Podcasts about studentu

Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera mākslas 4. kursa studenti sevi apliecina diplomdarba izrādēs. Studijā jaunie aktieri Matīss Kučinskis un Poļina Čerņenoka, Nacionālā teātra aktrise Laura Siliņa un režisors Elmārs Seņkovs. Viņi visi meklē savu balsi teātrī. Varbūt laiks radīt jaunu Studentu teātri? Kultūras akadēmijā tagad ir Nacionālā skatuves mākslas skola, un 4. kursa studenti rāda savas diplomdarba izrādes – tajā skaitā „Kristāla bērni” vēl šovakar, 12. novembrī un „Māceklis/Moceklis” – 16. un 17. novembrī. Top vēl jaunas izrādes, un katrs rīts nāk ar neziņu un jauna atrašanu… Un, ja vajag nomirt gaisā, es to izdarīšu, saka viens no jaunajiem. 12. novembrī plkst. 19.00 Tallinas ielas kvartāla Angārā var noskatīties režisora Elmāra Seņkova izrādi “Kristāla bērni”, kurā izskan vienas paaudzes jaunu cilvēku stāsti. Izrādē piedalās vienpadsmit Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Dramatiskā teātra aktiera mākslas 4. kursa studenti, un šī izrāde tika pirmizrādīta 2024. gada Valmieras vasaras teātra festivāla programmā.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas Studentu apvienības prezidentu Alenu Aleksandru Čerņu.  

Stāsta emeritētais profesors, savulaik J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas diriģentu mācību kora pedagogs Juris Kļaviņš Gaidot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kora diriģēšanas katedras 80. gadskārtas svinības oktobrī, turpinām  pārlūkot ar to saistītas vēstures lappuses. 1988. gadā Viļņā notika Baltijas republiku studentu dziesmu svētki "Gaudeamus". Man bija gods tajos vadīt divus studentu korus – biju Latvijas universitātes kora "Juventus" mākslinieciskais vadītājs un Mūzikas akadēmijas mācību kora pedagogs. Šajos svētkos visas Baltijas republikas bija sagatavojušās pacelt savus nacionālos karogus. Gan Lietuvā, gan Latvijā tas vēl bija liegts, jau nedaudz ātrāk to bija izdarījuši igauņi, taču studenti tika pie karogiem. "Juventus" dziedātāji Viļņā atrada šūšanas darbnīcu, kur darbinieces uzšuva karogus. Neskatoties uz dažādiem aizliegumiem, kā jau tajos laikos bija pieņemts, kad neko nedrīkstēja darīt bez augstākās pavēlniecības atļaujas, meitenes zem tautiskajiem brunčiem paslēpa un tos ienesa Viļņas pilsētas parkā "Vingis". Kad sākās noslēguma koncerts, estrādē tika pacelti karogi. Man noslēguma koncertā bija jādiriģē Paula Dambja "Ganu dziesmas". Diriģēju un dzirdu – publikā aiz manis troksnis, sarunāšanās, uztraukšanās. Kas noticis? Viļņas estrādes labajā pusē ir augsts tornis. Kad skanēja Paula Dambja mūzika, jaunieši bija pieskrējuši pie torņa, karogu pārmetuši pāri miliču galvām un uzcēluši torņa galā. Tas bija ārkārtīgi aizkustinoši... Virsdiriģenti stāvēja pirms kora, un es jau zināju, ka visi slepeni vienojušies nodziedāt "Dievs, svētī Latviju!". Netālu no manis bija Imants Kokars, un es viņam saku: "Imant, tūlīt būs "Dievs, svētī Latviju!"". Imants: "Ko, kas?" Uzreiz jau skan pirmais akords. Viņš cēli nostāvēja visu laiku, kamēr skanēja mūsu himna, kas Viļņas estrādē izskanēja pirmoreiz. Visi gaidīja, ka būs nepatikšanas, bet – nebija! Protams, vadītājus, mani tajā skaitā, vēl pirms noslēguma koncerta izsauca uz pārrunām turpat Viļņā, bet diezgan normālā tonī – sak', nevajag, jums taču nav atļauts, dariet tā, lai studenti neko tādu nedarītu. Kori svētku laikā dzīvoja kopmītnēs, man bija atsevišķa istabiņa piektajā stāvā. Kā jau studenti: vakaros dejo, trokšņo, visi kopā draudzējas. Pēkšņi no logiem sāka skanēt Latvijas himna "Dievs, svētī Latviju!". Izrādās, pūtēju puikas bija to iemācījušies, nostājušies pie logiem kaut kur piektajā stāvā un nospēlēja himnu. Iestājās klusums, pēc tam skaļi saucieni: "Atkārtot, atkārtot!"  Nospēlēja vēl otrreiz. Studenti tolaik bija drosmīgi. Bija sagatavojuši arī uzsaukuma rakstu. Kora "Juventus" tālaika prezidents Andris Teikmanis un diriģents Jānis Puriņš visas Latvijas delegācijas priekšā Viļņā kopīgi nolasīja šo uzsaukumu, ka jāreabilitē Latvijas karogs, ka mēs visi par to esam un cīnīsimies par to.

Studentu idejas par virtuves ekspozīciju Ojāra Vācieša muzejā apkopotas izstādē „Virtuve”. Ojāru Vācieti  virtuves lietas nav interesējušas, tur saimniekojusi dzejnieka sievasmāte Emma Azarova, liecina muzejā. Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera dizaina un produktu dizaina 3. kursa studenti virtuves ekspozīcijas tēmu risinājuši atšķirīgi un atbildīgi, uzsver pasniedzējs Holgers Elers. Četri dažādi virtuves ekspozīcijas risinājumi Ojāra Vācieša muzejā būs skatāmi visu jūniju. Ojāra Vācieša muzeja darbinieki nosauc vēl citas telpas, tai skaitā vannas istabu, arī bērnu namiņu pagalmā, ko vajadzētu nākotnē iekārtot un veidot ekspozīciju. Šoreiz studentu idejas Ojāra Vācieša muzeja virtuvei apskatāmas izstādē „Virtuve”. Pēc izstādes atklāšanas Mākslas akadēmijas pasniedzējs, profesors Holgers Elers paskaidro, ka mācību uzdevums priekšmetā Ekspozīciju dizains bijis konkrēts  - Ojāra Vācieša muzeja ekspozīcijas daļa, ko paredzēts izvietot virtuvē. Studenti strādājuši grupās, tā tapuši četri atšķirīgi virtuves ekspozīcijas risinājumi. Studentu darbi nelielajā izstāžu telpā būs aplūkojami visu mēnesi, un jaunie dizaineri par to ir īpaši gandarīti, jo parasti mācību darbi tiek rādīti vien īsu brīdi akadēmijas telpās. Ojāra Vācieša muzeja vadītāja Ieva Ķīse rūpīgi iepazinusies ar studentu darbiem. Viņa arī atklāj, ka virtuve, kurā saimniekojušas Emma un Ludmila, apmeklētājiem nav pieejama. Tā kā virtuvē saimniekojusi Emma Azarova, Ludmilas mamma - te iederētos Emmas dzīves stāsts, uzsver Ieva Ķīse. LMA 4. kursā studentiem iespēja turpināt savus projektus un izstrādāt kā bakalaura darbu, arī šo Ojāra Vācieša muzeja virtuves ekspozīciju, uzsver pasniedzējs Holgers Elers. Kā piemēru, viņš min 4.kursa grafikas nodaļas studentes Emīlijas Briezes un produktu dizaina studenta Daniela Šatalova veidotu bakalaura darbu -  Blaumaņa istabas ekspozīciju Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā. Blaumaņa istaba būšot maza, bet spoža pērle mūsu kultūras telpā.

Uzsākot jaunu rubriku DIENA PĒC, iepazīstinām ar “Juridiskais skatpunkts” autoru Agri Bitānu, zvērinātu advokātu biroja “Eversheds Sutherland Bitāns” vadošo partneri. Kā savu pirmo viesi viņš uz sarunu ir aicinājis Agri Ratniku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes vadītāju. Ko īsti nozīmē būt jurisprudences studentam? Cik liels ir studentu atbirums mācību procesā? Kas to ietekmē? Uzzini par studijām, darbu universitātes laikā un ārpusstudiju aktivitātēm.

