Podcasts about edgars rink

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs rosina samazināt slieksni tautas nobalsošanas ierosināšanai. Kā tas ietekmēs sabiedrības līdzdalību valstiski svarīgos procesos, to Krustpunktā vaicājam politiķiem un ekspertiem. Analizē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība), Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (Apvienotais saraksts), analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors, RSU docents Mārtiņš Daugulis, Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce un Latvijas pilsoniskās alianses eksperte pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumos Inese Puriņa. Pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem izdevās savākt parakstus, lai rosinātu referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, mūs pārņēma pamatīgs emociju vilni. Tas ievērojami mobilizēja latviešus, kas arī ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja šo priekšlikumu. Bet paralēli radās pretestība pret referenduma ideju vispār. Ātri vien deputāti savācās, veica izmaiņas likumā, paceļot daudzkārt augstāk latiņu, cik daudz parakstu nepieciešams, lai vispār rosinātu referendumu. Un kopš tā laika referendumi Latvijā vairs nav arī bijuši. Tagad visu nosaka deputāti. Paraksti gan tiek vākti arī referendumiem, bet nesekmīgi, jo savākt tik daudz parakstus, ļaudīm ejot pie notāra, neizdodas. Un grūti pateikt, vai kādreiz Latvijā kāds referendums vēl notiks. Ja vien  likumos atkal netiks veiktas kādas izmaiņas. Vajadzētu Latvijas tautai uzticēt kaut vai rosināt vairāk izlemt kādus grūtākus jautājums, vai tā ir spējīga lemt? Varbūt tiešām ir drošāk, ka visu nosaka deleģētie tautas kalpi.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs rosina samazināt slieksni tautas nobalsošanas ierosināšanai. Kā tas ietekmēs sabiedrības līdzdalību valstiski svarīgos procesos, to Krustpunktā vaicājam politiķiem un ekspertiem. Analizē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība), Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (Apvienotais saraksts), analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors, RSU docents Mārtiņš Daugulis, Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce un Latvijas pilsoniskās alianses eksperte pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumos Inese Puriņa. Pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem izdevās savākt parakstus, lai rosinātu referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, mūs pārņēma pamatīgs emociju vilni. Tas ievērojami mobilizēja latviešus, kas arī ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja šo priekšlikumu. Bet paralēli radās pretestība pret referenduma ideju vispār. Ātri vien deputāti savācās, veica izmaiņas likumā, paceļot daudzkārt augstāk latiņu, cik daudz parakstu nepieciešams, lai vispār rosinātu referendumu. Un kopš tā laika referendumi Latvijā vairs nav arī bijuši. Tagad visu nosaka deputāti. Paraksti gan tiek vākti arī referendumiem, bet nesekmīgi, jo savākt tik daudz parakstus, ļaudīm ejot pie notāra, neizdodas. Un grūti pateikt, vai kādreiz Latvijā kāds referendums vēl notiks. Ja vien  likumos atkal netiks veiktas kādas izmaiņas. Vajadzētu Latvijas tautai uzticēt kaut vai rosināt vairāk izlemt kādus grūtākus jautājums, vai tā ir spējīga lemt? Varbūt tiešām ir drošāk, ka visu nosaka deleģētie tautas kalpi.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai ierosinājumu likuma izmaiņām, kas stiprinātu balsstiesīgo pilsoņu iesaisti sabiedrībai būtisku jautājumu izlemšanā. Lietuvas ģenerālprokuratūra sākusi izmeklēšanu par četru ASV karavīru bojāejas cēloņiem. Tiesa Francijā atzina nacionālkonservatīvo līderi Marinu Lepēnu par vainīgu Eiropas Savienības līdzekļu izmantošanā Nacionālās apvienības darbības finansēšanai Francijā. Gadījumos, kad pacienta dzīvība būs apdraudēta, pastāvēs iespēja saņemt individuālu kompensāciju no valsts - to paredz Veselības ministrijas jaunā iniciatīva. Kaut ārvalstu studenti ir dod pienesumu gan ekonomikai, gan augstākās izglītības kvalitātes celšanai, uzraudzībai pār šo ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā jābūt koordinētākai un stingrākai.

Amerikas Savienotās valstis turpmāk īstenos citu ārpolitiku, tā ir paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps. Tikmēr Eiropas valstis mēģina saprast, kāda ir jaunā politiskā realitāte. Krustpunktā Lielā intervija ar Valsts prezidentu Edgars Rinkēviču. Norises ASV ārpolitikā brīžiem atgādina amerikāņu kalniņus – te ASV prezidents nosauc Ukrainas prezidentu par diktatoru, te saka, ka neko tādu neatceras, bet mirkli pirms parakstīt vienošanos, viņiem visas pasaules acu priekšā norit saruna, ko par diplomātijas paraugstundu diez vai kāds nosauktu. Ir skaidrs, ka diplomāti un amatpersonas cenšas tiltus nededzināt, bet komentētāji un vienkārši vērotāji var atļauties daudz skarbāk vērtēt notiekošo. Bet par to, kādu iespaidu tas viss atstās uz Eiropas ārpolitiku un drošību, tajā skaitā arī mūsu ārpolitiku un drošību, ir jārunā. Un to darām raidījumā.  

Amerikas Savienotās valstis turpmāk īstenos citu ārpolitiku, tā ir paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps. Tikmēr Eiropas valstis mēģina saprast, kāda ir jaunā politiskā realitāte. Krustpunktā Lielā intervija ar Valsts prezidentu Edgars Rinkēviču. Norises ASV ārpolitikā brīžiem atgādina amerikāņu kalniņus – te ASV prezidents nosauc Ukrainas prezidentu par diktatoru, te saka, ka neko tādu neatceras, bet mirkli pirms parakstīt vienošanos, viņiem visas pasaules acu priekšā norit saruna, ko par diplomātijas paraugstundu diez vai kāds nosauktu. Ir skaidrs, ka diplomāti un amatpersonas cenšas tiltus nededzināt, bet komentētāji un vienkārši vērotāji var atļauties daudz skarbāk vērtēt notiekošo. Bet par to, kādu iespaidu tas viss atstās uz Eiropas ārpolitiku un drošību, tajā skaitā arī mūsu ārpolitiku un drošību, ir jārunā. Un to darām raidījumā.  

Studijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas mokošais process ir raisījis diskusiju, vai nav jāmaina kārtība, kādā izvirza un ievēl dažādas valsts amatpersonas. Tostarp, vai būtu jāpalielina Valsts prezidenta pilnvaras šajos jautājumos? Par to raidījumā Krustpunktā diskutē jurists, zvērināts advokāts Lauris Liepa, domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētajs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība) un Saeimas deputāts Eduards Smiltēns (Reģionu apvienība). Lai nebūtu bažu par to, ka politiķi mēģina kontrolēt Latvijas Bankas darbu, turpmāk kandidātus bankas prezidenta amatam varētu izvirzīt Valsts prezidents. Šādu priekšlikumu klajā nāca Edgars Rinkēvičs pēc tam, kad ar bankas vadītāja meklējumiem šajā gadu mijā izvērsās tāds pamatīgs riņķa dancis, radot arī aizdomas par politiskām spēlītēm un, kā mēs redzam, pat provocējot valdošās koalīcijas šūpošanos. Notikumi ap Latvijas Banku daudziem tiešām bija negaidīti. Bet ne jau tikai bankas vadītāja meklējumi raisījuši pretrunīgas emocijas. Starp citu, arī paša prezidenta ievēlēšana izprovocēja valdības maiņu. Bet mums ir gājis grūti gan ar ģenerālprokurora meklējumiem. Kaislības savulaik raisījis KNAB vadītāja izraudzīšanas process. Mēs esam mainījuši kārtību, kā tiek meklēti mediju uzraugi. Kā vērtēt šos pašreizējos amatpersonu izraudzīšanas process Latvijā, vai tajos vajag veikt kādu revīziju vai pārmaiņas? Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas pievēršamies šim jautājumam.

Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas mokošais process ir raisījis diskusiju, vai nav jāmaina kārtība, kādā izvirza un ievēl dažādas valsts amatpersonas. Tostarp, vai būtu jāpalielina Valsts prezidenta pilnvaras šajos jautājumos? Par to raidījumā Krustpunktā diskutē jurists, zvērināts advokāts Lauris Liepa, domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētajs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība) un Saeimas deputāts Eduards Smiltēns (Reģionu apvienība). Lai nebūtu bažu par to, ka politiķi mēģina kontrolēt Latvijas Bankas darbu, turpmāk kandidātus bankas prezidenta amatam varētu izvirzīt Valsts prezidents. Šādu priekšlikumu klajā nāca Edgars Rinkēvičs pēc tam, kad ar bankas vadītāja meklējumiem šajā gadu mijā izvērsās tāds pamatīgs riņķa dancis, radot arī aizdomas par politiskām spēlītēm un, kā mēs redzam, pat provocējot valdošās koalīcijas šūpošanos. Notikumi ap Latvijas Banku daudziem tiešām bija negaidīti. Bet ne jau tikai bankas vadītāja meklējumi raisījuši pretrunīgas emocijas. Starp citu, arī paša prezidenta ievēlēšana izprovocēja valdības maiņu. Bet mums ir gājis grūti gan ar ģenerālprokurora meklējumiem. Kaislības savulaik raisījis KNAB vadītāja izraudzīšanas process. Mēs esam mainījuši kārtību, kā tiek meklēti mediju uzraugi. Kā vērtēt šos pašreizējos amatpersonu izraudzīšanas process Latvijā, vai tajos vajag veikt kādu revīziju vai pārmaiņas? Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas pievēršamies šim jautājumam.

Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" kļuvusi par pirmo Latvijas filmu, kas nominēta ASV Kinoakadēmijas balvai jeb "Oskaram". Esam tikai ceļa sākumā un būs vajadzīgs laiks, lai izstrādātu stratēģiju attiecībā uz noregulējumu Ukrainā - Tā atzinis prezidents Edgars Rinkēvičs. Teju par piekto daļu pieaudzis sankciju pārkāpumu skaits. Visvairāk liedz izvest automašīnas. Turpmāk pārtikas iepakošanai vairs nevarēs izmantot uzpūstu un presētu putuplasta iepakojumu Latvijas čempioni RFS savās mājās uzņems slaveno Amsterdamas Ajax.

  Šī gada valsts budžeta prioritāte ir drošība, un aizsardzībai atvēlēs 3,45% no IKP, kas ir aptuveni 1,56 miljardi eiro. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir paudis, ka nākamo gadu laikā izdevumi aizsardzībai jāpalielina jau līdz 4% no IKP. Zināmi "Lielā Kristapa" nominanti; par mūža ieguldījumu filmu mākslā balva Pēterim Krilovam. Losandželosā plosās savvaļas ugunsgrēki. Pēc ilgāka pārtraukuma šodien atkal Pasaules kausa posmā skeletonā startēja kāds Latvijas pārstāvis, turklāt tādi bija divi - Dārta Neimane dāmu sacīkstēs un Dāvis Valdovskis vīru konkurencē.

Uz diviem gadiem iesaldē publisko kapitālsabiedrību valžu un padomju atalgojumu. Ādažu militārajā poligonā NATO daudznacionālās brigādes Latvijā pirmo pilna mēroga mācību "Resolute Warrior 2024" paraugdemonstrējumu apmeklē NATO ģenerālsekretārs Marks Rite un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Abhāzijā notikuši protesti pret "investīciju vienošanos" ar Krieviju, kas ļautu desmitiem tūkstošiem krievu iegādāties nekustamos īpašumus šajā reģionā. Pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai ir nokomplektēta 13 veco elektrovilcienu rezerve.

