Podcasts about ierakst

Divas trešdaļas valsts iedzīvotāju vismaz reizi gadā atvēl kādu lielāku vai mazāku naudas summu labdarībai.  Vai Latvijā varam runāt par zināmu ziedošanas kultūru? Varbūt visu nosaka labs mārketings? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē platformas "Time to Wish" pārstāvis Edgars Zaharovs, "Ziedot.lv" pārstāve Ilze Ošāne un Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore. "Latvijā ir ziedošanas kultūra," apstiprina Ilze Ilze Ošāne. "Ziedod.lv" novērots, ka Latvijas sabiedrība ziedo visu gadu, neatkarīgi no sezonas. Ziemassvētku laikā ir vairāk labdarības akciju un tās ir pamanāmākas, bet cilvēki ziedo visa gada laikā. "Ir cilvēki, kas katru mēnesi veic ziedojumus. J ja izskan kādi aicinājumi palīdzēt, cilvēki labprāt atsaucas un ziedojumu apjoms pieaug. Ziedošanas kultūra ir izveidojusies stabila un katru mēnesi cilvēki izvēlas ziedot līdzekļus," gandarīta Ilze Ošāne. Amerikāņu meteorologs un matemātiķis Edvards Lorencs, aprakstot Haosa teoriju, ietvēra tajā koncepciju "Taureņa efekts". Tā būtība - pat niecīgākās izmaiņas sistēmā var izraisīt milzīgas pārmaiņas kādā citā vietā. Šī ideja iedvesmoja Olgu Kazaku pirms 16 gadiem izveidot labdarības biedrību "Taureņa efekts", lai palīdzētu bērniem, kas dzīvo bērnunamos. Laika gaitā organizācijai radušies arī citi darbības. Ierakstā uzklausā biedrības dibinātāju Olgu Kazaku. Savukārt "Time to Wish" ir jauna platforma, kas veidota, lai satiktos tie, kas vēlas ziedot, un tie, kam ir vajadzības. Organizācija ievieto informāciju par lietām, kas ir vajadzīga, un pat norādes, kur to var iegādāties, ja vajadzīga lieta ir specifiska. Naudas sadalījums labdarībai šobrīd veidojas šādi - lielākais apjoms ir ziedojumi Ukrainai, tad palīdzība dzīvniekiem, slimiem bērniem un palīdzība senioriem.  "Ja skatāmies labdarībā top trīs jomas - tie ir smagi slimi bērni, seniori un dzīvnieki," norāda Ilze Ošāne. "Attiecīgi cilvēki, kas izvēlēsies ziedot dzīvnieku aizsardzība, patversmēm un dzīvniekiem, viņi visdrīzāk neziedos bērniem un senioriem, kā arī otrādi. Ja tev ģimenē ienāk bērns, tu noskaņoties, ka vairāk vēlies palīdzēt šai sociāli jutīgai grupai - smagi slimiem bērniem, jo tu no savas perspektīvas skati, ka man ir mans mazulītis un es zinu, cik grūti ir, ja viņš saslimst, apstājas visa dzīve. Tāpat mums visiem ir mammas, tēti, kas nonāk vecumā, un tad uzreiz empātiski jūti, kā tas ir, kad manam tuviniekam vai kaimiņu vecmāmiņai nav savi bērni un mazbērni, kas var palīdzēt viņai trūkumā. Savukārt jaunie cilvēki, kuriem vēl nav bērnu, tie ir ārkārtīgi izteikti dzīvnieku cilvēki, vai arī, ja tev ģimenē ir suns, kaķis, tad tuvojas absolūts arī dzīvnieku patversmes ziedotājs, jo tu zini, kā tas ir, tu izlaid caur savu ģimeni, caur savu perspektīvu." Edgars Zaharovs stāsta par kādu sadarbības veidu, kas palīdz piesaistīt atbalstu labdarbības organizācijā. "Ir vēl viens interesants veids, kas pie mums tiek mazāk izmantots, bet Amerikā ļoti izplatīts, ka sabiedrībā plaši pazīstamas personas, īpaši iInfluenceri kļūst par kādas organizācijas vēstnieku. Viņi uzņemas atbildību par kādu organizāciju. Kāds influenceris kļūst par kādas organizācijas vēstnieku, uzrunā savus sekotājus, saka: dārgie draugi, es draudzējos ar suņu patversmi, ar bērnu organizāciju, palīdzēsim viņiem kopīgiem spēkiem!" stāsta Edgars Zaharovs. "Viņš aizbrauc, palīdz uztaisīt bildes vai vēl kaut ko. Jo bieži vien ir brīnišķīga organizācija, rūpējas par dzīvniekiem, bet viņiem nav viegli izveidot saturu sociāliem medijiem. Viņi nav profesionāļi tajā jomā, viņi ļoti labi rūpējas par dzīvniekiem, bet viņi nemāk veidot interneta kontentu tik labi, ka to māk darīt influenceri."

Kā atšķiras lauku iedzīvotāju pacientu pieredze no pilsētnieku pieredzes un vai tā ļauj secināt, kas būtu maināms vai uzlabojams? Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Latvijas Pacientu pieredzes asociācijas valdes priekšsēdētāja Vita Šteina, veselības komunikācijas speciāliste un ģimenes ārste Linda Šauriņa un Slimību profilakses un kontroles centra Pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes pilnveides nodaļas vadītāja Irisa Zīle-Velika. Ierakstā skaidrojam, cik pieejami ir ģimenes ārsti un citi medicīnas pakalpojumi iedzīvotājiem ir reģionos, šoreiz Dobelē un Brocēnos. Runājot par dažādiem izmeklējumiem un ārstu apmeklējumu, Linda Šauriņa atgādina rūpīgi sagatavoties. "Es vienmēr saviem pacientiem saku - sagatavojieties un sarakstiet visu uz papīra. Kad nonākat kabinetā uz 10-15 minūtēm, uz pusstundu, saruna parasti iegrozās tā, ka jautājums aizmirstas, ja ir kur ieskatīties - man šis ir jāpajautā, pirmkārt, pats aiziesi gandarītāks, ka pajautāji visu, ko vēlējies," atgādina Linda Šauriņa. "Tas attiecas arī uz izmeklējumiem, mēs ejam uz digitalizāciju, izraksti no lielajiem stacionāriem ir e-veselībā pieejami, receptes ir pieejamas, izmeklējumi ir pieejami ar vienu lielu bet. Liela daļa šo izmeklējumu tik glabāti privātā "Datamed" sistēmā, ne visiem ārstiem ir pieejama šī maksas programma. Nevar paļauties uz to, ka rentgena kabinetā teica, ka šo saņems "Datamed", ka dakteri otrā pusē būs "Datamed", kur ieskatīties. Tāpēc vienmēr pacientiem ir jābūt līdzi izmeklējumiem. Nekad nebūs par daudz. Tā arī ir atbildība - paņemt to mapīti, paņemt tos jautājumus līdzi un nekad neiziet no kabineta bez ārsta slēdziena. Tas neattiecas uz primāro aprūpi, vairāk uz speciālistu apmeklējumu." Kāda klausītāja interesējas, kā mainīt ģimenes ārstu, ja cilvēks mainījis dzīvesvietu? "Latvijas likumdošana un tas, kā tiek reģistrēti pacienti ģimenes ārsta praksē, nosaka, ja esat deklarēti ģimenes ārsta pamatdarbības teritorijā, ārstam nav tiesību atteikt," skaidro Linda Šauriņa. "Lauku reģionos tas nav tik izteikti, bet Rīgā vairāk ejam uz milzīgajām praksēm, kur kapacitāte samazinās, reģionos tā nevajadzētu būt." Nacionālā veselības dienesta mājaslapā ir pieejams ģimenes ārstu reģistrs atbilstoši teritorijai. Tajā ir norādīts katra ārsta vārds un uzvārds, adrese, tālruņa numurs, darba laiki un reģistrēto pacientu skaits. Ja ieraksts ir oranžā krāsā, prakse nav pilna. Ja ieraksts ir melnā krāsā, prakse ir pilna. Tas nozīmē, ka kapacitāte ir izsmelta, bet likumdošana nosaka, ja arī prakse ir pilna, bet pacients dzīvo konkrētā ārsta darbības teritorijā, nedrīkst atteikt.  

Pieaug Donalda Trampa administrācijas konfrontācija ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklējis Kanādu. Aktualitātes ananlizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs, Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis. Sazināmies ar militāro apskatnieku Mārtiņu Vērdiņu. Ierakstā viedokli izsaka Ukrainas politologam Dmitro Levus. Trampa „frontē” pārmaiņas Britu iknedēļas laikraksts „The Guardian” kā Donalda Trampa administrācijas šīsnedēļas galveno iekšpolitikas aktualitāti akcentē konfrontāciju ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Šī prestāvē jau nodēvēta par „Efejas līgas karu”, jo Savienoto Valstu Ziemeļaustrumu universitāšu grupa, ko mēdz apzīmēt ar šādu nosaukumu, izpelnījusies prezidenta Trampa sīvāko nepatiku un niknāko gānīšanu. Universitātes, kā izsakās prezidents, esot viens vienīgs „marksistisku maniaku un plānprātiņu” perēklis. Konkrētie pārmetumi saistīti ar universitātēs pagājušajā gadā notikušajiem protestiem pret Izraēlas īstenoto karadarbību Gazas joslā, kurus valdība traktē kā antisemītiskus. Par pirmo uzbrukuma objektu kļuva Kolumbijas universitāte, kurai tika pārtraukts valdības līdzfinansējums apmēram 400 miljonu dolāru apmērā. Lai arī universitāte piekāpās varas prasībām, finansējums tā arī līdz šim nav atjaunots. Turpinājumā līdzīgu finansējuma pārtraukšanu piedzīvoja vēl vesela virkne augstskolu, starp kurām vairākas ir pasaules augstskolu reitingu pirmajā desmitniekā. Visnepakļāvīgākā izrādījās Hārvarda universitāte, kuras vadība pārsūdzēja tiesā valdības lēmumus par finanšu atņemšanu un atļaujas atsaukšanu ārzemju studentu uzņemšanai. Ārzemju studentu lietā tiesa valdības lēmumu pagaidām ir apturējusi, taču šonedēļ administrācija veica jaunu gājienu – Savienoto Valstu konsulāti visur pasaulē saņēma rīkojumu pārtraukt studentu un apmaiņas programmu vīzu pieteikumu pieņemšanu. Process tikšot atjaunots pēc tam, kad būšot ieviesta pretendentu tīmekļa aktivitāšu pārbaudes sistēma. Tikām plašumā vēršas spekulācijas par prezidenta Trampa līdzšinējā līdzgaitnieka Īlona Maska iespējamo attālināšanos no Baltā nama varas virsotnes. Pats Masks pagājušā mēneša nogalē paziņoja, ka krietni mazināšot savu darbošanos Valdības efektivitātes birojā, kura neformāls vadītājs viņš ir. Pirms dažām dienām viņš nāca klajā ar vēl vienu paziņojumu, proti – turpmāk viņš ziedošot daudz mazākas summas politiskajām kampaņām, nekā darījis līdz šim. Tās nav labas ziņas republikāņiem, kuru lielākais sponsors ir Masks. Tāpat daudzi ir ievērojuši, ka Maska vārds pēdējos pāris mēnešos ir tikpat kā pazudis gan no prezidenta Trampa, gan citu republikāņu sociālo tīklu ierakstiem. Tiek spriests par to, ka multimiljardiera reputācijas lejupslīde izraisījusi varas nesēju atsalšanu pret viņu. Savukārt pašam Maskam liela vilšanās droši vien bija nesen notikušās Viskonsīnas pavalsts Augstākās tiesas vēlēšanas, kurās viņš ieguldīja rekordlielu summu – trīs miljonus dolāru – tomēr republikāņu kandidāti cieta sakāvi. Ukraina – pagurusi, bet nepadevīga Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Naktī uz svētdienu, 25. maiju, Kremlis raidīja pret Kijivu un citām pilsētām pavisam 367 lidrobotus un raķetes, nogalinot vismaz divpadsmit cilvēkus, savukārt naktī uz pirmdienu – 355 lidrobotus un deviņas spārnotās raķetes, laupot dzīvību vēl sešiem. Beidzot skarbāki toņi Krievijas diktatora Putina sakarā ieskanējās arī Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa sacītajā. „Kaut kas ir noticis ar Putinu! Viņš ir kļuvis pilnīgi traks!” paziņoja Trmps. Bet tūdaļ viņš nekavējās pārmest arī Ukrainas prezidentam Zelenskim, kurš pārāk asi esot pēlis Rietumus par bezdarbību. Šo Trampa teiktā daļu īpaši akcentējuši Krievijas mediji, savukārt viņa teikto par Krievijas vadoņa mentālo stāvokli Kremļa runasvīrs Peskovs pasludinājis par emocionālas spriedzes rezultātu. Pavisam cits svars ir paziņojumam, ar kuru pirmdien nāc klajā Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Viņš paziņoja, ka Vācija, Francija, Lielbritānija un arī Savienotās Valstis vairs nenosakot nekādus ierobežojumus Ukrainai triecieniem ar tās rīcībā nodotajām rietumu ražojuma raķetēm pa Krievijas teritoriju. Jau šobrīd Ukrainas arsenālos ir britu un franču ražojuma „SCALP/Storm Shadow” raķetes ar piecsimt kilometru darbības rādiusu, un teorētiski tās jau šobrīd nav liegts raidīt uz mērķiem Krievijā. Tāpēc kanclera Merca paziņojums izraisījis spekulācijas par to, ka Kijiva beidzot varētu saņemt arī jaudīgās vācu raķetes „Taurus”, kas varētu būt sevišķi efektīvas pret Kerčas tiltu. Skaidri nepasakot, ka Vācija piegādās „Taurus”, Mercs izpelnījies savu partijas biedru kritiku, taču, cik var noprast, lēmumam joprojām pretojas kanclera pārstāvēto kristīgo demokrātu koalīcijas partneri – sociāldemokrāti. Jācer, ka vairāk skaidrības varētu viest prezidenta Zelenska šodienas, 28. maija, vizīte Vācijā. Tikām turpinās minējumi par to, vai pašreizējās norises frontē uzskatāmas par gaidītās Krievijas vasaras ofensīvas sākumu. Par galveno agresora aktivitātes virzienu tiek uzskatīta Pokrovska Doņeckas apgabalā, savukārt Krievijas spēku koncentrēšanās pie robežas ar Ukrainas Harkivas un Sumu apgabaliem ir domātas Ukrainas spēku saistīšanai. Kanāda nav nekāda pavalsts, bet gan suverēna monarhija Šīs nedēļas sākumā britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklēja Kanādu. Kanāda, līdz ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Papua-Jaungvineju, Jamaiku un vēl astoņām kādreizējām britu kolonijām ir Britu nāciju sadraudzības personālūnijas statusā, proti, šo suverēno valstu nominālais galva ir britu monarhs. Otrdien, 27. maijā, viņš Otavā uzstājās ar troņa runu Kanādas Parlamentā. Tas ir visai rets notikums. Parasti šo ceremoniālo pienākumu izpilda karaļa oficiālais pārstāvis – Kanādas gubernators. Iepriekšējo reizi britu monarhs, toreiz karaliene Elizabete II,  ar tādu Otavā uzstājās 1977. gadā, savukārt šī ir pirmā reize, kad Vindzoru dinastijas galvas runa atklāj jaunievēlētā Kanādas Parlamenta sesiju. Šis notikums, protams, nav nejaušība, ievērojot pēdējo mēnešu izlēcienus no Kanādas dienvidu kaimiņvalsts vadītāja Donalda Trampa puses – izrunāšanos par „51. pavalsti” un Kanādas premjerministra dēvēšanu par gubernatoru. Jaunais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, pēc kura uzaicinājuma karaļpāris viesojas savā nominālajā valdījumā, norādījis, ka šī vizīte nepārprotami uzsver Kanādas suverenitāti. Kā pauž raidsabiedrība BBC, karalim kā nominālajam valsts galvam nākas vairīties no tiešiem politiskiem paziņojumiem, tā vietā „sūtot kodētus signālus un veicot simboliskus žestus”. Vairāki tādi jau tikuši raidīt līdz šim, svinīgā ceremonijā parādoties ar Kanādas valsts apbalvojumu komplektu un iestādot kļavu Bekingemas pils dārzā. tagad, uzrunājot Kanādas parlamentāriešus Senāta Karaļa zālē, Čārlzs bilda: „Ir iemesls lielam lepnumam, ka pagājušajās desmitgadēs Kanāda ir turpinājusi demonstrēt pārējai pasaulei piemēru savā rīcībā un vērtībās kā labas gribas spēks. Kā mums atgādina himna: „Īstenie ziemeļi patiesi ir stipri un ir brīvi!” Sagatavoja Eduards Liniņš.

Saulainā brīvdienā vai svētku dienā bieži dabas objektos apmeklētāju ir vairāk nekā cilvēku Rīgas centrā. Tajā pat laikā Latvijā netrūkst skaistu vietu, kur drūzmas nav Par mazāk zināmām, bet pievilcīgām dabas teritorijām, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas tūrisma un izglītības eksperts Andris Soms un "Lauku ceļotāja" Tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis. Ierakstā uzklausām Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu reimatoloģijas virsārsti Zani Dāvidsoni, kura brīvajā laikā ir aizrautīga putnu vērotāja un arī putnu fotogrāfe. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur viņa strādā, daudzi mediķi aizraujas ar putnu vērošanu un Zane stāsta, ka dabā devusies jau bērnībā kopā ar vecākiem.

Bieži raidījumā Kā labāk dzīvot tiek pieminēts veselīga uzturs, jeb veselīga pārtika. Kas ir veselīga pārtika? Un - vai veselīga pārtika vienmēr ir arī droša pārtika? Analizē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lauku attīstības nodaļas vadītāja Elīna Ozola, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģiju fakultātes prodekāne, docente, pētniece Liene Ozola un Valsts zinātniskā institūta BIOR uztura speciāliste/ eksperte Inese Siksna. Ierakstā uzklausām Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas padomes locekli Gustavu Norkārklu. Viņš ir arī daudznozaru bioloģiskās zemnieku saimniecības "Salenieki" īpašnieks. Tāpēc vaicājam, vai bioloģiskā pārtika ir veselīga un droša?

Latvijas Dabas fonds izsludina grantu konkursu dabisko pļavu atjaunošanas talkām. Par dabisko pļavu atjaunošanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta ģeogrāfe, Latvijas Dabas fonda zālāju eksperte Līga Gavare un Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga. Ierakstā pieredzē dalās Priednieku ģimene. Priednieku ģimenei pieder 50 ha zemes Abavas senlejā. Tā kā Linda ir keramiķe un Jānis - programmētājs, un abi nav bijuši saistīti ar lauksaimniecību, rūpēties par dabisko pļavu atjaunošanu viņiem ir izaicinājums. Ja nebūtu atbalsta maksājumu no Lauku atbalsta dienesta, iespējams, ka viņi 20 gadus ar dabisko pļavu veidošanu arī nenodarbotos. Ar Jāni un Lindu Priedniekiem tikāmies Kandavā, vispirms kopā ar saimniekiem apskatām fotogrāfijas ar ziedošām dabiskajām pļavām Abavas upes krastā. -- Aicinot zemju īpašniekus un apsaimniekotājus iesaistīties dabas atjaunošanā, Latvijas Dabas fonds (LDF) izsludina grantu konkursu dabisko pļavu atjaunošanas talkām. Grantam var pieteikties gan fiziskas, gan juridiskas personas, lai atjaunotu kādu no Natura 2000 vienotajā Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā iekļautiem retajiem un prioritāri aizsargājamiem zālāju biotopu veidiem. Grantu konkurss ir pirmā no vairākām aktivitātēm, kuras LDF 2025. un 2026. gadā īstenos ar devīzi “Darām pļavu kopā!” nolūkā izglītot un iesaistīt sabiedrību dabisko pļavu saglabāšanā un atjaunošanā. Konkursā var pieteikties gan fiziskas, gan juridiskas personas, kuras ir dabisko pļavu īpašnieki, tiesiskie valdītāji, turētāji vai sadarbības grupas, piemēram, nevalstiskās organizācijas un pašvaldības, kas noslēgušas vienošanos par talkas rīkošanu ar teritorijas īpašnieku vai apsaimniekotāju. Dalībniekiem jāaizpilda pieteikuma anketa, kurā jānorāda atjaunojamās teritorijas kadastra numurs, zālāju biotopa veids un citi parametri. Plašāk par konkursu Latvijas Dabas fonda mājaslapā.