Par gada izskaņas nozīmīgu notikumu kļuvusi „Grafiķu kalendārs” iznākšana. Šis ir astotais gads, kad 13 topošo grafiķu darbi tiek apkopoti lielformāta kalendārā. Grafikas oriģinālus iespējams skatīt galerijā „Istaba”, bet līdztekus izstādītas un iegādājamas izdevniecības „Liels un mazs” grāmatas. Daudzi bērnu grāmatu ilustrāciju autori ir bijušie grafikas nodaļas studenti. 2023.gada „Grafiķu kalendāra” oriģināli – jauno mākslinieku radošais redzējums par gada mēnešiem plašā grafikas tehniku spektrā – eksponēts galerijā „Istaba” pie centrālās sienas. Telpā arī neliels galds, uz kura darbu klišejas, lai izstādes apmeklētāji novērtētu veidu, kā grafikas top, un kaut mazliet nojaustu darbu tapšanu. Izstādes kuratore ir Mākslas akadēmijas docente un grāmatu ilustratore Rūta Briede, kura atgādina, kā tapis pirmais „Grafiķu kalendārs”. Galerijā „Istaba” iekārtots izdevniecības „Liels un mazs”  Ziemassvētku veikaliņš, kas iet roku rokā ar Grafikas katedras kalendāra izstādi. Šis ir laiks, kad bērnu vecāki var atnākt un apskatīties, ko ielikt dāvanu maisā, ne tikai saviem bērniem, bet arī draugiem, atbalstot jaunos māksliniekus. Studentu organizētā „Grafiķu kalendāra 2023” izstāde galerijā „Istaba” būs skatāma līdz 13.janvārim.

"Tas, kas tagad notiek Ukrainā, liek apšaubīt gan mūziku, gan visu radošo. Kaut kas civilizācijā nav pareizi, ja tā notiek – ja ir iespējams nogalināt cilvēkus. Man ir sajūta, ka mūzika šobrīd nav iespējama. Pat ja izmantoju Baratinska dzeju – pat šī dzeja šobrīd šķiet piesmieta sakarā ar notikumiem Ukrainā. Tāpēc nevaru šobrīd dziedāt, varu tikai čukstēt. Nav iespējams runāt mūzikā ar pilnu degsmi un pēc tam saņemt aplausus. Tad rodas tāda melīga sajūta: Ukrainā ir karš, bet es šeit saņemu aplausus," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" atzīstas pasaulslavenais ukraiņu skaņradis Valentīns Silvestrovs. 14. decembrī viņš viesojās Dzintaru koncertzālē, kur skanēja labdarības koncerts "Veltījums Ukrainai kopā ar Valentīnu Silvestrovu" - uz to tika aicināti tie Jūrmalas iedzīvotāji, kas atbalstījuši un palīdzējuši Ukrainai. Silvestrova mūziku šajā koncertā atskaņoja ukraiņu soprāns Inna Galatenko, ar kuru Silvestrovu saista ilga radoša draudzība, un viņas dēls, pianists Jevgenijs Motorenko.  Inta Zēgnere: Paldies, ka atbraucāt uz Latviju, lai gan patiesībā Latvijā viesojaties ļoti bieži, ja ņemam vērā, cik bieži šeit tiek atskaņota jūsu mūzika. Bet kādas īsti ir jūsu attiecības ar Latviju, ja runājam par viesošanos? Valentīns Silvestrovs: Pirmo reizi Latvijā viesojos sen – 1977. gadā. Iespējams, tā bija Doma baznīca, kur Studentu klubs rīkoja avangarda mūzikas koncertus – arī Martinovs, Ļubimovs tur bija, arī Arvo Perts. Atceros, koncerts notika Oktobra svētku laikā, un tieši tobrīd krastmalā notika [bruņoto spēku] parādes mēģinājums – skanēja marši. Un tas bija paralēli avangardam. Kāds no publikas sacīja, ka tas izklausās tik ļoti traģiski – šī neatbilstība.  Tā būs bijusi nevis Rīgas Doma baznīca, bet gan Anglikāņu baznīca jeb Studentu klubs – tur tolaik pulcējās avangards.  Jā! Un pēc tam viņus izdzenāja – bija kaut kāds skandāls un viņiem vairs neļāva šos koncertus rīkot.  Bet kāpēc tomēr jūs tik reti apmeklējat Latviju? Toreiz jau neviens neaicināja – tikai studenti, bet avangards jau toreiz nevienam īpaši nepatika. Pārsvarā jau tolaik apkārt braukāja tikai tādi komponisti-sekretāri...  Kas ir jūsu dvēseles brāļi šeit, Baltijā?  Pirmkārt tas ir Arvo Perts – mums ir senas, draudzīgas attiecības.  Un Pēteris Vasks? Esmu ar viņu pazīstams un ļoti augstu vērtēju, bet mums nav bijis tik tuvu kontaktu.  Jā, un vēl Georgs Pelēcis! Sākumā man ne īpaši patika viņa mūzika, bet tad, kad tajā ieklausījos [rūpīgāk], sapratu, ka viņam ir sevišķa attieksme [pret mūziku], viņa mūzikā jūt novitāti. Viņš bija ārpus avangarda.  Reiz ar Pelēci piedalījos kopīgā koncertā un atceros, ka Georgs toreiz ļoti pārdzīvoja par to, ka viņš ar savu mūziku ir tāds kā autsaiders. Un es viņam toreiz sacīju – lūdzu, neuzskatiet, ka rakstāt novecojušu mūziku! Jo mūzikā ir ieelpa un izelpa. Ja avangards saka – ieelpot drīkst, bet izelpot nedrīkst, tad tas tā nestrādā, bet jūsu mūzikā ir gan ieelpa, gan izelpa.  Un tas mūzikā ir ļoti svarīgi: ja ir ieelpa un izelpa, tad pēc tam, kāds stils veidojas – tas jau vairs nav tik svarīgi. Bet, ja ir tikai ieelpa, tad ilgi šāda mūzika nespēj pastāvēt.  Arī jūs savā laikā bijāt avangardists – pat konservatorijas diplomu jums uzreiz neiedeva tieši jūsu avangarda dēļ. Kam bija jānotiek, lai no avangarda pārietu gluži citā sfērā? Reiz redzēju kādu pārraidi, kur par mani runāja Georgs Pelēcis. Viņš sacīja, ka es joprojām esot avangardists. Jā, kaut arī man piemīt it kā vienkāršotais stils, varētu to dēvēt par "avangardu no Mēness otras puses". Varētu sacīt – es gāju, gāju pa savu ceļu uz priekšu, izgāju cauri avangardam un pēkšņi ieraudzīju, ka manā priekšā neviena nav, esmu pats pirmais. Un tad tālumā pamanīju kādus siluetus un secināju, ka sāku panākt tos, kas visvairāk atpalikuši, bet nu jau citā stilā. (smejas) Un tas stils, kas man tagad ir – dziesmas, klavierdarbi – tās jau ir metaforas.  Tā ir atgriešanās pie mūzikas valodas kā tādas. Jo mūzikai, tāpat kā dzejai, ir sava valoda. Un ir jāpieņem, ka tas tā ir. Vai tu būtu latviešu vai ukraiņu dzejnieks un lai kā tev nebūtu apnikuši vārdi, tu tomēr esi spiests izteikties vārdos, ja reiz esi dzejnieks. Mūzika mēģināja iztikt bez šīs valodas, lietojot vienīgi tembrus, faktūru un tā tālāk, bet es savukārt nolēmu atgriezties pie mūzikas valodas, kādā runājuši iepriekšējie gadsimti, taču iekļaujot nedaudz arī procesualitāti. Esmu atgriezies pie mūzikas valodas. Bet kad tu sāc izteikties šādā veidā, atskan saucieni: "Tas jau bijis arī Šūmanim, tas ir kaut kas līdzīgs!" Bet nē – šīs intonācijas bijušas gan Šūmanim, gan Mocartam, gan Baham, tāpēc, ka tāda ir mūzikas valodas vārdnīca. Ir jāņem vērā konteksts. Manā mūzikas valodā var saklausīt zināmu deformāciju – tā ir it kā pazīstama valoda, bet tajā, piemēram, ir nevienmērīgums, pārtrauktība. It kā tā pati gadsimtos zināmā valoda, bet pārtrauktība rada gluži citādāku teksta uztveri. Tā ka tādā ziņā tiešām Georgam Pelēcim ir taisnība – joprojām esmu avangardists. Arī manā mūzikā ir saglabājušās deformācijas, bet to ir daudz mazāk nekā avangarda laikā. Un šīs nedaudzās deformācijas aktualizē uzmanību: mūzika varbūt ir klusa, bet tas nenozīmē, ka tev ir jāgulšņā dīvānā. Šī klusā mūzika, gluži otrādi, tevī pamodina modrību. Piemēram, avangardā jaunums būtu tad, ja pa Rīgu skrietu krokodils – tad tas būtu avangards. Bet šodienas novitāte ir tad, ja eju pa ielu, uz mani pēkšņi paskatās zvirbulis un mūsu skatieni sastopas. Lūk, tas ir jaunais – parādīt it kā neievērojamo, sīko. Svarīgais izaug no pareizajiem nesvarīgajiem. Kad nesvarīgie ir īsti un patiesi, tad arī nozīmīgais ir patiess. Bet kad saskaitāmie ir tādi, kādi pagadās, tad arī rodas kari un šausmas. Lielas un cēlas idejas balstās uz daudzām mazām, bet būtiskām lietām.  Tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt – tas pat bērnam ir saprotams. Bet ja var nogalināt, piesedzoties ar it kā lielām idejām, tad notiek tas, ko tagad dara Krievija. Ja Krievija ir iebrukusi svešā valstī, piesedzoties ar kristietību, tad kas tā vairs par kristietību?! Kristietība aicina – nezodz, nenogalini, mīli savu ienaidnieku. Bet redziet – šīs patiesības tiek ignorētas, toties atstāts tikai idejas diženums bez jebkāda patiesa seguma. Pilna intervija lasāma sabiedrisko mediju portālā lsm.lv    

