Podcasts about ministrs

Conagua, CNPC,  y Protección Civil del Edomex alertaron que de continuar las lluvias tendrán ser evacuadas familias de Los Cuartos  Se cierra circulación la carretera Huixquilucan-Río Hondo por varios deslaves reportados  Los ministros de la SCN rechazaron propuesta de instalar una mesa de transición para la reforma Judicial   Más información en nuestro podcast

Deputāti apņemas palielināt bērna piedzimšanas un kopšanas pabalstus, bet ne nākamgad. Uzņēmēji un arodbiedrības atkārtoti aicina palielināt neapliekamo minimumu. Ministrs: līdz valdībai lūgums necelt PVN vietējiem augļiem un dārzeņiem nenonāca laicīgi. Vairāki Rīgas Stradiņa universitātes studenti no Izraēlas kopš kara sākuma Izraēlā ir saņēmuši naidu kurinošus tekstus un draudus, un tas novedis pie studentu nesaskaņām. Krievija šonakt izmantojusi 11 Šahed dronus uzbrukumiem Ukrainas pilsētām un civilajai infrastuktūrai.

Pagājušajā nedēļā Lietuvas galvaspilsētā aizvadīts NATO samits, Viļņā pieņemti vairāki svarīgi lēmumi, kas sekmēs gan Baltijas valstu drošību, gan stiprinās Ukrainas spējas karalaukā. Par NATO samitu, Krievijas agresiju, Latvijas iekšpolitisko situāciju un citām aktualitātēm Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo aizsardzības ministru Arti Pabriku.  

Pagājušajā nedēļā Lietuvas galvaspilsētā aizvadīts NATO samits, Viļņā pieņemti vairāki svarīgi lēmumi, kas sekmēs gan Baltijas valstu drošību, gan stiprinās Ukrainas spējas karalaukā. Par NATO samitu, Krievijas agresiju, Latvijas iekšpolitisko situāciju un citām aktualitātēm Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo aizsardzības ministru Arti Pabriku.  

Viens no Moldovas drošības apgrūtinājumiem ir fakts, ka Moldovas teritorijā atrodas arī starptautiski neatzītā, par tautas republiku pašpasludinātā separātiskā Piedņestras republika, kurā Krievija jau ilgstoši tur teju divus tūkstošus karavīru lielu armiju. Piedņestrā patlaban dzīvo ap pusmiljona cilvēku. Bet šeit arī dzirdam, ka kopš Krievijas sāktā kara daudzi Piedņestras iedzīvotāji ir lūguši Moldovas pilsonību, jo, baidās no iespējama iesaukuma, vai jebkādas iesaistīšanās karā pret Ukrainu.

Pulveris ir jātur sauss – tā intervijā Latvijas Televīzijai šodien teica Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons, komentējot Krievijas draudus Baltijas jūras reģionam. Viņš pauda -Krievija apdraud visu eiroatlantisko kopienu, un Kremlis gatavs uzņemties lielus politiskos un militāros riskus. Ukrainu Zviedrija gatava atbalstīt, cik ilgi nepieciešams.

“Esmu optimistisks par Zviedrijas procesu ceļā uz NATO,” saka Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Billstrēms, kurš šodien ieradies vizītē Latvijā. Sarunā ar “Latvijas Televīziju” viņš norāda, ka turpinās pārrunu process ar Turciju, kas patlaban visaktīvāk bloķē Zviedrijas virzīšanos tālāk. Attiecības ar Ankaru saasinājis arī nesenais incidents Stokholmā, kad ekstrēmisti pie Turcijas vēstniecības sadedzināja musulmaņu svētos rakstus. Par to, kā risināt šo spriedzi un vai Zviedrija būtu gatava ļaut Somijai iestāties NATO pirmajai, ar Zviedrijas ārlietu ministru sarunājās Ina Strazdiņa.

Krustpunktā izjautājam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "ReTV" žurnāliste Laura Jansone un "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore Ivonna Plaude.  

Krustpunktā izjautājam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "ReTV" žurnāliste Laura Jansone un "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore Ivonna Plaude.  

Artūra Toma Pleša instagram @arturstomspless https://www.instagram.com/arturstomspless/ Vides attīstības un reģionālās aizsardzības ministrijas mājaslapa: https://www.varam.gov.lv/lv Tony Seba: Rethinking Energy, Transportation, Food & Agriculture https://www.youtube.com/watch?v=Kj96nxtHdTU& Saņem 10% atlaidi iepērkoties One Wolf mājaslapā ar kodu 'FRESH10' https://c.trackmytarget.com?a=fy8zjw&i=tbfez0 •Instagram @edgarfrsh https://www.instagram.com/edgarfrsh/ •TikTok @edgarfresh https://www.tiktok.com/@edgarfresh?source=h5_t •Discord https://discord.gg/8S4ZMqKk •Mūzika no: https://www.epidemicsound.com/ •Sadarbībām: edgarfrsh@gmail.com Timestamps: 0:00 Intro 1:40 Darbs Ministrijā 9:50 Atkritumu apsaimniekošana 19:00 CO2 kvotas un emisijas 28:58 Dārgās enerģijas cenas 32:37 Klimata likums 40:46 Elektroauto pirkšanas atbalsts 50:34 Digitālā transformācija 55:40 Jaunieši - reģionu attīstītāji (Jautājums no Piedzīvojuma Gara)

