Podcasts about pilna

Šios savaitės NARA tinklalaidėje vieši redakcijos kolegė Eglė Elena Murauskaitė, metų pradžioje pradėjusi NARA meninių tekstų rubriką „Kraštinė“. Jos interviu – tai refleksija apie žingsnį nuo geopolitikos iki poezijos, ieškant naujo santykio su įkaitusia dabartimi. „Aš vis labiau norėjau ieškoti savo balso ir vis mažiau – būti „rašto aiškintoja“, tendencijų prognozuotoja“, – interviu sako Eglė E. Murauskaitė, 10 metų dirbusi Marylando universiteto vyr. mokslininke tyrusia globalaus saugumo temas ir reguliariai kalbėjusi jomis Lietuvos žiniasklaidai. Eglė savo naują balsą rado apžvelgdama meno parodas ir rašydama poeziją – jos eilėraščiai per pastaruosius metus publikuoti lietuvių-ukrainiečių poezijos rinktinėje „Liepsnos“, Vokietijos poezijos žurnale „Pigeon Publishing“, „Šiaurės Atėnuose“, „Metuose“, „Poezijos pavasario“ almanache ir kitur. Ją dominančios temos – kūnas, gamta, religija, pažeidžiamumas ir pažeidžiamos visuomenės grupės – dabar įgauna naujus namus. Su Egle Elena Murauskaite kalbasi Karolis Vyšniauskas. Pilna publikacija ir Denio Vėjo fotografijos: https://nara.lt/lt/articles-lt/egle-elena-murauskaite-krastine-interviu Palaikykite NARA darbą: https://nara.lt/lt/about#support

„Kūnas nėra tik chemija, jis yra ir fizika“, – sako sporto ir fizinės veiklos specialistas Audrius Kalvaitis, besigilinantis į fizinio pajėgumo didinimą ir ilgaamžiškumo strategijas. Pats Audrius teigia, jog visuomenė turi per mažai žinių, kaip mūsų kūnas funkcionuoja, o tai lemia ne tik ypač sėslų gyvenimą, bet ir iš to kylančias sveikatos pasekmes, kurių priežastis ne visada pastebime.Kokie sveiko raumens bruožai? Kaip skiriasi fiziškai aktyvus ir nejudantis žmogus? Ir ką galime nuveikti savo namuose?Ved. Ignas Klėjus

Kol' Lietuvos kaimai tuštėja ir audėjų bendruomenė traukias, jaunoji karta skuba puoselėc šio amato tradicijas. Štai laidos herojai Tomas Antropikas ir Mindaugas Rasimavičius išmoko ausc ir dabar audzia pagal senuosius dzūkų raštus. O Inga Skripka kuria rūbus iš divonų (lovatiesių), tep inamžindama audėjų atminimų. Jie dalinas žiniu apė šių unikalų amatų, katru dešimtmecius vertės kaimo audėjos, kap ir Marytė Marcevičienė iš Musteikos.Atsigręždamas in savo šaknis, laidos autorius kviecia pasnerc in dzūkiškų aplinkų, kur divonas – ne cik gražais raštais išausta lovatiesė, bet ir žmoniško, šeimiško ryšio atspindzys.Aut. Rytis SkamarakasRed. Vita LičytėNuotrauka Ryčio Skamarako

Ja detektīvs var atklāt noziegumu ar pirkstu nospiedumu palīdzību, ārsts var uzstādīt diagnozi ar dažiem mililitriem laboratorijā izpētītu asiņu. Ikviens no mums nododot asins analīzes, laboratorijas darbiniekam ļaujam sevi iepazīt kā atvērtu grāmatu. Daži pilieni asins mikroskopā var pastāstīt gan par mūsu ikdienas dzīvi, iedzimtību, ar kādiem patogēniem ikdienā saskaramies un esošām vai draudošām saslimšanām. Ko mums priekšā pačukst mūsu bioloģisko šķidrumu izpēte? Kā tas notiek, ko laboratorijā redz mūsu asinīs, urīnā vai siekalās un ko tālāk no tā secina ārsti? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Jeļena Storoženko, Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras asociētā profesore, Centrālās baboratorijas padomes locekle, un reanimatoloģe, anestezioloģe, internās medicīnas ārste Inga Orelāne. Pilna asins aina - vai tās ir analizēs, kas ļauj mediķiem lasīt mūs kā atvērtu grāmatu, vai tās tomēr ir analizēs, kas nemaz tik daudz par mums nepasaka?  "Visām analīzēm ir mērķis. Mēs kaut ko ar katru analīzi mēģinām analizēt. Nav tādas universālas analīzes, kas pasaka visu - tu esi vesels absolūti," skaidro Inga Orelāne. "Bieži vien man liekas tā paradoksāla situācija, ka atnāk cilvēks un viņam taisa analīzes, un tās analīzes ir absolūti normālas. Teiksim, tās visas skrīninga analīzes. Bet reālajā situācijā viņš ir smagi slims, pieņemsim, ar onkoloģiju. Mēs neesam ņēmuši ļoti specifiskus onkomarķierus, lai šo slimību diagnosticētu. Bet primāri mēs atkal atgriežamies pie tā skrīninga. Ja runājam par pilnu asins ainu, tā atspoguļo reālo mūsu ikdienu, jo tas, kas ir pamatfunkcijās - mūsu skābekļa patēriņš, mūsu vielmaiņa, mūsu, teiksim, aktivitātes līmenis, mūsu atbilde uz infekciju - tajā pilnajā asins ainā mēs viņu redzam. Bet atceramies ka pilna asins principā neatspoguļo iekšējo orgānu darbību un funkcijas. Tāpēc, lai izvērtētu šos parametrus, mēs nosakām citus parametrus, tās jau ir bioķīmiskās analīzes, un tur katra analīze atbild par konkrēto orgānu vai par konkrētu orgānu funkciju. Nav tā, ka mēs varam nozīmēt vienu analīzi un mēs uzreiz visu redzēsim." Tad kuri laboratotiskie izmeklējumi palīdz noteikt diagnozi precīzāk?  "Praktiski mēs tos paraugus saucam - bioloģiskie paraugi. Tie ir visi paraugi, ko var iegūt no cilvēka. Tātad asinīs urīns, fēcēs, krēpas, siekalas, dažādas uztriepes un tā tālāk. Kaut kādi nokasījumi no ādas, piemēram, sēnīšu diagnostikai. Ja paskatās uz cilvēka organismu, vienkārši uz dzīvu būtni, tad organismā bez pārtraukuma notiek dažādu vielu maiņa, tātad vielmaiņa vai metabolisms. Metabolisms - tas ir grieķu vārds, tā ir transformācija. Mēs uzņemam ar uzturu dažādas vielas, kuras tālāk metabolizējas un tālāk tie produkti ir nepieciešami mūsu orgānu funkcionēšanai," norāda Jeļena Storoženko. Kā neuzķerties uz viltīgiem piedāvājumiem internetā, veicot ģenētiskās analizēs? „Pilns internets ar krāpnieciskiem piedāvājumiem nodot DNS analīzes, lai pateiktu, kas ir mūsu senči. Kur  reāli šādas analīzes var sūtīt?” tā pirms kāda laika mums vaicāja kāds klausītājs. Vairāk par to, kas jāņem vērā, sūtot savus siekalu paraugus uz kādu no daudzajām gēnu laboratorijām visā pasaulē un ko šīs analīzes var pateikt par mūsu senčiem,skaidro Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Jānis Kloviņš.

