Podcasts about lauru

Dažādi mākslīgā intelekta rīki kļūst arvien noderīgāki arī kultūras mantojuma pētniekiem, kuru ikdiena paiet darbā ar vēsturiskiem avotiem. Grūti salasāmu rokrakstu šifrēšanā patērēto laiku pēdējos gados būtiski palīdz ietaupīt optiskās teksta atpazīšanas rīki. Tulkošanas un ierakstu šifrēšanas palīgi ļauj orientēties arī pētniekam mazāk zināmās valodās, bet tērzēšanas robotu „ChatGPT” var apmācīt par sklandraušu ekspertu, lai tradīciju zināšanas nonāktu arī līdz tiem, kuriem vairs nav lauku vecmāmiņu un grāmatu mīlestības. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā gudri lietoti mākslīgā intelekta rīki palīdz padarīt mantojumu pieejamāku un dodot vairāk laika satura pētniecībai. Kopā ar muzikologi Lauru Švītiņu lūkojamies datora ekrānā atvērtajā rokrakstu atpazīšanas platformā „Transkribus”, kam viņa lūgusi atpazīt kādu Jāzepa Vītola vāciski rakstītu vēstuli. Vācu valoda ir starp tām, kam „Transkribus” ir pieejams publiskais modelis – tas nozīmē, ka jūs varat tajā ievietot attēlu ar jebkādā rokrakstā vāciski rakstītu tekstu, un ar mākslīgā intelekta palīdzību pēc īsa brīža saņemsiet skaidri salasāmu un meklējamu datortekstu. Latviešu valodai šāda modeļa vēl nav. Tāpēc Laura Švītiņa radīja pati savu modeli: viena konkrēta rokraksta atpazīšanai. Viņa pēta mūziķa, pedagoga un mūzikas žurnālista Kārļa Paucīša pierakstus par Latvijas mūzikas dzīves veidošanos 20.gadsimta pirmajā pusē. Sākumā viņa Paucīša blīvo un brīžam grūti salasāmo rokrakstu šifrēja manuāli, un tas arī kalpoja par pirmo izejmateriālu mākslīgā intelekta apmācībai. Digitalizētos un atšifrētos Kārļa Paucīša dienasgrāmatu izrakstus var lasīt internetā.  

Šodien, 27. martā, Starptautiskajā teātra dienā, Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā vairāki notikumi: Smiļģa kabinetā risināsies sarunas ar Latvijas Nacionālā teātra aktieriem Lauru un Uldi Siliņiem, kā arī  tiks atklātas divas izstādes. Muzejā un dārzā būs apskatāma  izstāde „Latviešu teātra personības un izrādes Eiženijas Annas Freimanes fotogrāfijās”, kā arī „Skatuves mākslinieku šarži”.

Myusu ituos dīnys gaška ir Latgolys turysma asociacejis specialiste, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” aktiva dalineica i latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga rokstu autore Laura Spundere. Cyta storpā Laura ir arī vīns nu cylvāku, kurais struoduojs pi tuo, lai Google Translate tulkuotu latgaliski.  Laura izsver, ka turystus Latgolā pīsaista doba, puorguojīni, kai ari kulturviesturyskais montuojums i cylvāki ite. “Pa munam, tys ir taids kulturviesturyskys mikslis, kas ir veiduojīs cauri godu symtim. Tuos ir kai myusu tradicejis, tai volūda, taipat tys salykums ar daudzajom nacionalitatem. Deļ kuo myusu regions stypri atsaškir nu puorejuos Latvejis, kas ir cīši interesanti. Tys ir cytaižuok. Deļtam cylvākim pateik iz iteini atbraukt. Pasavērt, īpazeit, dazynuot vaira.” Tyvojūtīs aktivajai turysma sezonai ar Lauru šudiņ runuosim par turysma īspiejom Latgolā – kur, kū i deļkam ? Izaicynuojumim i perspektivom itymā lauceņā.

Myusu ituos dīnys gaška ir Latgolys turysma asociacejis specialiste, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” aktiva dalineica i latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga rokstu autore Laura Spundere. Cyta storpā Laura ir arī vīns nu cylvāku, kurais struoduojs pi tuo, lai Google Translate tulkuotu latgaliski. Tyvojūtīs aktivajai turysma sezonai ar Lauru šudiņ runuosim par turysma īspiejom Latgolā – kur, kū i deļkam ? Izaicynuojumim i perspektivom itymā lauceņā.

19. gadsimta 60. gados 14 brīvo zemnieku ģimenes no Vidzemes pierobežas apkārtnēm – Alūksnes, Smiltenes, Trikātas un Piebalgas – ieradās Krievzemē, jo bija padzirdējušas par lēti pērkamām muižas zemēm. Tās apmetās uz dzīvi Pleskavas apgabalā, netālu no Pečoriem, Lauru ciematā, šodienas Igaunijas teritorijā, un izveidoja unikālu latviešu zemnieku koloniju. Kaut mūsdienās Lauros latvieši vairs nedzīvo un aizvien mazāk paliek to, kuri atceras dzīvi kolonijā, šobrīd muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” iedziļinās Lauru latviešu stāstos un pēcteču atmiņās.  Par Lauriem saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Ieskatāmies pagātnē, kā arī caur mūsdienu prizmu aplūkojam, ko līdz šodienai ir izdevies izpētīt par šo koloniju, varētu pat teikt – vienu no pirmajām latviešu diasporām. Stāsta Lauru latviešu pētniece no muzeja LAPA Ieva Vītola un Lauru latviešu pēctece Jurita Krūma, kura ir arī mūsu kolēģe Latvijas Radio.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar "Twitterkonvoja" koordinatori Lauru Pliču-Stankeviču.  

Pieci gadi Rundāles pils muzeja direktores amatā. Kādi ir pils muzeja lielākie izaicinājumi, jaunākie pētījumi un atklājumi? Tāpat aktuāls ir jautājums par Mežotnes pili un repertuārs, kas piestāv Rundāles vasarai. Lai pārrunātu to visu, Kultūras rondo studijā tiekamies ar Rundāles pils muzeja direktori Lauru Lūsi. Par Rundāles pils krāšņajiem Dārza svētkiem iztaujājam Rundāles pils muzeja galveno speciālisti, redaktori Daci Lāži, bet par Rundāles pils lustrām vislabāk zina stāstīt grāmatas „Gaismas ķērājas” autore Kristīne Budže.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar režisori Lauru Grozu.  

Daugovpiļs pusis dzīsmineica Laura Bicāne ar saimi dzeivoj Vuocejā, kur jei vys tik rodūši dorbojās ari muzykys lauceņā, tymā vydā i latgaliski. Napaseņ Laurai izguoja jauna dzisme – “Ceļā uz Emmausu” –, kuru var atrast i nūsaklauseit škārsteiklā. Niu Laura mienesi sabyus Latvejā, sovā dzymtaja pusē – Latgolā, kur kūpā ar vītejim muzikim gaidomi vairuoki koncerti. Vīna nu vareibu dzierdēt Lauru byus 17. majā Daugovpiļs Kulturys pilī paradzātajā grupys “Dabasu Durovys” koncertā. Raidejumā izvaicojam dzīsmineicu Lauru Bicāni par juos rodūšū dorbuošonuos, beibeli kai muzykys olūtu i dzīšmu tekstu svareigumu. "Poša ilgi dūmuoju, kas es asu. Kod es tyku Vyslatvejis dzīsminīku saītā, saprotu, kas ir muna publika, muns klauseituojs, kas ir itys akustiskais žanrys. Bardi – tai ari var saceit. Tī taišni lels izsvors ir iz viestejumu, iz tekstu. Varbyut pat tys teksts ir svareiguoks par myzyku i gitarspēli."

Krustpunktā brīvais mikrofons ar fonda "Uzņēmēji mieram" vadītāju Lauru Skrodeli.  

