Podcasts about skrasti

“Piedzīvot lappuses” sestās sezonas pēdējais īpašais viesis ir gluži kā salūts – brīnišķīgā Dailes teātra aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Izrāžu skaits, kurās Ilze ir spēlējusi (turklāt to darījusi spoži), ir ļoti garš. Vairākas no tām tapušas pēc mums labi zināmu grāmatu motīviem. Bet to, kādas ir Ilzes pašas attiecības ar grāmatām, klausies šajā sarunā.Ar Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu sarunājas Ieva.Atbalsti raidieraksta tapšanu un kļūsti par patronu https://www.patreon.com/c/Piedzivot

21. martā Dailes teātrī pirmizrāde. Režisors Mārtiņš Eihe uz Lielās skatuves iestudējis dramaturga Džeza Batervērta lugu „Kalifornijas pakalni” par kādas ģimenes sargātajiem noslēpumiem, par mātes un meitu attiecībām. Iestudējumā piedalās gan pieredzējušās, gan topošās Dailes teātra muzikālās aktrises. Izrādes darbība sākas ar 70.gadiem, kad mājās pie mirstošās mātes ierodas viņas četras meitas. Viktorijas laikmetā celtais viesu nams, kurā uzaugušas Vebu māsas, ir paputējis savā spožumā. Māte guļ slimības gultā un tūristi šeit vairs neiegriežas. Pirms vairākiem gadiem valdzinošā Vebu atraitne viena audzināja savas četras meitas, lai viņas kļūtu par mūzikas sensāciju. Vita Vārpiņa atveido divas lomas, gan Veroniku, četru meitu mammu, gan vecāko meitu Džounu. Iestudējumā aktrises Ieva Segliņa, Ilze Ķuzule Skrastiņa un Jana Herbsta atveido pieaugušās māsas. Savukārt māsas jaunībā ir topošas aktrises Dramatiskā teātra muzikālā aktieru 2.kursa studentes – Justīne Skutāne, Gerda Igaune,  Sintija Ceplauska un Daniela Muižniece. Izrādes žanra apzīmējums ir ģimenes melodijdrāma, tātad tas nav gluži mūzikls. Bet par Dailes dramatiskā teātra muzikālā aktieru kursa iesaistīšanu iestudējumā stāsta režisors Mārtiņš Eihe. Londonas Vestendā panākumus guvušo Džeza Batervērta lugu „Kalifornijas pakalni” iestudējis Holivudas režisors Sems Mendess – 2024.gadā tā ieguvusi prestižās Olivjē balvas nomināciju kā labākais jaundarbs dramaturģijā. Latvijā dramaturga vārds nav svešs, Dailes teātrī citu šī paša dramaturga lugu „Jeruzaleme” 2018.gadā iestudēja režisore Laura Groza. Viņa darbiem raksturīga dažādu laiku sapludināšana un šajā darbā tie ir 50. un 70. gadi. Jaunākais Mārtiņa Eihes iestudējums stipri atšķiras no iepriekš Dailes teātrī tapušajiem. Izrādes radošajā komandā ir scenogrāfs Adriāns Toms Kulpe, kostīmu māksliniece Madara Botmane, bet horeogrāfe Liene Grava. Gaismu mākslinieks Reinis Zalte. Vienlaikus ar pirmizrādi 2.stāva foajē atklās arī Jāņa Tīdemaņa gleznu izstādi „Jānis Tīdemanis. Ekspresija bez robežām”. Izstādes kuratore Natalja Jevsejeva. Latvijas mākslas vēsturē nav daudz gleznotāju, kuram būtu tik raiba biogrāfija kā Jānim Tīdemanim.  Viņu bieži dēvē par pasaules pilsoni, kosmopolītisko mākslinieku ar savdabīgu gleznošanas manieri. Izstāde skatītājiem būs pieejama līdz sezonas beigām.

NATO prasība Latvijai palielināt NBS skaitlisko sastāvu – par cik un kā tas iespējams? Par to diskusija Krustpunktā, kurā piedalās aizsardzības ministra padomnieks Jevgēnijs Rjaščenko Šaraks, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš, atvaļinātais viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots un Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore. Sazināmies arī ar bloga "Vara bungas" autoru un rezerves kapteini Mārtiņu Vērdiņu, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu.  