Trīspadsmitais Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens” pārsteigs ar provokācijām, jaunām formām un nebijušām nominācijām un skatītājiem sniegs plašu LKA bakalaura, maģistrantūras un doktorantūras studentu darbu retrospektīvu. Festivāla fokusā šogad vairākas neparastas un provokatīvas norises, kas atbilst 13. – velna duča – festivāla norises gadam. Tas mudinājis sadarbībā ar mākslinieku Daini Rudeni jeb Rudens Stencil aktualizēt arī festivāla logo. Festivāla radošā komanda astoņās dienās piedāvās daudzveidīgu skatuves un audiovizuālās mākslas darbu programmu:  10 izrādes, trīs filmu skates, meistarklases, diskusijas, sarunas un citus notikumus. Festivāla atklāšana notiks sestdien, 1. oktobrī, plkst. 15.00 LKA E. Smiļģa Teātra muzejā un norisināsies nedēļās garumā līdz pat 8. oktobrim. Raidījumā uz sarunu viesojās festivāla direktore Kristīne Freiberga, izrādes "Normālu torti, lūdzu!" autors, režisors Ivo Briedis un filmas "Mans kaimiņš nosita manu kaķi" režisors Reinis Ūbelis. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Lai pastiprinātu mākslas augstskolu studentu un mācībspēku starptautisko redzējumu un iespējas, Eiropas Savienības atbalstītā alianse „EU4ART” ar daļu no savas darbības praktiskajiem rezultātiem iepazīstināja šajā februārī Latvijas Mākslas akadēmijas aulā. Savukārt aizvadītajā nedēļā apjomīga izstāde atklāta Drēzdenes Mākslas akadēmijā. Tajā dažādos medijos savas prasmes apliecina studenti no Latvijas, Itālijas, Ungārijas un Vācijas. Līdz šim pirmā un vienīgā Eiropas mākslas augstskolu alianse EU4ART aizvadījusi aktīvu trīs gadu darba periodu, kurā notikušas kopīgas konferences, diskusijas, izstādes, darba vizītes un attālinātās tiešsaistes sarunas. Nu tas viss sekmējies ar 23 studentu – un arī dažiem pasniedzēju – darbiem no Latvijas Mākslas akadēmijas, Budapeštas, Romas un Drēzdenes mākslas akadēmijas. Tie līdz 19.jūnijam skatāmi Drēzdenes Mākslas akadēmijas milzu izstāžu zālē „OKTAGON” ar vienotu ekspozīcijas nosaukumu „Vom Uberscheiten” / „Transitioning”. Pāreja, nokļūšana no viena stāvokļa otrā – un ne tikai prāta un ideju, bet arī fiziskā izteiksmē. Iepazīties ar izstādes darbiem un norisēm meistardarbnīcās būs iespējams režisora Mārtiņa Grauda veidotajā dokumentālajā pārskatā, kurš visā drīzumā būs skatāms Latvijas Mākslas akadēmijas „Facebook” lapā un arī „YouTube” platformā.

Ko cilvēks atceras un kas paliek atmiņā? Kā atmiņas veido personību, dialogu pašam ar sevi un apkārtējo sabiedrību? Izmantojot bērnības atmiņas, ceļojumu piezīmes un kultūras rituālus, par šiem jautājumiem atbildes meklētas izstādē „Atmiņas mūs redz. Otrā daļa”, kurā piedalās Eiropas mākslas augstskolu alianses "EU4art" studenti no Romas, Drēzdenes un Budapeštas mākslas akadēmijām. Pagājušā gada rudenī visas "EU4art"  alianses mākslas augstskolas rīkoja studentu darbu izstādes par atmiņu tēmu. Mākslinieku pārdomas balstījās būtiskos dažādu vēstures notikumu aspektos, to interpretācijās, kā arī tika apspēlēts fiktīvo atmiņu fenomens. Šogad uzsākta projekta otrā fāze – apmaiņu izstāžu cikls. Šobrīd Latvijas Mākslas akadēmija savās telpās izstādījusi Romas, Drēzdenes un Budapeštas mākslas akadēmijas studentu darbus, savukārt mūsu studentu veidotie darbi būs skatāmi Drēzdenes Mākslas akadēmijā. Kāds ir augstskolu alianses "EU4art" mērķis un loma mākslas vides bagātināšanā un izglītības kvalitātes celšanā, projekta sākumposmā pirms diviem gadiem stāstīja Latvijas Mākslas akadēmijas Projektu un attīstības daļas vadītājs Jānis Gailītis. Saruna notika toreiz nule atklātajā mākslas telpā „Pilot”, kura tika izveidota tieši alianses "EU4art" mērķiem. Par to, kādi ir projekta "EU4art" līdzšinējie sasniegumi, šonedēļ notikušajā starptautiskajā tiešsaistes konferencē stāstīja Ungārijas Mākslas akadēmijas pārstāvis, Glezniecības fakultātes studentu mobilitātes koordinators Patriks Tailers. Kā saistošu projektu alianses darbības ietvaros jāpiemin aktuālās mākslas leksikona izveide, kura noris sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumu „Tilde”. Šis resurss palīdzēs studentiem labāk orientēties dažādu mākslas procesu saturiskajā raibumā un labāk noformulēt savas darbības teorētiskā līmenī. Savukārt „Bauhaus” akadēmijas Veimārā doktoram, pētniekam Tilam Ansgārdam Baumhaueram jautāju, ar kādām grūtībām ir bijis jāsaskaras projekta "EU4art" realizēšanas gaitā?  Pārdomās par to, kā "EU4art" alianses darbība varētu palīdzēt mākslinieka tēlu sabiedrības acīs ieraudzīt vēl no citiem, nepierastiem talanta izpausmju rakursiem, dalās mākslas vēsturniece, kādreizējā Romas Mākslas akadēmijas direktore Ticiāna D'Akille. Ar mākslas augstskolu alianses studentu sasniegumiem attālināti varat iepazīties tīmekļa vietnē eu4art.eu, bet klātienē – Latvijas Mākslas akadēmijas Lielajā aulā.

