Podcasts about apz

Na velikonočno nedeljo neposredno prenašamo slovesno sveto mašo iz cerkve Marijinega oznanjenja v Ljubljani. Mašuje župnik, frančiškan p. Pavle Jakop. S petjem sodelujejo: APZ sv. Cecilije, Mladinski mešani zbor in orkester, s solisti: Katarino Zorec, Brino Vukovič, Andrejem Rustjo in Blažem Stajnkom. Na orgle igra Ana Kokotec Kresal, dirigent je Miha Zupanc Kovač.

Maševal je župnik p. Pavle Jakop. S petjem sta sodelovala: APZ sv. Cecilije, Mladinski mešani zbor in orkester, solisti: Katarina Zorec, Brina Vukovič, Andrej Rustja in Blaž Stajnko. Pri orglah je bila Ana Kokotec Kresal, dirigent Miha Zupanc Kovač.

Obeta se nam zanimiv dogodek. APZ sv. Cecilije bo s koncertom Odmevi starodavne knjižnice v ponedeljek, 24. 3., ob 20.00 nastopil v Frančiškanski knjižnici v župniji Marijinega oznanjenja na Tromostovju v Ljubljani. O njem je spregovoril dirigent in umetniški vodja Miha Zupanc Kovač.

Joprojām nav pieņemts daudzus gadus sagatavošanā esošais Arhitektūras likums, bet likuma projektā ir iekļauts punkts, kas paredz sabiedriskām būvēm 1% no budžeta novirzīt mākslas klātbūtnei. Ja šobrīd pavērojam publisko telpu, tad ekonomiskā situācija nemaz nešķiet slikta, jo veidojumi ar atšķirīgu māksliniecisko kvalitāti un eksponēšanai paredzēto ilgumu publiskajā telpā aug kā sēnes pēc lietus. Apzīmējumu “māksla” bieži vien nomaina “vides objekts” vai “funkcionāls dizaina objekts”. Sevišķi naskas uz dažādu vietzīmju radīšanu ir pašvaldības, katra atbilstoši savai rocībai un saprašanai. Vai arhitektūras likuma pieņemšana nedraud ar otru grāvi? Ciktāl māksla / vides objekti veicina publiskās telpas kvalitāti un kad tie kļūst par vides piesārņojumu, bīstamu kiču, kas degradē sabiedrības gaumi? Uz šiem Ilzes Martinsones jautājumiem atbild mākslas zinātniece Santa Hirša, arhitekts Artis Zvirgzdiņš un filozofs Igors Gubenko.  

Joprojām nav pieņemts daudzus gadus sagatavošanā esošais Arhitektūras likums, bet likuma projektā ir iekļauts punkts, kas paredz sabiedriskām būvēm 1% no budžeta novirzīt mākslas klātbūtnei. Ja šobrīd pavērojam publisko telpu, tad ekonomiskā situācija nemaz nešķiet slikta, jo veidojumi ar atšķirīgu māksliniecisko kvalitāti un eksponēšanai paredzēto ilgumu publiskajā telpā aug kā sēnes pēc lietus. Apzīmējumu “māksla” bieži vien nomaina “vides objekts” vai “funkcionāls dizaina objekts”. Sevišķi naskas uz dažādu vietzīmju radīšanu ir pašvaldības, katra atbilstoši savai rocībai un saprašanai. Vai arhitektūras likuma pieņemšana nedraud ar otru grāvi? Ciktāl māksla / vides objekti veicina publiskās telpas kvalitāti un kad tie kļūst par vides piesārņojumu, bīstamu kiču, kas degradē sabiedrības gaumi? Uz šiem Ilzes Martinsones jautājumiem atbild mākslas zinātniece Santa Hirša, arhitekts Artis Zvirgzdiņš un filozofs Igors Gubenko.  

Maševal je p. Vid Lisjak, pel APZ sv. Cecilije in mladinski mešani zbor in orkester, solistki sta bili Katarina Zorec in Nejka Čuk. Petje in igranje pod vodstvom dirigenta Mihe Zupanca Kovača, organistka je bila Ana Kokotec Kresal. Ton Marko Zupan - Radio Ognjišče.

Na božič smo prenašali evharistično daritev iz cerkve Marijinega oznanjenja, frančiškanske cerkve v Ljubljani. Maševal je p. Pavle Jakop, pel APZ sv. Cecilije, mladinski zbor Marijinega oznanjenja in orkester. Dirigiral je Miha Zupanc Kovač, orgle je igrala Ana Kokotec Kresal.

Maševal je p. Pavle Jakop.Sodeloval je otroški zbor župnije Marijinega oznanjenja pod vodstvom Eve Zale Rac s kitaristom Petrom Berdenom ter APZ sv. Cecilije in mladinski mešani zbor Marijinega oznanjenja z orkestrom (koncertna mojstrica Vildana Repše), sopranistko Katarino Zorec in organistko Ano Kresal pod vodstvom dirigenta Miha Zupanca Kovača.

