai kalbėtų lietuviškai, Valstybinė kalbos inspekcija jau sulaukė 31 skundo. Dalis užsieniečių gudrauja, kad nereikėtų mokytis kalbos.Kultūros ministerija apsigalvojo ir kultūriškai pažiūrėjusi į Venecijoje vyksiančią bienalę pažadėjo duoti 300- tus tūkstančių eurų architektų bendruomenei. Ministerija dėl susidariusios situacijos kalta nesijaučia, o architektai, nors ir džiaugiasi bilietu į bienalę, tačiau nerimauja, kad jai ruoštis laiko liko mažiau.Olimpiečių cikle - ledo šokėjai Allison Reed ir Saulius Ambrulevičius. Ilgą kelią iki olimpinės svajonės įveikusi Lietuvos pora ruošiasi Milano ir Kortiinos žiemos olimpinėms žaidynėms. Jiems tai svajonės išsipildymas ir didelė garbė.Ved. L. Želnienė

Pēdējie gadi parādījuši, ka starptautiskā kārtība nav akmenī cirsta un atsevišķas lielvaras uzskata, ka starptautiskie likumi tiem nav rakstīti. Kā tas ietekmē mūsu drošību, par to diskusija Krustpunktā. Analizē SIA "NEWT21" valdes priekšsēdētājs Jānis Garisons, atvaļināts vēstnieks, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Gints Jegermanis, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. Šoks! Vismaz sestdienas, 3. janvāra, vakarā tas bija biežākais vārds, dzirdēja starptautiskajos televīzijas kanālos, kas ziņoja par Venecuēlas diktatora Maduro sagūstīšanu un aizvešanu uz ASV. Un Trampa solījumiem, ka tagad kādu laiku Venecuēla pārvaldīs Amerikas Savienotās Valstis.  Pasaule ir jaunas realitātes aculieciniece. Ierastā lietu kārtība starptautiskajās attiecībās nepastāv, un jauno mēs vēl tikai apjaušam. Runa jau nav tikai par Venecuēlu. Ilgāku laiku jau pasauli izaicina Vladimirs Putins, kuram Donalds Tramps pagājušajā gadā centās palīdzēt. Lielais jautājums ir, cik elastīgi esam, lai kaut kā šīm pārmaiņām pielāgotos un ar tām sadzīvotu. Mums tas ir īpaši aktuāli tāpēc, ka arī paši nejūtamies drošībā Krievijas dēļ. Militārie eksperti gan saka, ka Krievijai vajadzēs kādus gadus, ja tā gribēs uzbrukt vēl kādai no Eiropas valstīm, jo Ukrainas karā tā savus resursus ir noplicinājusi. Tajā pašā laikā ekonomisti saka, ka Krievijas ekonomiku atgriezt miera laikos diez vai būs iespējams. Simtiem un tūkstošiem karā rūdītajiem karavīriem arī kaut kur būs jāpaliek. Un propagandas sabojātām smadzenēm vajag turpinājumu. Kurp mēs dodamies? 

Find the grave of Annabel Lee and you find the ghost of Edgar Allan Poe!   In this episode, a hand-drawn map pulls us through a locked iron gate into Charleston's most overgrown churchyard, where legends gather like mist and names disappear into leaves. A lady in white wanders the paths. Sixty-four people have collapsed before this very gate.   We follow the trail of Annabel Lee—the girl Poe loved, or invented, or summoned—and uncover the stranger story beneath the legend: a visiting scholar who survived war and exile, stood before Juliet's Tomb in Verona, and quietly planted a grave that may never have existed.   The map points toward a burial—but the real treasure may be hidden elsewhere. What if the grave was a lie but the lie was true?   Sources:   The Ghosts of Charleston by Julian Buxton Edgar Allan Poe's Charleston by  Christopher Byrd Downey   A History Lover's Guide to Charleston by Christopher Byrd Downey   Unburied Treasure: Edgar Allan Poe in the South Carolina Lowcountry Scott Peeples, Michelle Van Parys Southern Cultures, Vol. 22, No. 2   Haunted Charleston by Sarah Pitzer   Nevermore! Edgar Allan Poe- The Final Mystery by Julian Wiles Source for Alexander Lenard: Primary Sources by Alexander Lenard   Die Kuh auf dem Bast (Stuttgart: Deutsche Verlags-Anstalt, 1963) The Valley of the Latin Bear (New York, 1965) - English translation Am Ende der Via Condotti: Römische Jahre (München: DTV Verlag, 2017) - translated by Ernö Zeltner Stories of Rome (Budapest: Corvina, 2013) - translated by Mark Baczoni O Vale Do Fim Do Mundo (São Paulo: Cosac Naify, 2013) - translated by Paulo Schiller Die römische Küche (München, 1963) Sieben Tage Babylonisch (Stuttgart, 1964) A római konyha (1986) Winnie Ille Pu (Latin translation of Winnie-the-Pooh) Völgy a világ végén s más történetek (Budapest: Magvető, 1973)   Secondary Sources - Books and Academic Articles   Siklós, Péter. "Von Budapest bis zum Tal am Ende der Welt: Sándor Lénárds romanhafter Lebensweg" (online) Siklós, Péter. "The Klára Szerb – Alexander Lenard Correspondence." The Hungarian Quarterly 189 (2008): 42-61 Sachs, Lynne. "Alexander Lenard: A Life in Letters." The Hungarian Quarterly 199 (Autumn 2010): 93-104 Lénárt-Cheng, Helga. "A Multilingual Monologue: Alexander Lenard's Self-Translated Autobiography in Three Languages." Hungarian Cultural Studies 7 (January 2015) Vajdovics, Zsuzsanna. "Gli anni romani di Sándor Lénárd." Annuario: Studi e Documenti Italo-Ungheresi (Roma-Szeged, 2005) Vajdovics, Zsuzsanna. "Alexander Lenard: Portrait d'un traducteur émigrant." Atelier de Traduction 9 (2008): 185-191 Rapcsányi, László & Szerb, Klára. "Who Was Alexander Lenard? An Interview with Klára Szerb." The Hungarian Quarterly 189 (2008): 26-30 Lenard, Alexander. "A Few Words About Winnie Ille Pu." The Hungarian Quarterly 199 (2010): 87-92 Humblé, Philippe & Sepp, Arvi. "'Die Kriege haben mein Leben bestimmt': Alexander Lenard's Narratives of Brazilian Exile." In Hermann Gätje / Sikander Singh (Eds.), Grenze als Erfahrung und Diskurs (Tübingen: Narr Francke Attempto, 2018) Badel, Keuly Dariana. "Writing oneself and the other: A biography of Alexander Lenard (1951-1972)." Proceedings of the XXVI National History Symposium – ANPUH (São Paulo, July 2011) Nascimento, Gabriela Goulart. "Erich Erdstein and the hunt for Nazis: A study on the book 'The Rebirth of the Swastika in Brazil.'" Federal University of Santa Catarina (Florianópolis, 2021) Mosimann, João Carlos. Catarinenses: Gênese E História (Florianópolis/SC, 2010) Kroener, Sebastian (Ed.). Das Hospital auf dem Palmenhof (Norderstedt, 2016) Ilg, Karl. Pioniere in Brasilien (Innsbruck/Wien/München, 1972) Lützeler, Paul Michael. "Migration und Exil in Geschichte, Mythos, und Literatur." In Bettina Bannasch / Gerhild Rochus (Eds.), Handbuch der deutschsprachigen Exilliteratur (Berlin/Boston, 2013): 3-25 Said, Edward. Culture and Imperialism (New York, 1993) Said, Edward. Representations of the Intellectual: The 1993 Reith Lectures (New York, 1994) Herz-Kestranek, Miguel; Kaiser, Konstantin & Strigl, Daniela (Eds.). In welcher Sprache träumen Sie? Österreichische Lyrik des Exils und des Widerstands (Wien, 2007) Lomb, Kató. Harmony of Babel: Profiles of Famous Polyglots of Europe (Berkeley/Kyoto, 2013)   Hungarian Periodical Obituaries and Commemorations   Egri, Viktor. "A day in the invisible house." In Confession of Quiet Evenings (Bratislava: Madách, 1973): 162-166 Antalné Serb [Mrs. Antal Szerb]. "About Sándor Lénárd." Nagyvilág 1972/8: 1241-43 Kardos, György G. "Man at the end of the world: On the death of Sándor Lénárd." Élet és Irodalom (Life and Literature), May 6, 1972: 6 Bélley, Pál. "Tomb at the end of the world." Magyar Hírlap, April 29, 1972: 13 Kardos, Tibor. "Farewell to the doctor of the valley: The memory of Sándor Lénárd." Magyar Nemzet (Hungarian Nation), May 14, 1972: 12 (also in Az emberiség műhelyei, Budapest: Szépirodalmi Könyvkiadó, 1973) Bodnár, Györgyi. Radio broadcast, Petőfi Rádió "Two to Six," June 21, 1972   Newspaper and Magazine Sources (Hungarian)   Magyar Napló, 2005 (17. évfolyam, 11. szám) Kurír, 1990 (1. évfolyam, 124. szám) Magyarország, 1969 (6. évfolyam, 9. szám) Élet és Irodalom, 2010 (54. évfolyam, 11. szám) Siklós, Péter. Budapesttől a világ végi völgyig – Lénárd Sándor regényes életútja Berta, Gyula. "Egy magyar orvos, aki megtanította latinul Micimackót"   Other Sources   Lenard, Andrietta. "In Memory of Alexander." O Estado, May 11, 1980 (Florianópolis) Rosenmann, Peter. "Lénárd Sándor." Web-lapozgató, November 30, 2004 Wittmann, Angelina. "Alexander Lenard – Sándor Lénárd – Chose Dona Emma SC" (blog, June 24, 2022) Spiró, György & Kallen, Eve Maria. "No politics, no ideology, just human relations." Hungarian Lettre 92 (2014): 4-7 FCC – Fundação Catarinense de Cultura Cultural Heritage Inventory (2006) AMAVI (Association of Municipalities of Alto Vale do Itajaí) Registry (2006) FamilySearch genealogical records Lenard Seminar Group website (mek.oszk.hu) Scherman, David E. "Roman Holiday for a Bashful Bear Named Winnie" (article on Winnie Ille Pu)   Film   Sachs, Lynne. The Last Happy Day (experimental documentary film, 2009) - premiered at New York Film Festival

