Podcasts about ingm

Stāsta dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode; pārraides producente – Signe Lagzdiņa Par 20. gadsimta populārāko, pasaulē vislasītāko poļu rakstnieku bez lielām šaubām var nosaukt Staņislavu Lemu – esejistu, filozofu, futurologu, zinātniskās fantastikas romānu autoru un lielā mērā – fantastikas kanona veidotāju. Lems dzimis 1921. gada 12. septembrī Ļvivā, miris 2006. gada 27. martā Krakovā. Šo enciklopēdijas šķirkļa pamata informāciju gan ironiskā kārtā tūdaļ var apstrīdēt vai papildināt: vairākos avotos minēts, ka Lems piedzima 13. septembrī, taču tīrās māņticības dēļ [1] vecāki nolēma dokumentos rakstīt labvēlīgāku datumu, savukārt brīnišķo  pilsētu, kurā dzīvoja Lemu ģimene, tolaik sauca par Ļvovu (poliski: Lwów) un tā bija Austrumpolijas metropole, trešā lielākā pilsēta Polijas Republikā starpkaru periodā. Uz Ļvovā pavadīto bērnību Lems atskatās autobiogrāfiskajā romānā “Augstā pils” (Wysoki Zamek, 1966). Tā ir arī viena no pirmajām poļu grāmatām, kurā plaši un atklāti reflektēts par šīs pilsētas nozīmi, var teikt arī – mītu poļu kultūrā, ko turpinājuši visdažādāko žanru autori un mākslinieki. Lems nenoliedzami ir viens no šī mīta veidotājiem. Ļviva, tobrīd Ļvova, iemiesoja domas brīvību laikā, kad Polija pastāvēja, sadalīta starp trim lielvarām. Ļvivas Universitāte, kā arī Matemātikas skola līdz ar citām domas un zinātnes institūcijām padarīja Lema pilsētu ne tikai par garīga patvēruma vietu spožiem prātiem, bet arī par zinātnes un laikmetīgās kultūras centru. Runādams par Vīni, Lems reiz to nosauca par “stipri palielinātu Ļvovu”; abu pilsētu līdzība ir ievērojama, un arī Vīne var ar šo to lepoties, tomēr Lema sirds piederēja viņa dzimtajai pilsētai. Lems bija vienīgais dēls laringologa Samuēla Lema un viņa sievas Sabīnes ģimenē; vecāki, līdzīgi kā daudzi tā laika Polijas ebreji, bija asimilēti un uzskatīja sevi par poļiem. Ģimene bija visai pārtikusi, tiem piederēja īres nams pilsētas centrā. Lems mācījās ģimnāzijā ar paplašinātu vācu valodas programmu un jau skolas laikā vēlējās studēt politehnikumā un kļūt par zinātnieku. “Man ir tāda vājība, ka dažus cilvēkus uzskatu par prātīgākiem nekā citi – un tie ir zinātnieki,” rakstnieks un filozofs Lems saka intervijā [2] ap nesenāko gadsimtu miju. Līdz mūža galam Lems lasīja visdažādākos zinātnes izdevumus angļu, franču, vācu, poļu, ukraiņu valodā, bet par literatūras ceļiem izteicās ironiski un nelabprāt. Pārsātinātību gan viņš uzskatīja par kaitīgu ne tikai literatūrā. “Šausmīga biežņa valda ne tikai sabiedriskajā transportā, bet arī zinātnē,” Lems secina un turpina: “arī tur katrs indivīds vēlas pastiept gaisā roku un iesaukties: mīļais Dievs, es esmu šeit! Katrs grib atklāt vai izgudrot kaut ko pilnīgi unikālu. Tādi nu cilvēki ir. Es tāds neesmu.” Lems daudzkārt uzsvēris, ka pievēršanās fantastikai bija veids, kā patverties no sociālistiskā reālisma plakanības un cenzūras spaidiem. Atgriežoties pie Lema Ļvovas (poļu literatūrzinātnē reizumis apspēlē arī pilsētas vācisko nosaukumu, LEMbergu), jāpiemin, ka ģimene dzīvoja Brajerovskas ielā – tagadējā Bohdana Lepkija ielā 4. Nams, kura trešajā stāvā uz balkona stāvēja zēns, kam patika izjaukt visas savas rotaļlietas un kura vārdā nosaukts asteroīds 3836 [3], vēl arvien, par laimi, ir savā vietā. No Lema tēva kabineta balkona pavērās skats uz augošo, grezno Ļvovas centru, bet uz otru pusi no nama sākās košuma pilnais ebreju kvartāls. Lems bija īpaši iemīļojis pilsētas parkus – plašo Strijas parku, pie tā izvērstos tirgus paviljonus, kas reprezentēja gadsimtu mijas Galīcijas saimniecisko uzplaukumu, kā arī arhitektūras, kultūras un mākslas sasniegumus. “Tur varēja just Eiropas elpu, bet mēs ar klasesbiedriem turp skrējām galvenokārt tādēļ, lai par velti iedzertu buljonu “Maggi” un sagrābtos pilns rokas reklāmlapiņu,” rakstnieks atceras [4]. Šajā parkā Lems pirmoreiz apmeklējis cirku, pieredzot, ka arī pieauguši cilvēki, tostarp viņa tēvs, visu cienītais ārsts, var brīnīties, sastapdamies ar ērmībām, un tikt pārsteigti ar cilvēka izdomu. Īpašs bija arī tagadējais Ivana Franko parks jeb Jezuītu dārzs, kurp Lemu ģimene bieži gāja kājām, nevis brauca ar drošku kā uz Strijas parku. “Un žēl, ka tā,” Lems raksta “Augstajā pilī” – “jo brauktuve Universitātes priekšā bija izlikta ar īpašu koka bruģi, un zirgu pakavi, sitot pa to, radīja burvīgu skaņu, tādu, it kā zem kājām atrastos plaša neredzama telpa.” Šo parku, kura priekšā gandrīz katru dienu esot stāvējis vīrs ar laimes ratu, Lems iedzīvinājis arī vienā no saviem agrīnajiem stāstiem “Tumsas dārzs” (Ogród ciemności, 1947). Ļvovas elementi, iespaidi, tiešas un netiešas atsauces uz to atrodamas daudzos Lema darbos; iemīļoto varoni Pirksu (Pirx) arī saista ar autora dzimto pilsētu. [5] No Ļvovas laika nāk arī Lema mīlestība uz saldumiem, īpaši halvu [6], ar ko Lems turpināja mieloties arī tad, kad veselības dēļ to vairs nedrīkstēja darīt. (Kad rakstnieks nomira, viņa dēls aiz grāmatplaukta atrada tūkstošiem saldumu papīrīšu.) Vācu okupācijas laikā Staņislavs Lems ar viltotiem dokumentiem strādāja par automehāniķi un metinātāju vācu uzņēmuma garāžās, turklāt pamanījās palīdzēt arī poļu pretošanās kustībai. Lemam un viņa vecākiem izdevās izdzīvot Holokaustā. Uz šiem gadiem rakstnieks atsaucies reti. Nevēlēdamies kļūt par PSRS pilsoņiem, viņi 1945. gadā no Ļvovas aizbrauca un apmetās uz dzīvi Krakovā. “Pirms kara es ne reizes nebiju redzējis Varšavu, nebiju bijis Krakovā. Tāpēc varu sacīt, ka Ļvova ir daļa no manis, un es – daļa no Ļvovas. Esmu ieaudzis Ļvovā kā koks,” saka Lems. Stipro saikni ar Ļvivu varu apliecināt arī es, lai arī nemēdzu lielīties ar lietām, kas nav mans nopelns. Mēs, grupiņa poļu vasaras skolas studentu, kā lielu balvu saņēmām iespēju paviesoties pie Lema viņa Krakovas savrupnamā. Bija svelmaina diena, pie visiem namiem melni karogi, jo nupat bija nomiris Česlavs Milošs. Tikām brīdināti, ka Lems slikti jūtas – drauga zaudējums un slimība rakstnieku novārdzinājusi, tāpēc drīkstējām uzdot tikai dažus jautājumus. Sasēdāmies ēnainā viesistabā, uzmanīgi turējām rokās porcelāna tasītes, un pie varena kamīna sēdēja neliela auguma vīrs, kurš tiešām izskatījās, it kā būtu no citas pasaules. Kāds sadūšojās uzdot pirmo jautājumu par rakstnieka bērnību Ļvivā. Brūnajām acīm zibot, Lems četrdesmit minūtes no vietas stāstīja par saviem parkiem, skolu, par pirmajiem izgudrojumiem. Otrais jautājums bija par romāna “Solāris” [7] (Solaris, 1961) jaunāko, Stīvena Soderberga ekranizāciju; tai autors veltīja tikai divdesmit minūtes, beigu beigās nosakot: “Ja es būtu vēlējies, lai mani varoņi bučojas saulrietā, man nevajadzētu viņus sūtīt kosmosā; to taču var darīt arī tepat uz zemes!” [1] Triskaidekafobija – slimīgas bailes no skaitļa trīspadsmit. [2] Ar Staņislavu Lemu sarunājas Gžegožs Brauns: https://www.youtube.com/watch?v=37K-P77tZXo [3] Īsumā par asteroīdu: https://english.lem.pl/gallery/59-home/facebook-post/213-asteroid-3836-lem [4] Patriks Zakševskis, LEMberg. Lema vietas Ļvovā. https://culture.pl/pl/artykul/lemberg-lwowskie-miejsca-lema [5] Turpat. [6] Lems to sākotnēji pircis Kavurasa kunga kioskā Sv. Gara ielas stūrī; dzīvodams Krakovā, rakstieks reizēm pasūtinājis, lai draugi atgādā saldumus no Ļvivas. Plašāk: https://culture.pl/pl/dzielo/stanislaw-lem-wysoki-zamek [7] “Solāris” latviešu valodā pirmoreiz izdots 1970. gadā, to tulkojis Zigfrīds Trenko. Romāna fragmenti publicēti žurnālā "Zinātne un Tehnika" jau 1962. gadā. Atkārtoti latviski izdots 2006. gadā.

Stāsta dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode; pārraides producente – Signe Lagzdiņa Polijas dienvidrietumu malā dažus kilometrus no Čehijas robežas, Lejassilēzijā, atrodas pilsētiņa Sokolovska (Sokołowsko), kurā pašlaik pastāvīgi mitinās ap četriem simtiem iedzīvotāju. Pilsētiņas vēsture iesniedzas viduslaikos, taču 19. gadsimta beigās šī vieta, tolaik saukta par Gērbersdorfu, sāk spēlēt nozīmīgu, pat dzīvībai svarīgu lomu daudzu jo daudzu tuvāku un tālāku zemju iemītnieku dzīvēs. Gērbersdorfa atrodas kalnos aptuveni 500 m augstumā virs jūras līmeņa, un tās klimats – un, protams, arī skaistās mežaino kalnu ainavas – rosināja doktoru Hermani Brēmeru atvērt tur sanatoriju plaušu slimniekiem. 1854. gadā dibinātā dziednīca, pirmā šāda sanatorija pasaulē, izcēlās ar tobrīd revolucionārām ārstniecības metodēm, kā arī jaunu attieksmi pret pacientiem – tiem vairs nelika gulēt un sirgt slēgta tipa iestādē, bet gan kustēties, staigāt pa akmeņainiem kalnu ceļiem, ļauties gaisa peldēm un pat nesaudzīgām ūdens procedūrām, īsi sakot – rūdīties un nepadoties, baudīt ainavas, vietējos ēdienus, dzīvi. Slavenā Davosas klīnika Šveicē, kurā norisinās Tomasa Manna “Burvju kalna” darbība, ir viena no pirmajām, kas turpināja šīs Silēzijas sanatorijas veiksmes stāstu; pēcāk līdzīgas klīnikas, turpinot un attīstot Gērbersdorfā aizsākto, radās daudzviet Eiropā un ASV. Sokolovskas pilsētiņa poļu un pasaules literatūras mīļotāju acīm atklājas caur Nobela prēmijas laureātes Olgas Tokarčukas darbu “Empuzjon” jeb “Empūzijs” – latviešu lasītāji šo romānu sastaps gada otrajā pusē [1]. Tos, kas šo “fizioloģisko šausmu romānu” jau lasījuši, var gadīties sastapt Sokolovskas nedaudzajās ielās, omulīgajā krodziņā, katoļu baznīcas vai mazītiņās, dažādo pacientu gara vajadzībām celtās pareizticīgo baznīciņas pavēnī. Tokarčukas romāna darbība Gērbersdorfā notiek 1913. gadā – sanatorijas un dažādo kūrmāju darbs jau uzņēmis apgriezienus, vietējo iedzīvotāju dzīve visbiežāk rit ciešā sasaistē ar tuberkulozes slimnieku īsākajiem vai garākajiem mūžiem, kamēr apkārtējo kalnu stāvi pieskata cilvēku atveseļošanās pūliņus. Tokarčukas darbā vietumis izmantots tāds vērojuma veids, kurš gaidīt gaida ekranizāciju – tik līdzīga šķietami vēsai, klusi klātesošai kameras acij ir romāna vēstītāju balss. Būtiska loma Sokolovskai ir arī leģendārā poļu kinorežisora Kšištofa Kiešlovska [2] (Krzysztof Kieślowski, 1941–1996) dzīvē. Režisors plaši pazīstams gan ar triloģiju “Trīs krāsas” (Trzy kolory / Trois couleurs), gan ar baušļiem un ētikai veltīto filmu ciklu “Dekalogs”, gan ar metafiziskiem motīviem bagāto, taču silto spēlfilmu “Veronikas dubultā dzīve” (Podwójne życie Weroniki), kā arī dokumentālajām filmām, fotogrāfijām un milzu ieguldījumu akadēmiskā kino izglītībā. Kiešlovska pārstāvēto māksliniecisko virzienu Polijā dēvē par morālā nemiera kino. Bērnībā un agros pusaudža gados (1951-1957) Kiešlovskis uzturējās Sokolovskā, jo tur ārstējās viņa tēvs Romans; arī Kšištofa plaušu veselība nebija no spožākajām, tāpēc dzīve Lejassilēzijā varēja nākt tikai par labu. Pie 1930. gados tapušā Sokolovskas kinoteātra “Veselība” (Zdrowie), kas nu atkal mēdz pulcēt festivālu apmeklētājus, vēl aizvien aug koks, kurā rāpās nākotnes režisors, lai uzlīstu uz kino jumta un no palīgtelpām skatītos filmu seansus, pirmoreiz ļaujoties filmu vilkmei. Kiešlovska ceļš pie kino nebija ne ātrs, ne vienkāršs, taču viņš tapa par režisoru, bez kura nav iedomājama Eiropas un pasaules kino vēsture un kino tagadne. 1970. gadi ir izteikts dokumentālā kino laiks Kiešlovska daiļradē, un viena no spilgtām tā laika filmām, “Caurskate” (Prześwietlenie, 1974), ir veltīta plaušu slimību ārstēšanas tēmai. Tās darbība notiek Sokolovskā. Eiropas Kinoakadēmija arī pamanījusi šīs pilsētiņas nozīmi kino mantojumā un 2026. gadā iekļāvusi Kiešlovska kino arhīvu Eiropas kino kultūras dārgumu sarakstā (Treasures of European Film Culture). Kiešlovska arhīvs pastāv gan digitālā, gan fiziskā formā, un šī fiziskā forma tagad ir burtiski saaugusi kopā ar Sokolovskas varenāko un vēsturiski nozīmīgāko Brēmera sanatorijas ēku; ilgi restaurētā un ar pūlēm izglābtā 19. gadsimta beigu neogotikas ēka, pa kuras gaiteņiem steigušies ārsti un kuras 300 istabiņās ārstējušies pacienti, lāgiem iziedami pastaigās ziemas dārzā zem smalkajām, kokgrebumiem rotātajām arkām vai aizsēdēdamies pie bibliotēkas plašajiem logiem. Arī Latvija nesenajā Kinoakadēmijas balsojumā nonākusi kino dārgumu kartē – Rīgu tajā pārstāv mūsu vecākais kinoteātris “Splendid Palace”; plakātā mūsu iecienītā kino iekšstats ar stūrīti pieskaras Brēmera sanatorijas, nu arī Kiešlovska arhīva ēkas attēlam, kopā atgādinot rūpīgi sakārtotas pastkartes no kādas trauksmainas un rūpju pilnas, tomēr brīnišķīgas pasaules. [1] Par “Empūzija” tulkojumu parūpējusies šī teksta autore; grāmatas iznākšana paredzēta šogad. [2] Latviski līdz šim daudzviet lietota atveide “Keslovskis” – tādu sniedz arī 1998. gadā izdotā “Poļu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā”; tā kā īpašvārdus atveidojam pēc fonētiskā, tas ir, skanējuma principa, šī atveide tomēr nav precīza un vēlama. Kā poļu literatūras tulkotāja aicinu kino jomas speciālistus un režisora mantojuma cienītājus pievērst uzmanību viņa uzvārda skanējumam un latviski to pierakstīt un izrunāt kā Kiešlovskis vai, ja gribas taupīgāk, Kešlovskis.

Í gær hófst 11 daga ljóðahátíðin Skáldaþing, með viðburðum á Egilsstöðum, Hallormsstað og Seyðisfirði, en á hátíðinni verða ýmsar ljóðatengdar uppákomur og viðburðir, myndlistarsýningar og gjörningar. Víðsjá byrjaði daginn á því að hlusta á ljóðalestur í sundi á Egilsstöðum og ræða við þær Kötlu Rut Pétursdóttur og Gunnhildi Þórðardóttur, skáld, myndlistarkonur og verkefnastjóra ljóðahátíðanna Skáldasuðs og Skáldaþings, og forstöðumann Sláturhússins á Egilsstöðum, Ragnhildi Ásvaldsdóttur. Við heyrum einnig í meðlimum Listvinnzlunnar sem opna sýninguna Ómur, í Selárdal í Arnarfirði um helgina, í tengslum við Listahátíð í Reykjavík. Og Nína Hjálmarsdóttir flytur pistil um Feneyjatvíæringinn þar sem hún spyr meðal annars; Geta lönd átt í diplómatískum samskiptum á sviði listarinnar í skugga þjóðarmorðs?