Praėjus 80 metų nuo Vilniaus geto likvidavimo NARA pradeda tinklalaidžių seriją, kurioje kalbamės su jaunais Vilniaus žydais, ieškančiais savo santykio su milžinišku praradimu paženklintu miestu, savo tapatybe ir tarp multikultūriškumo ir nacionalizmo laviruojančia Lietuvos visuomene. Pirmojo epizodo pašnekovė – Naomi Koc, studentė ir nevyriausybinės organizacijos darbuotoja dirbanti su psichine sveikata. Naomi prosenelę karo metu išgelbėjo lietuvių šeima. Bet jos prosenelio šeima buvo nužudyta IX-ame forte Kaune ir Kauno gete. Augdama Vilniuje, Naomi turėjo pamažu susikurti saugų santykį su pasauliu už jos žydiško Vilniaus. Šį sudarė žydų mokykla ir žydų jaunimo stovyklos, kuriose ji buvo dalyvė, o vėliau – madrichė (vadovė). Ilgainiui ji miestą prisijaukino. „Buvo požiūris, kad „mes turim laikytis savo, o jie [lietuviai] gali laikyti savo“, kad kažkokį atstumą turėtume palaikyti“, – santykį su lietuvių dauguma vaikystėje prisimena Naomi. „Bet aš netikiu tuo atstumu. Aš tikiuosi, kad jauni žmonės netiki tuo atstumu. Tą atstumą turim mažinti, nes tik taip, dialogu, mes galime sužinoti vienas apie kitą.“ Šie jos žodžiai įkūnija visos „Ir mes iš Vilniaus“ serijos idėją – kad galime susikurti erdvę išgirsti vieni kitus, taip pamažu įsisavinant, ką reiškia gyventi mieste, paženklintame masišku praradimu. Ir kaip su šia istorija gyventi – tiek žydams, tiek lietuviams. Rengiant šią seriją, karo veiksmai Izraelyje, Palestinoje ir Libane pasiekė naują destrukcijos lygį. Tai neišvengiamai tapo dalies pokalbių tema. Penkių interviu „Ir mes iš Vilniaus“ seriją rengėme šią vasarą kartu su žurnalistika besidominčiais Vilniaus moksleiviais iš skirtingų miesto etninių bendruomenių. Naujos šios serijos dalys su vis kitais pašnekovais pasirodys kiekvieną antradienį lapkričio ir gruodžio mėnesiais NARA tinklalaidėje. Projektas „Ir mes iš Vilniaus“ yra NARA žurnalistų iniciatyva. Projektą, kodiniu pavadinimu „The Torchbearers“, dalinai finansuoja JAV ambasados programų alumnų fondas ir Vokietijos ambasados atsparumo (Resilienz) iniciatyva. NARA komanda išlaiko visišką turinio kontrolę ir žurnalistinį nepriklausomumą. Pilna publikacija: https://nara.lt/lt/articles-lt/naomi-koc

Latvijas futbola treneri Jurģis Kalns un Renārs Rode šajā sezonā strādā Kambodžas premjerlīgas vienībā "Visakha". Kalns ir galvenais treneris, bet Rode viņa palīgs, kurš atbildīgs par pretinieku izpēti. Jurģim Kambodža sākotnēji bija kas jauns un ļoti eksotisks, bet Renāram lieti noderēja spēlēšanas pieredze Malaizijā. Latvieši vietējos Kambodžas futbolistus raksturo kā tehniskus, bet slikti taktiski sagatavotus. Abu mērķis ir pierādīt sevi Āzijas futbola tirgū. Sarunā arī par sadzīvi un haotisko, reizēm pat bīstamo auto un moto satiksmi Kambodžā.

Samanta Schweblin „Pilna burna paukščių“. Vertė Augustė Čebelytė-Matulevičienė, išleido leidykla „Sofoklis“.Apsakymų rinktinė „Pilna burna paukščių" – tai šiuolaikiški kruopščiai pačios autorės atrinkti geriausi trumposios prozos kūriniai, lyginami su Franzo Kafkos ir Flannery O'Connor tekstais, balansuojantys ant fantastikos ribos, įtraukti į The Man Booker International Prize 2019 ilgąjį sąrašą. Racionaliam protui prieštaraujantys pasakojimai paliečia slapčiausias pasąmonės kerteles ir skatina tokias temas kaip žmogiškasis ryšys, moteriškumas, tėvystė, kultūra, menas permąstyti naujai. Knygos ištrauką skaito aktorius Darius Gumauskas.

Tą kartą 2009-aisiais, kai Europos Parlamento rinkimai Lietuvoje nebuvo susieti su jokiais kitais rinkimais, balsuoti atėjo tik kas penktas rinkėjas – antras mažiausias rezultatas visoje ES. Kad šiemet to išvengtume, politikos stebėsenos tinklo „Žinau, ką renku“ savanoriai skirtinguose Lietuvos miestuose surengė 22 kandidatų debatus. NARA studijoje rinkiminį savaitgalį lankosi šios iniciatyvos koordinatorės Aušrinė ir Guoda. Pilna publikacija ir fotografijos: https://nara.lt/lt/articles-lt/ep-rinkimai-zinau-ka-renku Palaikykite NARA darbą: https://contribee.com/nara

Pirms nedēļas Tev bija iespēja klausīties pilna laika katoļu misionāra Džuda Antuāna dzīves liecību – par īpašu Dieva pieskārienu viņa dzīvei un par to, kā viņš kopā ar ģimeni saņēma aicinājumu atstāt labi apmaksātu darbu un doties pa pasauli, lai pasludinātu evaņģēliju. Šodien piedāvājam sarunas turpinājumu. Džuds Antuāns ir redzējis baznīcu dažādos kontinentos. Kāda uz kopējā fona ir ticības situācija Eiropā? Par to šajā raidījumā. Raidījuma veidotāji - Māris un Olga Veliki.

Mūsu šīs dienas sarunu biedrs ir bijis baņķieris. Laba un ienesīga profesija, vai ne? Tomēr pirms aptuveni 30 gadiem kopā ar sievu viņš pieņēma radikālu lēmumu pamest darbu, dzīves komfortu un stabilus ienākumus, lai dotos pa visu pasauli ar vienu mērķi – pasludināt Jēzu Kristu tiem, kuri VIņu nepazīst. Kas īsti notika? Džūds Antuāns, pilna laika katoļu misionārs, kopā ar visu ģimeni nu jau 30 gadus dzīvo Apustuļu darbu grāmatas cienīgu dzīvi. Piedāvājam noklausīties vērtīgu sarunu.

Kum Tam Khit Ciang Cidam Na // Health talk.Kawikawi + Tang thu ngaih pen // Chin Gospel Songs.

Emergency nau kham za tawh kisai thu // Health talk.Kawikawi + Nang kong zuan hi // Chin Gospel Songs.

Aukojimas, atnašavimas, dovanojimas... Nuo seno mes sukandę dantis atiduodame tai, kas brangiausia, ir taip bandome permaldauti anapusines jėgas ar šiapusinius autoritetus. Apie ką taikliau kalba dovanos? Ar apie tuos, kurie dovanoja, ar apie tuos, kurie dovanas gauna?Ved. Aidas Puklevičius

Latvijas Radio Basketbola studijā Andrejs Siliņš sarunājas ar 2022. gada Latvijas Gada basketbolistu Rihardu Lomažu, kurš Latvijas valstsvienībai Pasaules kausā nevar palīdzēt savainojuma dēļ. Rihards dalās iespaidos par līdzšinējo izlases sniegumu, Artūra Žagara demonstrēto, gaidāmo ceturtdaļfināla spēli pret Vāciju, kā arī komentē pārējos trīs ceturtdaļfināla dueļus. 

