Podcasts about edgars rink

Sportivii ruși nu au voie să participe la Jocurile Olimpice din acest an. Decizia vine după ce Rusia a invadat Ucraina. Cu toate acestea, unii sportivi au ajuns la probele din Italia. Au fost naturalizați de diferite state participante. De pildă, de Republica Moldova sau de România. Fenomenul naturalizării stârnește însă controverse. Detalii ne oferă Vitalie Cojocari în „Cronica lui Vitalie”. Temele ediției: - Conflictul din satul Dereneu, unde clerici ai bisericii ruse au agresat poliția și au intrat cu forța în biserica mitropoliei Basarabiei, subordonată Patriarhiei Române, continuă să rămână în atenția publică. Un conflict religios care testează reacția instituțiilor statului de drept. Valeria Vițu a urmărit subiectul. - Președinta Maia Sandu a vizitat autonomia găgăuză din sudul Republicii Moldova. Vizitele primilor persoane de la Chișinău s-au soldat în trecut ani cu proteste apropiate de violențe – în perioada în care autonomia era controlată de oligarhul Ilan Șor. De data aceasta, după ce autoritățile au destructurat rețeaua lui Șor, șefa statului a ținut un discurs la universitatea din Comrat cu sala plină, iar reacțiile sunt mai degrabă pozitive. Detalii, de la Liliana Barbăroșie. - Invitata Moldova Zoom este Veronica Garbuz, șefa Departamentului planificare și dezvoltare a întreprinderii de termoficare CET Nord, despre securitatea energetică a municipiului Bălți, despre cum consumatorii pot plăti de două ori mai puțin pentru facturile de energie și când se vor vedea investițiile în facturile oamenilor. - Președinta Maia Sandu și-a anunțat participarea la Conferința de Securitate de la München. - Premierul moldovean Alexandru Munteanu face o evaluare a primelor 100 de zile de mandat. - În Republica Moldova a fost înregistrată prima comunitate de energie din surse regenerabile. Știrile zilei: Președinta Maia Sandu, participă vineri și sâmbătă, 13-14 februarie, la Conferința de Securitate de la München, unul dintre cele mai importante forumuri internaționale dedicate securității globale. În marja conferinței, șefa statului moldovean va avea întrevederi bilaterale cu mai mulți omologi și oficiali de rang înalt, în cadrul cărora vor fi abordate subiecte ce țin de situația regională, cooperarea în domeniul securității și sprijinul pentru aderarea la Uniunea Europeană a Republicii Moldova, precum și pentru eforturile Republicii Moldova de a-și crește reziliența, anunță un comunicat al președinției.   Totodată, Maia Sandu va participa la un panel de discuții dedicat prevenirii și combaterii amenințărilor hibride, alături de prim-ministrul Regatului Suediei, Ulf Kristersson, președintele Serviciului Federal de Informații al Germaniei, Martin Jäger, și președintele Comitetului Militar al NATO, Giuseppe Cavo Dragone. În acest an, Conferința va reuni aproape 50 de șefi de stat și de guvern, precum și lideri ai principalelor organizații internaționale. Printre cei care au confirmat prezența sunt președinta Comisiei Europene, Ursula von der Leyen, cancelarul german Friedrich Merz, președintele Franței, Emmanuel Macron, premierul Poloniei, Donald Tusk, președintele Ucrainei Volodymyr Zelenskyy, președintele Lituaniei, Gitanas Nausėda, președintele Letoniei, Edgars Rinkēvičs, secretarul general al NATO, Mark Rutte, președinta Băncii Centrale Europene, Christine Lagarde, precum și președinta Băncii Europene de Investiții, Nadia Calviño. *** Premierul moldovean Alexandru Munteanu, declară, după primele 100 de zile de mandat, că Guvernul de la Chișinău acționează constant pentru a îndeplini 3 obiective majore – creșterea economică, accelerarea aderării la UE, pace și securitate acasă. Primele trei luni de mandat au marcat vizite externe în capitale importante, precum București, Bruxelles și Kiev. Economia Republicii Moldova dă semne de revigorare, spune premierul Munteanu. Dacă prognozele arătau o creștere de 2,2% pentru anul trecut, cifrele pentru 11 luni arată o creștere mai mare, de 2,7%. Inflația este în scădere, iar Banca Națională a Moldovei a redus repetat ratele de refinanțare. Tendința este susținută de o creștere bugetată cu 55 la sută a investițiilor pentru acest an. Procesul de integrare europeană avansează, Republica Moldova a deschis negocierile la nivel tehnic pentru 3 din cele 6 grupuri de capitole. Pe plan energetic, datorită interconectării cu piața europeană și cu România prin punerea în funcțiune în această vară a 4 linii electrice de tensiune joasă peste Prut, Republica Moldova a reușit să-și restabilească în câteva ore pana de curent națională de acum două săptămâni, când 70 la sută din țară a rămas fără electricitate din cauza bombardamentelor rusești în Ucraina. De asemenea, se lucrează la cele 3 linii de tensiune înaltă, interconexiuni cu România care vor asigura independența energetică deplină a Republicii Moldova. Guvernul coordonează proiecte de modernizare a infrastructurii, majoritatea din fonduri europene, atât în plan local, cât și la nivel de drumuri și infrastructură națională. Au fost lansate și consultări publice pentru pregătirea reformei administrației publice locale, una din cele mai ambițioase reforme ale acestui mandat, a mai spus premierul Alexandru Munteanu în raportul de activitate în primele 100 de zile. *** Prima comunitate de energie din surse regenerabile din Moldova a fost înregistrată în satul Cociulia, raionul Cantemir. Potrivit Agenției Naționale pentru Reglementare în Energetică, noua comunitate le va permite membrilor săi să producă, să consume, să stocheze și să partajeze energie electrică din surse regenerabile, transmite IPN. Comunitatea va funcționa pe principii de cooperare, oferind membrilor posibilitatea de a-și acoperi necesarul de curent prin producerea locală a energiei verzi. Entitatea a fost înscrisă oficial în Registrul comunităților de energie din surse regenerabile. *** Pentru prima dată după trei săptămâni de polei și ghețuș, circulația pe drumurile naționale se desfășoară în condiții bune în Republica Moldova. Autoritățile atenționează că, în nordul, centrul și sudul țării, pe alocuri, se înregistrează ceață, fenomen care poate reduce vizibilitatea și impune prudență sporită din partea conducătorilor auto. Odată cu încălzirea vremii, Inspectoratul pentru Situații de Urgență avertizează populația asupra pericolelor generate de instabilitatea stratului de gheață de pe râuri și lacuri. Deplasarea sau staționarea pe suprafețele acvatice înghețate poate deveni extrem de periculoasă, avertizează salvatorii.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs līdz oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām sagaida sīvu cīņu starp politiskajām partijām un "visdažādākās pieejas" tam, kā partijas uzrunās vēlētājus, intervijā "Rīta Panorāmā" pauda prezidents.

“Gora” vaicuojumu vajag vērtīs drūšeibys kontekstā – tai itūnedeļ LTV raidejumā “Šodienas jautājums” nūruodeja vaļsts prezidents Edgars Rinkēvičs, bet vakar piec sasatikšonys ar kulturys ministri Agnesi Lāci (Progresīvie) jau saceja, ka koncertzali vajag puorjimt vaļstei. Latgolys viestnīceiba “Gors” Rēzeknē nav viņ regionalys nūzeimis koncertzale Latgolā, bet ir svareigs latvyskuos i latgaliskuos identitatis centrys vysys vaļsts mārūgā, deļtuo vajag sataiseit taida puorvaļdeibys modeļa, kas vysu lobuok tū nūdrūšynoj i turpynoj atteisteit. Pi vysa vajag jimt vārā Latgolys regiona i vaļsts austrumu pīrūbeža specifika i ari nūteikūšais pasaulī, “deļtuo Latgolys viestnīceibys “Gors” nūzeime nav viņ repertuara izalaseišonā voi finanšu ruodeituojūs. Iz jū juosaver kai nacionaluos identitatis, tai nacionaluos drūšeibys i vaļsts kulturpolitikys kontekstā ilgtermeņā,” nūruodeja Rinkēvičs, tyvuokajā laikā plānuodams ar Ministru prezidenti i vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys ministru puorrunuot vajadzeiguos darbeibys, kab īsaisteitu vaļsti “Gora” puorvaļdeibā.  Itamā nedeļā ari kulturys ministre sasatyka ar Rēzeknis piļsātys meru Aleksandru Bartaševiču (“Kopā Latvijai”/LPV), kab puorrunuotu situaceju, kas izaveiduojuse saisteibā ar koncertzalis darbeibu i puorvaļdeibu, Piec juos ministre sacynuojuse, ka pošvaļdeibys puorstuovim nav izpratnis ni ap tū, kai struodoj kulturys instituceja, ni ari ka kulturys nūtikšonu kvalitate nav mierejama tik pasuokumu apmaklātuoju skaitā.  Kaids ir kulturys pīduovuojums regionā, cik vīglai voi gryuši kulturys pasuokumu pīduovuotuojim ir pīpiļdeit zālis i kaids ir da šam ir bejs mīdzīņs nu pošvaldeibu iz kulturys īstuožu vadeituojim,  par tū sarunā ar režisoru, niu Latvijas leļu teatra vadeituoju Mārtiņu Eihi, kurais 2020. gadā beja Rēzeknis teatra “Joriks” muokslinīcyskais vadeituojs, bet piečuok itū dorbu pamete, sokūt – deļ cenzurys mīdzīņa. Sarunā pīsadola ari Daugovpiļs kulturvītys “V13” vadeituojs, īprīšk Daugovpiļs kulturys piļs vadeituojs Harijs Vucins i teatra trupys “Kvadrifrons” akters Juoņs Krūņs.

Studijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Fracijā tiekas ar Emanuelu Makronu. Centienos panākt mieru Ukrainā, turpinās Kijivas un Vašingtonas diskusijas Berlīnē. Bāriņtiesu darbinieku asociācija aicina sistēmas reformas balstīt faktos. Opozīcija Ogrē prasa ilgstoši slimojošo Egilu Helmani aizstāt ar rīcībspējīgu mēru. Tuvojoties Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienām, Valsts asinsdonoru centrs aicina ziedot asinis, lai sniegtu dzīvību glābjošu atbalstu pacientiem arī svētku periodā.

Jaunās autoceļu nodevu jeb vinješu normas ir raisījušas uzņēmēju satraukumu. Kā tās ietekmēs tautsaimniecību un kādēļ protesti ir sākušies tikai pēc 2026.gada budžeta pieņemšanās? Krustpunktā diskutē Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (Jaunā Vienotība), Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs ("Progresīvie"), Saeimas deputāti Edgars Putra (Apvienotais saraksts) un Edmunds Zivtiņš (Latvija pirmajā vietā). Sazināmies ar Saeimas frakcijas "Jaunā Vienotība" vadītāju Edmundu Jurēvicu. Šķita jau, ka opozīcija nokavēja, saceļot neapmierinātību par jaunajām autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām cenām, ko bija paredzēts ieviest no 2026. gada. Bet šodien, 10. decembrī, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pieņemtos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā. Saeimas deputātiem vēlreiz būs jāizsver visi par un pret. Arī finanšu ministrs faktiski atzina kolēģiem, ka visi aspekti cenu celšanai nemaz nebija rūpīgi izsvērti. Vinjetes Latvijā nav jāpērk ikvienam, kā tas ir dažās citās Eiropas valstīs. Bet nu nav arī tā, ka tas skar tikai lielākus uzņēmumus. Un ceļu lietošanas nodeva ir tikai viena no izmaksu pozīcijām, ja runājam par auto uzturēšanu un izmantošanu. Mēs jau maksājam auto nodokli, maksājam akcīzi degvielai, ir citi izdevumi. Tāpēc Krustpunktā runājam vispirms par vinjetēm un kāda varētu būt tālākā arī Saeimas rīcība šajā jautājumā. Bet ir svarīgi palūkoties uz visu nozari kopumā, kāda ir vispār Latvijas politika, ja runājam par autotransporta uzturēšanas izmaksām Latvijā, un cik tā ir salāgota arī ar citām kaimiņvalstīm. 

