Podcast appearances and mentions of Egils Levits

Četrpadsmit godus atpakaļ novadpētnieks entuziasts Māris Rumaks izveidoja un prezentēja tā saukto Latgales karogu. Karogs samērā ātri kļuva populārs vietējās sabiedrības vidū, to sāka lietot arī novadu pašvaldības svētkos un izkarot pie ēkām. Oficiāli gan tas netika apstiprināts, kā iemesls tam tika norādīts neatbilstošs ģerbonis uz zilibaltā fona. Kā savulaik skaidroja Valsts Heraldikas komisija, šo sudraba grifu ar kroni uz sarkana fona 16. gadsimtā lietoja Pārdaugavas hercogiste, kurā ietilpa arī Latgale, taču šobrīd tam nav nekādas saistības ar vēsturisko novadu. Vēl 2017.gadā Pasaules latgaliešu saietā pieņemtajā rezolūcijā tika izteikts aicinājums Latgales plānošanas reģiona padomei virzīt uz oficiālu apstiprināšanu karogu bez šī ģerboņa. Un pērn, 2023.gada aprīlī ar Valsts heraldikas komisijas atzinumu, valsts prezidents Egils Levits tumši zilo karogu ar baltu svītru pa vidu, bez sākotnēji lietotā ģerboņa apstiprināja par Latgales vēsturiskās zemes karogu. Lai arī ir pagājis jau pusotrs gads, joprojām ne vien privātpersonas, bet arī vairākas pašvaldību iestādes oficiāli atzītā Latgales karoga vietā izmanto neoficiālo versiju ar ģerboni. Kāds sods var būt par nepareizu karoga lietošanu un cik svarīgi sabiedrībai skaidrot simbolu lietošanu, raidījumā saruna ar Valsts heraldikas komisijas pārstāvi, mākslas vēsturnieci Ramonu Umbliju, Balvu novada domes priekšsēdētāju, arī Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāju Sergeju Maksimovu un Saeimas deputātu Juri Viļumu (AS).   „Būtu ļoti svarīgi, lai maksimāli pašu sabiedrību ieinteresētu sekot šim līdzi, jo mēs taču paši visi redzam šobrīd, kāds ir simbolu svars skatoties uz karu Ukrainā. Ukrainas karogs šobrīd izsaka pilnīgi absolūti visu - aiz tā stāv stāsti un traģēdijas. Tātad šiem simboliem ir daudz lielāka nozīme nekā mēs iedomājamies. Tas nav tikai auduma gabals. Kad auduma gabals kļūst par karogu, tas kļūst par simbolu, kurā ir daudz stāstāmā, kurš ļoti daudz ko simbolizē, kurš ļoti daudz ko pavēsta par šī karoga lietotājiem par piederību,” raidījumā nepieciešamību turpināt veikt skaidrojošo darbu sabiedrībā pamato Ramona Umblija. „Latgalē ir dažādas kopienas, un tieši tāpēc būtu jācenšas skaidrot, par to, cik šajā ģeopolitiskajā situācijā īpaši vēl pierobežā, kur ir ļoti saspringtas šīs attiecības un situācijas veidojās, cik svarīga ir lojalitātes izrādīšana valstij caur likumdošanu jo šis apstiprinātais Latgales vēsturiskās zemes karogs ir ar likumu nostiprināts.” Ja pašvaldības un valsts institūcijas izmanto ģerboņu likumā nereģistrētu ģerboni par to draud sods, tas ir likuma pārkāpums, uzsver Umblija. „Un šeit nav runa par formālu lietu, šeit ir runa par būtību, par solidaritāti un lojalitāti Latvijas valstij. Un šāda likuma pārkāpšana tas ir būtībā ļoti izteikts nihilisms pret likumdošanu un tātad pret pašu valsti.” Saeimas deputāts Juris Viļums uzskata, ka šobrīd ir tāds loģiski paredzams pārejas process, kur pašvaldības un cilvēki karogu pieņem, sāk lietot. „Joprojām ir jāskaidro daļai cilvēku, kas tas par karogu, kāpēc tas vajadzīgs. Un diemžēl jāskaidro arī, ka tas nekādā gadījumā nav nekāds šķeļošs karogs, tieši otrādi – reģionam piederību stiprinošs un līdz ar to arī patriotismu vairojošs simbols.” Savukārt neapstiprinātā Latgales karoga versijas izmantošanu Sergejs Maksimovs neuzskata uzreiz par sodāmu rīcību, bet sola visām pašvaldībām vēlreiz atgādināt par nepieciešamību karogus nomainīt pret zili balti zilajiem. „Tas nav kaut kāds protests, ka prezidents nepareizo karogu apstiprināja vai kā tamlīdzīgi. Svarīgākais, ka ir karogs – simbols, kas vieno Latgali, simbols, ka mēs esam piederīgi Latvijai un tur nav diskusiju.”

Līdzīgi kā šodien nemierīgi ir laika apstākļi, nemierīgu laiku četros gados Valsts prezidenta amatā piedzīvoja arī Egils Levits. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un Covid pandēmijas sarežģītais laiks - tas bija prezidenta Egila Levita laiks Rīgas pilī. Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo Valsts prezidentu Latvijas īpašo pārstāvi starptautisko tiesību un valsts tiesību atbildības jautājumos Egilu Levitu.  

Līdzīgi kā šodien nemierīgi ir laika apstākļi, nemierīgu laiku četros gados Valsts prezidenta amatā piedzīvoja arī Egils Levits. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un Covid pandēmijas sarežģītais laiks - tas bija prezidenta Egila Levita laiks Rīgas pilī. Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo Valsts prezidentu Latvijas īpašo pārstāvi starptautisko tiesību un valsts tiesību atbildības jautājumos Egilu Levitu.  

Studijā Latvijas īpašais pārstāvis starptautisko tiesību un valsts atbildības jautājumos Egils Levits.

Schwäche reize potenzielle Angreifer, sagt Lettlands früherer Präsident Egils Levits. Er fordert, Europa solle sicherheitspolitisch unabhängiger von den USA werden. Ob der Weg dahin einen EU-Nuklearschirm umfasse, müsse man diskutieren. Heckmann, Dirk-Oliverwww.deutschlandfunk.de, Interviews

Aizvadām īpašu nedēļu - Dziesmu un deju svētku nedēļu. Priekšā vēl divi lielākie notikumi - deju lielkoncerts Daugavas stadionā un noslēguma koncerts Mežaparkā. Bet Dziesmu svētku nedēļa sākās ar Rīgas mēra Mārtiņa Staķa paziņojumu, ka nodevības dēļ viņš atkāpjas no amata. Un šī nedēļa ir īpaša arī ar to, ka Dziesmu svētkus atklāja Valsts prezidents Egils Levits, bet Dziesmu svētkus Mežaparkā noslēgs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Krustpunktā nedēļas notikumu apskats: aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, žurnāliste Baiba Strautmane un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

* Pēdējo dienu Valsts prezidenta amatā ir Egils Levits; rīt šajā amatā stājas Rinkevičs, bet Ārlietu ministra pienākumus pagaidām pildīs Kariņš * Mediji ziņo, ka ASV jaunajā militārās palīdzības paketē Ukrainai būs arī pretrunīgi vērtētās kasešu bumbas * Dziesmu un deju svētki līdz šim aizritējuši bez būtiskiem sabiedriskās kārtības starpgadījumiem

Pēdējo dienu Valsts prezidenta amatā pavada Egils Levits. Ukrainas prezidents Zelenskis devies vizītē uz Turciju. LIZDA Valde ārkārtas sēdē sprieda par tikšanos nākamā nedēļā ar izglītības un zinātnes ministri. Kuldīgā pie Ventas rumbas peldētavā neļauj peldēties, jo slikta ūdens kvalitāte

Aizvadām īpašu nedēļu - Dziesmu un deju svētku nedēļu. Priekšā vēl divi lielākie notikumi - deju lielkoncerts Daugavas stadionā un noslēguma koncerts Mežaparkā. Bet Dziesmu svētku nedēļa sākās ar Rīgas mēra Mārtiņa Staķa paziņojumu, ka nodevības dēļ viņš atkāpjas no amata. Un šī nedēļa ir īpaša arī ar to, ka Dziesmu svētkus atklāja Valsts prezidents Egils Levits, bet Dziesmu svētkus Mežaparkā noslēgs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Krustpunktā nedēļas notikumu apskats: aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, žurnāliste Baiba Strautmane un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Studijā Valsts prezidents Egils Levits.

Vai valsts joprojām slīd atpakaļ, kas ir iespējami labākā koalīcija un par četriem Valsts prezidenta amatā. Šīs sezonas noslēdzošajā raidījumā "Viens pret vienu" viesis - Valsts prezidents Egils Levits.

Ituo gods apreļa vydā Vaļsts prezidents Egils Levits apstyprynuoja latvīšu viesturiskuos zemis Latgolys karūgu – tymsi zylu ar boltu horizontalu streipi pa vydu. Zyluo kruosa simbolizej senejūs latgaļu svātku vylnaini i Latgolys dobu – azarus, naktineicu i lynu zīdus. Latgolys karūgs ir pyrmais viesturiskūs zemu apstiprinuotais karūgs Latvejā. Cyta storpā jau vaira nakai desmit godu daudzi latgalīši mašynuos, pi sātu, pīspraudēs pi apgierba lītoj leidzeigu oficiali naapstyprynuotu simbolu – zyli boltu karūgu ar sorkonu gierbūni iz tuo, kur attāluots bolts greifs ar krūni golvā i zūbynu rūkā. Itū naoficialū karūgu vēļ da šam var redzēt ari pi vairuoku pošvaļdeibu ākom Latgolā. Karūga autors ir Latgolys nūvodpietnīks, viesturis entuziasts Māris Rumaks. Par Latgolys karūga oficiālu apstyprynuošonu sarunys nūteik jau vairuokus godus, tymā vydā vaicuojums tyka apsprīsts jau 2017. gods Latgolys symtgadis kongresā, ari 2022. gods Latgolys kongresa rezolucejā tys ir īkļauts. Niu karūgs apstyprynuots, i ituo gods Latgolys kongresa dīnā 27. aprelī svineigi prezentāts Saeimā. Vys tik diskuseja par tū, ka byutu vajadzeigs apstiprynuot ari karūgu ar sorkonboltū gierbūni iz tuo, nanūstuoj. Itaida karūga apstyprynuošonai vys da ituo nav pīkrytuse vaļsts heraldikys komiseja. Par tū, kū Latgolys karūga apstyprynuošona nūzeimoj vaļstiskā lieminī, kaidus pīnuokumus tys izlīk pošvaļdeibom i vaļsts voi pošvaļdeibu institucejom, kū tys dūd pošapzinis ceļšonai i identitatis nūstyprynuošonai pošim Latgolys dzeivuotuojim, sarunā ar Latgalīšu kulturys bīdreibys puorsuovi i 14. Saeimys deputati Annu Rancāni (Jaunā Vienotība), Latgolys planavuošonys regiona Atteisteibys padūmis i Bolvu nūvoda dūmis prīkšsādātuoju (Latgales partija), ari Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūmis (LKLIP) puorstuovi Sergeju Maksimovu, Preiļu nūvoda pošvaļdeibys Sabīdreibys īsaistis i marketinga dalis vadeituoju Aneti Urku i Latgolys karūga idejis autoru, nūvodpietnīku i viesturis entuziastu, SIA “Baltic Flags” izpilddirektoru Māri Rumaku.      

Raidījums Diplomātiskās pusdienas šoreiz ir visnotaļ īpašs. Tas ir īpašs ne tikai tādēļ, ka ir 140. raidījums, kuru esam izveidojuši. Bet arī tādēļ, ka tas skan tieši 9. maijā, kura ir Eiropas diena, jo tieši šajā datumā 1950. gadā Luksemburgā dzimušais Francijas politiķis Roberts Šūmans prezentēja savu plānu par Ogļu un tērauda kopienas izveidi, kas kļuva par pamatu mūsdienu Eiropas Savienībai. Tādēļ arī šo dienu mēdz dēvēt par Šūmaņa dienu vai Eiropas vienotības dienu. Bet raidījums ir īpašs arī tādēļ, ka aplūkojam kādu valsti, kura šogad svin savas dalības Eiropas Savienībā 50. gadskārtu. Tā ir Dānijas Karaliste. Dānijas Karaliste pievienojās Eiropas Savienībai 1973. gadā. Kopā ar Īriju un jau bijušo dalībvalsti – Lielbritāniju. Interesanti, ka Dānijas Karalistē ietilpstošās Fēru salas nepievienojās Eiropas Savienībai. Tikmēr Grenlande, ko esam apskatījuši atsevišķi vienā no mūsu iepriekšējiem raidījumiem, pievienojās kopā ar kontinentālo Dānijas daļu, bet pameta Eiropas Kopienas, kā organizāciju savulaik sauca, divpadsmit gadus vēlāk. Dānija ir sena valsts ar ļoti bagātīgu vēsturi. Tieši dāņi no 7. līdz 10. gadsimtam bija aktīvākie vikingu karotāji, kuri siroja un tirgojās ar lielāko daļu Eiropas. Un jau 8. gadsimtā dāņu apdzīvotās teritorijas tika apvienotas vienā valstī. Arī Dānijas valsts karogs skaitās vecākais nepārtraukti lietotais karogs pasaulē. Kā neatkarīga valsts, Dānija to lieto jau kopš 1219. gada. Dānijas varenība viduslaiku otrajā pusē turpinājās, lai arī tā bija koncentrēta vairāk uz Ziemeļeiropas reģionā. Dānija savu labklājību, autonomiju un politisko ietekmi nodrošina ar tirdzniecības un uzņēmējdarbības palīdzību. Vairākus gadsimtus Dānija bija pasludinājusi neitralitāti un tirgojās ar visām karos iesaistītajām pusēm. Tostarp arī Pirmā pasaules kara laikā. Otrais Pasaules karš un tā pieredze gan mazajai valstij 20. gadsimtā lika pamatīgi pārskatīt savu pieeju ārējai un drošības politikai. Nacistiskā Vācija iekaroja Dāniju 1940. gada 9. aprīlī. Dānija padevās okupācijas karaspēkam nepilnu divu stundu laikā, kopš Vācija sāka uzbrukumu un faktiski tika ieņemta sešu stundu laikā. Otrā Pasaules kara pieredze, tostarp pašmāju pretošanās, 1945. gada maijā Padomju karaspēka veiktā Dānijas atbrīvošana no nacistiem, kā arī pieredze ar padomju karaspēka klātbūtni un ietekmi Dānijā līdz pat 1946. gadam, noteica to, ka Dānija trīs gadus vēlāk kļuva par vienu no 12 NATO dibinātājvalstīm, izbeidzot savu gadsimtiem ilgušo neitralitātes politiku. Dānija konsekventi turpināja atbalstīt un veicināt daudzpusējo diplomātiju un organizācijas gan idejiskā, gan operacionālā, gan institucionālā līmenī. Valsts tiecās stiprināt starptautisko tiesību principus pasaulē pēc Otrā Pasaules kara. Šo procesu kontekstā Dānija arī iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. Kādēļ mazas valstis tiecas pievienoties Eiropas Savienībai. Kāda ir to politiskā loģika, vērtē Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. (Viņa komentārs šim raidījumam tika ierakstīts jau pirms nepilna mēneša – pirms Levita kungs oficiāli pieteica savu kandidatūru atkārtotai ievēlēšanai amatā.) Bet atgriežoties pie Dānijas un Eiropas Savienības, ir vērts palūkoties, ko tad Dānijai dalība Eiropas Savienībā ir sniegusi ekonomiski. Mēs zinām, ka Dānija konsekventi pēc ANO veidotā Pasaules laimes indeksa ieņem vienu no pirmajām vietām. Laimes indeksā nemēra sešus faktorus: IKP uz vienu iedzīvotāju, bet arī sociālo nodrošinājumu, veselīgu paredzamo dzīves ilgumu, korupcijas līmeni un personīgo brīvību un dāsnumu. Un tieši par šiem faktoriem aptaujātie iedzīvotāji sniedz detalizētu pašvērtējumu.

