Podcasts about pavasar

Pavasarī gaisma ir tik spoža, ka izgaismo vissīkākās nepilnības mājās – tapetes vairs nav tik labā stāvoklī un kājlīstes arī vairs labi neizskatās... Kā novērst sīkas nepilnības un kā to darīt pareizi, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma profesionālās izglītības pedagoģes Sandra Miklašēvica un Gunita Ķēniņa un Rīgas Būvniecības koledžas profesionālās izglītības pedagogs Sandis Jemša.

Pavasara saulē seju nosauļot nav problēmu, bet vai to vajag darīt? Par sejas ādas sargāšanu un kopšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro dermatoloģe Tatjana Ļiņova, biedrības Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente un praktizējošā kosmetoloģe Renāte Reinsone. Renāte Reinsone aicina uzmanīgi rīkoties ar dažādiem skrubjiem, tīrot seju. Āda ir sausa, tai trūkst mitruma, ja virsējo slāni noņem, tā kļūs vēl sausāka. "Vislielākais risks saule. Kad virsējo aizsargslāni esam noņēmuši nost, risks iegūt apdegumu ir daudz lielāks, nekā ja āda ir saglabājusi dabīgo raga slānīti," skaidro Renāte Reinsone. Tatjana Ļiņova aicina arī ikdienā lietot sejai saules aizsardzības krēmu, jo āda nav pārlieku jānoslogo.

Pavasaris ragina žemdirbius dažniau pasidairyti laukuose, džiūstant dirvoms pradėti įprastus darbus. Nors Dzūkijos žemėse žymiai sudėtingiau ūkininkauti, gaunami mažesni derliai, bet atkaklūs dzūkai žemės neapleidžia. „Tik žymiai pabrangusios trąšos, chemikalai ir kt. verčia daugiau skaičiuoti ir taupyti“, – svarsto Varėnos r. Dubičių žemės ūkio bendrovės vadovas Stasys Kėrys. Nuotaikas kitose šalies bendrovėse aptaria Žemės ūkio bendrovių asociacijos generalinis direktorius Jonas Sviderskis.Žemės ūkyje prasideda darbymetis, darbams atlikti reikia ir daugiau darbuotojų. Ūkiuose trumpam galima dirbti ir pagal sezonines darbo sutartis, ir teikiant paslaugas ūkininkams, miškininkams, bendrovėms vykdant individualią veiklą ar pagal paslaugų teikimo kvitus. Darbo inspekcijos Neteisėtos veiklos priežiūros skyriaus patarėjas Edgar Lisica įspėja, darbo santykiai turi būti įforminti tinkamai. Pasiteisinimo, kad dirbu tik vieną dieną, ar noriu pabandyti ūkio darbus – nėra. Gresia administracinė atsakomybė darbdaviui arba paslaugas teikusiam asmeniui.Didžiausias Europoje japoniškas sodas prieš 17 metų įkurtas Kretingos rajone. Mažučių kaime. Jį pradėjo ir dabar kasmet atvyksta toliau puoselėti, įgyvendinti naujų sumanymų 50 metų patirtį turintis meistras iš Japonijos Hajime Watanabe. Iki šiol 16-os hektarų plote ne tik akmenų rate išdėlioti akmenys, iškasti tvenkiniai, supiltos kalvos, pasodinta per 500 sakurų, spygliuočių ir lapuočių medžių, per 1000 bonzų ir kitų grožybių. Japoniško sodo tradicija čia toliau kuriamas grožis, įspūdingas visais metų laikais. Pavasarį jis suspindi sakurų žydėjimu, o rudenį – įvairiaspalviu lapų grožiu. Pasakoja japoniško sodo prižiūrėtoja Gražina Maštaraitė.Ved. Regina Montvilienė

Strauji tuvojas laiks, kad dārzkopjiem būs pilnas rokas ar darbiem, kas darāmi dārzā. Par svarīgākajiem aprīļa dārza darbiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Pavasarī dārzā nevar pat aptvert, kuru darbu steigt pirmo, kurš var pagaidīt. Vija Rožukalne iesaka sadalīt trīs grupās pirmos dārza darbus: sākt vajadzētu ar augļu kokiem un ogulājiem, tiem vajag ne tikai labi izskatīties, bet tos vajag arī pabarot, un augļu kokus un ogulājus var līdz aprīļa vidum veidot un griezt; nākamie, kas prasa dārznieka uzmanību, ir dekoratīvie krūmi un koki; visilgāk var gaidīt skujeņi, tie paši lielākie "sliņķi", tiem pat ir slinkums nomest savas lapas, tos var griezt visu sezonu. "Sadalām, pati zinu, ka izejot dārzā, darbu ir tik daudz, ka mati ceļas gaisā un tu nesaproti aiz šausmām, pie kā iet. Ja ir skaidrs plāns, kā tas sadalās, tad uzreiz..." atzīst Vija Rožukalne. Maruta Kaminska papildina, ka hiacintes un narcises jau izlīdušas, svarīgi mēslot lielo sīpolu puķes, gan tās, kas iestādītas dārzā, gan tās, kas podos.

Šī ir viena no dienām, kad daba dod īstu iemeslu svinībām, jo no 18. marta naktis kļūst īsākas par dienu. Gaisma gūst virsroku pār tumsu, bet stāsts vairāk par saules ne tik labvēlīgo dabu, proti, par ultravioleto (UV) starojumu, kas tuvākajās nedēļās kļūs atkal aktuāli. Saule atgriežas, bet pavasara saulei mēdz veltīt arī ne tik glaimojošus epitetus. Par sauli ar zobiem dzirdēti dažādi skaidrojumi, bet ticamākais šķiet, ka tas ir brīdis, kad saule sāk kausēt pat aukstos laikapstākļos. Februārī vai martā, kad ir sals, zemi vēl klāj biezs sniegs, ūdenstilpes ledus, bet tiešos saules staros notiek kušana, īpaši, ja uz sniega ir kādi melni gruži un krikumi, tad ap tiem izkūst burtiski caurumu. Arī ledus saulē kūst tieši tur, kur ir tumšāks, un rodas vai nu izkusuši caurumu vai vienkārši tas kūst nevienmērīgi. Ir vēl viens apzīmējums, kur gan nav daudz vietas interpretācijām – indīgā pavasara saule. Tiesa, ka pavasarī, kad saules gaismas daudzums strauji pieaug, palielinās arī ultravioletā starojuma līmenis, ietekme uz cilvēka veselību var būt negatīva, tomēr jāsaka, ka vainīgi esam mēs paši vai ziema, ne pavasara saule. Zinām, ka pavasara siltajās dienās, kad jau var ģērbties plānākās drēbēs un ir ilgākas āra aktivitātes – dārza darbi, pārgājiens, varbūt laivu brauciens, mēs varam gūt ādas apdegumu, jo šķiet, ka saule nav tik spēcīga. Otra lieta ir – mēdz uznākt ātrāk nogurums saulē, mēdz arī spiest vai sāk sāpēt acis. Un tas ir nevis tāpēc, ka saulei pavasarī parādītos kādas sevišķas īpašības, kas nav vasarā vai rudenī, bet tāpēc, ka mēs paši esam pusgadu nodzīvojuši burtiski tumsā. Ziemā mēs lielākoties atrodamies telpās, tās dažas dienas, kas ir saulainas, ja patrāpās būt ārā, tad tāpat saule spoži spīd vienu, divas, varbūt trīs stundas.. Mūsu organisms ir aizmirsis vidi, kurā ilgstoši ir spoža gaisma, infrasarkanais starojums jeb tiešs siltums no saules un, protams, būtiski – ultravioletais starojums. Pavasarī ultravioletais starojums ir spēcīgāks nekā ziemā. Bet tā mainība gada laikā ir gandrīz lineāra. Cikliski lineāra. Jo saule augstāk virs horizonta, jo UV starojums spēcīgāks. Un runājot par pavasara sauli, piemēram, šajās dienās ap pavasara ekvinokciju, ultravioletais starojums ir tāds pats kā rudens ekvinokcijā – tātad ap 20. septembri. Vai septembra otrajā pusē, beigās mēs sakām, ka saule ir indīgāka, vai bieži gūstam saules apdegumu? Nē, jo tajā brīdī mēs dažus mēnešus esam dzīvojuši intensīvas saules apstākļos, āda un organisms ir pieradis. Līdz ar to pavasarī saule neuzvedas kaut īpašāk, tā pakļaujas visiem fizikas likumiem kā citos gadalaikos, bet mēs esam tādi mazliet tumsā noturēti troļļi, kas izlien no savām tumšajām alām un organisms ir šokā, ka pēkšņi ir gaisma, siltums un UV starojums. Ultravioletā starojuma atšķirība ziemā un vasarā ir visai liela. Piemēram, ziemas saulgriežos, ja laiks ir arī apmācies, dienas lielāko daļu ultravioletais starojums faktiski nav detektējams. Pavasara un rudens ekvinokcijas laikā, UV starojums sasniedz 2-3 līmeni, jūnijā tas parasti ir 6-7 līmenī, var arī pakāpties līdz 8-9 līmenim, bet te būtiska arī apkārtējā vide. Mūsu āda un acis UV starojumu saņem ne tikai pa tiešo no saules, bet arī to, kas atstarojas no saules apkārtējā vidē, tāpēc, piemēram, pludmalē zvilnot, apdegt var ātrāk, jo smiltis un ūdens ļoti labi atstaro un mēs saņemam par 10-25 % UV starojuma vairāk, nekā atrodoties tiešos saules staros pļavā vai dārzā. To, cik daudz saules gaismas un siltuma vispār saņemam ziemā un vasarā, labi zina tie, kas strādā un saules enerģijas ražošanas nozarē. RTU vadošā pētniece Vivita Priedniece skaidro, kā atšķiras enerģijas daudzums, ko saules paneļi spēj uztvert ziemā un vasarā. Ziemā un vasarā saņemtais saules enerģijas daudzums atšķiras piecas reizes, bet jāņem vērā, ka tas ir enerģijas apjoms, ko spējam uztvert ar saules paneļiem, absolūtais enerģijas daudzums, kas nāk no saules ir vēl lielāks. Vislielākais reālais saņemtās saules daudzums visbiežāk ir nevis jūnijā, kā varētu šķist, jo tad saule ir visaugstāk un dienas visgarākās, bet dati rāda, ka tas ir maijā un jūlijā un tas savukārt ir saistīts ar laikapstākļiem - jūnijā biežāk ir mākoņaināks un ir nokrišņi, nekā maijā un jūlijā.   Vēl arī par saules radītajām sezonālajām izmaiņām Arktikā, jo tur gaismas uzvara pār tumsu ir daudz acīmredzamāka un straujāka. Arktikā beidzas polārā nakts un sākas polārā diena, kad mēnešiem ilgi saule nenoriet. Tas, protams, maina arī visus dabas procesus. Marta vidus ir brīdis, kad Arktikā parasti tiek sasniegts ledus klāto platību maksimums un sākas kušana. Tiesa, arī Ziemeļu ledus okeānā ledus veidošanos nosaka ne tikai tiešā saules enerģija, bet līdzīgi kā pie mums ziemās – arī gaisa masu plūdums un arī ziemās, kad saules nav, tas nenozīmē konstantu sasalšanu. Arī tur ienāk siltākas gaisa masas no dienvidiem, kas kādā Arktikas daļā rada kušanu, bet ja raugāmies uz visu Arktiku kopumā, tad, protams, līdz ar saules parādīšanos ledus apjoms stabili samazinās.