NATO prasība Latvijai palielināt NBS skaitlisko sastāvu – par cik un kā tas iespējams? Par to diskusija Krustpunktā, kurā piedalās aizsardzības ministra padomnieks Jevgēnijs Rjaščenko Šaraks, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš, atvaļinātais viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots un Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore. Sazināmies arī ar bloga "Vara bungas" autoru un rezerves kapteini Mārtiņu Vērdiņu, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu.  

Šoreiz iknedēļas informatīvi izklaidējošajā raidījumā Andris ar Valdi priecāsies par Latvijas hokeja izlases sasniegumu. Raidījuma tēmas: - Kaspars Daugaviņš MVP; - ️U19 pludmales volejbolisti izcīna sudrabu; - RFS spēļu kalendārs; - ️KP Moncā; - Kārlim Skrastiņam cels pieminekli; - Brāļi Gudro iet traģiski bojā; - Patriks Mahomes; - F1 Moncā; - US Open pārsteigumi; - Embla Matilde Njerve; - Tautas nagla;

Paziņoti teātra balvas „Spēlmaņu nakts” nominanti. Kultūras rondo studijā izvēles komentē žūrijas locekļi: teātra un dejas kritiķe Dita Jonīte un teātra kritiķis, žūrijas komisijas priekšsēdētājs Atis Rozentāls. 19. jūnijā, Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) sadarbībā ar Kultūras ministriju un Borisa un Ināras Teterevu fondu preses konferencē paziņoja 2023./2024. gada sezonas Gada balvas teātrī "Spēlmaņu nakts" nominantus 14 kategorijās. Trešo gadu pēc kārtas visvairāk nomināciju – 18 – ieguvis Valmieras drāmas teātris. Otro vietu šogad ar 11 nominācijām dala Liepājas teātris un Latvijas Nacionālais teātris. Žūrijā strādāja arī teātra kritiķe Kitijai Balcare, teātra kritiķe un interneta žurnāla "Satori" redaktore Anna Andersone, teātra zinātniece Evita Mamaja, teātra režisore un pedagoģe Māra Ķimele un teātra režisors un pedagogs Juris Rijnieks. "Spēlmaņu nakts" nominanti 2023./2024. gada sezonā Gada mazās formas izrāde "Gaišās naktis" (Liepājas teātris, režisore Kristīne Brīniņa) "Maigā vara" (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Matīss Kaža) "Milžu cīņas" (Jaunais Rīgas teātris, režisore Marija Linarte) "Monstera Deliciosa" (Ģertrūdes ielas teātris, alternatīvais kamermūzikas festivāls "Sansusī", Real Life Company (Igaunija), Paides teātris (Igaunija), režisore Barbara Lehtna) "Pazudušais dēls" (Valmieras drāmas teātris, režisors Reinis Suhanovs) Gada lielās formas izrāde "Jāzeps un viņa brāļi" (Valmieras drāmas teātris, režisore Inese Mičule) "Latviešu raķetes" (Liepājas teātris, režisors Regnārs Vaivars, režisora asistents Mārtiņš Kalita) "Melnais gulbis" (Jaunais Rīgas teātris, režisors Alvis Hermanis) "Spīdolas nakts" (Dailes teātris, režisors Viesturs Kairišs) "Vecās dāmas vizīte" (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, režisore Indra Roga) Gada izrāde bērniem un/vai pusaudžiem "Ahilleja papēdis" (Liepājas Leļļu teātris, režisore Anta Priedīte) "Bilžu vakars ar Sprīdīti" (Jaunais Rīgas teātris, režisors Jēkabs Nīmanis) "Es arī te, kas man ir jādara" (Izrāde tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros, Valmieras drāmas teātris, režisore Endīne Bērziņa, līdzrežisore Sabīne Alise Ozoliņa) "Ērces" (Teātra trupa "Kvadrifrons", režisore Paula Pļavniece) "Sibīrijas haiku" (Latvijas Leļļu teātris, režisors Valters Sīlis) Gada režisors Alvis Hermanis ("Melnais gulbis", Jaunais Rīgas teātris) Viesturs Kairišs ("Spīdolas nakts", Dailes teātris) Inese Mičule ("Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Indra Roga ("Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Valters Sīlis ("Sibīrijas haiku", Latvijas Leļļu teātris) Reinis Suhanovs ("Pazudušais dēls", Valmieras drāmas teātris) Regnārs Vaivars ("Latviešu raķetes", Liepājas teātris) Gada aktrise Dana Bjorka (Klāra Cahanasjana izrādē "Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Inese Kučinska (Emīlija (Berta) izrādē "Svešā āda", Liepājas teātris) Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Lomas izrādē "Visas viņas", Dailes teātris) Māra Mennika (Roplainiete izrādē "Pazudušais dēls", Valmieras drāmas teātris) Ieva Segliņa (Margarita izrādē "Meistars un Margarita", Dailes teātris) Gada aktieris Maksims Busels (Eižens Finks iestudējumā "Sfinksa", Producentu grupa 7) Mārtiņš Kalita (Rolands Upatnieks izrādē "Latviešu raķetes", Liepājas teātris) Arturs Krūzkops (Rainis izrādē "Spīdolas nakts", Dailes teātris) Mārtiņš Meiers (Jāzeps