"Dievs patiešām mūs ļoti mīl! Viņš nāk pie mums! Jaunieti, student, labas ziņas Tev! Šajā raidījumā dalīsimies ar lielu prieku- janvārī Rīgas sirdī tiks atvērtas izlūgtās un lolotās kopienas Chemin Neuf studentu kopmītnes. Šajā 4. Adventes svētdienas vakarā tiksimies ar kopienas jauniešu misijas atbildīgajiem Latvijā Blažeju un Katrīnu Redām. Un arī Emanuels būs ar mums.❤️

Kas ir ēdama regbija bumba? Šo Andra Baloža un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Rīgas Tehniskās Universitātes studentu erudītu komanda - Alise Anna Stīpniece, Zane Šteina un Kārlis Bērziņš.

Stāsta Turaidas muzejrezervāta Pētniecības un ekspozīciju nodaļas galvenais speciālists Edgars Ceske  Lāčplēša Kara ordenis bija pirmais un augstākais Latvijas valsts militārais apbalvojums. Par tā  dibināšanas dienu simboliski pieņemts uzskatīt 1919. gada 11. novembri, kad Latvijas armija padzina no Rīgas Bermonta-Avalova armiju. Tiesa, likumu par ordeni Satversmes sapulce apstiprināja tikai 1920. gada 18. septembrī, tādēļ pirmoreiz tas tika pasniegts tā paša  gada 11. novembrī. Šogad paiet 101 gads kopš Lāčplēša Kara ordeņa pirmās pasniegšanas dienas. Šoreiz tuvāk par diviem Lāčplēša Kara ordeņa nesējiem. 3. atsevišķā (studentu) bataljona virsleitnants Žanis Kincis/Kintcs, arī Ķincis (dzimis 1894. gada 20. decembrī Ezeres pagastā, miris 1964. gadā Vidrižos). Apbalvots par 1919. gada 18. maija durkļu cīņu pie Kaugurciema. Cīņā ievainots. Zaudēja abas acis. Ordenis piešķirts 1920. gadā. Izglītojies ģimnāzijā. 1915-1917. gadā dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Beidzis praporščiku skolu, piedalījies kaujās. 1916. gada 8. martā pie Ķekavas ievainots. 1917. gada beigās kritis vācu gūstā, no tā atgriezies apmēram pēc gada. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada februārī Aizputē, piedalījies Kalpaka bataljona cīņās pret lieliniekiem 3. atsevišķajā (Studentu) rotā, vēlāk kapteiņa Zolta rotā. 1919. g. 18. maija kaujā pie Kaugurciema ienaidnieka uzbrukuma laikā viskritiskākajā brīdi, kad rotai bija beigusies munīcija, Ķincis veda savus kareivjus durkļu cīņā un pirmais ielauzās atpakaļ mūsu ierakumos, taču tika smagi ievainots, zaudēja abas acis. Ilgstoši ārtstējies kara slimnīcā.  Piešķirta jaunsaimniecība Cieceres pagastā. Dzīvojis Rīgā, piešķirta 1. kategorijas kara invaliditātes pensija. Pēc Latvijas netkarības zaudēšanas visas privilēģijas atņemtas. Mūža pēdējos gadus aizvadījis Siguldā. Miris 1964. gadā Vidrižos, apbedīts Siguldas kapos. Žurnāls "Liesma" 1990.gadā raksta: "Šķiet, Siguldā vēl daudziem vajadzētu atcerēties šo kalsno vīru, kas teica: «Acis man atņēma sarkangalvis!» un ar aklā spieķi rokā steberēja pa Sudmaļa ielu, skaļā balsī lādēdams padomju varu un komunistus. Namu I. Sudmaļa ielā 25a Kintcs savā īpašumā ieguvis trīsdesmito gadu vidū. Abi ar sievu Elizabeti pelnījušies, izdodot mēbelētas istabas vasarniekiem. Īsi pirms kara pieņēmuši audzināšanā bāreņos palikušo Allažu Mežmuižas saimnieka Kalniņa ārlaulības dēlu Jāni. 1944. gadā no frontes pabēguši Gaujmalas Vērīšos. Kad atgriezušies, mājā jau dzīvojuši sarkanarmijas virsnieki, saimnieka ģimenei atvēlēta tikai viena maza istabiņa. Sācies trūkums un bezcerība. Bet Kintcs kārtējai nelaimei tik viegli nav vis padevies. Turpat Gaujmalas gravā nokaltušos kokus malkai zāģējis un augšā nesis, naudiņu centies nopelnīt, birstes un pirtsslotas sienot. Piecdesmito gadu sākumā nomirusi Elizabete, uzradušies «līdzjūtīgi draugi», kas pie nelaimīgā gājuši ar pudelēm ķešās, bet nereti projām nesuši šo to krietni vērtīgāku. Šajā un vēl citās grūtās situācijās Kintcu centušies glābt Siguldas baptistu draudzes locekļi. No Ļeņingradas Latvijā atgriezusies svešvalodu skolotāja Olga Kalniņa, kas meklējot savu krietni jaunāko pusbrāli, atradusi arī Žani Kintcu. Piecdesmito gadu otrā pusē abi sareģistrējušies.. Sešdesmito gadu sākumā Kintca veselība pasliktinājusies, galvā atklāta granātas šķemba vēl no atbrīvošanās cīņu laikiem. 1964.gadā viņš lauzis gūžas kaulu, ilgi gulējis Siguldas slimnīcā, pēc tam pārvests uz Vidrižiem, kur miris. Žani Kintcu Siguldas kapos bērējuši pieci seši cilvēki. Zārka nešanai talkā nācies lūgt kapraci. Kintcs apglabāts Latvijas armijas uniformā ar visu Lāčplēša ordeni. Divpadsmit gadus vēlāk viņam blakus guldīta uzticīgā Olga. Kaut gan Žaņa Kintca kaps nav nezālēm aizaudzis, tiem, kas viņa vārdu lasījuši Latvijas vēstures grāmatās un viņu personīgi pazinuši, šķiet — Kurzemes Lāčplēsis Siguldā lielāku piemiņu pelnījis." Kārlis Degteris/Dekteris (1896–1942) dzimis Druvienas pagastā, beidzis Bulduru dārzkopības skolu, strādājis par dārznieku. Krievu armijā iesaukts 1915. gadā. Kopš 1919. gada cīnījies nacionālo partizānu rindās. 1919. gada 21. – 22. martā pie Kraukļu pagasta  “Lēģeru” mājām, pārvarot desmitkārtīgu pretinieka pārspēku, izveda savus ļaudis no ielenkuma bez zaudējumiem. Dienestu turpināja arī miera laikā 3. Latgales divīzijas štābā, pēc tam Aviācijas pulkā. Kārlis Degteris deportēts 1941. gada 14. jūnijā un izsūtīts uz Soļikamskas nometni, kur nošauts 1942. gada 7. aprīlī. Viņa Lāčplēša Kara ordenis glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā un vasaras sezonā apskatāms ekspozīcijā “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”. Ordenis īpašs ar to, ka piešķirts 1928. gadā, kad kopumā piešķirti tikai astoņi šādi ordeņi. Kārlim Degterim pasniegtais bija ar priekšpēdējo kārtas numuru. Pēdējais tika piešķirts Elzai Žiglēvicai.

