Podcasts about janeza jan

Pred poslanci je danes zakon o vzpostavitvi sistema Eurodac za primerjavo biometričnih podatkov, ki je del novega azilnega sistema Evropske unije. Medtem ko vlada poudarja učinkovitejšo obravnavo prošenj za azil, opozicija opozarja na kršenje človekovih pravic. V oddaji tudi: - Predsednica republike Nataša Pirc Musar premierja Janeza Janšo pozvala, naj spremeni odločitev o praporščakih NOB in TIGR, ki niso vabljeni na državno proslavo - Deset let po bexitu dve tretji Britancev referendumsko odločitev obžaluje; medtem se je z Downing streeta poslovil že šesti predsednik vlade - Argentinski nogometni zvezdnik Lionel Messi po včerajšnjih dveh golih proti Avstriji postal najboljši strelec v zgodovini svetovnih prvenstev v nogomet

Četrta vlada Janeza Janše je začela z delom. Kot je napovedal premier, si želi predvsem dolgočasnega mandata. S tem je ciljal na prepotreben mir pri delu, da bi bilo uresničevanje obljub iz koalicijske pogodbe lažje, brez nepotrebnega medijskega stampeda od prvega dne in brez histerije nevladnikov, ki bi javnost od prvega dne prepričevali, da je v državi nekaj narobe samo zato, ker je prišlo do menjave oblasti. Vsaj mediji so se ob prisegi 16. slovenske vlade nekoliko umirili, zavedajoč se, da je ministrska ekipa postavljena, stranke usklajene, koalicija trdna in vlada stabilna.

Novi minister za zunanje in evropske zadeve Tone Kajzer je uradno prevzel posle od svoje predhodnice Tanje Fajon. Ob primopredaji sta se strinjala, da je Slovenija na dobri poti, minister Kajzer pa je poudaril, da mora imeti zunanja politika sploh malih držav, kljub nekaterim razlikam v pogledih, kontinuiteto. To napoveduje predvsem glede krepitve gospodarske diplomacije, medtem ko je nova vlada Janeza Janše takoj po prevzemu dolžnosti že pokazala oster zasuk v odnosih z Izraelom. V oddaji tudi o tem: - Izrael kljub svarilom Irana nadaljuje smrtonosne napade na Libanon - Evropska komisija predlaga prepoved vstopa v Unijo za ruske borce v Ukrajini - Nasprotniki prenove osrednje ljubljanske tržnice vložili tožbo na upravno sodišče

Slovenija dobila četrto vlado Janeza Janše, ki je na prvi seji že opravila menjave na ključnih položajih v Policiji, Sovi in nekaterih drugih institucijah.Ministri nove vlade večinoma prevzeli posle od predhodnikov. Primopredaje potekale mirno in vljudno.Urbanija: Mogoče je tokrat po dolgem času res prva prilika za dolgočasen mandat. Na vrhu Evropske unije in Zahodnega Balkana o skupni zunanji in varnostni politiki ter o vključevanju držav te regije v povezavo.Papež jutri na tedensko potovanje v Španijo; kaj bo sporočil nekdaj močno katoliški, danes pa sekularizirani državi?Vreme: Danes še padavine, jutri nekaj več sonca, a še možne posmazne plohe.Proračunski primanjkljaj v petih mesecih znašal 890 milijonov evrov.Zelenski poslal pismo Putinu, vabi ga na srečanje za končanje vojne.ŠPORT: Slovenski nogometaši na prijateljski tekmi s Ciprom zgolj z remijem.

Ministrska ekipa Janeza Janše prevzela posle od predhodnikov in napovedala, da bo takoj zavihala rokave.Kdo so novoimenovani državni sekretarji?Pred spominsko slovesnostjo v Kočevskem Rogu smo govorili z arheologom doktorjem Antonom Veluščkom.

Na Uradu Vlade Republike Slovenije za Slovence v zamejstvu in po svetu je danes potekala primopredaja poslov med dosedanjim ministrom Matejem Arčonom in novo imenovano ministrico Suzano Lep Šimenko. Šlo je za neke vrste zamenjavo položajev. Nova ministrica je bila v prejšnjem sklicu državnega zbora predsednica komisije za Slovence v zamejstvu in po svetu, v aktualnem sklicu pa je to Arčon. Na predstavitvi nove ministrice v državnem zboru sta oba dejala, da je bilo sodelovanje med pristojnima komisijo in uradom v prejšnjem mandatu zgledno in usmerjeno v pomoč rojakom v zamejstvu in po svetu po najboljših močeh. Pričakovati je, da bosta v obrnjenih vlogah nadaljevala dobro sodelovanje. Prišlo je tudi do menjave na mestu državnega sekretarja oz. bolje rečeno državne sekretarke na Uradu. Vesno Humar je zamenjala Helena Jaklitsch, ki je bila ministrica na tem uradu v vladi Janeza Janše med letoma 2020 in 2022.

Ob imenovanju nove vlade Janeza Janše je Slovenija tarča očitkov o poslabšanih gospodarskih napovedih ter opozoril o preseženem javnofinančnem primanjkljaju. Našo državo kot majhno, izvozno usmerjeno gospodarstvo so zares močno prizadele geostrateške spremembe in vojna žarišča v svetu. Dodatno se doma že dlje časa spopadamo z nekonkurenčnostjo in premajhno produktivnostjo. V zaostrenih razmerah je zato ključno, ali bodo napovedani vladni ukrepi, kot so davčne razbremenitve in brzdanje javne porabe, zadostovali, ali pa bi za gospodarsko stabilnost in razvoj potrebovali še kaj. O tem v tokratnem Studiu ob 17ih. Gostje: dr. Polona Domadenik Muren, Ekonomska fakulteta Univerze v Ljubljani; Tine Kračun, direktor Inštituta za strateške rešitve; Goran Novkovič, odgovorni urednik Podjetne Slovenije. Avtorica oddaje Urška Subotič Jereb.

Slovenija bo drevi dobila 16-o vlado, četrto pod vodstvom Janeza Janše. Premier je bil v nagovoru poslank in poslancev v državnem zboru, ki bodo potrjevali njegovo ministrsko ekipo, med drugim kritičen do odhajajoče vlade. Sam pa si želi sistematičnega in dolgočasnega mandata. Druge teme: - Orožje med Izraelom in proiranskim Hezbolahom ni utihnilo kljub novemu dogovoru o izvajanju premirja med judovsko državo in Libanonom. - Albansko javnost in tamkajšnje okoljevarstvenike razburja projekt izgradnje letovišča, povezan z zetom ameriškega predsednika Jaredom Kushnerjem, načrtovan na okoljsko občutljivem delu jadranske obale. - V Bolnišnici Slovenj Gradec so razmere alarmantne zaradi hudega pomanjkanja zdravnikov in medicinskih sester.

V državnem zboru poteka izredna seja, na kateri bodo poslanci potrdili ministrsko ekipo Janeza Janše. Premier Janez Janša je v obrazložitvi predloga ministrske ekipe poudaril, da bo to vlada za vso Slovenijo in vse generacije. Kot je poudaril, bodo z njenim nastopom veljala enaka merila za vse. Vse opozicijske bo prihodnji teden pozval k partnerstvu za uspešno Slovenijo. V oddaji tudi o tem: - Kljub premirju med Izraelom in Libanonom skrajno desni del izraelske politike vztraja pri nadaljevanju vojne s Hezbolahom - V Grosupljem začetek nadzidave zdravstvenega doma, v dobrem letu bo zaživel tudi satelitski urgentni center - Zaradi kaosa na cesti med Izolo in Lucijo lokalne oblasti predlagajo nadaljevanje del na Belvederju po turistični sezoni

Zaslišanja ministrskih kandidatov so končana, novo vlado Janeza Janše čaka samo še jutrišnje potrjevanje v državnem zboru. Kot zadnji kandidat je zeleno luč dobil Borut Rončevič, ki bo prevzel vodenje resorja za izobraževanje, mladino in znanost. Drugi poudarki oddaje: - V Združenju zdravstvenih zavodov opozarjajo na negativne posledice enoodstotnega nižanja cen storitev na račun materialnih stroškov - Združene države po iranskih napadih na ameriška oporišča s povračilnimi napadi na otok Kešm v Hormuški ožini. - Predsednik Evropskega sveta Antonio Costa na turneji po Zahodnem Balkanu poudarja zavezanost Evropske unije širitvenemu procesu.