LRT OPUS laidos „Be filtro“ svečias – muzikos atlikėjų vadybininkas, renginių ir TV projektų prodiuseris, plokštelių fabriko įkūrėjas Lauras Lučiūnas. Pokalbis apie tai, kokie 2023-ieji buvo Lietuvos muzikos pasauliui ir ko tikėtis iš 2024-ųjų. Ved. Ramūnas Zilnys

Teātra trupas „Kvadriforns” jaunākais iestudējums „Skaistā tumsa” ir Adventes pasaka par nepārvaramām  ilgām pēc skaistuma. Maģiskā reālisma stilā veidotais darbs ar trupas dalībnieku gatavotu scenogrāfiju būs gan smieklīgs, gan gaišas melanholijas un skumju caurvīts vēstījums. Intars ir puika, kurš vairāk par visu mīl skaistumu. Un kā jau pasakās izrādē „Skaistā tumsa” ir gan puisis, gan baisa ragana, gan meita, arī pilsētas dzīve. Intars pilsētā kļūst slavens, atver SPA salonu, jau 13 gadu vecumā kļūst par tēvu, Intaram ir meita Laura, kura arī  mīl skaistumu. Trupas "Kvadrifrons" izrādes allaž ir kolektīvs darbs, tā tas bijis arī šoreiz. Režisors Klāvs Mellis, taujāts par jaunākā darba tapšanas gaitu, atklāj, ka  gribējuši taisīt citu depresīvāku darbu, tad vienā brīdī pārdomājuši. Ance Strazda ne tikai kopā ar Klāvu vadījusi scenogrāfijas darbnīcu, viņa veidojusi arī izrādes dramaturģiju un  darbojas kā aktrise. Starp citu izrādi iesāk ar Viļa Plūdoņa dzejoli „Ziemas pasaciņa”. Anna Ulberte ir "Kvadrifrona" producente, pirmo reizi piedalās iestudējumā un atveido Intara meitu Lauru. Izrādē darbojas aktieri Ance Strazda, Āris Matesovičs, Jānis Kronis, kurš atveido centrālo tēlu – Intaru, un Anna Ulberte. Iestudējuma „Skaistā tumsa”  videomākslinieks ir Āris Matesovičs, mūzikas režisors Kārlis Tone, gaismu māksliniece Dārta Zālīte. Izrāde veidota kā svētku pasaka pieaugušajiem, taču to noteikti var skatīties visa ģimene, vienīgi  jāpatur prātā, ka nav radīta pašiem mazākajiem skatītājiem.   Tuvākās izrādes šovakar, arī 16. un 17.decembrī,  pēc tam janvāra beigās.

Jaunieši pēc vidusskolas absolvēšanas ir lielas izvēles priekšā. Un to, kur tālāk iet mācīties un par ko kļūt, apgrūtina tādi apkārtējo viedokļi un ieteikumi kā, piemēram, profesijā būs jāstrādā visu dzīvi, tā nebūs ienesīga, nevarēsi atrast darbu. Tāpēc raidījums “Pīci breinumi” uz sarunu ir paaicinājis divas jaunietes – Lauru, kura dalās ar savu pieredzi, izvēloties profesiju kultūras nozarē, un Madaru, kura pēc bakalaura iegūšanas un darba starptautiskajos ekonomiskajos sakaros pašlaik apgūst vecmātes profesiju.  Meitenes atgādina, ka dzīve nav lineāra, ka tā met līkločus, taču ir svarīgi ieklausīties savā iekšējā balsī un neapjukt viedokļos. Ja arī tu esi izvēles priekšā, tad klausies sarunu, varbūt tā tevi iedrošinās un palīdzēs nešaubīties. Viesu vidū Laura Tuča un Marta Madara Dundure. Raidījumu vada Līna Lontone Breinojamīs kūpā!

Dámy, pozor, jste pro pány přitažlivé do pětatřiceti let. S Laurou odpovídáme na další vaše všetečné dotazy, tentokrát živě na pódiu. Ani jeden z nás není skoupý na slovo. Dozvíte se, co je největší porno pro Toma i co vzrušuje Lauru, že ženy jsou kochleárně vzrušivé, kdy mají muži největší testosteron-dependentní znaky, proč se ženy malují, aby předstíraly ovulaci a dávají si lesk na rty, aby to vypadalo, že jsou vzrušené a spoustu dalších informací. Dvacet pět minut žhavého rozhovoru před živými diváky, bez možnosti úniku.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Rīt, 4. augustā, sākas Valmieras vasaras teātra festivāls un izrāžu maratons trīs dienu garumā dažādās vietās pilsētvidē.  Festivāla programmā šogad astoņi jaundarbi, veidoti, domājot par ģimenēm, īpaši par bērnu un jauniešu auditoriju, un runās par tēmu "Pieņemšana." Bērnu un jauniešu festivāls Valmierā notiek ik pārgadu kopš 2017.gada. Uz Valmieru nedēļas sākumā devās  un ar izrāžu radošajām komandām, kā arī ar festivāla centra veidotājiem tikās Laima Slava. Nedēļas sākumā festivāla centrs vēl top, bet tūlīt, tūlīt viss būs gatavs. Zaļajā zonā pie Valmieras kultūras centra izvietoti paštaisīti koka zviļņi, skatuve ar koka cilvēciņiem-skatītājiem, atrakciju parka elementi, uzbūvēts pat tornis un kafijas stends. Instrumentu skaņas, koka smarža ir vieta, kur sastopu mākslinieku Andri Eglīti darbojamies kopā ar jauniešiem, viņi paši savām rokām rada festivāla centru. Festivāla vizuālās identitātes tēlus, kas redzami plakātā, veidojuši Andra Eglīša dēli. Satieku arī citus darbīgus jauniešus – Aneti, Lauru, Roenu, Teodoru un Gerdu. Esmu nolēmusi iegriezties visās festivāla izrāžu norises vietās. Kopā ar festivāla Bērnu un jauniešu programmas vadītāju Jāni Znotiņu vispirms dodamies uz Valmieras teātra Apaļo zāli. Lai arī teātrī rit pārbūves darbi, te mēģinājums izrādei „Manas domas grib ar mani parunāt”,  ko veido igauņu komanda, bet spēlē latviešu  aktieri. Izrādē piedalās Aigars Apinis, Una Eglīte, Diāna Krista Stafecka un Gerda Embure. Tālāk dodos uz Valmieras 5.vidusskolas sporta laukumu, te sastopu režisoru Matīsu Budovski kopā ar aktieriem, top „Briesmīgi priecīgas lietas”.  Bet Beates ielas vienā no daudzdzīvokļu namu pagalmiem rit mēģinājums izrādei „Visi skaitās”, jau  pa gabalu dzirdamas dažādas skaņas, ko rada medību rags, taure, sitaminstrumenti. Režisore Kristīne Brīniņa kopā ar dramaturgu Klāvu Melli radījuši mudžizrādi visai ģimenei. Izrāde pēc Valmieras festivāla tiks rādīta arī Siguldā. Valmieras 2. vidusskolā rit mēģinājums koncertizrādei „Es arī te, kas man ir jādara”, režisore Endīne Bērziņa. Esmu brīdī, kad radošā komanda spriež par koncertizrādes nobeiguma variantu. Debijas grupas mūziķi izrādē ir aktieri Inese Pudža, Sabīne Alise Ozoliņa, Endīne Bērziņa, Hugo Puriņš un Kārlis Elvis Artejevs. Tālāk dodos uz citu skolu – Valmieras Valsts ģimnāzijā sadarbībā ar Liepājas teātri top izrāde skolas vecuma jauniešiem „Vairs nevienu” – izrāde veidota kā iespēja izdarīt to, ko dzīvē nebūtu iespējams – atgriezties mirkli pirms traģiskā notikuma – jaunieša  pašnāvības. Režisors Dmitrijs Petrenko, arī aktieri no Liepājas teātra, dramaturgs Nils Sakss Konstantinovs. Savukārt režisors Edgars Kaufelds rāda virzienus laukumā starp Valmieras Valsts ģimnāziju un Valmieras sākumskolu, kur notiks izrāde „Skolotājas”,  kas top sadarbībā ar Leļļu teātri. Festivāla tēma šogad ir Pieņemšana. Bērnu un jauniešu programmas vadītājs Jānis Znotiņš uzsver, ka tēmai ir jābūt rosinošai. Festivāla programmā iekļauti arī jauno horeogrāfu darbi, brīvā dabā, zālienā pie Sv.Sīmaņa baznīcas, tiks rādītas piecas kompozīcijas, kurās laikmetīgās dejas mākslinieki izpauž to, kas viņiem rūp un pēc kā viņi ilgojas. Kopējais nosaukums „Ceļā”. Un visbeidzot esmu Valmiermuižas parkā, kur režisore Liena Šmukste kopā ar aktieriem Sandiju Dovgāni un Arti Jančevski veido vizuāli skanīgu, figurāli figūrīgu izrādi ar triku elementiem „Figūras”. Valmieras vasaras teātra festivāls jau šīs nedēļas nogalē no 4.- 6.augustam, un festivāla programmā atradīsit katram bērnu un jauniešu vecumam atbilstošu izrādi.

