Podcasts about ingm

Kā zināms no bērnībā lasītām pasakām, tad zupu var izvārīt arī no cirvja kāta. Tomēr kā pagatavot garšīgu un veselīgu zupu? Raidījumā Kā labāk dzīvot to atklāj šefpavāre Ina Poliščenko un šefpavārs Ingmārs Ladigs. Pagatavošanas ziņā vienkāršākās zupas ir aukstā zupa vai frikadeļu zupa, vai kāda vistas buljona zupa ar makaroniem, kas garšo gan bērniem, gan pieaugušajiem.  Zupas pamatā tomēr ir buljons, īsts buljons. Ingmārs Ladigs rāda, kā gatavot buljonu no vistas kauliem, gan dzidro vistas buljonu, gan tumīgo. View this post on Instagram A post shared by kā labāk (@ka_labak) Ja ātri jāsagatavo zupa un nav mājās buljona, var apcept sviestā dārzeņus, tieši sviestā, jo sviests labi ievārās buljonā. Pielikt vēl makaronus un ātri paēst. Protams, pievienot daudz zaļumus. Var arī pielikt vārītu olu zupā. Ja svētdienas vakarā izvāra lielo zupas katlu visai nedēļai, to var sasaldēt porcijās, bet var arī visu katlu ielikt ledusskapī un četras piecas dienas zupu var baudīt. Silda tikai tik, cik apēdīs. Ja zupā neliek kartupeļus, tos var pasniegt atsevišķi, ceptus. "Visskumjāk ir gatavot zupas, kur ir daudz dārzeņu, kur ir gan ziedkāposti, gan tomāti, gan cukini, gan sīpols. Ilgi stāvot dārzeņi maina konsistenci. Labāk izvēlēties krēmzupu pagatavot. Klasiskais variants ir tomātu krēmzupa, kuru ledusskapī tur bez saldā krējuma," norāda Ingmārs Ladigs. Viņš iesaka tomātu zupai pievienot cūkgaļas cauraudzi, būs arī latviska garša. Ina Poliščenko atklāj, ka viņa nevāra klasiskas zupas, bet izmanto to, kas ir ledusskapī. Klasika ir kartupeļu biezzupa, kurā ir sīpols, apcepts cūkgaļas cauraudzis, kartupeļi, buljons vai ūdens. Kartupeļus novarā, sablendē, pievieno saldo krējumu, muskatriekstu.  Kartupeļu biezzupu var pasniegt arī ar kūpinātu lasi. Lai biezzupa nepārvērstos biezputrā, jaizvēlas pareizais kartupeļu daudzums attiecībā pret šķidrumu, uz litru šķidruma vajag apmērā 200 -250 gramus kartupeļu. Biezzupai jābūt saldā krējuma konsistencē. Ja ir lielāks katls kartupeļu biezzupas, saldo krējumu var pievienot katru reizi, kad silda attiecīgo porciju, būs garšīgāk un svaigāk. Klasiskā aukstā zupa - bietes, kefīrs, ola, zaļumi, vari pievienot vārītus kartupeļus. Ja rozā aukstā zupa ir apnikusi, var gatavot kefīru ar gurķiem, vai kefīru ar avokado.  

Zaļumi var garšot, var arī negaršot, bet savā ēdienkartē tos iekļaut derētu gan. Par veselīgiem un garšīgiem  salātiem, ko var pagatavot no zaļumiem, kā arī citiem ēdieniem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Kurus zaļumus un kā pagatavotus celt galdā pavasarī, stāsta uzņēmuma "Gemoss" šefpavāre Ina Poliščenko un restorāna "Trīs sezonas" šefpavārs Ingmārs Ladigs. Ina Poliščenko atklāj, ka viņas pirmie pavasara zaļumi ir laksis, kam ir intensīva garša. Ingmārs Ladigs iesaka ēdamās nezāles - gārsu, nātri, pienenes. Ja nepatīk pieneņu rūgtums, tās var pamērcēt pamērcēt sālsūdeni, var savienot ar augļiem – ar bumbieriem un āboliem, var pievienot ceptus grauzdiņus.  Nātres ir labi pielīdzināmas spinātiem, labi garšos ar kartupeļiem, olu, var pievienot kotletēm. Daudzums – cik prasās. Pirms pievienot ēdienam, nātres aplej ar karstu ūdeni vai nedaudz pavāra. Ingmārs Ladigs piedāvā nātru zupas recepti Katlā apcep sīpolu, pieliek vārīties kartupeli, pieliek garšaugus, kar patīk, un beigās kārtīgu riekšavu nātres. Visu sablendē. Pasniedz ar saldo krējumu vai citu, ko vēlies.  Ina Poliščenko iesaka gatavot kā skābeņu zupu, tikai samaina skābenes pret nātrēm. Dilles – „universālais kareivis”, ko var likt mērcēs, zupās, izmantot kā piedevu, vai ēst tāpat. Ingmārs Ladigs piedāvā svaiga biezpiena salātus Biezpienu sajauc ar redīsiem, kātu seleriju, lociņiem, dillēm, svaigu gurķi un samaisa ar rapšu vai olīveļļu.  Var izmantot arī pierasto krējumu, bet eļļa iedos citu garšu. Ina Poliščenko iesaka: siļķe, biezpiens, vārīti kartupeļi, sasmalcinātas dilles samaisa ar mārrutkiem, nedaudz sāli un pipariem un eļļas un sajauc ar vārītajiem kartupeļiem. Aukstā zupa Visas zāles un ēdamās nezāles var arī iemaisīt kefīrā un paniņās, pagatavojot auksto zupu. Neparastāka aukstās zupas recepte – daudz zaļumu, gurķis, kefīrs un pievienoti grauzdēti valrieksti. Protams, arī lociņi ir pavasara vēstnesis. Ingmārs Ladigs atzīst, ka dārzeņi ir liesi, bet piemēram, spināti labi garšos, ja nedaudz pakarsēsim sviestā, kam pievienots ķiploks. Tas dos vairāk sāta un arī papildus garšas sajūtu, jo dārzeņiem trūkst taukvielu, bet mums reizēm garšo tāds "dūšīgs" ēdiens. Garšas recepte ar spinātiem Uz pannas izkausē apmēram 50 g sviesta, pievieno paciņu spinātu, kas ir ap 120 gramu, divas ķiploka daiviņas, šķipsniņa sāls. Sviestu uzvāra un zaļumus tikai iemaisa un uzreiz liek uz šķīvja. Ina Poliščenko piedāvā zaļumus integrēt putrās, risoto vai sautējumos. Veselīgais smūtijs Mandeļu pienam pievieno čia sēkliņas, saldētas ogas vai kādu ogu biezeni, kārtīgu sauju ar spinātiem, piparmētras, baziliku. Spināti jāēd, tur daudz dzelzs! Puravi gan nav pirmie pavasara zaļumi, bet klausītāju aicināti, pavāri atgādina arī puravu zupas recepti, kuras sastāvā ir puravs, baltvīns, saldais krējums, nedaudz kartupeļi. Puravus apcep sviestā, pievieno baltvīnu, mazliet kartupeļus, saldo krējumu, muskatriekstu. Visu sablendē.  Būtībā tā ir tā pati sīpolu zupa, tikai puravam ir maigāka garša.  

Ekoloģisko trilleri "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem" pēc Nobela prēmijas laureātes Olgas Tokarčukas romāna Dailes teātrī iestudējusi starptautiska komanda – ar dažiem no viņiem sarunas Kultūras rondo. Bleika dzeja, kuru tulko policijas IT speciālists un pa vakariem lasa savai bijušajai skolotājai, kura risina krustvārdu mīklas un nodarbojas ar astroloģiju, bet visvairāk viņu uztrauc nogalināšana tikai prieka pēc. Medības. Viņa mēģina par to visu stāstīt policijai, bet tur nevienu neinteresē ne astroloģiskie apsvērumi, ne stirnu dvēseles… Dailes teātra izrādes nosaukumā Bleika dzejas rinda „Dzen savu arklu pār mirušo kauliem”. Romāna autore – poļu rakstniece Olga Tokarčuka, Nobela prēmijas laureāte. Romāns tulkots latviešu valodā un izdots grāmatā, no poļu valodas to tulkojusi Ingmāra Balode. Kultūras rondo ieskats izrādē kopā ar režisori Oli Malofāni, scenogrāfu Germanu Ermiču, aktieri Artūru Krūzkopu un aktrisi, galvenās lomas – Janīnas Dušejko – atveidotāju Čulpanu Hamatovu. Bet varbūt stāsts nemaz nav par ekoloģiju, bet daudz plašāks – par ļaunumu, vai tas vienmēr tiek sodīts, un kuram ir tiesības to darīt. Sarunas par izrādi mijās ar pašu izrādi. Pirms izrādes saruna ar Sīrijā dzimušo Nīderlandes režisori Oli Malfāni, kuru var pazīt pēc puķes matos. Viņa studējusi arī ģermānistiku, tāpēc saruna notiek vāciski, uz skatuves turpinoties skaņas mēģinājumam. Ar ļoti satrauktu un steidzīgu Čulpanu Hamatovu, kurai Janīnas loma, viņai visu laiku jābūt uz skatuves un ir ļoti daudz teksta. Tad 1. cēliens, pēc kura tiekos ar aktieri Artūru Krūzkopu, bet pēc izrādes sēžam uz skatuves kopā ar scenogrāfu Germanu Ermiču, kuram šī ir pirmā pieredze teātrī. Raidījumā skan arī fragments no sarunas ar Ingmāru Balodi, kas izskanēja raidījumā Radio mazā lasītava.  

Šoreiz par pārtikas grupu, kurai vajadzētu aizņemt, kā minimums, pusi no tā, ko liekam uz pusdienu šķīvja. Par dārzeņu izvēli un pagatavošanu runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta uzņēmuma "Gemoss" šefpavāre Ina Poliščenko, restorāna "Trīs sezonas" šefpavārs Ingmārs Ladigs un sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore. Ingmārs Ladigs atzīst, ka dārzeņus vēlams ēst maksimāli svaigus. Ir klāt pavasaris un tirgū var atrast arī jau pirmos zaļumus.  Ina Poliščenko piekrīt, ka jāpalielina dārzeņu īpatsvars uzturā. Šobrīd arī veikalos daudz plašāk ir pieejami fenheļi, topinambūri, kas kādreiz šķita eksotiski. Liene Sondore norāda, ka viņas lielākā sāpe, ka saknes un dārzeņus cilvēki ēd maz. Mudina mizot un vecākiem piedāvāt bērniem dažādus dārzeņus, kā arī taisīt biezeņus. Viņa min, ka jaunieši nezina, ka bieti var izcept krāsnī. "Bērni ēd dārzeņus un jaunieši ēd dārzeņus, ja mēs kā pieaugušie gatavojam tos mājās un izvēlamies to darīt biežāk nekā reizi nedēļā," atzīst Liene Sondore. Ina Poliščenko ceļ godā kartupeli, ko var vārīt, sautēt, cept dažādos veidos, kā arī pagatavot pankūkas. "Kartupelis ir lielākais spēlētājs un tad parādās blakus jau iepazītie dārzeņi, kas man ir absolūts favorīts - pastinaks, man garšo ļoti. Daudziem šī sakne ir jaunums. Patīkama saldena garša. Mans pēdējais atklājums, ir jāceļ galdā visi "vecie dārzeņi", latviešu klasika. Mans pēdējā laika atklājums ir kālis, ko bērnībā grauzu kā saldumu. Tagad recepte, ko aizguvu no savas krustmātes, kālis ar ķirbi, nedaudz kausētu sieru, un tik garšīgs biezenis sanāk,'' atklāj Ina Poliščenko. Viņa iesaka dārzeņus, pirms likt zupā vai sautējumā, apcept cepeškrāsnī. Var pievienot dažādas garšvielas. Tad tikai katlā, pielej buljonu un izvāra zupu. Nav jāstāv pie katla. "Viena no iespējām, kā dabūt iekšā dārzeņus, piemeklēt savu mērci, ar kuru kopā garšos dārzeņi. Nav noslēpums, ka ir jāpiestrādā, lai dārzeņi būtu garšīgi un cilvēkiem garšotu," atzīst Ingmārs Ladigs.  Klasiska mērce ir bazilika pesto mērce. Liene Sondore gan norāda, ka bērniem var nepatikt mērces pie dārzeņiem. Ina Poliščenko miksē dārzeņus ar graudaugiem, daudz arī izmanto desertu gatavošanai. "Fenhelis – jaunais „superfūds”, kura garšu daudzi noraksta – interesanti, jo īsti nezina, kā gatavot," piebilst Ingmārs Ladigs.  