Ukraina, Krievija, ASV, Eiropas drošība - šie ir temati, kas aizvadīto dienu fokusā. Notikumi risinās lielā ātrumā. Situācija drošības jomā pasaulē ir strauji mainījusies, raisot uztraukumu Eiropā. Kurš vēl atceras, ka aizvadītās nedēļas nogalē galvenā uzmanība bija pievērsta Minhenei, kur pulcējās valstu līderi, lai spriestu par to, kā nodrošināt mieru Eiropā? Tur vislielāko uzmanību izpelnījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tūdaļ pēc Minhenes vairāku valstu vadītājus 17. februārī Parīzē pulcēja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Šaurākā lokā tika spriests, kādai jābūt Eiropas nostājai pēc tam, kad ASV ir sākusi attālināties no Eiropas drošības politikas. Savukārt 18.februārī Saūda Arābijā jau notika pirmā tikšanās starp ASV un Krievijas delegāciju pārstāvjiem, lai sagatavotu iecerēto Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanos. Pēc tās Tramps paudis atklātu atbalstu Putinam un faktiski vainojis ukraiņus, ka tie esot pieļāvuši karu un neesot vienojušies ar krieviem jau agrāk. Bet šodien, 19. februārī, Parīzē tiek rīkota nākamā tikšanās, kurā Eiropas valstu vadītāji spriedīs par tālāko rīcību. Bet Eiropa vienojusies par jaunām sankcijām pret Krieviju. Aktualitātes analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Latvijas Radio ziņu dienests žurnālists Rustams Šukurovs. Ierakstā viedokli pauž Dmitro Levus, politologs, Sabiedrisko pētījumu centra "Ukrainas meridiāns" direktors.    

Zirga un cilvēka attiecības dažādos veidos ir pastāvējušas jau tūkstošiem gadu. Ko mēs varam no tām gūt šodien - varbūt prieku, līdzdalību, labāku veselību un spēju rūpēties gan par zirgu, gan sevi? Plašāk interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas fizioterapeite, sportiste un trenere Krista Kliesmete, Dāvis Karpovs, kurš trenējas jāšanas sportā, un staļļa īpašniece Elina Skudra.   Ierakstā uzklausām zirgaudzētājus. Jau 11 gadus Valkas novada zemnieku saimniecības "Kurģi" saimnieki Laura un Kristaps Buiļi audzē 12 zirgus un ponijus. Vasaras laikā viņi māca jāt bērnus, bet ziemā vizina tūristus zirgu pajūgos. Laura šuj gan zirglietas, gan arī aizvien populārākos "hobby horse" jeb hobijzirdziņus, ar kuriem bērni pat piedalās sacensībās. Laura Buile vispirms stāsta, kā pati iemīlējusi zirgus.

8. februāra rītā Baltijas valstu operatori atslēgs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas no BRELL tīkla. Ja viss noritēs pēc plāna, lielās izmaiņas mēs pat nepamanīsim. Tomēr, kādam BET arī vieta jāatstāj. Kam Latvijas iedzīvotājiem būtu jābūt gataviem sestdienas rītā? Raidījumā Kā lābāk dzīvot skaidro AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis, Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis. Sazināmies "Rimi" sabiedrisko attiecību vadītāju Ingu Biti un "Maxima Latvija" pārstāvi Lieni Dupati-Uguli, lai skaidrotu, kā lielveikalu tīkli gatavojas iespējamajiem elektrības padeves traucējumiem. Ierakstā par to, cik esam gatavi pārslēgties uz Eiropas energotīklu, stāsta Ekonomikas ministrijas administrācijas vadītāja Dace Gaile. Pārejai uz Eiropas energotīklu gatavojas arī finanšu nozare. Plašāk skaidro un Finanšu nozares asociācijas Stratēģiskās komunikācijas vadītājs Kaspars Zālītis.

2025. gada otrajā pusē Latvijas uzņēmumiem būs pieejami Eiropas Savienības līdzekļi procesu digitalizācijai. Kam tieši varēs izmantot šo finansējumu un kā to iegūt? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Eiropas Digitālās inovācijas centra digitālās tranformācijas vadošā eksperte, ekspertu komandas vadītāja Nellija Mahova un tehnoloģiju uzņēmuma "Hansab" izpilddirektors Gatis Romanovskis. 2023. gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka īstenot projektu Atbalsts procesu digitalizācijai. Šis projekts uzņēmēju vidū ir guvis lielu atsaucību un LIAA atbalsta piešķiršanas departamenta direktore Elīna Strautmane stāsta, ka ir padomāts arī par to, lai uzņēmēji labāk saprastu, ko tieši katrā uzņēmumā vajadzētu digitalizēt. Ierakstā uzklausām LIAA atbalsta piešķiršanas departamenta direktori Elīnu Strautmani.

No Latvijas upēm jāaizvāc prom vēl ļoti daudz cilvēka radītu un šobrīd nevajadzīgu dambju un aizsprostu, bet ko darīt ar bebru sastradāto? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Pasaules Dabas fonda direktors un Meža programmas vadītājs Jānis Rozītis, "LIFE GoodWater" projekta vadītājs Jānis Šīre, Latvijas mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš. Ierakstā uzklausām mežsargu. Viesturs Valdis Dreimanis 30 gadus bija mežsargs, kopš 90. gadiem saimnieko privātajos mežos un vada Kandavas novada mednieku un makšķernieku biedrību "Mežarags".

Kultūras rondo skaidrojam, kam paredzēta literatūra vieglajā valodā un kā veicināt tās izdošanu? Tikko iznācis krājums „Stāsti vieglajā valodā. 2. Grāmata”. Kā top jaunrade vieglajā valodā un ko nozīmē tulkot tajā jau esošus tekstus? Tiekamies ar abu izdevumu redaktori Velgu Polinsku, valodnieci Diti Liepu un vienu no autorēm – Lauru Vinogradovu. Ierakstā uzklausām Guntu Biti, kura radījusi stāstu vieglajā valodā „Pie omītes”. Viņa ir Latvijas Neredzīgo biedrības Braila un pielāgotās drukas nodaļas vadītāja. Stāstu krājums ir paredzēts pusaudžiem, un stāsti ir atlasīti no Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūta un Vieglās valodas aģentūras rīkotā "Vieglās valodas 2. konkursa" darbiem. Otrais stāstu krājums "Stāsti vieglajā valodā" turpina darbu pie vieglās latviešu valodas oriģinālliteratūras pieejamības veicināšanas Latvijā. Tajā ir iekļauti piecu autoru stāsti: Lingita Linas Bopulu "Es esmu Latviete", Baibas Baikovskas "Suns ar uzdevumu", Gunitas Skroderēnas "Neviens nav viens", Ulrikas Ūpes "Miera dūja" un Lindas Skrandas "Vecā māja". Krājumu izdevusi akciju sabiedrība "Valters un Rapa" .

Aprites ekonomikas pamatprincips ir vienkāršs - jebkurš materiāls ir resurss un jebkas, ko esam ņēmuši no dabas vai saražojuši, jāizmanto pēc iespējas ilgāk. Cik viegli ir šo principu ievērot, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs, "Zero Waste Latvija" valdes locekle Keita Frensisa-Barisa un "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Ierakstā uzklausām Lauri Malnaču. Viņš savulaik Rīgā beidza Radiotehnikas arodskola, neilgi pastrādāja arī Rīgas Radiorūpnīcā, bet pēc rūpnīcas slēgšanas sāka labot gan VEF, gan Radiorūpnīcā ražotos radio aparātus, pastiprinātājus, skaļruņus un citas iekārtas. Viņa darbnīcā "Radiotehnikas serviss" Rīgā, Latgales priekšpilsētā, var apskatīt arī muzejiskas vērtības, piemēram, radio, kādus savulaik iebūvēja valdības automašīnās un miniuztvērēju cigarešu paciņas lielumā. Viesojāmies nelielajā darbnīcā. Raidījuma viesi mudina bojātu sadzīves dod labot, nevis uzreiz iegādāties jaunu. Tajā pašā laikā viņi atzīst, ka ir grūti pieejamas vajadzīgās detaļas. Jānis Aizbalts dalās pieredzē, cik veiksmīgi ir labot sadzīves tehniku. Viņš atzīst, ka ražotāji ir dažādi. "Lielākā problēma ir lielā sadzīves tehnika, tur ražotāji diezgan apzināti dara tā, ka tas ir remontējams, bet tas nekad nebūs finansiāli izdevīgi, lai to darītu. Ja bundulī veļas mašīnai viens amortizators saplīst, 90% ražotāju jāmaina viss bundulis. Bunduļa cena kā rezerves daļa ir dārgākā nekā šis pats ražotājs piedāvā jaunu veļas mašīnu," stāsta Jānis Aizbalts. Otra problēma, ja šobrīd sāk parādīties rezerves daļas sadzīves tehnikai un arī cilvēkiem ir interese to labot, nav vairs meistaru, jo iepriekš ir darīts viss, lai vairāk mudinātu pirkt un dažādi meistari nebūtu nepieciešami. Tiesa, sadzīves tehnikas pircējiem jārēķinās, ja ražotājs ir padomājis, kā konkrēto iekārtu varēs izjaukt un remontēt, tā būs sākotnēji dārgāka. "Ja jūs skatāties, vai pēc trim gadiem metīsiet ārā un pāris simtus eiro tērēsiet, vai samaksāsiet 50 eiro pa remontu un vēl trīs gadus lietosiet. Cilvēkiem jāmaina apziņa, ka, iespējams, no sākuma samaksāt mazliet vairāk ilgtermiņā atmaksāsies. Mēs gribam uzreiz vislabāko, vislētāko," norāda Jānis Aizbalts.

Radioteātrī ierakstīts koncertuzvedums "Ziemassvētki manā ielā". Raimonda Paula mūzika, Ineses Zanderes dzeja. Par jauno ierakstu stāsta Radioteātra direktore Māra Eglīte. "Šoreiz galveno lomu spēlēja Gundars Grasbergs, kurš arī sarindoja tos dzejoļus, kā nu vajadzētu," stāsta Māra Eglīte. "Man likās, ka šis ir stāsts, es teiktu, maza bērna, Ziemassvētku redzējums, kas reizē ir ļoti mīļš, ļoti viegls, ļoti patīkams, reizēm draisks, reizēm mazliet skumjš, bet, lūk, caur šiem dzīvniekiem, caur šiem visiem tēliem, mēs nonākam līdz tam galvenajam līdz cilvēkam, līdz viņu izjūtām. Tā man likās." Bet vēl pirms dzejoļu rindošanas bija saruna ar maestro Raimondu Paulu, kurš jau gadiem Ziemassvētku laikam gatavo jaunu programmu Radioteātrī. Sākumā viņš atteicis, ka šogad nebūs, jo viss jau uzrakstīts. Tomēr domājot par svētku laika jauniestudējumu, aktieris Gundars Grasbergs piedāvājis Ineses Zanderes krājumu "Sapnis par Ziemassvētkiem". Māra Eglīte lūgusi Raimnodam Paulam uzrakstīt vienu dziesmu. Nepagāja ne divas nedēļas, kad bija uzrakstītas 12 jaunas dziesmas! Koncertuzvedumā piedalās: Gundars Grasbergs - vokāls un dzeja, Ērika Eglija-Grāvele - vokāls, dzeja, Raimonds Pauls - klavieres, Raimonds Macats - taustiņinstrumenti, Jānis Kalniņš - ģitāra, Andris Grunte - bass, Māris Briežkalns - sitaminstrumenti, vokālais trio "Limonāde". Skaņu režisors Gustavs Ērenpreiss.

Cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā Latvijas upēs  nonāk daudz kā tāda, kam tur nevajadzētu nonākt!  Par atbildīgu saimniekošanu upju krastos saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Pasaules Dabas fonda direktors un Meža programmas vadītājs Jānis Rozītis, projekta "LIFE GoodWater IP" vadītājs Jānis Šīre un projekta "LIFE GoodWater IP" eksperts, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes profesors Ainis Lagzdiņš. Ierakstā arī uzklausām cilvēkus, kas dzīvo kādas upes krastā. Sabīne Vaska un Jānis Lapsa dzīvo Ogrē, Ogres upes krastā. Viņi stāsta par to, kāpēc Ogres upe dažreiz mēdz pārplūst un kā paši mazie siera ražotāji rūpējas, lai nekādi mājražošanas atkritumi nenonāktu augsnē un upē.   Par atbildīgu dzīvi pie upes runājām arī iepriekš:  

Raidījuma uzmanības fokusā Ukraina, pareizāk sakot, karš Ukrainā un tas, kas notiek ap to. 19. novembrī pagāja jau 1000 dienas, kopš sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums. Aktualitātes analizē Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Elīna Vrobļevska. Ierakstā uzklausām Dmitro Levus, politologu, sociālo pētījumu centra „Ukrainas meridiāns” direktoru.   Asiņainais krievu gliemezis Uzlūkojot Krievijas sagrābtās Ukrainas teritorijas platības izmaiņu grafikus visu pagājušo tūkstoš dienu periodā, jāsecina – turpinās pozīciju kara fāze, kas iestājās 2022. gada ziemas sākumā līdz ar Krievijas karaspēka atkāpšanos no Dņepras labā krasta pie Hersonas. Kopš tā laika frontes līnija kustējusies nedaudz, pie kam laikā starp 2023. un 2024. gada februāri kvantitatīvā izteiksmē pušu kontrolēto kvadrātkilometru apjoms vispār praktiski nav mainījies. Tomēr pēc tam iezīmējusies neiepriecinoša tendence – Krievijas bruņotajiem spēkiem ar smagiem pūliņiem un zaudējumiem vietām izdevies atspiest ukraiņus. Tāda virzīšanās gliemeža gaitā, atstājot aiz sevis plātu asiņainu sliedi. Šo virzību nespēja nozīmīgi ietekmēt arī Ukrainas augustā īstenotais pēkšņais un sekmīgais iebrukums Krievijas Federācijas Kurskas apgabalā. Kopumā šī gada laikā Krievija palielinājusi tās kontrolēto Ukrainas teritorijas daļu par apmēram diviem tūkstošiem kvadrātkilometru, pie tam apmēram ceturtā daļa no šiem ieguvumiem panākti pēdējo pāris nedēļu laikā. Tas licis dažiem medijiem izteikt apgalvojumus, ka Ukrainas bruņoto spēku fronte daudzviet brūkot. Visaktīvākais Krievijas spiediens joprojām ir Doņeckas apgabalā, kā arī Krievijas Kurskas apgabalā, no kurienes krievi mēģina izspiest tur nostiprinājušos Ukrainas spēkus. Kā zināms, šī gada jūnijā Krievijas vadonis Putins pirmoreiz izvirzīja Ukrainai konkrētas teritoriālas pretenzijas – Krievija vēlas atņemt Ukrainai pilnā apjomā Luhanskas, Doņeckas, Zaporižjes un Hersonas apgabalus. Pagaidām, arī ievērojot jaunāko attīstību, šādu mērķu sasniegšana militāriem līdzekļiem ir grūti iedomājama. Krievijas rokās gan ir teju viss Luhanskas apgabals, taču vairāk nekā trešdaļa Doņeckas apgabala joprojām ir Ukrainas kontrolē, tāpat nozīmīga daļa Zaporižjes un Hersonas apgabalu līdz ar abām apgabalu galvaspilsētām. Grūti pat aplēst, cik dzīvā spēka un tehnikas Kremlim vajadzētu sagādāt, lai ar līdzšinējo taktiku aizrāptos līdz tās vadoņa alktajam mērķim. Sagatavoja Eduards Liniņš.   Trampa miera plāns Ukrainai šajā karā ir jāuzvar – tā ir sacījuši gandrīz visu Rietumvalstu vadītāji, atbalstot Ukrainu cīņā pret agresoru. Tomēr realitātē palīdzība ir bijusi nepietiekama, un daudzi analītiķi saka, ka patiesībā vairākās valstīs nemaz negrib, lai Ukraina uzvarētu. Atbalsts ir sniegts vien tik daudz, lai Ukraina nezaudētu, un tāpēc turpinās gara un nogurdinoša asinsizliešana. Tomēr izskatās, ka līdz ar ASV prezidenta vēlēšanām situācija mainīsies. Donalds Tramps ir teicis, ka viņa primārais mērķis ir apturēt karu. Un ASV ir ietekmes sviras, lai to izdarītu. Kopš vēlēšanām nerimst spekulācijas, kas būs ASV piedāvājuma pamatā. Kā ticamākais scenārijs tiek minēts ultimāts abām pusēm sēsties pie sarunu galda un vienoties par pamiera nosacījumiem, pretējā gadījumā solot vai nu jebkādas palīdzības pārtraukšanu Ukrainai, vai arī dodot tai tādu palīdzību, kādu tā līdz šim nav nekad saņēmusi. Abām pusēm būtu septiņkārt jāpārdomā pirms pateikt Donaldam Trampam nē. Šis iespējamais tālāko notikumu scenārijs Eiropā raisa ļoti pretrunīgas emocijas. Pirmkārt, tas nozīmēs, ka Ukrainai, visticamāk, var nākties piekāpties un atstāt Krievijas kontrolē daļu, ja ne visas līdz šim Krievijas iekarotās teritorijas. Tas var raisīt ļoti saspringtu iekšpolitisko situāciju Ukrainā. Otrkārt, uguns pārtraukšana ļautu atgūties un nostiprināties Krievijai. Un tas savukārt rada milzīgu drošības risku visai Eiropai nākotnē. Tādēļ daudzas Eiropas valstis turpina sacīt, ka darīs visu iespējamo, lai Ukraina uzvarētu. 17. novembra vakarā pasauli pāršalca ziņa, ka arī aizejošais, bet vēl joprojām amatā esošais ASV prezidents Džo Baidens beidzot ir devis atļauju izmantot tālas darbības raķetes, lai Ukraina var apšaudīt militāros mērķus dziļāk Krievijas teritorijā. Tomēr, kā saka daudzi analītiķi, Rietumu palīdzība līdz ar kara sākšanos ir pastāvīgi bijusi pārāk novēlota. Arī šis ASV lēmums tika gaidīts ļoti ilgi, un diez vai vairs spēs būtiski mainīt notiekošo frontē. Jau pēc diviem mēnešiem Baltajā namā sāks saimniekot Donalds Tramps, turklāt viņš savu politiku ir apņēmies uzsākt realizēt vēl pirms inaugurācijas ceremonijas. Sagatavoja Aidis Tomsons.  

