Podcasts about dizaina

Saruna par Latvijas jauno dizaineru pārstāvniecību  starptautiski nozīmīgos notikumos - gūtā pieredze Milānas Dizaina nedēļā un iecerētais izstādē "Expo 2025 Osaka" Japānā. Nupat noslēgusies Milānas Dizaina nedēļa  Itālijā. Latviju tajā pārstāvēja septiņi autori un dizaina apvienības "Gateris Works", "Ēter", Dace Sūna, "Studio Sarmīte", Artis Nīmanis, Emma Sofia un Bottera. Latvijas dizaineri iekļaujas visu triju Baltijas valstu laikmetīgā dizaina projektā „Tactile Baltics”, kuru pirmoreiz bija iespēja redzēt pirms četriem gadiem Londonā. Izstāde laikmetīgā dizaina valodā apvieno Baltijas reģiona inovācijas, kultūras vērtības un amatniecības tradīcijas. Kultūras rondo sarunājas Latvijas Dizaina centra un "Tactile Baltics" projekta vadītāja Dita Danosa, dizainere Dace Sūna, dizaina studijas "Gateris Works" pārstāve Eva Abduļina un arhitekts Reinis Leo Miķelsons, kā arī tekstilmāksliniece un gleznotāja Emma Sofia. Līdz 13. aprīlim Milānā risinājās pasaulē nozīmīgākais notikums dizaina jomā, un tajā ar kopīgu ekspozīciju piedalījās arī Baltijas valstis. Savukārt no 13. aprīļa līdz 13. oktobrim Japānā norisinās "Expo 2025 Osaka", kas ir pasaulē nozīmīgākā valsts tēla veidošanas un eksportspējas veicināšanas izstāde, kas risina ne tikai ekonomiskus, bet arī pasaulei nozīmīgus sociālos jautājumus. Izstādē Latvija pārstāvēta vienotajā Baltijas paviljonā, kas tiek veidots kopā ar Lietuvu. Izstādē piedalīsies 160 valstis, deviņas starptautiskas organizācijas, un plānots, ka to apmeklēs vairāk nekā 28 miljoni cilvēku no visas pasaules.    

Režisora Ginta Zilbaluoža (Zilbaloža) radeitū “Straumis” kači īmeiļuojs vyss pasauļs. Animacejis kina jau sajāmuse vaira nakai 70 storptautyskys bolvys gondreiž vysūs kontinentūs, tymā vydā ASV Kinuakademejis “Oskaru”, taipat “Zalta globusu” i, saprūtams, vairuokus pošu sātys “Lelūs Kristapus”. Puorsteidzūšu slavi dabuojušajā animacejis kinā radzamī skoti – sātys, piļsātys i laiva, kas izvad skateituoji cauri vysai kinai –, ir Daugovpiļs Dizaina i muokslys školys “Saules skola” absolventa Artūra Goris rūku dorbs. Muokslys ceļu kinys “Straume” vodūšais vidis konceptmuokslinīks Artūrs Gore aizsuocs Špogu muzykys i muokslys školā. Niu jis sevi sauc par 3D muokslinīku i pīzeist naviņ Saulis školys, bet i Špogu muzykys i muokslys školys lelū īguļdejumu juo muokslys pamatu īlikšonā. “Cīši svareigi, cik vaļsts atbolsta itaidus projektus i cylvākus i cik roda taidu augsni, kur tys vyss var izaugt voi veiduotīs. Tys ir cīši svareigs aspekts,” soka Artūrs Gore, kurs vys vēļ naspiej saprast kūpeiguo “Straumis” animacejā īguļdeituo dorba rezultatus i sabīdreibys miļzeigū atsauceibu. “Tys cylvākus vīnoj i cylvāki varbyut iz kaidu laiku aizmierst par tū, kur mes asam atškireigi, i vaira dasagrīž tam, kas mums ir kūpeigs, koč kaidim kūpejim mierkim.” Artūrs Gore pīzeist, ka prīca par cylvāku reakcejom nav mozuoka kai prīca par “Oskaru” voi “Zalta globusu”. “Saprūtams, ka vysaidys bolvys, tys vyss ir cīši labi, bet pats golvonais, ka cylvāku sirdīs palīk i ka tys cylvākim līk aizadūmuot voi nazkai īdvesmoj.”

Unikālais dizains vienā eksemplārā – tā var raksturot mākslinieku un dizaineru grupas „Zemūdeņu karš” radītos darbus. 30 gadu pastāvēšanas laikā apvienība sarīkojusi 18 izstādes un saglabājusi dalībnieku pamatkodolu. Latvijas Arhitektūras muzejā atklāta izstāde “Zemūdeņu karš: Epizode 1.1. 30 gadi”. Mākslas dizains, radīts 90. gados, šobrīd gūst īpašu uzmanību un vērtību, ir pārliecināta Arhitektūras muzeja vadītāja Ilze Martinsone. Par jubilejas izstādi sarunājamies arī ar māksliniekiem Valteru Kiršteinu un Gintu Zilbalodi Sr, kā arī Egilu Medni. Latvijas Mākslas akadēmijā Dizaina nodaļa sākotnēji tika dibināta kā Rūpnieciskās mākslas nodaļa ar oficiālo mērķi sagatavot speciālistus, kas darbotos ražošanā. 20. gs. 90. gados iepriekšējā politiskā sistēma sagruva reizē ar tās ekonomisko bāzi un industriālo ražošanu. Par Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas diplomdarbu tēmu kļuva konceptuāli objekti, dizaineri – nodaļas absolventi – ar saviem darbiem devās izstāžu zālēs. 1995. gadā reizē ar pirmo izstādi tika dibināta grupa “Zemūdeņu karš”. Pastāvēšanas laikā apvienība sarīkojusi 18 izstādes, savās rindās iesaistot aizvien jaunus māksliniekus, tostarp grupas kodols joprojām palicis nemainīgs. Jubilejas izstādē aicināti piedalīties tie autori, kuru ieguldījums grupas tapšanā un pastāvēšanā ir bijis nozīmīgs: Valters Kiršteins, Egils Mednis, Māris M. Gailis, Arvīds Endziņš Sr., Armands Vecvanags Sr., Gints Zilbalodis Sr. Simboliski ir eksponēti dizaina nodaļas bijušā metāla specialitātes vadītāja Jura Gagaiņa (1944–2017) darbi “Zemūdenes”.

Stikls ir intriģējošs materiāls – vienlaikus trausls un smags, vēss un karsts, robusts un vijīgs. Ar savu daudzveidību tas apbūris māksliniekus visā pasaulē, kuri atrod arvien jaunus veidus, kā stiklu apstrādāt, locīt, piesūcināt, slāņot, ar to gleznot... Stikla uznāciens Baltijas laikmetīgajā mākslā pašlaik skatāms Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, kur tikko durvis vērusi Baltijas valstu aktīvāko nozares mākslinieku izstāde “Slāņi”. “Šī izstāde tiešām parāda, ka stikla mākslā robežu nav,” Tā saka Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska, pirmos skatītājus sagaidot jau muzeja vestibilā. Iemesls tam ir līdzās esošais Kārļa Bogustova darbs “Stikls un skeitbords” no metāla un kausēta slāņotā stikla, kas ievada jauno stikla mākslas izstādi. Bogustovs ir arī skeitbordistu iecienītās stikla rampas pie Nacionālā mākslas muzeja autors. Bet izstāde “Slāņi” nav veltīta funkcionāliem stikla objektiem, kā nereti esam raduši domāt par stiklu – te nav ne vāžu, ne bļodu vai lustru, bet gan monumentāli, trausli un jēdzieniski blīvi laikmetīgās mākslas darbi, kas parāda Baltijas stikla mākslas daudzveidīgo ainavu. Tāpēc arī izstādes nosaukums ir “Slāņi”, paskaidro kuratores un mākslinieces Bārbala Gulbe un Marta Ģibiete. Izstādes iecere izauga no Eiropas Stikla mākslas festivāla Polijā 2022.gadā, kur akcents bija tieši uz Baltijas valstu stikla mākslu. Bet māksliniekus vieno daudz senāka draudzība. Kuratore un māksliniece no Lietuvas Daļa Truskaite (Dalia Truskaitė) atceras, ka divtūkstošo gadu sākumā Lietuvā tapa izstāde “Vitrum Balticum”, kas vēlāk izauga par festivālu; bijušas ceļojošas Baltijas mākslinieku izstādes. Baltijas mūsdienu stikla izstāde „Slāņi” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma līdz 18.maijam.

Stāsta dizainers Klāvs Priedītis Dizaina domāšana (Design Thinking) ir process un radošs domāšanas veids, kas fokusējas uz problēmu risināšanu, pielietojot noteiktu metožu kopumu. Zīmīgi, ka dizaina domāšanā tiek izmantoti dažādi antropoloģiskie paņēmieni, ar kuriem tiek pētīta potenciālā dizaina risinājuma lietotāju uzvedība un vajadzības. Tā ir uz lietotājiem centrēta pieeja. Dizaina domāšanā izmantotie antropoloģiskie paņēmieni ir metodes, kas aizgūtas no antropoloģijas un sociālo zinātņu pētījumu pieejām. To mērķis ir labāk izprast cilvēku uzvedību, vajadzības un motivāciju. Šīs metodes palīdz dizaineriem veidot uz lietotājiem orientētus risinājumus, balstoties uz reāliem cilvēku paradumiem un pieredzēm. Šāda pieeja mazina tādu produktu izplatību, ko varētu dēvēt par sliktu dizainu, kas nepilda vai tikai daļēji pilda savu funkciju un kas radīti, lielākoties balstoties tikai konkrētā dizainera aizspriedumos un pieņēmumos par esošu problēmu, neņemot vērā gala lietotāja patiesās vajadzības. Laika gaitā, pilnveidojot un izstrādājot dažādu metožu kopumu, dizaina domāšana kļuvusi par startēģisku pieeju, kas savā klasiskajā formā sastāv no pieciem galvenajiem soļiem, kas veido dizaina domāšanas kopumu. Šie dizaina procesa etapi ir empātija, problēmas definēšana, ideju ģenerēšana jeb ideācija, prototipu izstrāde un to testēšana. Empātija un problēmas definēšana ir vieni no svarīgākajiem etapiem dizaina procesā, uz kuriem tālāk balstīsies gala risinājums, tāpēc jo īpaši svarīgi dizaineriem pievērst pastiprinātu uzmanību tieši paņēmieniem, kas saistīti ar lietotāju problēmu izpēti. Starp svarīgākajiem antropoloģiskajiem paņēmieniem dizaina domāšanā ir sastopami tādi kā lauka un etnogrāfiskie pētījumi, kuros cilvēki tiek novēroti reālajā vidē, piemēram, kā tiek izmantoti produkti vai pakalpojumi. Pētījumu gaitā tiek izmantotas, piemēram, dienasgrāmatu metodes, kurās dalībnieki dokumentē savas darbības un pieredzi ikdienā. Arī tā sauktā iejušanās metode var būt noderīga dizaina procesā. Šajā metodē dizaineri paši iejūtas lietotāju lomā, lai saprastu viņu vajadzības. Vēl populārs izpētes veids ir padziļinātas intervijas ar lietotājiem, lai izprastu viņu motivāciju, vērtības un kopējo problēmas kontekstu. Tiek vākti stāsti un veidoti naratīvi par cilvēku ikdienas pieredzi, kas palīdz identificēt lietotāju slēptās vajadzības. Tiek pētīts, kā cilvēki jūtas, pieskaroties, redzot, lietojot produktus, tas īpaši svarīgi ir strādājot, piemēram, ar produktu dizainu. Tiek kartētas cilvēku emocionālās reakcijas uz dažādām mijiedarbībām. Šīs metodes kopumā palīdz iedziļināties lietotāju patiesajās vajadzībās, nevis tikai balstīties uz pieņēmumiem vai skaitlisku analīzi. Tās ļauj atklāt slēptās problēmas un izstrādāt risinājumus, kas patiešām uzlabo cilvēku dzīvi un pieredzi, nevis tikai formāli risina kādu problēmu. Pēc problēmas formulēšanas nāk ideju ģenerēšanas posms. Šeit tiek izmantota radošā domāšana, lai nāktu klajā ar iespējamiem risinājumiem. Ideju ģenerēšana ietver dažādus radošos paņēmienus, piemēram, prāta vētras metode (brainstorming) vai domu kartēšana. Šis posms ir būtisks, jo tas ļauj apsvērt dažādus skatupunktus un radošas pieejas problēmu risināšanai. Kad ir izvēlēta konkrēta ideja, nākamais solis ir prototipu izstrāde. Prototipi ir ātri un vienkārši veidoti risinājumu modeļi, kas ļauj vizualizēt un izmēģināt idejas dzīvotspēju. Prototipi palīdz izprast, kā risinājums darbojas praksē un vai tas atbilst lietotāja vajadzībām. Par prototipiem var kalpot arī ar roku zīmētas skices, maketi vai digitālas vizualizācijas. Pēdējais posms ir testēšana, kurā tiek pārbaudīts, kā prototips darbojas reālajā pasaulē. Lietotāji tiek aicināti izmantot prototipu, un tiek vāktas viņu atsauksmes, kas tiek izmantotas, lai uzlabotu risinājumu. Testēšana ir iteratīva procesa sastāvdaļa, kas var atgriezt projektu kādā no iepriekšējiem posmiem, piemēram, ja prototips neapmierina lietotāja vajadzības, dizainers atgriežas pie izpētes vai ideju ģenerēšanas fāzes, prototips tiek uzlabots, un testēšanas process sākas no jauna. Laika gaitā šāda pieeja kļuvusi par neatņemamu daļu no mūsdienu dizaina un uzņēmējdarbības pasaules, risinot dažādus izaicinājumus un palīdzot radīt jaunas idejas, produktus un pakalpojumus, kas ir ne tikai estētiski pievilcīgi, bet svarīgākais — arī funkcionāli. Dizaina domāšana ir kļuvusi populāra un pašsaprotama ne tikai dizaineru vidū, bet arī starp uzņēmējiem, inženieriem un pat dažādām sabiedriskajām organizācijām, kas vēlas risināt problēmas un radīt vērtību risinājuma lietotājiem. Jāmin, ka dizaina domāšanā lielāks uzsvars tiek likts tieši uz iteratīvu pieeju pretstatā lineāriem domāšanas modeļiem. Lineārā un iteratīvā pieeja ir divas atšķirīgas pieejas problēmu risināšanai, un tās ievērojami atšķiras savā pieejā un procesā. Lineārā pieeja ir vienā virzienā vērsta un astāv no secīgi izpildāmām darbībām. Šajā pieejā tiek uzskatīts, ka katrs solis ir jāpabeidz pilnībā pirms pāriešanas uz nākamo, un pēc tam atgriešanās pie iepriekšējiem posmiem parasti netiek veikta. Savukārt iteratīvā pieeja ir elastīga un dizainēšanas process ir ciklisks, tas ietver atkārtotu atgriešanos pie sākotnējiem posmiem, kuros tiek iegūti dati un veiktas korekcijas. Šajā pieejā tiek pieņemts, ka ideāls risinājums tiek veidots pakāpeniski, ar katru iterāciju uzlabojot gala rezultātu, balstoties uz iepriekšējo atgriezenisko saiti. Tādējādi iteratīvā pieeja piedāvā lielāku elastību un prasa no dizainera spēju pielāgoties izmaiņām.