Aro Velmet is an associate professor of history at the University of Southern California, where he is a historian of modern Europe, colonialism, science, technology, and medicine with an overarching interest in gender studies. For Baltic Ways, he shares insights into the progression of LGBTQ+ rights in Estonia and the broader region and the path that has led to legislative change over the past decade. Mentioned in this episode:Velmet, A. (2019). Sovereignty after Gender Trouble: Language, Reproduction, and Supranationalism in Estonia, 1980–2017. Journal of the History of Ideas 80(3), 455-478. Põldsam, Rebeka, et al. Kalevi Alt Välja: LGBT+ Inimeste Lugusid 19. Ja 20. Sajandi Eestist. Eesti LGBT Ühing : Rahva Raamat, 2023.Elisarion: Elisàr von Kupffer and Jaanus Samma at the Kumu Art Museum in TallinnIrina Roldugina, UCIS Postdoctoral Fellow, History, Slavic Languages and LiteratureTranscriptIndra Ekmanis: Hello, and welcome to Baltic Ways, a podcast bringing you interviews and insights from the world of Baltic studies. I'm your host Indra Ekmanis. Aro Velmet is an associate professor of history at the University of Southern California where he is a historian of modern Europe, colonialism, science, technology, and medicine, with an overarching interest in gender studies. Today in our conversation, we speak about recent changes to LGBTQ-plus issues in Estonia and the broader region and the path that has led to where we are today. Stay tuned. Dr. Aro Velmet, thank you so much for joining us on Baltic Ways. Your research interests are pretty varied, right? They stretch across the globe to look at how microbiology became a tool of French colonial governance, all the way to the history of digital statecraft in the Soviet Union and post-Soviet Estonia and in the global south. But today our conversation is going to focus a little bit on your work on gender and the current state of LGBTQ rights in the Baltic states. But before we get there, can you tell us a little bit about yourself and your academic interests?Aro Velmet: Well, thank you, Indra, for inviting me to the show. I am, as you said, primarily a historian of science and technology, and I'm interested in the ways that various kinds of experts make claims on politics and power: how they reformulate questions that we think of as essentially questions of politics—who gets to cross borders, who gets to have various kinds of rights—as questions of technological expertise.So this may mean formulating public health policy, right? If the pandemic breaks out, then who needs to be vaccinated? What kinds of populations need to be surveilled, monitored, and regulated? This is what the first decade of my academic career was dedicated to in the context of the French Empire. Or it may mean questions around gender and reproduction. It may mean questions around how democracy is conducted, which is sort of what I'm researching right now. But I guess at the heart of it really is this question, and really this kind of utopian vision, of using technological expertise to solve these political quagmires, these debates that Western societies have been wrestling with for well over a century, that lots of different scientists have had the idea that maybe the way to break these problems open is through the application of this or that novel technology. So that's kind of what I'm broadly interested in academically. IE: Thank you for sharing that is really interesting. I'm sure that there are many, many different ways you can take that too—a lot of those questions resonate in today's world. Well, returning to the subject at hand today: In the past year or so, we've had some significant legislative steps happen in the Baltic states around LGBTQ-plus rights, particularly in Estonia and Latvia. Estonia adopted a marriage equality bill. In Latvia, civil unions are legal as of July 1st this year. Efforts in Lithuania to recognize same-sex partnerships, however, were also kind of in the legislative mix, but ended up stalling. I wonder if you can give us some insights into where the Baltic states currently stand with regard to LGBTQ rights and, more of some of the historical context of those rights in the region.AV: So I should preface this by saying that I really am not an expert on the histories of Latvia and Lithuania, even though the three Baltic states get lumped into one category very often. They are quite different, particularly in this question of LGBTQ rights.IE: That's fair.AV: To start off, I think the one bit of historical context that is really important is just how rapid and dramatic the shift in public attitudes and the legal situation towards LGBTQ people has been all over the Baltics, and I can speak for Estonia, specifically. And just to give you some idea of that, in 2012—this is a couple of years before same-sex civil unions were legalized—popular support for marriage equality in Estonia stood at roughly about a third of the population. So it was a sort of minority position. And we've now, over the course of twelve years, come to a point where not just marriage equality is now legal, has been legal for just about a year, and it also enjoys growing popular support. It now has majority support and had majority support in 2023 when it was legalized in parliament. So the shift really has been quite dramatic; that's kind of one thing to keep in mind. And I sort of remember when I first started getting involved with this question in 2011, it really was the kind of topic that no mainstream publication, no mainstream politician wanted to touch with a ten-foot pole. We tried to poll legislators, at the time, on their opinion about same-sex marriage or same-sex civil partnerships. And the vast majority of legislators declined to answer the question; they just didn't want themselves to be associated with this. So this situation is now quite dramatically different. The other thing that I already alluded to is that the situation is quite different in different Baltic countries. So while Estonia now has broad majority support to same-sex marriage and overwhelming support, over 70 percent, to same-sex civil partnerships and kind of broad question of do you think homosexuality is acceptable, these numbers are quite different in the Baltic states.So the kind of contrast to this is Lithuania, where a recent survey showed that only barely a quarter of the population supports same-sex marriage: so dramatically different contexts. And to a degree, these are contexts that are explained by history, culture, and politics, right? Lithuania is a strongly Catholic country, and the kind of Catholic discourse that is global and particularly prominent in Poland, but also in other Catholic countries such as France, that really sees homosexuality as a sin and same-sex marriage as an affront to church doctrine, is really something that dominates in Lithuania.I think the situation in Latvia is a bit more complicated, and you probably can tell me more about this than I can tell you. But it seems to me that a lot of that discourse has to do with Russian-oriented political parties and the discourse that is connected to the Kremlin's official position on gay rights and the preservation of so-called traditional marriage.So there's lots of context here that makes these three countries in some ways quite different, but I think they are also similar in that the broad sort of direction of travel over the past two decades has been towards increasing acceptance of the LGBTQ community and increasing moves towards legislation that protects the rights of gay and queer people around the three Baltics states.IE: Thank you for sharing that background. I'm no expert on the situation in Latvia, but it's quite interesting. Edgars Rinkēvičs, the current president, is the first gay head of state in Europe. At the same time, you're right that the discourse is quite difficult and legislatures have taken quite a long time to implement some rulings from the Supreme Court, which has urged them to take steps towards approving civil unions and same-sex partnerships for a while. It's quite a mixed bag. You mentioned the situation in Lithuania and the kind of deep ties to Catholicism and faith. That's something that, I think often, is thought of when we think of resistance to LGBT rights. But you also wrote an article in 2019, called “Sovereignty After Gender Trouble,” where you look at, more specifically, Estonia, which is not really a particularly religious society in the same sort of way. And you look at how the opposition to LGBT rights drew arguments more broadly linking them to demography, state sovereignty, language, resistance to that kind of supranational authority: in this case, it was the European Union. And certainly, demography and language in the Baltic states are quite existential hot topics.So I would love it if you could tell us a little bit more about that research. I found that article really interesting.AV: I think the research was basically spurred by this question of why is this attack on what certain conservative groups called gender ideology—and we can characterize this as a sort of broadly homophobic sentiment—so popular? Not just in Estonia, but in a variety of different places where it seems that just saying that this is a movement that's grounded in religious sentiment doesn't quite explain its broad popularity among many different social groups. And it is true, it is true also in the Estonian case, that a lot of the leading activists of the so-called anti-gender movement, come from religious backgrounds. So in the case of Estonia, they are fundamentalist Catholics. This is particularly puzzling because Catholicism in Estonia is sort of small—there are very few people who are Catholics. Estonia in general is one of the least religious countries in the world. And yet at the same time, this movement gained a lot of traction in the 2010s during this debate over same-sex civil unions.Now, basically what I found in my research when I looked at the kinds of arguments that these anti-gender activists and conservative politicians were making, their arguments weren't really about religion. They weren't really about something like natural law—something that's often invoked in Catholic discussions.But they were really about a question of sovereignty. And the way this argument was made was roughly, like this: The symbol of health for the Estonian state is population growth, right? When the population is growing, then the state is healthy. When the population is declining, then this means that Estonian sovereignty is under attack.And we see this in the Soviet period when mass migration of Russophone citizens threatened the Estonian demographic situation in the 1980s. This is how this argument is made. AV: And we're seeing this in the 2000s where the Estonian population, the kind of natural birth rate is declining. And what this must mean is that Estonian sovereignty is under threat by this different supranational organization, the European Union. The links that these groups draw between the European Union and the Soviet Union are in some cases, very direct. There are cartoons where you have a kind of fat cat Estonian politician bowing toward Moscow in 1988 and then toward Brussels in 2014. And the problem with these kinds of supranational organizations is that they are out of touch with the will of the people. They're out of touch with what people consider to be a healthy way of living, and this is expressed through these programs supporting LGBT rights.So really I think that this tells us quite a bit about what draws the sort of broader population to this kind of rhetoric. It's not really Christian rhetoric, which is quite downplayed, about sinfulness and natural law and righteous living and things like that. It's really a language about giving away power to supranational entities. And in this telling, the support of the political class, of Estonian liberals and social democrats, towards LGBT rights then becomes a kind of proxy for saying, “Look, these are people whose interests lie with Brussels and not with the people in Tallinn or in Paide or in Kohtla Järve or in these small towns that are being forgotten.”And I think actually that move—where gay rights become a stand-in for a kind of liberal alienation and a representation of a loss of sovereignty to supranational institutions—is actually quite revealing because I think that is broadly the same kind of argumentation that is being put forth in Poland by the Law and Justice Party, by Viktor Orban's Fidesz, with a sort of heavy dollop of anti-Semitism thrown in for good measure, and by the Rassemblement National in France as well. And by peeling away the religious layers of this rhetoric, we really get to what is at the heart of the matter.IE: Yeah. Maybe the supranational part is also perhaps not as intensive in the United States, but the idea of the kind of alienation, especially of the rural population and the areas that are underserved, and homosexuality as a kind of stand-in there for politicians is—I think it's instructive also there. As you noted, this article focuses on the backlash to the European Union's more progressive stance. You know, you mentioned Poland and Hungary—these are also the close neighbors of the Baltic states in some ways. But on the other side, you have Finland, Sweden, and Northern Europe—decidedly more progressive in their stances. So I wonder if you could perhaps tell us a little bit about how the international community—be it organizations or be it close neighbors or even further neighbors—have influenced the trajectory for the Baltic states on these questions.AV: Yeah, of course. It's interesting that you bring up the Nordics because I think something that has made a very substantial difference in Estonia's trajectory compared to Latvia and Lithuania is the very close economic and cultural ties to Sweden and Finland and Norway as well. And therefore they were able to benefit from many of the resources of these countries and in ways that are quite material. So Norway's gender equality fund, for instance, has financed a lot of Estonian NGOs, and had for a long time financed the office of gender equality at the Ministry of Social Affairs. Lots of activists, who've been working at this in Estonia for a long time, have either family in Finland or Sweden or hail from there, or sort of Estonian Swedes or something like that, and generally the sort of links and networks with Nordic organizations have been very tight. And so there's always been a lot of people who are willing to do advocacy work in Estonia when in moments where local politicians have not been willing to speak up for gay rights it has been quite easy to get someone like Alexander Stubb, the current Finnish president, to give an interview on the issue, you know, way back in 2011. So I think that has made quite a big difference. I mean, this, in some ways, also opens up the local community to the criticism that they're astroturfing, right: that these organizations are EU-funded organizations that, again, are somehow alienated from the rest of the population. I just want to make very, very clear that this is a very misleading argument. Because it hasn't been for a lack of wanting or a lack of initiative that these organizations have evolved over the time that they have. It's been primarily due to a lack of funding. It's been due to the fact that there simply haven't been funding sources for people to build these organizations within Estonia. So they've gone to supranational organizations like the EU, like the Soros Foundation or various Nordic sources of funding to do it. IE: Maybe we can continue on—because I think we're already on this path—that you can tell us a little bit more about local activism, local organizations, and how that's impacting both the political side legislation but also the social side. That's quite a dramatic statistic that you cited for Estonia, right? In just a handful of years moving general acceptance of same-sex marriage.AV: So the support for same-sex marriage right now is just over half of the population. And you can break this down demographically and see some interesting things there. The below-25-year-olds overwhelmingly support it. Russian-language speakers tend to be more skeptical, but they are, the growth has been, perhaps the fastest over the past couple of years. So yeah, the changes have been quite dramatic. And thinking about the organization and the kind of activists seen in Estonia, some things appear quite different if you look at it, particularly from an Anglophone or an American's perspective, which is that, by and large, organizations in Estonia tend to be more oriented towards either internal community building or kind of professional policy work. Really sort of working together with the Minister of Social Affairs with legislators in the parties who are broadly favorable to LGBT rights, with various ministries and state organizations, rather than having a kind of strong on the streets presence, right? This putting bodies on the streets and really pushing in that form hasn't been a particularly big part of political activism and certainly not in Estonia. I know less about Latvia and Lithuania. And in some sense this has been, I think, both a positive and a negative aspect. Certainly, we've seen how quickly and well conservative organizations have organized, precisely around big public meetings and building a kind of mass base of support for their agenda. And this certainly made the fights in 2014, and to a lesser extent last year, quite complicated. The other thing I think that's worth mentioning, that some researchers like Pauliina Lukinmaa have pointed out, is that the LGBTQ community and the organizations in particular tend to be quite divided along ethnic lines, right? There are many different communities that for a long time didn't really talk to one another and have had very different experiences. In Estonia this has been compounded by the arrival of folks who are fleeing persecution in Russia and also Ukrainian LGBTQ people who have arrived in Estonia with the ongoing war in the past two years. So thinking about how to bring these communities together has generally been one of the challenging aspects. Again, I'm relying here on research that I've read, more than direct experience. IE: Yeah, that is interesting to see how those cleavages also carry over into this type of work and activism. I wonder, what do you see as the future for LGBT rights in the Baltic states? Do you see this growing convergence, this very rapid kind of shift that you've already pointed to continuing and will convergence with Northern Europe may be on the horizon? Is it tangible?AV: Yeah, I think it depends a lot on political contingency. One thing to keep in mind is that, for instance, both the same-sex civil partnership law that was passed in Estonia in 2014, and the marriage equality law that was passed in 2023—these were not foregone conclusions. These were narrow votes, products of a lot of lobbying that could have gone in a different direction had a few things here and there been different. So they were really kind of utilizing the opportunity handed in a moment. And we need to keep this in mind, right? I think the Baltics are broadly in a similar situation all around where small shifts in the political makeup of the country can dramatically change the situation on rights. I think one of the challenges that all three countries will face, and certainly Estonia is seeing this unfold right now, is that generally, the parties that have most steadfastly supported queer rights have been liberal parties in the sense of being sort of broadly on the right, economically speaking. So the Reform Party in Estonia—that's the current prime minister's party—at a certain point, can only go so far in that direction, right? And already after the last elections, we saw quite a bit of debate over whether the winning of marriage equality was really—well, let me think of how to sort of put this, in the best way. That there's a trade-off if you sacrifice, for instance, progressive healthcare policy or progressive taxation policy for something like marriage equality. Because, of course, queer people also need healthcare. In fact, they are more likely to require healthcare. They are more likely to be vulnerable to social dislocation. They are more likely to need government services. They are more likely to experience workplace discrimination. So, they also need stronger labor protections. So, this question of how much do you want to hitch your ride to the liberal bandwagon is one that I think is going to become increasingly acute now that these basic questions of civil rights have been more or less settled. I don't think these are going to be turned back.But now we're starting to see that actually the experience of middle-class queer people in Tallinn can be quite different from poor queer people in the countryside. We are starting to think more about what is the difference between the experience of queer people who speak Estonian versus those who speak Russian. And I think figuring this out is going to be quite the challenge because there is not nearly as much consensus on issues of social policy than there is emerging on this sort of broader question of civil rights. IE: Yeah, that's a really good point to make. Thank you for highlighting it. Well, we're nearing the end of our time, but I want to ask you to tell us a little bit about what you are currently working on and if you have any recommended reading for listeners.AV: Sure, the answer to the first question is going to take us quite far from this conversation since gender and gender studies are a part of all of my research. You know, it's a fundamental part of the human condition, so anything one studies, I think, should have a gender component to it, but it's not the primary topic of my research right now. I'm interested in the history of information processing and governance and the idea of solving politics through computers. I'm following the story from the 1960s and the foundation of various institutes of cybernetics in places like Tallinn, Kyiv, Vilnius, and elsewhere, to the story of the Estonian digital state that emerged in the 1990s and is still kind of the main branding exercise. IE: E-stonia.AV: Yeah, E-stonia, exactly. The digital republic. And, you know, it's still asking questions about the relationship of expertise to power. The way people imagine political communities and the way people imagine bodies. So it carries many of the themes of the stuff that I've researched before, but taking it a little bit closer to the Baltic states.And then as for reading recommendations, I really would love for people to engage with the work of Irina Roldugina, who is, I think, currently at the University of Pittsburgh. She's a fantastic scholar of Soviet social queer history, really a kind of queer history written from the bottom up. And it's this really phenomenal reading. She's found archives that are just astounding in what they reveal, but also in how difficult it is to really discover queer voices in the archive, which have tended to marginalize them throughout the 20th century. Folks who read Estonian, I really would like to recommend the collected volume titled Kalevi Alt Välja, which is edited by my friend and colleague Uku Lember and Rebeka Põldsam and Andreas Kalkun, which chronicles again, sort of, bottom-up queer histories in Estonia from the 19th century to the present. And I think it'd be a very nice companion to this exhibit on queer Balto-German art that's right now running at the National Art Museum in Tallinn. So, also really, really interesting stuff—again, uncovering a part of Baltic queer history that I had no idea about, personally. And it's great art to boot. So yes, lots of good stuff out there. IE: Those are excellent recommendations. We'll be sure to link them in the bottom of our podcast notes. And I want to thank you so much for taking the time to speak with us, for sharing your perspective on your vast array of research topics, and for honing in on this subject with us this time. But perhaps we'll have to speak again on some of your other work. So I just want to thank you. Thank you so much.AV: I would be happy to talk more. Thank you for inviting me. IE: Thank you for tuning into Baltic Ways, a podcast from the Association for the Advancement of Baltic Studies, produced in partnership with the Baltic Initiative at the Foreign Policy Research Institute. A note that the views and opinions expressed in this podcast are those of the authors and do not necessarily reflect the official policy or position of AABS or FPRI. I'm your host Indra Ekmanis. Subscribe to our newsletters at aabs-balticstudies.org and FPRI.org/baltic-initiative for more from the world of Baltic studies. Thanks for listening and see you next time. Image: Facebook | Baltic Pride This is a public episode. If you would like to discuss this with other subscribers or get access to bonus episodes, visit fpribalticinitiative.substack.com

Latvijai diemžēl līdz pirmajai medaļai olimpiskajās spēlēs Parīzē vēl jāgaida, jo mūsu 3x3 basketbolisti pirmdienas, 5. augusta, vakarā par spīti prognozēm un cerībām, tomēr nespēja to izcīnīt. Vispirms zaudējums pusfinālā Francijai (14:21), tad arī cīņā par bronzas medaļu Latvijas izlase piekāpās kaimiņiem lietuviešiem (18:21). Pirmdienas vakars 3x3 basketbola laukumā sākās ne visai gaišos toņos - pusfināla cīņā mūsu puiši netika galā ar mājiniekiem francūžiem. Jāteic pat vēl vairāk - mums uzbrukumā spēle neveidojās tik plūstoši, cik visā līdzšinējā turnīrā, metieni no perimetra nekrita tik labi, kā visa līdzšinējā turnīra gaitā, un Francijas basketbolistiem savukārt uzbrukumā izdevās teju viss, viņi prata apspēlēt gan ciešu Latvijas aizsardzību, gan lieliski izmantoja pāris kļūdas aizsardzībā, ko pieļāvām. Kārlis Lasmanis guva lielāko daļu no mūsu punktiem, bet citi palīgi punktu pienešanā neatradās.  Sākām olimpiskās spēles 3x3 basketbolā ar spēli pret Lietuvu un noslēdzām, jo arī lietuvieši savā pusfinālā zaudēja, viņi piekāpās Nīderlandei. Arī otro reizi tiekoties savā starpā, cīņa sākās sīvi. Ja līdz pēdējai dienai LV meta ar teicamu precizitāti no distances, tad izšķirošajos mačos tieši pretiniekiem stāvēja klāt veiksme tālmetienos. Spēle turpinājās punkts punktā. Lietuva pabeidza spēli no soda metienu līnijas - 18:21.  Basketbola literatūrā ir teiciens, ka vienā turnīrā divreiz tiekoties ar vienu un to pašu komandu, otro reizi izcīnīt panākumu ir ārkārtīgi grūti. Un vēl - ka, lai uzvarētu turnīru, pirms tam ir vismaz kāda spēle jāzaudē. Šoreiz diemžēl šie abi novērojumi īstenojās.  Klāt visās spēlēs bija arī Latvijas basketbola superfans Andris, kurš atpazīstams ar savu unikālo galvas rotu - cepuri, kas izveidota no basketbola bumbas un groza stīpas. Tāpat klāt izšķirošajā spēlē bija arī valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Par 3x3 basketbola olimpiskajiem čempioniem kļuva Nīderlande, kas finālā trakā spēlē  pagarinājumā salauza mājnieku francūžu sirdis.  Vakar bez basketbolistiem dalību spēlēs noslēdza arī mūsu jātnieks Kristaps Neretnieks, kurš ar savu zirgu Palladium konkūrā par trīs šķēršļu nogāšanu ieguva 12 soda punktus un tika pie 56. vietas. Savukārt kārstlēkšanas finālā iekļuvušais Valters Kreišs palika 12. vietā, tiekot pāri 5,5 metru augstumā noliktajai latiņai. Visi trīs mēģinājumi pārvarēt 20 cm augstāk nolikto mērķi bija nesekmīgi. Šodien, 6. augustā, skrējēja Gunta Vaičule Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja 400 metru gandarījuma distancē, taču mazliet pietrūka, lai viņa kvalificētos pusfinālam. Olimpisko spēļu debitantam šķēpmetējam Patrikam Gailuma ieskaitīts viens mēģinājums no trim, un viņš sacensības neturpina. Sacensības neturpinās arī šķēpmetējs Gatis Čakšs. Rīt šķēpmešanas kvalifikācijas sacensībās piedalīsies Līna Mūze-Sirmā un Anete Sietiņā, vakarā ceturtdaļfināla spēlē pludmales volejbolistēm.