Ih vun pan nat na ki thei // Health talk.Kawikawi + Nang kong zuan hi // Chin Gospel Songs.

Kristīne raidījumā dalās ar liecību, kā pa īstam noticēja Dievam, un kādi brīnumi viņas dzīvē notikuši un turpina notikt. Tāpat arī pastāsta, kā iepazinās ar vīru un kā Dievs par viņiem abiem rūpējas. Kā viņa pati saka, apprecēties 35 gadu vecumā, ar cilvēku, kurš tāpat bija taupīts tev un veiksmīgi sagaidīt divus bērniņus var šķist neiespējami, bet Dievam viss ir iespējams!

TEMOS: 00:00:00 Maskirovka Ukrainos fronte 00:24:14 Lenkijos ir Ukrainos sąjungos išvakarėse 00:44:42 Strateginė Macrono išdavystė Savo 1,2 proc. mokesčių KVIEČIAME SKIRTI KOVOJANČIAI UKRAINAI, per bet kurį jums priimtiną paramos gavėją! Pilna laida ir archyvai čia:https://www.patreon.com/posts/81365516?pr=true

Pilna laida ir archyvai čia: https://www.patreon.com/posts/79472467?pr=true

"Tas, kas tagad notiek Ukrainā, liek apšaubīt gan mūziku, gan visu radošo. Kaut kas civilizācijā nav pareizi, ja tā notiek – ja ir iespējams nogalināt cilvēkus. Man ir sajūta, ka mūzika šobrīd nav iespējama. Pat ja izmantoju Baratinska dzeju – pat šī dzeja šobrīd šķiet piesmieta sakarā ar notikumiem Ukrainā. Tāpēc nevaru šobrīd dziedāt, varu tikai čukstēt. Nav iespējams runāt mūzikā ar pilnu degsmi un pēc tam saņemt aplausus. Tad rodas tāda melīga sajūta: Ukrainā ir karš, bet es šeit saņemu aplausus," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" atzīstas pasaulslavenais ukraiņu skaņradis Valentīns Silvestrovs. 14. decembrī viņš viesojās Dzintaru koncertzālē, kur skanēja labdarības koncerts "Veltījums Ukrainai kopā ar Valentīnu Silvestrovu" - uz to tika aicināti tie Jūrmalas iedzīvotāji, kas atbalstījuši un palīdzējuši Ukrainai. Silvestrova mūziku šajā koncertā atskaņoja ukraiņu soprāns Inna Galatenko, ar kuru Silvestrovu saista ilga radoša draudzība, un viņas dēls, pianists Jevgenijs Motorenko.  Inta Zēgnere: Paldies, ka atbraucāt uz Latviju, lai gan patiesībā Latvijā viesojaties ļoti bieži, ja ņemam vērā, cik bieži šeit tiek atskaņota jūsu mūzika. Bet kādas īsti ir jūsu attiecības ar Latviju, ja runājam par viesošanos? Valentīns Silvestrovs: Pirmo reizi Latvijā viesojos sen – 1977. gadā. Iespējams, tā bija Doma baznīca, kur Studentu klubs rīkoja avangarda mūzikas koncertus – arī Martinovs, Ļubimovs tur bija, arī Arvo Perts. Atceros, koncerts notika Oktobra svētku laikā, un tieši tobrīd krastmalā notika [bruņoto spēku] parādes mēģinājums – skanēja marši. Un tas bija paralēli avangardam. Kāds no publikas sacīja, ka tas izklausās tik ļoti traģiski – šī neatbilstība.  Tā būs bijusi nevis Rīgas Doma baznīca, bet gan Anglikāņu baznīca jeb Studentu klubs – tur tolaik pulcējās avangards.  Jā! Un pēc tam viņus izdzenāja – bija kaut kāds skandāls un viņiem vairs neļāva šos koncertus rīkot.  Bet kāpēc tomēr jūs tik reti apmeklējat Latviju? Toreiz jau neviens neaicināja – tikai studenti, bet avangards jau toreiz nevienam īpaši nepatika. Pārsvarā jau tolaik apkārt braukāja tikai tādi komponisti-sekretāri...  Kas ir jūsu dvēseles brāļi šeit, Baltijā?  Pirmkārt tas ir Arvo Perts – mums ir senas, draudzīgas attiecības.  Un Pēteris Vasks? Esmu ar viņu pazīstams un ļoti augstu vērtēju, bet mums nav bijis tik tuvu kontaktu.  Jā, un vēl Georgs Pelēcis! Sākumā man ne īpaši patika viņa mūzika, bet tad, kad tajā ieklausījos [rūpīgāk], sapratu, ka viņam ir sevišķa attieksme [pret mūziku], viņa mūzikā jūt novitāti. Viņš bija ārpus avangarda.  Reiz ar Pelēci piedalījos kopīgā koncertā un atceros, ka Georgs toreiz ļoti pārdzīvoja par to, ka viņš ar savu mūziku ir tāds kā autsaiders. Un es viņam toreiz sacīju – lūdzu, neuzskatiet, ka rakstāt novecojušu mūziku! Jo mūzikā ir ieelpa un izelpa. Ja avangards saka – ieelpot drīkst, bet izelpot nedrīkst, tad tas tā nestrādā, bet jūsu mūzikā ir gan ieelpa, gan izelpa.  Un tas mūzikā ir ļoti svarīgi: ja ir ieelpa un izelpa, tad pēc tam, kāds stils veidojas – tas jau vairs nav tik svarīgi. Bet, ja ir tikai ieelpa, tad ilgi šāda mūzika nespēj pastāvēt.  Arī jūs savā laikā bijāt avangardists – pat konservatorijas diplomu jums uzreiz neiedeva tieši jūsu avangarda dēļ. Kam bija jānotiek, lai no avangarda pārietu gluži citā sfērā? Reiz redzēju kādu pārraidi, kur par mani runāja Georgs Pelēcis. Viņš sacīja, ka es joprojām esot avangardists. Jā, kaut arī man piemīt it kā vienkāršotais stils, varētu to dēvēt par "avangardu no Mēness otras puses". Varētu sacīt – es gāju, gāju pa savu ceļu uz priekšu, izgāju cauri avangardam un pēkšņi ieraudzīju, ka manā priekšā neviena nav, esmu pats pirmais. Un tad tālumā pamanīju kādus siluetus un secināju, ka sāku panākt tos, kas visvairāk atpalikuši, bet nu jau citā stilā. (smejas) Un tas stils, kas man tagad ir – dziesmas, klavierdarbi – tās jau ir metaforas.  Tā ir atgriešanās pie mūzikas valodas kā tādas. Jo mūzikai, tāpat kā dzejai, ir sava valoda. Un ir jāpieņem, ka tas tā ir. Vai tu būtu latviešu vai ukraiņu dzejnieks un lai kā tev nebūtu apnikuši vārdi, tu tomēr esi spiests izteikties vārdos, ja reiz esi dzejnieks. Mūzika mēģināja iztikt bez šīs valodas, lietojot vienīgi tembrus, faktūru un tā tālāk, bet es savukārt nolēmu atgriezties pie mūzikas valodas, kādā runājuši iepriekšējie gadsimti, taču iekļaujot nedaudz arī procesualitāti. Esmu atgriezies pie mūzikas valodas. Bet kad tu sāc izteikties šādā veidā, atskan saucieni: "Tas jau bijis arī Šūmanim, tas ir kaut kas līdzīgs!" Bet nē – šīs intonācijas bijušas gan Šūmanim, gan Mocartam, gan Baham, tāpēc, ka tāda ir mūzikas valodas vārdnīca. Ir jāņem vērā konteksts. Manā mūzikas valodā var saklausīt zināmu deformāciju – tā ir it kā pazīstama valoda, bet tajā, piemēram, ir nevienmērīgums, pārtrauktība. It kā tā pati gadsimtos zināmā valoda, bet pārtrauktība rada gluži citādāku teksta uztveri. Tā ka tādā ziņā tiešām Georgam Pelēcim ir taisnība – joprojām esmu avangardists. Arī manā mūzikā ir saglabājušās deformācijas, bet to ir daudz mazāk nekā avangarda laikā. Un šīs nedaudzās deformācijas aktualizē uzmanību: mūzika varbūt ir klusa, bet tas nenozīmē, ka tev ir jāgulšņā dīvānā. Šī klusā mūzika, gluži otrādi, tevī pamodina modrību. Piemēram, avangardā jaunums būtu tad, ja pa Rīgu skrietu krokodils – tad tas būtu avangards. Bet šodienas novitāte ir tad, ja eju pa ielu, uz mani pēkšņi paskatās zvirbulis un mūsu skatieni sastopas. Lūk, tas ir jaunais – parādīt it kā neievērojamo, sīko. Svarīgais izaug no pareizajiem nesvarīgajiem. Kad nesvarīgie ir īsti un patiesi, tad arī nozīmīgais ir patiess. Bet kad saskaitāmie ir tādi, kādi pagadās, tad arī rodas kari un šausmas. Lielas un cēlas idejas balstās uz daudzām mazām, bet būtiskām lietām.  Tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt – tas pat bērnam ir saprotams. Bet ja var nogalināt, piesedzoties ar it kā lielām idejām, tad notiek tas, ko tagad dara Krievija. Ja Krievija ir iebrukusi svešā valstī, piesedzoties ar kristietību, tad kas tā vairs par kristietību?! Kristietība aicina – nezodz, nenogalini, mīli savu ienaidnieku. Bet redziet – šīs patiesības tiek ignorētas, toties atstāts tikai idejas diženums bez jebkāda patiesa seguma. Pilna intervija lasāma sabiedrisko mediju portālā lsm.lv    