Šī ir viena no dienām, kad daba dod īstu iemeslu svinībām, jo no 18. marta naktis kļūst īsākas par dienu. Gaisma gūst virsroku pār tumsu, bet stāsts vairāk par saules ne tik labvēlīgo dabu, proti, par ultravioleto (UV) starojumu, kas tuvākajās nedēļās kļūs atkal aktuāli. Saule atgriežas, bet pavasara saulei mēdz veltīt arī ne tik glaimojošus epitetus. Par sauli ar zobiem dzirdēti dažādi skaidrojumi, bet ticamākais šķiet, ka tas ir brīdis, kad saule sāk kausēt pat aukstos laikapstākļos. Februārī vai martā, kad ir sals, zemi vēl klāj biezs sniegs, ūdenstilpes ledus, bet tiešos saules staros notiek kušana, īpaši, ja uz sniega ir kādi melni gruži un krikumi, tad ap tiem izkūst burtiski caurumu. Arī ledus saulē kūst tieši tur, kur ir tumšāks, un rodas vai nu izkusuši caurumu vai vienkārši tas kūst nevienmērīgi. Ir vēl viens apzīmējums, kur gan nav daudz vietas interpretācijām – indīgā pavasara saule. Tiesa, ka pavasarī, kad saules gaismas daudzums strauji pieaug, palielinās arī ultravioletā starojuma līmenis, ietekme uz cilvēka veselību var būt negatīva, tomēr jāsaka, ka vainīgi esam mēs paši vai ziema, ne pavasara saule. Zinām, ka pavasara siltajās dienās, kad jau var ģērbties plānākās drēbēs un ir ilgākas āra aktivitātes – dārza darbi, pārgājiens, varbūt laivu brauciens, mēs varam gūt ādas apdegumu, jo šķiet, ka saule nav tik spēcīga. Otra lieta ir – mēdz uznākt ātrāk nogurums saulē, mēdz arī spiest vai sāk sāpēt acis. Un tas ir nevis tāpēc, ka saulei pavasarī parādītos kādas sevišķas īpašības, kas nav vasarā vai rudenī, bet tāpēc, ka mēs paši esam pusgadu nodzīvojuši burtiski tumsā. Ziemā mēs lielākoties atrodamies telpās, tās dažas dienas, kas ir saulainas, ja patrāpās būt ārā, tad tāpat saule spoži spīd vienu, divas, varbūt trīs stundas.. Mūsu organisms ir aizmirsis vidi, kurā ilgstoši ir spoža gaisma, infrasarkanais starojums jeb tiešs siltums no saules un, protams, būtiski – ultravioletais starojums. Pavasarī ultravioletais starojums ir spēcīgāks nekā ziemā. Bet tā mainība gada laikā ir gandrīz lineāra. Cikliski lineāra. Jo saule augstāk virs horizonta, jo UV starojums spēcīgāks. Un runājot par pavasara sauli, piemēram, šajās dienās ap pavasara ekvinokciju, ultravioletais starojums ir tāds pats kā rudens ekvinokcijā – tātad ap 20. septembri. Vai septembra otrajā pusē, beigās mēs sakām, ka saule ir indīgāka, vai bieži gūstam saules apdegumu? Nē, jo tajā brīdī mēs dažus mēnešus esam dzīvojuši intensīvas saules apstākļos, āda un organisms ir pieradis. Līdz ar to pavasarī saule neuzvedas kaut īpašāk, tā pakļaujas visiem fizikas likumiem kā citos gadalaikos, bet mēs esam tādi mazliet tumsā noturēti troļļi, kas izlien no savām tumšajām alām un organisms ir šokā, ka pēkšņi ir gaisma, siltums un UV starojums. Ultravioletā starojuma atšķirība ziemā un vasarā ir visai liela. Piemēram, ziemas saulgriežos, ja laiks ir arī apmācies, dienas lielāko daļu ultravioletais starojums faktiski nav detektējams. Pavasara un rudens ekvinokcijas laikā, UV starojums sasniedz 2-3 līmeni, jūnijā tas parasti ir 6-7 līmenī, var arī pakāpties līdz 8-9 līmenim, bet te būtiska arī apkārtējā vide. Mūsu āda un acis UV starojumu saņem ne tikai pa tiešo no saules, bet arī to, kas atstarojas no saules apkārtējā vidē, tāpēc, piemēram, pludmalē zvilnot, apdegt var ātrāk, jo smiltis un ūdens ļoti labi atstaro un mēs saņemam par 10-25 % UV starojuma vairāk, nekā atrodoties tiešos saules staros pļavā vai dārzā. To, cik daudz saules gaismas un siltuma vispār saņemam ziemā un vasarā, labi zina tie, kas strādā un saules enerģijas ražošanas nozarē. RTU vadošā pētniece Vivita Priedniece skaidro, kā atšķiras enerģijas daudzums, ko saules paneļi spēj uztvert ziemā un vasarā. Ziemā un vasarā saņemtais saules enerģijas daudzums atšķiras piecas reizes, bet jāņem vērā, ka tas ir enerģijas apjoms, ko spējam uztvert ar saules paneļiem, absolūtais enerģijas daudzums, kas nāk no saules ir vēl lielāks. Vislielākais reālais saņemtās saules daudzums visbiežāk ir nevis jūnijā, kā varētu šķist, jo tad saule ir visaugstāk un dienas visgarākās, bet dati rāda, ka tas ir maijā un jūlijā un tas savukārt ir saistīts ar laikapstākļiem - jūnijā biežāk ir mākoņaināks un ir nokrišņi, nekā maijā un jūlijā.   Vēl arī par saules radītajām sezonālajām izmaiņām Arktikā, jo tur gaismas uzvara pār tumsu ir daudz acīmredzamāka un straujāka. Arktikā beidzas polārā nakts un sākas polārā diena, kad mēnešiem ilgi saule nenoriet. Tas, protams, maina arī visus dabas procesus. Marta vidus ir brīdis, kad Arktikā parasti tiek sasniegts ledus klāto platību maksimums un sākas kušana. Tiesa, arī Ziemeļu ledus okeānā ledus veidošanos nosaka ne tikai tiešā saules enerģija, bet līdzīgi kā pie mums ziemās – arī gaisa masu plūdums un arī ziemās, kad saules nav, tas nenozīmē konstantu sasalšanu. Arī tur ienāk siltākas gaisa masas no dienvidiem, kas kādā Arktikas daļā rada kušanu, bet ja raugāmies uz visu Arktiku kopumā, tad, protams, līdz ar saules parādīšanos ledus apjoms stabili samazinās.

Kviečiame pasiklausyti pokalbio prie puodelio arbatos su Žuvinto biosferos rezervato ekologu, gamtininku Arūnu Pranaičiu apie pavasarį Žuvinte.

Lietuvā ir noslēgusies parlamenta vēlēšanu pirmā kārta. Ķīnas un Eiropas Savienības attiecības turpina saasināties, it sevišķi tirdzniecības jomā. Reģiona līderu tikšanās Turkmenistānā. Aktualitātes analizē laikraksta "Diena" ārpolitikas komentētājs Andis Sedlenieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga. Sazināmies ar Latvijas TV žurnālisti Paulu Koškinu un RSU Politikas zinātnes doktorantūras vadītāju, Ķīnas Studiju centra direktori, Latvijas ārpolitikas institūta Āzijas programmas direktori Unu Aleksandru Bērziņu-Čerenkovu. Lietuva griež pa kreisi Pēc 13. oktobrī notikušās Lietuvas Seima vēlēšanu pirmās kārtas ir skaidrs, ka aptauju rādītāji nav melojuši un mūsu kaimiņvalsti gaida valdošo spēku nomaiņa un politikas pagrieziens vairāk vai mazāk pa kreisi. Pārliecinošās līderpozīcijas, kuras 2020. gada vēlēšanās ieguva konservatīvā partija Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti, sāka šķobīties jau drīz pēc vēlēšanām, un ap 2021. gada vidu valdošos konservatorus popularitātē apsteidza Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija. Daudz labāk neklājās arī premjerministres Ingrīdas Šimonītes vadītās koalīcijas mazākajiem partneriem – Liberālajai kustībai un Brīvības partijai. Tajā pašā laikā turpināja kristies arī līdz 2020. gadam valdošās Zemnieku un zaļo savienības reitingi, un ja vēlēšanu laikā šī partija vēl bija otrā, tad 2022. gada vidū – tikai ceturtā. Šīm partijām zudušais politiskais kapitāls tika ne vien sociāldemokrātiem, bet arī 2022. gada sākumā kādreizējā premjerministra Sauļus Skverneļa dibinātajai kreisi centriskajai partijai Demokrātu savienība „Par Lietuvu!”. Visbeidzot šī gada sākumā Lietuvas politiskajā skatuvē uznāca vēl viens spēks – partija „Nemunas rītausma”, kura pati sevi raksturo kā kreisi centrisku, liberālu un kristīgu, taču politikas novērotāju apzīmēta visbiežāk kā nacionālistiski populistiska. Pavasarī piedzīvojusi strauju popularitātes kāpumu, kas, visticamāk, panākts, piesaistot līdz šim politiski inerto elektorāta daļu, vēlēšanu priekšvakarā „Nemunas rītausma” jau nepatīkami cepināja valdošo konservatīvo pakausi. Lietuvas vēlēšanu sistēma ir jaukta. 70 no 141 Seima deputāta ievēl proporcionālā balsojumā, savukārt atlikušo septiņdesmit vienu – vienmandāta apgabalos. Pirmajā kārtā šais apgabalos mandātu iegūst kandidāts, par kuru nobalsojusi vairāk nekā puse no balsojušajiem, kas pie tam ir ne mazāk kā piektdaļa no reģistrētajiem vēlētājiem. Šādi apgabali šoreiz ir astoņi, tādējādi pēc pirmās kārtas ir ievēlēti 78 tautas priekšstāvji – 20 sociāldemokrāti, 18 no „Tēvzemes savienības”, 15 no „Nemunas rītausmas”, astoņi no „Par Lietuvu!”, astoņi no Liberāļu kustības, divi no partijas „Lietuvas poļu vēlēšanu akcija” un viens neatkarīgais deputāts. Pārējo 63 mandātu liktenis izšķirsies otrajā kārtā 27. oktobrī. Tiek lēsts, ka šī kārta diezin vai glābs valdošos konservatīvos no zaudējuma, ciktāl pēc pirmās kārtas viņi teju par divām trešdaļām atpaliek no sava snieguma iepriekšējās vēlēšanās. Tas pats sakāms par „zemniekiem un zaļajiem”, kuru rezultāts šobrīd šķiet katastrofāls – iegūti vien seši mandāti, respektīvi, apmēram piektā daļa no iepriekšējās vēlēšanās savāktajiem. Sociāldemokrātu līdere Vilija Blinkevičūte jau paziņojusi, ka konservatīvo līdera Gabrieļus Landsberģa aicinājumi veidot plašu varavīksnes koalīciju, nelaižot pie varas „Nemunas rītausmu”, viņu jau nogurdinājuši – koalīcija ar konservatīvajiem sociāldemokrātiem nav domājama. Toties kā nākamās iespējamās koalīcijas kodols iezīmējas sociāldemokrātu un „Par Lietuvu” centristu kombinācija. „Literatūras mīļotāju” tikšanās Šogad Turkmenistāna atzīmē trīssimto gadadienu kopš sava izcilā literāta, dzejnieka Mahtimguli dzimšanas. Šai literatūrvēsturiskajā sakarā pagājušās nedēļas nogalē Ašgabatā uz saietu pulcējās visai reprezentatīva reģiona līderu kompānija. Turkmenistānas līderi Serdaru Berdimuhamedovu bija pagodinājuši nesen ievēlētais Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns, Kazahstānas prezidents Kasimžomarts Tokajevs, Kirgizstānas prezidents Sadīrs Džparovs, Tadžikistānas prezidents Emomali Rahmons, Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs un Armēnijas prezidents Vahagns Hačaturjans. Un, kur gadījies, kur ne – respektīvi, iepriekš nepieteikts – Ašgabadā piezemējās arī Krievijas režīma vadonis Vladimirs Putins. Uzstājoties foruma atklāšanā, viņš paziņoja, ka Krievija tagad būvējot „jaunu pasaules kārtību” un pulcēšot ap sevi antirietumniecisku valstu sadraudzību. Par nozīmīgāko saieta notikumu, attiecīgi, kļuva tā pamatprogrammā neietilpstošā Kremļa saimnieka tikšanās ar savu Irānas kolēģi Pezeškiānu, kas iezīmēja tālāku tuvināšanos starp šiem diviem mūsdienu pasaules izraidītajiem. Abi vadoņi slavēja savstarpējo sadarbību, kas, Irānas līdera vārdiem runājot, ik dienu nostiprinās kā ekonomiski, tā kulturāli. Kā zināms, viena no spilgtākām šo „ekonomiski kulturālo” saišu izpausmēm ir Irānas Krievijai piegādātās tuvā rādiusa ballistiskās raķetes „Fath 360”. Domājams, ka Ašgabadas tikšanās ir prelūdija nolīgumiem, kas varētu tikt slēgti „BRICS” samitā, kuru nākamnedēļ prezidējošā valsts Krievija uzņem Kazaņā. Atšķirībā no šī „literatūras cienītāju” salidojuma, kur Putins varēja justies kā centrālā figūra, Tatarstānas galvaspilsētā klātesoši būs tādi globālie smagsvari kā Ķīnas līderis Sjī un Indijas premjers Narendra Modi. Elektroauto un konjaks uz grauda tirdzniecības karā Kopš pagājušās nedēļas pasaules preses virsrakstos piesauc teju neizbēgamu tirdzniecības karu starp Eiropas Savienību un Ķīnu. Viss sākās ar to, ka aizpagājušajā piektdienā Eiropadome ar balsu vairākumu apstiprināja papildu muitas nodevu noteikšanu no Ķīnas importētajiem elektroauto. Savienība uzlūko kā negodīgu konkurenci Ķīnas subsīdijas šai ražošanas nozarei, kas aktīvi iespiežas ar savu produkciju salīdzinoši nepiesātinātajā Eiropas tirgū. Kopš 2020. gada Eiropas Savienībā pārdoto ķīniešu elektromobiļu tirgus daļa pieaugusi no nepilniem 4% līdz 25%. Pret savienības sankcijām balsoja Vācija, kuras autoindustrijas kompānijas daļu produkcijas ražo Ķīnā, kā arī Ungārija, tradicionāli darbojoties kā Pekinas interešu aģents Eiropā. Ķīna, protams, nodēvēja savienības rīcību par nepieņemamu protekcionismu un dažas dienas vēlāk nāca klajā ar pretpasākumu – ievedmuitas noteikšanu Eiropā ražotajam konjakam un brendijam, kas pakļaujot dempingam Ķīnas tirgu. Šo Ķīnas lēmumu Eiropas Savienība savukārt grasās apstrīdēt Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Ķīnas pārstāvji jau izteikušies, ka viņu pretenzijas varētu izpelnīties arī Eiropas gaļas produkcija un auto ar lieljaudas benzīna dzinējiem. Kā norāda eksperti, elektromobiļi un konjaks ir īlens, kas izlīdis no apvienotās Eiropas un Ķīnas ekonomisko sakaru maisa. Ķīna pēdējos gados piedzīvojusi iekšējā tirgus pieprasījuma kritumu un, attiecīgi, pārvirza nepieprasīto produkciju ārējā tirgū. Tās eksports uz Eiropas Savienību sasniedzis rekordaugstu līmeni, tāpat kā savienības negatīvā bilance tirdzniecībā ar Āzijas superlielvalsti. Eiropu pārpludina ne vien ķīniešu elektromobiļi, bet arī akumulatori un saules paneļi, vēja turbīnas, tērauds, vecāko modifikāciju mikroshēmas un citi izstrādājumi. Ķīnas valdības mēģinājumi aktivizēt iekšējo patēriņu līdz šim nav devuši rezultātus. Šobrīd starp Briseles un Pekinas pārstāvjiem rit sarunu process ar mērķi vienoties par minimālās cenas slieksni Ķīnas izstrādājumiem un tā izvairīties no pārāk agresīvas konkurences, kas draud ar tirdzniecības karu. Notikušas gan tehnisko ekspertu konsultācijas, gan tikšanās starp komisāru ekonomikas jautājumos Valdi Dombrovski un Ķīnas tirdzniecības ministru Vanu Ventjao. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