Pādejuo mieneša laikā Latgolu ir apmekliejuši vairuoku storptautysku organizaceju puorstuovi. Vēļ naseņ ar vītejim pošvaļdeibu vadeituojim i uzjiemiejim sasatyka Eiropys Komisejis i Pasauļa bankys puorstuovi, Ekonomiskuos sadarbeibys i atteisteibys organizacejis (OECD) eksperti, pīrūbežu, tymā skaitā ari Bolvu nūvodu, apmeklēja prezidents, vysaidi ministri, bet jaunnedeļ, kab runuotu par ekonomikys izaugsmi, iz Latgolu brauks ari Latvejis Bankys puorstuovi. Taipat jau dreiži ari Ludzys nūvodu planavoj apmeklēt Latvejis vaļsts prezidents Edgars Rinkēvičs. I vysam tam kluotyn tūp ari reiceibys plāns Latvejis Austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei da 2027. gods. Daudz vysaidu i ari aktivu reiceibu Latgolys regiona i pīrūbeža atteisteibys veicynuošanai, kas nu tuo teik pošam regionam i vysutuoļuok Latvejis austrumūs asūšajom pošvaļdeibom, sarunā ar Latgolys planavuošonys regiona atteisteibys padūmis i Bolvu nūvoda pošvaļdeibys dūmis prīšksādātuoju Sergeju Maksimovu (Latgolys parteja) i Ludzys nūvoda dūmis prīšksādātuoju Edgaru Mekšu (ZZS). „Radzūt ari Ukrainys pīredzi, ka mes nagribim īguļdeit niu Latgolys ekonomikā i atteisteibā, nadūd Dīvs, ka var atīt taida šaļts, kod mums byus juoīgulda leidzekli, kab pretuotūs militarai darbeibai, kai tys niu ir Ukrainā, ka nabeja gribiešonys īguļdeit tymūs regionūs, kam rūbeža ar Krīveju, tod niu ir juoīgulda daudz vaira leidzekļu, tuos teritorejis atkarojūt,” soka S. Maksimovs.

Tā kā situācija ar valsts budžetu ir saspringta, turpmāk ministrijām nāksies rēķināties ar taupības pasākumiem. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šodien nākusi klajā ar jaunu augstākās izglītības finansējuma modeli. Pašvaldības Latvijā varētu centralizēti iegādāties stratēģiskas nozīmes preces. Šodien Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē Latvijas austrumu robežu. Kristaps Porziņģis šorīt kļuva par pirmo latvieti un arī Baltijas valstu pārstāvi, kurš kļuvis par pasaulē spēlcīgākās basketbola līgas - Nacionālās basketbola asociācijas, čempionu.

Vēl pirms gada Edgars Rinkēvičs bija ārlietu ministrs, bet jau bija izlēmis, ka pēc pilnvaru beigām vairs nepretendēs ministra amatam, ko bija ieņēmis beidzamos 12 gadus. 11. maijā Rinkēvičs oficiāli tika pieteikts Valsts prezidenta amatam. Augstajam amatam pretendēja arī uzņēmējs Uldis Pīlēns un Eiropas komisijas pārstāvniecības darbiniece Elīna Pinto. Dienu pirms prezidenta vēlēšanām, kuluāros bija skaidrība, ka prezidenta amatā tiks ievēlēts Rinkēvičs.

A "brutal attack." That's how Ukrainan President Volodymyr Zelensky described a deadly strike that killed at least 18 people in a busy shopping centre in Kharkiv this weekend. Russian troops continue their advance in the east, stepping up their bombing campaign and leaving a trail of destruction. Latvia shares a border with Russia, and the country's President Edgars Rinkēvičs joins Christiane in London.  Also on today's show: Matthew Hollingworth / WFP Palestine Country Director; Jelani Cobb / Dean, Columbia Journalism School  Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

Kruoslovys nūvods attīceibā pret golvyspiļsātu ir vīns nu tuoļuokūs nūvodu Latvejis Boltkrīvejis pīrūbežā. Tī apsaverami Daugovys lūki, taiseita Viestura Kairiša kina „Piļsāta pi upis”, tī svietej ogūrču svātkus i napaseņ izcalts sātmaļs iz rūbeža ar sābru vaļsti. Taipat nūvodu par pyrmū regionalū gasteišonu izalaseja vaļsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Piec pādejuos administrativi teritorialuos reformys tymā niu apvīnuotys divejis piļsātys i 24 pogosti nu bejušūs Kruoslovys, Dagdys i pa daļai ari Aglyunys nūvodu. Ite dzeivoj vaira nakai 23 tyukstūšys cylvāku ar vysā kruosainu nacionalū sastuovu. Kruoslavīši nav cīši piļsūniski aktivi, par pīmāru, 2021. gods pošvaļdeibu vieliešonuos nūbolsuoja viņ 33 % nu bolstīseigūs – tys ir tik 5800 cylvāku. Turpynojūt rubriku „Kas nūteik munā sātā?”, itūreiz ap Kruoslovys nūvoda atteisteibu i izaicynuojumim kūpumā runojam ar ituos pusis dzeivuotuojim i vītejuos varys puorstuovim. Sarunā pīsadola: Kruoslovys nūvoda dūmis prīšksādātuojs Gunārs Upenieks (Latvejis Zemnīku savīneiba), zemnīku saimisteibys „Alas” eipašnīks, Kruoslovys dūmis deputats Dmitrijs Zalbovičs (īvālāts nu partejis „Konservatīvī”), Kruoslovys šyušonys uzjāmuma „IV plus” vadeituoja Irēna Voicehoviča, Kruoslovys Varaveiksnys vydsškolys sporta školuotuojs, Latvejis paralimpiskais vīglatlets Dmitrijs Silovs, Laimis muzeja Indrā vadeituoja Ilona Kangizere i zyrgu sātys „Klajumi” saimineica Ilze Stabulniece.

Studijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

En 2023, Edgars Rinkēvičs devenait président de la Lettonie. Une élection qui en a fait le premier chef d'État homosexuel de l'Union européenne, le deuxième au niveau mondial. Au lendemain de la nomination de Gabriel Attal comme Premier ministre de la France, c'est également son homosexualité qui a fait le tour de la presse nationale et internationale. L'orientation sexuelle de nos représentants et représentantes politiques fait toujours l'objet d'une certaine curiosité dans le meilleur des cas. Il faut dire que dans certains pays, les personnes LGBT ne bénéficient pas des mêmes droits que le reste de la population alors que dans d'autres, l'homosexualité, la bisexualité ou la transidentité est même criminalisée. Quel lien les personnes LGBT entretiennent-elles avec le monde politique. Afficher son orientation sexuelle ou sa transidentité, permet-elle de faire évoluer les mentalités et les lois dans son pays ?  À l'occasion de la Journée mondiale contre l'homophobie et la transphobie et la biphobie.Avec :• Sonia Tir, ancienne journaliste, conseillère sur les questions de santé à la mairie de Paris et autrice de Sortir du placard - LGBT en politique (Fayard, 2024)• Marie Cau, première maire transgenre de France, élue à Tilloy-lez-Marchiennes, commune du Nord de 519 habitants et autrice de Madame le Maire (Fayard, 2023)• Christophe Caulier, co-président de l'ARDHIS, Association pour la reconnaissance des droits des personnes homosexuelles et trans à l'immigration et au séjour.Programmation musicale :► Addition – Claude► Bekanise – Agatchu.

En 2023, Edgars Rinkēvičs devenait président de la Lettonie. Une élection qui en a fait le premier chef d'État homosexuel de l'Union européenne, le deuxième au niveau mondial. Au lendemain de la nomination de Gabriel Attal comme Premier ministre de la France, c'est également son homosexualité qui a fait le tour de la presse nationale et internationale. L'orientation sexuelle de nos représentants et représentantes politiques fait toujours l'objet d'une certaine curiosité dans le meilleur des cas. Il faut dire que dans certains pays, les personnes LGBT ne bénéficient pas des mêmes droits que le reste de la population alors que dans d'autres, l'homosexualité, la bisexualité ou la transidentité est même criminalisée. Quel lien les personnes LGBT entretiennent-elles avec le monde politique. Afficher son orientation sexuelle ou sa transidentité, permet-elle de faire évoluer les mentalités et les lois dans son pays ?  À l'occasion de la Journée mondiale contre l'homophobie et la transphobie et la biphobie.Avec :• Sonia Tir, ancienne journaliste, conseillère sur les questions de santé à la mairie de Paris et autrice de Sortir du placard - LGBT en politique (Fayard, 2024)• Marie Cau, première maire transgenre de France, élue à Tilloy-lez-Marchiennes, commune du Nord de 519 habitants et autrice de Madame le Maire (Fayard, 2023)• Christophe Caulier, co-président de l'ARDHIS, Association pour la reconnaissance des droits des personnes homosexuelles et trans à l'immigration et au séjour.Programmation musicale :► Addition – Claude► Bekanise – Agatchu.

Itamā nedeļā Latgolā iz vairuoku dīnu gasteja vaļsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pyrmūdiņ sasatikšona ar vītejūs varu puorstuovim, uzjiemiejim, školānim i školu puorstuovim, i instituceju vadeituojim prezidentam beja Daugovpilī, kur ari vītejim dzeivuotuojim beja vareiba sovus vaicuojumus aizdūt prezidentam personeigi, ūtardiņ prezidents beja Augšdaugovys nūvodā, bet pīktdīnē Rēzeknē prezidenta dorbu plānā Zemissardzis 3. Latgolys brigadis štaba apmekliejums, militaruos padūmis sēde i sasatikšona ar austrumu pīrūbeža pošvaļdeibu vadeituojim. Ar prezidentu Edgaru Rinkēviču Latgolys stuņdē runojam par nūskaņuojumu i škeļšonūs Latgolys sabīdreibā, par tū, kū vaļsts var i dora, kab dzeivi hibridkara apstuokļūs Latvejis, ES i NATO pīrūbežā uzlobuotu, par lojalitatis styprynuošonys īspiejom Latgolys leluokū piļsātu politiskajā vadeibā, par tū, kaidim juobyun sūlim, kab vaļstī veiduotūs vīnmiereiga regionu atteisteiba i nu Latgolys regiona dzeivuotuoji na brauktu paceli, bet grybātu ite atsagrīzt i palikt dzeivuot, kam byutu juonūteik, kab Latgolys regions mozuok tyktu stereotipizāts i stigmatizāts, bet calta regiona dzeivuotuoju i uzjiemieju pošapziņa. „Voi tī byutu šyušonys voi kūkapstruodis uzjāmumi, ari, saceisim, ceļtnīceibys i augstūs tehnologeju uzjāmumi, tyss vyss ir ite, vīnkuorši šaļtim mes varbyut asam dajiukuši pi tuo, kas mums ir, i nanūviertejam da gola. I mes vysod gribim koč kū lobuoku. Tys ir labi. Bet Latgola ir naatjemama ari Latvejis ekonomikys sastuovdaļa,” tai vaļsts prezidents Edgars Rinkēvičs. „Es dūmoju, ka tys, kas mums niu ir doroms, vysa pyrma, paruodeit pošim sev, myusu sabīdruotajim, potencialajim investorim, kurī itūšaļt dūmoj, kū dareit, voi īguļeit ite voi nā, ka ite byus drūsai, i ka ite ir vārts īt.” Taipat ar vaļsts prezidentu runojam par tū, kaida ir latgalīšu volūdys i kulturtelpys vīta i lūma, i kas ir regiona „zalts” atsateisteišonai iz prīšku. „Mums eistyn ir juosaver, kai paleidzēt školuos uzturēt kai Latgolys viesturi, tai latgalīšu literaruo montuojuma kūpšonu, i ari pošu volūdys paveidu. Voi i kai tū var izdareit, tys lelā mārā byus atkareigs nu tuo, cik poši ļauds ite ir gotovi tū dareit, cik entuziastiski ir školuotuoji, i tod jau, saprūtams, es dūmoju, vaļsts atbolsts tam sekuos,” tai Edgars Rinkēvičs. „Zynit, kas ir pats breineiguokais, kū Latgola dūd Latvejai? Tys nav ni muols, ni lyni. Eistineibā, tys, kū varbyut sovu reizi daudzi skaita kai zaudiejumu, kam cylvāki bīži viņ 21. godusymtā daudz puorsavītoj, daudz maina dzeivisvītu, bet es saceitu – Latgolys cylvāki ar sovu cīši, cyta vydā, styngrū raksturu, sovureiz pozitivā nūzeimē, taidu speitu. I pasaverit, kur tik jūs nav, pasaverit, kū tik jī nav davuši myusu vaļsts atteisteibā.”  

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs Vizītes laikā Viļņā ir parakstījuši divpusēju vienošanos par sadarbību aizsardzības jomā. Polijas parlamentā sākušās debates par abortu ierobežojumu mīkstināšanu. Harkiva jautrešo nedēļu piedzīvo smagus Krievijas armijas uzbrukumus. Satversmes tiesa: Aizliegums audzēt dzīvniekus tikai kažokādu ieguvei atbilst Satversmei.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kā vienu no galvenajiem uzdevumiem šajā gadā nosaucis cīņu ar birokrātiju – problēmu, ko par vienu no galvenajiem šķēršļiem ekonomikas izaugsmei nereti min arī uzņēmēji. Kādi secinājumi par to Valsts kontrolei, kas regulāri revidē gan ministriju, gan citu valsts pārvaldes iestāžu darbu, un kā sekmējas ekspremjera Krišjāņa Kariņa lidojumu vētīšana – par to un ne tikai saruna ar jauno Valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Pēc skandāla ap "Sadales tīkla" tarifiem Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apšaubījis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pastāvēšanas jēgu. Ko komisija spēj, ko tomēr nespēj ietekmēt? Krustpunktā izvaicājam Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente Agnija Lagzdiņa.  

Krustpunktā intervija: Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņu iztaujājam kopā ar TVNET redaktori Ēriku Staškeviču un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālistu Jāni Kinci.  

