Podcasts about auni

¡arrancamos! Y lo hacemos desde Michigan, en EE. UU., donde nos espera Iván Gómez Bravo, pescador madrileño que ha decidido cruzar el charco en busca de un sueño: el rey de los ríos, el salmón. Hoy hablaremos con él sobre su experiencia y cómo se gestiona esta especie al otro lado del Atlántico.Pero eso no es todo: hoy tenemos dos entrevistas más que interesantes. La actualidad manda, y nos lleva directamente hasta el embalse de Orellana, donde el joven pescador Raúl Aunión ha capturado una carpa de 37 kilos y 260 gramos. Sí, has oído bien. Nos contará todos los detalles de esta increíble hazaña.Y cerraremos con una mujer que está dando mucho que hablar: Kristina Dorados, más conocida en redes como Kris DB Fishing. Aunque sus raíces están en Euskadi, es una enamorada de Extremadura, especialmente de la pesca de depredadores en un lugar mágico que hoy cobra protagonismo: el embalse de Cíjara.Todo esto es el menú de lujo que hemos preparado para el programa número 251.

¡arrancamos! Y lo hacemos desde Michigan, en EE. UU., donde nos espera Iván Gómez Bravo, pescador madrileño que ha decidido cruzar el charco en busca de un sueño: el rey de los ríos, el salmón. Hoy hablaremos con él sobre su experiencia y cómo se gestiona esta especie al otro lado del Atlántico.Pero eso no es todo: hoy tenemos dos entrevistas más que interesantes. La actualidad manda, y nos lleva directamente hasta el embalse de Orellana, donde el joven pescador Raúl Aunión ha capturado una carpa de 37 kilos y 260 gramos. Sí, has oído bien. Nos contará todos los detalles de esta increíble hazaña.Y cerraremos con una mujer que está dando mucho que hablar: Kristina Dorados, más conocida en redes como Kris DB Fishing. Aunque sus raíces están en Euskadi, es una enamorada de Extremadura, especialmente de la pesca de depredadores en un lugar mágico que hoy cobra protagonismo: el embalse de Cíjara.Todo esto es el menú de lujo que hemos preparado para el programa número 251.

@raul_aunion03 @anglersworks @cobisacarp @pb_products_spainTodos los secretos de como se ha pescado El récord de España en la modalidad de Carpfishing 37 kilos y 260 gramos pescada en Orellana. Sigue en sus Redes

Kol tūkstančiai žmonių šiomis dienomis skuba į Knygų mugę pirkti knygų, susitikti su rašytojais, naujausias tyrimas rodo, kad suaugusiųjų raštingumas prastas. Daug žmonių, perskaičiusių ilgesnį, kiek sudėtingesnį tekstą, jo nesupranta. Daug žmonių nesugeba patys apskaičiuoti, kiek kambariui ištapetuoti reikės nusipirkti tapetų. Dalis žmonių nežinotų, iki kurios valandos vėliausiai vaiką reikėtų atvesti į darželį, kai užduotyje be kitų detalių pasakyta, kad vėliausiai vaiką reikėtų atvesti iki 9 val. Laidoje dalyvauja Prezidento vyriausioji patarėja Irena Segalovičienė, Švietimo, mokslo ir sporto ministerijos Neformalaus ugdymo skyriaus vedėjas Tomas Pūtys ir Socialinio ir emocinio ugdymo instituto vadovė dr. Daiva Šukytė.Ved. Edvardas Kubilius

Latvijas Dabas fonds šogad par gada dzīvotni izvēlējies ļoti neparastu un tomēr tik bieži sastopamu pāreju mūsu dabā - malu. Vieta, kurā dabā satiekas divas atšķirīgas vides. Ceļmala, grāvmala, jūrmala vai mežmala. Varbūt upes mala vai dzelzceļa mala. Ekologi tās dēvē par ekotoniem. Te satiekas dažādas sugas, uzkrājas piesārņojums un nonāk arī invazīvās sugas. Par Gada dzīvotni raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta botāniķe, Latvijas Dabas fonda padomes locekle Rūta Sniedze-Kretalova un Latvijas Universitātes asociētais profesors Ainārs Auniņš. Redzamākās malas mūsu ainavā ir mežmalas, kas savieno pļavas un meža dzīvotnes, ūdensmalas, kurās satiekas ūdens ekosistēma un zālājs vai krūmājs, arī ceļmalas un dzelzceļa malas. Dažām sugām malas ir mājvietas, citas to izmanto kā patvērumu, vēl citām tās ir barošanās vieta. Laukmalās, kur mazāk tiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi, varam atrast krāšņās lauku nezāles – magones, rudzupuķes, tīruma zilaušus. Grāvmalās, kurās ir avoksnāji, mēdz augt bezdelīgactiņas un parastās kreimules. Malas piesaista apputeksnētājus, savukārt tie – putnus, tā veidojot ļoti aktīvu zonu, kura pozitīvi ietekmē arī līdzās esošās dzīvotnes. Malas ir īpaši nozīmīgas tiem dzīvniekiem, kuriem dzīves laikā ir nepieciešamas dažādas dzīvotnes, piemēram, ir putni, kuriem olu dēšanai vajag mitrāku vietu, bet barības meklēšanai sausu. Raidījuma ievadā Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš iepazīstina ar Metjū Stjuarta grāmatu "Galminieks un ķeceris" (Matthew Stewart. "The Courtier and the Heretic: Leibniz, Spinoza, and the Fate of God in the Modern World"). Tā vēsta par diviem zinātniekiem, kas darbojās 17. gadsimta vidū. Galminieks ir Vilhelms Leibnics, viens no matemātikas ideju pamatlicējiem, ķeceris - Benedikts Spinoza, oriģināli domājošs cilvēks, kuru jau agrā jaunībā izdzina no ebreju kopienas. Vēl arī stāsts par Gada sēni un Gada gļotsēni Gada sēne izskatās kā aplaizīta stikla karamele, bet gada gļotsēne atgādina krāsainu spageti tīklu.  Skatot šī gada  sēņu pasaules nominanti, var droši pagalvot, ka tā jau pirms tam ir uzvarējusi sēņuskaistumkonkursā vai, pareizāk sakot, krāšņumkonkursā - spīdīgu cepurīti, sākot no zaļa toņa līdz oranžam -  zaļā jeb papagaiļu stiklene ir ļoti izskatīga sēne. Latvijas Mikologu biedrība izvēlējusies zaļo stikleni par gada sēni, lai pievērstu tai sabiedrības uzmanību, izceltu bioloģiskās daudzveidības un biotopu aizsardzības nozīmi.  Zaļā (papagaiļu) stiklene ir maza, krāšņa sēne, kuru grūti sajaukt ar citu – tās koši zaļā cepurīte un kātiņš ir īsts dabas brīnums. Šī sēne aug nabadzīgās augsnēs, īpaši zālājos un parkos. Tā nav indīga, bet nav arī ēdama sīkā izmēra dēļ. Latvijā pirmo reizi pamanīta 1951. gadā Lielplatones apkārtnē, bet uz Latvijas Nacionālā dabas muzeja krājumu pirmais eksemplārs atceļojis no Moricsalas 2012. gadā. Lai gan pasaulē tā  izplatīta suga, Latvijā šī stiklene ir ļoti reti sastopama: līdz 2024. gadam zināms vien nepilns desmits atradņu. Par gada sēni stāsta Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele. Bet režģa gļotsēne šogad ierindota kategorijā Gada gļotsēne. Jāatgādina, ka patiesībā, neraugoties uz to nosaukumu, gļotsēnes nav sēnes. Tām kopīgs ir fakts, ka gan vienas, gan otras vairojas ar sporām, taču dzīves sākumā gļotsēnes vairāk atgādina dzīvniekus, jo jēlam olas baltumam līdzīgais plazmodijs var pārvietoties, meklējot labāko barošanās vietu. Kā savulaik žurnālistiem teikusi šo organismu pētniece un popularizētāja Julita Kluša, tad tas ir vienšūņa un sēnes apvienojums.  Tātad, šī gada gļotsēņu godā tikusi režģa gļotsēne. Dabā labi pamanāma pat neiesvaidītam šo organismu pazinējam, izskatās kā plaukstas lieluma tīkls jeb režģis, savīts no vārītiem spageti, un  arī  līdzīgi kā iepriekš pieminētā zaļā stiklene, šī gļotsēnes maina krāsu savā attīstības stadijā, sākot no baltas līdz tumši sarkanbrūnai. Tad, kad šis veidojums ir nobriedis, izskatās kā sērā izmērcēti un krietni papluinīti aizkari uz satrupējušiem kokiem. Vairāk par to, kāpēc šim titulam izvēlēta režģa gļotsēne, stāsta gļotsēņu entuziaste Vija Sīmansone. Ja dabā pamanāt  minēto organismu, tad  ieteicams to apbrīnot ar acīm, nepieskaroties mīkstajam tīklojumam, bet ja pirkstiem nav miera, tad drīkst pieskarties tā  saucamajiem  aizkariem - bāli dzeltenām skrandām, kas liecina, ka režģa gļotsēne ir sasniegusi  pilnbriedu un  iestājusies sporu  attīstības stadija. Visi dabas vērotāji ir aicināti ziņot par saviem režģa gļotsēņu atradumiem portālā dabasdati.lv vai arī facebook grupā "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem". Tāpat arī portālā dabasdati.lv mikologi gaida ziņojumus un fotoattēlus  par gada sēni - zaļo jeb papagaiļu stikleni. 