Ceļā uz teātra balvas “Spēlmaņu nakts” ceremoniju, kas notiks 23. novembrī, turpinām tuvāk iepazīt kategorijas “Gada jaunais skatuves mākslinieks” nominantus. Viens no viņiem – Matīss Kaža – jau uzkrājis lielu pieredzi kino jomā, bet aizvadītajā rudenī debitēja kā teātra režisors Nacionālā teātra Jaunajā zālē, iestudējot izrādi “Maigā vara”, par ļoti aktuālu tēmu – Krievijas maigās varas izpausmēm Rietumu kultūrtelpā. Šajā izrādē liela loma ir arī Kažas galvenajam mākslas medijam – kino. Ierakstā režisora atbildes uz nopietniem un mazāk nopietniem jautājumiem, bet izskaņā – arī teātra kritiķes Līgas Ulbertes viedoklis. „Arī joprojām, skatoties to izrādi, vienmēr valda tāda nemiera sajūta. Ne jau tāpēc, ka aktieri kaut ko aizmirst vai kaut kas tāds notiktu. Tas parasti izvēršas vienkārši smieklīgi, ja kad pārsakās, vai neveiklības notiek. Bet ja tehniski kaut kas nobruktu, tas ir tas, par ko mēs satraucamies. Tur tiešām, ja pazūd signāls, tad tā izrāde ir pilnīgi kaut kas cits. Un skaidrs, ka pēdējās dienās pirms pirmizrādes tur vēl nebija viss ideālā pozīcijā, līdz ar to visu laiku tika turēti īkšķi, lai tehniski mēs netiktu pievilkti, jo aktieriski tur viss bija sakārtots,” atminas Matīss Kaža. „Tad vēl atšķirība, ka bišķiņ citādāk konstruē domāšanu, jo kino tomēr tāda puzles veida domāšana, kur tu nestrādā hronoloģiski, strādā pa lokācijām, tad arī aktierim jābūvē tā loma citādāk. Šeit – kā tu sāc, tā tu pabeidz, visam tam izej cauri. Tādā ziņā drīzāk teātris ir līdzīgs tām viena kadra filmām, tur arī tu sāc un tad viss ir maksimāli precīzi jāizdara, un tad tas viss arī tiek nospēlēts līdz galam. Kino, protams, režisoram ir vairāk ietekmes pār aktierisko priekšnesumu, jo es varu izvēlēties, kurš dubls būs tas, kurš tiks iekļauts, cik ilgi tiks iekļauts, varbūt vispār netiks iekļauts, ja kaut kas slikts ir sanācis.” „Es to procesu atceros kā pārsteidzoši strukturētu un gludu. Varbūt tas tāpēc, ka man ir tāda tendence visu saplānot pusotru nedēļu uz priekšu. Protams, arī tas faktors, ka tā ir oriģināldramaturģija, kur mēs kopā ar Elzu Martu Ružu izstrādājām, un daudz kas tika arī, protams, procesā mainīts, kaut kādi sīkumi,” par iestudējuma tapšanu stāsta Matīss Kaža. „Un tas bija interesanti redzēt, kā kaut kas, ko tu esi iztēlojies uz papīra, kā tas teksts tiek atdzīvināts, izmainīts, ka ainās parādās kaut kādas jaunas nianses, kuras, iespējams, nebija plānotas sākotnēji. Pat jaunas ainas parādās potenciāli. Iespējams, kaut kas tiek dzēsts savukārt atkal, jo tur ir diezgan liela atšķirība - rakstīt teātrim, tādam klasiskam, vismaz dramaturģiskam teātrim, un rakstīt kino, jo teātri ir šausmīgi runāties patīk cilvēkiem, kino bez tā var arī iztikt. Tur dialogs ir viens no tādiem vismazāk svarīgajiem izteiksmes līdzekļiem. Vismaz parasti.”

Kopš septembra visi jaunieši, kuri apgūst vidējo vai vidējo profesionālo izglītību, mācās arī Valsts aizsardzības mācību. Ja līdz šim bija skolas, kuras piedāvāja šo mācību priekšmetu jauniešiem kā papildus iespēju, tad tagad tas ir obligāts visiem. Kā vidusskolēni vērtē jaunā mācību priekšmeta saturu, vai pietiek instruktoru, kas māca, un vai jaunajam mācību priekšmetam atrasta pienācīga vieta skolas stundu sarakstos? Ģimenes studijā diskutē kapteinis Sergejs Fomenko, Jaunsardzes centra Rīgas novada pārvaldes vadītājs, Dace Tomsone, Jaunsardzes centra instruktore, Rūdolfs Kalvāns, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors. Ierakstā uzklausām Rīgas 6. vidusskolas skolēnus.

Ceļā uz „Spēlmaņu nakts” balvu pasniegšanu 23. novembrī, turpinām tuvāk iepazīt „Gada jaunā skatuves mākslinieka” kategorijas nominantus. Šonedēļ uzmanības centrā divi Valmieras teātra jaunā kursa absolventi. Aizvakar dzirdējām Akselu Aizkalnu, kurš nominēts par Jāzepa lomu izrādē „Jāzeps un viņa brāļi”, šoreiz kārta Krišjānim Strodam, kuru žūrija novērtējusi par Krustiņa lomu izrādē „Pazudušais dēls”. „Šī loma ir pacēlusi manu un pašapziņu profesionāli, tā es teiktu bez augstprātības, bet es jūtos spējīgs viņu nest, un tā ir laba sajūta,” atzīst aktieris Krišjānis Strods. „Dzīvē? Man vajadzēja aizbraukt apskatīties uz savu mammu tad, kad mēs veidojām šo izrādi, vienkārši apskatīties, vienkārši pasēdēt ar viņu un pārrunāt, un atcerēties vispār, ko tas nozīmē, ka tev ar mammu ir labas attiecības. Lai es varētu iet tajā virzienā, ko piedāvā Blaumanis ar šo dramaturģiju. Jā, kārtējo reizi bija jāpārskata kaut kādas savas morālās vērtības attiecībā pret tuvākajiem. Kas ir labi.” „Tā ir ļoti skaista loma, ko nospēlēt jaunam vīrietim. Tāpēc, ka viņa ir godīga, tas viss ir šķietami ļoti saprotams, tanī pat laikā kaut kas ļoti tāls no manis personīgi, bet kaut kas ļoti saprotams,”  Krustiņa lomu vērtē Krišjānis Strods. „Protams, manī bija domas par to, ka šis darbs ir ne vienreiz vien iestudēts un ir daudzi dažādi Krustiņi bijuši. Un tad kāds būs mans Krustiņš? Par to šad tad man sanāca domāt.” „Tad, kad mēs tam ķērāmies klāt, es tam ķēros klāt bez šīs te aizmugures, kas varbūt vilktos līdzi ar kaut kādu smagumu par to, ka man tagad ir tas Krustiņš, un tas ir jānes, un tā tālāk. Bez tā visa,” turpina aktieris. „Bet es daudz domāju par to, kas ir varonis un kas ir antivaronis, tāpēc ka man sākumā ļoti gribējās turēties pretī tam, ka viņš ir antivaronis un ka cilvēki uz viņu skatās kā uz antivaroni, un es pret to cīnījos pats ar sevi. Es meklēju to labo, es meklēju to gaišo, jo man gribējās ar šo Krustiņu nest arī kaut kādu gaismu, lai nav tikai rūgtums pēc viņa, bet arī kaut kāda cerība paliek. Vai man tas ir izdevies? Par to lai spriež skatītāji. Bet es ļoti negribēju viņu pataisīt par visurgājēju, par tādu dragātāju. Man bija svarīga viņa bērnība, kura ir maz, bet tur man bija daudz vietas manai interpretācijai par to, kas ir viņa bērnība, jo mēs šeit runājam par maksimums divdesmitgadīgu puisi, kas tagad, paskatoties uz ielas, divdesmitgadīgs puisis, viņš ir, ja ne vēl bērns, tad nu drusciņ pāri tam. Un man likās, ka mēs esam pieraduši uz viņu skatīties kā uz pilnīgi nobriedušu jaunu cilvēku, kuram tūlīt ir jāpārņem saimniecība un viņš to negrib. Man šķita svarīgāk tomēr paskatīties uz to, ka nevis viņš varbūt, jā, varbūt negrib, bet kas no viņa tiek prasīts un kā viņš ar to..., kur tad viņš nevar saāķēties ar nevienu? Un tā nebeidzamā protams, notikumu virkne, no kura brīža viņš sākas tāds, kādu mēs viņu tagad redzam uz skatuves?” Ierakstā uzklausām arī teātra kritiķes Līgas Ulbertes viedokli.

Šie neparastie mūzikas ieraksti ir vien pāris milimetru biezi, taču ar lielu simbolisku dziļumu: tie satur ne tikai mūziku, bet arī biezus vēstures slāņus un liecības par pagrīdes kultūru sistēmā, kur arī mūzika varēja būt nepareiza un tās klausīšanās – sodāma. Runa ir par Padomju Savienībā 20.gadsimta 40. – 60. gados izplatītajiem aizliegtās mūzikas ierakstiem, ko atjautīgi ļaudis izplatīja uz izlietotām rentgena fotoplēvēm. Šī iemesla dēļ tās mēdza saukt par „ribu platēm”. Ar šo ierakstu izpēti padziļināti aizrāvies britu mūziķis un alternatīvās kultūras pētnieks Stīvens Koutss, kurš par to sarakstījis grāmatu un pagājušajā nedēļā pirmoreiz viesojās Rīgā ar „Kaulu mūzikai” veltītu lekciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Ierakstā skan arī mazliet pavisam īstas „kaulu mūzikas” no Koutsa arhīviem. Stīvens Koutss pie mikrofona pavada lielu daļu profesionālās dzīves: viņam ir savs raidieraksts, viņš veido raidījumus britu raidstacijai BBC un jau 25 gadus ir alternatīvās mūzikas grupas "The Real Tuesday Weld" vokālists. "Kad biju tikai mūziķis, tas bija vienkārši. Bet ar laiku lietas ir mainījušās, un laikam šodien es sevi saucu par "kontrkultūras kuratoru"," ar sevi iepazīstina Koutss. "Mani fascinē pagrīdes kultūra, un šī "kaulu mūzika" ir viena no tās izpausmēm. Arī mans raidieraksts "Bureau of Lost Culture" jeb "Zudušās kultūras birojs" ir veltīts pagrīdes kultūrai, alternatīvajai kultūrai. Mana interese par to izauga no manas mūziķa pieredzes. Tā nu tagad līdzās mūziķa karjerai es arī kūrēju pasākumus un veidoju stāstus par reti apskatītiem mūsu kultūras aspektiem."

Pirms pieradini – noskaidro! Tas noteikti attiecas arī uz mājdzīvniekiem. Pirms iegādājamies vai adoptējam dzīvnieku, ir jāzina diezgan daudz. Kas tieši, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Veterinārārstu biedrības, Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore un kinoloģe Jūlija Elsa. Ierakstā uzklausām zoopsiholoģi Ingu Cerbuli, kura stāsta, kas jāzina par dzīvnieku izvēli un kā no apmēram 400 suņu šķirnēm izvēlēties sev piemērotāko. Viņa arī skaidro, kāda ir cilvēka piemērotība, lai ģimenē ienāktu mājdzīvnieks. Lita Konopore savukārt norāda, ka tas ir mīts, ka bezšķirnes suņi ir veselīgāki. To pierāda arī pētījums, kas vairāk bijis saistīts ar dzīvildzi un dzīves kvalitāti, bet veselības problēmas, ar kurām visbiežāk suņu saimnieki vēršas pie veterinārārsta, ir tādas, kurām nav nekāda sakara ar šķirni.  "Daudz lielāka nozīme ir dzīvnieka īpašnieka atbildībai, spējai finansiāli parūpēties par savu dzīvnieku, profilakses ievērošanai, nekā tam, vai suns ir šķirnes vai bezšķirnes," atzīst Lita Konopore. "Negribu piekrist tam, ka "būtu forši ņemt dzīvnieku bez papīriem", jo šobrīd dzīvnieku labklājība un tas, vai viņi tiks vai netiks pavairoti un pakļauti ciešanām, ir tieši atkarīga no pircēja vai ņēmēja. Šobrīd ir skaidrs, ka jebkuram kaķēnam, kuru ņem cilvēks, jebkuram kucēnam, kuru ņem cilvēks, ir jābūt jābūt ar "papīriem". Jeb šim kucēnam un kaķēnam jābūt mikročipētam, jābūt Eiropas vienota parauga pasei iegādes brīdī un viņam jāatrodas vienotajā Lauksaimniecības datu centra datu bāzē, lai vispār izvietotu par viņu sludinājumu," skaidro Lita Konopore. "Ja kāds cilvēks šodien ņem kaķēnu bez mikročipa, pases, nereģistrētu, tāpat kucēnu, viņš faktiski iesaistās šajā nelegālajā biznesā, pavairošanas biznesā. Ja viņš brauc apskatīt savu kucēnu vai kaķēnu nevis uz audzētāja māju, kur viņam parāda mammu, bet pārņem dzīvnieku kaut kur benzīntankā, tad viņš ir līdzatbildīgs par visiem šiem nevajadzīgajiem, negribētajiem, ciešanām pakļautajiem, patversmēs nonākušajiem, izmestajiem un bezatbildīgi klaiņojošajiem dzīvniekiem. Katras sabiedrības loceklis ir atbildīgas par savu izvēli." Jūlija Elsa atgādina, ka izvēloties dzīvnieku, vēl pirms paņemt dzīvnieku ir svarīgi pašam izglītoties: kur es dzīvnieku ņemšu, cik daudz man ir laika viņam. Tāpat svarīgi izprast, kādas problēmas raksturīgas izvēlētajai šķirnei. Būtiski uzzināt, cik daudz laika vajadzēs veltīt kucēna socializācijai, apmācībai, arī sevis izglītošanai un veltīt laiku sevišķi suņa pirmajā dzīves gadā dzīvniekam, lai pietiekami nodarbinātu viņu fiziski un garīgi.  "Tad jau mēs izaudzinām patīkamu ceļabiedru, kas kopā ar mums ir vēl turpmākos 10, 12, 15 gadus. Starts ir ļoti būtisks," atzīst Jūlija Elsa.  

Nav jāgaida īpaša diena, vai īpašs laiks, lai darītu labu. Arī tad, ja mums ir aizņemta un steidzīga dzīve, ir iespējams atrast laiku, lai palīdzētu kādam, kam tas nepieciešams visvairāk. Par to, kā iesaistīties labo darbu darīšanā, runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" vadītāja Ilze Skuja, "Palīdzēsim.lv" brīvprātīgās Gunita Mežniece un Diāna Macuka. "Labie darbi bieži vien ir vērtīgāki pašam, ne tam, kurš saņem, jo vērtībās, pozitīvās emocijas, iedvesma ir neatsverams ieguvums," vērtē Ilze Skuja. Gunita Mežniece stāsta, ka viņai bērni izauguši un domājusi par tālāko dzīvi, ko varētu darīt labu, kā varētu palīdzēt kādam, jo spēka pietiek. "Ienāca doma - kļūt par brīvprātīgo. Nezinu, ko es tur varēšu piedāvāt. Atvēru internetu, izleca man "Palīdzēsim.lv", saņēmos drosmi, aizgāju un piedāvāju, ja var tā teikt, sevi. Tur man atradās pielietojums," stāsta Gunita Mežniece. "Mēs vadām brīvbrīžus bērniņiem ar īpašām vajadzībām, ar kustību traucējumiem. Tas ir tāds liels prieks, ka tu kaut mirkli vari palīdzēt tām ģimenēm, kas nonākušas tādā situācijā. Tu vienkārši tur esi, tev nav pat prātā doma, ka varētu kaut ko gribēt pretī. Tu vienkārši tur esi un palīdzi. Tā ir maza daļiņa, ko varam dot kā brīvprātīgie, kaut vai atvieglot uz stundu, divām, trim to ģimeņu ikdienu." Raidījuma viešņas mudina šaubīgos pamēģināt, sākt ar mazumiņu, nebaidīties, iet un palīdzēt, nevis šaubīties. Tas arī pašam palīdzības sniedzējam liek palikt empātiskākam, iejūtīgākam.   Ierakstā stāsts par Palsas pamatskolu, kas ir viens no punktiem, kurš atzīmēts labo darbu kartē, jo skolēni kopā ar skolotājām sagrābuši lapas un sakopuši sešu Brīvības cīņās kritušo atdusas vietu Smiltenes novadā, netālu no Palsmanes. Vēl stāsts par to, kādus labos darbus dara Smiltenes pirmsskolas iestādes "Pīlādzītis" audzēkņi un viņu skolotājas.

lgi nebūs jāstaigā pa Pierīgas privātmāju rajoniem, lai vasaras pievakarē izdzirdētu klusu kladzināšanu. Jā, vistas nav rets mājdzīvnieks arī piepilsētā. Bet vai vistu var turēt arī kā mīļdzīvnieku?  Par vistu turēšanu mājas apstākļos saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas "Tautas putnkoju biedrības" valdes priekšsēdētāja Lāsma Midrijāne, viņa tur vistas savas ģimenes priekam un vajadzībām, šķirnes mājputnu audzētāja ar veterināro izglītību Mārīte Škapare, šķirnes mājputnu audzētājs ar ilgu gadu pieredzi putnkopībā Jānis Spurķis. Ierakstā uzklausām Montu un Mārtiņu Vīgantus. Viņī dzīvi pilsētā nomainījuši ar dzīvi laukos - Siguldas novada Inčukalna pagasta "Sviļos". Viņi savā piecu hektāru lielajā piemājas saimniecībā audzē 70 vistas un cāļus, arī četrus tītarus un trīs zosis. -- Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 11. līdz 13. oktobrim norisināsies izstāde „Vistu sēta. Latvijā audzēto vistu daudzveidība”. Izstāde iepazīstinās ar mazajās putnkopju saimniecībās audzēto vistu šķirņu daudzveidību, izceļot arī to dekoratīvās īpašības. Izstādē piedalīsies un konsultācijas sniegs „Tautas putnkopju biedrības” biedri un citi putnkopji no Bauskas, Ķekavas, Ogres, Cēsu, Madonas un citiem novadiem. Izstāde tapusi sadarbībā ar „Tautas putnkopju biedrību", un tajā būs apskatāmas dējējvistu, gaļas, dekoratīvo pundurvistiņu un citas šķirnes, kā arī cukurvistiņas un krūpiņi, kas Latvijā ir sen audzētas, bet vēl nereģistrētas šķirnes.

Laikā, kad Latvijas cenšas atgūt pirms pandēmijas tūrisma apjomus, raidījumā Globālais latavietis. 21. gadsimts aktualizējam jautājumu par medicīnas tūrismu. Skaidrojam, kāpēc tautieši brauc uz Latviju ārstēties un kā tagad rudenī, kad tūristi arvien kūtrāk bauda Latvijas labumus, vairot interesi par Latviju kā medicīnas tūrisma galamērķi. Interesējamies arī, kāda ir veselības aprūpe Lielbritānijā, kur latviešu kopiena visdaudzskaitlīgākā.  Raidījumā diskutē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele un Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra virsārste Karīna Beinerte, kura pēc deviņiem Londonā nodzīvotiem gadiem ir atgriezusies Latvijā. Ierakstā uzklausām Nacionālā Veselības dienesta Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāju Andretu Līvenu, kura stāsta, kādus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā var saņemt tie, kuri devušies dzīvot citur, kura pastāvīgā uzturēšanās ir ārpus Latvijas Vai ir kādi ierobežojumi? Vēl arī ierakstā uzklausām Ingu Asermani no Pīterboro. Viņai ir pieredze gan ārstējoties Latvijā, gan Anglijā, kā arī Inga pati strādā medicīnas iestādē un viņai ir pieredze ne tikai kā profesionālim, bet arī kā pacientam. Viņa ieskicē dažus iemeslus, kas liek latviešiem tomēr ārstēties Latvijā.