Po predstavitvi ministrskih kandidatov vlado Janeza Janše od nastopa mandata loči le še zadnji korak – jutrišnja potrditev ministrske ekipe v državnem zboru. Takoj zatem bo sledila tudi prva seja nove vlade. Medtem se je danes še zadnjič sešla vlada Roberta Goloba, vendar brez ministrov iz stranke SD. Odhajajoča ekipa ocenjuje, da je mandat sklenila uspešno in da državo naslednikom predaja v dobrem stanju. Drugi poudarki: - Padec brezposelnosti za dva odstotka in pol na mesečni ravni ter 0,3 na letni. - Naša država med peterico, ki jo želi Madžarska povabiti v Višegrajsko skupino. - Tržaško pristanišče, ki je prvo v Italiji po pretovoru na železniške tire, bo še okrepilo to infrastrukturo.

Zaslišanja ministrskih kandidatov pod streho. Jutri v državnem zboru le še glasovanje o četrti vladi Janeza Janše.Evropska komisija zoper Slovenijo zaradi prekoračenega javnofinančnega primanjkljaja še ne bo uvedla postopkov.Povprečna urna postavka študentskega dela letos prvič čez 10 evrov – pogovor s strokovno direktorico e-Študentskega Servisa Vesno Miloševič Zupančič.Vreme: Padavine bodo ponoči slabele. Jutri bo večinoma sončno, z najvišjimi dnevnimi temperaturami med 21 in 26°C.

Parlamentarna delovna telesa so včeraj potrdila vse ministrske kandidate nove vlade pod vodstvom Janeza Janše, ki so dokončali predstavitve. Pozno sinoči so po nadaljevanju zaslišanja kot primerna ocenili kandidata za gospodarskega ministra Anžeta Logarja in za kmetijskega ministra Janeza Ciglerja Kralja, že čez dan pa Jerneja Vrtovca za infrastrukturo, Valentina Hajdinjaka za obrambo, Ignacijo Fridl Jarc za kulturo, Tadeja Ostrca za zdravje in Andreja Širclja za finance. Danes se bo predstavil drugi del kandidatov za ministre. Drugi poudarki oddaje: - Ameriški predsednik Trump v pričakovanju novega kroga pogajanj med Libanonom in Izraelom pozdravil napredek. - Predsednik Evropskega sveta Costa opozoril Srbijo, da zaradi notranjih razdorov izgublja evropski denar. - Košarkarji Olimpije s tretjo zmago v finalnem nizu proti Krki šestič zapored postali državni prvak.

V poslopju državnega zbora se nadaljujejo zaslišanja kandidatk in kandidatov za ministre četrte vlade Janeza Janše. Zeleno luč pristojnih odborov so doslej dobili vsi zaslišani. Druge teme: - Napadi med Izraelom in Hezbolahom kljub drugačnim napovedim ne pojenjajo. - Bo tudi Slovenija postala članica višegrajske skupine? - V Ankaranu so prepričani, da jim želijo odvzeti možnost soodločanja glede Luke Koper.

V poslopju državnega zbora so danes potekala še preostala zaslišanja kandidatk in kandidatov za ministre četrte vlade Janeza Janše. Zeleno luč pristojnih parlamentarnih odborov so dobili vsi.

V državnem zboru se dopoldne pred pristojnimi parlamentarnimi odbori začenjajo prva zaslišanja kandidatk in kandidatov za ministrska mesta v novi vladi Janeza Janše. V ministrski ekipi je med koalicijskimi partnericami sedem ministrskih stolčkov pripadlo SDS, štirje NSi, trije Demokratom in eno Fokusu, SLS pa je ostala brez svojega ministrskega kandidata. Vse predstavitve bodo opravili danes in jutri, poslanci pa bodo o seznamu kandidatov predvidoma odločali v četrtek na izredni seji. Drugi poudarki: - Vrstijo se obsodbe stopnjevanja izraelske invazije na Libanon. - Današnji svetovni dan mleka v senci večmesečne krize pridelave zaradi padca odkupnih cen. - Finski hokejisti petič svetovni prvaki po zmagi nad gostitelji Švicarji.

Pred pristojnimi odbori državnega zbora so se dopoldne začela zaslišanja 15 ministrskih kandidatov nove vlade pod vodstvom Janeza Janše. Zeleno luč je že dobil kandidat za infrastrukturega ministra Jernej Vrtovec. V predstavitvi je postavil v ospredje pospešitev projekta graditve drugega bloka krške nuklearke. Kandidat za ministra za gospodarstvo, delo in šport Anže Logar pa je dejal, da je produktivnost Slovenije obstala pri 86 odstotkih povprečja Evropske unije, kar da je treba popraviti. Drugi poudarki oddaje: - Izrael širi operacijo v Libanonu, Kuvajt prestregel iranske drone. - Moravški župan Balažic vztraja pri politični motiviranosti kazenske ovadbe. - Za plovbo po Soči še ni mogoče kupiti enotne dovolilnice, čeprav so to napovedali.

Z jutrišnjim dnem se pred pristojnimi parlamentarnimi odbori začenja zaslišanje kandidatk in kandidatov za ministrska mesta v novi vladi Janeza Janše. Dokončen seznam s 15 imeni je postal javno znan, potem ko so svoje kandidate potrdili izvršilni odbori vseh strank nove koalicije. Sedem ministrskih stolčkov bo pripadlo SDS, pet trojčku okoli NSi, trije pa Demokratom. V oddaji tudi: - Izraelske sile razširile operacije na jugu Libanona. - Družinski zdravniki pozdravljajo zaostritev glede bolniških, a opozarjajo na več dela. - Telovadec Bruno Kunst z bronom kronal slovenske nastope v Kopru.

Seznam 15-ih kandidatov za ministre 16-e slovenske vlade je uradno vložen v državni zbor. Sedem ministrskih stolčkov bo pripadlo SDS, pet trojčku okoli NSi, trije pa Demokratom. Takoj v začetku tedna se bodo začela zaslišanja kandidatov. V četrtek bo sledilo glasovanje o celotni zasedbi. Po izvolitvi bodo ministri nove vlade zaprisegli pred državnim zborom. Običajno se ministri še isti dan srečajo tudi na prvi seji vlade, ki je namenjena tudi najpomembnejšim kadrovskim vprašanjem. Druge teme: - Ameriški predsednik Trump kljub napovedim ni sprejel odločitve glede sporazuma z Iranom. - Na Poljskem razburjenje zaradi poimenovanja ene od elitnih enot ukrajinske vojske. - Tradicionalna Operna noč je v Maribor privabila več tisoč obiskovalcev.

Teden dni po prisegi Janeza Janše na mesto premierja novo koalicijo od sestave vlade loči še potrjevanje ministrske ekipe. 15 kandidatov se bo na parlamentarnih zaslišanjih predstavilo v ponedeljek in torek, o celotni ministrski ekipi bodo poslanci po pričakovanjih odločali v četrtek. Drugi poudarki oddaje: -Ameriški predsednik Trump: odločitev o mirovnem dogovoru z Iranom bom sprejel še danes. -Mestna občina Ljubljana bo umaknila novo ureditev parkiranja v soseskah, referenduma kljub zadostni podpori za njegov razpis ne bo. -Kajakašica Eva Alina Hočevar z izjemno finalno vožnjo v Tacnu do prve zmage v svetovnem pokalu.