Ko tikėtis iš naujo mini albumo „Ruduo“? Kelios dienos iki albumo atidavimo jūsų ausims atsakė pats „Pilnačių“ kūrėjas Marius Meilūnas – šviežio skambesio, jausmo, vientisumo! O dabar jau pasirodžius albumui Marius dar atviresnis. Pasikalbėjome apie rudenį, meilę, pasikeitimus.Kalbino Inga Ramoškaitė

Šoreiz sestdienas rīta kafiju malkojam kopā ar vēstures zinātņu doktoru un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru Hariju Tumanu, jo nule kā klajā laista viņa jaunākā grāmata "Antīkie tēli Rīgas ielās". Tās sakarā runājam par antīkās mākslas un vēstures nozīmi mūsdienās, prātojam, vai spējam saprast un atšifrēt vēstījumus, ko atstājusi antīkā pasaule, diskutējam par antīkajiem sižetiem mākslā un mūzikā, kā arī antīkajiem tēliem Rīgas arhitektūrā...  Apsveicu tevi ar jauno, apjomīgo un bagātīgi ilustrēto grāmatu "Antīkie tēli Rīgas ielās"! Klajā tā nākusi pavisam nesen, un tajā tu mums atklāj Rīgu no pilnīgi jauna skatu punkta, analizējot un skaidrojot antīkās izcelsmes tēlus un sižetus, pat dekorus un uzrakstus uz namu fasādēm! Te ir gan mūsu Radio mājas varoņi, gan daudzas citas zināmas un nezināmas personas. Kā tev radās šī ideja – padarīt tos atkal atpazīstamus? Tā bija nejaušība. 2014. gadā man vajadzēja nolasīt publisku lekciju Latvijas Universitātē, bet ar vienu noteikumu – tai vajadzēja būt saistītai ar Latvijas vēsturi. Bet es esmu antīkais vēsturnieks, mana tēma ir Grieķija un Roma. Uz brīdi biju stipri aizdomājies – man nebija tēmas… Taču tad man palīdzēja sieva. Reiz, sēžot pie vakariņu galda, spriedām par šo jautājumu, ka ir iespēja nolasīt lekciju, bet nav tēmas. Un tad viņa man pēkšņi teica – paskaties taču uz namu fasādēm, cik daudz tajās antīko tēlu! Tā bija ģeniāla ideja! Kā ābols, kas Ņūtonam uzkrita uz galvas... Domāju – nu, protams! Sāku vākt materiālus... Decembrī nolasīju lekciju un atskārtu, ka materiālu man ir tik daudz un vēl tik daudz kas jādara un jāstrādā, ka sapratu: jāveido nopietns pētījums un sāku strādāt. Un tā sešu gadu laikā grāmatu arī uzrakstīju. Vēl viens gads pagāja, grāmatu sagatavojot izdošanai. Tā ka kopumā grāmata tapusi septiņu gadu laikā. Kopš brīža, kad "Ņūtona ābols" nokrita uz tavas galvas līdz izdošanas brīdim – tas, šķiet, bija laiks, kad tu pilnīgi citām acīm sāki vērot katru ielas stūri, katru portālu un visu, kas tev apkārt? Es mainīju savu attieksmi pret Rīgu! Līdz tam, tāpat kā visi, pārvietojos no punkta A uz punktu B, nepievēršot uzmanību tam, kas apkārt. Ja vajadzēja parādīt kādiem draugiem un ārzemju ciemiņiem Rīgu, es tam pievērsu uzmanību, bet ikdienā nē. Kad sāku vākt materiālus, bez fotoaparāta uz Rīgas centru negāju. Sāku pētīt fasādes. Un pēkšņi ieraudzīju, ka pat tajā maršrutā, kas man ir pa ceļam no trolejbusa pieturas līdz fakultātei, ir tik daudz antīko sižetu – gan tēli, gan dekori, ko agrāk nebiju pamanījis! Es ļoti aizrāvos ar to visu – atklāju daudz jauna. Kad biju visu safotografējis un datorā sāku tuvāk aplūkot bildes, sāku pamanīt jaunas detaļas un tādas nianses, kuras, no ielas skatoties, pat nevar pamanīt. Jā, tas bija ļoti aizraujoši – kā detektīvs! Atšifrējot tēlus, nozīme ir katram žestam, elementam – jebkurai detaļai ir nozīme! Tikai tad, kad visu saliec kopā, iegūsti kopainu – tikai tad var saprast, kas tur attēlots. Tas izrādījās ļoti aizraujošs stāsts. Tas tiešām ir kā atšifrēt senos tekstus, kurus līdz šim neviens nav varējis izlasīt, un pēkšņi mēs tos lasām. Tas arī bija mana darba mērķis – pašam izlasīt un parādīt cilvēkiem tekstus, kas rakstīti Rīgas namu fasādēs. Cik lapu ir šai grāmatai? Tagad skatos – 575. ir pēdējā. Ir arī ļoti daudz ilustrāciju, grāmata ir smaga... Vai bija kaut kādi atklājumi vai pārsteigumi? Piemēram, tev par kaut ko bija radies viens priekšstats, bet pēkšņi izrādījās, ka viss ir pavisam citādi. Protams! Tas bija diezgan bieži. Tas jau sākās ar Operas namu, ar kuru arī visu sāku. Nobildēju, gāju uz bibliotēku un meklēju, kas mums ir pieejams, kāda ir literatūra, ko par to raksta. Kad sāku analizēt, sapratu, ka lasītais un redzētais neiet kopā. Gandrīz visi zinās slaveno cilni Operas nama fasādē – frontonā: centrālā figūra tur ir skaists tēls ar liru rokās. Visur var izlasīt, ka tas ir Apolons. Vispār jau loģiski – Apolonu gan jaunajos, gan senajos laikos attēloja ar liru rokās. Bet tad, kad sāku pētīt kompozīciju, sapratu, ka tas nelīmējas kopā. Kāpēc nelīmējas? Sanāk, ka tur ir divi Apoloni, un tā nevar būt! (smejas) Jo labajā pusē ir tāds smuks pāris – vīrietis un sieviete skaisti sēž blakus. Tā bija liela mīkla – kas viņi tādi ir? Pavisam droši joprojām nevaru apgalvot, bet no konteksta izriet, ka tie ir Apolons un Afrodīte, kas simbolizē harmoniju un mīlestību. Kompozīcija ir fantastiska! Kreisajā pusē redzam Silēnu un Dionīsu, pie tam reibuma stāvoklī. Tātad tā ir haotiska jūtu, emociju pasaule – reibums, haoss, tāda instinktu pasaule. Savukārt labajā pusē ir Apolona un Afrodītes harmoniskā pasaule, skaistums: kreisajā pusē Dionīsam ir delfīns un jūra, kas atkal ir tāda haosa stihija, bet labajā pusē ir gulbis, Amors un arī Harons – mirušo dvēseļu pārcēlājs pār Stiksas upi uz mirušo pazemi. Te Harons guļ, sapņaini nolicis savus airus un klausās mūziku – tātad viņš nestrādā. Tātad tā vairs nav Apolona pasaule. Un tad es atradu laikmetīgās preses liecības – jāsaka, ka žurnālisti, kas tajos laikos aprakstīja Operas namu, proti, 60. gados, paši labi nezināja visu tēlu nozīmi – var labi redzēt, ka viņi minēja. Bet viņi zināja kompozīcijas oficiālo nosaukumu - "Macht der Poesie" jeb "Dzejas vara". Tādā veidā apstiprinājās mana versija par to, ka centrālā figūra ir nevis Apolons, bet Orfejs, jo Orfejs ir atbildīgs par dzeju! Tādejādi Orfejs ir tas, kas nes harmoniju ar savu mākslu. Respektīvi, šī kompozīcija stāsta par mākslas varu, par mākslas spēku. Par mākslu, kas pasaulē nes harmoniju un skaistumu. Pilna teksta versija drīzumā būs lasāma portālā lsm.lv.  