Studijā viesojās Valsts prezidents Egils Levits.

Maija svētku ietvaros DIENA PĒC autors Agris Bitāns, zvērinātu advokātu biroja “Eversheds Sutherland Bitāns” vadošais partneris uz sarunu aicinājis Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai uzzinātu par juridiskās izglītības priekšrocībām prezidenta amatā, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu un svarīgām niansēm saistībā ar neatkarības atjaunošanas deklarāciju. Cik liela nozīme ir Satversmei Latvijas valsts pastāvēšanā? Vai Satversme būtu jālasa ikvienam pilsonim? Kas īsti tika pieņemts 1990. gada 4. maijā? Klausies interviju un iegūsti vērtīgas atziņas!

Tiesa noraida Valsts policijas priekšnieka pārmetumus un norāda uz pašas policijas neizdarību. Valdība nolēmusi, ka vairākām pedagogu grupām no 1.septembra līdz ar zemākās stundas likmes palielinājumu pieaugs atalgojums. Solidarizējoties ar pedagogiem protestā piedalīsies arī veselības nozares darbinieki. Saeimas komisijā finanšu sektora "kapitālā remonta" sekas grib izmeklēt ilgāk. Rīgā metrobusa līnijas projektēšanai domes atbildīgā komiteja atbalstījusi vairāk nekā 1,3 miljonus eiro. Aizsardzības nozares pārstāvji iepazīstina, kāda būs valsts aizsardzības dienesta karavīru ikdiena. Latvijas Valsts prezidents Egils Levits apstiprinājis Latgales karogu.

Egils Levits paziņojis, ka kandidēs otrreiz uz Valsts prezidenta amatu. Traģiskā slepkavība Jēkabpilī - vīrietis nogalinājis bijušo dzīvesbiedri. Ogres vietvaras vēršanās pret savu muzeju. Uzmanības vērts ir arī lielais ziedojums Bērnu slimnīcas fondam. Aktualitātes vērtē politoloģe Iveta Kažoka, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" vadītājs Jānis Domburs un TV3 žurnālists Ivo Butkevičs.  

Uzņēmējs Uldis Pīlēns paziņojis par gatavību kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās maija beigās. Pašreizējais prezidents Egils Levits vēl nav pateicis, kā viņš grasās rīkoties. Priekšvēlēšanu process ir sācies. Uzmanības vērts ir premjera Krišjāņa Kariņa vēstījums par nākotnes pensijām - vai nu būs jāatver darba tirgus iebraucējiem, vai jāpalielina pensionēšanās vecums, citādi pietrūks naudas, ko izmaksāt pensijās. Francijā, kā redzams, līdzīga apņemšanās ir raisījusi milzīgus protestus. Pie mums protesti notiek reti. Tomēr mediķi un skolotāji grasās protestēt jau nākamajā nedēļā. Daudzi gan saka, ka nesaprot, par ko tieši būs gaidāmie protesti.  Nedēļas notikumus pārrunājam Krustpunktā kopā ar žurnālistiem. Aktualitātes analizē Latvijas TV raidījumā "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un politologs Jānis Ikstens.  

Šonedēļ apritēs simt dienas, kopš darbu sākusi premjera Krišjāņa Kariņa otrā valdība. Par tās pirmo lielo darbu – šī gada valsts budžetu – prezidents Egils Levits, to izsludinot, saka – tas nav nevainojams, bet valsts vajadzības un iespējas esot sabalansētas saprātīgi. Bet ko galu galā pateiks koalīcija par pašu Egilu Levitu, un vai viņš varētu būt prezidents arī otru termiņu tikai tāpēc, ka par citu gluži vienkārši neizdosies vienoties – arī to, bet ne tikai šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām Latvijas Universitātes profesoram, Sociālo zinātņu fakultātes dekānam Jānim Ikstenam un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētājai Leldei Metlai-Rozentālei.

Forums Davosā. Ukrainas iekšpolitika. Krievijas armijas virspavēlniecības pārbīdes un iekšpolitiskā spriedze. Aktualitātes vērtē Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds un Latvijas Universitātes profesore Baiba Šavriņa. Traģiskas ziņas šodien pienāk no Kijivas, kur helikoptera avārijā bojā gājusi visa Iekšlietu ministrijas vadība. Iemesli pagaidām nav zināmi. Plašāka saruna par citu aspektu. Publiskajā telpā maz ir runāts par to, kas notiek Ukrainas varas gaiteņos, kā Kijivā tiek pieņemti lēmumi, cik vienota ir politiskā elite. Vai tai ir arī opozīcija un kā tā izpaužas? Līdzīgi jautājumi ir arī par Krieviju. Par to gan runā daudz biežāk. No viena puses ir pārliecība, ka Putina uzbūvētā struktūra ir stabila un negrasās sabrukt, no otras puses ik pa brīdim rodas jautājumi par vienu vai otru lēmumu vai izteikumiem. Kas notiek Kremļa aizkulisēs. Par notiekošo Ukrainā ierakstā uzklausām arī ukraiņu politologa Dmitro Levus viedokli. Šveicē pēc pandēmijas atkal ierastajā formātā ir sapulcējušies valstu vadītāji un biznesa elite, lai tiktos Davosas ekonomiskajā forumā. Latviju tur pārstāv Valsts prezidents Egils Levits. Ko varam sagaidīt no šīs tikšanās? Davosas sniegotās virsotnes uz drūmu padebešu fona Pirmdien Šveices kalnu kūrortā Davosā tika atklāts gadskārtējais pasaules ekonomikas forums. Tas atgriezies pie ierastās kārtības un atkal notiek janvārī pēc tam, kad pandēmijas dēļ 2021. gadā tika atcelts, bet pagājušogad notika maijā. Tomēr, arī pandēmijai atkāpjoties, Davosas sniegoto virsotņu fonā vīd smagi globālo problēmu padebeši. Strauji augoša inflācija ir izraisījusi kredītprocentu likmju celšanos visā pasaulē, un tiek lēsts, ka apmēram trešdaļa valstu šogad piedzīvos ekonomikas lejupslīdi. Lielu optimismu nevieš arī foruma diskusijas un uzstāšanās globālās sasilšanas sakarā, ekspertiem joprojām brīdinot, ka mērķis noturēt sasilšanas rādītājus pusotra celsija grāda robežās neesot īstenojams. Turpinās karš Ukrainā, un viens no tā pamanāmākajiem efektiem ir ierasto krievu oligarhu iztrūkums forumā – viņiem kā agresorvalsts pārstāvjiem ceļš šurp ir slēgts. Aģentūra „Bloomberg”, pārskatot dalību pieteikušo miljardieru sarakstus, secina, ka tajos neesot arī neviena ķīnieša, Ķīnai joprojām cīnoties ar pandēmiju. Toties pamanāmāki kļuvuši energoresursu ieguves industrijas pārstāvji kā Persijas līča naftas rūpnieki un Indijas ogļrūpniecības magnāts Gautams Adani – ieguvēji no energoresursu cenu kāpuma. Davosas forums ierasti saasina uzmanību uz planētas bagātāko ļaužu situāciju, salīdzinot ar pārējiem. Foruma priekšvakarā labdarības organizāciju savienība „Oxfam” publiskojusi ziņojumu, kurā norāda, ka apmēram divas trešdaļas no pandēmijas gadu globālā bagātības pieauguma ieguvis 1% planētas bagātāko cilvēku, un ka pirmo reizi ceturtdaļgadsimtā radikālu bagātības pieaugumu ekonomiskās piramīdas smailē pavada straujš nabadzības kāpums tās lejasdaļā. „Oxfam” ieskatā būtu nepieciešama globāla nodokļu sistēmu pārskatīšana un salāgošana, liekot bagātajiem maksāt krietni vairāk. Dnipro traģēdija un Arestoviča kļūda 14. janvārī Dnipro pilsēta Ukrainas vidienē piedzīvoja asiņaināko Krievijas raķešu triecienu kopš šo teroristisko apšaudīšanu sākuma. Spārnotā raķete H-22 trāpīja daudzdzīvokļu mājai, to daļēji sagraujot. Izdzīvojušo meklēšanas operācija tika pārtraukta vakar, 17. janvāra, vakarā. Saskaņā ar šobrīd publicēto statistiku nogalināti 44 cilvēki, joprojām nav atrasti 20, ievainoti 78, desmit no viņiem ir smagā stāvoklī. Šis ir kārtējais noziegums jau visai apjomīgajā agresorvalsts nodarījumu sarakstā, par kuru, gribas cerēt, nāksies atbildēt gan tā tiešajiem izpildītājiem, gan Kremļa režīmam. Taču šoreiz traģiskajam notikumam bija negaidīts turpinājums, kas skāris nu jau bijušo Ukrainas prezidenta ārštata padomnieku, vienu no populārākajiem kara apskatniekiem Oleksiju Arestoviču. Tajā pašā dienā Arestovičs, piedaloties regulārajā tīmekļa pārraidē cilvēktiesību aktīvista Marka Feigina kanālā, paziņoja, ka raķete uz ēkas Dņipro nokritusi pēc tam, kad tai trāpījusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma. Šī versija, visticamāk, neatbilst patiesībai. Arestoviča teikto tūdaļ sāka interpretēt Krievijas propagandas kanāli, uzstājot, ka cilvēku nāvē, tātad, esot vainojama Ukrainas pretgaisa aizsardzības darbība. Tas, savukārt, izraisīja plašu negatīvu rezonansi ukraiņu sabiedrībā. Arestovičs tiek kritizēts arī par to, ka raksturojis sestdienas Krievijas raķešu triecienu kā „pašķidru”. Atsevišķi novērotāji izteikušies, ka pret analītiķi vērsto kritiku īpaši uzkurinot tā sabiedrības daļa, kas neatbalsta prezidentu Zelenski. Galu galā 17. janvārī Oleksijs Arestovičs, atzīstot savu komunikācijas kļūdu, atkāpies no Ukrainas prezidenta ārštata padomnieka amata. Ģenerāļi atkal zirgā Pēdējos mēnešos niknākās cīņas Ukrainā norisinās pie Bahmutas pilsētas, kuru izmisīgi mēģina ieņemt Krievijas karaspēks. Triecienspēka loma tajās līdz šim tika ierādīta „Vāgnera privātās militārās kompānijas” spēkiem, kuri pamatā sastāv no ieslodzījuma vietās iesauktiem notiesātajiem. Attiecīgi visai pamanāms Krievijas publiskajā telpā bija kompānijas īpašnieks, uzņēmējs un, starp citu, savulaik deviņus gadus ieļodzījumā pavadījušais Jevgeņijs Prigožins. Viņam ļauts ne vien atvērt iespaidīgu biroju Sanktpēterburgā savai militārajai kompānijai, kura, saskaņā ar Krievijas likumdošanu, joprojām nav legāla, bet arī nesodīti organizēt no „vāgneriešu” rindām dezertējuša karotāja noslepkavošanu, šī akta videoierakstu izplatot sociālajos tīklos. Tāpat viņš atļāvās aizskaroši izteikties par Krievijas armijas augstākajiem komandieriem, sakot, ka viņus vajadzētu nosūtīt uz fronti cīnīties ar automātu rokās. Šefa piemēram sekoja arī ierindas „vāgnerieši” – nesen sociālajos tīklos parādījās video, kurā kāds kaujinieks, sūdzoties par artilērijas šāviņu trūkumu, nosauc Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieku, armijas ģenerāli Valēriju Gerasimovu vārdā, ar kādu krievu vulgārajā leksikā apzīmē homoseksuālus vīriešus. Pēc šī izlēciena analītiķu aprindās sāka cirkulēt spriedumi, ka starp Vladimiru Putinu un Krievijas armijas vadību pastāv nopietna rīvēšanās, ka ģenerāļi zaudējuši vadoņa uzticību un dažiem no viņiem tas pat varētu izrādīties liktenīgi. Taču pēdējās izmaiņas Krievijas bruņoto spēku vadībā šķiet liecinām, ka šādi viedokļi ir pārspīlēti. 11. janvārī ģenerālis Gerasimovs tika iecelts par Krievijas spēku Ukrainā komandieri. No šī posteņa tika atcelts un Gerasimovam par vietnieku norīkots armijas ģenerālis Sergejs Surovikins, kuru uzskata par Jevgeņija Prigožina sabiedroto armijas vadībā. Paaugstinājumu amatā, ieceļot par Krievijas Sauszemes spēku štāba priekšnieku, saņēmis arī par neveiksmēm Ukrainā daudz kritizētais ģenerālpulkvedis Aleksandrs Lapins. Izskan minējumi, ka šīs personāla pārbīdes liecinot par Krievijas gatavošanos jaunai, aktīvākai kara fāzei. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu. 