Stāsta dizainers Klāvs Priedītis Dizaina domāšana (Design Thinking) ir process un radošs domāšanas veids, kas fokusējas uz problēmu risināšanu, pielietojot noteiktu metožu kopumu. Zīmīgi, ka dizaina domāšanā tiek izmantoti dažādi antropoloģiskie paņēmieni, ar kuriem tiek pētīta potenciālā dizaina risinājuma lietotāju uzvedība un vajadzības. Tā ir uz lietotājiem centrēta pieeja. Dizaina domāšanā izmantotie antropoloģiskie paņēmieni ir metodes, kas aizgūtas no antropoloģijas un sociālo zinātņu pētījumu pieejām. To mērķis ir labāk izprast cilvēku uzvedību, vajadzības un motivāciju. Šīs metodes palīdz dizaineriem veidot uz lietotājiem orientētus risinājumus, balstoties uz reāliem cilvēku paradumiem un pieredzēm. Šāda pieeja mazina tādu produktu izplatību, ko varētu dēvēt par sliktu dizainu, kas nepilda vai tikai daļēji pilda savu funkciju un kas radīti, lielākoties balstoties tikai konkrētā dizainera aizspriedumos un pieņēmumos par esošu problēmu, neņemot vērā gala lietotāja patiesās vajadzības. Laika gaitā, pilnveidojot un izstrādājot dažādu metožu kopumu, dizaina domāšana kļuvusi par startēģisku pieeju, kas savā klasiskajā formā sastāv no pieciem galvenajiem soļiem, kas veido dizaina domāšanas kopumu. Šie dizaina procesa etapi ir empātija, problēmas definēšana, ideju ģenerēšana jeb ideācija, prototipu izstrāde un to testēšana. Empātija un problēmas definēšana ir vieni no svarīgākajiem etapiem dizaina procesā, uz kuriem tālāk balstīsies gala risinājums, tāpēc jo īpaši svarīgi dizaineriem pievērst pastiprinātu uzmanību tieši paņēmieniem, kas saistīti ar lietotāju problēmu izpēti. Starp svarīgākajiem antropoloģiskajiem paņēmieniem dizaina domāšanā ir sastopami tādi kā lauka un etnogrāfiskie pētījumi, kuros cilvēki tiek novēroti reālajā vidē, piemēram, kā tiek izmantoti produkti vai pakalpojumi. Pētījumu gaitā tiek izmantotas, piemēram, dienasgrāmatu metodes, kurās dalībnieki dokumentē savas darbības un pieredzi ikdienā. Arī tā sauktā iejušanās metode var būt noderīga dizaina procesā. Šajā metodē dizaineri paši iejūtas lietotāju lomā, lai saprastu viņu vajadzības. Vēl populārs izpētes veids ir padziļinātas intervijas ar lietotājiem, lai izprastu viņu motivāciju, vērtības un kopējo problēmas kontekstu. Tiek vākti stāsti un veidoti naratīvi par cilvēku ikdienas pieredzi, kas palīdz identificēt lietotāju slēptās vajadzības. Tiek pētīts, kā cilvēki jūtas, pieskaroties, redzot, lietojot produktus, tas īpaši svarīgi ir strādājot, piemēram, ar produktu dizainu. Tiek kartētas cilvēku emocionālās reakcijas uz dažādām mijiedarbībām. Šīs metodes kopumā palīdz iedziļināties lietotāju patiesajās vajadzībās, nevis tikai balstīties uz pieņēmumiem vai skaitlisku analīzi. Tās ļauj atklāt slēptās problēmas un izstrādāt risinājumus, kas patiešām uzlabo cilvēku dzīvi un pieredzi, nevis tikai formāli risina kādu problēmu. Pēc problēmas formulēšanas nāk ideju ģenerēšanas posms. Šeit tiek izmantota radošā domāšana, lai nāktu klajā ar iespējamiem risinājumiem. Ideju ģenerēšana ietver dažādus radošos paņēmienus, piemēram, prāta vētras metode (brainstorming) vai domu kartēšana. Šis posms ir būtisks, jo tas ļauj apsvērt dažādus skatupunktus un radošas pieejas problēmu risināšanai. Kad ir izvēlēta konkrēta ideja, nākamais solis ir prototipu izstrāde. Prototipi ir ātri un vienkārši veidoti risinājumu modeļi, kas ļauj vizualizēt un izmēģināt idejas dzīvotspēju. Prototipi palīdz izprast, kā risinājums darbojas praksē un vai tas atbilst lietotāja vajadzībām. Par prototipiem var kalpot arī ar roku zīmētas skices, maketi vai digitālas vizualizācijas. Pēdējais posms ir testēšana, kurā tiek pārbaudīts, kā prototips darbojas reālajā pasaulē. Lietotāji tiek aicināti izmantot prototipu, un tiek vāktas viņu atsauksmes, kas tiek izmantotas, lai uzlabotu risinājumu. Testēšana ir iteratīva procesa sastāvdaļa, kas var atgriezt projektu kādā no iepriekšējiem posmiem, piemēram, ja prototips neapmierina lietotāja vajadzības, dizainers atgriežas pie izpētes vai ideju ģenerēšanas fāzes, prototips tiek uzlabots, un testēšanas process sākas no jauna. Laika gaitā šāda pieeja kļuvusi par neatņemamu daļu no mūsdienu dizaina un uzņēmējdarbības pasaules, risinot dažādus izaicinājumus un palīdzot radīt jaunas idejas, produktus un pakalpojumus, kas ir ne tikai estētiski pievilcīgi, bet svarīgākais — arī funkcionāli. Dizaina domāšana ir kļuvusi populāra un pašsaprotama ne tikai dizaineru vidū, bet arī starp uzņēmējiem, inženieriem un pat dažādām sabiedriskajām organizācijām, kas vēlas risināt problēmas un radīt vērtību risinājuma lietotājiem. Jāmin, ka dizaina domāšanā lielāks uzsvars tiek likts tieši uz iteratīvu pieeju pretstatā lineāriem domāšanas modeļiem. Lineārā un iteratīvā pieeja ir divas atšķirīgas pieejas problēmu risināšanai, un tās ievērojami atšķiras savā pieejā un procesā. Lineārā pieeja ir vienā virzienā vērsta un astāv no secīgi izpildāmām darbībām. Šajā pieejā tiek uzskatīts, ka katrs solis ir jāpabeidz pilnībā pirms pāriešanas uz nākamo, un pēc tam atgriešanās pie iepriekšējiem posmiem parasti netiek veikta. Savukārt iteratīvā pieeja ir elastīga un dizainēšanas process ir ciklisks, tas ietver atkārtotu atgriešanos pie sākotnējiem posmiem, kuros tiek iegūti dati un veiktas korekcijas. Šajā pieejā tiek pieņemts, ka ideāls risinājums tiek veidots pakāpeniski, ar katru iterāciju uzlabojot gala rezultātu, balstoties uz iepriekšējo atgriezenisko saiti. Tādējādi iteratīvā pieeja piedāvā lielāku elastību un prasa no dizainera spēju pielāgoties izmaiņām.

"LaMaRe" ir jaundibināta Latvijas Radošo rezidenču apvienība, par kuras mērķi un uzdevumiem studijā izvaicāsim rezidenču vadītājus no Liepājas, Kuldīgas un Rīgas. Latvijas Radošo rezidenču apvienība – jauna platforma mākslas un kultūras attīstībai – tikko dibināta, bet jau ar lieliem radošiem plāniem. Kādas ir radošās rezidences Latvijā un kāpēc tam nepieciešams darboties kopā, Kulturas rondo atklāj apvienības valdes priekšsēdētāja Barbara Freiberga un valdes loceklis Kaspars Lielgalvis. Katram sava pieredze un plāni. Barbara Freiberga Liepājas Rezidenču un kultūras centrs ar rezidenci "Re!Liepāja" vadītāja, Kaspars Lielgalvis pārstāv mākslas centru "Totaldobže" ar rezidenci "Melnais caurums". 25.janvārī izveidota Latvijas Radošo rezidenču apvienība ar skanīgu radošo nosaukumu "LaMaRe", kas apvieno vairāk nekā 20 radošās rezidences, rezidenču programmas un rezidences veidojošas organizācijas no visas valsts. Apvienības mērķis ir attīstīt un atbalstīt radošo rezidenču darbību, stiprinot to ilgtspēju un veicinot kultūras un mākslas attīstību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Latvijas radošo rezidenču pārstāvji, tiekoties izvirzīja vairākus jaunās apvienības darbības mērķus, kā piemēram, radošo rezidenču lokālās un starptautiskās atpazīstamības veicināšanu, pārstāvēt rezidenču intereses valsts un starptautiskā līmenī, savstarpēu informācijas apmaiņu un atbalstu. Kā pirmie soļi apvienības darbā ir iezīmēti pievienošanās Baltijas-Ziemeļvalstu rezidenču tīklam, kura vadošais partneris ir Igaunijas Rezidenču tīkls Loore, radošo rezidenču un programmu kartēšana Latvijā, piedāvājot detalizētu pārskatu par nozares iespējām, kā arī komunikācijas platformu izveidošana. Šie soļi kalpos kā nozīmīgs pamats, lai veidotu stabilu sadarbības vidi radošajām rezidencēm Latvijā un Ziemeļeiropā. Dibinātāju un partneru vidū ir Liepājas Rezidenču un kultūras centrs ar rezidenci Re!Liepāja, VV foundation ar rezidenci PAiR,  ASTE. Art, Science, Technology, Education, Latvijas Dizaineru savienība ar rezidenci Dizaina vasaras skola, Latvijas Rakstnieku savienība ar Dubultu rakstnieku māju, KK Centrs ar radošās rezidences programmu, Blind Carbon Copy ar rezidenci Studija Kuldīgā, ISSP ar rezidenci Rīgā, Totaldobre ar rezidenci Melnais caurums, Give and get ar Laidu Muižas rezidenci, Liepājas Restaurācijas Centrs ar rezidenču programmu, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja ar rezidenci Ventspilī, Sansusī rezidences, Cita Abra ar rezidencēm Pāvilostā un Cīravā, Padures muiža, Lantes muiža, SAVĀ VAĻĀ ar rezidencēm Savvaļas Skiti, Tukuma Literātu apvienība ar rezidenci “Zīlītes”.

Novembra izskaņā noslēdzās rudens pieteikšanās Latvijas dizaina gada balvai, vēl priekšā ziemas pieteikšanās, kas sāksies no februāra. Tāpat izziņota atlases žūrija, kura izvērtēs iesniegtos darbus augstākajam apbalvojumam dizainā Latvijā. Balva ir viens no veidiem kā izvērtējam dizaina nozarē paveikto. Bet šoreiz saruna nevis par balvu, bet kā un kur pieredzam dizaineru idejas. Kā īstenojas dizaina politika – kādu lomu piešķiram dizainam un kā veicināt tā nozīmi un pielietojumu? Raidījuma viešņas - KM Kultūrpolitikas departamenta Radošo industriju nodaļas vadītāja Lāsma Krastiņa-Sidorenko un Dizaina padomes vadītāja, LIAA Radošo industriju inkubatora vadītāja Karinē Kalniņa.

To, kāds ir gaiss, kuru ieelpojam iekštelpās un kad tas mums ir kaitīgs, ir izpētīts. Ieteikumi ir izstrādāti, tomēr lielākajai daļai no šiem ieteikumiem nav tādas varas, lai tos noteikti ievērotu. Tāpēc to, kādu gaisu elpojam savās mājās, darba vietās, publiskās vietās, kurās citi strādā, bet citi turp dodas, kādas vajadzības vadīti, nosaka ēkas būvnieka, arhitekta, īpašnieka, lietotāja un citu iesaistīto izpratne un izvēle. Par šo tēmu raidījumā sarunājamies ar dizaina biroja H2E vadošo dizaineru, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas profesoru Holgeru Eleru un arhitektu biroja "MARK arhitekti" līdzdibinātāju Mārtiņu Ošānu. Kādu uzmanību viņi tam piešķir savā darbā, vai un kā veidojas sadarbība?