Javier Aunión, alcalde de Lozoyuela, desmiente a la Consejera de Sanidad y ha insistido en que siguen sin helicóptero del SUMMA 112 en  la base situada en su municipio

El alcalde de Lozoyuela, Javier Aunión (PSOE), ha dado la voz de alarma porque desde el pasado 2 de septiembre el helicóptero medicalizado del SUMMA 112, cuyo helipuerto base está en su municipio, ha desaparecido. Aunión ha señalado la gravedad de este hecho, puesto que deja a toda la zona en una situación de vulnerabilidad ante emergencias sanitarias.

Hablamos con el alcalde de Lozoyuela, Javier Aunión, sobre la licitación de renovación de pantallas acústicas de la A1

FM99 studijoje vieši Algirdas Mačiulaitis – ūkininkas, VŠĮ "Draugystė vienija" vadovas. Kalbame apie keliones, kurių akcentas - pažintys su įdomiais, unikaliais žmonėmis bei įspūdingomis Lietuvos vietovėmis.

Stāsta animatore, Latvijas Animācijas asociācijas vadītāja Anna Zača Viena no svarīgākajām spēlfilmas tapšanas procesa sastāvdaļām ir scenārijs - tas ir visa pamatā un jau no tā ir skaidrs, kāda būs filma. Animācijas filmā nozīmīgākā procesa daļa ir kadru plāns (storyboard).  Kadru plāns ir filmas stāsta vizuāls izklāsts, kas precīzi ataino to, kā tiks izkārtoti filmas veidojošie elementi katras darbības ietvaros. Tas atgādina komiksus, taču ir daudz detalizētāks un smalkāks. Kadru plānā tiek veiktas atzīmes gan par notiekošo darbību, gan skaņu celiņu, kameras kustību un citām detaļām. Daži animācijas filmu režisori strādā bez scenārija - pirmkārt un galvenokārt veidojot kadru plānu.  Animācijas superspēja ir stāsta atspoguļošana vizuālā formā, izmantojot iztēles sniegtās iespējas, tādēļ kadru plāns ir viens no svarīgākajiem posmiem filmas sagatavošanā. Tā, piemēram, animācijas filmā šķīvis var ieripot debesīs un pārtapt par mēnesi, bet mēness debesīs var pārtapt par sieru, un tas viss šķitīs loģiski un saprotami tieši vizuālā nevis rakstiskā formā. Tieši šī vizuālās stāstniecības spēja animācijā ir tas, kas kadru plānu padara par “animācijas filmas Bībeli” jeb dokumentu, uz kura tiek balstīti visi lēmumi filmas tapšanā. Viens no pirmajiem, kas savu filmu veidošanā lietoja kadru plānus, bija franču mēmā kino režisors un iluzionists Žoržs Meljess (Georges Méliès). Savukārt, animācijas filmu studija Disney panāca to, lai kadru plāna veidošana kļūst par par atsevišķu profesiju kino nozarē.  Kadru plānu parasti veido režisors vai arī īpaši pieaicināts mākslinieks. Tā tapšanai nepieciešamas ne vien mākslinieka spējas, bet arī zināšanas kino valodā. Kadru plāna detalizētība bieži vien ir atkarīga no tā, vai režisors ir filmas mākslinieks un animators - šādā gadījumā kadru plāns ir plānošanas instruments. Taču, ja filma top milzīgā komandā, kur katram zāles stiebriņam ir savs animators, tad kadru plāns kļūst arī par komunikācijas instrumentu darba procesā. Animācijas un kino jomā sastopami profesionāli kadru plānu mākslinieki, kas sastrādājas ar nozīmīgiem režisoriem un kinostudijām, tā, piemēram, studijas Aardman filmai "Auniņš Šons" (Shaun the Sheep The Movie) un Vesa Andersona filmām "Suņu sala" (Isle of Dogs), "Viesnīca "Diženā Budapešta"" (Grand hotel Budapest) un "Francijas vēstnesis" (French dispatch) ir viens kadru plāna mākslinieks Džejs Klārks (Jay Clarke). Mūsdienās sastopams plašs spektrs ar kadru plāniem un to atvasinājumiem: gan animācijā, gan arī citās kino nozarēs daži ir tehniski skaidri un precīzi, bet citi vizuāli aizraujoši un estētiski baudāmi. Kinomīļu vidū tiem tiek piešķirts arī mākslas darba statuss, jo īpaši gadījumos, kad tie top paša režisora rokām. Starp šādiem darbiem var minēt spēlfilmu režisoru Ridlija Skota, Alfrēda Hičkoka un Akira Kurosavas darbus, bet animācijas pasaulē -  Hajao Mijadzaki, Čaka Džounsa un Bila Plimptona darinātos kadru plānus.  