18. novembrī tiekamies ar trim humanitāro jomu pētniekiem, kuri šogad saņems Triju Zvaigžņu ordeni – teātra zinātnieci Edīti Tišheizeri, mākslas zinātnieci Aiju Brasliņu un literatūrzinātnieku Benediktu Kalnaču. Ar katru no raidījuma viesiem esam tikušies sarunās gan pēc izrādēm, gan izstādēs, gan kad ir iznācis kāds pētījums. Bet nekad visi trīs pētnieki nav tikušies Kultūras rondo pie viena sarunu galda. Šoreiz saruna par pirmajām sajūtām, uzzinot, ka piešķirts apbalvojums, protams, par pētījumiem, par paveikto un iecerēm, arī domājot par jauno ienākšanu zinātnē. Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2022. gada 17. oktobrī nolēma iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāju, glezniecības kolekcijas glabātāju Dr. art. Aiju Brasliņu; literatūrzinātnieku, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošo pētnieku, Liepājas Universitātes profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Dr. habil. philol. Benediktu Kalnaču; teātra zinātnieci un teātra kritiķi Edīti Tišheizeri. Kultūras rondo apsveic visus, kas saņēmuši valsts augstāko apbalvojumu!

18. novembrī tiekamies ar trim humanitāro jomu pētniekiem, kuri šogad saņems Triju Zvaigžņu ordeni – teātra zinātnieci Edīti Tišheizeri, mākslas zinātnieci Aiju Brasliņu un literatūrzinātnieku Benediktu Kalnaču. Ar katru no raidījuma viesiem esam tikušies sarunās gan pēc izrādēm, gan izstādēs, gan kad ir iznācis kāds pētījums. Bet nekad visi trīs pētnieki nav tikušies Kultūras rondo pie viena sarunu galda. Šoreiz saruna par pirmajām sajūtām, uzzinot, ka piešķirts apbalvojums, protams, par pētījumiem, par paveikto un iecerēm, arī domājot par jauno ienākšanu zinātnē. Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2022. gada 17. oktobrī nolēma iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāju, glezniecības kolekcijas glabātāju Dr. art. Aiju Brasliņu; literatūrzinātnieku, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošo pētnieku, Liepājas Universitātes profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Dr. habil. philol. Benediktu Kalnaču; teātra zinātnieci un teātra kritiķi Edīti Tišheizeri. Kultūras rondo apsveic visus, kas saņēmuši valsts augstāko apbalvojumu!

Gedenkstunde des Volksbundes Deutsche Kriegsgräberfürsorge

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) kopā ar domubiedriem uzsākusi plašu un apjomīgu piecu gadu programmu "Latviešu grāmatai 500". Arī Latvijas Radio 1 tajā iesaistījies ar raidījumu Grāmatai pa pēdām, kurā pētām latviešu rakstītā un iespiestā vārda izplatību Latvijas teritorijā un arī Eiropā. Ir arī atklāta jauna mājaslapa "gramatai500.lv", kā arī izdots ceļvedis, kurā var iepazīties ar Rīgas grāmatmīļu un profesionālu grāmatnieku ikdienu pirms simt gadiem, apmeklējot tajā norādītās vietās. Lasāmzāle – kinoteātrī, bibliotēka – šokolādes fabrikā un tipogrāfija pirmajā Rīgas debesskrāpī – tie ir tikai daži pieturas punkti pastaigā pa Rīgas lasāmvietām. Par visu plašāk stāsta literatūrzinātnieks, LNB vadošais pētnieks Pauls Daija, LNB Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile un LNB galvenā bibliogrāfe, ceļveža idejas autore un satura veidotāja Kristina Papule. Latviešu grāmatniecības vēsturei zīmīgā datumā, 8. novembrī, atvērta jauna mājas lapa gramatai500.lv, kurā var iepazīties ar notikumiem un jaunumiem, kas saistīti ar grāmatniecības piecsimtgadi notikumu ciklā "Latviešu grāmatai 500". Programmu veido Latvijas Nacionālās bibliotēka (LNB) un "Latviešu grāmatai 500" partneri. "Latviešu grāmatai 500" idejas autors ir LNB direktors Andris Vilks un patrons ir Valsts prezidents Egils Levits. Mājas lapas gramatai500.lv tekstus rakstījuši rakstnieks Osvalds Zebris un literatūrzinātnieks, LNB vadošais pētnieks Pauls Daija, dizainu veidojušas LNB Izstāžu centra dizaineres Madara Lesīte-Volmane un Anete Krūmiņa, projektu vada LNB Komunikācijas departamenta direktore Ieva Gundare un Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile.

Atgriezīsimies pagātnē. Ir 2019. gads. Latvijas gada dzīvnieks ir alnis, aprīlī tika atvērtas Akropoles durvis, maijā tika ievēlēts Latvijas prezidents Egils Levits un tādu vārdu kā pandēmija zināja vien retais. Pēc tam, kad portālā ManaBalss tika savākts sabiedrības atbalsts Kopdzīves likumam, Saeima to noraidīja ar 48 balsīm pret un 18 - par. 2019. gada vasarā līdzīgu projektu virzībai Saeimā iesniedza deputāti no frakcijām Attīstībai/Par un Jaunā Vienotība. Šoreiz "par" bija 23 deputāti, "pret" - 60. Šis viss (un ne tikai!) kulminējās četru jaunu nevalstisko organizāciju izveidē. Pastarpināti, bet arī LGBTQ+ aktīvisms, ir liela daļa no šo organizāciju darbības. Kas tās ir par organizācijām un kas šie ir par cilvēkiem, klausies jau 10. PROPAGANDAS epizodē. Atrodi savu organizāciju šeit: safespace.lv/propaganda/epizodes/10 Par šo un vēl daudz ko citu runājam šajā epizodē! -------------- Ziedo cilvēktiesībām un atver savu Iespēju skapi! Uzzini vairāk, dodoties uz www.safespace.lv/propaganda. Podkāstu programma “PROPAGANDA“ tapusi projekta “Biedrības "Safe Space" finanšu ilgtspējas veicināšana”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds“, ietvaros.

Vēlēšanas ir noslēgušās, jau iezīmējušās 14.Saeimas aprises. Provizoriskie rezultāti liecina, ka uzvarējusi ir pašreizējā premjera pārstāvētā "Jaunā Vienotība" un partija arī apliecinājusi gatavību uzņemties valdības veidošanu. Arī līdzšinējie koalīcijas partneri piekrīt, ka valdības ir veidošana jāuztic uzvarētājam, bet premjera kandidāta izvirzīšana, protams, ir Valsts prezidenta ziņā. Krustpunktā Lielā intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Vēlēšanas ir noslēgušās, jau iezīmējušās 14.Saeimas aprises. Provizoriskie rezultāti liecina, ka uzvarējusi ir pašreizējā premjera pārstāvētā "Jaunā Vienotība" un partija arī apliecinājusi gatavību uzņemties valdības veidošanu. Arī līdzšinējie koalīcijas partneri piekrīt, ka valdības ir veidošana jāuztic uzvarētājam, bet premjera kandidāta izvirzīšana, protams, ir Valsts prezidenta ziņā. Krustpunktā Lielā intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Prezydent Łotwy Egils Levits wyjaśnia, że Platforma Krymska to forum państw potwierdzających swój brak uznania dla aneksji Krymu przez Rosję. Wyraża nadzieję, że Krym niedługo wróci pod władzę Kijowa. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/radiownet/message

Par aptuveni trim nedēļām ātrāk nekā eksperti prognozēja Latvijā, atsācies Covid inficēšanās gadījumu kāpums. Pagājušajā diennaktī reģistrēti 1107 jauni Covid gadījumi. Pēdējo reizi pozitīvo gadījumu īpatsvars no testētajiem lielāks par šodien izziņoto bija 26. martā. Latvijā gan novadu izplatības pieaugums pagaidām ir ļoti mērens, ja salīdzina ar Eiropas dienvidu valstīm, piemēram, Itāliju, Franciju, Grieķiju. Arī slimnīcas ziņo, ka ar pamata diagnozi Covid viņu aprūpē pagaidām nonāk ļoti neliels pacientu skaits. Valsts prezidents Egils Levits 13. jūlijā teica, ka ar Covid mums ir jādomā, kā sadzīvot, lai mazāk būtu jāskatās atkal dažādu ierobežojumu virzienā. Vai Covid Latvijā atvaļinājums jau ir beidzies, skaidrojam Krustpunktā sarunā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoru Juriju Perevoščikovu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Televīzijas žurnāliste Zanda Ozola-Balode un Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente Paula Dēvica.

Par aptuveni trim nedēļām ātrāk nekā eksperti prognozēja Latvijā, atsācies Covid inficēšanās gadījumu kāpums. Pagājušajā diennaktī reģistrēti 1107 jauni Covid gadījumi. Pēdējo reizi pozitīvo gadījumu īpatsvars no testētajiem lielāks par šodien izziņoto bija 26. martā. Latvijā gan novadu izplatības pieaugums pagaidām ir ļoti mērens, ja salīdzina ar Eiropas dienvidu valstīm, piemēram, Itāliju, Franciju, Grieķiju. Arī slimnīcas ziņo, ka ar pamata diagnozi Covid viņu aprūpē pagaidām nonāk ļoti neliels pacientu skaits. Valsts prezidents Egils Levits 13. jūlijā teica, ka ar Covid mums ir jādomā, kā sadzīvot, lai mazāk būtu jāskatās atkal dažādu ierobežojumu virzienā. Vai Covid Latvijā atvaļinājums jau ir beidzies, skaidrojam Krustpunktā sarunā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoru Juriju Perevoščikovu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Televīzijas žurnāliste Zanda Ozola-Balode un Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente Paula Dēvica.

Egils Levits wyraża zadowolenie z rezultatów madryckiego szczytu NATO. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/radiownet/message

Der lettische Präsident Egils Levits sieht in der bevorstehenden Aufnahme von Finnland und Schweden in die NATO eine wesentliche Stärkung des Bündnisses. Beide Länder seien bedeutende militärische Kräfte, die helfen würden, den Frieden in Europa zu sichern, solange Russland seinen aggressive Ideologie verfolge.Egils Levits im Gespräch mit Sandra Schulzwww.deutschlandfunk.de, InterviewDirekter Link zur Audiodatei

Egils Levits o znaczeniu wojny na Ukrainie, rozszerzeniu Sojuszu Północnoatlantyckiego i wzmocnieniu wschodniej flanki. .@valstsgriba w #PoranekWnet: na madryckim szczycie będziemy rozmawiać o umocnieniu wschodniej flanki NATO #RadioWnet— RadioWnet (@RadioWNET) May 19, 2022 .@valstsgriba w #PoranekWnet: mam nadzieję, że wszystkie kwestie dotyczące akcesji Szwecji i Finlandii do NATO, zostaną rozstrzygnięte #RadioWnet— RadioWnet (@RadioWNET) May 19, 2022 Prezydent zapewnia, że łotewskie władze stanowczo zwalczają rosyjską dezinformację. .@valstsgriba w #PoranekWnet: rosyjska propaganda jest absurdalna, dlatego jej wpływy w Polsce i w krajach bałtyckich są bardzo ograniczone #RosyjskaAgresja #RadioWnet— RadioWnet (@RadioWNET) May 19, 2022 Gość "Poranka Wnet" wyraża przekonanie, że rosyjski imperializm zostanie na Ukrainie całkowicie pokonany. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/radiownet/message

Die NATO müsse Stärke und Entschlossenheit zeigen, nur so könne eine militärische Konfrontation mit Russland verhindert werden, sagte der lettische Staatspräsident Egils Levits im Dlf. Die russische Führung denke nicht selbstmörderisch, sondern suche nach leichter Beute für ihre imperialistischen Ziele.Egils Levits im Gespräch mit Stephan Detjenwww.deutschlandfunk.de, Interview der WocheDirekter Link zur Audiodatei

Kontekstā ar jaunākajām ziņām par triecienuzbrukumu rūpnīcai “Azovstal” īpaši absurdi izklausās rietumvalstu prognozes, ka 9. maijā Vladimirs Putins varētu oficiāli pieteikt karu jau trešo mēnesi kara plosītajai Ukrainai. Vienkāršība, ar kādu, uzspļaujot jebkādām starptautiskajām normām, Krievija iebrukusi miermīlīgā kaimiņvalstī un visas rietumu pasaules acu priekšā pazemo, spīdzina un brutāli nogalina tās iedzīvotājus, liek vēl vairāk novērtēt Latvijas vēsturiskās izvēles, no kurām vienu – neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu – atzīmēsim rīt. 4. maija priekšvakarā raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas Valsts prezidents Egils Levits.

Washington Post diplomacy and national security reporter Missy Ryan speaks with the President of Latvia Egils Levits about what is at stake for his country, the fears in the Baltic states about what Moscow will do next and how the West should respond as Russian forces advance into Ukrainian cities.

First: Putin's forces strike a Ukrainian base just miles from the border with Poland. With millions of Ukrainians fleeing the violence, what is the US prepared to do to stop the killing? We ask National Security Adviser Jake Sullivan. Today's extended episode also features Kyiv Mayor Vitali Klitschko and his brother Wladimir, who is fighting on the frontlines in Ukraine; exclusive talks with Senators Rob Portman and Amy Klobuchar from the Polish-Ukrainian border; Latvian President Egils Levits; and live reporting from CNN's Clarissa Ward on the latest violence and the death of an American journalist in Ukraine. Also: CNN Global Affairs Analyst Susan Glasser; House Foreign Affairs Committee member Rep. Colin Allred (D-TX); Former House Intelligence Committee ranking member Jane Harman (D-CA); and CNN Political Commentator Scott Jennings join Dana to discuss the latest developments in Ukraine. Plus: a special look at life inside Russia from former CNN Moscow Bureau Chief Jill Dougherty and Puck News' Julia Ioffe. To learn more about how CNN protects listener privacy, visit cnn.com/privacy

Für Lettlands Staatspräsident Egils Levits ist klar: Putin will die Grenzen des alten Zarenreiches wieder herstellen. Im Interview äußert Levits Zweifel, ob man mit dem russischen Präsident noch verhandeln kann.

Ein schneller Beitritt der Ukraine in die EU wird von Lettland unterstützt. „Das wäre ein sehr starkes, politisches Signal an Moskau, dass Europa zusammensteht“, sagte der lettische Präsident in hr-iNFO. Er betonte auch die Bedeutung einer solchen Entscheidung für die Rolle Europas in der Welt.

Die Welt könne den Angriffskrieg Russlands gegen die Ukraine nicht dulden, sagte der lettische Präsident Egils Levits im Deutschlandfunk. Gegenüber Russland forderte er harte Wirtschaftssanktionen. Der Ukraine hingegen müsse militärische, wirtschaftliche und finanzielle Hilfe geleistet werden.Direkter Link zur Audiodatei

Vairāk nekā divu stundu garās debatēs kolēģi Gundars Rēders un Anete Bērtule ar ekspertiem un sabiedrības pārstāvjiem diskutē par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Raidījumā viesojas Valsts prezidents Egils Levits, NBS Komandieris Leonīds Kalniņš, Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka un citi.