Stāsta Rotko muzeja vadītājs Daugavpilī Māris Čačka Vai zini, ka Silva Linarte, kura dzimusi 1939. gada 26. februārī Daugavpils novadā, bet mūžībā devusies 2018. gadā, bija izcila māksliniece un mākslas pedagoģe?   Liela daļa profesionālās mākslas sabiedrības Silvu pazina kā izcilu skolotāju un brīnišķīgu cilvēku, kurš izskolojis veselu mākslinieku paaudzi, pirms tam studiju laikā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā pārņemot vērtīgāko no Latvijas mākslas dižgariem. Sākotnējo izglītību Silva iegūst Sibīrijā, Krasnojarskas novadā. Jā, Silva bija viens no Sibīrijas bērniem, izsūtīta divu gadu vecumā ar ģimeni, uzaugusi izsūtījumā un Latvijā atgriezusies tikai 1961. gadā. Pēc atgriešanās dzimtenē topošā māksliniece absolvē Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un 1977. gadā pabeidz Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļu. Silva Linarte bija talantīga pedagoģe ar vairāk nekā piecdesmit gadu pieredzi profesijā. Mācījusi kompozīciju un gleznošanu Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā (1961–1972), Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1972–1992), kas mūsdienās nes Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vārdu, un Daugavpils lietišķās mākslas vidusskolā „Saules skola” (1992–2012), ko šodien pazīstam kā tagad MIKC Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolu “Saules skola”. Strādājot galvenokārt eļļas glezniecības tehnikā, gadu gaitā Silva Linarte izkopusi ieturētu, bet jaudīgu māksliniecisko rokrakstu. Mākslinieces radītās šķietami lakoniskās kompozīcijas atspoguļo līdz perfektumam izstrādātu krāsu un sajūtu saspēli, kas uzrunā ar neparastu māksliniecisko un emocionālo dziļumu, lielisku pelēkā pietāti un pārdomātu akcentu uzlikumu. Izstādēs Silva Linarte piedalījās kopš 1965. gada. Viņas mākslas darbi ir pārstāvēti publiskajās un privātajās kolekcijās Latvijā un ārvalstīs (ASV, Zviedrijā, Kanādā, Vācijā). 2010. gadā Silva Linarte saņem Daugavpils pilsētas domes apbalvojumu “Goda daugavpilietis”. 2016. gadā kļūst par Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā laureāti. 2018. gadā māksliniecei piešķirts Latvijas Republikas “Atzinības krusts”. Rotko muzejs glabā ievērojamu Silvas Linartes radošā mantojuma daļu. 2008. gadā Silva bija viena no starptautiskā glezniecības simpozija “Marks Rotko 2008” uzaicinātajiem māksliniekiem. 2013. gadā Rotko muzejā bija skatāma vērienīga Silvas Linartes personālizstāde “Atspulgi”. Mākslinieces glezniecība ir plaši eksponēta vairākās Rotko muzeja krājuma izstādēs Latvijā, Baltkrievijā, Krievijā un Lietuvā. 2018. gadā muzejs laida klajā māksliniecei veltītu biogrāfisku izdevumu sērijā “Latgalē dzimušu mākslinieku dzīvesstāsti”. Interviju un tās pierakstu veica mutvārdu vēstures eksperte, vēsturniece, Rotko muzeja Krājuma departamenta vadītāja Zane Melāne.  Kopš 2019. gada Rotko muzejs rīkoja glezniecības simpoziju “Silva Linarte”, aktualizējot viņas radošo mantojumu starptautiskajā mākslas kopienā. Simpozijs notika 3 reizes pēc kārtas, un nākotnē šo aizsākto formu ir iecerēts atjaunot. Visbeidzot, vai piefiksēji, ka šis ir mākslinieces jubilejas gads? Jā, šogad Silvai Linartei apritētu 85 gadi. Mākslinieces jubilejas gadā Rotko muzejs sarīkoja apjomīgu Silvas Linartes retrospekciju Paņevežas pilsētas galerijā. Šī izstāde ir nupat noslēgusies. Viens Silvas Linartes darbs ir iekļauts Rotko muzeja krājuma izstādē “Rotko atspulgi”, kas šobrīd aplūkojama Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā. Rotko muzejs turpina stāstīt par izcilo mākslinieci, izstāžu formātā atrādot Silvas Linartes mantojumu mākslas cienītājiem Latvijā un citviet. Gadu gaitā ir izveidojusies lieliska sadarbība ar mākslinieces dvīņu meitām Ilonu Linarti Ružu un Daci Pudāni, regulāri tiekoties izstādēs, izrunājot un kopā stāstot Silvas stāstu.

18. septembrī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) tika atklāta izstāde ar nosaukumu "Rudens": tā ir daļa no plašāka notikumu cikla "Dizaina procesi tuvplānā", kas 2024. gada laikā secīgi piedāvā četras pop-up izstādes. Katrā izstādē tiek rādīti vairāku pazīstamo uzņēmumu veiksmes stāsti, izmantojot rūpīgu paraugu atlasi un audiovizuālus elementus. Īpaši sagatavotie video stāsti atklāj ekspozīcijā redzamo zīmolu produktu tapšanas procesu un aizkulises. Toties pašam DMDM šis ir zīmīgs gads, jo muzejs svin 35 gadu jubileju. Lai par šo notikumu kopumu pastāstītu ko vairāk, raidījumā viesojas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska un izstādes kuratore, arī zīmola "mammalampa" dizainere Ieva Kalēja.

Ēdiens mums ir nepieciešams ikdienā, tas ir saistīts ar emocijām, atmiņām un mūsu iespējām pārtiku iegādāties. Ēdiens ir daļa no tradīcijām ģimenē. Nereti tas ir arī kā varas instruments kādu sodot vai apbalvojot - pret sevi un arī citiem. Jaunu skatu šajos jautājumos meklē Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas un Rīgas Stradiņa universitātes studenti mākslas terapijas un uztura specialitātē kopā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu un jauniešu mentālās veselības centra psihiatriem, dietologiem, pavāriem, raugoties, vai un ko pievienot ārstniecības procesā bērniem un jauniešiem, kuri sirgst ar ēšanas traucējiem, radītu interesi par ēdienu un mainītu viņu attieksmi pret to. Par šīm tēmām plašāk sarunājamies ar Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas pasniedzēju, profesori Barbaru Ābeli un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Pedagoģijas dienesta vadītāju Indru Veismani.  

Raidījuma "Mākslas vingrošana" jauno sezonu uzsāk gleznotājs Kaspars Zariņš kopā ar tēlniekiem, dažādu formu meistariem Daini Punduru un Ivaru Drulli. Vai māksla ir izskaidrojama, un kā tajā iemiesot laikmeta sajūtu? Kā nekļūdīties formas izmērā un materiāla izvēlē? Vēl arī par izvēli dzīvot un strādāt Latvijā, attiecībām ar dabu, tuvāku un tālāku vēsturi, mākslas kukaini, kurš iekož jau bērnībā, atklātnīšu komplektiem, sirdi un nerviem… Mākslinieku vizītkartes: DAINIS PUNDURS dzimis 1965. gadā Ezerniekos. Beidzis Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu (1986) un Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu keramikas specialitātē (1992). Ieguvis mākslas maģistra grādu (1997). Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors, Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītājs. Strādā ar porcelānu, mālu, akmens masu, šamotu, darina traukus, interjera objektus un to grupas. Veidojis monumentālas smilšu skulptūras Mazirbē, darbojas arī dizaingrafikā un monētu dizainā.   Piedalījies starptautiskos keramikas un porcelāna simpozijos Dzintaros (1992), Kauņā (1993), Ķīlē ((1998), Volbžihā (1998), starptautiskos podniecības festivālos Aberistvitā (Lielbritānija, 1999), Helsinkos (2000), Mongyeong Traditional Tea Bowl Festival Dienvidkorejā (2008, 2009, 2010) u.c. Latvijas mākslu pārstāvējis mākslas biennālē ArtGENDA Kopenhāgenā (1996), izstādē Art Letton Strasbūrā (1997), izstādēs ANO mītnē Briselē (2000), European Ceramic Context 2006 Dānijā, Utopijas uz ikdienības sliekšņa Čehijā (2011), Baltijas keramikas izstādē Mineapolisā ASV (2018) u.c. Sarīkojis ap 15 personālizstāžu Latvijā un ārvalstīs. Ieguvis Latvijas Mākslinieku savienības Gada balvu par labāko radošo sniegumu (2004), atzinības diplomu keramikas izstādē Mungyeong Traditional Tea Bowl Festival Dienvidkorejā (2009), 1. vietu 12. starptautiskajās Olustveres māla virpošanas sacensībās Igaunijā (2011), "Dienas" Gada balvu 2012 kultūrā (2013), Martinsona balvu 1. Latvijas starptautiskajā keramikas biennālē (2016), Martinsona zelta balvu – 3. biennālē (2021). Nominēts Purvīša balvai 2019. gadā par personālizstādi "Porcelāns un apzinātie sapņi" galerijā "Daugava" (2017/2018). IVARS DRULLE dzimis 1975. gadā Rīgā. Beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļu (1996) un Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (2000), papildinājies Humbolta Universitātē Kalifornijā (ASV, 1998–1999), ieguvis mākslas maģistra grādu Montanas Universitātē (ASV, 2003). Strādā tēlniecībā gan tradicionālos, gan jaunos materiālos, apvieno tēlniecību ar citiem mākslas veidiem, nojaucot robežas un paplašinot tēlainās izteiksmes iespēja. Ir formas dizaina pedagogs Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Raksta pārdomu slejas "Kultūras Dienā", publicē esejas par mākslu interneta kultūras žurnālā "Satori" un "Rīgas Laikā". Autors piecām Latvijas Bankas sudraba kolekciju monētām. Viens no retajiem, kas veiksmīgi īsteno arī savu monētu plastiskā veidojuma modeļus. Izstādēs piedalās kopš 2002. Sarīkojis vairākas personālizstādes Rīgā un citās Latvijas pilsētās (2005– 2019), arī ASV (2003), Zviedrijā (2012), Krievijā (2012). Piedalījies Venēcijas biennālē (2009), Jaunās mākslas biennālē Krievijā (2010), grupu izstādēs Vācijā (2010), Beļģijā (2012) u. c. Saņēmis 1. balvu Latvijas Mākslinieku savienības akmens tēlniecības konkursā (2003), 2. balvu konkursā par piemiņas zīmi ebreju glābējiem Otrajā pasaules karā (2005), Civitella Ranieri fonda balvu (Ņujorka, 2012), "Dienas" Gada balvu kultūrā (2012). Vairākkārt nominēts Purvīša balvai (2011, 2014, 2017).

Klajā nākusi kultūrvēsturiska arhitektes Zaigas Gailes veidota grāmata „Māja ar sešiem gulbjiem”. Tā veltīta Lāčplēša ielas 25. namam, kurā darbojušies pieci teātri. Ar Zaigu Gaili runājam par grāmatā atspoguļoto vēsturi laikmeta kontekstā, par bagātīgo foto klāstu, par vēsturisko apskatu, kas tapis sadarbībā mākslas vēsturnieci Anitu Vanagu, par Jaunā Rīgas teātra pārbūvi, par sajūtām un Zaigas Gailes atmiņām, kas saistītas ar teātri. Zaiga Gaile par grāmatas nosaukumu: "Stāsts ir ļoti romantisks. Mājas fasāde bija ļoti nolupusi, 120 gadu laikā vairākas reizes krāsota un mēs, projektētāji, gulbjus logu frontonos virs trim 3. stāva skatuves logiem nebijām pamanījuši. Divi gulbji savos knābjos tur saules formas vapeni. Man tos parādīja aktieris Vilis Daudziņš, kurš beidzis Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu, ir profesionāls metālkalējs ar māksliniecisku ievirzi, man teica: “Jā, es jau vairākus gadus atpakaļ pāri ielai ar binokli skatījos uz tiem gulbjiem, kuri tagad ir atdzīvināti.” Mēs mēģinājām izprast gulbju nozīmi un veidu, kā tie šeit gadījušies, jo arhitekta fon Trompovska projektā gulbju nebija. Es taujāju vairākiem cilvēkiem, līdz mēs nonācām pie mākslas vēsturnieces Silvijas Grosas, kura  izveidojusi apjomīgu grāmatu par Rīgas jūgendstila fasādes dekoru un simboliem. Rīgā ir tikai trīs celtnes, kuru fasādē ir attēlots gulbis. Gulbis ir putnu karalis, dailes un mūzikas simbols. Arī Nacionālās operas frontonā ir gulbis, un Janis Rozentāls gulbi uzlika arī uz Latviešu biedrības nama - tur ir viņa freska, kurā ir gulbis.  Mēs strādājām kopā ar mākslas vēsturnieci Anitu Vanagu, kura rakstījusi gan par Ilmāru Blumbergu, gan par Nacionālo operu un scenogrāfiju, arī ļoti labus apskatus “Kultūras Dienā”. Mēs jau diezgan ilgi esam pazīstamas, un vienojāmies, ka darīsim to kopā. Kad Alvim Hermanim uzdāvināju pirmo grāmatu, viņš atšķīra un teica: “Es esmu pārsteigts, ka ir arī vēsture”. Es nevaru iedomāties, kā var kaut ko darīt bez mājas vēstures. Vairumam zināms, ka te darbojies Dailes teātris un tagad Jaunais Rīgas teātris, bet mājā bijuši pieci teātri, un tas faktiski ir Latvijas vēstures spogulis. Māju 1901. gadā uzbūvēja Latviešu amatnieku palīdzības biedrība, nevis valsts vai pašvaldība. Uzņēmēji paši ziedoja un savāca naudu. Tas ir ļoti labs piemērs tam, kā 19. gadsimta beigās modās latviskā pašapziņa, kā latviešu uzņēmēji varēja vienoties un kaut ko dot kultūrai."