Stāsta Turaidas muzejrezervāta Pētniecības un ekspozīciju nodaļas galvenais speciālists Edgars Ceske   2021. gada 27. oktobrī aprit 156 gadi, kopš dzimis latviešu izglītības un sabiedriskais darbinieks, ārsts un zinātnieks, siguldietis Kārlis Kasparsons. Viņš pasaulē nāca 1865. gada 14. oktobrī pēc vecā stila  Siguldas pagasta  “Vēja krogā” lauksaimnieka un krodzinieka Mārtiņa Kasparsona un viņa sievas Annas ģimenē. “Kad 1865. gadā ieraudzīju pasaules gaismu”, tā Kasparsons vēlāk rakstīja savās atmiņās, “bija jau atausis nacionālās atmodas rīts. Pusaudzis būdams, dzirdēju tēvu stāstām, ar kādu sajūsmu viņi toreiz lasījuši “Pēterburgas Avīzes” un “Dundurus” [satīrisks almanahs, nomainīja “Pēterburgas Avīžu” satīrisko pielikumu “Zobugals” – aut.]. Ar tādu pašu sajūsmu viņa dēls vēlāk savos ģimnāzista gados lasa Ata Kronvalda “Nationale Bestrebungen” (“Nacionālos centienus”), vāc vietvārdus un kādā “ziedoņa rītā” no Rīgas kopā ar draugu dodas apskatīt “nacionālā likteņa simbolu” – Staburagu.       Pavērsiens K. Kasparsona pasaules uzskatā sākās ar studijām Tērbatas universitātē, kuras viņš uzsāka 1887. gadā – sākumā Teoloģijas fakultātē, no kuras pēc gada pārgāja uz Filoloģijas fakultātes Seno valodu nodaļu, ko pabeidza 1892. gadā. Pēc tam viņš iestājās Dabas zinību fakultātē, specializēdamies botānikā, bet 1900. gadā pārgāja uz Medicīnas fakultāti.      1888. gadā K. Kasparsons kopā ar domubiedriem nodibināja Literāri zinātnisko latviešu studentu biedrību, kurai vēlāk pievienojas Aleksandrs Dauge, Pēteris  Pīpkalējs, dzejnieks Eduards Veidenbaums un citi. Biedrība, kura ikdienā bija vairāk pazīstama ar Pīpkalonijas vārdu,  sapulcējās reizi nedēļā – sestdienu vakaros. Katrreiz kādam no tās biedriem bija jāsagatavo referāts. Biedrība izdeva savu rakstu krājumu “Pūrs”. Vairākus rakstus, tajā skaitā arī “Siguldas māju vārdi” un “Mūsu senču dvēseles” Kasparsons parakstīja ar pseidonīmu “K. Siguldietis”. Viņš rakstījis arī laikrakstam “Dienas Lapa”, žurnāliem “Austrums”, “Izglītība”, “Psiholoģiski pētījumi” u. c., piedalījies  pirmās latviešu Konversācijas vārdnīcas izveidē, kurā nodēvēts par enciklopēdiski izglītotu cilvēku, “latviešu zinību vīru un zinātnisku rakstnieku”. Bez tam studiju laikā Kasparsons izstrādāja darbu par vienu no Baltijas purvu formācijām, iegūdams zelta medaļu.      1890. gadu sākumā K. Kasparsona uzskatos notiek nozīmīgs lūzums – viņš pieslēdzas Jaunās strāvas, resp. marksisma un ateisma idejām. Viens no latviešu sociāldemokrātu vadītājiem Fēlikss Cielēns savā laikā pat nosaucis K. Kasparsonu par “latviešu marksisma ideoloģisko tēvu”. Lai arī šādā apzīmējumā varbūt ir zināma pārspīlējuma deva, tomēr nevar noliegt, ka marksisma filosofija, sevišķi tās vēsturiskā materiālisma puse, jaunībā K. Kasparsonu ļoti aizrāvusi. Par “dedzīgu jaunstrāvnieku” un “marksistiskā dialektikas popularizētāju” K. Kasparsonu nosaucis arī akadēmiķis Jānis Stradiņš.       1897. gadā par saistību ar Jauno strāvu K. Kasparsons kopā ar domubiedriem tika arestēts. Viņam piesprieda divas nedēļas ieslodzījuma universitātes karcerī.       1902. gadā K. Kasparsons pārcēlās uz Rīgu un praktizēja kā ārsts, bez tam kā valdes loceklis darbodamies dažādās biedrībās – kā Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājaizdevu kasē u. c., bet  Pirmā pasaules kara laikā strādāja latviešu strēlnieku lazaretē.       Pēc Februāra/Marta revolūcijas, Pagaidu valdības laikā (1917. gada augustā) notikušajās  Rīgas domes vēlēšanās viņš tika ievēlēts pilsētas domē (no Radikāldemokrātu partijas). Šķiet, ka tieši šajā laikā notika K. Kasparsona galīga novēršanās no marksisma kosmopolītisma un atgriešanās pie agrās jaunības, tautas atmodas laikmeta ideāliem. Ilūziju sabrukumu vēlāk  pastiprina arī pieredzētā un personiski pārdzīvotā lielinieku darbības prakse 1917. – 1919. gadā. Tāpat kā jaunībā gadījumā ar studentu korporācijām, arī marksismā   viņš jutās  “deziluzionēts”.       No Latvijas Republikas  nodibināšanās un līdz 1920. gadu vidum K. Kasparsonam bija redzama loma valsts  politiskajā dzīvē. Viņš tika ievēlēts Latvijas Tautas Padomē un kļuva par pirmo Latvijas izglītības ministru Kārļa Ulmaņa valdībā. Šajā laikā viņš jau  bija  pieslējies Arveda Berga vadītajai Bezpartejiskajai grupai (vēlākie nosaukumi “Bezpartejiskā nacionālā apvienība” un “Bezpartejiskais nacionālais centrs”).           Pēc lielinieku iebrukuma Latvijā 1918. gada decembrī un Pētera Stučkas valdības nākšanas pie varas K. Kasparsonu arestēja un nogādāja Valmieras cietumā. Viņam draudēja lielas briesmas. Par šīm traģiskajām dienām stāsta vēlākā Talsu ķirurga un slimnīcas direktora Voldemāra Ruģēna (1895 – 1983) atmiņas. “[Valmierā] tikko bija ienākuši sarkanie. Mēs slimnīcā dzērām kafiju, kad pēkšņi ieskrēja kāds milicis un teica, lai steidzīgi  ejot uz cietumu, kur kāds cilvēks izdarījis pašnāvību. Es paņēmu pārsienamos materiālus un pārējo, kas tādā brīdi nepieciešams un aizsteidzos. Ieradies cietumā, kādā kamerā uz grīdas ieraudzīju vīru lepnā kažokā, kurš ar nazi bija pārgriezis sev vēnas. Apturēju asiņošanu un veicu pārsiešanu.     Atguvies šis cilvēks man teica: “Tagad man vairs nav ko slēpt, esmu Latvijas izglītības ministrs. Kārlis Ulmanis mani komandēja uz Rēveli [tagad  Tallina – aut.] Kad ar pajūgu braucu atpakaļ, Vidzemes jūrmalā kāds no maniem bijušajiem slimniekiem mani atpazina un nodeva. Pēc tam mani aizveda uz Valmieras cietumu”. Šis vīrs bija ārsts Kārlis Kasparsons.      Aizvedu viņu uz slimnīcu. Pirmās dienās viņam klāt stāvēja sardze. Kādu nedēļu vēlāk mani izsauca ārā – no Rīgas bija ieradies kāds cilvēks karavīra mundierī. Tas iepazīstināja ar sevi – Kārlis Pētersons, kara komisārs. Viņam esot uzdots aizvest uz Rīgu ārstu Kārli Kasparsonu. Iegāju pie Kasparsona un pateicu, ka pie viņa atbraukuši. Kasparsons atstāja sievai zīmīti, ka mirstot ne kā gļēvulis. Atdeva arī pulksteni un gredzenu. Vēlāk viņu satiku Rīgā uz ielas un biju izbrīnījies, ka viņš dzīvs. Kasparsons paskaidroja, ka pēc 1905. gada abi ar Pēteri Stučku bijuši marksisti un kopīgi bēguši. Kaut kur pie Baltezera cietuši avārijā un tikko palikuši dzīvi. Stučka, uzzinājis, ka Kasparsons arestēts, pēc viņa aizsūtījis Pētersonu. Kasparsonam bijis jāparaksta dokuments, ka nenodarbosies ar politiku, pēc tam viņš varēja būt brīvs.”      Pēc Latvijas Pagaidu valdības darbības atjaunošanas K. Kasparsons tomēr bezbailīgi turpināja pildīt tos pienākumus, ko viņam bija uzticējusi Tautas Padome. Viņš bija izglītības ministrs arī divās turpmākajās Latvijas valdībās (līdz 1920. gada jūnijam),  Satversmes sapulces un I saeimas deputāts, kā arī Lāčplēša Kara ordeņa un Kultūras fonda domes loceklis. Kā izglītības ministrs viņš lika pamatus Latvijas Augstskolai (vēlākajai Latvijas Universitātei), Latvijas Konservatorijai (tagadējai Latvijas Mūzikas akadēmija), parakstīja rīkojumu par Valsts Muzeja (tagad Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja), Valsts bibliotēkas (tagad Latvijas Nacionālās bibliotēkas) u. c. dibināšanu. Atklājot Latvijas Augstskolu, Dr. K. Kasparsons savā runā teica: “Mēs stāvam uz zemes, kas nes Latvijas vārdu un viņas vēsturi. Bija laiks, un vēl nesen tas bija, kad par to domāt, kas tagad ir, bija sapnis; kad teica: “tad tas nāks šai zemē, kad akmens stāvēs uz ūdens un spalva grims dibenā. Un tomēr – tas ir nācis, tas ir noticis”.      Vienlaicīgi K. Kasparsons turpināja darboties arī Rīgas pilsētas domē, no 1925. līdz 1929. gadam viņš bija Latvijas Sarkanā Krusta priekšnieks,  “Latvijas Ārstu Žurnāla” redaktors.      Paralēli ārkārtīgi izvērstajai sabiedriskajai darbībai K. Kasparsons turpināja savu ārsta privātpraksi, kā arī zinātnisko darbību. Viņa zinātniskās intereses bija gandrīz vai universālas. Viņš izstrādāja publikācijas ne tikai bioloģijā un psiholoģijā, bet arī tādās nozarēs, kam ar medicīnu varētu likties, būtu visai attāls sakars – piemēram, valodniecībā, mitoloģijā utt. Viņa darbs par līdz šim maz pētīto, seno ilīriešu tautu un tās valodas paralēlēm ar baltiem ieguvis starptautisku ievērību. Īpaši augsti tiek vērtēts K. Kasparsona ieguldījums latviešu medicīniskās terminoloģijas izveidē. Kasparsons bijis gan Latvijas, gan Upsalas universitātes Goda doktors.      1944. gadā  sirmais zinātnieks devās bēgļu gaitās. Viņš miris 1962. gada 21. janvāri 96 gadu vecumā Tīstades nometnē Kopenhāgenā. Tā paša gada 2. februāra numurā “Londonas Avīze” nekrologā rakstīja: “Kasparsona jaunība iekrita tajā laikā, kad latviešu tautā bija milzīgas zināšanu slāpes, bet ļoti maz labi sagatavotu  zinātņu darbinieku. Laikmets un tautas vajadzības prasīja apbruņoties ar enciklopēdiskām zināšanām, un tādas Kasparsons pārpilnām savācis savā darbīgajā dzīves gaitā, iedams tālāk pa mūsu pirmo enciklopēdistu – tautas atmodas darbinieku iesākto ceļu.”