Young Rouss llega al podcast de Métrica Latina para una entrevista en la que hablamos de su infancia en La Victoria, p3leas entre colegios, sus primeros beats, su etapa de Filmmaker, APZ y El Patrón, Latín Tracks y su primer evento, su etapa como barbero, la calle y el drill, cuánto cobrar por un feat., su etapa como streamer en GTA, su próximo disco y más 

Nesen ir noslēgusies otrā sezona "Industriālā mantojuma dienām", kuras organizē Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar radošo kvartālu “Provodņiks”. Apzīmējums “industriālais mantojums” ir plašs jēdziens, un, ja gandrīz katram ir skaidrs, cik pievilcīgas ir, piemēram, senas ūdensdzirnavas, vai kāda kultūrvēsturiska vērtība piemīt degradētiem padomju laika rūpnīcu korpusiem? Atdzimt jaunā kvalitātē var ne tikai atsevišķas ēkas vai objekti, bet arī veseli kvartāli vai pat pilsētas daļas. Arhitektūras portāla “A4D” redaktors Artis Zvirgzdiņš salīdzina situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

APZ 輕奢個人護膚品牌：來自台灣，堅持植萃，不做動物實驗，環境友善 超讚的沐浴慕斯、玻尿酸乾洗手凝露與身體乳 ⏰開團時間：2023/08/21 00:00～2023/08/27 23:59

Cilvēka acis jau izsenis vērsušās tālumā, domājot, vai mēs esam vienīgie Visumā, vai ir vēl kāda mums līdzīga ar saprātu apveltīta būtne gaismas gadu attālumā. Ārpuszemes dzīvības meklējumi var šķist kā meklēt smilšu graudiņu siena kaudzē, tomēr ne viens vien astronoms tam veltījis savu mūžu. Interese par to, vai esam vienīgie kosmosā, cilvēku prātus ir urdījusi jau no senām dienām, taču, vai šajā jomā ir bijusi nopietna izpēte? Kāds ir bijis slavenā "citplanētiešu meklētāja" - ASV astronoma Frenka Dreika ieguldījums un cik daudz ir nopietnas pētniecības, cik - spekulāciju, raidījumā Zināmais nezināmajā analīzē astronomijas interesents un IT speciālists Raitis Misa. "Jautājums ir nopietns tādā ziņā, ka visus interesē atbilde uz šo jautājumu," atzīst Raitis Misa. "Ir jānodala divas lietas, ir civilizācija, kas ir inteliģence tādā izpratnē, kā mēs to saprotam. Un vienkārši dzīvība kā tāda, ko varētu atrast, piemēram, tepat uz Marsa, kas nemaz nav izslēgts. Protams, atrasta vēl nav. Šobrīd nekas nekur atrasts nav, viss tas, kas ir, tas ir vairāk zinātniskā fantastika, kāda cilvēka iedomas, kāda vēlmes, ka tas tā būtu, bet tādu pierādītu faktisko atklājumu un konstatējumu šobrīd nav ne par mikrobu izmēra, ne arī par inteliģentu dzīvību." "Šobrīd, lielā mērā arī pateicoties Frenkam Dreikam, pētījumi notiek, ir finansējums, tiek veikti arvien jauni novērojumi un galvenais novērojamu virziens ir radio astronomijas, mēģinot uztvert šo civilizāciju pārraidītos signālus, turpina Raitis Misa. Frenka Dreika atbilde uz jautājumu par ārpuszemes civilizāciju bija - mēs neesam vieni. "Tas ir tas, ko viņš uzskatīja, un tam ir kaut kāds zināms pamatojums, jo Visums ir milzīgs, zvaigžņu ir triljoniem, planētu ir milzīgi daudz, un ir daudz zvaigžņu, pie kurām planētas ir tā sauktajā apdzīvojamajā zonā, līdz ar to iespēja, ka radīsies dzīvība un kādā brīdī kļūs inteliģenta, ir diezgan liela," norāda Raitis Misa. "Mūsu civilizācija šobrīd ir nosacīti radījusi radio burbuli, kas ir apmēram 100 gaismas gadu rādiusā, un tas ir tas attālums, kurā jebkurš cits, kas mūs klausītos - Saule radioteleskopa -  varētu dzirdēt un saprast, ka tie signāli ir mākslīgi. Viņi uztvertu "Radio Skonto" vai Latvijas Radio 1 un teiktu, jā, šis signāls nav dabiskas izcelsmes, to varam droši pateikt," skaidro Raitis Misa. "(..) Mēs esam milzīgā 92 gaismas gadus lielā Visumā maziņus simts gaismas gadiņus tikai piesārņojuši ar savu radio troksni. Tas uzskats tāds, ka, ja kāda civilizācija, kas mūs sadzirdētu, atbildētu, mums tas, protams, prasītu laiku, bet tas, kā viņi to sauc, kontaktu periods, varētu sākties apmēram pēc kādiem 400 gadiem." Ja kāds mūsu sadzird šodien un izdomā atbildēt, tad tie, kas uztvers signālu, ja tāds tiks sūtīts, būs pēc 400 gadiem, kas varbūt nesapratīs, kas ir tas, ko uztver, jo neko nav sūtījuši. Var teikt, tāda ļoti savdabīga komunikācija. Cik vispār reāli ir vienam otru sadzird? "Sadzirdēt varbūt arī ir reāli, bet jāsaprot, ka tāda komunikācija kā īsziņas vai čats tur nebūs, jo tur viens virziens komunikācijai aizņems daudzus gadus," bilst Raitis Misa. "Līdz ar to drīzāk būs tā, ka mēs vienkārši zināsim, ka tiešām mums atsūtīja signālu, mēs būsim droši, ka tur vēl kāds inteliģents ir. Mēs zināsim, no kuras zvaigznes tas nāca, un gan jau tajā brīdī arī zināsim, kādas tur ir planētas un kāds ir viņu atmosfēras sastāvs un visu pārējo. Bet tā parunāties un paspiest roku, lai to izdarītu, būs vēl droši vien vairāki tūkstoši gadu jāpagaida."   Vai ir kāda unikāla eksoplanēta ar dzīvības formām? Astronomiem ir zināmi vairāki tūkstoši to planētu, kas atrodas ārpus Saules sistēmas. Šādas planētas saucam par eksoplanētām. Bet, ja Saules sistēmā tieši Zeme ir unikāla, jo uz tās eksistē dzīvība, vai varētu atrasties arī kāda unikāla eksoplanēta ar dzīvības formām? Vai nosacījums dzīvībai uz eksoplanētas būtu ūdens krājumi? Apritējuši vairāk nekā 30 gadi kopš tā brīža, kad sākušies eksoplanētu jeb citplanētu pētījumi. Pirmajos gadījumos kaut kas no citplanētām drīzāk tika atrasts nejauši, bet pēdējos gados šādu planētu pētījumi ir ļoti apzināts solis, notiek speciālas misijas un arī uz Zemes ir vairākas observatorijas, kas mērķtiecīgi meklē citplanētas. Un, ja misijas ir mērķtiecīgas, tad skaidrs, ka arī atklāto citplanētu skaits pēdējos gados ir audzis. Tā skaidro Suntažu observatorijas saimniece un portāla “starspace.lv” redaktore, amatierastronome Anna Gintere. Bet cik daudz zinām par pašām eksoplanētām? Apzīmējums “eksoplanētas” jeb “citplanētas” jau pasaka priekšā, ka runa ir par kaut ko, kas atrodas ārpus Saules sistēmas, bet vai tas ir kaut kas ļoti līdzīgs tam, ko mēs saprotam ar Saules sistēmu? Uz šo jautājumu atbildi sniedz Anna Gintere. Bet tālāk mūžīgais un visai sarežģīti atbildamais jautājums par iespējamām dzīvības formām uz eksoplanētām. Saules sistēmā Zeme ar savām dzīvības formām ir īpaša. Protams, nevar izslēgt, ka šādas formas ir arī uz Veneras, ko klāj indīgu gāzu mākoņi. Iespējams, jaunu informāciju par dzīvību uz Marsa mums sniegs uz tā izvietotais pašgājējs robots. Tomēr Zeme ir unikāla. Kā būtu ar eksoplanētām? Cik apzināti uz tām tiek pētīta dzīvība un ko mēs par to zinām?