Vilma får ett nödrop från den flygande resväskan. Hon måste rädda sin vän! Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 7 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Hängmatta – Heaŋgámáhtta Varm – Liekkas Geting – Vievssis Regnkappa – Arvejáhkka Hink- Skállu Fara – Várra (áitta) Om serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniMedverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

Pojken Nico är i knipa. Han har spillt målarfärg på sin familjs viktiga matta, och behöver Vilmas hjälp. Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 6 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Blåbärssoppa – Sarretmálli Matta – Máhtta Familj – Bearaš Fläck – Dielku Tält – Tealta Minne – Muitu Om serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniOm den romska familjemattanMattan i det här avsnittet är gammal, över 100 år, och har varit i Nicos romska familj i generationer. Mattan har mycket historia, och har varit med om en hel del. Mitt på mattan är det en bild på en familj som åker i en hästvagn mellan två byar. Romer har historiskt sett varit verksamma inom handel av bland annat mattor, grytor samt knivar. Under den kalla årstiden var mattor viktiga för att hålla värmen när romerna reste runt i världen. Romer är en av Sveriges fem nationella minoriteter och romani är ett nationellt minoritetsspråk.Medverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

Ett gäng fåglar äter upp Saras bär. Kan Vilma laga Golem-statyn som ska skydda bärbuskarna? Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 5 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Tuschpenna – Tuššapeanna Koltrast – Čáhppesrásttásat Vinbärsbuske - Jieretmuorjerissit Staty – Bázzi Skriva – Čállit Jaga bort – Baldit eretOm serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniOm GolemI det här avsnittet måste Vilma laga en Golem, en varelse ur den judiska folktron. En Golem är en människoliknande figur som någon har skapat av jord och lera, och väckt till liv med hjälp av magi. Syftet är ofta att Golem ska hjälpa till med något, eller skydda något. Man väcker en Golem till liv med hjälp av kraftfulla ord, till exempel på språket jiddisch. Jiddisch är ett av Sveriges fem nationella minoritetsspråk.Medverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

Vilma får ett nytt uppdrag! Vindmannen långt upp i norr behöver hjälp med en storm. Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 4 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Spela kort – Spellat goarttaidBråttom – HoahppuStorm – StorbmaVindmannen – BieggolmmáiFjäll – Várri (duottar = kalfjäll)Spade – GoaivuOm serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniOm VindmannenI det här avsnittet hjälper Vilma vindmannen, en vädergud från den samiska kulturen. Vindmannen är ett naturväsen som styr över vädret i fjällen – över vinden och regnet och snön. Vindmannen befaller vindarna och ordnar storm. Han skyfflar in och ut vindar ur en håla långt uppe i fjällen. Med sin spade skyfflar han sedan undan vindarna när stormen är över. På samiska kallas Vindmannen för Biegg´olmmai. Samiska är ett av Sveriges fem nationella minoritetsspråk.Medverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

Vilma och resväskan flyger till Tornedalen. Där träffar de på en vild och hungrig vattenorm. Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 3 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Moster – MuoŧŧáSkotta snö – Hoigat muohttagaHemlis, hemlighet – ČiegusvuohtaSjö – JávriKallt – GalmmasVattenorm – ČáhccegearpmašHungrig – NealggisOm serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniOm VattenormenI det här avsnittet träffar Vilma på en vattenorm, som är ett mytologiskt väsen från den tornedalska kulturen. Den är stor och bor nere i vattnet i till exempel en sjö eller en älv. Vattenormen kan göra så att man inte vågar fiska vid vattnet där den håller till. Vattenormen kallas Vesikäärme på meänkieli. Meänkieli är ett av Sveriges fem nationella minoritetsspråk.Medverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

Vilmas resväska kan flyga! På sitt första äventyr får Vilma hjälpa en ilsken bastutomte. Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 2 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Papperslapp – BáberbihttáFlyga – GiridtStuga – BartaBastutomte – SávdnjenigáArg – SuhttanMantel – MantelOm serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniOm BastutomtenI det här avsnittet träffar Vilma på en bastutomte, som är en är en mytisk varelse i finsk folktro. Bastutomten bor i bastun och har koll på att allt går rätt till där. Den finska bastutomten beskrivs ofta som en liten, gammal man med långt skägg. Han är bastuns beskyddare och ser till att alla som använder bastun respekterar den och håller den ren. Ibland lämnar man små gåvor till bastutomten, som mjölk eller bröd, för att visa sin uppskattning. Att bada bastu är en viktig del av livet även för många sverigefinnar, som är en nationell minoritet i Sverige.Medverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

Vilma hittar en gammal resväska på moster Anjas vind. Väskan ger Vilma ett hemligt uppdrag! Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 1 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Resväska – mátkekoaffarGömställe – čiehkádanbáikiSmyga – NjáhkatPlättar – bánnogáhkutUppdrag – Bargu (bargogohččun)Äventyr – FearánOm serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniMedverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

6. martā aizsākas triju dienu grāmatniecības slavinājuma maratons, jo šovakar tiks pasniegtas balvas ikgadējā grāmatu mākslas konkursā „Zelta ābele”, bet jau no rīt, 7. martā, sāksies Rīgas grāmatu svētki, kas ilgs līdz pat sestdienai. Vienlaikus priecājoties par to, ka grāmatniecība ir atgriezusies pirmspandēmijas līmenī, svarīgi ir saprast, kādas ir izdevēju, tulkotāju un mākslinieku šī brīža prioritātes. Kā literatūra pārvar valodas un kultūras robežas. Un kā mainās latviešu valodas nozīme un vērtība. Kultūras rondo studijā izvaicājam tulkotājas Intu Geili-Sīpolnieci un Ingmāru Balodi, ka arī izdevniecības "Jānis Roze" izpilddirektori Renāti Punku, kura ir arī Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja. Grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2024" apbalvošanas ceremonijā, kas notiks 6. martā, balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā saņems tulkotāja un izdevēja Inta Geile no izdevniecības “Omnia Mea”.

Vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kas un kā piešķir uzturēšanās atļaujas, un kas notiek, ja tās nepagarina? Par legālo un nelegālo migrāciju Latvijā runājam raidījumā Krustpunktā. Diskutē Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (janā Vienotība) un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs Ingmārs Līdaka (Apvienotais saraksts). Migrācijas jautājumi neapšaubāmi šobrīd ir Rietumu politikas uzmanības fokusā, un tie nosaka politisko dienaskārtību Eiropā. Austrija, Itālija, Nīderlande, tikko Vācija. Ievēlētas tiek tās partijas, kas sola stingrāk vērsties pret migrācijas politiku un īpaši strikti rīkoties ar tiem, kas valstī uzturas nelegāli. Mēs arī daudz dzirdam par tūkstošiem izraidīto Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī mūsu kontinentā deportācijas procesi kļūst par biežāku realitāti. Latvijā mūsu nabadzības dēļ migrācija nav bijusi galvenā problēma. Bet arī mēs Latvijas Radio saņemam arvien vairāk jautājumu par to, kāda ir situācija šeit, vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kā piešķirtās uzturēšanās atļaujas, kas notiek, ja tās nepagarina? Dīvaini pārtikas piegādātāji, pazuduši studenti, kas ieradušies mācīties... To jautājumu rodas arvien vairāk. Kāda tad ir patiesā aina, ja mēs runājam par migrantiem un par mūsu politiku? 

Vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kas un kā piešķir uzturēšanās atļaujas, un kas notiek, ja tās nepagarina? Par legālo un nelegālo migrāciju Latvijā runājam raidījumā Krustpunktā. Diskutē Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (janā Vienotība) un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs Ingmārs Līdaka (Apvienotais saraksts). Migrācijas jautājumi neapšaubāmi šobrīd ir Rietumu politikas uzmanības fokusā, un tie nosaka politisko dienaskārtību Eiropā. Austrija, Itālija, Nīderlande, tikko Vācija. Ievēlētas tiek tās partijas, kas sola stingrāk vērsties pret migrācijas politiku un īpaši strikti rīkoties ar tiem, kas valstī uzturas nelegāli. Mēs arī daudz dzirdam par tūkstošiem izraidīto Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī mūsu kontinentā deportācijas procesi kļūst par biežāku realitāti. Latvijā mūsu nabadzības dēļ migrācija nav bijusi galvenā problēma. Bet arī mēs Latvijas Radio saņemam arvien vairāk jautājumu par to, kāda ir situācija šeit, vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kā piešķirtās uzturēšanās atļaujas, kas notiek, ja tās nepagarina? Dīvaini pārtikas piegādātāji, pazuduši studenti, kas ieradušies mācīties... To jautājumu rodas arvien vairāk. Kāda tad ir patiesā aina, ja mēs runājam par migrantiem un par mūsu politiku? 

