Podcasts about strazdi

Siltajā vasaras laikā Vecrīgas ielās, kā ierasts, redzams vairāk cilvēku nekā ziemā, tostarp arī tūristi – gan lielākās grupās, gan pa diviem, trim, – un daudz biežāk tiek pavērtas arī lielās, smagnējās Rīgas Doma baznīcas durvis. "Prieks redzēt, ka attaisnojies mūsu iesāktais ceļš ar mazajiem "Piccolo" koncertiem, kas notiek Rīgas Domā pulksten divpadsmitos," saka Rīgas Doma mūzikas direktors, ērģelnieks Aigars Reinis. "Varbūt ne visi ir pazīstami ar ērģelēm un ar ērģeļmūziku, bet tā ir iespēja iepazīstināt, un arī ekrānos var redzēt, kas notiek balkonā." Jūnijā Rīgas Domā iecerēti arī dažādi vakarkoncerti, piemēram, gaidāms veltījums Pēterim Vaskam, ar koncertu viesosies "Grammy" balvas ieguvējs Hjūstonas kamerkoris, notiks arī dažādi jubilejas koncerti, tostarp pašam Aigaram Reinim, kuram jūnija beigās apritēs 50. Jubilejai par godu 29. jūnija vakarā koncertā Rīgas Domā uzstāsies Aigars Raumanis (saksofons), Džezbaroka ansamblis (Jānis Strazdiņš, Lāsma Meldere-Šestakova, Jānis Rubiks un pats Aigars Reinis), programmā: J. S. Bahs, M. Diriflē, J. Karlsons (pirmatskaņojums), Anna Veismane (pirmatskaņojums), M. Pētersone un F. H. Erlebahs džezbaroka noskaņās. Ieva Zeidmane: Vai jums uzreiz bija skaidrs, kā gribat savu jubileju svinēt? Aigars Reinis: Pirmajā brīdī bija doma – ko lai tagad dara? (pasmaida) Varbūt nezināju uzreiz, bet ar laiku nāca gan padoms, gan programmā iekļaujamie skaņdarbi, arī kolēģi, kas koncertā piedalīsies. [Komponists] Diriflē, jaundarbi, Džezbaroka apvienības spēle ar mūziku tādā džezīgā virzienā – tas nebūs ne džezs, ne baroks, bet tāds starpžanrs, kurā mēs šobrīd vienkārši atrodamies. Tā ka improvizācijas elements tur ir dzīvs? Nenoliedzami, jo nav pierakstītu nošu. Noteiktu risinājumu mēs veicam, bet ir ļoti daudz brīvības, kas var notikt arī spontāni. Pagājušajā gadā jūs atzīmējat desmit gadu jubileju, kopš spēlējat kopā ar saksofonistu Aigaru Raumani! Jā, laiks skrien, gadi dažādiem ansambļiem nāk klāt, pašam ar'! Bet tas ir tāds brīdis, kad nedaudz atskatīties, kas darīts, un desmit gadi ar Aigaru Raumani ir bijuši ļoti, ļoti bagātīgi. Bijušas ļoti daudzas programmas – gan klasika, gan dažādi meklējumi citos virzienos, piemēram, Astora Piacollas "Tango" vai austrumnieku noskaņas, turku komponistu mūzika. Vienmēr ir prieks muzicēt kopā ar radošiem cilvēkiem, īpaši jaundarbu atskaņošanā, darbā ar komponistiem – tas ir radošs process, kas neļauj mums iesīkstēt.

Aizvadītajā nedēļas nogalē mūsu pašu mājās, Rēzeknē ir notikusi ikgadējā latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” svinīgā pasniegšanas ceremonija. Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināta Nautrēnu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas vadītāja Veronika Dundure. Par Latgales kultūras bagātināšanu godināti spilgtākie notikumi un personības. Latgaliešu kultūras gada balva „Boņuks” ir gaidīts notikums. Balva – tā ir iespēja atskatīties un izvērtēt aizvadītā gada paveikto, izcelt sabiedrībā jau zināmus un arī mazāk zināmums notikumus Latgales kultūrtelpā, kas pelnījušas uzslavas. Spilgtākos un nozīmīgākos veikumus nosaka žūrijas vērtējums, kuriem šogad desmit „Boņuka” balvas saņēmējus bija jāmeklē no 127 pretendentu pieteikumiem. Šogad ceremoniju vadīja Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs un Rēzeknes Tautas teātra aktieris, no Latgales nākušais un šobrīd šeit dzīvojošais, Jānis Pampe. Un kā izrādās, pasākuma vadītāji savstarpēji ir personīgi pazīstami – Jānis Pampe ir Andra Keiša krustdēls. Kā no skatuves atzina Andris Keišs, viņš uz visiem simts procentiem kā latgalietis juties bērnībā. Kā „Boņuka” balvas pasniegšanas ceremonijas laikā jokoja vakara vadītāji, statistika rāda, ka „Boņuki” visblīvāk dzīvo tieši Balvu novada Upītes ciemā. Proti, tieši uz Upīti visvairāk aizceļojušas latgaliešu kultūras gada balvas – ja Upītē dzīvo ap simts cilvēku, tad uz turieni ir devušies 13 „Boņuki” un viens „Žiks”, kas ir skatītāju balva. Un arī šogad „Boņuka” balva nonāk Upītē, jo par vienu no 2024. gada spilgtākiem notikumiem žūrija atzina Folkloras kopas „Upīte” projektu – kolhoza laiku dziesmu atjaunošana. „Boņuks” dodas arī uz Daugavpili, to saņēma Daugavpils teātra izrāde latgaliski „Kaids nūteikti atīs”. Izrāde ir norvēģu autora Juna Foses tulkojums no jaunnorvēģu valodas latgaliešu valodā. Pirmo reizi kāda citu tautu luga ir tulkota pa tiešo uz latgaliešu valodu. Par vienu no desmit labākajiem notikumiem tika atzīts arī koncertuzvedums „Folkpasija: Francis Trasuns”, kurā piedalījās Rīgas Projektu koris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, postfolkloras grupa „Rikši”, Jānis Strazdiņš, kā arī mākslinieciskais vadītājs un diriģents Kristofers Volšs Sinka. Savukārt Evija Maļkeviča-Grundele pirms sešiem gadiem pieņēma izaicinājumu un atgriezās un dzīvo Latgalē, Evija ir muzeja „Andrupenes lauku sēta” novadpētniece, kura ir uzsākusi Tradīciju skoliņu pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem – „Mozuo tradiceju škola mozajim”, aicinot vietējos uz kopā būšanu. Aizvadītā gada viens no spilgtiem notikumiem bija arī Amandas Anusānes un Liānas Merņakas ceļojošā izstāde „Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivuos”. Amanda fotogrāfijās iemūžināja savas 75 gadus vecās vecmammas Valentīnas Priževoites dzīvi Latgales laukos. Svēpētā māla keramikas statuetes tika pasniegtas jau septiņpadsmito reizi. Balvu kopš 2013. gada rīko Latgales vēstniecība „Gors”. Boņuka balvas saņēma arī vinila plate Seimaņs Putāns „Caur bolsim as eju” un koncertizrāde „Putāns. Toreiz un tagad”, Jura Urtāna grāmata „Latgales pilskalni un to folklora”, Broņislavas Martuževas fonds „Rakstītāja” un Broņislavas Martuževas simtgades notikumi – dziesmu grāmata „Dzimst dziesmas tautā, dzimst...” un koncertuzvedums „Topi stipra, sirds”, Jāņa Gleizda simtgadei veltīti pasākumi – Rēzeknes novada pašvaldības konkurss „Juoņa Gleizda bolva fotografejā” un fotogrāmata „Gleizda metode”, kā arī Literārās jaunrades latgaliski veicināšanas programma.

Līdz 30.martam Pedvālē skatāma Inas Strazdiņas un Maksima Peņko fotogrāfiju izstāde. Kara šausmas Ina tver ar mobilā telefona kameru, bet Maksims ir profesionāls fotogrāfs. LTV žurnāliste atzīst, ka katrā braucienā ir brīdis, kad ir nāves bailes un daudzi no satiktajiem kļuvuši par draugiem. Tāpat redzētais žurnālistus vajā joprojām. Un ka pasaule pieļāva milzu kļūdu jau pašā iebrukuma sākumā.

Līdz ar Ķīnas sociālā tīkla "RedNote" uzplaiksnījumu Rietumu pasaulē un mākslīgā intelekta rīka "DeepSeek" aktualizējies jautājums par to, cik droša ir programmatūra no Ķīnas. Vai bažas ir pamatotas vai pārspīlētas? Kādi drošības riski pastāv? Varbūt, ka Tev nav jāsatraucās? Skaidro tehnoloģiju un kiberdrošības influenceris Elviss Strazdiņš un kiberdrošības eksperts Kirils Solovjovs. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Rīgas Katoļu ģimnāzijas 2025.gada 24.janvārī rīkotās kristīgās izglītības izaicinājumiem veltītās konferences satura izklāsts. Pirmā daļa par V.E arhibīskapa Z.Stankēviča, B.Moļņikas un I.Juhņēvičas uzrunām, par A.Irbes un R.Strazdiņas referātiem, par jautājumiem un atbildēm pēc pirmās daļas.