izrādē "Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Kaspars Znotiņš (Dostojevskis/Miškins izrādē "Melnais gulbis", Jaunais Rīgas teātris) Gada aktrise otrā plāna lomā Baiba Broka (Lizaveta Jepančina izrādē "Melnais gulbis", Jaunais Rīgas teātris) Jana Čivžele (Pamāte izrādē "Bilžu vakars ar Sprīdīti", Jaunais Rīgas teātris) Evija Krūze (Māte izrādē "Ugunsseja", Latvijas Nacionālais teātris) Inese Pudža (Asnate izrādē "Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Elīna Vāne (Aža izrādē "Pazudušais dēls", Valmieras drāmas teātris) Gada aktieris otrā plāna lomā Volodimirs Gorislavecs (Birģermeistars izrādē "Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Rihards Jakovels (Jūda izrādē "Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Ivars Krasts (Džeksons izrādē "Pelikāni un vīnogas", Jaunais Rīgas teātris) Kārlis Reijers (Mihails Čehovs izrādē "Pīters Pens. Sindroms", Latvijas Nacionālais teātris) Artūrs Skrastiņš (Poncijs Pilāts izrādē "Meistars un Margarita", Dailes teātris) Gada jaunais skatuves mākslinieks Aksels Aizkalns (Jāzeps izrādē "Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Kārlis Artejevs (Andris izrādē "Gaišās naktis", Liepājas teātris) Endīne Bērziņa (Režija izrādei "Es arī te, kas man ir jādara", izrāde tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros, Valmieras drāmas teātris) Kārlis Ērglis (Maikls Alīns izrādē "Ziloņa dziesma", Liepājas teātris) Matīss Kaža (Režija izrādē "Maigā vara", Latvijas Nacionālais teātris) Adriāns Toms Kulpe (Scenogrāfija izrādē "Ugunsseja", Latvijas Nacionālais teātris) Krišjānis Strods (Krustiņš izrādē "Pazudušais dēls", Valmieras drāmas teātris) Madara Viļčuka (Elizabete, Roza izrādē "Wintera stāsts", Dailes teātris) Gada scenogrāfs Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo ("Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Ieva Jurjāne ("Spīdolas nakts", Dailes teātris) Valters Kristbergs ("Latviešu raķetes", Liepājas teātris) Reinis Suhanovs ("Spēlēju, dancoju", Latvijas Nacionālais teātris) Mārtiņš Vilkārsis ("Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Gada kostīmu mākslinieks Jana Čivžele ("Melnais gulbis", Jaunais Rīgas teātris) Anna Heinrihsone ("Pazudušais dēls", Valmieras drāmas teātris) Agnese Kaupere ("Patakoļako un teātra visums", Liepājas teātris) Kate Krolle, Reinis Bērziņš ("Ērces", teātra trupa "Kvadrifrons") Ilze Vītoliņa, Dmitrijs Krimovs ("Pīters Pens. Sindroms", Latvijas Nacionālais teātris) Gada gaismu vai video mākslinieks Kristijons Dirse (Video izrādē "Kā kļūt nelaimīgam?", Latvijas Nacionālais teātris) Mārtiņš Feldmanis (Gaisma izrādē "Latviešu raķetes", Liepājas teātris) Aleksandrs Grebņevs, LGC (Video izrādē "Maigā vara", Latvijas Nacionālais teātris) Oskars Pauliņš (Gaisma izrādē "Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Ene-Līsa Sempere, Tīts Ojaso (Video izrādē "Meistars un Margarita", Dailes teātris) Gada horeogrāfs vai kustību mākslinieks Elīna Gediņa ("Spēlēju, dancoju", Latvijas Nacionālais teātris) Linda Mīļā ("Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Jiri Naels ("Meistars un Margarita", Dailes teātris) Inga Raudinga ("Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Gada jaundarbs mūzikā Līva Blūma ("Monstera Deliciosa", Ģertrūdes ielas teātris, alternatīvais kamermūzikas festivāls "Sansusī", Real Life Company (Igaunija), Paides teātris (Igaunija)) Kārlis Lācis ("Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Edgars Mākens ("Marats/Sads", Latvijas Nacionālais teātris) Jēkabs Nīmanis ("Pazudušais dēls", Valmieras drāmas teātris) Rihards Zaļupe ("Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Gada jaundarbs dramaturģijā Nominanti tiks paziņoti 2024. gada rudenī. Gada balvu teātrī "Spēlmaņu nakts" organizē Latvijas Teātra darbinieku savienība, finansē Kultūras ministrija, atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds, Dailes teātris, Latvijas Nacionālais teātris, Jaunais Rīgas teātris, Liepājas teātris, Valmieras drāmas teātris, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, "Dirty Deal Teatro", Latvijas Profesionālo aktieru apvienība, sabiedrisko mediju portāls LSM.lv, Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, Latvijas teātra katalogs Izrades.lv, tipogrāfija "Ulma", Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs un citi profesionālie teātri un teātra apvienības.