Vēsture mums var būt ļoti noderīga gan veidojot nacionālo identitāti, gan pieņemot konkrētus lēmumus, nesen rakstā “Latvijas Avīzē” uzsvēra vēsturnieks Edgars Engīzers. Tomēr tieši ar atsaucēm uz vēsturi tiek sperti arī radikāli soļi, piemēram sākts karš, kā to pērn, pamatojot iebrukumu Ukrainā, darīja Vladimirs Putins. Tāpat vēsturi ir klātesoša ļoti daudzos dezinformācijas gadījumos, arī šajā gadījumā mērķi nav nekādi pozitīvie. Kā tajā visā neapmaldīties un kādu ietekmi uz mūsus sabiedrību un tās nākotni var atstāt kļūdaini politiski lēmumi par vēstures mācīšanu skolās, uz ko nupat uzmanību vērsa arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vai nevērīga attieksme no valsts puses pret vēsturi kā zinātni. Par to jaunākajā “Atmaskots” epizodē ar Edgaru Engīzeru plašāk diskutē žurnālists Māris Antonevičs. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Latvijas Avīze”. #SIF_MAF2023 Izmantotā mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uz sarunām par plašas jaunās valdības koalīcijas izveides iespējām kopā aicinājis piecas partijas - Jauno Vienotību, Zaļo un zemnieku savienību, Apvienoto sarakstu, Nacionālo apvienību un Progresīvos. Pedagogu konferencē Ķīpsalā akcentē pāreju uz mācībām latviešu valodā. Lemberga faktors – koalīcijas līgumā varētu aizliegt Saeimā neievēlētu personu ietekmi. Doma laukumā tiek atklāts jaunais Valsts asinsdonoru centra elektroautobuss. Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka ierosinājuma sasaukta Rēzeknes domes ārkārtas sēde, kurā deputāti ziņos par rīcību finanšu situācijas atrisināšanai. Latvijas šķēpmetēja Līna Mūze-Sirmā pasaules čempionātā vieglatlētikā Budapeštā uzvarēja savā kvalifikācijas grupā un iekļuva finālsacensībās.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien, 22.augustā, turpināja sarunas ar Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem par jaunās koalīcijas veidošanas procesu. Ministru Kabinetam jāizlemj par 13 miljonu piešķiršanu pedagogu algu palielināšanai. Dzelzceļa pieturu skaits līdz gada beigām Latvijā saruks. Ukraina gatavojas Neatkarības dienas svinībām 24.augustā. Latvijas basketbola izlase ar 69:93 piekāpās Lietuvas valstsvienībai, sarūpējot sev pirmo zaudējumu pārbaudes spēļu ciklā, gatavojoties Pasaules kausa finālturnīram.

Nevarētu teikt, ka šīs dienas būtu notikumiem bagātas, jo vasara turpinās, Saeima un valdība arvien brīvdienās, atvaļinājumu paņēmis arī premjers. Bet savu pirmo pilno darba nedēļu amatā aizvadījis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, notikušas pirmās viņa tikšanās ar ģenerālprokuroru un Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Tāpat līdzšinējā Rīgas domes "pārmaiņu komanda" centās glābt irstošo "laulību". Savukārt pasaules ziņās arvien dominē Ukrainas vārds – uzbrukums Krimas tiltam un Krievijas reakcija izstājoties no "labības darījuma". Aktualitātes Krustpunktā vērtē vērtē "Mediju Tilts" līdzdibinātājs, politologs  Filips Rajevskis, laikrakstu "Brīvā Latvija" un "Laiks" žurnāliste Sallija Benfelde un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.  

Nevarētu teikt, ka šīs dienas būtu notikumiem bagātas, jo vasara turpinās, Saeima un valdība arvien brīvdienās, atvaļinājumu paņēmis arī premjers. Bet savu pirmo pilno darba nedēļu amatā aizvadījis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, notikušas pirmās viņa tikšanās ar ģenerālprokuroru un Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Tāpat līdzšinējā Rīgas domes "pārmaiņu komanda" centās glābt irstošo "laulību". Savukārt pasaules ziņās arvien dominē Ukrainas vārds – uzbrukums Krimas tiltam un Krievijas reakcija izstājoties no "labības darījuma". Aktualitātes Krustpunktā vērtē vērtē "Mediju Tilts" līdzdibinātājs, politologs  Filips Rajevskis, laikrakstu "Brīvā Latvija" un "Laiks" žurnāliste Sallija Benfelde un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.  

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats. Dziesmu svētki ir izskanējuši, un to kulminācijas laikā amatā stājās jaunais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Jau pirmajā darba nedēļā viņš ir dzirdams un pamanāms. Rinkēvičs jau paudis neapmierinātību ar prokuratūras darbu. Jāteic, ka ģenerālprokuratūras piemērotais naudassods kādam Latvijas iedzīvotājam par atbalstu Krievijas specdienestiem ir raisījis neizpratni daudziem. Aktualitātes analizē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.  

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats. Dziesmu svētki ir izskanējuši, un to kulminācijas laikā amatā stājās jaunais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Jau pirmajā darba nedēļā viņš ir dzirdams un pamanāms. Rinkēvičs jau paudis neapmierinātību ar prokuratūras darbu. Jāteic, ka ģenerālprokuratūras piemērotais naudassods kādam Latvijas iedzīvotājam par atbalstu Krievijas specdienestiem ir raisījis neizpratni daudziem. Aktualitātes analizē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.  

As tens of thousands of Latvians perform impressive songs and dances in Rīga's capital and many tens of thousands more spectators take in the experience, Otto and Joe break down the biggest happenings of the XXVII Nationwide Latvian Song and XVII Dance Festival and other major stories from the previous week such as the inauguration of President Edgars Rinkēvičs, resignation of Mayof Mārtiņš Staķis, a deepening conflict between the teacher's union and the education union, and much more! Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission Closing theme song: Think Tank by Audionautix audionautix.com​ Creative Commons — Attribution 3.0 Unported — CC BY 3.0 Free Download / Stream: bit.ly/_think-tank​ Music promoted by Audio Library youtu.be/mbV9t1Z0rA8 Photo credit: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja, use with a Attribution-NonCommercial-NoDerivs 2.0 Generic (CC BY-NC-ND 2.0) license https://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/53029436884/

Aizvadām īpašu nedēļu - Dziesmu un deju svētku nedēļu. Priekšā vēl divi lielākie notikumi - deju lielkoncerts Daugavas stadionā un noslēguma koncerts Mežaparkā. Bet Dziesmu svētku nedēļa sākās ar Rīgas mēra Mārtiņa Staķa paziņojumu, ka nodevības dēļ viņš atkāpjas no amata. Un šī nedēļa ir īpaša arī ar to, ka Dziesmu svētkus atklāja Valsts prezidents Egils Levits, bet Dziesmu svētkus Mežaparkā noslēgs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Krustpunktā nedēļas notikumu apskats: aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, žurnāliste Baiba Strautmane un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Aizvadām īpašu nedēļu - Dziesmu un deju svētku nedēļu. Priekšā vēl divi lielākie notikumi - deju lielkoncerts Daugavas stadionā un noslēguma koncerts Mežaparkā. Bet Dziesmu svētku nedēļa sākās ar Rīgas mēra Mārtiņa Staķa paziņojumu, ka nodevības dēļ viņš atkāpjas no amata. Un šī nedēļa ir īpaša arī ar to, ka Dziesmu svētkus atklāja Valsts prezidents Egils Levits, bet Dziesmu svētkus Mežaparkā noslēgs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Krustpunktā nedēļas notikumu apskats: aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, žurnāliste Baiba Strautmane un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

The EU foreign ministers are meeting in Luxembourg today, their first chance to respond as a group to the weekend's events in Russia. The countries agreed to an additional $3.8 billion in aid and support to Ukraine. They also assessed their military deployments, with Germany saying it will dispatch 4,000 soldiers to Lithuania to strengthen the eastern flank of NATO. Joining Julia to discuss is Edgars Rinkēvičs, Latvia's foreign minister and president-elect. To learn more about how CNN protects listener privacy, visit cnn.com/privacy

The election of Edgars Rinkēvičš as president has led to questions about the current coalition and whether or not it will stay as is, invite in opposition parties, or be replaced with a new alliance of parties that voted for the president-elect. Otto and Joe break down this political puzzle along with other major stories such as the largest ever pride parade, heat taken by the mayor of Rīga for displaying pride flags on public buildings, a possible measure to close supermarkets on Sundays, a threat from the teacher's union to call for Minister Čakša's resignation, and more! Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission Closing theme song: Think Tank by Audionautix audionautix.com​ Creative Commons — Attribution 3.0 Unported — CC BY 3.0 Free Download / Stream: bit.ly/_think-tank​ Music promoted by Audio Library youtu.be/mbV9t1Z0rA8

Greetings, Comrades! I'm honored to present you an interview recorded yesterday on 05.06 with our newly elected president. We spoke about Latvian internal issues, diaspora problems, cooperation with our NATO allies and Ukraine, how to communicate our issues to the west - and how to deal with the postsoviet mentality that sadly so many of us still have.Support this show http://supporter.acast.com/theeasternborder. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Valsts prezidenta vēlēšanas ir noslēgušās. Lai gan līdz galam neviens nezināja, ar ko tās beigsies, tomēr piepildījās ticamākais scenārijs un amatā ar opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību S un „Progresīvo” atbalstu tika ievēlēts „Jaunās Vienotības” virzītais kandidāts Edgars Rinkēvičs. Krustpunktā spriedīsim par Saeimas lēmumu un to, ko īsti sagaidām no jaunā Valsts prezidenta un ko viņa spēkos ir veikt? Krustpunktā diskutē Sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Olafs Grigus, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes profesore Sanita Osipova, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens un Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Guntars Kokorevičs.  

  * Par nākamo Valsts prezidentu ar Zaļo un zemnieku un Progresīvo atbalstu ievēlēts ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs no JV * Aptaujātie iedzīvotāji Rīgas ielās atbalsta deputātu izvēli. * Kaimiņu un citu valstu prezidenti sveic Rinkeviču un kā viņa priekšrocību prezidenta amatā min stingru pozīciju Ukrainas atbalstam * "Latvija pirmajā vietā" līderis Šlesers kopā ar partiju mēģināšot vākt iedzīvotāju parakstus referendumam par Saeimas atlaišanu, jo prezidenta vēlēšanas esot šīs koalīcijas punkts *

Šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" sarunājāmies ar jaunievēlēto Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Valsts prezidenta vēlēšanas noslēgušās. Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Edgars Rinkēvičs. Pieslēdzamies arī Saeimai, kur notiek jaunievēlētā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pirmā preses konference. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā Rīgas Stradiņas universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle. Saeimā uzklausām Uldi Pīlēnu, Apvienotā saraksta kandidātu.  

Valsts prezidenta vēlēšanas noslēgušās. Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Edgars Rinkēvičs. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā pētījumu centra SKDS pētniece Ieva Strode.  

Par 11. Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Edgars Rinkēvičs. Trešajā kārtā Edgars Rinkēvičs ieguva 52 balsis, Uldis Pīlēns – 25. "Latvijas demokrātija ir augstā līmenī. Es darīšu visu, lai mūsu valsts plauktu, būtu droša, lai mūsu sabiedrība būtu saliedētāka. Esmu gatavs sadarbībai gan ar Saeimu, gan valdību," uzrunā pēc rezultātu paziņošanas sacīja jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.  

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Otrajā kārtā Edgars Rinkēvičs ieguvis balsis 42, Uldis Pīlēns – 25, Elīna Pinto – 10. Saeimā uzklausām Edvardu Smiltēnu (Apvienotais saraksts).

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka. Pirmajā balsojumā Edgars Rinkēvičs ieguvis 42 balsis, Uldis Pīlēns – 25, Elīna Pinto – 10. Pieslēdzamies debatēm Saeimā, kā arī uzklausām Viktoru Valaini (Zaļo un zemnieku savienība), finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība) un sabiedrisko attiecību speciālistu Filipu Rajevski.

Kā savu lomu saredz trīs pašreizējie Valsts prezidenta amatam nominētie pretendenti? Uldis Pīlēns, Elīna Pinto un Edgars Rinkēvičs tiešraidē no LTV studijas atbildēs uz LTV Ziņu dienesta žurnālistu Anetes Bērtules un Jāņa Gestes jautājumiem, kā arī savstarpēji diskutēs par šī amata nozīmi, izaicinājumiem un prioritātēm.

Krustpunktā uz diskusiju esam aicinājuši kandidātus Valsts prezidenta amatam, par kuriem Saeima balsos 31.maijā. Kandidāti – pieteikšanas secībā ir Uldis Pīlēns, ko virza Apvienotais saraksts, Elīna Pinto, kuru virza „Progresīvie” un Edgars Rinkēvičs, kuru izvirzīja „Jaunā Vienotība”. Kandidāti jau daudz ir intervēti, atklājuši redzējumu par prioritātēm amatā, kas visiem sasaucas gan ar drošības situāciju mūsu reģionā, gan problēmām mūsu ekonomikā. Atšķiras akcenti, iespējams, arī vīzija, kā prioritātes realizēt praksē.  

Maija pēdējā dienā par Valsts prezidenta krēslu cīnīties trīs kandidāti – uzņēmējs Uldis Pīlēns no Apvienotā saraksta, partijas "Progresīvie" amatam izvirzītā latviešu diasporas aktīviste Elīna Pinto un premjera partija "Jaunā Vienotība" virzītais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tieši tagad politikas vērotāji atzīst, ka šīs vēlēšanas beidzot kļuvušas interesantas. Cik liela ir iespēja, ka nākamo Valsts prezidentu arī šajā dienā ievēlēs, kā tas ietekmēs politisko situāciju kopumā un valdības tālāko darbu? Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes (LU) doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, politologs, LU profesors Jānis Ikstens, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle un sociālantropoloģe, LU asociētā profesore Aivita Putniņa.  

Valsts prezidenta amatam trīs kandidāti - Edgars Rinkēvičs, Elīna Pinto un Uldis Pīlēns. Gada inflācija aprīlī Latvijā samazinājusies līdz 15,1%. Rīgas Dome pārskata skaņas regulējumu āra terasēs. Strap Poliju un Ukrainu izveidojies vēl viens tranzīta konflikts.

Bija skaidrs, ka karš nav novēršams. Tā, atceroties pēdējo nedēļu diplomātiskās aizkulises un dažādu valstu izlūkdienestu informāciju pirms 2022. gada 24. februāra, kad Krievija sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Viņš todien atradās Kijivā un pirmos attālos sprādzienu blīkšķus dzirdēja nepastarpināti un tad ar nelielu laika nobīdi CNN tiešraidē, ko vēroja viesnīcā. “Tajā brīdī nekādas īpašās emocijas vairs nav, jo, pirmkārt, tu mēģini saprast, ko darīt,” atminas ministrs. Gan par starptautiskajiem centieniem iebrukumu novērst, gan par Rietumu sabiedroto reakciju un atbalstu Ukrainai, arī par Latvijas mājasdarbiem un vēsturiskajiem secinājumiem, par Krievijas pasaules redzējumu, un kāpēc šis nav tikai Putina karš, Edgars Rinkēvičs stāsta plašākā intervijā LTV Ziņu dienestam.

Latvija izvēlas: Daļēji apkopoti vēlēšanu rezultātu, vērtējam iespējamo Saeimas sastāvu un koalīciju. Studijā Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš. Uzklausām Vidzemes Augstskolas padomes locekli un vadošo pētnieku Gati Krūmiņu. Pēc nedaudz vairāk nekā 10% vēlētāju balsu (10,27%) saskaitīšanas 14. Saeimas vēlēšanās līderos ir "Jaunā Vienotība" ar 17,36%*. Pirmos vēlēšanu rezultātus vērtē Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība). Savukārt Zaļo un zemnieku savienība ieguvusi 17,16%. Viedokli izsaka Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības.  Apvienotajam sarakstam" ir 10,98% balsu. Analizē Māris Kučinskis no "Apvienotā saraksta". Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 9,87% vēlētāju balsu. Vērtē Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības. *Raidījuma skanēšanas laikā saskaitīto balsu skaits pieauga un līderi nedaudz mainījās.   Latvija izvēlas: Vērtējam vēlēšanu provizoriskos rezultātus. Latvija izvēlas: Turpinām analizēt vēlētāju aptaujas rezultātus, vērtējam vēlēšanu norisi reģionos. Latvija izvēlas: Politologi un sociologi analizē jaunā parlamenta iespējamo sastāvu. Latvija izvēlas: Vērtējam vēlētāju aktivitāti un noskaņojumu reģionos un ārvalstīs.  