"Iepriekš man nav bijis raksturīgi, ka vienā darba vietā palieku ilgāk par trim, četriem gadiem: tas man laikam no dabas – apgūstu lietas un eju tālāk. Operas gadījumā nostrādāja tas, ka, pirmkārt, operā nevar apgūt visu – tas ir vienkārši neiespējami, tāpēc es teiktu, ka pieci gadi bija drīzāk ieskrējiens. Tā mašinērija ir tik liela, apjoms – tik milzīgs, un darbs – tik aizraujošs, ka ikreiz par Operu nākas atklāt kaut ko jaunu un jaunu. Un – protams, protams, jāatzīst, ka tas Operas zelts un samts, tas Operas puteklis patiešām ir ļoti lipīgs," smaida Latvijas Nacionālās operas un baleta teātra jaunais vadītājs SANDIS VOLDIŅŠ, kurš amatā stāsies novembra sākumā. Gunda Vaivode: Nesen kādā starptautiskā operas platformā bija redzama viena kaismīga dziedātājas atbilde uz jautājumu, vai opera ir šodienai atbilstošs žanrs. Viņa sacīja tā: "Opera ir par mīlu un nāvi, par dzīvi – kas atbilstošāks vēl var būt?!" Ko tu pievienotu par labu šim žanram šodien? Sandis Voldiņš: Šis jautājums uzdots pēdējos simt, divsimt gadus, un šie pareģojumi par to, ka opera, redziet, ir tāda dekadenta, izmirstoša māksla, vienmēr izrādījušies absolūti nepamatoti. Mūsdienās opera un arī balets vairs nav dekoratīva māksla – tā ir forma, kā runāt par lielām sabiedrības tēmām un kas ļoti bieži mērķē tieši šādos samezglojumos bez kautrēšanās, kas ļoti bieži arī izraisa diskusijas. Opera pēdējo desmit, divdesmit gadu laikā kļuvusi arī izteikti demokrātiska. Ja skatāmies, kas nāk pie mums uz Latvijas Nacionālo operu, tad redzam, ka pie mums nāk visi iespējamie cilvēki, un nav nekāda pamata domāt, ka opera būtu domāta mazam cilvēku lokam vai ierobežotai gaumei. Operas žanrs kļuvis arī izteikti muzikāli daudzveidīgāks. Redzam, kā notiek spēlēšanās ar jaunām formām, ar jaunu mūzikas valodu, ar jauniem izteiksmes līdzekļiem. Tie ir lielie procesi, ko var pamanīt. Tāpēc opera būs aktuāla atkal un atkal – nākamos simt un divsimt gadus, uzdos tieši šos pašus jautājumus un saņems to pašu atbildi, ka joprojām tā ir dzīva māksla. Pavasarī piedalījies konkursā uz Operas valdes vadītāja vietu, kuru arī saņēmi. Tas tika paziņots sezonas sākumā. Operā tu jau esi pavadījis piecus gadus: kas bija tava lielākā motivācija – turpināt, turklāt jaunā pakāpē? Iepriekš man nav bijis raksturīgi, ka vienā darba vietā palieku ilgāk par trim, četriem gadiem: tas man laikam no dabas – apgūstu lietas un eju tālāk. Operas gadījumā droši vien nostrādāja tas, ka, pirmkārt, operā nevar apgūt visu – tas ir vienkārši neiespējami, tāpēc es teiktu, ka pieci gadi bija drīzāk ieskrējiens. Tā mašinērija ir tik liela, apjoms – tik milzīgs, un darbs – tik aizraujošs, ka ikreiz par Operu nākas atklāt kaut ko jaunu un jaunu. Un – protams, protams, jāatzīst, ka tas Operas zelts un samts, tas Operas puteklis patiešām ir ļoti lipīgs… Tiešām lipīgs.  Atgādināsim arī, ka pašreizējais Operas vadītājs Egils Siliņš konkursā nepiedalījās. Paskatoties uz šiem pieciem gadiem: tie iezīmēti arī ar pandēmiju, bet visādi citādi – bez skaļiem skandāliem, krīzēm, varbūt arī bez megaspožiem notikumiem. Kā kopumā tu un kolēģi vērtējat šo posmu? Pandēmijas periods atstāja ļoti smagas sekas, kuras varbūt ārēji nevarēja pamanīt, jo mēs tā ļoti strauji atgriezāmies. Bet pagājušais gads bija pirmais kopš pandēmijas, kad mēs pa īstam varējām strādāt bez ierobežojumiem. Dziļākā traģēdija tā ir māksliniekiem. Iedomājieties, ko, piemēram, baletdejotājam, kurš spēku pilnbriedā ir salīdzinoši īsu periodu, nozīmē tas, ka viņš divus gadus nevar dejot! Tā bija tā īstā traģēdija visā stāstā. Ja no pieciem jauniestudējumiem, kas jau tā ir salīdzinoši maz – trīs operas un divi baleti gadā – vēl izņem ārā divus gadus, skaits paliek vēl mazāks. Kopš 2019. gada, kad ienācu Operā, esmu novērojis, ka ļoti spēcīgi augusi solistu trupa: tas, ka gandrīz visas repertuāra izrādes varam nodrošināt ar savu trupu, ir milzīgs sasniegums! Tas, ko šajā laikā vēl esam darījuši: daudz vairāk gājām kopražojumu virzienā, attīstījām kopprodukcijas, kas ir normāla Eiropas prakse, bet droši vien, ka runa ir par balansu, par ko tikām arī kritizēti – par to, ka ir pārāk daudz ārvalstnieku un nav vietējo komandu. Nākotnē jāpievērš lielāka uzmanība šim balansam. Tāpat esam spējuši pacelt ļoti smagus lielgabarīta iestudējumus: "Donu Karlosu", "Jenūfu", kurai uzbūve jābūvē trīs dienas – neesam baidījušies no lielām formām. Arī tā ir pēdējo piecu gadu iezīme. Bija taču arī "Carmina Burana". Operas vadītāja krēslā tu sēdīsies novembra sākumā. Vai savu kabinetu pārveidosi? Tāda bijusi iepriekšējo vadītāju tradīcija.  Jā, es tiešām savu kabinetu pārveidošu, bet nepāriešu uz lielo valdes priekšsēdētāja kabinetu – palikšu savā stūrītī. Man tas ir ļoti mīļš, un no tā arī paveras brīnišķīgs skats pa logu.  Saruna pilnā apjomā teksta formātā lasāma portālā lsm.lv.

Sestdien, 21. septembrī, Latvijas Universitātes Lielajā aulā savu 19. koncertsezonu uzsāks diriģenta Normunda Šnē vadītais Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga. Programmā - Roberta Šūmaņa Trešā simfonija un Andra Dzenīša "Elysium" orķestra versijas pirmatskaņojums, bet arbulgāru izcelsmes sitaminstrumentālistes Vivi Vasiļevas solo izskanēs Gregora A. Mairhofera "Recycling Concerto". Plašāk par gaidāmo - sarunā ar Normundu Šnē. Normunds Šnē: Šī sezona būs pārbaudījums ne tikai mums, bet Latvijas profesionāļiem un mūziķu kolektīviem vispār, jo Lielā ģilde ir slēgta un katrs meklē mājvietu. Mēs esam izvēlējušies Latvijas Universitātes Lielo aulu. Mēs, protams, spēlēsim arī citur, bet šī būs tā vieta, kur notiks abonentkoncerti un ar kuru publika, mūsu klausītāji, var rēķināties. Tās, šķiet, ir lielākās izmaiņas, bet mākslinieciskā gultnē mēs turpinām savu plūdumu, kas ir izveidojies iepriekšējos gados. Man varbūt pārāk nepatīk revolūcijas, bet man patīk evolūcija - mierīga un ar saprašanu veidota attīstība. Arī šī sezona turpina šo līniju. Ir pietiekami daudz jaunas mūzikas, un tas man ļoti patīk, lai gan pašreizējos finansiālos apstākļos tas nav nemaz tik vienkārši. Ir jauna mūzika, jauni darbi, interesanti solisti, ko Rīga agrāk nav dzirdējusi. Tā nu mēs dosimies uz priekšu mūsu ceļā. Kaut kas no jaunas mūzikas būs jau sezonas atklāšanas koncertā 21. septembrī. Kaut Andris Dzenītis nav mūsu rezidējošais komponists, iznācis tā, ka šajā sezonā skanēs divi viņa jaundarbi. Šis ir neliels skaņdarbus stīgu orķestrim, kas veidots no viņa stīgu kvarteta. Kā viņš pats saka, klusumam un mieram, kas nepieciešams. Es domāju, ka katram no mums tas ik pa brīdim ir nepieciešams. Pavasarī būs Andra Dzenīša jaunā simfonija, kas piedzīvos savu pirmatskaņojumu. Man patiešām prieks, ka viņš joprojām strādā un domā, rada. Atklāšanas koncertā orķestris tiksies arī ar kādu ļoti dzirkstošu mūziķi? Sitaminstrumentālisti vispār prot atstāt tādu iespaidu par sevi, jā, viņi darbojas ap visiem saviem instrumentiem. Viņu instrumentārijs šādos koncertos parasti ir plašs, bet šis koncerts laikam pārspēs visu, jo Gregora A. Mairhofera (Gregor Mayrhofer) “Recycling Concerto” ir rakstīts, pievēršot uzmanību tam, cik ļoti pasaule šobrīd slīgst pati savos gružos un atkritumos. Varbūt viena no iespējamām perspektīvām ir kaut ko no šī visa izmantot skaņu radīšanai, likt to uz skatuves, un izrādās, ka šie atkritumi var arī skanēt, pie tam ļoti muzikāli. Vivi Vasiļjeva (Vivi Vasilleva) ir bulgāru izcelsmes perkusioniste. Šis koncerts ir viņas iniciatīva un radīts kopā ar komponistu. Eiropa jau ir sajūsmā par šo darbu, un tagad ir pienācis laiks Rīgai. Varu tikai piebilst, ka loģistikas ziņā šis ir diezgan liels murgs, jo atvest visus šos atkritumus uz Rīgu ir diezgan dārgs un nebūt ne vienkāršs uzdevums, taču man šķiet, ka mērķis šoreiz tiešām ir tā vērts.  