Mākslas kritiķis Vilnis Vējš par Medicīnas vēstures muzejā skatāmo psihiskajai veselībai veltīto laikmetīgās mākslas izstādi "Kā es jūtos pēdējā laikā" sarunājas ar izstādes kuratori Lauru Brokāni un mākslinieci Sarmīti Māliņu. *** Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstādē "Kā es jūtos pēdējā laikā" par psihiskās veselības tēmu domā laikmetīgās mākslas autori – gan par savu vai tuvinieku slimības pieredzi un profilaksi, gan pētot sabiedrības aizspriedumus un tēmas stigmatizāciju. Ģeopolitiskā spriedze, klimata trauksme, pandēmijas radītā nošķirtība un pastiprinātā tehnoloģiju lietošana atstājusi ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību. Kopš pandēmijas laika šī tēma publiskajā telpā kļuvusi arvien aktuālāka, taču joprojām valda arī daudz aizspriedumu, aizdomu un nosodījuma. Lai veicinātu sabiedrības izpratni un mazinātu aizspriedumus par šo tēmu, izstāde pievēršas dažādiem psihiskās veselības skatpunktiem – personīgai cīņai ar depresiju, pārdzīvojumam, pieredzot tuvinieka zaudējumu, pašpalīdzības tehnikām un profilaksei, kā arī stereotipu atsegšanai. Izstādes kuratore Laura Brokāne uzskata: "Māksla var pavērt tēlainu valodu, kurā saņemt drosmi runāt par psiholoģiski grūtām pieredzēm, veicinot izpratni un empātiju arī plašākā sabiedrībā. Vienlaikus, runājot par psihiskās veselības jautājumiem, ir ļoti svarīgi veidot un uzturēt tiešu valodu. Tendence tos estetizēt nereti rodas tieši no bailēm un apspiestības, tādējādi mazinot tēmas nopietnību. Izstāde ir mēģinājums noturēt šo trauslo balansu, tāpat kā daudzi no mums šobrīd balansē starp ikdienas rutīnu un iekšējo nemieru." Ņemot vērā trauslo un sazaroto tēmu, laikmetīgās mākslas izstāde "Kā es jūtos pēdējā laikā" un tās pavadošā programma piedāvā drošu satikšanās vietu muzejā, kur atpazīt un dalīties ar sarežģītām psiholoģiskām pieredzēm  gan māksliniekiem, gan skatītājiem. Izstādē pārstāvētie mākslinieki: Anda Lāce, Līga Spunde, Reinis Hofmanis, Anna Salmane, Andris Kaļiņins, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo, Rasa Jansone, Ieva Vīksne, Zane Tuča, Sanita Tauriņa un Ernests Vilsons

Kas uzmundrina tevi nogurdinot? Šo Dārtas Narkēvičas un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Rozenbaumu un Elceru ģimenes Pārdaugavā - māsas Una ar Lauru un kopā ar bērniem Mōnu (4 gadi), Mia (8 gadi) un Madlēnu (7 gadi).

23. aprīlī interesenti ir aicināti kopīgi ieskandināt "Collegium Musicum Riga" koncertzāles atvēršanas svētkus. Koncertu atskaņos izcilā Latvijas čelliste Māra Botmane, piedāvājot klausīties vienus no čella repertuārā sarežģītākajiem, bet skaistākajiem opusiem – Johana Sebastiāna Baha svītas baroka čellam solo. Par Senās mūzikas centru, kur tagad notiks arī kocerti plašākai publikai, Kulturas rondo saruna ar šīs kultūrtelpas projektu vadītāju un galveno producenti Lauru Šarovu un diriģentu, centra direktoru un galveno producentu Māri Kupču. Koncertcikls  "Baroka pavasaris Collegium Musicum Riga koncertzālē" pašā Rīgas sirdī (Vecrīgā, Vaļņu ielā 9-3) kopumā piedāvā četrus senās mūzikas koncertus, simbolizējot jaunās kultūrtelpas "atdzimšanu". Te jau kopš 20. gs. darbojās plaši pazīstamais Mākslas darbinieku nams. Turpretī mūsdienu koncertzāles nosaukums ir dots par godu baroka orķestrim "Collegium Musicum Riga", kuru 2005. gadā dibinājis tā galvenais diriģents un senās mūzikas pētnieks Māris Kupčs, nosaukumu ņemot no tāda paša nosaukuma orķestra, kurš Rīgā darbojās jau 17. gadsimtā.

LRT OPUS laidoje „Be filtro“ – pokalbis apie besibaigiančius 2022-uosius su vienu žymiausių Lietuvos muzikos vadybininkų Lauru Lučiūnu. Valandos trukmės pokalbis apie metų muzikos atradimus, praradimus, skandalus ir viltis. Ved. Ramūnas Zilnys

Dámy, pozor, jste pro pány přitažlivé do pětatřiceti let. S Laurou odpovídáme na další vaše všetečné dotazy, tentokrát živě na pódiu. Ani jeden z nás není skoupý na slovo. Dozvíte se, co je největší porno pro Toma i co vzrušuje Lauru, že ženy jsou kochleárně vzrušivé, kdy mají muži největší testosteron-dependentní znaky, proč se ženy malují, aby předstíraly ovulaci a dávají si lesk na rty, aby to vypadalo, že jsou vzrušené a spoustu dalších informací. Dvacet pět minut žhavého rozhovoru před živými diváky, bez možnosti úniku.

Mūsdienās ir bērni, kuri vairs nevar aiziet gulēt, ja nav lapsiņas gultā. Lapsiņa ir visur - uz pidžamas, vienmēr līdzi vai somiņā. Tuta - bērnu draugs, par kuru tapusi jau divsimtā video sērija un kura gatavojas Ziemassvētku koncertu tūrei „Piparkūku sirds”. Kā tas viss sākās? Kultūras rondo studijā Tutas dziesmu radītāja komponiste un dziedātāja Laura Polence no Amsterdamas un režisore Marta Selecka. Marta Selecka atklāj, ka 2023. gada janvārī gaidāmas projekta "Literatūre" jaunās sērijas. Būs tikšanās rakstniekiem Māru Svīri, Ivaru Šteinbergu, Loti Vilmu Vītiņu. Vēl top projekts "Tava darīšana", kas Latvijas TV būs skatāms no 2023. gada marta. "Tas būs projekts par biznesa veidošanu, par uzņēmējdarbību. Kad es sāku Tutu, es sāku arī kā jaunā uzņēmēja, gāju jaunu ceļu. Manā ceļā gadījās ļoti forši mentori un palīgi, esmu arī radošo industriju inkubatorā ar savu uzņēmumu. Sapratu, ka ir daudz jautājumu, ko varu palīdzēt citiem sākt domāt, ka vari būt uzņēmējs un darīt savu lietu," atzīst Marta Selecka.  Savukārt Lauras Polences dzīvi ārpus Tutas piepilda citi muzikāli projekti, kas nav mūzika bērniem.  "Tā ir mūzika, kur ir ļoti daudz improvizācijas kopā ar citiem vokālistiem. Es nodibināju improvizācijas kori, ar kuru arī izdosim albumu. Es arī rakstu savas dziesmas, kas ir starp džezu un improvizāciju. Izpildu diezgan traku mūziku daudz mazāka publikai nekā Tutas dziesmas," atklāj Laura Polence. "Esmu priecīga Amsterdamā un Nīderlandē būt vairāk teātra vidē, kur sadarbojos gan ar dejotājiem, gan aktieriem, gan mīmu māksliniekiem, gan mūziķiem. Liels prieks, ka darbi ir tik dažādi." Paralēli viņa vada arī kori Amsterdamā. 