Latvija izvēlas: Daļēji apkopoti vēlēšanu rezultātu, vērtējam iespējamo Saeimas sastāvu un koalīciju. Studijā Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš. Uzklausām Vidzemes Augstskolas padomes locekli un vadošo pētnieku Gati Krūmiņu. Pēc nedaudz vairāk nekā 10% vēlētāju balsu (10,27%) saskaitīšanas 14. Saeimas vēlēšanās līderos ir "Jaunā Vienotība" ar 17,36%*. Pirmos vēlēšanu rezultātus vērtē Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība). Savukārt Zaļo un zemnieku savienība ieguvusi 17,16%. Viedokli izsaka Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības.  Apvienotajam sarakstam" ir 10,98% balsu. Analizē Māris Kučinskis no "Apvienotā saraksta". Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 9,87% vēlētāju balsu. Vērtē Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības. *Raidījuma skanēšanas laikā saskaitīto balsu skaits pieauga un līderi nedaudz mainījās.   Latvija izvēlas: Vērtējam vēlēšanu provizoriskos rezultātus. Latvija izvēlas: Turpinām analizēt vēlētāju aptaujas rezultātus, vērtējam vēlēšanu norisi reģionos. Latvija izvēlas: Politologi un sociologi analizē jaunā parlamenta iespējamo sastāvu. Latvija izvēlas: Vērtējam vēlētāju aktivitāti un noskaņojumu reģionos un ārvalstīs.  

Svētdien, 25. septembrī, aizvadītas piektās priekšvēlēšanu debates, kurās diskutēsim par ārlietām, valsts aizsardzību, iekšējo drošību un likumsargāšanu. Debatēs piedalījās:

Gan par aktuālajiem notikumiem uz starptautiskās politiskās skatuves, gan mūsu pašu nepadarītajiem darbiem vienotas un atbildīgas sabiedrības veidošanā saruna raidījumā “Šodienas jautājums”. Pie kolēģes Anetes Bērtules viesojās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Vairāk nekā divu stundu garās debatēs kolēģi Gundars Rēders un Anete Bērtule ar ekspertiem un sabiedrības pārstāvjiem diskutē par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Raidījumā viesojas Valsts prezidents Egils Levits, NBS Komandieris Leonīds Kalniņš, Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka un citi.

Drošības situācija, Krievijai pulcējot spēkus pie Ukrainas robežas, ir nemainīgi slikta, Latvijas Televīzijai pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš patlaban atrodas Briselē. Viņš pievakarē līdz ar citiem Eiropas Savienības kolēģiem attālināti tikās ar ASV valsts sekretāru. Dienaskārtībā jautājums arī par papildu spēku nosūtīšanu uz NATO austrumu flangu, tostarp Baltiju. Un, pēc ministra teiktā, ceļojot uz Ukrainu, Latvijas iedzīvotājiem jābūt īpaši piesardzīgiem. Ministru izvaicāja Gints Amoliņš.

President Biden is expected to warn Vladimir Putin that Russia will be hit with severe sanctions if it invades Ukraine, in a video call later today. Russian troop movement on the border with Ukraine has led to fears and concerns that Moscow is planning on an invasion. Latvia's foreign minister, Edgars Rinkēvičs, warns this programme of "huge bloodshed" if the situation escalates. Also in the programme: A whistleblower says the British operation to evacuate people from Afghanistan was dysfunctional and chaotic; we speak to one of those left behind in Kabul. Mel Brooks reflects on decades in showbusiness and we find out why the United Arab Emirates is moving its weekend. (Picture shows a Ukrainian serviceman on the front line in Donetsk. Credit EPA)

Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par to, ko dara ES diplomāti, lai risinātu migrantu krīzi pie Baltkrievijas robežas. Raidījumā viesojās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Join Baltic Ways for a discussion with Edgars Rinkēvičs, Minister of Foreign Affairs of the Republic of Latvia. In this special edition episode, we speak about the global shifts in foreign policy priorities over the last decade, current human rights and legislative challenges on Europe's borders with Belarus, competing transatlantic perspectives of Russia and China, and the areas in which Latvia is positioned to lead. Baltic Ways is a podcast brought to you by the Association for the Advancement of Baltic Studies, produced in partnership with the Baltic Initiative at the Foreign Policy Research Institute. The views and opinions expressed in this podcast are those of the authors and do not necessarily reflect the official policy or position of AABS or FPRI.

Launched in 2016, the Three Seas Initiative (3SI) is a valuable project for strengthening trade, infrastructure, energy, and political cooperation among 12 countries bordering the Adriatic Sea, the Baltic Sea, and the Black Sea. The initiative, which seeks to grow north south interconnectedness, is a force multiplier that bolsters security in Europe and strengthens transatlantic trade ties by marrying private capital with some of the most dynamic and growing economies, while also helping to stymie Chinese and Russian efforts to make inroads in the region.Latvia is a strong supporter of 3SI and will host the Three Seas Summit and Business Forum in Riga in June 2022. Please join us for a conversation with Latvian Minister of Foreign Affairs Edgars Rinkēvičs on Latvia's goals for the initiative, 3SI's importance to broader transatlantic security, why the business community should take notice, and what the U.S. and Latvia can do to ensure its long-term success. See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.

Launched in 2016, the Three Seas Initiative (3SI) is a valuable project for strengthening trade, infrastructure, energy, and political cooperation among 12 countries bordering the Adriatic Sea, the Baltic Sea, and the Black Sea. The initiative, which seeks to grow north south interconnectedness, is a force multiplier that bolsters security in Europe and strengthens transatlantic […]

29. septembrī 101 gada vecumā mūžībā aizgājusi diplomāte Ainas Nagobads-Ābols. Pieminot izcilo latvieti, piedāvājam noklausīties sarunu, kas notika šovasar, vien dažas dienas "Gadsimta latvietes" 101. dzimšanas dienas. Izstāde "Gadsimta latviete"  jau ir noslēgusies, bet stāsti un leģendas par Ainu Nagobads-Ābols un viņas devumu Latvijai turpina dzīvot. Radījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts saruna par izstādes “Gadsimta latviete” tapšanu ar tās kuratoru Rolandu Lappuķi. Vēl arī saruna ar Eiropas latviešu apvienības pirmo priekšsēdi Daci Luteri-Timmel un Rietumeiropas Latviešu apvienības priekšsēdi Andri Zemīti par Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centra tapšanu un būtiskākajiem pagrieziena punktiem apvienības vēsturē.   9. jūnijā 101. jubileju nosvinēja diplomāte Aina Nagobads-Ābola. Izcilās Latvijas diplomātes dzimšanas dienai par godu Valsts prezidents Egils Levits, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un bijušais vēstnieks Rolands Lappuķe pieteica izstādi "Gadsimta latviete", kas apmeklētājiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs pieejama no 16. jūnija līdz septembrim. Izstāde "Gadsimta latviete" iepazīstina ar Ainas Nagobads-Ābolas dzīvesstāstu. Vizuālo materiālu izlase izstādei veidota no vairāku institūciju arhīviem, Ainas Nagobads-Ābolas privātā arhīva, kā arī līdzgaitnieku foto albumiem, kurās fiksēti ikdienas un vēsturiski nozīmīgi notikumi no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Izstādes satura autors ir Ainas Nagobads-Ābolas vīra Guntara Ābola krustdēls, diplomāts Rolands Lappuķe. Izstādes dizainu veidojusi Tatjana Raičiņeca sadarbībā ar Oskaru Platokalnu un Didzi Breidaku. Septembra sākumā izstāde aizceļos uz Parīzes piepilsētu Levezinē (Le Vésinet), kur bijusī diplomāte dzīvo jau vairāk nekā 50 gadu. Vēlāk tā būs apskatāma arī Latvijas patstāvīgajā pārstāvniecībā UNESCO Parīzē.

Radījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts saruna par diviem notikumiem. Kā tapusi izstāde “Gadsimta latviete” par godu izcilās diplomātes Ainas Nagobads-Ābols simtgadei? Tā kā vasarā Eiropas latviešu apvienība atzīmēs savu septiņdesmito pastāvēšanas gadu, tad interesēsimies par tās pirmsākumiem - Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centra tapšanu un būtiskākajiem pagrieziena punktiem apvienības vēsturē. Sarunā piedalās: Eiropas latviešu apvienības pirmā priekšsēde Dace Lutere-Timmele, Rietumeiropas Latviešu apvienības priekšsēdis, kurš nāca no Latviešu kopības Vācijā padomes, ilggadējs latviešu biedrības Hamburgā valdes loceklis Andris Zemītis un izstādes “Gadsimta latviete” kurators Rolands Lappuķe. 9. jūnijā 101. jubileju nosvinēja diplomāte Aina Nagobads-Ābola. Izcilās Latvijas diplomātes dzimšanas dienai par godu Valsts prezidents Egils Levits, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un bijušais vēstnieks Rolands Lappuķe pieteica izstādi "Gadsimta latviete", kas apmeklētājiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs pieejama no 16. jūnija līdz septembrim. Izstāde "Gadsimta latviete" iepazīstina ar Ainas Nagobads-Ābolas dzīvesstāstu. Vizuālo materiālu izlase izstādei veidota no vairāku institūciju arhīviem, Ainas Nagobads-Ābolas privātā arhīva, kā arī līdzgaitnieku foto albumiem, kurās fiksēti ikdienas un vēsturiski nozīmīgi notikumi no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Izstādes satura autors ir Ainas Nagobads-Ābolas vīra Guntara Ābola krustdēls, diplomāts Rolands Lappuķe. Izstādes dizainu veidojusi Tatjana Raičiņeca sadarbībā ar Oskaru Platokalnu un Didzi Breidaku. Septembra sākumā izstāde aizceļos uz Parīzes piepilsētu Levezinē (Le Vésinet), kur bijusī diplomāte dzīvo jau vairāk nekā 50 gadu. Vēlāk tā būs apskatāma arī Latvijas patstāvīgajā pārstāvniecībā UNESCO Parīzē.

Šodien raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par aktuālo ārpolitikas lauciņā. Viesis: ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Baltkrievija. Pagājušā nakts tur atkal bijusi īpaši nemierīga. Pēc tam kad 23.septembrī negaidīti Aleksandrs Lukašenko slepenībā sarīkoja savu inaugurācijas ceremoniju, ļaudis sadusmoti izgāja ielās. Aizturēšanas atkal kļuvušas nežēlīgākas, omonieši sadauzījuši vairākas automašīnas. Bet  pasaules valstis cita pēc citas paziņo, ka vairs neuzskata Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas vadītāju. Vēl uzmanību pievēršam Ķīnas un Japānas attiecībām. Divām ietekmīgākajām Āzijas valstīm savstarpējās attiecībās vienmēr bijušas sarežģītas. Pēdējā laikā tās ir uzlabojošās, lai arī spriedze turpina pastāvēt. Kādas būs tālākās nākotnes perspektīvas? Aktualitātes pasaulē komentē politoloģe Latvijas Ārpolitijas institūta pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāja Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova, sazināmies ar Baltijas drošības fonda prezidentu, Latvijas Ārpolitikas institūta asociēto pētnieku Olevu Nikeru. Japāna un Ķīna. Pagātnes ēnas un nākotnes cerības Pār Ķīnas un Japānas savstarpējām attiecībām ēnu joprojām met dramatiskie pagātnes notikumi. Kopš 19. gs. beigām Japāna, tobrīd pirmā modernizētā Āzijas valsts, uzsāka ekspansiju politiski un militāri vājās Ķīnas virzienā. Šai ziņā Japāna konkurēja ar Rietumu imperiālistiskajām nācijām, taču šī konkurences cīņa pamatā notika uz Ķīnas zemes un noveda arī pie vairākiem militāriem konfliktiem abu valstu starpā. Kulmināciju Japānas agresija pret Ķīnu sasniedza Otrā Ķīnas-Japānas kara laikā, kas sākās 1937. gadā un vēlāk kļuva par Otrā pasaules kara sastāvdaļu. Japānas bruņotie spēki okupēja lielu daļu Ķīnas teritorijas, kur ieviesa skarbu režīmu un pastrādāja ne mazums kara noziegumu. Aukstā kara periodā Japāna kļuva par Savienoto Valstu nozīmīgāko partneri Tālo Austrumu reģionā, savukārt Ķīna, kur 1949. gadā pilsoņkara rezultātā pie varas nāca komunisti, sākotnēji bija staļiniskās Padomju Savienības sabiedrotā. Tomēr pēc Staļina nāves Pekinas un Maskavas attiecības sabojājās, Ķīna pakāpeniski uzsāka dialogu ar ASV un uz šī fona notika arī tuvināšanās ar Japānu. Šis process paātrinājās pēc Ķīnas ilggadējā līdera Mao Dzeduna nāves, un 1978. gadā abas valstis noslēdza Miera un draudzības līgumu, kas pavēra plašas iespējas ekonomiskajai sadarbībai. Ķīnai, kura uzsāka ekonomikas liberalizācijas un modernizācijas procesu, Japāna kļuva par moderno tehnoloģiju un kredītresursu avotu. Kopīgās ekonomiskās intereses gan nespēja pilnībā notušēt politiskās pretrunas. Pekina ļoti jūtīgi uztver abu valstu agrāko militāro konfliktu traktējumu Japānā, un, ja ķīniešu sabiedrībā uzlabojas attieksme pret Japānu, tad Japānā joprojām dominē izteikti negatīva attieksme pret kaimiņvalsti. Kā viena, tā otra puse uzmanīgi vēro kaimiņa militārā potenciāla attīstību, un ja 20. gs. te vadmotīvs bija Ķīnas bažas par Japānas remilitarizāciju, tad šobrīd vairāk iemeslu uztraukumam ir Tokijai Ķīnas militāri tehnoloģiskā potenciāla un impērisko ambīciju pieauguma sakarā. Uz šī fona pēdējās desmitgadēs spilgti iezīmējies abu valstu teritoriālais strīds par Senkaku salām – mazu neapdzīvotu saliņu grupu Austrumķīnas jūrā. Salas, uz kurām pretendē Ķīna, atrodas Japānas kontrolē, taču pēdējā nepieļauj tajās nekādu saimniecisko darbību. Šai nolūkā Tokijas valdība 2012. gadā nacionalizēja trīs no Senkaku saliņām, bet Pekinā to uztvēra kā naidīgu soli. Tomēr pēdējie gadi iezīmējuši jaunu tuvināšanos Ķīnas un Japānas starpā, kuras iemesls lielā mērā ir Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa agresīvā amerikāņu ekonomisko interešu aizstāvības politika, kas vēršas kā pret Ķīnu, tā arī pret Japānu. Otrs nozīmīgs faktors bija personiski labās attiecības starp Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu un ilggadējo Japānas premjerministru Sindzo Abi. Pēc abu līderu tikšanās pagājušajā gadā, tika runāts par „jaunu ēru” valstu attiecībās. Kā zināms, augusta beigās Abe paziņoja par savu demisiju, un 16. septembrī amatā stājās viņa pēctecis – līdzšinējais ministru kabineta sekretārs Jošihide Suga. 22.septembrī parādījās signāls par iespējamu turpinājumu abu lielo kaimiņvalstu dialogā, Tokijas valdībai paziņojot par piektdien gaidāmu telefonsarunu starp abu valstu līderiem Baltkrievija – protesti, slepenā „kronēšana” un nenotikušās Eiropas sankcijas 23.septembrī Baltkrievijas režīma mediji izplatīja ziņu par starptautiski neatzītā prezidenta Aleksandra Lukašenko inaugurācijas ceremoniju, kas, iepriekš neizziņota, notikusi Minskā, piedaloties samērā šauram režīmam pietuvināto lokam. Opozīcijas pārstāvju – Koordinācijas padomes – paziņojumā notikušais raksturots kā pašiecelšanas akts, kam trūkst Baltkrievijas sabiedrības leģitīma atbalsta. Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība jau apliecinājušas savu nemainīgo pozīciju, neatzīstot Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas valsts galvu. Tomēr Eiropas Savienības lēmums par sankciju atjaunošanu pret Minskas režīma pārstāvjiem, par kuru pirmdien tika spriests savienības ārlietu ministru sanāksmē Briselē, tā arī netika pieņemts. Sankcijas pret vairākiem baltkrievu militārā kompleksa uzņēmumiem un 170 režīma pārstāvjiem bija spēkā līdz 2016. gadam, kad tika atceltas, pamatojoties uz tiesiskās situācijas uzlabošanu Baltkrievijā. Uz to atjaunošanu savienības ārlietu ministrus mudināja Baltkrievijas opozīcijas spēku līdere Svetlana Tihanovska, uzrunājot viņus pirms izšķirošās apspriedes. Sankciju atjaunošanu izgāzusi Kipra, saistot šo soli ar sankcijām pret Turciju, kura veic nelikumīgu gāzes iegulu izpēti tās kontrolētajā Vidusjūras daļā pie Ziemeļkipras. Tomēr ir pamats domāt, ka Nikozijas valdības nozīmīgs motīvs ir īpaši draudzīgas attiecības ar Kremli. Tūlītēju nožēlu par šo situāciju pauduši Lietuvas un Latvijas ārlietu ministri Lins Linkevičs un Edgars Rinkēvičs. Sagatavoja Eduards Liniņš        

Bieži rodas iespaids, ka par baltkrieviem lemj visur, tikai ne Baltkrievijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), uzsverot, ka primāri Baltkrievijas likteni var noteikt tikai pati baltkrievu tauta.