Šogad publiskajā telpā vairākās reizes izskanējusi informācija par cilvēkiem, kurus Latvijā sakodošas čūskas. Iespējams, sakritība, bet varbūt čūsku kļuvis vairāk? Kā rīkoties, ja čūska ir iekodusi, un kā izvairīties no šādas dzīvībai bīstamas situācijas skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro rāpuļu eksperts Andris Čeirāns, Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. Ierakstā uzklausām Rīgas Austrumu slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītāju, anesteziologu-reanimatologu Robertu Stašinski. Viņš stāsta, ka gadījumi, kad odzes iekož cilvēkiem, Latvijā nav bieži, ne vairāk kā piecas reizes gadā, bet šogad sakosti jau divi cilvēki. Ko šādā gadījumā darīt un, tikpat svarīgi, ko nedrīkst darīt? Pirms runāt par čuskām, Māris Lielkalns atgādina: Autobraucēji, braucam uzmanīgi, jo šobrīd ir jūnijs un aļņu mātēm dzimst teļi. Iepriekšējā gadā teļi tādi nervozi skraida riņķī, neskatās ne uz kurieni. Ja trāpīsies bums, tad labi nebūs. Tā kā braucam prātīgi!  Pasaulē dzīvo nepilni 4000 sugu čūsku un apmēram 25%, ceturtā daļa ir indīgās čūskas. Latvijā 33% ir indīgo čūsku, jo mums ir trīs čūsku sugas un viena no tām ir indīga - odzes. "Pavasarī laiks kļūst siltāks, čūskas kā aukstasiņu dzīvnieki, sajutuši siltumu, arī sasildījušies, arī kļūst aktīvāki un sāk dzīvoties apkārtnē. Tā kā viņas dzīvo visai tuvu mums kaimiņos, līdz ar to ir pilnīgi loģiski, ka mēs ar viņām satiekamies. Tā kā mēs arī labprāt gribam iebrist viņu īpašumos - dažādos mežos un ūdeņos peldēties, nu tad viņas sastopam. Kā nu kuram sanāk, cits māk apieties ar tām čūskām, cits nemāk apieties. Ja gadās, ka nemāk, tad...," komentē Māris Lielkalns "Problēma sākās tad, kad paliek siltāks laiks un cilvēki dodas dabā, un tur viņi arī sastop čūskas. Es nevarētu teikt, ka Latvijā čūsku paliek vairāk. Principā, cik viņu bija, tik arī ir. Rīgas apkārtnē ir ļoti labs no rāpuļu viedokļa ļoti labs klimats. Rīgas apkārtnē ir daudz zalkšu. Tāpēc arī nav nekas pārsteidzošs, ja dodaties kaut kur Pierīgā pie ezera, teiksim, Juglas ezera, vai Ķīšezera, vai pie kāda mazākā ezera peldēties, sauļoties, atpūsties, ka ieraugāt zalkti. Tas ir normāli," vērtēAndris Čeirāns. Odze biežāk ir sastopama Latvijas austrumu daļā. Rīgas apkārtnē arī pa kādai odzei gadās, bet tā nav biežāk sastopamā čūsku suga šajā Latvijas daļā. Vieta, ko dēvē par čūskulāju, aizaugušu vietu, čūskām nemaz tā nepatīk "Viņām varbūt patīk tādas vietas, kur ir atklātāk, kur saulīte, kur viņa var izrāpot pasauļoties. Bieži cilvēki saka, ka mēs tur ejam mežā, baidāmies no čūskām, bet arī mežs kā dzīvotne nav čūskām raksturīgākā vieta. Varbūt viņām drīzāk patīk mežā kaut kādi izcirtumi, mežmalas, kaut kādas klajākas vietas, jo mežs ir diezgan ēnains. Bet čūsku ir tā saucamais aukstasiņu dzīvnieks, viņai šad tad vajadzīga saulīte, kurā pasildīties, un tāpēc tāds riktīgi ēnains mežs vai arī čūskulājs viņam pat īsti nepatīk," skaidro Andris Čeirāns. No cirsmām, trokšņa dēļ un smagās tehnikas darba radītās vibrācijas dēļ, čūskas būs aizgājušas projām un centušās aizrāpties tālāk no bīstamās vietas.  "Tas nozīmē reizēm arī to, ka mežā notiek mežizstrāde un apkārtējās mājas sajūt, ka tur ir pieplūdums," papildina Māris Lielkalns. "Ja, piemēram, tas ir slēgts, ēnains mežs, un tā cirsma būs izolēta mežā, tad tās čūskas var to cirsmu nemaz neatrast. Savukārt, ja tur netālu no cirsmas ir kaut kāda vieta, kur tās čūskas jau dzīvoja, tad ir liela iespēja, ka viņaš parādīsies arī tajā cirsmā un uzturēsies tur gadus 20 - 30, kamēr tā cirsma neaizaugs," norāda Andris Čeirāns. "Biežāk čūsku kodumi gadās tad, ja cilvēki paņem čūskas rokās. Tā ir parastākā lieta," atzīst Andris Čeirāns. "Un kas galvenais? Ja jūs esat ieraudzījuši čūsku, tad nekāpiet virsū, apstājieties, saglabājiet mieru. Trakākais ir tas, ka tanī brīdī pazaudē galvu, sākās neloģiskas darbības - rokas, kājas pa gaisu, vai, vai, vai un vēl tālāk, un tālāk. Tad arī beigu beigās sataisām paši lielākās problēmas. Tā kā mieru - netuvojāmies, ieraudzījām, apstājāmies, atgādina Māris Lielkalns. "Otrām kārtām, viņas ļoti labi saprot, kādās svara kategorijās abi divi atrodās un visbiežāk jau, ja jūs arī tā smagāk ejat pa mežu, uzkāpjot uz kāda zariņa, tas arī priekš kādiem citiem nevēlamajiem draugiem varētu palīdzēt. Viņa sajūt vibrācijas un saprot. Vienkārši sēž savā vietiņā nekustīgi, jo tad viņa ir nepamanāma. Visbiežāk mēs viņu pamanām tad, kad, būtībā astes galu, kad viņa jau ir sapratusi, ka tas lielais lempis nāk virsū un tad ir jāiet projām," skaidro Māris Lielkalns. "Ja gadās, ka jums ir čūska jāpārvieto un gribat viņu aizvākt nost, piemēram, ja ir pagalms, kur bērni regulāri spēlējas, jūs gribat to čūsku aizvākt, un tajā pašā laikā jūs negribat nodarīt dzīvniekam pāri, labākais veids ir tiešām paņemt kaut kādu spaini vai bļodu, nolikt blakus un mēģināt to čūsku iebikstīt tur iekšā, vai nu kaut kādā veidā pamēģināt saķert viņu aiz astes un ielikt tajā traukā un aiznest prom," bilst Andris Čeirāns. Attālums - jo tālāk, jo labāk. Vismaz pāris kilometri uz kādu saulainu pļaviņu.

Atidarytas mokslinių tyrimų ir inovacijų centras, tirsiantis molekulinius pokyčius laike.Prasideda kasmetinės žurnalistų dienos – „leŽuDi“.Pavasarį atbundanti gamta prikėlė ir uodus bei kitus kraujasiurbius.Kupiškio rajone šeima puoselėja desertinių vynuogių ūkį, kuriame – daugiau nei 100 skirtingų vynuogių veislių.Ved. Ignas Andriukevičius

Lietuvoje rasti ekologinį pieno ūkį ir dar kuriam vadovautų jaunas žmogus yra didelė retenybė. Toks išskirtinis ūkis yra Tauragės rajone, Ruikių kaime. Diplomuoto veterinarijos specialisto, jaunojo ūkininko Pauliaus Maco ekologiniame pieno ūkyje 150 karvių, joms užaugina ir paruošia pakankamai ekologiškų pašarų. Fermoje karves melžia du robotai, o ateityje ūkininkas galvoja dar palengvinti darbus fermoje.Aktyvumu išsiskirianti Trakų r. Aukštadvario bendruomenė į įvairius renginius sutelkia ir jaunus, ir vyresnius miestelio bei apylinkių žmones. Čia puoselėjamos senosios tradicijos, kuriamos naujos. Pavyzdžiui, ruošiantis Velykoms, moterys susirenka draugėn ir įvairiais raštais margina kiaušinius, moko šio meno vaikus ir jaunimą. Ypač linksmos būna gegužinės, įtraukiančios visus, ypač jaunus žmones. Pavasarį bus kita tradicinė, tik Aukštadvariui būdinga, jį garsinanti šventė – mugė „Pagal Jurgį ir jurginas“. Išsamiau – Trakų kultūros ir meno centro Aukštadvario padalinio kultūros renginių organizatorė Miglė Dalgėdaitė.Šakių r. Matjošiškės kaime įkurto bitininkystės ūkio „Saldūs ūsai“ šeimininkai Ernesta ir Kęstutis Ūsai turi 150 bičių šeimų. Iš miesto į kaimą persikraustę abu inžinieriai, pradžioje gavę senelio dovaną du bičių avilius, matyt ir patys netikėjo, jog ateityje turės didelį bitininkystės ūkį ir sugebės iš šio verslo pragyventi. Produktų paruošia iš tiesų daug: medus su uogomis, kreminis medus, žvakės, vaško drobelės, medaus dovanos ir kiti. Populiarios jų rengiamos edukacijos „Paslaptingas bičių pasaulis“.Ved. Regina Montvilienė

Vytauto Didžiojo universiteto Žemės ūkio akademijoje sukurti ir sėkmingai ne tik savų, bet ir užsienio mokslininkų pastangomis plėtojami Bioekonomikos ir Miškininkystės mokslinių tyrimų centrai. Anot VDU Žemės ūkio akademijos kanclerės profesorės Astridos Miceikienės, pasitelkus įvairių šalių tyrimus ketinama tapti stipriausiu Baltijos šalyse Bioekonomikos tyrimų centru.Vieną didžiausių šalyje pieno perdirbimo grupių „Vilvi Group“ sudaro keturios įmonės – bendrovės Vilkyškių pieninė, „Modest“, Kelmės pieninė ir „Pieno logistika“. Kasdien jose perdirbama 800 tonų pieno, pagaminama 200 tonų produktų. Produkcija eksportuojama į 60 šalių. Artimiausiu metu į sūrių gamybos įmonę Latvijoje bus investuojama 50 mln. eurų. Apie gamybą, bendravimą su ūkininkais – „Vilvi Group“ generalinis direktorius Gintaras Bertašius.Įdomu žinoti. Pavasarį kasdien vis daugiau, įvairesnių vaistinių augalų sužaliuoja pievose ir miškuose. Anot specialistų, jų naudą pajus tie žmonės, kurie juos pažins, surinks ir pasinaudos vertingomis savybėmis. Išsamiau –Žemės ūkio akademijos Augalų biologijos ir maisto mokslų katedros daktaras Marius Lasinskas.Ved. Regina Montvilienė

Pavasarį keičiasi vilkų gyvenimo tvarka, nors racione gausu ir kitokio maisto – ant žemės rastų ančių kiaušinių, net varlių, be stambesnio grobio jie negyvena - žvalgosi po ganyklas, nes ant pirmosios žolės išgenamos avys, karvės su veršiukais, o jie vilkams – kaip tik.Aplinkos Ministerijos Gamtos apsaugos politikos grupės vadovas Algirdas Klimavičius pasakoja, kodėl kasmet didinami medžiojamų vilkų limitai ir aiškina, kad būtent vilko medžioklė ugdo žvėries atsargumą ir keičia vilko elgesį, o Lietuvos medžiotojų ir žvejų draugijos direktorius Laimonas Daukša pasakoja, kad ne kiekvienam medžiotojui gyvenime yra pavykę sumedžioti vilką.Ved. Selemonas Paltanavičius ir Alvyda Bajarūnaitė

Vilniaus rajone, Rokantiškėse, atidarytas naujas karinis miestelis. Jis skirtas Lietuvos kariuomenės Kunigaikščio Vaidoto pėstininkų bataliono kariams. Praėjusią savaitę karinis miestelis atidarytas Šilalės rajone, Pajūryje. Pavasarį planuojama kariuomenei perduoti dar vieną karinį miestelį Šiauliuose.Dalis vežėjų atsidūrė dviprasmiškoje situacijoje: metų pradžioje pasikeitus kelių mokesčio skaičiavimo principams, krovinius ir keleivius vežantys verslininkai baiminasi, kad net ir sumokėję mokestį, gali būti baudžiami.Karinės ir finansinės paramos paketas Ukrainai Vašingtone tebėra įstrigęs, o respublikonai žada vetuoti vakar paviešintą įstatymo projektą.Ukrainos prezidentas Volodymyras Zelenskis oficialiai payvirtino svarstantis galimybę atleisti Kariuomenės vadą Valerijų Zalužną. O Vengrijos opozicinės partijos šaukia neeilinę parlamento sesiją ir nori balsuoti dėl Švedijos narystės NATO.Lietuvoje kas dieną piktybinės ligos diagnozę išgirsta apie 50 Lietuvos gyventojų. Ši liga dažniau nustatoma vyrams, nei moterims. Nuo vėžio kasmet miršta apie 8 tūkst. gyventojų ir tai antra dažniausia mirčių priežastis po širdies ir kraujagyslių ligų. Sergamumo onkologinėmis ligomis rodikliai tiek Lietuvoje, tiek ir daugumoje pasaulio šalių, didėja.Griaustinis vasario mėnesį: ar galima tai vadinti anomalija?Los Andžele vykusiuose „Grammy“ muzikos apdovanojimuose Taylor Swift tapo pirmąja atlikėja, ketvirtą kartą pelniusia statulėlę už metų albumą, kuriuo tapo „Midnights“. Tarp daugiausiai tokių apdovanojimų per „Grammy“ istoriją pelniusių atlikėjų Swift aplenkė Styvą Wonderį, Paulą Simoną ir Franką Sinatrą.Ved. Andrius Kavaliauskas

Klaipėdos krašto gyventoja lietuvininkė Hilda Peterait prieš septynerius metus atvykusi aplankyti artimųjų kapų, patyrė šoką. Šalia gyvenanti ūkininkė Laima Vasiliauskienė ją vijo iš kapinių, nes šios – jos privati valda. Klaipėdos prokuratūra įpareigojo Šilutės rajono savivaldybę sugrąžinti visuomenei nusavintas kapines, tačiau tai nepadaryta iki šiol.Lietuvos evangelikų liuteronų bažnyčios vyskupas Mindaugas Sabutis sako, kad kapinės – tai ne tik apie tuos, kurie jose ilsisi, bet daugiau pasako apie gyvenančius šalia.Kita naujakurystės istorija Klaipėdos krašte – kitokia. Gintarė Tarvydavičienė prieš dvejus metus įkūrusi alpakų ūkį vienkiemyje Kojalių kaime (Klaipėdos r.) radusi miške šalia esančias senąsias kapines ir ėmėsi jas globoti. Mirusiųjų pagerbimo dieną žvakutes dega ant kiekvieno kapo. Tiki, kad jose ilsisi ir jų šimtametės sodybos buvusieji šeimininkai bei jaučia jų globą.GAMTA. Lino Verdenės šaltinis unikalus ne tik išvaizda (dar jį vadinamarsiečiu), bet ir įstabia legenda. Mat tikima, kad šaltinio pavidalu į gentį grįžo žynio sūnus Linas, kuris žuvo klaidindamas gentį norėjusius pavergti kryžiuočius. Pavasarį, atgimstant gamtai, šalia Sietiko ežero ėmė veržtis šaltinis. pasakoja Marius Januška iš Sirvėtos regioninio parko.Ved. Kristina Toleikienė

Dzejas dienu laikā Rīgā viesojās igauņu autors Indreks Kofs. Dzejnieks un tulkotājs, vairāku bērnu  grāmatu autors, starp citu, spēlē arī trompeti. Pavasarī izdevniecībā „Liels un mazs” Maimas Grīnbergas un Ineses Zanderes atdzejojumā klajā nāca Indreka Kofa dzejas krājums „Kur palika bērni?”. 12.septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrā notika lasījums un tikšanās ar Indreku Kofu un abām atdzejotājām. Bērnu literatūras centra vestibilā uz tikšanos ar igauņu dzejnieku Indreku Kofu, tulkotāju Maimu Grīnbergu un atdzejotāju Inesi Zanderi atnākušas pat vairākas klases, sākumskolēni. Visi ir notikuma gaidās, līdz atskan trompetes skaņas paša Indreka Kofa izpildītas. Inese Zandere iepazīstina ar dzejnieku Indreku Kofu, un tad visi uzmanīgi ieklausās igauņu valodā, kam seko atdzejojums, to lasa Maima Grīnberga. Indreka Kofa dzejoļu krājuma „Kur palika bērni?” notikumi risinās kādā ciemā, kur dzīve rit gludi un jauki,  līdz kādu dienu visi bērni nolemj aizbēgt uz mežu, jo uzskata, ka tiek pārāk kontrolēti un komandēti. Pirms klausīties tālāk  dzejoļus, Maima Grīnberga klātesošos, iepazīstinot ar dzejnieku, min, ka Indreks raksta gan pieaugušajiem, gan bērniem, raksta vairāk bērniem, bet tulko - pieaugušajiem.