Par projektu “Rīgas Vāgnera teātra renesanse”, kas paredz kultūras bākas izveidi Rīgā un nama patrona Vācijas prezidenta Šteinmeiera apmeklējumu Rīgas Vāgnera namā, Kultūras rondo saruna ar Rīgas Riharda Vāgnera biedrības priekšsēdētāju Māri Gaili. Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers un Valsts prezidents Egils Levits kā Rīgas Vāgnera nama atjaunošanas projekta patroni 16. februārī apmeklēja Rīgas Vāgnera namu. Šteinmeiers uzsvēris, ka ar projektu "Riharda Vāgnera nams" Rīgā pasaules līmeņa kultūrvietai tiek dota jauna elpa. Viņa ieskatā, tā dzīvi liecina par vāciešu un latviešu bagātīgo vēsturi Eiropā. Māris Gailis norāda, ka šī bija simboliska vizīte, jo Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers piekrita būt nama patrons 2021. gada maijā, bet ir arī jāredz, kam tad piekritis kļūt par patronu. "Visdrīzāk nenožēlo, ka piekritis," stāsta Māris Gailis Māris Gailis arī sarunā ieskicē Vāgnera nama šodienu un nākotni. Namā mēģina „KREMERata Baltica”, kas tur būs pastāvīgie rezidenti arī pēc remota. Laiku pa laikam Vāgnera namā ierodas arī kādi filmētāji, kas ienes arī naudu, jo nama uzturēšana prasa līdzekļus. Ir jau arī konkrēts plāns par nama atjaunošanu un atvēršanu. Māris Gailis kā atjaunotā Vāgnera nama atvēršanas laiku min 2026. gadu. Tur būtu atjaunotais  Pirmais vācu teātris, Muses zālē būtu kamermūzikas zāle. Būs arī Vāgnera muzejs. Māris Gailis atklāj, ka šī gada septembrī ir paredzēta zinātniska konference un koncerts, atzīmējot Pirmā vācu teātra 240. gadadienu. Visticamāk, no 2023. gada vasaras 2,5-3 gadus nams būs slēgts remontam. Cerams, ka 2026. gadā Kultūras rondo varēs raidīt no Vāgnera nama, stāstot par atklāšanu un paveiktajiem darbiem.  

Wenn der Westen und die Ukraine dem aggressiven Auftreten Russlands nichts entgegensetzten, sei Moskau bereit, einen Krieg zu riskieren, sagte Lettlands Staatspräsident Egils Levits im Dlf. Nur wenn der Preis für Russland zu hoch sei, werde sich Moskau zurückhalten. Auch Nord Stream 2 gehöre auf den Prüfstand. Egils Levits im Gespräch mit Sandra Schulzwww.deutschlandfunk.de, InterviewDirekter Link zur Audiodatei

Krustpunktā izvaicājam Valsts prezidentu Egilu Levitu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas Tv raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un portāla "TVnet" žurnālists Juris Jurāns.

Krustpunktā izvaicājam Valsts prezidentu Egilu Levitu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas Tv raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un portāla "TVnet" žurnālists Juris Jurāns.

Valsts prezidents Egils Levits šorīt Latvijas Radio atzina, ka viņam šodien ir svētku sajūta, jo dzīvojam brīvā un demokrātiskā Latvijā. Situācija šobrīd ir sarežģīta, mēs cīnāmies ar divām krīzēm vienlaicīgi – kovidkrīzi un krīzi uz Baltkrievijas robežas, bet, kā norādīja prezidents, paraugoties Latvijas 103 gadu vēsturē, šī, iespējams, nav tā smagāka situācija, mēs vienmēr komplicētās situācijas esam pārvarējuši un pārvarēsim arī šo krīzi.

Ekonomikas ministrs mudina uzņēmējus uzrunāt sabiedrību un savus darbiniekus vakcinēties pret Covid-19. Vienreizēju krīzes laika 200 eiro pabalstu izmaksās arī izdienas pensionāriem ar invaliditāti. "Šī krīze bijusi stresa tests Latvijas valsts pārvaldei, un uzrādīja tajā strukturālas problēmas," tā Valsts prezidents Egils Levits ceturtdien atzina uzrunā Saeimas pavasara sesijas noslēgumā – par to un vēl citiem tematiem Covid-19 dienas apskata podkāstā.  

Radījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts saruna par diviem notikumiem. Kā tapusi izstāde “Gadsimta latviete” par godu izcilās diplomātes Ainas Nagobads-Ābols simtgadei? Tā kā vasarā Eiropas latviešu apvienība atzīmēs savu septiņdesmito pastāvēšanas gadu, tad interesēsimies par tās pirmsākumiem - Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centra tapšanu un būtiskākajiem pagrieziena punktiem apvienības vēsturē. Sarunā piedalās: Eiropas latviešu apvienības pirmā priekšsēde Dace Lutere-Timmele, Rietumeiropas Latviešu apvienības priekšsēdis, kurš nāca no Latviešu kopības Vācijā padomes, ilggadējs latviešu biedrības Hamburgā valdes loceklis Andris Zemītis un izstādes “Gadsimta latviete” kurators Rolands Lappuķe. 9. jūnijā 101. jubileju nosvinēja diplomāte Aina Nagobads-Ābola. Izcilās Latvijas diplomātes dzimšanas dienai par godu Valsts prezidents Egils Levits, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un bijušais vēstnieks Rolands Lappuķe pieteica izstādi "Gadsimta latviete", kas apmeklētājiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs pieejama no 16. jūnija līdz septembrim. Izstāde "Gadsimta latviete" iepazīstina ar Ainas Nagobads-Ābolas dzīvesstāstu. Vizuālo materiālu izlase izstādei veidota no vairāku institūciju arhīviem, Ainas Nagobads-Ābolas privātā arhīva, kā arī līdzgaitnieku foto albumiem, kurās fiksēti ikdienas un vēsturiski nozīmīgi notikumi no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Izstādes satura autors ir Ainas Nagobads-Ābolas vīra Guntara Ābola krustdēls, diplomāts Rolands Lappuķe. Izstādes dizainu veidojusi Tatjana Raičiņeca sadarbībā ar Oskaru Platokalnu un Didzi Breidaku. Septembra sākumā izstāde aizceļos uz Parīzes piepilsētu Levezinē (Le Vésinet), kur bijusī diplomāte dzīvo jau vairāk nekā 50 gadu. Vēlāk tā būs apskatāma arī Latvijas patstāvīgajā pārstāvniecībā UNESCO Parīzē.

29. septembrī 101 gada vecumā mūžībā aizgājusi diplomāte Ainas Nagobads-Ābols. Pieminot izcilo latvieti, piedāvājam noklausīties sarunu, kas notika šovasar, vien dažas dienas "Gadsimta latvietes" 101. dzimšanas dienas. Izstāde "Gadsimta latviete"  jau ir noslēgusies, bet stāsti un leģendas par Ainu Nagobads-Ābols un viņas devumu Latvijai turpina dzīvot. Radījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts saruna par izstādes “Gadsimta latviete” tapšanu ar tās kuratoru Rolandu Lappuķi. Vēl arī saruna ar Eiropas latviešu apvienības pirmo priekšsēdi Daci Luteri-Timmel un Rietumeiropas Latviešu apvienības priekšsēdi Andri Zemīti par Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centra tapšanu un būtiskākajiem pagrieziena punktiem apvienības vēsturē.   9. jūnijā 101. jubileju nosvinēja diplomāte Aina Nagobads-Ābola. Izcilās Latvijas diplomātes dzimšanas dienai par godu Valsts prezidents Egils Levits, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un bijušais vēstnieks Rolands Lappuķe pieteica izstādi "Gadsimta latviete", kas apmeklētājiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs pieejama no 16. jūnija līdz septembrim. Izstāde "Gadsimta latviete" iepazīstina ar Ainas Nagobads-Ābolas dzīvesstāstu. Vizuālo materiālu izlase izstādei veidota no vairāku institūciju arhīviem, Ainas Nagobads-Ābolas privātā arhīva, kā arī līdzgaitnieku foto albumiem, kurās fiksēti ikdienas un vēsturiski nozīmīgi notikumi no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Izstādes satura autors ir Ainas Nagobads-Ābolas vīra Guntara Ābola krustdēls, diplomāts Rolands Lappuķe. Izstādes dizainu veidojusi Tatjana Raičiņeca sadarbībā ar Oskaru Platokalnu un Didzi Breidaku. Septembra sākumā izstāde aizceļos uz Parīzes piepilsētu Levezinē (Le Vésinet), kur bijusī diplomāte dzīvo jau vairāk nekā 50 gadu. Vēlāk tā būs apskatāma arī Latvijas patstāvīgajā pārstāvniecībā UNESCO Parīzē.

Eiropas parlaments pabeidza darbu pie digitāliem Covid-19 sertifikātiem un Latvijas sekmīgi pievienojas sistēmai, savukārt valsts prezidents Egils Levits veltīja skarbus vārdus iedzīvotājiem, kuri bez pietiekama attaisnojuma atsakās vakcinēties - par to un vēl citiem tematiem Covid-19 dienas apskata podkāstā.

Vai Saeima Varakļānu dēļ par mata tiesu no atlaišanas? Vai visas krīzes ir garām pēc pašvaldību vēlēšanām un «pārbīdēm» koalīcijā? Šīs nedēļas raidījumā "Viens pret vienu" sarunājāmies ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Nach der erzwungenen Landung eines Ryanair-Fliegers in Minsk müsse Belarus isoliert werden, fordert Lettlands Präsident Egils Levits. "Man wird nur respektiert, wenn man glaubwürdig ist", sagte er im Dlf. Vor diesem Hintergrund lobte er die prompten Sanktionen durch die EU. Das beweise ihre Handlungsfähigkeit. Egils Levits im Gespräch mit Jörg Münchenberg www.deutschlandfunk.de, Interview Hören bis: 19.01.2038 04:14 Direkter Link zur Audiodatei

Tā ir nolaidība, ka trīsdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā ir cilvēki, kuri neprot valsts valodu. Tā mūsu raidījumā pirms nedēļas sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Prezidents rosina Saeimā, līdzīgi kā notiek ārpolitikas debates, spriest arī par valsts valodas politiku. Valsts prezidents ir valdībai iesniedzis savu viedokli un priekšlikumus latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanai. Par to diskutējam arī mēs raidījumā Krustpunktā. Diskusijā piedalās Saeimas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere, žurnāla „Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Valsts valodas centra valodas kontroles departamenta vadītāja Inese Bursevica un Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens.

Tā ir nolaidība, ka trīsdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā ir cilvēki, kuri neprot valsts valodu. Tā mūsu raidījumā pirms nedēļas sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Prezidents rosina Saeimā, līdzīgi kā notiek ārpolitikas debates, spriest arī par valsts valodas politiku. Valsts prezidents ir valdībai iesniedzis savu viedokli un priekšlikumus latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanai. Par to diskutējam arī mēs raidījumā Krustpunktā. Diskusijā piedalās Saeimas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere, žurnāla „Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Valsts valodas centra valodas kontroles departamenta vadītāja Inese Bursevica un Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens.

Piektdienās Krustpunktā atskatāmies uz svarīgākajiem aizvadītās nedēļas notikumiem. Šī bija varen īsa darba nedēļa, jo aizvadīti maija svētki, bet par ko runāt būs. Valsts prezidents Egils Levits parlamenta lēmumu pretēji valdībā lemtajam no šodienas ļaut darboties restorānu un kafejnīcu āra terasēm mūsu raidījumā nodevēja par parlamentāro negadījumu, ko valdība gribēja pielabot, neatļaujot tur lietot alkoholu, tomēr šāds ierobežojums galu galā netika pieņemts. Tikmēr ar bažām un brīdinājumiem nepulcēties tiek gaidīts 9.maijs, kurā pie pieminekļa Uzvaras parkā tradicionāli sanāk ļoti daudz cilvēku. Pagājušajā gadā policija saņēma daudz kritikas par neiejaukšanos, bet epidemioloģiskā situācija toreiz bija nesalīdzināmi labāka. Par to un citiem notikumiem runāsim ar žurnālistiem. Aktualitātes vērtē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, Latvijas TV žurnāliste Odita Kronberga un žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks.  

Piektdienās Krustpunktā atskatāmies uz svarīgākajiem aizvadītās nedēļas notikumiem. Šī bija varen īsa darba nedēļa, jo aizvadīti maija svētki, bet par ko runāt būs. Valsts prezidents Egils Levits parlamenta lēmumu pretēji valdībā lemtajam no šodienas ļaut darboties restorānu un kafejnīcu āra terasēm mūsu raidījumā nodevēja par parlamentāro negadījumu, ko valdība gribēja pielabot, neatļaujot tur lietot alkoholu, tomēr šāds ierobežojums galu galā netika pieņemts. Tikmēr ar bažām un brīdinājumiem nepulcēties tiek gaidīts 9.maijs, kurā pie pieminekļa Uzvaras parkā tradicionāli sanāk ļoti daudz cilvēku. Pagājušajā gadā policija saņēma daudz kritikas par neiejaukšanos, bet epidemioloģiskā situācija toreiz bija nesalīdzināmi labāka. Par to un citiem notikumiem runāsim ar žurnālistiem. Aktualitātes vērtē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, Latvijas TV žurnāliste Odita Kronberga un žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks.  

Krustpunktā virtuālajā studijā viesojas Valsts prezidents Egils Levits, kuru iztaujā žurnālisti un Latvijas Radio klausītāji. Runājam par valdības darbu cīņā ar Covid 19 – situācijai kļūstot sarežģītākai, valdība šodien lemj par jauniem ierobežojumiem. Runājam arī par citām aktualitātēm, piemēram, Satversmes tiesas tiesneša neievēlēšanu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas TV žurnāliste Odita Krenberga un TV24 žurnāliste Anita Daukšte. “Mājsēde” svētkos nepieciešama, lai noturētos līdzšinējā inficēšanās līmenī, sarunā raidījumā Krustpunktā norāda Egils Levits. Runājot par ārkārtējās situācijas pagarinājumu līdz 7. februārim, Levits norāda, ja būs iespējams to atcelt ātrāk, ja strauji mazināsies saslimstība, valdība par to noteikti lems. Visi būs priecīgi. "Jo mazāk mēs kontaktēsimies ar citiem cilvēkiem, jo iespējamāks būs valdības lēmums atcelt ārkārtas situāciju ātrāk," atzīst Egils Levits. "Ceru, ka cilvēki ar “mājsēdi” sapratīs, ka ir situācija ir pavisam nopietna un tiešām arī minimāli kontaktēsies, tas varbūt radīs iespēju ātrāk atcelt ārkārtas situāciju. Es uz to ļoti ceru." Valsts prezidents aicina cilvēkus citam citu mudināt ievērot noteiktos ierobežojumus, lai neapdraudētu apkārtējos.