Stāsta tulkotāja, dzejniece Ingmāra Balode. Pārraides producente: Signe Lagzdiņa. Ir dzejnieki, kuru rokraksti it kā bēg no viņiem pašiem vai tuvojas ārstu rokrakstiem – tieci nu gudrs, kas iešifrēts! Tie sevi pasargā no juvenāliju jeb jaunības tekstu izvilkšanas no šūplādēm, toties burtu džungļos mūsos iekodētā interpretācijas brīvība var izraut pa frāzei, pa burtam, un saprast, kā tīk, ja reiz dzejnieks nav papūlējies tos pierakstīt salasāmi. Un ir dzejnieki, kam rokraksts ik burtu izceļ kā pieminekli, ik burtu padara par burvi. Ir arī dzejnieki, kas grib ar lielu roku visas pasaules burvjus sasaukt vienā laukā, piejaucējot mūsu burtiem svešu skaņu pierakstus un piešķirot to veidotajiem vārdiem jēgu (tautā šo procesu sauc arī par tulkošanu). Tāds rokraksts – piemineklīgs, atklāts, nemudžināts – latviešu literatūrā ir Uldim Bērziņam, kuram 17. maijā – nu jau debešos – svinama 82. dzimšanas diena. Ulža kolēģis dzejnieks un atdzejotājs Imants Auziņš kā jauno dzejnieku literārais konsultants atskatījies uz laiku pirms Bērziņa debijas, arī pieminēdams teksta pierakstu: “Lielburtīgs, skaidrs rokraksts ar tādu kā pasvītrotu cieņu pret katru burtu un zīmi. Tā varēja rakstīt gleznotāja roka, un viņš patiešām gleznoja [..].”[1] Uldim Bērziņam nudien izdevās lietot tekstu radīšanā visas maņas un daudzu mākslu un zinātņu instrumentus. Gleznošanas paņēmieni ļāva reizēm tekstā iešifrēt karogu, piemēram, lībiešu, ar dažiem vārdiem vien: “Par maz ir dziedāts. Pārāk lēti mirts./ (Zaļš, sāļš un zils)”[2], kā arī iedot lielo fonu, uz kura ar smalkākiem teksta rīkiem iedzīvināt sīkas cilvēku radīto tekstu figūriņas. Arī par visas pasaules tekstu tulkošanas vilkmi, dziņu, viedību, runājot par Uldi Bērziņu, nebūs daudz pārspīlēts. Savu pirmo grāmatu no pieraksta lapu lielajiem burtiem un mašīnraksta līdz iznākšanai vākos dzejnieks gaidīja padsmit gadus. Izklīdusies pa sapulcēm un apspriešanām, pielaikojusi tādus nosaukumus kā “Čaka pilsēta”, “Bruņinieks un Sančo Pansa” un visbeidzot “Marsiešu bikses”, grāmata tiek pie nosaukuma “Piemineklis kazai” un nāk klajā 1980. gadā, uzbangodama tajā iekodēto 60. gadu beigu jaudu un dumpīgumu, atklādama dzejnieka (te arī vēsturnieka, jutēja, nojautēja, rūpīga lasītāja, uztvērēja, translētāja) vērienu. Grāmatā gan trūkst vairāku tekstu, ko autors centies ievietot dažādajās manuskripta versijās, nav dunošās “Daugavmalas”, ko lasītāji varēs iepazīt krietni vēlāk, bet, kā saka monogrāfijas autors Marians Rižijs “nav arī nevienas nodevas toreizējam režīmam”[3]. Otrās grāmatas ceļš ir raitāks, un krājums “Poētisms baltkrievs” ar salīdzinoši nelieliem labojumiem pēc četriem gadiem nonāk lasītāju plauktos. Dzejoļos ir bagātīgas atsauces uz vēstures un kultūras procesiem un personībām, arī šogad vērienīgi sumināto latviešu grāmatas vēsturi un spītīgo pastāvēšanu, un uz citām apklusinātajām mēlēm. Kā raksta pats autors: “Trīs dzejoļi ar kopējo nosaukumu “Slaidie burti (1864–1904)” runā par latīņu rakstības aizliegumu Krievijas impērijas Ziemeļrietumu apgabalā – Viļņas, Kauņas, Vitebskas, Minskas, Hrodnas, Mahiļovas guberņās – un par tiem drosmīgajiem un izdarīgajiem vīriem, kuri šo aizliegumu pratās apiet un drukāja grāmatas Rīgā, Tērbatā, Karaļaučos, Tilžē, vēlāk atkal Rīgā”[4]. Šo vēstures posmu, ieskaitot 1866. gadu, kad, vēsta dzejnieks, “tieši Jāņos nāca rīkojums visās drukātavās iznīcināt latīņu burtus”, autors izdzīvo 1976. gadā (tātad pirms debijas krājuma!) rakstītajā ciklā, bet paskaidro ietilpīgā pēcvārdā ar pieticīgo virsrakstu “Dažas rindas petitā”. Tātad sīkajā drukā, sīkajiem burtiem[5] dzejnieks poētiski ieskicē monumentālas vēstures tēmas, iedod atslēgas uz saviem tekstiem, galvenokārt tiem, kas veltīti valodu un rakstības, burtu tapšanai, kā arī tulkošanai. Interesanti, ka Uldis mēdz atgriezties pie līdzīga pēcvārda apzīmējuma. Pirmais skaidrojums petitā ticis tolaik maz zināmajiem lībiešu autoriem, tālākais – jau minētajam “Slaido burtu” ciklam, ļoti skaidri parādot cenzūrai tās īslaicīgo dabu – ja ne cilvēka, tad mūžības priekšā. Skaidrojums turpinās, vedot lasītāju ciklā “Piemineklis donam Alfredo”. Lai cik bērziņspānisks šis nosaukums izklausītos tagadējai ausij, kas dzirdējusi arī Ulža atdzejoto senkastīliešu “Dziesmu par manu Sidu” ("Neputns", 2019), dona Alfredo cikls ir veltīts igauņu literatūras un folkloras tulkotājam Alfredam Ķempem – ne allaž veiksmīgam, taču ļoti drosmīgam cilvēkam. “Es viņā saredzu Lielo Vīru,” saka Uldis Bērziņš. “Es redzu, stāv starp zenītu un pekli ar pirkstu mutē. Es tam pieminekli”[6]. Gluži reālais rīdzinieks Alfreds Ķempe (1890–1967) pagarajā dzejprozas ciklā, ko mēdz uzlūkot arī kā poēmu, pārvēršas par cīnītāju, par ceļotāju. Šis trakais bruņinieks ir ne vien salasījies kaimiņzemes literatūru, bet arī nolēmis, kā atgādina Uldis, “pārtulkot latviešu valodā visus igauņu rakstus, iesākot no pirmajām tēvreizēm; viņš ticēja, ka abas tautas patiesībā ir viena, tik “mēmums” un “kurlums” tās nošķir”[7]. Alfredo cikls tapis laikā no 1973. līdz 1975. gadam, tā prototips to varēja izlasīt tikai no viņsaules (ej nu saproti, cik tālu turpinās lasītprasme un vēlme tulkot!). Vairākas cikla daļas nepārprotami norāda, ka Bērziņš to, visticamāk, bija ieplānojis publicēt pirmajā grāmatā, domājams, tajā versijā ar Bruņinieka un Sančo Pansas vārdu uz vāka. Tālāk “Dažas rindas petitā” izvērš pasauli un valodas, ar kurām autors poēmas varoni sasaista, un tur ir gan mūsdienu azerbaidžāņu rakstnieks, gan arābu alfabēta burti Lām, Sīn – “pirmais atgādina atritinājušos cilpu, bet otrs – sirpi,” turpat paskaidro Uldis. Blakus ir entropijas skaidrojums dzejnieku modē, ir somu dziesminieks no Kalevalas, ir spāņu dramaturgs. Kad cilvēks ir iesildījies, joņodams līdzi degsmīgajam Alfredo, poēmas autors var aicināt pie savu “Determinatīvu” skaidrojumiem, kas prasītu jaunu rakstu un jaunu raidījumu. Brīnumaini tagad, ar laika distanci un dažādas kvalitātes enciklopēdijām katrā viedierīcē, iedomāties, kā tas izdevās – paskaidrot un reizē neizgriezt katru dzejoli ar oderi uz āru, neklupināt lasītāja patstāvību. Cenzūra un liegumi, spriedelējumi un apsvērumi liek veselām poēmām paciesties aiz grāmatas vākiem, gaidīt nākamo iespēju, tomēr dažos īpaši veiksmīgos gadījumos bruņinieki nepazūd. Tie nepaliek bez tuvākā vai zirga, un arī bez spītības ne. Vai bez tās var sagribēt iztulkot igauņu literatūru – kā iecirtās dons Alfredo –, vai atdzejot turkus, azerus, persiešus, poļus un čehus, un grūti saskaitāmus citus burtu būrējus? Vai bez spītības, neiedomājamā veidā savijot to ar pazemību, būtu iespējams ķerties klāt kaimiņzemju un tālākiem epiem vai iedot savai valodai jaunu Bībeli, kā to darīja Uldis Bērziņš, dona Alfredo draugs un dzīvu pieminekļu meistars? “Dons Alfreds debesīs no putnu mēles tulko, no maijpuķīšu mēles, gaišs nu rīts, ne zeķes jāmazgā, ne nagi jāgriež, tam vēlē Gars un balta roze zied, un Fredis korāļos iet luterāņu korī, bet noti nomāc nepaveiktais darbs, pie spiritistiem pusnakts velk, ai, tautās mīļajās uz brīdi atgriezties, man kaudzē papīri, pēc tautām salst man kājas astrālās, es dziļi ieskatījos, bet laika bija maz, man kaudzē papīri, jau dārzi sarkst [..]”[8]. [1] Marians Rižijs “Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika”. LU LFMI 2011, 24. lpp. [2] Uldis Bērziņš dzejolis “Locījumi un dziesmas”, cikls “Piemineklis donam Alfredo”, krāj. “Poētisms baltkrievs”, Liesma, 1984, 40. lpp. [3] Marians Rižijs. “Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika”, 35.lpp. [4] Uldis Bērziņš “Dažas rindas petitā” – pēcvārds krājumam “Poētisms baltkrievs”, Liesma, 1984, 77. lpp. [5] Petits - tipogrāfijas burti, kuru biezne ir 8 punkti (3,01 mm), tā vēsta "Tēzaurā" apkopotās vārdnīcas. [6] Uldis Bērziņš “Dažas rindas petitā” – 78. lpp. [7] Turpat. [8] Uldis Bērziņš dzejolis “Dons Frederiko nāk žēloties”, cikls “Piemineklis donam Alfredo”, krāj. “Poētisms baltkrievs”, Liesma, 1984, 42. lpp.

Stāsta dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode. Pārraides producente: Signe Lagzdiņa. "Kā Maltā mēs pie lūpām cēlām kafu, Ko dzer tur pašā Murats un Mustafa, Un kas no turkiem nāk, bet ir tik asa Kā inde sīvākā..” Tā 1670. gadā raksta poļu diplomāts, dzejnieks un atdzejotājs, arī karaļa Staņislava II Augusta vecvectēvs Jans Andžejs Morštins, tālāk vēl vēlēdams, “lai kristiešiem tā muti nemaitātu”. Šis ir viens no pirmajiem zināmajiem kafijas pieminējumiem poļu dzejā. Ievērojamais baroka autors, Eiropas dzejas “modes kliedzienu” virtuozais sintezētājs Morštins, piesauc ‘kafi' jeb kafiju elēģijā brālēna piemiņai un pie viena atskatās uz laikiem, kad Osmaņu impērijai bija ienācis prātā dažu nedēļu laikā ieņemt mazītiņo Maltas salu, bet tas izvērtās nožēlojamā sakāvē; raugoties pāri fortiem, kur simtu piecus gadus pirms citētā dzejoļa tapšanas notika sīvas kaujas Lielā Maltas aplenkuma laikā, tagad tiklab poļu kā latviešu ceļotāji var piestāt Eiropas malā un iemalkot kādu malku dziras, “kas no turkiem nāk”. Pirmās kafejnīcas Eiropā tapušas Oksfordā (1650), divus gadus vēlāk Londonā, pēcāk Parīzē. Slaveno Austrijas kafejnīcu aizsākums, savukārt, ir  poļu, austriešu, vācu apvienotā karaspēka uzvara pār Osmaņu impērijas pulkiem kaujā par Vīni 1683. gadā – leģenda vēsta, ka turki mūkot pametuši savus pupiņu krājumus. Pirmo kafejnīcu Vīnē dibināja poļu izcelsmes tirgotājs, dragomans – tulks no turku valodas un diplomāts – Ježijs Francisks Kulčickis, savijot poļu vēsturi ar kafiju arī gluži lietiski un vietiski. Pirmā kafejnīca Polijā – ostas tuvuma nenoliedzami iedvesmota – atradās Gdaņskā, un vairāki avoti arī to saista ar Kulčicka vārdu. Ar kafijas baudīšanu un tās labo īpašību slavinājumu aizrāvies arī ievērojamais un daudzpusīgais poļu apgaismības autors Ignacijs Krašickis un vairāki citi laikmetīgi domājoši prāti; Krašicka un domubiedru izdotajā periodikā tikusi uzsvērta jau iepazītā turku renegāta (arī tā dēvējuši kafiju!) uzvara pār regulāru un neapvaldītu stiprāku dziru patēriņu poļu augstmaņu vidū. Jau piesauktā uzvara pār turkiem ļāva kafijas vilnim atplūst arī pavisam tuvu uz mūsu pusi; necik ilgi nebija jāgaida līdz pirmajiem “kafēhauziem” Viļņā. Melnā dzira viļņiešiem gan bijusi pazīstama jau pirms publiskām kafijas malkotavām. Kristina Sabaļauskaite savā “Silva rerum” par kafijas klātbūtni Lietuvas augstmaņu dzīvē ieminējusies ne reizi vien. Kaislīgākā šīs dziras baudītāja otrajā no četriem Sabaļauskaites romāniem ir Uršule Birontiene, kundze gados, kurai ārsts izsaka komplimentus par labo veselību un dāļā dažādus padomus, taču Uršule, kā Daces Meieres tulkojumā raksta lietuviešu romāniste, “neklausīja viņa uzstājīgajām prasībām vienreiz pārstāt dzert to savu kafiju, atcirzdama, ka labprāt atteiksies no kafijas, ja tikai Gordona kungs viņai te, Viļņā, pagādās kokoatlu, taču Viļņa jau nav nekāda Gdaņska vai Karaļauči, un šeit viņas reiz iecienīto rūgto Rietumindijas gardumu – šokolādi – nebija iespējams dabūt, tad kas viņai atlika – tikai turku kafija, ko aptiekās pārdeva kā līdzekli pret gremošanas traucējumiem, un pēc Vīnes uzvaras pār turkiem šīs mantas netrūka, un labi, ka viņa rīkojās apdomīgi, iepirkdama lielus krājumus, jo tagad zviedru kara dēļ atkal neko nebija iespējams dabūt, bet lāsīte tā rūgtuma mazītiņā apzeltītā krūzītē uzreiz pēc dienvidus bija vienīgā bauda, pēc kuras viņas sarūgtējusī diena iemantoja šādu tādu saldumu, bet aizvien vārgākās acis pat atvērās platāk.”[1] Ebreju ārsts, noklausījies kundzes ietiepīgo monologu, paķircina viņu ar gluži tām pašām Morština dzejas rindām, kas šeit jau piesauktas, bet Uršule tikai atcērt: “pienāks laiks, kad kristieši kafiju dzers laizīdamies, acis piemieguši un laizīdamies”. Šis paredzējums piepildījās itin drīz, un bija tādi, kas grauzdētās “gremošanas zāles” gribēja pārdot, kā tagad teiktu, birokrātijas mazināšanas ietvaros: viens no pirmajiem kafijas tirgotavu pieminējumiem Viļņas dokumentos ir no 1787. gada – kāds Kļukovska kungs esot pamanījies savu kafijbodīti atvērt nelegāli. 19. gadsimta sākuma poļu literatūra, par spīti smagajām tēmām, ar ko tās autori spiesti noņemties, darbodamies trejkārši sašķeltā un apspiestā valstī vai trimdā, arī nepaliek bez kafijas pieminējuma. Turklāt pirmoreiz ilustrē ko līdzīgu baristas profesijai, ko citviet Eiropā iepazīs krietni vēlāk, līdz ar 20. gadsimta un kafijas automātu uzvaras gājienu. Pirmās profesionālās kafijas gatavotājas Polijā un tagadējā Lietuvas teritorijā bijušas sievietes šļahtiču muižās, poļu valodā sauktas par kaviarkām (vienskaitlī kawiarka no vārda kawa). Kaviarku darba pienākumu sarakstu savā episkajā poēmā “Pans Tadeušs”, kurā smalki attēlotas visdažādākās šļahtiču paražas un dzīvesveida nianses, min Ādams Mickēvičs: “Ko vien sirds kārojas, var ēst pēc patikšanas: Bet, protams, visupirms tiek nestas kafijkannas Uz milzu paplātēm, kas puķēm apgleznotas. Un kafijkannas kūp un mirdz kā surdabotas, Un Šveices porcelāns simt krūzītēs tur laistās, Mirdz krējumtrauciņi kā rotaļlietas skaistas. Par poļu kafiju nekur nav garšīgākas, Jo poļi kafiju māk vārīt tā, kā nākas: To vāra kaviarka, kam uz to ir ķēriens Un ir savs noslēpums, kā izvārāms šis dzēriens: Vispirms no vicīnām tā dabū eksportgraudus, No kuriem kafiju var pirmšķirīgu grauzdēt: Kā dzintars dzidra tā un it kā medus bieza. Ir mokkas garša tai un ogļu melnums. Tiesa, Ja ir vēl krējums klāt, tad tā ir īstā marka, Un tāpēc katrurīt steidz čaklā kaviarka No karstās virtuves uz vēso pienpagrabu, Kur svaigu krējumu no piena podiem dabū: Ņem vienai krūzītei tik karotītes pāris No katra pientrauka, ko nav neviens vēl skāris.” Poēma tapusi 1834. gadā, Mickēvičam atrodoties trimdā Parīzē. Tās tapšanu iedvesmojusi poļu augstmaņu jeb šļahtas vidē attīstītā mutvārdu prozas – gavendas – tradīcija. Grāmatu ar pilno nosaukumu “Pans Tadeušs jeb Pēdējais iebrukums Lietuvā. Vēsturisks 1811.–1812. gada šļahtas dzīves stāsts divpadsmit grāmatās dzejā” latviešu valodā atdzejojis Jāzeps Osmanis, 1964. gadā tā iznākusi Latvijas Valsts izdevniecībā greznā, pamatīgā sējumā ar Elviro Andriolli ilustrācijām. Poļu kafijas gatavošana no pupiņu iegādes un grauzdēšanas līdz pat servēšanai parādās otrajā poēmas grāmatā “Pils”, ar skaņām, smaržām, smalkiem redzes tvērumiem tekstā iedzīvinot agru mielastu pēc augstmaņu medībām. Kafijas apdziedājums veido pāreju starp grāfa ierašanos, gaistoša meitenes tēla samanīšanu, jutekliskiem jautumiem un politiskiem disputiem, un seniem, smagiem ietiepīgu dzimtu strīdiem. Interesanti, ka atdzejotājs šajā monumentālajā veikumā ir izvēlējies kaviarkas vārdu atstāt nepārveidotu (līdzīgi kā tagad neatveidojam vārdu barista) un nepaskaidro to arī pēcvārdā; tajā tulkotājs uz brīdi pievērsies  tikai kafijas biezās konsistences pamatojumam – tā esot vārīta pa turku modei. Mickēviča darbs, kurā publika velti izmeklējās vienu centrālo varoni un eposa viengabalainību, plašāku lasītāju un kritikas ievērību izpelnījās samērā novēloti, 19. gadsimta otrajā pusē. Tad tika rūpīgāk analizēta poēmas struktūra, bagātīgās atsauces uz antīko autoru darbu atdzejojumiem poļu valodā; poēmas baudītāji pamanīja smalki lietoto ironiju, izstaigājās pa elegantajiem tiltiņiem starp liriskām un traģiskām epizodēm un pieņēma domu, ka pans Tadeušs nav vis galvenais vai vienīgais šī darba varonis, bet gan autora atmiņu iemiesojums, tāds kā Uliss vai personificēts vektors, kurš dodas uz tobrīd neaizsniedzamo Lietuvas dižkunigaitijas muižu Nemunas krastos, lai atnestu no tās aizejoša laika pierakstus, tostarp cilvēciskas ikdienas sīkumus – kā krūzītes un kafijkannas uz paplātes. [1] Kristina Sabaļauskaite “Silva rerum II” (Zvaigzne, 2012). No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere.