APZ ist back! Wir sind zurück aus der Sommerpause und liefern euch direkt eine spannende Folge zum Social-Media-Renner TikTok. In der neuen Folge erfahrt ihr, was man über TikTok wissen sollte und welche Gefahren sich hinter der Social-Media-Plattform verbergen. Die zentrale Frage: Inwiefern beeinflusst uns TikTok in unserer Meinungsbildung?

Bicykel ako dopravný prostriedok je stále populárnejší, či už ako spôsob ekologickej dopravy, ale aj ako spoločník na výletoch po krajine. K obidvom týmto možnostiam však potrebujeme ešte niečo – bezpečné cyklotrasy, na ktorých sa netreba konfrontovať s rušnou dopravou. Takýchto cyklotrás nie je veľa, no vďaka novému projektu by sa to v blízkej budúcnosti mohlo zmeniť. Ako nám v tom pomôžu staré vlakové koľaje? A ako je možné, že pre vznik takýchto cyklotrás nie je potrebné použiť žiaden asfalt? Odpovede na tieto a mnohé ďalšie otázky vám poskytne náš hosť v podcaste Veda na dosah. Dr. h. c. prof. Ing. Ľubomír Šooš, dekan Strojníckej fakulty STU v Bratislave, je profesorom v odbore výrobná technika, konštrukcia výrobnej techniky a environmentálnej techniky. Orientuje sa na výskum a inovácie predovšetkým konštrukčných uzlov obrábacích strojov, ako aj environmentálnej techniky. Bol riešiteľom viac ako 39 medzinárodných a národných výskumných projektov, publikoval takmer 300 vedeckých článkov, je autorom 62 patentov, priemyselných vzorov a zlepšovacích návrhov. Je viceprezidentom Zväzu automobilového priemyslu SR a Zväzu strojárskeho priemyslu SR. Okrem toho pôsobí v ďalších inštitúciách, napr. vo Výbore pre vedu, výskum a inovácie pri APZ či v Združení kancelárie pre spoluprácu s priemyslom, kde je predsedom správnej rady.

Wiele osób jest z pewnością ciekawych ile zarabia przeciętny dietetyk. Ponieważ nie skrywamy żadnych tajemnic i chętnie dzielimy się rozmaitymi informacjami, to również nie mamy obaw by mówić o zarobkach. Ogólnie temat finansów dietetyków to temat tabu. Znalezienie rzetelnych informacji na ten temat graniczy z cudem. Oczywiście zdarzają się różnego rodzaju ankiety prowadzone przez różne serwisy, ale ich wyniki opierają się jedynie na anonimowych ankietach, więc ich wiarygodność jest na ogół wątpliwa. W tym odcinku podcastu przedstawię wyłącznie dane rzeczywiste, które wynikają nie z wypowiedzi dietetyków ale z twardych danych. Tym razem będę mówił nie tylko o zarobkach ale także kosztach jakie generuje prowadzenie takiej działalności. Warto także posłuchać: Co oferuje firma APZ i ile to kosztuje? https://apz.pl/podcast/2020/3/10/33-co-oferuje-firma-apz-i-ile-kosztuje/ Kalkulator biznesowy dietetyka https://apz.pl/podcast/2020/1/1/28-kalkulator-biznesowy-dietetyka/ Kiedy i jak podnosić ceny? https://apz.pl/podcast/2020/7/20/42-kiedy-i-jak-podnosic-ceny/ Jak zarabiać równo przez cały rok https://apz.pl/podcast/2020/2/11/30-jak-zarabiac-rowno-przez-caly-rok/ Warto także przeczytać: Własny gabinet czy praca na etacie? https://apz.pl/nowosci/2018/4/22/wlasny-gabinet-czy-praca-na-etacie/ Jak zarabiać w dietetyce? https://apz.pl/nowosci/2019/6/4/jak-zarabiac-w-dietetyce-marzenia-kontra-chodna-kalkulacja/ Ile zarabia dietetyk? https://apz.pl/nowosci/2019/1/8/ile-zarabia-dietetyk/ Cennik w gabinecie dietetyka https://apz.pl/nowosci/2018/12/16/cennik-w-gabinecie-dietetyka/