Jaunās autoceļu nodevu jeb vinješu normas ir raisījušas uzņēmēju satraukumu. Kā tās ietekmēs tautsaimniecību un kādēļ protesti ir sākušies tikai pēc 2026.gada budžeta pieņemšanās? Krustpunktā diskutē Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (Jaunā Vienotība), Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs ("Progresīvie"), Saeimas deputāti Edgars Putra (Apvienotais saraksts) un Edmunds Zivtiņš (Latvija pirmajā vietā). Sazināmies ar Saeimas frakcijas "Jaunā Vienotība" vadītāju Edmundu Jurēvicu. Šķita jau, ka opozīcija nokavēja, saceļot neapmierinātību par jaunajām autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām cenām, ko bija paredzēts ieviest no 2026. gada. Bet šodien, 10. decembrī, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pieņemtos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā. Saeimas deputātiem vēlreiz būs jāizsver visi par un pret. Arī finanšu ministrs faktiski atzina kolēģiem, ka visi aspekti cenu celšanai nemaz nebija rūpīgi izsvērti. Vinjetes Latvijā nav jāpērk ikvienam, kā tas ir dažās citās Eiropas valstīs. Bet nu nav arī tā, ka tas skar tikai lielākus uzņēmumus. Un ceļu lietošanas nodeva ir tikai viena no izmaksu pozīcijām, ja runājam par auto uzturēšanu un izmantošanu. Mēs jau maksājam auto nodokli, maksājam akcīzi degvielai, ir citi izdevumi. Tāpēc Krustpunktā runājam vispirms par vinjetēm un kāda varētu būt tālākā arī Saeimas rīcība šajā jautājumā. Bet ir svarīgi palūkoties uz visu nozari kopumā, kāda ir vispār Latvijas politika, ja runājam par autotransporta uzturēšanas izmaksām Latvijā, un cik tā ir salāgota arī ar citām kaimiņvalstīm. 

Vai vēlme būt dabā var kļūt par dzīves vienu no piepildījumiem? Monopolā saruna ar puisi, kurš jau 23. dienu turpina krāt miljons soļus pirmajam solim – ar Edgaru Žagariņu. Projektā "1000000 soļi pirmajam solim!" Edgars Žagariņš mēneša garumā ik dienu mēro 25–30 km, veltot savus soļus bērniem un jauniešiem ar kustību traucējumiem.  Droši vien, ka ir kaut viens klausītājs, kurš šo monopola sarunu klausās austiņās pastaigas vai kādas citas fiziskas aktivitātes laikā, kaut gan ierasti jau radio skan automašīnās vai virtuvēs. Lai kur arī jūs klausāties, runājam par kustību - gan tāpēc, ka  jau piektdien, 12. decembrī, tā pa īstam sāksies Sabiedriskā medija šīgada labdarības maratons "Dod pieci!", gan tādēļ, ka šīs sarunas viesis savā ikdienā kustas gan pats, gan aicina izkustēties ikvienu caur savu zīmolu "Abi divi pārgājieni". Jau 23 dienas viņš katru dienu reizēm viens, bet biežāk kopā ar kādiem līdzgājējiem mēro 33000 soļus, lai līdz labdarības maratona "Dod pieci!" finišam 18. decembrī sakrātu miljons soļu pirmajam solim. Edgars Žagariņš realizē savu ideju, ar kuru aicina kustēties un atbalstīt tos bērnus un jauniešus, kuriem kustību liedz vai apgrūtina neiroloģiskas izcelsmes kustību traucējumi. Jau šobrīd Edgara mirs devies bērnu un jauniešu rehabilitācijai savākt vairākus tūkstošus lielu ziedojumu, kuru 18. decembrī, sakrājot noteikti vēl kādu krietnu čupiņu, Edgars pats atnesīs uz Stikla studiju Doma laukumā un simboliski pievienos kopējai "Dod pieci!" kasei. Intervijas dienā 5000 soļu enerģiju Edgara projektam pievienoja ar Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. 33000 soļu katru dienu - tie ir aptuveni 24 līdz 27 kilometri, atkarībā no reljefa un iešanas tempa kopā ar katras dienas līdzgājējiem. Daudzi droši vien teiktu, ka decembris nav piemērotākais mēnesis, kurā laikapstākļu dēļ prognozēt savas pastaigas un pārgājienus. Un tam piekrīt arī Edgars, bet viņš arī atzīst, ka ir rēķinājies, ka laiks varētu būt lietains un slapjš visu dienu. Bet ir paveicies, jo šajās 23 dienās ir bijis arī nedaudz sniega, mazliet piesalis un mīnus grādi, bijusi arī atkala.  "Ir jauki, ja nedaudz sagatavojas, var iet un baudīt arī jebkādos laikos," pārliecināts Edgars Žagariņš. Raidījumā skan: Marika Svīķe, Jānis Žagariņš – "Tik vienkārši kā noaut basas kājas"  Bet bet – "Pieklauvē" Saime – "Mans zēns / Piebaldzēns"

Spriedze koalīcijas partiju starpā nerimst, un pēc nākamā gada budžeta apstiprināšanas būs jādomā, kā valdībai strādāt turpmāk. Par Latvijas politisko situāciju un arī starptautiskiem notikumiem Krustpunktā Lielā intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Ir jāpieņem budžets, un tad valdības koalīcija raudzīs, vai un kā kopā strādāt tālāk. Šāds paziņojums izskanējis ne reizi vien. Tiesa, nemitīgi tiek atgādināts, ka valdības Latvijā krīt tad, kad iezīmējusies jauna koalīcija. Bet šobrīd, šķiet, nekā tāda nav. Lai kā ar to būtu, tomēr līdz nākamajām vēlēšanām vēl ir vairāki mēneši, un valdība ar parlamenta vairākuma aizmuguri ir svarīga, īpaši jau pašreizējos sarežģītajos laikos.  Kā Valsts prezidents redz iekšpolitiskās situācijas attīstību un, protams, arī kā vērtē to, kas notiek starptautiskajā arēnā?

Simtiem izņemti datu nesēji, datori, telefoni un kaudze dokumentu - tāds ir rezultāts pēdējo nedēļu laikā veiktajām kratīšanām Ukrainas lielākajā korupcijas skandālā. Edgars Rinkēvičs: Tuvākās nedēļas parādīs, kurp novedīs sarunas par mieru Ukrainā. Lietuvas sabiedriskā medija LRT darbinieki paziņojuši, ka ar šodienu sāk nedēļu ilgu protestu pret kaimiņvalsts politiķu mēģinājumiem ietekmēt raidsabiedrības darbu. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa apmeklē Latvijas Onkoloģijas centru un tiekas ar centra un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadību. Latvijas Banka un Latvijas finanšu nozares dalībnieki rīko "Tavas pensijas nedēļu" - pasākumu un aktivitāšu kopumu, kura mērķis ir veicināt pārdomātu un savlaicīgu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu. Latvijas vīriešu basketbola izlase šovakar aizvadīs otro spēli Pasaules kausa kvalifikācijā, Vīnē jāspēlē pret austriešiem.

Spriedze koalīcijas partiju starpā nerimst, un pēc nākamā gada budžeta apstiprināšanas būs jādomā, kā valdībai strādāt turpmāk. Par Latvijas politisko situāciju un arī starptautiskiem notikumiem Krustpunktā Lielā intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Ir jāpieņem budžets, un tad valdības koalīcija raudzīs, vai un kā kopā strādāt tālāk. Šāds paziņojums izskanējis ne reizi vien. Tiesa, nemitīgi tiek atgādināts, ka valdības Latvijā krīt tad, kad iezīmējusies jauna koalīcija. Bet šobrīd, šķiet, nekā tāda nav. Lai kā ar to būtu, tomēr līdz nākamajām vēlēšanām vēl ir vairāki mēneši, un valdība ar parlamenta vairākuma aizmuguri ir svarīga, īpaši jau pašreizējos sarežģītajos laikos.  Kā Valsts prezidents redz iekšpolitiskās situācijas attīstību un, protams, arī kā vērtē to, kas notiek starptautiskajā arēnā?

Nedrīkst visus oponentus saukt par Kremļa aģentiem vai Kremļa apstulbotiem, ja tev vienkārši ir cits viedoklis – to “Rīta Panorāmā” uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aicinot atgriezties pie racionālas un cieņpilnas diskusijas.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nolēmis nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saucamās Stambulas konvencijas, prezidents paziņojis platformā "X". Ja Saeima likumu negrozīs, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas vairs nevarēs celt, paredz Satversme. Šodien, 3. novembrī, Valsts prezidenta kanceleja Rīgas pilī rīkoja tikšanos ar Saeimas, valdības un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem saistībā ar parlamentā pieņemto likumu. Gan daudzas nevalstiskās organizācijas, gan partijas JV un "Progresīvie" iepriekš iesniedza prezidentam aicinājumu šo likumu neizsludināt un nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Savukārt platformā "ManaBalss.lv" par Valsts prezidentam paredzētu iniciatīvu, aicinot viņu neizsludināt šo likumu, nepilnu četru dienu laikā parakstījušies vairāk nekā 62 000 cilvēku. Bet Saeimā jau iesniegtajā iniciatīvā, kurā parlaments aicināts turpināt dalību konvencijā, parakstu skaits sasniedzis gandrīz 33 000. Ceturtdien paredzēti protesti pret izstāšanos no konvencijas. Tie notiks Rīgā, Liepājā, Cēsīs un Daugavpilī, kā arī ārpus Latvijas - Tallinā un Tartu, Briselē, Helsinkos, Berlīnē, Hāgā un Vīnē.