Vienu no pirmajiem zināmajiem 18.gadsimta latviešu tautības dzejniekiem Juri Natanaēlu Ramani šogad pieminam 280.gadskārtā. Atceres brīdis pie Krimuldas baznīcas un sarunas mācītājmājā, dziesmas un fragmenti no Ramaņa „Krusta skolas grāmatas” raidījumā Grāmatai pa pēdām. Šķiet, šis ir pirmais gadījums, kad raidījumā Grāmatai pa pēdām atgriežamies pie autora, par kuru jau esam stāstījuši. Iemesls svarīgs – vienam no pirmajiem latviešu tautības dzejniekiem Jurim Natanaēlam Ramanim – 280. Pavasarī kopā ar vēstures zinātņu doktoru Edgaru Ceski apskatījām Krimuldas baznīcas apkārtni, vietas, kur noteikti staigājis skolotāja palīgs, vēlāk skolotājs Juris Natanaēls Ramanis. Bet deviņus gadus vēlāk par kādu sīkāk neraksturotu pārkāpumu atlaists no darba. Uzzinājām arī, cik nejauši ap 1979.gadu Edgars Ceske atklājis līdz tam nezināmo autoru un viņa rokraksta grāmatu – „Krusta skolas grāmata”, kurā iekļauti dzejoļi, oriģinālas un tulkotas reliģiskas apceres, arī ilustrācijas. Vasaras izskaņā pētnieks aicināja būt klāt Ramaņa 280. gadskārtai veltītajā piemiņas brīdī pie Krimuldas baznīcas un sarunās Krimuldas mācītājmājā. Raidījumā iespēja būt klātesošiem svarīgā kultūras mantojuma notikumā.   Plašāk par projektu:    

Labas! Prie KALBA MAMOS tinklalaidės mikrofono sveikinuosi aš, Marija Keršanskienė, ir džiaugiuosi galėdama pranešti, jog šiuo pokalbiu KALBA MAMOS pokalbiai žengia į naująjį, 5-ąjį sezoną. Jei sekate mus socialiniuose tinkluose, tikriausiai pastebėjote, jog jau keletą mėnesių vis užsimindavau apie artėjančius pokyčius. Ir štai, ta diena išaušo – šiandien kelionę pradeda KALBA MAMOS narystė, kurioje – tik prenumeratorėms skirti epizodai, po truputį besikuriantys mamų rytmečiai įvairiuose Lietuvos miestuose ir kvietimas jungtis prie privačių, pokalbiams, pasidalinimams ir diskusijoms skirtų KALBA MAMOS Discord‘o kanalų. Daugiau apie narystę, visą mūsų veiklą ir planus sužinosite mūsų interneto svetainėje www.kalbamamos.lt bei Instagram‘e ir Facebook‘e. O šio pokalbio tikslas – supažindinti jus su gydytoju psichiatru Viliumi Ogensku, kuris KALBA MAMOS platformoje kurs savo prenumeratą „Mamos psichikos sveikata“. Pavasarį jus kvietėme jungtis į Viliaus vebinarą ta pačia tema. Mūsų interneto svetainėje www.kalbamamos.lt galite nemokamai parsisiųsti atmintinę, parengtą kartu su gydytoju, kurioje rasite labai daug vertingos informacijos apie įvairias būsenas prieš ir po gimdymo, į ką pačiai moteriai ir jos artimiesiems vertėtų atkreipti dėmesį, kaip galima padėti ir kada būtina kreiptis į specialistus. Šiame pokalbyje labai sąmoningai skyrėme nemažai laiko susipažinimui su Viliumi, atsiminimams apie jo vaikystę, mokyklos ir studijų metus, apie jo darbo patirtį, išmoktas pamokas ir iššūkius, o antroje pokalbio pusėje kalbėjome apie jo prenumeratą ir temas, kurias Vilius kvies narplioti kartu. Kviečiu klausyti ir sužinoti, kokį turinį, kokia forma jums jį ruošia ir kaip viskas vyks. Nuo šiol KALBA MAMOS pokalbiai skirti tik mūsų narystės prenumeratorėms, o visur kitur galėsite paklausyti šių pokalbių ištraukų. Jeigu KALBA MAMOS veikla atrodo įdomi ir prasminga, kviečiame prenumeruoti mūsų narystę ir prisijungti prie laimingų mamų bendruomenės. Mūsų prenumeratorės klauso visų naujų ir ankstesnių sezonų pokalbių, kurie būdavo skirti tik rėmėjams, renkasi į rytmečius ir bendrauja, diskutuoja, klausia bei dalinasi viskuo, kas rūpi, KALBA MAMOS Discord‘e. Visą informaciją rasi www.kalbamamos.lt O dabar neriam į pokalbį su gydytoju psichiatru Viliumi Ogensku. Marija Pokalbio eiga: 02:55 min: Kokia buvo Viliaus vaikystė? Koks jis buvo mokinys? 13:52 min: kas buvo Viliaus autoritetai ir kelrodžiai jaunystėje? 15:51 min: kodėl medicina? 19:04 min: kodėl psichiatrija? 21:55 min: kiek kartų Vilius norėjo mesti studijas ir kas vis dėlto sustabdė? 25:48 min: kas Viliaus profesiniame kelyje buvo reikšmingiausia ir labiausiai jį augino kaip specialistą? Profesinis kelias ir pasirinkimai, atvedę iki šiandienos. 39:32 min: gydytojo darbo iššūkiai, mirtis ir susidūrimas su ribotumu gelbstint žmones. 45:39 min: kodėl rūpi būtent mamos psichikos sveikata? 49:23 min: būklės, galinčios ištikti moterį po gimdymo. 51:54 min: kokį vaidmenį mūsų psichikos būsenai turi pervargimas? 58:53 min: kokios temos bus paliečiamos prenumeratoje? 1:14:54 min. apie mamų ratus, kurie prasidės rudenį. Kas tai, kam skirta ir kaip viskas vyks?

Jei nori klausyti daugiau pokalbių, junkis prie KALBA MAMOS narystės, ateik į mūsų bendruomenės narėms skirtus rytmečius įvairiuose miestuose ir prisijunk prie diskusijų KALBA MAMOS Discord serveryje. Daugiau apie narystę, visą mūsų veiklą ir planus sužinosi www.kalbamamos.lt bei Instagram‘e ir Facebook‘e. Junkis prie KALBA MAMOS ir kurkime laimingų mamų bendruomenę kartu! O šio pokalbio tikslas – supažindinti jus su gydytoju psichiatru Viliumi Ogensku, kuris KALBA MAMOS platformoje kurs savo prenumeratą „Mamos psichikos sveikata“. Pavasarį jus kvietėme jungtis į Viliaus vebinarą ta pačia tema. Mūsų interneto svetainėje www.kalbamamos.lt galite nemokamai parsisiųsti atmintinę, parengtą kartu su gydytoju, kurioje rasite labai daug vertingos informacijos apie įvairias būsenas prieš ir po gimdymo, į ką pačiai moteriai ir jos artimiesiems vertėtų atkreipti dėmesį, kaip galima padėti ir kada būtina kreiptis į specialistus. Šiame pokalbyje labai sąmoningai skyrėme nemažai laiko susipažinimui su Viliumi, atsiminimams apie jo vaikystę, mokyklos ir studijų metus, apie jo darbo patirtį, išmoktas pamokas ir iššūkius, o antroje pokalbio pusėje kalbėjome apie jo prenumeratą ir temas, kurias Vilius kvies narplioti kartu. Kviečiu klausyti ir sužinoti, kokį turinį, kokia forma jums jį ruošia ir kaip viskas vyks. Nuo šiol KALBA MAMOS pokalbiai skirti tik mūsų narystės prenumeratorėms, o visur kitur galėsite paklausyti šių pokalbių ištraukų. Jeigu KALBA MAMOS veikla atrodo įdomi ir prasminga, kviečiame prenumeruoti mūsų narystę ir prisijungti prie laimingų mamų bendruomenės. Mūsų prenumeratorės klauso visų naujų ir ankstesnių sezonų pokalbių, kurie būdavo skirti tik rėmėjams, renkasi į rytmečius ir bendrauja, diskutuoja, klausia bei dalinasi viskuo, kas rūpi, KALBA MAMOS Discord‘e. Visą informaciją rasi www.kalbamamos.lt O dabar neriam į pokalbį su gydytoju psichiatru Viliumi Ogensku. Marija Pokalbio eiga: 02:55 min: Kokia buvo Viliaus vaikystė? Koks jis buvo mokinys? 13:52 min: kas buvo Viliaus autoritetai ir kelrodžiai jaunystėje? 15:51 min: kodėl medicina? 19:04 min: kodėl psichiatrija? 21:55 min: kiek kartų Vilius norėjo mesti studijas ir kas vis dėlto sustabdė? 25:48 min: kas Viliaus profesiniame kelyje buvo reikšmingiausia ir labiausiai jį augino kaip specialistą? Profesinis kelias ir pasirinkimai, atvedę iki šiandienos. 39:32 min: gydytojo darbo iššūkiai, mirtis ir susidūrimas su ribotumu gelbstint žmones. 45:39 min: kodėl rūpi būtent mamos psichikos sveikata? 49:23 min: būklės, galinčios ištikti moterį po gimdymo. 51:54 min: kokį vaidmenį mūsų psichikos būsenai turi pervargimas ir pyktis?? 58:53 min: kokios temos bus paliečiamos prenumeratoje? 1:14:54 min. apie mamų ratus, kurie prasidės rudenį. Kas tai, kam skirta ir kaip viskas vyks?

Kultūras rondo veram vaļā grāmatu “Akuratera māja”, kam dota žanra norāde – ceļvedis, kurā apkopoti stāsti par rakstnieka Jāņa Akuratera māju Torņakalnā, tās arhitektūru un arī nama iemītniekiem un viņu pieredzēto. Daiņa Bruģa veidotā grāmata izdota, sagaidot ēkas 90. jubileju.  Grāmatā ieskatāmies kopā ar Akuratera muzeja vadītāju Mairu Valteri un grāmatas autoru mākslas zinātnieku Daini Bruģi. Grāmata – ceļvedis sniedz ieskatu rakstnieka Jāņa Akuratera ģimenes mājas arhitektoniskajā veidolā un interjerā, kā arī stāsta par mājas iemītniekiem. 262 lappuses biezā grāmata sniedz detalizētu Jāņa Akuratera mājas arhitektoniskā veidola, apdares, kā arī iekārtotās interjera ekspozīcijas aprakstu un analīzi. 1933. gada ziemā Akuratera ģimene iegādājas gruntsgabalu Torņakalnā. Pavasarī arhitekts Verners Vitands izstrādāja koka savrupmājās projektu, bet jau vēlā rudenī Akuratera ģimene pārcēlās no dzīvokļa Blaumaņa ielā un savu māju Torņakalnā. 1987. gadā Jāņa Akuratera mazdēls Jānis Viesturs Osis pārdeva māju Latvijas Kultūras ministrijai. 1991. gadā tika atvērts Jāņa Akuratera muzejs. Sākotnēji apmeklētājiem bija pieejams tikai mājas pirmais stāvs – Kamīnzāle un Ēdamistaba, kur bija vitrīnās izvietota ekspozīcija par dzejnieka dzīvi. Vairākus gadus vēlāk interjera ekspozīcijas tika atvērtas arī Dzejnieka kabinetā, Gaišajā salonā un Marijas istabā. 2006. gadā Dainis Bruģis ar Inu Līni un sadarbībā ar muzeja speciālistēm izstrādāja Jāņa Akuratera muzeja interjera ekspozīcijas projektu. Daudzu gadu garumā ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Kultūras ministrijas un privātu ziedotāju atbalstu tika restaurētas Akuratera ģimenes mēbeles, iegādāti zudušajiem priekšmetiem līdzvērtīgi eksponāti. 2015.–2016. gadā ar Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” finansiālu atbalstu tika veikta Akuratera mājas restaurācija. Interjera ekspozīcijas izveide daļēji tika pabeigta 2017. gadā, kad apmeklētājiem tika atvērta ekspozīcija 10 telpās – Priekšnamā, Kamīnzālē, Ēdamistabā, Trauku istabā, Virtuvē, Dzejnieka kabinetā, Gaišajā salonā, Laimas istabā, Marijas Annas istabā, Vannas istabā. Kā sava veida šī projekta turpinājums ir tagad izdotā grāmata “Akuratera māja”. Grāmatas izdevēji ir Memoriālo muzeju apvienības Jāņa Akuratera muzejs un Jāņa Akuratera biedrība. Māksliniece ceļvedim ir Daiga Brinkmane.