No 4. aprīļa kinoteātros visā Latvijā sāks demonstrēt jauno filmu studijā "Mistrus Media" veidoto režisora Dāvja Sīmaņa filmu "Marijas klusums", kas pasaules pirmizrādi jau piedzīvojusi 74. starptautiskajā Berlīnes kinofestivālā un saņēmusi Ekumēniskās žūrijas balvu. Par jautājumiem, kurus uzdeva žurnālisti Berlīnē un par to, kā tapa šis kino stāsts, Kultūras rondo saruna ar filmas režisoru Dāvi Sīmani, mākslinieci Kristīni Jurjāni un aktrisi Olgu Šepicku-Slapjumu. Filma "Marijas klusums" ir vēsturiska drāma, kas veidota pēc slavenās teātra un kino aktrises Marijas Leiko dzīvesstāsta un vēsta par viņas dzīves pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz Padomju Savienību, lai rūpētos par mazmeitu, un kļūst par Staļina iniciētās latviešu iznīcināšanas akcijas liecinieci un upuri. Scenārijs balstīts reālos vēsturiskos notikumos, atspoguļojot Staļina realizētās nacionālās operācijas Krievijā, kas vērsās pret dažādu tautību cilvēkiem, nogalinot līdz pat miljonam cilvēku. Galvenās varones prototips Marija Leiko, kura 30. gadu vidū nonāca Maskavā un sāka strādāt latviešu teātrī "Skatuve", bija viena no zināmākajām vācu mēmā kino aktrisēm, kas filmējusies vairāk nekā 30 filmās un 20. un 30. gados strādājusi slavenajā Maksa Reinharta teātra trupā Vācijā. Mariju Leiko tēlo aktrise Olga Šepicka-Slapjuma, kura iepriekš bijusi Jaunatnes teātra aktrise, filmējusies Jāņa Streiča filmā "Carmena Horrendum", kā arī Jevgēņija Paškēviča filmās "Cilvēka dienas" un "Golfa straume zem leduskalna". Augsta ranga PSRS nomenklatūras darbinieku Jēkabu Petersu atveido Artūrs Skrastiņš, PSRS drošības dienesta darbinieku, vienu no Staļina represiju organizētājiem Leonīdu Zakovski – Ģirts Ķesteris, režisori Annu Lācis – Inese Kučinska, bet Maskavas teātra "Skatuve" dibinātāju, režisoru Osvaldu Glāznieku – Vilis Daudziņš. Par aktrisi Mariju Leiko arī iepriekš sarunājāmies raidījumā Kultūras rondo.  