Krustpunktā virtuālajā studijā viesojas Valsts prezidents Egils Levits, kuru iztaujā žurnālisti un Latvijas Radio klausītāji. Runājam par valdības darbu cīņā ar Covid 19 – situācijai kļūstot sarežģītākai, valdība šodien lemj par jauniem ierobežojumiem. Runājam arī par citām aktualitātēm, piemēram, Satversmes tiesas tiesneša neievēlēšanu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod Latvijas TV žurnāliste Odita Krenberga un TV24 žurnāliste Anita Daukšte. “Mājsēde” svētkos nepieciešama, lai noturētos līdzšinējā inficēšanās līmenī, sarunā raidījumā Krustpunktā norāda Egils Levits. Runājot par ārkārtējās situācijas pagarinājumu līdz 7. februārim, Levits norāda, ja būs iespējams to atcelt ātrāk, ja strauji mazināsies saslimstība, valdība par to noteikti lems. Visi būs priecīgi. "Jo mazāk mēs kontaktēsimies ar citiem cilvēkiem, jo iespējamāks būs valdības lēmums atcelt ārkārtas situāciju ātrāk," atzīst Egils Levits. "Ceru, ka cilvēki ar “mājsēdi” sapratīs, ka ir situācija ir pavisam nopietna un tiešām arī minimāli kontaktēsies, tas varbūt radīs iespēju ātrāk atcelt ārkārtas situāciju. Es uz to ļoti ceru." Valsts prezidents aicina cilvēkus citam citu mudināt ievērot noteiktos ierobežojumus, lai neapdraudētu apkārtējos.

Valsts prezidents Egils Levits raidījumā "Šodienas jautājums", komentējot valdības darbu, norādīja uz “mutes disciplīnas” trūkumu ministriem. Levits sacīja, ka ministri ir vienas komandas sastāvdaļa un atbildīgi būs visi kopā. Savukārt valdības vadītājam ir japalūdz, lai ministrs paiet malā, ja kāds nesaprot savu uzdevumu.

“Kas ir un kas nav Sēlija? Sēlijas robežas laikā, telpā un sabiedrības apziņā” – temats, ar kuru sevi piesaka Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi. Par jauno tradīciju, kuru iedibina Stendera biedrība, aicinot 8. decembrī tiešsaistē klausīties lasījumus, Kultūras Rondosaruna ar Pēteri Stradiņu, kuru izvaicājam arī par citām viņa idejām, kā iemūžināt tēva – akadēmiķa Jāņa Stradiņa – piemiņu. "Mēs ilgi domājām, kāda varētu būt tematika šiem lasījumiem, kas veltīti mana tēva piemiņai. Mēs izšķīrāmies par Sēliju," sarunā atklāj Pēteris Stradiņš. "Tam ir divi iemesli - mēs vēlējāmies turpināt tēva aizsākto Sēlijas popularizēšanu. Otrs iemesls - tieši Sēlijas problemātika administratīvās reformas gaismā, īpaši gaidāmā likuma par kultūrvēsturiskiem novadiem sakarā." 8. decembrī no plkst. 13.00 līdz 16.15 Stendera biedrība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku aicina uz Jāņa Stradiņa akadēmiskajiem lasījumiem. Tie veltīti akadēmiķa Jāņa Stradiņa (1933–2019) piemiņai. Pirmo lasījumu temats - “Kas ir un kas nav Sēlija? Sēlijas robežas laikā, telpā un sabiedrības apziņā”. "Mani senči ir bijuši Sunākste draudzes locekļi, draudzes, kur mācītāji bija Stenderi. Un manam tēvam patika iztēloties, ka mūsu senči līdzās sprediķiem, ko lasījuši Stenderi, ir klausījušies Stendera stāstos par brīnumainām dabas parādībām, tālām zvaigznēm, svešām zemēm. Ne tikai ieguvuši reliģiskās zināšanas, bet arī ko vairāk, daļu no tā, kas aprakstīts arī "Augstas gudrības grāmatā"," turpina Pēteris Stradiņš. Viņš arī atzīst, ka ģimene ir atradusi zināmā veidā ceļu atpakaļ uz Sēliju pēc divu paaudžu pārtraukuma. Lasījumi notiks Nacionālajā bibliotēkā, un tos būs iespējams vērot tiešsaistē – vietnē “YouTube”. Vienlaikus LNB plānots atklāt akadēmiķa Jāņa Stradiņa lasītavu, kur būs pieejama daļa no viņa unikālās bibliotēkas. Lasījumu programma: 13.00 Ievads. Valsts prezidents Egils Levits, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš 13.15 Vēsturnieks Jānis Šiliņš – “Sēlijas administratīvās robežas laiku griežos” 13.35 Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela – “Lielā Sēlija” 13.55 Diskusija un jautājumi 14.10 Arheologs Guntis Zemītis – “Sēļi aizvēsturē” 14.30 Diplomāts un valodnieks Alberts Sarkanis – “Sēļu izloksne” 14.50 Diskusija un jautājumi 15.00 Reliģiju pētnieks Valdis Tēraudkalns – “Protestantiskā un katoliskā koeksistence Sēlijā” 15.20 Literatūrzinātnieks Pauls Daija – “Stenders, kultūra, Sēlija” 15.40 Vēsturnieks Ēriks Jēkabsons – “Ilūkstes apriņķis un Sēlija” 16.00 Diskusija un noslēgums Lasījumu moderators: jurists Jānis Pleps. Skatītāji ir aicināti piedalīties diskusijā, iepriekš iesūtot jautājumus uz e-pastu ielugums@lnb.lv vai lasījumu laikā “YouTube” komentāros, vai sūtot “WhatsApp” ziņu uz tālr. +371 29464691.

Digitālā transformācija. Protams, digitālie risinājumi palīdz mums pārlaist šo fiziskās distancēšanās laiku, bet ko sagaidīt nākotnē? Vai tās iespējas, ko mums piedāvā dažādi gudrie risinājumi un iekārtas mēs tiešām mākam izmantot gudri? Turpinām arī iepazīt biržas uzņēmumus. Šodien par Latvijas Jūras medicīnas centru, vai tas varētu būt labs uzņēmums ieguldījumam? Jau par klasiku ir kļuvis aptaujas jautājums uzņēmējiem, kurš vadīja digitālās pārmaiņas jūsu uzņēmumā – izpilddirektors, valdes priekšsēdētājs, atbildīgais par informācijas tehnoloģijām vai vīruss Covid-19. Vairākuma atbilde ir skaidra, piespiedu kārtā visi bijām spiesti mainīties. Bet kāds no tā visa tagad ir ieguvums - ir labāk, ir sliktāk, vai vienkārši digitālāk? Vērtē “Latvijas Mobilā Telefona” prezidents profesors Juris Binde, atskatoties uz aizvadīto pandēmijas gadu gadskārtējā Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas konferencē. Vēl var piebilst, ka bez visādām īpašām kampaņām esam sākuši divreiz vairāk izmantot e-parakstu un tas nozīmē, ka kļuvuši kā sabiedrība arī gudrāki digitālajās prasmēs. Var pasaulē izdomāt visunikālāko tehnoloģiju, risinājumu vai pakalpojumu, bet, ja cilvēki to nesaprot un neizmanto, tā ir bezjēdzīga. Uz to norādīja arī valsts prezidents Egils Levits. Informāciju tehnoloģiju nozarei naudas un pasūtījumu tuvākajā laikā netrūks. Bet ar ideāliem, vēlamajiem virzieniem, ko, protams, var noteikt politiski, realitātē nemaz nebūs tik viegli saka Juris Binde. Raidījuma otrajā daļā jau tradicionāli pievēršamies Baltijas akciju tirgum, kura dalībnieki esam arī mēs, sperot savus pirmos soļus akciju tirgū kā investoriem. Šodien stāsts par akciju sabiedrību “Latvijas Jūras medicīnas centrs”, kas ir viena no “Nasdaq Riga” vecākajām dalībniecēm. Sarakstā atrodas jau 22 gadus, kopš brīža, kad uzņēmuma kolektīvs izvēlējās iet privatizācijas ceļu.  

Mūsu pašu veselības un dzīvības dēļ noteiktie ierobežojumi ir jāievēro un ir jābūt gataviem rīkoties vēl stingrāk, lai apturētu Covid-19 izplatību Latvijā, tā uzrunā norāda valsts prezidents Egils Levits.

Turpynojūt diskuseju par latvīšu viesturiskūs zemu lykumprojektu, kū vaļsts prezidents Egils Levits ir īsnēdzs Saeimā i kura mierkis ir styprynuot īdzeivuotuoju ideņtitati i pīdareibu vītejom kūpīnom i latvīšu viesturiskajom zemem, itūreiz pi vīna virtualuo golda aicynuojom Vladislava Loča fonda puorstuovi,  juristu Agri Bitānu, volūdneicu, Reigys latgalīšu bīdreibys “Trešō zvaigzne” puorstuovi Lidiju Leikumu, školuotuoju, Baļtinovys vydsškolys direktoru, Latgalīšu valodys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis puorstuovi Imantu Slišānu i Sēlejis turisma specialistu nu Vīseitis Juoni (Jāni) Dzimtū, kab apzynuotu jaunuo lykumprojekta īspiejis vaļsts leiminī styprynuot latgalīšu volūdys pozicejis. Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi. Īsaklausi! Raidam latgaliski!    

Kā pārvietot veselu pilsētu, izmantot celtniecības atkritumus pilsētas infrastruktūrā? Kā kopdzīvošanas modelis palīdz risināt ne tikai ekonomiskos, bet arī sociālos jautājumus? Šie ir tikai daži no projektiem iztādē “Ziemeļvalstu ilgtspējīgās pilsētas” Arhitektūras muzejā. Kuras Skandināvijas pilsētas pārsteidz ar savu redzējumu un kā veicas mums? Raidījumā - saruna ar Latvijas arhitektūras muzeja vadītāju un dizaina pētnieci Ilzi Martisoni nn arhitektu un zema enerģijas patēriņa ēku projektētāju Ervīnu Kraukli. Ilgtspējīgas attīstības jēdzienu starptautiski plaši sāka lietot no 1992. gada ANO Zemes samita. Tā ir kā pretēja rīcība, kad par savas darbības sekām nedomājam, piemēram, resursu noplicināšanai pretī liekot to efektīvu pārvaldību un atjaunojamos resursus. Jau pirms 15 gadiem ANO eksperti norādīja, ka lai jebkura kopiena patiešām būtu ilgtspējīga, tai ir jāņem vērā trīs lietas: ekonomiskie, vides un kultūras resursi. To savā grāmatā norāda vācu iltgspējības pētnieks Elmārs Rompčiks. Stājoties amatā, Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka Latvijai desmit gados jākļūst par modernu, ilgtspējīgu Ziemeļeiropas valsti, kura varētu būt paraugs citām. Rīga kā Ziemeļeiropas metropole minēta arī Latvijas Ilgtspējīgas attīstīstības stratēģijā līdz 2030. gadam. Tajā vairāki no sasniedzamiem rezultātiem ir gan efektīva resursu pārvaldība, Latvijas kā zaļas valsts tēls (un inovatīvi izmantoti ekosistēmu pakalpojumi), kā arī atjaunojamie resursi. Kā to redzam pilsētā? Tajā, kā rit pilsētas dzīve. Tās ir ēkas, transports, uzņēmējdrbības veids un tas, kā tiek izmantoti tās resursi – zeme, ūdens. Eiropas Vides aģentūras norāda, ka 75% no Eiropas savienības iedzīvotājiem dzīvo pilsētās. Sarežģītākais uzdevums Eiropas pilsētu teritorijās ir atrast līdzsvaru starp blīvumu un koncentrāciju, no vienas puses, un dzīves kvalitāti veselīgā pilsētvidē, no otras puses.

Aizvadeitajā pīktdīnē Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā GORS, vaļsts prezidents Egils Levits aicynuoja latgalīšus i Latgolys īdzeivuotuojus iz nūslādzūšu diskuseju par izstruoduotū i Saeimā īsnāgtū latvīšu viesturiskūs zemu lykumprojektu i Latgolys ideņtitatis kulturviesturiskū i myusdīneigū. Diskusejā par lykumprojektu, kuru Saeima catūrtdiņ nūdeve izskateišonai komisejuos i kura mierkis ir styprynuot īdzeivuotuoju ideņtitati i pīdareibu vītejom kūpīnom i latvīšu viesturiskajom zemem, pīsadaleja dzejneica Anna Rancāne, Latgolys pūdnīku dzymtys tradiceju turpynuotuojs, pūdnīks Andris Ušpelis, Namaterialo kulturys montuojuma centra „Upīte” vadeituojs Andris Slišāns, Dagdys nūvoda Ezernīku pogosta Saītu noma vadeituojs, bīdreibys „Dagne” vadeituojs Aivars Bačkurs, radejis raidejumu vadeituojs, postfolkloras grupys „Rikši” muzikis Ēriks Zeps, kai ari daudzi cyti interesenti i lels skaits vydškolānu. Kai, izsuokūt diskuseju, atzyna Egils Levits, Saeimā īsnāgtais Latvīšu viesturiskūs zemu lykums byus sasnēdzs sovu mierki, ja cytom paaudzem ideņtitatis daudzveideiba byus daīmama vysmoz taidā pošā apmārā, kai tys itymā breidī i mums. Taipat vaļsts prezidents tur, ka Latgolys ideņtitate nu vysu viesturiskūs zemu ir vysaspylgtuokuo, i tei primari izapauž latgalīšu volūtā. Raidejumā par Saeimā īsnāgtū lykumprojektu izvaicovom pošu vaļsts prezidentu Egilu Levitu, apkūpuojom ari aspektus i suopeiguokūs vaicuojumus, kū prezidentam izdeve poši latgalīši, kai arī tū, cik byutiska jim ruodejuos itaida diskuseja. Latgolys stuņdē kai īrosts ari aizvadeituos nedelis aktualitatis i gaidomī kulturys dzeivis nūtykumi. Īsaklausi! Raidam latgaliski!