Stāsta Turaidas muzejrezervāta Pētniecības un ekspozīciju nodaļas galvenais speciālists Edgars Ceske  Lāčplēša Kara ordenis bija pirmais un augstākais Latvijas valsts militārais apbalvojums. Par tā  dibināšanas dienu simboliski pieņemts uzskatīt 1919. gada 11. novembri, kad Latvijas armija padzina no Rīgas Bermonta-Avalova armiju. Tiesa, likumu par ordeni Satversmes sapulce apstiprināja tikai 1920. gada 18. septembrī, tādēļ pirmoreiz tas tika pasniegts tā paša  gada 11. novembrī. Šogad paiet 101 gads kopš Lāčplēša Kara ordeņa pirmās pasniegšanas dienas. Šoreiz tuvāk par diviem Lāčplēša Kara ordeņa nesējiem. 3. atsevišķā (studentu) bataljona virsleitnants Žanis Kincis/Kintcs, arī Ķincis (dzimis 1894. gada 20. decembrī Ezeres pagastā, miris 1964. gadā Vidrižos). Apbalvots par 1919. gada 18. maija durkļu cīņu pie Kaugurciema. Cīņā ievainots. Zaudēja abas acis. Ordenis piešķirts 1920. gadā. Izglītojies ģimnāzijā. 1915-1917. gadā dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Beidzis praporščiku skolu, piedalījies kaujās. 1916. gada 8. martā pie Ķekavas ievainots. 1917. gada beigās kritis vācu gūstā, no tā atgriezies apmēram pēc gada. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada februārī Aizputē, piedalījies Kalpaka bataljona cīņās pret lieliniekiem 3. atsevišķajā (Studentu) rotā, vēlāk kapteiņa Zolta rotā. 1919. g. 18. maija kaujā pie Kaugurciema ienaidnieka uzbrukuma laikā viskritiskākajā brīdi, kad rotai bija beigusies munīcija, Ķincis veda savus kareivjus durkļu cīņā un pirmais ielauzās atpakaļ mūsu ierakumos, taču tika smagi ievainots, zaudēja abas acis. Ilgstoši ārtstējies kara slimnīcā.  Piešķirta jaunsaimniecība Cieceres pagastā. Dzīvojis Rīgā, piešķirta 1. kategorijas kara invaliditātes pensija. Pēc Latvijas netkarības zaudēšanas visas privilēģijas atņemtas. Mūža pēdējos gadus aizvadījis Siguldā. Miris 1964. gadā Vidrižos, apbedīts Siguldas kapos. Žurnāls "Liesma" 1990.gadā raksta: "Šķiet, Siguldā vēl daudziem vajadzētu atcerēties šo kalsno vīru, kas teica: «Acis man atņēma sarkangalvis!» un ar aklā spieķi rokā steberēja pa Sudmaļa ielu, skaļā balsī lādēdams padomju varu un komunistus. Namu I. Sudmaļa ielā 25a Kintcs savā īpašumā ieguvis trīsdesmito gadu vidū. Abi ar sievu Elizabeti pelnījušies, izdodot mēbelētas istabas vasarniekiem. Īsi pirms kara pieņēmuši audzināšanā bāreņos palikušo Allažu Mežmuižas saimnieka Kalniņa ārlaulības dēlu Jāni. 1944. gadā no frontes pabēguši Gaujmalas Vērīšos. Kad atgriezušies, mājā jau dzīvojuši sarkanarmijas virsnieki, saimnieka ģimenei atvēlēta tikai viena maza istabiņa. Sācies trūkums un bezcerība. Bet Kintcs kārtējai nelaimei tik viegli nav vis padevies. Turpat Gaujmalas gravā nokaltušos kokus malkai zāģējis un augšā nesis, naudiņu centies nopelnīt, birstes un pirtsslotas sienot. Piecdesmito gadu sākumā nomirusi Elizabete, uzradušies «līdzjūtīgi draugi», kas pie nelaimīgā gājuši ar pudelēm ķešās, bet nereti projām nesuši šo to krietni vērtīgāku. Šajā un vēl citās grūtās situācijās Kintcu centušies glābt Siguldas baptistu draudzes locekļi. No Ļeņingradas Latvijā atgriezusies svešvalodu skolotāja Olga Kalniņa, kas meklējot savu krietni jaunāko pusbrāli, atradusi arī Žani Kintcu. Piecdesmito gadu otrā pusē abi sareģistrējušies.. Sešdesmito gadu sākumā Kintca veselība pasliktinājusies, galvā atklāta granātas šķemba vēl no atbrīvošanās cīņu laikiem. 1964.gadā viņš lauzis gūžas kaulu, ilgi gulējis Siguldas slimnīcā, pēc tam pārvests uz Vidrižiem, kur miris. Žani Kintcu Siguldas kapos bērējuši pieci seši cilvēki. Zārka nešanai talkā nācies lūgt kapraci. Kintcs apglabāts Latvijas armijas uniformā ar visu Lāčplēša ordeni. Divpadsmit gadus vēlāk viņam blakus guldīta uzticīgā Olga. Kaut gan Žaņa Kintca kaps nav nezālēm aizaudzis, tiem, kas viņa vārdu lasījuši Latvijas vēstures grāmatās un viņu personīgi pazinuši, šķiet — Kurzemes Lāčplēsis Siguldā lielāku piemiņu pelnījis." Kārlis Degteris/Dekteris (1896–1942) dzimis Druvienas pagastā, beidzis Bulduru dārzkopības skolu, strādājis par dārznieku. Krievu armijā iesaukts 1915. gadā. Kopš 1919. gada cīnījies nacionālo partizānu rindās. 1919. gada 21. – 22. martā pie Kraukļu pagasta  “Lēģeru” mājām, pārvarot desmitkārtīgu pretinieka pārspēku, izveda savus ļaudis no ielenkuma bez zaudējumiem. Dienestu turpināja arī miera laikā 3. Latgales divīzijas štābā, pēc tam Aviācijas pulkā. Kārlis Degteris deportēts 1941. gada 14. jūnijā un izsūtīts uz Soļikamskas nometni, kur nošauts 1942. gada 7. aprīlī. Viņa Lāčplēša Kara ordenis glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā un vasaras sezonā apskatāms ekspozīcijā “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”. Ordenis īpašs ar to, ka piešķirts 1928. gadā, kad kopumā piešķirti tikai astoņi šādi ordeņi. Kārlim Degterim pasniegtais bija ar priekšpēdējo kārtas numuru. Pēdējais tika piešķirts Elzai Žiglēvicai.

Latvijas hokeja izlasei šovakar pēdējā spēle pārbaudes turnīrā. Iziesim cauri spēlētājiem, kuri pirmajā spēlē pret Norvēģiju apliecināja veiksmīgāk, un kuri 5 spēlētāji varētu tikt uz Olimpiādi. Un kā veicās studentu izlasei Tallinā.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

No 30. septembra līdz 9. oktobrim norisināsies divpadsmitais Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens”, kas skatītājiem šajā reizē piedāvās krāšņāko LKA 2021. gada absolventu diplomdarbu izrāžu izlasi un godinās režisoru Oļģertu Kroderu simtajā jubilejā. Šajā vasarā LKA absolvēja aktieri, režisori un laikmetīgās dejas horeogrāfi bakalaura studiju programmās, kā arī teātra un filmu režisori un dramaturgi maģistra studiju programmā, kopumā radot 40 diplomdarba izrādes.  Festivāla “Patriarha rudens” radošā komanda desmit dienu festivālā skatītājus lutinās ar 17 izrādēm, 5 teorētiskām lekcijām, trīs filmu skatēm, izstādes atklāšanu un fantāzijas intervencēm. Festivāla atklāšana notiks ceturtdien, 30. septembrī, plkst. 16.00 LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, kur, pulcējoties festivāla dalībniekiem, kultūras un mākslas nozares pārstāvjiem, kā arī ikvienam interesentam, tiks pacelts svinīgais festivāla karogs. Apmeklētājiem būs iespēja bez maksas apskatīt izstādi “Tīnai Hercbergai 100” un baudīt pirmos festivāla notikumus.   Radio NABA ēterā būs dzirdama saruna ar festivāla vadītāju Kristīni Feibergu un audiovizuālās mākslas programmas studentu Helmutu Bondaru.

Un pēdējo reizi skanēja džezs un "Studentu spēle"!

Un pēdējo reizi skanēja džezs un "Studentu spēle"!

Un Inese naktī bija pamodusies no viltus trauksmes!

Un Inese naktī bija pamodusies no viltus trauksmes!