12/2/25 6am CT Hour - Fr. Ed Ilg/ Martha Fernandez-Sardina John, Glen and Sarah chat about Pope Leo's trip to Lebanon, national guard shooting victim recovery and Giving Tuesday. Fr. Ilg shares his amazing story of how he went from no faith to becoming Catholic and after the passing of his wife became a priest vested by his son who is also a priest. Martha gives tips and tricks of Advent love resolutions for the new liturgical season as we get closer to the birth of Christ.

Į LRT girdi kreipėsi klausytoja Vida ir papasakojo Turto banko aukcione nusipirkusi butą su jame neregistruotu gyventoju. Moteris teigia, kad negali nei pati patekti į butą, nei išprašyti jame neteisėtai gyvenančio žmogaus. Kokias teises turi butą ar namą su gyventojais įsigiję asmenys išprašyti juos iš savo nuosavybės?EBPO skelbia, kad Lietuvoje pradinio ugdymo moksleivių atostogos yra bene ilgiausios tarp organizacijos šalių. Bendras šalių vidurkis yra 13,5 savaitės, o Lietuvoje pradinukai atostogauja 17 savaičių. Ar ilgesni mokslo metai padėtų vaikams geriau mokytis ir mažiau skubėti išeiti kursą? - rubrikoje „Aktualus klausimas“.Jungtinių Valstijų doleris tarptautinėje rinkoje pradeda prarasti savo statusą. Ilgą laiką patikimiausia pasaulio rezervine valiuta laikytas doleris, pasak Europos verslo angelų tinklo bendraįkūrėjo, belgų profesoriaus Rudžio Arnodto, silpnėja. Kodėl?Finansų ministras Seimui pristatys Vyriausybės parengtą kitų metų biudžetą. Prognozuojama, kad išlaidos sieks 27-is su puse milijardo, o pajamos 21-ą milijardą, tad turėsim 6,5 milijardo eurų deficitą. Ar gali biudžetas dar keistis, ar vėliau neapaugs naujais mokesčiais? Diskusija su Seimo politikais.Ved. Liuda Kudinova

Finansų ministras Kristupas Vaitiekūnas sako, kad Krašto apsaugos ministerija valdys visą kitų metų gynybai numatytą beveik 5 mlrd. eurų biudžetą, išskyrus 25 mln. eurų, numatytų slėptuvių įrengimui.Europos verslo angelų tinklo bendraįkūrėjas, belgų profesorius Rudis Arnodtas teigia, kad Jungtinių Valstijų doleris tarptautinėje rinkoje pradeda prarasti savo statusą. Ilgą laiką patikimiausia pasaulio rezervine valiuta laikytas doleris, pasak profesoriaus, silpnėja dėl Amerikos ekonomikos tendencijų, prekybos tarifų ir dolerio kurso svyravimų.Ved. Andrius Kavaliauskas

Lai gan programmatūras izstrādātāji mēģina ar to cīnīties, mākslīgais intelekts var tīri labi palīdzēt interneta krāpniekiem veikt plānotos noziegumus. Kā tas notiek, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē kiberincidentu novēršanas institūcijas "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, programmatūras inženieris Elviss Strazdiņš un digitālo mediju eksperts Artūrs Mednis. Lai cilvēki neuzķertos uz investīciju krāpniekiem vai vismaz mazāk būtu upuru, Elviss Strazdiņš iesaka visiem apmeklēt Latvijas Bankas mājaslapu un atrast tirgus dalībnieku sadaļu, pārbaudīt, vai platforma vai finanšu iestāde ir tur minēta. "Tikai tur uzskaitītajās platformās vai bankas, vai finanšu iestādēs drīkst investēt. Nekur citur nedrīkst investē. Kad šo mantru atcerēsies visi topošie pelnītāji un investori, viņu [apkrāpto] būs daudz mazāk," norāda Elviss Strazdiņš. Daudzi nezina, ka šāda iespēja ir pieejama. Jāņem vērā, ka krāpnieki var arī aizbildināties, ka bankas konkrēto investīciju kompāniju negrib akreditēt. Uz nevajag paļauties. "Brīžiem krāpnieki izmanto daļu no legāla uzņēmuma nosaukuma un pieliek galā kādu papildus vārdiņu un pēc tam stāsta cilvēkiem, ka esam daļa šīs grupas, pamatkontaktu sarakstā neesam atrodami, bet esam apmēram tas pats legālais uzņēmums," norāda Gints Mālkalnietis. Šādas nelegālas platformas rada vienu pēc otras, reti, kad CERT.lv vēršas cietušie ar vienu viltus investīciju platformu, kurā iekrituši. Artūrs Mednis dalās pieredzē, ka viņš cenšas vairāk iztērēt krāpnieku laiku sarunā, lai mazāk viņiem būs laika citiem, kas tiešām var "iekrist".  "Tajā brīdī, kad pilnībā visa krāpniecības shēma tiks realizēta ar mākslīgo intelektu, kad zvanītājs būs robots, krāpniekam būs vienalga, cik laika es tērēju, jo vienlaicīgi varēs krāpt kaut vai tūkstoti cilvēku. Kamēr tas ir reāls cilvēks, kas runā ar mani, vai pat gaida, tikmēr nevar apkrāpt kādu citu cilvēku," atklāj Artūrs Mednis. Viņš vērtē, ka tiem, kas saprot, ka runā ar krāpnieku, vajadzētu ar viņu ilgāk sarunāties, lai pasargātu citus. Nevis uzreiz teikt – hei, es zinu, kas tu esi.  Elviss Strazdiņš gan min, ka cilvēkiem nevajadzētu riskēt, jo ilgākas sarunas laikā var arī instalēt kādu spiegvīrusu un cilvēku tomēr apkrāj. Ilgāka saruna tomēr ir riskanta.