Olas, pasha un citi Lieldienu brīnumi. Gatavojaies svētkiem kopā un meklējam gardākās receptes gan brokastu galdam, gan dāvanu grozam. Viss par Lieldienu ēdieniem – raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka "Mullbery" šefkonditore Ina Poliščenko un šefpavārs Šlokenbekas muižā Ingmārs Ladigs. Ingmārs Ladigs kā vienu no Lieldienu ēdieniem min pantāgu, jeb mūsdienās mēs to dēvējam par omleti, ko gatavo uz ugunskura.  Čuguna pannā izkausē lielu sviesta pikuci, iesit vairākas olas. Attiecīgi viesi katrs var pievienot garšvielas, kartupeļus, kādu gaļas gabaliņu. Piemirsts ēdiens ir "ziedošais pīrāgs". Tam izmanto parasto rauga mīklu, bet pildījumā ir vārīti burkāni, kas sajaukti ar biezpienu un olām. Var pievienot sviestu. Veido pīrāgus. Cep cepeškrāsni un pēc tam pārziež ar krējumu, pārkaisa ar cukuru un kanēli.  Ina Poliščenko atzīstas, ka viņai ļoti patīk krāsot olas, viņa izmanto gan tradicionālās metodes, gan mūsdienu krāsas. Parasti olu tāpēc ir par daudz, tāpēc izdomā dažādus ēdienus, kur pievienot olas. Tās ir pildītas olas, ātrie salāti ar pupiņām, turku zirņiem vai tunča konserviem. Kaut vai - pārgiez olu un uzliec marinētas siļķes gabaliņu. Vienkārša pashas versija bez termiskās apstrādes. Biezpiens 400 g, sviests 100 g, pūdercukurs 100 g, 2 olas dzeltenumi, saldais krējums 400 g, rīvēta citrona miziņa, vaniļas cukurs, žāvētas aprikozes, grauzdētas mandeles, rozīnes.  Izkausē sviestu. Biezpienu var izberzt caur sietiņu. Visas sastāvdaļas samaisa, var izmantot blenderi. Masai pievieno žāvētos augļus un riekstus. Vislabāk atstāt uz nakti, lai savelkas. Dekorē ar tumšo vai balto šokolādi pēc izvēles. Ingmāra Ladiga ieteikums - pagatavoto masu iesien marlē un ieliek puķupodā ar caurumu. Ļoti labi notek biezpiena sūkalas.

Kā pagatavot saldo ēdienu ar minimālu cukura un citu saldinātāju pievienošanu? Vai tā ir neiespējamā misija? Raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta "Mullbery" šefkonditore Ina Poliščenko un šefpavārs Šlokenbekas muižā Ingmārs Ladigs. "Lai pagatavo saldo bez cukura, var pievienot stēviju. Bet garša specifiska. Toties nulle kalorijas," atzīst Ina Poliščenko. Arī biskvītu var izcept ar stēviju, tikai tas nebūs tik gaisīgs. Būs tāds alternatīvais biskvīts. "Bet arī ar stēvijas pievienošanu jābūt uzmanīgam, ja pārēdās saldinātāju, vēders var nesaprast," norāda Ina Poliščenko. "Konditorejā īstās receptes piemānīt nevar," piebilst Ingmārs Ladigs. Tāpēc arī īstā biskvītā cukuram ir nozīme. "Īstā desertu ballīte sākas, kad cilvēki atklāja cukuru." Viņš iesaka glābiņu meklēt ābolos, ogās, riekstos, medu pievienojot, arī nedaudz konjaka. Stiprais alkohols uzlabo deserta garšu. "Ko mūsdienas aizvieto ar ķīmiskām piedevām, to vēsturiski darīja, izmantojot stiprāku alkoholu," atzīst Ingmārs Ladigs. Ingmārs Ladigs piedāvā šādu recepti: Pārgriež ābolu, izņem serdi, sarīvē rupji, pieliek valriekstus, nedaudz medu. Tie, kas ciena, var arī pievienot ķirbi. Sāk veidoties veselīgs, garšīgs maisījums, ko ēst brokastīs. Cep cepeškrāsnī 180 grādos uz 15 minūtes. Vēl var pārbērt auzu pārslas.  "Dabūjam mūsu produktu salikumu, kur pat nav cukurs jāpievieno," norāda Ingmārs Ladigs.  Ir daudz līdzīgi ogu un augļu deserti. Ina Poliščenko mudina izvēlēties žāvētus augļus un ogas, īpaši dateles, kas satur dabīgo cukuru un ir labs saldinātājs. Ina Poliščenko iesaka pašu „nutellu” ar datelēm. Izmērcē glāzi dateļu, izņem kauliņus. Pievieno 2 edk. kakao. Sablenderē.  "Ja bērniem garšo, laba alternatīva veikala produktam," bilst Ina Poliščenko. Klāt var uzcept sēklu cepumiņus bez pievienota cukura, bet ar banānu. Ingmārs Ladigs gatavo "biezpiena-banānu kunkuli". Paciņai biezpiena (180-200g) pievieno vienu vai divus banānu, sablendē. ja vēlas, var pagatavot vārīto vaniļas krēmu, bet noteikti ņem svaigu zemeņu mērci. Kārto glāze - apakšā zemeņu mērce, tad biezpiens, tad zemeņu mērci. Vislabāk un garšīgāk ir zemeņu sezonā. Klausieties arī, kā pagatavot sāļo karameli un vēl citus našķus.

Năm 2025, Mỹ tiếp tục là thị trường xuất khẩu lớn nhất của Việt Nam, đạt kỷ lục với 151,85 tỉ đô la (chiếm 32% tổng trị giá xuất khẩu của Việt Nam). Trung Quốc tiếp tục là thị trường cung cấp hàng hóa lớn nhất cho Việt Nam, đạt kim ngạch 183 tỉ đô la (chiếm gần 41% trong tổng trị giá nhập khẩu của Việt Nam) (1). Trị giá trị xuất khẩu của Việt Nam sang Mỹ tỉ lệ thuận với trị giá nhập khẩu từ Trung Quốc.  Trước sức ép của Washington, Hà Nội phải thắt chặt kiểm soát để ngăn hàng Trung Quốc đội lốt Việt Nam xuất khẩu sang Mỹ. Theo tổng kết của AP về thuế đối ứng của tổng thống Donald Trump năm 2025, Trung Quốc, từng là nguồn nhập khẩu lớn nhất của Mỹ, hiện giờ đứng thứ ba, sau Canada và Mêhicô. Tổng giá trị hàng hóa từ Trung Quốc nhập khẩu vào Mỹ giảm gần 25% trong ba quý đầu năm 2025. Không thể làm mất lòng Mỹ - thị trường chiếm đến 30% GDP của Việt Nam Ngay đầu nhiệm kỳ 2, tổng thống Trump siết chặt đầu tư và thương mại từ Trung Quốc, nhắm đến cả những nước bị coi là “sân sau” của Bắc Kinh, trong đó có Việt Nam. Kinh tế gia cấp cao Nguyễn Trinh của Natixis nhận định trong phóng sự “Vì sao Việt Nam phải ký hiệp định thương mại với Trump?” của Bloomberg ngày 11/07 : “Trong nhiệm kỳ 1.0 của Trump, Việt Nam nổi lên là bên hưởng lợi lớn nhất từ ​​căng thẳng Mỹ - Trung. Việt Nam trở thành điểm đến thu hút các nhà đầu tư muốn tiếp cận thị trường Mỹ, nơi chênh lệch thuế quan giữa Trung Quốc và Việt Nam ngày càng lớn hơn (...) Chính sách thời Trump 2.0 rất khác ở chỗ thay vì chỉ nhắm vào Trung Quốc, điều mà Việt Nam đã được hưởng lợi, giờ đây chúng ta lại thấy thuế quan áp dụng trực tiếp đối với cả Việt Nam”. Đọc thêmBị Mỹ đánh thuế 46% : Việt Nam trả giá vì làm “sân sau” cho Trung Quốc ? Chính phủ Việt Nam bị sốc vì không nghĩ đến mức thuế lên tới 46% được tổng thống Trump công bố trong “Ngày giải phóng” 02/04/2025 cho dù đã dự đoán một số mức thuế theo xu hướng chung. Mức thuế đối ứng 46% sẽ khiến Việt Nam mất tính cạnh tranh, tác động đến xuất khẩu chiếm tới 86% GDP, trong khi thị trường Mỹ chiếm 30% GDP của Việt Nam, “giúp người dân thoát nghèo”, theo nhận định của John Boudeau, phóng viên của Bloomberg tại thành phố Hồ Chí Minh. Trang Fortune Herald nhận định ngày 30/12 rằng “thương mại với Hoa Kỳ đã đóng vai trò như một bậc thang trên con đường hiện đại hóa kinh tế của Việt Nam”. Việt Nam là một trong những chính phủ đầu tiên liên hệ với Nhà Trắng để đàm phán. Trong buổi họp báo ngày 10/04, người phát ngôn bộ Ngoại Giao Phạm Thu Hằng phát biểu : “Trên tinh thần đối tác chiến lược toàn diện giữa hai nước, Việt Nam sẽ cùng Mỹ tiến hành đàm phán về một thỏa thuận thương mại đối ứng trên cơ sở tôn trọng lẫn nhau nhằm đạt được giải pháp thỏa đáng hướng đến thương mại công bằng, bền vững và đáp ứng được lợi ích của người dân và doanh nghiệp của hai nước”. Và Việt Nam là quốc gia đầu tiên ở châu Á đạt được thỏa thuận với chính quyền Mỹ, với mức 20%, cùng với nhiều lời hứa giảm thâm hụt thương mại bằng cách mua những sản phẩm có giá trị lớn của Mỹ (máy bay, khí tự nhiên hóa lỏng LNG, nông phẩm…). Việt Nam không thể giảm phụ thuộc vào hàng hóa Trung Quốc Tuy nhiên, một trong những điểm bất đồng lớn nhất trong các cuộc đàm phán là Mỹ yêu cầu Việt Nam siết chặt hơn nữa các biện pháp chống gian lận thương mại và ngăn chặn việc hàng hóa Trung Quốc trung chuyển và đóng gói lại ở Việt Nam để né tránh thuế quan cao hơn. Theo tính toán của Chad Bow, Viện Kinh tế Quốc tế Peterson, thuế quan Mỹ áp dụng đối với hàng nhập khẩu từ Trung Quốc hiện lên tới 47,5%. Còn hàng hóa Việt Nam bị Mỹ đánh thuế nhập khẩu 20% nhưng phải còn có một mức thuế khác lên tới 40% được áp dụng đối với hàng trung chuyển, chủ yếu là Trung Quốc. Nhà báo John Boudeau của Bloomberg nhận định : Việc này vô cùng khó khăn đối với Việt Nam bởi vì rất nhiều nhà máy ở đây không chỉ dựa vào linh kiện, nguyên vật liệu, mà còn dựa vào máy móc đến từ các nước như Trung Quốc. “Việt Nam trở thành nơi trung chuyển hàng hóa Trung Quốc trước khi hướng sang Mỹ”. Điều này được trang Nikkei Asia phản ánh trong phóng sự điều tra đăng ngày 23/12/2025 về cửa khẩu Móng Cái, ngày càng nhộn nhịp, sầm uất với nhiều công trình hạ tầng được xây dựng từ năm 2017, khi chiến tranh thương mại Mỹ-Trung bắt đầu. Hoạt động này gia tăng mạnh hơn trong năm 2025 : “Khối lượng container thông qua Móng Cái tăng vọt. Dữ liệu do ban quản lý cầu Bắc Luân 2 tổng hợp cho thấy, tính đến ngày 06/07/2025, 840.000 tấn hàng hóa đã qua biên giới, tăng 43% so với cùng kỳ năm 2024. (…) Giá trị xuất khẩu của Trung Quốc sang Việt Nam đã tăng mạnh trong bối cảnh thuế quan cao của Mỹ, cũng như xuất khẩu của Việt Nam sang Mỹ. Trong khi đó, xuất khẩu trực tiếp từ Trung Quốc sang Mỹ lại trì trệ”. Thống kê mới nhất cho năm 2025 được Cục Hải quan công bố ngày 25/12 có thể cho thấy một phần hiện tượng này : “Nhóm hàng công nghệ cao có trị giá lớn nhất, đóng góp nhiều nhất vào tăng xuất nhập khẩu. Cụ thể đối với xuất khẩu ba nhóm hàng có trị giá cao nhất là máy vi tính, sản phẩm điện tử và linh kiện ; điện thoại các loại và linh kiện ; máy móc thiết bị, dụng cụ, phụ tùng, tổng trị giá là 222 tỉ đô la, chiếm 47% trị giá xuất khẩu cả nước. Đối với nhập khẩu, ba nhóm hàng trên đạt 221 tỉ đô la, chiếm 49% trị giá nhập khẩu của cả nước, tăng 54,3 tỉ đô la so với năm 2024”. Đọc thêmĐại chiến thuế quan Mỹ-Trung, « cây tre » Việt Nam biết ngả về đâu Trong nghiên cứu của ngân hàng ING đăng ngày 03/07/2025, tác giả Deepali Bhargava, trưởng bộ phận nghiên cứu khu vực châu Á - Thái Bình Dương, nhận định : “Đây là một sự thay đổi đáng kể so với năm 2017 (trước khi xảy ra chiến tranh thương mại Mỹ-Trung), khi xuất khẩu máy móc và thiết bị điện tử của Trung Quốc sang Việt Nam đạt 26,9 tỉ đô la và chiếm khoảng 16,6% tổng kim ngạch xuất khẩu của Trung Quốc sang Việt Nam, trong khi xuất khẩu máy móc và thiết bị điện tử của Việt Nam sang thị trường Mỹ chỉ đạt 5,9 tỉ đô la và chiếm khoảng 5,3% tổng kim ngạch xuất khẩu sang Mỹ”. Sự bùng nổ này, có thể một phần là do nhu cầu nội địa gia tăng ở Việt Nam, nhưng cho thấy rõ hoạt động trung chuyển đáng kể, theo bà Deepali Bhargava :  Nhiều công ty sử dụng Việt Nam làm điểm lắp ráp linh kiện nhập khẩu từ Trung Quốc hoặc gia tăng đủ giá trị cho sản phẩm để thay đổi xuất xứ một cách hợp pháp. Tuy nhiên, một số công ty chỉ dán nhãn “Sản xuất tại Việt Nam” lên hàng sản xuất tại Trung Quốc, và đây là hành vi bất hợp pháp nhưng khó truy vết. (…) Việc phân biệt giữa xuất khẩu giá trị gia tăng và xuất khẩu trung chuyển sẽ là yếu tố then chốt trong việc đánh giá tác động tổng thể đến xuất khẩu của Việt Nam, mặc dù chưa rõ trung chuyển có nghĩa là như thế nào. Vẫn theo nghiên cứu của ING, mặc dù hàng hóa trung chuyển không trực tiếp đóng góp vào GDP của Việt Nam nhưng tạo ra hoạt động kinh tế và doanh thu thông qua các dịch vụ như kho bãi, xử lý và vận chuyển, góp phần vào lĩnh vực dịch vụ. “Ngoại giao cây tre” trong thương mại với Mỹ và Trung Quốc Việc giảm lưu lượng trung chuyển có thể gây bất lợi cho Việt Nam trong ngắn hạn. Tuy nhiên, mức độ chênh lệch thuế quan của Mỹ, 20% đối với hàng nhập khẩu của Việt Nam và 40% đối với hàng trung chuyển, buộc Hà Nội phải tăng cường các biện pháp để bảo vệ lợi ích từ xu hướng dịch chuyển chuỗi cung ứng mà Việt Nam đang được hưởng. Mức thuế 40% đối với hàng trung chuyển còn cho thấy những hạn chế của ngành công nghiệp Việt Nam, theo nghiên cứu của ING : “Mặc dù rất khó để đánh giá được trực tiếp mức độ trung chuyển, nhưng sự yếu kém trong sản xuất của ngành công nghiệp chế tạo trong nước, bất chấp tăng trưởng xuất khẩu mạnh mẽ, cho thấy giá trị gia tăng nội địa còn hạn chế. Để đối phó với tình trạng này, bộ Thương Mại Việt Nam đã ban hành chỉ thị trấn áp việc vận chuyển quá cảnh hàng hóa bất hợp pháp sang Hoa Kỳ và các đối tác thương mại khác bằng cách tập trung hóa việc cấp giấy chứng nhận xuất xứ điện tử”. Ở quy mô rộng hơn, thủ tướng Phạm Minh Chính cho rằng thỏa thuận thuế quan với Mỹ là một cách để “nâng cao chuỗi giá trị”, vừa là yêu cầu vừa là cơ hội. Mức thuế trung chuyển 40% buộc Việt Nam đẩy nhanh tốc độ chuỗi cung ứng trong nước, cố giảm phụ thuộc vào linh kiện Trung Quốc bằng cách xây dựng lâu dài ngành công nghiệp chất lượng cao, phát triển công nghệ số. Đây cũng là những mục tiêu trong kế hoạch để Việt Nam trở thành nước có thu nhập cao vào năm 2045. Đọc thêmChủ tịch Trung Quốc Tập Cận Bình công du Việt Nam kêu gọi tăng cường quan hệ thương mại song phương Ngoài ra, Việt Nam tiếp tục mở rộng mạng lưới đối tác, thị trường xuất khẩu để giảm thiểu sự phụ thuộc quá mức do chính sách kinh tế theo chủ nghĩa dân tộc. Cách tiếp cận đa cực được thể hiện trong các thỏa thuận với Liên Hiệp Châu Âu, Ấn Độ, Nga, thậm chí cả các nước vùng Vịnh, châu Phi. Tuy nhiên, trước mắt, Trung Quốc sẽ tiếp tục là đối tác thương mại lớn nhất của Việt Nam, theo giải thích của bà Nguyễn Trinh, ngân hàng Natixis :  Điều đó giống như yêu cầu Mêhicô ngừng quan hệ thương mại với Hoa Kỳ. Mặc dù Mỹ là thị trường lớn nhất của Việt Nam, nhưng Trung Quốc lại là yếu tố địa-chính trị quan trọng nhất. Trung Quốc nằm ngay sát Việt Nam. Hai nước có mối quan hệ rất phức tạp mà cả hai phải hết sức thận trọng và đây là yếu tố hàng đầu trong quan hệ đối ngoại song phương. Giao thương giữa hai nước sẽ tiếp tục gia tăng với tuyến đường sắt nối Vân Nam (Trung Quốc) với Lào Cai đi qua Hà Nội và đến cảng Hải Phòng. Việt Nam sẽ tiếp tục vận dụng “ngoại giao cây tre” để điều chỉnh quan hệ thương mại với Mỹ và Trung Quốc. Năm 2025, tổng trị giá xuất nhập khẩu của hai thị trường Trung Quốc và Mỹ là 422 tỉ đô la, chiếm tỷ trọng 46% tổng trị giá xuất nhập khẩu của Việt Nam. (1) Theo thông tin Cục Hải Quan (bộ Tài Chính), được báo Thanh Niên trích dẫn ngày 25/12/2025, “Xuất khẩu sang Mỹ đạt kỷ lục gần 152 tỉ USD”.