Mindaugas Šemežys – 400 ha augalininkystės ūkio Kėdainių raj.šeimininkas šį pavasarį kuria technologiją, kuri leistų labai tiksliai naudoti trąšas ir augalų apsaugos priemones. Vienas iš etapų – modernaus purkštuvo programinei įrangai naudoti drono nuskenuotų augalų laukuose būklės informaciją.Irena ir Algirdas Čižauskai gimtuose kraštuose Plungės raj. Karklėnų kaime įsikūrė išėję į pensiją. Bet ne ilsėtis prekybininkė ir gydytojas iš miesto atsikraustė, o aktyviai gyventi – savo malonumui darbuotis 0,5 ha braškyne.Radviliškio raj. Pavartyčių kaime esančiame avių ūkyje – 900 Lietuvos juodgalvių ir 35 šiurkščiavilnės avys. Pavasarį banda padvigubėjo. Kuo ypatingas šių metų avių derlius, kas dabar aktualiausia avių augintojams? Pokalbis su UAB „Genetiniai ištekliai“ dir. pav. Rimantu Kairiu.Ved. Arvydas Urba

Kviečiu klausyti pokalbio su laukinėjimo ambasadore Skaiste Manstavičiene, kuri instagram paskyroje „Laukinėjam“ dalinasi savo sukaupta laukinėjimo patirtimi ir reklamuoja :) buvimo gryname ore naudą tėvams. Nes būtent tėvų atsakomybėje ir galioje, jos nuomone, yra vaiko buvimas gryname ore. Tereikia apsirengti ir išeiti iš namų. Be jokios abejonės, su Skaiste mes apkalbėjome labai daug aprangos niuansų: ką ir kada rengtis, kiek komplektų ji pataria turėti, kodėl medvilninius marškinėlius tikrai pataria palikti namie, kaip ir kodėl vertingas yra drabužių sluoksniavimas ir daug kitų detalių. Bet taip pat daug kalbėjome apie laukinėjimo psichologiją ir buvimo lauke naudą mums visiems. „Laukinėjimas daugiausiai siejasi ne su techniniais dalykais, kuriuos lengva susakyti punktais ir išpildyti, bet visiška psichologija. Tėvai turi savimi pasitikėti, nugalėti tą baimę,“ – sako Skaistė. Jei pagalvojus apie išėjimą į lauką jus iškart persmelkia nuobodulio jausmas ir staiga pradedate ieškoti visų įmanomų pasiteisinimų, kodėl šiandien į lauką eiti neverta, nepatogu ar neapsimoka, labai norisi tikėti, kad po šio pokalbio tų pasiteisinimų, abejonių ir baimės išeiti į lauką bet kokiu oru atsiras mažiau. „Kalba mamos“ gyvuoja Contribee rėmėjų ir mus remiančio verslo dėka. Šiandien noriu ištarti ačiū mūsų partneriams „Hiatus“, kurių vardą išgirsite dar ne kartą. „Hiatus“ siūlo didžiulį kokybiškos, patogios ir funkcionalios aprangos bei avalynės asortimentą. Pavasarį, rodos, orai keičiasi kiekvieną dieną ir neretai tikrai galima pasimesti ne tik svarstant kaip aprengti vaiką, bet ir kaip apsirengti pačiam, kad išėjimas į lauką, kuris, visi žinome, teikia tiek daug naudos, nebūtų kančia. Džemperis, kelnės, kombinezonas, kepurė, pirštinės, o gal jau nebereikia pirštinių ir kepurės? Kokie batai, kad vaikas grįžtų sausomis kojomis? „Hiatus“darbuotojai jums profesionaliai patars, kokią aprangą ir avalynę pasirinkti bet kokioms oro sąlygoms ir bet kuriai aktyvaus ar pasyvaus laisvalaikio veiklai su vaikais. Mano ir Justinos šeima Hiatus parduotuvėse lankėmės ne kartą ir sulaukėme tikrai vertingų patarimų, tad drąsiai rekomenduojame. Būtinai sekite „Hiatus“ socialiniuose tinkluose, kur pirmieji sužinosite apie puikias nuolaidas. Ačiū „Hiatus“ ir Contribee rėmėjams už paramą mūsų veiklai, VU radijui START FM už galimybę įrašyti šiuos pokalbius kokybiškai, o Skaistei – už dalinimąsi patirtimi ir tokio gražaus žodžio atradimą. Gero klausymo ir smagaus laukinėjimo! Marija

Gadu no gada maijā Latvijā sāk strauji pieaugt ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaits. To skaits turpina augt līdz august beigām un tad sāk lēnītēm kristies līdz decembrim. Vai pie vainas ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana un pārgalvīga braukšana? Ne tikai! Par citiem apstākļiem, kas vasaras periodā padara satiksmi bīstamu tās dalībniekiem, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas Tehniskā departamenta direktors Jānis Liepiņš un satiksmes drošības eksperts, motobraucējs Oskars Irbītis. Oskars Irbītis apstiprina, ka maijā tiešām pieaug ceļu satiksmes negadījumus skaits, jo pieaug arī satiksmes intensitāte. "Kad parādās siltais laiks un šogad tas ir iestājies jau aprīlī, līdz ar to uz ceļa parādās daudz vairāk velosipēdu, daudz vairāk motociklu, mopēdu. Satiksme kļūst intensīvāka. Un, ko varam novērot arī Rīgā, sākas arī intensīva ceļu remontu sezona," norāda Oskars Irbītis. "Līdz ar to satiksmes intensitāte atsevišķos posmos palielinās, atsevišķās vietā tiek izmainīta satiksmes organizācija, ne visi to ir pamanījuši. Visi šie faktori kopā veicina ceļu satiksmes negadījumu skaita pieaugumu." Tas būtiski palielina sīko negadījumu skaitu. Irbītis norāda, ka lielos negadījumus veicina arī netīrītie ceļi pēc ziemas sezonas. "Šogad,  analizējot negadījumus, un diemžēl arī jāsaka, ka motociklistu saimē jau ir divi bojāgājušie, tas uzskatāms par lielu skaitu tik agri sezonā, viens no kritiena sekmējošiem faktoriem bijis nenotīrīts ceļš. Smiltis un cilvēks nav laikus novērtējis bīstamību. Iebraucis smilšanajā zonā, mēģinājis veikt manevru un kritis. Pavasarī motociklistiem jābūt uzmanīgiem. Ceļi, kas tiek notīrīti, kļūst drošāki," atzīst Irbītis. Atsaucoties uz paša veiktu pētījumu, Irbītis norāda, ka viena no bīstamākajām lietām motociklistiem ir bedrīšu lāpīšana. Vietās, kur lāpa bedrītes, uz ceļa paliek akmentiņi, kas darbojas kā gultņu bumbiņas, it sevišķi, ja tas ir pagriezienā, motocikls vienkārši izslīd un krīt. Jānis Liepiņš piekrīt, ka, ziemas sezonai beidzoties, bīstamību uz ceļiem palielina netīrītie ceļi pēc ziemas. "Bet savā ziņā cilvēka īpašību paradums - ziemas periodā tu pieradi būt ne tik uzmanīgs pret pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kad iestājās pavasaris, cilvēki raujas ārā no pierastās vides, tajā brīdī ir svarīgākais... Mums bija kampaņa "Skaties divreiz!". Es teiktu skaties četrreiz, nevis divreiz, jo tagad ir gan velosipēdisti, gan gājēji, gan ar skrejriteņiem brauc. Mikromobilitātes kustība siltajā laikā ir strauji pieaugusi. To arī var just, autovadītājiem griežoties pa labi, kur ir izveidoti veloceliņi, tur ir diezgan intensīvi. Brīžam ir jāpadomā, kad tiksi pāri veloceliņam, lai brauktu tālāk, nekā varētu droši šo šķērsot," atzīst Jānis Liepiņš. Viņš norāda, ka satiksmē šobrīd pavasarī, kad visi tās dalībnieki cits pie cita vēl nav pieraduši, ir svarīgā savstarpēja sapratne. "Tas ir rāvējslēdzēja princips. Nevar tikai viens uz ceļa kaut ko ievērot, jāievēro abām pusēm mazliet cieņa vienam pret otru, tad satiksme būs viennozīmīgi drošāka un labāk," uzskata Jānis Liepiņš.  

Rubrikoje „Keturi milijonai“ - Dubajuje gyvenanti Orinta Petružytė.Kaip, įsibėgėjus pavasariui, susitvarkyti savo spintą? Kur dėti ar atidėti drabužius, kurių niekada nedėvi, nors vis tikiesi, kad dėvėsi? Kokios spintos susitvarkymo tendencijos vyrauja šį sezoną? Pokalbis su stiliste Milda Glebute.Kiek esame linkę pažeisti autorių teises? Kiek žinome, kaip jas gerbti? Ko nežinome ir ko trūksta, kad sužinotume? Netrukus startuos akcija „skaitykis su knygomis", kuri ir skirta padėti suprasti, kad ne šiaip sau knygose yra C ženkliukas, jis lyg vitaminas C turėtų saugoti knygas nuo nelegalaus naudojimo ir platinimo be autoriaus ar leidyklos sutikimo. Prie akcijos kviečiami jungtis Lietuvos leidėjai, kūrėjai, bibliotekos ir visi, mylintys knygas. Lietuvos audiosensrinės bibliotekos direktorės pavaduotoja Erika Buivydienė, Audioteka.lt leidybos vadovė Inga Vilimė, VU komunikacijos fakulteto docentas Vincas Grigas.Koks dirbtinio intelekto poveikis akademiniams darbams? Tai viena iš temų, kuria kalbamasi tarptautinėje studentų ir jaunųjų mokslininkų konferencijoje OPEN READINGS 2023. Prasidėjusi užvakar, ši fizikos ir gamtos mokslų studentų konferencija truks iki rytojaus. Pasauliniu lygiu pripažinti mokslininkai dalinsis savo žiniomis kvantinės optomechanikos, epidemiologijos, organinės optoelektronikos, astrofizikos, lazerių ir kitose srityse. VU Chemijos ir geomokslų fakulteto doktorantė Julija Grigorjevaitė.Ved. Živilė Kropaitė

Dārza darbu sezona ir klāt! Pirms ķerties klāt dārza modināšanai pēc ziemas miega, iesakām ieklausīties ekspertēs. Kuri darbi jāsteidz pirmie, kurus var arī nedaudz atlikt, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Darbi ir daudz un dažādi un parasti kāds arī paliek nepadarīts, bet Vija Rožulapa saka, ka nevajag dzīvot ar pārmetumiem sev, ka kaut kas nav izdarīts. Vismaz dzīves otrā pusē vajadzētu nomierināties, ka tas nav perfekti un šis nav perfekti. Abas ekspertes šobrīd mudina mēslot augus, jo mēslojums tagad labi izšķīstu. Ir īstais laiks visu bērt. Pavasarī ir labāk dot augiem pamatmēslojumu, komplekso mēslojumu, kur vairāk ir slāpeklis. Ja nav augi mēsloti rudenī ar kūtsmēsliem, to vajag darīt tagad, it sevišķi tas attiecas uz augiem, kas dod ražu. Nevar upeni mēslot tikai ar minerālmēsliem. Ja nav pieejami kūtsmēsli, organiskais mēslojums pieejams veikalā.

Kauno Tado Ivanausko zoologijos muziejaus darbuotojas, ornitologas Saulius Rumbutis aiškina, kodėl ir kur pavasarį daugiausia paukščių žūsta, o ornitologas Marius Karlonas aiškina, ar įmanoma, kad sugyventų katės ir paukščiai?Pievinės varlės išneršė, paprastosios rupūžės jau keliavo, kol joms kelią pastojo asfaltas ir nors Vingio parke Vilniuje uždraustas eismas, daug kur yra prasčiau, - vis dar traiškomi šimtai varliagyvių.Apie garsaus vokiečių biologo, aplinkosaugininko, daugybės knygų, kino filmų ir televizijos laidų autoriaus Bernhardo Gžimeko balandžio pirmąją.Ved. Selemonas Paltanavičius ir Alvyda Bajarūnaitė

Youngblood kino mokyklos podcast'ų komanda džiaugiasi atėjusiu pavasariu, tačiau dar labiau džiaugiasi artėjančiu "Kino pavasariu"!Šiame epizode Youngblood kino mokyklos studentės Aira Akšytė ir Agnė Kubaitytė kalbėjosi su režisiere, scenariste Marija Kavtaradze bei režisieriumi, operatoriumi Vytautu Katkumi apie "Kino pavasario" rekomenduojamus filmus jaunimui "Amžinai jauni" ir "Po saulės". Taip pat, aptarė svarbiausias kūrybos temas ir pasikalbėjo apie santykį su kino festivaliais.Kviečiame klausytis bei kovo 20d. 16:15 susitikti Forum Cinemas Vingis, Youngblood kino mokyklos paskaitoje. Paskaitos metu dėstytojai Marija ir Vytautas papasakos kaip pradėti kurti filmus ir bandys atsakyti į klausimus: kaip gimsta idėjos, kas yra gera tema, kaip sukurti savitą kino kalbą?Registracija Youngblood kino mokyklos ir Skalvijos kino akademijos studentams, nemokama - https://forms.gle/wHxfB7FFGapB5wcx5.