Pasauli ir jāspēj pārsteigt un tas ir inovatīvās uzņēmējdarbības pamatu pamats. Cik radoši jaunu produktu un pakalpojumu izveidē esam, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde, uzņēmuma "Fungo" līdzdibinātājs Klāvs Balamovskis un „Labsoflatvia.com” galvenā redaktore, mentore Ieva Treija. Ierakstā uzklausām Jāni un Ievu Jomas. Viņi ir bijušie rīdzinieki, kas jau 17 gadus dzīvo Limbažu novada Skultes pagastā. Viņi laukos izveidojuši nelielu ģimenes uzņēmumu - audzē vistas un gatavo mājas plombīru "Gogelmogels". Viņi stāsta par ražošanas izmaksām un inovācijām. Kas pietrūkst, lai rastos inovatīvas idejas Latvijā? "Domāju, ka labai inovatīvai ideja vienmēr atradīsies finansējums. Par to esmu pārliecināta un redzu, kā tie, kas par savu ideju deg, un viņi ir testējuši, saņēmuši daudz atgriezeniskās saites un mācījušies no tā, tur nav problēmas, lai iegūtu finansējumu," norāda Laura Štrovalde. "Cilvēkresursi ir un būs arvien lielāka problēma Latvijā un visā pasaulē, bet tā vienlaikus ir arī iespēja. Daudzi eksperti jau šobrīd diskutē, kā ar mākslīgā intelekta palīdzību var izveidot daudzmiljonu uzņēmumu, kur ir viens darbinieks. Šis idejas autors, kur mākslīgais intelekts strādā pārējās komandas vietā. Es aicinātu arī uz to skatīties kā uz iespēju, jo visiem uzņēmumiem ir jādomā, kā ar tiem pašiem resursiem vai mazāk resursiem izdarītu tikpat daudz." "Es domāju, ka jāizšķir dažādi līmeņi, viens ir ideju līmenis, otrs - kad ir pirmssēklas, sēklas finansējums. Atsevišķs stāsts ir par zinātnē balstītu inovāciju veidošanu, kas ir garāks un finansiāli daudz ietilpīgāks process," vērtē Ieva Treija. "Bet vēlreiz gribētu uzsvērt, ja runājam par šo ideju līmeni, kas tiešām ir pa spēkam jebkura aktīvam cilvēkam, varbūt arī ambīcija vienkārši izmēģināt, kāds es varētu būt uzņēmējs, tad ir aicinājums domāt risinājumu, ko var mērogot, ko var pārdot ārpus mūsu valsts, ko var veidot digitāli, ko var piedāvāt visā pasaulē. Tas ir tas, kas mums šobrīd pietrūkst, runājot par idejām." "Nezinu, vai pietrūkst, vienmēr var runāt, cik liels finansējums ir pieejams konkrētām atbalsta programmām, cik viegli iegūstams un cik ilgi izmantojams tieši savam attīstības mērķim," papildina Klāvs Balamovskis. "Es kopumā piekristu un gribētu arī iedrošināt, ja ir ideja un personīgā ekspertīze vai sajūta, ka vari savu pienesumu dod ar jebkādu savu prasmi, tad tie mehānismi, kur vari potenciāli atrast, kur to pielietot, vai atrast citu biznesa partneri, vēl kādu ideju, kurai pievienoties, tādi mehānismi ir un pastāv, un ir pietiekami viegli pieejami."

1. oktobrī pasaulē atzīmē Starptautisko senioru dienu. Šogad īpaši izcelta senioru sabiedriskā dzīve, saikne un saziņa ar līdzcilvēkiem. Kā nepalikt vienam un kāpēc vecumdienas ir īstais laiks, lai meklētu jaunas draudzības un atgūtu vecās? Kāpēc senioriem sabiedriskā dzīve ir tik svarīga, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Kristīne Šneidere, pārtikas bankas vadītāja Agita Kraukle, brīvprātīgā darba entuziasts Kristaps Kuzņecovs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns. Ierakstā stāsts par seniorie Alojā. Biedrībā "Alojas senori" jau 14 gadus darbojas velotūristu grupa. Šobrīd tajā ir 17 seniori, kas sezonas laikā - no maija līdz oktobrim - katru otrdienu dodas tuvākos un tālākos izbraukumos. Seniori uzrakstījuši projektu Teterevu fondam un par piešķirto naudu iegādājušies velosipēdus. Kristīne Šneidere norāda, ka viņas pētītais liecina, ka paradās saistība nevis starp to, cik daudz cilvēkam ir draugu, cik liels sociālo tīklu milzīgu apjoms, bet tieši cik kvalitatīvas ir šīs attiecības. "Nav nozīme, ka tev ir 50 - 60 vai 70 draugu vai 250 "Facebook" draugu, nozīme ir tam, cik bieži ar viņiem tiecies, cik ļoti vēlies ar viņiem tikties un cik svarīgas ir šīs attiecības. Līdz ar to burziņi varbūt nē, bet regulāra kafijošana ar labāko draudzeni varētu būt laba arī smadzeņu veselībai," atzīst Kristīne Šneidere. Raidījuma viesi atzīst, ka kopā sanākšanas ir vērtīgas, bet ir arī seniori, kuri jūtas nomākti un drūmi. Agita Kraukle bilst, ka pamatā drūmo skatu uz dzīvi rada veselības problēmas, ka viņiem ir nepieciešama aprūpe. Kristaps Kuzņecovs dalās pieredzē, ka braucis uz sociālās aprūpes centru mācīt senioriem pīt grozus, sākumā cilvēki bijuši skeptiski, bet tikko iesaistījušies, atdzīvojušies. "Ir būtiski nepieļaut, ka seniori "iesēžas", jebkāda kopā sanākšana ir būtiska un vērtīga," atzīst Kristaps Kuzņecovs. Kristīne Šneidere arī norāda, ka cilvēki pēc ilgiem darba gadiem, aizejot pensijā, sāk izolēties, grib atpūsties no intensīvās saziņas. Tas arī ir vēlams, bet ja apsēžas uz dīvāna pie televizora, ātri notiek kognitīvā lejupslīde, tāpēc cilvēki ir jāiekustina, nevar ļaut apsēsties, iekārtoties spilvenos, ir jāmeklē veidi, kā mudināt celties un doties uz pasākumiem vai kādām mācībām. Agita Kraukle atzīst, ka "cilvēkus ir jāvelk ārā no mājas, tas nav viegli, cilvēkiem ir liela pretestība sākumā - es negribu, man nav ko vilkt, man sāp kājas, bet tad, kad esi noķēris to stīgu un viņš iznāk no mājas ārā, tad ir cits cilvēks. Viņš atveras, viņš grib vēl, sievietēm ir ielikti ilgviļņi, kungiem - nopulētas uzvalka kurpes, viss notiek. Dancosim, mugura vairs nesāp, cilvēki smejas un atdzīvojas. Ir svarīga komunikācija." Kristaps Kuzņecovs piekrīt, ka iekustināšana ir būtiska. "Kad esam senioru iekustinājuši, aizveduši līdz kādai aktivitātei vai pasākumam, tad šis vēl nav beidzies, viņi jau gaida nākamo, kaut vēl pirms pāris stundām bijuši visnotaļ noraidoši," atzīst Kristaps Kuzņecovs.

Ceļojumu sezona nav beigusies, tāpēc Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina uzmanīties no krāpnieciskiem tūrisma piedāvājumiem. Kā atpazīt īstu piedāvājumu no krāpšanas, to noskaidrosim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane, portāla "BalticTravelnews" direktors Aivars Mackevičs un tūrisma operatora "Novatours" pārdošanas vadītāja Liāna Pudule. Ierakstā uzklausām "AlidaTūrs" valdes locekli Juri Cīruli. Daudzi ceļotāji tūrisma ceļazīmes iegādājas internetā. Juris Cīrulis stāsta par kādu krāpniecības gadījumu, kas notika, apmaksājot ceļojuma rēķinu kādā "Facebook" profilā. Krāpniecība nebija saistīta ar Jura Cīruļa pārstāvēto uzņēmumu, viņš skaidro, kam jāpievērš uzmanība, iegādājoties ceļojumu internetā. "Problēma lielā mērā atkristu, ja katram būtu savs ceļojumu aģents. Ja ne ikdienišķiem braucieniem, tad lielākiem, kam tērē tūkstoti un vairāk eiro," uzskata Aivars Mackevičs. Visi raidījuma viesi mudina pārbaudīt informāciju un izvērtēt katru pirkumu, ko veic internetā, it sevišķi, ja komunikācija ir ar sociālo mediju starpniecību. "Viena no stabilākajām vērtībām komunikācijai ir e-pasts, jo uz to vienmēr var atsaukties. Tas paliek atmiņā," norāda Aivars Mackevičs. "Attiecībā uz sociālajiem tīkliem, tur kontu var izdzēst, visa informācija, kas tika nodota, var pazust." Viņš atzīst, ka uzņēmumiem jāveido saziņai ar klientiem e-pasts ar savu nosaukumu, nevar komunikācijā izmantot gmail vai kādu citu. Tas arī krāpniekiem paver lielākas iespējas. "Ja man atnāk no pazīstamas tūrisma firmas e-pasts, bet tas ir gmail, tas ir pirmais signāls, kaut kas nav kārtībā, jo katra normāla tūrisma firma ir ar savu domēnu," norāda Aivars Mackevičs. "Ja tu piedāvā savu produktu no uzņēmuma, te jābūt e-pastam ar tā uzņēmuma domēnu [nosaukumu]. Ja tā nav, tas liecina par neprofesionalitāti." Ceļojumu aģentiem būtu jāpievērš uzmanība komunikācijas kvalitātei. Tāpat viņš norāda, ka svarīgi ir tūroperatoriem norādīt savu bankas kontu, lai klienti var pārbaudīt.

Vai un kā Latvija varētu kļūt par tūristu iecienītāku galamērķi vasarā? Statistika uzrāda pozitīvas tendences, tomēr kā veicinām vai bremzējam tūrisma attīstību Latvijā? Raidījumā Kā labāk dzīvo vērtē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava un "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs. Ierakstā uzklausām Biznesa augstskolas "Turība" asociēto profesoru Ēriku Lingebērziņu.

Kas jājautā ārstam? Kā pacientam vajadzētu sagatavoties vizītei, lai tā būtu noderīga un vērtīga? Turpinām sarunu par ārsta un pacienta attiecībām. Raidījuma viesi: Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Ierakstā uzklausām kardioloģi Vitu Vestmani. Ilze Aizsilniece mudina pacientu, pirms doties pie ārsta, pašam izanalizēt, kā veidojusies veselības problēma. "Ārstam daudz vienkāršāk būtu, ja pacients atnāk un saka: man sāp vēders; man sāpes parādījās pirms trim nedēļām; man sāp, teiksim, no rīta, naktī vai pēc ēšanas vai pirms ēšanas; man sāpes pastiprina tas un tas, man paliek vieglāk, ja es izdaru to un to; man šādas sāpes jau ir bijušas, vai nav bijušas nekad; es esmu slimojis ar to un to," norāda Ilze Aizsilniece. Ja tā ir pirmā tikšanās, svarīgas iepriekšējās saslimšanas, tāpat ļoti svarīgi, lai pacienti painteresējas, kādas saslimšanas bijušas ģimenē, jo šī informācija ir svarīgi, lai ātrāk un precīzāk diagnosticētu. "Ja pacients nāk jau padomājis, kad sāp, kāpēc sāp, kas ir tas, kas man kairina. Pēc kura ēdiena ir sliktāk, tā par daudzām lietām, arī par citām sāpēm. Svarīgi padomāt un vismaz 10 minūtes pirms tikšanās salikt visu precīzi," atzīst Ilze Aizsilniece. Ainis Dzalbs atzīst, ka ģimenes medicīnā pacientu uzraudzības būtība ir saistīta ar komunikāciju. Ap 70 – 80 % diagnožu tiek uzstādītas pateicoties komunikācijai, saruna, datu ievākšana, anamnēze ir pats būtiskākais posms, kad ārsts pacienta izsaka aizdomas par kādu saslimšanu vai sniedz rekomendāciju. "Būtiska ir efektīva komunikācija, kas ir gan pacienta, gan ārsta atbildība," norāda Ainis Dzalbs. "Vienlaicīgi gribu teikt, ka tas ir arī ģimenes medicīnas lielākais izaicinājums." Ģimenes ārsta un speciālista meklējumus viņš salīdzina ar laulību, kas mēdz bieži izjukt. Tas ir meklējums dzīves laikā, līdz izdodas atrast speciālistu, kas ir uzticības persona.  Pacienti daudz priecīgāki, ka komunikācija un savstarpējā sadarbība ir efektīva abpusēji. Ilze Aizsilniece ir skeptiskāk noskaņota, atzīstot, ka ir arī citi stāsti, jo biedrībai nākas izskatīt jautājumus, kas saistīti ar ētiku, ar sūdzībām, ko izskata arodtiesa. "Ja analizējam gadījumus, kad vispār ir pieļautas kļūdas medicīnā un pacienti varbūt ir cietuši, galvenokārt tās ir pieļautas un ārstēšana nav bijusi veiksmīga nevis kādu tehnisku lietu dēļ, tas ir retāk. Galvenais klupšanas akmens medicīnisko kļūdu gadījumā ir komunikācija. Tieši komunikācijas kļūdas un savstarpējā neizpratne ir tas, kas rada ne tik veiksmīgus rezultātus ārstniecībā," atzīst Ilze Aizsilniece. Viņa norāda, ka veselības aprūpes speciālistiem ir svarīgi apgūt komunikācijas pamatprincipus. "Būtībā medicīna, ne tikai primārā veselības aprūpe balstās uz zināšanām, komunikāciju ar pacientu un spēju integrēt to kopā. Ja tie trīs vaļi ir, varam diezgan droši stāvēt," vērtē Ilze Aizsilniece.  

Ja gribat apvienot jaunu garšu pieredzi ar iespēju pabūt kādā viesmīlīgā vietā un iepazīt Latviju no jauna, izmantojiet Mājas kafejnīcu dienas. Tās atkal ir klāt un notiek jau ceturto gadu! Un vasara var pārtapt lielā gastronomijas maratonā pa visu Latviju. Raidījumā Kā labāk dzīvot uz Latvijas reģioniem baudīt gardus ēdienus aicina doties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vecākā projektu vadītāja Agita Birziete un Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele. Sazināmies ar Lauru Spunderi, Latgales Mājas kafejnīcu dienu reģionālā koordinatori, un Mairu Ķikuri, mājas kafejnīcas "Mežonīgie Rietumi" saimnieci no Dobeles novada. Ierakstā uzklausām Skujenes saimniekus, kas izvēlējušies šogad piedalīties Mājas kafejnīcu dienās. Pēc trim nedēļām - 3. un 4. augustā - Mājas kafejnīcu dienas notiks Cēsu novada Skujenes pagastā. Tur viesus uzņems četrās lauku saimniecībās. Saimniekiem, kas ikdienā ar cilvēku ēdināšanu nenodarbojas, viesu uzņemšana ir izaicinājums. Izvēloties galamērķi, jāatceras, ka labāk ir iepriekš pieteikties; ņemt līdzi labu garastāvokli; ņemt līdzi skaidru naudu; nedomāt, ka brauc uz restorānu, bet ciemos. Mājas kafejnīcu dienas šogad norisinās katru nedēļas nogali no 29. jūnija līdz 15. septembrim, ikreiz citā novadā, kopumā 40 galamērķos. Šī unikālā akcija ļauj ikvienam uz nedēļas nogali atvērt improvizētu kafejnīcu savā sētā, terasē, verandā, ceļot viesiem galdā ēdienus, kas vislabāk izdodas un garšo pašam. Tieši tāpēc Mājas kafejnīcu dienas ir lielisks iemesls Latvijas apceļošanai. Ar piedāvājumu var iepazīties internetā.  

Klarnetists un mūzikas pedagogs Aldis Kolosovs līdz šim savu dziesmu autora personības šķautni bija atklājis tikai dziesminieku konkursa “Tīrradnis” publikai. Tur arī abi satikās ar mūziķi un ieraksta producentu Edgaru Šubrovski. Tapa mūzikas albums “Neesam sīkumaini” ar Kārļa Vērdiņa dzeju no krājuma “Pieaugušie”(2015). Ko nozīmē “pieaugušais”? Raidījumā Augstāk par zemi šo jautājumu uzdodam visiem trim albuma tapšanā iesaistītajiem. Mūzikas albums “Neesam sīkumaini” tapis visai neierastā ceļā. Aldis Kolosovs sēdies pie klavierēm un iedziedājis dziesmas, un tālāk jau Ingus Baušķenieks, ieraksts tapa viņa studijā, mūziķi Edgars Rubenis, Niks Moss Rodžers, likuši klāt savas muzikālās idejas. Ierakstā piedalās arī Edgars Mākens, Inese Bērziņa, Marija Valmiera, Sniedze Prauliņa, Sandis Bārdiņš. Vēlme veidot portretraidījumu dzima krietni pirms mūzikas albuma “Neesam sīkumaini” piedzimšanas, kad pirms gada ieraudzīju Aldi Kolosovu Austras biedrības rīkotajā dziesminieku konkursā “Tīrradnis”. Alda Kolosova albumu var noklausīties internetā.

Šogad publiskajā telpā vairākās reizes izskanējusi informācija par cilvēkiem, kurus Latvijā sakodošas čūskas. Iespējams, sakritība, bet varbūt čūsku kļuvis vairāk? Kā rīkoties, ja čūska ir iekodusi, un kā izvairīties no šādas dzīvībai bīstamas situācijas skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro rāpuļu eksperts Andris Čeirāns, Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. Ierakstā uzklausām Rīgas Austrumu slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītāju, anesteziologu-reanimatologu Robertu Stašinski. Viņš stāsta, ka gadījumi, kad odzes iekož cilvēkiem, Latvijā nav bieži, ne vairāk kā piecas reizes gadā, bet šogad sakosti jau divi cilvēki. Ko šādā gadījumā darīt un, tikpat svarīgi, ko nedrīkst darīt? Pirms runāt par čuskām, Māris Lielkalns atgādina: Autobraucēji, braucam uzmanīgi, jo šobrīd ir jūnijs un aļņu mātēm dzimst teļi. Iepriekšējā gadā teļi tādi nervozi skraida riņķī, neskatās ne uz kurieni. Ja trāpīsies bums, tad labi nebūs. Tā kā braucam prātīgi!  Pasaulē dzīvo nepilni 4000 sugu čūsku un apmēram 25%, ceturtā daļa ir indīgās čūskas. Latvijā 33% ir indīgo čūsku, jo mums ir trīs čūsku sugas un viena no tām ir indīga - odzes. "Pavasarī laiks kļūst siltāks, čūskas kā aukstasiņu dzīvnieki, sajutuši siltumu, arī sasildījušies, arī kļūst aktīvāki un sāk dzīvoties apkārtnē. Tā kā viņas dzīvo visai tuvu mums kaimiņos, līdz ar to ir pilnīgi loģiski, ka mēs ar viņām satiekamies. Tā kā mēs arī labprāt gribam iebrist viņu īpašumos - dažādos mežos un ūdeņos peldēties, nu tad viņas sastopam. Kā nu kuram sanāk, cits māk apieties ar tām čūskām, cits nemāk apieties. Ja gadās, ka nemāk, tad...," komentē Māris Lielkalns "Problēma sākās tad, kad paliek siltāks laiks un cilvēki dodas dabā, un tur viņi arī sastop čūskas. Es nevarētu teikt, ka Latvijā čūsku paliek vairāk. Principā, cik viņu bija, tik arī ir. Rīgas apkārtnē ir ļoti labs no rāpuļu viedokļa ļoti labs klimats. Rīgas apkārtnē ir daudz zalkšu. Tāpēc arī nav nekas pārsteidzošs, ja dodaties kaut kur Pierīgā pie ezera, teiksim, Juglas ezera, vai Ķīšezera, vai pie kāda mazākā ezera peldēties, sauļoties, atpūsties, ka ieraugāt zalkti. Tas ir normāli," vērtēAndris Čeirāns. Odze biežāk ir sastopama Latvijas austrumu daļā. Rīgas apkārtnē arī pa kādai odzei gadās, bet tā nav biežāk sastopamā čūsku suga šajā Latvijas daļā. Vieta, ko dēvē par čūskulāju, aizaugušu vietu, čūskām nemaz tā nepatīk "Viņām varbūt patīk tādas vietas, kur ir atklātāk, kur saulīte, kur viņa var izrāpot pasauļoties. Bieži cilvēki saka, ka mēs tur ejam mežā, baidāmies no čūskām, bet arī mežs kā dzīvotne nav čūskām raksturīgākā vieta. Varbūt viņām drīzāk patīk mežā kaut kādi izcirtumi, mežmalas, kaut kādas klajākas vietas, jo mežs ir diezgan ēnains. Bet čūsku ir tā saucamais aukstasiņu dzīvnieks, viņai šad tad vajadzīga saulīte, kurā pasildīties, un tāpēc tāds riktīgi ēnains mežs vai arī čūskulājs viņam pat īsti nepatīk," skaidro Andris Čeirāns. No cirsmām, trokšņa dēļ un smagās tehnikas darba radītās vibrācijas dēļ, čūskas būs aizgājušas projām un centušās aizrāpties tālāk no bīstamās vietas.  "Tas nozīmē reizēm arī to, ka mežā notiek mežizstrāde un apkārtējās mājas sajūt, ka tur ir pieplūdums," papildina Māris Lielkalns. "Ja, piemēram, tas ir slēgts, ēnains mežs, un tā cirsma būs izolēta mežā, tad tās čūskas var to cirsmu nemaz neatrast. Savukārt, ja tur netālu no cirsmas ir kaut kāda vieta, kur tās čūskas jau dzīvoja, tad ir liela iespēja, ka viņaš parādīsies arī tajā cirsmā un uzturēsies tur gadus 20 - 30, kamēr tā cirsma neaizaugs," norāda Andris Čeirāns. "Biežāk čūsku kodumi gadās tad, ja cilvēki paņem čūskas rokās. Tā ir parastākā lieta," atzīst Andris Čeirāns. "Un kas galvenais? Ja jūs esat ieraudzījuši čūsku, tad nekāpiet virsū, apstājieties, saglabājiet mieru. Trakākais ir tas, ka tanī brīdī pazaudē galvu, sākās neloģiskas darbības - rokas, kājas pa gaisu, vai, vai, vai un vēl tālāk, un tālāk. Tad arī beigu beigās sataisām paši lielākās problēmas. Tā kā mieru - netuvojāmies, ieraudzījām, apstājāmies, atgādina Māris Lielkalns. "Otrām kārtām, viņas ļoti labi saprot, kādās svara kategorijās abi divi atrodās un visbiežāk jau, ja jūs arī tā smagāk ejat pa mežu, uzkāpjot uz kāda zariņa, tas arī priekš kādiem citiem nevēlamajiem draugiem varētu palīdzēt. Viņa sajūt vibrācijas un saprot. Vienkārši sēž savā vietiņā nekustīgi, jo tad viņa ir nepamanāma. Visbiežāk mēs viņu pamanām tad, kad, būtībā astes galu, kad viņa jau ir sapratusi, ka tas lielais lempis nāk virsū un tad ir jāiet projām," skaidro Māris Lielkalns. "Ja gadās, ka jums ir čūska jāpārvieto un gribat viņu aizvākt nost, piemēram, ja ir pagalms, kur bērni regulāri spēlējas, jūs gribat to čūsku aizvākt, un tajā pašā laikā jūs negribat nodarīt dzīvniekam pāri, labākais veids ir tiešām paņemt kaut kādu spaini vai bļodu, nolikt blakus un mēģināt to čūsku iebikstīt tur iekšā, vai nu kaut kādā veidā pamēģināt saķert viņu aiz astes un ielikt tajā traukā un aiznest prom," bilst Andris Čeirāns. Attālums - jo tālāk, jo labāk. Vismaz pāris kilometri uz kādu saulainu pļaviņu.