Karš Kalnu Karabahā. Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte Baltijā. ASV prezidenta vēlēšanas. Notikumus pasaulē komentē Rīgas Stradiņa universitātes profesors Eiropas studiju fakultātes dekāns Andris Sprūds un Latvijas TV žurnāliste Ina Strazdiņa. Donalds Tramps pret Džo Baidenu 29. septembra vakarā ASV Ohaio štata pilsētā Klīvlendā notika ilgi gaidītās pirmās no kopumā trim ASV prezidenta kandidātu debatēm. Debatēs abiem kandidātiem bija jāatbild uz jautājumiem par veselības aprūpi, Augstākās tiesas tiesnešu kandidatūrām, koronavīrusu, ekonomisko krīzi, klimata pārmaiņām, bet pēc debatēm visvairāk apspriestais bija rasisma jautājums. Tiesa, debates ātri pārvētās haosā, abiem kandidātiem apmainoties ar savstarpējiem apvainojumiem un pārtraucot vienam otru. Pašreizējais prezidents Donalds Tramps savu sāncensi Džo Baidenu pārtrauca kopumā 73 reizes un debašu organizatori jau paziņoja, ka nākamajās debatēs būs kādas pārmaiņas, lai nodrošinātu kārtību uz skatuves. Ne jau velti komentētāji smīkņāja, ka debašu vadītājam telekanāla „Fox News” žurnālistam Krisam Volisam otrdienas vakarā bija nepatīkamākais darbs visā valstī. Pēc debatēm aptaujas rādīja, ka vairāk nekā puse skatītāju par debašu uzvarētāju uzskata demokrātu kandidātu Džo Baidenu, taču Donalda Trampa aizstāvji norādīja, ka prezidents nemeklē jaunas balsis vai uzvaru debatēs, bet gan vēlas noturēt tradicionālos republikāņu vēlētājus un likt šaubīties par savu izvēli tradicionālajiem demokrātu vēlētājiem. „NBC News” veiktā aptauja rāda, ka tikai 6% amerikāņu līdz vēlēšanām nebija pieņēmuši lēmumu par to, kam atdot savu balsi, un NPR aptaujas pēc debatēm parāda, ka Trampa un Baidena duelis lielākajai daļai neizlēmušo nav palīdzējis līdz lēmumam nonākt. Konflikts Kalnu Karabahā Šo karu varēja gaidīt. Vairāk nekā ceturtdaļgadsimta konflikts bija iesaldēts, taču pastāvīgi gruzdēja. Svētdienas rītā viss atsākās. Runa ir par karadarbību Kalnu Karabahā. Tā ir armēņu apdzīvota teritorija, kuru no visām pusēm apņem Azerbaidžāna. Lai arī Padomju savienībā Karabaha bija daļa no Azerbaidžānas PSR, vēsturiski Karabahā vienmēr dzīvojuši armēņi. Pēc Padomju savienības sabrukuma tur izcēlās asiņainas sadursmes. 90.gadu sākumā kara dēļ vairāk nekā miljons cilvēku devās bēgļu gaitās, bet aptuveni 35 tūkstoši cilvēku gāja bojā. Karabaha vienpusēji pasludināja neatkarību, kaut arī neviena valsts to neatzina. Pat Armēnija oficiāli nekad nav atzinusi Karabahu kā neatkarīgu valsti, tomēr tieši armēņi ar Krievijas atbalstu ir nodrošinājuši Karabahas iedzīvotājiem De Facto neatkarību. Azerbaidžāna jau daudzus gadus aicināja iesaldētajam konfliktam meklēt kādu risinājumu, tomēr nesekmīgi. Tagad abas valstis izsludinājušas karastāvokli un mobilizāciju. Kopš svētdienas bojā gājuši vismaz 100 cilvēku. Abas puses vaino viena otru kara izprovocēšanā. Militārajās sadursmēs iesaistīta arī smagā militārā tehnika, turklāt Armēnija apgalvo, ka karā iesaistījusies arī Turcija, militāri atbalstot Azerbaidžānu. Turcija nekad nav slēpusi savas simpātijas pret Azerbaidžānu un pieprasījusi Armēnijai Karabahas teritoriju atstāt, tomēr turki noliedz, ka līdz šim būtu iesaistījušies karā arī militāri. Eiropas Cilvēktiesību tiesa trešdien paziņoja, ka ir uzdevusi Armēnijai un Azerbaidžānai izvairīties no jebkādas karadarbības, kas varētu apdraudēt civiliedzīvotāju veselību un dzīvību. Tiesneši uzskata, ka pašreizējā karadarbība draud nopietni pārkāpt Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kurai abas valstis ir pievienojušās. Gan Armēnija, gan Azerbaidžāna apgalvo, ka otra puse apzināti šauj ne tikai uz karavīriem, bet nogalina arī vietējos iedzīvotājus. Makrons viesojas Latvijā un Lietuvā Šī ir Francijas prezidenta vizīte Latvijā pēc gandrīz 20 gadu pārtraukuma. Iepriekšējā reize, kad šeit ieradās toreizējas valsts vadītājs Žaks Širaks, bija 2001.gadā. Francija nav viena no tuvākajiem Latvijas sabiedrotajiem Eiropā, tomēr kā savā uzrunā sacīja Makrons, viņš ir ieradies tieši tāpēc, lai izvērstu sadarbību gan akadēmiskā un kultūras, gan ekonomikas jomā. Viņš gribot Latviju labāk iepazīt. Savā braucienā pa Baltijas valstīm Makrons vispirms ieradās Lietuvā, kur tikās arī ar Baltkrievijas izraidīto prezidenta kandidāti Svetlanu Tihonovsku. Tāpat viņš apmeklēja arī Lietuvā esošos Francijas karavīrus, uzsverot, ka Francijai ir svarīga Baltijas valstu drošība NATO. Savukārt Latvijā pirmajā vakarā Rīgas pilī viņu uzņēma Latvijas prezidents Egils Levits. Bet otrajā vizītes dienā viņam bija tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Pēc tam Makrons apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju, nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Vēl Francijas vadītājs devās pastaigā pa Vecrīgu un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā piedalījās apaļā galda diskusija par demokrātiju digitālajā laikmetā. Kā jau varēja sagaidīt, vizītes laikā liela itin liela uzmanība tika pievērsta Latvijas kaimiņvalstīm – gan Baltkrievijai, gan Krievijai. Vēl pirms ierašanās Rīgā Makrons jau izteica pārliecību, ka Aleksandram Lukašenko vajag atkāpties. Viņš pauda gatavību iesaistīties, lai atrisinātu Baltkrievijas politisko krīzi. Bet kas attiecas uz Krieviju, tad Makrons ir pārliecināts, ka dialogu ar Maskavu vajag uzturēt. Francijas prezidents neesot naivs, zinot Latvijas sāpīgo vēsturi, taču viņaprāt sarunām ir jābūt – reizēm striktām un ļoti noteiktām, bet ir jārunā – tāds arī bija viņa vēlējums Latvijas amatpersonām.  

"Concerning the wider phenomenon of disinformation, I would like to address one example. Russia's increasingly revisionist approach, especially in the context of World War II events, is unacceptable. Russia makes continuous attempts to turn history into a disinformation tool. This goes hand in hand with continuing restrictions on democracy and free speech. We call for an independent, international investigation into the recent poisoning of opposition leader Alexei Navalny. The perpetrators of this crime must be held accountable," said the President of Latvia Mr. Egils Levits

Die moralische und politische Unterstützung durch den Westen sei für die Demokratiebewegung in Belarus wichtig, sagte Lettlands Präsident Egils Levits im Dlf. Die EU müsse Solidarität zeigen mit denjenigen, die für die Demokratie kämpfen. Zudem müssten gegen namhafte Personen persönliche Sanktionen verhängt werden. Egils Levits im Gespräch mit Stefan Heinlein www.deutschlandfunk.de, Interview Hören bis: 19.01.2038 04:14 Direkter Link zur Audiodatei

dministratīvi teritoriālās reformas sekmes noteiks to pavadošo likumu kvalitāte, šodien uzrunājot Saeimu rudens sesijas atklāšanā, šādu viedokli pauda Valsts prezidents Egils Levits. Levits uzrunas centrā izvirzīja vārdu "ilgtspēja", jo tā ir spēks ilgi pastāvēt, vērtību apzināšanās un nodošana nākamajām paaudzēm, kā arī mērķtiecīga rīcība, veidojot tādu nākotni, kurā šīs vērtības var pastāvēt.

Nu jau apritējis vairāk nekā gads, kopš Valsts prezidenta amatā ir Egils Levits. Viņš ir pirmais prezidents, kas ievēlēts atklātā balsojumā, ievēlēts ar valdības koalīcijas vairākuma atbalstu un – kā ir norādījis dažs politikas vērotājs, ar koalīciju prezidentam itin labi saskan. Par pirmo prezidentūras gadu un tālākajiem plāniem Krustpunktā saruna ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Nākamās nedēļas vidū apritēs gads, kopš Valsts prezidenta amatu pilda Egils Levits. Šodien Rīgas pilī viņš īpašā preses konferencē atskatīsies uz aizvadīto gadu. Bet jau šobrīd mums ir iespēja Valsts prezidentu izvaicāt „Rīta Panorāmas” studijā – t.sk.par dažādām pavisam nesenām aktualitātēm.

Portālā LA.LV no 2020. gada janvāra līdz jūnijam skanēs pieci podkāsti Latvijas simtgades projektā “Pie nācijas šūpuļa. 1920.-1990.”. Tajos runāsim par notikumiem un kustībām, kas iekustināja latviešu tautu un sagatavoja augsni neatkarības atgūšanai. Ceturtajā epizodē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Linda Kusiņa-Šulce sarunājas ar deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" autoru, Valsts prezidentu Egilu Levitu. Kā sarunāties ar Rietumvalstīm tām saprotamā valodā, kā Baltijas cīņa par neatkarību veicināja Berlīnes mūra krišanu un cik ilgu ceļu līdz neatkarības atgūšanai Egils Levits prognozēja 1985. gadā, - to visu klausieties 4. epizodē! Izmantotā mūzika: Music from https://filmmusic.io "Ancient Rite" by Kevin MacLeod (https://incompetech.com) License: CC BY (http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/) Music from https://filmmusic.io "Blippy Trance" by Kevin MacLeod (https://incompetech.com) License: CC BY (http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/)

Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), atzīmējot savu trīsdesmit gadu jubileju, aicina ikvienu pievienoties festivālam digitālajā vidē, kura mērķis ir attālinātajam kļūt par pietuvinātu un apjaust, cik daudz vai maz kultūrai nozīmē šobrīd sabiedrībā bieži pieminētie 2 metri. "Katrai augstskolai jubilejas ir ārkārtīgi nozīmīgas, jo īpaši izaicinājumu laikā. Šis Covid-19 izaicinājums sakrita ar mūsu 30 gadu jubileju. Mēs ievērojam drošības pasākumus un līdz ar to pārcēlām mūsu svinības, jubilejas gada atklāšanas pasākumu uz digitālo telpu," sarunā Kultūras Rondo atzīst Latvijas Kultūras Akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela. "Svarīgi ne tikai svinēt, bet arī strādāt šajā jubilejas gadā, lai 29. decembrī nesatiktos vienkārši ballītē, bet parādītu, ko esam labu uzzinājuši, izpētījuši, izveidojuši performaces, filmas rakstus  attiecībā uz mūsu mīļo pirms 30 gadiem dibināto akadēmiju," turpina Muktupāvela. Svinīgo Latvijas Kultūras akadēmijas trīsdesmitgadi atklās Latvijas Valsts prezidents un LKA goda profesors Egils Levits ar lekciju “Kāpēc kultūra?”, bet jubilejas gada notikumus aizsāks studējošo konference “ZinātMāksla” un digitālais festivāls ar LKA radošo darbu retrospekciju, diskusijām un pētnieciski-mākslinieciskām refleksijām. "Ieskandināšanas nedēļā parādīsim vairāk, kā strādājam un kas tapis šajos divos mēnešus. Būs vairākas diskusijas, kurās mūsu skatuves, audiovizuālās mākslas pasniedzēji pastāstīs, kā ir strādāt šādos apstākļos. Kas notiek ar radošumu, kas notiek ar kino, kino izglītību, jo kaut kas tika apstādināt, bet tajā pašā laikā viss notika, tikai citādā formātā. Par šī formāta ieguvumiem un zaudējumiem arī diskutēsim un stāstīsim," norāda LKA jubilejas festivāla koordinatore Aija Lūse. Paralēli tam varēs noskatīties vairākus akadēmijas darbības laikā tapušus ierakstus. Tie būs trīs izrāžu ieraksti:  “Pazudušais dēls” (režisore Māra Ķimele), “Brāļi Karamazovi” (režisors Pēteris Krilovs) un "Simbelīns" (režisors Davids Džovanzane). Tāpat būs pieejama tiešsaistes filmu programma "Šķērsgriezums". Trīs notikumos – 13., 14. un 15. maijā – LKA piedāvās interesentiem pievienoties un sekot tiešsaistē, LKA "Facebook" lapā. Pārējos LKA piedāvātos jubilejas ieskandināšanas notikumus - filmas, izrādes un diskusijas - varēs noskatīties tīmeklī apmēram mēnesi katrs sev izdevīgā laikā. "Mēs izlēmām, ka  neveidosim tiešsaistes diskusiju. Viens no iemesliem, negribam uzspiest noteiktu klātbūtnes laiku. Diskusija ir ierakstīta, jo svarīgi tikai daži punkti, kurā būt tieši tajā brīdī klāt," norāda LKA pasniedzēja Zane Kreicberga.  Diskusija ir starp kursu vadītājiem Elmāru Seņkovu, Māru Ķimeli, Indru Rogu, Olgu Žitluhinu un Alvi Hermani, kā iespējams studiju process laikā, kad nevar satikties. Dejā un teātrī šis satikšanās process ir ļoti būtisks. Rādīs piemērus, kādi darbi top šajā laikā.  

Valsts prezidents Egils Levits uzsācis konsultācijas ar Saeimas frakcijām par Satversmes 81.panta atjaunošanu, lai valdība ārkārtas situācijā varētu operatīvi pieņemt lēmumus ar likuma spēku. Par to diskusijas sākās pēc tam, kad Saeima nevarēja sanākt, jo viens no deputātiem – Artuss Kaimiņš, izrādījās inficēts ar Covid-19. Kādi ir šī ierosinājuma ieguvumi un riski, diskutējam Krustpunktā. Runājam arī par citu vēl iepriekš izteiktu Valsts prezidenta iniciatīvu izveidot pavisam jaunu konstitucionālu institūciju – Valsts padomi, kas rūpētos par likumdošanas procesa kvalitāti un ilgtspējību. Diskusijā piedalās: Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps, konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, "Providus" vadošā pētniece Iveta Kažoka un Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.  

Šodien, Latvijas Republikas dienā, raidījuma "Viens pret vienu" speciālizlaidumā viesojās Valsts prezidents Egils Levits. Raidījumā viņš mums visiem novēlēja šo laiku veltīt pārdomām.