Kādam vienmēr salst, bet citam vienmēr ir karsti, neatkarīgi no laika apstākļiem. Cilvēka termoregulācija cenšas uzturēt optimālu temperatūru, lai nodrošinātu  dažādus procesus mūsu ķermenī, taču vienlaikus tā ir tik dažāda un apstākļi, kuros mums jāizdzīvo uz šīs planētas, arī ikdienas liek mūsu termoregulācijas sistēmai strādā uz pinu jaudu. Kā norit termoregulācijas procesi cilvēka ķermenī dažādos apstākļos un ārējās vides ietekmē, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes asociētā profesore maģistra studiju programmas "Sporta zinātne" direktore Līga Plakane. "Mēs sakām, ka cilvēks ir homeoterms dzīvnieks, kas nozīmē, ka mēs cenšamies uzturēt stabilu iekšējās vides temperatūru, tajā pašā laikā mēs esam izcilākie no dzīvniekiem ar to, ka esam endotermi dzīvnieki, ka mēs spējam mainīt efektīvi siltuma produkcijas intensitāti. Tas mūs ievērojami atšķir no citiem dzīvniekiem. Tas nozīmē, ka cilvēks ir veiksmīgākais dabas veidojums adaptācijas ziņā," skaidro Līga Plakane. Aukstasiņu dzīvnieku "garderobe" ziemas apstākļos Cilvēka atbilstoši gadalaiku maiņām, tikvien kā jāparūpējas par garderobes maiņu, lai nenosaltu vai nepārkarstu, bet dzīvās dabas pasaulē ir krietni vairāk aukstasiņu dzīvnieku, kuru ķermeņa temperatūra var būtiski mainīties atkarībā no vides temperatūras. Šiem dzīvniekiem jāmeklē plašākas iespējas, lai izdzīvotu, īpaši ziemas apstākļos. Par aukstasiņu dzīvnieku "garderobi" stāsta zoologs, pētnieks Latvijas Universitātē un Daugavpils Universitātē Andris Čeirāns. Apzīmējumi “siltasiņu” un “aukstasiņu” ir dzīvnieku valsti raksturojošas kategorijas. Runa gan nav par asiņu temperatūru, bet par fizioloģiskiem mehānismiem, lai dzīvnieki regulētu ķermeņa temperatūru. Tomēr būtu pārāk vienkārši, ja visu lielo dzīvnieku sugu daudzveidību satilpinātu tikai divās kategorijās. Viss ir mazliet smalkāk, un ir arī vēl cits iedalījums, kas pārklājas ar iepriekšminētajām grupām. Skaidrību šajā jautājumā ievieš Andris Čeirāns. Iemesls, kāpēc skaidri novelkama robeža starp “siltasiņu” un “aukstasiņu” dzīvniekiem, ir fakts, ka siltasiņu dzīvniekiem šūnu līmenī ir jābūt apsildes mehānismam, Andra Čeirāna minētajai “iekšējai krāsniņai”. Protams, “krāsniņas” var būt atšķirīgas savā efektivitātē, tomēr tas ir priekšnoteikums siltasiņu un aukstasiņu organismu nodalīšanai. Bet te vēlreiz jāatgādina, ka šīs divas kategorijas mijiedarbojas ar dalījumu homotermos un heterotermos organismos, un skaidrības labad varētu teikt, ka vienam organismam mēs varam piedēvēt divas īpašības. Piemēram, cilvēks ir siltasiņu homoterms dzīvnieks, savukārt sikspārņi - siltasiņu heterotermi dzīvnieki, jo sikspārņu ķermeņa temperatūra ziemošanas laikā stipri samazinās, dzīvnieki kļūst miegaini un jutīgi pret dažādiem traucējumiem. Vairumā gadījumu siltasiņu dzīvniekiem ķermeņa temperatūra tomēr ir pastāvīga, bet lielā dažādība ir tieši starp aukstasiņu dzīvniekiem, kuriem novērojamas gan mainīgas, gan pastāvīgas ķermeņa temperatūras.

O cara que realizou o sonho de 12 entre 10 APzêros do Brasil, junta-se a bancada mais afetada presa à crosta terrestre, para contar como foi que um Gol acelerou no 1/2 Milha Fullpower, no meio de uma penca de imports assombrosos. Além disso Vitor Gondin (@ettmotorsports), conta ainda sobre seu Lancer terror dos Evos e como a água de Campinas o deixou assim. Bora ouvir e boa sorte! --- Support this podcast: https://anchor.fm/turbocast/support