Javier Aunión, regidor de Lozoyuela- Navas-Sieteiglesias, ha sido el protagonista esta semana de la sección Los alcaldes también son humanos dentro del programa Buenos Días Madrid que dirige y presenta Ely del Valle en Onda Madrid. urante una charla distendida, Aunión ha repasado cuáles son las prioridades de gestión municipal para este mandato y ha contado asuntos de su vida personal como que es militar desde 2004 aunque actualmente está en situación de servicios especiales por su dedicación a la política. Miembro del Partido Socialista Obrero Español (PSOE), vive en Madrid pero su implicación es total para una localidad en la que se siente muy bien tratado. Lozoyuela implanta una app para que los vecinos notifiquen las incidencias Soltero, no tiene hijos pero no lo descarta en un futuro. Cocinillas, sus platos estrella son la paella y los calamares a la mallorquina con una salsita de la que no ha querido revelar la receta. Durante el cuestionario de Nieves Ortiz, el alcalde ha confesado que le gusta bailar sevillanas, que va frecuentemente a la peluquería, que su número es el 2 y que tiene varios tatuajes. Lozoyuela-Navas-Sieteiglesias es un municipio formado por los tres pueblos situado en la sierra norte de Madrid a 71 kilómetros de la puerta del Sol. Entre los tres suman 1.546 habitantes. El pasado 6 de diciembre se festejó el 50 aniversario de la fusión de los tres pueblos Está enclavado en un entorno natural espectacular donde abunda el agua, los arroyos además de tener numerosas dehesas y prados. Dentro del patrimonio cultural destaca el yacimiento arqueológico de la necrópolis visigoda de Sieteiglesias, junto con el puente romano. En Lozoyuela, encontramos la iglesia de San Nicolás de Bari, nombrada bien de interés cultural, las fuentes de cantería, que encontramos por todo el pueblo de Lozoyuela y que se usaban para coger agua para uso privado, las pilas bautismales románicas del siglo XII, las cuales nos dan una pista de la presencia del camino primitivo, que iba de Madrid a Compostela, cuya ruta se realizará el próximo mes de marzo. Además de las fiestas patronales, a lo largo del año, el municipio alberga una gran cantidad de eventos, de diferentes temáticas, como el senderismo nocturno y la visualización de la lluvia de estrellas, en el mes de agosto, coincidiendo con la festividad de San Lorenzo. En abril se hace el Festival de Abril, Danzas Mil, el festivalito de la zarzuela, la feria de la mujer y muchas otras actividades.

On this latest "Patreon" episode, Sam & Shola sat down with the lovely Auni & Jaida whom both happen to be exotic dancers! The energy was great, the conversations were candid & different from our normal setup. Auni came thru with her vibe and Jaida backed her up too with her own wisdom & opinions. Instead of telling our listeners what to expect, take a listen, share or tell a friend to tell a friend. As always, remember t support because we all support everyone! --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/itslitboston/support

Met vandaag o.a. Prijswinnend Studenten Harmonie Orkest Twente speelt ‘Shaffy & Brass' in Enschede; 1Twente-verslaggever over de raadsvergadering in Enschede; Oud-kampioenen Auni-toernooi gaan strijd aan tijdens All Star Editie; Proeflokaal Almelo opent bijna de deuren en de column van Robert van der Meulen.

Tenemos con nosotros a Carmelo Aunión, experto en gastronomía y responsable de Hitcooking, el Gastro Magazine digital diseñado por y para los amantes de la cocina y la gastronomía. Hoy nos viene a hablar de las Jornadas del Cocido madrileño 2023. Pecados Veniales con Ramón Biosca, Alfonso Escámez, Edson Elguer, Ricardo Ceratto, Ana Mateu, Agustín García, Gus Fernández, Ana Sastre y Lucía Serrano.

Ir iegūti jauni un izskatā, ne sevišķi iepriecinoši dati par putnu populācijām Latvijā. 17 gadu dati par dienas putniem liek secināt, ka daudzu sugu populācijas pie mums sarūk. Latvijas Ornitoloģijas biedrības Latvijas ligzdojošo putnu uzskaišu dati liecina, ka laika periodā no 2005. gada līdz 2022. gadam ir deviņpadsmit dienas putnu sugas, kuru populācijas dažādu iemeslu dēļ piedzīvo samazināšanos. Kāpēc tā, kuri ir lielākie cietēji un ko darīt, lai situācija mainītos, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Ornitoloģijas biedrības Ligzdojošo putnu monitoringa zinātniskais vadītājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors bioloģijas doktors Ainārs Auniņš. "Ir iegūti dati par apmēram 120 sugām, tās ir parastākās ligzdojošo putnu sugas. Tie rāda, ka 19 sugām ir būtiska populācijas samazināšanas šajā laika periodā. 36 sugām populācija ir stabila un 26 ir bijusi pieaugoša," norāda Ainārs Auniņš. "Jebkuras sugas populācijas samazināšanās ir nevēlama. Tas, kas ir sugas, kurām populācija palielinās, nav obligāti kaut kas ļoti pozitīvs. Dabas aizsardzībā vēlamā situācija būtu, ka vairums sugu populācijas ir stabilas, neiet ne uz augšu, ne leju," skaidro Ainārs Auniņš. "Kad kādas sugas populācija iet uz augšu, viņa būtībā patērē resursus un, iespējams, tas ir iemesls citu sugu sarukumam. Negatīvajā aspektā jāskatās gan tās, kuras samazinās, gan tās, kuras palielinās. Izņēmums varētu būt situācija, ja kāda suga pirms tam ir samazinājusies un ir veikti mērķtiecīgi pasākumi, lai viņas populāciju atjaunotu, tad tur pieaugums vērtējams pozitīvi." Ainārs Auniņš norāda, ka ir divas sugu grupas, kam klājas vissliktāk. "Sliktāk klājas tām sugām, kas ziemo ekvatoriālajā Āfrikā un zemāk. Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. (..) Otras grupa – putni, kas saistīti ar lauksaimniecības zemēm, atklātām ainavām, zālājiem un tīrumiem. Šajā grupā nav sugu ar pieaugošām tendencēm vai stabilām," bilst Ainārs Auniņš. Vislabāk klājas tām sugām, kas saistītas ar cilvēka dzīves vietām. Gada koks 2023 - smaržlapu roze Kā nosaukums vēsta, auga lapas ir aromātiskas un smaržo pēc āboliem. Ar ko vēl atšķiras šī savvaļas roze ar citām Latvijas dabā augušām mežrozītēm un kuras mežrozīšu sugas ir agresīvas un invazīvas, bet kuras retas un izzūdošas? Par šī gada kokaugu ir izvēlēta smaržlapu roze, daudziem var rasties jautājums, kāpēc kategorijā „gada koks” ir kas tāds, kas atgādina krūmu. Latvijas Dendrologu biedrības pārstāvis bioloģijas doktors Pēteris Evarts-Bunders skaidro, ka par gada koku izvēlās koku vai krūmu jeb kokaugu. Šajā kategorijā ietilpst jebkas, kam ir pārkoksnējies stumbrs vai zari.  Smaržlapu roze, kā minēts presē un  interneta portālos publicētajos paziņojumos, ir viena no sugām ar dabisku izcelsmi, kas ir reti sastopama un saudzējama Latvijā. Smaržlapu roze pārstāv rožu ģintī, ko tautā sauc par mežrozītēm. Skaidrojam, kāds ir šīs rozes stāvoklis Latvijas dabā un ka  uzvedas citas mežrozīšu sugas