Demokrātiju vajag svinēt, tāpēc šodien atzīmējam Latvijas pirmā brīvi vēlēta parlamenta sanākšanas simtgadi un turpināsim svētkus ar Latvijas neatkarības atgūšanas 30. gadadienu un Eiropas svētkiem. Tas nekas, ka šoreiz tiešsaistes režīmā. Tā intervijā, aicinot Demokrātijas nedēļā atzīmēt vairākus Latvijai nozīmīgus datumus, norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents Egils Levits lasa lekciju un vada jautājumu / atbilžu sesiju vecāko klašu skolēniem “Kāpēc 4. maijs?”. Lekcija veltīta Latvijas neatkarības atgūšanas 30. gadadienai, un tajā E. Levits stāsta par to, kādi bija neatkarības atjaunošanas kustības mērķi un vērtības, kā arī par to, kāda ir Latvijas neatkarības atjaunošanas nozīme Eiropas un pasaules vēsturē.

Latvijā valdība atradusi zelta vidusceļu starp Covid-19 izplatības ierobežošanu un tās ietekmi uz ekonomiku, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Valsts prezidents Egils Levits. “Mums ir jāiztur, jo mums ir divas iespējas. Vai nu mēs saslimstam tādā daudzumā, ka medicīnas dienesti vairs to nevar turēt. Vai arī mums jāierobežojas tādā veidā, ka mēs paliekam ilgāk mājās, un tas, protams, ietekmē ekonomiku,” sacīja Levits.

Vai darba devējs drīkst mērīt temperatūru darbiniekiem un ko darīt, ja uzņēmumā kāds inficējies ar Covid-19? Meklējam arī datus par Covid 19 ietekmi uz ekonomiku – gan valstu, gan mājsaimniecību līmenī. Ārkārtējā situācijā - ārkārtējas un iepriekš neapzinātas problēmas, arī darbavietās. Un tagad, kad kļuvis skaidrs, ka tik ātri, kā gribētos, dzīve ierastajās sliedēs neatgriezīsies, rodas arvien vairāk jautājumu par to, ko drīkst un ko nedrīkst, ko nevajag un ko vajag darīt darbavietās. Sākot jau ar to, kā vienoties par attālinātu darbu ar cilvēku, kurš jau strādā attālināti. Un ko darīt, ja kāds uzņēmumā saslimis ar Covid 19 un - vai drīkst mērīt temperatūru visiem darbiniekiem? Par šīm tēmām diskutēja arī advokātu biroja "Sorainen" rīkotajos webināros. Valsts prezidenta Egils Levits norādījis, ka ārkārtas situācijā prioritāte ir nodrošināt valsts darbību un formālismam te nav vietas. Viņu citē arī zvērināts advokāts Andis Burkevics. Un šo pieeju var lietot, tā teikt, legalizējot, attālināto darbu. Ārkārtējās situācijas sākumā bija svarīgi maksimāli strauji samazināt cilvēku plūsmu publiskās vietās un nevienam nebija skaidrs, uz cik ilgu laiku lēmums strādāt no mājām attiecas. Tagad ir skaidrs, tik ātri birojos neatgriezīsimies. Un, lai veiktu attālinātu darbu ir nepieciešama vienošanās starp darba devēju un ņēmēju. “Šajos apstākļos, piemēram, vienošanos par attālināta darba veikšanu var sūtīt e-pastā un paraksti var būt ieskanēti. Ņemot vērā ārkārtas situāciju, saubos, ka šāda vienošanās vēlāk formālu vai elektronisku parakstu neesamības dēļ tiks atzīta par spēkā neesošu. Tādus dokumentus, kā darba līguma uzteikums gan vajadzētu sūtīt pa pastu vai ar kurjeru. Tur ir pārāk liels risks,” vērtē Andis Burkevics. Un jo ilgāk strādāsim no mājām, jo vairāk dažādas problēmas būs jārisina uzņēmējiem. Piemēram, tā pati darba drošība. Bet daudziem uzņēmumiem jau kļuvis aktuāls jautājums, ko darīt, ja darbavietā kādam ir Covid-19? Un ko darīt darbiniekam, ja Covid-19 analīzes ir pozitīvas diagnoze? “Nu šobrīd nevar izsecināt, ka darbiniekam būtu pienākums informēt darba devēju, ja viņam ir diagnosticēta Covid-19 saslimšana,” atzīst Andis Burkevics. Bet par inficēšanos darba devējs tāpat visticamāk uzzinās, Slimību profilakses un kontroles centram veicot epidemioloģisko izmeklēšanu un izplatības ierobežošanu. Bet ko teikt darbiniekiem, kuri loģiski, uzdos jautājumus, redzot, ka telpas tiek dezinficētas un daļa kolēģu ir, piemēram, pašizolācijā. “Darba devējam ir pienākums, ja viņa rīcībā ir šī informācija, informēt citus darbiniekus par Covid-19 gadījumu, protams, neminot darbinieka vārdu vai amatu. Bet skaidrs, ka it īpaši nelielos uzņēmumos šo personu varēs identificēt. Bet šajā brīdī primāri jādomā par citu darbinieku, klientu, apmeklētāju drošību un veselību, uzskata Andis Burkevics. Līdzīgās domās ir arī juriste Jūlija Terjuhina, viņa gan uzsver – sava atbildība šeit ir arī ikvienam no uzņēmumā strādājošajiem.  

"Situācija ir nopietna, uz Eiropas valstu fona mums situācija daudz labāka. Jo mūsu valdība pieņēma lēmumus daudz agrākā vīrusa izplatīšanās stadijā, nekā citas valsts. Tas rada rezultātus un rezultāti ir tādi, ka saslimšanas gadījumu proporcionāli ir mazāk," analizējot situāciju šobrīd valstī, atzīst Egils Levits. "Otrs komponents, kāpēc mums šī situācija ir salīdzinoši laba arī tādēļ, sabiedrība patiešām ir disciplinēta un ievēro ierobežojošos lēmumus. Disciplīnas līmenis ir apbrīnojami augsts," turpina Levits. Tāpat Valsts prezidents norāda, ka vienlaicīgi visiem jāraugās, lai visi ievēro noteiktos ierobežojumus. Levits arī atzīst, ka ierobežojošā situācija varētu turpināties divus trīs mēnešus, ierobežojumu intensitāte var mainīties. Sākot ar aprīļa vidu ierobežojuma līmeni varētu samazināt. Krustpunktā studijā, protams, attālināti saruna ar Valsts prezidentu. Mums ir amatpersonu stunda, un ir runāts, ka šajā reizē uz žurnālistu un klausītāju jautājumiem atbild Egils Levits. Protams, šobrīd daudz rūpju un uzmanības aizņem ārkārtas situācija un viss ap to, taču ir jau arī citas aktualitātes. Tēmas virzienu, kā parasti noteiks klausītāji un žurnālisti, kas izvaicās valsts vadītāju. Kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu studijā ir arī Ģederts Ģelzis no ziņu aģentūras Reuters un Pauls Raudseps no žurnāla “Ir”.

Sarunu ar Valsts prezidentu Egilu Levitu vēlējāmies jau sen, bet viņa aizņemtības dēļ tas varēja notikt tikai tagad. Jautājumi, protams, bija sakrājušies daudz, bet cik nu pusstundā varējām izrunāt, tik arī izrunājām. Ja klausīsieties vai skatīsieties šo sēriju, uzzināsiet, ko prezidents domā par prasmīgas komunikācijas nozīmi, populisma uzplaukumu, valodu un tās attīstību, spēju noteikt prioritātes informācijas patērēšanā, kā arī to, kādas lietas mums par Latviju vajadzētu komunicēt tiem, kas neko par šo valsti nezina vai nav dzirdējuši. Lai patīkama klausīšanās/skatīšanās! Mūsu e-pasts: pasts@dienapec.lvSupport the show (http://www.dienapec.lv)

Piektdienas mums Krustpunktā parasti veltītas nedēļas notikumu apspriešanai, un lai gan šodien ir tika otrā darbdiena šajā nedēļā, ko apspriest pietiek. Par to pirmdien parūpējās gan Rīgas domes amatpersonas, gan arī Satversmes tiesa un Valsts prezidents. Egils Levits neizsludināja likumu, kas Rīgas domi ārkārtas vēlēšanās ļautu ievēlēt uz pieciem gadiem. Savukārt Emīla Jakrina iecelšana Rīgas domes Attīstības departamenta vadītāja pienākumu izpildītāja krēslā vedina domāt, ka domē labā roka nezina, ko dara kreisā. Tikmēr Satversmes tiesas spriedums pie pienākumu izpildes ļaus atgriezties diviem Saeimas deputātiem, kam tas ilgāku laiku jau bija liegts. Par to un arī citiem notikumiem runājam ar žurnālistiem Mūsu studijā: laikraksta „Diena” komentētājs Romāns Meļņiks, Latvijas Radio žurnāliste Sarmīte Kolāte un Iļja Kozins no portāla TVNET.

29. maijā Saeima ievēlēja Latvijas valsts prezidentu – Raimondu Vējoni pēc četru gadu darba amatā nomainīja Eiropas tiesas tiesnesis, Satversmes preambulas autors Egils Levits. Ierakstu sērijā „Cilvēks ziņu virsrakstos” apspriežam šo svarīgo šī gada notikumu. Saruna ar cilvēku, kas prezidentam blakus ir teju ik dienas. „Es esmu pirmais cilvēks, kas prezidentu sagaida ar smaidu uz lūpām un viņu ieved ikdienas rutīnā. Ikreiz, kad prezidents dodas uz Rīgas pili, mēs sagaidām viņu Rīgas pilī, ir sagatavota dienas kārtība un tad mēs dodamies uz kabinetu,” šī balss pieder krāšņā formas tērpā ģērbtam, staltam un ļoti smaidīgam kungam – majoram Egīlam Tišanovam. Tik nopietns, nosvērts un reizē tik vienkāršs. Egīls Tišanovs ir Valsts prezidenta militārais adjutants. Tāds kā palīgs pildot dienas kārtību. Par prezidenta vēlēšanām un jauno valsts prezidentu saruna ar Egīlu tieši tādēļ, ka viņš ir it kā cilvēks no malas, tomēr ikdienā laiku pavada kopā ar valsts augstāko amatpersonu un jau ir paspējis iepazīt viņa personības šķautnes. Egils sarunas laikā izved ekskursijā pa Rīgas pili.

Nedēļu pēc stāšanās amatā Krustpunktā Valsts prezidents Egils Levits. Viņu iztaujā arī žurnālisti: Guntis Bojārs no LTV un Ella Semjonova no Latvijas Radio Ziņu dienesta. Egils Levits sarunā par Valsts prezidenta pirmo darba nedēļu, arī par sadzīviskām norisēm, par sabiedriskajiem medijiem, to vietu un lomu sabiedrībā, to finansēšanu, par nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā un valsts ilgtspēju.

“Uzskatu, ka no valsts iekārtas viedokļa ir būtiski, lai finansējums būtu tāds, ka sabiedriskie mediji var savu darbu veikt,” atzīst Egils Levits. Atbildot uz sabiedrisko mediju žurnālistu jautājumiem, Valsts prezidents Egils Levits raidījumā Krustpunktā atzīst, ka viens no viņa uzdevumiem ir uzrunāt problēmas, kas valstī ir un varbūt netiek adekvāti risinātas politiskā līmenī. "Mana iespēja ir runāt un mēģināt pārliecināt tos politiķus, kas pieņem lēmumus," norāda Levits. Viņš sola runāt ar politiķiem par finansējuma jautājumu sabiedriskajiem medijiem.

Klāt piektdiena, kad kā ierasts kopā ar žurnālistiem apspriedīsim nedēļas notikumus. Amatā stājies Valsts prezidents Egils Levits, tapis plašāks arī viņa padomnieku loks. Tikmēr KNAB sākta kriminālprocesa ietvaros aizturēta Nacionālās apvienības Rīgas domniece Baiba Broka, kura darbojās arī Latvijas Universitātes rektora vietnieces amatā. Šos un citus notikumus apspriežam kopā ar žurnālistiem. Mūsu studijā: laikraksta "Neatkarīgās Rīta avīze" galvenā redaktore Anita Daukšte, portāla "Delfi" redaktors Filips Lastovskis un TV3 žurnālists Ivo Butkevičs.

After more than a month as "president-elect," Mr. Egils Levits was finally handed the keys to Rīga castle by outgoing President Raimonds Vējonis. On the other side of town, former Nacionālā apvienība mayoral candidate Baiba Broka spent time in very different accommodation — a jail cell in Čiekurkalns after being detained by KNAB agents over bribery allegations. Join Olevs and Joe as they break down these developments and others including major passenger rail contracts, new initiative proposals by the Kariņš government, sexist sports posters, and much more! Opening and closing music by Anna Veisa

Tiešraide pie Brīvības pieminekļa, kur jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits saka uzrunu pie Brīvības pieminekļa un piedalās svinīgā ziedu nolikšanas ceremonijā. Saruna studijā ar ekspertiem: politologu Filipu Rajevski un žurnālisti Nelliju Ločmeli.

Latviešu Kopības Vācijā arhīvs, kas glabājas Latviešu centra Minsterē ēkā, ir vērtīga, bet līdz galam nesakārtota dažādu vēstures materiālu krātuve. Tajā atrodas liecības par latviešu dzīvi Vācijā pēc Otrā pasaules kara. Par Minsteres Latviešu ģimnāziju, kuru beidzis jaunievēlētais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, bet Ministru prezidents Krišjānis Kariņš Minsteri nodēvējis par pagrieziena punktu savai latvietībai, par bibliotēku, kas pieteikusi savu atdzimšanu, un par latviešu draudzes vēsturi saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Tie ir arhīvi, kas glabā sabiedriskos un arī personīgos dokumentus un liecības. Daļa no šīs vēstures ir atrodama Latvijas arhīvu krājumos, kā arī muzejā LaPa (Latvijā), kur ir izveidota kolekcija, kas visu laiku tiek papildināta. Studijā aculiecinieki – laikabiedri tā laika notikumiem Minsterē: Aija Ebdene, Latviešu Kopības Vācijā padomes pārstāve, Zuze Krēsliņa-Sila, Latviešu Kopības Vācijā padomes vicepriekšsēde, Klāvs Bērziņš, Latviešu evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas Vācijas apgabala prāvests, un Valters Nollendorfs, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis. Aija Edbene ne tikai pārstāv Latviešu Kopību, bet aktīvi darbojas vairākās trimdas organizācijās, savukārt Valters Nollendorfs bijis Minsters latviešu ģimnāzijas direktors 1988./ 89. mācību gadā, kā arī labi pārzina atviešu Kopības Vācijā arhīva rūpes. Sazināmies ar Dinu Krastiņu, Latviešu centra Minsterē bibliotēkas koordinatori. Viņa Latviešu centrā Minsterē sākusi strādāt šī gada janvārī un rūpējas par bibliotēkas atdzimšanu. Šobrīd turpinās krājuma inventarizācija un mainās arī darba  prioritātes, jo iepriekš bija vairāk domāta ģimnāzijas vajadzībām. Lai runātu par aktualitāti – Eiropas latviešu kultūras svētkiem, kas no 13. līdz 16.jūnijam norisinās Dublinā, raidījumā sazināmies arī ar Ingunu Grietiņu-Dārziņu, Latvijas biedrības īrijā priekšsēdētāju un svētku režisori Andru Baltmani.