Apzīmējums “noderīgie idioti” ("useful idiots") bija zināms un bieži izmantots Aukstā kara gados, kad ar to tika raksturoti Padomju Savienības piekritēji Rietumu valstīs. Bet, cik tas ir aktuāls mūsdienās un vai tādi ir arī Latvijā? Vēl šoreiz par internetā izplatītajiem paziņojumiem, ka Latvijā vērojamas “nacistiskas noskaņas”, kas var izpausties pacientu šķirošanā, pieaugot saslimstībai ar Covid-19. “Izveidos īpašu sistēmu – pilsoņi, latvieši, jaukteņi, Eiropas Savienības pilsoņi, tad nepilsoņi un visbeidzot Krievijas pilsoņi, kas te dzīvo. Tas ir tāpat kā galvaskausus mērīt, tāds nacistu princips,” apgalvo Vladimirs Lindermans. Šajā epizodē arī par Valsts prezidenta Egila Levita aicinājumu rūpīgāk vērtēt informāciju pirms dalīties ar to. Cik plašu atsaucība tas ieguvis un vai ar to pietiek? Sarunājas “Latvijas Avīzes” žurnālists Māris Antonevičs un žurnāla “Mājas Viesis” galvenās redaktores vietnieks Ģirts Kasparāns. Izmantota mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Episode #30 of Spotee – the Your Call hour saw Simon Bond from Morgans Financial and Michael Gable from Fairmont Equities answer your questions and shine the spotlight on shares.   Stocks discussed in the episode included $3DP, $5GN, $APZ, $EML, $EOS, $FMG, $KGN, $LLC, $ORG, $OPY, $RKN, $SXY, $SYD, $TLS, $TYR, $WSP, $Z1P   If you have a question for our guests that you would like answered on the show then: Email: question@spotee.com.au Text: 0480 079 089

Wann und Wo muss ich einen Überspannungsschutz einsetzen? Was ist eine Anwendungsregel eigentlich? Wie sieht die Realisierung der Anwendungsregel VDE-AR-N 4100 im Zusammenspiel mit der DIN VDE 0100-433 aus? Alles berechtigte Fragen, die in dieser Folge ihren Platz finden. Nach dem Hören ist das Thema Überspannungsschutz in Niederspannungsanlagen klarer. Der nächste Kundenauftrag kann kommen!

Czy możemy powiedzieć że kryzys się już zakończył? W dzisiejszym odcinku omówię jak prezentują się statystyki biznesowe z ostatnich dwóch miesięcy a także jak podnosi branża dietetyki z kolan. Czy prognozy po zniesieniu obostrzeń są optymistyczne, czy raczej powinniśmy się obawiać przyszłych wskaźników? Ten odcinek podcastu będzie z pewnością ciekawy zarówno dla dietetyków którzy już prowadzą własny gabinet jak również dla tych osób, które są dopiero przed podjęciem takiej działalności. Przydatne linki: - Jak uzyskać duży zastrzyk gotówki na własny gabinet? https://apz.pl/kontakt/promocje/ - Co sądzą dietetycy o naszym projekcie https://apz.pl/opinie/ - Jak rzucić pracę i otworzyć własny gabinet? https://apz.pl/podcast/2020/3/16/34-jak-rzucic-prace-i-otworzyc-wlasny-gabinet/ - Co oferuje firma APZ i ile to kosztuje? https://apz.pl/podcast/2020/3/10/33-co-oferuje-firma-apz-i-ile-kosztuje/

Jak tylko opadnie pierwszy kurz po zaistniałej zapaści gospodarczej, będziemy mogli zacząć liczyć straty. Wtedy okaże się co naprawdę się wyłoni. Jak do tej pory najwięcej mówiono o przedsiębiorcach, którzy jako pierwsi doświadczyli fali uderzeniowej obecnego żywiołu. Teraz powoli ta fala się przesuwa i zaczyna sięgać rynku pracownika. Jakich zniszczeń dokona, tego jeszcze nie wiadomo, ale bez setek tysięcy ofiar na pewno się nie obędzie. Ale czy ta fala kryzysu dosięgnie także dietetyków? Wszystko wskazuje, że tutaj również przyszłość nie rysuje się różowo, ale jest też nadzieja, że los nie do wszystkich będzie okrutny. Dietetyka na pewno nie legnie w gruzach. Nastąpi jedynie naturalne przetasowanie rynku Warto także posłuchać: Jak szukać pracy w zawodzie dietetyka? https://apz.pl/podcast/2019/10/10/24-jak-szukac-pracy-w-zawodzie-dietetyka/ Co oferuje firma APZ i ile to kosztuje? https://apz.pl/podcast/2020/3/10/33-co-oferuje-firma-apz-i-ile-kosztuje/ Kalkulator biznesowy dietetyka https://apz.pl/podcast/2020/1/1/28-kalkulator-biznesowy-dietetyka/ Zanim otworzysz własny gabinet https://apz.pl/podcast/2018/7/23/19-zanim-otworzysz-wlasny-gabinet/

Ta audycja jest kontynuacją tematu który zapoczątkowałem w 36 odcinku tego podcastu. Tym razem spróbuję opowiedzieć o różnych błędach jakie dietetycy popełniają w trakcie trwania samej wizyty, które w efekcie zniechęcają klientów do kolejnych odwiedzin w gabinecie. Będę starał się omówić między innymi najczęstsze błędy w sposobie nawiązywania relacji, błędy dotyczące prowadzenia wizyt jak również błędy związane z samym opracowywaniem diet. Warto też posłuchać? 1. Dietetycy w obliczu Koronawirusa - https://apz.pl/podcast/2020/3/23/35-dietetycy-w-obliczu-koronawirusa/ 2. Co oferuje APZ i ile to kosztuje? - https://apz.pl/podcast/2020/3/10/33-co-oferuje-firma-apz-i-ile-kosztuje/ 3.Jak szukać pracy w zawodzie dietetyka? - https://apz.pl/podcast/2019/10/10/24-jak-szukac-pracy-w-zawodzie-dietetyka/