Par Gada putnu 2023. gadā izraudzīta lakstīgala. Tam ir trīs iemesli: pirmais - Ukraina, otrais - dziedātājputns, kas nav biežs gada putns, trešais - dabas aizsardzība. "Lakstīgala izvelēta kā mūsu atbalsta izrādīšana notikumiem Ukrainā. Lai arī Ukrainai īsti nav nacionālo simbolu, augu un putnu, bet interneta resursi lakstīgalu sauc par neoficiāli oficiālo Ukrainas putnu. Viņi arī identificējas ar šo putnu," skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības projektu vadītājs putnu eksperts Andris Dekants. "Ir leģenda, ka agrāk lakstīgalas dzīvojušas tikai Indijā, bet tad viņa apciemoja Ukrainu un, dzirdot vietējo iedzīvotāju skumjās dziesmas, lakstīgala sāka dziedāt savu dziesmu ar mērķi iepriecināt cilvēkus. Ukraiņi lakstīgalai atbildēja ar prieka pilnām dziesmām. Kopš tā laika lakstīgala pavasaros apciemo Ukrainu, lai klausītos ukraiņu dziesmas. Zinām, ka šobrīd tās nav prieka dziesmas, tās ir skumju pilnas, gribam arī aicināt Latvijas iedzīvotājus, dzirdot lakstīgalu, domāt par Ukrainu un veidiem, kā izrādīt atbalstu." Otrs iemesls - lakstīgala ir dziedātājputns. iepriekš gada putni bijuši fotogēniski, krāsaini. "Lakstīgala tik daudz nedižojas ar savu izskatu, bet ir skaistā dziesma. Gribam arī vairāk aicināt Latvijas iedzīvotājus ieklausīties putnu dziesmās," norāda Andris Dekants. Trešais iemesls - dabas aizsardzība, jo lakstīgalas populācija Latvijā samazinās. "To rāda ligzdojošo putnu uzskaita. Kopš 2005. gada mēs esam zaudējuši apmēram ceturto daļu lakstīgalu populācijas," skaidro Latvijas Universitātes asociētais profesors bioloģijas zinātņu doktors Ainārs Auniņš. Divi iespējamie iemesli, kāpēc populācija sarūk, ir klimata pārmaiņas. Klimats pamazām Latvijā kļūst lakstīgalai nepiemērotāks.  "Klimatam kļūstot siltākam, simts gadu laikā izplatības areāls tā atkāpsies, ka Latvijā viņa vairs neligzdos un būs tikai sastopama caurceļošanas laikos pavasaros un rudeņos. Vieta tukša nepaliks - pie mums ienāks rietumu lakstīgala," atzīst Ainārs Auniņš. Vai populācijas samazinās iemesls ir klimata pārmaiņas, vēl nevar spriest. Iespējams, tie ir citi iemesli, kas saistīt ar to, kā sugai klājas ziemošanās vietās Āfrikā. Ekotoksikoloģijas pētījums par Patagonijas putniem Pašlaik, kad Latvijā valda ziema un kad nominācija “Gada putns” tradicionāli tiek piešķirta kādai vietējai putnu sugai, šajā stāstā aizceļosim uz tālu un siltu vietu ar putnu sugām, kas Latvijā nav sastopamas. Vēl vairāk – noskaidrosim, kā konkrētas putnu sugas palīdz iegūt informāciju par vides piesārņojumu. Alesandro di Marčio (Alessandro Di Marzio) ir Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza Zinātniskās darbības vadošais speciālists. Pirms ierašanās Latvijā viņš studējis Itālijā, pēc tam Spānijā, bet vēlāk viņa ceļš aizvedis līdz Argentīnai. Tur Alesandro veicis ekotoksikoloģijas pētījumu par Patagonijas putniem, tostarp maitas putniem Andu kondoru, Amerikas melno grifu, tītaru grifu, kā arī karakaru un čimango. Ekotoksikoloģija pēta toksisko vielu un fizikālo faktoru iedarbību uz dzīvajiem organismiem, un Alesandro un viņa kolēģu uzdevums bijis noteikt smagā metāla – dzīvsudraba – piesārņojumu, mērot to putnu spalvās. Kā tas bijis iespējams, par to stāsta Alesandro di Marčio.

En este nuevo programa tenemos a Álvaro Toscano, un apasionado de la gastronomía que, tras el éxito de su restaurante Cul de Sac en Pozuelo de Alarcón, se animó hace un año a dar el salto a la capital. Su último proyecto gastronómico el restaurante DCool, ubicado en la calle Modesto Lafuente. Un templo de las brasas, donde nos deleitan con magníficos cortes de carne y sensacionales pescados, además de originales elaboraciones que se pueden disfrutar tanto en la terraza acristalada con mesas altas, de una manera más informal, como en su acogedor comedor o en su íntimo reservado. A continuación, viene a Pecados Veniales una persona que nos ha acompañado y acompaña en nuestro día a día desde hace muchos años. Lo hemos visto al otro lado de la pantalla y probablemente haya estado contándonos muchísimos de los eventos que hemos conocido a lo largo de nuestras vidas. Un periodista ejemplar con una dilatada experiencia y que además es amante de los relojes y otros pecados veniales como nosotros. Hoy tenemos el lujo de poder disfrutar con nosotros a Jesús Álvarez. Por último, vamos a conocer la II Ruta de la Casquería con Camelo Aunión, Director de la Revista Hitcooking. Es la segunda edición de este evento gastronómico en el que participan del 1 al 30 de noviembre una veintena de restaurantes repartidos por la Comunidad de Madrid. Esta iniciativa tiene como objetivo situar a la casquería en el lugar que se merece a través de recetas tradicionales y representativas. Pecados Veniales con Ramón Biosca, Alfonso Escámez, Edson Elguer, Ricardo Ceratto, Ana Mateu, Agustín García, Gus Fernández, Ana Sastre y Lucía Serrano.

En esta entrevista vamos a conocer la II Ruta de la Casquería con Camelo Aunión, Director de la Revista Hitcooking. Es la segunda edición de este evento gastronómico en el que participan del 1 al 30 de noviembre una veintena de restaurantes repartidos por la Comunidad de Madrid. Esta iniciativa tiene como objetivo situar a la casquería en el lugar que se merece a través de recetas tradicionales y representativas. Pecados Veniales con Ramón Biosca, Alfonso Escámez, Edson Elguer, Ricardo Ceratto, Ana Mateu, Agustín García, Gus Fernández, Ana Sastre y Lucía Serrano.

Lukas Zajančauskas, Gustavas Klikna ir Vaidas Čeponis aptarė bedvasį „Rytą“, „Lietkabelio“ komplektacijos bėdas bei įspūdingą formą demonstruojantį Jonavos klubą. Temos: Įžanga – Čepo nuotykiai vairuojant (0:00); Antausis „Rytui“ (5:35); Susilpnėjęs „Lietkabelis“? (19:14); Solidus „Žalgirio“ pareiškimas (24:45); Pavargę „Wolves“ (32:30); „Gargždų” senelių iššūkiai (40:18); Stilių pakeitusi Šeškaus šaika (47:06); Pavojus dėl „Juventus“ legiono (53:57); Krachas „Neptūne“ (1:01:22); Reikalingi taškai „Šiauliams“ (1:08:09).

Āgenskalna tirgū un Kalnciema kvartāla galerijā, divās lokācijās vienlaikus, no 30. septembra līdz 30. oktobrim būs skatāma Rotu mākslas biedrības piektā grupas izstāde "Iztēlojies. Miers". Par šo notikumu stāsta rotu mākslinieces Ginta Grūbe un Zane Vilka. Izstādes raksturs nav politisks vai agresīvs. Gluži otrādi, izstāde plānota kā patvērums, iespēja atrasties drošībā, kaut tikai iztēlē. Vārds "miers" šī brīža kontekstā ir ļoti pretenciozs un filozofisks. Miers tirgū ir sava veida paradokss, jo tirgus kņada nebūt nav raksturojama ar vārdu miers. Tomēr tirgus nodrošina enerģijas apmaiņu, notiek kustība un turpinās ikdiena, kas kļūst par cilvēkam nepieciešamo mieru. "Iztēlojies" ir ne tikai aicinājums, bet  arī atsauce uz Džona Lenona dziesmu ar šādu nosaukumu, kas nereti tiek atskaņota kā sava veida brīvības himna. Iecere par grupas izstādi Rīgā, divās lokācijās vienlaicīgi (Kalnciema kvartāla galerijā un Āgenskalna tirgū), radās reizē ar Āgenskalna tirgus paviljona restaurācijas noslēgšanos. Rotu mākslas biedrība kopš dibināšanas veidojusi izstādes Cēsu izstāžu namā, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, Valmieras izstāžu namā un Kuldīgas mākslinieku rezidences galerijā un nu pienācis laiks priecēt rīdziniekus un Rīgas viesus. Izstādes dalībnieki: Aleksandra Federika Krastiņa, Andris Lauders, Anita Savicka, Anna Fanigina, Ginta Grūbe, Guntis Lauders, Ilze Egle, Jānis Brants, Maija Vītola-Zitmane, Māris Auniņš, Māris Šustiņš, Paula Treimane, Pēteris Ripa, Rasma Pušpure, Una Mikuda, Valdis Brože, Vladislavs Čistjakovs, Zane Vilka.