Kultūra ir joma, kura ļoti tieši izjutusi pandēmijas ietekmi, turklāt tik brīvi kā pirms pandēmijas kultūras pasākumi nevarēs notikt vēl nezināmu laiku. Par svarīgo kultūrā Krustpunktā izvaicājam kultūras ministru Nauri Puntuli. Kopā ar raidījuma vadītāju ministram jautājumus uzdod laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Anita Bormane un TV3 žurnālists Gatis Suhoveskis.  

Kultūra ir joma, kura ļoti tieši izjutusi pandēmijas ietekmi, turklāt tik brīvi kā pirms pandēmijas kultūras pasākumi nevarēs notikt vēl nezināmu laiku. Par svarīgo kultūrā Krustpunktā izvaicājam kultūras ministru Nauri Puntuli. Kopā ar raidījuma vadītāju ministram jautājumus uzdod laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Anita Bormane un TV3 žurnālists Gatis Suhoveskis.  

"Krustpunktā" izvaicājam tieslietu ministru Jāni Bordānu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis un ziņu aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.

"Krustpunktā" izvaicājam tieslietu ministru Jāni Bordānu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis un ziņu aģentūras LETA žurnālists Kristaps Ūgainis.

Šodien uzmanības lokā - satiksme, transports, ceļu būve – viss, kas ir Satiksmes ministrijas kompetencē, jo iztaujājam satiksmes ministru Tāli Linkaitu. Runāsim par plāniem nākamo 20 gadu laikā izbūvēt ātrgaitas ceļus vairāk nekā tūkstoš kilometru garumā un tam nepieciešamo finansējumu. Neizpaliks arī jautājumi par ceļošanu Covid pandēmijas apstākļos un citas aktualitātes. Kopā ar mums žurnālisti – žurnāla „Dienas bizness” galvenais redaktors Romāns Meļņiks un portāla „Latvijas Vēstnesis” žurnāliste Inese Helmane.

Šodien uzmanības lokā - satiksme, transports, ceļu būve – viss, kas ir Satiksmes ministrijas kompetencē, jo iztaujājam satiksmes ministru Tāli Linkaitu. Runāsim par plāniem nākamo 20 gadu laikā izbūvēt ātrgaitas ceļus vairāk nekā tūkstoš kilometru garumā un tam nepieciešamo finansējumu. Neizpaliks arī jautājumi par ceļošanu Covid pandēmijas apstākļos un citas aktualitātes. Kopā ar mums žurnālisti – žurnāla „Dienas bizness” galvenais redaktors Romāns Meļņiks un portāla „Latvijas Vēstnesis” žurnāliste Inese Helmane.

Par Vakcinācijas biroju, vakcinācijas procesa organizāciju, interneta vietnes “manavakcina.lv” darbību, un Latvijas veselības ministru Danielu Pavļutu, viedoklis ir teju katram, neatkarīgi no zināšanām un patērētās informācijas daudzuma. Tāpēc DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS uz sarunu aicināja pašu ministru, lai saliktu punktus uz “i”, noskaidrotu kas ir kas visā šajā procesā, kāda ir IT industrijas nozīme situācijā, kad krīzes apstākļos jārada darboties spējīga IT sistēma, un kāpēc Latvijā būtu nepieciešama “digitālā būvvalde”. Support the show (http://www.dienapec.lv)

Par aktualitatem, puormaiņom tīslītu sistemā, jau padareitū i veļ doromīm dorbim saruna ar tīslītu ministru Juoņi Bordānu (Jaunā konservatīvā partija).   Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi.

Ir piektdiena, kad kopā ar žurnālistiem atskatāmies uz aizvadītās nedēļas aktualitātēm. Valdībā briest pārmaiņas, vai nu ministru sastāvā vai vietu sadalījumā pa partijām, jo viens no ministriem – iepriekš KPVLV pārstāvētais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paziņojis par pāriešanu uz Nacionālo apvienību (NA). KPVLV valde jau paziņoja, ka atsauc ministru, bet Vitenbergs amatu atstāt negrasās. Kā lietas varētu risināties tālāk, par to sarunā ar žurnālistiem. Runāsim arī par viltus Krievija opozicionāra Leonīda Volkova aktivitātēm, kam par upuri kritusi ne tikai Latvijas Televīzija, bet arī parlamenta deputāti. Pievērsīsimies arī citām aktualitātēm. Kopā ar mums - žurnāla „Sestdiena” galvenā redaktore Lauma Spridzāne, Latvijas Avīzes žurnālists Māris Antonevičs un žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš.

Ir piektdiena, kad kopā ar žurnālistiem atskatāmies uz aizvadītās nedēļas aktualitātēm. Valdībā briest pārmaiņas, vai nu ministru sastāvā vai vietu sadalījumā pa partijām, jo viens no ministriem – iepriekš KPVLV pārstāvētais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paziņojis par pāriešanu uz Nacionālo apvienību (NA). KPVLV valde jau paziņoja, ka atsauc ministru, bet Vitenbergs amatu atstāt negrasās. Kā lietas varētu risināties tālāk, par to sarunā ar žurnālistiem. Runāsim arī par viltus Krievija opozicionāra Leonīda Volkova aktivitātēm, kam par upuri kritusi ne tikai Latvijas Televīzija, bet arī parlamenta deputāti. Pievērsīsimies arī citām aktualitātēm. Kopā ar mums - žurnāla „Sestdiena” galvenā redaktore Lauma Spridzāne, Latvijas Avīzes žurnālists Māris Antonevičs un žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš.

Spriedze Ukrainā palielinās, tiek ziņots par Krievijas karaspēka koncentrēšanos pie Ukrainas robežas. Par to un citiem jautājumiem Krustpunktā izvaicājam aizsardzības ministru Arti Pabriku. Kopā ar raidījuma vadītājus ministram jautājumus uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks. "Situācija Ukrainā – tas ir ļoti nopietni," atzīst Artis Pabriks. Viņš  informē, ka tieši dienā, kad norit intervija ir paredzēta arī NATO sēde aizsardzības un ārlietu ministristiem. Oficiālajā darba kārtībā gan nav iekļauts jautājums par situāciju Ukrainā, be Pabriks vērtē, ka tas tiks apsriests. "Tā karaspēka koncentrācija, kas Krimā un ap Krimu, gan Donbasa reģionā un Krievijas pusē pie Donbasa, ir salīdzināmas ar nopietnas ofensīvas sākumu. Tas spēks jau pietiek kaut kam. Lai arī Ukraina vairs nav tā, kas 2014. gadā, bet spēka koncentrācija ir liela," analizē Pabriks. "Mēs zinām arī no vakardienas (13.aprīlis) paziņojuma no Vašingtonas, ka prezidents Baidens ir gatavs runāt gan ar prezidentu Putinu, gan ar Ķīnas vadību. Mēs zinām arī to, ka šī Krievijas karaspēka koncentrācija paralēli sakrīt un ir norunāta ar Ķīnas aktivitātēm Klusā okeāna piekrastē," skaidro Pabriks. Ministrs arī vērtē, ka tuvākajā laikā nav gaidāmas militārās aktivitātes plašā mērogā. "Es negribētu izslēgt tādu spekulāciju, ka Putins vēlas ar šo ne tikai pārbaudīt Vašingtonas jauno prezidentu un Rietumu vienotību, arī runājot par Amerikas un Eiropas sadarbību, bet arī mēģināt no viņiem kaut ko papildus izspiest ar kara draudiem," uzskata Pabriks. "Negribētu redzēt nākošo Čemberlenu Rietumu pusē, jo zinām, ka sarunas Minskas formātā ir bezjēdzīgas un nesekmīgas lielā mērā un tas piedāvājums, ko Rietumi grib Ukrainai piedāvāt un arī Krievija grib piedāvāt, ir Donbasa tā saucamo sacelšanas dalībnieku iefiltrēšana Kijevas parlamentā. Tas nav Ukrainas interesēs."  