Lai cik dīvaini tas nebūtu, bet tikai 2024. gadā Latvijā pirmo reizi norisinās konkurss "Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024". Labāk vēlāk nekā nekad! Par konkursa norisi raidījumā Kā labāk dzīvot plašāk stāsta asociācijas "Mājoklis" pārstāve Ilze Kurēna, kokaudzētavas „Dzērves” saimniece, dārzu ierīkotāja, Ogres tehnikuma pasniedzēja apstādījumu veidošanā un kopšanā, konkursa žūrijas locekle Maruta Kaminska un Rīgas domes Rīgas apkaimju attīstības nodaļas vadītājs Gatis Štolcers. Ierakstā par māju iekšpagalmu uzturēšanu uzklausām aizkraukliešu pieredzi. Aizkraukle, pilsēta Daugavas krastā pie Pļaviņu HES, no citām Latvijas pilsētām atšķiras ar to, ka lielākā daļa daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu pieder nevis daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, bet pašvaldībai. Līdz ar to iekšpagalmu uzturēšanai tiek izmantota gan pašvaldības budžeta nauda, gan piesaistīts arī Eiropas Savienības finansējums. Konkurss “Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2024” mērķis ir popularizēt kopienu sadarbību un saliedēšanos, tā veicinot un padarot daudzdzīvokļu mājas pagalmus un kvartālus sakoptākus. Izsakot atzinību un lepojoties par paveikto, kopības tiek mudinātas sadarboties, lai veidotu kvalitatīvāku dzīves vidi. Pieteikumus varēs iesniegt no 10. jūnija līdz 16. augustam. Konkursa uzvarētājus paziņos septembrī.

Dažiem nolaižas rokas, dažiem izdodas gūt panākumus. Runa par daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir vēlme piedalīties mājas apsaimniekošanā, bet kaimiņu attieksmes dēļ var kaut kas izdoties un arī nesanākt. Cik daudz var izdarīt viens daudzdzīvokļa nama iedzīvotājs un kā vienoties ar kaimiņiem, lai risinātu sasāpējušos jautājumus? Sarunājamies ar aktīvie daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem Kasparu Lauri un Gitu Lukašēvicu. Ierakstā stāsts par daudzdzīvokļu mājas renovāciju Inčukalnā. 24 dzīvokļu māja Inčukalnā, Atmodas ielā, celta 1967. gadā. Kopš tā laika mājai nomainīts jumts un ārdurvis, bet, lai māju sakārtotu, darāmā vēl ļoti daudz. Dzīvokļu īpašnieki nodibinājuši biedrību un uzrakstījuši ēkas renovācijas projektu.

Ugunsgrēku risks elektroinstalācijas bojājumu dēļ ir augsts. Lai risku mazinātu, paredzētas elektroinstalācijas pārbaudes, kuras jāveic ne retāk kā reizi desmit gados. Kā un kas veic šādas pārbaudes, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības normatīvu nodaļas vecākais inspektors Sergejs Rosuščans, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas pārstāvis Igors Jakušēvics. Sazināmies ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu Jāni Abāšinu. Ierakstā uzklausām Artūru Šmatu. Viņš ir Sadales tīkla mācību centra elektrodrošības eksperts un demonstrē, ar kādu aparatūru tiek pārbaudīta elektroinstalācija. Savukārt pieredzē daļās Artūrs Veilands no Jelgavas novada. Viņš ir inženieris un pats mājās nomainījis padomju laikā ievilkto elektroinstalāciju. VUGD pagājušajā gadā veicis pastiprinātas pārbaudes dzīvojamā sektorā, un Sergejs Rosuščans norāda - katrā otrajā pārbaudē konstatēts, "ka vai nu pilnībā nav veikti elektroinstalācijas mērījumi, vai nu viņi ir veikti nu, daļēji". Šobrīd to, vai īpašnieks ir veicis attiecīgās pārbaudes, nekur nereģistrē, VUGD iecerējis veidot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, lai pārredzētu vai ir veikti nepieciešamie mērījumi.  

Vai astoņzobu mizgrauža dēļ nākamajos Ziemassvētkos varam palikt bez eglītes? Noteikti nē, bet no šīs vaboles stipri cieš veco egļu meži. Lai ierobežotu tās izplatību, no 1. aprīļa meža nozarē izsludināta ārkārtas situācija.  Kā tas ietekmē mežu īpašniekus un citus sabiedrības locekļus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro uzņēmuma "Ziemeļlatvijas meži" valdes loceklis Kristaps Jēkabsons, Latvijas mežu īpašnieku biedrības padomes loceklis un AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits. Ierakstā dodammies uz Tukuma novadu. Kopā ar Tukuma apgaitas mežzini staigājam pa mežu, kur astoņzobu mizgrauzis pamatīgi apskādējis simtgadīgu egļu audzi. No 1. aprīļa ir stājušies spēkā saimnieciskās darbības ierobežojumi egļu mežaudžu A, B un C aizsardzības zonās, lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgrauža izplatību mežos. Valsts meža dienests informēja, ka ierobežojumi attiecībā uz egļu mežaudžēm noteikti laikā no 1. aprīļa līdz 31. augustam.

Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija (LDUSA) ir izveidojusi kvalitātes zīmi "Iesaka uztura speciālisti", kas patērētājiem garantēs, ka produkta sastāvs un ražošanas tehnoloģija atbilst veselīga uztura pamatprincipiem. Kādi pārtikas produkti varētu būt atbilstīgi šai kvalitātes zīmei un kuri tomēr nē, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro LDUSA valdes priekšsēdētāja un sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande, LDUSA valdes locekle, sertificēta uztura speciāliste Linda Gerda Skudra. Ierakstā uzklausām pārtikas tehnoloģi un uztura zinātnes speciālisti Dzintru Koktu. Viņa skaidro, kādiem kritērijiem jāatbilst veselīgam uzturam un tā ražošanas tehnoloģijai. "Pirmām kārtām jau produkti ir ļoti dabiski, jo dabiskāk, jo labāk. Tas nozīmē to, ka īpašs uzsvars tiek likts ne tikai uz tehnoloģiju, tieši uz receptūru, ko pievieno klāt. Ļoti svarīgi ir arī izejvielu kvalitāte. Ja pieņemsim, tiek runāts par miltu produktiem vai sausām brokastu pārslām, vai sausiem brokastu musli, vai kādiem citiem miltu produkcijas izstrādājumiem, noteikti būtiski arī produkta izejvielas kvalitāte. Vai viņi nesatur pesticīdus, vai attiecīgās analīzes tiek veiktas uzņēmumā, lai izejvielām noskaidrotu kvalitāti," skaidro Dzintra Kokta. "Ļoti atkarīgs produkta galarezultāts no receptūrā pievienotās papildus produkcijas, vai nav pievienoti aromatizatori, sintētiskās krāsvielas, dažādas zemas kvalitātes eļļas. Tāpat noteikti nedrīkst būt nekādas kaitēkļu invāzijas. Mēs skatāmies, lai piesātināto tauku daudzums nav liels, lai būtu, protams, arī sāls un cukura daudzums atbilstoši veselīga uztura vadlīnijām. Tas būtu viens no svarīgākajiem kritērijiem," turpina Dzintra Kokta. "Protams, noteikti arī prasām lai iepazīstina ar tehnoloģisko procesu, kā tiek ražots produkts. Ir arī svarīgi tomēr, lai viņš netiktu ilgstoši karsēts kādās taukvielās, lai termiskās apstrādes process nebūtu nesamērīgi ilgs, lai neveidojas milzīgi vitamīnu zudumi. Tas ir ļoti būtiski un svarīgi. Un vēl visam, protams, ir pa virsu higiēnas kritēriju un kvalitātes rādītāju regulāras kontroles gatavai produkcijai." Dzintra Kokta arī pati veikalā pievērš uzmanību produktu sastāvdaļām veikalā. "Protams, arī paskatos, kādas kvalitātes zīmes ir virsū. Jo tas šobrīd arī ir diezgan populāri, lai to kvalitatīvo produktu izceltu uz visa kopējā tirgus plāna, piešķir šo kvalitātes zīmi, kas attiecīgi iekļaujas kaut kādos izgatavotos standartus," stāsta Dzintra Kokta. Viņa arī atzīst, ka ir nepieciešama šī jaunā kvalitātes zīme, kas apliecinātu produktu veselīgumu.   Jaunā zīme ir kā pazīme, kas apliecina, ka konkrētie pārtikas produkti Latvijas veikalos ir veselīgi un to sastāvs atbilst rekomendējamā sāls, cukura, piesātināto tauku u.c. uzturvielu daudzumam produktos.  Asociācijā norādīja, ka kvalitātes zīmes kritērijus katrai pārtikas produktu grupai izstrādājusi LDUSA ekspertu komanda, kuras sastāvā ir gan uztura speciālisti, gan pārtikas tehnologi, balstoties uz vietēja un starptautiska mēroga veselības veicināšanas vadlīnijām. Kritērijos ietverts rekomendējamais sāls, cukura, piesātināto tauku u.c. uzturvielu daudzums pārtikas produktos. Kvalitātes zīmi paredzēts piešķirt dažādām produktu grupām, piemēram, graudaugiem un to produktiem, piena produktiem, konservētiem produktiem un citām grupām, nākotnē sarakstu arvien paplašinot. Lai saņemtu Kvalitātes zīmi "Iesaka uztura speciālisti", pārtikas ražotājiem jāaizpilda pieteikuma forma un jāiesniedz izvērtēšanai nepieciešamie dokumenti par katru pārtikas produktu, kam vēlas saņemt zīmi. Plašāka informācija par Kvalitātes zīmes piešķiršanas procesu ir pieejama LDUSA mājaslapā.

Locītavu sāpes var būtiski pasliktināt mūsu dzīves kvalitāti. Tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot saruna par iemesliem, kāpēc locītavas sāk sāpēt un kā no sāpēm tikt vaļā. Skaidro traumatologs, ortopēds Ģirts Bērziņš un ķirurgs-osteopāts Andris Zemītis. Ierakstā uzklausām reimatoloģi Andu Kadišu. Viņa ir ārste jau trešajā paaudzē un vispirms stāsta par trim galvenajiem iemesliem, kas izraisa kaulu, locītavu un saistaudu slimības.Kā arī atgādina, lai saglabātu kaulu un locītavu veselību, nepieciešams kustēties.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumi pēc viņa organizētās konferences, kurā tika spriests par palīdzību Ukrainai, radījuši viļņošanos - vairāku valstu vadītāji steiguši mierināt savus iedzīvotājus, ka viņi karavīrus uz Ukrainu nesūtīs. Šādu iespēju tomēr pieļāvis Makrons, pēc konferences presei stāstot par tās rezultātiem. Šonedēļ beidzot pēdējais no valstu parlamentiem ir devis savu akceptu Zviedrijas uzņemšanai NATO, pēc tādas kā koķetērijas Ungārijas premjers ir ļāvis savai partijai balsot par Zviedrijas pieteikumu, un tā kļūst par 32. NATO dalībvalsti. Latvijas drošībai tas ir īpaši svarīgi. Polijā turpinās lauksaimnieku un autopārvadātāju protesti, pēdējā laikā tos pavada arvien ekstrēmākas izpausmes - nedēļas nogalē tika atlauzti dzelzceļa vagoni, zemē izgāžot daudzas tonnas Ukrainas graudu. Kā īsti saprast to, kas šobrīd notiek pie Polijas robežas? Aktualitātes analizē Andis Kudors, politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, grāmatas "Russia and Latvia: A Case of Sharp Power" autors. Ierakstā uzklausām Dāvi Kažu, izdevuma "Veckans Nyheter" redaktoru. Krievijai nebūs uzvarēt! Pirmdien, 26. februārī, Elizejas pilī Parīzē pulcējās vairāk nekā divdesmit Eiropas valstu un valdību galvas, lai spriestu par atbalstu Ukrainai. Kā pirms samita, informējot žurnālistus, definējis kāds Francijas prezidenta administrācijas pārstāvis, pasākuma virsuzdevums ir kliedēt bažas par to, ka Eiropas pozīcijā iepretim Krievijas agresijai iestājies pajukums. Prezidents Emanuels Makrons notikumā nepārprotami spēlēja pirmo vijoli ne vien kā namatēvs, bet arī kā tā idejiskais iniciētājs un virzītājs. Kā zināms, Eiropas militāri stratēģiskā autonomija allaž bijusi Francijas prezidenta jājamzirdziņš, un kā nekad šī tēma ir aktuāla šobrīd, kad Savienoto Valstu prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps nāk klajā ar aizvien dramatiskākiem izteikumiem par ASV potenciālo aiziešanu no NATO un amerikāņu atbalsta miljardi Ukrainai, nepārprotami ne bez Trampa ziņas, ir iesprūduši Kongresa apakšpalātā. Definējot konferences pamatnostādnes Ukrainas kara sakarā, Francijas līderis bija kategorisks: „Mēs darīsim visu, kas nepieciešams, lai Krievija nevarētu uzvarēt šo karu.” Tika uzdots arī jautājums par to, vai NATO varētu nosūtīt uz Ukrainu savas militārās vienības. Šo jautājumu samita priekšvakarā aktualizēja Slovākijas premjers, kreisais populists Roberts Fico, rezonējot ar Krievijas pastāvīgi uzturēto motīvu par tieša konflikta draudiem ar NATO. Prezidenta Makrona atbilde preses konferencē pēc samita beigām daudziem droši vien bija pārsteidzoša: „Šobrīd nav konsensa par oficiālu, apstiprinātu sauszemes karaspēka nosūtīšanu. Taču, runājot iespējamības kategorijās, nekas nav izslēdzams.”  Vēl viena nozīmīga tēze, kas izskanēja no prezidenta mutes, bija: „Cik es varēju vērot, vairāk vai mazāk visas valstis, kas ir pārstāvētas pie šī galda, ir deklarējušas vienotu izpratni par to, ka mums pēc dažiem gadiem jābūt gataviem Krievijas uzbrukumam šīm valstīm.” Krievijas potenciāli visvairāk apdraudēto valstu, pirmām kārtām Moldovas, aizsardzība bija viens no samita dienaskārtības jautājumiem. Kā pārējie tiek minēti kiberdrošība, iespējama ieroču un munīcijas ražotņu izvēršana Ukrainas teritorijā, atbalsts Ukrainai atmīnēšanas operācijās un Baltkrievijas robežas kontrolē. Protams, tika spriests par ātrāku artilērijas šāviņu piegādi, jo tieši šīs munīcijas deficīts tiek minēts kā iemesls nesenajai ukraiņu spēku atvilkšanai no Avdijivkas pilsētas un nu jau arī no Lastočkines ciema uz rietumiem no Avdijivkas. Agrāk izskanējusī sabiedroto apņemšanās līdz šī gada martam piegādāt Ukraini miljonu šāviņu ir izpildīta knapi par trešdaļu. Kā izskanēja samitā, prezidents Makrons vairs neuzstāj, ka kara materiāli būtu iepērkami tikai Eiropā, un ir gatavs atbalstīt Čehijas premjerministra Petra Fialas iniciatīvu par miljona šāviņu iepirkumu ārpus Eiropas. Pati Francija uzņēmusies vadīt vidējas un tālas darbības rādiusa raķešu piegādes procesu, kam gatavas pievienoties piecpadsmit valstis. NATO ezers atkusis Pirmdien Ungārijas parlaments ar 188 balsīm par un 6 balsīm pret apstiprināja rezolūciju, ar kuru Ungārija kā pēdējā no NATO dalībvalstīm ratificēja Zviedrijas pievienošanos aliansei. Pēc tam, kad savu veto bija atsaukusi Turcija, Budapeštas vilcināšanās šai sakarā izskatījās pēc ietiepīgas tielēšanās ar neskaidriem motīviem, viens no kuriem varētu būt premjerministra Orbana īpašās attiecības ar Kremļa saimnieku Putinu. Pēdējais Ungārijas izvirzītais nosacījums bija Zviedrijas premjerministra personiska vizīte Budapeštā, ko daudzi precīzi raksturoja kā velti Viktora Orbana personiskajam ego. Sākotnēji Stokholma likās visai noraidoša, taču tad premjerministrs Ulfs Kristersons lika kaunu pie malas un piektdien, 23. februārī, ieradās Ungārijas galvaspilsētā, kur parakstīja divu valstu aizsardzības līgumu un vienošanos par Zviedrijā ražoto „Grippen” iznīcinātāju piegādi Ungārijai. Līdz ar pirmdienas balsojumu nepārprotami ir noslēdzies apmēram divsimt gadus ilgušais militārās neitralitātes periods Zviedrijas vēsturē, savukārt Baltijas jūra ir kļuvusi par NATO ezeru, respektīvi, NATO valstu teritorijas ieskautiem ūdeņiem, ja neskaita Krievijas Ļeņingradas un Kaļiņingradas apgabalus. Ziemeļatlantijas alianses stratēģiskās pozīcijas Eiropas ziemeļos līdz ar to kļuvušas daudz kompaktākas un loģiskākas, uzlabojot ne vien Baltijas valstu, bet arī Arktikas teritoriju aizsardzības situāciju. Un tas nepavisam nav mazsvarīgi, kaut vai ievērojot pēdējos mēnešos pieaugušo spriedzi starp Krieviju un Norvēģiju Svalbāras arhipelāga sakarā. Protams, Baltijas valstīm šīs pārmaiņas ir visnozīmīgākās, krietni mazinot Krievijas potenciālās iespējas izolēt tās no pārējiem alianses partneriem. Somijai un Zviedrijai ir jau desmitgadēm ilga sadarbības pieredze ar NATO, to ieroču sistēmas atbilst alianses standartiem, to spēki ir piedalījušies kopīgās mācībās, attiecīgi tieši politiskā dimensija līdz šim bija tā, kas iztrūka, lai Krievijas potenciālajai agresijai Baltijas jūras reģionā pretnostatītu kompaktu militāri stratēģisko struktūru. Ļoti būtisks aspekts ir arī tas, ka abu ziemeļvalstu militārā doktrīna, ar stratēģisko plānošanu sākot, ar konkrētiem ieroču modeļiem beidzot, teju vienmēr bijusi orientēta pamatā uz iespējamu apdraudējumu no austrumiem. Polijas zemnieki apdraud Kijivas – Varšavas attiecības  Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā, Varšava bijusi viena no skaļākajām un spēcīgākajām Kijivas atbalstītājām. Taču divus gadus kopš šī iebrukuma iezīmē poļu zemnieku protesti pie Ukrainas robežas, kas teju apturējuši tālbraucēju satiksmi pār Ukrainas – Polijas robežu. Zemnieki protestē pret ukraiņu graudiem un citiem produktiem, kas, viņuprāt, pārpludinājuši Polijas tirgu, padarot viņu produkciju nekonkurētspējīgu. Viņi ne tikai nelaiž Polijā tālbraucējus no Ukrainas, bet arī izbēruši aptuveni 160 tonnas graudu no vilcieniem, kas ved graudus uz Gdaņskas ostu. Bez pierādījumiem, bet skaļi tiek apvainota arī Ukrainas graudu kvalitāte. Ukrainas valdība vaicā, cik ilgi vēl Polijas valdība pieļaus šo vandālismu, norādot, ka visi produkti caur Poliju brauc aizzīmogotos konteineros, atbilstoši likumam, un Polijā nemaz nepaliek.  Šodien, 28. februārī, plānota Polijas un Ukrainas valdību pārstāvju tikšanās, kurā cer panākt kādu kopsaucēju. Tas gan nebūs viegli, jo aprīlī Polijā gaidāmas pašvaldību vēlēšanas, kur Donalda Tuska koalīcija cer stiprināt savu pārstāvniecību arī vietējā līmenī, un tur  ļoti svarīgas būs lauku iedzīvotāju balsis. Sagatavoja Eduards Liniņš un Ieva Zeiza.    