Năm 2025, Mỹ tiếp tục là thị trường xuất khẩu lớn nhất của Việt Nam, đạt kỷ lục với 151,85 tỉ đô la (chiếm 32% tổng trị giá xuất khẩu của Việt Nam). Trung Quốc tiếp tục là thị trường cung cấp hàng hóa lớn nhất cho Việt Nam, đạt kim ngạch 183 tỉ đô la (chiếm gần 41% trong tổng trị giá nhập khẩu của Việt Nam) (1). Trị giá trị xuất khẩu của Việt Nam sang Mỹ tỉ lệ thuận với trị giá nhập khẩu từ Trung Quốc.  Trước sức ép của Washington, Hà Nội phải thắt chặt kiểm soát để ngăn hàng Trung Quốc đội lốt Việt Nam xuất khẩu sang Mỹ. Theo tổng kết của AP về thuế đối ứng của tổng thống Donald Trump năm 2025, Trung Quốc, từng là nguồn nhập khẩu lớn nhất của Mỹ, hiện giờ đứng thứ ba, sau Canada và Mêhicô. Tổng giá trị hàng hóa từ Trung Quốc nhập khẩu vào Mỹ giảm gần 25% trong ba quý đầu năm 2025. Không thể làm mất lòng Mỹ - thị trường chiếm đến 30% GDP của Việt Nam Ngay đầu nhiệm kỳ 2, tổng thống Trump siết chặt đầu tư và thương mại từ Trung Quốc, nhắm đến cả những nước bị coi là “sân sau” của Bắc Kinh, trong đó có Việt Nam. Kinh tế gia cấp cao Nguyễn Trinh của Natixis nhận định trong phóng sự “Vì sao Việt Nam phải ký hiệp định thương mại với Trump?” của Bloomberg ngày 11/07 : “Trong nhiệm kỳ 1.0 của Trump, Việt Nam nổi lên là bên hưởng lợi lớn nhất từ ​​căng thẳng Mỹ - Trung. Việt Nam trở thành điểm đến thu hút các nhà đầu tư muốn tiếp cận thị trường Mỹ, nơi chênh lệch thuế quan giữa Trung Quốc và Việt Nam ngày càng lớn hơn (...) Chính sách thời Trump 2.0 rất khác ở chỗ thay vì chỉ nhắm vào Trung Quốc, điều mà Việt Nam đã được hưởng lợi, giờ đây chúng ta lại thấy thuế quan áp dụng trực tiếp đối với cả Việt Nam”. Đọc thêmBị Mỹ đánh thuế 46% : Việt Nam trả giá vì làm “sân sau” cho Trung Quốc ? Chính phủ Việt Nam bị sốc vì không nghĩ đến mức thuế lên tới 46% được tổng thống Trump công bố trong “Ngày giải phóng” 02/04/2025 cho dù đã dự đoán một số mức thuế theo xu hướng chung. Mức thuế đối ứng 46% sẽ khiến Việt Nam mất tính cạnh tranh, tác động đến xuất khẩu chiếm tới 86% GDP, trong khi thị trường Mỹ chiếm 30% GDP của Việt Nam, “giúp người dân thoát nghèo”, theo nhận định của John Boudeau, phóng viên của Bloomberg tại thành phố Hồ Chí Minh. Trang Fortune Herald nhận định ngày 30/12 rằng “thương mại với Hoa Kỳ đã đóng vai trò như một bậc thang trên con đường hiện đại hóa kinh tế của Việt Nam”. Việt Nam là một trong những chính phủ đầu tiên liên hệ với Nhà Trắng để đàm phán. Trong buổi họp báo ngày 10/04, người phát ngôn bộ Ngoại Giao Phạm Thu Hằng phát biểu : “Trên tinh thần đối tác chiến lược toàn diện giữa hai nước, Việt Nam sẽ cùng Mỹ tiến hành đàm phán về một thỏa thuận thương mại đối ứng trên cơ sở tôn trọng lẫn nhau nhằm đạt được giải pháp thỏa đáng hướng đến thương mại công bằng, bền vững và đáp ứng được lợi ích của người dân và doanh nghiệp của hai nước”. Và Việt Nam là quốc gia đầu tiên ở châu Á đạt được thỏa thuận với chính quyền Mỹ, với mức 20%, cùng với nhiều lời hứa giảm thâm hụt thương mại bằng cách mua những sản phẩm có giá trị lớn của Mỹ (máy bay, khí tự nhiên hóa lỏng LNG, nông phẩm…). Việt Nam không thể giảm phụ thuộc vào hàng hóa Trung Quốc Tuy nhiên, một trong những điểm bất đồng lớn nhất trong các cuộc đàm phán là Mỹ yêu cầu Việt Nam siết chặt hơn nữa các biện pháp chống gian lận thương mại và ngăn chặn việc hàng hóa Trung Quốc trung chuyển và đóng gói lại ở Việt Nam để né tránh thuế quan cao hơn. Theo tính toán của Chad Bow, Viện Kinh tế Quốc tế Peterson, thuế quan Mỹ áp dụng đối với hàng nhập khẩu từ Trung Quốc hiện lên tới 47,5%. Còn hàng hóa Việt Nam bị Mỹ đánh thuế nhập khẩu 20% nhưng phải còn có một mức thuế khác lên tới 40% được áp dụng đối với hàng trung chuyển, chủ yếu là Trung Quốc. Nhà báo John Boudeau của Bloomberg nhận định : Việc này vô cùng khó khăn đối với Việt Nam bởi vì rất nhiều nhà máy ở đây không chỉ dựa vào linh kiện, nguyên vật liệu, mà còn dựa vào máy móc đến từ các nước như Trung Quốc. “Việt Nam trở thành nơi trung chuyển hàng hóa Trung Quốc trước khi hướng sang Mỹ”. Điều này được trang Nikkei Asia phản ánh trong phóng sự điều tra đăng ngày 23/12/2025 về cửa khẩu Móng Cái, ngày càng nhộn nhịp, sầm uất với nhiều công trình hạ tầng được xây dựng từ năm 2017, khi chiến tranh thương mại Mỹ-Trung bắt đầu. Hoạt động này gia tăng mạnh hơn trong năm 2025 : “Khối lượng container thông qua Móng Cái tăng vọt. Dữ liệu do ban quản lý cầu Bắc Luân 2 tổng hợp cho thấy, tính đến ngày 06/07/2025, 840.000 tấn hàng hóa đã qua biên giới, tăng 43% so với cùng kỳ năm 2024. (…) Giá trị xuất khẩu của Trung Quốc sang Việt Nam đã tăng mạnh trong bối cảnh thuế quan cao của Mỹ, cũng như xuất khẩu của Việt Nam sang Mỹ. Trong khi đó, xuất khẩu trực tiếp từ Trung Quốc sang Mỹ lại trì trệ”. Thống kê mới nhất cho năm 2025 được Cục Hải quan công bố ngày 25/12 có thể cho thấy một phần hiện tượng này : “Nhóm hàng công nghệ cao có trị giá lớn nhất, đóng góp nhiều nhất vào tăng xuất nhập khẩu. Cụ thể đối với xuất khẩu ba nhóm hàng có trị giá cao nhất là máy vi tính, sản phẩm điện tử và linh kiện ; điện thoại các loại và linh kiện ; máy móc thiết bị, dụng cụ, phụ tùng, tổng trị giá là 222 tỉ đô la, chiếm 47% trị giá xuất khẩu cả nước. Đối với nhập khẩu, ba nhóm hàng trên đạt 221 tỉ đô la, chiếm 49% trị giá nhập khẩu của cả nước, tăng 54,3 tỉ đô la so với năm 2024”. Đọc thêmĐại chiến thuế quan Mỹ-Trung, « cây tre » Việt Nam biết ngả về đâu Trong nghiên cứu của ngân hàng ING đăng ngày 03/07/2025, tác giả Deepali Bhargava, trưởng bộ phận nghiên cứu khu vực châu Á - Thái Bình Dương, nhận định : “Đây là một sự thay đổi đáng kể so với năm 2017 (trước khi xảy ra chiến tranh thương mại Mỹ-Trung), khi xuất khẩu máy móc và thiết bị điện tử của Trung Quốc sang Việt Nam đạt 26,9 tỉ đô la và chiếm khoảng 16,6% tổng kim ngạch xuất khẩu của Trung Quốc sang Việt Nam, trong khi xuất khẩu máy móc và thiết bị điện tử của Việt Nam sang thị trường Mỹ chỉ đạt 5,9 tỉ đô la và chiếm khoảng 5,3% tổng kim ngạch xuất khẩu sang Mỹ”. Sự bùng nổ này, có thể một phần là do nhu cầu nội địa gia tăng ở Việt Nam, nhưng cho thấy rõ hoạt động trung chuyển đáng kể, theo bà Deepali Bhargava :  Nhiều công ty sử dụng Việt Nam làm điểm lắp ráp linh kiện nhập khẩu từ Trung Quốc hoặc gia tăng đủ giá trị cho sản phẩm để thay đổi xuất xứ một cách hợp pháp. Tuy nhiên, một số công ty chỉ dán nhãn “Sản xuất tại Việt Nam” lên hàng sản xuất tại Trung Quốc, và đây là hành vi bất hợp pháp nhưng khó truy vết. (…) Việc phân biệt giữa xuất khẩu giá trị gia tăng và xuất khẩu trung chuyển sẽ là yếu tố then chốt trong việc đánh giá tác động tổng thể đến xuất khẩu của Việt Nam, mặc dù chưa rõ trung chuyển có nghĩa là như thế nào. Vẫn theo nghiên cứu của ING, mặc dù hàng hóa trung chuyển không trực tiếp đóng góp vào GDP của Việt Nam nhưng tạo ra hoạt động kinh tế và doanh thu thông qua các dịch vụ như kho bãi, xử lý và vận chuyển, góp phần vào lĩnh vực dịch vụ. “Ngoại giao cây tre” trong thương mại với Mỹ và Trung Quốc Việc giảm lưu lượng trung chuyển có thể gây bất lợi cho Việt Nam trong ngắn hạn. Tuy nhiên, mức độ chênh lệch thuế quan của Mỹ, 20% đối với hàng nhập khẩu của Việt Nam và 40% đối với hàng trung chuyển, buộc Hà Nội phải tăng cường các biện pháp để bảo vệ lợi ích từ xu hướng dịch chuyển chuỗi cung ứng mà Việt Nam đang được hưởng. Mức thuế 40% đối với hàng trung chuyển còn cho thấy những hạn chế của ngành công nghiệp Việt Nam, theo nghiên cứu của ING : “Mặc dù rất khó để đánh giá được trực tiếp mức độ trung chuyển, nhưng sự yếu kém trong sản xuất của ngành công nghiệp chế tạo trong nước, bất chấp tăng trưởng xuất khẩu mạnh mẽ, cho thấy giá trị gia tăng nội địa còn hạn chế. Để đối phó với tình trạng này, bộ Thương Mại Việt Nam đã ban hành chỉ thị trấn áp việc vận chuyển quá cảnh hàng hóa bất hợp pháp sang Hoa Kỳ và các đối tác thương mại khác bằng cách tập trung hóa việc cấp giấy chứng nhận xuất xứ điện tử”. Ở quy mô rộng hơn, thủ tướng Phạm Minh Chính cho rằng thỏa thuận thuế quan với Mỹ là một cách để “nâng cao chuỗi giá trị”, vừa là yêu cầu vừa là cơ hội. Mức thuế trung chuyển 40% buộc Việt Nam đẩy nhanh tốc độ chuỗi cung ứng trong nước, cố giảm phụ thuộc vào linh kiện Trung Quốc bằng cách xây dựng lâu dài ngành công nghiệp chất lượng cao, phát triển công nghệ số. Đây cũng là những mục tiêu trong kế hoạch để Việt Nam trở thành nước có thu nhập cao vào năm 2045. Đọc thêmChủ tịch Trung Quốc Tập Cận Bình công du Việt Nam kêu gọi tăng cường quan hệ thương mại song phương Ngoài ra, Việt Nam tiếp tục mở rộng mạng lưới đối tác, thị trường xuất khẩu để giảm thiểu sự phụ thuộc quá mức do chính sách kinh tế theo chủ nghĩa dân tộc. Cách tiếp cận đa cực được thể hiện trong các thỏa thuận với Liên Hiệp Châu Âu, Ấn Độ, Nga, thậm chí cả các nước vùng Vịnh, châu Phi. Tuy nhiên, trước mắt, Trung Quốc sẽ tiếp tục là đối tác thương mại lớn nhất của Việt Nam, theo giải thích của bà Nguyễn Trinh, ngân hàng Natixis :  Điều đó giống như yêu cầu Mêhicô ngừng quan hệ thương mại với Hoa Kỳ. Mặc dù Mỹ là thị trường lớn nhất của Việt Nam, nhưng Trung Quốc lại là yếu tố địa-chính trị quan trọng nhất. Trung Quốc nằm ngay sát Việt Nam. Hai nước có mối quan hệ rất phức tạp mà cả hai phải hết sức thận trọng và đây là yếu tố hàng đầu trong quan hệ đối ngoại song phương. Giao thương giữa hai nước sẽ tiếp tục gia tăng với tuyến đường sắt nối Vân Nam (Trung Quốc) với Lào Cai đi qua Hà Nội và đến cảng Hải Phòng. Việt Nam sẽ tiếp tục vận dụng “ngoại giao cây tre” để điều chỉnh quan hệ thương mại với Mỹ và Trung Quốc. Năm 2025, tổng trị giá xuất nhập khẩu của hai thị trường Trung Quốc và Mỹ là 422 tỉ đô la, chiếm tỷ trọng 46% tổng trị giá xuất nhập khẩu của Việt Nam. (1) Theo thông tin Cục Hải Quan (bộ Tài Chính), được báo Thanh Niên trích dẫn ngày 25/12/2025, “Xuất khẩu sang Mỹ đạt kỷ lục gần 152 tỉ USD”.

Ar krāšņu ceremoniju Itālijas pilsētā Veronā ir noslēdzies noslēgušās ziemas olimpiskās spēles. Nākamās pēc četriem gadiem Francijā. Vērtējumu tikko aizvadītajām spēlē izsaka sporta žurnālists Ingmārs Jurisons, „Delfi” sporta ziņu nodaļas vadītājs, un arī Liepājas teātra aktieris Kaspars Kārkliņš. Lai jūs nepārsteidz, ka viedokli par spēlēm izsaka aktieris. Olimpiskās spēles vienmēr pavada arī kultūras programma. Un tajā oficiāli bija iekļauta arī Liepājas teātra izrāde ar izrādi “Latviešu raķetes”, kas ielūkojās Latvijas bobsleja vēsturē.