Bijušajā Sabiles sinagogā šobrīd mājo Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs, kurā līdz 15. augustam katru dienu apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu un pasniedzēju darbu izstāde „IEDZIĻINOS SEVĪ — tevī, viņā, jūsos, mūsos, visos…”. Ekspozīcijā iekļauti glezniecības, tēlniecības, grafikas un vizuālās komunikācijas apakšnozaru studentu un viņu pasniedzēju jaunākie darbi. Latvijas Mākslas akadēmijas sadarbība ar topošo Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centru aizsākās 2018. gadā, kad LMA aulā tika parakstīta vienošanās par projekta "Jēkaba ceļa kultūras mantojuma un mākslas jaunrades magnēti" īstenošanu. Projekta ietvaros Kurzemes kartē tika atjaunotas un jaunradītas kultūrvietas Pedvālē, Sabilē, Kuldīgā un Alsungā, uzturot tādas kultūrtelpas veidošanos, kas, cienot kultūras mantojumu un tradīciju saglabāšanu nākamajām paaudzēm, virzītos uz radošas, izglītotas un ekonomiski aktīvas vides iedzīvināšanu. Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs kā viens no atjaunotiem un ievērības cienīgiem kultūrvēsturiskiem pieminekļiem iekļauts Latvijas Republikas Kultūras ministrijas komunikācijas kampaņā "Atrastā Latvija". Par centra izveidi stāsta tā vadītāja Ginta Petra. Izstādes tematiskais kodols ir pandēmijas atstātās sekas uz jebkura cilvēka, ne tikai mākslinieka emocionālo pasauli. Tiek risināti komunikācijas, sapratnes un iekšējās kontemplācijas jautājumi, kuri praktiskā izteiksmē uzlūkojami ļoti dažādos medijos: sākot ar grafiku, turpinot ar figurālo tēlniecību un pat telekomunikāciju sistēmām. Mājsēdes noskaņas varētu būt slidena taciņa uz nokļūšanu pie patētiskām un izmisuma piepildītām intonācijām, taču, laimīgā kārtā, šis risks ir apiets. Iespējams, savu ieguldījumu tajā sniedz arī sinagogas ēka ar savu klusumu un rāmumu. Par ekspozīcijas izveidi stāsta tās kuratore Inese Rozentāla. Iespaidos par izstādi dalās Ksenija un Kristaps no Tallinas.

Centrālā Sentmārtinas mākslas un dizaina koledža Londonā un Latvijas Mākslas akadēmija turpina uzsākto sadarbību, kura galvenokārt koncentrējas uz maģistrantūras studentu kopēju māksliniecisku un izpētes mijiedarbi. Viens no šīs sadarbības rezultātiem ir sarunu cikls “Public Encounters” jeb “Publiskās tikšanās”. Centrālā Sentmārtinas mākslas un dizaina koledža ir augstskola, kurā sapulcējas studenti no visas pasaules, lai pēc studiju beigām atkal izklīstu pa pasauli – šķiet, ka šo principu varam attiecināt uz daudzām lielām augstskolām tādos ekonomiskos kontinenta centros kā Londona. Tieši tāpēc projekta iniciatori vēlas uzsvērt dialoga nepieciešamību un pārspriest katras augstskolas pieredzi, kuru, protams, ietekmē konkrētās institūcijas vēsture un darbības raksturs. Viena no sadarbības līnijām ir publiskā jeb vides māksla: tiek plānota sadarbība ar mākslas staciju Dubulti, kā otru projekta darbības punktu izvēloties Kingskrosas staciju Londonā, no kuras netālu atrdoas arī St Martins augstskola. Lielā mērā šī ievirze ir izvēlēta pandēmijas ieviesto izmaiņu dēļ, jo vēl arvien mākslas galeriju apmeklējumu liedz atjaunot Covid-19 izplatība. Tāpēc vides māksla varētu būt jauna mākslas pieredzes gūšanas platforma un palīdzētu realizēt savas ieceres pašiem māksliniekiem.

Šoreiz varēsim uzzināt kā iet kristīgiem studentiem, kā viņi izdzīvo savu kristietību, kā viņi izdzīvo šo izolācijas laiku. Par šīm un citām lietām runājam ar Ulvi.

Šovakar, 15.oktobrī, atklāj septīto Rīgas Starptautisko kino festivālu (RIGA IFF), kas norisināsies līdz pat 25.oktobrim. Kā plašajā filmu programmā, kas izkārtota desmit tematiskajās sadaļās, izvēlēties savas filmas, kā orientēties piedāvātājā filmu klāstā? Lai to atvieglotu, Kultūras Rondo izvēlējies savus pieturas punktus festivāla programmā. Pilnmetrāžas filmu konkursa skatē iekļautas Baltijas jūras reģiona un ziemeļvalstu filmas, kurām nav noteikti ne žanra, ne stila ierobežojumi – tajā skatāmas gan dokumentālās, gan spēles, gan animācijas un starpžanru kino. Skate iesāksies nākamajā trešdienā, 21. oktobrī, un īpaši no filmu klāsta jāizceļ režisora Jevgeņija Paškēviča darbs “Ko zina klusā Gerda”, kas stāsta par kādu muižu, kuras īpašnieki izveidojuši pansiju, kurā valda pagājušo gadu 30. gadu noskaņa un kurā nav atļauts izmantot mūsdienu komunikācijas līdzekļus. Šogad pabeigtās filmas nacionālā pirmizrāde ceturtdien, 22. oktobrī. Konkursa skates žūrijā kopā ar ārzemju kolēģiem strādā arī režisore Laila Pakalniņa. Viņai jautājam, vai Rīga IFF gan kā festivāls, gan kā sava veida kuratoriāls mākslas darbs ir ieguvis savu seju, balsi un raksturu? Interesējamies, kam Laila Pakalniņa vispirms pievērš uzmanību, strādājot kinofestivāla žūrijā – filmu estētiskajam risinājumam vai idejiskajam vēstījumam? Festivāla programmā “Short Riga” trešdien, 21. oktobrī būs skatāma Lailas Pakalniņas jaunākā dokumentālā filma “Pirmais tilts”, kas stāsta par Krāslavas tiltu – pirmo, kurš palīdz šķērsot Daugavu Latvijas teritorijā. Filma uzņemta uz 1997. gadā iegādātas un 2018. gadā nejauši atrastas “Kodak Eastman” lentes. Savas filmas izvēlas arī Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas studenti Rūdolfs Deināts un Rūta Znotiņa. Reaģējot uz pasaulē joprojām valdošo veselības krīzi, festivāls notiks gan klātienē, gan tiešsaistē. Klātienes seansos tiks ievērotas visas drošības prasības, savukārt vairāk nekā 50 tiešsaistes seansu ļaus festivāla filmas skatīties savās mājās, neatrodoties Rīgā.

Šajā podkāsta epizodē atbildam uz septembrī iesūtītajiem studējošo jautājumiem par mārketinga un komunikācijas nozari - darba ikdiena aģentūrā, vērtīgi resursi, ieteikumi karjeras uzsākšanai nozarē un citi praktiski padomi. Lasi arī mūsu blogu un pieraksties jaunumiem: littlebit.inspired.lv! Frank by Inspired Facebook lapa: ŠEIT Music by benzoul / CC BY-SA

Latvijas Universitātes Sporta centra direktors Uģis Bisenieks, viesojoties “Basketstudijā 2+1”, stāsta par jaunajiem basketbolistiem pieejamām mācību maksas atlaidēm un stipendijām, Latvijas Universitātē attīstītām unikālām sporta izglītības programmām, sadarbību ar basketbola skolu “Rīga”, Jaunatnes basketbola līgas absolventu adaptāciju studiju vidē, iespējām vienlaikus iegūt izglītību un pilnveidot basketbola prasmes, studentu basketbola potenciālu, iecerēm atgriezties sieviešu basketbola apritē un izredzēm pēc dažiem gadiem konkurentu komandas uzņemt jaunajā sporta kompleksā Torņakalnā. 00:00 - Duālā karjera LU, pieņēmumi par šādu virzienu;08:20 - Stipendiātu skaits LU basketbola komandās;17:20 - Studentu sekmju pārskatīšana;20:10 - Pieaugusī interese, sporta studiju programmas;28:20 - Spēlētāji, kuri pārstāv basketbola klubu, bet nestudē;33:05 - Fārmklubs kā sportisks projekts;39:25 - Sarūkošais sponsoru skaits;43:45 - Patīkamās sajūtas pēc spēlēm pret pašmāju grandiem;48:50 - Gados vecāku spēlētāja piesaiste basketbola klubam;54:30 - Sagaidāms paziņojums par sieviešu basketbolu LU;1:02:30 - Sporta infrastruktūras ieceres Pārdaugavā.