Dober dan. Situacija med Združenimi državami in Iranom ostaja ujeta v cikel zaostrovanj in umiritev, ki za zdaj še lovi krhko ravnovesje med mirom in vrnitvijo v vojno. Po drugem ameriškem obstreljevanju v treh dneh je tokrat Iran, po svojih navedbah, sprožil povračilne napade. Pogajanja tako, kot kaže, po več mesecih nemirnega premirja ostajajo v pat položaju. V oddaji tudi: - Več držav, tudi Slovenija, poklicalo na zagovor ruske veleposlanike - Janeza Janšo v zadevi Trenta oprostilo tudi višje sodišče - V Šoštanju po poplavah doslej uresničili polovico sanacijskih projektov

Znana so imena vseh ministrskih kandidatov v četrti vladi Janeza Janše. SDS je potrdila sedmerico kandidatov - Andrej Šircelj bo prevzel vodenje ministrstva za finance, notranje ministrstvo Franci Matoz, zunanje pa Tone Kajzer. Minister za izobraževanje, znanost in mladino bo Borut Rončevič, ministrica za okolje in prostor Polona Rifelj, za kulturo pa Ignacija Fridl Jarc. Kandidatka za vodenje ministrstva brez listnice za Slovence v zamejstvu in po svetu je Suzana Lep Šimenko. Kandidati Demokratov so Anže Logar za gospodarstvo in delo, Tadej Ostrc za zdravstvo in Mihael Zupančič za pravosodje. Iz vrst NSi je predsednik stranke Jernej Vrtovec kandidat za ministra za infrastrukturo in energetiko, Janez Cigler Kralj za kmetijstvo, Valentin Hajdinjak za obrambo in Mateja Ribič za demografijo. Stranka Fokus bo dobila ministrico za kohezijo, Moniko Kirbiš Rojs, SLS pa bo ostala brez ministra. Janša naj bi seznam kandidatov v Državni zbor vložil še nocoj.

Novinar Domovine Peter Avsenik v komentarju razmišlja o izvolitvi Janeza Janše za predsednika vlade, pri čemer poudarja šibkost in razklanost leve opozicije. Novo koalicijo predstavi kot začetek politične in družbene prenove države.

Tema tokratnega Studia ob 17.00 je koalicijska pogodba nove, četrte vlade Janeza Janše. Kaj ukrepi prinašajo gospodarstvu, sociali, pravni državi? Kakšna razmerja vzpostavljajo? Česa se je bati in kaj je razlog za zadovoljstvo? Katere so morebitne pasti? Kakšen način vladanja lahko pričakujemo? Kaj nas čaka v danih geopolitičnih razmerah? Odgovori sledijo v tokratnem Studiu ob 17.00. Gostje: dr. Marko Jaklič, ekonomist, Ekonomska fakulteta Univerze v Ljubljani; mag. Damijan Florjančič, nekdanji predsednik vrhovnega sodišča; Jakob Počivavšek, sindikalist, Pergam; Antiša Korljan, politični analitik. Avtorica oddaje Jolanda Lebar.

Predsednica republike Nataša Pirc Musar je po včerajšnji potrditvi Janeza Janše za preimera izrazila upanje, da bosta dobro sodelovala. Ob robu njene današnje udeležbe na Bogatajevih dnevih je izrazila upanje, da se bo nova vlada bolj kot z ideološkimi temami ukvarjala z razvojnimi. Glede na prve napovedi in odločitve koalicije pa je dejala, da jo med drugim skrbi sprememba zakona o RTV Slovenija in morebitna ukinitev protikorupcijske komisije. Sindikalisti se na koalicijsko pogodbo odzivajo previdno, medtem so jih njihovi evropski kolegi podprli v boju zoper intervencijski zakon za razvoj. Drugi poudarki oddaje: - Prekinitev ognja velja le z Iranom; v Gazi in Libanonu znova žrtve izraelskih napadov - Posodobljeni evropsko-mehiški trgovinski sporazum vključuje tudi kmetijske izdelke - Ljubljanska Stritarjeva ulica znova združila kulturo, šport in človekoljubnost

Predsednica republike Nataša Pirc Musar je po včerajšnji izvolitvi Janeza Janše za predsednika vlade danes izrazila željo, da bi z novim premierjem dobro sodelovala in da bi se nova vlada bolj kot z ideološkimi ukvarjala z razvojnimi temami. Ob tem jo skrbijo nekateri deli koalicijske pogodbe, denimo napovedane spremembe zakona o RTV Slovenija in ukinitev protikorupcijske komisije. Nekaj drugih poudarkov oddaje: - Protestniki na ulicah Beograda vnovič zahtevajo predčasne parlamentarne volitve - Združene države in Iran blizu podaljšanja premirja za 60 dni - Na brniškem letališču se začenja sezona čarterskih poletov

Slovenija bo danes po pričakovanjih dobila novega predsednika vlade - v državnem zboru bodo namreč glasovali o imenovanju Janeza Janše za ta položaj. Prvak SDS-a je med prednostnimi nalogami znova navedel razvoj in blaginjo države, boj proti korupciji, decentralizacijo in demokratizacijo. V opozicijskih strankah pa so kritizirali delovanje nove koalicije, vključno z omejevanjem referendumov. Nekateri pomisleki se vrstijo tudi v odzivih na koalicijsko pogodbo. Drugi poudarki oddaje: - Združenje zdravstvenih zavodov opozarja na tveganje za finančno oslabitev teh institucij, če bodo čisti zasebniki financirani iz sredstev ZZZS. - Evropske članice Nata na zasedanju na Švedskem pozdravile napoved ZDA, da bodo napotile svoje vojake na Poljsko - Šutarjev napadalec Šiljić s tožilstvom sklenil sporazum o priznanju krivde

SDS, Demokrati, NSi, SLS in Fokus podpisali koalicijsko pogodbo. Jutri v državnem zboru potrjevanje Janeza Janše kot mandatarja za sestavo vlade.Dr. Bojana Beović za Radio Ognjišče o spremembah, ki so v zdravstvu začele veljati danes.Začenja se Festival sodobne krščanske glasbe, Ritem srca.VREME: Jutri bo večinoma sončno, z najvišjimi dnevnimi temperaturami od 23 do 27 °C.

V petek bo izredna seja Državnega zbora, na kateri bodo poslanci odločali o predlogu za izvolitev Janeza Janše za predsednika vlade. Podpora mu je – kot kaže – zagotovljena, po izvolitvi pa bo imel 15 dni časa, da predlaga v imenovanje ministrsko ekipo. Kako trdna bo četrta vlada pod Janševim vodstvom in katere bodo njene vsebinske prioritete, sta analizirala poznavalca razmer Aleš Maver in Boris Vezjak.