Pirmais, kas nāk prātā, ja iedomājamies graudaugu ēdienus, noteikti ir putras. Kādus vēl garšīgus un veselīgus ēdienus var pagatavot no graudaugiem, īpaši pilngraudu, par to raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka "Mullbery" šefkonditore Ina Poliščenko un "Ladigs gastronomija" pavārs Ingmārs Ladigs. Sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore vērtē: "Ja mūsu ikdienas maltītē ceturto daļu aizņemtu pilngraudu produkti, mūsu pašsajūta noteikti uzlabotos." Kāpēc uzturā jālieto auzas, mieži un citi graudaugi, ierakstā skaidro Liene Sondore. Ingmārs Ladigs mudina putru apliet iepriekšējā vakarā un uzbriedināt. Tad būs jāvāra īsāku laiku. Ja glabā termosā, no rīta jau būs gatava putra. No rīta var pielikt rīvētu ābolu, riekstus vai medu. Ina Poliščenko iesaka graudaugus iesaka pievienot salātos. Ingmārs Ladigs vērtē, ka katram ir jāatrod savi graudaugi, kam auzu pārslas, kam rīsi, prosa vai griķi. Īsts ziemas ēdiens - kartupeļi kopā ar grūbām, apcepti sīpoli un vēl cauraudzītis. Kartupeļi ar grūbām veido zīdainu tekstūru.  Pavāri iesaka jebkurus graudaugus iepriekš nedaudz pamērcēt, jeb "pabarot ar ūdeni, lai mazāku laiku aizņem vārīšana. Ina Poliščenko atgādina, ka vērtīgāki ir tie graudaugi, kas mazāk apstrādāti. Neizmērcētas grūbas vārās ilgi. Tāpēc ir pērļu grūbas, bet tās ir apstrādātas. Pērļu grūbas iesaka ēst pirms miega, jo tās satur melatonīnu. Rīsi – jo gaišāks, jo ātrāk var pagatavot, jo tumšāks, jo vērtīgāks. Rīsi draudzējas gan ar dārzeņiem, gan dažādām mērcēm un gaļu.  "Šo ēdienu sabojāt nevar," pārliecināta Ina Poliščenko. Kuskusu dēvē par "ātro graudaugu", ko iegūst no kviešu graudiem mehāniski. Bet to var pagatavot ātri. Var ievienot dārzeņus, gaļu vai zivi. Kuskusu aplej ar ūdeni vai buljonu, proporcijas 1:2. Ļoti uzbriedinātu kuskusu Ina Poliščenko iesaka uzcept kā kārtojumu pannā. Gana sātīgs un garšīgs, lai arī nav pats vērtīgākais. Ina Poliščenko dalās ar maizes recepti no griķiem. Izvāra apmēram 200 g zaļos griķus, kas ir maigāki, pievieno ceļteku sēnalu pulveri divas ēdamkarotes. To ieliek maizes formā un cep. Tā ir maizes alternatīva. Būs blīvāka. Der tiek, kam ir kādas alerģijas. Var pielikt sēkliņas, riekstus. Ja negrib cukuru un miltus, laba alternatīva. Ingmārs Ladigs norāda, ka kvinojā ir līdz 20% olbaltumvielas. "Gatavošanas ziņā interesanta, jo pēc garšas un uzturvērtības ir pielīdzināma bietēm un spinātiem. Tur ir gan daudz dzelzs, gan dažādi savienojumi," turpina Ingmārs Ladigs. Arī gatavojot kvinoju, viņš uz vienu glāzi graudu ņem divas glāzes šķidruma, novāra un var izmantot dažādi - var apcept ar dārzeņiem. Labi garšo ar sāļiem sieriem. Var izmantot salātos kā novārīti produktu. Kvinoja arī ir dažādās krāsās un tas arī nosaka garšas intensitāti - jo gaišāka, jo garša būs maigāka, tumšāka - izteiksmīgāka garša.  

Vai ziņu ar speķi Ziemassvētkis ir ir kanoniska recepte? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot, kad runājam par tradicionālām un mazāk zināmām gada nogales svētku ēdienu receptēm. Receptes piedāvā "Mullbery" šefkonditore Ina Poliščenko un "Ladigs gastronomija" pavārs Ingmārs Ladigs. Zirņiem jābūt svētku galdā! "Pelēkos zirņus iepriekšējā dienā jāaplej ar karstu ūdeni, nedaudz piespiež citrona sulu vai pieliek sodu. Tad vāroties būs nedaudz mīkstāki. Mērcējamo ūdeni pirms vārīšanas noliet un uzliet citu," iesaka Ingmārs Ladigs. Ja gribas pie zirņiem sacept speķi ar sīpoliem, vispirms taukos apcep sīpolus, tos noņem no pannas, tad liek gaļu cepties un saliek kopā. Tad būs kraukšķīgāki. Cepot kopā sīpolus ar gaļu, var vairāk sasust. Garšai var pielikt melnos piparus un arī var ķimenes pielikt. Ar sāli jābūt uzmanīgam, to labāk pievienot beigās, lai nebūtu pārāk sāļi, jo žāvēai gaļai parasti ir jau pievienota sāls. Neatņemams svētku ēdiens ir rasols. Ina Poliščenko uzskata, ka tas ir svētku ēdiens, ko saprot katrs latvietis un parasti ceļ galdā. Tradicionāli gatavo ar desu, bet var gatavot ar liellopa gaļu vai vistu. Klasiskās sastāvdaļas - marinēts gurķis, konservēti zaļie zirnīšu, vārīti kartupeļi, vārīta ola, arī vārīti burkāni. Var likt skābu krējumu un majonēzi, mazliet vieglākai versijai var likt grieķu jogurtu bez piedevām. Pievieno sinepes, mārrutkus. Ina Poliščenko savam rasolam izvēlas vistas fileju vai cūkgaļu. To iemarinē iepriekš ar medu, sāli un pipariem, pagatavo kā cepeti, sagriež un iemaisa rasolā. Mazliet rotaļīgi un garšīgi. Citu salātu versija jeb "restorāna rasols". Uz šķīvja izklāj salātlapas. Uz tām liek nelielus kartupelīšus, kas novārīti un apcepti. Nedaudz rozmarīns vai timiāns. Pa virsu vēl liek saule kaltētu tomātus vai mazos tomātiņus, sarkano sīpolu. "Dārgo" garšu piešķirs pievienotais cepetis vai rostbifs. Var pievienot arī grauzdētus riekstus vai sēklās. Ina Poliščenko  bilst, ka dažādi rieksti un sēklas ir tas, kas Ziemassvētku ēdienus ar viegliem paņēmieniem padara īpašus. Ingmārs Ladigs papildina, ka arī granātābolu sēkliņas Ziemassvētku salātiem piešķir īpašu garšu. Vēl pavāri stāsta, kā marinēt un krāsnī pagatavot pīli vai citu putnu. Tāpat klausītāji vēlas zināt veģetāru un vegānu svētku ēdienu receptes. Ina P iesaka izmantot sojas granulas. Viņa arī piedāvā pildītas portaballo sēnes, kā arī ceptus baklažānus un cukīni. Protams, Ziemassvētkos dažādos veidos var gatavot ķirbi. Ingmārs Ladigs arī stāsta un rāda, kā pagatavot piparkūku mīklas recepti.

„Iegriezos Varšavas grāmatnīcā netālu no Universitātes, pat nezinot, ka tur gaidāms dzejas vakars,” raksta Ingmāra Balode par savu pirmo tikšanos ar poļu 21. gadsimta dzejas balsi Romanu Honetu. Bet Guntars Godiņš igauņu dzejniekam Haso Krulla jautā: „Kā viņam radās ideja uzrakstīt kaut ko tik savdabīgu, ko var dēvēt par īso romānu dzejā, filozofisku, mitoloģisku un asociatīvu tekstu vai pat traktātu?” Tagad, kad "Punctum" apgādā izdotas gan Romana Honeta "ziema, maldi", gan Haso Krulla "Atvere. 86 dzejoļi" latviešu valodā, tiekamies ar abiem atdzejotājiem – Ingmāru Balodi un Guntaru Godiņu. Pārrunājam par atdzeju un dzejas pārcēlumiem no vienas valodas uz otru, meklējot atbilstošas zīmes. "No brīža, kad nolēmu studēt poļu valodu un iet arvien dziļāk, neviena tikšanās nav nejauša, jo kaut kā es tomēr tajā grāmatnīcā iemaldījos. Divi no trim autoriem, kuri tajā vakarā uzstājās, man ir kļuvuši tuvi, tos esmu atdzejojusi. Tādā ziņā tā bija pat liktenīga tikšanās. Bija brīnišķīgi sākt ar to, ka es dzirdu, kā poļu auditorija viņus dzird un klausās," stāsta Ingmāra Balode. Viņa atzīst, ka Romana Honeta dzeju iemīlējusi 2000. gadu sākuma. Apmēram pēc 10 gadiem viņš bija Dzejas dienu viesis. Tagad iznācis krājums. "Atdzejas soļi, manuprāt, ir skaistākie, ja tos nesteidzina un neiztraucē. Grāmata pie mums ir nonākusi šobrīd. Cerams būs vēl. "ziema, maldi" varētu būt labs sākums," vērtē Ingmāra Balode. Krājumu viņa pati dēvē par atdzejotāja izlasi, atzīstot, ka ne vienmēr visi kāda autora darbi, kas ietverti vienā krājumā, ir atdzejojami. Latviski izdotajā krājumā iekļauti gandrīz visu viņa dzejas krājumu piemēri. "Visvairāk tomēr ir no laikā, kas mums tagad šķiet jau diezgan tāls, tās 90. gadu beigas, 2000. gadu sākums. Tur ir kaut kāda tīrība un trauslums," bilst Ingmāra Balode. Guntars Godiņš ir atdzejojis jau vairākas Haso Krulla grāmatas. Iepazīstinot ar jaunāko krājumu, viņš stāsta, ka tajā ir asociatīvā domāšana, daudz atsauksmju uz uz reālo dzīvi, atsauce arī uz atmodas laiku, viņš runā par to. Un atsauces uz igauņu vienu no filozofiem, dzejniekiem Jānu Kaplinski Kāpēc 86 dzejoļi? To jāprasa pašam autoram, bet grāmatā nekas nav iekodēts. Kad var ķerties pie atdzejošanas, ja tu pats esi dzejnieks? Guntars Godiņš: Es uzskatu, ka, jā. Var iemācīties kļūt arī par dzejnieku atdzejojot. Tomēr atdzeja, kā mēs redzam, latviešu valodā ir būtībā viens vārds - dzeja un atdzeja. Ir pārdzejošana, atkal atdzejošana. Tur vajadzīga arī dzejnieka atbrīvotība, nevis sastingums pret oriģinālu, respekts pret oriģinālu. Brīva attieksme pret to, lai varam katrā valodā atrast pareizo ceļu un to oriģinālu kā spogulī parādīt. Varbūt tas ir mazlietiņ greizs, bet būs labāks, nekā burtiski pārtulkojot. Ingmāra Balode: Man atdzejas drosmi, kā esmu jau teikusi, dod līdzšinējie atdzejojumi, tā atdzejas skola, kura ir bagātinājusi latviešu valodu, literatūru, domāšanu no pašiem literatūras un domāšanas pirmsākumiem pierakstītajās formās.  Man šķiet ārkārtīgi būtiski, ka šī atdzejas sērija tiek pieteikta. Tas iedod tādu vērienu, ka mums būs iespēja ieraudzīt kādas radošas redakcijas, šajā gadījumā "Punctum" Arta Ostupa vadībā veidotu pārskatu par mūsu kaimiņu, mūsu līdzcilvēku dzeju. Viena no skaistajām lietām, ja uz atdzeju skatos no lasītāja viedokļa, jo par laimi, atdzejā es vēl esmu arī lasītāja pusē, ir tā, ka tev atliek ļauties, paļauties, un tu vienmēr tiksi pārsteigts. No atdzejas nevar aiziet tukšām rokām.     

Iespējams, ka katrai saimniecei vai saimniekam ir sava bukstiņputras, gaļas sautējuma, pupu un zirņu zupas,  aukstās gaļas, aknu pastētes un karpas pagatavošanas recepte. Bet ja nav vai ir vēlme klasisko recepti dažādot, tad raidījumā Kā labāk dzīvot "Ladigs gastronomija" pavārs Ingmārs Ladigs atklāj nestandarta receptes labi zināmiem ēdieniem. Silts un gards ziemas ēdiens ir cepta karpa. Ingmārs Ladigs skaidro, ka karpu pārgriež no muguras puses, jo galvas pusē ir biezāka nekā pie astes, tā pārgriežot var vienmērīgi izklāt. Kārtīgi iztīra, izmazgā un var marinēt.  Marinēšanai viņš iesaka izmantot sildošās garšvielas - muskatriekstu, ingveru. Tā zivs iegūs ambiciozāku garšu. Protams, var izmantot arī dilles, kadiķogas, ķiplokus, etiķi vai citrona sulu. "Marinētai zivij ir kulinārā vērtība," atzīst Ingmārs Ladigs. Pirms cepšanas marinādi ar salveti nosusina. Karpai patīk cepties lielā tauku daudzumā. Tad būs garšīgāka garoziņa. Fileju pietiek cept uz parastās pannas, veselu zivi - jāliek cepeškrāsnī. Ja veselu zivi liek cpeškrāsnī, pildījumam var izmanto arī cukgaļas cauraudzi. Karpu var pagatavot arī tumšā alus mērcē. Karpas fileju apvārta miltos un apcep. Tad sagatavo mērci: apcep pannā sīpolus ar sviestu, ielej glāzi tumšā alus, pieliek karoti medus, citrona sulu, mazliet sinepes. Kad alus novārās, var arī pāris karotes saldo krējumu pievienot. Apcepto zivi liek mērcē un pasutina 5-10 minūtes. Domājot par Ziemassvētku laiku, un arī siltiem ziemas ēdieniem, aktuāli ir vārītie pelēki zirņi. Ingmārs Ladigs iesaka atstāt vārītos zirņus šķidrumā, kurā vārīja, jo bez šķidruma paliek daudz sausāki. Ja nejauši pārvāra zirņus, var taisīt kroketes vai kotletes. Mērcēšanai labāk izvēlēties aukstu ūdeni, pirms vārīšanas to nomazgāt, jo zirņiem patīk rūgt. Vārot var pievienot kādu garšsakni (seleriju, pastinaku, burkānu vai sīpolu), tas bagātinās garšu. Sāli šefpavārs iesaka likt beigās. Klasiski zirņiem pievieno apceptu cauraudzīti ar sīpoliem, ja uzturā nelieto gaļu, var sīpolu ievārījumu uzlikt.

Latvijas Sabiedriskā medija rīkotais diktāts latviešu valodā ir iespēja pārbaudīt savas zināšanas un kopīgi stiprināt latviešu valodas prasmes. Diktāta tekstu – dzejnieces un tulkotājas Ingmāras Balodes darbu “Vizinot vārdus” – lasa Latvijas Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms. Diktāta idejas autore, tulkotāja Māra Poļakova norāda, ka iniciatīva radusies, jo šogad oktobrī, kad svinējām Valsts valodas dienu, tradicionālais pasaules diktāts latviešu valodā nenotika. “Lai valodas kopšanas un stiprināšanas darbs nepaliktu nedarīts, Ukraiņu literatūras tulkošanas darbnīcā nolēmām Valsts svētku gaidās aicināt biedros Latvijas Radio 1 raidījumu “Kultūras Rondo”! Lai šī novembra stunda, ko veltīsim savas valodas stiprināšanai, ir mūsu dāvana Latvijai,” norāda Māra Poļakova. Portālā LSM.lv pieejams pilns Ingmāras Balodes teksts ar skaidrojumiem un valodas speciālistu komentāriem.   

Kad laiks paliek vēsāks, gribas tā pamatīgi "piesiet dūšu" ar kārtīgiem ēdieniem. Ar rudens ēdienu receptēm šefpavāri iepazīstina raidījumā Kā labāk dzīvot. Ciemos uzņēmuma "Gemoss" šefpavāre Ina Poliščenko un restorāna "Trīs sezonas" šefpavārs Ingmārs Ladigs. Un vispirms, runājot par sildošiem rudens ēdieniem, aicinām pagatavot ķirbi. Ingmārs Ladigs atzīst, ka ķirbi var izmantot visur, sākot no saldējuma, līdz zupai un marinējumiem. Sildošs ēdiens noteikti būs ķirbju zupa. Zupai labāk vispirms izcept krāsnī. Tālāk ķirbja mīkstumu sagatavo zupai, pievienojot sīpolu, garšvielas, kariju. Pievieno buljonu, saldo krējumu vai svaigo sieru. Pasniegt var ar grauzdiņiem, ķirbju sēklām. Ina Poliščenko atzīst, ka patīk ķirbi papildināt ar tomātu, selerijas sakni vai burkāniem pusi uz pusi. Lai garša būtu izteiksmīgāka.  Ingmārs Ladigs piedāvā karsto ķirbju dzērienu: 100 g marinēta vai cepta ķirbja, 200 ml piena, ap 50 g cidoniju sīrupa. Mazliet kanēli pievieno.  Ķirbju gabaliņus kopā ar cidoniju sīrupu un pienu liek virtuves procesorā, pievieno kanēli, sablendē un uzsilda līdz vārīšanas temperatūrai, lej glāzes un dzer karstu. Procesora vietā var izmantot katliņu un parasto blenderi. Savukārt Ina Poliščenko iesaka cept krāsnī ķirbi. Vispirms gan iemarinē ar timiānu, sāli, pipariem. Pasniedz ar riekstu mērci, kazas sieru. Sanāk restorāna līmeņa ēdiens. Savukārt Ingmārs Ladigs iesaka plānās šķēlēs sagriez bieti, ķirbi, selerijas sakni, izklāt pannā, pārkaisīt ar timiānu, pārliet ar olīveļļu. Cep 25 minūtes cep 200 grādos. Būs labi izcepušies, būs siltā piedeva. Abi pavāri arī iesaka: Auksto gaļu var un vajag vārīt! Lai arī sēņošanas laiks ir gandrīz beidzies, pavāri iesaka arī sēņu ēdienu receptes, un Ingmārs Ladigs atklāj, ka sēnēm pievieno arī sojas mērci. Vienkāršākā garša: apcep sviestā vai eļļā sīpolus, izņem no pannas un tad liek sacepties sēnes, pēc tam visu samaisa. Sēnes var gatavot salātos, zupās un cept arī sēņu karbonādes. Tāpat Ina Poliščenko  iesaka iegādāties „lielo šampinjonu” – portobello sēni, kurai ir izteiksmīga gaļas tekstūra. Tā var būt alternatīva gaļai burgeros. Var arī marinēt ar ķiplokiem, olīveļļa, sojas mērce, rozmarīns, timiāns. Tad strauji apcep uz grila vai pannā. Tā kā cepurīte ir salīdzoši liela, var labi arī pildīt ar spinātiem, sieru, arī ķirbi. Var arī izmantot gaļas konservus. Ātras pusdienas vai vakariņas ir gatavas!