In early September 2022, the fourth cycle report of the Pacific Islands Literacy and Numeracy Assessment (PILNA) was launched in Suva Fiji. Administered through the Pacific Community's Educational Quality and Assessment Programme (EQAP), over 40,000 students sat for PILNA in 15 pacific island countries and territories. Through PILNA, the region has set a global benchmark to ensure that children in the pacific get high quality education.

Choć dziś przede wszystkim problemem jest węgiel, którego potrzebujemy więcej niż obecnie mamy dostępne, to musimy myśleć strategicznie i jak najszybciej wybrać partnera, który wybuduje w Polsce elektrownię jądrową. Czynników przy wyborze będzie wiele bo liczy się i tempo, i cena, i szersze powiązania gospodarczo-polityczne - mówili goście audycji Rządy Pieniądza: Arkadiusz Pączka, wiceprzewodniczący Federacji Przedsiębiorców Polskich i Adam Ruciński, prezes firmy doradczej BTFG.

Sākam ar pilnu muti un vēlmi pielikt seju pie kādas garšīgas dārza vīnogas vai svaigas austeres. Mīts vēsta, ka tagad austeres drīkst ēst - no kurienes tas nācis? Tāpat, atgriežamies pie tēmas par jūras veltēm - mūsu platuma grādos, visticamāk, saldētām. Kādi ir derīguma termiņi, kā un ko ēdam līdz apēdam? Klausies un uzzini, kā arī iemācies jaunas receptes.  Otrās daļas recepti iedvesmo dziesma "Black Betty" no Ram Jam.

Sākam ar pilnu muti un vēlmi pielikt seju pie kādas garšīgas dārza vīnogas vai svaigas austeres. Mīts vēsta, ka tagad austeres drīkst ēst - no kurienes tas nācis? Tāpat, atgriežamies pie tēmas par jūras veltēm - mūsu platuma grādos, visticamāk, saldētām. Kādi ir derīguma termiņi, kā un ko ēdam līdz apēdam? Klausies un uzzini, kā arī iemācies jaunas receptes.  Otrās daļas recepti iedvesmo dziesma "Black Betty" no Ram Jam.

Strateguojame ukreiniečių puolimą. Pilna laida –– Patreon. Mes būsime labai dėkingi jei pranešite miestui ir pasauliui apie mūsų Patreon: https://www.patreon.com/baciulisirramanauskas Mūsų Facebook: https://www.facebook.com/Ba%C4%8Diulis-ir-Ramanauskas-261379194566105/ Radioshow ir SSG platinami čia: https://www.youtube.com/user/whatlooksrightisrigh/videos Algis & Justas platinami čia: https://www.youtube.com/channel/UCj2SYwpifggjRONErb8Ws_g/videos?view_as=subscriber

Samanta Schweblin. Apsakymų rinktinė „Pilna burna paukščių“. Tarptautinį pripažinimą pelniusios argentiniečių rašytojos kuriamas pasaulis primena gražų ir tuo pat metu šiurpų sapną. Racionaliam protui prieštaraujantys pasakojimai paliečia slapčiausias pasąmonės kerteles ir kelia daugybę klausimų. Ištrauką skaito aktorius Darius Gumauskas.

Atsakymai į jūsų klausimus:- Kaip rasti darbuotojų, kai nėra darbuotojų? - Ar verta verslo savininkui-vadovui siūlyti kelti kvalifikaciją? - Koks optimalus laiko tarpas tarp darbuotojo ir vadovo 1-to-1 pokalbių? - Vadovo domėjimasis buvusio darbuotojo tolesne veikla per aplink. Kada sunerimti?

Savaitinė sporto įvykių apžvalga „O, Sportas!“. Vedėjai Justas Naulickas, Ervinas Kvitkauskas, Tomas Purlys.

Gerbiamieji, štai palydėjome praeitus metus ir Kvietkevičių šeimą į lenktynes Paryžius-Dakaras-Paryžius, kur jie tikrai ne sportinių pergalių planuoja siekti, ten gi žmona seniai į Paryžių norėjo (o čia net du kartai gausis), o vyras pasipinigaus. Pilna automašina skilandžių, šakočių, alinančios lenktynės, tai vienas, tai kitas norės pavalgyt, čia žiūrėk pastumt kažką, krokodilų kam prireiks, vis pinigas, galiausia kiek detalių mėtysis, čia jau metale ir keli šimtai litų susidarys. Laidoje taip pat ir daugiau naujienų, biznio pamokos, muzika, pramogos, viktorina. Pagarbiai, Gintas ir Sigis.