Apaļi un kantaini, lielāki un mazāki, melni, balti, pelēki un vēl kādās tik krāsās veikalos nopērkami aerogrili. Vieni lietotāji ir sajūsmā, citi saka, ka tikai modes lieta un garšīgu maltīti ar šo nepagatavosi. Kuriem taisnība? Spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro un analizē uzņēmuma "Gemoss" šefpavāre Ina Poliščenko, šefpavārs Ingmārs Ladigs un uztura speciāliste Liene Sondore. Ina Poliščenko atzīst, ka mainās tendences ēdienu gatavošanā. Tiek darīts viss, lai atvieglotu darbu virtuvē un cilvēki ēstu veselīgāk. "Šī iekārta ļauj neizmantot taukvielas, gatavojam visu ar karstā gaisa palīdzību. Tas ir veselīgi, ātri, garšīgi un ietaupām savu laiku virtuvē," norāda Ina Poliščenko. Un piebilst, ka aerogrils ir pēdējā laika trends. Ingmārs Ladigs uzskata aerogrilus par risinājumu steidzīgiem cilvēkiem, mājsaimniecības produktu. Savā laikā bija mikroviļņu krāsnis, ar aerogrilu ir līdzīgi. Viņš mudina arī kritiski palūkoties, kāds materiāls izmantots pašam grilam. Viņš pats labāk izvēlas pamatīgu čuguna pannu, daudz sviesta un garšīgu ēdienu. "Tas ir viens no rīkiem, kā varam mājās gatavot," norāda Liene Sondore un piebilst, ka viņai ir interesanti saprast, kāpēc šis rīks šobrīd ir modē. "Labā lieta ir tā, ka cilvēki, iespējams, sāk vairāk mājās gatavot. Sliktā lieta – paņem no paciņas „friškas” un uzcep." "Mūsdienu cilvēks daudzus gadus radināts pie tā, ka vajag ātri un fiksi. Žēl, ka reizēm cilvēks aiziet no mājās gatavota ēdiena čuguna katlā. Jā, tas ir ilgāk, ir jāmeklē sezonas saknes un pārējais, un vēl jāmizo. Mums gribas ātri un lai ir interesanti. Visi, kuri ir pieraduši ēst fritētos ēdienus, viņiem šis ir kā apsolījums – hei, tas būs veselīgi, ātri un bez taukiem. Bet vai vienmēr jābaidās no taukiem, zinot to, ka tauki ir arī labi," turpina Liene Sondore. "Ko man saka cilvēki? Ko jūs man stāstāt par kaut kādu katlu, pannu, kaut kādu sautējumu. Šite - es ielieku, saprogrammēju savu katlu kopā ar telefonu. Iedomājieties - katlu ar telefonu! Un tad vēl - es strādāju otrā stāvā un man no virtuves atnāk signāls, ka pēc desmit minūtēm tā vistiņa būs gatava. Es ikdienā daudz gatavoju un studentus mācu, es tomēr mācu pa vecai modei ar pannu, katliņu un tev jāpastāv blakus. Jauniem, aktīviem, moderniem tas ir apsolījums." Viņa arī neiesaka šādus aparātus dāvināt senioriem, kuriem vajadzētu domāt par drošību. Tie būtu noderīgi cilvēkam, kurš ir jau izaudzis ar domu, ka vajag ātri, varbūt arī veselīgi. "Galvenais, lai cilvēki uzdrošinās gatavot, tomēr savs un mājās sagatavots ēdiens, kaut vai aerogrilā, tomēr ir savējais. Uzskatu, ka tie ir lieli svētki, kad ģimene apsēžas pie galda, paēd nesteidzīgi pusdienas, brokastis, vakariņas. Tad, man liekas, dzīve ir izdevusies," vērtē Ingmārs Ladigs. Viņš gan piebilst, ka pašu kartupelīši, kas sacepti krāsnī, pārlieti ar pienu, ķiploku un kaut kādu zaļumu klāt neatpaliks no frī kartupeļiem. Arī aerogrilā var pagatavot šādu kartupeļus, tikai jāieliek silikona formiņa vai pergamenta papīra groziņš.

Yfir hundrað mál eru á þingmálalista ríkisstjórnar Samfylkingar, Viðreisnar og Flokks fólksins sem kynntur var í dag. Lögum um strandveiðar og veiðigjöld verður breytt, herða á eftirlit með skammtímaleigu húsnæðis, stofna sérstakan sjóð sem fer með hlutdeildarlán, og innleiða bókun þrjátíu og fimm við EES-samninginn að fullu. Það bar til tíðinda suður í Ameríku í síðustu viku, að forsetastóllinn í Níkaragva var tvöfaldaður, í samræmi við nýsamþykktar „umbætur" á stjórnarskrá landsins. Sú sem áður var forsetafrú og varaforseti forsetans Daníels Ortega, Rosario Murillo, er nú með- eða sam-forseti hans. Saman eru þau alvaldir leiðtogar Níkaragva, því stjórnarskrárbreytingarnar fela þeim alla valdatauma í hendur.

Ingmārs Freimanis savas sajūtas par pasauli vārdos noformulējis nesen iznākušajā pirmajā dzejas krājumā "Sirds un mute", savukārt vērojumus un spriedumus par pasauli – interneta žurnāla „Satori” rakstos. Dzejā un publicistikā paustais ir sagatavojis augsni garai Radio sarunai.

Economista del ITAM y maestro en Finanzas y Mercadotecnia por la Kellogg University.En la primera parte de su carrera, se desarrolló como especialista en los sectores financiero y de retail, fue director de GE (pronuncia: “gi i”) Capital Bank y de GE Grupo Financiero. También fue CEO de las tiendas C&A y director ejecutivo de la Afore de ING México. Hace 16 años dio un giro para enfocarse en el sector educativo, en el que ha acumulado logros de gran relevancia, como haber integrado UNITEC a Laureate International justo después de la adquisición de la marca; ser CEO de Laureate Centroamérica, a cargo de 7 universidades que abarcaban 70 mil alumnos; y lanzar en tiempo récord una de las mejores universidades de Medicina de México acreditada por la UNAM: St. Luke. Actualmente, es director general de la Universidad Insurgentes, “la UIN”, una universidad de mucha calidad y costo accesible, con 20 planteles y 25 mil estudiantes, considerada entre las 50 mejores del país, acreditada por FIMPES y ANUIES.Es miembro de la Legión de Honor, consejero independiente de Círculo de Crédito y de Afore Azteca, y mentor de 50/50 Women on Boards. Este especial es patrocinado por General Motors.

Ingram Micro (INGM) serves Big Tech companies like Nvidia (NVDA), Microsoft (MSFT), and Apple (AAPL) among others. CFO Michael Zilis joins Diane King Hall live at the NYSE set to discuss how the company evolved as it returns to the public markets. He also looks ahead to the "rising tide" of technology and how Ingram Micro adjusts to a "pervasive" cybersecurity environment. ======== Schwab Network ======== Empowering every investor and trader, every market day. Subscribe to the Market Minute newsletter - https://schwabnetwork.com/subscribe Download the iOS app - https://apps.apple.com/us/app/schwab-network/id1460719185 Download the Amazon Fire Tv App - https://www.amazon.com/TD-Ameritrade-Network/dp/B07KRD76C7 Watch on Sling - https://watch.sling.com/1/asset/191928615bd8d47686f94682aefaa007/watch Watch on Vizio - https://www.vizio.com/en/watchfreeplus-explore Watch on DistroTV - https://www.distro.tv/live/schwab-network/ Follow us on X – https://twitter.com/schwabnetwork Follow us on Facebook – https://www.facebook.com/schwabnetwork Follow us on LinkedIn - https://www.linkedin.com/company/schwab-network/ About Schwab Network - https://schwabnetwork.com/about

”sifat ora duwe moral minangka dosa mligi ing jaman saiki” ”Kita bisa bungah ing pangarep-arep, amarga Kluwung prasetyane Gusti Allah ana ing nduwur kita”

Stāsta izdevniecības “Liels un mazs” izdevēja un līdzīpašniece Alīse Nīgale. Līdzās latviešu oriģinālliteratūrai bērnu grāmatplaukti regulāri papildinās ar tulkojumiem no dažādām valodām, un, atšķirībā no satura, ko bērni iepazīst internetā, šīs grāmatas bieži vien nenāk no globālās angliski runājošās pasaules, bet gan no dažādām citām valodām. Bērnu grāmatu izdevniecība “Liels un mazs”, sagaidot savu 20. dzimšanas dienu, ir pārskatījusi savu tulkojumu plauktu, un atklāj tajā pārstāvēto dažādo Eiropas valstu un valodu bagātību.  Pavisam “Liels un mazs” šo 20 gadu laikā ir izdevis 94 tulkojumus no 17 valodām. Ar 22 grāmatām pārliecinoša līdere šajā kolekcijā ir Igaunija – no igauņu autoriem visvairāk pārstāvēts Andruss Kivirehks. Interese par igauņu bērnu grāmatām rodas tādēļ, ka tās ir asprātīgas un latviešiem mentāli tuvas, taču ļoti liela nozīme ir arī profesionāliem, igauņu bērnu literatūrā patiesi ieinteresētiem tulkotājiem, un tieši tādi ir Maima Grīnberga un Guntars Godiņš. Latvieši izsenis jutuši simpātijas pret Ziemeļvalstu literatūru. To apliecina arī izdotie 14 tulkojumi no zviedru valodas un 8 no norvēģu valodas. Tulkotāja Mudīte Treimane, kura sen pazīstama kā lieliska Astridas Lindgrēnes latviskotāja, mums atvērusi arī trakulīgo, hipijisko Barbru Lindgrēnes stāstu “Loranga”. Savukārt tulkotāja Jolanta Pētersone parādījusi gan to, cik traki asprātīgs spēj būt Ērlenns Lū – grāmatas “Kurts” un komiksa “Kurš sasēdēja brūno sieru?” autors – gan to, cik siltas un draudzīgas, Norvēģijas kalnos mītošās sirdis attēlo rakstniece Marija Parra. “Liels un mazs” ziemeļnieku plauktā atrodamas arī trīs somu un divas islandiešu grāmatas. Tulkota ne tikai proza, bet arī dzeja. Somu dzejnieces Heli Lāksonenas krājumu “Piec ait kalns” Guntars Godiņs atdzejojis īpašajā “Heli valodā”, ko viņš uzbūvējis uz Vidzemes lībiešu valodas bāzes, lai atveidotu dienvidrietumu Somijā runāto valodu, kurā raksta Heli.  Savukārt zviedru klasiķa Ulfa Starka iedomu “Zvērus, kurus neviens nav redzējis, tikai mēs” dzejoļus atdzejojis Juris Kronbergs, bet Starka dzejoļus par mazo “Diktatoru” – un Uldis Bērziņš. Šie atdzejojumi, tāpat kā izcilie prozas tulkojumi, spilgti parāda, cik lielā mērā tulkošana nāk par labu latviešu valodai – tā atraisa un liek lietā mūsu pašu valodas bagātības, iedzīvina iespējas, kas snauž valodā un rosina lasītāja valodas iztēli.     Visi, kas lasījuši kādu no Ineses Paklones tulkojumiem no nēderlandiešu valodas vai redzējuši jocīgo skolotāju Jāpu, kuru Kaspars Znotiņš kopā ar Gunu Zariņu atveidoja izrādē, būs jautājuši, kādēļ tulkots no nēderlandiešu, nevis nīderlandiešu vai holandiešu valodas? Tulkotāja nav kavējusies sniegt pamatotu skaidrojumu: “Nēderlandiešu valodas skaidrojošās vārdnīcas ietver gan visu divpadsmit Nēderlandes provinču leksiku, gan arī šajā pašā valodā runājošo piecu provinču leksiku no Beļģijas flāmu reģiona. Holandiešu vārdi ir tikai maza daļa no visas šīs valodas bagātības. Nosaukumu Nīderlande esam latviešu valodā dabūjuši ar vācu valodas starpniecību (Niederland). Šo vārdu paši nēderlandieši izrunā kā Nēderlandi (Nederland). Abi vārdi nozīmē to pašu – Lejas zeme, Lejzeme. Man šķiet tikai valodnieciski pareizi un vēsturiski godīgi turēties pie valsts un valodas pašnosaukuma un tā izrunas.” Tulkojumi no franču valodas iepazīstina ar franču un beļģu bērnu grāmatām, tostarp slavenās mākslinieces Kitijas Krauzeres bilžu grāmatām, kurās viņa ir arī teksta autore. Kitija dzīvo Beļģijā, viņas vecāku dzimtās valodas ir zviedru un angļu, bet savus darbus viņa sacer franciski. Kitijas īpašo jūtīgumu un niansēto vizuālo valodu ietekmējis arī tas, ka viņai kopš bērnības ir dzirdes traucējumi. Viņas domāšana un tēmu izvēle ir brīva no stereotipiem. Negaidītie, pārsteidzošie tēli atklāj noslēpumu pilnu pasauli, kurā māksliniece meklē cilvēcību un iejūtību.   Savukārt Ingmāras Balodes un Māra Salēja tulkojumi un atdzejojumi iesniedzas Polijas, Ukrainas un Čehijas literārajā telpā. Īpaša draudzība izdevniecību Liels un mazs” vieno ar Ļvivas izdevniecību “Starij Lev” un tās autoriem – Romanu Romanišinu un Andriju Lesivu, kuru bilžu grāmatas “Karš, kurš pārvērta Rondo” izdevums latviešu valodā ir izdevēju un grāmatas pircēju ziedojums Ukrainas atbalstam. Austrumeiropu pārstāv arī slovēņu bilžu grāmatas. Tulkojumi no angļu valodas “Liels un mazs” izvēlēto grāmatu gadījumā nozīmē īru, austrāliešu un amerikāņu bērnu literatūru – Valda Ābola un Ievas Lešinskas interpretācijā.   No vācu valodas izraudzītās grāmatas rāda ļoti oriģinālus bērnu literatūras atzarus, tostarp meditatīvo Volfa Erlbruha bilžu grāmatu “Pīle, Nāve un tulpe”, kas apcer samierināšanos ar nāvi. Un puiciski nebēdnīgo vēstures komiksu “Kinderlande”, kas stāsta par Austrumvāciju īsi pirms Berlīnes mūra krišanas.  Arī Daces Meieres tulkotais lietuviešu komikss “Sibīrijas haiku” mums atklājis komiksa iespējas izstāstīt traģisku vēstures stāstu gaiši un iedvesmojoši, bet Edvīns Raups spējis latviskot apjomīgu un ļoti mūsdienīgu portugāļu izziņas grāmatu “Te iekšā. Smadzenes manā galvā”, kas ved pusaudzi ceļojumā uz paša smadzenēm un dod pārliecinošu izskaidrojumu viņa dumpinieciskumam un emociju vētrām.  Reāls atbalsts izdevējiem, kas cenšas savā valodā darīt pieejamas citu mazo Eiropas valodu balsis un uzturēt dzīvu kultūras daudzveidību, ir Eiropas Savienības kultūrpolitika – programmas “Radošā Eiropa” literatūras tulkojumu un aprites grantu konkursi, kuros līdzfinansējumu tulkojumu izdošanai un autoru vizītēm Latvijā vairākkārt saņēmusi arī izdevniecība “Liels un mazs”.  Savukārt, pateicoties izdevēju starptautiskajai sadarbībai un platformas “Latvian Literature” atbalstam piecdesmit “Liels un mazs” grāmatas ir tulkotas un izdotas trīsdesmit pasaules valodā. Gan lielākajās – angļu, vācu, franču, itāļu un spāņu, gan “mazajās” – un ne vien tādās, kas savā zemē ir valsts valoda, bet arī tādās kā Spānijā runātās katalāņu, galīsiešu un basku valodas, kā arī Latvijai tik tālajās un eksotiskajās mongoļu, japāņu, korejiešu, arābu, un ķīniešu valodās.