Latvijā šobrīd ir tikai viens neona mākslas meistars, un tas ir Jānis Straume-Brolišs. Savulaik mācekļa statusā mācījies pie Lietuvas meistara, turpinājis apgūt iemaņas dažādos uzņēmumos, Jānis šajā jomā darbojas jau divdesmit gadus. Kur redzami viņa veidotie neona gaismas objekti un kā atšķiras neona lampa no citām? Viņš sadarbojies ar reperi Ozolu albuma "Neona pilsēta" dizaina radīšanā, mākslinieku Kristianu Brekti pie murāļa noformējuma, līdzdarbojies pie Dailes teātra izrādes "Rotkho" scenogrāfijas. Viņa darbi izstādīti arī ārpus Latvijas, šobrīd rit sadarbība ar museum.lv. Tāpat neona gaismas lampas var veidot viņa vadītā meistardarbnīcā, ko nedaudz mēģināja darīt arī raidījuma autore...

Eduarda Veidenbauma muzejā "Kalāči" otro gadu pēc kārtas notiks jauniešu veidotais mākslas, mūzikas un dzejas festivāls "Veidenfests". Ko tas prasa no pašiem jauniešiem un kā saprast vienu no moto, ka festivāls ir "Vieta, kur pankiem satikties ar omītēm", pārrunājam Kultūras rondo studijā. Par festivālu stāsta Baiba Roze, Eduarda Veidenbauma memoriālā muzeja "Kalāči" muzejpedagoģe, Karlīna Zaksa, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas 4. kursa audzēkne, Undīne Kamene Roze, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 9. klases skolniece, un Adrians Zālītis, Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma 1. kursa audzēknis. Festivāls norisināsies 17. augustā. Jau no 12:30 jūs gaidīs Dzejas programma, kurā varēs piedalīties Andra Akmentiņa, Kristas Annas Belševicas vadītajās dzejas darbnīcās, līdzi just Dzejas slama dalībniekiem, kuru veikumu vērtēs Inga Pizāne, Kārlis Vērdiņš, Ilma Strazdiņa, domāt par dzīvi un literatūru varēs kopā ar Jāni Rokpelni, Valteru Libertu, Jeļenu Glazovu un Martu Pujātu. Īpašu tuvumu ar mūziku un dzeju varēs piedzīvot mākslas notikumā "1:1", atklāt sevis mīlestību varēs "Performatīvajās kāzās", ļauties radošai "Brīvībai" radot lielformāta gleznu, ieraudzīt Eduarda Veidenbauma muzejs "Kalāči" citādāk, dodoties Skičpastaigā, izkliegt savu dvēseles sāpi Kliegšanas kambarī, just pilnīgu prāta un gara brīvību, piedaloties dažādajās darbnīcās, performancēs un vienkārši esot "Kalāčos". No pulkstens 17:00 lielisku mūziku jums piedāvās Daniele Mamarella (Lietuva), Reinis Jaunais, Helēna Kozlova, Juris Simanovičs un "Bez grēka ieņemtie", "Svelme", "Nielslens Lielsliens" un "Pisang Ambon".  

Jauniešu modes un dizaina nodibinājums „2IVI” šonedēļ aicina uz modes performanci Vidzemes tirgū.  Performances laikā apmeklētāji aicināti apskatīt apģērbu kolekciju, kurā inovatīvu biomateriālu mijiedarbība ar apstrādātiem džinsu audumiem. Performancē piedalīsies aktieri, bet vide, scenogrāfija un muzikālā improvizācija rosinās domas par 60.gadu laboratoriju. Jauniešu modes un dizaina nodibinājumam šī ir trešā darbības sezona. Vidzemes tirgū bijušajā tirgus paviljonā 17. jūlijā gaidāms ilgtspējīgam dizainam veltīts notikums – modes performance „2GROW”. Tiekos ar trim jauniešiem Katrīnu Tīnu Smilgu, Elizabeti Ancveri un Fabiasu Nilu Īli, jo performanci rīko Jauniešu modes un dizaina studija jeb nodibinājums „2IVI”.   Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas produktu dizaina 4.kursa audzēkne Katrīna Tīna Smilga vispirms par to, kā radies studijas nosaukums un kāda jau ir modes performanču pieredze. Šī gada perofromances tēma ir 60.gadu laboratorija, piebilst Elizabete Ancvere, kura Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā apgūst Reklāmas dizainu un ir 4.kursa audzēkne. Viņas uzdevums – vadīt sociālos medijus un brīdī, kad sarunājamies – notikusi pat biļešu izloze. Vidzemes tirgus zaļajā zonā uz celma biļešu vairs nav, palicis vien plakāts. Uzzinu, ka šoreiz performancē piedalīsies aktieri, tāpēc būšot teatrālāk. Performance ilgs stundu, apmeklētāji var palikt visu stundu vai ienākt tikai uz brīdi. Būs vairākas laboratorijas stacijas, kas darbosies paralēli, katrā notiks kāda aktivitāte.

Dizaina dienas ir atklātas. Kas ir biotekstils? Ko nozīmē „upcycling” jēdziens modes dizaina pasaulē? Kā ekocentriska domāšana var līdzēt uzlabot pakalpojumu dizaina sfēru? To Kultūras rondo pārrunājam ar Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēkiem un pašiem studentiem. Studijā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas vadītājs Matīss Zvaigzne, dizainere Sarmīte Poļakova, Dizaina balvas ieguvēja šajā gadā par "Pre–Loved" biotekstilu, starptautiskās Pakalpojumu dizaina maģistra studiju programmas SDSI vadītāja Ilze Supe un LMA Modes dizaina katedras maģistrantūras absolvente Zaiga Brutāne.

Dizaina gada balvas ir sadalītas! Vispirms atlases, pēc tam fināla žūrija vērtēja dizaina darbu pieteikumus piecās kategorijās. Kopumā bija iesniegti 120 darbi, finālam izvirzīti 20. Žūrija ne tikai izvirzīja galveno uzvarētāju katrā kategorijā, bet tajās piešķīra īpašās balvas vienam vai pat diviem finālistiem vides, komunikācijas, produktu, pakalpojumu un digitālos risinājumos. Galveno balvu – Grand prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā – saņēma Sarmītes Poļakovas un Māras Bērziņas darbs "Pre–Loved" biotekstils, kas kā labākais atzīts arī produktu dizaina kategorijā. Komunikācijas dizains "Rīgas Drosmes un prieka vasara 2023". Darba autori — Valters Kalsers un biedrība "Mākslas birojs" Vides dizains Ekspozīcija "Kosmiskais dejotājs". Darba autore — Dace Sūna. Pakalpojumu dizains LMA Dizaina vasaras skola "Dizaina aktīvisms: intervences eko–sociāliem izaicinājumiem". Darba autors — Rūta Jumīte un Ieva Laube. Digitālo risinājumu dizains Ziedojumu platformas Ukrainas atbalstam "Stopify" risinājums. Darba autori pēc brīvprātīgas iniciatīvas — Māris Upenieks, Mārcis Miķelsons-Germs, Miks Miķelsons. Žūrijas speciālās balvas Produktu dizains Elektroskūteris "Bee Electric". Darba autors un pasūtītājs — Aldis Kalniņš. Komunikācijas dizains Grāmata "Kad karš kļūst personisks". Darba autors — Gatis Šulcs. Darba pasūtītājs — Juris Alberts Ulmanis. Kampaņa "Riga Pride 2023 — Atplauksti". Darba autors — Artūrs Meļņiks un Māra Čaure. Darba pasūtītājs — LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka". Vides dizains Dailes teātra priekšlaukums. Darba autori — "MADE arhitekti" sadarbībā ar Evelīnu Ozolu un Edgaru Zvirgzdiņu. Darba pasūtītājs — "Valsts nekustamie īpašumi" un Rīgas domes Īpašuma departaments. Pakalpojumu dizains Viesuļvētras simulatora atrakcija "Beat The Storm". Idejas autors — Ingus Augstkalns, projekta vadītājs — Rihards Dziedātājs, projektētājs — SIA "WeMPS", galvenais mākslinieks — Kristians Rukuts, arhitekte — Līva Kalniņa. Darba pasūtītājs — "Universe Science Park" (Dānija).

Kopš 2007. gada Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) rīko Dizaina diplomandu dienas, kas nu pārtapušas Dizaina dienās un ieguvušas jaunu elpu: pasākumu programmu 21. maijā ievadīs iesildošais pasākums sarunu formātā, kam sekos LMA Modes skate, ikgadējā Dizainu dienu izstāde un noslēgsies ar visu specialitāšu Diplomandu izstādi. Norisināsies arī vairākas vieslektoru lekcijas, meistardarbnīcas, prezentācijas un iepriekšējā gada LMA Modes skates filmas “Kliedziens” pirmizrāde. Dizaina nodaļas vadītājs Matīss Zvaigzne un Modes dizaina katedras vadītāja Agnese Narņicka stāsta, ka akcents šogad ir likts uz dizaina tapšanas procesu, skatītājiem parasti neredzamo “aisberga” daļu, toskait arī kļūdām un neveiksmēm, kas pavada dizaineru darbā. Mode savukārt koncentrējusies uz ilglaicību un pārizmantošanu, tiks piešķirta arī īpaša ilgtspējas balva.

Dizaina pamatuzdevums ir risināt problēmas un piešķirt formu risinājumiem. Taču formas piešķiršana var būt ārkārtīgi daudzveidīga — no dizaina taustāmiem priekšmetiem vai vidēm līdz dizainam pakalpojumiem un procesam. Šoreiz raidījumā runājam par dizainu inovāciju procesam. Raidījumā viesojas dizaina domāšanas treneris Kārlis Jonass, kurš par dizainu iedrošina domāt ne tikai kā pieeju vai metodi, bet arī domāšanas veidu, attieksmi un principu kopumu, kurā kā svarīgākos aspektus viņš izceļ empātiju, iekļaujošu radīšanas vidi un drosmi eksperimentēt. Kārlis dalās ar savu pieredzi, pielietojot dizaina principus un pieeju gan darbā ar dažādām organizācijām, gan jauniešiem un pasniedzējiem, gan pašam dizainējot savu dzīvi.

Par jauno pop-up izstāžu sēriju “Dizaina procesi tuvplānā” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un sadarbību ar biedrību “Dizaina eksporta alianse” pārrunājam Kultūras rondo studijā. Stāsta un iepazīstina Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska, kuratore, zīmola “Mammalampa” vadītāja, biedrības “Dizaina eksporta alianse” līdzdibinātāja un valdes priekšsēdētāja Ieva Kalēja un zīmola “Vaidava Ceramics” vadītājs Miks Balodis. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) šogad svin trīsdesmit piecu gadu jubileju, ko atzīmē ar pop-up izstāžu sēriju “Dizaina procesi tuvplānā”, veidotu sadarbībā ar biedrību “Dizaina eksporta alianse”. Projekta iecere ir inovatīvā formātā atspoguļot aktuālās norises latviešu mūsdienu dizainā, integrējot tās muzeja 3. stāva pastāvīgajā ekspozīcijā “Dizaina process”. Cikla izstāžu koncepts un vizuālais noformējums rod iedvesmu kādā no četriem gadalaikiem – pavasarī, vasarā, rudenī vai ziemā, izceļot gan sezonai raksturīgo krāsu gammu, gan latviešu dizaina tradicionāli ciešo saistību ar organiskām formām, dabisku materiālu un faktūru lietojumu. Katrā izstādē tiks parādīti vairāku pazīstamo uzņēmumu “veiksmes stāsti”, izmantojot rūpīgu paraugu atlasi un audiovizuālus elementus. Pirmā izstāde ar nosaukumu “Pavasaris” no 3. maija līdz 28. jūnijam piedāvās ieskatu tādu zīmolu kā “Vaidava Ceramics”, “Mammalampa”, “Articul” (Rīgas Krēslu fabrika), “Madara Cosmetics”, “Mint” un “Livette's Wallpaper” darbībā, asociatīvi rosinot apmeklētājus domāt par pirmajiem zaļajiem lapu asniem un svaigi uzartas zemes krāsām.

Materiālu un izstrādājumu dzīves cikla izveide ir galvenais dizaineres Sarmītes Poļakovas darbā, radot nebijušus materiālus. Viņa Frankfurtē vada materiālu dizaina un izpētes studiju Studio Sarmite. Ieguvusi izglītību gan Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā, gan Einhovenas Dizaina akadēmijā, Sarmīte strādā ar kokrūpniecības pārpalikumiem, lielākoties priežu mizām, pārvēršot tos materiālā, kas tiek izmantots interjerā, mēbelēs un modē. Sadarbojusies ar zīmoliem Vitra, Adidas, Levi's, Hirsch. Jaunāko veikumu Pre-Loved, kas veidots kopā ar dizaineri Māru Bērziņu, viņa pieteikusi šā gada Dizaina gada balvai. Visu sarunu klausieties raidierakstu platformās, atrodot LR3 raidījuma "Kāpēc dizains?" ierakstus. 