Vasaras ceļu, vasaras vakaru un rītu, vasaras nojaušamās mūzikas pilna ir Kārļa Kazāka grāmata „Sākums mūs atrod pats”. Mainot naktsmājas pret mūziku, Kārlis Kazāks ar saviem ceļabiedriem izbrauc Latviju un ceļo paši sevī, atklājot arvien jaunas lietas, uz gaišām koncertskatuvēm, kuras visticamāk neatklātos. Deviņi gadi un 10 braucieni ir grāmatā, bet vispār nu jau bijuši 11 braucieni, un dziesminiekam Kārlim Kazākam ap Ziemassvētku laiku atkal niez nagi ierakstīt sociālajos tīklos – „Kurš šovasar ir ar mieru mainīt naktsmājas pret mūziku?” Un tad jau var tapt jauni plāni, jauni maršruti un jauna mūzika. Kārļa Kazāka grāmatu „Sākums mūs atrod pats” izdevusi „Zvaigzne ABC”. Raidījumu atbalsta:  

Kādi mīti ir saistīti ar ebrejiem un ebreju valodām? Kāpēc cieņpilna valoda nav tas pats, kas cenzūra? Kāpēc nevajadzētu lietot vārdu “politkorektums”, runājot par iekļaujošo valodu? Raidījumā ar vēsturnieku Iļju Ļenski runājam par iekļaujošo jeb cieņpilno valodu, cenzūru, vārda “ebrejs” izcelsmi, ebreju kopienu un valodu vēsturi, attīstību un pētniecību Latvijā un citur, tulkojumiem no ebreju valodām, kā arī daudz ko citu. Iļja Ļenskis ir vēsturnieks, muzeja “Ebreji Latvijā” direktors. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodniece, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, uzņēmēja un lektore Raidījuma piezīmes: [01:25] Kāpēc Iļjam ir svarīgi runāt par iekļaujošo valodu? [06:07] Kāpēc nevajadzētu lietot vārdu “politkorektums”, runājot par cieņpilnu valodu? [09:27] Vai iekļaujošā valoda ir cenzūra? [11:45] Mīti, kas saistīti ar vārdu “ebrejs”. [23:00] Vai ivritu var dēvēt par ebreju valodu? [24:40] Ebreju valodas pasaulē. [30:37] Kurās ebreju valodās visbiežāk runā Latvijā? [33:15] Kur var apgūt jidišu un ivritu? [35:20] Tulkojumi no ebreju valodām latviešu valodā mūsdienās. [37:00] Jidiša un ivrita pētniecība Latvijā un citās valstīs. [38:30] Iļjas pētījumi. [40:22] Kā Latvijas ebreji dzīvoja agrāk – 19. un 20. gadsimtā? [46:48] Iļjas dzimtas stāsts. [49:04] Latvijas ebreju kopienas tradīcijas. [55:00] Jidiša aizguvumi no latviešu valodas. [57:45] Mīti par aizguvumiem no jidiša cietumnieku žargonā. Noderīgas saites: https://www.ebrejumuzejs.lv/ – muzeja “Ebreji Latvijā” tīmekļvietne https://bit.ly/3lgtOsF – Festivāla “Lampa” saruna par iekļaujošo valodu mākslā un dzīvē https://bit.ly/3re59J2 – Giršas Etkina Latvijas ebreju folkloras materiāli https://bit.ly/3lglAAJ – Kaspara Zeļļa raksts par etnonīmiem latviešu valodā krājumā “Valoda: prakse un vērojumi” (107.–122. lpp) https://buff.ly/3yzZDBH – “Pieturzīmju” saruna ar Lingitu Linu Bopulu https://buff.ly/3wwJcnT – “Pieturzīmju” saruna ar Agnesi Lāci un Madaru Mazjāni https://buff.ly/3uk0qUa – “Pieturzīmju” saruna ar Līgu Ignati https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

RFS ģenerāldirektors Māris Verpakovskis jau nākamajā nedēļā pēc komandas triumfa vietējā līgā devās uz Brazīliju, kur kopā ar galveno treneri Viktoru Morozu meklē futbolistus, kas varētu papildināt vienību jau nākamsezon. Sarunā ar Māri gan par komandas kodola saglabāšanu nākamajā gadā, gan aizvadītās sezonas sastāva dziļumu un citiem tematiem. 

Devintoji NFL sezono savaitė atnešė daugiau netikėtumų nei tikėtasi. Pralaimėjo penkios komandos, kurias NFL Lietuva komanda buvo įvertinusi stipriausiomis - Rams, Packers, Cardinals, Cowboys, Bills - visos jos įsirašė po L raidę į sąskaitą. Aptariame visas šias netikėtai nustebinusias komandas. Taip pat nepamiršome kitos svarbios savaitės temos - Aaron Rodgers ir jo CoViD kontraversijos.

Kam ir galva pilna ar zemi? Šo Jāņa Šaltāna un citu ģimeņu izgudrotās mīklas min Mežu ģimene no Bieriņiem: mamma Janta, tētis Ilmārs, Kalvis Ievalts (8 gadi) un Marta Austra (6 gadi). Ģimeņu mīklas uzdod: Haralds Palmiņš, Marta Dubrovska, Andra Manfelde, Lilita Jansone, Lelde Bērtiņa, Ralfs Začests, Jānis Fogels, Gustavs Zusts, Ilga Reizniece, Jānis Ķirsis, Miķelis Maskavs, Lilija Berzinska, Jānis Šaltāns, Kārlis Mūrnieks un Arnis Ližbovskis.

Samanta Schweblin. Apsakymų rinktinė „Pilna burna paukščių“. Skaito aktorius Darius Gumauskas.

„Tyla yra tokia nuostabi, kad tik už ją gražesniais žodžiais vertą ją griauti“, – savo tėčio mintį prisiminė Ieva Krivickaitė. Ji nuo paauglystės teikia pagalbą sergantiems ir skurstantiems vaikams.   Dėkodami, kad trečius metus įsileidžiate mūsų tinklalaidę sugriauti jūsų tylos, dalinamės Ievos ir NARA žurnalistės Bertos Tilmantaitės susitikimu.   Gero klausymo ir gražių švenčių.   Fotografijos ir daugiau informacijos: https://nara.lt/lt/articles-lt/ieva-krivickaite   Palaikykite mūsų darbą: patreon.com/naralt 

#112 Dana Mischenko - drosmiiga meitene, kas visvairaak par visu dziivee veelas buut laimiiga. Vinja staasta savu staastu un dalaas ar pieredzi darbaa kaa "sex worker".Sarunas pamataa ir atklaats & dziivs staasts. Runaajam par to, cik svariigi ir justies briivi kailam savaa kermenii & iemiileet sevi, par sexu & sexuaalajaam attieciibaam, par to, kaada ir atskiriiba starp sexiigumu & sexualizaaciju.Pilna saruna pieejama FB privataja grupaa.Atrodi, atbalsti un uzzini vairak par Danu IG: @danamiscenkoAtsauksmeem & sazinjai: ommmsome@gmail.com

#111 Artuurs Teresko - fitoterapijas un akupunktuuras aarsts. Darbojas izlolotaa gimenes uzneemumaa "Pljavas aptieka".Sarunaa mazliet par visu, kas shobriid aktuaali - kaa izmantot dabas vielas, augus un teejas savaa labaa, lai stiprinaatu imuunsisteemu un veseliibu, par masku lietoshanu - vilkt vai nevilkt - un citaam teemaam.Pilna saruna pieejama FB privataja grupaa.Atrodi, atbalsti un uzzini vairak par dr.Teresko: https://www.fitoterapija.lv/Atsauksmeem & sazinjai: ommmsome@gmail.com