Spegillinn rýndi í þingmálaskránna nýju og skoðaði hvað ráðherrar ríkisstjórnarinnar ætla að setja á dagskrá í vetur. Á skránni eru 217 mál. Þetta eru frumvörp, tillögur og skýrslur. Sum eru endurflutt, önnur eru ný af nálinni. Fjármálaráðherra er með flest, forsætisráðherra fæst. Og það er ekki þannig að þetta séu málin sem ríkisstjórnarflokkarnir eru sammála um. Við segjum frá nýrri rannsókn sem hrekur þær staðhæfingar að Íslendingar og íbúar á meginlandi Evrópu hafi látist af völdum gosmóðu eftir Skaftárelda.

Nomaļā Polijas ciematā Čehijas pierobežā dzīvo Janīna, kura nelokāmā taisnības apziņā raksta vēstules policijai un vietējās varas iestādēm, astroloģiskās kartes sasaista ar televīzijas programmu, pieskata pilsētnieku vasaras mājas, strādā skolā un kopā ar savu bijušo audzēkni tulko Bleika dzeju. Starp citu – Čehijā ir kāds īpašs grāmatveikals, kur var nopirkt Bleika grāmatas, savukārt nomaļajā Polijas ciematiņā, kur dzīvo Janīna (patiesībā viņa negrib, ka viņu tā sauc!), biedējošos apstākļos sāk iet bojā iedzīvotāji. Janīna domā, ka tā ir dabas atriebība. Šī noteikti ir grāmata, kas jālasa no sākuma līdz beigām – ja iespējams, vienā vai divos elpas vilcienos, jo elēģiski skumīgais sākums nebūt neliecina, ka spriedze uzņems apgriezienus. Olgas Tokarčukas romānu "Stum savu arklu pār mirušo kauliem" no poļu valodas tulkojusi Ingmāra Balode. Paldies "Latvijas Medijiem", kas izdevuši, jo bija jau arī pēdējais laiks iepazīties ar Tokarčukas tekstiem – viņa ir Bukera un Nobela prēmijas laureāte. Tikmēr šis romāns tulkots vairāk nekā 40 valodās, uzņemta filma, Dailes teātris šo darbu gatavojas iestudēt. Saruna ar tulkotāju Ingmāru Balodi raidījumā Augstāk par zemi.   Raidījumu atbalsta:

Nesen latviski iznācis poļu rakstnieces, Bukera un Nobela prēmijas literatūrā ieguvējas Olgas Tokarčukas romāns “Stum savu arklu pār mirušo kauliem”. Šī darba tulkotāja Ingmāra Balode nupat atgriezusies no Klockas Polijā, kur notika tikšanās ar rakstnieci, kā arī viņas darbu tulkotāju saiets. Raidījumā pārrunājam tēmas, kas skartas Olgas Tokarčukas darbos un esejās.  Olga Tokarčuka ir viena no pasaulē visvairāk tulkotajām mūsdienu poļu rakstniecēm, 2018. gadā saņēmusi Bukera prēmiju, gadu vēlāk – Nobela prēmiju literatūrā. Olga Navoja Tokarčuka rakstīt sāka deviņdesmitajos, viņa ir arī starptautiski uzklausīta publiciste un aktīviste. Latviski gan Olgas Tokarčukas darbi sākuši iznākt pavisam nesen, un to tulkotāja ir Ingmāra Balode. Grāmatnīcās latviski šobrīd var meklēt Tokarčukas 2009. gadā tapušo romānu “Stum savu arklu pār mirušo kauliem”, šī darba dramatizējums ir arī Dailes teātra nākamās sezonas plānos. Taču tulkotāja Ingmāra Balode uz interviju Radio atnāk, nesot jaunākā Olgas Tokarčukas darba latviskojuma signāleksemplāru, tā ir sadarbībā ar mākslinieci Joannu Konceho bērniem tapusī grāmata “Pazudusī dvēsele”. Visas Olgas Tokarčukas grāmatas kaut kādā ziņā ir saistītas ar laika vērojumu. “Skrējējos” laiks tiek paātrināts, “Stum savu arklu pār mirušo kauliem” – palēnināts. Olga Tokarčuka 2019. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā. Viņas lekcija, saņemot Nobela prēmiju, joprojām pieejama internetā, rakstniece runā poliski, gandrīz stundu. Nobela lekcijā izskan tēzes, kas labi noder mūsu sarunā. Viens no lekcijas apgalvojumiem arī lieliski paskaidro kāpēc  cīņa par katru tulkojuma vārdu ir  jēgpilna. Olgas Tokarčukas Nobela lekcijas "Vērīgais vēstītajs" tulkojums atrodams interneta žurnāla „Satori” arhīvā. Rakstniece turpina, aizstāvot un vienlaikus problematizējot vēstījumu pirmajā personā. “Domāju, ka pirmās personas vēstījums ir ļoti raksturīgs arī mūsdienu perspektīvai, kur indivīds pilda subjektīva pasaules centra lomu. Rietumu civilizācija lielā mērā ir balstīta tieši šajā "es" atklāšanā, un tā ir viena no būtiskākajām realitātes mērvienībām.” Tas, kas pārsteidz, lasot šo Olgas Tokarčukas lekciju. Tā tapa 2019. gadā, un  rakstniece tajā  runā par vēstījumu sadalīšanos, sazarošanos  savstarpēji izslēdzošos viedokļos. Taču tikai pāris gadus vēlāk, pandēmijas laikā, viens no situācijas raksturošanai atbilstīgākajiem vārdiem bija dzīvošana „burbuļos”. Rakstniece runā arī par to, kā seriāli, internets ietekmē mūsu attieksmi pret laiku, un brīdina, ka pienāks laiks, kad “cilvēki varēs apmainīties ar informāciju apejot stāstnieku kā personu”. Manuprāt, šis laiks ir pienācis tieši tagad, līdz ar mākslīgā intelekta aizvien ikdienišķāku pielietojumu. Kas ir pretstats minētajām parādībām? Un te mēs atkal nonākam pie “vērīgā vēstītāja”, kāda ir rakstniece pati un arī romāna “Stum savu arklu pār mirušo kauliem” galvenā varone. Literatūra savā ziņā ir bēgšana no realitātes. Un arī savas Nobela lekcijas noslēgumā Olga Tokarčuka  runā par to, kā līdzi jušanas spēju notikumiem ir izmainījusi ziņu gūzma. Citāts: “Pieredzot notiekošo ekrānu rūtīs, caur aplikācijām, mēs to uztveram kā nereālu, tālu, divdimensionālu un savādi nekonkrētu, lai arī piekļūt jebkādai konkrētai informācijai ir pat mulsinoši viegli. "Kaut kur" jau "kaut kādu laiku" notiek "kaut kāds" karš. Informācijas gūzmā atsevišķi vēstījumi zaudē kontūras, izplūst mūsu atmiņās un kļūst nereāli, zūd. Vardarbības, stulbuma, nežēlības, naida runas ziņu plūdus izmisīgi cenšas atsvērt dažādas "labās ziņas", bet tās nav spējīgas izgaisināt aizvien pamanāmāko iespaidu, ko grūti pat verbalizēt, – ar pasauli kaut kas nav, kā nākas. Šī sajūta, kas agrāk bija rezervēta vien neirotiskiem dzejniekiem, tagad pārvēršas par nepaskaidrota, no malu malām plūstoša nemiera epidēmiju.”