73 | Sejarah Kerajaan Turki Othmaniah | Ustaz Auni Mohamed | Dis 2016

Ramai Yang Tak Tahu Kisah Iblis & Nabi Sulaiman - Ustaz Auni Mohamad

205 | Kisah Nabi Soleh A.s | Ustaz Auni Mohamed

Firaun Dah Lama Rancang Kita Je Yang Lalai ~ Usta Auni Mohamed

#97 Gestionar tiendas en Amazon para ampliar el escaparate. Antonia Aunión es una mujer con mucha determinación. Siempre ha apostado por aprender y el cambio no le da miedo. Economista de profesión, ha trabajado en sectores distintos, pero llegó un momento en su vida que quería reinventarse. En esa búsqueda conoció la profesión de Ecommerce Manager y lo vio claro. Ayudar a la pequeña tienda a ampliar su escaparate vendiendo en Amazon, era una oportunidad de crecimiento para muchos negocios, que luego de la pandemia se han visto afectados. Hoy Antonia forma parte de la primera edición de Ecommerce Managers de Mamis Digitales, y aunque no es madre, ha comenzado su camino de reinvención en esta comunidad. ¿Quieres saber cómo ha cambiado su vida? Dale al play para escuchar. Todos los detalles en el blog: http://madresreinventadas.com/ Enlaces mencionados en este episodio: https://aunionseller.com/ Escucha el episodio completo en la app de iVoox, o descubre todo el catálogo de iVoox Originals

Prophet Hizqil, An Untold Story | Ustaz Auni Mohamed

Judas Of Hawariyun, An Untold Story | Ustaz Auni Mohamed

Pakalbėjome apie baisų karą ir kaip jis keičia kasdienybę bei futbolą, Europos lygos batalijas, kuriose liko trys vokiečių komandos - mat BvB įsigudrino vėl svarbiausiu momentu apsi..., šaunius Bayer ir Leipzig, Bayern pirkinių politikos keitimą ir kas laukia artimiausiu metu.

The beginning of a new year or season is one of the best times to as the saints say WRITE THE VISION! Join us for this months episode as we talk about goals for 2022 and how we all plan to level up to Goal Getter status! Connect with us on Facebook and Instagram and share your goals for 2022! Hey everyone and welcome to “Since you asked” we are your host the Fab Four; Vashti Chandise Kia and Auni! Tune in with us every third Wednesday of each month as we explore love, life, culture and everything in between

This month we are talking about everyones favorite couple Will and Jada or should we say Jada and Will, since she needs some of the spotlight these days. After her recent red table talk, we sat down to talk about love, soulmates, communication and all that falls in between. Let us know who yall are sticking beside on our instagram @_sinceyouasked. Hey everyone and welcome to “Since you asked” we are your host the Fab Four; Vashti Chandise Kia and Auni! Tune in with us every third Wednesday of each month as we explore love, life, culture and everything in between

Nesen raidījumā stāstījām par melno stārķi, kura populācijas pieaugums Latvijā nav gaidāms. Bet ir kāda putnu suga, par kuru esam lepojušies ilgu laiku. Latvijā dzīvo liela daļa visas Eiropas mazo ērgļu populācijas, tāpēc to sargāt ir starptautiska atbildība. Kas paveikts mazā ērgļa labā un vai apstākļi ir labvēlīgi mazā ērgļa populācijas pieaugumam? Kādas akūtas vides problēmas atklājas, veidojot aizsardzības plānu mazajam ērglim, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ornitologs, Latvijas Dabas fonda pārstāvis Jānis Ķuze. Pētnieks norāda, ka mazais ērglis ir vienīga putnu suga, par kuras aizsardzību esam atbildīgi starptautiski. „Ir virkne iemeslu, kas liek domāt, ka nevajadzētu atslābt, domājot par mazo ērgļu aizsardzību, sarunā norāda Jānis Ķuze. „Ne visur Eiropā mazajam ērglim klājas labi. Ir valstis, kur izmisīgi tiek organizēti aizsardzības pasākumi, lai noturētu mazo ērgļu populāciju pie dzīvības.” „Latvijā ilgstoši mazajam ērglim bijušas zemas ligzdošanas sekmes, kas no populācijas ilgtermiņa veselības viedokļa nav laba zīme. Plus vēl tas, ka mazais ērglis ir migrējoša suga, kas nozīmē, ka šīs sugas putniem, kas ligzdo Eiropas ziemeļaustrumu daļā, ir jāšķērso sarežģītas teritorijas, lai tiktu līdz Āfrikas dienvidiem un atpakaļ. Arī ziemošanas teritorijās ir visādi izaicinājumi,” turpina pētnieks. Jānis Ķuze arī min, ka mainās Latvijas ainava - pieaug lauksaimniecības intensitāte, samazinās zālāju platības, arī mežos nenodrošinām tik labu šo putnu ligzdošanas vietu aizsardzību, kā to vajadzētu darīt. „Ņemot šīs pazīmes kopumā, nav pamata uzskatīt, ka mazo ērgli nebūtu nepieciešams aizsargāt. Tas ir jādara un tā ir vienīgā putnu suga, par kuras aizsardzību esam atbildīgi starptautiskā līmenī. Nav citas putnu sugas, par kuru var teikt, ja Latvijā ar to notiek kaut kas slikts, tad tas var atsaukties uz visu globālo populāciju.” Ziemojošo putnu uzskaite Baltijas jūrā Ik gadu, pateicoties ornitologu aktīvai darbībai, pieaug putnu vērotāju skaits. Bet ir tādas vietas, kur amatieri nevar saredzēt šos lidoņus. Tā ir ziemojošo putnu uzskaite Baltijas jūrā. Kā notiek šo datu vākšana, ornitologiem sēžot nelielā lidmašīnā? Nelielā divmotoru lidmašīnā tas ir drošības pēc, ja gadījumā viens no dzinējiem sabojājas, sēd gaisa kuģa pilots, kuram ir svarīgi lidojuma laikā saglabāt vienmērīgu augstumu, tas ir 76 metrus virs jūras līmeņa, un  speciālisti, kuru bagāžā ir GPS uztvērējs un diktofons un, protams, termoss ar tēju vai kafiju un uzkodas, jo mēraparātam ir jābūt  labi uzturētam – tā par proviantu smaidot saka Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece  Antra Stīpniece, viena no ilggadīgām ūdens putnu pētniecēm un skaitītājām. Ziemojošo putnu uzskati organizē un datus apkopo LU Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadītājs Ainārs Auniņš. Viņš stāsta par par Baltijas jūrā ziemojošām putnu sugām un to uzskaiti. Bet turpinot par putnu skatītāja darba specifiku, Antra Stīpniece bilst, ka arī ir jāiemācās noturēt uzmanību, lai pirmajā stundā neizšķiestu visu sajūsmu un enerģiju un  koncertēšanās spējas paliktu nemainīgas visu lidojuma laiku.        

On this months episode we talk about the influences of social media and music on today's society. Where do you fall in the discussion? "Get with it or get left behind" OR "Move to the beat of your own drum" Let us know your thoughts on this months topic on our Facebook "Since You Asked" and Instagram @_sinceyouasked! Hey everyone and welcome to “Since you asked” we are your host the Fab Four; Vashti Chandise Kia and Auni! Tune in with us every third Wednesday of each month as we explore love, life, culture and everything in between

On this month's episode we are talking about Timelines and Singleness! We have some guests on the show to give us their thoughts from the male perspective! Follow us on instagram @_sinceyouasked and let us know how you feel about what todays society thinks about being single, in a relationship or married and the timelines it takes in each of these areas of life! Hey everyone and welcome to “Since you asked” we are your hosts the Fab Four; Vashti Chandise Kia and Auni! Tune in with us every third Wednesday of each month as we explore love, life, culture and everything in between!