"Ir jāsaprot pēctecība – bez pagātnes tagadne un nākotne nav iespējama," uzsver Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas vēsturniece un kuratore Inese Baranovska, ar kuru kopā atskatāmies uz muzeja vēsturi, ielūkojamies rūpīgi veidotajā  mākslas kolekcijā, kā arī noskaidrojam, kā muzejs gatavojas svinēt savu 35. dzimšanas dienu. Jau pavisam drīz – 8. februārī – jubilejas gads tiks atklāts ar Rotu mākslas biedrības izstādi "Skārien-jūtīgs", kurā piedalīsies daudzi Latvijā un pasaulē pazīstami mākslinieki... Inta Zēgnere: Muzejs, kura iepriekšējais nosaukums bija Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs, dibināts 1989. gada 6. jūlijā. Tas bija laiks pirms Atmodas, un laikrakstā "Literatūra un Māksla" jau parādās raksti arī par pirmajām izstādēm, tai skaitā, Inese, arī tavi raksti. Kas šajās telpās atradās pirms tam? Inese Baranovska: Mūsu ēkas vēsture ir ļoti sena, tā sniedzas līdz pat 13. gadsimta sākumam, kad tika dibināta Rīga. Precīzu datu nav, bet varētu teikt, ka ēkas vēsture aizsākusies jau 1204. gadā. Tolaik tā bija Svētā Jura baznīca, arī klosteris un hospitālis, un pēc vairākiem ugunsgrēkiem reformācijas laikā 17. gadsimtā centrālā ēka tika pārveidota par noliktavu. Un noliktava tā bija gan 18. un 19. gadsimtā, gan arī 20. gadsimtā – visu padomju laiku, un tikai 80. gadu vidū, kad strauji notika Vecrīgas renovācija un, pateicoties poļu restauratoriem, tika renovēts viss Konventa sētas kvartāls, Rīgas domei radās ideja, ka būtu nepieciešams šāds muzejs. Jo astoņdesmitie gadi ir laiks, kad visur Eiropā un pasaulē tika dibināti šāda formāta dekoratīvi lietišķās mākslas vai dekoratīvās mākslas muzeji. Taču laiki mainās, un vairāk kļuva aktuāls tieši dizaina termins – līdz ar to pārveidojās arī muzeja identitāte. Ja sākotnēji mūsu kolekcijas pamatā bija dekoratīvi lietišķā māksla un tie vairāk bija mākslinieku unikālie darbi – keramika, tekstils, koks, metāls, ādas, plastikas izstrādājumi, stikls, tad kopš 2005. gada veidojam dizaina kolekciju un fokusējamies uz stāstu par dizainu. Dizaina terminu šobrīd vērtējam daudz savādāk. Ja gadsimta sākumā, runājot par Jūliju Straumi, Jūliju Madernieku vai Ansi Cīruli, mēs neteicām, ka tas ir dizains, tad šobrīd, atskatoties uz šo meistaru daiļradi no šodienas perspektīvas, varam teikt, ka viņi visi bijuši arī dizaineri. Kas ir lielākās vērtības, kas muzejā rodamas un pie kurām tev pašai patīk visvairāk pakavēties?  Porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcā „Baltars” tapušie darbi, protams, ir viena no mūsu virsotnēm, bet ir arī citi mūsu pīlāri: Jūlijs Madernieks, Jūlijs Straume, Ansis Cīrulis, Romans Suta… Tāpat Rūdolfa Heimrāta tekstildarbi, Pētera Martinsona keramika. Ir arī turpinājums – sešdesmitie, septiņdesmitie gadi un – mūsdienas. Mēs turpinām papildināt mūsu krājumu. Ir jāsaprot pēctecība: bez pagātnes nav iespējama tagadne un nākotne. Tā ka mums ir gan dizaina klasiķi, gan kinētiskās mākslas klasiķu darbi – Valdis Celms, Artūrs Riņķis, un mums ir arī jaunais mākslinieks Germans Ermičs – ļoti perspektīvs dizainers, kurš šobrīd nominēts balvai "Kilograms kultūras". Ļoti priecājamies, ka varam papildināt savu krājumu ar ļoti aktuāliem un jauniem radošā un unikālā dizaina darbiem, veidojot stāstu par pēctecību.  Kā domājat svinēt savu jubileju? Nu jau gads ir sācies… Īstā dzimšanas diena ir vasarā, tādēļ mums ir speciāla programma ar nosaukumu "Dizaina procesi tuvplānā", kas sāksies aprīlī. Tās būs piecas pop-up izstādes saistībā ar aktuālo dizainu un rūpniecisko dizainu, kas mazāk pārstāvēts mūsu kolekcijā, krājumā un ekspozīcijā, bet tieši tāpēc mēs vēlamies par to runāt. Šo projektu veidojam sadarbībā ar 2023. gadā dibināto biedrību "Dizaina eksporta alianse", kurā apvienojušies nozīmīgākie eksporta preču piedāvātāji un dizaina kompānijas, tādas kā "an & angel", "Madara", "Vaidavas keramika", "Mamma Lampa" un citi. Sadarbībā veidosim nelielas pop-up izstādes, uz kuru pamata notiks stāsti, tikšanās ar dizaineriem: stāstīsim par dizaina procesu, sākot no baltas lapas un zīmuļa, kad mākslinieks savu ideju vispirms iemieso, un kas notiek pēc tam un kā tas viss top, lai cilvēki saprot, ka jebkura krūzīte vai bļodiņa ir vesels stāsts. Bet jums jau ir arī klasiķi. Pērn 140. jubileju svinējām Ansim Cīrulim, bet 2020. gadā par godu Jūlija Madernieka 150. jubilejai bija izstāde un grāmata. Arī šogad droši vien plānota kāda speciāla jubileja? Jā, 150.dzimšanas dienu atzīmēsim [tekstilmāksliniekam]Jūlijam Straumem, bet šis formāts būs mazliet citādāks – tā nebūs izstāde, bet gan lielāks pasākumu cikls ar nosaukumu "Laikmeta straume. Jūlijam Straumem – 150". Tie būs zinātniskie lasījumi ar divām sesijām – pavasarī un rudenī, speciāla izglītības un publisko pasākumu programma. Savukārt muzeja otrā stāva pastāvīgajā ekspozīcijā "Klasiskās vērtības" būs ļoti interesanta Jūlija Straumes maz redzētu darbu ekspozīcija no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja grafikas darbu krājuma. Tie būs Jūlija Straumes meti tekstildarbiem. Savukārt pavasarī būs interesants projekts sadarbībā ar Azerbaidžānu – tiks izstādīti azerbaidžāņu paklāji, bet ar tiltu uz pagātni, jo savulaik Jūlijs Straume bija devies zinātniskās izpētes ekspedīcijā uz Kaukāzu, kur pētīja Kaukāza paklājus, tai skaitā Azerbaidžānas reģiona paklājus, un šo izstādi mēs veidosim arī par šo tradīciju pētniecību un pārmantojamību. Lai gan Latvija no Azerbaidžānas ir tik tālu, ornamentālajos rakstos, ornamentālajos simbolos un tekstila darbu nozīmībā mūsu tautu kultūrās paklāji un ornaments ir ļoti būtisks rādītājs. Kopumā šogad mūsu izstāžu programma būs blīva, veltīta kultūras mantojumam, veltīta tās skatījumam un lasījumam no mūsdienu perspektīvas. Un gadu mēs atklāsim pavisam drīz – 7. februārī. Jau no 8. februāra līdz 21. aprīlim līdz ar mūsdienu aktuālo mākslu skatītājiem būs apskatāma Rotu biedrības izstāde "Skārien-jūtīgs"… Vairāk – audioierakstā.

Kā top pilsēta, kā ar dizaina palīdzību to padarīt cilvēkiem draudzīgāku un ko dizaineri var darīt, lai pilsētvidi atdzīvinātu? Par to Kultūras rondo runājam ar Rīgas pilsētas arhitektu Pēteri Ratas, galveno dizaineri Evelīnu Ozolu un pilsētplānotāju, atvērto inovāciju kustības "Vefresh" izpilddirektoru Viesturu Celmiņu.

Lielākajai daļai no mums, iespējams, izpratne netiek līdzi tam, cik strauji mākslīgais intelekts ienāk mūsu dzīvē. Cik tālu sniedzas cilvēka prāta spējas aizvien jaunos izgudrojumos un izpratne ne tikai par katra šāda izgudrojuma noderīgumu, bet arī kaitējumu? Kā mākslīgā intelekta risinājumi šobrīd palīdz IT un bioloģijā, un cik liela nozīme to izstrādē ir dizainam? Par to raidījumā "Kāpēc dizains" sarunājamies ar bioloģi, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieci Evu Emīliju Česli un "Accenture" Informāciju studiju tehnisko vadītāju Marku Petrovu.

Valsts svētku mēnesi godinot, analizējam to, kā grafikas dizains un burtu māksla var sevī atspoguļot latviskumu. Raidījumā viesojas grafikas dizainere Alise Stefānija Miļuhina. Alise šogad absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu un ar pasniedzējas Maijas Rozenfeldes atbalstu savā diplomdarbā pievērsās Latvijas tipografikas vēstures izpētei. Šīs koprades rezultātā ir tapusi skaista grāmata "100 latviešu burti": tā kalpo gan par parocīgu uzziņas līdzekli, gan sniedz ieskatu Latvijas burtu mākslas vēsturē, gan arī ir autores personīgo piezīmju apkopojums, strādājot pie šīs izpētes.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas Dizaina centra un Latvijas Modes palātas vadītāju Ditu Danosu.  

Nesen Rīgas Tehniskā universitāte pārspējusi līdzšinējo Ginesa rekordu ideju radīšanā. Tāpat eksperimentā sacentušies cilvēki un mākslīgais intelekts, un uzvarējuši cilvēki. Visticamāk, ne viens vien būs saskāries ar situāciju, kad jāpiesēžas pie baltas papīra lapas, uz kuras, piemēram, jāsaraksta visas iespējamās idejas saistībā ar kāda pasākuma rīkošanu. Varbūt būsiet paši piedalījušies kādā radošās domāšanas treniņā, kurā jāizdomā pēc iespējas vairāk veidu, kā varētu izmantot vienu vai otru priekšmetu. Prāti darbojās un radošums atraisījās arī nesen notikušajā “Lielākajā prāta vētrā pasaulē” Rīgas Tehniskajā universitātē. Kā pētniekiem rodas idejas, kas ir ideju avots inženierzinātnēs un kā idejas rada mākslīgā intelekta rīki? Vai kādudien mākslīgais intelekts radīs labākas idejas nekā mēs, cilvēki, vai arī šajā jomā cilvēks saglabās savu pārspēku, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Ginesa rekorda idejas autore - Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes inovāciju centra Dizaina fabrikas vadītāju Elīna Miķelsone un Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Latvijas Universitātes Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošais pētnieks Guntis Bārzdiņš. Latvijā strādājoša spāņu zinātniece veikusi darbu pie jaunas neinvazīvas metodes prostatas vēža diagnostikai Ātri un vienkārši nodot urīna analīzes un uzzināt, ir vai nav vīrietim prostatas audzējs - par šādas metodes izstrādi šogad starptautisko "L'Oreal" balvu sievietēm zinātnē saņēma Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Kristīne Baho Santos. Izklausās vienkārši, bet darbs pie šīs metodes ir gana sarežģīts. Kā noritēja darbs pie jaunajiem prostatas vēža biomarķieriem un kā tas nākotnē varētu ietekmēt  šī audzēja kontroli, stāsta zinātniece. Šī gada septembra sākumā notika ikgadējā "L'Oreal" UNESCO balvas pasniegšana sievietēm zinātnē un viena no trim Latvijas laureātēm bija Kristīna Baho Santos. Bioloģijas zinātņu doktorante ir spāniete, bet jau vairākus gadus viņa strādā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. "Mani allaž ir vadījusi milzīga zinātkāre un vēlme izprast notiekošos procesus un mehānismus dabā,  un zinātne man ļauj apmierināt šo manu zinātkāro prātu," tā Kristīna Baho Santos pamatoja darbošanos savā pētniecības laukā.        

Pasaulē nav daudz valstu, kur porcelāna tradīcijas būtu senākas par 17.gadsimtu. Koreja ir viena no tām. Par porcelāna dzimteni, protams, uzskata Ķīnu, taču arī Korejā ir ļoti senas un daudzveidīgas keramikas tradīcijas, un mūsdienās to uzskata par vienu no keramikas mākslas smagsvariem. Klātienē iepazīt Korejas mūsdienu keramikas daudzveidību pašlaik var arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā, kur durvis vērusi pirmā Korejas keramikas izstāde Baltijas reģionā. Korejas laikmetīgās keramikas izstāde „Pašterapija” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma līdz 2024.gada 14.janvārim. To papildinās plaša publiskā programma – būs pastaigas izstādē ar ekspertiem, bērnu un senioru pasākumi, kā arī pašmāju keramiķu viesošanās muzejā.