Kāda ir atšķirība starp bohēmu un bohēmistiku? Kas ir politiskais diskurss un kā tas saistīts ar valodu? Šajā raidījumā ar Latvijas Universitātes docenti Nadeždu Kopolovecu runājām par čehu valodu un tās apguvi, politisko diskursu un par to, kā latviešu valoda ietekmē Latvijas krievu valodu. Nadežda Kopoloveca ir valodniece, tulkotāja, čehu valodas eksperte, Latvijas Universitātes docente, ieguvusi filoloģijas doktora grādu valodniecības nozarē, kopš 2018. gada ir Čehijas vēstniecības Latvijā štata tulkotāja. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodas eksperte, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Grāmatas: Zauberga, I. Tulkošanas teorija profesionāliem tulkiem un tulkotājiem. Rīga: Latvijas Universitāte, 2016. Pieejams: https://bit.ly/35I3z5n Noderīgas saites: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/37282 – Nadeždas promocijas darbs “Līdera portreta radīšanas modelis latviešu un čehu politiskajā diskursā” https://www.lu.lv/ – Latvijas Universitātes tīmekļa vietne https://skrivanek.lv/ – tulkošanas biroja “Skrivanek Baltic” tīmekļa vietne https://www.facebook.com/Pieturzimes/ – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://instagram.com/pieturzimes – “Pieturzīmju” Instagram profils Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam podraides viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu podraidi par visu, kas saistīts ar valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. Raidījuma piezīmes: [00:52] Kāpēc Nadežda sāka studēt čehu valodu? [02:00] Ko Nadeždai ir devušas čehu valodas zināšanas? [03:30] Čehijas un Latvijas kultūras līdzības. [04:10] Nadeždas iecienītākais čehu autors. [05:10] Vai Čehijā ir kāda īpaša vieta, kur Nadeždai patīk atgriezties? [05:43] Vai Nadeždai ir kāds īpaši tuvs vārds čehu valodā? [07:17] Kas Čehijā ir čehu valodas eksāmens un ko tas dod? [08:58] Vai Latvijā ir daudz cilvēku, kuri vēlas mācīties čehu valodu? [11:33] Polonistika un bohēmistika: bohēmas un bohēmistikas atšķirības. [14:34] Nadeždas darbs Čehijas Republikas vēstniecībā Rīgā. [16:48] Nadeždas promocijas darbs “Līdera portreta radīšanas modelis latviešu un čehu politiskajā diskursā”. [18:40] Kas ir politiskais diskurss? [22:00] Promocijas darba rakstīšanas laikā sastaptās grūtības un darba secinājumi. [30:22] Latviešu valodas ietekme uz Latvijas krievu valodu. [33:06] Vai Latvijas krievu valoda atšķiras no Krievijā runātās krievu valodas? [34:57] Nadeždas docētie kursi Latvijas Universitātē. [37:30] Slāvu valodas, kuras iespējams mācīties LU Humanitāro zinātņu fakultātē. [38:11] Čehu valodas popularitāte studentu vidū: pieredzes stāsti. [40:05] Studentu iespējas studēt un mācīties valodu Čehijā. [44:36] Nadeždas pētniecības darbs un nākotnes ieceres. [48:40] Ko Nadežda dara brīvajā laikā? --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Vai vari apspēlēt Uldi?

Vai vari apspēlēt Uldi?

„Pakeliui su klasika“ – susitikimas su VU Medicinos studentu, muzikantu Tadu Valentinu Alčausku, besidominčiu XXI a. globaliomis muzikinės sampratos problemomis bei muzikos įtaka mūsų neurobiologijai ir mūsų neurobiologijos įtaka muzikai. „Naujienų pulse“ – apie pirmą kartą teikiamą M. K. Čiurlionio stipendiją–paskatą jauniesiems kūrėjams pašnekesys su M. K. Čiurlionio draugijos pirmininku Sauliumi Valiumi. „Garso failuose“ skleisis ramybe dvelkianti kompozitorės, prodiuserės ir akustinės bei elektroninės muzikos atlikėjos Claire M Singer eksperimentinė kūryba. Laidoje skambės ir 2019 m. senosios muzikos ansamblio Accademia del Piacere, meno vadovo, violos da gamba meistro Fahmi Alqhai ir soprano Nuria Rial kompaktinė plokštelė „Muera Cupido“. Ved. Ignas Gudelevičius.

„Malka”- ir Latvijas radošo augstskolu studentu kopprojekts, par kura ideju un meklējumiem, kā arī studentu jaunajiem  mākslinieciskajiem tandēmiem  un sadarbības grupām pārrunājam Kultūras Rondo studijā ar Olgu Žetluhinu, Indriķi Veitneru un Jurģi Lūsi.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), atzīmējot savu 157. dzimšanas dienu, kā ik gadu šajā laikā, ir apbalvojusi izcilākos zinātniekus gan par ieguldījumu zinātnē, gan par radīto tehnoloģiju un produktu komercializāciju. Tad nu arī mēs raidījuma iepazīsimies ar vienu no šī apbalvojuma ieguvējiem. RTU Gada studentu balvu valorizācijā ir ieguvis RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes pētnieks Jānis Lungevičs. Viņš arī vada RTU metroloģijas laboratoriju. Balvu Jānis Lungevičs ir saņēmis par aktivitātēm, kas veicina augstskolas un industrijas sadarbību. "Jebkāda veida aktivitātes, kas veicina RTU ideju un iespēju integrēšanu ražošanas procesos. Sadarbības veicināšana starp universitāti un industriju, lai nebūtu tā, ka akadēmiķi dzīvo savā pasaulē, industrija – savā. Balvas mērķis ir veicināt, lai studenti un pasniedzēji vairāk sadarbotos ar industriju," skaidro Jānis Lungevičs. Atklāta inovāciju platforma “Demola Latvia” jaunā sezona Pētniecība, resursu optimizēšana, jaunas tehnoloģijas, prezentēšanas prasmes un veiksmīgs darbs komandā – šos un citus aspektus paver Latvijā jau kādu laiku adaptētā inovāciju platforma “Demola Latvia”. Aizvien pieaugošais dalībnieku skaits platformā pierāda, ka veiksmīgas idejas izstrādāt un ieviest reālajā dzīvē iespējams arī salīdzinoši īsā laikā. Ko piedāvā “Demola Latvia” un kāpēc tā būtu noderīga dažādām iesaistītajām pusēm? 16. oktobrī atklāta inovāciju platformas „Demola Latvia” jaunā sezona, un tās laikā Latvijas augstskolu studējošie meklēs risinājumus vairāku uzņēmumu definētām problēmsituācijām. Tikšanās reizē Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikā top skaidrs, ka „Demola Latvia” konceptu pirms diviem gadiem iedzīvinājusi Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Šobrīd „Demola Latvia” tiek īstenota ar Rīgas Tehniskās universitātes Inovāciju granta studentiem programmas atbalstu. Stāsta programmas projekta vadītāja Liene Briede. „Demola Latvia” ietver vairākus secīgus soļus, lai šo inovāciju platformu sekmīgi īstenotu, respektīvi, ir jāatrod uzņēmumi, ir jāveic studējošo atlase, pēc tam studējošie jāapvieno grupās, lai viņi varētu sākt darbu pie uzņēmumu definētajām problēmsituācijām. Kā tas viss notiek, plašāk skaidro „Demola Latvia” koordinatore Līga Jupatova. Vienu  no labākajiem rezultātiem iepriekšējā „Demola Latvia” sezonā uzrādīja Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes 3. kursa students Kārlis Reinis Ulmanis, kurš ne vien meklēja risinājumu uzņēmuma „Hansab” problēmsituācijai, bet šobrīd arī strādā, lai risinājumu reāli ieviestu dzīvē.  