Armēnijas, Azerbaidžānas un ASV līderi Baltajā namā paraksta kopīgu deklarāciju par mieru. Pasaule gaida Donalda Trampa un Vladimira Putina plānoto tikšanos Aļaskā 15. augustā. Politiskās aktvitātes Amerikas Savienotajās Valstīs. Pasaules aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un domnīcas "Ziemeļeiropas politikas centrs" direktors Artis Pabriks. Kurš kuru iztestēs? Pagājušo piektdien, 8. augustā, kad izbeidzās prezidenta Trampa izsludinātais termiņš, kurā Krievijai bija jāpārtrauc karadarbība, Vladimirs Putins saņēma ilgi kārotu balvu – uzaicinājumu uz galotņu tikšanos ar Savienoto Valstu prezidentu, pie tam vēl amerikāņu teritorijā. Protams, Ankoridža nav Vašingtona, bet vēl pagājušogad ap šādu laiku tāds divu valstu līderu samits būtu neiedomājams. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite optimistiski izsakās, ka Tramps šo piektdien, 15.augustā, dosies uz Aļasku, lai klātienē beidzot īsti un neatgriezeniski testētu Putina patieso gatavību mieram, jo tikai viņš – Tramps – to spējot. Tikām skeptiķi jautā, ko gan jaunu ASV prezidents cer atklāt agresorvalsts līdera pozīcijā, kas līdzšinējos mēnešos iezīmējusies vairāk vai mazāk kompakta, proti, Putins vēlas teritoriāli un suverenitātes ziņā apcirptu Ukrainu un ērtu tramplīnu turpmākai agresijai. Pagājušās nedēļas otrā puse pagāja intensīvā komunikācijā starp Vašingtonu un Eiropas valstu vadītājiem, iezīmējot aprises tam, ko pirms nedēļas Kremlī izrunājis Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs. Viena konkrēta detaļa ir Ukrainas spēku atvilkšana no krievu vēl neieņemtās Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļas kā priekšnoteikums uguns pārtraukšanai. Šādu iespēju kā nepieņemamu un no Ukrainas viedokļa antikonstitucionālu jau noraidījis prezidents Volodimirs Zelenskis. Donalds Tramps pagājušajās dienās vairakkārt izteicies par kādu „teritoriju apmaiņu” starp pusēm, lai gan nav skaidrs, kas pret ko varētu tikt mainīts. Iespējams, kā „apmaiņa” varētu tikt traktēta Kremļa atteikšanās no vēl neiekarotajām Hersonas un Zaporižjes apgabalu daļām, kuras tā jau paguvusi pasludināt par savu teritoriju. Eiropas līderi dažādos formātos uzteikuši Vašingtonas centienus miera labā, taču atgādinājuši vispārzināmo – nekāda vienošanās par Ukrainu nav slēdzama bez Ukrainas un starptautiski atzītas valstu robežas nav maināmas ar militāras agresijas līdzekļiem. Pēdējā deklarācija šai sakarā bija Eiropadomes 12. augusta paziņojums, zem kura, kas zīmīgi, trūkst Ungārijas premjerministra Viktora Orbana paraksta. Eiropas galvaspilsētās acīmredzami nav pārliecības, ka piektdien Ankoridžā nenotiks kāda būtiska piekāpšanās agresorvalstij, piemēram, Baltā nama saimnieka pausta gatavība atzīt Krimu par Krievijas sastāvdaļu. Tā vien šķiet, ka Donalds Tramps uz Aļasku dodas nevis testēt, bet gan lai tiktu testēts. Aizkaukāza mezgls atraisīts? Smaidi un rokasspiedieni – tādu saulainu ainu pasaules mediju fotogrāfi fiksēja 8. augustā Baltajā namā, kur tika parakstīta Armēnijas, Azerbaidžānas un Savienoto Valstu trīspusējā deklarācija par mierīgu noregulējumu teju četras desmitgades konfliktējušo Aizkaukāza valstu starpā. Kā zināms, faktisko konflikta iznākumu noteica Azerbaidžānas militārais pārākums, kas ļāva tai 2023. gada septembrī pārņemt savā kontrolē Kalnu Karabahas jeb Arcakhas reģionu. Šo vēsturisko armēņu zemi padomju vara iekļāva toreizējā Azerbaidžānas PSR kā autonomu republiku, tātad no starptautiski atzīto robežu viedokļa tā ir Azerbaidžānas daļa, tomēr 90. gadu pirmajā pusē notikušā Pirmā Kalnu Karabahas kara rezultātā tā palika faktiskā Armēnijas kontrolē. Kalnu Karabahas atkarošana izraisīja praktiski visu armēņu tautības iedzīvotāju, apmēram simts tūkstošu, bēgšanu uz Armēnijas pamatteritoriju. Sekoja sarunu process, kas, lielā mērā pateicoties Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana gatavībai uz kompromisu, šī gada martā noslēdzās ar vienošanos par starptautiski atzīto robežu atjaunošanu un savstarpējo pretenziju noregulēšanu abu valstu starpā. Pagājušajā piektdienā Vašingtonā tika likvidēts vēl viens nozīmīgs domstarpību avots – jautājums par t.s. Zangezuras koridoru, plānotu transporta savienojumu cauri Armēnijas teritorijai starp Azerbaidžānu un tās rietumu eksklāvu Nahčivanas Autonomo republiku. Iepriekš Azerbaidžānas līderis Ilhams Alijevs draudējis izlauzt ceļu uz eksklāvu ar militāru spēku, bet nu šāda iespēja acīmredzot ir novērsta. Koridora sakarā būtiska loma paredzēta Savienotajām Valstīm, kas ieguvušas ekskluzīvas tiesības uz 99 gadiem tā attīstīšanai. Parakstīšanas ceremonijas laikā Azerbaidžānas prezidents Alijevs nāca klajā ar priekšlikumu nodēvēt koridoru par „Trampa Starptautiskā miera un labklājības trasi”. Pret koridora attīstīšanu jau krasi iebildusi Irāna, kuras robežas tiešā tuvumā tas atrodas, nodēvējot to par potenciālu Rietumu agresijas instrumentu un solot bloķēt. Atturīgi pozitīvi Armēnijas un Azerbaidžānas vienošanos raksturojusi Krievija, par spīti tam, ka vienošanās apliecina nepārprotamu Maskavas ietekmes sarukumu reģionā. Kā norāda analītiķi, aiz Kremļa ārēji rāmās retorikas varētu slēpties pretdarbības plāni, kas, visdrīzāk, būs saistīti ar mēģinājumiem balstīt premjerministram Pašinjanam naidīgus spēkus Armēnijas iekšienē. Tiešā prezidenta pārvalde Vašingtonā 3. augustā Vašingtonā notika nenozīmīgs krimināls starpgadījums: apmēram desmit pusaudži uzbruka diviem vīriešiem nolūkā nolaupīt viņu automašīnu un nodarīja viņiem miesas bojājumus. Uzbrucēji, cik noprotams, nebija bruņoti un aizmuka, tiklīdz tuvumā parādījās policija. Viens no uzbrukumā cietušajiem izrādījās agrākais Valdības efektivitātes departamenta darbinieks, un tas, acīmredzot, ir rosinājis prezidentu Trampu bezprecedenta rīcībai – Vašingtonas policijas pārņemšanai tiešā federālās valdības kontrolē un papildināšanā ar Nacionālās gvardes un Federālā izmeklēšanas biroja spēkiem. Kā zināms, Savienoto Valstu galvaspilsēta un tās tuvākā apkārtne veido īpašu administratīvu vienību – Kolumbijas apgabalu. 1973. gadā pieņemtais Likums par Kolumbijas apgabala pašpārvaldi nosaka, ka prezidentam ir tiesības īpaši kritiskā situācijā uz divām diennaktīm ar vienpersonisku lēmumu pārņemt apgabala policiju savā kontrolē, ar iespēju pagarināt šo situāciju vēl uz mēnesi saziņā ar atbildīgo Kongresa komiteju vadību un locekļiem. Ilgāk par mēnesi tas iespējams tikai tad, ja Kongress pieņem attiecīgu likumu. 11. augustā notikušajā preses konferencē Baltā nama saimnieks paziņoja: „Mūsu galvaspilsētu ir pārņēmušas vardarbīgas bandas un asinskāri noziedznieki, klejojoši mežonīgu jauniešu pūļi, narkotiku apreibināti maniaki un bezpajumtnieki.” Viņš turpināja: „Es paziņoju par vēsturisku rīcību, lai glābtu mūsu valsts galvaspilsētu no noziedzības, asinsizliešanas, haosa un netīrības, un vēl kā ļaunāka.” Protams, kā ikvienā lielā pilsētā, arī Vašingtonā pastāv noziedzības problēmas, taču, spriežot pēc statistikas, situācijai pēdējos gados bijusi tendence uzlaboties. Tomēr statistika nav prezidenta Trampa iemīļota joma, kamēr efektīga varas mehānismu darbināšana – ir. Tagad nu Vašingtonas policija domā, kā iekļaut savā sistēmā federālos aģentus, kuriem lielākoties nav nedz pieredzes, nedz iemaņu kārtībnieku ikdienas funkciju veikšanā. Katrā ziņā ne vien prezidenta retorika, bet arī viss pasākums šķiet pārspīlēts un jau atkal liek runāt par autoritārisma tendenci un tieksmi uz pārmērīgu varas līdzekļu lietošanu. Aizvadītajos Donalda Trampa varas mēnešos šādu precedentu ir jau vesela sērija, sākot ar regulārā karaspēka nosūtīšanu uz Meksikas robežu, beidzot ar neseno kriminālizmeklēšanas uzsākšanu pret prezidenta Obamas administrācijas darbiniekiem, kuri it kā esot fabricējuši pierādījumus par Krievijas iejaukšanos 2016. gada prezidenta vēlēšanās. Tiek arī bilsts, ka patiesais visas pašreizējās spilgtās rosības iemesls ir vēlēšanās novērst elektorāta uzmanību no solītās bet nenotikušās Džefrija Epstīna lietas materiālu publiskošanas, un FIB aģenti no Vašingtonas ielām pēc pāris nedēļām klusi izkūpēšot, līdzīgi kā pirms laiciņa jūras kājnieki no Losandželosas parkiem un bulvāriem. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Bu kez ben okurum'da tutkulu bir aşk romanı var. 19. Yüzyılda Kuzey İngiltere'de, dört yetenekli kardeşten biri olan Emily Bronte tarafından yazılmış Uğultulu Tepeler, kendi kadar unutulmaz karakterleri Heathcliff ve Catherine ile de ünlü. Deniz Yüce Başarır'ın bu bölümdeki konuğu yayıncı, tiyatrocu Ilgın Sönmez de kitabı ‘beni ben yapan roman' olarak tanımlayan coşkulu biri. Dolayısıyla, ben okurum severleri yine dolu dolu, eğlenceli bir sohbet bekliyor. Tabii kitaptan çarpıcı alıntılarla birlikte…