Uzsākot jauno sezonu, gleznotājs Kaspars Zariņš uz sarunu aicinājis divus Latvijas Mākslas akadēmijas kolēģus – prorektoru administratīvajā un radošajā darbā, profesoru ANDRI VĪTOLIŅU un Glezniecības katedras vadītāju, asociēto profesoru KRISTIANU BREKTI. Jaunā mācību gada ieskaņā derīgi zināt, kas nepieciešams Mākslas akadēmijas attīstībai, izaugsmei un stabilitātei. Abi atceras bērnību, pirmos skolas un studiju gadus, kad paticis zīmēt skolotājas, Brežņeva sasisto limuzīnu, šķirstīt biezas mākslas grāmatas un audzēt garus matus. Uzzinām, kur novirzīta enerģija pusaudžu gados, kur rastas idejas darbiem, vai apzināti tiek meklēta skandāla deva un arī to, kā tikt projām no šaubām… Raidījumā arī par atšķirīgo skatījumu uz skaistumu, par pozitīvajiem un negatīvajiem tēliem, pareģa spējām, stulbumu, stūrakmeņiem un valstiskumu... Vizītkartes Latvijas Mākslas akadēmijas prorektoru administratīvajā un radošajā darbā, profesoru Andri Vītoliņu (1975) interesē cilvēce un cilvēks. Attēlojot materiālo pasauli, Andris Vītoliņš neglezno pašu cilvēku, bet gan viņa radītos objektus. Viņu aizrauj apkārtējās vides urbanizācijas process, kā rezultātā darbos dominē industralizācijas un tās produktu atspoguļojums – trolejbusi, tilti, pamestas ēkas un rūpnīcas. Sintētiskos toņos klātie laukumi pēdējos gados piedzīvojuši apzinātu pāreju no reālu arhitektonisko struktūru pārnesuma glezniecībā uz abstraktu ornamentālismu. Vītoliņa jaunākie lielformāta audekli parāda, ka arī uz dabas tēmu, piemēram, koku zaru paternu, var raudzīties kā uz nebeidzamu līniju ritmu interpretāciju. Andris Vītoliņš studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas, Dizaina un Vizuālās komunikācijas nodaļās. Ieguvis maģistra grādu Glezniecības apakšnozarē. Izstādēs piedalās kopš 1996. gada. Sarīkojis personālizstādes un piedalījies grupas izstādēs Zalcburgā, Maiami, Baku, Abu Dabī, Pekinā un citur. Nodarbojas arī ar izstāžu kūrēšanu. Kopš 2017. gada – LMA prorektors, pirms tam – Glezniecības katedras vadītājs (2012–2017). Glezniecības katedras vadītāja, asociētā profesora Kristiana Brektes (1981) vizuālajā valodā rodamas atsauces uz gotikas un blekmetāla subkultūrām, strītārtu, reliģiju, mākslas vēsturi un popkultūru. Brekti aizrauj sabiedrības tumšā puse un savos darbos viņš apspriež nāves, ciešanu, seksualitātes, ticības un amoralitātes jēdzienus. Sižetiskais vandālisms autora instalācijās mijas ar formas tīrību un tehnisku nostrādātību, asi kritiskās vai atkailinošās norādes un citātus vienojot jau atpazīstamību iemantojušā estētikā. To iezīmē arī krāsu, materiālu, gaismas un skaņas izmantojums, kas allaž no jauna norāda uz Brektes interesi dekonstruēt tādas tradicionālas mākslas formas kā glezniecība vai tēlniecība un veidot atkāpi no klasiskās izpratnes par tām. Kristians Brekte beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas apakšnozari. Par darbu sēriju "Rīgas madonnas" (2010) nominēts Purvīša balvai un ieguvis titulu "Labākais ārzemju mākslinieks vecumā līdz trīsdesmit pieciem gadiem" starptautiskajā laikmetīgās mākslas mesē Art Vilnius' 12. Autora darbi no izstādes "Gastronoms" (2007) iekļauti britu izdevniecības Phaidon  katalogā Younger Than Jesus (2009), kurā apkopoti spilgtākie jaunie mākslinieki no visas pasaules vecumā līdz 33 gadiem. 2014. gadā izdevniecībā "Neputns" tika izdots mākslinieka radošajai darbībai veltīts katalogs "Brekte" un 2016. gadā LNMM izstāžu zālē "Arsenāls" norisinājās Brektes līdz šim vērienīgākā izstāde ar nosaukumu "Arsenāls". Brekte ir arī praktizējošs scenogrāfs. Lekcijas LMA pasniedz kopš 2009. gada. (Vizītkaršu tekstam izmanota informācija no Latvijas Mākslas akadēmijas mājaslapas)

Brūču dziedēšanai un citu slimību ārstēšanai mūsu senči izmantojuši dabas līdzekļus, un mūsdienās mēs tikai varam nobrīnīties par to, cik sen jau cilvēki atskārta dažādu augu un dzīvnieku produktu spēcīgo iedarbību, pat ja to ķīmiskais sastāvs vēl nebija pilnībā zināms. Pašlaik mēs šo ciklu ejam no jauna, ņemam talkā jau zināmas vielas un produktus, lai ar citu tehnoloģiju palīdzību iegūtu vēl nebijušus materiālus. Kādi tie ir un kādas tehnoloģijas lietotas, to stāstīsim raidījuma otrajā daļā. Bet pēc brūcēm, kuru dziedēšanā palīdz dabas materiāli, cilvēka organismā var veidoties rētaudi, raidījumu iesāksim. Kas ir rētaudi, kā notiek ādas dzīšanas process pēc brūces rašanās un kā ādu ietekmē tetovējumi, noskaidrosim no dermatologa, Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras docētāja Alekseja Zavorina. Studijā sveicam arī Latvijas zinātniekus, kas darbojas šajā lauciņā - Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta vadošo pētnieci Zani Zelču un šī paša institūta doktoranti, zinātnisko asistenti Laimdotu Vilcēnu.  

Asketic podkāsta epizode ar Asketic līdzdibinātāju Miķeli Baštiku un Rīgas galveno pilsētas dizaineri Evelīnu Ozolu par to, ko dizains nozīmē pilsētvidē un kā tas ietekmē mūsu ikdienu.

Kultūras rondo tiekamies ar Latvijas Dizaina gada balvas 2023 uzvarētājiem - autoru komandas "Ēter" pārstāvi Dagnija Smilga un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāve Kortnija Māra Gurtlava un Latvijas dizaina centra valdes priekšsēdētāju Ditu Danosu. "Latvijas Dizaina gada balvas 2023" galveno balvu jeb "Grand Prix" un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēmis arhitektūras birojs "Ēter" par scenogrāfiju Londonas Dizaina muzejā. Kopumā apbalvojumi pasniegti piecās kategorijās – produkti, pakalpojumi, komunikācija, vide un digitālie risinājumi. "Ēter" apbalvots arī kategorijā "Vide". Kategorijā "Digitālie risinājumi" apbalvots "Color Gray" par videospēli "The Case of the Golden Idol", bet kategorijā "Komunikācija" balvu saņēma grafikas dizainere Rūta Jumīte par jauniešu organizācijas "Young Folks" vizuālo identitāti. Jumīte saņēma arī Latvijas radošo industriju komunikācijas platformas "Fold" īpašo balvu. Kategorijā "Pakalpojumi" apbalvota Latvijas Nacionālais mākslas muzeja Izglītības un pieejamības daļa, kas, sadarbībā ar dizaineri Lāsmu Kondrāti un ilustratori Kristīni Martinovu, radīja dizaina studiju bērniem Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Tikmēr kategorijā "Produkti" apbalvots Edijs Ļaksa, kurš izstrādājis militāro transportlīdzekli "VR-1-FOX". Latvijas Dizaina gada balvai šogad kopumā tika iesniegti 159 darbi, kas ir līdz šim lielākais pieteikto darbu skaits augstākajam apbalvojumam dizaina jomā Latvijā. Dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzīja 59 darbus. Fināla žūrijas sastāvā darbojās septiņi pieredzējuši dizaina jomas profesionāļi.

Daudzi stereotipim i stigmom pakļautuo ūtrei leluokuo Latvejis piļsāta Daugovpiļs laikā, kod tikū nūsvieteiti vaļsts svātki i tyvojās 9. majs. Kaida daugovpilīšim ir jusšona šudiņ i kaidu saradz piļsātys atteisteibu tyvuokā i tuoluokā laikā iz prīšku, kas ir pasamainejs pādejuo goda laikā i voi puormainis vad Daugovpili Eiropys vierzīnī, par tū sarunā ar puorrūbežu projektu koordinatoru, Aktivūs īdzeivuotuoju fonda koordinatoru, titulam “Eiropys cylvāks Latvejā 2022” nominātū Oskaru Zugicki, Stanislava Broka Daugovpiļs muzykys vydsškolys direktoru Aivaru Broku, Daugovpiļs piļsātys pošvaļdeibys kulturys puorvaļdis puorstuovi, Daugovpiļs dasacejuma Eiropys kulturys golvyspiļsātys 2027 konkursam dorba grupys koordinatori Diānu Soldāni i Daugovpiļs Dizaina i muokslys vydsškolys “Saules skola” pedagogu, Rēzeknis Tehnologeju akademejis docātuoju Aivaru Buli.

Šī gada 2. jūnijā tiks pasniegtas Latvijas Dizaina gada balvas, taču raidījums tad jau būs devies vasaras pārtraukumā. No dažādu jomu nominantiem izvēlējāmies runāt par instalāciju "Pilsētas kabata" – vienu no iniciatīvām, kas ir radītas, lai atdzīvinātu kādu novārtā pamestu pilsētas vietu. Pop-up jeb pārvietojamā skvēra ideja gada garumā tika īstenota nojauktas koka ēkas vietā Maskavas ielas sākumposmā jeb tā dēvētajā Lastādijas rajonā. Eksperimentālajam projektam tika izveidoti moduļveida dizaina elementi, kas ir mobili pārvietojami un kombinējami atšķirīgos veidos, pielāgojot tos katra pasākuma – šaha turnīra vai modes skates vajadzībām. Vai projekts veica misiju un vai pēc tā oficiālā noslēguma idejai ir turpinājums? Kāda būs "Maskačkas" nākotne, jo, no vienas puses tai ir ideāls attīstības potenciāls, bet vai tas nedraud ar unikālās identitātes zudumu? Par to sarunājamies ar arhitektu Kārli Jaunromānu.

No 18. līdz 23. aprīlim Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studenti piedalās starptautiskās dizaina meses "Salone del Mobile. Milano" dizaina skolu un jauno dizaineru sadaļā "Salone Satellite". Akadēmijai šī ir jau piektā piedalīšanās reize tik nozīmīgā dizaina notikumā. LMA dizaina studiju virziens savu starptautisko izstāžu darbību tieši šajā mesē aizsāka 2004. gadā, un pa šo laiku mūsu augstskola ir pamanīta ar savām spilgtajām ekspozīcijām un aktuālajiem dizaina vēstījumiem, kas tikuši atspoguļoti arī starptautiskajos medijos. Tādēļ šogad LMA ir īpašā aicināto viesu statusā kā skola ar pamanāmu nostāju dizaina izglītībā. Kāda ir Latvijas Mākslas akadēmijas studentu atbilde šī gada izvirzītajam jautājumam – "Dizain, kurp Tu dodies?" Un arī pašu studentu papildjautājumam – "Kas ir Tavā galvā?" Kādas idejas un prasmes jaunieši parādīs, akadēmijai mesē piedaloties jau piekto reizi? Par to raidījumā "Kāpēc dizains?" – saruna gan ar pašiem studentiem, gan viņu pasniedzējiem. Jāatgādina, ka pagājušajā gadā pēc pandēmijas pārtraukuma Latvijas Mākslas akadēmijas studenti pievērsa apmeklētāju, starptautiski nozīmīgu mediju un arī meses organizatoru uzmanību un saņēma atzinību par izstrādāto konceptu ilgtspējas dizainam: tas bija aicinājums saudzēt resursus un labot saplīsušus priekšmetus. Par šī aicinājuma simbolu bija izvēlēta ar roku adīta zeķe un tās mūžs: jauna, ar izdilušu caurumu, salāpīta. Ikvienu tā aicināja: ja vēlies salāpīt pasauli, sāc lāpīt zeķes! Par šī gada ekspozīciju plašāk stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas profesore Barbara Ābele, Produktu dizaina katedras vadītājs Ervins Pastors, pasniedzējs Māris Mortukāns, kā arī Grafikas dizaina katedras vadītājs Matīss Zvaigzne. Pārraide teksta formātā drīzumā būs pieejama portālā lsm.lv.

"Plūstoši" – starptautiski atzītā dizainera Germana Ermiča pirmā personālizstāde Latvijā, kuru atklās Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Kultūras rondo par savu nozīmīgāko darbu izvēli, radošo procesu, kurā apvienoti dizaina un mākslas paņēmieni, saruna ar Germanu Ermiču un kuratori Evelīnu Ozolu. No 13. aprīļa līdz 28. maijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10) būs skatāma starptautiski atzītā latviešu dizainera Germana Ermiča pirmā personālizstāde Latvijā “Plūstoši”. "Mans darbs bieži ir starp skulptūru un dizainu, bet darbi nav īsti praktiski ikdienas objekti, drīzāk tās ir skulptūras, kas dizaina funkcijām. Piemēram, krēsls, galds, ko var lietot. Vai spogulis, kurā var skatīties, bet tas kopīgais iespaids ir, ka tā ir drīzāk skulptūra," atklāj Germans Ermičs. ""Troņa krēsls", kas būs skatāms izstādē, tā ir ideja par krēslu, bet tas nav ikdienas objekts, ko kāds gribētu lietot, drīzāk estētisks, konceptuāls objekts." "Visbiežāk mēs iedomājamies par krāsu kā noslēdzošo posmu, mums gatava forma, gatavs darbs, kaut kas ir uztaisīts, mēs izvēlamies krāsu. Es gribēju sākt darbu tieši no krāsas, skatīties, kā krāsa var definēt objektu. Iztēloties krāsu kā fizisku materiālu. Tas ir konceptuāls piegājiens," stāsta Germans Ermičs. "Es izvēlējos strādāt ar stiklu, tas ir pateicīgs medijs darbam ar krāsu, izmantojot caurspīdīgumu. Var izmantot spoguli, var izmatot matētu. Tas man palīdz strādāt ar krāsu un gaismu. Tā ir drīzāk fantāzija, kā es iztēlojos krāsu." Izstāde apkopo Germana Ermiča nozīmīgāko veikumu kopš viņa studijas dibināšanas 2014. gadā, atklājot dizainera radošo procesu un filozofiju. Savā praksē apvienojot dizaina un mākslas paņēmienus, Germans Ermičs rada spilgtus darbus, kurus pazīst un augstu vērtē visā pasaulē. Viņa pieeju raksturo pakāpeniska, neatlaidīga tuvošanās galarezultātam, tiecoties piešķirt apveidu nemateriālām parādībām, meklējot jaunus tehnoloģiskus paņēmienus un eksperimentējot ar krāsām un materiāliem. Būtiska autora rokraksta iezīme ir glezniecisks darbs ar krāsu stiklā – viņa mēbeļu caurspīdīgās virsmas piesātina plūstošas toņu pārejas. Taču krāsa Germana Ermiča darbos nav tikai estētiska piedeva – mākslinieks to izmanto formas veidošanai. Germans Ermičs dzimis 1985. gadā Rīgā. Dizaina un mākslas pamatus apguvis Dānijā, vēlāk studējis Eindhovenas Dizaina akadēmijā Nīderlandē. Kopā ar domubiedriem Rīgā 2007. gadā nodibinājis kultūras, mūzikas un modes žurnālu “Veto”. Germans Ermičs izveidojis drukātā izdevuma dizaina koncepciju un turpinājis “Veto” māksliniecisko vadību līdz pat 2018. gadam. Uzsācis karjeru kā grafikas dizainers, studiju laikā Germans Ermičs pakāpeniski pievēršas trīsdimensionālu objektu veidošanai. Tad sākas Germana aizraušanās ar krāsām un to iespējām ietekmēt objektu formu, apkārtējo telpu un skatītāju uztveri. Eindhovenas Dizaina akadēmiju Germans Ermičs pabeidz 2011. gadā ar diplomdarbu “Izometriskie spoguļi”, kurā liek lietā savu interesi par optiskām ilūzijām. Diplomdarbu publicē starptautiskais dizaina žurnāls “Frame”, un absolventu izstādē viņu uzrunā ietekmīgā Milānas galeriste Rosana Orlandi (Rossana Orlandi), ar kuru dizainers sadarbojas joprojām.