V politiki se bo nadaljevalo dinamično dogajanje. Kolegij predsednika državnega zbora bo danes za petek sklical izredno sejo, na kateri bodo poslanci odločali o predlogu za izvolitev Janeza Janše za predsednika vlade. Kandidaturo je s podpisi podprlo 48 poslancev SDS, trojčka NSi, SLS, Fokus, Demokratov in Resnice. V prihodnjih dneh je pričakovati tudi podpis koalicijske pogodbe in podrobnejšo predstavitev ukrepov, ki jih namerava prihodnja koalicija uresničiti v novem mandatu. V oddaji tudi o tem: - Evropska unija dosegla dogovor o odpravi carin na industrijsko blago in nekatere kmetijske izdelke iz Združenih držav. - Kitajski predsednik Ši Džinping v Pekingu sprejel ruskega kolega Vladimirja Putina - Slovenski hokejisti z novo izjemno predstavo na svetovnem prvenstvu, Slovaki boljši šele po izvajanju kazenskih strelov

O kandidaturi Janeza Janše za mandatarja bodo poslanci odločali v petek. Dogajanje v državnem zboru je zaznamovano tudi z očitki poslanske skupine Resnice, da so jih skušali podkupiti. Medtem je policija pridobila poročilo nemških sodnih izvedencev o posnetkih, ki so zaznamovali slovensko predvolilno kampanjo. Obravnaval ga je sekretariat Sveta za nacionalno varnost. Druge teme - Vladimir Putin in Ši Džinping podpisala številne dogovore med državama - EU po dolgih pogajanjih v trgovinski pogovor z ZDA uvedla dodatne varovalke - Ob zamudni obnovi SNG Drama v zraku trije načrti.

V parlamentu je še vedno pestro. Če smo od najverjetnejše potrditve Janeza Janše na mandatarski položaj oddaljeni le še okoli 40 ur, pa bodo naslovnice, vse kaže, polnili tudi poskusi podkupovanja, o katerih pričajo poslanci Resnice. Sume bo raziskal Nacionalni preiskovalni urad. V oddaji tudi: - V državni zbor vložen predlog o nedopustnosti referenduma o intervencijskem zakonu. - Ruski predsednik Putin končal obisk na Kitajskem s številnimi obljubami o tesnejšem sodelovanju. - Letošnja nagrada vilenica v roke Ukrajincu Sêrgiju Žadánu.

Poslanke in poslanci bodo o kandidaturi Janeza Janše za mandatarja odločali v petek, je odločil kolegij predsednika državnega zbora.

Vsebinski del koalicijske pogodbe nove vladne koalicije SDS, trojček NSi-SLS-Fokus in Demokrati je potrjen, danes naj bi v parlament vložili predlog za imenovanje Janeza Janše za predsednika nove vlade. Koliko poslanskih podpisov bo pod predlogom, še ni znano. Za uradno vložitev jih zadošča deset, a Janša naj bi si želel podpise vseh članov koalicije in Resnice, ki ga bo podprla iz opozicije. V oddaji tudi o tem: - Putin bo danes začel dvodnevni obisk na Kitajskem - Trump na pobudo zalivskih držav preložil za danes načrtovani napad na Iran - Zagorje ob Savi je znova prizorišče državnega tekmovanja otroških pevskih zborov, pričakujejo več kot tisoč nastopajočih

Predsednik SDS Janez Janša bo, kot kaže, četrtič oblikoval vlado. Skupina poslancev je namreč vložila njegovo kandidaturo za mandatarja, državni zbor bo o njen odločal v petek. V oddaji tudi: - Cilj parlamentarne preiskave o delovanju Sove in policije v primeru domnevnega vmešavanja izraelskih obveščevalcev v državnozborske volitve je diskreditacija dela organov pregona, poudarjajo v Gibanju Svoboda. - Svetovna zdravstvena organizacija je zelo zaskrbljena zaradi hitrega širjenja ebole v osrednji Afriki, bolezen je bila usodna za že več kot 130 ljudi. - Na ceste se vračajo tudi motoristi reševalci, zato voznike pozivajo, naj bodo nanje še posebej pozorni.

Nova vlada pod vodstvom Janeza Janše je vse bliže. Po današnji vložitvi kandidature, ki so jo podprle vse stranke prihodnje koalicije in Resnica, ga bodo poslanci v petek potrjevali za mandatarja. Predsednik državnega zbora Zoran Stevanović presenečenj ne pričakuje. Druge teme: - Nevladniki opozarjajo na politično ustrahovanje kritikov oblasti in ukrepe proti sindikatom - Ob novih zaostrovanjih na Bližnjem vzhodu o dogajanju razpravljajo evropski poslanci - Slovenska filantropija podelila priznanja naj prostovoljcem posameznikom, šolam in lokalnim skupnostim

V državni zbor je bila vložena kandidatura predsednika SDS Janeza Janše za predsednika vlade. Včeraj so koalicijsko pogodbo potrdile še zadnje partnerice v najverjetnejši novi vladi, ki skupaj Janši prinašajo 43 glasov, računa pa lahko tudi na podporo petih poslancev Resnice, ki uradno ne bodo del vladne koalicije. Ostali poudarki oddaje: Trump preložil načrtovan napad na Iran na željo zalivskih držav. Rusija opozarja na naraščajoče tveganje neposrednega spopada z Natom. V Sežani se za vpis h ginekologinji tudi danes že od jutra vije kolona čakajočih.

Teden pred nami skoraj gotovo prinaša vložitev kandidature Janeza Janše za novega mandatarja. Že prvi zakonodajni predlog prihodnje koalicije, interventni zakon za razvoj Slovenije, pa bodo skušali ustaviti sindikati, ki naj bi danes v državni zbor vložili zbrane podpise za sklic zakonodajnega referenduma. V oddaji tudi o tem: - Po Trumpu se na Kitajsko odpravlja tudi Putin. Evropa medtem kljub zadržanosti Nemčije razmišlja o ukrepih, ki bi zajezili uvoz cenejših kitajskih izdelkov - Združeni narodi želijo še letos rešiti vprašanje razdeljenost Cipra, kjer pa glede združitve grškega in turškega dela niso optimistični - Slovenski rokometaši potrdili vozovnico za svetovno prvenstvo. Hokejisti medtem na drugi tekmi svetovnega prvenstva premoč priznali Norvežanom

Do uradnega začetka sestavljanja nove vlade Janeza Janše je le še nekaj korakov. Koalicijsko pogodbo danes potrjujejo v strankah SDS, SLS in Fokus, uradni predlog za mandatarstvo je nato pričakovati do jutrišnjega izteka roka. V oddaji tudi: - Sindikati z zavezniki naredili prvi korak - za referendum o interventnem zakonu zbrali 47 tisoč podpisov - Izrael prestregel tretjo humanitarno flotiljo letos, ki je bila na poti v Gazo - Imerys ustavlja proizvodnjo v Rušah, brez dela bo do konca leta ostalo nekaj deset ljudi.

Pred nami je politično pester teden, nadaljevale se bodo aktivnosti za oblikovanje nove vlade. Po napovedih bo podpisana koalicijska pogodba ter vložena kandidaturo Janeza Janše za mandatarja. Na tapeti bo tudi interventni zakon, jutri bo o vetu nanj odločal državni svet. Drugi poudarki oddaje: Ukrajina izvedla enega najsilovitejših povračilnih napadov na Rusijo, več mrtvih Italijo pretresel napad v Modeni, mesto danes obiskal državni vrh V Moškanjcih uprizorili množično letalsko nesrečo, sodelovale vse intervencijske službe

Teden, ki je pred nami, prinaša korake, ki bodo tudi uradno nakazali na četrto vlado Janeza Janše. Na tapeti bo tudi interventni zakon, jutri bodo o vetu nanj odločali državni svetniki, sindikati pa bodo vložili 2 tisoč 500 podpisov za razpis naknadnega zakonodajnega referenduma. V oddaji tudi o tem: - Razmere na Bližnjem vzhodu se znova zaostrujejo. - V Novi Gorici sklenili niz izobraževanj za krepitev finančne pismenosti. - V sklopu projekta Ars in Drama bo nocoj nastopila slovenska zasedba Bossa de Novo

Svet NSi soglasno potrdil predlog koalicijske pogodbe in vstop v nastajajočo desnosredinsko koalicijo: Potreben je politični preobrat.Stranka Resni.ca bo podprla Janeza Janšo kot mandatarja za sestavo nove vlade, ne bodo pa del koalicije.Pred ukinjenim praznikom spomina na žrtve komunizma nocoj v Ljubljani spominska slovesnost.Varuhinja človekovih pravic Simona Bavdek Drenik: Nujen dostojen pokop žrtev in izdaja njihovih mrliških listov. Ljubljanske Žale so zanjo primeren kraj pokopa.Gospodarska moč Gorenjske se je izboljšala in dosegla najvišjo rast v državi.V Nigeriji v sodelovanju z ZDA ubit namestnik vodje Islamske države.Veleposlanik Franc But prejel vatikansko odlikovanje za krepitev sodelovanja med Svetim sedežem in Republiko SlovenijoTudi letos festival krščanske duhovne glasbe Ritem srca navdušuje otroke, mlade in odrasleŠport: Zmagovalca 7. etape kolesarske dirke ko Italiji Jonasa Vingegaarda čaka danes močna konkurenca na 8. etapi od Chietija do Ferma,Vreme: Jutri bo sončno z nekaj kopaste oblačnosti.