2025. gada 28. jūnijā stāsies spēkā Eiropas Savienības „Piekļūstamības direktīva”, kas paredz dažādu elektronisko preču un tiešsaistes pakalpojumu pielāgošanu cilvēkiem ar invaliditāti. Kā Latvijai sokas ar šīs direktīvas ieviešanu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Interesējamies arī par digitālo kanālu pielāgošana cilvēkiem ar redzes invaliditāti. Raidījuma viesi: Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” vadītājs Ivars Balodis, „TestDevLab” Biznesa attīstības vadītājs Atis Mertens un „Bite” e-kanālu attīstības vadītājs Renārs Neimanis. Ierakstā uzklausām Vladu Hmeļevsku. Viņa ir mūziķe un ieguvusi trīs diplomus par augstāko izglītību, neraugoties uz to, ka kopš dzimšanas ir neredzīga. Vlada ir arī vides pieejamības un piekļūstamības un eksperte.

Ukraina turpina aizstāvēties pret iebrucējiem. Krievija nogalina vēl vienu opozicionāru. Aktualitātes analizē "Latvijas Avīzes" komentētājs politologs Arnis Latišenko. Sazināmies arī bijušo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris pulkvedi Juri Dalbiņu. Ierakstā komentē politologs no Krievijas Dmitrijs Oreškins un žurnālists no Ukrainas Dmitro Ļevus. Ukrainas karš: 8 + 2 Krievijas agresija pret Ukrainu ilgst jau desmit gadus – šo it kā labi zināmo faktu šajās dienās mēdz atgādināt dažādu pasaules mediju virsraksti. Pēdējie divi gadi, kurus Ukrainas tauta izmisīgi aizstāvas pret plaša mēroga iebrukumu, daudzu apziņā aizēnojuši iepriekšējos astoņus, kuros Krievija tāpat sagrāba teritorijas, grāva un slepkavoja, meloja un manipulēja. Vakar, 20. februārī, Kijivā tika atzīmēta desmitā gadskārta, kopš asiņainā pretstāve Maidanā sasniedza savu kulmināciju, un pieminēti 107 t.s. „Pašcieņas revolūcijas” jeb „Eirorevolūcijas” upuri. Diemžēl, kā izrādījās, tās bija tikai pirmās dzīvības no daudziem tūkstošiem, kurus Ukrainai nācies šajos gados ziedot par savu vēlmi piederēt brīvības un tiesiskuma telpai. Šos nežēlīgos meslus ukraiņu nācija maksā arī par Rietumu pasaules tuvredzību, ērtām ilūzijām, domāšanas inerci, reizumis arī noziedzīgu vienaldzību un nožēlojamu pērkamību, ko meistarīgi izmantojis Kremļa režīms. Un pat ja šobrīd pasaules demokrātijas pīlāri sākuši ārstēt šīs ielaistās kaites, tad atlabšana notiek ar smagiem recidīviem, bet komplikācijas, kā, piemēram, Eiropas militārais vārgums, būs jūtamas vēl ilgi. Tiesa, uz nožēlojamās Savienoto Valstu palīdzības situācijas fona zināmi cerību stariņi ir pagājušonedēļ noslēgtie aizsardzības pakti ar Vāciju un Franciju, kas pievienojas līdzīgam jau janvārī noslēgtam akordam ar Lielbritāniju. Kad 2014. gadā notika Krievijas maskētais iebrukums Ukrainas austrumdaļā, frontes līnijā cita starpā nonāca arī Avdijivkas pilsēta, kurā pirms kara dzīvoja apmēram 35 000 iedzīvotāju. Pamatīgi cietusi jau agrāk, pilsēta tika galīgi pārvērsta drupu kaudzē kaujās kopš pagājušā gada oktobra, Krievijas pusei dāsni šķiežot munīciju, bruņutehniku un lielgabalu gaļu, lai Avdijivku ieņemtu. 17. februārī ukraiņu spēki atstāja pilsētu, atkāpjoties uz iepriekš sagatavotām pozīcijām, un līdz ar to Krievija guvusi savu pirmo nozīmīgo panākumu kopš pagājuša gada maija, kad pēc līdzīgām ilgām un asiņainām kaujām tās spēki ieņēma Bahmutu. Kā viens no Avdijivkas krišanas iemesliem tiek minēts zināms Krievijas pārsvars gaisā, lai gan par absolūtu to ne tuvu nenosaukt, ciktāl pēdējās dienās notriekti vairāki modernākie krievu lidaparāti Su-34 un Su-35. Krievija nogalina vēl vienu opozicionāru Pagājušās piektdienas, 16. februāra, pēcpusdienā Krievijas Ieslodzījuma lietu pārvalde paziņoja, ka labošanas darbu kolonijā miris ieslodzītais Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs. Kā oficiālais nāves iemesls tiek minēts “pēkšņās nāves sindroms”. Lai gan īsto nāves iemeslu šobrīd un diez vai vispār varēs noskaidrot, jo Navaļnija līķi ģimenei neatdos vēl vismaz divas nedēļas,  kamēr tikšot veikta “ķīmiskā ekspertīze”.  Tomēr ir skaidrs, ka pie viņa nāves ir vainojams Kremlis.  Navaļnijs savas dzīves laikā bijis neērts pretinieks Kremlim, regulāri izgaismojot valdošās elites koruptīvās darbības, izvedot ielās protestētājus un kopā ar žurnālistiem no „Bellingcat”, CNN un citiem medijiem atklājot arī to, kā tieši Kremlis centās viņu noindēt 2020.gadā. Šaipus robežai Aleksejs Navaļnijs gan bija pretrunīgi vērtēta persona. No vienas puses – vienīgais, kas vēl spēja apvienot Krievijas opozīciju un bijis gana drosmīgs, lai atgrieztos Krievijā, labi zinot, kas viņu sagaida dzimtenē. No otras puses, netiek aizmirsts tas, ka 2007.gadā viņš bija pievienojies radikālajai Nacionālās Krievijas atbrīvošanas kustībai, Navaļnijs arī atbalstījis Krievijas iebrukumu Gruzijā 2008. gadā, kā arī paudis, ka "Krima paliks Krievijas sastāvā un pārskatāmā nākotnē nekad vairs nekļūs par daļu no Ukrainas". Šeit gan jābilst, ka pagājušā gadā  Navaļnijs rakstīja, ka Ukrainas robežām jābūt tām, kas starptautiski atzītas un noteiktas 1991. gadā. Pēc ziņām par Navaļnija nāvi, virknē Krievijas pilsētu cilvēki devās nolikt ziedus viņa piemiņai  pie pieminekļiem politiski represētajām personām. Divās dienās Krievijā arestēja vairāk nekā 400 cilvēku, kas vēlējās pieminēt nelaiķi.  Pirmdien  Navaļnija atraitne Jūlija publicēja videouzrunu, kurā paziņoja, ka viņas vīru noslepkavojis diktators Vladimirs Putins, un solīja turpināt opozicionāra cīņu, aicinot krievus stāties viņai līdzās un turpināt cīnīties par brīvu Krieviju.  Sagatavoja Eduards Liniņš un Ieva Zeiza. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Jau divus gadus Latvijas iedzīvotāji dažādos veidos turpina atbalstīt kara plosīto Ukrainu un tās iedzīvotājus. Par to, kāda palīdzība šobrīd tiek sniegta Ukrainai, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Latvijas Pilsoniskā alianse direktore Kristīne Zonberga, biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala un biedrības "Tavi draugi" pārstāve Renāte Grundštoka. Renāte Grundštoka atzīst, ka mainās cilvēku iesaiste un palīdzības sniegšanas veidi. Ikdienā nākas meklēt dažādas pieejas, kā sapurināt sabiedrību un atgādināt, ka karš joprojām notiek un palīdzība ir vajadzīga. Šobrīd norit akcija "Skolas par uzvaru", kas pavienojusi vairāk nekā 100 skolas Latvijā un šobrīd aktīvi rit ziedojumu piegāde biedrībai "Tavi draugi". Materiālais atbalsts ir svarīgs nepārtraukti, gan nauda, lai iegādātos lielākas lietas, gan ikdienas nepieciešamības lietas. Tāpēc svarīgs ir katrs ziedojums.  Linda Jākobsone-Gavala norāda, ka cilvēki no Ukrainas arvien ierodas Latvijā un vajadzības ir dažādas. Viņa arī skaidro, ka palīdzība nepieciešama arī tiem, kas ieradušies jau pirms kāda laika, sevišķi jādomā par iekļaušanas lietām - nodarbinātību, valodu, izglītību. "Pat, ja karš tuvākā laikā beigsies, liela daļa cilvēku būs spiesti šeit palikt ilgāku laiku. Tāpēc daudz vairāk jādomā par iekļaušanās lietām - nodarbinātību, valodu, izglītību," atzīst Linda Jākobsone-Gavala. Viņa norāda, ka mantas un naudu ir svarīgi ziedot, bet ļoti būtiski ir ziedot laiku, piemēram, liet ierakumu sveces, palīdzēt šķirot ziedotās mantas, vai satikties valodu klubiņā ar ukraiņiem un ar viņiem parunāties, kā arī jebkāda cita veida palīdzība. Ierakstā uzklausām sievietes, kuras pin tīklus Aizkrauklē. Divreiz nedēļā - pirmdienu un ceturtdienu vakaros Aizkraukles novada kultūras centra pagrabiņā pulcējas sievietes, lai pītu maskēšanās tīklus Ukrainai. Ar tīklu pīšanas iniciatori Vairu Lejnieci un pārējām pinējām - Sandru Krūmiņu, Dainu Zariņu, Daigu Andersoni un Maiju Vegneri Aizkrauklē tikās Daina Zalamane. 24. februārī visā Latvijā norisināsies atbalsta pasākumi Ukrainai. Lielākais – mītiņš "Kopā līdz uzvarai!" – paredzēts Rīgā pie Brīvības pieminekļa. Pasākumā aicina piedalīties ikvienu, kurš atbalsta Ukrainas tautas cīņu par savas brīvības un demokrātijas saglabāšanu. Tiešraidē tam varēs sekot arī Latvijās Radio 1. Parkā pie Brīvības pieminekļa darbosies ierakumu sveču darbnīca un mantu ziedošanas punkti. Pasākuma dalībnieki aicināti ņemt līdzi Ukrainas un Latvijas karogus, kā arī apģērbā iekļaut Ukrainas karoga krāsas, ņemt līdzi dzeltenus un zilus ziedus un svecītes, kuras varēs nolikt pie Brīvības pieminekļa un Ukrainas vēstniecības.

Kā dažiem cilvēkiem izdodas saglabāt optimistisku skatījumu uz dzīvi, savukārt citi jūtas bezspēcīgi un paguruši? Kā spēt raudzīties uz notiekošo tā, lai glāze liktos pa pusei pilna, nevis pustukša, kā rast sevī dzīvesspēku, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē geštaltterapeite Elīna Zelčāne un centra "Skalbes" bezmaksas krīzes tālruņa projekta vadītāja Anda Švinka. Ko nozīmē dzīvesspēks, kas ir salīdzinoši jauns termins, skaidro Elīna Zelčāne. "Tas ir līdzīgi kā kaučuka bumbiņa, kad triec pret zemi, atlēkt atpakaļ, vai kad dārzā ravējat gārsu un liekas, viss ir izravēts, bet gārsa pamanās izlīst ārā. Tā ir mūsu spēja brīdī, kad dzīves grūtības mūs triec pie zemes un rada pārbaudījumus, adaptēties, atkopties un turpināt dzīvot. Līdzīgi kā ekosistēmās ir klimata pārmaiņas, bet ekosistēma pielāgojas un eksistē, kaut kas līdzīgs notiek arī ar cilvēku," skaidro Elīna Zelčāne. Uz jautājumu, ko darīt situācijā, kad, lai man būtu labi, nonāk pretrunā ar, lai maniem mīļajiem būtu labi, speciālistes iesaka vērtēt, vai tas ir saistīts ar paša grūtībām vai otra cilvēka problēmām. Zelčāne norāda, ja runājam par grūtībām, ar kurām saskārušies mūsu tuvinieki, svarīgākais ir būt līdzās un dot pleca sajūtu vai sirds siltumu. Ne vienmēr vajag padomus un kaut ko risināt. Tas arī atkarīgs no paša cilvēka, kādu palīdzību viņš vēlas. "Ja ar mums pašiem kaut kas ir noticis un ir doma, ka es negribu apgrūtināt tuviniekus, bet vienlaikus es gribu, lai arī man ir labi, varbūt jāmeklē līdzsvars, ka kādreiz es parunāju ģimenē, kādreiz varu piezvanīt uz palīdzības tālruni, man ir draugi, ir vēl cilvēki, ka nav tikai partneris vai kāds cits viens cilvēks, kuram visu vezumu iedot. Padalīt, pašķaidīt," uzskata Elīna Zelčāne. Viens ieteikums no speciālistēm - dzīvesspēku var palīdzēt uzturēt arī mērenība, neuzlikt sev pārāk augstus uzstādījumus "Reizēm ir tā, kā cilvēki uzliek sev pārāk lielus mērķus, viņi nespēj tos sasniegt un ir neapmierināti ar sevi un tas viņus grūž dziļāk  neapmierinātībā. Kad mērķus uzliekam mazākus, reālistiskākus, mums ir prieks. Veidojas tā saucamais dopomīns jeb atalgojuma hormons no tā, ka man sanāca," norāda Elīna Zelčāne. "Agrāk es pulkstenī, kas skaita soļus, uzliku 10000 un viss, ja es biju nogājusi kādus 4000, likās, es neizdarīju, man nav spēka, bet kad uzliku, ka ir minimālais, optimālais un maksimālais plāns, es par saviem 5000 soļiem priecājos. Nekas, man bija grūta diena, bet vismaz izdarīju minimumu. Tas ļoti maina."   Ierakstā uzklausām "Vecpiebalgas rūķus". Cēsu novada Vecpiebalgā darbojas biedrība "Vecpiebalgas rūķi". Ja sākotnēji biedrības mērķis bija atbalstīt trūcīgas ģimenes, tad tagad katru gadu pārtiku, apģērbu un citas nepieciešamas lietas biedrības pārstāvji ved ap 30 ģimenēm, kas nonākušas īslaicīgās grūtībās finansiālu iemeslu, veselības vai citu apstākļu dēļ.