Tiks anketēti, kā arī vajadzības gadījumā uzraudzīti visi iebraucēji no ārvalstīm, jo saslimstība ar Covid-19 nav atkarīga no pilsonības, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").

"Šobrīd ārlietu dienesta galvenais uzdevums ir Eiropas Savienības budžeta sarunas un atbalsta programmas arī Latvijai Šobrīd tas ir visaktuālākais darbs," sarunā raidījumā Krustpunktā norāda Edgars Rinkēvičs. Notiekošais ASV, Ķīnā un Honkongā, Covid-19 krīzes pārvarēšana Eiropā un pasaulē - ir tik daudz ko jautāt ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam Krustpunktā. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla „Delfi” žurnālists Ansis Īvāns un Latvijas TV žurnālists Gints Amoliņš. Vērtējot aizvadīto ārkārtas situācijas laiku Edgars Rinkēvičs atzīst, ka "Ārlietu ministrijai, īpaši jau līdz maijam bija darba pilnas rokas, nodrošinot repatriāciju, gan mūsu tautiešiem, kas atradās ārpus Eiropas Savienības, gan Eiropā. Vēl joprojām ir jāsniedz konsulārā palīdzība. Pilnībā šis atbalsts un palīdzība repatriācijai nav beigusies". "Darba netrūka, par garlaicību sūdzēties nevarēja, bet tā bija arī interesanta un laba pieredze, palīdzot mūsu cilvēkiem," vērtē Rinkēvičs. Viņš arī min, ka aizvadītajā nedēļā jau ticies jau Tallinā klātienē ar Baltijas valstu un Polijas kolēģiem, sarunas bijušas par ceļojumu telpas paplašināšanu. Ministrs izsaka cerību, ka nākamā nedēļā Polija ļaus Baltijas valstu pilsoņiem ieraksties savā valstī bez pašizolācijas prasībām. Baltijas valstis jau iebraucējiem no Polijas to ļauj.

"Šobrīd ārlietu dienesta galvenais uzdevums ir Eiropas Savienības budžeta sarunas un atbalsta programmas arī Latvijai Šobrīd tas ir visaktuālākais darbs," sarunā raidījumā Krustpunktā norāda Edgars Rinkēvičs. Notiekošais ASV, Ķīnā un Honkongā, Covid-19 krīzes pārvarēšana Eiropā un pasaulē - ir tik daudz ko jautāt ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam Krustpunktā. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla „Delfi” žurnālists Ansis Īvāns un Latvijas TV žurnālists Gints Amoliņš. Vērtējot aizvadīto ārkārtas situācijas laiku Edgars Rinkēvičs atzīst, ka "Ārlietu ministrijai, īpaši jau līdz maijam bija darba pilnas rokas, nodrošinot repatriāciju, gan mūsu tautiešiem, kas atradās ārpus Eiropas Savienības, gan Eiropā. Vēl joprojām ir jāsniedz konsulārā palīdzība. Pilnībā šis atbalsts un palīdzība repatriācijai nav beigusies". "Darba netrūka, par garlaicību sūdzēties nevarēja, bet tā bija arī interesanta un laba pieredze, palīdzot mūsu cilvēkiem," vērtē Rinkēvičs. Viņš arī min, ka aizvadītajā nedēļā jau ticies jau Tallinā klātienē ar Baltijas valstu un Polijas kolēģiem, sarunas bijušas par ceļojumu telpas paplašināšanu. Ministrs izsaka cerību, ka nākamā nedēļā Polija ļaus Baltijas valstu pilsoņiem ieraksties savā valstī bez pašizolācijas prasībām. Baltijas valstis jau iebraucējiem no Polijas to ļauj.

Valdība nākamnedēļ, visticamāk, pagarinās ārkārtējo situāciju, un tad būs vēl vairāk cilvēku, kuriem būs nepieciešama palīdzība, lai atgrieztos mājās, un būs jādomā par papildu repatriācijas reisiem, LTV “Rīta panorāmai” pastāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Viņš pieļāva, ka nākamnedēļ, visticamāk, ārkārtējo situāciju pagarinās uz kādu laiku, iespējams, uz mēnesi, bet tas būs atkarīgs no epidemiologu un veselības aprūpes speciālistu ieteikumiem.

Šodien Krustpunktā daudz runājam par pasaules notikumiem. Amatpersonu stundā uz izjautāšanu - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Rīt Eiropas Savienību pamet Lielbritānija, ASV prezidents D.Tramps neveiksmīgi mēģina piedāvāt savu miera plānu palestīniešiem, interesantas ir jaunās Eiropas Komisijas ieceres, svarīgas ir mūsu – Latvijas attiecības ar kaimiņvalstīm. Tematu loku noteikuši klausītāji un žurnālisti. No žurnālistiem studijā: TVNET žurnālists Toms Rātfelders un Ansis Īvāns no portāla "Delfi".

Krustpunktā - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Šobrīd pasaules politikā ir daudz aktualitāšu – notikumi Sīrijā un Turcijā, spriedze Katalonijā, breksits un tā sekas. Tie ir tikai daži svarīgākie temati. Kā parasti šādās amatpersonu stundās, jautāt varēs gan žurnālisti, gan arī klausītāji. Studijā arī žurnālisti: Ansis Īvāns no portāla "Delfi" un no Latvijas Radio Ziņu dienesta - Gints Amoliņš.

Krustpunktā saruna par ārlietām. Studijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Ministrs atzīst, ka aktuālie jautājumi viņa dienaskārtībā ir norises Eiropas Savienībā (ES) pēc parlamenta vēlēšanām, saistībā ar amatpersonu izvēli un arī daudzgadu budžetu. Tāpat ārlietu ministrija nopietni seko līdzi notikumu attīstībai Moldovā. Šī valsts ir viena no austrumu partnerības sadarbības partneriem un Rinkēvičs norāda, ka situācija ir tur ir tāda, kuru nevar atstāt bez ievērības. Trešā lieta – šobrīd notiek apjomīga vēstnieku rotācija. Raidījuma pirmajā daļā ministru kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu izvaicā Uģis Lībietis no Latvijas Radio Ziņu dienesta un Toms Rātfelders no portāla Tvnet. Otrajā daļā - klausītāju jautājumi. Klausītāji savus jautājumus var sūtīt elektroniski, nosūtot ziņu raidījumam „Krustpunktā”  mūsu mājas lapā vai uz adresi krustpunkta@latvijasradio.lv Tiešā ētera tālruņa numuri ir 67222888 un 67225599.

Kamēr Latvijā politiķu uzmanība pievērsta pašu valdības veidošanas procesam, ārpus Latvijas saspringtākie notikumi risinās Ukrainā un Lielbritānijā. Ukrainā izsludināts karastāvoklis. Krievija taranējusi un atklājusi uguni uz trim Ukrainas kuģiem, izraisot kārtējo attiecību krīzi. Bet Lielbritānijā pieaug spriedze saistībā ar "Brexit". Tuvāko divu nedēļu laikā izšķirsies, kas notiks tālāk ar centieniem panākt vienošanos par "Brexit" nosacījumiem. Šodien Krustpunktā ir tā nedēļas diena, kad uz studiju tiek aicināta kāda no valsts augstākajām amatpersonām. Šodien raidījumā galvenais fokuss pievērsts pasaules notikumiem, jo raidījuma viesis - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Pirmajā pusstundā ministru iztaujā žurnālisti, bet pēc tam gaidām klausītāju zvanus un vēstules. Bez raidījuma vadītāja Aida Tomsona studijā arī portāla "Delfi" žurnālists Ansis Īvāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Gints Amoliņš.

While the entire world carefully watches how 2017 unfolds, especially developments between the White House and the Kremlin, the Baltics are among those with the most finely-tuned binoculars.  Worst-case scenarios may be simply hypotheses for debate in other countries, but in Estonia, Latvia, and Lithuania they are part of daily geopolitical calculations as the Baltics … Continue reading Latvian Foreign Minister Edgars Rinkēvičs on the Baltics, Russia, and NATO →

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par Latvijas un Eiropas Savienības šī gada ārlietu prioritātēm, kā arī stāstīsim par daudzu valstu vadītāju, politiķu, uzņēmēju un slavenību izvirzītajām un Pasaules Ekonomikas Forumā Davosā apspriestajām 2016. gada globālajām prioritātēm. Viesis studijā: Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Rubrika "Komentārs". Čehijas prezidents Milošs Zemans tikko atzinis, ka "pieredze Rietumeiropas valstīs, kurās ir geto un izolētas apkaimes, liecina, ka musulmaņu kopienas integrācija ir praktiski neiespējama". Publicists Otto Ozols komentē - Vai būs iespējams (un vai vispār vēlamies) Latvijā integrēt pavisam citas kultūras pārstāvjus?  

Raidījumā "Septiņas dienas Eiropā" skaidrosim, kas tika spriests Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) samitā, kas pagājušā nedēļā notika Parīzē. Kādi šobrīd ir globālās attīstības uzsvari un kādu ekonomisko nākotni prognozē mums - Latvijai un Eiropai. Kā arī uzzināsiet, par ko nevar vienoties Grieķija un starptautiskie kreditori. Viesis studijā: Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš piedalījās samitā un tikās ar OECD ģenerālsekretāru Anhelu Guriju, lai pārrunātu Latvijas pievienošanās procesa OECD gaitu. Skandāli starptautiskajā futbola federācijā Rubrikā "Viedokļi": Starptautisko futbola federāciju FIFA satricinājuši skandāli: ASV varasiestādes aizturējušas vairākas augstas amatpersonas aizdomās par ilggadīgu korupciju, FIFA prezidents Seps Blaters, kurš organizāciju vadījis jau ilgus gadus, nepilnu nedēļu pēc kārtējās pārvēlēšanas amatā atkāpies. Pēc korupcijas skandāla nākšanas atklātībā un negaidītās FIFA prezidenta Zepa Blatera atkāpšanās vien dažas dienas pēc viņa pārvēlēšanas – teju no visiem pasaules medijiem un ekspertiem izskanēja, ka FIFA jau gadiem bijusi korumpēta un nevienam sporta aprindās tas nebija noslēpums. Konsultāciju firmas „Landor” priekšsēdētājs Alens Ādamsons skaidro, ka ‘šis ir sporta pasaulē vissliktāk glabātais noslēpums. Visi zināja, ka tur kaut kas notika, kaut kas burbuļoja”. Viens no galvenajiem neatbildētajiem jautājumiem ir, kādēļ, neskatoties uz skandālu, Zeps Blaters tika pārvēlēts FIFA prezidenta amatā. Pret pašu Blateru nav izvirzītas apsūdzības korupcijā, taču aiz restēm šobrīd ir vairākas amatpersonas, kas pasaulē turīgākās un ietekmīgākās sporta pārvaldes institūcijas hierarhijā atrodas tiešā viņa pakļautībā. Anglijas Futbola asociācijas vadītājs Gregs Daiks skaidro, ka Blaters bija spiests atkāpties, jo Vašingtona draudēja izvirzīt apsūdzības arī viņam. „Jautājums ir kādēļ Blaters neatkāpās pirms balsojuma? Ir pilnīgi skaidrs, ka kaut kas notika starp piektdienu un otrdienu. Kad es atstāju FIFA kongresu piektdien vakarā- es medijiem teicu – hei, tās vēl nav beigas, tas puisis nekad neizvilks vēl četrus gadus amatā. Taču pat es nedomāju, ka tas notiks jau otrdien,” bilst Gregs Daiks. Laikraksta „Wall Street Journal” redaktors Pols Kregs Roberts uzskata, ka FIFA skandāls ir drīzāk jāskata kā Vašingtonas un Maskavas cīkstēšanās par ietekmes zonu. Notiekošais, viņaprāt, ir tas pats, kas notika ar Soču olimpiskajām spēlēm. Vienīgā atšķirība ir, ka – tad ASV nevarēja apturēt olimpisko spēļu norisi Sočos, taču tagad tā cer izmantot notiekošo FIFA, lai atspēlētos organizācijas lēmumam piešķirt Krievijai tiesības organizēt Pasaules kausa izcīņu futbolā 2018. gadā. Grieķijas parādi vai nauda, kuras iespējams nav un nekad nav bijis Nauda, kuras iespējams nav un nekad nav bijis, vai tomēr parāds, ko iespējams norakstīt vai pārcelt vēlākam atmaksas brīdim, tādas varbūtības tika izskatītas pagājušajā nedēļā, kad Grieķijas premjerministram bija jāspēj atrast kopēja valoda ar starptautiskajiem aizdevējiem sarunās Briselē. Šo sarunu nopietnību vēl vairākas nedēļas iepriekš uzkurināja Grieķijas iekšlietu ministrs, kurš izrunājās, ka naudas valsts kasē nav. Tātad nav vairs runa par iespējām maksāt vai nemaksāt kreditoriem, bet gan par iespējām izmaksāt pensijas un algas Grieķijas iedzīvotājiem. Tik tiešs savā paziņojumā bija Nikos Vutsis. Nikos Vutsis baiļu pilnajā paziņojumā minēja tikai to naudas summu, kas jāsamaksā Starptautiskajam Valūtas fondam. Bet jūnijā jau vēl paliek saistības par vairāk nekā 5 miljardiem eiro. Skaidrs, ka tādas naudas Grieķijas kasē nav un ar vienu roku nauda ir jāaizņemas, lai ar otru to tūlīt pat varētu atdot. Tikmēr pirms sarunām Briselē Grieķijas premjerministrs bija kā ierasts ass savos izteikumos. Arī vairāki ārpolitikas eksperti ir norādījuši, Aleksis Ciprs turpina uzturēt nepiekāpīga politiķa tēlu.