Floriste, IT speciālists, aviācijas un kosmosa inženierijas studente - tie ir tikai daži no Birmingemas mazā teātra aktieriem. Ar amatierteātra pārstāvjiem, kuri ar saviem iestudējumiem piedalās arī dažādos festivālos Apvienotajā Karalistē un rūpējas jaunu tradīciju rašanos diasporas amatierteātru kustībā Eiropā, tiekamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. "Birmingemas Mazais teātris ir sabiedriska organizācija, kas dibināta 2018.gadā, un kopš tā brīža teātra mērķi ir augstvērtīgi sasniegumi un katra dalībnieka personiskā izaugsme, izrādes spēlējot gan latviski, gan angliski." Tā par Birmingemas Mazo teātri, lasām viņu mājas lapā. Sarunājas Birmingemas Mazā teātra dvēseles un kurbulētāji: direktore Dace Čaklā, teātra režisors, Latviešu kultūras centra Birmingemā vadītājs Ingmārs Čaklais, aktrise un vairāku projektu koordinatore Elza Umure, aktrise Katrīna Tamisāre, kas teātrim pievienojusies no Zviedrijas un uz mēģinājumiem brauc no Stokholmas, un teātra režisore un aktrise Dināra Klepere.

Turpinam šķetināt Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu vadītāju izaugsmes formulu. Kas ir LMT viceprezidenta Ingmāra Pūķa džentlmeņa tehnoloģiju komplektā? Kā dzīvē saglabāt līdzvaru? Un kādas pārmaiņas mums atnesīs 5G? Vai jau 6G?   Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) žūrija paziņo nominantus septiņās nominācijās – labākais dzejas darbs, labākais prozas darbs, labākais Latvijas autora oriģinālliteratūras darbs bērniem, labākais prozas tulkojums latviešu valodā, labākais atdzejojums latviešu valodā, spilgtākā debija literatūrā un spilgtākais darbs literatūrzinātnē.  Līdztekus iepazīstina arī ar speciālbalvas ieguvējiem. Kultūras rondo ar nominantiem iepazīstina un savu izvēli raksturo žūrijas pārstāviji: žūrijas priekšsēdētāja, arī rakstniece, dzejniece un tulkotāja Ieva Melgalve, rakstnieks Osvalds Zebris un tulkotājs Ilmārs Zvirgzds. Latvijas Literatūras gada balvas nominanti Labākais prozas autordarbs Džena Andersone "Krīta apļi", "Zvaigzne ABC" Svens Kuzmins "Skaistums un nemiers", "Dienas Grāmata" Margarita Perveņecka "Aspirantūra", "Dienas Grāmata" Daina Tabūna "Raganas", "Ascendum" Kristīne Ulberga "Zem kupola", "Dienas Grāmata" Labākais dzejas autordarbs Ērika Bērziņa "Ardievas bohēmai", "Orbīta" Marts Pujāts "Dāma baltos džinsos", "Neputns" Ilmārs Šlāpins "never", "Neputns" Kārlis Vērdiņš "Lībiešu balādes", "Neputns" Labākais literatūras autordarbs bērniem Andra Manfelde "Vai mamma mājās?", "Dienas Grāmata" Luīze Pastore "Šis ir mans seriāls", "Aminori" Kārlis Vērdiņš "Jandāliņš", "liels un mazs" Inese Zandere "Izdomā sev auto", "liels un mazs" Inese Zandere "Putni mūs redz", "liels un mazs" Labākais atdzejojums latviešu valodā Serhijs Žadans "Harkivas Dinamo", atdzejojuši Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs, Māra Poļakova, Māris Salējs, "Orbīta" Hasso Krulls "Metrs un Dēmetra", atdzejojis Guntars Godiņš, Latvijas Rakstnieku savienība "Sirreālisms igauņu dzejā", atdzejojis Guntars Godiņš, "Neputns" Iļja Kaminskis "Kurlā republika", atdzejojis Raimonds Ķirķis, "Neputns" Labākais prozas tulkojums latviešu valodā Halgrīms Helgasons "Sieviete 1000 grādos", tulkojis Dens Dimiņš, "Zvaigzne ABC" Viktorije Hanišova "Sēņotāja", tulkojis Jānis Krastiņš, "Pētergailis" Vids Morkūns "Ceļinieku stacijas", tulkojusi Dace Meiere, "Zvaigzne ABC" Viktars Marcinovičs "Mova", tulkojusi Māra Poļakova, "Prometejs" Oktavio Pass "Pērtiķis gramatiķis", tulkojis Edvīns Raups, "Neputns" Spilgtākā debija Gusts Ābele "Pasaulē mīļākais klusums", "Jānis Roze" Linda Gabarajeva "Apļi", "Neputns" Rute Kārkliņa "Ellīgi skaisti noslēpumi", "Zvaigzne ABC" Rolands Virks "Cilvēki man nepatīk", "Valters Dakša" Spilgtākais darbs literatūrzinātnē Ausma Cimdiņa "Latviešu literatūras klasika kā kritiskās domāšanas impulss", "Zinātne" Inguna Daukste-Silasproģe "Balsis pār jūru", "Dienas Grāmata" Viesturs Vecgrāvis "Pie augstā loga", "Dienas Grāmata" Ekspertu komisija lēmusi šogad piešķirt divas speciālbalvas dzejniekam un tulkotājam Contram (Marguss Konnula) par latviešu literatūras tulkošanu un popularizēšanu Igaunijā, kā arī Ronaldam Briedim par kultūras izglītības programmas "Literārā Akadēmija" vadīšanu 20 gadu garumā. Februārī balvas ekspertu komisija paziņoja nominēto autoru un darbu "garo sarakstu", kā arī nosauca Mūža balvas ieguvēju – dzejnieci, prozisti un tulkotāju Margitu Gūtmani. Latvijas Literatūras gada balvai izdevēji 2023. gadā ir iesnieguši 104 grāmatas – 18 prozas darbus, 11 dzejas krājumus, 20 bērnu literatūras darbus, 38 tulkojumus, 12 darbus debijas nominācijā, savukārt pieci darbi pieteikti ārpus šīm kategorijām, informēja balvas rīkotāji.

Nalle, lillasyster och mamma ska handla mat. Det är lätt att hitta allt på listan men var har mamma tagit vägen? Hör en saga på svenska blandat med nordsamiska. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ordlista till avsnittet - på svenska och nordsamiska:Affär – GávpiPannkakor – BánnogáhkutInköpslista – GávppašanlisttuLeta – OhcatKassan – KassaAvsnittet "Nalle handlar" är ett exempel på hur sagorna låter, och samma saga finns i fem olika språkversioner.Om serien - samma saga på flera språkRandiga sagor är tvåspråkiga berättelser för barn från 3 år och deras vuxna.Sagorna om Nalle finns på finska, samiska, meänkieli, romani och jiddisch - blandat med svenska.Programmen är roliga för alla att lyssna på, oavsett om man kan några ord på något av språken, eller enbart svenska.Fler sagor om Nalle på samiska hittar du genom att söka på "Randiga sagor" och nordsamiska/sydsamiska/lulesamiska. Sagorna finns på flera dialekter.Medverkande i detta avsnittText: Kristina PérezÖversättning: Ole Isak Mienna (nordsamiska)Uppläsare: Sara Nutti (nordsamiska)Musik: Micaela GustafssonSång: Micaela Gustafsson och Ingá-Máiia BlindLjudläggning: Tuomas OjalaTeknik: Helena Sydberg HinrichsenProducent: Ole Isak MiennaIllustration: Lotta Geffenblad

Pastaiga vai citas vieglas aktivitātes, iespējams, šādas varētu būt domas 26. decembra rītā. Bet var arī padomāt par pašu gatavotu maltīti. Kāds pārmetīs - atkal būs jāēd. Kāpēc ne - pāris stundu eksperimenti virtuvē un varbūt taps kaut kas, līdz šim vēl neizgaršots. Lai rosinātu kulinārās fantāzijas lidojumu, raidījums Kā labāk dzīvot viesos aicinājis pavārus. Padomus sniedz "Pavāru mājas" šefpavārs Ēriks Dreibants, "Gastronome" šefpavārs Ingmārs Ladigs un ceptuves "Čau" īpašnieks un pavārs Kaspars Alksnis. Un ja nenoderēs šajos svētkos, varēs izmēģināt citās brīvdienās. Ieteikumi no profesionāļiem arī par to, kādu pannu ņemt līdzi mežā.    

Nevar sataustīt, nevar saredzēt, bet var izmainīt garastāvokli. Šo Olivera Veldres un klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Ruļuku ģimene Praulienā: mamma Guna, tētis Ingmārs ar bērniem: Dārtu (11 gadi), Edgaru (9 gadi), Raivi (7 gadi) un Gunas māsas Andas meitu Jeti (5 gadi).

Kurš vasarā nosaka, kad jāceļas kaimiņiem? Šo Ingmāra Līdakas un klausītāju atsūtītās mīklas Griezajos ratos min Burmasu ģimene Bauskā: mamma Līga, tētis Juris ar meitu Beati (8 gadi) un audžubērniem Lizu (9 gadi) un Vladimiru (11 gadi).

Jauns vārds Latvijas dzejā - šā gada Dzejas dienu balvai nominēta jaunā dzejniece Linda Gabarajeva. Kultūras rondo iepazīstamies ar viņu tuvāk un skan arī dzejoļi no balvai nominētā krājuma "Apļi". Linda Gabarajeva sarunā atklāj, ka parasti pieraksta pirmo rindu, jo ir sajūta, ka vārdi īsti nenāk no pašas. "Tā ir dāvanas sajūta - o, kādi interesanti vārdi man ienāca prātā. To es vienmēr pierakstu," bilst Linda Gabarajeva. "Parasti tā ir pirmā rinda, viņa kaut kā noformulējas man prātā. Tas nav mērķtiecīgi. Svarīgi, ka neesmu stresā un es tajā brīdī neko īpaši nedaru. Bet tas, kurā brīdī tā rinda noformulējas man prātā, it kā nav atkarīgs no manis. Kad tā rinda ir, tad vai nu tajā pašā brīdī vai vēlāk, reizēm pat vairākus mēnešus vēlāk, ir bijis pat kādus gadus vēlāk, tad pārējais teksts. To jau es apzinātāk būvēju, raugoties no pirmās rindas," stāsta Linda Gabarajeva. Savulaik Linda Gabarajeva vēlējusies kļūt par ilustratori, lai arī turpina studijas Mākslas akadēmijā, pēdējo gadu laikā sapratusi, ka zīmēšana ir vairāk sirdij, ka ir grūti uz to raudzīties profesionāli. "Ar tekstu es varu strādāt ļoti aukstasinīgi, man viegli ir pieņemt labojumus, man viegli ir pašai rediģēt. Ar zīmējumiem ir vairāk mīļa sajūta, ka tie ir mani mazie draudziņi," atklāj Linda Gabarajeva. Izvēli pievērsties tieši dzejai Linda Gabarajeva pamato ar to, ka no visām mākslām dzeja viņai ir vissvarīgākā.  "Mākslas akadēmijā vienā brīdī sapratu, ka viss, ko man stāsta par vizuālo mākslu, es to saprotu, bet saprotu par tekstu. Tad es arī sapratu, ka primāri lasu, ne skatos vizuāli," Linda Gabarajeva. Dzejas dienas viņai ir svarīgs pasākums ne tikai tāpēc, ka lasījumos skan dzeja, bet šajā laikā arī labi rakstās. Lindas Gabarajevas debijas dzejas krājumu "Apļi" izdevis apgāds "Neputns". Krājuma redaktors ir Artis Ostups. Ilustrācijas veidojis Aigars Opincānsm, bet dizainu Anta Pence. Linda Gabarajeva ir dzejniece, publicējusies žurnālos "Strāva", "Žoklis", "Domuzīme" un interneta žurnālos "Punctum" un "Satori". No angļu valodas atdzejojusi H. D., Edgaru Lī Māstersu un Kristīnu Roseti. Raksta arī publicistiku un īsprozu. Dzejas dienu balvai dzejas nominācijā izvirzīti Linda Gabarajeva, Marts Pujāts un Ilmārs Šlāpins, savukārt atdzejas nominācijā izvirzīti Raimonds Ķirķis, Māra Poļakova, Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs un Māris Salējs, kā arī Pēteris Pildegovičs. Laureātu paziņošana un apbalvošana norisināsies festivāla "Dzejas dienas 2023" noslēgumā – 14. septembrī pulksten 18.30 mākslas centrā "Noass". Pasākumā dzeju lasīs nominētie autori un izskanēs grupas "Chairmen" koncerts.