Muzeji jau izsenis bijuši nozīmīga mūsu kultūras mantojuma daļa. No paaudzes paaudzē tie kalpo kā zināšanu krātuves. Lai gan muzeji nereti tiek uztverti kā savdabīgas laika kapsulas, tomēr arī tie mainās laikam līdzi, pielāgojoties dažādām mūsdienu sabiedrības vajadzībām. Aizvien biežāk varam novērot, ka muzeji pilda daudz vairāk lomu, nekā tikai informācijas un artefaktu krātuvju funkciju. Mūsdienās tie ir kļuvuši par dinamiskām, saistošām un interaktīvām telpām, kas paredzētas, lai rosinātu apmeklētāju iztēli un piesaistītu uzmanību jaunos un aizraujošos veidos. Par to, kā top mūsdienīgs muzeja saturs un kā šo saturu ar pieredzes dizaina palīdzību iespējams darīt apmeklētājiem pievilcīgāku, stāsta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja projekta "Dizaina studija bērniem" veidotājas – muzeja izglītības programmas kuratore Kristīne Šica un dizainere Lāsma Kondrāte.  

Mākslīgais intelekts ir kļuvis par ierastu praksi daudzās jomās no vēl gana futūristiskās pašbraucošo automobiļu nozares līdz rekomendācijām sociālajos tīklos vai rezultātiem Google meklētājā. Taču, lai arī ar mākslīgo intelektu saskaramies arvien biežāk, viedokļi un sajūtas par to atšķiras. Raidījumā viesojas dizainers un audio vizuālais mākslinieks Reino Apse. Viņš dalās pārdomās par to, kāda ir mākslīgā intelekta ietekme uz dizainera darba ikdienu, kāda ir dizianeru loma ētiska un lietotājiem draudzīga mākslīgā intelekta risinājumu radīšanā, kā arī kā mākslīgā intelekta iespējota jeb apdraudēta mainīsies dizaina jomas nākotne. *** Šeit redzamie attēli ir radīti, izmantojot Dall-E mākslīgā intelekta lietojumu. Dall-E ir programma, kas spēj radīt jaunus attēlus, izmantojot tikai vienu vai vairākas atslēgas vārdus vai izteiksmes, kuras tai tiek dotas kā ievadi. Tā tiek uzskatīta par vienu no spēcīgākajām mākslīgā intelekta sistēmām pasaulē.

Novembra sākumā darbību uzsāka jauna iniciatīva — ziedojumu platforma "Stopify", kas ļauj "abonēt" ikmēneša ziedojumu Ukrainas armijai. Mazāk kā mēneša laikā platformas abonementu skaits ir sasniedzis jau 3650 ziedotājus no 38 valstīm. Par tiktāl savākto ziedojuma summu nupat ir nokomplektēts pirmais atbalsta sūtījums, kas jau ir ceļā uz Ukrainu. Par platformas dizaina izstrādes procesu stāsta digitālā dizaina aģentūras "Cube" dizainers un "Stopify" projekta līdzdalībnieks Mārcis Miķelsons-Germs. Viņš norāda, ka dizaineru uzdevums bija radīt pieredzi, kas cilvēkiem, kuri vēlas atbalstīt Ukrainu, ļautu to darīt ērti un viegli. Atsaucoties uz populāro mūzikas un video straumēšanas platformu dizainu, "Stopify" ziedotājiem piedāvā vairākus abonementu veidus un rūpējas par to, lai maksāšanas process ir automatizēts. Jeļena Solovjova: Kā īsti radās iecere un kas mudināja jūs tajā iesaistīties? Mārcis Miķelsons-Germs: Iecere radās manam draugam Mārim Upeniekam, kurš ir radošais direktors un visnotaļ radoša personība. Ideja radās vasaras vidū, sākumā domājot par to, kā varētu palīdzēt Ukrainai: vienreiz noziedo kaut kādu summu, otru reizi, bet cik lielu summu ziedot trešoreiz? Vienā brīdī Mārim radās ideja, ko viņš izlika savos sociālo tīklu kontos, lai redzētu, kāda ir sabiedrības reakcija. Atsaucība bija gana liela. Māris zvanīja man, sākām kopīgi domāt, kā šo visu dabūt gatavu. Protams, nebija nekādu šaubu, ka jāmēģina to visu realizēt. Kas tieši tevi un arī "Cube" mudināja iesaistīties? Kāpēc jums tas bija svarīgi? Statistika rāda, ka latvieši ir vieni no lielākajiem atbalstītājiem, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu valstī… Kāpēc bija svarīgi? Droši vien to pašu iemeslu dēļ, kāpēc cilvēki atsaucās uz Māra ziņu – mums rūp drošība Eiropā, mūsu reģionā, mums arī ir tas pats kaimiņš, kas ukraiņiem, un ir kaut kāds limits finansiālajai līdzdalībai, ar ko paši varam piedalīties. Kas man pašam personīgi likās – ja es ar to, ko protu darīt, varu kaut kādā veidā panākt lielāku efektu, tad noteikti tas ir jādara! Kas notika tālāk, un kāds bija dizaina izveides process? Dizaina izveides process sākās brīdī, kad Māris sociālajos tīklos ielika manis minēto ierakstu. Pirmais solis bija saprast atgriezenisko saiti. Māris publicēja trīs attēlus: viens bija nosaukums, divos teikumos noformulēta ideja – abonē Ukrainas armijai, lai apstādinātu karu, un summa – 6,99. Tas bija pats sākums, kurā novalidējām konceptu – vai tas iet cauri vai nē. Kad bija skaidrs, ka šis serviss varētu aiziet, mēģinājām saprast, ko varam izdarīt ar saviem resursiem. Uzreiz novilkām sarkanās līnijas, saprotot, ko mēs noteikti negribam darīt – proti, lai tas paliek mūsu hobija projekts, nevis pilna laika ieguldīšanās darbs. Sapratām arī, ka negribam atbildēt par naudas saņemšanu un pēc tam tās tālāku nodošanu Ukrainas armijai: tam nolūkam būtu jādibina kāda organizācija, bet sapratām, ka to nevaram – mums tam nav laika un to arī nemākam. Tāpēc sākotnējā doma bija, ka mēs varētu uztaisīt tādu servisu, kur nauda pa taisno tiek ieskaitīta kādā Ukrainas bankā vai Aizsardzības ministrijā. Pagāja diezgan ilgs laiks, līdz sapratām, ka tas nebūs iespējams. Māris dabūja kontaktus Ukrainas vēstniecībai un bankai, un, kaut arī mums likās, ka tā ir baigi labā ideja, kuru visi sagaidīs ar atplestām rokām, tā īsti nenotika: viņiem ir pavisam cits dzīves ritms, un līdzīgu iniciatīvu viņiem ir ļoti daudz. (..) Pagāja kāds mēnesis vai mazliet vairāk, līdz samierinājāmies, ka būs jābūt kādam starpniekam. Protams, nonācām pie tā, ka šis starpnieks varētu būt ziedot.lv, kas Latvijā ir plaši pazīstama, arī salīdzinoši liela organizācija. Tā mūsu baža, kāpēc negribējām starpnieku: šajā risinājumā saskatījām ambīciju, kā iziet ārpus Latvijas – ka šis risinājums varētu būt simpātisks mērķauditorijai, kura lieto abonēšanas servisus, vienalga, vai tā būtu videostraumēšana vai mūzikas straumēšana, un kurai rūp situācija Eiropā un Ukrainā. Mērķauditorija ir gana plašāka. Tāpēc sākumā likās, ka ziedot.lv visu piesietu tikai Latvijai, un tas būtu mazāk simpātiski nekā tad, ja nauda ietu pa taisno. Darba procesā sapratām, ka īsti nav variantu, un mēģinām iet šo ceļu. Sazinājāmies ar ziedot.lv, kas saveda mūs kopā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā, tālāk jau izpratām visu loģistiku, ka viņi būtu tie, kas piegādātu atskaiti par to, kur nauda aizgājusi. Un vēl viena lieta: sākotnējā mūsu ideja bija, ka savāksim naudu, bet izrādās, ka nauda [ukraiņiem] nav vajadzīga – viņiem vajag lietas. Tāpēc arī ziedot.lv attiecīgi ir tie cilvēki, kuri meklē nepieciešamās lietas – vai tas būtu kvadricikls, nakts redzamības brilles vai kas cits, kas ir diezgan nopietna loģistikas daļa – diez vai bez sadarbības partnera mēs to būtu gatavi paši darīt. Pirms mēs runājam par to, kas ir sasniegts pirmajās divdesmit dienās, gribu tev pajautāt par dizainu: kādi dizaina principi bija jūsu vadmotīvs visā izstrādes procesā? Kā jau liecina nosaukums, sākotnējā ideja bija vilkt tiešas paralēles ar populāro mūzikas straumēšanas servisu "Spotify". Tāpēc idejā, ko Māris sākotnēji nopublicēja, logo vizuāli bija līdzīgāks tieši tam, bet tad sapratām, ka tas uzprasās uz nepatikšanām, jo Zviedrijā juristi droši vien berzēs rokas. (smejas) Arī Māris aprunājās ar pazīstamu juristu, un sapratām, ka vajadzētu iet prom no tās vizuālās līdzības. (..) Otra lieta – vizuālā tīrība: melnais ar dzelteno ir diezgan neierasta divkrāsu izvēle, un dara šo dizainu no krāsu viedokļa robustu, spilgti pamanāmu, kā tādu ceļazīmi. Pie tā arī mēģinājām pieturēties, lai arī vizuālajā komunikācijā it visur spēlētos tikai ar šīm divām krāsām. Vēl viena lieta – pašā lapā, kur minēti ziedojuma mērķi, tie vizualizēti ar referenci uz filmu straumēšanas servisiem. Tas tāpēc, lai būtu interesantāk – nevis vienkārši uzskaitīt, bet lai ir līdzība ar straumēšanas servisiem. Viena no lietām, ko gan pēc testiem ievērojam – mums jāiemācās atrast balansu starp izklaidi un nopietno tēmu: tekstos šur tur nogriezām izklaides sajūtu, lai nerastos nepareizs priekšstats. Saruna pilnā apjomā drīzumā būs publicēta portālā lsm.lv.

Kā atšķiras mūsu iemīļotā mūzika ierakstā? Kā mūsu klausīšanās pieredzi veido skandas? Par to šis "Kāpēc dizains?" raidījums. Vispirms kopā ar Latvijas Radio skaņu režisoru Vari Kurmiņu, Jāni Irbi un Edgaru Zvirgzdiņu no Latvijas uzņēmuma "Aretai" testējam vienu no viņu radītajiem un veidotajiem Contra sērijas skandu modeļiem. Pēc tam studijā – saruna par ceļu līdz starptautiski augstu novērtētam darbam. Uzņēmums šogad saņēmis arī prestižo Red Dot dizaina balvu par viņu tiekšanos pretī izcilībai. "Aretai" sengrieķu valodā nozīmē – izcilības.

Jau veselu gadu mācības norit jaunājā, starptautiskajā maģistra līmeņa studiju programmā "Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas". Šo mācību programmu īsteno Latvijas Mākslas akadēmija kopā ar Lapzemes Universitāti Somijā sadarbībā ar vairākiem partneriem – Rīgas ekonomikas augstskolu, Igaunijas Mākslas akadēmiju, Kuldīgas novada pašvaldību un biedrību "Kuldīgas mākslinieku rezidence". Mācību laikā studenti apgūst iemaņas dažādās pakalpojumu dizaina sfērās, tādās kā lietotāju pieredzes dizains, informācijas un komunikācijas dizains, dizaina pētniecība, kā arī vairākās citās jomās. Par to, kā norit mācības šajā programmā un kā iegūtās zināšanas izdodas pielietot praksē dažādos mākslas un kultūras projektos, dalās raidījuma viešņa Līga Lindenbauma – pakalpojumu dizainere un šīs mācību programmas studente, kā arī mākslas vēsturniece un kuratore.

Izstāstīt vēsturi dizaina valodā piedāvā "Dizaina pastaiga 2022".  Rīt, 20.oktobrī, ikgadējais notikums, kas vienas dienas garumā dod iespēju ielūkoties dizaina aizkulisēs, šogad veltīts dizaina un vēstures attiecībām. Pasākuma norises vieta – Latvijas Okupācijas muzejs, kurā visas dienas garumā notiks astoņas dizaina pastaigas jaunatklātajā ekspozīcijā „Ceļš uz gaismu”. Pastaigas vadīs dizaina biroja "H2E" dizaineri, bet dienas noslēgumā būs diskusija. Dizaina pastaigā kopā ar dizaina studijas "H2E" vadošo dizaineri Ingūnu Eleri devās Laima Slava. Ja arī jūs vēlaties kopā ar dizaineriem doties pastaigā, jāreģistrējas un jādodas uz šī gada centrālo pieturpunktu – Latvijas Okupācijas muzeja jaunatklāto ekspozīciju. Dienas noslēgumā plānota diskusija  „Dizains un vēsture”, kuru vadīs dramaturgs Lauris Gundars. Diskusijā piedalīsies Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks Kārlis Dambītis, publiciste Sarmīte Kolāte, režisors un dramaturgs Ivo Briedis, kā arī "H2E" dizainere Ingūna Elere.