Vai mājās ar bērnu darbojoties, mamma apgūst kādas īpašas prasmes, vai tiešām jaunās mammas ir superorganizatores un superplānotājas? Vai jaunās mammas statuss nodrošina īpašas priekšrocības darbā. Kā var zināt, vai jaunais darba devējs patiešām nodrošinās strādājošajai mammai solītās priekšrocības, vai iesaistīšanās akcijā "Ģimenei draudzīgs uzņēmums" ir garantija īpašai attieksmei pret strādājošajiem vecākiem, vai visās ārvalstu kompānijās ir nodrošināta mammām labvēlīga vide?Astras intervijas ar Renāti, Lauru un Laimu klausās un savu viedokli izsaka podkāsta autores Astra, Vineta un Zane.Priecāsimies dzirdēt Tavus komentārus, raksti autorēm:Vineta: https://www.linkedin.com/in/vinetaberzina/Astra: https://www.linkedin.com/in/astra-pud%C4%81ne-42193642/Zane: https://www.linkedin.com/in/zane-uzuli%C5%86a-97873566/Sūti atsauksmi, labo mūsu kļūdas un piesakies uz interviju podkāstā!To visu tu vari izdarīt “Pirms darba” profilā Linkedin https://www.linkedin.com/company/pirmsdarba/ vai mūsu Facebook https://www.facebook.com/podkasts.pirmsdarbaSeko podkāstamTwitter https://twitter.com/PodkastsDInstagram https://www.instagram.com/pirmsdarba/ Pirms darba moderatore Vineta Bērziņa https://www.vinetaberzina.lv/Podkāsta producents Juris Garjāns tālr. 29600765 juris@darbs.work Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Johana Sebastiāna Baha mūzikas albums. 18.gadsimta Latvijas teritorijas mūzikas pirmatskaņojumi. Un piecu Eiropas mūzikas augstskolu koncerts ar Hendeļa mūziku. Par Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivālu un tā atklājumiem Kultūras rondo pārrunājam ar diriģentu un senās mūzikas pētnieku Māri Kupču un vijolnieci un projektu vadītāju Lauru Šarovu. No 25. novembra līdz 14. decembrim Mazajā ģildē norisināsies Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāls, piedāvājot 18.gadsimta Latvijas teritorijas mūzikas pirmatskaņojumus, piecu Eiropas mūzikas augstskolu koncertu ar operkomponista Hendeļa mūziku, kā arī ilgi gaidītos Johana Sebastiāna Baha mūzikas albuma atvēršanas svētkus. 25. novembrī plkst.18.00 Mazajā ģildē sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju notiks koncerts "Hendelis. Pasticcio". Intensīvas mēģinājumu un meistarklašu nedēļas rezultātā koncertā skanēs vairāku Georga Frīdriha Hendeļa operu ārijas un ansambļi. Uzvedumu iestudē JVLMA baroka orķestris diriģenta Māra Kupča vadībā un studenti no piecām Eiropas mūzikas akadēmijām – Lodzas, Oslo, Rīgas, Tallinas un Viļņas. 30. novembrī plkst.19.00 Mazajā ģildēnotiks koncerts "Jaunatklātie Kurzemes dārgumi". Hercoga Pētera galma kapelas koncertmeistars, komponists un vijoļvirtuozs Francis Ādams Feihtners ir 18.gadsimta Latvijas teritorijas vēsturē būtiska personība. Diriģents un senās mūzikas pētnieks Māris Kupčs no putekļiem ir izcēlis Feihtnera 1770.gadā Mītavā jeb mūsdienu Jelgavā izdotos četru simfoniju partiju komplektus, un kopā ar baroka orķestri "Collegium Musicum Riga" piedāvās klausītājiem izbaudīt jaunatklātos Kurzemes dārgumus. 14. decembrī plkst.19.00 Mazajā ģildē norisināsies Johana Sebastiāna Baha CD prezentācijas koncerts.

Miniseriāla pirmajā epizodē, iepazīstamies ar jaunajām autorēm – personāla atlases speciālistēm un mammām Astru https://www.linkedin.com/in/astra-pud%C4%81ne-42193642/ Zani https://www.linkedin.com/in/zane-uzuli%C5%86a-97873566/Klausāmies Astras intervijas ar Lauru un Laimu, kuras bērna kopšanas laikā meklē darbu un neatgriezīsies strādāt iepriekšējā vietā. Pieredzes stāstus komentē Vineta, Astra un Zane:vai vajag rakstīt savā CV par bērna kopšanas atvaļinājumu un bērniem;kā runāt ar esošo darba devēju;vai jaunajai māmiņai ir jārēķinās ar īpašu attieksmi darba vietā un citas tēmas.Izsaki savu viedokli, raksti komentāru, labo mūsu kļūdas un piesakies uz interviju podkāstā! To visu var izdarīt "Pirms darva" profilā Linkedin https://www.linkedin.com/company/pirmsdarba/ , vai mūsu Facebook lapā, vai Instagram kontā.Pirms darba moderatore Vineta Bērziņa https://www.vinetaberzina.lv/Podkāsta producents Juris Garjāns t.29600765 juris@darbs.work Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Uz kādu jautājumu nekad nespēsi dot godīgu atbildi - jā? Šo Andra Rutkovska un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Meržvinsku ģimene Raganā: mamma Ilona Kalniņa ar bērniem: Elīnu Katrīnu (13 gadi), Lauru (11 gadi), Raivo (10 gadi), Māri (9 gadi), sunīti Liku un kaķi Čitu.  