Spriedze Ukrainā palielinās, tiek ziņots par Krievijas karaspēka koncentrēšanos pie Ukrainas robežas. Par to un citiem jautājumiem Krustpunktā izvaicājam aizsardzības ministru Arti Pabriku. Kopā ar raidījuma vadītājus ministram jautājumus uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks. "Situācija Ukrainā – tas ir ļoti nopietni," atzīst Artis Pabriks. Viņš  informē, ka tieši dienā, kad norit intervija ir paredzēta arī NATO sēde aizsardzības un ārlietu ministristiem. Oficiālajā darba kārtībā gan nav iekļauts jautājums par situāciju Ukrainā, be Pabriks vērtē, ka tas tiks apsriests. "Tā karaspēka koncentrācija, kas Krimā un ap Krimu, gan Donbasa reģionā un Krievijas pusē pie Donbasa, ir salīdzināmas ar nopietnas ofensīvas sākumu. Tas spēks jau pietiek kaut kam. Lai arī Ukraina vairs nav tā, kas 2014. gadā, bet spēka koncentrācija ir liela," analizē Pabriks. "Mēs zinām arī no vakardienas (13.aprīlis) paziņojuma no Vašingtonas, ka prezidents Baidens ir gatavs runāt gan ar prezidentu Putinu, gan ar Ķīnas vadību. Mēs zinām arī to, ka šī Krievijas karaspēka koncentrācija paralēli sakrīt un ir norunāta ar Ķīnas aktivitātēm Klusā okeāna piekrastē," skaidro Pabriks. Ministrs arī vērtē, ka tuvākajā laikā nav gaidāmas militārās aktivitātes plašā mērogā. "Es negribētu izslēgt tādu spekulāciju, ka Putins vēlas ar šo ne tikai pārbaudīt Vašingtonas jauno prezidentu un Rietumu vienotību, arī runājot par Amerikas un Eiropas sadarbību, bet arī mēģināt no viņiem kaut ko papildus izspiest ar kara draudiem," uzskata Pabriks. "Negribētu redzēt nākošo Čemberlenu Rietumu pusē, jo zinām, ka sarunas Minskas formātā ir bezjēdzīgas un nesekmīgas lielā mērā un tas piedāvājums, ko Rietumi grib Ukrainai piedāvāt un arī Krievija grib piedāvāt, ir Donbasa tā saucamo sacelšanas dalībnieku iefiltrēšana Kijevas parlamentā. Tas nav Ukrainas interesēs."  

* Ministrs no amata atbrīvo Ikšķiles mēru. Viņš vērsīsies tiesā. * Vairāk nekā ceturtdaļmiljonu eiro pandēmijas laikā rosina piešķirt baznīcām * Tūkstošiem cilvēku Armēnijā pieprasa premjera atkāpšanos * Ogrē sācis iet ledus; palieņu applūšanas draudi arī citās upēs

Valsts prezidents Egils Levits raidījumā "Šodienas jautājums", komentējot valdības darbu, norādīja uz “mutes disciplīnas” trūkumu ministriem. Levits sacīja, ka ministri ir vienas komandas sastāvdaļa un atbildīgi būs visi kopā. Savukārt valdības vadītājam ir japalūdz, lai ministrs paiet malā, ja kāds nesaprot savu uzdevumu.

Bieži rodas iespaids, ka par baltkrieviem lemj visur, tikai ne Baltkrievijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), uzsverot, ka primāri Baltkrievijas likteni var noteikt tikai pati baltkrievu tauta.

Latvijas interesēs ir redzēt proeiropeisku, mums draudzīgu Baltkrieviju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!"), uzsverot, ka viņš nekādā gadījumā negribētu redzēt, ka Baltkrievija kļūst par Krievijas provinci.

"Šobrīd ārlietu dienesta galvenais uzdevums ir Eiropas Savienības budžeta sarunas un atbalsta programmas arī Latvijai Šobrīd tas ir visaktuālākais darbs," sarunā raidījumā Krustpunktā norāda Edgars Rinkēvičs. Notiekošais ASV, Ķīnā un Honkongā, Covid-19 krīzes pārvarēšana Eiropā un pasaulē - ir tik daudz ko jautāt ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam Krustpunktā. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla „Delfi” žurnālists Ansis Īvāns un Latvijas TV žurnālists Gints Amoliņš. Vērtējot aizvadīto ārkārtas situācijas laiku Edgars Rinkēvičs atzīst, ka "Ārlietu ministrijai, īpaši jau līdz maijam bija darba pilnas rokas, nodrošinot repatriāciju, gan mūsu tautiešiem, kas atradās ārpus Eiropas Savienības, gan Eiropā. Vēl joprojām ir jāsniedz konsulārā palīdzība. Pilnībā šis atbalsts un palīdzība repatriācijai nav beigusies". "Darba netrūka, par garlaicību sūdzēties nevarēja, bet tā bija arī interesanta un laba pieredze, palīdzot mūsu cilvēkiem," vērtē Rinkēvičs. Viņš arī min, ka aizvadītajā nedēļā jau ticies jau Tallinā klātienē ar Baltijas valstu un Polijas kolēģiem, sarunas bijušas par ceļojumu telpas paplašināšanu. Ministrs izsaka cerību, ka nākamā nedēļā Polija ļaus Baltijas valstu pilsoņiem ieraksties savā valstī bez pašizolācijas prasībām. Baltijas valstis jau iebraucējiem no Polijas to ļauj.

"Šobrīd ārlietu dienesta galvenais uzdevums ir Eiropas Savienības budžeta sarunas un atbalsta programmas arī Latvijai Šobrīd tas ir visaktuālākais darbs," sarunā raidījumā Krustpunktā norāda Edgars Rinkēvičs. Notiekošais ASV, Ķīnā un Honkongā, Covid-19 krīzes pārvarēšana Eiropā un pasaulē - ir tik daudz ko jautāt ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam Krustpunktā. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla „Delfi” žurnālists Ansis Īvāns un Latvijas TV žurnālists Gints Amoliņš. Vērtējot aizvadīto ārkārtas situācijas laiku Edgars Rinkēvičs atzīst, ka "Ārlietu ministrijai, īpaši jau līdz maijam bija darba pilnas rokas, nodrošinot repatriāciju, gan mūsu tautiešiem, kas atradās ārpus Eiropas Savienības, gan Eiropā. Vēl joprojām ir jāsniedz konsulārā palīdzība. Pilnībā šis atbalsts un palīdzība repatriācijai nav beigusies". "Darba netrūka, par garlaicību sūdzēties nevarēja, bet tā bija arī interesanta un laba pieredze, palīdzot mūsu cilvēkiem," vērtē Rinkēvičs. Viņš arī min, ka aizvadītajā nedēļā jau ticies jau Tallinā klātienē ar Baltijas valstu un Polijas kolēģiem, sarunas bijušas par ceļojumu telpas paplašināšanu. Ministrs izsaka cerību, ka nākamā nedēļā Polija ļaus Baltijas valstu pilsoņiem ieraksties savā valstī bez pašizolācijas prasībām. Baltijas valstis jau iebraucējiem no Polijas to ļauj.

Aizsardzības ministrija izstrādājusi bukletu "Kā rīkoties krīzes gadījumā". Tas palīdzēs būt gataviem jebkurai iespējamai krīzei, kas varētu pārsteigt un izmainīt mūsu ikdienu. Par šo un arī citām aizsardzības jomas aktualitātēm šorīt iztaujāsim aizsardzības ministru Arti Pabriku.