Kultūras rondo turpinām tuvāk iepazīties ar Purvīša balvas vizuālajā mākslā finālistiem, kuru darbi pašlaik apskatāmi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Vienu no viņiem maija beigās starptautiska žūrija izraudzīsies par pēdējās Purvīša balvas ieguvēju. Iepriekš raidījumos jau esam dzirdējuši stāstus par Luīzes Rukšānes, Romāna Korovina, Ievas Kraules-Kūnas, kā arī Ingas Melderes un Luīzes Nešbertes darbiem, attiecībām ar skatītājiem un pasauli, bet šodien tiekamies ar mākslinieku Indriķi Ģelzi. Indriķis Ģelzis ir spilgts vārds latviešu laikmetīgajā mākslā. Nācis no pazīstamas mākslinieku dzimtas, studējis gan Latvijas Mākslas akadēmijā, gan Ģentes Augstākajā mākslu institūtā un pēdējos 15 gadus aktīvi veidojis karjeru starptautiskā mērogā ar vairākiem desmitiem personālizstāžu un grupu izstāžu. Savu ceļu viņš sāka videomākslinieks, bet vēlāk mērķtiecīgi pievērsās abstraktajai tēlniecībai, un šodien Ģelža pamata mākslas valoda ir objekti un instalācijas. Ilgāku laiku dzīvojis ārpus Latvijas – Beļģijā un Ņujorkā -, bet nu jau vairākus gadus viņa studija ir Latvijā. Purvīša balvai Indriķis Ģelzis nominēts par izstādi „Ūdeņaina dienas actiņa” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā 2023.gada rudenī. Interesanti, ka tagad Purvīša balvas finālistu izstādei pārradītajā izstādes versijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā viņš varējis īstenot sākotnēji iztēloto izstādes plānojumu, kur darbi skatāmi vienā telpā un izplešas vairāk uz augšu, nevis uz sāniem. 

Laurynas Družas nuo mažumės šeimoje vis girdėdavo pasakojimą apie kadaise užkastą gimtosios Antašavos varpą. Ilgą laiką tai skambėjo tik kaip legenda, bet patikėjęs, kad ši istorija vis dėlto yra tikra, dar paauglystėje Laurynas nusiperka metalo ieškiklį ir pradeda paieškas.Tuo metu Lamokėlių koplyčios varpas per istoriją buvo slėptas net tris kartus.Ko baimindamiesi žmonės slėpė varpus ir kuo jie rizikavo? Į šiuos ir kitus klausimus atsako dailės istorikas ir kampanalogas Gintautas Žalėnas ir padeda žvilgtelėti į neaprėpiamus varpų paslapčių klodus.Tai pirmoji laidos „Prakalbinus varpus“ dalis.Autorė Vita Ličytė

"Kad vēl tikai sāku strādāt savā profesijā, manī bija stipra pārliecība, ka man par visām varītēm jāpārliecina režisors par savu taisnību, un tas beidzās ar konfliktiem un nepatīkamām situācijām darba vidē. Bet ar laiku jau tu iemācies, ka kino – tā ir attiecību veidošana, un darbs lielā mērā notiek sarunās un ideju pasaulē, un tikai tad sākas praktiskais darbs," prāto režisors Armands Začs, ar kuru tiekamies, lai runātu par viņa debijas spēlfilmu "Mūžīgi jauni". No 13. marta tā skatāma Latvijas kinoteātros. Filmā "Mūžīgi jauni" režisors pievērsies mūsdienu Latvijas divdesmitgadnieku paaudzei, viņu dzīves izjūtai un uztverei. Filma vēsta par draugu grupu, kas vēl meklē savu vietu pasaulē, ir apjukuši savās izvēlēs un tā īsti nevēlas kļūt patiesi pieauguši... Orests Silabriedis: Visur tiek teikts, ka "Mūžīgi jauni" ir tava debijas filma. Bet īstenībā tava pieredze kino ir pietiekami plaša un izvērsta. Lūdzu, atgādini mums, ko tu jau šajā jomā esi darījis? Armands Začs: Ilgāku laiku strādāju kā montāžas režisors, tā ir mana pirmā profesija. Tur pavadīti jau gadi desmit, bet ir režisētas arī dokumentālās filmas, un tad nu beidzot šī filma ir mana pirmā pilnmetrāžas spēlfilma. Tavu panākumu sarakstā ir arī balvas. Gribētu cerēt, ka arī "Mūžīgi jaunajiem" kaut kas pienāksies. Bet vispirms par to montāžu. Man tā vienmēr likusies teju visnoslēpumainākā filmas daļa – it kā montāžas režisoram pašam tur varbūt ir kaut kāda teikšana, tajā pašā laikā režisors taču ir galvenais noteicējs. Kā tiek sadalītas funkcijas? Tas, ko iemācījos, bet ne uzreiz – tā tomēr ir attiecību veidošana starp režisoru un montāžas režisoru. Jo tu vari būt ļoti pārliecināts par filmas pareizo ceļu, kā viss, tavuprāt, būtu jādara, bet, ja tu nespēj pārliecināt režisoru, kurš ir idejas autors, ka tieši šādi tas process tavuprāt jāvirza, nekas no tā nesanāk. Kad vēl tikai sāku strādāt šajā profesijā, man bija stipra pārliecība, ka man par visām varītēm jāpārliecina režisors par savu taisnību, un tas beidzās ar konfliktiem un nepatīkamām situācijām darba vidē. Bet ar laiku jau tu iemācies, ka kino – tā ir attiecību veidošana, un darbs lielā mērā notiek sarunās un ideju pasaulē, un tikai tad sākas praktiskais darbs. Mūsu acu priekšā, iespējams, ir tie senlaiku montāžas galdi; arī Kino muzejā šobrīd varam apskatīt, kā Ivara Selecka dzīvesbiedre izlikusi šo galdu; tam gandrīz var pieskarties un redzēt, kā viss notiek. Bet mūsdienās droši vien ir drusku cita mizanscēna. Jā, tas viss notiek, klikšķinot datorā. Lai gan man pirms pāris gadiem bija sapnis, kur apvienojās pagātne un nākotne: man priekšā bija milzīgs skārienjutīgs galds, kurā varēju kādu kadru izgriezt, kādu nogriezt vai kādu pielikt klāt, un tad nu es tur bīdīju tos kadrus šurpu turpu. Bet kopumā mūsdienās ir pelītes un klaviatūras. Montāžas režisors – tā arī ir profesija, ko mācās visu dzīvi? Domāju, ka jā. Jo katra filma ir unikāla un pieredze aug. Bet tas nezināmais un jaunatklāšana ir katrā jaunā projektā.  Vai vari pateikt, pats būdams procesa iekšienē, kāds šobrīd ir latviešu kino? Teiksim, beidzamo piecu vai desmit gadu nogrieznī? Es domāju, ka latviešu kino beidzot kļuvis dažāds; tas tiešām piedāvā kaut ko gandrīz vai katram. Tas var būt izcils, kā mums to ir parādījusi "Straume"; tas var būt briesmīgi slikts, viduvējs... Šos piemērus nesaukšu, bet, iespējams, skatītājiem uzreiz kaut kas prātā uznirst. Bet galvenais tomēr ir tas, ka piedāvājums kļuvis plašs un interesants. Vairs nevar teikt, ka mums ir tikai patriotiskas un vēsturiskas filmas: ir dažādība, un tā kļūst ar katru gadu aizvien lielāka. Kāpēc tev pašam interesē kino pasaule?  Kaut kādā ziņā tajā nonācu pilnīgi nejauši, bet caur šo nejaušību man vienkārši praktiski patīk to darīt – kaut kā jūtos dabīgi savā lomā. Tas sākās vidusskolā, 10. klasē, kad mūsu vēstures skolotāja mācību gada beigās vienā no kontroldarbiem uzdeva par kādu no vēstures tēmām uztaisīt vai nu izrādi, vai filmu. Tad nu mēs savācāmies grupiņa jauniešu un taisījām "Spartaku" – baltos palagos satinušies, džeki skraidīja. (smejas) Un tad es kaut kā dabīgi nonācu pie tā, ka tieši es turu kameru, ka es komandēju cilvēkus un ka pats to arī montēju. Tas tā vienkārši notika. Izrādījās, ka tu esi kino cilvēks. Tā laikam sanāca. Pēc tam paveicās, ka brīdī, kad pabeidzu vidusskolu, Latvijas Kultūras akadēmijā uzņēma bakalaurus filmu režijā pie Pētera Krilova. Tas ilgi nebija noticis. Un tad kaut kā es tur tā dabīgi savos 17 gados iepeldēju, īsti nesaprazdams, ko es tur daru, bet tā arī paliku tur… Ko tu sauktu par saviem guru? Laikam vislielāko iespaidu uz mani atstājis Pēteris Krilovs – ne tikai kino pasaulē, bet arī domāšanas pasaulē un atbildībā pret to, ko daru, kāpēc daru un ko ir vērts darīt. Tas laikam atstājis vislielāko nospiedumu vēl joprojām. Pašanalīze ir tava stiprā puse? Nezinu, vai stiprā, bet tā automātiski notiek. Tās varētu būt arī mazāk...  Tā ir traucējoša? Jā, un man ir tāda sajūta, ka pašanalīze un tas troksnis [galvā] ir problemātisks brīžiem. (smaida) Vairāk – audioierakstā.