"Bieži vien mēs esam pārāk paši sevī ierāvušies. Mums mazliet pietrūkst kopā būšanas, kopīgas mērķu nospraušanas. Mazāk viensētas sindroma! Jā, mēs kādreiz izdzīvojām tāpēc, ka bijām viensētā. Tagad, būsim godīgi, mēs varam izdzīvot tikai tad, ja strādājam visi kopā kā tauta. Ja mazāk strīdamies par kādām lietām. Varbūt arī izstrīdamies, bet – ja vienojamies, tad darām! Mēs dažreiz izstrīdamies, vienojamies un... nedarām. No tāda viedokļa raugoties, tiekoties ar jauniešiem, tiekoties ar cilvēkiem, [pārliecinos, ka] ar mums ir labāk, nekā paši domājam. Bet mums pašiem sevi bieži vien ir jāpārvar!" – tā intervijā Latvijas Radio 3 raidījuma "Klasika" direktorei Gundai Vaivodei un programmu vadītājam Orestam Silabriedim uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Svinot Latvijas Radio simtgadi, Latvijas Radio 3 raidījumā "Atspere" saruna ar Valsts prezidentu ritēja gan par kultūru un prezidenta Rinkēviča kādreizējo darba pieredzi Latvijas Radio, gan Latvijas talantīgajiem cilvēkiem, patriotismu un vaļaspriekiem. Gunda Vaivode: Savulaik Latvijas Radio katru rītu septiņos savas pārraides sāka ar rīta vingrošanu. Trīs reizes ēterā izskanēja ierakstīta gaiļa dziesma, un pēc tam esot bijuši arī dzīvi vingrotāji radio studijā. Sakiet, vai arī jūsu rīts sākas ar vingrošanu? Edgars Rinkēvičs: Pēdējā gada laikā tā tas ir! Tā man liek fizioterapeits, un es to daru. Tā ir reāla rīta vingrošana.  Orests Silabriedis: Radio jubilejas saistībā vēlējos jautāt par jūsu rītu. Savulaik jūs intervijā kolēģei Lienei Jakovļevai teicāt, ka Latvijas Radio ziņas ir jūsu dzīves sastāvdaļa. Vai arī prezidenta dzīves sastāvdaļa? Jā, bet ir ļoti mainījies veids, kā sekoju ziņām. Tas, protams, ir saistībā gan ar laika skrējienu, gan arī tehnoloģijām, jo bieži vien ziņas vairāk skatos telefonā. Kaut kad, protams, tās skan arī mašīnā, ja kaut kas īpaši jānoklausās, un nu jau ir arī "Spotify".  Piemēram, raidījumu "Krustpunktā" nevaru noklausīties tajā laikā, kad tas skan, bet diskusijas tajā ir svarīgas un interesantas: tad nu noder vai nu "Spotify", vai arī Latvijas Radio aplikācija.  Orests Silabriedis: Vai pieturaties pie vecmodīgā priekšstata, ka radio jāklausās un to nevajag redzēt, vai tomēr labprāt kādreiz arī redzat to, kas notiek ēterā?  Man nav stereotipu, vai radio klausīties, vai to skatīties. Man pašam vienkārši pārsvarā tomēr joprojām sanāk klausīties. Gunda Vaivode: Un klausīties jums sanāk arī mūziku, un mēs to darīsim arī šodien kopā ar jums. Prezidenta kungs, jūs pats ļoti daudz ejat uz koncertiem, arī uz teātra izrādēm un baudāt kultūru plašā spektrā. Vai jums ir svarīgs arī kritikas viedoklis – vienalga, vai kur jūs to lasītu vai redzētu – laikrakstos vai sociālajos medijos? Vai jums ir interesanti to salīdzināt ar savu viedokli? Un cik bieži tas sakrīt vai nesakrīt? Netieku uz koncertiem vai teātru izrādēm tik daudz, cik vēlētos. Diemžēl tas grafiks ir tāds, ka nākas izšķirties par labu darba pienākumiem. Jā, es dažreiz izlasu kritiku, bet ļoti bieži mans viedoklis ar kritiķiem nesakrīt. Bet es arī vienmēr sev atgādinu, ka esmu vienkāršs skatītājs vai klausītājs, un tās smalkās nianses, ko bieži analizē profesionāļi, nespēju uztvert. Starp citu, bieži vien ir tā, ka mans viedoklis nesakrīt arī ar daudzu manu kolēģu un draugu viedokļiem! Arī tā sanāk. Man bieži daudz kas ir paticis, bet viņi ir diezgan kritiski. Es teiktu, ka piecdesmit procentos gadījumu mans viedoklis sakrīt ar kritiķu vērtējumu. Reizēm kritika ir atzinīga, un es pie sevis domāju – ārprāts! Un otrādi – kritika kaut ko nolīdzina līdz ar zemi, bet man patīk. Orests Silabriedis: Vai jums ir puslīdz skaidra vīzija par to, kā savienot sevī to, ka esi globāls cilvēks un tev jāizjūt viss, kas notiek pasaulē, ar to, ka jājūtas piederīgam savai teritorijai? Vai tas ir savienojams? Es domāju, ka savienot var ļoti labi un nekādu pretrunu te neredzu. Esmu beidzis Latvijas Universitātes Vēstures fakultāti, un atceros, ka vienu brīdi bija ļoti karstas diskusijas, vai Latvijas vēsturi mācīt atsevišķi, vai tomēr to mācīt kā daļu no pasaules vēstures. Beigās tomēr atgriezās pie, manuprāt, saprātīga lēmuma, ka mācām Latvijas vēsturi, jo mēs tomēr pasaulē izejam ar savu nacionālo identitāti, ar savu vēsturisko pieredzi, un arī pasaules procesus tomēr skatām uz savas valsts vēstures, tagadnes un arī nākotnes fona. Un ar kultūru ir tieši tas pats.  Man to ir teikuši ļoti daudzi – gan tad, kad biju ārlietu ministrs, gan paziņas no ārzemēm tīri privātā kārtā, gan arī tagad, kad esmu prezidents: visi ir izbrīnīti par to, ka tik nelielai, mazai tautai ir tik daudz talantu: dziedātāju, diriģentu, sportistu... Viņi visi dodas pasaulē, viņi atgriežas Latvijā, ienesot mums to, ko īstenībā pat viens otrs mūsu kaimiņš neizjūt! Nesen bijām Latvijas Nacionālajā operā uz Marinas Rebekas koncertu. Kas notika pēc tā? Viņai pasniedza Francijas Mākslas un literatūras ordeni. Tā ir Francijas atzinība. Es domāju, mums ar to viss ir kārtībā. Es tur nekādu problēmu neredzu. Kur es dažreiz redzu problēmu – ka mēs paši sevi noniecinām un sākam diskutēt, kas ir provinciāli, kas nav provinciāli. Šādas diskusijas man nekad nav patikušas. Vienalga, vai tā būtu politika, māksla, mūzika vai ikdiena. Gunda Vaivode: Mums ir ļoti liels prieks, ka Latvijas Nacionālā opera atsaucās mūsu aicinājumam un tieši 1. novembrī ieplānoja Pučīni operas "Madama Butterfly" izrādi, ar ko 1925. gada 1. novembrī tika atklāts Rīgas Radiofons. Galvenajā lomā būs Kristīne Opolais. Jūs, prezidenta kungs, esat laimīgs, ka būsiet izrādē, jo mēs, pārējie, svinēsim.  Svinēsim katrs savā vietā, un domāju, tas tiešām ir simboliski, ka "Madama Butterfly" tieši šovakar būs mūsu Nacionālajā operā un baletā, bet Latvijas Radio ļaudis savukārt svinēs simtgadi savā vidū. Svinēsim katrs, kā varam, un atzīmēsim šos svētkus! Gunda Vaivode: Savulaik Latvijas Radio bijāt ārzemju ziņu korespondents. Vai vēl piedzīvojāt brīdi, kad uz intervijām bija jānes tas neprātīgi smagais reportieris – kaste, kura svēra kādus astoņus kilogramus? Patiesību sakot, bija vēl smieklīgāk: bija ne tikai reportiera komplekts… Tas bija brīdis, kad parādījās pirmie mobilie telefoni. Ziņu dienestam, man šķiet, bija divi. Kad man bija jādodas uz kāda ārvalstu viesa preses konferenci, es, jauns puisis būdams, lepns kā pāvs stiepu abus divus – gan mobilo telefonu, kuru veidoja tāds kā ķieģelis un liela kaste, un ierakstu aparatūru. Labi atceros, kā mēģināju zvanīt uz tiešo ēteru... Jūs jau esat pieraduši gan Ziņu dienestā, gan "Klasikā" strādāt ar ļoti modernu tehniku. Bet toreiz… Tad mēģināji instalēt telefonu, tad uzliki tā antenu pie loga... Atceros, devos pie prezidenta Gunta Ulmaņa uz interviju saistībā, šķiet, ar Krievijas armijas izvešanu. Prezidenta institūcija toreiz bija Maikapara namā. [Telefona sakaru] pārklājums bija vienkārši slikts, un viss, ko es atceros – ka es nebalsī bļāvu un man nebalsī bļāva pretī no Doma laukuma: "Mēs tevi nedzirdam, mēs tevi atslēdzam!" (Smejas.)  Orests Silabriedis: Cik bezsirdīgi!  Ar visu savu lepnumu sajutos stipri, stipri apbēdināts. (Smejas.)  Gunda Vaivode: Bet tagad jūs vismaz saprotat tos žurnālistus, kas jums seko pa pēdām, un droši vien esat daudz smalkjūtīgāks… Galīgi nē! Bet zinu dažus trikus, kā tikt vaļā no atbildēm vai žurnālistiem. (Smaida.)  Saruna pilnā apjomā lasāma Latvijas Sabiedrisko mediju portālā LSM.LV!

Nedēļas nogalē Krievija īstenoja lielāko triecienu Ukrainas teritorijai kopš kara sākuma, raidot kopumā vairāk nekā 800 raķešu un dronu. Vismaz seši cilvēki nogalināti un 12 ievainoti uzbrukumā pasažieru autobusam Jeruzalemes pievārtē. Gada inflācija Latvijā augustā pieaugusi līdz 4,1%; arvien lielākā ietekme pārtikas cenu kāpumam. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs darba vizītē apmeklēja Rēzeknes novadu. Spēkā paliek mērķis Latvijā šogad investīcijās piesaistīt vienu miljardu eiro, kas būtu par trešdaļu vairāk nekā pērn, atklāj Latvijas investīciju attīstības aģentūra.

Par austrumu robežu, pielaidi valsts noslēpumam un budžeta cirpšanu - "Viens pret vienu" sezonas atklāšanas raidījumā piedāvājam sarunu ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