Krustpunktā - tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Viņš gandrīz stundas garumā tiešraidē atbild uz jautājumiem. Kā tas ir ierasts Krustpunktā amatpersonu stundās, žurnālisti un klausītāji arī nosaka raidījuma tematiku. Kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu jautājumus uzdod Zane Mače no Latvijas Radio un Sanita Upleja no portāla "Delfi".  

Covid-19 radītajā krīzē kultūras nozares atbalstam, tostarp zaudējumu kompensācijām, vajadzīgi 32 miljoni eiro, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība). https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ministrs-kulturas-nozares-atbalstam-covid-19-krize-vajadzigi-32-miljoni-eiro.a359726/

No šodienas, 12. maija, valdība atvieglo ierobežojumus. Bet vai vieglāk būs uzņēmumiem un tiem, kas dīkstāvē? Šonedēļ raidījuma "Viens pret vienu" viesis - finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Bolīvija – valsts, no kuras mēs ieguvām Latvijā tik populāros kartupeļus un kurā vairs nav Makdonaldu, jo bolīviešiem vienkārši nepatīk ātrās ēdināšanas koncepts. Par Bolīviju runājam tāpēc, ka šajā nedēļā tur bija plānotas valsts prezidenta, viceprezidenta un parlamenta vēlēšanas. Un tās Covid-19 dēļ ir pārceltas un tagad tām jānotiek kādā brīdī starp šī gada 6. jūniju un 7. septembri. Atšķirībā no Dienvidkorejas, kur vēlēšanas, kā mēs runājām pirms pāris nedēļām, nav atceltas vai pārceltas. Bet ne jau tikai par vēlēšanām un kā Bolīvija līdz tām nonākusi mēs vēlējāmies pastāstīt, bet kopumā par valsti, kura ir daudzveidīga ne tikai etniski, bet arī “ekonomiski”. Bolīvija tiešām ir etniski daudzveidīga, un nebūt nav ekonomiski spēcīga. Valstī ir vairāk nekā 11,5 miljoni iedzīvotāji, no kuriem aptuveni piektā daļa ir Amerikas pirmiedzīvotāju rases un gandrīz 70 procenti ir metisi. Šī tiešām ir relatīvi nabadzīga valsts. Tās ekonomikas izmērs ir 35 miljardi eiro un IKP uz vienu iedzīvotāju (pēc pirktspējas paritātes) ir apmēram 7000-8000 eiro jeb aptuveni ceturtā daļa no Latvijas rādītāja. Vienlaicīgi tā ir ar dažādiem dabas resursiem, piemēram, dabasgāzi, sudrabu, cinku un zeltu bagāta valsts. Arī liela arī sojas eksportētāja. Un, starp citu, Bolīvija ir arī trešais pasaulē lielākais kokaīna ražotājs aiz Kolumbijas un Peru. Šos ienākumus gan laikam oficiālajā statistikā neiekļauj. Taču valsts ekonomiskā situācija ir ļoti cieši saistīta gan Bolīvijas politisko dzīvi, gan gaidāmajām vēlēšanām. Un politisko situāciju lūdzām komentēt arī savulaik Bolīvijas kaimiņvalstī Brazīlijā ilgus gadus dzīvojušajam ekonomikas doktoram Jānim Bērziņam, kurš vada Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas paspārnē izveidoto Drošības un stratēģiskās pētniecības centru. Jānis Bērziņš ieskicēja nedaudz plašāku kopainu un jau pieminēja arī gaidāmo cīņu par prezidenta krēslu. Un, atklāti sakot, nevis gaidāmo cīņu, bet jau gandrīz gadu notiekošo cīņu, kas ir pilnībā izmainījusi politisko situāciju Bolīvijā. Patiesībā prezidenta vēlēšanas Bolīvijā notika jau pagājušā gada 20. oktobrī. Līdzšinējam prezidentam Evo Moralesam tika prognozēta pārliecinoša uzvara, jo viņa vadībā viena no Latīņamerikas nabadzīgākajām valstīm tiešām bija uzrādījusi atzīstamu ekonomisko un sociālo uzplaukumu. Nabadzība tika samazināta par 60% un IKP uz vienu cilvēku pieauga aptuveni divreiz straujāk, nekā pārējā Latīņamerikā. Un Moraless uzvarēja ar 47% balsu, apsteidzot savu sīvāko konkurentu Karlosu Mesu, kurš, starp citu, savulaik bijis arī pagaidu prezidents. Viņš saņēma 36,5% balsu. Un vēl kāds interesants aspekts par Bolīviju. Proti, Bolīvija ir viena no lielākajām kokas eksportētājām pasaulē un, kā zināms, no kokas iegūst arī jau minēto kokaīnu. Savulaik kokas lapu ekstrakts bija pamatā arī tādam visiem labi zināmam dzērienam kā “Coca-Cola”. Tāpēc joprojām brīdi pa brīdim izskan jautājums, vai “Coca-Cola” dzērienos joprojām nevarētu būt kokaīns? Galu galā, šī dzēriena recepte it kā skaitoties viens no vispamatīgāk glabātajiem cilvēces noslēpumiem. Taču tiek apgalvots, ka kopš šī dzēriena izgudrošanas 1886. gadā līdz pat 1929. gadam kolā tiešām bija neliela daļa kokaīna. Taču tam laikam tas nebūt nebija pārsteidzoši, jo tika uzskatīts, ka kokaīnu saturošas zāles, pulveri un toniki palīdz ārstēt galvassāpes, nogurumu, caureju, astmu un impotenci. “Coca-Cola Company” turpināja importēt kokas lapas no Peru un Bolīvijas līdz pat 80. gadu beigām. Taču pirms astoņiem gadiem, 2012. gada vasarā, “Coca-Cola” kļuva arī par politisku simbolu, jo Bolīvijas ārlietu ministrs Deivids Čokehuanka paziņoja, ka 2012. gada 21.decembrī “Coca-Colai” ir jāpamet valsts. Līdzīgi kā Makdonaldam. Ministrs norādīja, ka pēc 26 tūkstošiem gadu planētas beidzot būs sastājušās tā, lai pieliktu punktu kapitālismam un sāktos komunitārisms. Taču tajā brīdī “Coca-Cola” paziņoja, ka nav ar pliku roku ņemama un pierādīja kapitālismu visā savā spožumā, paziņojot, ka uzņēmums Bolīvijā ir darbojies kopš 1941.gada, atbalstot izglītības un citas iniciatīvas, kas rada pozitīvu sociālu ietekmi uz vietējām kopienām. Līdzīgi kā Bolīvijas ekonomika, arī “Coca-Cola” stabili augot un… plāni investīcijām joprojām ir spēkā. Pavisam drīz sekoja ārlietu ministrijas paziņojums, ka ministra teksti ir izrauti no konteksta un “Coca-Cola”, protams, valstī var palikt.

Krustpunktā šodien amatpersonu iztaujāšanas diena, un šoreiz runāsim par reģionālo attīstību, pašvaldību teritoriālo reformu, tāpat arī Rīgas pārvaldību un nu jau rudenī gaidāmajām vēlēšanām galvaspilsētā. Mūsu virtuālajā studijā - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, kuru izvaicāsim par šiem un arī citiem jautājumiem, kas ir ministrijas pārziņā. Tiešsaistē arī žurnālisti – Jolanta Plauka no laikraksta "Diena" un Māris Antonevičs no Latvijas Avīzes.

ReTV raidījums JAUTĀ-JUMS. Saruna ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Raidījums ēterā 20.03.2020.

Šodien pēc vieniem „Krustpunktā” būs amatpersonu stunda. Studijā būs ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Pēdējā laikā arvien vairāk iezīmējās izaicinājumi, kurus rada jaunā koronavīrusa izplatīšanās. Skartas var būt daudzas nozares, taču visvairāk cietīs tās, kas saistītas ar tūrismu. Kā valsts grasās reaģēt uz šo situāciju, kādi iespējamie piedāvājumi? Šī būs reize, kad ministru izvaicā gan žurnālisti, gan klausītāji. Kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu studijā arī Latvijas TV žurnālists Māris Klūga un Andrejs Mēters no ziņu aģentūras LETA.