„debesu gruntsūdeņi” – jaunākais Ivetas Šimkus dzejoļu krājums, kuru lasām kopā  ar dzejnieci. Tikko klajā nākusi arī Ivetas Šimkus trešā dzejas grāmata "debesu gruntsūdeņi". Tai ir piecas daļas, veltītas četrām stihijām – gaisam, ugunij, ūdenim, zemei un viss noslēdzas atkal ar gaisu. Krājuma redaktore Ingmāra Balode vērtē, ka šī grāmata ieliek lasītāju perspektīvā, kas atšķirīga no divos iepriekšējos krājumos "Prombūtne" (2007) un "pēc tam" (2016) iepazītās: "Runātājas balss dzirdama bez liekiem fona trokšņiem un pavadījuma; acs tver eksistenciāli vientuļu, bet ar visu pasaulē notiekošo saistītu cilvēku. Cilvēks, grib viņš to vai ne, iemieso cerību uz vertikāli starp diviem lielajiem plāniem — zemi, kas ar laika varu grib piesiet sev, un debesīm, kas var būt zemes atspulgs. Tikpat ačgārns kā atspulgs, tikpat mulsinošs, ja atspulgotais mēģina to atdarināt. Tikpat tiešs savā patiesumā." Ivetas Šimkus dzejoļu krājumu „debesu gruntsūdeņi” izdevis apgāds „Neputns”.

Við ræðum hér á eftir við Margréti Lilju Guðmundsdóttur þekkingarstjóra hjá Planet youth um skjátíma og nauðsyn þess að setja á stafrænan útivistartíma á börn og ungmenni, jafnvel fullorðna. En eins og aðrar rammar sem foreldrar og skólar og samfélagið hafa komið upp tekur ákveðinn tíma að ná lendingu og finna út úr þessu, en tæknihraðinn er slíkur að það er nú ærið tilefni til að bregðast hratt við. Við endurflytjum efni frá því síðasta vetur hér í Samfélaginu. Kristbjörg Gunnarsdóttir og Kristbjörg Pálsdóttir eru báðar heyrnarfræðingar og leiða okkur í gegnum nokkrar upptökur sem leyfa hlustendum að heyra hvernig mismunandi heyrnarskerðingar hljóma. Málfarsmínúta er á sínum stað og ruslarabb Svo fáum við að heyra aftur pistil frá Ester Rut Unnsteinsdóttur spendýravistfræðingi en þar sagði hún okkur athyglisverðar fréttir af landnámi hagamúsa í Vestmannaeyjum.

Við ræðum hér á eftir við Margréti Lilju Guðmundsdóttur þekkingarstjóra hjá Planet youth um skjátíma og nauðsyn þess að setja á stafrænan útivistartíma á börn og ungmenni, jafnvel fullorðna. En eins og aðrar rammar sem foreldrar og skólar og samfélagið hafa komið upp tekur ákveðinn tíma að ná lendingu og finna út úr þessu, en tæknihraðinn er slíkur að það er nú ærið tilefni til að bregðast hratt við. Við endurflytjum efni frá því síðasta vetur hér í Samfélaginu. Kristbjörg Gunnarsdóttir og Kristbjörg Pálsdóttir eru báðar heyrnarfræðingar og leiða okkur í gegnum nokkrar upptökur sem leyfa hlustendum að heyra hvernig mismunandi heyrnarskerðingar hljóma. Málfarsmínúta er á sínum stað og ruslarabb Svo fáum við að heyra aftur pistil frá Ester Rut Unnsteinsdóttur spendýravistfræðingi en þar sagði hún okkur athyglisverðar fréttir af landnámi hagamúsa í Vestmannaeyjum.

Nalle får klappa grannens nya hund. Och passa hunden medan grannen handlar. Vilken tur! Nalle oau njávkkadit ránnjá oa beatnaga. Ja fáktet beatnaga go ránnjá gávppaa. Makkár lihkku! Ordlista till avsnittet - på svenska och samiska:Ráhkista beatnagiid - Älskar hundarIlolaš - GladNjávkkadit - KlappaMii dan namma lea? - Vad heter den?Mannan bures - Gått braSamma saga på flera språkRandiga sagor är tvåspråkiga berättelser för barn från 3 år och deras vuxna. De finns på de fem nationella minoritetsspråken finska, samiska, meänkieli, romani och jiddisch - blandat med svenska.Programmen är roliga för alla att lyssna på, oavsett om man kan några ord på något av språken, eller enbart svenska.Fler sagor om Nalle på samiska hittar du genom att söka på "Randiga sagor" och nordsamiska/sydsamiska/lulesamiska. Sagorna finns på flera dialekter.NalleBerättelserna handlar om Nalle Karlsson. Nalle är 5 år och vi får bland annat hänga med när Nalle bakar muffins med pappa, cyklar på utflykt, träffar en humla och har leksaksdag på förskolan.Medverkande i detta avsnittText: Kristina Pérez och Regina VeräjäÖversättning: Alexander MiennaUppläsare: Takakehto CharlesMusik: Micaela GustafssonSång: Micaela Gustafsson och Ingá-Máiia BlindLjudläggning: Kristina PérezProducent: Ole Isak MiennaTeknik och slutmix: Josef Reinhold, Emilia Martin och Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Lotta Geffenblad

Pēdējās dienās sabiedrību ne tikai Latvijā sašūpojis Starptautiskās Olimpiskās komitejas rosinājums diskutēt par veidu, kā ļaut olimpiskajās spēlēs piedalīties arī Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Protams, grūti pateikt, kas būs pēc pusotra gada, kad spēles notiks, bet kara laikā šī ir pamatīga problēma. Lai arī kā dažiem gribētos, sportu no politikas pilnībā nodalīt nav iespējams.  Raidījuma beigu daļā laiku veltīsim vēl vienam notikumam - prezidenta vēlēšanām Čehijā. Tur nepārprotami ir vērojama līdzšinējās politikas maiņa. Čehijas vēlētāji ir izteikuši neuzticību iepriekš īstenotai politikai, jāsecina, ka karš Čehiju ir mainījis.  Aktualitātes vērtē ārpolitikas eksperts, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Aldis Austers, "Delfi" grupas sporta medija "MVP" galvenais redaktors Ingmārs Jurisons, Latvijas TV "Sporta studijas" producents un Latvijas Radio podkāsta "Drošinātājs" līdzautors Dīvs Reiznieks un politologs Kārlis Daukšts. Cik pieņemama agresorvalstu sportistu dalība olimpiskajās spēlēs? Starptautiskā olimpiskā komiteja pagājušajā nedēļā izplatīja paziņojumu, ka tā aicina pētīt veidus, kā atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem atgriezties starptautisko sacensību apritē. Kā norādīts paziņojumā, komiteja esot konsultējusies ar dažādām federācijām, pašiem sportistiem un nacionālajām olimpiskajām komitejām. Un esot nonākusi pie secinājuma, ka ir jāciena visu sportistu tiesības, izslēdzot diskrimināciju. Viņuprāt, valdības nedrīkstētu izlemt, kuri sportisti var piedalīties sacensībās un kuri nē. Primāri šis attiecas uz vasaras olimpiskajām spēlēm, kas jau nākamgad notiks Francijā. Protams, Olimpiskajās spēlēs nedrīkstēšot skanēt Krievijas himna un parādīties Krievijas karogs. Šie sportisti varētu startēt vien kā neitrāli sportisti. Šis paziņojums pirmkārt satricināja Ukrainu. Tā uzreiz vēstīja, ka nepiedalīsies spēlēs, ja tajās būs Krievijas un Baltkrievijas sportisti.  Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šo Starptautiskā olimpiskā komitejas paziņojumu ir nodēvējis par mēģinājumu parādīt pasaulei, ka terors var būt pieņemams un ka „ir iespējams pievērt acis uz to, ko Krievija dara ar Hersonu, ar Harkivu, ar Bahmutu, ar Avdijivku”. Viņš arī atgādināja par 1936.gada vasaras olimpiskajām spēlēm Berlīnē, kuras notika nacistu varas laikā. Ka reiz jau „ir bijusi arī nozīmīga olimpiskā kļūda. Olimpiskās kustības un teroristisku valstu ceļi noteikti nedrīkst krustoties”. Arī Latvijā Starptautiskās olimpiskās komitejas paziņojums uztverts ļoti kritiski, līdzīgi to nosodījušas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva. Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers Latvijas Televīzijā 30.janvāri teica, ka, ja situācija kara laukā nemainīsies un Krievijas un Baltkrievijas sportistiem ļaus piedalīties olimpiskajās spēlēs, Latvijas sportisti tajās nepiedalīšoties.   Prezidenta vēlēšanas Čehijā Kad janvāra vidū notikušajās Čehijas prezidenta vēlēšanās neviens no kandidātiem neieguva nepieciešamo 50 procentu vēlētāju atbalstu, kļuva skaidrs, ka otrajā kārtā cilvēkiem nāksies izšķirties starp diviem diezgan pretējiem politiskajiem uzskatiem. Gandrīz līdzvērtīgu atbalstu – 35 procentus – bija ieguvuši divi prezidenta kandidāti – 61 gadu vecais armijnieks, kādreizējais Čehijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Petrs Pavels un bijušais premjerministrs, biznesmenis, viens no bagātākajiem Čehijas cilvēkiem – Andrejs Babišs. Babišs tiek raksturots kā populists, kurš spējis iemantot vēlētāju uzticību ar labām runas dāvanām. Savukārt Pavels, kā jau armijas cilvēks, nav bijis tieši saistīts ar politiku, līdz ar to daudzi viņu uztvēra kā politiski neitrālu kandidātu. Lai arī Čehijā, līdzīgi kā citviet Eiropā, netrūkst ekonomisko izaicinājumu, šajās vēlēšanās būtiska nozīme bija karam Ukrainā. Tieši karš bija kā katalizators, kādēļ daudzi izšķīrās balsot par vienu vai otru kandidātu. Kamēr Pavels pauda skaidru atbalstu Ukrainai, solot tai visāda veida atbalstu, ekspremjers Babišs sevi pozicionēja kā miera nesēju. Viņš apgalvoja, ka sāncenša retorika un rīcība var ieraut Čehiju karā ar Krieviju, bet viņš darīšot visu, lai to nepieļautu. Tomēr nedēļas nogale parādīja, ka Čehijas pilsoņu nepārprotamas simpātijas ir Ukrainas pusē. Vairāk nekā 58 procenti nobalsoja par Pavelu, kamēr par Babišu vien nepilni 42 procenti. Turklāt vēlētāju aktivitāte izrādījās neierasti augsta un sasniedza 70 procentus. Kā ierasts pēc vēlēšanām, daudzi steiguši apsveikt jauno prezidentu. To izdarījis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, savā "Twitter" kontā ierakstot čehu valodā sveicienu un reizē paužot cerību uz "personīgo sadarbību Ukrainas un Čehijas tautu labā un vienotas Eiropas interesēs". Pavels nomainīs prezidenta amatā Milošu Zemanu, kas līdz Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā centās veidot ciešākas attiecības ar Maskavu un Pekinu. Viņš arī bija paudis atbalstu Babišam. Vēl jāpiebilst, ka par Babišu balsoja Ungārijai tuvie pierobežas rajoni, un daudzi komentētāji norādījuši, ka Babiša uzvaras gadījumā Eiropā būtu vēl viena prokrieviski noskaņota valsts. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu. 