Co powoduje, że klienci którzy umówili się wcześniej na wizytę po prostu nie przychodzą? Oczywiście tematu tego nie będę rozważam w kontekście obecnej sytuacji epidemicznej w kraju, gdyż nieobecność ludzi w gabinetach dietetycznych jest teraz całkowicie uzasadniona. Swój przekaz kieruje raczej pod kątem wyjaśnienia tego co się działo przed wybuchem pandemii jak również tego, co wkrótce pewnie znów nastąpi, kiedy wszystko wróci do normy. Warto więc nad tym zjawiskiem pochylić się nieco bardziej, by lepiej przygotować się do do pewnych działań w przyszłości. Polecam także posłuchać: 1. Dietetycy w obliczu Koronawirusa - https://apz.pl/podcast/2020/3/23/35-dietetycy-w-obliczu-koronawirusa/ 2. Co oferuje APZ i ile to kosztuje? - https://apz.pl/podcast/2020/3/10/33-co-oferuje-firma-apz-i-ile-kosztuje/ 3.Jak szukać pracy w zawodzie dietetyka? - https://apz.pl/podcast/2019/10/10/24-jak-szukac-pracy-w-zawodzie-dietetyka/

Co daje firma i ile to kosztuje? Stawiając takie pytanie wielu dietetyków próbuje jedynie zaspokoić czystą ciekawość. Ale są też i tacy, którzy analizują temat nieco bardziej poważnie i próbują dowiedzieć się nie tylko o kosztach, ale także o potencjalnych zyskach, które dzięki tym kosztom mogą uzyskać. Wiele osób zastanawia się na czym polega fenomen tak szybkiego rozwoju naszej sieci poradni. Dlaczego w dobie tak silnej konkurencji nasi dietetycy nie tylko nie zamykają swoich gabinetów ale z miesiąca na miesiąc coraz bardziej powiększają swoje dochody? Co buduje ich prawdziwy sukces? Świetny program do układania diet, strona internetowa a może atrakcyjne materiały? Nic bardziej mylnego. Ten sukces nie buduje coś tylko ktoś, a dokładnie cały zespół ludzi, prawdziwych ekspertów w swoim fachu, którzy każdego dnia czuwają nad rozwojem i bezpieczeństwem każdego dietetyka. W dzisiejszym odcinku postaram się opowiedzieć o tym co tak naprawdę oferuje nasza firma i za ile. Ten odcinek podcastu powinni wysłuchać nie tylko przyszli prywatni dietetycy ale także Ci, którzy tego biznesu już doświadczyli. Przydatne linki - Co oferuje firma APZ? https://apz.pl/korzysci-wspolpracy/pelny-pakiet-wsparcia/jak-wspieramy-dietetykow/ - Jakie są warunki umowy i koszty współpracy? https://apz.pl/zasady-wspolpracy/chce-otworzyc-wasny-gabinet/ - Kto wyręcza dietetyków z trudnych zadań? https://apz.pl/nasze-projekty/nasz-zespol-apz/ - Jaka jest atmosfera w naszej firmie? https://apz.pl/nasze-projekty/z-zycia-firmy/ - Co mówią o nas dietetycy? https://apz.pl/opinie/ - Ile można zarobić korzystając z naszej pomocy? https://apz.pl/zasady-wspolpracy/kalkulator-zyskow-w-sieci/ - Jak się można z nami umówić? Są dwie możliwości: kameralnie w naszej firmie http://apz.pl/take/1/ lub podczas większych spotkań grupowych w różnych miastach https://apz.pl/zasady-wspolpracy/rekrutacja-na-stanowisko-dietetyka/

This week Bryan and Henno discuss leaky car, Bryan's brother's surgery, dj at Chili's, making life changes, drinking, Mac ram, tech bench, new phone, ruining meat, Android vs. Apple, Peter Mayhem died, Rock N Roll Hall of Fame, Sonic movie and redesign, Star Wars Galaxy's Edge, Burger King's Real Meals, Final Dapfpod, a SUATMM, and more! Enjoy!    Link to episode 404 live replay https://youtu.be/gZHQL5IqD-s     Our Patreon: Patreon.com/saltylanguage Bryan's Go Fund Me: https://www.gofundme.com/9a7ce-life-reset&rcid=r01-15522763109-dfc5d1f679c94a45&pc=tw_co_campmgmt_w   Links: 1. Apple Card https://apple.news/APZ_1_MN5TrWv9KP-WiyVnw 2. Star Wars Galaxy's Edge https://www.cnbc.com/2019/05/02/reservations-for-disneylands-star-wars-galaxys-edge-park-are-full.html  3.  Rep gives lap dance to influence doctors https://www.reuters.com/article/us-insys-opioids/insys-exec-gave-doctor-lap-dance-while-promoting-drug-witness-says-idUSKCN1PN2TF 4. Why Coke stayed five cents for years https://www.npr.org/2019/05/01/719213730/episode-416-why-the-price-of-coke-didnt-change-for-70-years 5. Burger King Real Meals https://www.latimes.com/food/la-fo-burger-king-unhappy-meals-mental-health-awareness-20190504-story.html  6. Ghost Rider show http://collider.com/ghost-rider-tv-series-hulu/#images 7. Sonic movie and redo https://www.ign.com/articles/2019/05/02/sonic-the-hedgehog-movie-to-fix-design-after-fan-outcry-says-director 8. Exec gave doctor a laptophttps://www.reuters.com/article/us-insys-opioids/insys-exec-gave-doctor-lap-dance-while-promoting-drug-witness-says-idUSKCN1PN2TF SUATMM: Luchador windshield decal http://www.shutupandtakemymoney.com/luchador-windshield-wiper-decals/       Subscribe / rate / review us on Apple Podcasts! Visit us at: saltylanguage.com Apple Podcasts: https://podcasts.apple.com/us/podcast/salty-language/id454587072?mt=2 Spotify: https://open.spotify.com/show/3GnINOQglJq1jedh36ZjGC iHeart Radio: http://www.iheart.com/show/263-Salty-Language/ Google Play Music: https://goo.gl/35HR6A salty-language.tumblr.com / facebook.com/saltylanguage @salty_language / saltylanguage@gmail.com http://salty.libsyn.com/webpage  / http://www.youtube.com/user/SaltyLanguagePod Instagram: SaltyLanguage Reddit: r/saltylanguage Stitcher: https://www.stitcher.com/podcast/salty-language Blubrry: https://www.blubrry.com/salty_language/ TuneIn: http://tun.in/pi72k Voicemail: (415) 857-2589 tangentboundnetwork.com dangerentertainment.net Share with your friends!