Sestdien, 20. augustā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā būs jūtama pasaules elpa, jo Juglas ezera krastā pulcēsies Pasaules mūzikas festivāla "Porta" dalībnieki - sešas mūzikas grupas no septiņām dažādām valstīm. Papildus mūzikas dažādībai festivāla apmeklētājiem būs iespēja iepazīt un nobaudīt itāļu, franču, izraēļu, somu, ungāru nacionālās virtuves tradicionālās garšas. Par šīgada programmu, viesiem, mūzikas daudzveidību "Klasikā" stāsta festivāla radošās komandas pārstāve, diriģente un dziedātāja Laura Leontjeva. Laura, tavs koris „Anima” arī festivālā "Porta" ir piedalījies, un nu esi ķērusies arī pie organizatoriskajām lietām. Pilnīgi trāpīts. Mēs satikāmies 2018. gadā, kad mūs uzrunāja festivāla direktore Ilze Apsiņa, aicinot piedalīties un sadarboties ar dziedātāju Semu Lī. Mani ļoti aizrāva veids, kā „Porta” jau gadiem ievieš jaunas vēsmas, lai arī Latvijā mēs satiktu visu pasauli. „Portas” galvenais akcents parasti tiek likts nevis uz daudzveidību, bet uz personībām, māksliniekiem ar spēcīgu enerģiju. Vai to var teikt arī par šogad gaidāmo? Visnotaļ, īpaši šogad, jo pirmoreiz būs tik daudz mākslinieku vienā datumā. Tur tiešām katrs varēs atrast kaut ko savu. „Portas” klausītājiem parasti patīk jau pirms tam papētīt, kas šogad gaidāms, bet ir arī fani, kuri uzticas organizatoru gaumei un ir gatavi būt klāt, neatkarīgi no piedāvājuma. [...] Daudziem no mūziķiem pamatā ir akadēmiskā izglītība, un bieži vien vēlme paskatīties savā kultūrā dziļāk arī rada šo interesi par etnomūziku. Protams, pēc tam visas šīs pasaules satiekas un robežas tiek pārkāptas un, paldies Dievam, strauji un stipri nojauktas. Mūzika kļūst daudz interesantāka, kad mēs to nepiesaistām kādam žanram. Mūzikai ir jādzīvo, tas mani pašu ļoti saista. Starp šiem ārzemju ansambļiem, kuros dominē vīrieši, būs arī viena latviešu pārstāve – Ieva Kerēvica. Viņa festivālā piedāvās pilnīgi jaunu koncertprogrammu Centerwise, kuru viņa reklamē kā pavisam jaunu, svaigu produktu, kurā viņa kaut ko darīšot ne tā, kā parasti. Jā, tiešām prieks, ka šo vīriešu spēku papildinās sievišķais spēks un maigums, un tā ir Ieva ar savu unikālo balsi, vokālo virtuozitāti un jauno programmu. Cik saprotu, albums tika ierakstīts tieši pirms ierobežojumiem, un, man liekas, fantastiska vieta programmas pirmatskaņojumam ir tieši Brīvdabas muzejs un Pasaules mūzikas festivāls „Porta”. Arī šeit, protams, Ieva ir smēlusies iedvesmu no latviešu tautas dziesmas, bet tā sabalsosies ar Ievas plašo džeza un pasaules mūzikas pieredzi. Ņemot vērā, ka viss sākas jau pēcpusdienā, vai klausītājiem būs jāsēž savās vietiņās no 16.00 līdz pat vēlam vakaram? Vai viņi brīvā atmosfērā var pievienoties uz ansambli, kurš viņus visvairāk interesē? „Porta” vispirms ir par brīvību, un arī mūziku ļaujam baudīt brīvi. Protams, cilvēks varēs izvēlēties, vai viņš vēlas sēdēt, stāvēt vai dejot, jo, ticiet man, prom iet nemaz negribēsies. Teritorija būs atvērta jau no 15.00, būs sešu valstu virtuves, saskaņā ar mūziku, kuru dzirdēsiet. Varbūt klausoties uznāks iedvesma pašam kaut ko radīt, varbūt gribēsies mainīt lokāciju starp abām skatuvēm, apgulties zem kāda skaista ozola, skatīties debesīs un klausīties fantastisku mūziku tepat, Latvijā. Festivāla programmā lieliem, trekniem burtiem ierakstīta ukraiņu grupa „DakhaBrakha”, kuru ļoti daudzi cienītāji gaida, un laikam šo cienītāju ir tik daudz, ka Brīvdabas muzejs būs par mazu un koncerts notiks Mežaparka estrādē. Jā, 25. augustā Mežaparka estrādē būs īpašs koncerts „DakhaBrakha” un ukraiņu kultūrai un tautai. Mēs, latvieši, šo grupu tiešām esam iemīļojuši, un ne bez iemesla. Ir „grupas”, un ir „DakhaBrakha”. Šis kvartets ļauj piedzīvot ukraiņu tradicionālās mūzikas sintēzi ar mūsdienīgu pienesumu no visas pasaules – tas ir viņu unikālais stils. Šķiet, pat Mežaparka estrāde būs par mazu, lai uzņemtu visus klausītājus, tā kā laipni lūdzam negaidīt, bet pasteigties iegādāties biļetes un atbalstīt, būt kopā šajā laikā, jo mūzika vieno. Zinu, ka tev arī ar saviem kolektīviem patīk mesties jaunos piedzīvojumos, un pēdējā laikā tie ļoti saistīti ar dabu. Kas ir tas, kādēļ tev pašai patīk to darīt? Mani saista jaunais, un īpaši jaunais savienojumā ar kaut ko tik lielu kā Visums un daba, kas dod lielāko spēku esībai, lielāko iedvesmu un lielākās atbildes apmaldīšanās brīžos. Kad tas viss satiekas, tad saproti – jā, tāds es esmu. „Portai” ir tieši tas pats princips – daba iedod vēl jaunu dimensiju. Protams, daba piedāvā kaut ko vienu un koncertzāle kaut ko vēl citu – pasaules ir dažādas, un katrai pasaulei atbilstoši ir sava mūzika, sava vieta un sava atmosfēra.   

Senie mūzikas instrumenti, vēsturiski tērpi, operas izrāde sveču gaismās, izcilas ārzemju viduslaiku mūzikas grupas un pašmāju senās mūzikas atskaņotājmākslinieki jau septīto gadu Bausku pārvērtīs par vietu, kur iespēja redzēt, dzirdēt un izjust viduslaiku, renesanses un agrīnā baroka laika cilvēku ikdienu, izbaudot krāšņus senās mūzikas svētkus – VII Kurzemes - Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivālu Vivat Curlandia!, kas notiks šīs nedēļas nogalē - 9. un 10. jūlijā. Pirmo reizi Latvijā uzstāsies un seno sajūtu festivālu Vivat Curlandia! 9. jūlijā plkst. 14.00 Bauskas pilī atklās izcilais viduslaiku mūzikas ansamblis Ex Silentio no Grieķijas. Koncerta programmā "Viduslaiku noriets: franču tradīcijas un Vidusjūras galmi" ansamblis koncentrējas uz bagātīgo laicīgās franču mūzikas repertuāru laikā starp Ars Nova un uzplaukstošo franku-flāmu skolas stilu, veidojot tiltu starp 14. un 15. gadsimta mūziku. Šī skaistā notikuma sakarībā "Klasikā" tiekamies ar baroka vijolnieci Lauru Šarovu, kura plašāk iepazīstina ar festivāla norisi kopumā, kā arī ansambļa Ex Silentio dibinātāju un vadītāju Dimitri Kounturasu.  

Jūlijs Latvijā ir kļuvis par senās mūzikas mēnesi. Rīgā un Rundālē notiek senās mūzikas festivāls, Bauskā – festivāls "Vivat Curlandia!". Kultūras rondo saruna ar diriģentu Māri Kupču un mūziķēm Lauru Šarovu un Montu Martinsoni. Rundāles pils muzejs 2. jūlijā aicina kopīgi svinēt 14. Rundāles pils Dārza svētkus, kas tiks veltīti tēmai – vēsturiskā dārza rekonstrukcija. Svētku noslēgumā pulksten 22 operetes uzvedums - Johans Ādams Hillers "Mīla uz laukiem". Savukārt Starptautiskais senās mūzikas festivāls norisināsies Rīgā un Rundālē no 6. līdz 9. jūlijam. Festivāls piedāvā iespēju iejusties viduslaiku, renesanses un baroka laikmetā. Bet senās mūzikas un mākslas festivāls "Vivat Curlandia!" gaidāms 9. un 10. jūlijā Bauskā. Senie mūzikas instrumenti, vēsturiski tērpi, operas izrāde sveču apgaismojumā, izcilas ārzemju viduslaiku mūzikas grupas un pašmāju senās mūzikas atskaņotājmākslinieki jau septīto gadu Bausku pārvērtīs par vietu, kur iespēja redzēt, dzirdēt un izjust viduslaiku, renesanses un agrīnā baroka laika cilvēku ikdienu, izbaudot krāšņus senās mūzikas svētkus – VII Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivālu “Vivat Curlandia!”.  