Aizvadītā gada nogalē varas gaiteņos nonāca Klimata likumprojekts. Līdz šim tieši klimata pārmaiņām veltīta likuma Latvijā nav bijis. Kāpēc tāds vajadzīgs? Kam vajadzētu būt šādā likumā? Ko tas nozīmē iedzīvotājiem un kāda pieredze ar klimatu likumdošanā ir citviet pasaulē? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes pētnieks Jānis Brizga un biedrības "Zaļā brīvība" pārstāve Linda Zuze. Gada augs un gada sūna Augs ar labi pamanāmiem dzelteniem ziediem-  smiltāju retējs. Rīdzinieki šo augu pavasaros var viegli  pamanīt, bet citviet Latvijā tas ir ļoti reti sastopams un sūna - spurainā dzīparene, kas izskatās pēc dzijas pavediena un atrodama mitros un veselīgos biotopos. Iepazīstam gada augu un un gada sūnu. Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2025 ir izvēlējusies smiltāja retēju. Kā teikts biedrības izplatītajā paziņojumā, tas aug sausās un saulainās mežmalās, nogāzēs un ceļmalās. Sevišķi ievērojami ir košie, zeltaini dzeltenie ziedi, turklāt smiltāja retējs parasti zied bagātīgi, veidojot jau pa gabalu labi saredzamus cerus. Kā norāda Botāniķu biedrības valdes priekšsēdētājs, un Daugavpils Universitātes docents Pēteris Evarts-Bunders, tas nav ne apdraudēts, ne invazīvs augs, viegli pamanāms vietās, kur tas aug, proti, zied arī pilsētvidē un to raudzīt nav jādodas uz Moricsalu vai Slīteres nacionālo  parku. Iemesls smiltāja retēja iecelšanai gada auga statusā ir tā vēlme to izpētīt pamatīgāk un vairāk tam pievērst uzmanību.     Bet Botāniķu biedrības pārstāve, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā eksperte, purvu, sūnu un ķērpju pārzinātāja bioloģijas doktore Līga Strazdiņa iepazīstinās ar Gada sūnu – spuraino dzīpareni, kura, kā nosaukums vēstī, tiešam atgādina spurainu gaiši zaļu un dzeltenīgu dzijas pavedienu, un atšķirībā no smiltāja retēja, nav tik viegli atrodama un ievērojama ar to, ka šī suga ir Latvijas teritorijā parādījusies ļoti sen – Ledus laikmeta beigu daļā. Bet raidījuma iesākumā par to, kā klimata pārmaiņas skar tējas audzētājus pasaulē, ka arī pētniece Dana Dūda skaidro, kā tēja ieguvusi savus dažādos nosaukumus pasaulē.

Kas ir AI? Kāpēc tas ir vajadzīgs?Kādi riski pastāv AI lietošanā?Cilvēka atbildība AI lietošanā, bet kā panākt atbildīgu lietošanu?

Fotogrāfijas, kas parāda kara sāpes un reizē Ukrainas nesalaužamību. Tāda ir Latvijas Televīzijas žurnālistes Inas Strazdiņas un operatora no Ukrainas Maksima Peņko kopīgi veidotā izstāde, kurai dots nosaukums „Kara piezīmes. Ukraina”. Abu žurnālistu fotogrāfijas skatāmas Pedvāles Starptautiskās mākslinieku rezidences izstāžu zālē. Pedvāles izstāžu zālē atklāšanas dienā sanākušo ir daudz, pie katras fotogrāfijas neliels apraksts, tāpēc ikviens pakavējas ilgāk. Latvijas Televīzijas žurnālistes Inas Strazdiņas un operatora no Ukrainas Maksima Peņko fotogrāfijās redzam to, ko viņi skatījuši savām acīm. Fotogrāfiju autors  Maksims Peņko izstādes atklāšanā pievienojas attālināti, jo atrodas Odesā. Makslims Peņko strādā medijos kopš 2005.gada, bijis žurnālists, video operators, raidījumu inženieris. Kā pats mēdz sacīt: medijos nav strādājis tikai par direktoru un apkopēju. Sākoties pilna apmēra iebrukumam, sadarbojas ar ārvalstu medijiem, arī ar Latvijas Televīziju. Izstādei ir arī katalogs, to mudinājis izveidot  Pedvāles mākslas parka veidotājs un biedrības „Pedvāle” vadītājs Ojārs Feldbergs. Fotoizstāde „Kara piezīmes. Ukraina” skatāma līdz 31.martam Pedvāles Starptautiskās mākslinieku rezidences izstāžu zālē katru dienu no 10.00 līdz 16.00. Pēc tam  izstādi iecerēts rādīt Rīgā, Zaķusalā.

Kas ir buča, ko var dzert? Šo Viļa Ozoliņa un pārējās pagājušā gada ģimeņu izvirzītās mīļmīkliņas Griezajos ratos min bērnu studijas "Kukaiņi" dziedātājas Rēzija Strazdiņa, Alise Svarinska, Anna Kleščenkova, Keita Alksnīte un bērnu studijas vadītāja - "kukaiņu mamma" Baiba Jankovska. Mīļmīkliņas uzdod: Alīna Arāja, Miķelis Sīpols, Ulla Kļaviņa, Rasa Sofija Grimma, Olivers Oļševskis, Kate Andersone, Ināra Pumpase, Mudīte Reinholde, Kristīne Maka, Biruta Pāvilsone, Ingems Flamingems, Keita Stupele un Vilis Ozoliņš.  

Stāsta vokālā pedagoģe, dziedātāja Una Stade Svētā Lūcija ir viena no viszināmākajām kristiešu jaunavām – moceklēm, kas savu dzīvi atdeva par savu ticību. Dzimusi 283. gadā Sirakūzās, Sicīlijā, Lūcija, kas bija dzimusi turīgā ģimenē, savu bagātību atdeva trūcīgajiem, solījās palikt par jaunavu un savu dzīvību atdeva kristietībai. Pēc Jūlija kalendāra (calendarium Iulianum) tieši 13. decembris bija gada īsākā diena. Folklora vēsta, ka šajā – gada garākajā naktī pa zemi staigāja ļaunie gari, tādēļ bija jāpaliek nomodā – to varēja īstenot svinot svētkus. Tiek uzskatīts, ka Lūcija esot nesusi pārtiku vajātiem kristiešiem katakombās, un, lai varētu izmantot abas rokas pārtikas nešanai, sveces viņa likusi kronī uz galvas, lai tas apspīdētu tumšo ceļu – tā arī  ēdiens un sveču kronis ir kļuvuši par Lūcijas dienas simboliem. Savukārt Mārtiņš Luters esot praktizējis ceturkšņa gavēni, kurš ziemas periodā ir sācies tieši nedēļā pēc martires Lūcijas dienas svētkiem. Tā šī svinamā diena ir palikusi daudzu Luterisko baznīcu kalendāros – Vācijā, Itālijā, Skandināvijā un arī Amerikā. Skandināvijā Svētās Lūcijas diena kopā ar Adventi joprojām iesāk Ziemassvētku gaidīšanas laiku un Lūcijas uzdevums ir nest gaismu un cerību gada tumšākajā laikā. Daudzas pilsētas ievēl galveno Lūciju – pašu gaišāko un labsirdīgāko meiteni. Savukārt,  ģimenēs Lūcijas dienas rītā māte vai vecākie ģimenes bērni ceļas agrāk, lai pagatavotu kafiju un uzceptu saldumus.Svētās Lūcijas dienas kulminācijā cauri pilsētai vai baznīcai dodas īpaša procesija. Tās priekšgalā iet galvenā Lūcija - baltā, garā kleitā, kas raksturo viņas šķīstību, ar sarkanu jostu, kas raksturo mocekles izlietās asinis, brūklenāju vainagu, kas simbolizē mūžīgo dzīvošanu un kroni, kurā iedegtas īstas sveces, kā mūžīgās gaismas simbols. Lai gan Latvijā nav populāra šīs dienas svinēšana, tomēr jāmin, ka tā ir iedvesmojusi vairāku tradicionālu pasākumu norisi, kā arī ir bijusi par iemeslu vairāku muzikālu apvienību tapšanai. 13. decembrī jau daudzu gadu garumā notiek speciāli šai dienai veltīts koncerts Doma baznīcā, ko rīko Zviedrijas vēstniecība. Jau ceturto gadu Lūcijas procesijas priekšgalā atradīsies Elizabete Laura Porgante un viņai sekos Lūcijas māsas - Rīgas Skolēnu pils meiteņu koris "Rīga". Savukārt Kuldīgā radusies vokālā grupa septiņu meiteņu sastāvā “Lucia voices”, jeb “Lūcijas” ilgadēji devusies uz Vāciju tieši Adventes laikā, lai priecētu ne vien koncertzāļu apmeklētājus, bet arī kopā ar bērnu kori “Cantus” priecētu ļaudis gan pansionātos, gan skolās. Arī a cappella grupa “Latvian voices” savu dzimšanas dienu svin tieši Svētās Lūcijas dienā un tika izveidota tieši tam, lai veiktu šo procesiju. Lai arī grupai ir pievienojies bass Jānis Strazdiņš, joprojām reizi gadā tikai meitenes dodas uz Hamburgas Svētā Miķeļa baznīcu, lai, kā ik katru gadu, baltās kleitās, sarkanās jostās, ar brūklenāju un sveču vainagiem galvā iesāktu savu gājienu cauri baznīcai dziedot Svētās Lūcijas dienai neatņemamo neapoliešu tradicionālo dziesmu  “Sancta Lucia”.  

Par džeza leģendas, bigbendu vadītāja, komponista un pianista Djūka Elingtona muzikālo devumu un tā aranžējumiem Kultūras rondo saruna ar Latvijas Radio bigbenda vadītāju saksofonistu Kārli Vanagu un vadošo solistu Jāni Strazdiņu.  Sarunā ieskandinām 22. novembrī pulksten 19 Spīķeru koncertzālē gaidāmi Latvijas Radio bigbenda, Latvijas Radio kora un dziedātāja Jāņa Strazdiņa veidoto Amerikas džeza vakaru.