Hey everyone and welcome to “Since you asked” we are your host the Fab Four; Vashti Chandise Kia and Auni! Tune in with us every third Wednesday of each month as we explore love, life, culture and everything in between! On this episode we discuss the highs and lows of higher education. BIG UPS to our special guest Brandi Thatch, a current college student at Alabama A&M! She filled us in on how college has changed and what she learned. Interact with us on Instagram (@_sinceyouasked) and let us know your thoughts on this episode and higher education in general!

Hey everyone and welcome to “Since you asked” we are your host the Fab Four; Vashti Chandise Kia and Auni! Tune in with us every third Wednesday of each month as we explore love, life, culture and everything in between! On this episode we discuss how growing up as pew babies has shaped who we are now! Listen and let us know what you think on our social media platforms, find us on Instagram @_sinceyouasked and Facebook- Since You Asked!

Hey everyone and welcome to “Since you asked” we are your host the Fab Four; Vashti Chandise Kia and Auni! Tune in with us every third Wednesday of each month as we explore love, life, culture and everything in between! In this episode we discuss the Derrick Jaxn "leaked" videos and the videos he and his wife posted after. Enjoy!

Tuvojoties pavasarim, tā vien  gribas vairāk vērties dabā. Vispirms saruna par dažu putnu barību, proti par blaktīm. Līdz šim  Latvijā  ir atklātas 515 dažādas blakšu sugas. Labā ziņa ir tā, ka  gultas blaktis ir gājušas mazumā. Kāpēc tā un cik daudzveidīgas ir blaktis, stāsta Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns. Mīkstblaktis, udensmērītāju dzimtas blaktis, laupītājblaktis, asinsblaktis, lēcejblaktis – dzimtas vien jau šiem kukaiņiem ir prāvā skaitā. Tās ir sastopams visur gan ūdenī, gan koks, gan uz zemes gan arī mūsu gultās – vispamanāmākās ir skaisti sarkanmelniem punktiem krāsotās sarkanblaktis, un vissaožamākās ir zaļās vairogblaktis, kuras ir iecienījušas mūsu stādītos ogu krūmus. Tāpēc nav brīnums, ka pēdējos gados cilvēku vidū ir izveidojies jauns ar zinātnisku ievirzi balstīts vaļasprieks – blakšu skaitīšana un vērošana. Uzsāka šo nodarbi entomologs Uģis Piterāns, kurš ir biežs viesis radījumā Zināmais nezināmajā, ja runa ir par kukaiņu pasauli un arī portālā dabasdati.lv kukaiņu vērotāji labi zina Uģi, tāpēc nav brīnums, ka, pateicoties viņa iniciatīvai, pirms aptuveni pusotra gada cilvēki sāka vērot blaktis un šajā portālā dalīties ar saviem novērojumiem. Bet pavisam nesen klajā nākusi Latvijas Ornitoloģijas biedrības sastādītā grāmata “Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980 - 2017”. Putnu skaits, izplatība un to izmaiņas. Viens no tās autoriem Viesturs Ķerus to raksturojis kā vērienīgāko publikāciju, kas pēdējos gados par Latvijas putniem ir izdota. 512 lappusēs apkopota informācija par visām vairāk nekā 220 Latvijā ligzdojošo putnu sugām. Iespējams, grāmata var kalpot arī par nosacītu atskaites punktu, vērtējot, kāds tad šobrīd ir putnu stāvoklis Latvijā. Par jauno publikāciju un tās secinājumiem raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar diviem grāmatas autoriem - Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāju Viesturu Ķerus un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociēto profesoru Aināru Auniņu. Grāmatas autori ir Viesturs Ķerus, Andris Dekants, Ainārs Auniņš un Ieva Mārdega, taču tajā apkopotā informācija balstīta uz vairāku simtu Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedru un citu putnu pazinēju ievākto informāciju daudzu gadu garumā. Katrai putnu sugai veltīto grāmatas atvērumu ilustrē arī paša putna un tā tipiskas ligzdošanas dzīvotnes fotogrāfijas, kuras grāmatai dāvinājuši vairāk nekā 40 fotogrāfi. Ligzdojošo putnu izplatība, tostarp veidojot ligzdojošo putnu atlantus, Latvijas mērogā kartēta četras reizes: 1980.–1984., 1985.–1989., 2000.–2004. un 2013.–2017. gadā. Līdz šim tikai pirmais Latvijas ligzdojošo putnu atlants (1980–1984) izdots grāmatā, bet jaunajā izdevumā apkopoti visu četru pētījumu rezultāti, tā dodot iespēju novērtēt, kā mainījusies ligzdojošo putnu izplatība no 20. gadsimta 80. gadiem līdz mūsdienām. Balstoties uz šiem datiem novērtēta arī ligzdojošo putnu sugu apdraudētības pakāpe. Grāmatā atspoguļotas arī putnu populāciju lielumu pārmaiņas, balstoties uz sistemātiskām ligzdojošo putnu uzskaitēm.

Welcome to the 10th episode of Conversations with Classmates! In this episode, we'll reconnect with Auni Sanders. Listen in as we learn more about her life in high school as well as what she's up to now, which includes putting together her own production company! If you'd like to support Auni's creative projects, the best way to do that is to check out her YouTube channel at: https://www.youtube.com/channel/UC0ByaQ7HtVquzkSreoHfNYA

Kopumā attīstītajās pasaules valstīs apmēram trešdaļa pārtikas līdzīgā veidā nonāk atkritumos. Latvijā aApmēram divas trešdaļas iedzīvotāju katru nedēļu ārā izmet daļu neizlietotās pārtikas, galvenokārt derīguma termiņa beigu dēļ. Mēs daudz neatpaliekam, tajā pašā jo pārtikas iegādei tērējam proporcionāli daudz, salīdzinot ar savu ienākumu līmeni. Varianti, kā tikt ar šo problēmu galā ir vairāki. Viens - plānot pirkumus rūpīgāk, bet, ja nesanāk, tad kādam lieko atdot, un kas zina, vēl ko citu saņemt pretī. Kas tas tāds kolektīvais ledusskapis un kā šāda iniciatīva darbojas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Labdarības organizācijas “Food Pick-up Point” pārstāve Tīna Rubeze, Kaņepes Kultūras nama pārstāve Anna Pētersone dalās pieredzē par to, kā darbojas kopienas ledusskapis. Mākslas telpas “Mala” Cēsīs vadītāja Kristīne Auniņa stāsta par ieceri tādu izveidot. Kādi drošības pasākumi jāievēro, organizējot kopienas ledusskapi, skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļimoviča-Miļjanoviča. Latvijas Samariešu apvienības Pārtikas bankas “Paēdušai Latvijai” vadītāja Agita Kraukle atzinīgi vērtē iniciatīvu un stāsta, kā darbojas Samāriešu apvienības organizētā palīdzība.