Andre Gide. „Imoralistas“. Vertė Lolija Spurgienė, išleido leidykla „Alma littera“.Ilgą laiką užsidaręs istorinėse ir archeologinėse studijose, puritoniškos moralės principais išauklėtas jaunas mokslininkas Mišelis susiduria su žmonėmis, privertusiais jį ieškoti laisvo gyvenimo formų. Nepaisant meilės trapiai, švelniai ir atsidavusiai žmonai, jis pajunta savyje gimstanti beprotišką gyvenimo troškulį, poreikį būti visiškai laisvam. Mišelis išgyvena gilų dvasinį konfliktą — jis mato Marselinos pasiaukojimą, jos meilę, tačiau ima suvokti, jog ji yra kliūtis į visišką laisvę. Knygos ištraukas skaito aktorius Tomas Ribaitis.

Andre Gide. „Imoralistas“. Vertė Lolija Spurgienė, išleido leidykla „Alma littera“.Ilgą laiką užsidaręs istorinėse ir archeologinėse studijose, puritoniškos moralės principais išauklėtas jaunas mokslininkas Mišelis susiduria su žmonėmis, privertusiais jį ieškoti laisvo gyvenimo formų. Nepaisant meilės trapiai, švelniai ir atsidavusiai žmonai, jis pajunta savyje gimstanti beprotišką gyvenimo troškulį, poreikį būti visiškai laisvam. Mišelis išgyvena gilų dvasinį konfliktą — jis mato Marselinos pasiaukojimą, jos meilę, tačiau ima suvokti, jog ji yra kliūtis į visišką laisvę. Knygos ištraukas skaito aktorius Tomas Ribaitis.

Andre Gide. „Imoralistas“. Vertė Lolija Spurgienė, išleido leidykla „Alma littera“.Ilgą laiką užsidaręs istorinėse ir archeologinėse studijose, puritoniškos moralės principais išauklėtas jaunas mokslininkas Mišelis susiduria su žmonėmis, privertusiais jį ieškoti laisvo gyvenimo formų. Nepaisant meilės trapiai, švelniai ir atsidavusiai žmonai, jis pajunta savyje gimstanti beprotišką gyvenimo troškulį, poreikį būti visiškai laisvam. Mišelis išgyvena gilų dvasinį konfliktą — jis mato Marselinos pasiaukojimą, jos meilę, tačiau ima suvokti, jog ji yra kliūtis į visišką laisvę. Knygos ištraukas skaito aktorius Tomas Ribaitis.

Andre Gide. „Imoralistas“. Vertė Lolija Spurgienė, išleido leidykla „Alma littera“.Ilgą laiką užsidaręs istorinėse ir archeologinėse studijose, puritoniškos moralės principais išauklėtas jaunas mokslininkas Mišelis susiduria su žmonėmis, privertusiais jį ieškoti laisvo gyvenimo formų. Nepaisant meilės trapiai, švelniai ir atsidavusiai žmonai, jis pajunta savyje gimstanti beprotišką gyvenimo troškulį, poreikį būti visiškai laisvam. Mišelis išgyvena gilų dvasinį konfliktą — jis mato Marselinos pasiaukojimą, jos meilę, tačiau ima suvokti, jog ji yra kliūtis į visišką laisvę. Knygos ištraukas skaito aktorius Tomas Ribaitis.

Andre Gide. „Imoralistas“. Vertė Lolija Spurgienė, išleido leidykla „Alma littera“.Ilgą laiką užsidaręs istorinėse ir archeologinėse studijose, puritoniškos moralės principais išauklėtas jaunas mokslininkas Mišelis susiduria su žmonėmis, privertusiais jį ieškoti laisvo gyvenimo formų. Nepaisant meilės trapiai, švelniai ir atsidavusiai žmonai, jis pajunta savyje gimstantį beprotišką gyvenimo troškulį, poreikį būti visiškai laisvam. Mišelis išgyvena gilų dvasinį konfliktą — jis mato Marselinos pasiaukojimą, jos meilę, tačiau ima suvokti, jog ji yra kliūtis į visišką laisvę. Knygos ištraukas skaito aktorius Tomas Ribaitis.

Nuo šaindien keičiasi Vaiko teisių linijos darbo laikas. Prailginus darbo laiką, vaiko teisių gynėjai galės atsakyti į dar didesnį paklausimų skaičių, suteikti daugiau patarimų, dar daugiau vaikų bus išgirsti.Ne pelno siekiančios organizacijos siekia susigrąžinti sovietų ir nacių nusavintą turtą.VU Šiaulių akademijos bibliotekų kiemelyje įkurdinta skulptūra, vaizduojanti vieną amerikietišką centą. Ja įamžintas iš Šiaulių kilusio skulptoriaus, raižytojo ir medalisto Viktoro Davido Brenerio atminimas.Ilgą laiką sutrikęs nėščiųjų miegas gali lemti nuotaikos sutrikimus, sunkesnį ar net ankstyvą gimdymą bei kitokius sveikatos iššūkius, rodo mokslas. Praktiniais patarimais „Miego DNR“ epizode dalijasi neuromokslininkė L. Bojarskaitė.Etnologo Liberto Klimkos pasakojimas - apie šiandien prasidedančio advento tradicinius papročiusVed. Gabija Narušytė

Du dešimtmečius Lietuva yra Europos Sąjungos narė. Minėdami šią sukaktį, rengiame kelių pokalbių ciklą. Šį kartą – pokalbis su buvusiu vyriausiuoju derybininku, Europos parlamento nariu Petru Auštrevičiumi ir tuometinės derybų grupės nariu, konsultacijų įmonės ESTEP partneriu Klaudijumi Manioku.Seimas svarstys mažinti pridėtinės vertės mokestį daržovėms, vaisiams ir uogoms. Sakoma, kad tam pritaria ir gyventojai, kad dauguma mielai taip pat ir primokėtų už nesveiką maistą per vadinamąjį cukraus mokestį. Tačiau ar tikrai, aiškinosi LRT.lt portalo žurnalistė Jurga Bakaitė.Praėjusį savaitgalį, aštuoniais mėnesiais vėliau nei kitose šalyse, Kristoferio Nolano juosta „Openheimeris“ pasiekė Japonijos kino teatrus. Vėlyvą premjerą lėmė susirūpinimas dėl to, kaip filmas gali būti sutiktas vienintelėje šalyje, tiesiogiai patyrusioje branduolinių ginklų siaubą. Kaip filmą įvertino japonai?Ilgąjį Velykų savaitgalį šalį užplūdus rekordiškai šiltiems orams, dalis žmonių sunerimo. Ar ankstyva ir vos kelias dienas trukusi vasariška oro temperatūra neturės neigiamų pasekmių gamtai?Kiek kainuoja „Eurovizijos“ pasirodymų efektai, tokie kaip ugnis, dūmai ar fejerverkai? Kuris Lietuvos miestas pergalės atveju priimtų konkursą? Turbūt vienintelis žmogus, Lietuvoje galintis atsakyti į visus šiuos klausimus, yra Lietuvos eurovizinės delegacijos vadovas Audrius Giržadas. Jis ir yra trečiasis tinklalaidės Suvienyti „Eurovizijos“ pašnekovas. Jį kalbina žurnalistas Justas Buivydas.„Auksinio proto“ atrankos žaidimas.Ved. Darius Matas