Mākslīgais intelekts ir pieejams kā maksas, tā bezmaksas versijās un šobrīd ar to kaut nedaudz paspēlējušies ir daudzi. Ir laba ziņa! Arvien plašāk mākslīgo intelektu var izmantot arī latviešu valodā. Ko latviski varam paveikt jau šodien? Un kādi ierobežojumi vēl ir pastāv? Sarunājamies ar "Microsoft" tehnoloģiju vadītāju Centrāleiropā un Centrālāzijā Renāti Strazdiņu un "Tilde" biznesa attīstības vadītāju Kasparu Kauliņu.   Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Rīgā vairākās tikšanās reizēs ar iedzīvotājiem vides organizācijas un domnieki spriedīs par to, kā pilsētu pielāgot klimata pārmaiņām. Lai arī Rīga nekad nav gatava, klimata pārmaiņas min uz papēžiem un jau šobrīd jārod risinājumi karstuma, plūdu u.c. problēmām pilsētā. Nesen raidījumā runājām par centieniem glābt ledājus un šajā sarunā atkal ieskanējās jautājumi par to, kas notiks ar tādu pilsētu kā Rīga tuvākajās desmitgadēs. Jau šobrīd izjūtam lielo svelmi Rīgas ielās vasarās, ziemā tā ir intensīva snigšana, ar kuru netiek galā sniega šķūrētāji un autovadītāji; tie ir plūdi un lērums citu ķibeļu, kuras bieži nākas piedzīvot nesagatavotiem. Kā iedzīvotāji un pilsētas insitūcijas meklē risinājumus šīm problēmām, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Ingrīda Strazdiņa, biedrības "Zaļā brīvība" pārstāve, Indra Purs, Latvijas Ainavu arhitektu associācijas valdes priekšsēdētāja, un Jānis Ušča, Rīgas domes pārstāvis. Piesārņotas vai piegružotas teritorijas sakopšana vai atjaunošana Ja, piemēram, augsne ir piesārņota ar naftu, tā tiek gan attīrīta mūsu valstī, gan arī augsni ved uz Lietuvu vai Igauniju, kur to attīra un izmanto būvniecībā. Kā praktiski tiek pārbaudīta un atjaunota piesārņota vai degradēta vide, skaidro uz Valsts vides dienesta (VVD) pārstāvji. Būvgružu vai vecu ēku drupu savākšana ir vieglāk un ātrāk pārraugāms process nekā piesārņotas teritorijas attīrīšana. Ja piegružota teritorija ir ar aci saskatāma, tad piesārņojuma konstatēšanai ir nepieciešams veikt analīzes  no augsnes vai apkārtējiem ūdeņiem, bet abos gadījumos jāpieskata, kur un kā tiek galā ar atkritumiem un šis jautājums ir Valsts vides dienesta kompetencē. Vairāk par to, kā šis dienests rīkojas, kad ir uzzināts par piegružotu vai piesārņotu teritoriju, stāsta VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Atkritumu kontroles daļas vadītājs Mārtiņš Egle un VVD Atļauju pārvaldes direktore Daina Kalēja. Runājot par  piesārņotu vidi, tas ir ilgs un komplicēts process, kamēr tiek  izpētīts, cik dziļi, kur konkrēti šis piesārņojums ir, kādas vielas speciālistiem ir jāpārbauda. Tad tiek analizēti ievāktie paraugi, pēc tam izstrādā projektu, kā konkrētā teritorijā tiks veikta sanācija jeb vienkāršāk sakot, kā šī vieta tiks atveseļota. Tas parasti nenotiek viena gada laikā un arī pēc tam tiek uzraudzīts, cik kvalitatīvi vide ir attīrīta. Redzamākais un līdz šīm apjomīgākais projekts  Latvijā ir Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšana, kas sākas jau 2009. gadā un noslēdzās 2023. gada decembrī.

18. oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā pirmatskaņojumu piedzīvos komponistes Lauras Jēkabsones darbs „Folkpasija. Francis Trasuns” – pirmā pasija latgaliešu valodā. Kā sakrālajā pasijas formā iepludināt tautas mūzikas elementus un latgaliešu valodu? Kā viena cilvēka dzīves veikumu – Trasuna darbu latgaliešu kultūras gara uzturēšanu – izteikt šodienas izteiksmē? Kultūras rondo tiekamies ar Lauru Jēkabsoni, Rīgas projektu kora vadītāju Kristoferu Volšu Sinku un libreta autori Annu Rancāni. Franča Trasuna dzīves gājums cieši sasaucas ar pasijas formu. Komponiste Laura Jēkabsone, iedvesmojoties no Baha un citu komponistu pasijām, radījusi pirmo pasiju latgaliešu valodā. Šis pirmatskaņojums atspoguļo Latgales vēsturiskās zemes kultūras daudzveidību, apvienojot latgaliešu valodu, tradicionālos garīgos dziedājumus un tematisko līniju. Libreta autore ir latgaliešu dzejniece Anna Rancāne. „Folkpasijas” pasaules pirmatskaņojumā piedalīsies Rīgas projektu koris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, postfolkloras grupa "Rikši", Jānis Strazdiņš, kā arī mākslinieciskais vadītājs un diriģents Kristofers Volšs Sinka.

Kā cilvēki, tā uzņēmumi un valsts pārvalde turpina piedzīvot arvien jaunus uzbrukumus un krāpniecības mēģinājumus kā no zagļiem, tā hakeriem. Kas ir jaunākās tendences? Kādu lomu spēlē ģeneratīvais mākslīgais intelekts? Vai vispār kaut kam vairs varam uzticēties? Skaidro tehnoloģiju influenceris Elviss Strazdiņš un kiberdrošības eksperts Kirils Solovjovs. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

No Latvijas iedzīvotājiem internetā ir izkrāpti miljoni eiro un šīs dienas raidījuma viesis ir uzsācis nesaudzīgu cīņu ar krāpniekiem. Krustpunktā Lielā intervija ar Digitālās drošības centra dibinātāju, programmētāju, tehnoloģiju entuziastu Elvisu Strazdiņu. Droši vien viņš šobrīd ir Latvijā zināmākais entuziasts, kas daudz laika pakārtojis, lai citus arī mācītu, kā pasargāt sevi no krāpniekiem, kas diemžēl tagad ir mūsu realitāte. Mainoties tehnoloģijām, mainās krāpšanas shēmas, un droši vien Latvijā ikkatrs ir saskāries ne reizi vien ar dažādiem mēģinājumiem izvilināt viņu naudu. Domāju, ka nekļūdos, apgalvojot, ka pavisam tuvā nākotnē šis būs vispār viens no lielākajiem izaicinājumiem - kā sevi pasargāt un neiekrist krāpnieku nagos. Krustpunktā saruna gan par tehnoloģijām un zināšanām, gan arī par valsts politiku un to, kam ir jānotiek Latvijā un visā Eiropā, gatavojoties pārmaiņām tehnoloģiju jomā.

No Latvijas iedzīvotājiem internetā ir izkrāpti miljoni eiro un šīs dienas raidījuma viesis ir uzsācis nesaudzīgu cīņu ar krāpniekiem. Krustpunktā Lielā intervija ar Digitālās drošības centra dibinātāju, programmētāju, tehnoloģiju entuziastu Elvisu Strazdiņu. Droši vien viņš šobrīd ir Latvijā zināmākais entuziasts, kas daudz laika pakārtojis, lai citus arī mācītu, kā pasargāt sevi no krāpniekiem, kas diemžēl tagad ir mūsu realitāte. Mainoties tehnoloģijām, mainās krāpšanas shēmas, un droši vien Latvijā ikkatrs ir saskāries ne reizi vien ar dažādiem mēģinājumiem izvilināt viņu naudu. Domāju, ka nekļūdos, apgalvojot, ka pavisam tuvā nākotnē šis būs vispār viens no lielākajiem izaicinājumiem - kā sevi pasargāt un neiekrist krāpnieku nagos. Krustpunktā saruna gan par tehnoloģijām un zināšanām, gan arī par valsts politiku un to, kam ir jānotiek Latvijā un visā Eiropā, gatavojoties pārmaiņām tehnoloģiju jomā.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis pētnieces Daces Bulas un mangaļsalieša, vietējo dzimtu vēstures izzinātāja Ģirta Strazdiņa grāmatu par Rīgas tālāko ziemeļu apkaimi, kādreizējo zvejniekciemu – Mangaļsalu. Grāmatā apkopoti iedzīvotāju pieredzes stāsti, vietējo dzimtu vēsture, kā arī fotogrāfijas, kas attēlo Mangaļsalu, mangaļsaliešus un viņu dzīvesveidu. “Var teikt, ka šai grāmatai ir daudz autoru. Tie visupirms ir Mangaļsalas iedzīvotāji, kas stāstot uzticējuši piedzīvoto. Tie ir pētnieki, kas viņus iztaujājuši. Fotogrāfi, kas iemūžinājuši apkaimē tvertus mirkļus. Cilvēki, kuru rokām tapuši arhīvu ieraksti,” vēsta grāmatas ievads. Lasāmu veidolu tam visam piešķīruši divi — Dace Bula un Ģirts Strazdiņš. Tādēļ grāmatai ir divas daļas. Pirmajā apkopoti iedzīvotāju stāstījumi, kas viņu pašu redzējumā atklāj Mangaļsalai raksturīgo — vidē, dzīvesveidā, cilvēku savstarpējās attiecībās. Šie stāstījumi dokumentēti Literatūras, folkloras un mākslas institūta lauka pētījumos kopš 20. gs. 90. gadiem un glabājas institūta digitālajā arhīvā. Grāmatas otrā daļa atvēlēta Mangaļsalas dzimtu vēsturei, kas pētīta, caurlūkojot arhīvus un dažādus citus avotus. Grāmatas tapšanas vēsture ir pagara, vienlaikus daudzbalsīga un arī diezgan personiska. Tāpēc abas daļas iesāk īss autorupētnieciskās pieredzes stāsts.  

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar programmētāju, tehnoloģiju entuziastu Elvisu Strazdiņu.  

Tehnoloģijas entuziasts Elviss Strazdiņš savu ikdienu velta, pētot tehnoloģijas, tās izjaucot un saturu publiskojot internetā. Mērķis šiem video ir cilvēku intereses raisīšana un “ievilkšana” tehnoloģiju pasaulē. Vai programmēšanas profesija ir Latvijas nākotne? Vai pietiek ar augstāko izglītību, lai būtu labs programmētājs? Klausies sarunu ar DIENA PĒC autoru Kristapu Pētersonu!