Aktualitātes pasaulē analizē žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps. Ierakstā uzklausām Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondentu Briselē Artjomu Konohovu. ANO aģentūras darbinieku diskrētais „vaļasprieks” Apvienoto Nāciju aģentūra palīdzībai un darbu organizācijai palestīniešu bēgļiem Tuvajos Austrumos tika nodibināta 1949. gadā ar sākotnējo mērķi sniegt atbalstu visiem bēgļiem, kuriem bija nācies pamest savas dzīvesvietas Pirmā Arābu-Izraēlas kara rezultātā. Tā ir īpatnēja struktūra Apvienoto Nāciju ietvaros, kas nav pakļauta ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos un nodarbojas tikai ar vienas nacionalitātes bēgļiem un tikai ierobežotā reģionā – Jordānijā, Libānā, Sīrijā, Gazas joslā un Jordānas Rietumkrasta palestīniešu teritorijās. Tās darbība koncentrējas bēgļu nometnēs, kurās turpina dzīvot apmēram trešdaļa no minēto teritoriju palestīniešu iedzīvotājiem, aģentūrai gādājot par viņu nodarbinātības iespējām, izglītības, veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem. Atšķirībā no ANO Bēgļu komisariāta, aģentūras pilnvarās neietilpst bēgļu repatriācija, integrācija patvēruma zemes sabiedrībā vai pārvietošana uz trešajām valstīm. Struktūras ikgadējā budžeta apjoms ir apmēram miljards ASV dolāru. 2022. gadā, par ko pieejami jaunākie dati, nepilnus 340 miljonus šai budžetā nodrošināja Savienotās Valstis, vairāk nekā 200 miljonus Vācija, nepilnus 115 miljonus – Eiropas Savienības budžets, vairāk nekā 60 miljonus Zviedrija. Nozīmīgi finansētāji bija arī Norvēģija, Japāna, Francija, Saūda Arābija, Šveice, Turcija, Kanāda, Nīderlande, Lielbritānija u.c. valstis. Ar nelielu artavu apmētam 17,5 tūkstošu apjomā sarakstā atrodama arī Latvija. Lielum lielais vairums no apmēram 30 000 aģentūras nodarbināto ir palestīniešu izcelsmes. Jau agrāk parādījusies informācija, ka starp šiem darbiniekiem ir tādi, kuri ir saistīti ar teroristisko grupējumu „Hamās” vai pat ir tā rindās. Šis jautājums aktualizējās 28. janvārī, kad laikraksts „The New York Times” publiskoja informāciju no Savienoto Valstu valdībai sagatavota ziņojuma, kas liecina, ka divpadsmit bēgļu palīdzības aģentūrā nodarbināto tieši piedalījušies 7. oktobra teroristiskajā uzbrukumā Izraēlai. Starp apsūdzībām ir piedalīšanās kādas izraēlietes nolaupīšanā, nogalināta izraēliešu karavīra ķermeņa izvešanā uz Gazas joslu, munīcijas izdalīšanā un autotransporta koordinēšanā. Šai informācijai parādoties atklātībā, daudzas donorvalstis, t.sk. Savienotās Valstis, Vācija, Lielbritānija, Francija, Japāna u.c., paziņoja, ka aptur palīdzības aģentūras finansēšanu. Šādu lēmumu kritizējušas vairākas starptautiskas palīdzības organizācijas, Arābu Līga, Jordānijas, Ēģiptes un Turcijas valdības. Arī Izraēlas valdības pārstāvis izteicies, ka viņa valsts ir pret tūlītēju bēgļu palīdzības aģentūras darbības apturēšanu, kas draudētu ar nozīmīgu Gazas joslas civiliedzīvotāju situācijas pasliktināšanos. Ar traktoru pēc taisnīguma Pirmdien, 29. janvārī, tika paralizēta satiksme pa vairākām automaģistrālēm Parīzes tuvumā, kad tās bloķēja franču zemnieku traktori, kravas mašīnas un salmu ķīpas. Zemkopji protestē pret veselu virkni regulējumu un politisku pieeju, kurās saskata savu interešu neievērošanu. Viens aspekts ir Francijas valdības politika, mēģinot panākt pārtikas preču cenu pazemināšanu, kas, attiecīgi, mazina pārtikas ražotāju ienākumus laikā, kad izmaksas par degvielu, minerālmēsliem un transportu ir pamatīgi augušas. Papildu neapmierinātības avots ir Francijas valdības plāni pakāpeniski mazināt subsīdijas dīzeļdegvielai Eiropas „Zaļā kursa” ietvaros. Vēl viena zemnieku bēda ir grūtības konkurēt ar lētāku importa produkciju, sevišķi no Ukrainas, kuras graudiem, cukuram, gaļai un citai produkcijai atcelta ievedmuita Eiropas Savienībā. Kā norāda franču zemnieki, viņu ukraiņu kolēģiem nav jāievēro daudzas ekoloģiskās prasības, kādas ir spēkā Eiropas Savienībā. Kā paziņojis premjerministrs Gabriels Atāls, valdība esot gatava saglabāt nodokļu atlaides degvielai, atvieglot birokrātiskās procedūras, sniegt palīdzību konkrētām nozarēm. Franču lauksaimnieki nav vienīgie, kas šais dienās par sevi atgādina, izbraucot pilsētu ielās un uz šosejām ar smago tehniku. Sākušās pirmdien, vakar protesta akcijas vērsās plašumā Beļģijā, kur zemnieki bloķējuši vairākas šosejas, tai skaitā praktiski pārtraucot satiksmi ar ostas pilsētu Zēbrigi, tāpat izgāzuši kūtsmēslus un apmētājuši jēlām olām Valonijas reģiona parlamenta ēku Namīrā. Arī te protestu iemesls ir lētā importa konkurence un pārmērīgās vides likumdošanas prasības. Vācijā zemnieki jau vairākas nedēļas protestē pret valdības plāniem atcelt nodokļu atlaides dīzeļdegvielai un jaunai lauksaimniecības tehnikai, cita starpā viņi mēneša vidū pabojāja nervus berlīniešiem, ar smago tehniku bloķējot vienu no galvenajām ielām. Kopš mēneša sākuma pret valdības lauksaimniecības politiku protestē Lietuvas zemnieki. Vakar smagās tehnikas kolonas parādījās uz šosejām arī pie Romas un Milānas Itālijā, par gatavību pievienoties akcijām paziņojusi Spānijas zemnieku un liellopu audzētāju organizācija. Neskatoties uz protestu plašo ģeogrāfiju, šis jautājums tomēr nav Eiropadomes rītdienas samita darba kārtībā. Tomēr, kā raksta britu izdevums „The Guardian”, iespējams, Brisele piekāpsies lauksaimniekiem, atliekot uz vēlāku prasību četrus procentus zemes platību atvēlēt papuvēm, dzīvžogiem un citai vides daudzveidību veicinošai darbībai. Savaldīt spītnieku Rīt, 1. februārī, Eiropas Savienības valstu vadītāji pulcēsies uz ārkārtas samitu Briselē. Šī kopāsanākšana nebūtu vajadzīga, ja iepriekšējā, kas notika decembrī, Eiropas „lielais spītnieks”, Ungārijas premjers Viktors Orbans nebūtu iecirties un vienpersoniski nobremzējis ilglaicīgās palīdzības paketes piešķiršanu Ukrainai. Svētdien izdevums „Financial Times” savā publikācijā pavēstīja par kādu dokumentu, kas esot tapis Eiropadomes sekretariātā un aplūko iespējas, kā savienības centrālās institūcijas varētu dot triecienus ungāru ekonomikai, ja Budapeštas varasvīrs turpinās tiepties. Savienības valstu līderi izteiktos par pilnīgu savienības fondu piešķīrumu pārtraukšanu Ungārijai, kas neizbēgami mazinātu investoru interesi, pasliktinātu valsts kredītreitingus, liktu kristies Ungārijas forinta kursam, kam visam būtu bēdīgas sekas Ungārijas ekonomikai. Šāda kādas dalībvalsts ekonomiska taranēšana būtu līdz šim nepieredzēta savienības taktika. Publikācija oficiāli tiek traktēta kā informācijas noplūde, taču daudzi analītiķi izsaka pieņēmumu, ka šāds teksts „nopludināts” ar nolūku dot ungāru līderim visai konkrētu mājienu, ka kolēģu pacietība tuvojas beigām. Ungārijas Eiropas Savienības lietu ministrs Jānošs Boka „Financial Times” paziņojis, ka viņa valsts spiedienam nepakļaušoties, un uzsvēris, ka Ungārija esot gatava tālākām sarunām. Budapeštas galvenais ierosinājums tagad ir – sadalīt četriem gadiem paredzēto atbalsta paketi mazākos ikgadējos piešķīrumos. Vairāki citi savienības valstu vadītāji jau noraidījuši tādu iespēju, jo tas nozīmētu, ka Orbans vai kāds cits potenciāls „spītnieks” varētu ik gadus dancināt Eiropadomi šai jautājumā. Tiek piesaukta arī iespēja, ka dažas dalībvalstis esot gatavas virzīt tālāk pret Budapeštu uzsākto procedūru Eiropas Savienības Līguma 7. panta kārtībā, kas galu galā var novest pie Ungārijas balsstiesību atņemšanas Eiropadomē. Šāda iespēja gan tiek uzlūkota kā galējais līdzeklis, par kura iespējamo lietošanu padomē vēl ne tuvu neesot vienprātības. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Par posturālās ortostatiskās tahikardijas sindromu  jeb POTS ir zināms sen, bet Covid-19 pandēmijas laikā ar šo sindromu sirgstošo cilvēku skaits pasaulē dubultojās. Būtiskākā problēma ir tā, ka arī ārstiem POTS ir grūti atpazīt, tāpēc bieži tas tiek ārstēts nepareizi. Par POTS plašāka saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro ārste iterniste, kardioloģe, EKG metodes speciāliste Inga Orleāne un fizioterapeite Daiga Pulmane. Ierakstā uzklausām pieredzes stāstu. Inga no Rēzeknes ar Covid saslima 2021. gadā un slimības sekas jūt joprojām. Viņa rēķinās, ka ar veselības problēmām nāksies sadzīvot visu mūžu. Inga Orleāne norāda, ka ar POTS cilvēki slimo ilgstoši. Šis sindroms var ilgt 2- 2,5 gadus, tas nozīmē, ka cilvēks šo laiku nav darbspējīgs.  "Jādomā, kā palīdzēt un kāds ir viņu rehabilitācijas formāts," atzīst Inga Orleāne. Vai būs pacienti, kuri neizveseļosies pilnībā, to šobrīd nevar atbildēt. Viņa cer, ka ilgākā laika intervālā atjaunošanas notiks. Daiga Pulmane atzīst, ka pētījumi rāda, ka atjaunošanās pēc smaga Covid ir trīs mēnešu laikā. "Kaut kas savas veselības labā būtu jādara jau no pirmajām dienām, kad samazinās temperatūra akūtajā Covid periodā. Būtu jāsāk atjaunot savas elpošanas funkcijas un arī asins cirkulācijas funkcijas - tas ir divas galvenās, ko var veikt horizontālā stāvoklī, pirms celties vertikāli, kad var veidoties POTS sindromi," norāda Daiga Pulmane. Daigas Pulmanes ieteiktie vingrinājumi: Pirmie vingrojumi ir vēdera jeb diafragmālā elpošanā, vai dziļa ieelpa un izelpa. Vēl var, skaitot līdz četri katrā darbībā, veikt vingrinājumu: ieelpa, aiztur elpu, izelpa, aiztur elpu. Noteikti stimulēt asins cirkulāciju, savelkot plaukstas dūrītes un atlaižot, izkustinot pēdas, savelkot un atlaižot kāju pirkstu. Šos vingrinājumus veic 10 - 20 reizes. Tas palīdz sirdij sūknēt asinis. Kad jau ir POTS konstatēts, vingrinājumi ir saistīti ar slodzes izturības veicināšanu, pakāpeniski pārejot no guļus pozīcijas uz sēdus, no sēdus - uz stāvus.  

No 2024. gada 1. janvāra bioloģiski noārdāmu jeb bio atkritumu šķirošana Latvijā ir obligāta. Runā, ka tas esot viegli! Kā pareizi šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro biedrības "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa, kompostēšanas eksperte, konsultante un izglītotāja, vietnes "KompostsLV" vadītāja Zane Kopštāle un pieredzē dalās Laima Kubliņa. Ierakstā par to, kā jelgavnieki gatavojas bioloģisko atkritumu šķirošanai. Uzņēmums Jelgavas komunālie pakalpojumi saņēmis 64 pietiekumus par bioloģisko atkritumu konteineru piegādi Jelgavas pilsētā. Drīz tiks slēgti pirmie līgumi un uzsākta bioloģisko atkritumu šķirošana. Ar Jelgavas komunālo pakalpojumu uzņēmuma pārstāvi tikās un jelgavnieku domas par bioatkritumu šķirošanu uzklausīja Daina Zalamane. Raidījuma viešņas norāda, lai arī bioloģisko atkritumu šķirošana ir obligāta, šķirošanas konteineri ir jāpasūta un attiecīgi jāslēdz līgums. Pat ja tas ir obligāti, cilvēkam ir jāizsaka griba to dabūt. Bet runājot par kompostējamo atkritumu savākšanu mājā vai dzīvoklī, raidījuma viešņas iesaka to sakārtot tā, lai pašam ir patīkami. Ja ir vajadzīgi skaisti un estētiski trauki to glabāšanai, var pirkt, bet var lietot dažādus saimniecības traukus, piemēram, plastmasas spainīti vai trauciņu, kurā pirms tam bijis saldējums vai kāposti. Vēlams ar rokturi, lai ērtāk iznest līdz lielajam konteineram pagalmā, un vāciņu.

Izraēlā ieradies Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens. ASV pieliek lielas pūles, lai mēģinātu ierobežot kara izplešanos arvien plašākā reģionā. Arī Izraēla pagaidām vilcinās ar sauszemes operāciju Gazas sektorā, tomēr situācija ir ļoti nokaitēta. Lielais jautājums, kas varētu notikt tālāk. Otrs temats ir vēlēšanu rezultāti Polijā. Opozīcijai tie ir izrādījušies labāki, nekā daudzi cerēja. Pašreizējā varas partija ir ieguvusi pirmo vietu, bet ar mazliet vairāk nekā trešdaļas vēlētāju atbalstu nepietiek. Viss atkarīgs no tā, kā partijas spēs sarunāties un vienoties. Aktualitātes analizē vēstures doktors, politologs Ojārs Skudra. Ierakstā uzklausām Varšavas Universitātes pētnieci docētāju Malgožatu Kačarovsku (Małgorzata Kaczorowska) un politologu Austrumeiropas koledžas programmu vadītāju Adamu Balceru. Gazas josla asiņainā slazdā Pēdējās nedēļas notikumi apstiprinājuši bēdīgākos pieņēmumus par tiem rezultātiem, kādus Gazas joslas iedzīvotājiem nesīs viņu politiskā valdītāja – teroristiskās organizācijas „Hamās” izraisītais karš pret Izraēlu. Vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāju izrādījušies iesprostoti nelielajā teritorijā, kuras robežas paliek cieši noslēgtas, ūdens, elektrības un citu resursu piegāde pārtraukta, un pret kuru Izraēlas Aizsardzības spēki vērš savas kara aviācijas jaudu, līdzinot ceļu sagaidāmajam sauszemes spēku iebrukumam. Saskaņā ar Gazas pārvaldes sniegto informāciju, šais triecienos jau nogalināti vismaz trīs tūkstoši cilvēku, savukārt Izraēlas avoti min vairāk nekā tūkstoti nogalinātu „Hamas” un citu bruņoto grupu kaujinieku, kas liek secināt, ka konflikts prasījis jau simtiem Gazas civiliedzīvotāju dzīvību. ANO un citas starptautiskās organizācijas asi kritizējušas Izraēlas 13. oktobra norādījumus civiliedzīvotājiem pamest joslas rietumdaļu, pārvietojoties uz dienvidiem. Tas nozīmētu, ka vairāk nekā miljonam cilvēku jāpamet savas dzīvesvietas un jāatrod patvērums salīdzinoši mazāk apdraudētajos rajonos, kuri tāpat ir pakļauti gan atsevišķiem aviācijas triecieniem, gan pārējam karadarbības izraisītajam postam. Ir pamats domāt, ka iedzīvotāju pārvietošanos mērķtiecīgi kavē arī „Hamās”, cenšoties izmantot viņus kā dzīvo vairogu. Kā jauns spilgts akcents šai ainā ir vairāku simtu civiliedzīvotāju nāve 17. oktobrī notikušajā eksplozijā vienā no Gazas pilsētas slimnīcām. Jaudīgā sprādziena iemesls nav droši zināms, „Hamas” pārstāvjiem, protams, vainojot Izraēlu, savukārt Izraēlas Aizsardzības spēkiem norādot uz domājamu neveiksmīgu raķetes palaišanas mēģinājumu no slimnīcas teritorijas. Šis notikums tikai pasliktinājis izredzes atvieglot Gazas civiliedzīvotāju situāciju. Šodien, 18. oktobrī, Izraēlā ierodas Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens. Bija paredzēts, ka turpinājumā viņš Jordānijas galvaspilsētā Ammānā tiksies ar Jordānijas karali Abdullu II, Ēģiptes prezidentu Abdelfatāhu es Sīsī un Palestīnas pašpārvaldes prezidentu Mahmūdu Abāsu. Taču pēc traģiskā sprādziena slimnīcā šī tikšanās atcelta. Gazas joslas iedzīvotāju situācija raisa bažas par jaunu iespējamu palestīniešu bēgļu plūsmu uz Izraēlas kaimiņvalstīm un arī Eiropu. Tāpat arvien pieaug konflikta reģionālās eskalācijas risks, ciktāl raķešu triecienus un bruņotus uzbrukumus Izraēlas robežai izvērš arī Libānā bāzētā un ar Irānas režīmu cieši saistītā šiītu organizācija „Hezbollah”, savukārt Teherāna nāk klajā ar Izraēlai adresētiem kareivīgiem paziņojumiem. Polijas Augeja staļļi Svētdien, 15. oktobrī, notikušās parlamenta vēlēšanas Polijā, jādomā, nesīs daudzu sen ilgotās pārmaiņas. Līdz šim valdošā alianse „Apvienotie labējie”, kuras mugurkauls ir nacionāli konservatīvā partija „Likums un Taisnīgums”, joprojām ir populārākā. Tā ieguvusi vairāk nekā trešdaļu vēlētāju balsu, taču tas ir pamatīgs kritums, salīdzinot ar nepilniem 44 procentiem iepriekšējās vēlēšanās 2019. gadā. Zaudēta 41 vieta un vairākums Seimā, līdz ar to nacionālkonservatīvajiem praktiski nav cerību palikt pie varas, jo vienīgais tās domājamais koalīcijas partneris ir vien dažas vietas ieguvusī, „Likumam un Taisnīgumam” ideoloģiski tuvā „Brīvības un neatkarības konfederācija”. Toties ir iemesls līksmībai līdzšinējās opozīcijas nometnē. „Likuma un Taisnīguma” tradicionālais konkurents – labēji centriskā „Pilsoniskā platforma”, kas kopā ar vairākām mazākām partijām veido apvienību „Pilsoniskā koalīcija” – uzlabojusi savu sniegumu un attiecīgi palielinājusi savu Seima frakciju. Vēl nozīmīgāks ieguvējs ir Polijas Tautas partija, kas iepriekšējās vēlēšanās tika pie nepilniem 9 procentiem balsu, un tās partneris – 2021. gadā dibinātā partija „Polija 2050”. Šis labēji centrisko spēku bloks ar nosaukumu „Trešais ceļš” ieguvis vairāk nekā 14 procentus balsu un trešo lielāko frakciju parlamentā. Apmēram trešdaļu vēlētāju balsu zaudējusi apvienība „Kreisie” ar sociāldemokrātisko partiju „Jaunie Kreisie” kā nozīmīgāko spēku, noslīdot uz ceturto pozīciju Seima frakciju sarakstā. „Pilsoniskās koalīcijas”, „Trešā ceļa” un „Kreiso” veidota centriska valdība ar 248 no 460 Seima deputātu šķiet teju vienīgā iespējamā nākamajam varas ciklam Polijā. Tiek gan minēts, ka „Kreisajiem” un potenciālās koalīcijas pretējam spārnam – Tautas partijai – varētu nebūt gluži vienkārši saskaņot pozīcijas, taču kā nopietnāku iespējamu šķērsli valdības ātrai izveidei komentētāji piesauc valsts prezidenta, uzticama „Likums un Taisnīgums” biedra Andžeja Dudas nostāju. Prezidentam, ja viņš to vēlētos, ir iespēja novilcināt kabineta izveides procesu. Potenciālās valdības galvenie uzdevumi, kas izriet, cita starpā, no priekšvēlēšanu programmās deklarētā, tēlaini salīdzināmi ar Augeja staļļu mēšanu pēc astoņiem nacionālkonservatīvo varas gadiem, kuru laikā krietni piedarīts, pakļaujot politiskai ietekmei tieslietu sistēmu, padarot sabiedriskās raidorganizācijas par varas partijas propagandas ruporu un pamatīgi sabojājot Varšavas attiecības ar Briseli. Izskan pieņēmumi, ka atsevišķos gadījumos līdzšinējās varas ielikteņiem valsts aparātā un valsts uzņēmumu vadībā varētu draudēt ne vien amatu zaudēšana, bet pat tiesu darbi. Ievērojot Polijas līdzšinējo ārpolitiku, ar cerībām svētdienas vēlēšanu rezultātus uztver gan Berlīnē, gan, pēdējo mēnešu notikumu sakarā, arī Kijivā, kamēr Ungārijas līderis Orbans šķiet zaudējis vienīgo drošo sabiedroto Eiropadomē. Sagatavoja Eduards Liniņš.   Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.      