Raidījumā 7 dienas Eiropā spriedīsim par Eiropas Savienības cīņu ar Krievijas propagandu, veidojot jaunus informācijas un ziņu kanālus krievu valodā. Par kādiem plāniem un iecerēm šobrīd spriež politiķi un mediju speciālisti un vai šādiem kanāliem vispār ir jēga? Viesi studijā: kultūras ministres padomnieks un mediju politikas izstrādes ekspertu darba grupas vadītājs Mārtiņš Kaprāns un un LTV7 raidījuma "Punkts uz i" vadītājs, žurnālists Oļegs Ignatjevs. Sazvanīsimies arī ar Eiropas Parlamenta deputātu Andreju Mamikinu. Rubrikā „Viedokļi”. Neskatoties uz atkārtotajiem diplomātiskajiem centieniem un divus mēnešus ilgušo pamieru – Ukrainas austrumos no jauna ir atsākusies karadarbība. Vietējie iedzīvotāji sociālajos tīklos vēsta, ka karš turpinās, un kaujas ir tikpat aktīvas kā janvārī. Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņo, ka Ukrainā joprojām atrodas Krievijas regulārās armijas karavīri un kopā ar prokrieviskajiem kaujiniekiem viņi turpina apšaudīt ukraiņu spēku pozīcijas ar smagajiem ieročiem, ko saskaņā ar Minskā noslēgto pamiera vienošanos bija jāatvelk no abu konfliktējošo pušu sadursmes līnijas jau pirms vairākām nedēļām. Šis bija arī viens no tematiem Krievijas, Ukrainas, Francijas un Vācijas ārlietu ministru sanāksmē Berlīnē, kur diplomāti tikās, lai vienotos par nākamajiem pamiera punktiem. Ministri nosodīja kara darbības atsākšanos un vienojās paplašināt ieroču atvilkšanu arī uz citām kategorijām. Cīņa par informāciju, cīņa par auditoriju Līdz ar karu Ukrainā, plašu uzmanību pievēršam jautājumiem par propagandu. Lai arī ikdienas gaitā šīs divas lietas šķiet iet roku rokā, patiesībā, informatīvais karš sākās jau vairākus gadus pirms kara Ukrainā. Cīņa par informāciju sākās jau vairākus gadus pirms karadarbības Ukrainā. Vladimirs Putins ir paveicis milzīgu darbu. Sākotnēji valsts paspārnē nokļuva lielākie mediju kanāli, kurus jau no 2011. gada sāka arī slēgt. Tajā pašā laikā oficiālā Kremļa vara ir plaši izmantojusi dažādu pasaules līmeņa sabiedrisko attiecību firmu pakalpojumus. „EUObserver” norāda, ka labs indikators pārmaiņām ir krievu diplomātu skaits Briseles vēstniecībā. No pārdesmit īgņām, kas bija vēstniecības darbinieki pirms dažiem gadiem, tagad tajā jau strādā vairāk nekā 100 cilvēku - visi ir aktīvi un labi izglītoti komunikatori. Cīņa par informācija notiek arī Baltijas valstīs. Igaunijā un Latvijā dzīvo visvairāk krievvalodīgo iedzīvotāju, kuri ir pakļauti riskam dzīvot pilnīgi paralēlā informācijas pasaulē. Eiropas valstis pēkšņi saprata, ka būtu jārada labāks variants par līdz šim Eiropā pieejamajiem kanāliem, kādi ir tikai uz ziņām balstītais „Euronews” vai arī Krievijas plaši atbalstītais „Russia Today”. Žurnāliste Inga Spriņģe Latvijas Televīzijas raidījumā "Skats no malas" atzina, ka ir bijusi interese finansēt jauna satura veidošanu Baltijā. „Pēdējā pusgada laikā es esmu piedalījusies vairākās darba grupās vai ar dažādiem ārvalstu ekspertiem runājusi, kurus visus interesē, kā tagad cīnīties ar Krievijas informatīvo karu jeb propagandu. Mērķis, ko visi grib, viņi varētu dot naudu Baltijas valstīm, mūsu televīzijas kanāliem, lai veidotu saturu, kas būtu pretējs Krievijas saturam. Skandināvijas valstis ir vienas no tām, kas daudz domājušas un rīkojušas dažādas diskusijas Rīgā un Viļņā. Bet šobrīd šis projekts ir iesaldēts,” norāda Sprinģe. Taču, kā jau ar daudzām lietām Eiropā, arī par vienota kanāla izveidošanu vienoties nemaz nav tik viegli. Viens no visskaļākajiem šīs idejas aizstāvjiem ir Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. „Saskaņā ar Eiropadomes lēmumu, līdz jūnijam augstajai pārstāvei ārlietās, Eiropas Komisijai un mums kā prezidējošai valstij ir jāsagatavo priekšlikumi par visu pasākumu kopumu, kādā veidā cīnīties pret Krievijas propagandu. Šīs diskusijas laikā notiek arī saruna par vienota kanāla izveidi. Taču no tām diskusijām, kas man ir bijušas, gan ārlietu padomē, gan divpusēji tiekoties ar ES kolēģiem, attieksme ir ļoti dažāda, no atbalstošas līdz noliedzošai,” atzīst Rinkēvičs. Politiķu sacītajam ļoti labi piestāv vārds „propaganda”. Jo skaļāk šo vārdu kāds izsaka, jo kareivīgāk tas ir noskaņots pret Krievijas informatīvo kampaņu. Žurnālistu vidū gan runas par propagandas kanāla veidošanu nav lielā cieņā. Kvalitatīvs žurnālists nekad nevēlēsies būt par ieroci informatīvā karā. „Radio Brīvā Eiropa” galvenais redaktors Nenads Pejičs ir norādījis, ka „Radio Brīvā Eiropa” ar savu informatīvo projektu nevēlas propagandēt. Tieši jautājumā par vienotā kanāla mērķi sākas lielākās problēmas. Latvijas lēmums radīt atsevišķu kanālu krievvalodīgajiem saskaras ar tiem pašiem pārmetumiem. LTV raidījumā "Skats no malas", portāla Delfi galvenais redaktors Ingus Bērziņš norādīja, ka neredz jēgu censties pakļaut krievvalodīgo auditoriju. „Ja sākumā variants ir matemātiski vai tehnokrātiski izrēķināts, ka cilvēkiem, kas skatās televīziju krieviski Baltijā, patīk skatīties Maskavas kanālus, jo tur rāda televīzijas šovus, humora balagānus un tamlīdzīgi, tad tagad sametīsimies Eiropa un uztaisīsim vienu tādu kanālu, kurā liksim tādu pašu saturu, lai viņi sāktu skatīties šo. Un tad, kad sāksies ziņas, viņi redzēs nevis Kremļa ziņas, bet tādas, kādas mums vajag, tad ir naivi domāt, ka izdosies nosvārstīt auditorijas migrāciju,” vērtē Bērziņš. Šobrīd virzība mediju platformas meklējumos ir nonākusi nacionālo valstu rokās. Kamēr Eiropa diskutē, valstis pašas meklē ceļus, kā piesaistīt krievu valodā runājošos mediju  patērētājus. Latvijai vai Igaunijai tas jau sen bija jādara, Krievijas politologs un žurnālists Andrejs Piontkovskis norāda, ka Latvijā ir milzīga problēma ar informācijas uztveri. „Jums Latvijā ir grūti. Jums ir vesela politiska partija, kuru patiesībā sponsorē Kremlis. Tāpat Jums ir tādi paši masu mediji,” norāda Piontkovskis. Ko vajadzētu darīt? Pateikt skaļi un saprotami, mums vajag krievvalodīgo auditoriju un tūlīt pat? Žurnāliste Inga Spriņģe uzskata, ka tā nav pareizā pieeja. Visu izšķir kvalitatīvs saturs. Auditorija ir jāciena un cieņu rada attieksme saturā. Būtu liela kļūda gatavot raidījumus tikai krievvalodīgai auditorijai. „Būtu jāveido labs, kvalitatīvas žurnālistikas saturs, kurš ir tikpat labi interesants latviešiem vai poļiem, vai arī krievvalodīgajiem, kas dzīvo šeit, šajā valstī. Runa ir par kvalitāti, nevis speciālu programmu krievvalodīgo auditorijai,” uzsver Spriņge. Tāpat Spriņģe ir izteikusi ļoti interesantu atziņu par iespējamo satura iepirkumu dažādu mediju vajadzībām. Iespējams, ka pareizi būtu dot patvērumu tiem Krievijas pazīstamajiem žurnālistiem, kuri Putina režīma dēļ mūk no Krievijas. Baltijā un citviet Eiropā šādus žurnālistus pazīst. Tātad viņu piesaistīšana ir kas līdzīgs zvaigžņu atvešanai uz vietējo mediju tirgu. Latvijas prezidentūra beigsies jūnijā. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paredz, ka līdz prezidentūras beigām jau būs izveidots plāns, ko darīt stratēģiskajā komunikācijā. Eiropas līmenī politiķi ir apņēmušies atrast risinājumu krievvalodīgo auditorijas neatgrūšanai. Ja Kremlis mērķtiecīgi savos medijos iepludina simtiem miljonu eiro, Eiropai jābūt pietiekami viltīgai, lai izskaidrotu atšķirību starp argumentētu un viedokļu dažādībā balstītu saturu un klajiem meliem un propagandu. Saturu un ziņas jau var pasniegt katrs pēc saviem ieskatiem. Taču galvenais, jāņem vērā cilvēku ieradumu spēks, tāpat kā jāņem vērā, ka klausītājam nevar vienkārši iedot diametrāli pretēju informāciju. Var piekrist Ingum Bērziņam, Eiropā dzīvojošie un krievu valodā runājošie cilvēki tāpat ir pieraduši pie Eiropas dzīves stila. Diez vai viņi vēlētos atgriezties dziļā Krievzemē.

Jau pagājis gads kopš Krima ar zaļo vīriņu un aizdomīga referenduma palīdzību pēkšņi nonāca Krievijas sastāvā. Raidījumā spriedīsim par Krimas aneksijas turpmākajām sekām, kā arī ieskats Eiropas Savienības ārlietu ministru apspriedē par turpmākajām sankcijām pret Krieviju. Viesi studijā: ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un "Stratcom" vadītājs Jānis Kārkliņš. "Mēs esam liecinieki jaunu attiecību veidošanas modelim Eiropā, kurš patlaban vēl nav skaidrs, norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Ministrs norādīja, ka daļa Eiropas politiķu aizvien naivi tic, ka situācija Ukrainā normalizēsies un „tūlīt, tūlīt viss nokārtosies”. Tomēr citi Eiropas politiķi apzinās, ka turpmāk starpvalstu attiecības Eiropā balstīsies uz citiem principiem, kuri pašreiz nav skaidri. Rubrika „Viedokļi”. Krievijā noslēgušās iepriekš neizziņotās militārās mācības, kas notika gan anektētajā Krimas pussalā, gan no Gruzijas teritorijas atšķeltajos Dienvidosetijas un Abhāzijas apgabalos. Eiropas Savienība ir norādījusi, ka nav pārāk sajūsmināta par šādu notikumu attīstību, taču vai būtu pamats bažām, vai tā ir vien Krievijas muskuļu atrādīšana – viedokļi dalās. Polijas premjerministre Eva Kopača pauda viedokli, ka mācību mērķis bija ietekmēt aizvadītajā nedēļā Briselē notiekošo Eiropas Savienības valstu un vadītāju samitu. Pēc politiķes teiktā – Krievija vēlējās, lai dalībvalstis pieņemtu maigāku nostāju sankciju jautājumā. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sacīja, ka dalībvalstis nav pārāk sajūsminātas par Krievijas armijas mācībām, taču nepiekrita Kopačas viedoklim. Pēc viņa teiktā – nav pareizi saistīt sankcijas un notiekošo Ukrainā ar mācībām. Gads pēc Krimas aneksijas Pagājis gads kopš Krimas aneksijas. Latvijas ārlietu ministrs ir aicinājis neaizmirst šo notikumu, īpaši  tāpēc, ka Krievija šo pirmā gada jubileju sagaidīja ar, saviem vārdiem sakot, dokumentālu filmu par Krimas atgriešanos dzimtenē. Filma apliecina Krievijas prezidenta spējas dot vajadzīgās pavēles īstajā laikā. Tiem, kas pieraduši domāt kritiski, ir grūti noskatīties filmu līdz galam. Galvenais vēstījums, kas ir palicis pāri no šī dokumentālā kino, ir saistīts ar Krievijas prezidenta atklāsmi, ka viņš ir pieļāvis iespēju Krimas krīzes laikā izmantot kodolieročus. „Mēs to bijām gatavi darīt. Es taču runāju ar saviem kolēģiem un tieši viņiem pateicu – tā ir mūsu vēsturiskā teritorija, tur dzīvo mūsu, krievu cilvēki, viņi ir nonākuši briesmās un mēs nevaram viņus pamest. Ne jau mēs veicām valsts apvērsumu. Bet kur jūs, kritiķi, atrodaties? Tūkstošiem kilometru tālu, kamēr mēs esam tepat blakus un tā ir mūsu zeme. Jūs par ko tur vēlaties karot? Nezināt? Mēs gan zinām un esam gatavi to darīt,” filmā atbild Vladimirs Putins. Atziņa par kodolieročiem izraisīja vētru medijos un arī nedaudz satrauca atsevišķu valstu atbildīgās iestādes, kuras norādīja, ka šādi paziņojumi nevar tikt uztverti nekā citādāk, kā tikai ar bažām. Skaidrs, ka Putins arī var blefot, bet viennozīmīgi viņš turpina to, ko sauc par aukstā kara retoriku. Jēlas universitātes vēsturnieks Timotijs Snaiders arī ir vērsis uzmanību, ka šobrīd notiek savdabīga jēdzienu izmantošana pilnīgi pretēji to nozīmei. Piemēram, antifašisti tiek pasludināti par fašistiem, neaizdomājoties, ka Ukraina ir viena no valstīm, kas visvairāk cietusi 2. Pasaules karā. Ukrainas konfliktā ātru pārmaiņu nebūs. Krimas atgriešanās Ukrainā arī visticamāk ir tāls mērķis. To, ka Krimas pievienošana nebija nekāda tautas griba,. Latvijas Radio ziņu dienestam norādīja Krimas tatāru līderis Mustafa Džemiļevs, sakot, ka referendums bija falsificēts. „Tika runāts, ka ir piedalījušies 82%, bet patiesībā, un tās ir precīzas liecības, piedalījās 34%, un nav teikts, ka viņi visi nobalsoja par pievienošanos Krievijai,” skaidro Mustafa Džemiļevs. Krimas tatāru viedoklis ir dažāds. To neskaitāmos medijos var redzēt materiālos, kas veltīti gadskārtai kopš Krimas pievienošanas Krievijai. ASV Valsts departamenta preses sekretāre Dženifera Psaki atklāti norādīja medijiem, ka gada laikā ASV nostāja nav mainījusies, jau no pašiem pirmsākumiem ir skaidrs, kādu spēli spēlē Krievija. Turklāt ASV Valsts departaments apliecināja, ka turpinās sankcijas pret Krieviju, kamēr Krima neatgriezīsies Ukrainas sastāvā, kas visticamāk nozīmē to, ka šobrīd šīm sankcijām nav redzams beigu termiņš. Eiropas Savienība šobrīd gan „ievelk elpu” un izskatās, ka kārtējo reizi nav spējīga reaģēt ātri. Eiropas Komisijas pārstāve Maja Kocijančiča atzina, ka ES šobrīd neplāno pastiprināt sankcijas pret Krieviju. "Mēs šobrīd esam pilnīgi skaidri norādījuši, ka mūsu uzmanība tiek veltīta pilnīgai Minskas vienošanās ievērošanai. Mēs arī cenšamies darīt visu iespējamo, lai atbalstītu Minskas vienošanos, piemēram, mēs atbalstām konflikta novērotājus Ukrainā. Tāpat ES arī ir pilnīgi skaidri norādījusi, ka, ja būs nepieciešams, tad ieviesīs papildus pasākumus, bet šobrīd, mēs atsaucamies uz Minskas sarunām, lai rastu mieru Austrumukrainā," skaidro Kocijančiča. Savukārt ES Padomes prezidents Donalds Tusks pagājušās nedēļas beigās nāca klajā ar paziņojumu, ka sankcijas, kas tika ieviestas pēc Malaizijas lidmašīnas notriekšanas, tiks saglabātas līdz šī gada beigām. Varbūt, ka Eiropa ir apdomīga savās attiecībās ar Krieviju, taču vērā ņemams ir profesora Timotija Snaidera atgādinājums, ka vēsturē, ko Krievija labprāt izmanto savās interesēs, ir ļoti daudz no kā mācīties. Kā 2. Pasaules kara laikā nacistiskā Vācija centās sanaidot Eiropu, to pašu šobrīd dara Krievija. „Manuprāt, jēdzienu pretruna, kas pastāv starp fašismu un antifašismu, ir daļa no lielākas politikas. Tā ir Krievijas politika, kuras mērķis ir šķelt. Krievija neko daudz nespēj piedāvāt Eiropas vienotībai, toties sašķeltībai gan, turklāt, visi, man šķiet, jau zina sašķeltības simptomus. Krievijas stratēģija ir atbalstīt satelītvalstis Eiropas Savienības iekšienē, atbalstīt separātismu, kas nāk no Eiropas, atbalstīt arī labējos populistus, vai galējos gadījumos, atbalstīt pat fašistus un neonacistus, bet visam pāri, Krievija mēģina uzturēt politisko teoriju, ka integrācijai nav jēgas,” vērtē Snaiders. Kāpēc lai mēs aicinātu Krimas aneksijas gadadienu pieminēt kaut kā īpaši? Teorētiski, kas zaudēts, tas pazaudēts. Taču vērā būtu jāņem ne tikai vēsturnieku, ārlietu ministru vai prezidentu sacītais, bet jāatceras arī senais romiešu teiciens – kas skalda, tas arī valda. Krievijas vadība mūs šobrīd cenšas iebiedēt. Cik labi tas izdosies, atkarīgs no mums, jo pilnā sparā rit informatīvais karš.