Viena populiariausių Lietuvos dainininkių ir dainų autorių išsilaisvino iš vadybos kontrolės ir sugrįžo prie tokios muzikos, kokią visada norėjo kurti. Jos ryžtas transformuotis tapo tema pirmajam 2024-ųjų NARA podkasto epizodui. Ilgą laiką viskas, prie ko Monika Pundziūtė prisiliesdavo, tapdavo auksu. Būdama aštuoniolikos ji laimėjo „X faktorių“, gavusi 70 tūkst. televizijos žiūrovų balsų. Pirmoji daina, išleista Monique vardu, šiandien pasiekusi 23 milijonus perklausų. Monika turi dar bent penkiolika dainų, kurių perklausos viršijo milijoną. Tik buvo viena problema: tai nebuvo muzika, kurią ji norėjo kurti. „Kuo toliau, su kiekviena išleista daina, mes ėjom, tuo toliau aš ėjau nuo savęs“, – NARA podkastui sako Monika. „Aš bijodavau žmonių gatvėje, bijodavau būti atpažinta, dėl to, kad viduje jaučiausi, kad meluoju visiems. Kad manęs nemato tokios, kokia esu. Ir kai kalbasi su manimi, kai žiūri į mane, jie nemato manęs – ir tik aš tai žinau.“ Išgirskite visą Monikos Pundziūtės interviu su NARA tinklalaidės redaktoriumi Karoliu Vyšniausku. Epizode panaudoti Monikos dainų įrašų pirminių versijų fragmentai. Pilnas aprašymas ir Kęstučio Žilionio fotografijos: https://nara.lt/lt/articles-lt/monika-pundziute-monique Palaikykite NARA darbą: https://contribee.com/nara 

Tęsiantis NATO viršūnių susitikimui Vilniuje, Lietuvoje lankosi Ukrainos prezidentas Volodymyras Zelenskis. Jis šiandien dalyvaus pirmajame NATO ir Ukrainos tarybos posėdyje, vakar su prezidentu Gitanu Nausėda dalyvavo akcijos „Keliu vėliavą už Ukrainą NATO“ koncerte, ten sakė kalbą.„Ilgą laiką keitėsi Lietuva, bet nesikeitė įvaizdis. Ir toks lūžio taškas įvyko visai neseniai, kai pradėjo eiti Šimonytės, Landsbergio griežti pareiškimai, kai pradėjome kritikuoti Kinijos politiką, iš esmės – kai atsidūrėme pasauliniu klausimu epicentre, smaigalyje“, – sako komunikacijos specialistė socialinių tinklų kolumnistė Ieva Koncevičiūtė, kurios mintys apie iš esmės pasikeitusį Lietuvos įvaizdį bei nykstantį mažos šalies sindromą Feisbuke sulaukė didžiulio dėmesio.Pavakarę Jungtinių Valstijų prezidentas Džo Baidenas kreipsis į Lietuvos gyventojus. Žmonės kviečiami prezidento pasiklausyti į Vilniaus universiteto Didįjį kiemą. Džo Baidenas – vos antras Jungtinių Valstijų prezidentas, besilankantis Lietuvoje, ir pirmasis, sakysiantis kalbą Vilniaus universitete. Ką tai reiškia universitetui?NATO lyderiai nutarė, kad kvietimas Ukrainai įstoti į NATO bus įteiktas, kai dėl to sutars Aljanso valstybės ir Kyjivas įvykdys keliamas sąlygas. NATO lyderiai taip pat nusprendė atleisti Ukrainą nuo narystės veiksmų plano vykdymo, nutarė įsteigti Aljanso ir Ukrainos tarybą bei patvirtino ilgalaikės paramos Ukrainos kariuomenei planą. Ar šie sprendimai – istoriniai?Ved. Edvardas Kubilius

Fidiro Kahvesi ekibi bu bölümde, 6 Şubat Kahramanmaraş depremlerinin gündemimize taşıdığı meseleleri imar affı, kentsel dönüşüm, rant, popülizm gibi olgular üzerinden incelemeye ve ülkece yaşadığımız faciayı anlamlandırmaya çalışıyor. Bahsi geçenler: Ilgın Özkaya Özlüer, 'İmar Barışı Düzenlemesine Hukuki Bir Yaklaşım' İlkim Emirler, Aposto, 26 Şubat 2023 'Hepiniz Suçlusunuz!' yazısıSupport the show

Darbas Jungtinėje Karalystėje, o namai – Lietuvoje. Darbo rinkos ekspertai pastebi, kad aukštos kvalifikacijos specialistus iš Lietuvos dažnai vilioja Vakarų Europoje veikiančios bendrovės, siūlančios darbą nuotoliniu būdu. Kokie specialistai paklausiausi?Po kelerių metų šalyje trūks apie pustrečio tūkstančio specialiųjų pedagogų. Ilgą laiką tokius specialistus ruošdavo tik Šiauliai. Neseniai tai daryti pradėjo ir Kaunas bei Vilnius. Tačiau net ir apie šimtą specialistų per metus paruošiančios aukštosios mokyklos poreikio nepatenkins.Vokietijoje ir toliau netyla pasipiktinimas dėl planų plėsti kasyklas ir griauti Liucerato kaimelį. Policijai išgabenus dalį klimato aktyvistų, pranešama, kad dalis jų liko pasislėpę tuneliuose ir šachtose, o šeštadienį laukiama, kad prie protestuotojų prisijungs Greta Thunberg.Kultūros ministras Simonas Kairys teatrams rekomenduoja iš repertuarų šalinti rusų kompozitorių kūrinius. Pasak ministro, švelnios, rekomendacijos teatrams išplatintos praėjusią savaitę. Lietuvos nacionalinis operos ir baleto teatras pranešė išėmęs iš sezono repertuaro rusų kompozitorių kūrinius. Ar seka tokiu pavyzdžiu ir kiti Lietuvos teatrai?Ved. Darius Matas

Kad vasarā, manas dzimšanas dienas vakarā, es ieraudzīju, ka man zvana Kārlis Bardelis - Bored of Borders kapteinis, biju laimīga, jo tas nozīmēja, ka viņš ir dzīvs. Ilgāku laiku neredzot Kārļa ierakstus sociālajos medijos, pie sevis klusām skaitīju: "Kārli, padod mums, taviem līdzjutējiem, ziņu, ka esi sveiks un vesels, lai vai kur tu tagad būtu." Kārlis tajā vakarā zvanīja no Somālijas, kur pēc neziņas pilna laika beidzot atradās drošībā. Tovakar nolēmu, ka tad, kad man pa rokai būs mikrofons, es ierakstīšu trešo Cilvēkjaudas epizodi ar Kārli. Šajā reizē par situācijām, kad piedzīvojumos viņa dzīvībai ir draudējušas nopietnas briesmas, kā viņš tās pārvarēja un kāda ir bijusi viņa personīgā izaugsme piedzīvojuma iespaidā.Kārlis joprojām dara svētīgu darbu, atbalstot hospiss.lv mērķi izveidot pirmo hospisa māju Latvijā, kur cilvēkiem cieņpilnā veidā pavadīt dzīves pēdējo posmu, saņemot viņiem vajadzīgo atbalstu.Lūdzu, pievienojies arī tu ar savu atbalstu un te ir veids, kādā vari to izdarīt:pievienojies Hospisa draugu klubamatbalsti akciju "Tu ziedo, Kārlis airē, mēs ceļam!"Atsauces uz Kārļa pieminētajiem avotiem ir sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:22 Cik tālu šobrīd Kārlis ir savā piedzīvojumā apkārt zemeslodei6:14 Indonēzija kā otrās mājas17:59 Cik reizes savos ceļojumos Kārlis ir bijis situācijās, kas ir bīstamas dzīvībai37:10 Kādēļ nevajadzētu nonākt Somālijā; kad nesaproti – kuri ir labie, kuri sliktie1:03:40 Kādas pieredzes Kārlis ir guvis savos piedzīvojumos1:08:32 Kāds ir dienas režīms, kad esi laivā okeāna vidū1:09:35 Saraksts ar grāmatām, kuras Kārlis klausās atkārtoti1:15:32 Kāda ir dzīve uz sauszemes1:23:01 Kādos brīžos raud pat pieredzējis jūras vilks1:30:08 Pieredzes stāsts par kritisku zibens spērienu kalnos1:38:45 Kārļa turpmākie dzīves plāni1:48:17 Vai darbojas cenzūra informācijai, kas tiek nodota Kārlim okeānā