Latvijas Mākslas akadēmijas diplomandu izstāde “Lai dīgst!” apkopo vairāk nekā 180 jauno mākslinieku radošā procesa rezultātus. Šī ir iespēja vienuviet aplūkot visu apakšnozaru absolventu darbus – tas ir gan izsmeļošs pārskats par akadēmijas darbību, jaunumiem un izaicinājumiem, gan lieliska iespēja mākslas interesentiem un plašākai auditorijai iepazīties ar mākslinieku veikumu. Izstādes “Lai dīgst!” ekspozīcijas iekārtotas abās LMA ēkās: kādreizējā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, kas tagad kļuvusi par pilnvērtīgu Mākslas akadēmijas sastāvdaļu, kā arī LMA vēsturiskajā ēkā Kalpaka bulvārī 13. Savā veidā savienojoties, abas ēkas tiek pieteiktas kā  aktīvas mākslas norišu platformas – vietas mākslas darbu eksponēšanai, jauno mākslinieku eksperimentiem un, protams, izglītībai. Lai sniegtu kaut nelielu ieskatu plašajā ekspozīcijā, kura skatāma Bioloģijas fakultātē, kā labvēlīgu, bet asredzīgu vērtētāju kopīgai apskatei esmu pieaicinājis filozofijas publicistu Igoru Gubenko, kura interešu lokā mākslas jautājumiem allaž ir bijusi būtiska vieta. Vispirms pievēršamamies maģistra darbam grafikā – Kristapa Kramiņa veidotajai galda spēlei, kurā aplūkota Rīgas mikrorajoniem raksturīgā apbūve: dažādas blokmāju sērijas, kuras iespaidojušas spēles struktūru un vizuālo risinājumu. Nonākam vienā no plašajām katedras iekārtojuma auditorijām, kur vienkop sadzīvo gan tekstilmākslas darbi, gan lielformāta glezniecība, un Igors Gubenko šajā salikumā iezīmē tieši pēdējo pieminēto mediju. Aleksandra Runde savā maģistra darbā grafikas nodaļā piedāvā filigrāno, ļoti sirsnīgo un estētiski pacilājošo zīmējumu sēriju, „Ko darīt, ja esi kails pilsētā”, kas apkopota rokasgrāmatas izdevumā. Igoraprāt, motīva par publisku kailumu saknes meklējamas sapņu pasaulē. Glezniecības nodaļas maģistrantūras absolvente Laura Birša savā darbā „Citāds dārzs” sniedz redzējumu uz skeitborda kultūru, kur pašizteiksme ir kustības brīvība, savukārt pašai autorei – performance. Pētniecības pamatā ir interpretēts Hieronīma Bosa slavenais triptihs „Pasaulīgo baudu dārzs” un tas darīts caur skeitbordista acīm. Lauru satiekam vienu stāvu zemāk, kur viņa pēc garas darba dienas atpūšas dīvānā kopā ar savu studiju biedreni Emmu Sofiju. Aicinu abas diplomandes dalīties iespaidos par visu pārējo kolēģu veikumu kopumā. Deivs Grēbers ir Ņūorleānā bāzēts mākslinieks, kuram Rīgas mākslas vide nav sveša. Viņa vērtējums par diplomdarbu izstādi galvenokārt koncentrējas uz telpas īpatnībām. Neatņemama Mākslas akadēmijas studiju sastāvdaļa kopš augstskolas dibināšanas ir Mākslas vēstures un pētniecība, kopumā- zinātne. Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares vadītājai, profesorei Silvijai Grosai jautāju, kādas tendences vai interešu viļņi ir fiksējami šīgada absolventu lokā? Ar pētniecības darbu saistošākajiem fragmentiem uz virtuāliem ekrāniem drīzumā varēs iepazīties Latvijas Mākslas akadēmijas galvenajā ēkā – telpā, kurā savulaik atradās bibliotēka un uz kuru pēc dažiem mēnešiem pārcelsies Mākslas Vēstures institūts. Apjomīgā studentu diplomdarbu izstāde „Lai dīgst!” gan jau pieminētajā Kalpaka bulvāra ēkā, gan kādreizējā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē Kronvalda parkā apskatāma līdz 9.jūlijam.

Naktī tie mājās izplešas, bet dienā tie saraujas. Kā šo Jāņa Medeņa un citu klausītāju atsūtītās mīklas min Mažu ģimene Mārupē: mamma Sanita, kura strādā Zemkopības ministrijā, "BOSCH" firmā strādājošais tētis Modris ar audžubērniem Lauru (14 gadi) un Robertu (7 gadi), klausieties raidījumā Greizie rati.

Mietiņš, kam galā zvaigznīte rotājas. Kā šo Jetes Kārkliņas un citu klausītāju atsūtītās mīklas minēs Viršu ģimene Rīgā: mamma Vizma (Rīgas Jauno tehniķu centrā Lego pulciņa vadītāja) ar meitām Paulu (15 gadi), Lauru (13 gadi) un Rasu (6 gadi), klausieties raidījumā Greizie rati.

LRT OPUS laidoje „Be filtro“ – vienas ryškiausių Lietuvos muzikos vadybininkų, TV projektų ir renginių prodiuseris Lauras Lučiūnas. „The Roop“, Alinos Orlovos, Jazzu, Gabrielės Vilkickytės ir kitų karjera besirūpinantis dalijasi mintimis apie Lietuvos muzikos pasaulio užkulisius ir prognozėmis 2022-iesiems. Laidos vedėjas – Ramūnas Zilnys

Cristóvão Lauruça é um renomado chef português dono de restaurantes incríveis em BH, como o Caravela e o Capitão Leitão, inaugurou um novo estabelecimento gastronômico no Ponteio chamado Turi. A proposta do local é trabalhar produtos de origem em forma única de cozimento. No Fica a Dica de hoje, Isabela Lapa te conta mais sobre o assunto. Confira! See omnystudio.com/listener for privacy information.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Sporta raidījumā Piespēle šoreiz vēl pirms izlidošanas uz Tokijas olimpiskajām spēlēm Latvijā uz sarunu noķērām pludmales volejbolistes Tīnu Lauru Graudiņu un Anastasiju Kravčenoku. Viņas stāsta par gatavošanos Olimpiādei, kas notikusi Jūrmalā, kā arī to, ko sagaida no piecgades lielākā sporta foruma. Raidījuma otrajā daļā dodamies uz Siguldu, kur Latvijas skeletona „tēvs” Dainis Dukurs izveidojis „Skeletona akadēmiju”. Šonedēļ norisinājās jauno censoņu otrā atlase, kurā sevi pierādīt gribēja liels pulks jauniešu. Iepriekšējā jauno sportistu atlasē piedalījās 51 jaunietis vecumā no 10 līdz 17 gadiem, bet uz jūlija sākumā notiekošo sporta nometni uzaicināja 13 censoņus. Skeletona nometnē bērniem notiek vispārējās fiziskās sagatavotības treniņi, viņi papildina zināšanas par veselīgu uzturu, mācās par skeletona kamanu un slidu tehnisko specifiku, kā arī padziļināti iepazīstas ar Siguldas bobsleja un kamaniņu trases konfigurāciju. Otrajā atlasē Siguldas pilsētas stadionā jauniešiem bija jāskrien 20 metri gaitā un jārāda prasmes tāllēkšanā no vietas. Skeletona akadēmija ir jaunākā Siguldas Sporta skolas interešu izglītības programma, kas ļaus talantīgiem jauniešiem pārstāvēt Latviju starptautiskās sacensībās pasaulē.

Šī ir divu 30+ gadnieču saruna par dzīvi, par aktuālajiem jautājumiem, kurus mēs risinām sevī, par to, kas mēs esam, par to, kas gribam būt, par to, kā bijis, par to, kas jāmaina, par bailēm un uzdrīsktēšanos. Es sarunājos ar podkāsta “Pa kluso” autori, satura radītāju, divu dēlu mammu, sievu, sievieti, kura piedzīvo pārmaiņas sevī - Lauru Grēviņu!  Ielej sev gardu dzērienu un pievienojies sarunai! 

Šis būs viens pamatīgs FUNKTIERIS, jo tāda ir mana sarunas viešņa!  Es sarunājos ar “Uguns skolas” radītāju un treneri, podkāsta “Cilvēkjauda” vadītāju, super praktisku un nenoliedzami spēcīgu sievieti, sievu, mammu, piedzīvojumu 'džankiju' un viedokļu līderi - Lauru Dennler!  Laura izstāsta par to, kā tapa Uguns skola un atklāti runā par savas dzīves zemākajiem punktiem.  Mēs runājām par disciplīnu un motivāciju, vai tās strādā neatkarīgi viena no otras un, kurai no tām ir izšķiroša nozīme.  Par to, kādēļ pārapsēstība ar viedo guru meklēšanu ir bīstama.  Diskutējām par to, kas mūsdienās ir sievišķīga sieviete un, kā uztvert citu pārmetumus šajā, tik ļoti sensitīvajā, laikā.  Un vēl, Laura dalās ar pāris praksēm, ko likt lietā, lai dzīve izdodas! 