Slovākijas parlamenta vēlēšanās uzvar prokrieviski spēki. Kevins Makartijs zaudē ASV Pārstāvju palātas spīkera krēslu. 33 gadus Vācija atkal ir viena valsts. Aktualitātes analizē laikraksta „Diena” komentētājs Andis Sedlenieks, Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš. Ierakstā uzklausām Vācijas Maršala fonda vecāko eksperti Kristīni Bērziņu. Pirmais vēsturē Kevinam Makartijam vajadzēja 14 balsojuma kārtas, lai iegūtu, un tikai vienu, lai zaudētu ASV Pārstāvju palātas spīkera amatu. Vakar, 3. okrobrī, viņš tika gāzts no amata pēc tam, kad republikāņu labējā spārna politiķus saniknoja viņa sadarbība ar demokrātiem, nedēļas nogalē ar Baltā nama atbalstīta pagaidu finansējuma pieņemšanu novēršot ASV valdības iestāžu darba apturēšanu. Balsojumu par spīkera atcelšanu no amata panāca konservatīvais republikāņu kongresmenis no Floridas štata Mets Geics. Viņš rēķinājās ar to, ka balsojums var izdoties tad, ja saujiņai republikāņu pievienosies demokrāti, kurus, savukārt, neapmierināja Makartija nesen uzsāktā impīčmenta izmeklēšana pret ASV prezidentu Džo Baidenu. Makartijs ir pirmais gāztais spīkers 234 gadu ilgajā Pārstāvju palātas vēsturē un ir paziņojis, ka nemēģinās šo amatu atgūt. Vairāki republikāņu politiķi ir sākuši vākt sev atbalstu, tomēr pagaidām nav neviens, kas varētu savākt vairākumu un Pārstāvju palātā valda tikai haoss. Prokremliski spēki uzvar Slovākijā Slovākijas parlamenta vēlēšanu rezultāti liek atsaukt atmiņā notikumus, kas šokēja pasauli pirms mazliet vairāk nekā pieciem gadiem, kad Slovākiju pāršalca ziņa par nežēlīgu žurnālista un viņa līgavas slepkavību. Žurnālists Jāns Kucjaks bija pētījis tā brīža valdības saikni ar Itālijas mafiju, un viņa slepkavība pamodināja visu sabiedrību. Cilvēki masveidā izgāja ielās, un protesti nerima līdz brīdim, kamēr valdība atkāpās. Tajā laikā premjerministrs bija Roberts Fico. Ir pagājuši tikai pieci gadi, un ļaudis atkal ir pauduši uzticību Fico. Viņa vadītā sociāldemokrātu partija 1. oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās pārliecinoši ieguva pirmo vietu, apsteidzot pašreizējo labējo partiju par vairāk nekā pieciem procentiem. Lai gan nevienam nav dots mandāts veidot valdību bez koalīcijas partneriem, valsts prezidente Zuzana Čaputova jau ir uzticējusi šo procesu vadīt Robertam Fico. Te gan ir interesants arī fakts, ka pašai prezidentei ar uzvarējušās partijas līderi ir ļoti sliktas attiecības. Fico ir vairakkārt kritizējis liberālo prezidenti Čaputovu, dēvējot viņu par amerikāņu aģenti un pārmetot viņai kalpošanu ārvalstu interesēm. Un Čaputova par to ir iesūdzējusi Fico tiesā. 33 gadi atkal kopā 1990.gada 3.oktobrī pasaules kartē kļuva par vienu valsti mazāk. Pēc Otrā pasaules kara sadalītā Vācija atkal apvienojās. Protams, visa pamatā bija Padomju Savienības vājums un drīz vien sekojošais sabrukumus, taču pašā Vācijā tobrīd valdīja milzīgs emocionāls pacēlums. Padomju ietekmē esošās Austrumvācijas iedzīvotāji ar neslēptām ilgām raudzījās Rietumu virzienā, un perspektīva kļūt par vienu valsti izraisīja varenu sajūsmu. Nākamo gadu laikā, padomju sistēmai sabrūkot arī citās Austrumu bloka valstīs, daudzi uz vāciešiem raudzījās ar lielu skaudību. Jo viņiem šķietami nebija jāiziet cauri tai ekonomiskajai krīzei un bedrei, ko piedzīvoja citi Austrumeiropā. Vāciešiem finansiālās iespējas bija krietni lielākas. Tomēr tagad, pēc vairāk nekā 30 gadiem, jāatzīst, ka ne viss ir bijis tik skaisti, kā izskatījās no ārpuses. Joprojām Austrumvācijā ir mazākas algas, grūtāk atrast labu darbu, turklāt austrumvācieši joprojām sūdzas, ka izjūt zināmu vecākā brāļa attieksmi no Rietumu tautiešiem. Lai arī redzami jebkādas barjeras, kas sadalīja Vāciju, vairs nav atrodamas, realitātē paši vācieši jūtas sašķelti. Turklāt, kā rāda aptauju dati, ja bijušajā Rietumvācijā tie ir 60 procenti iedzīvotāju, tad Austrumvācijā 75 procenti vāciešu uzskata, ka viņu valsts ir sašķelta. Sagatavoja Aidis Tomsons un Ieva Zeiza.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Baumas par Čečenijas līdera Ramzana Kadirova veselības stāvokli. Migrantu pieplūdums Lampedūzas salā - kādi ir iespējamie risinājumi? Karadarbība Kalnu Karabahā. Notikumus analizē portāla "TVNET" žurnālists, Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes doktorants Artūrs Bikovs. Ierakstā uzklausām laikraksta "Novaja Gazeta" speciālkorespondenti Irinu Tumakovu, sazināmies arī Eiropas Parlamenta deputāti Daci Melbārdi. Drīzāk dzīvs vai drīzāk miris? Baumas par Čečenijas Republikas vadītāja Ramzana Kadirova slikto veselības stāvokli cirkulē nu jau vairāk nekā gadu, kam par iemeslu ir viņa arvien biežāka ilgstoša nozušana no publiskās telpas un acīmredzamās izmaiņas ārējā izskatā. Tiek spriedelēts, ka, visdrīzāk, Putina uzticamais vasalis ciešot no kādas nieru kaites. Runas īpaši aktivizējās šī gada pirmajā pusē, kad Kadirovs nebija klāt Putina ikgadējā t.s. Federālajā uzrunā, savukārt marta sākumā Krievijas vadonis pieņēma Kremlī Ramzana Kadirova vecāko dēlu Ahmatu. Tiek atzīmēts, ka pēdējā gadā Čečenijas līdera dēli – septiņpadsmitgadīgais Ahmats, sešpadsmitgadīgais Ādams un piecpadsmitgadīgais Zelimhans – tikuši demonstratīvi iesaistīti varas procesos: piedalās Čečenijas valdības sanāksmēs, pavada tēvu darba braucienos, tiekas ar Krievijas centrālās varas pārstāvjiem u.tml. Tas viss varētu liecināt, ka Ramzans Kadirovs, nebūdams drošs par savu nākotni, cenšas nodrošināt pēcnācēju pozīcijas. Jaunu jaudu runām par Čečenijas galvas bēdīgo stāvokli deva Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvja Andreja Jusova paziņojums, ka Kadirovs piedzīvojot kārtējo slimības saasinājumu un esot ļoti smagā stāvoklī. Turpmākajās dienās sāka parādīties arvien vairāk apgalvojumu, ka Čečenijas galva esot komā vai pat, iespējams, jau miris. 17. septembrī Ramzana Kadirova kontā sociālajā tīklā „Telegram” tika publicēts video, kurā viņš redzams pastaigājamies svaigā gaisā, pievienojot tam komentāru, kas iesaka atvēsināt galvu, lai nejauktu melus ar patiesību. Tiesa, dažas sekundes ilgajos klipos nav norādes uz to, kad tie tikuši ierakstīti. Tāpat cirkulē apgalvojumi par to, ka čečenu vienības tiekot steidzami atvilktas no karadarbības zonas Ukrainā uz Čečeniju un ka Krievijas Nacionālā gvarde koncentrējot spēkus Ziemeļkaukāza reģionā. Ramzanam Kadirovam ir īpašs statuss Krievijas federālo subjektu vadītāju vidū. Savu varu viņš mantoja no tēva Ahmata Kadirova, kurš bija viens no Čečenijas neatkarības kustības līderiem Pirmā Čečenijas kara laikā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Otrā Čečenijas kara laikā gadsimtu mijā pārgāja Krievijas centrālās varas pusē, tika iecelts par vietvaldi, taču zaudēja dzīvību atentātā 2004. gada maijā. Kopš tā laika Ramzans Kadirovs valda Čečenijā, saņemot dāsnas dotācijas no Krievijas federālā budžeta un visādi demonstrējot savu lojalitāti Vladimiram Putinam. Čečenijā dislocētās Krievijas Nacionālās gvardes un Iekšlietu ministrijas vienības, neoficiāli dēvētas par kadiroviešiem un uzskatītas teju vai par Kadirova privāto armiju, aktīvi piedalās Krievijas agresijā pret Ukrainu. Neatkarīgās Arcahas gals? 19. septembrī Azerbaidžānas bruņotie spēki izvērsa plaša mēroga karadarbību Kalnu Karabahā, dēvējot to par „antiterorisma operāciju”. Artilērijas un bezpilota lidaparātu triecieniem tika pakļauti objekti reģiona galvaspilsētā Stepanakertā un citur. Kā ziņoja starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas jeb Arcahas republikas vadība, pirmajā uzbrukuma dienā nogalināti 27 cilvēki, t.sk. divi civiliedzīvotāji. Tika izteikti pieņēmumi, ka Baku vara nolēmusi ar bruņotu spēku atrisināt nu jau trīs desmitgades ilgstošo konfliktu starp Azerbaidžānu un armēņu apdzīvoto separātisko reģionu valsts rietumdaļā. Kalnu Karabaha, armēņu dēvēta par Arcahu, kopš Padomju Savienības sabrukuma bija praktiski neatkarīga no Baku valdības, uzturēja ciešus sakarus ar Armēniju, taču starptautiski netika atzīts. 1994. gadā, noslēdzoties t.s. Pirmajam Kalnu Karabahas karam, Azerbaidžāna zaudēja kontroli ne tikai pār Kalnu Karabahu, bet arī pār līdz tam azerbaidžāņu apdzīvotiem rajoniem, kas šķir reģionu no Armēnijas. 2020. gada rudenī Azerbaidžānas bruņotie spēki sakāva Arcahas un Armēnijas vienības un atguva kontroli pār šiem rajoniem, kā arī pār daļu no Kalnu Karabahas pamatteritorijas. Vienīgā saite starp Kalnu Karabahu un Armēniju palika t.s. Lačinas koridors ar automaģistrāli, kuru bija jāapsargā Krievijas miera uzturētājiem. Tomēr kopš šī gada aprīļa Azerbaidžāna faktiski īstenoja Kalnu Karabahas blokādi, kas noveda šo teritoriju ar tās apm. 120 000 iedzīvotāju uz humānās katastrofas robežas. Šorīt Arcahas republikas vadība paziņoja, ka tā piekritusi visu republikas bruņoto formējumu atbruņošanai un atlikušo Armēnijas vienību izvešanai no Kalnu Karabahas teritorijas līdz ar visu smago bruņutehniku. Rīt Azerbaidžānas pilsētā Jevlahā paredzēts sākt sarunas starp Kalnu Karabahas iedzīvotāju un Baku valdības pārstāvjiem, kuru saturs būs reģiona reintegrācija Azerbaidžānas sastāvā, Kalnu Karabahas armēņu tiesību un drošības nodrošināšana, kā arī viņu turpmākā dzīve un darbība Azerbaidžānas konstitūcijas ietvaros. Šķiet, ka neatkarīgajai Arcahas republikai līdz ar to pienācis gals, un atliek vien cerēt, ka tam nesekos vardarbība pret turienes armēņu iedzīvotājiem un viņu cilvēktiesību pārkāpumi. Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans, savukārt, paziņojis, ka Baku valdības mērķis esot etniskā tīrīšana vēsturiskajās armēņu zemēs. Armēnijas galvaspilsētā Erevāna ziņas par Azerbaidžānas bruņoto spēku uzbrukumu kļuvušas par iemeslu demonstrācijām, kas vērstas, t.sk. pret premjerministru Pašinjanu, kurš, demonstrantu ieskatā, nedara pietiekami tautas brāļu aizstāvībai. Notikušas sadursmes ar policiju, kurās cietuši kā protestētāji, tā kārtības sargi. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Vai migrantu problēmai būs Eiropas līmeņa risinājums? Vairāk nekā 5100 cilvēku ierašanos diennakts laikā pagājušā nedēļā piedzīvoja Itālijai piederošā Lampedūzas sala Vidusjūrā. Nelielajā salā atrodas migrantu uzņemšanas centrs, kurā paredzēta vieta 400 cilvēkiem un tas ir pārpildīts. Pagājušās trešdienas pēcpusdienā saasinājās spriedze Lampedūzas ostā, kur nonāca daudzi migranti.  Policija atvairīja simtiem migrantu, kas mēģināja izlauzties cauri barjerām, lai atstātu ostas rajonu. Pēc tam tūkstošiem migrantu ar policijas laivām un prāmjiem tika aizvesti uz Sicīliju vai Itālijas kontinentālo daļu un situācija salā atgriezās tuvāk normālai. Šonedēļ Itālijas valdība noteica stingrākus pasākumus cīņā ar nelegālo migrāciju pāri Vidusjūrai, tomēr sagaida arī plašāku iesaisti no Briseles. Šī gada laikā Itālijā nonākuši jau vairāk nekā 126 000 migrantu un tas ir divreiz vairāk nekā šajā laika periodā pērn. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena nākusi klajā ar 10 punktu plānu Lampedūzai, tomēr ne tik spēcīgu, kā to vēlētos redzēt Roma. BBC ziņo, ka Itālijas premjerministre Džordžija Meloni vēlas redzēt Eiropas Savienības jūras blokādi, kas neļautu migrantu laivām sasniegt Itālijas krastus.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Sankcijas pret Krieviju: vai cīņa ar to apiešanu ir veiksmīga? Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns devies uz Krieviju un tiksies ar Putinu. Analizē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Gints Jēgermanis un Rīgas Stradiņa universitātes lektore, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elīna Vrobļevska. Ierakstā uzklausām Igaunijas sabiedriskā radio (ERR ) Ziņu un sporta nodaļas vadītāju Anvaru Samostu. Sazināmmies ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli. Sankcijas – ap likumu ar līkumu 23. augustā Igaunijas Nacionālā raidorganizācija nāca klajā ar vēsti, ka Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas dzīvesbiedram Arvo Hallikam daļēji piederošs transporta uzņēmums turpinājis darboties un gūt peļņu Krievijā pēc pagājušā gada februāra. Pats Halliks sākotnēji skaidrojis, ka šī firma tikai palīdzējusi savam sadarbības partnerim pabeigt pirms Krievijas iebrukuma iesāktos darījumus, taču tālāka izpēte liek domāt, ka tā, visticamāk, nav taisnība. Pati premjerministre paziņojusi, ka neapspriežot ar vīru viņa darījumus un, attiecīgi, par viņa biznesu Krievijā neko nav zinājusi. Tomēr šis skandāls pamatīgi iedragājis Kajas Kallasas autoritāti. Aptauju dati liecina, ka vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka viņai vajadzētu atkāpties no amata. Arī Igaunijas prezidents Alars Kariss pēc tikšanās ar politisko partiju pārstāvjiem izteicies, ka Kallasai vajadzējis atkāpties tūlīt pēc tam, kad skandalozā informācija atklājusies. Notikušais kārtējo reizi atklāj, ka izdevīgo darījumu saišu saraušana ar Krieviju nenākas viegli arī tām valstīm, kuras viskonsekventāk atbalsta Ukrainu cīņā pret agresoru. Pēdējās nedēļās jautājums, kā zināms, aktualizējies arī Latvijā. Protams, runa nav par tiešiem sankciju režīma pārkāpumiem, bet gan par atļautu, tomēr ētiski apšaubāmu rosīšanos. Vērtējot vispārējo sankciju iedarbīguma ainu, Parīzes Politisko pētījumu institūta lektors Sergejs Gurijevs publikācijā mediju informācijas un analīzes resursā „Project Sindycate” secina: „Krievijas ekonomikai joprojām nedraud sabrukums, taču tā izjūt nopietnu kara un sankciju radītu spiedienu.” Ja sākotnēji Krievija pat krietni nopelnīja globālā naftas cenu kāpuma dēļ, tad šogad tās ienākumi no naftas un gāzes tirdzniecības kritušies gandrīz uz pusi. Radikāli mainījusies šī eksporta struktūra: ja līdz pagājušajam gadam vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas jēlnaftas tika eksportētas uz rietumvalstīm – Nīderlandi, ASV, Dienvidkoreju, Franciju, Vāciju u.c. –, tad tagad 31 procents no tās nonāk Ķīnā, 26 procenti – Indijā. Tiesa, kā liecina statistika, apmēram 24 procentiem Krievijas jēlnaftas eksporta galamērķis nav zināms, un ir pamats domāt, ka ar pietiekami izvērstu shēmu palīdzību sava daļa no tā nonāk arī rietumos. Tas liek runāt par sankciju apiešanu kā ļoti nozīmīgu problēmu, ka vēl sāpīgāk izjūtama bruņojuma ražošanas komponentu importa ziņā. Ziņojumu par importēto detaļu nozīmi Krievijas kara mašīnai un šo detaļu pieejamību agresorvalstij jūnijā publicēja Jermaka–Makfola neatkarīgo ekspertu grupa sadarbībā ar Kijivas Ekonomikas augstskolas institūtu. Tajā secināts, ka pirmajos mēnešos pēc plaša mēroga iebrukuma sākuma attiecīgo bruņojuma ražošanai nepieciešamo detaļu imports Krievijā patiešām sarucis, taču jau ap pagājušā gada septembri agresorvalsts iedarbinājusi sankciju apiešanas shēmas, decembrī sasniegts 2021. gada novembra līmenis, tiesa, pēc tam apjomi atkal nedaudz kritušies. 71 procents no bruņojuma ražošanā nozīmīgām detaļām nonāk Krievijā no Ķīnas un Honkongas, 8 procenti – no Turcijas; savukārt tās ražotas visbiežāk Ķīnā, Malaizijā, Vjetnamā vai Dienvidkorejā. Tomēr, ja palūkojas uz attiecīgo ražotņu īpašniekiem, tad to biroji lielum lielajā vairumā gadījumu atrodas Savienotajās Valstīs, Dienvidkorejā, Japānā, Šveicē vai Eiropas Savienībā. Globālo izraidīto randiņš Vakar, 12. septembrī, no Ziemeļkorejas Krievijā ieripoja Phenjanas režīma līdera Kima Čenuna bruņotais vilciens, ar kuru vadonis dodas uz tikšanos ar savu Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu. Kas attiecas uz divpusējām attiecībām, Ziemeļkoreja un Krievija šodien ir kā radītas viena otrai. Pirmā jau gadu desmitiem dzīvo radikāla totalitārisma režīmā, ir starptautiskās sabiedrības izraidītās statusā un tiek uztverta kā drauds vairākām sava reģiona valstīm. Otrā arvien noteiktāk iet līdzīgu ceļu, nežēlīgi represējot režīma pretiniekus, jūsmojot par padomju pagātni un uzsākot plaša mēroga agresijas karu pret Ukrainu, tādējādi izpelnoties sankcijas, izolāciju un boikotu. Tā kā delegācijas sastāvā ir visai daudz militāristu, tiek lēsts, ka tiks runāts par iespējamu Ziemeļkorejas militāri rūpnieciskā kompleksa atbalstu Krievijai, kurai manāmi trūkst tehniskās jaudas agresijai. Ziemeļkorejā pagājušajās desmitgadēs uzkrāti pamatīgi artilērijas šāviņu un kaujas raķešu krājumi, kurus varētu kārot Krievija. Pretī Phenjanai varētu piesolīt pārtiku, rūpniecības izejvielas un, iespējams, arī tehnoloģijas. Kā zināms, izolācijā esošā valsts attīsta pati savu raķešu būvniecības un kodolprogrammu, un Krievija, kuras rīcībā ir izbijušās superlielvalsts Padomju Savienības militāri tehniskais mantojums, varētu ar to padalīties. Šāds scenārijs rada lielas bažas Rietumvalstu līderu vidū. Savienotās Valstis jau brīdinājušas Ziemeļkoreju neuzsākt militāras piegādes Krievijai. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.