Latgales vēstniecība "Gors", sagaidot savu desmit gadu jubileju, izveidojusi pasākumu ciklu "10 kā 1". Kultūras rondo izvaicājam "Gora" vadītāju Diānu Zirniņu. "Ja kādreiz man jautā, kas ir "Gora" spēks, tas ir cilvēkos, kas viņu veidoja, veido šobrīd. Māksliniekos, kas brauc pie mums, un ļoti liels spēks ir arī apmeklētājos. Kad viss saslēdzas kopā, daudz kas iet secen, un mēs kā liels kuģis varam turpināt savu ceļu. Vairākas pārdomas, kas notiek šobrīd kultūras jomā Latvijā, mums līdz ar to var iet secen," atzīst Diāna Zirniņa. "Mēs gaidām desmitgadē, bet desmitgade ir tikai pieturas punkts reģionālo koncertzāļu stāstam Latvijā." 29. aprīlī Latgales vēstniecība "Gors"aicina uz desmit gadu jubilejas pasākumu cikla "10 kā 1" notikumu - pirmatskaņojumu dziesmuspēlei latgaliski “Trasuns. Fabulas”, kas ir piecu komponistu - Platona Buravicka, Oresta Silabrieža, Ievas Paršas, Sniedzes Prauliņas un Ernesta Mediņa muzikālais jaundarbs. Dziesmuspēle ir jauns, muzikāli skatuvisks darbs latgaliešu valodā, kas tapis, iedvesmojoties no Franča Trasuna fabulām. Šis jaundarbs savā ziņā atsauc atmiņā pirms desmit gadiem koncertzāles atklāšanas koncertos pirmatskaņoto dziesmuspēli "Ķēniņmeita. Latgales pasaka". Izrādes mūzikas materiālu veido pieci komponisti - Platons Buravickis, Orests Silabriedis, Ieva Parša, Sniedze Prauliņa un Ernests Mediņš, kuri vienlaikus būs arī savu jaundarbu izpildītāji. Jaundarbu atskaņojumā piedalīsies Rēzeknes kamerorķestra mūziķi, J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas kora grupa, Rēzeknes Tautas teātra aktieris Aldis Leidums. Muzikāli teatrālo darbību vadīs diriģents Jānis Stafeckis un režisore Inese Mičule. Dziesmuspēles scenogrāfe Ieva Kauliņa, skatuves iekārtojumam izmantos mākslinieces Ivetas Vaivodes Latgalē tapušās fotogrāfijas. Latgales vēstniecības "Gors" jubilejas svinību pasākumu cikla "10 kā 1" kulminācija ir gaidāma 13. maijā koncertprogrammā "Saldi rūgti mūžīgais", kur uz Lielās zāles skatuves pulcēsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" un diriģents Andris Poga, kas ir koncertzāles ilggadējie draugi. 20. maijā koncertuzvedumā "Ziedonis" tikšanās ar Renāru Kauperu, Jāni Strazdiņu, Latvijas Radio kori un diriģentu Sigvardu Kļavu, lai izdziedātu Imanta Kalniņa dziesmas ar Imanta Ziedoņa dzeju, kā arī būtu Imanta Ziedoņa dzejoļos un paša autora balss ieskaņotās pārdomās. Jubilejas pasākumu cikls tiks noslēgts 27. maijā, satiekoties dabā, muzikālā līdzdarbības izrādē "Visi putni skaisti dzied".

Latvijas pamatlikums Satversme – sena, lakoniska un joprojām vieda. Nav augstāka likuma par to. Satversme ir viena no īsākajām pasaules valstu konstitūcijām un arī viena no vecākajām Eiropā. Padomju gados Satversme bija ceļa zvaigzne nacionālās pretošanās kustībai, lai cīnītos pret valsts okupāciju. Un arī Atmodas laikā, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Šajā rudenī aprit simt gadu, kopš pieņemts un spēkā stājies Latvijas pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un personas attiecības ar valsti. Kā deputāti pirms simt gadiem izvēlējās piemērotāko konstitūcijas variantu? Kāpēc to nosauca par Satversmi? Kas izstrādāja Satversmi? Un par kādiem jautājumiem raisījās lielākie strīdi? “Sapnis par valsti. Satversme” ir pirmais no trim dokumentālajiem stāstiem, kam sekos dokumentāls vēstījums par pirmo Saeimu un Valsts prezidenta institūtu.

Par godu Liepājas operas 100. jubilejai Liepājas koncertzālē pirmizrādīs operu ģimenēm “Mūž(-uš)īgais lidojums”, kuru veido izcila radošā komanda. Stāstu sarakstījusi dramaturģe un rakstniece Rasa Bugavičute-Pēce, kuras rakstītās lugas un libreti iestudēti Latvijas lielākajos teātros un Latvijas Nacionālajā operā un baletā, savukārt mūziku šim jaundarbam sacerējis komponists un mūziķis Jēkabs Nīmanis, kurš plaši pazīstams kā teātra un kino mūzikas autors. Par šī iestudējuma veidotāju uzaicināta viena no labākajām teātra režisorēm un skatuves pedagoģēm Latvijā – Māra Ķimele. Par iestudējumu stāsta diriģents Kaspars Ādamsons. Kopā ar Latvijas Nacionālās operas un baleta solistiem Marlēnu Keini, Lauru Grecku, Juri Jopi un dziedātāju Jāni Strazdiņu šo stāstu diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā atskaņos un izspēlēs vairāk nekā 120 Liepājas talantīgie un muzikālie jaunieši – Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas un Liepājas pilsētas 2. mūzikas skolas audzēkņi. Paši mūzikas un mākslas skolu audzēkņi (un viņu pedagogi) devuši ļoti lielu artavu darba veidošanā – skolēnu kori dziedās uz skatuves kopā ar solistiem, skolēnu orķestris muzicēs no orķestra bedres; būs arī zvanu ansamblis, sitaminstrumentu ansamblis, bigbends, flautas, klavieru un vijoles trio. Mākslas skolas audzēkņi pat zīmēs skatuves dekorācijas. Komponists Jēkabs Nīmanis mūsu kolēģei Ingai Ozolai atzinis, ka, viņaprāt, būtiskākais ir bijis iestudējumā iesaistīt jauniešus un dot iespēju viņiem parādīt sevi. Šī gada rudenī aprit 100 gadi, kopš tika nodibināta Liepājas opera. Godinot šo zīmīgo notikumu, oktobra mēnesī Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" mūzikas un vēstures cienītājus aicinās uz jubilejas programmu. Pirmo reizi gaismā tiks celti četri īpaši projekti – opera ģimenēm "Mūž(-uš)īgais lidojums", opera "Fausta pazudināšana" ar maestro Imanta Rešņa debiju uz koncertzāles skatuves, izstāde par Liepājas operas vēsturi un izglītojoša lekcija par operas tradīcijām Liepājā.

Šī gada rudenī aprit 100 gadi, kopš tika nodibināta Liepājas opera. Godinot šo zīmīgo notikumu, oktobra mēnesī Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” mūzikas un vēstures cienītājus aicinās uz grandiozu jubilejas programmu. Tās ietvaros pirmo reizi gaismā tiks celti četri īpaši projekti – opera ģimenēm "Mūž(-uš)īgais lidojums", opera "Fausta pazudināšana" ar maestro Imanta Rešņa debiju uz koncertzāles skatuves, izstāde par Liepājas operas vēsturi un izglītojoša lekcija par operas tradīcijām Liepājā. "Klasikā" tiekamies ar dramaturģi Rasu Bugavičuti-Pēci, lai plašāk runātu par komponista Jēkaba Nīmaņa, režisores Māras Ķimeles, scenogrāfa Reiņa Suhanova un pašas Rasas Bugavičutes-Pēces radīto jaundarbu – operu ģimenēm "Mūž(-uš)īgais lidojums", kas pirmizrādi piedzīvos 8. oktobrī plkst. 12.00. Jaundarbs atklās aizraujošu muzikālu stāstu par mušu, kura, uzzinādama, ka vidējais mušas dzīves ilgums ir vien 28 dienas, izlēma darīt visu, lai kļūtu mūžīga. Stāsts ir par mūžīgām vērtībām un Liepāju – tās skaisto pilsētvidi un laimi dzīvot šajā vēju pilsētā. Mazajiem un lielajiem klausītājiem to kopā ar Latvijas Nacionālās operas un baleta solistiem Marlēnu Keini, Lauru Grecku, Juri Jopi un dziedātāju Jāni Strazdiņu uz koncertzāles lielās skatuves atskaņos un izspēlēs Liepājas talantīgie un muzikālie jaunieši – Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) audzēkņi. Plašāk par Liepājas operas simtgades svinību norisi lūkojiet šeit!  

Pērn Aleksandram Čakam tika svinēta apaļa jubileja -120.  Viņa dzeja iedvesmojusi komponistu Jāni Lūsēnu, un tapusi jauna koncertprogramma „Satikt Čaku”. Jaunradītās dziesmas savu īpašo skanējumu guvušas, savijoties diviem vīrišķīgiem tembriem – Zigfrīda Muktupāvela un Jāņa Strazdiņa balsīm, savukārt instrumentālo skanējumu veido Jāņa Lūsēna trio. Šovakar, 23. septembrī, Jāņa Lūsēna koncertprogramma „Satikt Čaku”  izskanēs Ogres novada kultūras centrā, rīt Mārupē, bet 1.oktobrī  -  Latgales vēstniecībā „Gors”.

“Henrijs Pērsels. Džezbaroks” – Rīgas Doma vēsturiskajā 13. gadsimta Kapitula zālē 26. februārī skanēs koncerts, kurā piedalīsies divi šā gada Lielās Mūzikas balvas nominanti – kontrabasists Jānis Rubiks un ērģelnieks Aigars Reinis, kā arī dziedātājs Jānis Strazdiņš un baroka vijolniece Lāsma Meldere-Šestakova. Angļu baroka mūzika apvienosies ar viegli džezīgām noskaņām un nelielām improvizācijām. Par gaidāmo koncertu plašāk stāsta Aigars Reinis.