Pasauli vakar, 8. septembrī, pāršalca ziņa par Lielbritānijas karalienes Elizabetes II nāvi, ar kuru beidzās viņas vairāk nekā 70 gadus ilgušais valdīšanas posms. Nedēļa Latvijā arī sākās ar starptautiski svarīgu notikumu, proti, ar Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu ar likumu noteikt Latvijas Pareizticīgās baznīcas neatkarību no Maskavas patriarhāta, kas atbalsta Kremļa režīmu un Krievijas sākto karu Ukrainā. Jau pēc četrām dienām šis likums Saeimā pieņemts galīgajā lasījumā, un Krievijas pareizticīgā baznīca to, protams, nosoda. Ilgāk diskutēts ir jautājums par Valsts aizsardzības dienestu, lēmums par to nu ir pieņemts valdībā, tomēr Saeimas lēmums arī tur būs vajadzīgs. Tikmēr Baltijas valstis un Polija vienojušās ieviest pagaidu ieceļošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem. Tas ir saistīts ar drošības apsvērumiem, bet nozīmē pilnīgu ieceļošanas liegumu. Par šiem un citiem notikumiem runāsim ar žurnālistiem. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālisti: Inga Šņore (Latvijas TV), Anastasija Tetarenko (LETA) un Toms Ostrovskis (TVNET GRUPA). Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/

Trečiąjį elektros rinkos liberalizavimo etapą planuojama reikšmingai atidėti, sako energetikos ministras Dainius Kreivys, nenurodydamas konkretaus atidėjimo termino.Sveikatos apsaugos ministerijos duomenimis, pastaraisiais metais ženkliai padaugėjo skundų dėl netinkamai suteiktų medicinos paslaugų. Per praėjusius metus sulaukta beveik 300 tokių skundų. Nors po institucijų patikrinimo pasitvirtina mažoji jų dalis, tačiau pasitaiko ir itin tragiškų atvejų. Štai viena klaipėdietė dėl netinkamo medikų darbo neteko tėčio - vietoj reikalingos skubios chirurginės pagalbos, jis po apžiūros buvo išleistas į namus.Švietimo, mokslo ir sporto ministerija Lietuva ruošiasi dar vienam švietimo sistemos pokyčiui – nuo 2025 metų rugsėjo 1 - osios ikimokyklinis ugdymas taps visuotiniu vaikams nuo 2-ejų metų. Tai reiškia, kad kiekvienam ikimokyklinukui turės būti užtikrinta vieta ugdymo įstaigoje, jei to pageidautų tėvai ar globėjai.Estijos mieste Narvoje demontuojami sovietiniai paminklai. Estijos premjerė Kaja Kalas sako, kad taip reaguojama į Rusijos invaziją Ukrainoje, ji teigia, kad jos šalis nesuteiks Rusijai galimybės pasinaudoti praeitimi, siekiant sutrikdyti taiką Estijoje.Koks šių metų Lietuvos grūdų derlius? Kokia situacija pasaulinėje grūdų rinkoje, vykdant susitarimą dėl Ukrainos grūdų eksporto?Kaip užtikrinti skaidrumą futbole? Lietuvos futbolo federacija pranešė dėl galimo nesąžiningo žaidimo pareiškusi įtarimus keturiems „Jonavos“ futbolo klubo žaidėjams.Ilgąjį savaitgalį į šalies pajūrį suplūdo šimtai tūkstančių vasariškais malonumais pasidžiaugti norinčių tautiečių. Paplūdimiuose budintys gelbėtojai teigia, jog šios kelios dienos buvo karščiausios šią vasarą - ne tik orų, bet ir darbine prasme.Ved. A. Skamarakaitė

Prieš keletą metų Raseinių rajono geriamajame vandenyje aptiktas normas viršijantis arsenas Lietuvos geologams tapo galvosūkiu. Ilgą laiką manyta, kad Lietuvoje natūralių arseno anomalijų negali būti, todėl specialistai ieškojo kitų priežasčių – taršos dėl gręžinių įrangos sudėties ar žemės ūkio chemikalų.Visgi šios versijos nepasitvirtino ir ėmus nuodugniau tirti paaiškėjo, kad padidėjusios šio sveikatai pavojingo elemento koncentracijos fiksuojamos visoje šalyje. Šiandien, praėjus penkeriems metams, Lietuvos geologijos tarnyba teigia, kad Lietuvos požeminiame vandenyje aptinkamas arsenas yra gamtinės kilmės.Specialistai Rasa Radienė, Jurga Austienė, Petras Pūtys ir Vilija Galdikienė pasakoja apie atliktus tyrimus ir sugriežtintą geriamojo vandens kontrolę.Autorė Vaida Pilibaitytė

The InterPride podcast series, InterPod, where the world comes together for the LGBTQIA+ community, is proud to launch our 23rd episode, Turkey: Pride Denied — Freedom of Assembly, Speech, and Expression. The LGBTQIA+ community has come a long way in the fight for acceptance. However, our voices matter and will be heard. Many LGBTQIA+ community members have fought for decades for the right to be seen and heard. About Episode 23 According to Human Rights Watch, an unprecedented number of young people were arrested and detained by Turkish police at this year's Pride festivities. It was cited as a security risk and the need to maintain public order by local authorities who had banned the march. Protests and Pride events were held throughout the country, including Istanbul's 30th annual celebration. We're joined by Ilgin & Ozan, two young activists and students from QueerAnka, to talk about what's happening in Turkey. Listen in as we hear from Ilgin & Ozan! Speakers Ilgin (he/him) My name is Ilgın, and my pronouns are he/him. I am a student and a member of the QueerAnka student club. Ozan (he/him) I am Ozan, and my pronouns are he/him. I graduated from the Ankara University Department of Radio, Television, and Cinema and am a member of the QueerAnka Student Club. Global LGBTQIA+ News Update Provided By Michael K. Lavers, the international news editor of the Washington Blade. Follow us on social media: Facebook (InterPride) | Facebook (WorldPride) Instagram | Twitter | LinkedIn | YouTube | Apple | Google | Eventbrite | Medium | Twitch

Virginijus Malčius. „Ilgų kojų istorija“. Skaito aktorius Vytautas Rašimas.

Medyascope'un LGBTİ+'ların gündemini ekrana taşıdığı “Gökkuşağı Bülteni“nde bu hafta, LGBTİQ+ Meclisleri'nden Öykü Ilgın Gürses ile Kadın Cinayetlerini Durduracağız Platformu'na açılan kapatma davasını konuştuk. Editör: Gamze Elvan / Katkı sağlayan: Rona Şenol Prodüktör: Özgün Özgül / Reji: Melek Meryem Köse & Elif Özge Yalçın Yayını izleyebilirsiniz: bit.ly/3PQaEY6

The early Marconi years at Chelmsford, ILG Radio -- a massive shortwave database. Ukraine news on shortwave. Japan DX report.