Klāt piektdiena, kad varam palūkoties uz visu, kas nedēļas laikā noticis. Nedēļu amatā bijis jaunais Rīgas mērs Dainis Turlais, kamēr domes koalīcija nedēļu vairs nav vairākumā. Nedēļu jaunajā statusā iejuties nākamais Valsts prezidents Egils Levits, kurš sācis veidot savu komandu. Jādomā arī par nākamo kultūras ministru un tā darbiem, jo Dacei Melbārdei, kura ievēlēta Eiropas Parlamentā, līdz mēneša beigām esošais amats jāpamet. Bija arī citi notikumi, kurus kopā ar žurnālistiem apspriežam. . Studijā ir Latvijas Avīzes žurnāliste Māra Libeka, Ivo Leitāns no Latvijas Televīzijas raidījuma De Facto un Madara Fridrihsone no Latvijas Radio Ziņu dienesta.

Krustpunktā speciālizlaidums - Valsts prezidenta vēlēšanas. Studijā situāciju komentē Aidis Tomsons, Eduards Liniņš un Baiba Strautmane. Saeimā notikumiem līdzi seko Māra Jansone un Ieva Zeiza. Turpinās balsu skaitīšana. Kurš būs Latvijas Valsts prezidents? LR Ziņu dienesta korespondente Madara Fridrihsone stāsta, ka deputāti jau ir savās vietā un kuru katru brīdi var nākt balsu skaitītāji, lai paziņotu rezultātus. Studijā pievienojas Latvijas Valsts eksprezidents Valdis Zatlers, kurš uzteic šodienas atklāto balsojumu. Uzskata, ka konkurence vienmēr ir vajadzīga. Balsu skaitīšanas komisija paziņo, ka izsniegti 95 biļeteni. Par Egilu Levitu balsojuši 61 deputāts, pret - 32. Par Juri jansonu - 8, pret - 85. Par Didzi Šmitu - 24, pret 69. Egils Levits: Es būšu visas Latvijas tautas prezidents. Gan to, kas dzīvo Latvijā, gan citur pasaulē. Es būšu gan nabadzīgo, gan pārtikušo prezidents. Māra Jansone sarunājas ar Valsts prezidenta kandidātu Didzi Šmitu, kurš būtu gribējis lielāku laiku debatēm. Viņš izsaka gandarījumu par Egila Levita ievēlēšanu un domā, ka jāpiedalās cīņā arī tad, ja zini, ka vari zaudēt. Māra Jansone sarunājas ar Valsts prezidenta kandidātu Juri Jansonu, kurš tic, ka deputāti balsojuši atbilstoši savai sirdsapziņai. Tas, ka partiju apvienība "Saskaņa" nebalsoja par viņu, atvieglos turpmākos gadus tiesībsarga amatā. Turpmāk neviens nejautās par sakariem ar partiju apvienību "Saskaņa". Tā ir katra izšķiršanās, vai balsot par. Pats piedalījies, jo cerība ir vienmēr. Gandarīts, ka piedalījās demokrātiskā procesā. Atzīmē, ka bija demokrātiskas un cienījamas debates. Sabiedrībai ir jāzina, jāredz un jāizdara savi secinājumi. Saeimā notikušo komentē laikraksta "Neatkarīgā rīta Avīze" galvenā redaktore Anita Daukšte un Aivars Ozoliņš no žurnāla "IR".      

With the presidential election just days away, Otto and Joe take a look back at the people who have been president and the people who might be next, with a special focus on coalition candidate Egils Levits and what could be expected from his potential presidency. Other major topics include the latest corruption drama in Rīga, a dramatic threat by the minister of transportation to liquidate the country's passenger rail company, Latvia's run at the IIHF World Championship, and more! Opening and closing theme song: Think Tank by Audionautix is licensed under a Creative Commons Attribution license (creativecommons.org/licenses/...) Artist: audionautix.com/ Sports theme song: "Makai Symphony - Dragon Castle" is under a Creative Commons license (CC BY-SA 3.0). Music promoted by BreakingCopyright: youtu.be/9gBTKiVqprE

Viņi ir mūsu kaimiņi, radinieki, skolotāji – tā vai citādi esam raduši domāt par vācbaltiešiem, kuri meklē savas dzimtas saknes, vietas un cilvēkus Latvijā. Mēs šoreiz meklējam tikai vienas dzimtas – fon Hiršheidu – saknes un pēctečus, bet visvairāk – grāmatizdevēja Harro fon Hiršheida atstāto kultūrmantojumu baltiešu grāmatniecībā.  Raidījuma Dzimtas saknes ģeogrāfija šoreiz – Aizpute, Rīga, Lineburga. Šo raidījumu Dzimtas saknes bija ļoti sarežģīti veidot, bija sajūta, ka pavelc vienu diedziņu un tur jau ris vaļa vesels kamols. Ļoti emocionāls, vēsturiski piesātināts un ļoti sarežģīts. Šoreiz mēģinām izstāstīt stāstu par vienu vācbaltiešu dzimtu. Sākām interesēties un tas izrādījās bezgala aizraujoši. Tāpēc ir daudz emociju, daudz skaistu stāstu šajā reizē. Iesākumā jurista un politologa Egila Levita teiktais. Viņš jau daudzus gadus sadarbojas ar izdevumu “Baltische Briefe”. “Šajā kopienā svarīgā ir vispārējā publiskā kopiena, ja tā var teikt, kur visi piedalās, bet tas ir tikai vācbaltiešiem, ne vāciešiem, ne igauņiem, ne latviešiem, tās ir ilgstošas lielģimeņu kopienas. Ģimenes rīko savus kongresus. Lielģimenēs ir vairāki simti locekļu, kuri nepazīst cits citu tik labi. Tiek rīkoti kongresi, kur ir referāti par tādu un tād senci, kurš bijis no 1638. līdz 1648.gadam zviedru karaļa galmā landmaršals. Tad ir balle ar polonēzi. Tā cilvēki uztur kontaktus, tā dzimtas kopiena tiek uzturēta tādā veidā,” skaidro Egils Levits. “Tas veicina arī interesi par to, kas notiek šodien Igaunijā un Latvijā.  Bieži tiek rīkotas ekskursijas uz senču pilīm vai pilsdrupām.” “Vācbaltu izpratnē Baltija ir viena. Viņi domā par Baltijas telpu pirms 1918. gada, kad izveidojās Igaunija un Latvija,” turpina Levits. “Ģimenes ir saradojušās visā šajā telpā un būtībā tas dalījums ir tīri vēsturiski reģionāls un tā ir vācbaltu dižciltīgo kopiena, kas iedalās četrās bruņniecībās – Kurzemes, Vidzemes jeb Livonijas, Livonija vecajā izpratnē, kur ietilpst mūsdienu Vidzeme un Dienvidigaunija, Igaunijas bruņniecība, kas ir mūsdienās Ziemeļigaunija, un Sāmsalas bruņniecība.” “No latviešu viedokļa attieksme pret vācbaltiešiem ir ambivalenta un tādai tai ir jābūt. Protams, 13. gadsimtā, kad Latvijas un Igaunijas telpas tika iekarotas un kristianizētas, tas no vienas puses nozīmēja ilgstošo latviešu un igauņu noslīdēšanu zemākajās kārtās viduslaiku, renesanses un apgaismības laikmeta sabiedriski politiskajā struktūrā. Latviešiem ir arī jāapzinās, ka tas nav viennozīmīgi. No otras puses varam teikt, kā latvieši tādi, kādi esam šodien 2018. gadā, lielā mērā piederīgi Rietumu vai Eiropas kultūras telpai ir tikai tādēļ, ka toreiz tikām iekaroti un pakļauti un iekļauti kristīgajā Eiropas kultūrā. Ja tas tā nebūtu, ar lielu varbūtību mēs nonāktu Krievijas telpā. jo Krievijas kņazistes spiedās iekšā no austrumiem jau toreiz.Tas, ka piederam pie Rietumeiropas, zināmā mērā ir pateicoties šai vācbaltu virskārtai, kas atnāca 13. gadsimtā ar uguni un zobenu, un arī ar grāmatu,” analizē Levits. Decembrī Rīgā uz biedrības „Domus Rigensis” pasākumu bija ieradusies Harro fon Hiršheida radiniece Monika fon Hiršheida. Viņa iepazīstina ar dzimtas senāko vēsturi. “Tas viss pieder pie dzimtas vēstures. Fon Hiršheidu dzimta nāk no frankiem, tur bija arī vieta ar nosaukumu „Hiršheid”. Un tad 17. gadsimtā viņi cauri Zviedrijai ieceļoja Livonijā. Viens no viņiem bija Cēsu (Vendenes) birģermeistars. Hiršheidu dzimtā ir daudz ārstu un juristu,” stāsta Monika fon Hiršheida. Par atgriešanos Latvijā viņa saka, ka sākumā tā bijusi pilnīgi nogrieztu sakņu atkal meklēšana no jauna. Tas bija gan interesanti, gan ļoti emocionāli. “Un tad, gan Harro gadījumā, gan arī manā gadījumā – mēs iesaistījāmies Latvijas dzīvē. Harro ar savu grāmatizdevniecību, es - ar „Domus Rigensis”. Tā mēs nonācām mūsdienu Latvijā, iepazīstot jaunus cilvēkus. Tā kaut kas no vēstures pārtapa tagadnē,” atzīst Monika fon Hiršheida. “Harro, piemēram, vēl atcerējās mācītājmāju Aizputē, kur viņš bija uzaudzis, skolu, kurā bija mācījies. Viņš pazina vēl dažus cilvēkus. Viņš atrada arī savus latviešu radus, viņa vecvecmāmiņa, kura bija Hiršheida, bija palikusi Latvijā. Viņam nevajadzēja tik ļoti meklēt, jo viņš jau zināja un atcerējās vietas un cilvēkus. Es savukārt Latvijā pirmoreiz biju 1984. gadā kopā ar vīru un māti.” Pētot fon Hiršheidu dzimtu un tās likteni Latvijā, mūsu ceļš ved uz Aizputi – vietu, kur aizritējusi Harro un viņa brāļa Arnolda bērnība un skolas gadi, vieta, kur viņu tēvs Valters Gustavs Roberts fon Hiršheids bija Aizputes evaņģēliski luteriskās draudzes vācu mācītājs. Taču Aizputē un tās apkārtnē dzīvojuši daudz vācbaltieši. “Baltvācieši Aizputē bija tautas inteliģences daļa, tie bija tirgotāji, ārsti, juristi, tas bija pēdējai vācbaltiešu mācītājs Valters fon Hiršheids. Vācu draudze darbojās kopā ar latviešu draudzi Sv. Jāņa baznīcā, kas Liepājas ielā. Tur arī strādāja Valters fon Hiršheids līdz savai aizbraukšanai uz Vāciju,” stāsta Aizputes novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga. Aizputē līdz Otrajam pasaules karam bijusi gan ievērojama vācbaltiešu, gan arī ebreju kopiena un savstarpējās attiecības visām trim kopienām bijušas ļoti draudzīgas. Visi dzīvoja viens otram līdzās un Otrā pasaules kara ieviestās pārmaiņas daudziem latviešiem nesa lielus pārdzīvojumus. Iepazīšanās ar vācbaltiešiem 1991.gadā , arī ar Harro fon Hiršheidu, kaut kādā ziņā ietekmēja aizputnieces Mirdzas Birznieces dzīvi. Bijusī skolotāja un folkloriste arī savā ļoti cienījamā vecumā vecumā, viņai 92 gadi, ir aizrautīga novadpētniece un viņas izveidotā biogrāfiskā vārdnīca „Ar Aizputi un novadu saistītie” palīdz labāk saprast un izsekot Hiršheidu dzimtas pārstāvju dzīvēm. “Viņi atbrauca ne tikai uz savu bērnības un jaunības zemi, bet viņi atbrauca ar nolūku, lai šai vietai kaut kā palīdzētu. Viņi piedāvāja savu palīdzību dažādās jomās. Vadīja viņus visus Harro, viņš bija noorganizējis šo grupu. Viņš teica, ka ir grāmatizdevējs un ir ar mieru izdot grāmatu par Aizputi, ja ir kāds kas to uzraksta. Un tagad viņi visi skatās uz mani kā uz tādu, kas varētu uzrakstīt. Līdz tam nevienu grāmatu nebiju tādā virzienā rakstījusi, bet neērti atteikt. Tā tapa grāmata "Ceļvedis par Aizputi",” stāsta Mirdza Birzniece. Mirdza Birzniece ne tikai stāsta par pazīšanos ar brāļiem Harro un Arnoldu Hiršheidiem, bet stāstījumu papildina ar fotogrāfijām, vēstulēm, grāmatām un avīžu rakstiem, kas apstiprina viņas sacīto. Abiem brāļiem interesējis viss, kas saistīts ar Aizputi. "Viņš bija absolūts literatūras un grāmatniecības entuziasts. Viņš dzīvoja tikai grāmatai, un nevis jebkurai grāmatai, bet tieši Baltijas un baltiešu grāmatai. Viņš pēc kara Vācija nodibināja savu izdevniecību, kur izdeva baltiešu grāmatas vācu valodā un tur bija pieslēgts klāt liels antikvariāts. Tagad izdevniecības darbu turpina viņa dēls, kurš arī ir baltiešu grāmatniecības entuziasts. Ja meklējam vēsturiskus izdevumus, jāskatās Harro fon Hiršheida katalogā," atklāj Egils Levits. "Grāmatu draugiem šī izdevniecība un antikvariāts ir neizsmeļams krājums." Tāpat arī pētniekiem. Literatūrzinātniece Māra Grudule uz sarunu bija ieradusies ar lielu mugursomu, kurā bija saliktas dažādas Harro fon Hiršheida izdotās grāmatas, tomēr tās vienoja tuvināšanās saikne starp latviešiem un vāciešiem.