Prvi sindikalni in delavski podcast pri nas Nehvaležni skeptiki je nazaj! V tretji sezoni bomo še bolj skeptični, kritični in provokativni. V tokratni epizodi zagrizemo v kompleksno, a pomembno temo in se poglobimo v ukrepe aktivne politike zaposlovanja (APZ), natančneje v tiste, ki spodbujajo samozaposlovanje med mladimi. Kako sploh nastajajo […]

Sendet uns Audiokommentare per Whatspapp, Telegramm, Signal oder Threema: 0177 899 535 9 Die Kommentare der Hörerinnen und Links zu den Quellen findet ihr auf www.mikrooekonomen.de. Dort auch Shownotes mit Verlinkungen, Bildern und ggf. Videos. Liebe Hörerinnen, Liebe Hörer, die Mikroökonomen sind ein unabhängiger Podcast über Wirtschaft, der, wenn die Zeit vorhanden ist, bemüht ist die Themen auszurecherchieren. Wir wollen keine Werbung machen und dauerhaft ein unabhängiges Informationsangebot aufbauen, dass die Dinge anders macht. Möglich wird dies erst durch Euch. Vielen Dank dafür! Ihr könnt uns direkt unterstützen: Herack, Marco IBAN: DE61 4306 0967 2065 2209 02 BIC: GENODEM1GLS oder... http://mikrooekonomen.de/spenden/ *** Challo *** Freie Fahrt für freie Bürger - Wiwo: Pendler kosten den Fiskus fünf Milliarden Euro - Bierdeckelkalkulation: Pendlerpauschale 15km à 30 Cent * 35% Grenzsteuersatz --> 1,58€ pro Tag, die "frei" werden. Zum Vergleich: In Wien kostet eine Jahreskarte einen Euro pro Tag. - Heise: Forscher: Autoverkehr für Kommunen dreimal so teuer wie Bus und Bahn - DLF Nova: Superblocks in Barcelona. Autos raus! *** Schwerpunkt: Freier Handel für softe Power - Foreign Affairs März; leider nicht online - ApZ zum Freihandel - GPPi zu China (PDF) - China ist nicht einmal (entgegen unserer Spekulation) in den Top 10 der US-Stahl-Importe. VOX: Trump’s plan to make American steel great again could set off global trade wars - Foreign Times Rumänien Vorankündigung *** Picks - Marco: Youtube: Beer Song Barts Tale Youtube - Ulrich: nix *** Bier - Marco: Neubierig: Żywiec Porter - Ulrich: Riedenburger Emmer-Bier Intro-Music: Title: “Femme Fatale: 30a”; Composer: Jack Waldenmaier; Publisher: Music Bakery Publishing (BMI)