Evie Jeang is a Taiwanese-American litigator who has been practicing for nearly 20 years. Halfway through her legal career, she founded and remains the Managing Partner of Ideal Legal Group, Inc. (ILG). She focuses her practice on helping families and couples in a range of matters, including child custody and support, guardianship, legal separation, division of property and restraining orders. Her other jobs include: Serving on the Women's Network in Electronic Transactions (WNET) President's Advisory Council which represents the voices of women leaders and male advocates across the payment industry.  Managing Director of Global Affairs at ID TECH for the last decade where she oversees approximately two hundred global employees to ensure compliance and governance with local state laws, federal laws and international laws. CEO and founder of Surrogacy Concierge (SC). Ms. Jeang has carved a niche in helping families navigate the intricate laws governing international surrogacy, in vitro fertilization (IVF) and the egg freezing.  She serves as the 2nd Vice President for the Asian Youth Center, a non-profit organization dedicated to serving both the social and educational needs of Asian immigrants and at-risk low income and adjudicated youth. She is licensed to practice law in California and New York. Ms. Jeang is fluent in Mandarin Chinese and Taiwanese.  www.ideallegalgroup.com ; www.surrogacyconcierges.com ; www.raisedbyavillage.org ; evieunbounded.com Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Iryna Minkovska yra verslininkė, dviejų vaikų mama, privačių mokyklų tinklo Ukrainoje įkūrėja. Šiandien Iryna su dviem vaikais ir vyru lieka rusų artilerijos smarkiai bombarduojamame Charkive. Kadangi nei ji, nei vyras neturi kovinės patirties, prie šalies gynybos šeima nusprendė prisidėti kitaip - tapo Charkivo teritorinės gynybos pajėgų dalimi. Kaip gyvena ši šeima Charkive ir kaip padeda kariuomenės kovotojams bei miesto gyventojams, LRT Radijui papasakojo pati Iryna Minkovska.Lietuvą pasiekia vis daugiau nuo karo Ukrainoje bėgančių šeimų su vaikais taip pat našlaičių. Netrūksta ir lietuvių, galinčių šiems vaikams suteikti laikiną globą. Kaip gyventojai gali prisidėti prie pagalbos Ukrainos vaikams, plačiau apie tai Justės Urbonaitės reportaže.Dalis svarbiausių šalies finansų institucijų vis dar naudoja rusišką programinę įrangą. Nors Nacionalinis kibernetinio saugumo centras ją pašalinti rekomendavo prieš keletą metų, institucijos ja vis dar naudojasi. Žada, jog rusiškos programinės įrangos bus atsisakyta. Kibernetinio saugumo specialistai tikina, kad procesas vyksta per lėtai. Pasakoja Paulius Selezniovas.Į Lietuvą atvykusi ukrainiečių atlikėja DžamAla Maskvos pradėtą karą Ukrainoje įvardija kaip didžiausią tragediją šalyje per pastaruosius aštuonis dešimtmečius. 2016-ų metų „Eurovizijos“ dainų konkurso nugalėtoja šiuo metu keliauja po Europą, skleisdama žinią apie karą Ukrainoje ir ragindama žmones palaikyti šalies kovą už laisvę. Vakar vykusioje spaudos konferencijoje dainininkė pabrėžė, kad Lietuvos stiprybė po nepriklausomybės atkūrimo įkvepia ir jos šalį itin sunkiu metu. Išsamiau - Karolinos Panto parengtame reportaže.Prieš daugiau kaip tris dešimtmečius vykę Roko maršai, taikūs Lietuvos žmonių protestai turėjo galingą tautos žadinimo bei cenzūros neigimo užtaisą. Viduje gimęs laisvės troškimas virto laisvos valstybės siekiu. Šiandien, Lietuvos nepriklausomybės atkūrimo dieną, LRT RADIJAS pristato specialią virtualią garso ekskursiją ir kviečia prisiminti nueitą kelią į laisvę. Idėjos autorė Naujienų tarnybos vadovė Dovilė Javinskaitė sako, kad sumanymas kilo po sėkmingos Sausio 13-ajai skirtos ekskursijos ir neabejoja, kad net ir kūrę tų metų įvykius žmonės atras šį bei tą nauja.Atstatomas 1940-ais metais svetimos jėgos panaikintas Lietuvos Valstybės suvereninių galių vykdymas ir Lietuva nuo šiol yra nepriklausoma valstybė. Taip skelbta Lietuvos Nepriklausomybės Akto tekste, kurį 1990-ųjų kovo 11-ąją pasirašė 124-i Aukščiausiosios Tarybos – Atkuriamojo Seimo nariai. Kaip kelią į laisvę prisimena tų laikų įvykių dalyviai? Studijoje - Lietuvos nepriklausomybės 1990-ųjų kovo 11-osios akto signatarai: Birutė Valionytė, Mečys Laurinkus, telefonu Kazys Saja.Už savo laisvę kovantiems ukrainiečiam dabar labai reikia visos paramos, kurią galime suteikti. Tuo įsitikinęs lietuvis dviratininkas. Ilgų distancijų megėjas Gediminas Mukas šiandien Ispanijoje 11-a kartų be sustojimų mins į Col de Rates viršukalnę. Taip ne tik sieks pažymėti Lietuvos nepriklausomybės atkūrimo dieną, bet ir paskatinti žmones aukoti Ukrainos ginkluotąsias pajėgas bei nuo karo nukentėjusius civilius remiančiai organizacijai „Blue/Yellow. Kaip sako Gediminas Mukas, idėja gimė spontaniškai.Šiandien Lietuvos kino teatruose - premjera: dokumentinis filmas „Anapus laiko ir šviesos“ apie grupę „Skylė“, kaip sako juostos autoriai, įkvėpusią ne vieną kartą ir padėjusią sudainuoti Lietuvą. Filme atskleidžiant grupės raidą ir pokytį per 30 metų, papasakojamas ir laisvos šalies augimas. Išsamiau grupės „Skylė“ vokalistė Aistė Smilgevičiūtė ir viena dokumentinio filmo režisierių Aistė Jauraitė.Ved. Darius Matas

Rocki Howard is Chief People and Equity Officer of a fantastic startup titled the Mom Project. She's been recognized as a leader with an extensive background in HR and a member of the distinguished Forbes Human Resources Council.Chandra Sanders is the Director of an innovative non-profit initiative at the MomProject titled RISE and is a Fortune 100 Tech Consultant that further supports the projects' mission. Both will tell us about their own stories and their impact on lives for the better.The Mom Project is committed to helping women remain active in the workforce in every stage of their journey, and proud to work with employers who are committed to designing and supporting a better workplace.   It connects talented professionals with world-class employers who understand that no one should have to choose between family and career.RISE is a scholarship program committed to accelerating equity for moms and women of color by providing access to upskill tech certifications, while harnessing the power of community, support, and job placement—in six months or less, and at no cost to participants!Rocki and Chandra are Diversity, Equity & Inclusion champions and Black women of action, who apply their expertise and lived experience to make a difference in the lives of working mothers every day.    For more details visit The MomProject.com or MomProject.org.For more information from ILG on Allyship, Intersectionality, Employee Resources Groups and Race in the Workplace visit our Thought Leadership resources section of our site InclusiveLeadersGroup.com  for these e-guides.

Andre Gide. „Imoralistas“. Ilgą laiką užsidaręs istorinėse ir archeologinėse studijose, puritoniškos moralės principais išauklėtas jaunas mokslininkas Mišelis susiduria su žmonėmis, privertusiais jį ieškoti laisvo gyvenimo formų. Nepaisant meilės trapiai, švelniai ir atsidavusiai žmonai, jis pajunta savyje gimstantį beprotišką gyvenimo troškulį, poreikį būti visiškai laisvam. Romano ištraukas skaito aktorius Tomas Ribaitis.

Andre Gide. „Imoralistas“. Ilgą laiką užsidaręs istorinėse ir archeologinėse studijose, puritoniškos moralės principais išauklėtas jaunas mokslininkas Mišelis susiduria su žmonėmis, privertusiais jį ieškoti laisvo gyvenimo formų. Nepaisant meilės trapiai, švelniai ir atsidavusiai žmonai, jis pajunta savyje gimstantį beprotišką gyvenimo troškulį, poreikį būti visiškai laisvam. Romano ištraukas skaito aktorius Tomas Ribaitis.

Andre Gide. „Imoralistas“. Ilgą laiką užsidaręs istorinėse ir archeologinėse studijose, puritoniškos moralės principais išauklėtas jaunas mokslininkas Mišelis susiduria su žmonėmis, privertusiais jį ieškoti laisvo gyvenimo formų. Nepaisant meilės trapiai, švelniai ir atsidavusiai žmonai, jis pajunta savyje gimstantį beprotišką gyvenimo troškulį, poreikį būti visiškai laisvam. Romano ištraukas skaito aktorius Tomas Ribaitis.

Andre Gide. „Imoralistas“. Ilgą laiką užsidaręs istorinėse ir archeologinėse studijose, puritoniškos moralės principais išauklėtas jaunas mokslininkas Mišelis susiduria su žmonėmis, privertusiais jį ieškoti laisvo gyvenimo formų. Nepaisant meilės trapiai, švelniai ir atsidavusiai žmonai, jis pajunta savyje gimstantį beprotišką gyvenimo troškulį, poreikį būti visiškai laisvam. Romano ištraukas skaito aktorius Tomas Ribaitis.

Andre Gide. „Imoralistas“. Ilgą laiką užsidaręs istorinėse ir archeologinėse studijose, puritoniškos moralės principais išauklėtas jaunas mokslininkas Mišelis susiduria su žmonėmis, privertusiais jį ieškoti laisvo gyvenimo formų. Nepaisant meilės trapiai, švelniai ir atsidavusiai žmonai, jis pajunta savyje gimstantį beprotišką gyvenimo troškulį, poreikį būti visiškai laisvam. Romano ištraukas skaito aktorius Tomas Ribaitis.

LGBTİQ+ Meclisleri'nden Öykü Ilgın ile 19. İstanbul Onur Yürüyüşü'ne katılan sekiz kişiye açılan davayı konuştuk. 19. İstanbul Onur Yürüyüşü'ne katılan sekiz LGBTİQ+ Meclisleri üyesine üç yıla kadar hapis istemiyle dava açıldı. LGBTİQ+ Meclisleri'nden davada yargılanan bir üye Medyascope‘a konuştu, “Bizi yıldıracaklarını zannediyorlar ama karşılarında mücadele eden, politika üreten LGBTİQ+lar var” dedi. Alice Oseman'ın iki genç erkeğin hayatını ve aşklarını anlattığı, “Kalp Çarpıntısı” kitabı hakkında soruşturma açıldığı iddialarını ekranlarımıza taşımıştık. Kitabın birinci ve ikinci cildi, 8 Eylül'de Aile ve Sosyal Hizmetler Bakanlığı Küçükleri Muzır Neşriyattan Koruma Kurulu tarafından “muzır” ilan edildi. Kararı Çocuk Hakları Aktivisti ve Kaos GL yazarı Hatice Kapusuz, Medyascope'a değerlendirdi.