Šoreiz Aivars uz sarunu aicinājis Renāti Strazdiņu Microsoft Digitālās Transformācijas pakalpojumu segmenta vadītāju Centrālaustrumeiropā, inženierzinātņu doktori, kura ir spilgts apliecinājums sievietes spējām IT nozarē. Kādas prasmes jāuzrāda, lai Microsoft sistēmā tiktu līdz tādam līmenim? Ko Renāte Strazdiņa pārrunātu ar Bilu Geitsu? Kas ir viņas sasniegumu pamatā? Projektu «Villas Sarunas» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Villas Sarunas saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa. #SIF_MAF2021

Raidījumā Zināmais nezināmajā pievēršamies mūsu platuma grādos mazāk skartai, tomēr ļoti aktuālai tēmai. Proti, vai un kā dzimumu nevienlīdzība ir saistīta ar klimata pārmaiņām un vides problēmām pasaulē, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē biedrības "Zaļā brīvība" pārstāve Ingrīda Strazdiņa un sociālantropoloģe Ieva Raubiško. Klimata pārmaiņas mūs pasaulē skar nevienlīdzīgi. Biedrības "Zaļā brīvība" projekts aktualizē jautājumu par klimata taisnīgumu saistībā ar dzimumu, to, ka klimata pārmaiņas lielā mērā ietekmē nabadzīgāko valstu iedzīvotājus un tieši sievietes.  "Ņemot vērā dzimumu lomu un sievietes pienākumus, sievietes ir tās, kas ir iesaistītas visvairāk pārtikas sagādē ģimenē, gan bērnu audzināšanā un pieskatīšanā. Tas nozīmē, ja klimata pārmaiņas skar kādas konkrētas valstis vai nāk dabas katastrofas, sievietes ir tās, kas nespēj šos apstākļus pamest, ne aizmukt ar lielām ģimenēm, ne arī viņam ir informācija, ka vispār kaut kur ir jāmūk vai jāmaina dzīvesvieta," norāda Ingrīda Strazdiņa. Viņa norāda, ka klimata taisnīgums nepastāv un daudz jādara tiem, kas dzīvo ērtos apstākļos. Taču nav arī vienas atbildes, kas ir šīs nevienlīdzības cēloņi. Taču ir arī sociālkulturālas normas, kas Rietumu pasaulē šķiet nevienlīdzības cēlonis un nepieņemami, bet, piemērām, kādās Āfrikas valstīs ir norma un pašsaprotami kā sievietes ikdienas pienākums. Raidījuma viešņas konkrēti min smagu ūdens kannu nešanu, tā ir norma, ka to dara sievietes, jo saistīts ar ikdienas pienākumiem, ko viņas veic. Bet ir arī valstis, kur sievietes rīkojas un sadarbojas, lai izkļūtu no nevienlīdzīgas situācijas. Piemēram, Indijā lietus sezonas laikā iemācījušās iekapsulēt lietus ūdeni, kuru izmanto, kad sausuma periods. Vai arī Gvinejā sievietes mācās sadarboties un mangrovju audzes sargā. Vērtējot, kāpēc sabiedrībai arī Latvijā vajadzētu aizdomāties par nevienlīdzības cēloņiem kādā citā pasaules malā un kāpēc vajadzētu pārvērtēt savas izvēles, Ieva Raubiško norāda uz diviem izaicinājumiem - būt iesaistītiem un nenoliegt vietējās zināšanas. "Mēs katrs esam kādu globālu attiecību tīklos, vienalga, ko pērkam, vai kur dodamies. Varbūt vajadzētu padomāt tā, ja mēs kaut kur dodamies, gūstam jaunas zināšanas, iespaidus, varbūt jābūt gataviem dot kaut ko pretī. Ne vienmēr varēsim izsekot, ko mēs tiešā veidā ietekmējam, bet ir skaidrs, ka mums arī ir kādi pienākumi šeit," norāda Ieva Raubiško. Viņa arī bilst, ka ir jāapzinās un jāatbalsta vietējās zināšanas. Pārmaiņas notiks veiksmīgi, ja tiks liktas lietā zināšanas, kas dzimušas konkrētā vietā, vai tās ir mantotas, vai veidojas no jauna. Bieži vien labi aizmirsts vecais palīdz saglabāt mūsu dzīves vidi, pat uzlabot.

Cēsu Izstāžu namā 18. decembrī  durvis vērs Jēkaba Strazdiņa mākslas darbu izstāde  “Darbi un kolekcija”. Savukārt apgāds "Neputns" izdevis grāmatu "Jēkabs Strazdiņš". Mākslinieks, mākslas vērtētājs, kolekcionārs un pedagogs Jēkabs Strazdiņš - apjomīgā pētījumā un izstādē ”Darbi un kolekcija”. Kultūras Rondo saruna ar grāmatas autoru Jāni Kalnaču. Sazināsimies ar Cēsu izstāžu nama ekspozīciju galveno speciālisti Natu Livonsku. Veidot Jaunpiebalgā dzimušajam māksliniekam, mākslas vērtētājam, kolekcionāram un pedagogam Jēkabam Strazdiņam (1905-1958) veltītu izstādi pamudināja viņa māsas Grietas dēla Daga Strazdiņa vairāk nekā 120 mākslas darbu dāvinājums Cēsu Vēstures un mākslas muzejam 2016. gadā. Jānis Kalnačs vērtē, ka par mākslinieku tik maz ir zināms, jo viņa liktenis bija traģisks, mākslinieku 1949.gadā izsūtīja. Tāpat Kalnačs min, ka Strazdiņš nav populārs, jo ir it kā diezgan tradicionāls. Viņa pieeja mākslai kā jaunreālismam arī nešķiet gana aktuāla blakus daudz apjūsmotajiem modernistiem vai simbolistiem. Vēl Jēkaba Strazdiņa darbi ir saglabājušies ļoti maz. Izstāde, kurā apkopoti gan muzejos, gan privātās kolekcijās nonākušie darbi, ir mēģinājums radīt pilnīgāku priekšstatu par J. Strazdiņa mākslas attīstību,  kā arī rekonstruēt viņa kolekcijas daļu. Vairāki izstādē eksponētie darbi, starp kuriem par zudušu uzskatītā glezna “Darbs” (1935), ko Strazdiņš radīja Latvijas Mākslas akadēmijas Romas stipendijas konkursam, ir restaurēti. "Izstāde būs vērienīga. Tie darbi, ko Jānis ir apzinājis un mēs esam savākuši, daudzi būs neredzēti, ļoti interesanti. Brauciet uz Cēsīm un skatieties brīnišķīgus, neredzētus un pēc tam varbūt atkal ilgi nepieejamus darbus, jo tie ir savākti no daudziem Latvijas muzejiem," aicina Nata Livonska. Jēkaba Strazdiņa radošo un pedagoģisko darbību pārtrauca 1949. gadā piespriestie desmit gadi izsūtījumā, par to, ka viņš neziņoja par sievastēva sētā sastaptajiem nacionālajiem partizāņiem un pussimtu “pretpadomju satura ideoloģiski neizturētām grāmatām” viņa bibliotēkā. Sods, kas tika izciests Bratskas apkārtnē, sabeidza mākslinieka veselību.  Liela tiesa Jēkaba Strazdiņa un viņa mākslas kolekcijas darbu traģiski sadega 1997. gada Ziemassvētkos. Izstāde Cēsu Izstāžu namā būs  apskatāma līdz 2021. gada 21.februārim. Ja būs kādi ierobežojumi apmeklēt izstādes, iespējams, tā būs aplūkojama līdz aprīlim.          

Vokālā grupa “Latvian Voices” un Jānis Strazdiņš decembrī 19.decembrī tiešsaites koncertā iepazīstinās klausītājus ar koncertprogrammu “Sniegums”. Par sadarbību ar "Latvian Voices" un savu dalību zviedru "The Real Group" Kultūras Rondo saruna ar Jāni Strazdiņu. Mūziķis atzīst, ka Zviedrijā šobrīd ir atvaļinājums un jau kopš marta viņa reāla dzīves un darba vieta ir Rīgā. Cik iespējams, darbojas Rīgā un Latvijā. Viena no sadarbībām ir ar grupu “Latvian Voices”. "Esmu priecīgs, ka meitenes mani šovasar pieņēma savā pulkā, esam kopā aizvadījuši jaukus koncertus un būs vēl," bilst Jānis Strazdiņš. Mūziķis atzīst, ka ar grupu “Latvian Voices” ir patīkami dziedāt kopā, turklāt ar grupas dalībniecēm viņš ir pazīstams jau kopš skolas un studiju gadiem. Tāpat viņš bilst, ka ir arī arī svarīgi uzturēt sevi formā. "Viena lieta dziedāt mājās vai ierakstu studijā, koncertējošiem mūziķiem ir svarīgi ik pa laikam kaut vai bez publikas sajust skatuves dēļus, koncerta saviļņojumu vai priekšsajūtu, lai tomēr gan fiziskos muskuļus, gan mentālos uzturētu formā," uzskata Jānis Strazdiņš. "The Real Group", kurā dzied Jānis Strazdiņš, šobrīd savu koncertdarbību ir apturējusi vismaz līdz 2021. gada martam. Jānis Strazdiņš gan vērtē, ka, visticamāk, pauze būs vēl garāka, jo starpvalstu ceļošana tādā veidā, lai varētu koncertēt, nav iespējama. Veselības riski ir lieli pašiem un arī publikai. Mūziķis atzīst, ka šobrīd izbauda to, ka var nekur nelidot un būt mājās, atrasties stabilā vietā. Intensīvais režīms, nepārtrauktā pārvietošanās starp Rīgu un Stokholmu bijis fiziski un mentāli izaicinošs process.           Tuvākais koncerts Liepājā "Lielajā dzintarā". Koncerts būs bez publikas, to varēs noskatīties tiešsaistē bez maksas.

Viena no 2020.gada pandēmijas laika mācībām ir tā, ka daudzu profesiju pārstāvjiem ir jāpilnveido savas digitālās prasmes. Latvijas Universitātes Inovāciju centrs kopā ar “Microsoft” ir uzsācis jaunu bezmaksas digitālo prasmju pilnveides programmu, kuras ietvaros ikviens interesents attālināti varēs apgūt darba tirgū aktuālas zināšanas sev piemērotā laikā un tempā. Ar programmu iepazīstinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Kāpēc mācīties, ko varēs apgūt, skaidro Latvijas Universitātes Inovāciju centra vadītāja profesore Signe Bāliņa un “Microsoft” vadītāja Baltijā Renāte Strazdiņa. Lai arī zināms, ka mācības notiks angļu valodā, speciālistes mudina nebaidīties no tā, ka valoda varētu būt šķērslis, ja ir bāzes zināšanas, noteikti varēs saprast un mācīties. Lai mācītos, vajadzīgs laiks, dators un interneta pieslēgums. Pieteikties mācībām var internetā līdz 31. decembrim. Jaunuzņēmuma “BeeSage” līdzdibinātājs un ģenerāldirektors Rū Vikmanis dalās pieredzē par mācībām, sava uzņēmuma izveidi un arī aizraušanos ar programmēšanu.