Svet stranke Resnica je sklenil, da stranka ne bo del prihodnje vlade, bo pa podprla Janeza Janšo za mandatarja. Potem, ko so vstop v koalicijo že podprli Nova Slovenija in Demokrati, bo to v ponedeljek po pričakovanjih storila še SDS. V oddaji tudi o tem: - Varuhinja človekovih pravic Simona Drenik Bavdek poudarja, da je pokop žrtev povojnih pobojev mednarodna obveznost Slovenije - V Londonu dva množična protestna shoda. Policija operacijo označila za eno najzahtevnejših v zadnjih letih. - V domačem Tomaju so se spomnili pesnika Srečka Kosovela. Večer prinesel tudi nova spoznananja o njem.

Danes se začenja drugi krog iskanja mandatarja za sestavo nove slovenske vlade, potem ko predsednica republike Nataša Pirc Musar v prvem krogu mandata ni podelila. Pogajanja na desnosredinskem političnem polu so v polnem teku, v ospredju pa je možnost vlade pod vodstvom Janeza Janše. Drugi poudarki: - Ameriški predsednik Trump začasno ustavil akcijo vojaškega spremstva ladij v Horumški ožini in poudaril napredek v pogajanjih z Iranom. - Nemška vlada leto dni po nastopu mandata ne uresničuje svojih načrtov, razkol med strankama koalicije je vse večji. - V Benetkah začetek 61. bienala sodobne umetnosti. Zaradi sodelovanja Rusije je tik pred začetkom odstopila mednarodna žirija za nagrade.

Državni zbor se bo danes seznanil z odločitvijo predsednice republike Nataše Pirc Musar, da ne bo predlagala kandidata za predsednika vlade, s čimer se bo jutri odprl drugi 14-dnevni krog iskanja mandatarja. V njem lahko predlagajo kandidata poslanske skupine ali najmanj 10 poslancev. Stranke, ki naj bi oblikovale vlado pod vodstvom Janeza Janše, pa so stran od oči javnosti usklajevale osnutek koalicijske pogodbe. Po napovedih bodo vodje strank s pogovori danes seznanili poslance svojih strank. V oddaji tudi o tem: - Evropske države imajo različne poglede na ukrepe za blažitev energetske krize. - V Dobrunjah bodo popoldne odprli nov zapor. - Dijaki s pisanjem eseja iz materinščine začenjajo spomladanski rok splošne mature.

Po izredni seji državnega zbora, na kateri so se poslanci seznanili z obvestilom predsednice republike Nataše Pirc Musar, da v prvem krogu ne bo predlagala kandidata za mandatarja, smo očitno še korak bližje k novi, četrti vladi Janeza Janše. Predsednik SDS in najverjetnejši mandatar je namreč sporočil, da so v njegovi stranki s prihodnjimi koalicijskimi partnerji potrdili izhodišča za oblikovanje tako imenovane Koalicije za uspešno Slovenijo.

Danes se bo izrisala morebitna nova vlada. Stranke, ki bodo na glasovanju v državnem zboru podprle predlog SDS o vladi, bodo namreč po napovedih Janeza Janše prejele izhodišča za pogajanja o koalicijski pogodbi. Zakonu se obeta podpora, Resnica pa ob tem napoveduje, da se o sodelovanju v vladi ne bo pogajala, prav tako ne pričakuje ločenega sporazuma. V oddaji tudi: - Evropski poslanci iz Slovenije pozdravili predlog parlamenta o 10-odstotnem zvišanju proračuna - Napetosti na Bližnjem vzhodu zvišujejo cene nafte in posledično inflacijo - Pomen Nata in podpora Ukrajini v ospredju nagovora britanskega kralja ameriškemu kongresu