Reizi nedēļā uz Krustpunktā studiju aicinām amatpersonas, lai tās iztaujātu par svarīgo nozarē. Šoreiz saruna par aktualitātēm lauksaimniecībā un mežkopībā ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Studijā kopā ar raidījuma vadītāju Arni Krauzi būs žurnāliste Sarmīte Kolāte no Latvijas Radio un Inga Šņore no Latvijas TV raidījuma „De Facto”. Jautājumus uzdod arī klausītāji.

Reizi nedēļā uz Krustpunktā studiju aicinām amatpersonas, lai tās iztaujātu par svarīgo nozarē. Trešdien saruna par notiekoši iekšlietu jomā, jo mūsu studijā - iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Runājam gan par nākamā Valsts policijas priekšnieka izvēli pēc tam, kad par aiziešanu no amata paziņoja policijas priekšnieks Ints Ķuzis, neizpaliek arī politiskas lietas, kas skar ministra pārstāvēto partiju KPVLV. Studijā kopā ar raidījuma vadītāju Māru Jansoni: žurnāliste Zane Mače no Latvijas Radio Ziņu dienesta un Oskars Rekšņa no portāla TVNET.

Šodien Krustpunktā daudz runājam par pasaules notikumiem. Amatpersonu stundā uz izjautāšanu - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Rīt Eiropas Savienību pamet Lielbritānija, ASV prezidents D.Tramps neveiksmīgi mēģina piedāvāt savu miera plānu palestīniešiem, interesantas ir jaunās Eiropas Komisijas ieceres, svarīgas ir mūsu – Latvijas attiecības ar kaimiņvalstīm. Tematu loku noteikuši klausītāji un žurnālisti. No žurnālistiem studijā: TVNET žurnālists Toms Rātfelders un Ansis Īvāns no portāla "Delfi".

Nākamā gada valsts budžets ir izsludināts, mediķu protesti pagaidām palikuši bez rezultātiem, visu likumā paredzēto naudu atalgojumam viņi nākamgad nesaņems. Mediķi prasa gan finanšu ministra, gan veselības ministres demisiju, tomēr neviens atkāpties negrasās. Par veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu, naudas piesaisti tai un arī politisko atbildību mūsu saruna šodien. Krustpunktā studijā ir bijušais veselības ministrs, kurš šo amatu ieņēma no 2007.gada decembra -2009.gada jūnijam, ārsts Ivars Eglītis.

Krustpunktā šodien runājam par kultūru un arī mediju politiku, kas atrodas Kultūras ministrijas paspārnē. Raidījuma viesis ir kultūras ministrs Nauris Puntulis. Studijā kopā ar raidījuma vadītāju Māru Jansoni ir žurnālistes – Sarmīte Kolāte no Latvijas Radio un Gunta Gaidamaviča no Latvijas Televīzijas. "Nevaram runāt par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus bez attiecīga finansējuma," norāda Nauris Puntulis. "Šis finansējums ir liels un daudzos miljonos mērāms. Mums nav vienkārši citas iespējas. Bet man nav īstas pārliecības, nevaru atbildīgi teikt, ka ar nepieciešamajiem 14 miljoniem 2021.gadā viss būs kārtībā. Es nejūtos tik droši un stabili. Es jūtos stabili par to, ko man ir izdevies paveikts līdz šim, par 5,5 miljoniem, kas nepieciešami, lai uzsāktu iziešanu no reklāmas tirgus." „Mēs līdz galam neesam novērtējuši bīstamību, ja runājam par medijiem un valsts drošību,” norāda Puntulis. Ministrs arī min, ja vēlamies stabilu mediju vidi, ir svarīga finansējuma piesaiste pie nodokļiem. Šobrīd ir noraidīts priekšlikums sabiedrisko mediju finansējumu piesaistīt iekšzemes kopproduktam.  

Šodien Krustpunktā studijā satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņa pārziņā ir daudz svarīgu jomu – ceļu un citas infrastruktūras izbūve un uzturēšana, pārvadājumu nodrošināšana, ostu darbība utt.  Tā ir amatpersonu stunda, tas nozīmē, ka jautājumus var uzdot ne tikai žurnālisti, bet arī klausītāji. Studijā bez raidījuma vadītāja Aida Tomsona - arī telekompānijas LNT žurnālists Gatis Suhoveckis un laikraksta "Diena" žurnāliste Magda Riekstiņa.

Saruna par aktuālo tieslietu jomā. Krustpunktā studijā tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Kopā ar raidījuma vadītāju viņu izjautā Latvijas TV raidījuma “De facto” žurnāliste Olga Dragiļeva un portāla “Delfi” žurnāliste Gunita Gailāne.

Šodien Krustpunktā pievēršamies drošības jautājumiem. Studijā - aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņu izjautā gan mediju pārstāvji, gan klausītāji. Runājam par valsts drošību, aizsardzības politiku un bruņotajiem spēkiem. Raidījuma pirmajā daļā jautājumus ministram uzdod portāla lsm.lv redaktors Jānis Rancāns un portāla “Delfi” žurnāliste Gunita Gailāne. Klausītāju jautājumi raidījuma otrajā daļā.  

Šodien Krustpunktā ir amatpersonu diena, kad žurnālistiem un klausītājiem ir iespēja izvaicāt kādu no augstākajām amatpersonām. Šoreiz studijā kultūras ministrs Nauris Puntulis. Stundas pirmajā pusē viņu kopā ar raidījuma vadītāju Arni Krauzi izvaicā Latvijas TV žurnāliste Anete Bērtule un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Māra Rozenberga. Savukārt klausītāji savus jautājumus var sūtīt uz adresi krustpunkta@latvijasradio.lv vai arī nosūtot ziņu mūsu mājas lapā raidījumam “Krustpunktā”. Tiešā ētera tālruņa numuri ir 67222888 un 67225599.

Nākamā gada budžets būšot lielākais Latvijas vēsturē, tajā pašā laikā ir skaidrs, ka vēlmes ir lielākas par iespējām. Raidījumā Krustpunktā uz žurnālistu un klausītāju jautājumiem atbild finanšu ministrs Jānis Reirs. Kopā ar raidījuma vadītāju ministru izjautā LNT žurnāliste Ieva Kalderauska un Latvijas TV raidījuma “De Facto” žurnālists Matīss Arnicāns. Otrajā daļā - klausītāju jautājumi.

Šodien Krustpunktā ir amatpersonu diena, kad žurnālistiem un klausītājiem ir iespēja izvaicāt kādu no augstākajām amatpersonām. Studijā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Ministrs atzīst, ka šobrīd trīs Ekonomikas ministrijas (EM) galvenās prioritātes ir budžeta veidošana, ēku siltināšana, eksporta veicināšana. Stundas pirmajā pusē viņu kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu izvaicās "Delfi" žurnāliste Gunita Gailāne un LNT kolēģis Gatis Suhoveckis. Otrajā daļā klausītāju jautājumi.

Šodien Krustpunktā ir diena, kad iztaujājam amatpersonas un mūsu dienas kārtībā ir temati, kas attiecas zemkopību, jo mūsu studijā būs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. Runājam par koku ciršanas noteikumiem, klimatisko apstākļu ietekmi uz šī gada ražu un citiem jautājumiem. Studijā žurnālisti – Santa Dieziņa no “Latvijas Avīzes” un Zane Neimane no sabiedrisko mediju portāla LSM.lv.

Visticamāk, viņš būs kultūras ministrs. Nacionālā apvienība viņu virza šim amatam. Vēl gan notiek tikšanās ar partijām, taču politikā viņš nav svešs. Pēdējos sasaukumos darbojies gan Rīgas domē, gan iepriekš arī Kultūras ministrijā. Mūziķis un politiķis Nauris Puntulis viesojas Krustpunktā lielajā intervijā.  