"Redz, kā tas liktenis spēlējas! Veselu ziemu gāju sagatavošanas kursos, lai varētu vieglāk nokārtot eksāmenus Politehniskajā institūtā, kur bija atvērta nodaļa "Automātika un elektronika". Domāju – grūtības man tas nesagādās: vidusskolu beidzot, matemātikā, fizikā un ķīmijā bija piecinieki. Bet viens no eksāmeniem bija arī latviešu literatūrā. Kad sagatavošanas kurss tuvojas beigām, pasniedzēja izsniedz sacerējumus, ko esam uzrakstījuši, un viņa saka man tā: "Kalniņ, pagaidiet! Vai jūs esat kārtīgi izlēmis, kur jūs stāsieties?" Atbildu – jā! Un viņa saka: "Es jūsu vietā tomēr pārdomātu. Lasot jūsu sacerējumus, man liekas, ka jums jāiet studēt citur!" Tā, atminoties senu gadu notikumus, smej rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs Viks jeb Viktors Kalniņš, kurš par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā šogad iecelts Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka godā. Valsts augstākos apbalvojumus mūsu Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī pasniegs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā – 4. maijā. Pirms pāris dienām ceļu uz Dikļiem pie Vika, kurš 2. aprīlī nosvinējis 86. dzimšanas dienu, mēroja Dāvis Eņģelis, dziļo, jaudīgo, vērtīgo un arī asprātīgo sarunu nu piedāvājot Latvijas Radio 3 "Klasika" klausītājiem. "Kad ideja iekož galvā..." Dāvis Eņģelis: Kādas ir jūsu attiecības ar balvām un apbalvojumiem? Kāda ir to loma jūsu dzīvē? Viks: Nekāda. Ja runa ir par manu profesiju, nerakstu tāpēc, lai kaut ko saņemtu – orientējoties uz kaut kādu [apbalvojuma] rezultātu. Tas mani galīgi [neinteresē]. Ja es tā darītu, tas man traucētu. Man vienkārši ir cita vērtību sistēma. Man svarīgi darīt to, kas man sagādā prieku. Kas man ir svarīgi. Kas man ir jāpaveic. Izejot no tā. Vai vide arī maina to, kā sajūtat tekstu? Ir nozīme, vai dzīvojat laukos vai pilsētā? Zinu skaidri: dzīvojot laukos jau trīsdesmit piekto gadu, jūtos te garīgi brīvāks. Un tas palīdz arī profesijā. Vai tekstu rakstīšana jums ir daļa no ikdienas arī šeit, Dikļos? Ja tas ir mans darbs, ko es protu vislabāk, tad bez šaubām, jā.  Pārsvarā tie ir dzejoļi, kurus rakstāt?  Žanri ir dažādi. Kad ideja iekož galvā, viņa arī tūlīt pasaka priekšā, kādā žanrā būs jāraksta. Man tā ir. Es speciāli nepiedomāju pie tā. Ideja pati pasaka priekšā formu. Viena no svarīgākajām lietām jūsu tekstos ir valodas spēle, vārdu spēle. Rakstnieks Svens Kuzmins arī saka, ka Vikam kaut kā noslēpumaini, ar kaut kādu valodas alķīmiju ļoti pārliecinoši izdodas spēlēties ar vārdiem, pat izejot ārpus literatūras robežām. Un vēl Svens saka, ka tā vārdu spēle var būt arī tīrā amzierēšanās, tīri joka pēc. Kāds ir tas vārdu spēles process no jūsu skatpunkta? Tad jādomā drusku tālāk atpakaļ manā ģenētikā. Manai mammītei bija mīlestība uz valodu, iedzimta valodas izjūta. Viņa mīlēja darināt vārdus, modificēt vārdus. Es domāju, ka tas ir iedzimtības faktors. Tas nav speciāli. Un šis pats faktors, ģenētiskā pārmantojamība, noteikti spēlējusi savu lomu pie tā, ka Latvijas Universitātē studēju filoloģiju studēju. Tā gan bija anglosakšu filoloģija. Bet tā sfēra, tā stihija – tur jutos kā savās mājās. Tas nebija speciāli, noteikti nē. Tā ir ģenētika no maniem priekšgājējiem – tā ir to noteikusi. Tad varbūt tāpēc arī ir tā sajūta, ka tas ir tik dabiski – ka tas vienkārši piedien jūsu tekstiem, dzejai. Tā to varētu skaidrot, jā. Vienu epizodi varu minēt, kas vēl vairāk pārliecināja mani, ka tas ir mans stils. Biju aizmirsis savus pirmos dzejoļus parādīt Imantam Ziedonim, kurš tajā laikā strādāja par literāro konsultantu. Viņš kaut kur bija dabūjis amerikāņu dzejnieka Kamingsa darbus, tos nokopējis un iedeva man vienu eksemplāru. Un lasot Kamingsu, sapratu, ka mums ir dvēseles radniecība. Tas vēl vairāk pavēra vaļā manu ģenētisko mantojumu – ja sāk zinātniski pētīt.  Pēc kādas saiešanas tajā pašā Jauno literātu studijā, kad bija noslēdzies pirmais gads, bija tāda pasēdēšana, kad paši studisti cits citu vērtēja un sprieda, kā turpmāk attīstīties. Un tad man Uldis Bērziņš teica: "Nāc pie mums! " Es tā kā nesapratu, ko tas nozīmē. Kas tie "mēs" viņa izpratnē ir. Es arī nepajautāju, jo skaidri apzinājos savu individuālo dabu. Man nevelk uz to. Citi atzinušies, ka viņiem vieglāk rakstīt burzmā, kaut kur kafejnīcā, bohēmas atmosfērā. Nē, nē, nē, tas nav man! Man tas ir nopietns amats – rakstīšana! Atceros, Jauno literātu studijai dzejoļus vajadzēja iesniegt mašīnrakstā – rokraksts nederēja. Taču rakstāmmašīnas man nebija. Māris Čaklais ieteica sarunāt ar sekretāri Rakstnieku savienībā – aiznesu rokrakstā, sarunājām, kad būs gatavs, aizbraucu pakaļ, samaksāju, cik vajadzēja, un, dodot atpakaļ manus tekstus un arī rakstāmmašīnā nodrukātos, viņa teica: "Jums, atšķirībā no daudziem jaunajiem, ir, ko teikt! " Man tas nozīmēja tik daudz... Jo izrādās, ka šī kundze savā laikā bija pārrakstījusi Erika Ādamsona un Čaka dzejoļus…  Visu jau nosaka saturs un iekšējā, individuālā dzejas valoda, kura katram ir citādāka.  Kādreiz bija avīze "Literatūra un Māksla", un ļoti interesanta bija tās pēdējā lappuse. Tur dažkārt bija tādi nestandarta materiāli, un vienreiz tika publicēts kaut kāds tulkots materiāls par daiļradi – kādiem daiļrades apstākļiem dažādu laikmetu rakstnieki un dzejnieki devuši priekšroku. Tur bija vesela virkne. Vienam patīk rakstīt, braucot un ceļojot – viņam mainās impulsi. Cits mīl kaut kur apsēsties tā, ka var redzēt pūli. Un bija arī tādi, kas pilnīgi izolējās. Savā cellē iekšā, pat nekādu saules gaismu viņiem nevajag. Tā kā tas ir ļoti īpatnēji; tas iet cauri gadsimtiem, dažādiem laikmetiem. Tāda ir cilvēka daba.  Saruna teksta formātā pilnā apjomā lasāma portālā lsm.lv.  Īsi par Viku Viks (īstajā vārdā Viktors Kalniņš, 1939) – rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs. Vika dzejai raksturīga rotaļīga attieksme pret valodu, dažādu leksikas slāņu kombinēšana un savdabīga pasaules izjūta. Rakstībā apvieno anglosakšu modernās dzejas un latviešu folkloras estētikas tradīcijas. Stāstu, noveļu, pasaku un dokumentālās prozas autors. Rakstījis scenārijus un libretus, kā arī tulkojis prozu un dzeju no angļu valodas. Īpaši aktīvi Viks darbojas bērnu literatūrā, kur par nozīmīgiem darbiem uzskatāmas Vika grāmatas "Sarežģītais zvirbulēns" (1982), "Klaids pasaku zemē" (1983), "Dinīts nāk!" (1990) un "Zemūdens Bara lielā diena" (1985), pēc kuras motīviem 1991. gadā tapusi pirmā latviešu pilnmetrāžas animācijas filma "Ness un Nesija". Popularitāti guvušas arī dziesmas ar Vika vārdiem, ko dzejnieks nereti rakstījis sadarbībā ar brāli, komponistu Imantu Kalniņu. (literatura.lv)

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs rosina samazināt slieksni tautas nobalsošanas ierosināšanai. Kā tas ietekmēs sabiedrības līdzdalību valstiski svarīgos procesos, to Krustpunktā vaicājam politiķiem un ekspertiem. Analizē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība), Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (Apvienotais saraksts), analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors, RSU docents Mārtiņš Daugulis, Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce un Latvijas pilsoniskās alianses eksperte pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumos Inese Puriņa. Pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem izdevās savākt parakstus, lai rosinātu referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, mūs pārņēma pamatīgs emociju vilni. Tas ievērojami mobilizēja latviešus, kas arī ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja šo priekšlikumu. Bet paralēli radās pretestība pret referenduma ideju vispār. Ātri vien deputāti savācās, veica izmaiņas likumā, paceļot daudzkārt augstāk latiņu, cik daudz parakstu nepieciešams, lai vispār rosinātu referendumu. Un kopš tā laika referendumi Latvijā vairs nav arī bijuši. Tagad visu nosaka deputāti. Paraksti gan tiek vākti arī referendumiem, bet nesekmīgi, jo savākt tik daudz parakstus, ļaudīm ejot pie notāra, neizdodas. Un grūti pateikt, vai kādreiz Latvijā kāds referendums vēl notiks. Ja vien  likumos atkal netiks veiktas kādas izmaiņas. Vajadzētu Latvijas tautai uzticēt kaut vai rosināt vairāk izlemt kādus grūtākus jautājums, vai tā ir spējīga lemt? Varbūt tiešām ir drošāk, ka visu nosaka deleģētie tautas kalpi.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs rosina samazināt slieksni tautas nobalsošanas ierosināšanai. Kā tas ietekmēs sabiedrības līdzdalību valstiski svarīgos procesos, to Krustpunktā vaicājam politiķiem un ekspertiem. Analizē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība), Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (Apvienotais saraksts), analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors, RSU docents Mārtiņš Daugulis, Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce un Latvijas pilsoniskās alianses eksperte pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumos Inese Puriņa. Pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem izdevās savākt parakstus, lai rosinātu referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, mūs pārņēma pamatīgs emociju vilni. Tas ievērojami mobilizēja latviešus, kas arī ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja šo priekšlikumu. Bet paralēli radās pretestība pret referenduma ideju vispār. Ātri vien deputāti savācās, veica izmaiņas likumā, paceļot daudzkārt augstāk latiņu, cik daudz parakstu nepieciešams, lai vispār rosinātu referendumu. Un kopš tā laika referendumi Latvijā vairs nav arī bijuši. Tagad visu nosaka deputāti. Paraksti gan tiek vākti arī referendumiem, bet nesekmīgi, jo savākt tik daudz parakstus, ļaudīm ejot pie notāra, neizdodas. Un grūti pateikt, vai kādreiz Latvijā kāds referendums vēl notiks. Ja vien  likumos atkal netiks veiktas kādas izmaiņas. Vajadzētu Latvijas tautai uzticēt kaut vai rosināt vairāk izlemt kādus grūtākus jautājums, vai tā ir spējīga lemt? Varbūt tiešām ir drošāk, ka visu nosaka deleģētie tautas kalpi.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai ierosinājumu likuma izmaiņām, kas stiprinātu balsstiesīgo pilsoņu iesaisti sabiedrībai būtisku jautājumu izlemšanā. Lietuvas ģenerālprokuratūra sākusi izmeklēšanu par četru ASV karavīru bojāejas cēloņiem. Tiesa Francijā atzina nacionālkonservatīvo līderi Marinu Lepēnu par vainīgu Eiropas Savienības līdzekļu izmantošanā Nacionālās apvienības darbības finansēšanai Francijā. Gadījumos, kad pacienta dzīvība būs apdraudēta, pastāvēs iespēja saņemt individuālu kompensāciju no valsts - to paredz Veselības ministrijas jaunā iniciatīva. Kaut ārvalstu studenti ir dod pienesumu gan ekonomikai, gan augstākās izglītības kvalitātes celšanai, uzraudzībai pār šo ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā jābūt koordinētākai un stingrākai.

Amerikas Savienotās valstis turpmāk īstenos citu ārpolitiku, tā ir paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps. Tikmēr Eiropas valstis mēģina saprast, kāda ir jaunā politiskā realitāte. Krustpunktā Lielā intervija ar Valsts prezidentu Edgars Rinkēviču. Norises ASV ārpolitikā brīžiem atgādina amerikāņu kalniņus – te ASV prezidents nosauc Ukrainas prezidentu par diktatoru, te saka, ka neko tādu neatceras, bet mirkli pirms parakstīt vienošanos, viņiem visas pasaules acu priekšā norit saruna, ko par diplomātijas paraugstundu diez vai kāds nosauktu. Ir skaidrs, ka diplomāti un amatpersonas cenšas tiltus nededzināt, bet komentētāji un vienkārši vērotāji var atļauties daudz skarbāk vērtēt notiekošo. Bet par to, kādu iespaidu tas viss atstās uz Eiropas ārpolitiku un drošību, tajā skaitā arī mūsu ārpolitiku un drošību, ir jārunā. Un to darām raidījumā.  