157 máli eru á þingmálaskránni, rúmlega þriðjungur þeirra er endurfluttur - sumum hefur verið lítillega breytt. Viðbúið er að fæst þessara mála verði að lögum. Þingflokksformennirnir Ragnar Þór Ingólfsson Flokki fólksins og Ingibjörg Isaksen Framsóknarflokki ræddu um komandi þing og skrána.

Cik ass ēdiens patīk latviešiem? Un vai vērts savā ēdienkartē iekļaut arī asākus ēdienus? Par čilli un asiem ēdieniem diskutējam kopā ar dietoloģi Lolitu Neimani, aso piparu audzētāju un pārstrādātāju Ronaldu Kreili (dēvētu arī par Latvijas čilli krusttēvu) un pavāru Ingmāru Ladigu. Klausāmies arī ierakstu par to, cik populāri ir asi ēdieni Pāvilostā.

1. un 2. augustā Rīgā, VEF Kultūras pilī, notiek diasporas teātru festivāls „Dāvana Latvijai”. Divu dienu laikā skatītājiem iespēja noskatīties sešas latviešu diasporas izrādes, kas 2024. gada saietā „PLATS solis” nominētas Gada labākās izrādes balvai. Kultūras rondo saruna par diasporas teātru darbību. Izvaicājam festivāla rīkotāju Ingmāru Čaklo, teātra kritiķi Līgu Ulberti, kura darbojās arī ekspertu žūrijā. Ierakstā uzklausām Jaunā Stokholmas Latviešu amatierteātra aktieri Kasparu Ozoliņu. Viņš par Oskara lomu izrādē „SELAVI!” ieguvis gan žūrijas, gan skatītāju balvu - Labākais aktieris: Festivālā piedalās teātri no Lielbritānijas, Īrijas, Zviedrijas un Itālijas, piedāvājot skatītājiem gan latviešu, gan pasaules autoru darbus. Visas izvēlētās izrādes ir redzējusi, vērtējusi un analizējusi klātienē latviešu teātra profesionāļu ekspertu žūrija – teātra kritiķe Līga Ulberte, režisors un aktieris Juris Kalniņš, aktrise Karīna Tatarinova un režisors Elmārs Seņkovs. Diasporas teātru festivālā “Dāvana Latvijai” skatītājiem tiek piedāvātas izrādes, kuras eksperti novērtējuši visaugstāk un kuras ne tikai ieguvušas festivāla galvenās balvas, bet arī izpelnījušās skatītāju augstu atzinību. Festivāls notiek jau trešo gadu un ir kļuvis par neatņemamu notikumu gan Rīgas, gan diasporas teātru kultūras kalendārā – laikā, kad diasporas teātri ierodas Rīgā un nodod skatītāju vērtējumam savu labāko iepriekšējā gada veikumu.

Tradicionālais Līgo svētku mielasts ir vienkāršs. Tāpēc ne velti latvieši šo svētku tradīcijām klāt piepulcinājuši arī gaļas cepšanu un citus ēdienus. Raidījumā Kā labāk dzīvot šefpavāru padomi, ja ir vēlme padarīt svētku galdu vēl ēdieniem bagātāku. Iesaka restorāna "Trīs sezonas" šefpavārs Ingmārs Ladigs, kurš arī raidījuma Instagram un TikTok kontā rāda, kā pagatavot gaļu svētkiem. Ingmārs Ladigs stāsta arī kā gardi pagatavot zivi uz grila svētku vakarā, piemēram, savārā alu, citronu sulu un medu kopā, ko pārsmērē pāri zivij. Nevārītu šo maisījumu var izmantot arī gaļai kā marinādi. Savukārt lieliska uzkoda būs zemenes, kas pārkaisītas ar melnajiem pipariem. Sātīgs gardums būs sviestā vārīti jaunie kartupeļi. Ierakstā uzklausām cilvēku domas par to, ko tradicionāli liek  Līgo vakara un Jāņu dienas svētku galdā.

Kā zināms no bērnībā lasītām pasakām, tad zupu var izvārīt arī no cirvja kāta. Tomēr kā pagatavot garšīgu un veselīgu zupu? Raidījumā Kā labāk dzīvot to atklāj šefpavāre Ina Poliščenko un šefpavārs Ingmārs Ladigs. Pagatavošanas ziņā vienkāršākās zupas ir aukstā zupa vai frikadeļu zupa, vai kāda vistas buljona zupa ar makaroniem, kas garšo gan bērniem, gan pieaugušajiem.  Zupas pamatā tomēr ir buljons, īsts buljons. Ingmārs Ladigs rāda, kā gatavot buljonu no vistas kauliem, gan dzidro vistas buljonu, gan tumīgo. View this post on Instagram A post shared by kā labāk (@ka_labak) Ja ātri jāsagatavo zupa un nav mājās buljona, var apcept sviestā dārzeņus, tieši sviestā, jo sviests labi ievārās buljonā. Pielikt vēl makaronus un ātri paēst. Protams, pievienot daudz zaļumus. Var arī pielikt vārītu olu zupā. Ja svētdienas vakarā izvāra lielo zupas katlu visai nedēļai, to var sasaldēt porcijās, bet var arī visu katlu ielikt ledusskapī un četras piecas dienas zupu var baudīt. Silda tikai tik, cik apēdīs. Ja zupā neliek kartupeļus, tos var pasniegt atsevišķi, ceptus. "Visskumjāk ir gatavot zupas, kur ir daudz dārzeņu, kur ir gan ziedkāposti, gan tomāti, gan cukini, gan sīpols. Ilgi stāvot dārzeņi maina konsistenci. Labāk izvēlēties krēmzupu pagatavot. Klasiskais variants ir tomātu krēmzupa, kuru ledusskapī tur bez saldā krējuma," norāda Ingmārs Ladigs. Viņš iesaka tomātu zupai pievienot cūkgaļas cauraudzi, būs arī latviska garša. Ina Poliščenko atklāj, ka viņa nevāra klasiskas zupas, bet izmanto to, kas ir ledusskapī. Klasika ir kartupeļu biezzupa, kurā ir sīpols, apcepts cūkgaļas cauraudzis, kartupeļi, buljons vai ūdens. Kartupeļus novarā, sablendē, pievieno saldo krējumu, muskatriekstu.  Kartupeļu biezzupu var pasniegt arī ar kūpinātu lasi. Lai biezzupa nepārvērstos biezputrā, jaizvēlas pareizais kartupeļu daudzums attiecībā pret šķidrumu, uz litru šķidruma vajag apmērā 200 -250 gramus kartupeļu. Biezzupai jābūt saldā krējuma konsistencē. Ja ir lielāks katls kartupeļu biezzupas, saldo krējumu var pievienot katru reizi, kad silda attiecīgo porciju, būs garšīgāk un svaigāk. Klasiskā aukstā zupa - bietes, kefīrs, ola, zaļumi, vari pievienot vārītus kartupeļus. Ja rozā aukstā zupa ir apnikusi, var gatavot kefīru ar gurķiem, vai kefīru ar avokado.  

Zaļumi var garšot, var arī negaršot, bet savā ēdienkartē tos iekļaut derētu gan. Par veselīgiem un garšīgiem  salātiem, ko var pagatavot no zaļumiem, kā arī citiem ēdieniem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Kurus zaļumus un kā pagatavotus celt galdā pavasarī, stāsta uzņēmuma "Gemoss" šefpavāre Ina Poliščenko un restorāna "Trīs sezonas" šefpavārs Ingmārs Ladigs. Ina Poliščenko atklāj, ka viņas pirmie pavasara zaļumi ir laksis, kam ir intensīva garša. Ingmārs Ladigs iesaka ēdamās nezāles - gārsu, nātri, pienenes. Ja nepatīk pieneņu rūgtums, tās var pamērcēt pamērcēt sālsūdeni, var savienot ar augļiem – ar bumbieriem un āboliem, var pievienot ceptus grauzdiņus.  Nātres ir labi pielīdzināmas spinātiem, labi garšos ar kartupeļiem, olu, var pievienot kotletēm. Daudzums – cik prasās. Pirms pievienot ēdienam, nātres aplej ar karstu ūdeni vai nedaudz pavāra. Ingmārs Ladigs piedāvā nātru zupas recepti Katlā apcep sīpolu, pieliek vārīties kartupeli, pieliek garšaugus, kar patīk, un beigās kārtīgu riekšavu nātres. Visu sablendē. Pasniedz ar saldo krējumu vai citu, ko vēlies.  Ina Poliščenko iesaka gatavot kā skābeņu zupu, tikai samaina skābenes pret nātrēm. Dilles – „universālais kareivis”, ko var likt mērcēs, zupās, izmantot kā piedevu, vai ēst tāpat. Ingmārs Ladigs piedāvā svaiga biezpiena salātus Biezpienu sajauc ar redīsiem, kātu seleriju, lociņiem, dillēm, svaigu gurķi un samaisa ar rapšu vai olīveļļu.  Var izmantot arī pierasto krējumu, bet eļļa iedos citu garšu. Ina Poliščenko iesaka: siļķe, biezpiens, vārīti kartupeļi, sasmalcinātas dilles samaisa ar mārrutkiem, nedaudz sāli un pipariem un eļļas un sajauc ar vārītajiem kartupeļiem. Aukstā zupa Visas zāles un ēdamās nezāles var arī iemaisīt kefīrā un paniņās, pagatavojot auksto zupu. Neparastāka aukstās zupas recepte – daudz zaļumu, gurķis, kefīrs un pievienoti grauzdēti valrieksti. Protams, arī lociņi ir pavasara vēstnesis. Ingmārs Ladigs atzīst, ka dārzeņi ir liesi, bet piemēram, spināti labi garšos, ja nedaudz pakarsēsim sviestā, kam pievienots ķiploks. Tas dos vairāk sāta un arī papildus garšas sajūtu, jo dārzeņiem trūkst taukvielu, bet mums reizēm garšo tāds "dūšīgs" ēdiens. Garšas recepte ar spinātiem Uz pannas izkausē apmēram 50 g sviesta, pievieno paciņu spinātu, kas ir ap 120 gramu, divas ķiploka daiviņas, šķipsniņa sāls. Sviestu uzvāra un zaļumus tikai iemaisa un uzreiz liek uz šķīvja. Ina Poliščenko piedāvā zaļumus integrēt putrās, risoto vai sautējumos. Veselīgais smūtijs Mandeļu pienam pievieno čia sēkliņas, saldētas ogas vai kādu ogu biezeni, kārtīgu sauju ar spinātiem, piparmētras, baziliku. Spināti jāēd, tur daudz dzelzs! Puravi gan nav pirmie pavasara zaļumi, bet klausītāju aicināti, pavāri atgādina arī puravu zupas recepti, kuras sastāvā ir puravs, baltvīns, saldais krējums, nedaudz kartupeļi. Puravus apcep sviestā, pievieno baltvīnu, mazliet kartupeļus, saldo krējumu, muskatriekstu. Visu sablendē.  Būtībā tā ir tā pati sīpolu zupa, tikai puravam ir maigāka garša.  

Ekoloģisko trilleri "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem" pēc Nobela prēmijas laureātes Olgas Tokarčukas romāna Dailes teātrī iestudējusi starptautiska komanda – ar dažiem no viņiem sarunas Kultūras rondo. Bleika dzeja, kuru tulko policijas IT speciālists un pa vakariem lasa savai bijušajai skolotājai, kura risina krustvārdu mīklas un nodarbojas ar astroloģiju, bet visvairāk viņu uztrauc nogalināšana tikai prieka pēc. Medības. Viņa mēģina par to visu stāstīt policijai, bet tur nevienu neinteresē ne astroloģiskie apsvērumi, ne stirnu dvēseles… Dailes teātra izrādes nosaukumā Bleika dzejas rinda „Dzen savu arklu pār mirušo kauliem”. Romāna autore – poļu rakstniece Olga Tokarčuka, Nobela prēmijas laureāte. Romāns tulkots latviešu valodā un izdots grāmatā, no poļu valodas to tulkojusi Ingmāra Balode. Kultūras rondo ieskats izrādē kopā ar režisori Oli Malofāni, scenogrāfu Germanu Ermiču, aktieri Artūru Krūzkopu un aktrisi, galvenās lomas – Janīnas Dušejko – atveidotāju Čulpanu Hamatovu. Bet varbūt stāsts nemaz nav par ekoloģiju, bet daudz plašāks – par ļaunumu, vai tas vienmēr tiek sodīts, un kuram ir tiesības to darīt. Sarunas par izrādi mijās ar pašu izrādi. Pirms izrādes saruna ar Sīrijā dzimušo Nīderlandes režisori Oli Malfāni, kuru var pazīt pēc puķes matos. Viņa studējusi arī ģermānistiku, tāpēc saruna notiek vāciski, uz skatuves turpinoties skaņas mēģinājumam. Ar ļoti satrauktu un steidzīgu Čulpanu Hamatovu, kurai Janīnas loma, viņai visu laiku jābūt uz skatuves un ir ļoti daudz teksta. Tad 1. cēliens, pēc kura tiekos ar aktieri Artūru Krūzkopu, bet pēc izrādes sēžam uz skatuves kopā ar scenogrāfu Germanu Ermiču, kuram šī ir pirmā pieredze teātrī. Raidījumā skan arī fragments no sarunas ar Ingmāru Balodi, kas izskanēja raidījumā Radio mazā lasītava.  

Šoreiz par pārtikas grupu, kurai vajadzētu aizņemt, kā minimums, pusi no tā, ko liekam uz pusdienu šķīvja. Par dārzeņu izvēli un pagatavošanu runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta uzņēmuma "Gemoss" šefpavāre Ina Poliščenko, restorāna "Trīs sezonas" šefpavārs Ingmārs Ladigs un sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore. Ingmārs Ladigs atzīst, ka dārzeņus vēlams ēst maksimāli svaigus. Ir klāt pavasaris un tirgū var atrast arī jau pirmos zaļumus.  Ina Poliščenko piekrīt, ka jāpalielina dārzeņu īpatsvars uzturā. Šobrīd arī veikalos daudz plašāk ir pieejami fenheļi, topinambūri, kas kādreiz šķita eksotiski. Liene Sondore norāda, ka viņas lielākā sāpe, ka saknes un dārzeņus cilvēki ēd maz. Mudina mizot un vecākiem piedāvāt bērniem dažādus dārzeņus, kā arī taisīt biezeņus. Viņa min, ka jaunieši nezina, ka bieti var izcept krāsnī. "Bērni ēd dārzeņus un jaunieši ēd dārzeņus, ja mēs kā pieaugušie gatavojam tos mājās un izvēlamies to darīt biežāk nekā reizi nedēļā," atzīst Liene Sondore. Ina Poliščenko ceļ godā kartupeli, ko var vārīt, sautēt, cept dažādos veidos, kā arī pagatavot pankūkas. "Kartupelis ir lielākais spēlētājs un tad parādās blakus jau iepazītie dārzeņi, kas man ir absolūts favorīts - pastinaks, man garšo ļoti. Daudziem šī sakne ir jaunums. Patīkama saldena garša. Mans pēdējais atklājums, ir jāceļ galdā visi "vecie dārzeņi", latviešu klasika. Mans pēdējā laika atklājums ir kālis, ko bērnībā grauzu kā saldumu. Tagad recepte, ko aizguvu no savas krustmātes, kālis ar ķirbi, nedaudz kausētu sieru, un tik garšīgs biezenis sanāk,'' atklāj Ina Poliščenko. Viņa iesaka dārzeņus, pirms likt zupā vai sautējumā, apcept cepeškrāsnī. Var pievienot dažādas garšvielas. Tad tikai katlā, pielej buljonu un izvāra zupu. Nav jāstāv pie katla. "Viena no iespējām, kā dabūt iekšā dārzeņus, piemeklēt savu mērci, ar kuru kopā garšos dārzeņi. Nav noslēpums, ka ir jāpiestrādā, lai dārzeņi būtu garšīgi un cilvēkiem garšotu," atzīst Ingmārs Ladigs.  Klasiska mērce ir bazilika pesto mērce. Liene Sondore gan norāda, ka bērniem var nepatikt mērces pie dārzeņiem. Ina Poliščenko miksē dārzeņus ar graudaugiem, daudz arī izmanto desertu gatavošanai. "Fenhelis – jaunais „superfūds”, kura garšu daudzi noraksta – interesanti, jo īsti nezina, kā gatavot," piebilst Ingmārs Ladigs.  