Prieš metus, kai Rusija pradėjo plataus masto karą Ukrainoje, teatro dramaturgė Lena Liagušonkova ruošėsi savo pjesės premjerai Kyjive, bet su mama ir trimis katinais atsidūrė daugiabučio namo rūsyje. „Labai daug įvykių ir toks jausmas, kad psichika nespėja,“ – pirmąją invazijos savaitę pasakojo ji. „Bijau, kad mama išeis iš proto. Ji jau yra patyrusi karą.“ Lenos namai gimtajame Donbase okupuoti nuo 2014 metų. Kovo pradžioje, sostinės link artėjant okupantų šarvuočių kolonai ir tęsiantis apšaudymams, jos išvažiavo į Lenkiją ir antrąkart tapo karo pabėgėlėmis.Ukrainos gamtos apsaugos centro ekologas Oleksijus Vasyliukas pirmuosius apšaudymus tą vasario rytą išgyveno Vasylkive, už keliasdešimties kilometrų į pietvakarius nuo Kyjivo. Jie su šeima liko Ukrainoje, bet dėl saugumo irgi turėjo palikti namus. Oleksijus su kolegomis nuo invazijos pradžios dokumentuoja ekologinius karo padarinius ir poveikį šalies saugomoms teritorijoms. „Panašu, kad visi mūsų įprasti darbai ilgam sustojo“, – pernai balandį LRT RADIJO laidoje „Vienkartinė planeta“ liūdnai konstatavo jis. „Kaip biologui dirbti gamtoje, kuri užminuota?“Ukrainiečių filologė Nadija Popyk dar prieš invaziją su vyru atvyko į Lietuvą. Susipažinome Lietuvių literatūros ir tautosakos institute, kur ji vedė seminarus apie ukrainiečių kultūrą, literatūrą ir mokė ukrainiečių kalbos pagrindų. „Paskambinau savo draugei, iš kurios mokykloje dėl kalbos šaipėsi“, pavasarį pasakojo Nadiia. „Ji man sako: neįtikėtina – ukrainiečių kalba, kuri kažkada negalėjo prasimušti savo šalyje, dabar skrieja po visą pasaulį.“Ukrainiečių filosofas ir žurnalistas Volodymyras Yermolenko dar iki 2022-ųjų invazijos Rusijos karinius veiksmus šalyje apžvelginėjo savo tinklalaidėje „Explaining Ukraine“. Pavasarį su žmona Tetjana Oharkova jie tęsė epizodų įrašus iš namų ir aidint oro pavojaus sirenoms. Gegužę su juo kalbėjomės dokumentikoje apie ukrainiečių rusinimo istoriją ir besikeičiančią kalbos padėtį. „Klaidinga prielaida, kad kalbantieji ukrainietiškai palaiko Ukrainą, o rusakalbiai – Rusiją“, – tada pabrėžė jis, pridurdamas, kad ir pats augo rusakalbėje šeimoje. „Daug rusakalbių dabar kovoja už Ukrainą.“Šiandien, po metų, drąsių savo piliečių ir tarptautinių partnerių dėka Ukraina toliau kovoja ir atsilaiko. Susisiekėme su savo istorijų herojais pasiteirauti, kaip jiems pavyko išgyventi šiuos dvylika karo mėnesių ir kas ukrainiečius palaiko kelyje į pergalę.Autorė Vaida PilibaitytėPauliaus Peleckio/ BNS nuotrauka

Pavasarį pasitikti visi norime atsinaujinę ir gražūs, - kaip tai padaryti? Labai paprasta! Paklausyk FM99 pokalbį su Collette Dunhill iš Niujorko. Naujos tendencijos iš visada nemiegančio miesto.

Prisiminsime vieną žymiausių muzikos leidinių populiariosios muzikos istorijoje - grupės „Pink Floyd“ plokštelę „The Dark Side of the Moon“, pasirodžiusią 1973 m. kovo pradžioje. Šiek tiek priešistorės, ankstyvi demonstraciniai įrašai, taip pat paskutinio grupės koncerto ištraukos.Ved. Lukas Devita

Pārnejuo goda golā Daugovpiļs teatrī režisora Māra Korsieša vadeibā tyka īstudāta izruode saimem “Spreideits”, kurā pyrmū reizi Annys Brigaderis puosoku luga izskanēja latgaliski. Izruodē mozuo laimis maklātuoja pīdzeivuojumus boguotynoj dejis i dzīsmis. Lugu latgaliski puorlykuse Monika Zīle. Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2022” žureja itū izruodi pīzynuse kai nūzeimeigu nūtikšonu latgaliskajā kulturā i tei atrūnama nominantu treisdesmitnīkā. Vaira par itū izruodi, kura niu baudoma Daugovpiļs teatra sātā, bet jau aprelī brauks ari iz Latvejis Nacionalū teatri Reigā, klausitēs Silvijis Smagaris īrokstā.  

Kalvarijos krašto žmonės sako, kad buvusioje jotvingių žemėje kasmet derlius nuimamas du kartus. Pavasarį renkami akmenys, rudenį – ūkininkų išaugintos gėrybės.Lietuvos ir Lenkijos pasienyje įsikūręs Liubavo kaimas traukia ne tik svečius, bet ir vietinius. Istorija, gamta ir žmonės nepalieka abejingų. Keliauti po Liubavą ir jo apylinkes kviečia gidė Asta Jankeliūnienė ir Kalvarijos gyventojai. Kodėl vietiniai nori pažinti Liubavą?Kalvarijos krašto muziejaus muziejininkas, istorikas Alvydas Totoris primena Liubavo istoriją. Apie poreikį keliauti ir pažinti kraštą mintimis dalijasi Kalvarijos viešosios bibliotekos direktorė Laima Karpavičienė.Keramikas, poetas Virgilijus Bespalovas su žmona Jūrate Liubave apsigyveno prieš metus. Kaip sekasi realizuoti kūrybines idėjas?Liubave svečiuosimės pas Gintą ir Rasą Baliulius, kurie Lietuvos ir Lenkijos pasienyje pradėjo auginti levandas ir edukuoti. Kodėl kalvotame lauke atsirado levandų žydėjimo Saulės laikrodis? „Levandų teRasa“ skiriama tiems, kas neturi galimybės nuvykti į Provansą.Kalvarijos krašto gyventojai kalvas vadina kalnais. Kodėl? Juodelių skardis, Kačergų ar Senosios bažnyčios kalnas akina sutikti, kad Sūduva – tikrai kalnuotas kraštas ir neigia mitą apie Suvalkijos lygumas.Ved. Jolanta Jurkūnienė

Ar darbiem rudenī, bet ar domām par pavasari. Par svarīgākajiem dārza darbiem, kas veicami, lai pilnvērtīgi sagatavotos nākamajai sezonai, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Šalčininkų rajone įsikūrusių „Evaldo daržovių“ produkciją – salotas ir prieskoninius augalus – žino ir vertina daugelis. Jų visus metus galima įsigyti didžiuosiuose prekybos tinkluose. Gitos ir Evaldo Masevičių ūkyje darbuojasi pusšimtis žmonių. Kaip pavyksta išlikti rinkoje pabrangus elektrai, dujoms, degalams? Kokia situacija kituose šalies šiltnamiuose?Rudens pradžia, jau pagąsdinusi atvėsusiais orais ir pirmomis šalnomis, siejama ir su kitais pokyčiais gamtoje. Pamažu gelsta medžių lapai, prasidėjo rudeninė paukščių migracija. Kur Lietuvoje geriausia stebėti išskrendančius paukščius, pataria ornitologas Marius Karlonas.Ved. Regina Montvilienė

Lietuvos kariuomenės viršila Ernestas Kuckailis, karys ir rašytojas, pristato aštuntąją savo knygą „Išlikę laisvi“. Ši knyga yra knygos „Pavasarį paukščiai sugrįžta“ tęsinys, kuriame pasakojama apie partizanų Tauro apygardos ir „Geležinio vilko“ rinktinės susikūrimą, šios rinktinės vyrų ir moterų kovą už Laisvę.

Opozicija siekia žemės ūkio ministro Kęstučio Navicko atsistatydinimo. Jos iniciatyva surinkti 56 Seimo narių parašai ministro interpeliacijai. Kaip šį faktą vertina seimo nariai, žemdirbių visuomeninių organizacijų vadovai, žemės ūkio ministras?Pavasarį miške ir laukuose galima aptikti įvairiausių grybų. Kaip juos renkant neapsirikti, – neliesti nuodingų ar įrašytų į Raudonąją knygą? Pataria gamtininkas Almantas Kulbis.Ved. Regina Montvilienė

Ik gadu maijā visā Eiropā atzīmē Eiromelanomas dienu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību saules un solāriju ultravioleto (UV) staru ietekmei. Kā rīkoties, lai saule nekļūtu par ienaidnieci un kā laikus pamanīt pārmaiņas, lai nepieļautu melanomas attīstīšanos, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, onkoloģe, ķīmijterapeite un imunoloģe Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā medicīnas doktore Simona Doniņa un melanomas pacientu biedrības "Soli priekšā melanomai" vadītāja Olga Valciņa. Simona Doniņa norāda, ka maijs ir melonomas piesardzības mēnesis, jo melanoma ir ādas vēzis, kura izraisīšanā viens no galvenajiem iemesliem ir saules starojums.  "Pavasarī sāk spīdēt saule, mēs atceramies, ka esam balti, jo mūsos ir iedzīts, ka tikai brūns ķermenis ir skaists, un visi gribam vairāk uzturēties saulē un aizmirstam par piesardzību. Melanoma diemžēl ir nāvējošs vēzis, ja neārstē. Mēs visi varam nesaslimt, izdarīt visu, lai melanoma nemaz pie mums neatnāk, tad nebūs jādomā, vai tā ir nāves spriedums vai nav. Samazinot uzturēšanos saulē un pareizi uzturoties saulē to var izdarīt," atzīst Simona Doniņa. "Mēs zinām, kā ir pareizi, bet mēs to nedarām. Mēs zinām, ka sauļoties ir slikti, bet mēs visi ceram, ka ar mani nekas slikts nenotiks, jo vēzis ir citiem, nevis man. Neviens cilvēks 20-30 gadu vecumā nedomā, ka man ir vēzis, politiķi, kuri pieņem lēmumu par finansējumu veselības nozarei, nekad nedomā, ka viņiem var būt vēzis. Jo vēzis ir citiem," turpina Olga Valciņa. Pavasarī atgādinām, ka, pirmkārt, pārbaudies un dzīvo mierīgi, otrkārt, nedari šodien to, par ko rīt vajadzēs nožēlot, tas ir par solārijiem un apzinātu nepareizu sauļošanos. Pareizi sauļoties nemaz nevar. Jāsaprot, ko es varu šodien izradīt, lai man rīt būtu labi. Simona Doniņa norāda, ka melanomu "noķert" ir gan viegli, gan grūti.  "Mums būtu jābūt uzmanīgiem par jaunām dzimumzīmēm, kas parādās, vai kāds spilgtāks pigmenta plankums pēkšņi izlec uz vispārējā fona. Kāds plankumiņš uz ādas sāk mainīties vai augt. Sāk kņudēt, niezēt, vai rodas kāds diskomforts, tas jāparāda speciālistam," skaidro Simona Doniņa.  Latvijā ir daudz dermotologu, kas atpazīst melanomas un var precīzi norādīt, ko darīt tālāk. Katra paša apzinīgums ir būtisks, ka jāparāda sava āda vismaz reizi gadā, speciālisti to iesaka darīt pēc vasaras, pēc sauļošanās sezonas, kad varbūt kaut kas mainās uz ādas. Runājot par sauļošanos ārste arī min, ka jādomā, kā mēs to darām, kad mēs to darām un vai mēs to darām.

Norises dabā mēs redzam ik dienu, taču šie novērojumi kalpo ne tikai, lai sekotu līdzi laika apstākļiem un gadalaiku maiņai. Novērojumi palīdz arī zinātnei sekot līdzi cikliskumam un izmaiņām dabas procesos. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties dabas vērošanas zibakcijā Viena diena Latvijā 30. aprīlī, iesūtot zinātniekiem sezonālo dabas norišu attēlus. Par akciju stāsta zibakcijas koordinatore Latvijas Universitātes vadošā pētniece  Gunta Kalvāne. Gunta Kalvāne skaidro, ka zibakcijas mērķis ir fiksēt dabas novērojumus vienā konkrētā dienā. Tas būs 30. aprīlis, jo arī pagājušajā gadā zinātnieki aicināja sūtīt fotogrāfijas tieši šajā datumā. "Zibakcijas mērķi ir pievērst sabiedrības uzmanību norisēm dabā, būt vērīgiem. Otrs - palīdzēt zinātniekiem," norāda Gunta Kalvāne.  "Jūsu iesūtītas fotogrāfijas ļaus salīdzināt reģionālās atšķirības Latvijā," turpina pētniece. "Lai arī mums šķiet, ka Latvijas teritorija ir mīļa un neliela, tad attiecībā uz pavasari, fenoloģiskās fāzes, kā lapu plaukšana vai ziedēšana Kurzemes piekrastē un, piemēram, Alūksnes augstienē vai Vidzemes augstienē var atšķirties par 2-3 nedēļām. Kas ir tādai teritorijai ievērojamas atšķirības." "Otrs - mēs arī pagājušajā gadā mēģinajām izstrādāt fenoloģisko modeli, kas ļauj prognozēt, kurā dienā varētu iestāties labības pļaušanas sākums, kad būs gatava labība, kad nogatavosies āboli, kas augļkopībā ir svarīgi. Tādā modelī, balstoties uz gaisa temperatūru, nokrišņiem un citiem parametriem, mēs varam prognozēt. Lai prognozes pārbaudītu, būtu nepieciešami dati," stāsta Gunta Kalvāne. Jau pagājušajā gadā zinātnieki izmantoja fotogrāfijas. Bet pagājušā gadā pavasaris iestājās relatīvi vēlu, tāpēc fenoloģiskais modelis vēl jāmāca, jo ekstrēmi agros vai vēlos pavasaros modelim ir tieksme nedaudz pārspīlēt - pateikt, ka lapas plauks agrāk vai vēlāk. Izmantos šogad iegūtos datus, lai modeli uzlabotu. Iedzīvotāji aicināti nofotografēt tuvplānus, vislabāk dienvidu pusē novietotos zarus acu augstumā parastajai ievai, āra bērzam un mājas ābelei. Norādot apdzīvotas vietas koordinātas vai arī apdzīvotas vietas pasta indeksu, lūgums atsūtīt minēto augu sugu fotogrāfijas saziņas vietnē WhatsApp 27104440 vai uz e-pasta adresi gadalaiki2021@gmail.com. Akcija ar mērķi glābt krupjus pavasarī Pavasarī, līdz ar gaisa temperatūras iesilšanu, no ziemas miega mostas arī krupji. Tie dodas tālāk no ziemošanas uz nārsta vietām, taču bieži šajā ceļā iet bojā zem auto riteņiem, tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina iedzīvotājus ziņot par novērotām krupju migrācijas vietām un pieteikties par brīvprātīgajiem, palīdzot krupjiem šķērsot ceļu. Par akciju stāsta un ar krupju dzīvesveidu iepazīstina Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti Baiba Ralle un Vilnis Skuja.