Jau divus gadus diasporas teātra spēlētāji apvienojušies Pasaules Latviešu amatieru teātru apvienībā - tās biedri viņnedēļ tikās kopsapulcē, lai atskatītos uz paveikto pirmajos darbības gados. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutējam par to, kāda ieskicējas teātru apvienības PLATS turpmākā darbība. Zinot, ka 2022. gada nogalē no apvienības izstājās pieci teātri,  skaidrojam, cik stabila ir teātru apvienība PLATS, interesējamies arī par kvalitāti diasporas amatieru teātros un  arī par to, kā piesaistīt gados jaunos diasporas pārstāvjus teātra spēlēšanai. Diskutē: Atis Rozentāls, teātra kritiķis, laikraksta "Diena" žurnālists, Sandra Bondarevska, PLATS valdes priekšsēde no Īrijas, Māra Lewis, Sanfrancisko Jaunā teātra (ASV) režisore un producente, Jānis Kārkliņš, Austrālijas latviešu teātra pārstāvis no Melburnas, Ingmārs Čaklais, Birmingemas Mazā teātra (Lielbritānija) mākslinieciskais vadītājs, un Liāra Ozola, Bergenas (Norvēģija) latviešu amatierteātra „LATIBergen” vadītāja.

In this 10th Standalone Edition Episode (Ep. 128) of the G2 on 5G, Anshel and Will speak with Ingmārs Pūķis Vice President and Board Member LMT, about a multitude of 5G topics, including background on LMT and 5G Techritory.Topics Discussed: 1. A background of 5G Techritory and Will's experience attending the event and some of Ingmar's insights2. 5G use cases that LMT is seeing in the Baltics and on its own network with customers.3. How is LMT embracing cloud disaggregation and uses of vRAN and ORAN4. Is the momentum of RAN sharing in other parts of the EU finding its way into the Baltics to speed up deployments? How does it affect competition?

Ieroču ražotāji rūpējas, lai pasaulē vienmēr būtu karš. Šo stereotipu atceros no laikiem, pirms vēl bija sociālie mediji, vispār to aktīvi savulaik uzturēja Padomju Savienība. Šodien jāsecina, ka lobijiem nav pārāk veicies, jo negaidītais karš Ukrainā ir atklājusi kailu patiesību - ieroču trūkst. To trūkst gan Krievijai, kas tagad meklē iespējamos sabiedrotos, gan sākot aptrūkties arī rietumvalstīm, kas atbalsta Ukrainu. Publiskie izteikumi liek domāt, ka militārā rūpniecība tiek palaista uz iespējami pilnu jaudu. Taču šis karš demonstrē arī to, ka svarīgi ir ne tikai ierastie vecie ieroči. Izrādās, pat tādi jauninājumi kā bezpilota aparāti var būt diezgan svarīgi un izšķiroši šādai uzvarai.  Kas pasaulē ir lielie ieroču ražotāji. Ko šis karš nes militārajai industrijai un vai šajā tirgū notiek kāda pārdale - cik lielas iespējas industrijā iesaistīties arī Latvijai? Krustpunktā diskusija - kādas ir iespējas militārās rūpniecības attīstībai Latvijā? Diskutē Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle, "Patria Latvia" izpilddirektors Uģis Romanovs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.      

Pirms pāris gadiem, izvēloties LED spuldzes, eksperti ieteica vadīties pēc ražotāja zīmola atpazīstamības. Zināma ražotāja produkcija būs kvalitatīvāka, bet arī dārgāka par mazāk zināmo un reizē lētāko spuldzi. Vai šāds iepirkšanās princips ir aktuāls arī šobrīd, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Šis ir klausītāju rosināts, jo, runājot par enrgoefektīviem risinājumiem, vienmēr izskan jautājumi par LED spuldzēm. Īpaši daudz tādu bija par šo spuldžu izturību. Vai tā joprojām ir problēma? Plašāk skaidro SIA "Ekoled" pārstāvis Raitis Narvilis, "Elektrum" Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis un "Baltic Research Centre" laboratorijas vadītājs Ingmārs Felcis. Pēdējos gados LED spuldžu tehniskā kvalitāte ir pieaugusi, vērtē Raitis Narvilis. "Ja kādreiz tās lampas tika lodētas Ķīnā un ar rokām komplektētas, šobrīd var redzēt, ka plates ir ražotas ļoti kvalitatīvi jaunākajiem modeļiem, tas nozīmē, ka izmanto robotizētas tehnoloģijas. Ja automāts liek kopā, tas nozīmē, ka mazākas problēmas ir gala lietotājam, arī mazākas iespējas, ka kaut kas var noiet greizi," norāda Raitis Narvilis. "LED spuldžu cena pieprasījuma dēļ ir samazinājusies 3 - 4 reizes, attiecīgi arī pieejamais klāsts ir daudz plašāks. Ja kādreiz dārgākas bija Eiropā ražotās spuldzes, tagad varam viegli iegādāties no daudz tālām valstīm un attiecīgi, ja tur cena ir bijusi zema un mēs akcijā vēl pasūtam, jāskatās ir kvalitāte," atzīst Toms Lācis. "Ja preci iegādājamies Eiropā veikalā ar garantiju, tad varam uzticēties, ka noteikto garantijas laiku un ilgāk kalpos."  

Ar pilnu krūti mīlestības un apmātībā pret teātri Pasaules latviešu amatieru teātru savienības jeb PLATS aicināti 23. – 25. septembrī Stokholmā pulcēsies pasaules latviešu amatierteātri diasporas teātru saietā  “Plats solis”. Šis notikums mūs mudina skaidrot, kas nosaka to, ka latvieši ārpus Latvijas aktīvi iesaistās amatierteātru kustībā? Kā top iestudējumi un kāds ir teātru izvēlētais repertuārs, kāds ir saieta “Plats solis” mērķis un aicinājums? To pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Sandra Bondarevska, Pasaules latviešu amatieru teātru savienības valdes priekšsēde no Īrijas, Ingmārs Čaklais, PLATS valdes priekšsēža vietnieks Lielbritānijā, Lāsma Pintere, teātra “Momento” vadītāja, kura atrodas Itālijā, Jēkabs Kalniņš un Regīna Purva, Stokholmas atraktīvā latviešu amatierteātra “SALA” dalībnieki.  

Samfélagið sendir meðal annars út frá Hofi á Akureyri þar sem fram fer fjölmenn ráðstefna Samorku, Samorkuþing. Þar hittast fulltrúar félaga og fyrirtækja í orkugeiranum og veitustarfsemi og skiptast á skoðunum og upplýsingum. Lovísa Árnadóttir upplýsingafulltrúi Samorku og Kristín Sóley Björnsdóttir viðburðastjóri í Hofi ræða um þingið og tilgang þess. Kristín Linda Árnadóttir aðstoðarforstjóri Landsvirkjunar segir frá framtíðarsýn Landsvirkjunar Sunna Mjöll Sverrisdóttir sérfræðingur í hitaveitu hjá Veitum lýsir áskorunum tengdum þéttingu byggðar og uppbyggingu íbúðarsvæða. Málfarsmínúta Helga Lára Þorsteinsdóttir safnstjóri RÚV: Flutt veðrur innslag frá árinu 1998 um tvöþúsundvandann sem margir sem óttuðust á sínum tíma, mikil óvissa var tengd hvernig tölvukerfi tækju við aldamótunum og ráðstafanir voru töluverðar.

Samfélagið sendir meðal annars út frá Hofi á Akureyri þar sem fram fer fjölmenn ráðstefna Samorku, Samorkuþing. Þar hittast fulltrúar félaga og fyrirtækja í orkugeiranum og veitustarfsemi og skiptast á skoðunum og upplýsingum. Lovísa Árnadóttir upplýsingafulltrúi Samorku og Kristín Sóley Björnsdóttir viðburðastjóri í Hofi ræða um þingið og tilgang þess. Kristín Linda Árnadóttir aðstoðarforstjóri Landsvirkjunar segir frá framtíðarsýn Landsvirkjunar Sunna Mjöll Sverrisdóttir sérfræðingur í hitaveitu hjá Veitum lýsir áskorunum tengdum þéttingu byggðar og uppbyggingu íbúðarsvæða. Málfarsmínúta Helga Lára Þorsteinsdóttir safnstjóri RÚV: Flutt veðrur innslag frá árinu 1998 um tvöþúsundvandann sem margir sem óttuðust á sínum tíma, mikil óvissa var tengd hvernig tölvukerfi tækju við aldamótunum og ráðstafanir voru töluverðar.

Samfélagið sendir meðal annars út frá Hofi á Akureyri þar sem fram fer fjölmenn ráðstefna Samorku, Samorkuþing. Þar hittast fulltrúar félaga og fyrirtækja í orkugeiranum og veitustarfsemi og skiptast á skoðunum og upplýsingum. Lovísa Árnadóttir upplýsingafulltrúi Samorku og Kristín Sóley Björnsdóttir viðburðastjóri í Hofi ræða um þingið og tilgang þess. Kristín Linda Árnadóttir aðstoðarforstjóri Landsvirkjunar segir frá framtíðarsýn Landsvirkjunar Sunna Mjöll Sverrisdóttir sérfræðingur í hitaveitu hjá Veitum lýsir áskorunum tengdum þéttingu byggðar og uppbyggingu íbúðarsvæða. Málfarsmínúta Helga Lára Þorsteinsdóttir safnstjóri RÚV: Flutt veðrur innslag frá árinu 1998 um tvöþúsundvandann sem margir sem óttuðust á sínum tíma, mikil óvissa var tengd hvernig tölvukerfi tækju við aldamótunum og ráðstafanir voru töluverðar.