Amerikas Savienotās valstis turpmāk īstenos citu ārpolitiku, tā ir paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps. Tikmēr Eiropas valstis mēģina saprast, kāda ir jaunā politiskā realitāte. Krustpunktā Lielā intervija ar Valsts prezidentu Edgars Rinkēviču. Norises ASV ārpolitikā brīžiem atgādina amerikāņu kalniņus – te ASV prezidents nosauc Ukrainas prezidentu par diktatoru, te saka, ka neko tādu neatceras, bet mirkli pirms parakstīt vienošanos, viņiem visas pasaules acu priekšā norit saruna, ko par diplomātijas paraugstundu diez vai kāds nosauktu. Ir skaidrs, ka diplomāti un amatpersonas cenšas tiltus nededzināt, bet komentētāji un vienkārši vērotāji var atļauties daudz skarbāk vērtēt notiekošo. Bet par to, kādu iespaidu tas viss atstās uz Eiropas ārpolitiku un drošību, tajā skaitā arī mūsu ārpolitiku un drošību, ir jārunā. Un to darām raidījumā.  

Studijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas mokošais process ir raisījis diskusiju, vai nav jāmaina kārtība, kādā izvirza un ievēl dažādas valsts amatpersonas. Tostarp, vai būtu jāpalielina Valsts prezidenta pilnvaras šajos jautājumos? Par to raidījumā Krustpunktā diskutē jurists, zvērināts advokāts Lauris Liepa, domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētajs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība) un Saeimas deputāts Eduards Smiltēns (Reģionu apvienība). Lai nebūtu bažu par to, ka politiķi mēģina kontrolēt Latvijas Bankas darbu, turpmāk kandidātus bankas prezidenta amatam varētu izvirzīt Valsts prezidents. Šādu priekšlikumu klajā nāca Edgars Rinkēvičs pēc tam, kad ar bankas vadītāja meklējumiem šajā gadu mijā izvērsās tāds pamatīgs riņķa dancis, radot arī aizdomas par politiskām spēlītēm un, kā mēs redzam, pat provocējot valdošās koalīcijas šūpošanos. Notikumi ap Latvijas Banku daudziem tiešām bija negaidīti. Bet ne jau tikai bankas vadītāja meklējumi raisījuši pretrunīgas emocijas. Starp citu, arī paša prezidenta ievēlēšana izprovocēja valdības maiņu. Bet mums ir gājis grūti gan ar ģenerālprokurora meklējumiem. Kaislības savulaik raisījis KNAB vadītāja izraudzīšanas process. Mēs esam mainījuši kārtību, kā tiek meklēti mediju uzraugi. Kā vērtēt šos pašreizējos amatpersonu izraudzīšanas process Latvijā, vai tajos vajag veikt kādu revīziju vai pārmaiņas? Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas pievēršamies šim jautājumam.

Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas mokošais process ir raisījis diskusiju, vai nav jāmaina kārtība, kādā izvirza un ievēl dažādas valsts amatpersonas. Tostarp, vai būtu jāpalielina Valsts prezidenta pilnvaras šajos jautājumos? Par to raidījumā Krustpunktā diskutē jurists, zvērināts advokāts Lauris Liepa, domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētajs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība) un Saeimas deputāts Eduards Smiltēns (Reģionu apvienība). Lai nebūtu bažu par to, ka politiķi mēģina kontrolēt Latvijas Bankas darbu, turpmāk kandidātus bankas prezidenta amatam varētu izvirzīt Valsts prezidents. Šādu priekšlikumu klajā nāca Edgars Rinkēvičs pēc tam, kad ar bankas vadītāja meklējumiem šajā gadu mijā izvērsās tāds pamatīgs riņķa dancis, radot arī aizdomas par politiskām spēlītēm un, kā mēs redzam, pat provocējot valdošās koalīcijas šūpošanos. Notikumi ap Latvijas Banku daudziem tiešām bija negaidīti. Bet ne jau tikai bankas vadītāja meklējumi raisījuši pretrunīgas emocijas. Starp citu, arī paša prezidenta ievēlēšana izprovocēja valdības maiņu. Bet mums ir gājis grūti gan ar ģenerālprokurora meklējumiem. Kaislības savulaik raisījis KNAB vadītāja izraudzīšanas process. Mēs esam mainījuši kārtību, kā tiek meklēti mediju uzraugi. Kā vērtēt šos pašreizējos amatpersonu izraudzīšanas process Latvijā, vai tajos vajag veikt kādu revīziju vai pārmaiņas? Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas pievēršamies šim jautājumam.

Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" kļuvusi par pirmo Latvijas filmu, kas nominēta ASV Kinoakadēmijas balvai jeb "Oskaram". Esam tikai ceļa sākumā un būs vajadzīgs laiks, lai izstrādātu stratēģiju attiecībā uz noregulējumu Ukrainā - Tā atzinis prezidents Edgars Rinkēvičs. Teju par piekto daļu pieaudzis sankciju pārkāpumu skaits. Visvairāk liedz izvest automašīnas. Turpmāk pārtikas iepakošanai vairs nevarēs izmantot uzpūstu un presētu putuplasta iepakojumu Latvijas čempioni RFS savās mājās uzņems slaveno Amsterdamas Ajax.

  Šī gada valsts budžeta prioritāte ir drošība, un aizsardzībai atvēlēs 3,45% no IKP, kas ir aptuveni 1,56 miljardi eiro. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir paudis, ka nākamo gadu laikā izdevumi aizsardzībai jāpalielina jau līdz 4% no IKP. Zināmi "Lielā Kristapa" nominanti; par mūža ieguldījumu filmu mākslā balva Pēterim Krilovam. Losandželosā plosās savvaļas ugunsgrēki. Pēc ilgāka pārtraukuma šodien atkal Pasaules kausa posmā skeletonā startēja kāds Latvijas pārstāvis, turklāt tādi bija divi - Dārta Neimane dāmu sacīkstēs un Dāvis Valdovskis vīru konkurencē.

Uz diviem gadiem iesaldē publisko kapitālsabiedrību valžu un padomju atalgojumu. Ādažu militārajā poligonā NATO daudznacionālās brigādes Latvijā pirmo pilna mēroga mācību "Resolute Warrior 2024" paraugdemonstrējumu apmeklē NATO ģenerālsekretārs Marks Rite un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Abhāzijā notikuši protesti pret "investīciju vienošanos" ar Krieviju, kas ļautu desmitiem tūkstošiem krievu iegādāties nekustamos īpašumus šajā reģionā. Pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai ir nokomplektēta 13 veco elektrovilcienu rezerve.