Vilma får ett nödrop från den flygande resväskan. Hon måste rädda sin vän! Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 7 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Hängmatta – Heaŋgámáhtta Varm – Liekkas Geting – Vievssis Regnkappa – Arvejáhkka Hink- Skállu Fara – Várra (áitta) Om serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniMedverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

Pojken Nico är i knipa. Han har spillt målarfärg på sin familjs viktiga matta, och behöver Vilmas hjälp. Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 6 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Blåbärssoppa – Sarretmálli Matta – Máhtta Familj – Bearaš Fläck – Dielku Tält – Tealta Minne – Muitu Om serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniOm den romska familjemattanMattan i det här avsnittet är gammal, över 100 år, och har varit i Nicos romska familj i generationer. Mattan har mycket historia, och har varit med om en hel del. Mitt på mattan är det en bild på en familj som åker i en hästvagn mellan två byar. Romer har historiskt sett varit verksamma inom handel av bland annat mattor, grytor samt knivar. Under den kalla årstiden var mattor viktiga för att hålla värmen när romerna reste runt i världen. Romer är en av Sveriges fem nationella minoriteter och romani är ett nationellt minoritetsspråk.Medverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

Ett gäng fåglar äter upp Saras bär. Kan Vilma laga Golem-statyn som ska skydda bärbuskarna? Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 5 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Tuschpenna – Tuššapeanna Koltrast – Čáhppesrásttásat Vinbärsbuske - Jieretmuorjerissit Staty – Bázzi Skriva – Čállit Jaga bort – Baldit eretOm serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniOm GolemI det här avsnittet måste Vilma laga en Golem, en varelse ur den judiska folktron. En Golem är en människoliknande figur som någon har skapat av jord och lera, och väckt till liv med hjälp av magi. Syftet är ofta att Golem ska hjälpa till med något, eller skydda något. Man väcker en Golem till liv med hjälp av kraftfulla ord, till exempel på språket jiddisch. Jiddisch är ett av Sveriges fem nationella minoritetsspråk.Medverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

Vilma får ett nytt uppdrag! Vindmannen långt upp i norr behöver hjälp med en storm. Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 4 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Spela kort – Spellat goarttaidBråttom – HoahppuStorm – StorbmaVindmannen – BieggolmmáiFjäll – Várri (duottar = kalfjäll)Spade – GoaivuOm serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniOm VindmannenI det här avsnittet hjälper Vilma vindmannen, en vädergud från den samiska kulturen. Vindmannen är ett naturväsen som styr över vädret i fjällen – över vinden och regnet och snön. Vindmannen befaller vindarna och ordnar storm. Han skyfflar in och ut vindar ur en håla långt uppe i fjällen. Med sin spade skyfflar han sedan undan vindarna när stormen är över. På samiska kallas Vindmannen för Biegg´olmmai. Samiska är ett av Sveriges fem nationella minoritetsspråk.Medverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

Vilma och resväskan flyger till Tornedalen. Där träffar de på en vild och hungrig vattenorm. Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 3 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Moster – MuoŧŧáSkotta snö – Hoigat muohttagaHemlis, hemlighet – ČiegusvuohtaSjö – JávriKallt – GalmmasVattenorm – ČáhccegearpmašHungrig – NealggisOm serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniOm VattenormenI det här avsnittet träffar Vilma på en vattenorm, som är ett mytologiskt väsen från den tornedalska kulturen. Den är stor och bor nere i vattnet i till exempel en sjö eller en älv. Vattenormen kan göra så att man inte vågar fiska vid vattnet där den håller till. Vattenormen kallas Vesikäärme på meänkieli. Meänkieli är ett av Sveriges fem nationella minoritetsspråk.Medverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

Vilmas resväska kan flyga! På sitt första äventyr får Vilma hjälpa en ilsken bastutomte. Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 2 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Papperslapp – BáberbihttáFlyga – GiridtStuga – BartaBastutomte – SávdnjenigáArg – SuhttanMantel – MantelOm serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniOm BastutomtenI det här avsnittet träffar Vilma på en bastutomte, som är en är en mytisk varelse i finsk folktro. Bastutomten bor i bastun och har koll på att allt går rätt till där. Den finska bastutomten beskrivs ofta som en liten, gammal man med långt skägg. Han är bastuns beskyddare och ser till att alla som använder bastun respekterar den och håller den ren. Ibland lämnar man små gåvor till bastutomten, som mjölk eller bröd, för att visa sin uppskattning. Att bada bastu är en viktig del av livet även för många sverigefinnar, som är en nationell minoritet i Sverige.Medverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

Vilma hittar en gammal resväska på moster Anjas vind. Väskan ger Vilma ett hemligt uppdrag! Ett tvåspråkigt ljudäventyr på svenska, blandat med nordsamiska. Del 1 av 7. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ord till avsnittet:Resväska – mátkekoaffarGömställe – čiehkádanbáikiSmyga – NjáhkatPlättar – bánnogáhkutUppdrag – Bargu (bargogohččun)Äventyr – FearánOm serien och Randiga sagorI serien ”Den flygande resväskan” får vi följa med när 8-åriga Vilma möter människor och mytiska varelser med kopplingar till svenska minoriteter.Språksagan ingår i projektet ”Randiga sagor” och passar från ca 5-6 år och uppåt. Lyssna gärna tillsammans och prata om berättelsen, och orden ni hör.Alla avsnitt finns på samiska, finska, romani, jiddisch och meänkieli – blandat med svenska.Till serien på finskaTill serien på samiskaTill serien på meänkieliTill serien på jiddischTill serien på romaniMedverkande:Text och ljud: Tuomas OjalaUppläsare: Ingá-Máiiá BlindMusik: Mikko PaavolaProducent: ViviAnn LabbaTeknik och slutmix: Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Cecilia HeikkiläÖversättare: Ole Isak Mienna

6. martā aizsākas triju dienu grāmatniecības slavinājuma maratons, jo šovakar tiks pasniegtas balvas ikgadējā grāmatu mākslas konkursā „Zelta ābele”, bet jau no rīt, 7. martā, sāksies Rīgas grāmatu svētki, kas ilgs līdz pat sestdienai. Vienlaikus priecājoties par to, ka grāmatniecība ir atgriezusies pirmspandēmijas līmenī, svarīgi ir saprast, kādas ir izdevēju, tulkotāju un mākslinieku šī brīža prioritātes. Kā literatūra pārvar valodas un kultūras robežas. Un kā mainās latviešu valodas nozīme un vērtība. Kultūras rondo studijā izvaicājam tulkotājas Intu Geili-Sīpolnieci un Ingmāru Balodi, ka arī izdevniecības "Jānis Roze" izpilddirektori Renāti Punku, kura ir arī Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja. Grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2024" apbalvošanas ceremonijā, kas notiks 6. martā, balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā saņems tulkotāja un izdevēja Inta Geile no izdevniecības “Omnia Mea”.

Vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kas un kā piešķir uzturēšanās atļaujas, un kas notiek, ja tās nepagarina? Par legālo un nelegālo migrāciju Latvijā runājam raidījumā Krustpunktā. Diskutē Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (janā Vienotība) un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs Ingmārs Līdaka (Apvienotais saraksts). Migrācijas jautājumi neapšaubāmi šobrīd ir Rietumu politikas uzmanības fokusā, un tie nosaka politisko dienaskārtību Eiropā. Austrija, Itālija, Nīderlande, tikko Vācija. Ievēlētas tiek tās partijas, kas sola stingrāk vērsties pret migrācijas politiku un īpaši strikti rīkoties ar tiem, kas valstī uzturas nelegāli. Mēs arī daudz dzirdam par tūkstošiem izraidīto Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī mūsu kontinentā deportācijas procesi kļūst par biežāku realitāti. Latvijā mūsu nabadzības dēļ migrācija nav bijusi galvenā problēma. Bet arī mēs Latvijas Radio saņemam arvien vairāk jautājumu par to, kāda ir situācija šeit, vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kā piešķirtās uzturēšanās atļaujas, kas notiek, ja tās nepagarina? Dīvaini pārtikas piegādātāji, pazuduši studenti, kas ieradušies mācīties... To jautājumu rodas arvien vairāk. Kāda tad ir patiesā aina, ja mēs runājam par migrantiem un par mūsu politiku? 

Vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kas un kā piešķir uzturēšanās atļaujas, un kas notiek, ja tās nepagarina? Par legālo un nelegālo migrāciju Latvijā runājam raidījumā Krustpunktā. Diskutē Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (janā Vienotība) un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs Ingmārs Līdaka (Apvienotais saraksts). Migrācijas jautājumi neapšaubāmi šobrīd ir Rietumu politikas uzmanības fokusā, un tie nosaka politisko dienaskārtību Eiropā. Austrija, Itālija, Nīderlande, tikko Vācija. Ievēlētas tiek tās partijas, kas sola stingrāk vērsties pret migrācijas politiku un īpaši strikti rīkoties ar tiem, kas valstī uzturas nelegāli. Mēs arī daudz dzirdam par tūkstošiem izraidīto Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī mūsu kontinentā deportācijas procesi kļūst par biežāku realitāti. Latvijā mūsu nabadzības dēļ migrācija nav bijusi galvenā problēma. Bet arī mēs Latvijas Radio saņemam arvien vairāk jautājumu par to, kāda ir situācija šeit, vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kā piešķirtās uzturēšanās atļaujas, kas notiek, ja tās nepagarina? Dīvaini pārtikas piegādātāji, pazuduši studenti, kas ieradušies mācīties... To jautājumu rodas arvien vairāk. Kāda tad ir patiesā aina, ja mēs runājam par migrantiem un par mūsu politiku? 

Apaļi un kantaini, lielāki un mazāki, melni, balti, pelēki un vēl kādās tik krāsās veikalos nopērkami aerogrili. Vieni lietotāji ir sajūsmā, citi saka, ka tikai modes lieta un garšīgu maltīti ar šo nepagatavosi. Kuriem taisnība? Spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro un analizē uzņēmuma "Gemoss" šefpavāre Ina Poliščenko, šefpavārs Ingmārs Ladigs un uztura speciāliste Liene Sondore. Ina Poliščenko atzīst, ka mainās tendences ēdienu gatavošanā. Tiek darīts viss, lai atvieglotu darbu virtuvē un cilvēki ēstu veselīgāk. "Šī iekārta ļauj neizmantot taukvielas, gatavojam visu ar karstā gaisa palīdzību. Tas ir veselīgi, ātri, garšīgi un ietaupām savu laiku virtuvē," norāda Ina Poliščenko. Un piebilst, ka aerogrils ir pēdējā laika trends. Ingmārs Ladigs uzskata aerogrilus par risinājumu steidzīgiem cilvēkiem, mājsaimniecības produktu. Savā laikā bija mikroviļņu krāsnis, ar aerogrilu ir līdzīgi. Viņš mudina arī kritiski palūkoties, kāds materiāls izmantots pašam grilam. Viņš pats labāk izvēlas pamatīgu čuguna pannu, daudz sviesta un garšīgu ēdienu. "Tas ir viens no rīkiem, kā varam mājās gatavot," norāda Liene Sondore un piebilst, ka viņai ir interesanti saprast, kāpēc šis rīks šobrīd ir modē. "Labā lieta ir tā, ka cilvēki, iespējams, sāk vairāk mājās gatavot. Sliktā lieta – paņem no paciņas „friškas” un uzcep." "Mūsdienu cilvēks daudzus gadus radināts pie tā, ka vajag ātri un fiksi. Žēl, ka reizēm cilvēks aiziet no mājās gatavota ēdiena čuguna katlā. Jā, tas ir ilgāk, ir jāmeklē sezonas saknes un pārējais, un vēl jāmizo. Mums gribas ātri un lai ir interesanti. Visi, kuri ir pieraduši ēst fritētos ēdienus, viņiem šis ir kā apsolījums – hei, tas būs veselīgi, ātri un bez taukiem. Bet vai vienmēr jābaidās no taukiem, zinot to, ka tauki ir arī labi," turpina Liene Sondore. "Ko man saka cilvēki? Ko jūs man stāstāt par kaut kādu katlu, pannu, kaut kādu sautējumu. Šite - es ielieku, saprogrammēju savu katlu kopā ar telefonu. Iedomājieties - katlu ar telefonu! Un tad vēl - es strādāju otrā stāvā un man no virtuves atnāk signāls, ka pēc desmit minūtēm tā vistiņa būs gatava. Es ikdienā daudz gatavoju un studentus mācu, es tomēr mācu pa vecai modei ar pannu, katliņu un tev jāpastāv blakus. Jauniem, aktīviem, moderniem tas ir apsolījums." Viņa arī neiesaka šādus aparātus dāvināt senioriem, kuriem vajadzētu domāt par drošību. Tie būtu noderīgi cilvēkam, kurš ir jau izaudzis ar domu, ka vajag ātri, varbūt arī veselīgi. "Galvenais, lai cilvēki uzdrošinās gatavot, tomēr savs un mājās sagatavots ēdiens, kaut vai aerogrilā, tomēr ir savējais. Uzskatu, ka tie ir lieli svētki, kad ģimene apsēžas pie galda, paēd nesteidzīgi pusdienas, brokastis, vakariņas. Tad, man liekas, dzīve ir izdevusies," vērtē Ingmārs Ladigs. Viņš gan piebilst, ka pašu kartupelīši, kas sacepti krāsnī, pārlieti ar pienu, ķiploku un kaut kādu zaļumu klāt neatpaliks no frī kartupeļiem. Arī aerogrilā var pagatavot šādu kartupeļus, tikai jāieliek silikona formiņa vai pergamenta papīra groziņš.

Yfir hundrað mál eru á þingmálalista ríkisstjórnar Samfylkingar, Viðreisnar og Flokks fólksins sem kynntur var í dag. Lögum um strandveiðar og veiðigjöld verður breytt, herða á eftirlit með skammtímaleigu húsnæðis, stofna sérstakan sjóð sem fer með hlutdeildarlán, og innleiða bókun þrjátíu og fimm við EES-samninginn að fullu. Það bar til tíðinda suður í Ameríku í síðustu viku, að forsetastóllinn í Níkaragva var tvöfaldaður, í samræmi við nýsamþykktar „umbætur" á stjórnarskrá landsins. Sú sem áður var forsetafrú og varaforseti forsetans Daníels Ortega, Rosario Murillo, er nú með- eða sam-forseti hans. Saman eru þau alvaldir leiðtogar Níkaragva, því stjórnarskrárbreytingarnar fela þeim alla valdatauma í hendur.

Ingmārs Freimanis savas sajūtas par pasauli vārdos noformulējis nesen iznākušajā pirmajā dzejas krājumā "Sirds un mute", savukārt vērojumus un spriedumus par pasauli – interneta žurnāla „Satori” rakstos. Dzejā un publicistikā paustais ir sagatavojis augsni garai Radio sarunai.

Ingram Micro (INGM) serves Big Tech companies like Nvidia (NVDA), Microsoft (MSFT), and Apple (AAPL) among others. CFO Michael Zilis joins Diane King Hall live at the NYSE set to discuss how the company evolved as it returns to the public markets. He also looks ahead to the "rising tide" of technology and how Ingram Micro adjusts to a "pervasive" cybersecurity environment. ======== Schwab Network ======== Empowering every investor and trader, every market day. Subscribe to the Market Minute newsletter - https://schwabnetwork.com/subscribe Download the iOS app - https://apps.apple.com/us/app/schwab-network/id1460719185 Download the Amazon Fire Tv App - https://www.amazon.com/TD-Ameritrade-Network/dp/B07KRD76C7 Watch on Sling - https://watch.sling.com/1/asset/191928615bd8d47686f94682aefaa007/watch Watch on Vizio - https://www.vizio.com/en/watchfreeplus-explore Watch on DistroTV - https://www.distro.tv/live/schwab-network/ Follow us on X – https://twitter.com/schwabnetwork Follow us on Facebook – https://www.facebook.com/schwabnetwork Follow us on LinkedIn - https://www.linkedin.com/company/schwab-network/ About Schwab Network - https://schwabnetwork.com/about

Spegillinn rýndi í þingmálaskránna nýju og skoðaði hvað ráðherrar ríkisstjórnarinnar ætla að setja á dagskrá í vetur. Á skránni eru 217 mál. Þetta eru frumvörp, tillögur og skýrslur. Sum eru endurflutt, önnur eru ný af nálinni. Fjármálaráðherra er með flest, forsætisráðherra fæst. Og það er ekki þannig að þetta séu málin sem ríkisstjórnarflokkarnir eru sammála um. Við segjum frá nýrri rannsókn sem hrekur þær staðhæfingar að Íslendingar og íbúar á meginlandi Evrópu hafi látist af völdum gosmóðu eftir Skaftárelda.