Raidījumā atskatamies uz tiem 2014. gada notikumiem pasaulē un Eiropā, spriežam, kā šie notikumi ietekmēs norises nākamajā gadā, kā ietekmēs mūs tepat Latvijā. Viesi studijā: vēsturnieks Gustavs Strenga, filozofs Ilmārs Šlāpins un žurnālists Filips Lastovskis. Diskutējam par šādiem tematiem: Ukrainas konflikts un sankciju spēles – Krievijas agresija kā ievads jaunam Aukstam karam; Eiropas cietoksnis – kā migranti un ebola grabina pie Eiropas Savienība ārdurvīm un dažas valstis grib slēgt namdurvis pat tuvākiem kaimiņiem; Kāpēc Eiropas Savienība nespēj uzrunāt vēlētājus? Ko varam secināt pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām un Eiropas Komisijas izveides procesa.  Žurnāls “Foreign Policy” ir nodēvējis aizgājušo gadu kā planētas “karstāko” gadu gan temperatūras, gan notikumu ziņā. Kā pamatojumu šis žurnāls min tādus notikumus, kā revanšistu organizēto Krimas aneksiju, prokrievisko separātistu uzkurināšanu un uzturēšanu Eiropas austrumu perifērijā, tiek pieminēta islāma valsts izniršana it kā no nekurienes un viņu algotņu armijas asiņainais uzvaras gājiens Sīrijā un Irākā. Tam klāt vēl jāliek ebolas epidēmija Rietumāfrikas valstīs un pasaules paniskās bailes no šī vīrusa, krīzes nomocītās Eiropas lēnā atlabšana, rasu nemieri Amerikas vidienē, demokrātijas trūkuma protesti vairākās Dienvidaustrumāzijas valstīs un 2014. gada sprādzienbīstamais degmaisījums ir gatavs. „Eiropas cietoksnis 2014” Apzīmējums „Eiropas cietoksnis” ne reti tiek lietots, lai vienoti skaidrotu, kā Eiropas Savienība ievieš aizsargājošus tarifus un tirdzniecības politiku, lai izvairītos no lētāku produktu ievešanas. Būtisks mehānisms ir arī robežkontroles pastiprināšana uz kopējām ārējām robežām, jo drauds ir imigrantu pieplūdums no nabadzīgākām valstīm ārpus „cietokšņa”. Šogad „Eiropas cietoksni” vēlējās ieņemt ne tikai imigranti, bet arī „Ebolas Bet „Eiropas cietoksnī” ir vēl arī savas citadeles. Piemēram, Lielbritānija. Šīs valsts radikālā partija UKIP uzsvēra nepieciešamību vairāk padomāt par sevi. Jo iekšējā migrācija Eiropā atņemot darbu vietējiem. Par šiem tematiem izteicies partijas pārstāvis Eiropas Parlamentā Pols Natāls: „Viennozīmīgi liela ietekme ir imigrācijai. Mums ir ļoti liela cilvēku kustība gan uz Eiropas Savienību, gan arī pašā Eiropas Savienībā. Liela daļa jaunu cilvēku ir bez darba un mums pašiem ir miljoniem darba meklētāju. Es uzskatu, ka darba tirgus ir pārpludināts ar cilvēkiem no Austrumeiropas, bet mēs vēlamies dot vienādas tiesības arī saviem pilsoņiem”. Savukārt decembra sākumā Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons publiskoja imigrācijas sistēmas reformu plānu, kas paredz no 2015. gada ierobežot Eiropas Savienības imigrantiem pieeju sociālajiem pabalstiem. Taču viņš atteicies no idejas katrai no bloka dalībvalstīm noteikt individuālas ieceļotāju kvotas. Vidusjūrā pie Itālijas krastiem starp aptuveni 600 imigrantiem, kuri bijuši ceļā uz Pocalo pilsētu, tika atrasti 30 miruši cilvēki. Turklāt pērn pie Lampedūzas salas Itālijā dzīvību zaudēja 360 cilvēki. Viņi visi vēlējās iekļūt „Eiropas cietoksnī”. Šogad Itālijā vien jau ir ieradušies 60 000 nelegālo imigrantu. Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētniece Inese Šūpule skaidroja, ka migrācijas politika, kāda tā ir ES  - kopumā ir ļoti komplekss jautājums. „Pēdējos 20 gadus tas ir politisko debašu centrā – gan Eiropas nacionālajās valstīs, gan ES kopumā. Un galvenā tendence ir sabiedrības pieprasījums pēc stingrākiem likumiem, ierobežojot gan legālo, gan nelegālo – angliski – regulāro un neregulāro migrāciju,” norāda Šūpule. Viņa Lampedūzas gadījumu salīdzināja ar  lakmusa papīrīti, kas parāda, ka Eiropa ir cietoksnis. Ar ieeju gan. Bet ne katram. „Tas ir ar daudziem vārtiem un iespējām iebraukt, bet tas ir aizsargāts un Eiropa negrib laist iekšā nelegālos imigrantus,” vērtē Šūpule. Beidzot, šķiet, kaut kādi „vārti” varētu būt iekustējušies.  Tika ziņots, ka decembrī eirodeputāti aktualizējuši jautājumu par nepieciešamību pēc visaptverošas migrācijas politikas. Savukārt oktobra beigās jaunus draudus „Eiropas cietoksnim” sagādāja kāds vīruss. Lai gan Eiropas Savienības veselības komisārs Tonio Borgs akcentēja, ka Ebolas vīrusa izplatības risks Eiropā ir ārkārtīgi zems un ir maz ticams, ka vīruss varētu sasniegt Eiropu, pēc dažām dienām tika izplatīts paziņojums, ka Spānijā ir pirmais upuris. Vīrusa izplatība Rietumāfrikā un pasaulē mediju ziņās tiek atainota teju ikdienas, un Eiropas Savienība un Eiropas valstis jau kopumā cīņai ar Ebolas vīrusu, tostarp iemaksas ANO ieguldījumu fondā, iemaksājušas aptuveni 600 miljonu eiro. Pagaidām, šķiet, Eiropa ir spējusi mazināt iespējas Ebolas vīrusam ielauzties „Eiropas cietoksnī”.

Das System der in vitro Kultivierung von antigenspezifischen T-Zelllinien und Antigen präsentierenden Zellen (APZ) stellt ein sehr komplexes und auch teilweise artifizielles System dar. Mit der in vitro Generierung von Dendritischen Zellen aus Monozyten (MGDZ) besteht seit wenigen Jahren die Möglichkeit, die Interaktion von T-Zelllinien und MGDZ zu untersuchen. Ziel dieser Arbeit war zu klären, ob Dendritische Zellen als Antigenträger in der Kultivierung von Langzeit-T-Zelllinien einen Vorteil gegenüber den bisher eingesetzten APZ haben. Dabei wurden Langzeit-T-Zelllinien einerseits mit MGDZ und andererseits mit Monozyten, als Hauptvertreter der verwendeten APZ, restimuliert. Hierbei wurde das Restimulations-Potential der MGDZ gegenüber den Monozyten und der Einfluss auf das Zytokinprofil der T-Zellen in Bezug auf Th1 bzw. Th2 durch die unterschiedlichen APZ untersucht. Die Resultate zeigen, dass die MGDZ bis zu einem APZ/T-Zell-Verhältnis von 1:30 einen Vorteil gegenüber den Monozyten in Bezug auf das Restimulations-Potential haben. Durch die alleinige Verwendung von MGDZ als APZ ließ sich kein Th1/Th2-shift bzw. Th2/Th1-shift von Langzeit-T-Zelllinien in vitro induzieren. Die Verwendung von autologen MGDZ zur Restimulation von spezifischen T-Zelllinien ist zur Routine-Anwendung nicht geeignet, da dem Vorteil gegenüber PBMZ/Monozyten in Bezug auf das Restimulations-Potential erheblich höheren Kosten und ein unverhältnismäßig größerer Aufwand entgegensteht.