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā analizējam Ukrainas, Krievijas un Rietumu pasaules konflikta būtību un kādi ir šobrīd piedāvāto risinājumu – diplomātijas vai eskalācijas – plusi un mīnusi, kā arī apskatīsim, vai veicas ar Minskas pamiera līgumā noteiktā ieviešanu. Viesi studijā: Aizsardzības ministra padomnieks starptautiskās drošības jautājumos Jānis Kažociņš un politologs Kārlis Daukšts. Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķis ir sarīkot trešo Maidanu, kas būtu vērsts pret pašreizējo Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, norāda Daukšts. "Mums visiem ir jādomā daudz nopietnāk par drošību. Mūsu gadījumā būtu svarīgi, ka ne tikai mēs paši un mūsu sabiedrotie NATO un ES, bet arī tie, kas skatās no ārpuses, ka Ziemeļaustrumeiropa un šeit es skaitu Baltijas valstis, Somiju, Zviedriju līdz pat Polārai jūrai nav pelēkā zona, bet ir aiz sarkanas līnijas. Tādēļ tur nav ko līst," vērtē Kažociņš. Rubrikā „Viedokļi”: Eiropu 2015. gadā sagaidīs „demokrātijas krīze” un politiskas zemestrīces. Pieaug piekrišana populistu un ekstrēmistu partijām visā Eiropā, vietām, piemēram, Grieķijā tās jau ir uzvarējušas vēlēšanās un tradicionālās partijas spiestas veidot iepriekš neiedomājamas alianses. Pētnieki skaidro, ka šo "demokrātijas krīzi" veido plaisa, kas ir radusies starp vecajām politiskajām partijām un viņu tradicionālajiem vēlētājiem. Iedzīvotāji vairs nejūtas uzklausīti un ir vīlušies līdzšinējos solījumos. Tradicionālajās partijās strauji krīt biedru skaits, un cilvēki arvien mazāk dodas pie vēlēšanu urnām. Ukrainas jaunā realitāte Iespēja pamosties jaunā realitātē, kā to pagājušajā trešdienā pieļāva ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičš, rodas tikai reizi pārdesmit gados. Kāds pat salīdzināja, ka Ukrainas konflikts ir nopietnāks par Kubas raķešu krīzi 1962. gadā. Par mieru Minskā runāja Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Viņš savos paziņojumos uzsvēris, ka svarīgākais ir panākt uguns pārtraukšanu un algotņu izvešanu no Ukrainas. “Mums ir jāaizsargā miers, arī tādās pilsētas, kā Kramatorska, mums ir jāaizsargā Ukraina, lai pieprasītu nekavējoties bez jebkādiem nosacījumiem panāktu uguns pārtraukšanu un sāktu politisko dialogu. Mēs pieprasām mieru bez jebkādiem priekšnoteikumiem. Mēs pieprasām apturēt uguni, izvest visus ārvalstu spēkus un slēgt robežu. Viņiem te nav ko darīt, mēs paši ar visu tiksim galā,” atzina Ukrainas prezidents. To pašu pēc Minskas sarunām pauda arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Porošenko uzspēlēti patriotiski izteicās par savu spēku spējām, Putins tieši otrādi, bija pārāk skeptisks, ka izdosies bez starpgadījumiem nodrošināt divu, naidīgu armiju pārvietošanos. “Mēs aicinām abas puses izrādīt savaldību, lai izvairītos no nevajadzīgas asins izliešanas un nevajadzīgiem upuriem un lai smagās bruņu tehnikas izvešana notiktu bez nevajadzīgas asins izliešanas. Ukrainas vadības pārstāvji uzskata, ka aplenkuma nav un viss varētu notikt mierīgi. Man jau no paša sākuma par to ir bažas un esmu gatavs ar tām dalīties. Ja šāds ielenkums ir, tad loģiski, ka tie, kas ir ielenkumā, mēģinās no tā izlauzties. Bet tie, kas ir ārpusē, mēģinās izveidot koridoru savu ielenkto karavīru izvešanai. Mēs ar prezidentu Porošenko esam vienojušies dot attiecīgu rīkojumu saviem militārajiem ekspertiem,” norādījis Putins. To, ka lielā mērā jebkādas sarunas izšķirs Vladimira Putina viedoklis, intervijā Latvijas Radio izteica Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra. Viņš uzskata, ka Krievijas prezidentam nav vajadzīgas jaunas teritorijas, viņam ir vajadzīga novājināta Ukraina. Skrudra bilst, ka Putinam vajag Ukrainas pārvēršanu par federatīvu valsti un to, ka tā dēvētās tautas republikas Doņeckā un Luganskā paliek Ukrainas sastāvā. “Putinam tas ir nepieciešams divu iemeslu dēļ, pirmkārt, lai Ukraina kaut kad tālā nākotnē nevarētu iestāties Eiropas Savienībā un, otrkārt, lai Ukraina nekad nevarētu iestāties NATO. Visi pārējie varianti Putinu neapmierina,” vērtē Skudra. Minskas sarunās iesaistītās puses vienojās, ka tiek pārtraukta uguns, tiek atvilkta smagā bruņu tehnika, no Ukrainas aizbrauc visi ārvalstu bruņotie formējumi, kā arī sākas diskusijas par Doņeckas un Luganskas autonomiju. Viena no nozīmīgākajām prasībām ir atjaunot robežkontroli līdz šā gada beigām, ko daži eksperti jau nosaukuši par maz ticamu separātiskajos rajonos. Vēl viena prasība skar Ukrainas decentralizēšanu. “Ukrainas ziņu aģentūrās noplūda ziņojums par kontaktgrupas vienošanos, un tur tiek minēta spēcīga Ukrainas decentralizācija. Ja iepriekšējā Minskas vienošanās bija minēts, ka Ukrainai jāveic decentralizācija un savā ziņā jāveicina separātisko reģionu autonomiju, ko viņi arī dara, tad dokumentā jau tiek runāts par padziļinātāku decentralizāciju un faktiski Ukraina kļūst par federālu valsti. Skaidrs, ka Putins vēlas, lai Doņecka un Luganska paliktu problēma, bet lai tā būtu Ukrainas problēma. Vienlaicīgi dokumentā tiek runāts, ka Ukrainai ir jāatjauno republikām visas sociālās garantijas, pensijas, pabalsti un visa veida sociālā palīdzība, kas pilnvērtīgai valstij ir jādara. Tā teikt, lai Kijeva maksā par šīm republikām. Kas ir viens no pēdējiem, bet, manuprāt, svarīgākajiem, ir runa par robežas noslēgšanu, tas, ka tiek atjaunota kontrole pār robežu,” intervijā Latvijas Radio atzīst Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurīti. Šobrīd ir sācies lielais gaidīšanas laiks, kas parādīs, vai panāktā vienošanās ir izpildāma. Ieroču piegādes, kara stāvoklis, naudas trūkums un ilgstošs militārs konflikts iedzina stūrī tieši Ukrainas prezidentu. Skaidrs, ka Krievija ir panākusi sev vēlamo, jo Ukraina pati būs spiesta cīnīties ar autonomajiem reģioniem, turklāt visticamāk kļūs par federāciju. Vēl pavīdēja baumas, ka vienošanās laikā Putins ir atjaunojis ideju par kopēju ekonomisko telpu starp Vladivostoku un Lisabonu, kas idejiskā līmenī apmierina arī Vāciju. Ja tas atbilst patiesībai, tad jau drīzumā ļoti iespējama kļūs sankciju atcelšana un attiecību normalizēšana. Kamēr ASV medijos patīk skaitīt Putina režīma pēdējās dienas, nav izslēgts, ka Kremļa saimnieks nule kā nosvinēja savas ārpolitikas lielāko triumfu. Laiiks rādīs, kam izrādījusies taisnība, bet skaidrs ir tas, Ukraina Minskas sarunās piekāpās, lai saglābtu vismaz daļēji normālu savas valsts pastāvēšanu.

Ar 2015. gada janvāri latviešiem būs iespēja Eiropai un pasaule atgādināt un apliecināt, ka Latvijas nav nekāda pelēka pierobežas zona vai lielās kaimiņvalsts guberņa, bet moderna un attīstīta un eiropeiska valsts. Ko Latvijas prezidentūra ES padomē nozīmē, kas no tā mainīsies un kādu atbildību tā uzliek mums un mūsu tikko ievēlētajam parlamentam. Analizējam arī to, cik un kā pēcvēlēšanu posmā jaunās Saeimas un valdības sastāvs varētu ietekmēt prezidentūras politisko kursu vai prioritātes. Viesi studijā: Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs  un  LU profesore, politoloģe Žaneta Ozoliņa. Prezidentūra ES padomē - Latvijas vārds izskan krietni citādā līmenī Prezidentūra Eiropas Savienības (ES) padomē ir labi sagatavots un atbildīgs posms katras valsts ikdienā. Rotācijas kārtībā, katra ES dalībvalsts uz sešiem mēnešiem iegūst tiesības vadīt prezidentūru, kas nozīmē iespēju ietekmēt ES dienaskārtību un organizēt vairākus tūkstošus ļoti svarīgu un atbildīgu tikšanos. Mēdz minēt, ka prezidentūra ES padomē rada arī labu ietekmi uz valsts ekonomiku, jo pusgada laikā valstī apmeklē ap 25 tūkstošiem viesu, kas labprāt atgriežas arī pēc prezidentūras beigām. Vispirms par politisko. ES padome ir svarīgs instruments, kas lemj par visa bloka valstu interesēm. Padomē tiek spriests par dažādiem tiesību aktiem vai budžeta jautājumiem, kas skar jebkuru darbības jomu. Tā var būt lauksaimniecība, transports, ekonomika vai arī izglītība. Prezidentūra nozīmē, ka vismaz trīs dalībvalstis 18 mēnešus strādā kopā, lai pāreja starp dažādām prezidentūrām būtu veikla un efektīva. Latvijas prezidentūra seko Itālijai, kamēr Luksemburga sekos Latvijai. Šīs grupas galvenais mērķis ir nodarbinātība un ekonomiskās krīzes pārvarēšana Eiropā. Bet atsevišķi katra valsts pievērš uzmanību arī sev svarīgām jomām. Itālijai tā ir migrācija, kamēr Latvija izvēlējusies konkurētspējas sekmēšanu, digitālā potenciāla izmantošanu un ES lomas stiprināšanu visā pasaulē. "Protams mērķi ir ļoti vispārīgi definēti, jo daudz plašāk mērķus atspoguļos prezidentūras programmā, pie kuras šobrīd tiek strādāts un kura dienasgaismu ieraudzīs gada nogalē. Visu laiku darbs pie dažādiem jautājumiem notiek Eiropas Savienībā, tāpat arī turpinās procesi pasaulē, un tie vēl ietekmēs jautājumus ar kuriem tieši strādās Latvijas prezidentūra. Tāpēc virzieni ir nosprausti, bet konkrēti instrumenti un rīki būs zināmi tikai gada beigās, norāda Latvijas prezidentūras ES padomē sekretariāta direktore Kristīne Pommere. To, ka nav vērts sasolīt daudz pirms savas prezidentūras intervijā Latvijas Radio ziņu dienestam atzina arī Lietuvas Ārlietu ministrijas pārstāvis Nerijus Aleksiejūns. Lietuvas prezidentūras pašā sākumā attīstījās Snoudena spiegošanas skandāls un nevienu vairs neinteresēja, ko Lietuva vēlas sasniegt savas prezidentūras pusgada laikā. Visus interesēja, kāda būs ES nostāja un Lietuvai, kā prezidējošajai valstij, tas bija jāskaidro. Kādi tad ir Eiropas Savienības padomes prezidentūras mērķi un būtība? „Viens no prezidentūras galvenajiem uzdevumiem ir virzīt ES darbu un būt par godīgo sarunu vedēju starp dažādām pusēm. Protams, tas ir atkarīgs no katra profesionalitātes un meistarības, kā šo aspektu mēs mākam realizēt un ietērpt tajā visā kaut ko no tā, ko paši gribam realizēt. Bet protams, primāri galvenais ir būt par godīgu sarunu vedēju un panākt visām valstīm un visai Eiropai nepieciešamos lēmumus, lai turpinātos Eiropas attīstība,” bilst Pommere. Pašu spējas un profesionalitāte, iespējams, ir galvenais apstāklis, ja meklējam izdevīgumu no vairāku desmitu miljonu eiro tēriņiem kopējās Eiropas mērķu vārdā. Viens no ieguvumiem ir ļoti lielā pieredze, ko iegūst prezidentūrā strādājošie. Pusgada laikā var iemācīties daudz, lai vēlāk veikli pārstāvētu valsts intereses jau citu prezidentūru laikā. Nerijus Aleksiejūns arī uzsver, nevajag kautrēties, mazām valstīm ir vieglāk pārsteigt ar savām prasmēm. Lietuvas prezidentūra tiek uzskatīta par diezgan labi aizvadītu. Lai arī Lietuvas mediji nedaudz gaudās, ka sākotnēji mērķi netika sasniegti, Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš uzsver, prezidentūras ietekmi var izjust jau pirms pašas prezidentūras. „Latvijas vārds izskan krietni citādā līmenī. Jau pēdējā gada laikā visu Eiropas valstu interese par Latvijas prioritātēm ir krietni lielākā un ieklausīšanās Latvijas lēmumu pieņēmējos un ierēdņos ir krietni lielāka, jo tuvojas prezidentūra. Tās efekts ir krietni ilgāks nekā tikai seši mēneši. Kad es runāju ar kolēģiem Briselē, daudz uzmanīgāk klausās, jo tikko kā dzird, ka kāds temats Latvijai ir svarīgs, tam jau ir cita nozīme,” atzīst Andris Gobiņš. Bieži vien, īpaši pēc krīzes, pieņemts skaitīt izdevīgumu tikai un vienīgi naudā. Sarunā ar Latvijas prezidentūras sekretariātu, Eiropas ideju kustību pārstāvjiem un arī interesējoties par citu valstu pieredzi, krietni svarīgāka tomēr ir izcelta iegūtā pieredze. Andris Gobiņš to sauc pat par pieaugšanas stāvokli, kad kļūstam nobriedušāki, zinošāki un atbildīgāki. Pasaules sabiedrību satrauc Ebola vīrusa izplatība Āfrika no Latvijas ir tālu, un pat, ja Ebola vīruss līdz šejienei nokļūtu, mūsu klimatiskajos apstākļos tas visticamāk neizdzīvotu. Tomēr pasaulē šis letālais vīruss arvien turpina izplatīties. „Situācija attiecībā uz Ebola vīrusu joprojām ir ļoti nopietna, un tai ir pievērsta ļoti nopietna un plaša sabiedrības uzmanība. Pasaules politiķi un sabiedrība ir satraukusies. Inficēto skaits jau ir pārsniedzis 7000 cilvēku, bet mirušo skaits – vairāk nekā 3000,” skaidro Pasaules Veselības organizācijas pārstāve Latvijā Aiga Rūrāne. „Šo epidēmiju bīstamāku dara tas, ka tā izvēršas ļoti plaši pilsētās. Ja agrāk mēs redzējām atsevišķus gadījumus lauku reģionos un ar tiem bija vieglāk cīnīties. Tagad tas ir lielo pilsētu fenomens. Tās ir 8-10 Rietumāfrikas reģiona valstis, kur ir gan izplatība, gan robežvalstis, gan atsevišķi gadījumi. Tie ir apmēram 20 miljonu iedzīvotāju,  viņu blīvums, darbība un kustība, ir intensīva. Robežas starp šīm valstīm ir visai nosacītas, tādēļ ir milzīgie riski, ka tik daudzus mēnešus pēc epidēmijas uzliesmojuma joprojām runājam par jaunajiem gadījumiem, kurus nav iespējams atrast un atbilstoši rūpēties par tiem. Būtiski arī, ka šī statistika ir visai nosacīta, eksperti lēš, ka patiesais inficēto un mirušo skaits varētu būt lielāks nekā mēs zinām. Situācija ir ļoti nopietna. Tas ko PVO ģenerāldirektore daktere Margarita Čana ir vairākkārt uzsvērusi sarunās ar politiķiem un pasaules līderiem, ka nav runa par parastu slimības uzliesmojumu, un šeit nav runa par sabiedrības veselības krīzi, te ir runa par globālu krīzi. Par humanitāru, sociālu, politisku un ekonomisku krīzi ne tikai skartajās valstīs, tas iet ārpus skarto valstu robežām. Eiropas Savienība arī ir aktīvu iesaistās – ar cilvēku resursu, laboratoriju, epidemologu, loģistikas, komunikatoru u.c. virkne palīdzību. Pasaules sabiedrība ir aptvērusi un sapratusi, ka tas ir ļoti nopietns jautājums, kas apdraud ne tikai Āfrikas reģionu, bet apdraud mūsu visu drošību."