Aro Velmet is an associate professor of history at the University of Southern California, where he is a historian of modern Europe, colonialism, science, technology, and medicine with an overarching interest in gender studies. For Baltic Ways, he shares insights into the progression of LGBTQ+ rights in Estonia and the broader region and the path that has led to legislative change over the past decade. Mentioned in this episode:Velmet, A. (2019). Sovereignty after Gender Trouble: Language, Reproduction, and Supranationalism in Estonia, 1980–2017. Journal of the History of Ideas 80(3), 455-478. Põldsam, Rebeka, et al. Kalevi Alt Välja: LGBT+ Inimeste Lugusid 19. Ja 20. Sajandi Eestist. Eesti LGBT Ühing : Rahva Raamat, 2023.Elisarion: Elisàr von Kupffer and Jaanus Samma at the Kumu Art Museum in TallinnIrina Roldugina, UCIS Postdoctoral Fellow, History, Slavic Languages and LiteratureTranscriptIndra Ekmanis: Hello, and welcome to Baltic Ways, a podcast bringing you interviews and insights from the world of Baltic studies. I'm your host Indra Ekmanis. Aro Velmet is an associate professor of history at the University of Southern California where he is a historian of modern Europe, colonialism, science, technology, and medicine, with an overarching interest in gender studies. Today in our conversation, we speak about recent changes to LGBTQ-plus issues in Estonia and the broader region and the path that has led to where we are today. Stay tuned. Dr. Aro Velmet, thank you so much for joining us on Baltic Ways. Your research interests are pretty varied, right? They stretch across the globe to look at how microbiology became a tool of French colonial governance, all the way to the history of digital statecraft in the Soviet Union and post-Soviet Estonia and in the global south. But today our conversation is going to focus a little bit on your work on gender and the current state of LGBTQ rights in the Baltic states. But before we get there, can you tell us a little bit about yourself and your academic interests?Aro Velmet: Well, thank you, Indra, for inviting me to the show. I am, as you said, primarily a historian of science and technology, and I'm interested in the ways that various kinds of experts make claims on politics and power: how they reformulate questions that we think of as essentially questions of politics—who gets to cross borders, who gets to have various kinds of rights—as questions of technological expertise.So this may mean formulating public health policy, right? If the pandemic breaks out, then who needs to be vaccinated? What kinds of populations need to be surveilled, monitored, and regulated? This is what the first decade of my academic career was dedicated to in the context of the French Empire. Or it may mean questions around gender and reproduction. It may mean questions around how democracy is conducted, which is sort of what I'm researching right now. But I guess at the heart of it really is this question, and really this kind of utopian vision, of using technological expertise to solve these political quagmires, these debates that Western societies have been wrestling with for well over a century, that lots of different scientists have had the idea that maybe the way to break these problems open is through the application of this or that novel technology. So that's kind of what I'm broadly interested in academically. IE: Thank you for sharing that is really interesting. I'm sure that there are many, many different ways you can take that too—a lot of those questions resonate in today's world. Well, returning to the subject at hand today: In the past year or so, we've had some significant legislative steps happen in the Baltic states around LGBTQ-plus rights, particularly in Estonia and Latvia. Estonia adopted a marriage equality bill. In Latvia, civil unions are legal as of July 1st this year. Efforts in Lithuania to recognize same-sex partnerships, however, were also kind of in the legislative mix, but ended up stalling. I wonder if you can give us some insights into where the Baltic states currently stand with regard to LGBTQ rights and, more of some of the historical context of those rights in the region.AV: So I should preface this by saying that I really am not an expert on the histories of Latvia and Lithuania, even though the three Baltic states get lumped into one category very often. They are quite different, particularly in this question of LGBTQ rights.IE: That's fair.AV: To start off, I think the one bit of historical context that is really important is just how rapid and dramatic the shift in public attitudes and the legal situation towards LGBTQ people has been all over the Baltics, and I can speak for Estonia, specifically. And just to give you some idea of that, in 2012—this is a couple of years before same-sex civil unions were legalized—popular support for marriage equality in Estonia stood at roughly about a third of the population. So it was a sort of minority position. And we've now, over the course of twelve years, come to a point where not just marriage equality is now legal, has been legal for just about a year, and it also enjoys growing popular support. It now has majority support and had majority support in 2023 when it was legalized in parliament. So the shift really has been quite dramatic; that's kind of one thing to keep in mind. And I sort of remember when I first started getting involved with this question in 2011, it really was the kind of topic that no mainstream publication, no mainstream politician wanted to touch with a ten-foot pole. We tried to poll legislators, at the time, on their opinion about same-sex marriage or same-sex civil partnerships. And the vast majority of legislators declined to answer the question; they just didn't want themselves to be associated with this. So this situation is now quite dramatically different. The other thing that I already alluded to is that the situation is quite different in different Baltic countries. So while Estonia now has broad majority support to same-sex marriage and overwhelming support, over 70 percent, to same-sex civil partnerships and kind of broad question of do you think homosexuality is acceptable, these numbers are quite different in the Baltic states.So the kind of contrast to this is Lithuania, where a recent survey showed that only barely a quarter of the population supports same-sex marriage: so dramatically different contexts. And to a degree, these are contexts that are explained by history, culture, and politics, right? Lithuania is a strongly Catholic country, and the kind of Catholic discourse that is global and particularly prominent in Poland, but also in other Catholic countries such as France, that really sees homosexuality as a sin and same-sex marriage as an affront to church doctrine, is really something that dominates in Lithuania.I think the situation in Latvia is a bit more complicated, and you probably can tell me more about this than I can tell you. But it seems to me that a lot of that discourse has to do with Russian-oriented political parties and the discourse that is connected to the Kremlin's official position on gay rights and the preservation of so-called traditional marriage.So there's lots of context here that makes these three countries in some ways quite different, but I think they are also similar in that the broad sort of direction of travel over the past two decades has been towards increasing acceptance of the LGBTQ community and increasing moves towards legislation that protects the rights of gay and queer people around the three Baltics states.IE: Thank you for sharing that background. I'm no expert on the situation in Latvia, but it's quite interesting. Edgars Rinkēvičs, the current president, is the first gay head of state in Europe. At the same time, you're right that the discourse is quite difficult and legislatures have taken quite a long time to implement some rulings from the Supreme Court, which has urged them to take steps towards approving civil unions and same-sex partnerships for a while. It's quite a mixed bag. You mentioned the situation in Lithuania and the kind of deep ties to Catholicism and faith. That's something that, I think often, is thought of when we think of resistance to LGBT rights. But you also wrote an article in 2019, called “Sovereignty After Gender Trouble,” where you look at, more specifically, Estonia, which is not really a particularly religious society in the same sort of way. And you look at how the opposition to LGBT rights drew arguments more broadly linking them to demography, state sovereignty, language, resistance to that kind of supranational authority: in this case, it was the European Union. And certainly, demography and language in the Baltic states are quite existential hot topics.So I would love it if you could tell us a little bit more about that research. I found that article really interesting.AV: I think the research was basically spurred by this question of why is this attack on what certain conservative groups called gender ideology—and we can characterize this as a sort of broadly homophobic sentiment—so popular? Not just in Estonia, but in a variety of different places where it seems that just saying that this is a movement that's grounded in religious sentiment doesn't quite explain its broad popularity among many different social groups. And it is true, it is true also in the Estonian case, that a lot of the leading activists of the so-called anti-gender movement, come from religious backgrounds. So in the case of Estonia, they are fundamentalist Catholics. This is particularly puzzling because Catholicism in Estonia is sort of small—there are very few people who are Catholics. Estonia in general is one of the least religious countries in the world. And yet at the same time, this movement gained a lot of traction in the 2010s during this debate over same-sex civil unions.Now, basically what I found in my research when I looked at the kinds of arguments that these anti-gender activists and conservative politicians were making, their arguments weren't really about religion. They weren't really about something like natural law—something that's often invoked in Catholic discussions.But they were really about a question of sovereignty. And the way this argument was made was roughly, like this: The symbol of health for the Estonian state is population growth, right? When the population is growing, then the state is healthy. When the population is declining, then this means that Estonian sovereignty is under attack.And we see this in the Soviet period when mass migration of Russophone citizens threatened the Estonian demographic situation in the 1980s. This is how this argument is made. AV: And we're seeing this in the 2000s where the Estonian population, the kind of natural birth rate is declining. And what this must mean is that Estonian sovereignty is under threat by this different supranational organization, the European Union. The links that these groups draw between the European Union and the Soviet Union are in some cases, very direct. There are cartoons where you have a kind of fat cat Estonian politician bowing toward Moscow in 1988 and then toward Brussels in 2014. And the problem with these kinds of supranational organizations is that they are out of touch with the will of the people. They're out of touch with what people consider to be a healthy way of living, and this is expressed through these programs supporting LGBT rights.So really I think that this tells us quite a bit about what draws the sort of broader population to this kind of rhetoric. It's not really Christian rhetoric, which is quite downplayed, about sinfulness and natural law and righteous living and things like that. It's really a language about giving away power to supranational entities. And in this telling, the support of the political class, of Estonian liberals and social democrats, towards LGBT rights then becomes a kind of proxy for saying, “Look, these are people whose interests lie with Brussels and not with the people in Tallinn or in Paide or in Kohtla Järve or in these small towns that are being forgotten.”And I think actually that move—where gay rights become a stand-in for a kind of liberal alienation and a representation of a loss of sovereignty to supranational institutions—is actually quite revealing because I think that is broadly the same kind of argumentation that is being put forth in Poland by the Law and Justice Party, by Viktor Orban's Fidesz, with a sort of heavy dollop of anti-Semitism thrown in for good measure, and by the Rassemblement National in France as well. And by peeling away the religious layers of this rhetoric, we really get to what is at the heart of the matter.IE: Yeah. Maybe the supranational part is also perhaps not as intensive in the United States, but the idea of the kind of alienation, especially of the rural population and the areas that are underserved, and homosexuality as a kind of stand-in there for politicians is—I think it's instructive also there. As you noted, this article focuses on the backlash to the European Union's more progressive stance. You know, you mentioned Poland and Hungary—these are also the close neighbors of the Baltic states in some ways. But on the other side, you have Finland, Sweden, and Northern Europe—decidedly more progressive in their stances. So I wonder if you could perhaps tell us a little bit about how the international community—be it organizations or be it close neighbors or even further neighbors—have influenced the trajectory for the Baltic states on these questions.AV: Yeah, of course. It's interesting that you bring up the Nordics because I think something that has made a very substantial difference in Estonia's trajectory compared to Latvia and Lithuania is the very close economic and cultural ties to Sweden and Finland and Norway as well. And therefore they were able to benefit from many of the resources of these countries and in ways that are quite material. So Norway's gender equality fund, for instance, has financed a lot of Estonian NGOs, and had for a long time financed the office of gender equality at the Ministry of Social Affairs. Lots of activists, who've been working at this in Estonia for a long time, have either family in Finland or Sweden or hail from there, or sort of Estonian Swedes or something like that, and generally the sort of links and networks with Nordic organizations have been very tight. And so there's always been a lot of people who are willing to do advocacy work in Estonia when in moments where local politicians have not been willing to speak up for gay rights it has been quite easy to get someone like Alexander Stubb, the current Finnish president, to give an interview on the issue, you know, way back in 2011. So I think that has made quite a big difference. I mean, this, in some ways, also opens up the local community to the criticism that they're astroturfing, right: that these organizations are EU-funded organizations that, again, are somehow alienated from the rest of the population. I just want to make very, very clear that this is a very misleading argument. Because it hasn't been for a lack of wanting or a lack of initiative that these organizations have evolved over the time that they have. It's been primarily due to a lack of funding. It's been due to the fact that there simply haven't been funding sources for people to build these organizations within Estonia. So they've gone to supranational organizations like the EU, like the Soros Foundation or various Nordic sources of funding to do it. IE: Maybe we can continue on—because I think we're already on this path—that you can tell us a little bit more about local activism, local organizations, and how that's impacting both the political side legislation but also the social side. That's quite a dramatic statistic that you cited for Estonia, right? In just a handful of years moving general acceptance of same-sex marriage.AV: So the support for same-sex marriage right now is just over half of the population. And you can break this down demographically and see some interesting things there. The below-25-year-olds overwhelmingly support it. Russian-language speakers tend to be more skeptical, but they are, the growth has been, perhaps the fastest over the past couple of years. So yeah, the changes have been quite dramatic. And thinking about the organization and the kind of activists seen in Estonia, some things appear quite different if you look at it, particularly from an Anglophone or an American's perspective, which is that, by and large, organizations in Estonia tend to be more oriented towards either internal community building or kind of professional policy work. Really sort of working together with the Minister of Social Affairs with legislators in the parties who are broadly favorable to LGBT rights, with various ministries and state organizations, rather than having a kind of strong on the streets presence, right? This putting bodies on the streets and really pushing in that form hasn't been a particularly big part of political activism and certainly not in Estonia. I know less about Latvia and Lithuania. And in some sense this has been, I think, both a positive and a negative aspect. Certainly, we've seen how quickly and well conservative organizations have organized, precisely around big public meetings and building a kind of mass base of support for their agenda. And this certainly made the fights in 2014, and to a lesser extent last year, quite complicated. The other thing I think that's worth mentioning, that some researchers like Pauliina Lukinmaa have pointed out, is that the LGBTQ community and the organizations in particular tend to be quite divided along ethnic lines, right? There are many different communities that for a long time didn't really talk to one another and have had very different experiences. In Estonia this has been compounded by the arrival of folks who are fleeing persecution in Russia and also Ukrainian LGBTQ people who have arrived in Estonia with the ongoing war in the past two years. So thinking about how to bring these communities together has generally been one of the challenging aspects. Again, I'm relying here on research that I've read, more than direct experience. IE: Yeah, that is interesting to see how those cleavages also carry over into this type of work and activism. I wonder, what do you see as the future for LGBT rights in the Baltic states? Do you see this growing convergence, this very rapid kind of shift that you've already pointed to continuing and will convergence with Northern Europe may be on the horizon? Is it tangible?AV: Yeah, I think it depends a lot on political contingency. One thing to keep in mind is that, for instance, both the same-sex civil partnership law that was passed in Estonia in 2014, and the marriage equality law that was passed in 2023—these were not foregone conclusions. These were narrow votes, products of a lot of lobbying that could have gone in a different direction had a few things here and there been different. So they were really kind of utilizing the opportunity handed in a moment. And we need to keep this in mind, right? I think the Baltics are broadly in a similar situation all around where small shifts in the political makeup of the country can dramatically change the situation on rights. I think one of the challenges that all three countries will face, and certainly Estonia is seeing this unfold right now, is that generally, the parties that have most steadfastly supported queer rights have been liberal parties in the sense of being sort of broadly on the right, economically speaking. So the Reform Party in Estonia—that's the current prime minister's party—at a certain point, can only go so far in that direction, right? And already after the last elections, we saw quite a bit of debate over whether the winning of marriage equality was really—well, let me think of how to sort of put this, in the best way. That there's a trade-off if you sacrifice, for instance, progressive healthcare policy or progressive taxation policy for something like marriage equality. Because, of course, queer people also need healthcare. In fact, they are more likely to require healthcare. They are more likely to be vulnerable to social dislocation. They are more likely to need government services. They are more likely to experience workplace discrimination. So, they also need stronger labor protections. So, this question of how much do you want to hitch your ride to the liberal bandwagon is one that I think is going to become increasingly acute now that these basic questions of civil rights have been more or less settled. I don't think these are going to be turned back.But now we're starting to see that actually the experience of middle-class queer people in Tallinn can be quite different from poor queer people in the countryside. We are starting to think more about what is the difference between the experience of queer people who speak Estonian versus those who speak Russian. And I think figuring this out is going to be quite the challenge because there is not nearly as much consensus on issues of social policy than there is emerging on this sort of broader question of civil rights. IE: Yeah, that's a really good point to make. Thank you for highlighting it. Well, we're nearing the end of our time, but I want to ask you to tell us a little bit about what you are currently working on and if you have any recommended reading for listeners.AV: Sure, the answer to the first question is going to take us quite far from this conversation since gender and gender studies are a part of all of my research. You know, it's a fundamental part of the human condition, so anything one studies, I think, should have a gender component to it, but it's not the primary topic of my research right now. I'm interested in the history of information processing and governance and the idea of solving politics through computers. I'm following the story from the 1960s and the foundation of various institutes of cybernetics in places like Tallinn, Kyiv, Vilnius, and elsewhere, to the story of the Estonian digital state that emerged in the 1990s and is still kind of the main branding exercise. IE: E-stonia.AV: Yeah, E-stonia, exactly. The digital republic. And, you know, it's still asking questions about the relationship of expertise to power. The way people imagine political communities and the way people imagine bodies. So it carries many of the themes of the stuff that I've researched before, but taking it a little bit closer to the Baltic states.And then as for reading recommendations, I really would love for people to engage with the work of Irina Roldugina, who is, I think, currently at the University of Pittsburgh. She's a fantastic scholar of Soviet social queer history, really a kind of queer history written from the bottom up. And it's this really phenomenal reading. She's found archives that are just astounding in what they reveal, but also in how difficult it is to really discover queer voices in the archive, which have tended to marginalize them throughout the 20th century. Folks who read Estonian, I really would like to recommend the collected volume titled Kalevi Alt Välja, which is edited by my friend and colleague Uku Lember and Rebeka Põldsam and Andreas Kalkun, which chronicles again, sort of, bottom-up queer histories in Estonia from the 19th century to the present. And I think it'd be a very nice companion to this exhibit on queer Balto-German art that's right now running at the National Art Museum in Tallinn. So, also really, really interesting stuff—again, uncovering a part of Baltic queer history that I had no idea about, personally. And it's great art to boot. So yes, lots of good stuff out there. IE: Those are excellent recommendations. We'll be sure to link them in the bottom of our podcast notes. And I want to thank you so much for taking the time to speak with us, for sharing your perspective on your vast array of research topics, and for honing in on this subject with us this time. But perhaps we'll have to speak again on some of your other work. So I just want to thank you. Thank you so much.AV: I would be happy to talk more. Thank you for inviting me. IE: Thank you for tuning into Baltic Ways, a podcast from the Association for the Advancement of Baltic Studies, produced in partnership with the Baltic Initiative at the Foreign Policy Research Institute. A note that the views and opinions expressed in this podcast are those of the authors and do not necessarily reflect the official policy or position of AABS or FPRI. I'm your host Indra Ekmanis. Subscribe to our newsletters at aabs-balticstudies.org and FPRI.org/baltic-initiative for more from the world of Baltic studies. Thanks for listening and see you next time. Image: Facebook | Baltic Pride This is a public episode. If you would like to discuss this with other subscribers or get access to bonus episodes, visit fpribalticinitiative.substack.com