Vietvaru vēlēšanas Palestīniešu pašpārvaldes teritorijā. Dānijā un arī Slovēnijā neveicas ar valdošās koalīcijas izveidi pēc parlamenta vēlēšanām. Mali hunta piedzīvo plašu un labi koordinētu savu pretinieku ofensīvu. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Armands Astukevičs un Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns. Palestīniešu teritoriju trauksmainā iekšpolitika 25. aprīlī Palestīniešu pašpārvaldes teritorijā notika vietvaru vēlēšanas. Jordānas Rietumkrastā tika ievēlētas pavisam 380 vietējās padomes ar nepilniem 3800 deputātiem. Reālas vēlēšanas gan notika mazāk nekā pusē vietvaru, jo gandrīz 200 iecirkņos bija iesniegts tikai viens saraksts, un saskaņā ar Palestīniešu pašpārvaldes normatīvajiem aktiem šādos gadījumos vēlēšanas nav jārīko – saraksta iesniedzēji ieņem padomes locekļu vietas automātiski. Praktiski visur dominējošais politiskais spēks ir partija „Fatah”, kuras līderis Mahmūds Abāss nu jau vairāk nekā 20 gadus ieņem Palestīnas pašpārvaldes prezidenta amatu. Tomēr īpaša uzmanība notikušo vēlēšanu sakarā pievērsta vienīgajai padomei, kura tika ievēlēta Gazas joslā – Deirelbelehas pilsētā. Tās ir pirmās jebkādas vēlēšanas, kas notikušas Gazā pēc divas desmitgades ilgušas  pauzes, kuras iemesls ir 2006. gadā iestājusies pretstāve starp partiju „Fatah” un kustību „Hamās”, toreizējo Palestīniešu pašpārvaldes likumdevēja vēlēšanu uzvarētāju. Domstarpību centrā ir attieksme pret Izraēlas valsti: kamēr „Fatah” atzīst Izraēlas tiesības uz eksistenci, Hamas turpina bezkompromisa cīņu, lai nodzēstu ebreju valsti no pasaules kartes. Bez tam „Fatah” ir sekulāra palestīniešu nacionālistu partija ar kreisu ievirzi, savukārt „Hamās” – reliģiska islāmistu kustība. Politiskā šķelšanās noveda pie militāra konflikta, kura laikā „Fatah” pārstāvji Gazas joslā tika nogalināti, izraidīti vai bija spiesti bēgt, un Gaza kļuva par „Hamās” citadeli. Ievēlētais palestīniešu likumdošanas orgāns pārstāja funkcionēt, jauns tā arī nav ticis ievēlēts, un ja Jordānas Rietumkrastā pagājušajos divdesmit gados notika vismaz pašvaldību vēlēšanas, tad Gazas sektorā – nekādas. Periodiski notika izlīguma mēģinājumi starp „Fatah” un „Hamās”, 2013. gadā pat tika izveidota nacionālās vienības valdība ar bezpartejisku sastāvu, taču „Hamās” tai tā arī neļāva reāli pārvaldīt Gazas teritoriju. Tagad, kad karā pret Izraēlu islāmistu spēki ir pamatīgi novājināti, acīmredzot bijis iespējams sarīkot pieminētās vēlēšanas Deirelbelehā, kas tiek raksturotas kā pilotprojekts. Priekšnoteikums dalībai bija atzīt Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju par vienīgo leģitīmo palestīniešu tautas pārstāvi, un tas liedza kvalificēties „Hamās” kandidātiem. „Fatah” atbalstītais saraksts ieguvis sešas no piecpadsmit vietām, savukārt saraksts, par kuru neoficiāli zināms, ka aiz tā stāv „Hamās”, – divas vietas. Daži novērotāji uzskata, ka tas ir sabiedrības signāls par nevēlēšanos turpināt bezkompromisa cīņu islāmistu vadībā. Tomēr vēlētāju aktivitāte, kas bija nepilni 23%, padara šādu pieņēmumu ne pārāk drošu. Divi Eiropas iekšpolitikas sastrēgumi Dānijas parlamenta vēlēšanas notika 24. martā, taču valdošās koalīcijas izveide nevedas. Nepiepildījās līdzšinējās premjerministres Metes Frederiksenas cerības, ka viņas vadītajiem sociāldemokrātiem vēlēšanas nesīs politiskā kapitāla pieaugumu. Tagad parlamentā izveidojušies divi bloki – labējais jeb „zilais” un kreisais jeb „sarkanais” – un ne vienam, ne otram nepietiek balsu vairākumam. Trešais spēks ir liberālā Mēreno partija, kas ieņēmusi izteikti centrisku pozīciju. Tieši viņu balsis, pievienotas vienam vai otram blokam, matemātiski varētu dot vajadzīgo vairākumu, taču mērenajiem nav pieņemams neviens no abu bloku radikālajiem spārniem. Partijas līderis Larss Loke Rasmusens jau paziņojis, ka darbošanās vienā valdībā ar radikāli kreisajiem ekosociālistiem no Sarkani-zaļās alianses nav domājama, tāpat nekādu entuziasmu liberāļiem neizraisa iespējama sabiedrošanās ar nacionālpopulistiem spektra pretējā galā – Dānijas Tautas partiju un citiem. Tā vietā mērenie vēlētos redzēt plašu centriski orientētu koalīciju, kaut ko līdzīgu pirmsvēlēšanu modelim, kurā bez sociāldemokrātiem un mērenajiem ietilpa arī liberālā partija „Venstre”. Tomēr pēdējās vēlēšanas nebija veiksmīgas nevienai no šīs trijotnes partijām, tāpēc tagad nāksies piepulcināt vēl kādu. Ticamākie kandidāti varētu būt labēji centriskā Konservatīvo partija, tāpat diezgan centriskā Sociālliberālā partija un arī demokrātiskie sociālisti no Zaļo kreiso partijas (nejaukt ar radikālāko Sarkani-zaļo aliansi!). Zaļo kreiso līdere Pia Olsena Dīra jau signalizējusi, ka būtu gatava apspriest sadarbības nosacījumus, taču Rasmusens, kā tiek teikts, izteikti taktiski nogaida. Vēl problemātiskāka ir situācija Slovēnijā, kur arī nu jau vairāk nekā mēnesi nav izdevies izveidot valdības koalīciju. 20. aprīlī lielākās parlamenta frakcijas – liberālās Brīvības kustības – vadītājs un līdzšinējais premjerministrs Roberts Golobs paziņoja, ka viņam nav izdevies izveidot vairākuma koalīciju un viņa partija gatavojas darbam opozīcijā. Tagad stafetes kociņš būtu nododams otrai lielākajai parlamenta frakcijai – Slovēnijas Demokrātiskajai partijai. Savulaik izaugusi no antikomunistiskās neatkarīgo arodbiedrību kustības un bijusi kreisas ievirzes, šī partija tās līdera Janeza Janšas vadībā vēlāk migrējusi nacionālisma, konservatīvisma un labējā populisma virzienā. Lai izveidotu koalīciju, Janšam būtu jāpiedabū pievienoties divas mēreni labējās partijas – aliansi „Jaunā Slovēnija – Kristīgie demokrāti” un Demokrātu partiju –, kā arī izteikti labēji populistisko, no pandēmijas laika antivakcīnistu auditorijas izaugušo partiju „Resni.ca”. Nav viegli iedomāties, ka izteikti proeiropeiski sevi pozicionējošie demokrāti būtu gatavi koalīcijai ar galējiem populistiem eiroskeptiķiem no „Resni.ca” un arī pašu Janšu, no kura partijas viņi reiz atšķēlās, kritizēdami līderi par antagonizējošu un populistisku pieeju. Kā norāda novērotāji, tā vien šķiet, ka Slovēnijas politiskie spēki arvien pamanāmāk samierinās ar domu par ārkārtas vēlēšanām. Draudzība ar Kremli – apšaubāma garantija Pilsoņu karš Rietumāfrikas valstī Mali ilgst kopš 2012. gada, kad savu cīņu pret centrālo valdību uzsāka tuaregu separātisti valsts ziemeļos, Azavādas reģionā. Kā tas mēdz notikt islāma zonas valstīs, etniski motivētajā konfliktā drīz iesaistījās radikālās džihādistu kustības – gan neatkarīgi reģionāli grupējumi kā, piemēram, „Boko Haram”, gan globālo tīklu „Al Qaeda”un Islāma kalifāts atzari. Sākotnēji Mali toreiz vēl demokrātisko valdību cīņā pret iekšējiem ienaidniekiem atbalstīja Francija un arī ANO miera uzturēšanas misija, taču 2020. gadā likumīgais prezidents Ibrahims Keita tika gāzts un pie varas nāca hunta ar ģenerāli Asimi Goitu priekšgalā. Pučisti palūdza frančus aizvākties un uzaicināja sev tīkamāku sabiedroto – krievu algotņus no bēdīgi slavenās Vāgnera grupas. Sabiedrojusies ar līdzīgiem režīmiem kaimiņvalstīs Nigērā un Burkina Faso, Mali izveidoja jaunizceptu Rietumāfrikas diktatūru klasteri – Sāhelas valstu aliansi. Jaunie sabiedrotie ļāva gūt zināmus taktiskus panākumus, taču ne izšķirošu uzvaru pār režīma pretiniekiem. Pēc „vāgneriešu” līdera Prigožina nogalināšanas viņa privāto militāro kompāniju nomainīja Krievijas bruņoto spēku struktūra – Āfrikas korpuss. Tikām režīma pretinieki – tuaregu nacionālisti un radikālie islāmisti – pārtrauca savstarpēju apkarošanu un sāka koordinēt savas operācijas pret valdības spēkiem. Džihādisti valsts dienvidos sāka piekopt jaunu taktiku – transportceļu blokādi, apdraudot pirmkārt jau naftas produktu piegādes lielajām pilsētām. Kopš 25. aprīļa Mali hunta piedzīvo nepieredzēti plašu un labi koordinētu savu pretinieku ofensīvu, kuru īsteno Azavādas Atbrīvošanas fronte un ar kustību „Al Qaeda” saistītais džihādistu grupējums Atbalsta grupa islāmam un musulmaņiem. Galvaspilsētas Bamako apkaimē nemiernieki uzbruka lidostai un Kati militārajai bāzei, kur savu pastāvīgo rezidenci ierīkojis huntas līderis Goita. Džihādistu kaujinieks-pašnāvnieks ar sprāgstvielām piekrautu automašīnu ietriecās aizsardzības ministra ģenerāļa Sadio Kamaras rezidencē, nogalinot viņu un ģimeni. Valdības spēku un krievu Āfrikas korpusa karavīri tika bloķēti Kidalas pilsētā un vienojās par netraucētu aiziešanu, atstājot pilsētu nemierniekiem. Uzbrukumi notika vēl vairākām pilsētām, kurās kopš tā laika turpinās karadarbība. Acīmredzot Kremļa draudzība izrādījusies pārāk vāja huntas stabilitātes garantija. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Zdravo! Tokrat napovedujemo napovedovalno spletno stran napovej.si, ki bo napovedovala prihodnost, ki jo vsi napovedujemo. Medtem ko debatiramo, kdo je resnični zmagovalec volitev (mi še vedno napovedujemo veliko zmago Janeza Janše), sklenemo, da bi bile gostilniške metode zbiranja podatkov o korupciji bistveno cenejše in bistveno natančnejše od Black Cubea. Tudi o overjenemu podpisu in njega vrednosti in o "tanovem" Pahorju rečemo ene dve. V drugem delu se končno premaknemo v Narodni park Garamba. Med sprehodom od Afrike do Šentvida pri Stični razpravljamo o divjini, turizmu in vojnih razmerah ter ugotovimo, da je razlika včasih samo v tem, koliko papirjev moraš podpisati – trava na pristajalni stezi pa je enaka tako v Šentvidu kot v Garambi.