Pienākusi Jaunā gada pirmā pilnā darba diena un nu jau par tradīciju kļuvusi gada putna paziņošana mūsu raidījuma ēterā. Arī šis gads nav izņēmums. Šogad par gada putnu Latvijā izraudzīta laukirbe. Kāpēc izvēlēts tieši šis putns, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta ornitoloogi - Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors Ainārs Auniņš un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs. "Parasti cenšamies izcelt kādu putnu sugu, kurai varbūt tik labi neiet, vai par kuru zinām maz, šajā gadījumā kombinējas abas lietas, jo laukirbe sava slēptā dzīvesveida dēļ ir tāda, par kuru ziņas ir fragmentāras," skaidro Ainārs Auniņš. "Īsti labi nezinām, cik liela ir populācija, kā mainās. Ir ļoti liels pamats domāts, ka īsti to neapzinoties, laukirbju skaits dramatiski iet mazumā pēdējā laikā." Laukirbi bieži var ieraudzīt nejauši, jo viņas dzīvesveids ir grūti pamanāms un slēpts. "Laukirbei  vajadzīga atklāta ainava, viņa labprāt dzīvo vietās, kur ir labības tīrumu, zālāji, vislabāk, ja tie ir nelieli lauki, kur ir arī neapstrādātas zemes - grāvmalas, ceļmalas," atzīst Ainārs Auniņš. "Laukirbei svarīgās ir neapstrādātās vietas, jo lauka vidū viņas reizēm ligzdu uztaisa, bet tur nav īsti drošas, tur ir grūti nomaskēt. Grāvmalās var ierīkot nomaskētu ligzdu." Pēdējā laikā iezīmējas tendence - lauki kļūst lielāki, audzē vienu kultūru reģionā, samazinās ainavas elementi. "Kādreiz bija starp diviem laukiem neapstrādāta josla - eža, mūsdienās diez vai kādu ežiņu atradīsim," vērtē Ainārs Auniņš. Dati liecina, ka laukirbju populācija samazinās, pagājušā gadsimta 60.gados bijis 16 tūkstoši pāru laukirbju, 80. gados - ap 7000 pāru, pēdējā ziņojumā Eiropas Komisijai, ko iesniedza pirms pāris gadiem, tie bija tikai 500 līdz 1100 pāriem laukirbju. "Iespējams populācija ir lielāka, bet ne būtiski lielāka," atzīst Ainārs Auniņš. Parastā ķimene - gada augs 2021 Augs, par kuru ir vairāk jautājumu, nekā atbilžu, aromātisks un visai izplatīts - tā ir  parastā ķimene, kas  šogad ir tikusi pie gada auga titula. Par to, kādiem dzīvniekiem garšo ķimenes un kāpēc to populācija samazinās, stāsta botāniķe, Latvijas botāniķu biedrības pārstāve Agnese Priede. Parastā jeb pļavas ķimene ir daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem baltiem ziediņiem un mums vislabāk zināma aromātisko sēklu dēļ, kuras plaši izmanto dažādu ēdienu un dzērienu gatavošanā, taču arī dzīvnieku pasaulē šis augs ir visai iecienīts. Viens no iemesliem, kāpēc ķimene tikusi gada auga godā ir tās populācijas samazināšanās. Bet pirms runājam par šī gada augu, ir jāuzzina, kā klājies Ruiša pūķgalvei, kas tika kronēta par gada augu 2020. gadā. Diemžēl ziņas par šo reto un aizsargājamo augu nav iepriecinošas, jo gada garumā botāniķi apsekoja visas līdz šim zināmās atradnes – tikai astoņās no 21 atradnes pētnieki uzgāja šo audziņu, kas pēc izskata nedaudz atgādina rozmarīnu ar zili violetiem ziediem. Kā saka botāniķe Agnese Priede, tikai trīs vietās Ruiša pūķgalve jutusies labi un veidojusi bagātīgas audzes. Tātad tā kļuvusi par vēl retāku un lolojamu augu. Bet ķimene pagaidām nav reto un apdraudēto sarakstā, bet tās mītnes vietas arī kļūst mazākas.

Auni Milne can close a deal with just about any client that comes her way. But getting new clients continues to be a struggle. Can being more active on social media help Auni improve her inbound lead generation? We explore that question on today's episode of Freelance to Founder. Leave us a review on Apple Podcasts: If you enjoy the show, can you do us a favor and leave us an honest rating and review on Apple Podcasts? We'll love you forever. Click here to leave a review. Be a guest on an upcoming episode: We'd love to feature your business and offer some free on-air advice for growing your business. To see if you're a good fit, click here. Support for this episode comes from: Harpoon — The next-generation time-tracking tool helps you plan for a profitable future. Participate — Create a space for collaboration, communication and learning. SolidGigs — Get more freelance jobs. Dripify — Premium learning platform for entrepreneurs. Recently on the blog: Have A Past Due Invoice? Use These Email Scripts to Resolve It Now Resources mentioned in this episode: Auni's Instagram Feed (hint: she did exactly as promised in the episode! Way to go, Auni!) Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Pagi yang penuh dengan gelak ketawa bersama Shuk, Shuib dan Fizie. Menawan hati pendengar dengan topik yang santai, viral dan juga sensasi! Tidak ketinggalan menampilkan artis undangan serta selebriti yang hot setiap hari!

“Red Couch Therapy” In this episode of Red Couch Chronicles, prepare for a very intimate conversation: therapy. The girls dive in, with the help of their special guest Auni, to tackle the very serious topic. They discuss traditional vs. non-traditional therapy, why it's important, how they personally use therapy, and more. Then they have their personal topics which furthers the conversation. Ending with “Everything is Everything”, the girls leave their listeners with a little light for their week. How do you feel about therapy? Do you partake in it? If so, then how? And how has it helped you? This was only a piece of this conversation that we hope to expand with our audience. Let's discuss as we invite you to sit on our couch! Song: Gorilla Zoe x Lost

Auni, Caitlin and Dallin Naulu's first baby, was diagnosed with a terminal illness—spinal muscular atrophy (SMA). Over the next 14 months before Auni passed away, Primary Children’s Hospital clinicians and caregivers, the Naulu’s, and extended family and friends helped Auni live the best life she could. She brought joy and sunshine to all. Since Auni’s passing, Caitlin, a special education teacher, and Dallin have become strong advocates for families and children with SMA. “Every day they're here with you is a day to just be enjoyed and celebrated.”

Burtu Burvis. 70.epizode. Šodien Burtu Burvja īrnieki kopā ar Auniņu Šonu piedalās "Blējamsacīkstēs jeb lauku sētas olimpiādē", bet pēc tam iepazīstas ar rakstnieka Džona Grišama gudro varoni grāmatā "Teodors Būns - mazais advokāts".

Auni lived a short life due to Spinal Muscular Atrophy. Despite this, she made a lasting impact on her parents and all who knew her.