Krustpunktā saruna par ārlietām. Studijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Ministrs atzīst, ka aktuālie jautājumi viņa dienaskārtībā ir norises Eiropas Savienībā (ES) pēc parlamenta vēlēšanām, saistībā ar amatpersonu izvēli un arī daudzgadu budžetu. Tāpat ārlietu ministrija nopietni seko līdzi notikumu attīstībai Moldovā. Šī valsts ir viena no austrumu partnerības sadarbības partneriem un Rinkēvičs norāda, ka situācija ir tur ir tāda, kuru nevar atstāt bez ievērības. Trešā lieta – šobrīd notiek apjomīga vēstnieku rotācija. Raidījuma pirmajā daļā ministru kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu izvaicā Uģis Lībietis no Latvijas Radio Ziņu dienesta un Toms Rātfelders no portāla Tvnet. Otrajā daļā - klausītāju jautājumi. Klausītāji savus jautājumus var sūtīt elektroniski, nosūtot ziņu raidījumam „Krustpunktā”  mūsu mājas lapā vai uz adresi krustpunkta@latvijasradio.lv Tiešā ētera tālruņa numuri ir 67222888 un 67225599.

Krustpunktā iztaujājam amatpersonas, mēs turpinām uzklausīt Krišjāņa Kariņa valdības ministrus un šoreiz saruna ar aizsardzības ministru Arti Pabriku. Raidījuma pirmajā daļā ministru izjautā žurnālisti - Jānis Rancāns no portāla LSM.lv un Romāns Meļņiks no laikraksta „Diena”. Otrajā daļā klausītāju jautājumi. 

Šodien “Krustpunktā” ir iknedēļas amatpersonu stunda, kad žurnālisti un klausītāji var izvaicāt kādu no uzaicinātajiem viesiem. Pamazām nedēļu pēc nedēļas Latvijas Radio klausītāji tiek iepazīstināti ar jaunās valdības ministriem. Šodien kārta pienākusi ekonomikas ministram Ralfam Nemiro. Kā parasti, pirmajā pusstundā ministru izvaicā žurnālisti, bet otrajā daļā jautā klausītāji. Studijā arī portāla LSM.lv žurnāliste Ilze Zālīte un no Latvijas Radio 4 Viktorija Terentjeva.

Šodien “Krustpunktā” ir iknedēļas amatpersonu stunda, kad žurnālisti un klausītāji var izvaicāt kādu no uzaicinātajiem viesiem. Pamazām nedēļu pēc nedēļas Latvijas Radio klausītāji tiek iepazīstināti ar jaunās valdības ministriem. Šodien kārta pienākusi cilvēkam, kurš gan ir jau bijis savā amatā iepriekš, taču tas bija pirms vairākiem gadiem, turklāt tad viņu bija deleģējusi cita partija. Studijā - tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Kā parasti, pirmajā pusstundā ministru izvaicā žurnālisti, bet otrajā daļā jautā klausītāji. Studijā arī portāla "Delfi" žurnāliste Gunita Gailāne  un sabiedrisko mediju portāla LSM.lv ziņu redaktors Jānis Rancāns.

Krustpunktā studijā šodien - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Pēdējo nedēļu laikā viņš daudz iztaujāts gan par Rīgas Domes nākotni, gan par gaidāmo teritoriālo reformu, taču vēl nav bijusi iespēja viņu vienu pašu izprašņāt stundas garumā. Turpinām pamazām amatpersonu stundās plašāk iepazīties ar jaunajiem ministriem. Kā parasti, ministru vispirms intervēs žurnālisti, bet pēc pusdiviem savus jautājumus varēs uzdot klausītāji.  Studijā bez raidījuma vadītāja Aida Tomsona būs arī žurnālisti: Edgars Kupčs no Latvijas Radio Ziņu dienesta un Gundega  Skagale no laikraksta "Latvijas Avīze".  

Katrs jauns ministrs darbu savā resorā sāk ar jaunām idejām un plāniem. Īpaši, ja ministrija nonākusi partijas pārziņā, kura par šo jomu nav līdz šim atbildējusi. Kādas ir jaunā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena ieceres? Kā viņš gatavojas risināt sāpīgākās problēmas noziedzības apkarošanas un sabiedriskās drošības jomā? Par to sarunā ar ministru. Mūsu studijā arī žurnālisti – Zane Mače no Latvijas Radio ziņu dienesta un Inga Šņore no Latvijas Televīzijas raidījuma "De Facto". Vispirms jautā žurnālisti, tad - klausītāji.  

Šodien “Krustpunktā” ir iknedēļas amatpersonu stunda, kad žurnālisti un klausītāji var izvaicāt kādu no uzaicinātajiem viesiem. Pamazām nedēļu pēc nedēļas Latvijas Radio klausītāji tiek iepazīstināti ar jaunās valdības ministriem. Šodien kārta pienākusi cilvēkam, kurš bieži ir bijis "Krustpunktā" viesis kā savas jomas eksperts. Nu viņš pats ir iesēdies ministra krēslā un var ne tikai dot padomus, bet arī pieņemt lēmumus. Studijā - jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Kā parasti, pirmajā pusstundā ministru izvaicā žurnālisti, bet otrajā daļā jautā klausītāji. Studijā arī žurnālistes Inese Helmane no „Latvijas Vēstneša” un no lsm.lv portāla Ilze Zālīte.

Ieilgusī valdības veidošana bija iemesls, kādēļ ar stipru nokavēšanos valsts tiks pie šā gada budžeta. Valdībā skatītais budžeta projekts nes arī zināmu vilšanos, jo tajā nav ieplānots, piemēram, iepriekšējās valdības laikā solītais pedagogu algu pieaugums. Valdība šo budžetu dēvē par „tehnisko”, kas jāpieņem iespējami ātrāk. Par budžetu, tā iespējām un partiju doto solījumu izpildi Krustpunktā iztaujājam finanšu ministru Jāni Reiru. Studijā arī žurnālisti – Ieva Kalderauska no LNT ziņām un Matīss Arnicāns no LTV raidījuma „De Facto”.

Kamēr Latvijā politiķu uzmanība pievērsta pašu valdības veidošanas procesam, ārpus Latvijas saspringtākie notikumi risinās Ukrainā un Lielbritānijā. Ukrainā izsludināts karastāvoklis. Krievija taranējusi un atklājusi uguni uz trim Ukrainas kuģiem, izraisot kārtējo attiecību krīzi. Bet Lielbritānijā pieaug spriedze saistībā ar "Brexit". Tuvāko divu nedēļu laikā izšķirsies, kas notiks tālāk ar centieniem panākt vienošanos par "Brexit" nosacījumiem. Šodien Krustpunktā ir tā nedēļas diena, kad uz studiju tiek aicināta kāda no valsts augstākajām amatpersonām. Šodien raidījumā galvenais fokuss pievērsts pasaules notikumiem, jo raidījuma viesis - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Pirmajā pusstundā ministru iztaujā žurnālisti, bet pēc tam gaidām klausītāju zvanus un vēstules. Bez raidījuma vadītāja Aida Tomsona studijā arī portāla "Delfi" žurnālists Ansis Īvāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Gints Amoliņš.

„Krustpunktā” ir amatpersonu diena, kad ir iespējams izvaicāt kādu no ministriem vai citām augstām amatpersonām. Joprojām darbojas Māra Kučinska vadītais Ministru Kabinets, un nav zināms, kad būs jaunā valdība, tādēļ uzklausām esošos ministrus. Studijā - labklājības ministrs Jānis Reirs. Pirmajā pusstundā kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu viņu izvaicā žurnālistes Annija Petrova no Latvijas Radio Ziņu dienesta un Laura Dzērve no portāla "Delfi". Pēc tam jautā klausītāji.