Melioracijos statinių rekonstravimo darbams kasmet reikėtų skirti apie 36 mln. eurų, tačiau šiemet tam numatyta tik beveik 3 mln. eurų. Tad kiekviena savivaldybė sukasi, kaip išmano, svarsto, kuriems plotams pirmiausia skirti tas nedideles lėšas. Elektrėnų savivaldybėje teko panaudoti dvejų metų lėšas, kad Vievio seniūnijoje sutvarkytų 6 km melioracijos griovių.Įvairias uogas auginantis Aidas Streižys per dvidešimt metų tik juodaisiais serbentais nusivylė. Ūkyje liko braškės, avietės ir didžiausia ūkininko visos šeimos aistra – vynuogės. Ir ne bet kokios, o desertinės – jų net 170 veislių. Saldžiąsias uogas ir iš namų, ir turguje valgytojai noriai perka. Tuo labiau, kad Utenos turguje jis vienintelis tokių Lietuvoje išaugintų turi.Pavasarį pats paukščių migracijos metas. Į Lietuvą grįžta čia perintys paukščiai, trumpam stabteli praskrendantys. Pasak ornitologo Mariaus Karlono, aktyvioji paukščių migracijos banga jau pasibaigė. Dabar derėtų pasirūpinti besiruošiančiais perėti paukščiais, jiems netrukdyti.Ved. Regina Montvilienė

Jau metus laiko Lazdijų rajono ūkininkui Raimundui Svipui pieno ūkyje talkina 2 įsigyti robotai. Vyras tikina, kad tai gerokai palengvino darbus ir leidžia dirbti konkurencingiau.Vievio parapijos klebonas Alfonsas Kelmelis kartu su tikinčiųjų bendruomene rūpinasi parama ukrainiečiams. Klebonas pastebi, kad svarbu ne tik apgyvendinti pabėgelius ir pasirūpinti būtiniausiais poreikiais, bet ir mokytis bendrauti su karo žiaurumus patyrusiais žmonėmis.Gamtininko komentaras. Pavasarį, nutirpus sniegui, Rokiškio rajono gyventojas Virginijus Pupelis išsiruošia į miškus ieškoti elnių ir danielių ragų. Kodėl tai pelninga veikla ir kokių naudingų medžiagų yra žvėrių raguose?Ved. Rūta Katkevičienė

Ar Rusijos pradėtas karas Ukrainoje gali paskatinti neramumus kituose karštuose taškuose? Šiomis dienomis po kiek daugiau nei metų pertraukos auga įtampa tarp Armėnijos ir Azerbaidžano.Karas ir agresorėms taikomos sankcijos trikdo žemės ūkio gamybos ir prekybos grandines. Pasaulio lyderiai ragina imtis priemonių, kad būtų užkirstas kelias galimam maisto stygiui pasaulyje.Pavasarį, šylant orams klaipėdiečiai vėl prisimena senas problemas - pietinėje miesto dalyje gyvenančių žmonių nosis riečia nemalonūs kvapai.Minima teatro diena. Kaip nuotoliniu būdu statomas spektaklis iš karo draskomos šalies? Po poros savaičių Valstybiniame Vilniaus mažajame teatre įvyks spektaklis ypatingomis aplinkybėmis – režisierius Stasas Žyrkovas jį stato būdamas Ukrainoje.Ved. Darius Matas

Karas Ukrainoje iš namų išvarė daugybę žmonių. Vyrams Ukrainoje likus ginti savo žemės, moterys su vaikais tapo pabėgėliais. Dalis jų pasiekė Lietuvą. Jau pirmosiomis karo dienomis Utenos r. Sudeikių daugiafunkciame centre apgyvendinta pusšimtis karo siaubą patyrusių moterų ir vaikų. Kaip jie čia įsikūrė, kokios paramos sulaukia?Lazdijų rajono ūkininkas Remigijus Liaukonis tikina, kad prireikė drąsos per pandemiją kurti naują verslą, tačiau rizika pasiteisino. Naujoje lentpjūvėje jau darbuojasi keli kaimo žmonės, ūkininkas džiaugiasi, kad mediena neišvežama į kitas lentpjūves, o apdirbama vietoje.Dažnuose namuose rasime žydinčių ir lapinių kambarinių augalų. Pavasarį pats laikas jais pasirūpinti: genėti, persodinti, tręšti. Ko reikia, kad augalai mums skirtų daugiau geros energijos, pataria VDU botanikos sodo oranžerijos kuratorė Renata Čanovienė.Ved. Regina Montvilienė

Aktoriui Regimantui Adomaičiui – 85.Restauruotas avarinės būklės medinis namas Vilniaus Užupyje, Polocko g. 52. Pavasarį čia bus įrengtas medinės architektūros muziejus. Apie sudėtingus namo atnaujinimo darbus pasakoja Birutė Vagrienė.Taksistai yra visuomenės veidrodis – taip mano dramaturgas Rimantas Ribačiauskas. Jo spektaklio „TAKSI“ premjera numatyta gegužę, Kotryna Lingienė lankosi spektaklio repeticijoje istoriniame Kauno bare „Mažasis Paryžius“.Pasaulyje: protestas prieš „Spotify“, aštuntokams uždraustas Pulitzerio premija apdovanotas romanas apie holokaustą, netikėta pradedančiojo antroko rašytojo sėkmė.Giedrės Kazlauskaitės komentaras apie Cvirkos Praną Krukelį ir karstų verslą.Režisierius Andrius Lekavičius artistą Vytautą Kernagį sutiko tik vieną kartą, dalyvaudamas žaidime „Kas laimės milijoną?“. Milijono Andrius nelaimėjo, bet šiandien pristato dokumentinį filmą „Kernagis“.Juvelyrė Karina Kazlauskaitė parodoje „Organiniai žaidimai“ Palangos gintaro muziejuje pristato savo kūrinius – kiaulės žarna aptrauktus gintaro karolius, disko kamuolį iš kiaulės šlapimo pūslės ir kitus objektus, kurie gali šokiruoti, bet ir iškalbingai pasakoja apie vartotojišką žmogaus požiūrį į gamtą.Ved. Juta Liutkevičiūtė

Būs vai nebūs Krievijas iebrukums Ukrainā? Varbūt vērojama tikai spēle, lai piespiestu Rietumus uz sarunām. lai varētu ietirgot kādu politisku ieguvumu. Tas ir tāds jautājums, kas interesē daudzus, dzirdot ziņas par vēlreizēju Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām. Pavasarī kaut kas tāds jau notika, tad Putins tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu un tā rezultātā mazinājās tāda, teiksim, naidīga retorika no ASV puses. Bet  kā ir šoreiz? Tie, kas seko notikumiem līdzi, saka, ka situācija izskatās citādi: tehnikas piegāde notiek lēnāk, nemanāmāk, bet arī apjomīgāka nekā iepriekš. "Washington Post" ziņoja, ka jau tagad pie Krievijas robežas ar Ukraiņu esot pēc viņu izlūkošanas dienesta datiem 175000 krievu karavīru. Pēc aplēsēm, varētu ierasties vēl kādi 100000. Kas tad notiek un kā to visu redz tie, kam ir militārā pieredze? Par iespējamo Krievijas iebrukumu Ukrainā un ne tikai Krustpunktā Lielā intervija ar atvaļināto Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pulkvedi Igoru Rajevu.

Būs vai nebūs Krievijas iebrukums Ukrainā? Varbūt vērojama tikai spēle, lai piespiestu Rietumus uz sarunām. lai varētu ietirgot kādu politisku ieguvumu. Tas ir tāds jautājums, kas interesē daudzus, dzirdot ziņas par vēlreizēju Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām. Pavasarī kaut kas tāds jau notika, tad Putins tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu un tā rezultātā mazinājās tāda, teiksim, naidīga retorika no ASV puses. Bet  kā ir šoreiz? Tie, kas seko notikumiem līdzi, saka, ka situācija izskatās citādi: tehnikas piegāde notiek lēnāk, nemanāmāk, bet arī apjomīgāka nekā iepriekš. "Washington Post" ziņoja, ka jau tagad pie Krievijas robežas ar Ukraiņu esot pēc viņu izlūkošanas dienesta datiem 175000 krievu karavīru. Pēc aplēsēm, varētu ierasties vēl kādi 100000. Kas tad notiek un kā to visu redz tie, kam ir militārā pieredze? Par iespējamo Krievijas iebrukumu Ukrainā un ne tikai Krustpunktā Lielā intervija ar atvaļināto Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pulkvedi Igoru Rajevu.

Pavasarī noslēpj opīti, rudenī atrod visu ģimeni. Šo Kārļa Jērāna un citu klausītāju atsūtītās rudens mīklas min zemnieki Ingrīda un Aldis Kāposti no Vaives pagasta zemnieku saimniecības „Kundziņi". Ar labām domām palīdz 115 gotiņas, kas mīt viņu kūtī, ģimenes mīlulis un palīgs ganos Riko.

Stāsta ornitologs Edmunds Račinskis Domājot par savvaļas putniem, rudens pamatoti saistās ar to ceļošanu. Tuvākas un tālākas putnu pārvietošanās dabā notiek visu gadu, taču rudens ir viens no diviem lielajiem viļņiem. Vēl viena mazāk zināma un retāk pamanāma izpausme rudenī ir putnu dziesmas – tās atskan no jauna pat pēc dažus mēnešus ilga pārtraukuma: īstas putnu dziesmas šī vārda šaurākā nozīmē – ne saziņas saucieni vai sadzīviskas klaigas, bet tādas pašas kā pavasarī! Gada pirmajā pusē tām ir atšķirīgs pielietojums ar vienu galveno mērķi – radīt pēcnācējus. Ja rudenī putni mūsu platuma grādos neligzdo, tad kāpēc tiem dziedāt? Viena iespējamā atbilde ir saistīta ar diennakts ritmu – pavasarim līdzīgām dienas un nakts ilguma attiecībām. Gaismas apstākļi ir viens no hormonu līmeņa paaugstinātājiem un līdz ar to - iekšējiem signāliem, kas vedina putnus dziedāt. Grūti spriest, cik lielā mērā dziedāšana rudenī putniem ir daļa no dziesmu atkārtošanas un mācīšanās vai savas teritorijas iezīmēšanas. Tā vai citādi, saulainās septembra un oktobra dienās reizēm varam dzirdēt šķietami gadalaikus sajaukušu putnu dziesmas – piemēram, melno erickiņu pilsētā vai čunčiņu mežā. Un ne tikai dziedātājputnus. Krēslas stundās, bet citreiz arī gaišā rudens dienā iedziedas apodziņš, vismazākā no mūsu pūcēm. Vienu no apodziņa svilpiena veidiem ornitologi tā arī sauc – par rudens dziesmu. Naktīs klaigā un ūjina meža pūces, no purva puses rītausmā rubina rubeņi. Šādas dziedāšanas uzvedības raksturs ar diviem maksimumiem gadā ir zināms diezgan daudzām putnu sugām. Taču, kā likums, rudens pacēlums tām vienmēr ir zemāks par īsto dziesmu laiku pavasarī. Lai cik īsas un retas ir šīs rudenīgās pavasara atbalsis, tām ir sava pievilcība – ar prieku un melanholijas pieskaņu mainīgās attiecībās. Novēlu tās piedzīvot un izbaudīt!    

Pavasarī tapušās jauno aktieru un horeogrāfu diplomdarba izrādes īpašā programmā „Jaunie un skaistie” pašlaik - augustā un septembrī - tiek rādītas plašākai auditorijai. Šogad 21 jaunais laikmetīgās dejas mākslinieks pievienosies Latvijas dejas profesionāļiem. Iielūkojamies dažos Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas mākslas absolventu diplomdarbos. Aizvadītās nedēļas nogalē teātra mājā „Zirgu pasts” tika rādīti divi diplomdarbi. Emīlija Berga savā bakalaura darba izrādē sarunājas ar skatītāju, atklājot pašas pieredzi kustības izzināšanā. Viņu interesē pārmaiņu brīdis. Starptelpa. Kustību izrādes nosaukums „Es vairs neesmu tas, kas biju, bet vēl neesmu tas, kas būšu”, kurā Emīlija ir gan horeogrāfe, gan izpildītāja. Bakalaura darba vadītāja Olga Žitluhina. Sarunā Emīlija ieskicē, kā noticis mācību darbs, jo attālinātais process dejotājiem nav bijis vienkāršs. Daļēji tas izskaidro, kāpēc Emīlija bakalaura darbam izvēlējusies solo. Vladimira Goršantova bakalaura darbs - laikmetīgās dejas izrāde „Mans skābais krējums” atklāj jauna cilvēka sarežģīto emociju pasauli. Vladimirs paskaidro, ka izrādē atbild uz mammas uzdotajiem jautājumiem un grib parādīt, kā savstarpējās attiecības ar citiem iespaido viņu un vispār cilvēku kopumā. Atbildes pārnesis un meklējis dejas formā. Septembrī savus diplomdarbus rādīs vēl divas jaunās horeogrāfes Līva Apšeniece un Darja Turčenko.  Līva un arī Darja, tāpat kā citi piedalās savu kursabiedru darbos, Darja veidojusi laikmetīgās dejas izrādi deviņiem dejotājiem, un nosaukusi „Anima”: Trīs laikmetīgās dejas izrādes „Anima”, „ SYNC” un „Horizontā” (horeogrāfe Gundega Rēdere)  tiks rādītas 18.septembrī, pārējo kursabiedru diplomdarbu izrādes programmā „Jaunie un skaistie” jau rādītas augustā, taču iespējams tās atkal iekļaus kādā programmā, tuvojas arī „Patriarha rudens”.