Antīkā Grieķija. Platona akadēmija. Un Latvijas Mākslas akadēmijas izstāde "Academia". Līdz 17. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde “Academia”. "Nulla dies sine linea" – Ne dienas bez līnijas! Ar šo Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) devīzi 2019. gada laikā tiek realizēti dažādi Mākslas akadēmijas simtgades atzīmēšanas pasākumi. Kā viens no tiem ir unikāla formāta ekspozīcija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" ar neparastu ekspozīciju, ar dārza atmosfēru, ar diskusijām un sarunām. "Studentu darbi ir dzenošā enerģija, ko var sajust jebkurš, kurš te ienāk," atzīst Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš. Izstādes koncepcijas izejas punkts ir Platona akadēmija, kas Antīkajā Grieķijā bija noteikts apmācības modelis filozofijas disciplīnā. Pati akadēmija atradās netālu no Atēnām, un īpaša nozīme te bija brīvajai gaisotnei olīvu dārza ielokā, lai sarunu un viedokļu apmaiņas rezultātā nonāktu pie filozofiskām tēzēm un spriedumiem. Kultūras Rondo izstādi aplūko kopā ar projekta vadītāju Antru Priedi, "spēlējošo treneri" Ojāru Pētersonu, Akadēmijas rektoru Kristapu Zariņu un namdari un projektētāju Raivi Austriņu. "Katru dienu būs kaut kas atšķirīgs," norāda izstādes veidotāji. Kristaps Zariņš atzīst, ka divos līmeņos veidotā izstāde ir kā cilvēka ķermenis - augšā galva, kur rodas idejas, apakšā darbnīca un laboratorija jeb rokas un kājas, ar kurām to īstenot. Tāpat viņš atklāj, ka izstādes koka konstrukcijas nenonāks izgāztuvē, bet no tām būvēs māju, kas nonāks Jāņa Kugas privātmājā Ikšķilē.      

Šodien aprit tieši divi mēneši, kopš Latvijas Universitātes Satversmes sapulce ar otro piegājienu rektora amatā atkārtoti uz otro termiņu ievēlēja Indriķi Muižnieku. Jau vēlēšanu procesu pavadīja dažādi skandāli un pārmetumi, izskanēja arī šaubas, cik juridiski korekti un likumīgi vēlēšanu process vispār noticis. Gala vārds par rektora apstiprināšanu jāsaka Ministru kabinetam, taču atbildīgā ministre Ilga Šuplinska jautājumu uz valdības galda likt nesteidzas. Šo nu jau var saukt par ieilgušu krīzi, kādi būs tās risinājumi, spriežam šajā stundā. Diskutē: izglītības ministre Ilga Šuplinska, Latvijas Universitātes Studentu padomes akadēmiskā virziena vadītājs Deniss Celuiko, LU rektors Indriķis Muižnieks un Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

No 1. līdz 5.aprīlim norisināsies Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zinātnes nedēļa 2019, kurā notiks jau par stabilu tradīciju izveidojusies studentu konference, kā arī dažādi pasākumi un darbnīcas, kas ļaus “iekāpt” mediķa kurpēs arī plašākai sabiedrībai. Medicīna ir viena no tām nozarēm, kas, lai arī vairumam cilvēku šķiet sveša un sarežģīta, patiesībā ir klātesoša ik uz soļa ikvienam no mums. Gan medicīnai, gan sociālajām zinātnēm veltītus svētkus rīko RSU, visu nākamo nedēļu aicinot ikvienu iepazīt tuvāk gan jaunākos pētījumus, satikt to autorus, gan arī dažādos pasākumos iepazīt mediķa darbu. Par gaidāmo Zinātnes nedēļu raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta RSU ceturtā studiju kursa medicīnas studente, Studentu konferences projekta vadītāja Ulrika Ulla Andersone un viņas kolēģe Ilva Ogle. Ar kādu nolūku savulaik medicīnas studijās izmantoja dzīvniekus Par vairākiem fundamentāliem atklājumiem medicīnā un zināšanām bioloģijā varam būt pateicīgi dzīvniekiem, kuri daudzu gadsimtu garumā tikuši iesaistīti zinātniskā pētniecībā un studijās, lai varētu sagatavot jaunos mediķus. Ap 2009. gadu Latvijā fizioloģija pēdējo reizi apgūta, izmantojot dzīvu vardi, un kopš tā laika ētika attiecībā pret dzīvniekiem guvusi virsroku mūsu medicīnas izglītības sistēmā. Vai atteikšanos no pētījumiem ar dzīvniekiem nākotnē varam attiecināt uz visu zinātni kopumā? Par dzīvnieku izmantošanu izglītībā un zinātnē stāsta Rīgas Stradiņa universitātes muzeja vadītāja Daiga Dupate un zinātnes centra "Kleisti" zinātnes stratēģijas vadītājs Ilmārs Stonāns. Sižetu sagatavoja Mariona Baltkalne.

Kaune duotas startas penkis universitetus sujungti į du: prie Vytauto Didžiojo universiteto bus prijungti Lietuvos edukologijos ir Aleksandro Stulginskio universitetai, o prie Lietuvos sveikatos mokslų universiteto – Lietuvos sporto universitetas. Pastarasis su nerimu žvelgia į Švietimo ir mokslo ministerijos primygtinį siūlymą jungtis. Kiek anksčiau įvairių vertinimų išsakė ir kitų reorganizuojamų bei jungiamų universitetų bendruomenės.Ar tikrai dabar jau visų šalių interesai suderinti? Ar apie universitetų jungimą ir tai, kas bus po to, yra kalbamasi su studentais? Ar jie yra įtraukti į naujo jungtinio universiteto Statuto rengimą? Ar studentai žino, kokių neliks studijų programų, kokios atsiras naujos, kokie liks ar kokių neliks dėstytojų, kokio universiteto diplomus jie gaus?Laidoje dalyvauja Vytauto Didžiojo universiteto Studentų atstovybės prezidentė Greta Šmaižytė, Aleksandro Stulginskio universiteto Studentu atstovybės prezidentė Liveta Budreckytė ir Lietuvos edukologijos universiteto Studentų atstovybės prezidentė Agnė Vabalaitė.

Kaune duotas startas penkis universitetus sujungti į du: prie Vytauto Didžiojo universiteto bus prijungti Lietuvos edukologijos ir Aleksandro Stulginskio universitetai, o prie Lietuvos sveikatos mokslų universiteto – Lietuvos sporto universitetas. Pastarasis su nerimu žvelgia į Švietimo ir mokslo ministerijos primygtinį siūlymą jungtis. Kiek anksčiau įvairių vertinimų išsakė ir kitų reorganizuojamų bei jungiamų universitetų bendruomenės.Ar tikrai dabar jau visų šalių interesai suderinti? Ar apie universitetų jungimą ir tai, kas bus po to, yra kalbamasi su studentais? Ar jie yra įtraukti į naujo jungtinio universiteto Statuto rengimą? Ar studentai žino, kokių neliks studijų programų, kokios atsiras naujos, kokie liks ar kokių neliks dėstytojų, kokio universiteto diplomus jie gaus?Laidoje dalyvauja Vytauto Didžiojo universiteto Studentų atstovybės prezidentė Greta Šmaižytė, Aleksandro Stulginskio universiteto Studentu atstovybės prezidentė Liveta Budreckytė ir Lietuvos edukologijos universiteto Studentų atstovybės prezidentė Agnė Vabalaitė.

Raidījums 21. gadsimta latvietis dodas ciemos pie kaimiņiem Tartu un skaidro, kādas bijušas latviešu gaitas te, netālu no Rīgas, vairāku gadsimtu garumā. Ja ir kāda kaimiņvalsts, kurai esam pateicību parādā par valstiskās pašapziņas rašanos, tad tā ir Igaunija. Viesojamies Tartu un dodamies pa pēdām kādreizējo slavenāko latviešu izcelsmes studentu gaitām. Viņu vidū bija tādi ļaudis kā Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Jānis Endzelīns un daudzi citi - mazāk zināmi, bet ne mazāk nozīmīgi abu valstu valstiskās apziņas rašanās procesā. Ekskursijā ved Tartu latviešu biedrības vadītāja Ilze Salnāja-Verva.