Latvijai diemžēl līdz pirmajai medaļai olimpiskajās spēlēs Parīzē vēl jāgaida, jo mūsu 3x3 basketbolisti pirmdienas, 5. augusta, vakarā par spīti prognozēm un cerībām, tomēr nespēja to izcīnīt. Vispirms zaudējums pusfinālā Francijai (14:21), tad arī cīņā par bronzas medaļu Latvijas izlase piekāpās kaimiņiem lietuviešiem (18:21). Pirmdienas vakars 3x3 basketbola laukumā sākās ne visai gaišos toņos - pusfināla cīņā mūsu puiši netika galā ar mājiniekiem francūžiem. Jāteic pat vēl vairāk - mums uzbrukumā spēle neveidojās tik plūstoši, cik visā līdzšinējā turnīrā, metieni no perimetra nekrita tik labi, kā visa līdzšinējā turnīra gaitā, un Francijas basketbolistiem savukārt uzbrukumā izdevās teju viss, viņi prata apspēlēt gan ciešu Latvijas aizsardzību, gan lieliski izmantoja pāris kļūdas aizsardzībā, ko pieļāvām. Kārlis Lasmanis guva lielāko daļu no mūsu punktiem, bet citi palīgi punktu pienešanā neatradās.  Sākām olimpiskās spēles 3x3 basketbolā ar spēli pret Lietuvu un noslēdzām, jo arī lietuvieši savā pusfinālā zaudēja, viņi piekāpās Nīderlandei. Arī otro reizi tiekoties savā starpā, cīņa sākās sīvi. Ja līdz pēdējai dienai LV meta ar teicamu precizitāti no distances, tad izšķirošajos mačos tieši pretiniekiem stāvēja klāt veiksme tālmetienos. Spēle turpinājās punkts punktā. Lietuva pabeidza spēli no soda metienu līnijas - 18:21.  Basketbola literatūrā ir teiciens, ka vienā turnīrā divreiz tiekoties ar vienu un to pašu komandu, otro reizi izcīnīt panākumu ir ārkārtīgi grūti. Un vēl - ka, lai uzvarētu turnīru, pirms tam ir vismaz kāda spēle jāzaudē. Šoreiz diemžēl šie abi novērojumi īstenojās.  Klāt visās spēlēs bija arī Latvijas basketbola superfans Andris, kurš atpazīstams ar savu unikālo galvas rotu - cepuri, kas izveidota no basketbola bumbas un groza stīpas. Tāpat klāt izšķirošajā spēlē bija arī valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Par 3x3 basketbola olimpiskajiem čempioniem kļuva Nīderlande, kas finālā trakā spēlē  pagarinājumā salauza mājnieku francūžu sirdis.  Vakar bez basketbolistiem dalību spēlēs noslēdza arī mūsu jātnieks Kristaps Neretnieks, kurš ar savu zirgu Palladium konkūrā par trīs šķēršļu nogāšanu ieguva 12 soda punktus un tika pie 56. vietas. Savukārt kārstlēkšanas finālā iekļuvušais Valters Kreišs palika 12. vietā, tiekot pāri 5,5 metru augstumā noliktajai latiņai. Visi trīs mēģinājumi pārvarēt 20 cm augstāk nolikto mērķi bija nesekmīgi. Šodien, 6. augustā, skrējēja Gunta Vaičule Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja 400 metru gandarījuma distancē, taču mazliet pietrūka, lai viņa kvalificētos pusfinālam. Olimpisko spēļu debitantam šķēpmetējam Patrikam Gailuma ieskaitīts viens mēģinājums no trim, un viņš sacensības neturpina. Sacensības neturpinās arī šķēpmetējs Gatis Čakšs. Rīt šķēpmešanas kvalifikācijas sacensībās piedalīsies Līna Mūze-Sirmā un Anete Sietiņā, vakarā ceturtdaļfināla spēlē pludmales volejbolistēm.

Pādejuo mieneša laikā Latgolu ir apmekliejuši vairuoku storptautysku organizaceju puorstuovi. Vēļ naseņ ar vītejim pošvaļdeibu vadeituojim i uzjiemiejim sasatyka Eiropys Komisejis i Pasauļa bankys puorstuovi, Ekonomiskuos sadarbeibys i atteisteibys organizacejis (OECD) eksperti, pīrūbežu, tymā skaitā ari Bolvu nūvodu, apmeklēja prezidents, vysaidi ministri, bet jaunnedeļ, kab runuotu par ekonomikys izaugsmi, iz Latgolu brauks ari Latvejis Bankys puorstuovi. Taipat jau dreiži ari Ludzys nūvodu planavoj apmeklēt Latvejis vaļsts prezidents Edgars Rinkēvičs. I vysam tam kluotyn tūp ari reiceibys plāns Latvejis Austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei da 2027. gods. Daudz vysaidu i ari aktivu reiceibu Latgolys regiona i pīrūbeža atteisteibys veicynuošanai, kas nu tuo teik pošam regionam i vysutuoļuok Latvejis austrumūs asūšajom pošvaļdeibom, sarunā ar Latgolys planavuošonys regiona atteisteibys padūmis i Bolvu nūvoda pošvaļdeibys dūmis prīšksādātuoju Sergeju Maksimovu (Latgolys parteja) i Ludzys nūvoda dūmis prīšksādātuoju Edgaru Mekšu (ZZS). „Radzūt ari Ukrainys pīredzi, ka mes nagribim īguļdeit niu Latgolys ekonomikā i atteisteibā, nadūd Dīvs, ka var atīt taida šaļts, kod mums byus juoīgulda leidzekli, kab pretuotūs militarai darbeibai, kai tys niu ir Ukrainā, ka nabeja gribiešonys īguļdeit tymūs regionūs, kam rūbeža ar Krīveju, tod niu ir juoīgulda daudz vaira leidzekļu, tuos teritorejis atkarojūt,” soka S. Maksimovs.

Tā kā situācija ar valsts budžetu ir saspringta, turpmāk ministrijām nāksies rēķināties ar taupības pasākumiem. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šodien nākusi klajā ar jaunu augstākās izglītības finansējuma modeli. Pašvaldības Latvijā varētu centralizēti iegādāties stratēģiskas nozīmes preces. Šodien Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē Latvijas austrumu robežu. Kristaps Porziņģis šorīt kļuva par pirmo latvieti un arī Baltijas valstu pārstāvi, kurš kļuvis par pasaulē spēlcīgākās basketbola līgas - Nacionālās basketbola asociācijas, čempionu.

Vēl pirms gada Edgars Rinkēvičs bija ārlietu ministrs, bet jau bija izlēmis, ka pēc pilnvaru beigām vairs nepretendēs ministra amatam, ko bija ieņēmis beidzamos 12 gadus. 11. maijā Rinkēvičs oficiāli tika pieteikts Valsts prezidenta amatam. Augstajam amatam pretendēja arī uzņēmējs Uldis Pīlēns un Eiropas komisijas pārstāvniecības darbiniece Elīna Pinto. Dienu pirms prezidenta vēlēšanām, kuluāros bija skaidrība, ka prezidenta amatā tiks ievēlēts Rinkēvičs.

A "brutal attack." That's how Ukrainan President Volodymyr Zelensky described a deadly strike that killed at least 18 people in a busy shopping centre in Kharkiv this weekend. Russian troops continue their advance in the east, stepping up their bombing campaign and leaving a trail of destruction. Latvia shares a border with Russia, and the country's President Edgars Rinkēvičs joins Christiane in London.  Also on today's show: Matthew Hollingworth / WFP Palestine Country Director; Jelani Cobb / Dean, Columbia Journalism School  Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

En 2023, Edgars Rinkēvičs devenait président de la Lettonie. Une élection qui en a fait le premier chef d'État homosexuel de l'Union européenne, le deuxième au niveau mondial. Au lendemain de la nomination de Gabriel Attal comme Premier ministre de la France, c'est également son homosexualité qui a fait le tour de la presse nationale et internationale. L'orientation sexuelle de nos représentants et représentantes politiques fait toujours l'objet d'une certaine curiosité dans le meilleur des cas. Il faut dire que dans certains pays, les personnes LGBT ne bénéficient pas des mêmes droits que le reste de la population alors que dans d'autres, l'homosexualité, la bisexualité ou la transidentité est même criminalisée. Quel lien les personnes LGBT entretiennent-elles avec le monde politique. Afficher son orientation sexuelle ou sa transidentité, permet-elle de faire évoluer les mentalités et les lois dans son pays ?  À l'occasion de la Journée mondiale contre l'homophobie et la transphobie et la biphobie.Avec :• Sonia Tir, ancienne journaliste, conseillère sur les questions de santé à la mairie de Paris et autrice de Sortir du placard - LGBT en politique (Fayard, 2024)• Marie Cau, première maire transgenre de France, élue à Tilloy-lez-Marchiennes, commune du Nord de 519 habitants et autrice de Madame le Maire (Fayard, 2023)• Christophe Caulier, co-président de l'ARDHIS, Association pour la reconnaissance des droits des personnes homosexuelles et trans à l'immigration et au séjour.Programmation musicale :► Addition – Claude► Bekanise – Agatchu.