Kā tikt vaļā no naudas no abām pusēm vienādi? Šo Gunara Gūžas un citu klausītāju atsūtītās komiskās, amizantās, smieklīgās, uzjautrinošās, joku mīklas Skolotāju dienas priekšvakarā min triju skolu direktores: Liveta Sprūde (Rīgas 13.vidusskolas direktore), Vēsma Grugule (Rīgas Mūzikas vidusskolas direktore) un Laila Urbāne (Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolas direktore). Mīklas uzdod: Dārta Ozoliņa, Anna Ločmele, Eugēnija Audare, Ella Ošeniece, Rita Grantiņa, Anita Ostrvska, Gunars Gūža, Ieva Vaivode, Ināra Strazdiņa un Akvelīna Gertnere.

Vai ir atšķirība, cik aktīvi vecās diasporas un jaunās diasporas pārstāvji iesaistās kopienas dzīvē ārpus Latvijas un saglabā saikni ar Latviju? Kas motivē cilvēkus ārpus Latvijas piedalīties diasporas dzīvē?  Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs veicis pētījumu "Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas". Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts interesējamies, kā atšķiras vecā un jaunā diaspora, ko vispār saprotam ar vārdiem vecā un jaunā diaspora, cik aktīvi viena un otra iesaistās ārpuslatvijas latviešu dzīvē un kā saglabā saikni ar Latviju. Arī par to, kas  kas motivē cilvēkus ārpus Latvijas piedalīties diasporas dzīvē un kā  atšķiras līdzdalības diasporas organizācijās un pasākumos atkarībā no vecuma, izglītības, ģeogrāfiskās vietas? Un vēl izrādās, ka skaidrojot par līdzdalību diasporas dzīvē, pētnieki atklājuši pretrunas diasporas kopienā. Sarunai par šo tematu esam aicinājuši ekspertus gan klātienē gan attālināti. Raidījuma viesi studijā: Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore, asociētā profesore Inta Mieriņa. Sazināmies ar Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāju Elīnu Pinto, portāla “baltic-ireland.ie” galvenā redaktori Laimu Ozolu un biedrības “Bērzes Strazdi” virziena koordinatoru Tomu Zeltiņu.  

Izskan brīdinājumi, ka Covid-19 seku dēļ var veidoties jauns emigrācijas vilnis. Tāpēc šīs reizes saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts  par to, kādas prasmes ir jāapgūst cilvēkiem dīkstāvē vai bezdarbniekiem, lai spētu ātrāk pielāgoties jaunajai situācijai, būtu konkurētspējīgi un nevajadzētu meklēt darbu ārpus Latvijas?  Kuras būs tās kritiski svarīgās prasmes, kas būs vajadzīgas Latvijas ekonomikai pēc krīzes? Vai esam gatavi ieviest jaunu prasmju apgūšanas modeli, kas atbilstu digitālajai ekonomikai un kā top jaunais pārkvalifikācijas plāns, kam valdībā ir lēmusi piešķirt ievērojamus līdzekļus? Interesējamies arī, kā Latvijas darba tirgum piesaistīt darbiniekus ar aktuāli nepieciešamām zināšanām, tostarp arī skatoties uz potenciālajiem darbiniekiem diasporas vidū. Par šiem jautājumiem diskutē Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā valdes locekle Renāte Strazdiņa, Stratēģiskās komunikācijas konsultāciju uzņēmuma “Erda” dibinātāja un stratēģiskā konsultante Zane Čulkstēna, Nodarbinātības valsts aģentūras vadītāja Evita Simsone un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.  

Kā šo Ināras Strazdiņas un citu klausītāju atsūtītās mīklas min Kalniņu ģimene no Kazdangas "Ķiršiem": mamma Inga, 17 gadīgais dēls Niks (mācās Bulduru dārzkopības vidusskolā), meitas 14 gadīgā Sanija un 7 gadīgā Elizabete (mācās Māteru Jura Kazdangas pamatskolā), klausieties Greizajos ratos.

Kā šo Ligitas Jenčas un citu klausītāju atsūtītās mīklas min Strazdiņu ģimene no Ikšķiles: Ināra (skolotāja, sporta deju dejotāja), Juris (sporta deju dejotājs, Ikšķiles vīru kora vokālajā ansamblī "Tikai tā" dziedātājs) un viņu 6 gadīgais mazdēls Gustavs Krists Māziks, klausieties Greizajos ratos.

2019. gadā par vidi un dabu runājām daudz - kā pasaulē, tā Latvijā. Sabiedrības protesti, zinātnieku brīdinājumi un dažādi politiskie forumi - aizvadītajā gadā pasaulē vides jautājumi ir bijuši aktuālāki kā jebkad agrāk. Par to vēsta arī izmaiņas kaut vai vārdu lietojumā - klimata pārmaiņu vietā nu aizvien dzirdam runājam par klimata krīzi. Vēl šogad aizvien biežāk dzirdam runājam par dabas daudzveidības krahu. Tie, protams, ir tikai vārdi, ja tiem nav pavisam konkrēts segums. Kā tad varam svērt un mērīt 2019. gadu vides un dabas jomā, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas dabas fonda direktors un valdes loceklis Ģirts Strazdiņš, Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis, biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga un Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns. Latvijā arvien vairāk var sastapt brūnos lāčus Šovasar vairākiem Latvijas biškopjiem raizes sagādāja brūnie lāči. Kāpēc šie dzīvnieki pēdējā laikā ir iecienījuši mūsu teritoriju un dravnieku ražu? Par to, kāpēc lāču kļuvis arvien vairām, pētniekiem ir atbilde - kaimiņos populācija paliek aizvien blīvāka un lāču tēviņi labprāt nāk pie mums jaunas sievas sev lūkoties. Latvijas valsts mežzinātnes institūtā „Silava” nesen kā noslēdzies projekts, kurā tika ievākti brūnā lāča DNS paraugi, lai saprastu kurās vietās, cik un kādi lāči mitinās Latvijas teritorijā. Šajā projektā darbojās arī Tartu Dzīvības zinātņu universitātes doktorants Edgars Bojārs, kurš stāsta par šo ķepaiņu pētīšanas metodi, kurā pēc lāča mata, kas ielipis īpaši veidotās lamatās, var noteikt šī dzīvnieka ģenētisko materiālu. Lāči ir drauds biškopju ražai, mežā gājējiem ir īpaši jāuzmanās, lai neuzskrietu virsu lācenei ar mazuļiem, bet tikpat liela piesardzība ir jāievēro, sastopoties ar mežacūku mammu un viņas sivēniem, un pagaidām nav iemesla satraukumam, ka mūsu meži ir lāču pārapdzīvoti.  

Finanšu pratība nenozīmē tikai gudru naudas tērēšanu – tā ietver arī spēju nopelnīt visa mūža garumā un nevienā brīdī neattapties, kā darba tirgus prasībām neatbilstošam un tāpēc nevajadzīgam darbiniekam.Šajās sarunās  apspriedīsim, kā sevi gatavot pelnīšanai nākotnē, kurā frontē gatavoties, un kā atpazīt mūsu izaugsmes nemanāmos ienaidniekus.Statistika skaidri rāda, kur ir vislielākā iespēja “paklupt” un tāpēc centīsimies kopā saprast, kā sevi piespiest darīt to, ko dažkārt negribam, bet ļoti vajadzētu, ja tomēr vēlamies būt labā naudas pelnīšanas formā ilgus gadus."Tērējam gudri" podkāsta epizodē piedalās:Rita Majore, Swedbank Karjeras centra vadītājaGitāna Dāvidsone, organizāciju psiholoģe un personāla vadības konsultante, SIA ODA vadītājaRenāte Strazdiņa, Microsoft vadītāja BaltijāNoklausies otro epizodi un iesaisties diskusijā arī "Tērējam Gudri" Facebook grupā, kur jau vairāk nekā 7000 dalībnieku ik dienas pārspriež visu par un ap naudas lietām.  Diskusija atrodama šeit - https://bit.ly/36UWa1W

Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919.gada 11.novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis. Šorīt – pēdējais stāsts sērijā par Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem, kuru stāsti pašlaik skatāmi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē. Tiesa gan, šis stāsts palicis ārpus izstādes vitrīnām, bet tāpēc ir ne mazāk interesants un diemžēl – arī skumjš. „Jānis Osvalds Zēbergs savu ordeni saņēma par vairākām kaujām 1917.gadā. Pēc strēlnieka gaitām viņš iestājās arī Latvijas armijā,” stāsta vēsturnieks Arnis Strazdiņš. Zēbergs bijis titulēts virsnieks jau Krievijas impērijas armijā, kur sevi bija pierādījis kā ļoti drošsirdīgu un veiksmīgu militāristu. „Taču vēlāk, pēc atvaļināšanas no armijas, skaidri bija redzamas kara traģisko notikumu sekas – viņš bija pārcietis nervu sabrukumu un sirga ar atkarību no alkohola un dažādām narkotiskajām vielām,” atklāj Strazdiņš, „Viņa dienesta cena bija veselība un ļoti smaga dzīve pēc Pirmā pasaules kara, no kura viņš izgāja kā kara invalīds. Faktiski visu savu kara invalīda pensiju viņš notērēja opijā un citās narkotiskajās vielās.” „Ja izmantojam mūsdienu terminoloģiju, viņš sirga ar posttraumatiskā stresa sindromu. Arī savās atmiņās viņš ir teicis, ka karš samala viņa miesu un viņa garu. Viņš nespēja atgriezties miera laika dzīvē,” piebilst vēsturnieks Mārtiņš Vāveris. Ordeņa kavalieru stāsti plašāk skatāmi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē "Vienpadsmit varoņstāsti".