#105 Dana Mischenko - drosmiiga meitene, kas visvairaak par visu dziivee veelas buut laimiiga. Vinja staasta savu staastu un dalaas ar pieredzi darbaa kaa "sex worker".Sarunas pamataa ir atklaats & dziivs staasts. Runaajam par to, cik svariigi ir justies briivi kailam savaa kermenii & iemiileet sevi, par sexu & sexuaalajaam attieciibaam, par to, kaada ir atskiriiba starp sexiigumu & sexualizaaciju.Pilna saruna pieejama FB privataja grupaa.Atrodi, atbalsti un uzzini vairak par Danu IG: @danamiscenkoAtsauksmeem & sazinjai: ommmsome@gmail.com

#102 Artuurs Teresko - fitoterapijas un akupunktuuras aarsts. Darbojas izlolotaa gimenes uzneemumaa "Pljavas aptieka".Sarunaa mazliet par visu, kas shobriid aktuaali - kaa izmantot dabas vielas, augus un teejas savaa labaa, lai stiprinaatu imuunsisteemu un veseliibu, par masku lietoshanu - vilkt vai nevilkt - un citaam teemaam.Pilna saruna pieejama FB privataja grupaa.Atrodi, atbalsti un uzzini vairak par dr.Teresko: https://www.fitoterapija.lv/Atsauksmeem & sazinjai: ommmsome@gmail.com

#95 Dana Mischenko - drosmiiga meitene, kas visvairaak par visu dziivee veelas buut laimiiga. Vinja staasta savu staastu un dalaas ar pieredzi darbaa kaa "sex worker".Sarunas pamataa ir atklaats & dziivs staasts. Runaajam par to, cik svariigi ir justies briivi kailam savaa kermenii & iemiileet sevi, par sexu & sexuaalajaam attieciibaam, par to, kaada ir atskiriiba starp sexiigumu & sexualizaaciju.Pilna saruna pieejama FB privataja grupaa.Atrodi, atbalsti un uzzini vairak par Danu IG: @danamiscenkoAtsauksmeem & sazinjai: ommmsome@gmail.com

#94 Artuurs Teresko - fitoterapijas un akupunktuuras aarsts. Darbojas izlolotaa gimenes uzneemumaa "Pljavas aptieka".Sarunaa mazliet par visu, kas shobriid aktuaali - kaa izmantot dabas vielas, augus un teejas savaa labaa, lai stiprinaatu imuunsisteemu un veseliibu, par masku lietoshanu - vilkt vai nevilkt -, kaa arii par CBD ellu, taas darbiibu un lietoshanu.Pilna saruna pieejama FB privataja grupaa.Atrodi, atbalsti un uzzini vairak par dr.Teresko: https://www.fitoterapija.lv/Atsauksmeem & sazinjai: ommmsome@gmail.com

#94 Artuurs Teresko - fitoterapijas un akupunktuuras aarsts. Darbojas izlolotaa gimenes uzneemumaa "Pljavas aptieka".Sarunaa mazliet par visu, kas shobriid aktuaali - kaa izmantot dabas vielas, augus un teejas savaa labaa, lai stiprinaatu imuunsisteemu un veseliibu, par masku lietoshanu - vilkt vai nevilkt - un citaam teemaam.Pilna saruna pieejama FB privataja grupaa.Atrodi, atbalsti un uzzini vairak par dr.Teresko: https://www.fitoterapija.lv/Atsauksmeem & sazinjai: ommmsome@gmail.com

Amerika – renkasi, bet jos balsas nulems ne tik šalies vadovą, o ir pasaulio likimą. Kokia bus ateitis? Pilna neišvengiamų pokyčių ar tebesitęsiančio amerikietiško kurso?Ekspertų diskusijoje dalyvauja: ambasadorius, buvęs URM ministras dr. Antanas Valionis, VU TSPMI docentas dr. Kęstutis GIrnius, LB Tarptautinių ryšių departamento ekonomistas Linas Mickus.Ved. Mindaugas Aušra

#89 Mazliet par visu, kas muus loti aizrauj - flow zone, fasting, fokusa reguleshana, sevis iepazishana - tas, kas skiet traki un neiespejami, bet mes to daram un izstastam vienkarshaa sarunaa, lai arii Tu pameginatu.-Pilnaa saruna pieejama FB privaatajaa grupaa.Atrodi, atbalsti un uzzini vairaak par Kasparu IG: @kaspicSazinies: ommmsome@gmail.com

#87 Kliniskais Psihologs - Kristine Balode.Sieviete, kura vienmer maacaas un nebaidaas runaat, lai vienkarshi redzetu, kas notiks un, ka sekss nav nekas briesmigs vai shausmigs un par to var runat taapat kaa par smoothie taisishanu.Pilna saruna pieejama FB privataja grupaa.Atrodi, atbalsti un uzzini vairak par Kristini: https://www.balode-psychology.com/par-maniAtsauksmeem & sazinjai: ommmsome@gmail.com

#88 Vai Tev ir taa, ka paarmet, galvaa sev saki, ka neesi pietiekami laba un visu laiku sevi nevari pienemt taadu kaada esi? Dr. med. Arturs Utinaans - psihoterapeits, pasniedzejs un graamatu autors sniedz atbildes - kaa un ko varam darit, lai sevi iemiileetu vairaak!-Pilna saruna pieejama FB privaatajaa grupaa.Sazinies: ommmsome@gmail.com

#82 Mazliet par visu, kas muus loti aizrauj - flow zone, fasting, fokusa reguleshana, sevis iepazishana - tas, kas skiet traki un neiespejami, bet mes to daram un izstastam vienkarshaa sarunaa, lai arii Tu pameginatu.-Pilnaa saruna pieejama FB privaatajaa grupaa.Atrodi, atbalsti un uzzini vairaak par Kasparu IG: @kaspicSazinies: ommmsome@gmail.com 

#82 Mazliet par visu, kas muus loti aizrauj - flow zone, fasting, fokusa reguleshana, sevis iepazishana - tas, kas skiet traki un neiespejami, bet mes to daram un izstastam vienkarshaa sarunaa, lai arii Tu pameginatu.  

#79 Kliniskais Psihologs - Kristine Balode. Sieviete, kura vienmer maacaas un nebaidaas runaat lai vienkarshi redzetu kas notiks un, ka sekss nav nekas briesmigs vai shausmigs un par to var runat taapat kaa par smoothie taisishanu.Pilna saruna pieejama FB privataja grupaa.Atrodi, atbalsti un uzzini vairak par Kristini: https://www.balode-psychology.com/par-maniSazinies: ommmsome@gmail.com

#78 Vai Tev ir taa, ka paarmet, galvaa sev saki, ka neesi pietiekami laba un visu laiku sevi nevari pienemt taadu kaada esi? Dr. med. Arturs Utinans - psihoterapeits, pasniedzejs un graamatu autors sniedz atbildes un kaa un ko varam darit, lai sevi iemiletu vairak.Pilna saruna pieejama FB privataja grupaommmsome@gmail.com

#73 Vai Tev ir taa, ka paarmet, galvaa sev saki, ka neesi pietiekami laba un visu laiku sevi nevari pienemt taadu kaada esi? Dr. med. Arturs Utinans - psihoterapeits, pasniedzejs un graamatu autors sniedz atbildes un kaa un ko varam darit, lai sevi iemiletu vairak.Pilna saruna pieejama FB privataja grupaommmsome@gmail.com

Kumpi ki-ukna hoih, vaihawmna hoih leh mipi a ding a hoih ngah theihna dingin Pilna, siamna leh sepzawhna zui a panmun ngahna

Marius Laurinavičius išdėsto savo poziciją dėl Audriaus Bačiulio tezių, išsakytų Bačiulis ir Ramanauskas epizode, esančiame čia: https://www.patreon.com/posts/b-r-s02e33-rusu-36217336 Tai yra ištrauka. Pilna laida yra čia: https://www.patreon.com/posts/36319513

Nogaršo jaunākos tehnoloģiju gardumus #DigitālāsBrokastis podkāstā: Sietlā atvērts pirmais Amazon Go pilna izmēra pārtikas veikals bez kasieriem; Huawei atklājis salokāmo viedtālruni Huawei Mate Xs; narko dīleris pazaudē 58 milj. ASV dolāru vērtus Bitkoinus. Šīs un citas tehno ziņas kopā ar Arti un Rihardu!