Iznācis poļu dzejnieka, esejista un atdzejotāja, Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša atdzejas krājums “Dāvana”. Krājums, viens no apjomīgākajiem izdevniecības “Neputns” bilingvālajā dzejas samta sērijā, Ingmāras Balodes sakārtojumā ietver Hermaņa Marģera Majevska, Ulža Bērziņa, Māra Salēja atdzejojumus, rādot Česlava Miloša domu ienākšanu latviešu valodā dažādos Latvijas vēstures posmos. Saruna ar Ingmāru Balodi un Māri Salēju. “Dāvana” – tā dzejniece un atdzejotāja Ingmāra Balode latviskojusi Česlava Miloša, poļu dzejnieka, literatūrkritiķa, valodnieka, Kalifornijas Universitātes slāvu literatūras profesora un Nobela prēmijas laureāta dzejoļa nosaukumu, un šis nosaukums dots arī visam krājumam. Krājumu “Dāvana” noslēdz šis pats dzejolis, taču jau Ulža Bērziņa atdzejojumā un ar nosaukumu “Balva”. Kas ir tas būtiskākais, kas raksturotu Česlava Miloša personību, kas par viņu jāpasaka vispirms? Šķiet, viņš ir laika liecinieks. Savā 93 gadus ilgušajā mūžā, kas aizsākās vēl pirms Pirmā pasaules kara un noslēdzās jau šajā tūkstošgadē, viņš ir spējis būt laikabiedrs neskaitāmām paaudzēm, laika griežiem, vēstures notikumiem. Ingmāra Balode atsūta youtube ņemto video, kurā Česlavs Milošs lasa dzejoli “Dāvana”, un piebilst, ka viņai patīk klausīties Miloša poļu valodā, kas pat pēc ASV, Bērklijas universitātē pavadītajiem vairāk nekā divdesmit gadiem, saglabājusi īpatnu, lietuvisku akcentu. Arī šādā veidā viņš ir drusku mūsējais. Dzimis 1911. gadā, Lietuvas Šeteņā, beidzis Viļņas universitāti, un tieši šajā laikā veidojies kā dzejnieks, arī darbojoties dzejnieku grupā “Žagari”. Studiju gados Viļņā Česlavs Milošs bija sabiedriski aktīvs, jau krietni vēlāk – 1953. gadā tapušā darba “Sagūstītais prāts” ievadā, viņš skaidros, ka spēju rakstīt esejas viņš trenējis tieši šajā dzīves periodā, iesaistoties polemikā un strīdos. Viņa atpazīstamības un nostājas dēļ, likumsakarīgi jaunā pēckara komunistiskā Polija steidzās Milošu iesaistīt diplomātiskajā dienestā, Milošs paguva pabūt gan Vašingtonā, gan Parīzē, līdz 1951.gadā lūdz politisko patvērumu. “Sagūstītais prāts”, grāmata, kas Ulža Bērziņa tulkojumā 1998. gadā iznākusi arī latviski, padarīja Milošu plaši pazīstamu Rietumos, bet nodrošināja viņa darbu nonākšanu aizliegto sarakstā dzimtenē. Česlava Miloša atgriešanās mūža nogalē Polijā, Krakovā, ir arī simbolisks solis, apliecinoša daļa no viņa dzīves un rakstītā dramaturģijas. Česlava Miloša runa, saņemot Nobela prēmiju, ir tulkota latviski, publicēta žurnālā “Grāmata”, pārpublicēta un joprojām atrodama interneta žurnālā „Satori”. “Mūsu gadsimts – 20. – tuvojas beigām, un man nav drosmes to nolādēt, jo tas ir bijis arī ticības un cerību gadsimts. Notiek lielas pārmaiņas, kas liek sevi just un izraisa vispārēju izbrīnu, bet mēs visu to nespējam apzināties, jo esam daļa no visa tā. Bet pārmaiņas turpinās – pretēji prognozēm par to īslaicīgumu, un liekas, ka, neraugoties uz šausmu un nedrošības izjūtām, mūsu laiks tiks vērtēts kā neizbēgama dzemdību sāpju fāze, cilvēcei pārkāpjot jaunas apziņas slieksni.” Un vēl “Jo visi, kas esam šeit, – gan runātājs, gan klausītāji – neesam nekas cits kā ķēdes locekļi starp pagātni un nākotni.” ‘Dzimtā Eiropa”, Česlava Miloša prozas grāmata Māra Salēja tulkojumā iznāca 2011. gadā. Un kaut kādā veidā šo grāmatu gribas salīdzināt ar kinozinātnieces Valentīnas Freimanes atmiņu stāstu grāmatā „Ardievu, Atlantīda!”. Salīdzināt tāpēc, ka tā ir liecība par zudušo pasauli, zudušu dzīves veidu – Eiropu pirms Pirmā pasaules kara.  Pirms Pirmā pasaules kara, būtiska izglītības daļa bija valodu apgūšana. Česlavs Milošs pārvaldīja, poļu, lietuviešu, krievu, angļu, franču. Česlava Miloša bilinguālais dzejas krājums “Dāvana”. Dāvana sarunāties ar personību, kuras teiktais pamanījies cauraust arī šo laiku.

Nalle väntar på ett paket från mormor. Men när kommer brevbäraren och vad är det i paketet egentligen? Hör en saga på svenska blandat med samiska. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ordlista till avsnittet - på svenska och samiska:Brevbärare - BoastaolmmáiPaket - PakeahttaMormor - ÁhkkuÖverraskning – Suollemas diŋgaTröja - BuserOm serien - samma saga på flera språkRandiga sagor är tvåspråkiga berättelser för barn från 3 år och deras vuxna.Sagorna om Nalle finns på finska, samiska, meänkieli, romani och jiddisch - blandat med svenska.Programmen är roliga för alla att lyssna på, oavsett om man kan några ord på något av språken, eller enbart svenska.Fler sagor om Nalle på samiska hittar du genom att söka på "Randiga sagor" och nordsamiska/sydsamiska/lulesamiska. Sagorna finns på flera dialekter.Medverkande i detta avsnittBerättare: Ingá-Máiia BlindManus: Camilla Blomqvist, Linda Belanner och Regina VeräjäÖversättning till samiska: Kjell MarainenMusik: Micaela GustafssonSång: Micaela Gustafsson och Ingá-Máiia BlindProducenter: Linda Marakatt och Camilla BlomqvistTeknik, slutmix: Sven NordströmIllustration: Lotta Geffenblad

Spegillinn 31. mars 2021 Umsjónarmaður: Bergljót Baldursdóttir Sjö hafa verið kærðir fyrir utanvegaakstur við gosstöðvarnar síðan gos hófst fyrir tæpum tveimur vikum. Teymisstjóri hjá Umhverfisstofnun segir að svæðið sé mjög viðkvæmt en brotaviljinn sé einbeittur hjá sumum. Hólmfríður Dagný Friðjónsdóttir ræðir við Hákon Ásgeirsson, teymisstjóra hjá Umhverfisstofnun Búið er að rekja ferðir þeirra fimm sem greindust utan sóttkvíar innanlands í gær Bóluefni þýska líftæknifyrirtækisins BioNTech veitir börnum á aldrinum tólf til fimmtán ára hundrað prósent vörn gegn COVID-19. Þetta kemur fram í yfirlýsingu sem fyrirtækið og bandaríski lyfjarisinn Pfizer sendu frá sér í dag. Lyfjastofnun Evrópu hefur enn ekki fundið tengsl blóðtappa og bóluefnis AstraZeneca, þrátt fyrir ítarlegar rannsóknir Félag framhaldsskólakennara og Félag stjórnenda í framhaldsskólum skrifuðu í dag undir samkomulag um breytingar og framlengingu á kjarasamningi við ríkið. Lengri umfjöllun: Mikill meirihluti íslenskra foreldra vill láta bólusetja börn sín við COVID-19. Þetta sýna fyrstu niðurstöður úr nýrri könnun. Lyfjafyrirtækin eru byrjuð að prófa nýju covid-bóluefnin fyrir börn og má búast við niðurstöðum á næstu mánuðum. Bergljót Baldursdóttir ræðir við Ásgeir Haraldsson, prófessor á barnaspítala Hringsins. Rannsókn sem Hákon Hákonarson, íslenskur barnalæknir, stendur fyrir hefur leitt í ljós að lyf hægir á framgangi banvæns genasjúkdóms. Hingað til hefur engin meðferð verið til. Sjúkdómurinn er séríslenskur og vitað er um 25 einstaklinga í fimm fjölskyldum sem bera genið sem veldur honum. Vísindatímarit birti í síðustu viku niðurstöður rannsóknarinnar. Hákon vinnur nú að þróun nýs lyfs sem hann vonast til að sýni jafnvel betri árangur og stefnir á að nota það við fleiri sjúkdómum, svo sem Alzheimer. Þórhildur Þorkelsdóttir, ræðir við Hákon Hákonarson Fastur liður í alþjóðlegum skýrslum um spillingu í sjávarútvegi er að beina athyglinni að mútum fyrir veiðileyfi og kvóta. Ekki er hægt að fullyrða að ekkert sé hægt við því að gera því um sé að ræða landlægan vanda í sumum löndum, eins og til dæmis í Afríku, því lög eru gegn því að fyrirtæki greiði mútur erlendis. Og það á einnig við um Ísland. Sigrún Davíðsdóttir segir frá

Mr. M. David shares his experiences schooling and living in Europe. He talked about the Importance of EdTech Management.  --- Support this podcast: https://anchor.fm/igowithigho/support

Niðurstöður rannsóknar á opnum vinnurýmum hafa sýnt að starfsmenn upplifa verri almenna heilsu, meiri streitu, aukna þreytu og tíðari höfuðverki. Þá hafa rannsóknir sýnt að fólk taki fleiri veikindadaga. Þetta segir Haukur Sigurðsson, sálfræðingur, sem fór yfir málin með Morgunútvarpinu í dag. Rétt rúmlega ár er liðið frá því að Vaðlaheiðargöng voru formlega tekin í notkun. Síðan þá hefur rúmlega hálf milljón bíla farið í gegnum göngin. Við ætlum slógum á þráðinn norður og heyrðum í Valgeiri Bergmann Magnússyni framkvæmdastjóra Vaðlaheiðarganga um hvernig rekstur ganganna hefur gengið og hvernig þau reynast. Um helgina fer hryllingsmyndahátíðin Frostbiter fram á Akranesi, en þar verða sýndar hryllingsmyndir úr flokki stuttmynda sem og í fullri lengd. Ársæll Rafn Egilsson veit meira um málið og hann var á línunni ofan af Skaga. Ágúst Ólafur Ágústsson þingmaður hefur lagt fram fyrirspurn á Alþingi til sjávarútvegs- og landbúnaðarráðherra um svokallað blóðmerahald, rekstur og veltu, auk dýraverndar. Hann kom til okkar og ræddi þetta mál og fleira. Anna Sigríður Þráinsdóttir spjallaði um íslenskuna við okkur eins og alltaf á fimmtudögum og rýndi í nokkur skemmtileg orðatiltæki. Tónlist: Baggalútur - Upp í bústað. King Princess - Aint together. Nýdönsk - Þá kemur þú. Harry Styles - Adore you. Elín Ey - Áður fyrr. Valdimar - Yfir borgina. Tom Odell - Another love. Ásgeir Trausti - Upp úr moldinni. Sigrún Stella - Sideways.