Pēteris Apkalns ir vienīgais mācītājs, kurš apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. „Pēc studijām Tērbatas universitātē Pēteris Apkalns sākotnēji kļuva par Cēsu lauku draudzes mācītāju, tur tika ordinēts. Bet 1916.gadā Pirmā Daugavgrīvas strēlnieku pulka vadība uzaicināja viņu kļūt par šī pulka mācītāju un garīgā atbalsta sniedzēju kareivjiem. Nav noslēpums, ka tika domāts ne tikai par to, lai karavīrs būtu paēdis, padzēris un apģērbts, bet arī par to, lai viņš būtu psiholoģiski un morāli gatavs karot. Lai spētu pieņemt arī nāves tuvumu,” saka vēsturnieks Arnis Strazdiņš. Jau dažus mēnešus pēc uzaicinājuma no Daugavgrīvas strēlnieku pulka Pēteris Apkalns saņēma lūgumus arī no pārējiem latviešu strēlnieku bataljoniem, aicinot kļūt par visu bataljonu kara mācītāju. "Tajā laikā, 1916.gada rudenī, presē rakstīja apmēram šādi: „Pēteris Apkalns ir nozvērinājis gandrīz visus latviešu strēlniekus, pavadot bataljonus uz cīņu, apmācību vietās un pat pozīcijās. Viņš ir atstājis savu draudzi un atnācis uz karalauku, kur viņam jauna draudze – vairāki desmiti tūkstošu jaunu dvēseļu.”,” presē rakstīto citē Strazdiņš. Interesants fakts – būdams mācītājs, Apkalns savu Lāčplēša ordeni nevarēja nēsāt pie krūts kā citi. Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919.gada 11.novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis. Ordeņa kavalieru stāsti plašāk skatāmi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē "Vienpadsmit varoņstāsti".

Viens no izstādē „11 varoņstāsti” izceltajiem Lāčplēša kara ordeņa kavalieru stāstiem atgādina, ka par Latvijas neatkarību karoja un ne tikai latvieši. Izstādē viņus reprezentē vācbaltietis Konrāds Dekerts. „Viņš viennozīmīgi bija spilgta un kolorīta personība – gan pēc saviem uzskatiem, gan pēc rīcības,” stāsta vēsturnieks un viens no izstādes kuratoriem Arnis Strazdiņš. Dekerts dzimis vācbaltiešu ģimenē Iršu pagastā, Hiršenhofas kolonijā, skolotāju ģimenē, ieguvis labu izglītību. „Pirmā pasaules kara gados viņš iestājās Krievijas impērijas armijā, bet viņa ceļš aizveda līdz pat Francijai. Tur viņš iestājās franču ārzemnieku leģionā un tā sastāvā, karojot dažādās frontēs, tika līdz pat Āfrikai,” atklāj vēsturnieks. 1919.gadā Konrāds Dekerts atgriezās Baltijā kā franču militārās misijas virsnieks un spiegs. Viņš bija iefiltrēts Pāvela Bermonta armijas rindās, kur, pateicoties savām labajām svešvalodu zināšanām, slepeni ievāca informāciju un nodeva to sabiedrotajiem un Kārļa Ulmaņa pagaidu valdībai. „Šī informācija sekmēja jaunajai Latvijas valstij veiksmīgu Bermontiādes iznākumu, un tādēļ viņš saņēma Lāčplēša kara ordeni,” stāsta Strazdiņš. Vēlāk Dekerts strādāja par zvērinātu advokātu, specializējās tirdzniecības jautājumos un bija valdes loceklis vairākos uzņēmumos. Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919.gada 11.novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis. Ordeņa kavalieru stāsti plašāk skatāmi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē "Vienpadsmit varoņstāsti".

Krustpunktā runājam par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikai. Jaunā valdība apņēmusies izvērtēt iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem, bet pagaidām visai līdzīgs opozīcijas deputātu ierosinājums Saeimā tomēr tika noraidīts. Ar studijas viesiem  diskutējam, kāda ir līdzšinējā pieredze ar samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem un vai to vajadzētu piemērot plašākam produktu klāstam. Sarunā piedalās: Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko, Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes pārstāvis  Ringolds Arnītis un Zemnieku Saeimas pārstāvis Anrijs Aumalis. Telefonintervijās: kooperatīvā sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa un Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šņucins

Kā aizvadīto gadu Latvijā un pasaulē vērtē vides aizsardzības organizācijas? Vides un dabas aizsardzības problēmas uzjundījušas arvien nopietnākas pārdomās par nākotni Latvijā, gan citviet pasaulē. Plastmasas atkritumi pasaules okeānos bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, klimata pārmaiņas un pielāgošanās tām, sabiedrības, vides aizsardzības organizāciju, valsts un privāto interešu samērošana – šie un citi mūžam strīdīgie jautājumi ir bijuši ne mazāk aktuāli arī šogad. Raidījuma viesi: Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš, Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga un Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks un Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme.

Dzīvot zaļi, iespējams, katram nozīmē ko citu. Mūsu šī vakara saruna Monopolā par vides aizsardzības organizāciju "Zaļā brīvība". raidījuma viešņa - vides aizsardzības organizācijas "Zaļā brīvība" projektu vadītāja Ingrīda Strazdiņa.

Lielais Ģirts (Ģirts Lerhs) stāsta kā divatā ar Tomu izveidoja Bērzes Strazdus, par straujo izaugsmi un visu (ko drīkst) par ikgadējo Bērzes Strazdu organizēto Jāņu Festivālu 2017 (23. - 25. jūnijs, 2017.). Konkurss: Atrodi šo podkāsta sarunu facebookā vai draugos, komentārā ieliec savu bildi no kādiem iepriekšējiem Jāņiem + ietago 1 draugu un piedalies 2 biļešu pāru izlozē :) .. vairāk par šo konkursu sarunā. Bērzes Strazdu mājas lapa: https://www.strazdi.co.uk Biļetes var iegādāties: https://www.eventbrite.co.uk/e/berzes-strazdu-janu-festivals-2017-tickets-32478379708 Vieta: Catthorpe Manor Estate, Lilbourne Lane, Catthorpe, LE17 6DF Vairāk informācijas par pasākumu: 07703611883 (Vera Antipova) gatavojies lielākajam gada pasākumam! Helmuts Meškonis podkāsts Tauta

podkāsts Tauta - Helmuts Meškonis

Bērzes Strazdu Vera stāsta visu, kas nepieciešams zināt par Bērzes Strazdu 5. gadu dzimšanas dienas, kura notiks 11. februārī Leicesterā. Par biļešu cenu, sākuma un beigu laikiem, autostāvietu, dzimšanas dienas kūku, ciemiņiem un daudz daudz ko citu.. Bērzes Strazdu mājaslapa: https://www.strazdi.co.uk/ patīkamu klausīšanos, Helmuts

podkāsts Tauta - Helmuts Meškonis

podkāsts Tauta - Helmuts Meškonis

Saruna ar Tomu Zeltiņu no Bērzes Strazdiem par Strazdu Ziemassvētku labdarības akciju, par nozīmīgiem šīs Lielbritānijā plaši pazīstamās organizācijas izaugsmes jaunumiem, nākotnes iecerēm un daudz ko citu.. pat par robotiku ;) Patīkamu klausīšanos, Helmuts Meškonis neatkarīgs podkāsts latviešu valodā "Tauta" par Lielbritānijas latviešu dzīves aspektiem

podkāsts Tauta - Helmuts Meškonis

Šoreiz mēs dzirdēsim Veru no Bērzes Strazdiem un šī burvīgās balss īpašniece pastāstīs par to kā nonāca Lielbritānijā, kā Bērzes Strazdi izmainīja gan viņas gan pašu izaugsmi un bez šaubām - visu, visu nepieciešamo par Gačo koncertu, kurš notiks Lesterē šī gada 17. septembrī. Piebildīšu, ka šoreiz mums ir 2 pārsteigumi: 1) pašās, pašās sarunas beigās ar Gačo komandas atļauju varēsiet noklausīties Gačo jaunāko dziesmu "Mūžam Jauns"; 2) on otrais: sarunas beigās Vera stāsta kā tieši tu, šīs sarunas klausītājs, vari vinnēt 2 brīvbiļetes uz šo Bērzes Strazdu organizēto Gačo koncertu. Helmuts podkāsts Tauta

podkāsts Tauta - Latvieši Lielbritānijā

Kā jau katru gadu pierasts - tuvojoties Jāņu naktij un Līgo svētkiem, Bērzes Strazdi orgazinē lielāko Jāņu pasākumu Lielbritānijā un šogad tas notiks Straumēnos 24., 25. un 26. jūnijā. Šoreiz ar mums ir kopā Bērzes Strazdu "Mazais" Ģirts un viņš stāsta par visu, kas ir nepieciešams zināt par Jāņiem 2016: nakšņošanu, pasākumiem bērniem, muzikantiem, apsardzi, autostāvvietām, Latvijas klassikas kino vakaru, sporta izklaidēm un ne tikai.. Bērzes Strazdu mājas lapa: http://www.strazdi.co.uk/ Pasākuma vieta "Straumēni": http://www.catthorpemanor.co.uk/lv/ Google maps saite: https://goo.gl/maps/SvVSrefRmFo Un tieši priekš tevis klausītāj - mums ir mazs konkurss, kur 1 podkāsta Tauta.uk klausītājs iegūs 2 ieejas biļetes uz šo fantastisko pasākumu. Lai piedalītos izlozē (attiecas tikai uz FaceBook lietotājiem): 1) Uzspied Like 2) Share Konkurss beidzas 24. maijā un drīz pēc tam mēs paziņosim laimīgo uzvarētāju. patīkamu klausīšanos, Helmuts un "Mazais" Ģirts