ASV sarunās ar Irānu esot labi rezultāti - tā saka ASV prezidents Donalds Tramps. Kaut arī Irāna noliedz, ka jelkādas sarunas notiktu, tomēr pasaules tirgi ir atviegloti uzelpojuši cerībā, ka ļaunākais ir aiz muguras.  Lai gan prezidents Tramps izsakās par drīzām kara beigām Irānā, Izraēla ir apņēmības pilna turpināt un ne tikai Irānā, bet arī Libānā, kur jau vismaz miljons cilvēku pametuši savas mājas, bēgot no Izraēlas armijas sauszemes operācijas. Valstī uzdarbojas teroristiskais grupējums "Hezbollah" un Izraēla ir paziņojusi, ka tā grib likvidēt nebeidzamo apdraudējumu sev kaimiņos. Vairākās Eiropas valstīs šajās dienās ir bijušas vēlēšanas, kuru rezultātiem ir vērts pievērst uzmanību. Francijā gadu pirms prezidenta Emanuela Makrona pilnvaru beigām notika vietvaru vēlēšanas, Slovēnijā izraudzīts jauns parlaments un arī Dānijā vakar bija ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Eiropā ikviena šāda tautas izvēle ir svarīga, jo tā arī nozīmē, kāds būs konkrētās valsts ārpolitikas kurss. Notikumus komentē Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks, valdes loceklis Mārcis Balodis. Libāna – svešas varas un ieroči, pašu zeme un asinis Priekšvēsture pašreizējai Izraēlas Aizsardzības spēku sauszemes operācijai Libānā aizsākās 2023. gadā, kad pēc grupējuma „Hamas” teroristiskā iebrukuma Izraēlā un Gazas kara sākuma grupējuma „Hezbollah” no Libānas teritorijas uzsāka Izraēlas ziemeļdaļas raķešu apšaudes. Šis šiītu reliģiski politiskais veidojums ir, no vienas puses, oficiāli atzīta Libānas politiskā partija, no otras – militarizēts teroristisks formējums, galvenais Irānas Islāma republikas sabiedrotais reģionā. Pēc tam, kad 2024. gada rudenī Izraēla bija īstenojusi pret „Hezbollah” sekmīgas speciālās operācijas, nogalinot tās vadītāju Hasanu Nasrallu un vairākus citus komandierus, kā arī sākusi sauszemes iebrukumu Libānas dienvidos, starp Izraēlu un Libānu tika panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu. Saskaņā ar to Libānas valdības spēkiem bija jāpārņem savā kontrolē rajoni, kuros līdz tam saimniekoja „Hezbollah”, tā garantējot, ka Izraēlas teritorija vairs netiks apdraudēta. Tomēr šī vienošanās tā arī netika pilnībā īstenota, kas pierādījās šomēnes, kad pēc Izraēlas un Savienoto Valstu uzbrukuma Irānai „Hezbollah” atkal raidīja pret Izraēlu raķetes un lidrobotus. Pretim tika saņemti vispirms precīzi Izraēlas gaisa spēku triecieni pa grupējuma objektiem kā Libānas dienvidu rajonos, tā galvaspilsētā Beirutā, kas neizbēgami izraisīja civiliedzīvotāju upurus. Izraēlas brīdināja apmēram 50 ciemu iedzīvotājus evakuēties uz teritorijām ziemeļos no Litānī upes, un tiek ziņots, ka karadarbības rezultātā kopš mēneša sākuma savas dzīvesvietas pametuši apmēram miljons cilvēku. 16. martā Izraēlas spēki uzsāka plaša mēroga sauszemes iebrukumu Libānā, iesaistoties kaujās pret „Hezbollah”  vienībām. Libānas valdības spēki atvilkās uz ziemeļiem, vairoties iesaistītes karadarbībā, tomēr to sastāvā ir vairāki bojāgājušie. Smagi ievainoti divi reģionā dislocēto Apvienoto Nāciju miera uzturēšanas spēku karavīri. Savukārt civiliedzīvotāju upuri kopš marta sākuma jau sasnieguši vairāk nekā tūkstoti bojāgājušo un tuvu pie trīs tūkstošiem ievainoto. Šobrīd Izraēlas spēki turpina izvērst sauszemes operāciju, tai skaitā metodiski iznīcinot tiltus pār Litānī un pārtraucot komunikāciju starp apmēram 10% Libānas teritorijas valsts dienvidos un pārējo valsts daļu. Viens no premjera Netanjahu kabineta radikālajiem locekļiem, finanšu ministrs Becalels Smotričs izteicies, ka Izraēlai būtu jāanektē teritorija dienvidos no Litānī, savukārt aizsardzības ministrs Izraēls Kacs paziņojis, ka Izraēlas Aizsardzības spēki plāno uz nenoteiktu laiku okupēt šo Libānas daļu, izveidojot tur buferzonu. Libānas valdība raksturojusi šos plānus kā eksistenciālu draudu. Tajā pat laikā no Libānas ticis izraidīts Irānas vēstnieks, kas liecina par Beirutas vēlmi atbrīvoties no Teherānas režīma ietekmes. Francija – vēlam mēru, domājam par prezidentu 15. martā notikušās Francijas pašvaldību vēlēšanas ir apjomos grandiozs pasākums. Valstī ir nepilni 35000 komūnu, attiecīgi, par mēru un padomju deputātu amatiem šais vēlēšanās sacentās vairāk nekā miljons kandidātu. Tomēr kvantitāte nav galvenais, kāpēc franču vietvaru vēlēšanām pievērsta arī nozīmīga starptautiska uzmanība. Šo vēlēšanu rezultāti tiek uzlūkoti kā indikators spēku samēriem un potenciālajai politiskajai dinamikai nākamgad gaidāmajās Francijas prezidenta vēlēšanās. Jāatzīmē, ka daudzviet mazajās un vidējās pašvaldībās, pavisam 50 līdz 60 procentos komūnu, varu ieguvuši neatkarīgie vai lokālo partiju pārstāvji bez piesaistes valsts mēroga spēkiem. Kas attiecas uz lielākajām pilsētām, tajās joprojām dominē tradicionālās kreisās partijas, kas nākamajā ciklā vadīs līdz pat ceturtdaļai no visām franču pašvaldībām. Parīzes mērs būs sociālists Emanuels Greguārs, viņa partijas biedrs Benuā Paijāns paliks otras lielākās pilsētas Marseļas mēra amatā, sociālistu mēri būs arī Nantē, Monpeljē, Lillē un Strasbūrā, pēdējā gan ar centristu atbalstu. Savukārt ceturtajā lielākajā pilsētā Lionā amatu paturēs Zaļo partijas pārstāvis Gregorī Dusē. Spēcīgas pozīcijas saglabā tradicionāli labēji centriskie spēki, kas koncentrējas ap liberālkonservatīvo Republikāņu partiju un dominē vidējā lieluma pilsētās un biezāk apdzīvotajos lauku rajonos, pavisam apmēram sestdaļā vietvaru. Republikāņu pārstāvis Ēriks Sjoti kļūs par mēru piektajā lielākajā pilsētā Nicā, šeit gan ar izšķirošu atbalstu no galēji labējās Nacionālās apvienības, kura