Jau pagājis gads kopš Krima ar zaļo vīriņu un aizdomīga referenduma palīdzību pēkšņi nonāca Krievijas sastāvā. Raidījumā spriedīsim par Krimas aneksijas turpmākajām sekām, kā arī ieskats Eiropas Savienības ārlietu ministru apspriedē par turpmākajām sankcijām pret Krieviju. Viesi studijā: ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un "Stratcom" vadītājs Jānis Kārkliņš. "Mēs esam liecinieki jaunu attiecību veidošanas modelim Eiropā, kurš patlaban vēl nav skaidrs, norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Ministrs norādīja, ka daļa Eiropas politiķu aizvien naivi tic, ka situācija Ukrainā normalizēsies un „tūlīt, tūlīt viss nokārtosies”. Tomēr citi Eiropas politiķi apzinās, ka turpmāk starpvalstu attiecības Eiropā balstīsies uz citiem principiem, kuri pašreiz nav skaidri. Rubrika „Viedokļi”. Krievijā noslēgušās iepriekš neizziņotās militārās mācības, kas notika gan anektētajā Krimas pussalā, gan no Gruzijas teritorijas atšķeltajos Dienvidosetijas un Abhāzijas apgabalos. Eiropas Savienība ir norādījusi, ka nav pārāk sajūsmināta par šādu notikumu attīstību, taču vai būtu pamats bažām, vai tā ir vien Krievijas muskuļu atrādīšana – viedokļi dalās. Polijas premjerministre Eva Kopača pauda viedokli, ka mācību mērķis bija ietekmēt aizvadītajā nedēļā Briselē notiekošo Eiropas Savienības valstu un vadītāju samitu. Pēc politiķes teiktā – Krievija vēlējās, lai dalībvalstis pieņemtu maigāku nostāju sankciju jautājumā. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sacīja, ka dalībvalstis nav pārāk sajūsminātas par Krievijas armijas mācībām, taču nepiekrita Kopačas viedoklim. Pēc viņa teiktā – nav pareizi saistīt sankcijas un notiekošo Ukrainā ar mācībām. Gads pēc Krimas aneksijas Pagājis gads kopš Krimas aneksijas. Latvijas ārlietu ministrs ir aicinājis neaizmirst šo notikumu, īpaši  tāpēc, ka Krievija šo pirmā gada jubileju sagaidīja ar, saviem vārdiem sakot, dokumentālu filmu par Krimas atgriešanos dzimtenē. Filma apliecina Krievijas prezidenta spējas dot vajadzīgās pavēles īstajā laikā. Tiem, kas pieraduši domāt kritiski, ir grūti noskatīties filmu līdz galam. Galvenais vēstījums, kas ir palicis pāri no šī dokumentālā kino, ir saistīts ar Krievijas prezidenta atklāsmi, ka viņš ir pieļāvis iespēju Krimas krīzes laikā izmantot kodolieročus. „Mēs to bijām gatavi darīt. Es taču runāju ar saviem kolēģiem un tieši viņiem pateicu – tā ir mūsu vēsturiskā teritorija, tur dzīvo mūsu, krievu cilvēki, viņi ir nonākuši briesmās un mēs nevaram viņus pamest. Ne jau mēs veicām valsts apvērsumu. Bet kur jūs, kritiķi, atrodaties? Tūkstošiem kilometru tālu, kamēr mēs esam tepat blakus un tā ir mūsu zeme. Jūs par ko tur vēlaties karot? Nezināt? Mēs gan zinām un esam gatavi to darīt,” filmā atbild Vladimirs Putins. Atziņa par kodolieročiem izraisīja vētru medijos un arī nedaudz satrauca atsevišķu valstu atbildīgās iestādes, kuras norādīja, ka šādi paziņojumi nevar tikt uztverti nekā citādāk, kā tikai ar bažām. Skaidrs, ka Putins arī var blefot, bet viennozīmīgi viņš turpina to, ko sauc par aukstā kara retoriku. Jēlas universitātes vēsturnieks Timotijs Snaiders arī ir vērsis uzmanību, ka šobrīd notiek savdabīga jēdzienu izmantošana pilnīgi pretēji to nozīmei. Piemēram, antifašisti tiek pasludināti par fašistiem, neaizdomājoties, ka Ukraina ir viena no valstīm, kas visvairāk cietusi 2. Pasaules karā. Ukrainas konfliktā ātru pārmaiņu nebūs. Krimas atgriešanās Ukrainā arī visticamāk ir tāls mērķis. To, ka Krimas pievienošana nebija nekāda tautas griba,. Latvijas Radio ziņu dienestam norādīja Krimas tatāru līderis Mustafa Džemiļevs, sakot, ka referendums bija falsificēts. „Tika runāts, ka ir piedalījušies 82%, bet patiesībā, un tās ir precīzas liecības, piedalījās 34%, un nav teikts, ka viņi visi nobalsoja par pievienošanos Krievijai,” skaidro Mustafa Džemiļevs. Krimas tatāru viedoklis ir dažāds. To neskaitāmos medijos var redzēt materiālos, kas veltīti gadskārtai kopš Krimas pievienošanas Krievijai. ASV Valsts departamenta preses sekretāre Dženifera Psaki atklāti norādīja medijiem, ka gada laikā ASV nostāja nav mainījusies, jau no pašiem pirmsākumiem ir skaidrs, kādu spēli spēlē Krievija. Turklāt ASV Valsts departaments apliecināja, ka turpinās sankcijas pret Krieviju, kamēr Krima neatgriezīsies Ukrainas sastāvā, kas visticamāk nozīmē to, ka šobrīd šīm sankcijām nav redzams beigu termiņš. Eiropas Savienība šobrīd gan „ievelk elpu” un izskatās, ka kārtējo reizi nav spējīga reaģēt ātri. Eiropas Komisijas pārstāve Maja Kocijančiča atzina, ka ES šobrīd neplāno pastiprināt sankcijas pret Krieviju. "Mēs šobrīd esam pilnīgi skaidri norādījuši, ka mūsu uzmanība tiek veltīta pilnīgai Minskas vienošanās ievērošanai. Mēs arī cenšamies darīt visu iespējamo, lai atbalstītu Minskas vienošanos, piemēram, mēs atbalstām konflikta novērotājus Ukrainā. Tāpat ES arī ir pilnīgi skaidri norādījusi, ka, ja būs nepieciešams, tad ieviesīs papildus pasākumus, bet šobrīd, mēs atsaucamies uz Minskas sarunām, lai rastu mieru Austrumukrainā," skaidro Kocijančiča. Savukārt ES Padomes prezidents Donalds Tusks pagājušās nedēļas beigās nāca klajā ar paziņojumu, ka sankcijas, kas tika ieviestas pēc Malaizijas lidmašīnas notriekšanas, tiks saglabātas līdz šī gada beigām. Varbūt, ka Eiropa ir apdomīga savās attiecībās ar Krieviju, taču vērā ņemams ir profesora Timotija Snaidera atgādinājums, ka vēsturē, ko Krievija labprāt izmanto savās interesēs, ir ļoti daudz no kā mācīties. Kā 2. Pasaules kara laikā nacistiskā Vācija centās sanaidot Eiropu, to pašu šobrīd dara Krievija. „Manuprāt, jēdzienu pretruna, kas pastāv starp fašismu un antifašismu, ir daļa no lielākas politikas. Tā ir Krievijas politika, kuras mērķis ir šķelt. Krievija neko daudz nespēj piedāvāt Eiropas vienotībai, toties sašķeltībai gan, turklāt, visi, man šķiet, jau zina sašķeltības simptomus. Krievijas stratēģija ir atbalstīt satelītvalstis Eiropas Savienības iekšienē, atbalstīt separātismu, kas nāk no Eiropas, atbalstīt arī labējos populistus, vai galējos gadījumos, atbalstīt pat fašistus un neonacistus, bet visam pāri, Krievija mēģina uzturēt politisko teoriju, ka integrācijai nav jēgas,” vērtē Snaiders. Kāpēc lai mēs aicinātu Krimas aneksijas gadadienu pieminēt kaut kā īpaši? Teorētiski, kas zaudēts, tas pazaudēts. Taču vērā būtu jāņem ne tikai vēsturnieku, ārlietu ministru vai prezidentu sacītais, bet jāatceras arī senais romiešu teiciens – kas skalda, tas arī valda. Krievijas vadība mūs šobrīd cenšas iebiedēt. Cik labi tas izdosies, atkarīgs no mums, jo pilnā sparā rit informatīvais karš.