Es sarunājos ar Lauru Saulīti - Youtube kanāla “Generation Famous” izveidotāju, bijušo žurnāla Cosmopolitan galveno redaktori, grāmatas “Priekā par s*dīgu dzīvi” autori.  Brīdī, kad biju izlasījusi noslēdzošo rindkopu nule kā izdotajā grāmatā, kas nu jau iekļuvusi pirktāko grāmatu topā, es uzrasktīju ziņu tās autorei - “Laura, man ir priekšstats par tavu funktieri, bet es domāju, ka to ir vērts nostiprināt vienā feinā sarunā!” Un, lūk, tā ir! Mūsu sarunu par grāmatu, kādēļ tā tapa, par stereotipiem, priekšstatiem, nospiedumu, ko atstājis darbs Cosmo un nākotnes plāniem! 

Cilvēki vairs neizturas pret kino kā pret kaut ko svētu, kino savu vērtību ir pazaudējis – skarbs ir kinorežisors Aiks Karapetjans, kurš viesojās LTV raidījumā “Kultūrdeva”, lai pastāstītu par savu jaunāko filmu “Sema ceļojumi”, kurā piedalās arī aktrise Laura Siliņa. Viņa atzina, ka viņai kino joprojām ir īpašs notikums, pat skatoties to mājas apstākļos.

“Pārsvarā cilvēki izjūt šo laiku kā nelabvēlīgu, bet ir ļoti daudz spraugu, pa kurām iespraukties, un realizēt to, kas citā laikā nebūtu iespējams,” Latvijas Televīzijas raidījumā “Kultūrdeva” atzina režisore Laura Groza, savukārt aktrise Maija Doveika šo sauc par neticamu notikumu īstenošanās laiku, tieši tāpēc iespējama arī abu mākslinieču sastapšanās izrādē “Piekrišana” Dailes teātrī.

Zoznámiť sa s niekým novým v čase pandémie je náročné. Ale nie nemožné! Evita chcela spoznať vaše príbehy lásky, ktoré sa začali práve v čase korony. Ďakujeme za všetky príbehy, ktoré ste nám napísali. Vypočujte si: Ako Viktóriu z Hlohovca pozval Milan na rande vetou „Vytrháš mi obočie?“ Ako Karin z Jelenca napiekla vianočné trubičky pre zákazníka, do ktorého sa na prvý pohľad zamilovala Ako Mikuláš z Lúčok pozval na odľahlú chatu starú známu Lauru a tam z toho vznikla láska Ako Radke z Košíc napísal na zoznamke chlap, z ktorého sa vykľul sused z vedľajšieho vchodu Ako sa Katke z Dlhého nad Cirochou pokazilo auto a z opravára sa stal jej priateľ A ako sa Marika z Oravy odvážila vyznať city chlapovi, ktorý bol dlho zadaný

Kā sagatavoties publiskai runai? Vai jāgatavojas arī improvizācijai? Raidījumā ar Lauru Čaupali un Juri Baltaču runājam par balsi un artikulācijas vingrinājumiem, gatavošanos sarunām, publiskai runai un improvizācijai, raidierakstu vadīšanu, iedarbīgu stāstu izveidi, kā arī daudz ko citu. Laura Čaupale ir runas pedagoģe, režisore, “Spēlmaņu nakts” balvas laureāte. Juris Baltačs ir raidieraksta “Svarīgās detaļas” veidotājs, viens no pirmajiem Latvijas podkāstu veidotājiem. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodas eksperte, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Noderīgas saites: https://spoti.fi/38uqKU0 – Jura raidieraksts “Svarīgās detaļas” https://spoti.fi/3nrKhbH – Jura saruna raidierakstā “Cilvēkjauda” https://spoti.fi/3nw36KM – Jura raidieraksta sērija par gatavošanos ierakstiem https://bit.ly/3iSF3DW – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2FaEWWl – “Pieturzīmju” tvitera profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. Raidījuma piezīmes: [01:03] Kad un kāpēc Juris sāka veidot raidierakstu? [02:35] Kā mainās balss, runājot ierakstā: stereotipi par publisko runu un tās apguve. [08:03] Cik svarīga ir gatavošanās sarunai un improvizācijai? [11:13] Lauras domas par raidierakstiem. [14:12] Kas Jurim patīk Latvijas podkāstos? [15:20] Kā uzlabot raidierakstu vadīšanas prasmes: problēmas, to apzināšanās un novēršana. [20:35] Cik svarīga Jurim ir valoda. [23:35] Kā uzlabot runas prasmes: artikulācijas vingrinājumi. [36:00] Rutīna un iepazīšanās pirms ierakstiem. [38:27] Jura neaizmirstamākā raidieraksta sērija. [41:24] Vai podkāstā drīkst smieties? [43:19] Lauras balss talants. [45:23] Eksperiments: raidieraksta “Piedzīvot” apraksts, runas analīze. [54:32] Kā iepazīstināt klausītājus ar sarunas viesi: iedarbīga stāsta daļas. [58:24] Podkāsta “Svarīgās detaļas” nākotnes ieceres. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Kamēr pasaulē aptaukošanās un cukura diabēta problēmas būs ar tādu statistiku, kāda tā ir šobrīd, tikmēr saldumu (un citas ar diētu un dzīvesveidu saistītas) tēmas nav izsmeļamas un nav iespējams to "malt" par daudz. Šajā epizodē parunājām ar Lauru par to, cik liels apjukums sabiedrībā ir par to, kas ir veselīgi un kas nav, jo ārsti un zinātnieki saka vienu, bet ražotāji un TV reklāmas - pavisam ko citu. Šoreiz par diētu cukura kontekstā - par pievienoto cukuru, sekām, kas rodas ilgtermiņā, ja regulāri uzņem lielu daudzumu cukura, par to, kas notiek uzreiz pēc tam, kad esi apēdis ko ļoti saldu, par to, kā ražotāji mums pasniedz savus produktus caur reklāmām... --- Send in a voice message: https://anchor.fm/mairis-u0160vu012bgers/message

#5BREINUMI turpinām par drosmi kļūdīties. Raidījuma raidījuma galvenais viesis ir  kāzu un modes fotogrāfe un divu foto izstāžu "Rētu anatomija" autore Laura Apine. Tā kā arī rētas varbūt mūsu kļūdas, ar Lauru sarunājas Jānis un Daiga jeb DJ Deila. *** Šonedēļ rubrikā "#5BREINUMI vaicoj atbiļdis" Rudīte noskaidroja, ar ko skolēniem asociējas 1.septembris. *** Savukārt, rubrikā “Kai tys struodoj?” Līna kopā ar Elgaru Āboliņu piedāvā eksperimentu - kas ātrāks mašīna vai elektroskūteris. *** Rubrikā "Kas te nūteik?" Samanta stāsta par jaunāko sportā un saziņās ar Iespējamās misijas skolotāju Daugavpilī Ilmu Kupcovu, lai noskaidrotu kā jaunajai skolotājai iesācies 1.septembris   Brīnāmies kopā 2.0 versijā!    

#5BREINUMI turpinām par drosmi kļūdīties. Raidījuma raidījuma galvenais viesis ir  kāzu un modes fotogrāfe un divu foto izstāžu "Rētu anatomija" autore Laura Apine. Tā kā arī rētas varbūt mūsu kļūdas, ar Lauru sarunājas Jānis un Daiga jeb DJ Deila. *** Šonedēļ rubrikā "#5BREINUMI vaicoj atbiļdis" Rudīte noskaidroja, ar ko skolēniem asociējas 1.septembris. *** Savukārt, rubrikā “Kai tys struodoj?” Līna kopā ar Elgaru Āboliņu piedāvā eksperimentu - kas ātrāks mašīna vai elektroskūteris. *** Rubrikā "Kas te nūteik?" Samanta stāsta par jaunāko sportā un saziņās ar Iespējamās misijas skolotāju Daugavpilī Ilmu Kupcovu, lai noskaidrotu kā jaunajai skolotājai iesācies 1.septembris   Brīnāmies kopā 2.0 versijā!    