Raidījumā „Septiņas dienas Eiropā” runāsim par to, kāda būs Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējo sankciju nākotne. Ko sankcijas un to sekas nozīmējušas mums līdz šim un kā tās varētu ietekmēt Latvijas ekonomiku 2015. gadā? Viesi studijā: Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītājs Einars Semanis un Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs. Atskatā par aizgājušo nedēļu: Pekinā noslēgusies Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības organizācijas līderu tikšanās, informējam arī par ES tiesas lēmumu attiecībā uz sociālo pabalstu shēmu Vācijā un ES pilsoņiem. ES valstīm nav vienotas attieksmes par sankcijām pret Krieviju Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju, kas ieviestas, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, netiks atceltas – novembra sākumā Briselē notikušajās sarunās bija vienojušies dalībvalstu vēstnieki. Lai arī oktobra beigās kādā Krievijas laikrakstā, analizējot situāciju, tika pieļauta iespēja par sankciju daļēju atcelšanu jau 2015. gadā. Sankciju ietekmi gan pret Krievijas, gan citu iesaistīto valstu ekonomiku turpina pārskatīt un iztirzāt mediji. Izdevums „The Wall Street Journal”, atsaucoties uz Eiropas Komisijas veiktu analīzi, rakstīja, ka Eiropas Savienības pret Maskavu noteiktās sankcijas palēninās Krievijas ekonomisko izaugsmi par 0,6 procentiem 2014. gadā un 1,1 procentu 2015. gadā. Savukārt Krievijas laikraksts „Komersant” oktobra beigās, analizējot tā brīža sankcijas pret Krieviju, kas vienbalsīgi tika pieņemtas ES dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju komitejas sēdē 12. septembrī un noteiktas līdz 2015. gada 15. martam, norādīja, lai sankcijas paliktu spēkā arī pēc 15. marta, nepieciešams jauns komitejas lēmums – visu ES dalībvalstu piekrišana. Un te „Komersant” akcentēja, ka vienotu lēmumu panākt  būšot gandrīz neiespējami, ja vien Ukrainā neatjaunosies karadarbība. Tostarp Krievijas laikraksts norādīja, ka atsevišķas ES dalībvalstis (arī pašlaik prezidējošā Itālija), ir izteikušas piesardzīgus aicinājumus mīkstināt pret Krieviju noteiktās sankcijas. Kā argumentus nosaucot vairāk vai mazāk stabilo situāciju Ukrainā un sankciju radītos būtiskos zaudējumus to ekonomikām. Austrija, Bulgārija, Grieķija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Slovākija, Somija un Ungārija varētu būt valstis, kas, iespējams, neatbalstīs pilna apjoma sankciju saglabāšanu, uzskata „Komersant”. Bet to, ka Eiropas Savienība neplāno plašas jaunas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, pagājušā nedēļā Berlīnē paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele. Tomēr viņa atzina, ka var tikt paplašināts starptautiskajām sankcijām pakļauto indivīdu loks: Par situāciju un procesiem attiecībā uz Krievijai noteiktajām sankcijām sanāksmē Briselē gatavi apspriesties ES ārlietu ministri, tā pagājušā otrdienā norādīja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogernīni. Savu pozīciju augstā pārstāve pauda jau pirms pāris nedēļām preses konferencē. „Galvenajam diskusiju tematam vajadzētu būt par to, kas ir Ukrainā. Kas ir tas, kas palīdzētu mums rast konflikta risinājumu? Sankcijas var būt instruments, tās var būt efektīvs instruments, bet var būt arī mazāk efektīvs instruments. Atkarībā no piemērota laika izvēlēšanās un no vienotības ap šiem pasākumiem. Bet tam jāpaliek, kā politiska spiediena formai, instrumenta formai, nevis pašmērķim. Pašmērķim ir jābūt krīzes risinājuma meklējumam,” komentēja Mogernīni. Par Somijas pozīciju jau paziņojis Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs, norādot, ka Eiropas Savienībai ir noteikti jāpārskata iespēja pastiprināt sankcijas pret Krieviju, jo tas ir pats efektīvākais iedarbības veids pret šo valsti – tā kādā rīta programmā Somijas TV pagājušonedēļ sacījis Stubs. Premjerministrs raidījumā teicis , ka „nauda ir labākais vidutājs miera noslēgšanā”. „Tā ir vienīgā metode - mīksta, bet vienlaikus arī stingra, kas mums ir jāizmanto. [..]. Mums jāatceras, ka šobrīd Krievijas ekonomika grimst, rublis pavājinās, naftas cenas krītas un starptautiskie investori pamet Krieviju. Pēdējās dienās situācija Ukrainā atkal ir saasinājusies – atsākušās sīvas kaujas. Drošības situācija Somijā radikāli nav mainījusies, bet situācija uz Ukrainas robežas noteikti ir satraucoša,” savu nostāju skaidroja Stubs. Tikmēr, kā raksta aģentūra „Reuters”, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons norādījis, ka arī Lielbritānija ir gatava sankcijas pret Krieviju pastiprināt, taču nevēlas jaunu auksto karu. To, ka pasaule atrodas uz jauna aukstā kara sliekšņa, šajās dienās minējis bijušais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs. Savukārt ASV Baltais nams novembra sākumā izplatīja paziņojumu, ja Maskava turpmāk ignorēs vienošanās, ko tā apņēmās pildīt Minskā, un turpinās destabilizēt situāciju Austrumukrainā – „cena par šīm darbībām Krievijai tikai pieaugs”. Ekonomisko sankciju rezultātā Krievijas kopējie zaudējumi var sasniegt pat simtus miljardus dolāru. Bet Eiropas zaudējumi precīzi aprēķināti nav. Analītiķi lēš, ka arī tie, lai arī sadalīti uz vairākām valstīm, nebūs mazāki par Krievijas zaudējumiem. Lauku putnu kļūst mazāk Ekseteras universitāte Lielbritānijā nākusi klajā ar apjomīgu un satraucošu pētījumu par lauku putnu populācijas samazināšanos Eiropā pēdējos trīsdesmit gados. Šo tendenci komentē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Ainārs Auniņš. "Fakts, ka lauku putnu populācija samazinās, nav nekas jauns. Šī populāciju samazināšanās ir konstatēta galvenokārt Rietumeiropā. Galvenais populāciju kritums ir sākot no 70. gadu vidus, turpinoties līdz pat 90. gadiem. Šajā laikā tiešām ir nozīmīgas lauku putnu populācijas pazaudētas. Tas lielā mērā saistīts ar Eiropas Savienības – tolaik vēl ES priekšteces Eiropas ekonomiskās kopienas – īstenoto kopējo lauku politiku, kur akcents bija uz ražošanas intensifikāciju, kā rezultātā lauku vide ļoti daudzām putnu sugām kļuva neapdzīvojama. Rietumeiropas lauki piedzīvoja tādu kā ekoloģisko katastrofu, izzuda pat pašas parastākās sugas, tai skaitā, lauku cīrulis, ber kura mēs savu lauku ainavu Latvijā nevaram iedomāties. Populāciju kritums ir noticis galvenokārt Rietumeiropā. Austrumeiropa gāja mazliet atšķirīgu ceļu. Lai arī Austrumeiropā šajā laika periodā pakāpeniski notika ražošanas intensifikācija, tā nebija tik strauja kā Rietumeiropā. Intensifikācijas līmenis ievērojami atpalika, līdz ar to lauku putnu populācijas tik daudz necieta. Jāpatur prātā gan ir tas, ka no Austrumeiropas ir ļoti maz šādu standartizēti ievāktu datu, kādi ir par Rietumeiropu. Līdz ar to šis laika periods nav īsti labi atspoguļots. Vairāk ir tādas kā netiešas liecības par sugu sastopamību. Kas attiecas uz Latviju, tad mums tendence saistībā lauku putnu sugu samazināšanos ir bijusi nedaudz citāda. Mums ievērojamas pārmaiņas bija saistītas ar neatkarības atgūšanu, ar ekonomiskās sistēmas maiņu, kad lauksaimnieciskā ražošana piedzīvoja panīkumu. Šajā laikā ļoti daudzas lauksaimniecības zemes tika pamestas. Tam bija divējāds efekts. Bija sugas, kas no tā ieguva, bija daļa sugu, kas no tā cieta. Kopumā bioloģiskā daudzveidība šajā laikā nedaudz palielinājās. Tanī pat laikā bija ļoti lieli riski, turpinoties šādai aizaugšanai, arī tādām sugām, kas sākotnēji no tā ieguva. Aizaugot ar krūmiem šīs zemes kļūst nepiemērotas un samazinās arī tās, kuras kopš 90. gadu vidus pamazām lauksaimnieciskā ražošana sāka atkal palielināties. Daudzām putnu sugām kopumā Latvijā klājas labi, izņemot zālāju sugas, kuras cietušas ievērojamu kritumus. Mums, diemžēl, standartizēti ievākti dati ir tikai kopš 1995. gada, tādēļ precīzāk var runāt par šo laika periodu."