Laidoje šįkart kalbamės apie tris apsakymų rinkinius: Lucia Berlin knygą „Namų tvarkytojos vadovas“ (į lietuvių kalbą vertė Eglė Naujokaitytė), Lauren Groff knygą „Florida“ (į lietuvių kalbą vertė Gabrielė Gailiūtė-Bernotienė) ir Samanta Schweblin knygą „Pilna burna paukščių“, šios knygos vertėja Augustė Čebelytė-Matulevičienė lankosi studijoje. Projektą finansuoja Lietuvos kultūros taryba.

Samanta Scweblin – iš Argentinos kilusi rašytoja, gyvenanti Berlyne, laikoma viena ryškiausių ispanakalbių prozos autorių. Lietuviškai išleisti du šios autorės kūriniai – romanas „Prieraišumo laisvė“ ir apsakymų rinkinys „Pilna burna paukščių“ (leidykla „Sofoklis“), kur gvildenamos kasdienės žmonių gyvenimo problemos, o minimalistinis stilius dera su magiškais elementais. Apie šios autorės kūrybą pasakos „Pilna burna paukščių“ vertėja į lietuvių kalbą Augustė Čebelytė-Matulevičienė.Ved. Dovilė Kuzminskaitė.

Terio Pračeto knygos „Skrybėlė, pilna dangaus“ ištrauka.Skaito akt. Vitalija Mockevičiūtė.

Terio Pračeto knygos „Skrybėlė, pilna dangaus“ ištrauka.Skaito akt. Vitalija Mockevičiūtė.

Terio Pračeto knygos "Skrybėlė, pilna dangaus" ištrauka.Skaito aktorė Vitalija Mockevičiūtė.

Jau šešetą metų gyvuojanti psichodelinio roko grupė „Pilnatys“ pagaliau įrašė ir išleido pirmąjį trumpąjį albumą „Žuvys“. Studijoje lankosi pusė iš keturių „Pilnačių“ narių: už klavišinių partijas ir grupės muzikinį skambesį atsakingas Domas Morkūnas bei tekstų, dainų autorius Marius Meilūnas. Vaikinai neslepia, jog įtakas jiems darė ir tebedaro senasis 70-ųjų rokas, pradedant „The Doors“, baigiant Jimiu Hendrixu. Net pats Marius Meilūnas kartais pavadinamas Lietuvos Jimu Morrisonu. Norint muzikinių sąsajų rasti galima, tačiau kadaise jaunųjų grupių konkurse „Garažas“ triumfavusios „Pilnatys“ debiutuoja su savito garso, savitų tekstų ir savitos nuotaikos mini albumu „Žuvys“. Muzikantai pažada, kad rudenį turėtų pasirodyti dar vienas naujas leidinys ir kad dar šešių metų iki antrojo albumo laukti nereikės. Laidos autorius ir vedėjas – Domantas Razauskas

Eiropas Komisija nākusi klajā ar savu 23 punktu darbības un prioritāšu plānu 2016. gadam. Plāna ievadā ir brīdinājums „Nevaram vairs atļauties darboties kā ierasts”. Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par to, kā šis plāns ietekmēs Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta darbību nākamajā gadā un par kādiem priekšlikumiem būs vislielākās domstarpības. Viesis studijā: Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. Eiropas Komisijas prioritātes Eiropas Komisija (EK) bez savām ilgtermiņa prioritātēm ir izvirzījusi galvenās iniciatīvas arī nākamajam gadam. Šajā darba uzdevumu sarakstā Eiropas Komisija noteikusi 23 iniciatīvas, kur galvenā uzmanība tiek veltīta ekonomiskajai attīstībai un sociālajai drošībai, migrācijai un enerģētiskajai drošībai, kā arī ilgtermiņa izaugsmei. Jau pirmo izmetumu šim nākamā gada darba sarakstam EK prezidents ieskicēja septembrī. Galvenā Junkera kabineta doma ir, ka EK jābūt elastīgākai problēmu risināšanā. Tāpēc katra gada plāns paredz aktīvāku problēmu jautājumu iekļaušanu darba kārtībā. „Pilna atbildība”, tā varētu raksturot EK ideju par savu darba plānu. Skaidrs, ka nākamajā gadā tiks turpināta liela daļa jau iesākto darbu, piemēram, virzība pretim enerģētiskajai savienībai, vienotajam tirgum un arī vienotam digitālajam tirgum. Taču tūlītēju rīcību prasa tādas problēmas, kā bēgļu jautājums, Eiropas kopējo robežu drošība un arī, protams, Eiropas ekonomiskā attīstība. Jau gadiem ilgi tiek spriests, ka ES stratēģiskajam partnerim austrumos ir jābūt Turcijai. Lai arī daļa valstu nevēlas Turciju redzēt ES, EK amatpersonas uzskata, ka ar Turciju ir jāpastiprina dialogs. EK viceprezidents Franss Timermans ir uzsvēris nepieciešamību pierādīt, ka šī EK strādā citādi nekā priekšgājēji, tāpat Timermans uzsver nepieciešamību rast risinājumu bēgļu problēmai Eiropā, jo ir skaidrs, ka līdzšinējā sistēma nedarbojas. Rubrika "Viedokļi". Pēc kvotu sistēmas no Grieķijas uz Luksemburgu pārvietoti pirmie 30 bēgļi un patvēruma meklētāji. Septembrī tika panākta vienošanās turpmāko divu gadu laikā no krīzes smagāk skartās Itālijas un Grieķijas uz pārējām Eiropas Savienības valstīm pārvietot 160 tūkstošus migrantu, taču jaunākie dati liecina, ka līdz šim Eiropas Savienības plāns bēgļu pārvietošanai ir palīdzējis vien 116 migrantiem. 86 cilvēki bez lielas preses uzmanības pirms kāda laika tika pārvietoti no Itālijas, bet 30 cilvēki īpašā ceremonijā aizvadītajā nedēļā no Atēnām. Pavadot viņus lidostā, Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs uzsvēra, ka šis ir tikai simbolisks programmas sākums. 30 cilvēki ir niecīgs skaits – vien 0,1 procents no tā cilvēku skaita, par kuru tika panākta vienošanās, taču sevišķas cerības uz lielāku pārvietojamo skaitu nav. Uz šo brīdi pārvietošanas plānā piekritušas piedalīties tikai 14 valstis, kas kopumā ir atvēlējušas 1418 vietas. Analītiķi uzsver, ka Eiropas Komisija ir zaudējusi savu ietekmi šajā jautājumā – tā ir pārtapusi par nacionālo valdību izvēli. Daudzas valstis atsakās piedalīties, bet tās, kas piekrīt – dara to nelabprāt. Problēmu uzsver arī Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs: “Ja mums ir jāizvieto, piemēram, miljons bēgļi starp 507 miljoniem savienības iedzīvotāju – tad problēmu nav. Bet ja mēs samazinām to valstu skaitu, kas piedalās līdz dažām, tad šī situācija pārējām valstīm kļūst par problēmu.”