Inovācija ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā. Inovāciju izstrādē var palīdzēt dizaina domāšanas principi, kuri strukturētā veidā palīdz nonākt līdz inovatīva risinājuma izstrādei. Kaut dizaina domāšanas principi nav novitāte, tomēr par to runā nepietiekamā daudzumā un pārāk maz jaunieši ir informēti par tiem. Dizaina domāšana var noderēt daudzās jomās, bet jo īpaši pieprasīta tā ir STEM nozarēs. Vairāk par dizaina domāšanas principiem sarunā ar Zinātnes un izglītības inovāciju centra vadītājas pienākuma izpildītāju Kitiju Kudumu.

Inovācija ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā. Inovāciju izstrādē var palīdzēt dizaina domāšanas principi, kuri strukturētā veidā palīdz nonākt līdz inovatīva risinājuma izstrādei. Kaut dizaina domāšanas principi nav novitāte, tomēr par to runā nepietiekamā daudzumā un pārāk maz jaunieši ir informēti par tiem. Dizaina domāšana var noderēt daudzās jomās, bet jo īpaši pieprasīta tā ir STEM nozarēs. Vairāk par dizaina domāšanas principiem sarunā ar Zinātnes un izglītības inovāciju centra vadītājas pienākuma izpildītāju Kitiju Kudumu.

9. augustā preses konferencē izziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" nominanti. Nosaukta arī iesniegto darbu vienojošā tēma – arhitektūra, kas ietekmē garu. Kopā izvirzīti 16 nominanti, kurus nākamajā kārtā izvērtēs starptautiska žūrija. Galveno balvu ieguvēji tiks nosaukti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022 svinīgajā ceremonijā 7. oktobrī. Ar saviem vērojumiem un skatījumu par Latvijas Arhitektūras gada balvai  2022 iesniegtajiem darbiem, raksturojot Latvijas arhitektūras kopainu, Kultūras rondo studijā dalās gada balvas žūrijas pārstāvji - arhitekts, arhitektu biroja “NRJA” vadītājs Uldis Lukševics, arhitekte Andra Šmite, muzeja “Žaņa Lipkes memoriāls” direktore Lolita Tomsone un arhitekts, biroja “Didrihsons Arhitekti” vadītājs un Kultūras ministrijas Nacionālās arhitektūras padomes vadītājs Gatis Didrihsons. Vadoties pēc žūrijas vērtējuma, nominantu sarakstā iekļuvuši sekojoši darbi (alfabētiskā secībā): Atbalsta centrs "Pērle". Autori: "ĒTER", sadarbības partneris "Rīgers"; Āgenskalna tirgus transformācija. Autori: Arhitektes Lienes Griezītes studija; Kārlis Vilkaušs, Jānis Pelsis, Roberts Koļcovs; Kalnciema iela; Ārstu māja Mežaparkā un grāmata "Ārstu māja Mežaparkā". Autori: Zaigas Gailes birojs; Brūzis "Manufaktūra". Autori: "Sampling"; Daugavpils cietokšņa inženierarsenāla restaurācija. Autori: "REM PRO", sadarbības partneris "Konvents". Daugavpils cietokšņa pulvera noliktavas restaurācija un infrastruktūras labiekārtošana. Autori: "REM PRO"; Divu vēsturisku dzīvojamo ēku pārbūve Rīgā. Autori: Arhitektes Lienes Griezītes studija; Dzīvojamās ēkas pārbūve Jūrmalā. Autori: Zaigas Gailes birojs; Grāmata "Džons Hejduks: Projekts Rīga". Autori: nodibinājums "ARHITEKSTI"; Ekspozīcija "Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām". Autori: Didzis Jaunzems Arhitektūra; Ēku atjaunošana, pārbūve un fasāžu restaurācija Kuldīgā (Adatu fabrika). Autori: Zaigas Gailes birojs; Hoijeres kundzes viesnīcas restaurācija un pielāgošana Liepājas Interjera muzeja vajadzībām. Autori: PS "Pils projekts"; Izstāde Dizaina muzejā Londonā "Weird Sensation Feels Good: The World of ASMR". Autori: "ĒTER"; "Lielvārds telpa". Autori: "GAISS arhitekti"; "Ziedlejas" – pirts un labsajūtas komplekss. Autori: "Open arhitektūra un dizains" un Ģirts Runis ("Landshape") "Ziemeļi" – Kurzemes piejūras sēta. Autori: "Open arhitektūra un dizains"; Zinātnes un inovāciju centrs "Vizium". Autori: "Ambrasas Architectu Biuras", autoruzraudzības grupas vadītājs – Arhitekta J. Pogas birojs. Šogad balvai saņemti 49 pieteikumi, no tiem 41 ir objekts, bet 8 pieteikumi iesniegti procesu kategorijā. Saņemti 14 pieteikumi darbiem Rīgā un Rīgas apkaimē, 7 – Jūrmalā, 6 – Kurzemē.

Ja vēlies salāpīt pasauli, sāc lāpīt savas zeķes, – ar šādu devīzi Latvijas mākslas akadēmijas (LMA) studenti kopā ar Siguldas novada amatniekiem piedalījās starptautiskajā Milānas dizaina izstādē, kas norisinājās no 7. līdz 12. jūnijam. Par ekspozīcijas tapšanu un Latvijas līdzdalību Milānas izstādē stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Barbara Ābele un Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Tekstilmākslas katedras vadītāja Ieva Krūmiņa, tekstilmāksliniece, audēja, amatniece Lauma Krastiņa un Siguldas novada kultūras centra „Devons” pārstāve Zanda Dūdiņa-Spoģe. Jau ceturto reizi, izturot konkursu, izstādē piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un pasniedzēju kopīgi veidots stends. Šī gada stenda koncepcija "Ja vēlies salāpīt pasauli, sāc lāpīt savas zeķes!" veltīta pasaules lāpīšanai vārda vistiešākajā nozīmē. LMA ekspozīcijas dominējošais tēls ir vilnas zeķe. Tā izvēlēta kā metafora jebkuram 21. gadsimta ražotam produktam, kas ir daļa no cilvēka ikdienas patēriņa. Zeķes var uzskatīt par vienkāršu, bet reizē neaizstājamu apģērba gabalu brīžos, kad salst, un pamatvajadzību sarakstā tās var ierindot līdzās pārtikai vai jumtam virs galvas. Ekspozīcijas stendu veido divas daļas. Viena veltīta zeķes dzīves ciklam un identitātei, kas secīgi ataino adīšanas, valkāšanas un labošanas posmus. Katras eksponētās zeķes adītais valnītis ir kopija no kādas 18. gadsimta zeķes parauga, kas atrodams Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Šīs kopijas ekspozīcijai darinājušas Siguldas, Mālpils un Mores amatnieces. Lāpīšanai izmantotais zelta pavediens ir alegorisks vēstījums par to, cik viena zeķe ir vērtīga — laika, prasmju, ekonomiskā un emocionālā ziņā — un kāpēc ir vērts to atjaunot. Savukārt otra daļa ir lielizmēra tekstilija, kuru veido gandrīz pustūkstotis saziedotu, ar rokām adītu jaunu un sadilušu zeķu, kurām līdzi nāk arī personīgi cilvēkstāsti, kas apskatāmi un lasāmi stenda Instagram kontā. Starptautiskā Milānas dizaina mese "Salone del Mobile. Milano" ir viena no ietekmīgākajām un lielākajām mēbeļu, interjera un gaismas dizainam veltītajām izstādēm pasaulē. Šogad tā notika pēc divu gadu pātraukuma.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska Vai zini, kas slēpjas aiz nosaukumiem Bottle, Blueberry, Mouse, Cactus, Dragonfly, Kiwi, Snowball? Šie ir nosaukumi mikrofonu modeļiem, kas tapuši leģendārajā ASV dibinātajā kompānijā BLUE Microphones. Kompānijā BLUE — Baltic Latvian Universal Electronics — mikrofonu modeļu atpazīšanai piešķirti nevis ciparu virknējumi, bet vārdi, kas izvēlēti pēc asociācijām ar mikrofona vizuālo veidolu. Bet galvenais ir tas, ka viens no šīs kompānijas dibinātajiem ir latvietis Mārtiņš Saulespurēns. To droši var dēvēt par Latvijas dizaina veiksmes stāstu. Mārtiņš Saulespurēns (1943) ir Rīgā dzimis un izglītojies skaņu inženieris (1974. gadā beidzis Rīgas Politehnisko institūtu (Rīgas Tehniskā universitāte). Audzis muzikālā ģimenē un jaunībā arī pats spēlējis vairākās muzikālās apvienībās. Strādājis Latvijas Mūzikas konservatorijā par audio inženieri. Tanī laikā viņam bija pieejami pasaules mūzikas ieraksti un jaunākā informācija, kas padomju apstākļos bija pilnīgi ekskluzīva situācija. Sācis ar retro mikrofonu labošanu un restaurēšanu, topošais uzņēmējs iepazinās ar amerikāni Skiperu Vaisu (Skipper Wise) un 1995. gadā jau ASV kopīgi tika dibināta kompānija BLUE Microphones. Abu sākotnējā doma bija izgatavot ar rokām darinātus, kvalitatīvus mikrofonus draugiem mūziķiem, taču samērā strauji uzņēmums izauga par nopietnu audio kompāniju, kas ražo godalgotus mikrofonus un aksesuāru līniju un var lepoties, ka lietotāju vidū ir tādas popmūzikas zvaigznes kā Madonna, Stings, Nora Džonsa, Pink un citi. Jau pirmais kompānijas oriģinālais mikrofons “Bottle” izcēlās ar mūsdienām atbilstošu kvalitāti un košu korpusu, kas atšķīrās no tirgū esošajiem standarta pelēkajiem mikrofoniem un pēc savas formas  atgādināja 20. gadsimta 30.– 40. gadu priekštečus. Laika gaitā tiek pieaicināts Latvijā pazīstamais mākslinieks un scenogrāfs Juris Dimiters, kas sāk veidot plakātus uzņēmuma mājaslapai un uzņēmuma reklāmas kampaņām, piešķirot mikrofoniem elegantu sirreālus dzīvu būtņu veidolus. Šī produktīvā sadarbība ilgst līdz pat 2006. gadam. 2012. gadā Mārtiņa Saulespurēna un Skipera Vaisa radītais mikrofona modelis “SPARK Digital” saņēma prestižo TEC (Technical Excellence & Creativity) balvu, tomēr uzņēmuma attīstība bija jau ievirzījies noslēguma fāzē un dibinātāji uzņēmumu pārdeva, bet Mārtiņš Saulespurēns un Skipers Veiss izveidoja jaunu uzņēmumu — “Neat Microphones”. 2008. gadā Mārtiņš Saulespurēns dāvāja LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam  un tagad šie izcilie dizaina paraugi skatāmi atjaunotajā muzeja jaunajā pastāvīgajā ekspozīcijā "Dizaina process".

Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā “Kalāči” Cēsu novada Liepas pagastā top jauna pastāvīgā ekspozīcija, kas ierosinās sarunai vairākas jaunas, līdz šim Veidenbauma dzīves un dzejas sakarā retāk skartas tēmas. Viena no tēmām, kas tajā tiks skarta, būs saruna par jauna cilvēka mentālo veselību - kā tikt galā ar trauksmaino pasaules uztveri, kā pārvarēt šķietamo neiederību sabiedrībā. Muzejs aizsācis arī projektu “Vairāk gaismas!”, kas tika atkāt 12. maijā Eiropas mentālās veselības nedēļas ietvaros un muzejpedagoģijas nodarbībās sarunājas ar jauniem cilvēkiem par viņu dzīves izjūtu. Projektā plānots iesaistīt psihoterapeitu, apmācīt pedagogus, rosināt mākslas akcijas. Darbs jau ir sācies - “Kalāčos” jau kopš pagājušā rudens jauni cilvēki tiekas, lai sarunātos par Eduarda Veidenbauma dzeju.  Ar muzejpedagoģes Baibas Rozes un zoom starpniecību tiekos ar četriem no projekta “Vairāk gaismas!” grupas dalībniekiem -  Angeliku Gabali, Lizeti Rudzīti, Karlīni Zaksu un Artūru Bieziņu - tieši viņa balsi jau dzirdējāt projekta atklāšanas ierakstā. Karlīne Zaksa mācās Rīgā, Dizaina visdusskolā. Uz “Kalāčiem” viņa devusies gan tāpēc, ka vecāku mājās esot izaugusi pie grāmatu plauktiem, gan arī tāpēc, ka pazinusi Baibu. Par Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā “Kalāči”  topošās pastāvīgās ekspozīcijas priekšvēsturi varam uzskatīt Rakstniecības un mūzikas muzeja izstādi “Eduards Veidenbaums – neiespējamais dzejnieks”, kas 2019. gada vasaru viesojās “Kalāčos”. Literatūrzinātnieks Marians Rižijs ir gan izstādes, gan arī topošās ekspozīcijas līdzautors. Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā “Kalāči”  topošās pastāvīgās ekspozīcijas komanda apvieno pārsteidzoši dažādu jomu pārstāvjus. Bez muzejpedagoģes Baibas Rozes, tā ir “Kalāču” muzeju vadītāja  Andra Ķīse, māksliniece Dace Džeriņa, projektu  koordinē Inga Surgunte. Taču iesaistīti ir arī  dabas procesu pētniece Laura Dzelzkalēja, un pusaudžu un jauniešu psihoterapeits Nils Konstantinovs. Projekta “Vairāk gaismas!” aktualitātēm iespējams sekot “Kalāču”  Facebook lapā, kā arī Instagram kontā.