Nesen latviski iznācis poļu rakstnieces, Bukera un Nobela prēmijas literatūrā ieguvējas Olgas Tokarčukas romāns “Stum savu arklu pār mirušo kauliem”. Šī darba tulkotāja Ingmāra Balode nupat atgriezusies no Klockas Polijā, kur notika tikšanās ar rakstnieci, kā arī viņas darbu tulkotāju saiets. Raidījumā pārrunājam tēmas, kas skartas Olgas Tokarčukas darbos un esejās.  Olga Tokarčuka ir viena no pasaulē visvairāk tulkotajām mūsdienu poļu rakstniecēm, 2018. gadā saņēmusi Bukera prēmiju, gadu vēlāk – Nobela prēmiju literatūrā. Olga Navoja Tokarčuka rakstīt sāka deviņdesmitajos, viņa ir arī starptautiski uzklausīta publiciste un aktīviste. Latviski gan Olgas Tokarčukas darbi sākuši iznākt pavisam nesen, un to tulkotāja ir Ingmāra Balode. Grāmatnīcās latviski šobrīd var meklēt Tokarčukas 2009. gadā tapušo romānu “Stum savu arklu pār mirušo kauliem”, šī darba dramatizējums ir arī Dailes teātra nākamās sezonas plānos. Taču tulkotāja Ingmāra Balode uz interviju Radio atnāk, nesot jaunākā Olgas Tokarčukas darba latviskojuma signāleksemplāru, tā ir sadarbībā ar mākslinieci Joannu Konceho bērniem tapusī grāmata “Pazudusī dvēsele”. Visas Olgas Tokarčukas grāmatas kaut kādā ziņā ir saistītas ar laika vērojumu. “Skrējējos” laiks tiek paātrināts, “Stum savu arklu pār mirušo kauliem” – palēnināts. Olga Tokarčuka 2019. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā. Viņas lekcija, saņemot Nobela prēmiju, joprojām pieejama internetā, rakstniece runā poliski, gandrīz stundu. Nobela lekcijā izskan tēzes, kas labi noder mūsu sarunā. Viens no lekcijas apgalvojumiem arī lieliski paskaidro kāpēc  cīņa par katru tulkojuma vārdu ir  jēgpilna. Olgas Tokarčukas Nobela lekcijas "Vērīgais vēstītajs" tulkojums atrodams interneta žurnāla „Satori” arhīvā. Rakstniece turpina, aizstāvot un vienlaikus problematizējot vēstījumu pirmajā personā. “Domāju, ka pirmās personas vēstījums ir ļoti raksturīgs arī mūsdienu perspektīvai, kur indivīds pilda subjektīva pasaules centra lomu. Rietumu civilizācija lielā mērā ir balstīta tieši šajā "es" atklāšanā, un tā ir viena no būtiskākajām realitātes mērvienībām.” Tas, kas pārsteidz, lasot šo Olgas Tokarčukas lekciju. Tā tapa 2019. gadā, un  rakstniece tajā  runā par vēstījumu sadalīšanos, sazarošanos  savstarpēji izslēdzošos viedokļos. Taču tikai pāris gadus vēlāk, pandēmijas laikā, viens no situācijas raksturošanai atbilstīgākajiem vārdiem bija dzīvošana „burbuļos”. Rakstniece runā arī par to, kā seriāli, internets ietekmē mūsu attieksmi pret laiku, un brīdina, ka pienāks laiks, kad “cilvēki varēs apmainīties ar informāciju apejot stāstnieku kā personu”. Manuprāt, šis laiks ir pienācis tieši tagad, līdz ar mākslīgā intelekta aizvien ikdienišķāku pielietojumu. Kas ir pretstats minētajām parādībām? Un te mēs atkal nonākam pie “vērīgā vēstītāja”, kāda ir rakstniece pati un arī romāna “Stum savu arklu pār mirušo kauliem” galvenā varone. Literatūra savā ziņā ir bēgšana no realitātes. Un arī savas Nobela lekcijas noslēgumā Olga Tokarčuka  runā par to, kā līdzi jušanas spēju notikumiem ir izmainījusi ziņu gūzma. Citāts: “Pieredzot notiekošo ekrānu rūtīs, caur aplikācijām, mēs to uztveram kā nereālu, tālu, divdimensionālu un savādi nekonkrētu, lai arī piekļūt jebkādai konkrētai informācijai ir pat mulsinoši viegli. "Kaut kur" jau "kaut kādu laiku" notiek "kaut kāds" karš. Informācijas gūzmā atsevišķi vēstījumi zaudē kontūras, izplūst mūsu atmiņās un kļūst nereāli, zūd. Vardarbības, stulbuma, nežēlības, naida runas ziņu plūdus izmisīgi cenšas atsvērt dažādas "labās ziņas", bet tās nav spējīgas izgaisināt aizvien pamanāmāko iespaidu, ko grūti pat verbalizēt, – ar pasauli kaut kas nav, kā nākas. Šī sajūta, kas agrāk bija rezervēta vien neirotiskiem dzejniekiem, tagad pārvēršas par nepaskaidrota, no malu malām plūstoša nemiera epidēmiju.”

Floriste, IT speciālists, aviācijas un kosmosa inženierijas studente - tie ir tikai daži no Birmingemas mazā teātra aktieriem. Ar amatierteātra pārstāvjiem, kuri ar saviem iestudējumiem piedalās arī dažādos festivālos Apvienotajā Karalistē un rūpējas jaunu tradīciju rašanos diasporas amatierteātru kustībā Eiropā, tiekamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. "Birmingemas Mazais teātris ir sabiedriska organizācija, kas dibināta 2018.gadā, un kopš tā brīža teātra mērķi ir augstvērtīgi sasniegumi un katra dalībnieka personiskā izaugsme, izrādes spēlējot gan latviski, gan angliski." Tā par Birmingemas Mazo teātri, lasām viņu mājas lapā. Sarunājas Birmingemas Mazā teātra dvēseles un kurbulētāji: direktore Dace Čaklā, teātra režisors, Latviešu kultūras centra Birmingemā vadītājs Ingmārs Čaklais, aktrise un vairāku projektu koordinatore Elza Umure, aktrise Katrīna Tamisāre, kas teātrim pievienojusies no Zviedrijas un uz mēģinājumiem brauc no Stokholmas, un teātra režisore un aktrise Dināra Klepere.

Nalle, lillasyster och mamma ska handla mat. Det är lätt att hitta allt på listan men var har mamma tagit vägen? Hör en saga på svenska blandat med nordsamiska. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ordlista till avsnittet - på svenska och nordsamiska:Affär – GávpiPannkakor – BánnogáhkutInköpslista – GávppašanlisttuLeta – OhcatKassan – KassaAvsnittet "Nalle handlar" är ett exempel på hur sagorna låter, och samma saga finns i fem olika språkversioner.Om serien - samma saga på flera språkRandiga sagor är tvåspråkiga berättelser för barn från 3 år och deras vuxna.Sagorna om Nalle finns på finska, samiska, meänkieli, romani och jiddisch - blandat med svenska.Programmen är roliga för alla att lyssna på, oavsett om man kan några ord på något av språken, eller enbart svenska.Fler sagor om Nalle på samiska hittar du genom att söka på "Randiga sagor" och nordsamiska/sydsamiska/lulesamiska. Sagorna finns på flera dialekter.Medverkande i detta avsnittText: Kristina PérezÖversättning: Ole Isak Mienna (nordsamiska)Uppläsare: Sara Nutti (nordsamiska)Musik: Micaela GustafssonSång: Micaela Gustafsson och Ingá-Máiia BlindLjudläggning: Tuomas OjalaTeknik: Helena Sydberg HinrichsenProducent: Ole Isak MiennaIllustration: Lotta Geffenblad

Pastaiga vai citas vieglas aktivitātes, iespējams, šādas varētu būt domas 26. decembra rītā. Bet var arī padomāt par pašu gatavotu maltīti. Kāds pārmetīs - atkal būs jāēd. Kāpēc ne - pāris stundu eksperimenti virtuvē un varbūt taps kaut kas, līdz šim vēl neizgaršots. Lai rosinātu kulinārās fantāzijas lidojumu, raidījums Kā labāk dzīvot viesos aicinājis pavārus. Padomus sniedz "Pavāru mājas" šefpavārs Ēriks Dreibants, "Gastronome" šefpavārs Ingmārs Ladigs un ceptuves "Čau" īpašnieks un pavārs Kaspars Alksnis. Un ja nenoderēs šajos svētkos, varēs izmēģināt citās brīvdienās. Ieteikumi no profesionāļiem arī par to, kādu pannu ņemt līdzi mežā.    

Við ræðum hér á eftir við Margréti Lilju Guðmundsdóttur þekkingarstjóra hjá Planet youth um skjátíma og nauðsyn þess að setja á stafrænan útivistartíma á börn og ungmenni, jafnvel fullorðna. En eins og aðrar rammar sem foreldrar og skólar og samfélagið hafa komið upp tekur ákveðinn tíma að ná lendingu og finna út úr þessu, en tæknihraðinn er slíkur að það er nú ærið tilefni til að bregðast hratt við. Við endurflytjum efni frá því síðasta vetur hér í Samfélaginu. Kristbjörg Gunnarsdóttir og Kristbjörg Pálsdóttir eru báðar heyrnarfræðingar og leiða okkur í gegnum nokkrar upptökur sem leyfa hlustendum að heyra hvernig mismunandi heyrnarskerðingar hljóma. Málfarsmínúta er á sínum stað og ruslarabb Svo fáum við að heyra aftur pistil frá Ester Rut Unnsteinsdóttur spendýravistfræðingi en þar sagði hún okkur athyglisverðar fréttir af landnámi hagamúsa í Vestmannaeyjum.

Við ræðum hér á eftir við Margréti Lilju Guðmundsdóttur þekkingarstjóra hjá Planet youth um skjátíma og nauðsyn þess að setja á stafrænan útivistartíma á börn og ungmenni, jafnvel fullorðna. En eins og aðrar rammar sem foreldrar og skólar og samfélagið hafa komið upp tekur ákveðinn tíma að ná lendingu og finna út úr þessu, en tæknihraðinn er slíkur að það er nú ærið tilefni til að bregðast hratt við. Við endurflytjum efni frá því síðasta vetur hér í Samfélaginu. Kristbjörg Gunnarsdóttir og Kristbjörg Pálsdóttir eru báðar heyrnarfræðingar og leiða okkur í gegnum nokkrar upptökur sem leyfa hlustendum að heyra hvernig mismunandi heyrnarskerðingar hljóma. Málfarsmínúta er á sínum stað og ruslarabb Svo fáum við að heyra aftur pistil frá Ester Rut Unnsteinsdóttur spendýravistfræðingi en þar sagði hún okkur athyglisverðar fréttir af landnámi hagamúsa í Vestmannaeyjum.

Nalle får klappa grannens nya hund. Och passa hunden medan grannen handlar. Vilken tur! Nalle oau njávkkadit ránnjá oa beatnaga. Ja fáktet beatnaga go ránnjá gávppaa. Makkár lihkku! Ordlista till avsnittet - på svenska och samiska:Ráhkista beatnagiid - Älskar hundarIlolaš - GladNjávkkadit - KlappaMii dan namma lea? - Vad heter den?Mannan bures - Gått braSamma saga på flera språkRandiga sagor är tvåspråkiga berättelser för barn från 3 år och deras vuxna. De finns på de fem nationella minoritetsspråken finska, samiska, meänkieli, romani och jiddisch - blandat med svenska.Programmen är roliga för alla att lyssna på, oavsett om man kan några ord på något av språken, eller enbart svenska.Fler sagor om Nalle på samiska hittar du genom att söka på "Randiga sagor" och nordsamiska/sydsamiska/lulesamiska. Sagorna finns på flera dialekter.NalleBerättelserna handlar om Nalle Karlsson. Nalle är 5 år och vi får bland annat hänga med när Nalle bakar muffins med pappa, cyklar på utflykt, träffar en humla och har leksaksdag på förskolan.Medverkande i detta avsnittText: Kristina Pérez och Regina VeräjäÖversättning: Alexander MiennaUppläsare: Takakehto CharlesMusik: Micaela GustafssonSång: Micaela Gustafsson och Ingá-Máiia BlindLjudläggning: Kristina PérezProducent: Ole Isak MiennaTeknik och slutmix: Josef Reinhold, Emilia Martin och Helena Sydberg HinrichsenIllustration: Lotta Geffenblad

Pēdējās dienās sabiedrību ne tikai Latvijā sašūpojis Starptautiskās Olimpiskās komitejas rosinājums diskutēt par veidu, kā ļaut olimpiskajās spēlēs piedalīties arī Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Protams, grūti pateikt, kas būs pēc pusotra gada, kad spēles notiks, bet kara laikā šī ir pamatīga problēma. Lai arī kā dažiem gribētos, sportu no politikas pilnībā nodalīt nav iespējams.  Raidījuma beigu daļā laiku veltīsim vēl vienam notikumam - prezidenta vēlēšanām Čehijā. Tur nepārprotami ir vērojama līdzšinējās politikas maiņa. Čehijas vēlētāji ir izteikuši neuzticību iepriekš īstenotai politikai, jāsecina, ka karš Čehiju ir mainījis.  Aktualitātes vērtē ārpolitikas eksperts, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Aldis Austers, "Delfi" grupas sporta medija "MVP" galvenais redaktors Ingmārs Jurisons, Latvijas TV "Sporta studijas" producents un Latvijas Radio podkāsta "Drošinātājs" līdzautors Dīvs Reiznieks un politologs Kārlis Daukšts. Cik pieņemama agresorvalstu sportistu dalība olimpiskajās spēlēs? Starptautiskā olimpiskā komiteja pagājušajā nedēļā izplatīja paziņojumu, ka tā aicina pētīt veidus, kā atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem atgriezties starptautisko sacensību apritē. Kā norādīts paziņojumā, komiteja esot konsultējusies ar dažādām federācijām, pašiem sportistiem un nacionālajām olimpiskajām komitejām. Un esot nonākusi pie secinājuma, ka ir jāciena visu sportistu tiesības, izslēdzot diskrimināciju. Viņuprāt, valdības nedrīkstētu izlemt, kuri sportisti var piedalīties sacensībās un kuri nē. Primāri šis attiecas uz vasaras olimpiskajām spēlēm, kas jau nākamgad notiks Francijā. Protams, Olimpiskajās spēlēs nedrīkstēšot skanēt Krievijas himna un parādīties Krievijas karogs. Šie sportisti varētu startēt vien kā neitrāli sportisti. Šis paziņojums pirmkārt satricināja Ukrainu. Tā uzreiz vēstīja, ka nepiedalīsies spēlēs, ja tajās būs Krievijas un Baltkrievijas sportisti.  Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šo Starptautiskā olimpiskā komitejas paziņojumu ir nodēvējis par mēģinājumu parādīt pasaulei, ka terors var būt pieņemams un ka „ir iespējams pievērt acis uz to, ko Krievija dara ar Hersonu, ar Harkivu, ar Bahmutu, ar Avdijivku”. Viņš arī atgādināja par 1936.gada vasaras olimpiskajām spēlēm Berlīnē, kuras notika nacistu varas laikā. Ka reiz jau „ir bijusi arī nozīmīga olimpiskā kļūda. Olimpiskās kustības un teroristisku valstu ceļi noteikti nedrīkst krustoties”. Arī Latvijā Starptautiskās olimpiskās komitejas paziņojums uztverts ļoti kritiski, līdzīgi to nosodījušas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva. Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers Latvijas Televīzijā 30.janvāri teica, ka, ja situācija kara laukā nemainīsies un Krievijas un Baltkrievijas sportistiem ļaus piedalīties olimpiskajās spēlēs, Latvijas sportisti tajās nepiedalīšoties.   Prezidenta vēlēšanas Čehijā Kad janvāra vidū notikušajās Čehijas prezidenta vēlēšanās neviens no kandidātiem neieguva nepieciešamo 50 procentu vēlētāju atbalstu, kļuva skaidrs, ka otrajā kārtā cilvēkiem nāksies izšķirties starp diviem diezgan pretējiem politiskajiem uzskatiem. Gandrīz līdzvērtīgu atbalstu – 35 procentus – bija ieguvuši divi prezidenta kandidāti – 61 gadu vecais armijnieks, kādreizējais Čehijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Petrs Pavels un bijušais premjerministrs, biznesmenis, viens no bagātākajiem Čehijas cilvēkiem – Andrejs Babišs. Babišs tiek raksturots kā populists, kurš spējis iemantot vēlētāju uzticību ar labām runas dāvanām. Savukārt Pavels, kā jau armijas cilvēks, nav bijis tieši saistīts ar politiku, līdz ar to daudzi viņu uztvēra kā politiski neitrālu kandidātu. Lai arī Čehijā, līdzīgi kā citviet Eiropā, netrūkst ekonomisko izaicinājumu, šajās vēlēšanās būtiska nozīme bija karam Ukrainā. Tieši karš bija kā katalizators, kādēļ daudzi izšķīrās balsot par vienu vai otru kandidātu. Kamēr Pavels pauda skaidru atbalstu Ukrainai, solot tai visāda veida atbalstu, ekspremjers Babišs sevi pozicionēja kā miera nesēju. Viņš apgalvoja, ka sāncenša retorika un rīcība var ieraut Čehiju karā ar Krieviju, bet viņš darīšot visu, lai to nepieļautu. Tomēr nedēļas nogale parādīja, ka Čehijas pilsoņu nepārprotamas simpātijas ir Ukrainas pusē. Vairāk nekā 58 procenti nobalsoja par Pavelu, kamēr par Babišu vien nepilni 42 procenti. Turklāt vēlētāju aktivitāte izrādījās neierasti augsta un sasniedza 70 procentus. Kā ierasts pēc vēlēšanām, daudzi steiguši apsveikt jauno prezidentu. To izdarījis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, savā "Twitter" kontā ierakstot čehu valodā sveicienu un reizē paužot cerību uz "personīgo sadarbību Ukrainas un Čehijas tautu labā un vienotas Eiropas interesēs". Pavels nomainīs prezidenta amatā Milošu Zemanu, kas līdz Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā centās veidot ciešākas attiecības ar Maskavu un Pekinu. Viņš arī bija paudis atbalstu Babišam. Vēl jāpiebilst, ka par Babišu balsoja Ungārijai tuvie pierobežas rajoni, un daudzi komentētāji norādījuši, ka Babiša uzvaras gadījumā Eiropā būtu vēl viena prokrieviski noskaņota valsts. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu. 

In this 10th Standalone Edition Episode (Ep. 128) of the G2 on 5G, Anshel and Will speak with Ingmārs Pūķis Vice President and Board Member LMT, about a multitude of 5G topics, including background on LMT and 5G Techritory.Topics Discussed: 1. A background of 5G Techritory and Will's experience attending the event and some of Ingmar's insights2. 5G use cases that LMT is seeing in the Baltics and on its own network with customers.3. How is LMT embracing cloud disaggregation and uses of vRAN and ORAN4. Is the momentum of RAN sharing in other parts of the EU finding its way into the Baltics to speed up deployments? How does it affect competition?

Ieroču ražotāji rūpējas, lai pasaulē vienmēr būtu karš. Šo stereotipu atceros no laikiem, pirms vēl bija sociālie mediji, vispār to aktīvi savulaik uzturēja Padomju Savienība. Šodien jāsecina, ka lobijiem nav pārāk veicies, jo negaidītais karš Ukrainā ir atklājusi kailu patiesību - ieroču trūkst. To trūkst gan Krievijai, kas tagad meklē iespējamos sabiedrotos, gan sākot aptrūkties arī rietumvalstīm, kas atbalsta Ukrainu. Publiskie izteikumi liek domāt, ka militārā rūpniecība tiek palaista uz iespējami pilnu jaudu. Taču šis karš demonstrē arī to, ka svarīgi ir ne tikai ierastie vecie ieroči. Izrādās, pat tādi jauninājumi kā bezpilota aparāti var būt diezgan svarīgi un izšķiroši šādai uzvarai.  Kas pasaulē ir lielie ieroču ražotāji. Ko šis karš nes militārajai industrijai un vai šajā tirgū notiek kāda pārdale - cik lielas iespējas industrijā iesaistīties arī Latvijai? Krustpunktā diskusija - kādas ir iespējas militārās rūpniecības attīstībai Latvijā? Diskutē Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle, "Patria Latvia" izpilddirektors Uģis Romanovs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.      

Mr. M. David shares his experiences schooling and living in Europe. He talked about the Importance of EdTech Management.  --- Support this podcast: https://anchor.fm/igowithigho/support