Čau, čau, šoreiz mums ir viegla un draudzīga saruna ar Bērzes Strazdiem Ģirtu, Tomu un Veru un uzzināsim visu nepieciešamo, kas attiecas uz Jāņiem, kurus viņi organizē no 19. - 21. jūnijam Corby.   Papildus informācija: www: http://www.strazdi.co.uk epasts: berzesstrazdi@inbox.lv tālr.: 07703611883 (Vera)   Patīkamu klausīšanos, Helmuts

podraide Tauta

Raidījumā „Septiņas dienas Eiropā” diskutējam par to, kā sankcijas sāk ietekmēt Krieviju un kā Maskava, lai panāktu labvēlīgus balsojumus par sankciju pārtraukšanu, sākusi lobēt tai pozitīvāk noskaņotās Eiropas Savienības valstis. Viesis studijā: Vidzemes augstskolas lektors ārlietu pētnieks Jānis Kapustāns. Atskatā par aizgājušo nedēļu: Krievijā - rubļa kursa straujais kritums, Grieķijā - pirmsvēlēšanu nemieri un Eiropas Parlaments balso, vai atzīt Palestīnu. Krievijas lobijs Eiropā Gada beigām parasti raksturīgs aizvadīto 12 mēnešu apskats dažādos medijos, kas šogad pirmajā vietā noteikti ierindos notikumus Ukrainā. Dramatiskais Krievijas rubļa kritums arī noteikti palīdzēs pieliet eļļu ugunī tai neskaidrībai un nedrošībai, kas šobrīd norisinās aiz mūsu austrumu robežām. Līdz ar rubļa krīzi, aktuālas ir diskusijas, cik lielā mērā Krievijas ekonomika brūk tikai zemo naftas cenu dēļ un cik daudz tās krīzei devušas arī ASV un ES ieviestās sankcijas? Skaidrs, ka lietuviešu vai latviešu piena produktu neesamība Krievijā ir mazāk sāpīga, nekā nespēja iegūt papildus finansējumu Rietumu bankās. Tāpēc sankcijas noteikti ir atspēlējušās Krievijai svarīgākajos ekonomikas sektoros, kas pārsvarā ir energoresursi un to ieguve. Pirms vēl sākās jezga ap rubļa dramatisko kritumu, baumoja, ka Krievijas ārlietu dienesti aktīvi cenšas salauzt Eiropas Savienības vienotību, kurai nākamā gadā vajadzēs lemt par sankciju pagarināšanu vai atcelšanu. Kā iespējami vājākos posmus min Ungāriju, Slovākiju, Bulgāriju, Kipru un Itāliju. Galvenokārt tās ir valstis, kuras ir cieši saistītas ar Krieviju finansiālos darījumos vai arī enerģētiskajos projektos. Uzreiz pēc ziņām, ka Krievija pārstāj Dienvidu plūsmas gāzes cauruļvada būvniecību Bulgārijas teritorijā, valsts premjerministra vietnieks Eiropas fondu un ekonomikas jautājumos Tomislavs Dončevs atzina, ka zaudētās investīcijas nodarīs kaitējumu Bulgārijas budžetam. South Stream cauruļvads paredzēja ilgtermiņa ieņēmumus un Bulgārijai to trūkums būs sāpīgs. Krievijas prezidents savās uzrunās ir uzsvēris, ka Bulgārija pati nav pieņēmusi lēmumu par South Stream projekta apturēšanu. Šo lēmumu uzspieda Eiropas Komisija. Nereti par „mazo Putina brāli” Eiropā min Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu, kurš arī pietiekami ilgi ir kaitinājis savus Eiropas kolēģus. Orbanam pārmet demokrātijas vērtību apspiešanu, pārāk lielu izpatikšanu Krievijai. Tieši viņš lobēja atomelektrostacijas atjaunošanas darbus, kuriem naudu piedāvāja Krievija. Orbana valdības lēmums saniknoja Ungārijas opozīciju, tā brīdināja, ka valsts jau tā atrodas pilnīgā Krievijas žēlastībā no naftas un gāzes, tāpēc palikt zem Krievijas finansējuma arī atomenerģiju ir neprāts. Taču pēdējās nedēļās Ungārijas valdības vadītājs ir kļuvis piekāpīgāks. Pagājušajā nedēļā Orbans apsolīja, ka sankciju jautājumā sekos Vācijas piemēram. Angela Merkele jau ir ieplānojusi apmeklēt Ungāriju nākamā gada sākumā, kad runās par abu valstu savstarpējo sadarbību. Vācijas uzņēmumi ir lielākie ārvalstu investori Ungārijā. Viņu devums ir aptuveni ceturtā daļa no visām investīcijām. Taču Ungārijai tāpat ir svarīgs enerģētiskās neatkarības jautājums. Sarunās pēc South Stream pārorientēšanas uz Turciju, Viktors Orbans uzsvēra, ka Eiropas alternatīvas pagaidām ir neizdevušās. „Nabuko gāzes vads kā projekts nav veiksmīgs. Dienvidu gāzes apgāde bija laba iespēja dienvideiropai, bet, protams, ungāru interesēs tagad ir vienoties ar horvātiem, ka viņu gāzes infrastruktūra tiek savienota ar Ungārijas apgādi. Tad mēs varētu saņemt ne tikai Krievijas, bet arī Azerbaidžānas gāzi. Šis Ungārijas ekonomikai ir stratēģiski svarīgs jautājums. Ungārija aicinās pārējās ES valstis atbalstīt politiku, kura paredz lielāku sadarbību starp gāzes infrastruktūras uzņēmumiem kaimiņvalstīs,” vērtē Orbans. Kas apsolīts Ungārijai? Vai pastāv iespēja, ka pēdējo nedēļu laikā Ungārijas retorika ir mainījusies tieši kādas Briseles vai vismaz ietekmīgās Vācijas dāvanas dēļ? Pagaidām nav zināms, kas varētu būt piesolīts, bet Latvijas Radio korespondente Briselē Ina Strazdiņa šādu iespēju neizslēdz. Briseles gaiteņos saprot, kādu spēli spēlēt vēlas Krievija. „Protams, Krievija strādā dažādos ceļos. Daudz mēģina izmantot acij neredzamos diplomātiskos ceļus, tieši zvanot atbildīgajām amatpersonām, runājot ar dalībvalstu „atslēgas” cilvēkiem, tiem, kuri var ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Un protams, to ļoti labi zina Briselē, un tāpat spēlē pretim. Tā ir ļoti smalka, diplomātiska spēle, ar ļoti augstām likmēm. Jā, protams, zinot, ka ir šīs valstis, kā Itālija, Ungārija, Kipra un Slovākija – valstis, kuras ir vairāk simpatizējošas Krievijai un savā ziņā atkarīgas no Krievijas, tad ar tām mēģina runāt. Teiksim tā, dāvaniņas eksistē. Ungārijas gadījumā, valsts vēlējās kopā ar Krieviju veidot gāzes projektu, šo Dienvidu straumes projektu, Krievija pēdējā brīdī atteicās un Ungārija tagad arī ir uz sēkļa. Lielās valdības un Brisele to redz, saprot, tāpēc cenšas situāciju labot, piesaistot valsti citiem projektiem,” komentē Strazdiņa. Rubļa krahs 16. decembrī ietekmēs Krievijas stratēģiju, kā tālāk ietekmēt atsevišķas Eiropas valstis. Dažas simpatizē Krievijai enerģijas vai finansiālo pakalpojumu dēļ, citas pat atklāti simpatizē Kremļa ideoloģijai un saņem no Krievijas naudu politiskajai darbībai. Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis norādīja, ka ietekme Kremlim pār atsevišķām Eiropas valstīm ir un paliks. Šobrīd ir vienkāršāk runāt ar atsevišķu valstu vadītājiem, nekā censties lobēt savas intereses Briselē. Māris Cepurītis arī uzskata, ka ekonomiskās grūtības tikai veicinās spiediena izdarīšanu no Krievijas puses, jo sankciju atcelšana būtu mazs solis pretim problēmu risināšanai valsts finansēm tik grūtajā laikā. „Tieši šajā brīdī Krievija pastiprinās ārējās darbības, lai mēģinātu novērst sankcijas. Kremļa politiskajai elitei vajadzēs pievērst lielāku uzmanību tam, kas notiek Krievijā. Bet tāpat ārlietu ministrija, diplomātiskais dienests un arī slēptākas institūcijas, kā piemēram, ārējā izlūkošana, savu aktivitāti nemazinās. Drīzāk šajos apstākļos tā tiks pastiprināta,” analizē Cepurītis. To, ka Krievija mierā neliksies, paredz arī Ina Strazdiņa. Varam tikai piekrist viņas izteikumam, ka Latvijas politiķiem un diplomātiem iespējams priekšā stāv ļoti liels pārbaudījums. Nākamā gada pirmā puse aizritēs Latvijas prezidentūras zīmē, bet teju visi sankciju balsojumi ir noteikti tieši pirmajos sešos mēnešos. Paredzams, ka Krievijas spiediens tikai pieaugs, tāpēc līdz ar Ziemassvētkiem un Jauno gadu, varam jau tagad vēlēt Latvijas politiķiem un ierēdņiem ļoti zinošus padomniekus un milzīgu izturību. Mākslinieka Roberta Koļcova laika redzējums „Šobrīd ārā ir ziema, bez tai raksturīgā zemes seguma - sniega - nav. Tāds ir šobrīd laiks. Negribētos ļoti lokāli šai prognozei pieiet. Ja mēs skatāmies gada griezumā, pieņemsim – nākamajam gadam – tur vajadzētu domāt ne tikai par Latviju, bet zemeslodi kopumā. Jo zemeslode ir hermafrodīts. Tuvāk Ziemeļpolam, Dienvidpolam tas ir sievišķīgs, bet tuvāk ekvatoram – vīrišķīgs. Eiropa – vairāk vai mazāk ir tuvāk ziemeļiem (vismaz Latvija), tāpēc būtu nekorekti prognozēt sievieti. Gandrīz neiespējami. Es saprotu to vēlmi, ka mēs gribam zināt, kas būs nākotnē. Ja mēs gribētu objektīvu atbildi, tas nebūtu iespējams. Laika vērotājs es īsti neesmu, bet mēdzu dabu vērot. Es gribētu palikt pie tā plašā – Latvijā, Rīgā un turpmākajās divās dienās gaidāms mākoņains … tas, ko mēs dzirdam katru dienu. Es nedomāju, ka kaut kas īpaši mainīsies. Un, ja būtu jāizsaka tāda vēlējuma forma, tad es teiktu tā – pamatā būs lidojumam labvēlīgi laika apstākļi”.