Tā kā esam iespundēti un šobrīd norit vispasaules mājas arests, mēs ar Lauru apsēdāmies, lai parunātu par karantīnu un dusmīgo vīrusu, kas tagad klīst pa pasauli un neļauj cilvēkiem mierīgi dzīvot. Tā nu ir sagadījies, ka Laurai kabatā ir ārsta grāds, kas nozīmē, ka vērts paklausīties, ko viņa saka par vīrusiem kopumā. Par pozitīvajām lietām, ko varam paņemt no šīs situācijas. Šeit vari pačekot sarunu kurā Patrick Bet-David intervēja infektoloģijas profesorus par Covid-19: https://bit.ly/2wgi5UR Lauras minētais video par roku mazgāšanu šeit: https://bit.ly/33zG39E Lūdzu esi atbildīgs, situācija ir tiešām nopietna, kā vari redzēt medijos. Veselību un izturību Tev! --- Send in a voice message: https://anchor.fm/mairis-u0160vu012bgers/message

In memoriam Vytautas Laurušas. Laidoje dalyvauja muzikos kritikė Rita Aleknaitė-Bieliauskienė, muzikologė Laimutė Ligeikaitė ir dirigentas Donatas Katkus.Ved. Marius Šinkūnas.

Lauru negaidīti satiku uz ielas. Parunājām par to, kas notiek mūsu abu dzīvēs, un gandrīz jau devāmies tālāk, kad Laura ieminējās, ka klausās Sarunas par Mīlestību. Grūti bija nepiedāvāt parunāt par mīlestību vairāk. Šajā epizodē ļoti daudz varbūtojāmies, kāda tad varētu būt vismaz daļa patiesības par mīlestību, dvēseļu un cilvēku attiecībām.

Te nu tas ir – podkāsts “Latvijas pieturzīmes” ir sasniedzis jūs – mūsu klausītājus! Podkāstā “Latvijas pieturzīmes” tieši tās mēs arī meklējam – pieturzīmes Latvijā. Meklējam tās cilvēkos, grāmatās, stāstos un sarunās. Šajā podkāsta sērijā iepazīstinām ar mums – Aigu, Arlitu un Lauru – podkāsta “Latvijas pieturzīmes” veidotājām jeb balsīm, kuras regulāri dzirdēsiet, diskutējot un domājot latviski par latvisko. Šajā sērijā brīvas, dzīvas sarunas gaitā iepazīstam cita citu vēl labāk, vienlaikus ar mums iepazīstinot arī klausītājus. Aiga – aizrautīga valodniece, Laura – tīra, kopta, sev līdzi saucoša ētera balss un Arlita – jaunā rakstniece ar mīlestību pret vārdiem un cilvēkiem - visas kopā, kā sarunā atklājām, lēksim iekšā vienā draudzības furgonā un dosimies pretī vieniem mērķiem un idejām, kopā meklējot Latvijas pieturzīmes. Grāmatas: Vīgante, D. Ledus apelsīns. Rīga: Zvaigzne ABC, 2016. Vinogradova, L. izelpas. Stāsti. Rīga: Zvaigzne ABC, 2018. Zvīdriņš, M. #Fudzi161km. 2017. Noderīgas saites: http://2x2pasaule.lv/ – Pasaules latviešu jaunatnes semināra 2x2 tīmekļa vietne https://jurisbaltacs.podbean.com/ – Podkāsts “Svarīgās detaļas” https://www.facebook.com/pg/Pieturzimes/services/ – “Pieturzīmju” lekciju piedāvājums https://www.facebook.com/Pieturzimes/ – vairāk informācijas un podraides jaunumi “Pieturzīmju” Facebook lapā “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu podraidi par visu, kas saistīts ar valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. Raidījuma piezīmes: [01:08] Kā Laura nokļuva līdz Pieturzīmēm? [02:20] Podkāsta rubrikas. [02:45] “Baltās nakts” dzejas izrāde: Lauras un Aigas aizraujošā pieredze. [04:38] Kāpēc latviešu valoda ir sargājama un kopjama? [05:18] Dzejas izrādes turpinājums jauniešu seminārā “2x2”. [05:40] Kā Arlita nokļuva līdz rakstīšanai un ko viņa raksta? [08:28] Ko Arlita raksta žurnālā “Imperfekt”? [09:35] Aigas un Lauras attiecības ar rakstīšanu. [10:25] Lauras nodarbošanās – balss aktiermāksla. [11:00] Lauras ieteikumi saistībā ar publiskās runas prasmēm. [13:36] Loģiskie uzsvari un to subjektīvisms. [16:00] Atšķirība starp lasīšanai un runāšanai paredzētu tekstu. [17:33] Ko Arlita lasa ikdienā? [19:50] Arlitas mācības Apvienotajā Karalistē un Literārajā akadēmijā. [22:00] Lauras darbs režijā: izrāde “Naksitrallīši”. [27:20] Arlitas pieredze ar podkāstiem. [28:45] Par ko būs Pieturzīmes? [30:21] Kādēļ cilvēkiem patīk podkāsti? [31:50] Lauras versija par Pieturzīmēm. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Odmítnutí vakcín proti alergiím. Otěhotnění a hledání řešení, jak se zbavit alergií, které se začaly rozšiřovat na potraviny, které má Míša ráda. Peckovice, malvice a ořechy. Čas na Whole30. Jediné řešení, které tenkrát před lety Míša od doktorů na své alergie dostala, bylo řešení vakcínami. Vakcínami, u kterých by nesměla následující tři roky Míša otěhotnět. To pro ni a jejího přítele nepřipadalo v úvahu, protože chtěli mít v brzké době miminko. Míša začala hledat jiné cesty, jak tuto situaci vyřešit. Program Whole30 to všechno nastartoval Do rukou se Míši dostal program stravování Whole30, který jí ukázal něco nového. Program stravování bez obilovin, pseudoobilovin, škrobů a mléčných výrobků. V době, kdy na tuto knihu Míša narazila měli s manželem už svoji maličkou Lauru. Lauře byly tři měsíce, když se Míša rozhodla program po důkladném prostudování vyzkoušet. Za kvalitními a nejnovějšími informacemi do zahraničí Kvalitní informace se v Česku hledají obtížněji, protože jich tolik není. Obzvláště ty, které se týkají stravování bez obilovin. Proto často člověk musí sáhnout po zahraničních zdrojích. Díky webovým stránkám Whole30 a mamasWhole30, které provozují manželé Hartwig, Míša věděla, že maličké tímto stravováním neublíží. Míša Lauru kojila, tak vyvstávaly otázky, zda to nebude mít pro kojení negativní přínosy. Ba naopak. Díky programu Whole30 měla Míša daleko víc mateřského mléka, zlepšil se jí spánek a měla daleko víc energie. Po vyzkoušení stravovacího programu se Míša rozhodla, že trvale zůstane u stravování bez sacharidů. Tedy na stravování založeném na vysokém příjmu tuků, středním množství bílkovin a nízkém příjmu sacharidů ze zeleniny a ovoce. Whole30 v reálném životě Jak takový stravovací program přesně vypadá a jaké potraviny se u něj konzumují? Jak Míša zvládla nápor rodiny a jejich obavy při této změně stravování během kojení? To všechno se dozvíš v našem dnešním rozhovoru s Míšou Luňáčkou, kterou jsem díky jejímu úžasnému instagram účtu oslovila. Její krásné fotky kvalitního jídla na paleo principech mě okouzlily. Její příběh na stránkách mě oslovil ještě víc a mě to nedalo ji neoslovit osobně, abych se dozvěděla víc. Věřím, že vás Míšin příběh zajímá taky, tak se na něj vrhněte v podcastu. Kde Míšu najdeš? http://www.yummymummyfoodie.cz/ - nechej se inspirovat recepty na stránkách Míši https://www.instagram.com/yummymummyfoodie/ - podívej se na její nádherné fotky na instagramu Pro další informace přejdi na mé stránky http://www.hanastipak.cz https://www.facebook.com/yummymummyfoodie/?fref=ts - sledovat Míšu můžeš i na facebooku For Mimi by Twin Musicom is licensed under a Creative Commons Attribution licence (creativecommons.org/licenses/by/4.0/) Artist: www.twinmusicom.org/ Whatdafunk by Audionautix is licensed under a Creative Commons Attribution licence (creativecommons.org/licenses/by/4.0/) Artist: audionautix.com/