to uzskata par savu uzvaru. Kopumā franču „nacionāļiem” izdevies vairakkārt palielināt pārstāvniecību pašvaldībās, gan tālu atpaliekot no ambiciozajiem priekšvēlēšanu mērķiem. Iemesla gausties nav arī prezidenta Makrona pārstāvētajiem liberāli centriskajiem spēkiem. Prezidenta sociālliberālās partijas „Renesanse” pārstāvis Tomā Kazenāvs kļūs par Bordo mēru, savukārt „Renesanses” stabilāko sabiedroto, labēji centriskās partijas „Horizonti” līderis Eduārs Filips vadīs Havras pašvaldību. Bijušais premjerministrs Filips tiek uzskatīts par nopietnu kandidātu nākamgada prezidenta vēlēšanās. Plaša labēji centriskā koalīcija nodrošinājusi amatu valsts trešās lielākās pilsētas Tulūzas galvam, neatkarīgajam kandidātam Žanam Likam Mudankam. Uz būtisko jautājumu – vai funkcionē kreiso, centrisko un mēreni labējo „sanitārais kordons”, kam jāatur no varas labējie radikāļi? – atbilde ir piesardzīgi pozitīva. Frederiksenas likme nevinnē Vakar, 24. martā, Dānijas karaļa pavalstnieki devās pie vēlēšanu urnām, lai piešķirtu mandātus simt septiņdesmit deviņiem parlamenta – Folketinga – deputātiem. Šīs bija ārkārtas vēlēšanas, kuras iniciatore bija premjerministre, Sociāldemokrātiskās partijas līdere Mete Frederiksena. Stājoties pie sava otrā kabineta vadības 2022. gadā, politiķei nebija ne jausmas, kādi izaicinājumi viņu sagaida, proti, ka būs jāiztur Donalda Trampa nediplomātiskā grābāšanās ap Grenlandi. Pēc visa spriežot, neordinārā starptautiskā spiediena situācija radījusi zināmas plaisas Frederiksenas valdībā, ko veido centriski orientēta koalīcija ar sociāldemokrātu, konservatīvi liberālās partijas „Venstre” un liberālās Mēreno jeb Moderātu partijas piedalīšanos. Nu jau vairākas desmitgades dāņu politiskajā spektrā iezīmējas tradicionāla robežšķirtne starp t.s. „sarkano bloku” un „zilo bloku”,  respektīvi, kreisajām un labējām partijām, kur sociāldemokrāti ir sarkanie, „Venstre” – zilie, savukārt mērenie iestājas par šī dalījuma pārskatīšanu un par savas partijas krāsu izvēlējušies violeto. No otras puses, pretstāvē ar Baltā nama ekscentriķi Frederiksena ieguvusi nozīmīgu individuālās popularitātes kapitālu, ko varēja cerēt konvertēt partijas politiskajā svarā. Ja tāds bija aprēķins, tas neattaisnojās. Sociāldemokrāti šais vēlēšanās izrādījušies lielākie zaudētāji, viņu mandātu skaitam sarūkot no piecdesmit uz trīsdesmit astoņiem. Otrs lielākais zaudētājs ir „Venstre”, kuru no otrās pozīcijas parlamentā uz trešo atbīdījusi Zaļo kreiso partija, kuru vada vēl viena prominenta dāņu kreisā politiķe Pia Olsena Dīra. Lielākie ieguvēji ir labējie populisti un nacionālisti no Dāņu tautas partijas Mortena Meseršmita vadībā, kuri trīskāršojuši mandātu skaitu. Nedaudz zaudējuši arī mērenie, taču situācijā, kad vietu skaits parlamentā sadalījies visai līdzīgi starp „sarkanajiem” un „zilajiem”, tieši līdzšinējā ārlietu ministra Larsa Lekes Rasmusena vadītais spēks var nodrošināt koalīcijai nepieciešamo balsu skaitu. Par ticamāko tiek uzskatīta kreisi centriska koalīcija, kurā apvienotos sociāldemokrāti, zaļie kreisie, mērenie un Sociālliberālā partija. Koalīcijas veidošanas sarunas uz notikušo vēlēšanu fona, kad ārpolitiskos izaicinājumus zināmā mērā aizēnojušas iekšējās problēmas, nesolās būt vieglas. Jaunā Slovēnijas parlamenta raibākā mozaīka Kārtējās parlamenta vēlēšanas Slovēnijā nesa sarūgtinājumu iepriekšējā cikla favorītiem – līdzšinējā premjerministra Roberta Goloba sociālliberālajai partijai „Brīvības kustība”. 2022. gadā šis spēks ieguva četrdesmit vienu no deviņdesmit deputātu mandātiem, kas bija līdz šim spožākais kādas partijas sniegums neatkarīgās Slovēnijas vēsturē. Uzvaru noteica sabiedrības neapmierinātība ar iepriekšējo – labēji populistisko Slovēnijas Demokrātiskās partijas un tās līdera Janeza Janšas valdību. Taču Goloba kabinets, kuru „Brīvības kustība” veidoja kopā ar sociāldemokrātiem un Kreiso partiju, zaudēja popularitāti veselības aprūpes problēmu, dzīvokļu dārdzības un biežo ministru demisiju dēļ. Kā kritisks moments tiek minēts arī valdības lēmums 2024. gadā atzīt Palestīnas valstiskumu, kas izrādījās lielai daļai sabiedrības nepieņemami. Spriežot pēc mandātu sadalījuma, vēlētāju balsis gan lielākoties pārceļojušas nevis pie Janšas labēji konservatīvajiem populistiem, bet pie diviem parlamenta jaunpienācējiem. Viena no šīm partijām ir labēji centriskā Demokrātu partija ar kādreizējo Janšas kabineta ārlietu ministru Anži Logaru priekšgalā, otra – partija „Resni.ca”, kuru vada bijušais policists Zorans Stevanovičs. Šis spēks izauga no vakcīnskeptiķu un pandēmijas ierobežojumu pretinieku protesta kustības, un tā programmā ir arī eiroskepticisms, cīņa pret korupciju, nodokļu mazināšana un līdzīgi motīvi. Rezultātā Slovēnija ir tikusi pie parlamenta, kurā diviem lielākajiem spēkiem ir teju vienāds vietu skaits un miglainas izredzes izveidot koalīciju. Robertam Golobam šai nolūkā būtu jāpiesaista līdzšinējiem kreisi centriskajiem arī kāds no labējākajiem spēkiem – Demokrātu partija vai trīs konservatīvo partiju bloks „Jaunā Slovēnija – Kristīgie demokrāti”. Šīm partijām ideoloģiski tuvāka ir Janšas Slovēnijas Demokrātiskā partija, taču tad būtu jāņem koalīcijā arī vakcīnskeptiķi no „Resni.ca”, vai jāmēģina piedabūt sadarboties sociāldemokrāti, kas esot maz ticams. Vēl viena iespēja ir Golobam atstum līdzšinējos sabiedrotos Kreiso partiju un piesaistīt viņu vietā mēreni labējos demokrātus un kristīgos demokrātus – aritmētiski iespējama, taču ideoloģiski raiba kombinācija. Netiek izslēgta arī ārkārtas vēlēšanu iespēja.       Sagatavoja Eduards Liniņš.