En 2023, Edgars Rinkēvičs devenait président de la Lettonie. Une élection qui en a fait le premier chef d'État homosexuel de l'Union européenne, le deuxième au niveau mondial. Au lendemain de la nomination de Gabriel Attal comme Premier ministre de la France, c'est également son homosexualité qui a fait le tour de la presse nationale et internationale. L'orientation sexuelle de nos représentants et représentantes politiques fait toujours l'objet d'une certaine curiosité dans le meilleur des cas. Il faut dire que dans certains pays, les personnes LGBT ne bénéficient pas des mêmes droits que le reste de la population alors que dans d'autres, l'homosexualité, la bisexualité ou la transidentité est même criminalisée. Quel lien les personnes LGBT entretiennent-elles avec le monde politique. Afficher son orientation sexuelle ou sa transidentité, permet-elle de faire évoluer les mentalités et les lois dans son pays ?  À l'occasion de la Journée mondiale contre l'homophobie et la transphobie et la biphobie.Avec :• Sonia Tir, ancienne journaliste, conseillère sur les questions de santé à la mairie de Paris et autrice de Sortir du placard - LGBT en politique (Fayard, 2024)• Marie Cau, première maire transgenre de France, élue à Tilloy-lez-Marchiennes, commune du Nord de 519 habitants et autrice de Madame le Maire (Fayard, 2023)• Christophe Caulier, co-président de l'ARDHIS, Association pour la reconnaissance des droits des personnes homosexuelles et trans à l'immigration et au séjour.Programmation musicale :► Addition – Claude► Bekanise – Agatchu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs Vizītes laikā Viļņā ir parakstījuši divpusēju vienošanos par sadarbību aizsardzības jomā. Polijas parlamentā sākušās debates par abortu ierobežojumu mīkstināšanu. Harkiva jautrešo nedēļu piedzīvo smagus Krievijas armijas uzbrukumus. Satversmes tiesa: Aizliegums audzēt dzīvniekus tikai kažokādu ieguvei atbilst Satversmei.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uz sarunām par plašas jaunās valdības koalīcijas izveides iespējām kopā aicinājis piecas partijas - Jauno Vienotību, Zaļo un zemnieku savienību, Apvienoto sarakstu, Nacionālo apvienību un Progresīvos. Pedagogu konferencē Ķīpsalā akcentē pāreju uz mācībām latviešu valodā. Lemberga faktors – koalīcijas līgumā varētu aizliegt Saeimā neievēlētu personu ietekmi. Doma laukumā tiek atklāts jaunais Valsts asinsdonoru centra elektroautobuss. Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka ierosinājuma sasaukta Rēzeknes domes ārkārtas sēde, kurā deputāti ziņos par rīcību finanšu situācijas atrisināšanai. Latvijas šķēpmetēja Līna Mūze-Sirmā pasaules čempionātā vieglatlētikā Budapeštā uzvarēja savā kvalifikācijas grupā un iekļuva finālsacensībās.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien, 22.augustā, turpināja sarunas ar Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem par jaunās koalīcijas veidošanas procesu. Ministru Kabinetam jāizlemj par 13 miljonu piešķiršanu pedagogu algu palielināšanai. Dzelzceļa pieturu skaits līdz gada beigām Latvijā saruks. Ukraina gatavojas Neatkarības dienas svinībām 24.augustā. Latvijas basketbola izlase ar 69:93 piekāpās Lietuvas valstsvienībai, sarūpējot sev pirmo zaudējumu pārbaudes spēļu ciklā, gatavojoties Pasaules kausa finālturnīram.

Nevarētu teikt, ka šīs dienas būtu notikumiem bagātas, jo vasara turpinās, Saeima un valdība arvien brīvdienās, atvaļinājumu paņēmis arī premjers. Bet savu pirmo pilno darba nedēļu amatā aizvadījis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, notikušas pirmās viņa tikšanās ar ģenerālprokuroru un Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Tāpat līdzšinējā Rīgas domes "pārmaiņu komanda" centās glābt irstošo "laulību". Savukārt pasaules ziņās arvien dominē Ukrainas vārds – uzbrukums Krimas tiltam un Krievijas reakcija izstājoties no "labības darījuma". Aktualitātes Krustpunktā vērtē vērtē "Mediju Tilts" līdzdibinātājs, politologs  Filips Rajevskis, laikrakstu "Brīvā Latvija" un "Laiks" žurnāliste Sallija Benfelde un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.  

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats. Dziesmu svētki ir izskanējuši, un to kulminācijas laikā amatā stājās jaunais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Jau pirmajā darba nedēļā viņš ir dzirdams un pamanāms. Rinkēvičs jau paudis neapmierinātību ar prokuratūras darbu. Jāteic, ka ģenerālprokuratūras piemērotais naudassods kādam Latvijas iedzīvotājam par atbalstu Krievijas specdienestiem ir raisījis neizpratni daudziem. Aktualitātes analizē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.  

As tens of thousands of Latvians perform impressive songs and dances in Rīga's capital and many tens of thousands more spectators take in the experience, Otto and Joe break down the biggest happenings of the XXVII Nationwide Latvian Song and XVII Dance Festival and other major stories from the previous week such as the inauguration of President Edgars Rinkēvičs, resignation of Mayof Mārtiņš Staķis, a deepening conflict between the teacher's union and the education union, and much more! Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission Closing theme song: Think Tank by Audionautix audionautix.com​ Creative Commons — Attribution 3.0 Unported — CC BY 3.0 Free Download / Stream: bit.ly/_think-tank​ Music promoted by Audio Library youtu.be/mbV9t1Z0rA8 Photo credit: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja, use with a Attribution-NonCommercial-NoDerivs 2.0 Generic (CC BY-NC-ND 2.0) license https://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/53029436884/

Aizvadām īpašu nedēļu - Dziesmu un deju svētku nedēļu. Priekšā vēl divi lielākie notikumi - deju lielkoncerts Daugavas stadionā un noslēguma koncerts Mežaparkā. Bet Dziesmu svētku nedēļa sākās ar Rīgas mēra Mārtiņa Staķa paziņojumu, ka nodevības dēļ viņš atkāpjas no amata. Un šī nedēļa ir īpaša arī ar to, ka Dziesmu svētkus atklāja Valsts prezidents Egils Levits, bet Dziesmu svētkus Mežaparkā noslēgs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Krustpunktā nedēļas notikumu apskats: aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, žurnāliste Baiba Strautmane un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

The EU foreign ministers are meeting in Luxembourg today, their first chance to respond as a group to the weekend's events in Russia. The countries agreed to an additional $3.8 billion in aid and support to Ukraine. They also assessed their military deployments, with Germany saying it will dispatch 4,000 soldiers to Lithuania to strengthen the eastern flank of NATO. Joining Julia to discuss is Edgars Rinkēvičs, Latvia's foreign minister and president-elect. To learn more about how CNN protects listener privacy, visit cnn.com/privacy

The election of Edgars Rinkēvičš as president has led to questions about the current coalition and whether or not it will stay as is, invite in opposition parties, or be replaced with a new alliance of parties that voted for the president-elect. Otto and Joe break down this political puzzle along with other major stories such as the largest ever pride parade, heat taken by the mayor of Rīga for displaying pride flags on public buildings, a possible measure to close supermarkets on Sundays, a threat from the teacher's union to call for Minister Čakša's resignation, and more! Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission Closing theme song: Think Tank by Audionautix audionautix.com​ Creative Commons — Attribution 3.0 Unported — CC BY 3.0 Free Download / Stream: bit.ly/_think-tank​ Music promoted by Audio Library youtu.be/mbV9t1Z0rA8

Greetings, Comrades! I'm honored to present you an interview recorded yesterday on 05.06 with our newly elected president. We spoke about Latvian internal issues, diaspora problems, cooperation with our NATO allies and Ukraine, how to communicate our issues to the west - and how to deal with the postsoviet mentality that sadly so many of us still have.Support this show http://supporter.acast.com/theeasternborder. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

  * Par nākamo Valsts prezidentu ar Zaļo un zemnieku un Progresīvo atbalstu ievēlēts ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs no JV * Aptaujātie iedzīvotāji Rīgas ielās atbalsta deputātu izvēli. * Kaimiņu un citu valstu prezidenti sveic Rinkeviču un kā viņa priekšrocību prezidenta amatā min stingru pozīciju Ukrainas atbalstam * "Latvija pirmajā vietā" līderis Šlesers kopā ar partiju mēģināšot vākt iedzīvotāju parakstus referendumam par Saeimas atlaišanu, jo prezidenta vēlēšanas esot šīs koalīcijas punkts *

Valsts prezidenta amatam trīs kandidāti - Edgars Rinkēvičs, Elīna Pinto un Uldis Pīlēns. Gada inflācija aprīlī Latvijā samazinājusies līdz 15,1%. Rīgas Dome pārskata skaņas regulējumu āra terasēs. Strap Poliju un Ukrainu izveidojies vēl viens tranzīta konflikts.

Latvija izvēlas: Daļēji apkopoti vēlēšanu rezultātu, vērtējam iespējamo Saeimas sastāvu un koalīciju. Studijā Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš. Uzklausām Vidzemes Augstskolas padomes locekli un vadošo pētnieku Gati Krūmiņu. Pēc nedaudz vairāk nekā 10% vēlētāju balsu (10,27%) saskaitīšanas 14. Saeimas vēlēšanās līderos ir "Jaunā Vienotība" ar 17,36%*. Pirmos vēlēšanu rezultātus vērtē Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība). Savukārt Zaļo un zemnieku savienība ieguvusi 17,16%. Viedokli izsaka Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības.  Apvienotajam sarakstam" ir 10,98% balsu. Analizē Māris Kučinskis no "Apvienotā saraksta". Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 9,87% vēlētāju balsu. Vērtē Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības. *Raidījuma skanēšanas laikā saskaitīto balsu skaits pieauga un līderi nedaudz mainījās.   Latvija izvēlas: Vērtējam vēlēšanu provizoriskos rezultātus. Latvija izvēlas: Turpinām analizēt vēlētāju aptaujas rezultātus, vērtējam vēlēšanu norisi reģionos. Latvija izvēlas: Politologi un sociologi analizē jaunā parlamenta iespējamo sastāvu. Latvija izvēlas: Vērtējam vēlētāju aktivitāti un noskaņojumu reģionos un ārvalstīs.  

Join Baltic Ways for a discussion with Edgars Rinkēvičs, Minister of Foreign Affairs of the Republic of Latvia. In this special edition episode, we speak about the global shifts in foreign policy priorities over the last decade, current human rights and legislative challenges on Europe's borders with Belarus, competing transatlantic perspectives of Russia and China, and the areas in which Latvia is positioned to lead. Baltic Ways is a podcast brought to you by the Association for the Advancement of Baltic Studies, produced in partnership with the Baltic Initiative at the Foreign Policy Research Institute. The views and opinions expressed in this podcast are those of the authors and do not necessarily reflect the official policy or position of AABS or FPRI.