Kā izskatās nākotnes juridiskā konsultācija un cik sekmīga varētu būt mākslīgā intelekta lietošana, risinot reizēm ļoti sarežģītas problēmas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā mākslīgais intelekts var palīdzēt labāk, efektīvāk apkalpot klientus, kā tas var palīdzēt efektivizēt notāra biroja darbu un vai kaut ko vajag reglamentēt arī ar likuma spēku. Vērtē Notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš un Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle Ilze Metuzāle. "Lai kvalitatīvi apkalpotu klientu, nepieciešams apkopot informāciju dažādos reģistros un datu bāzēs, manuāli tas aizņem laiku. Ja tajā varam piesaistīt mākslīgo intelektu (MI), kas daudz ko sagatavo, apkopo un iedod notāram kaut kādu analīzi, līdz ar to vairāk laika var veltīt klientam. Ir daudzas lietas, ko MI tāpat kā pie ārsta vai jurisprudencē nespēs izdarīt, jo ir vajadzīga empātija, subjektīvas lietas, ko mašīna.. Ja pat ir vienādas mantojuma lietas, ir skaidrs, bet subjektīvi apstākļi liek iesaistīties cilvēkam un mašīna  vismaz tuvākā nākotnē to nevarēs izdarīt. Varbūt pēc 20 gadiem tas būs iespējams," analizē Jānis Skrastiņš. "Arī šobrīd notārs strādā ar sagatavēm un ir sistēmas, kas mums palīdz, atzīst Ilze Metuzāle. "Vienkārša testamenta sagatavošana neaizņem vairāk par trim līdz piecām minūtēm varbūt. Neesmu pamēģinājusi, bet domāju, ka "chatgpt" vienkāršu novēlējumu varētu uzrakstīt un nekas nebūtu aplams un nepareizs. Bet vienmēr, lai cik būtu jaudīgas mākslīgā intelekta sistēmas, ir jāatceras, ka tie ir algoritmi, standartizēti algoritmi, ko sistēma ir apguvusi no iepriekšējām situācijām. Vienmēr būs vajadzīgs cilvēks, kurš pieņem lēmumu, cilvēks, kurš uzņemas atbildību par to, ko tā algoritmu mašīna ir saveidojusi. Arī cilvēks, kurš algoritmam iedod pareizo informāciju, pareizos atslēgas vārdus un varbūt pareizos apstākļus, lai dokuments būtu atbilstošs un vislabākais cilvēkam, kuram viņš ir vajadzīgs." Bez cilvēka neiztiks! Tomēr Jānis Skrastiņš min, ka notāri kopā ar IT speciālistiem vēlas radīt rīku, kas atpazīst vajadzību un sašķiro informāciju. "Lai nav katru reizi cilvēkam nav jāuzdod visi standarta jautājumi, to var izdarīt mašīna ar standarta frāzēm un jautājumiem. Saprast, kur cilvēku novirzīt, vai viņam vajag vienkāršu pilnvaru, vai tā ir sarežģīta mantojuma lieta vai kāds darījums. To darīsim tuvākajā laikā," atklāj Jānis Skrastiņš. "Primāri tikt galā ar sadrumstaloto komunikāciju un apvienot vienā kanālā, kur kāda klienta vajadzība nonāk - notāram vai konsultantam, pēc sarežģītības pakāpes." Kā piemēru viņš min vecāku pilnvaru bērniem, dodoties uz kādu vasaras nometni. "Tagad ir katram jāstāsta, viņš atsūta datus. Tas rīks varētu būt, ka cilvēks jau pats ievada savus personīgos datus mūsu sistēmā, tā uzģenerē dokumenta sagatavi, tad tikai atliek konkrētā laikā atnākt pie notāra, pārbaudīt, vai tiešām tu esi tas vecāks, pārbaudīt standarta lietas, ko pārbaudām - rīcībspēju, dokumentus, identitāti," skaidro Jānis Skrastiņš.  

Jānis un Līga Skrastiņi vada atveseļošanās centru "Sober Way" Cēsu novada Raiskumā. Paši izgājuši cauri atkarības līkločiem, viņi palīdz tiem, kuri tur nokļuvuši nesen vai arī allaž atgriezušies uz šī bīstamā ceļa. Raidījumā sarunājamies par anonimitātes nozīmi atveseļošanās procesā un iegaismojam atkarīgā līdzcilvēku neiecietības radītos riskus.

Par pirmatskaņojumu Ilzes Skrastiņas grāmatas ”Kā iet pa skolu? Normāli” lasījumiem Radioteātrī viesojas autore Ilze Skrastiņa un Latvijas Radio Radioteātra vecākā redaktore Dzintra Matuzāle  

Šodien iknedēļas informatīvi izklaidējošajā sporta raidījumā Valdis un Andris priecājas par Toma Skujiņa sasniegumiem Giro de Italia un cer, ka mūsu hokeja izlase spēlēs Pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā. Raidījuma tēmas: - Toms Skujiņš Giro de Italia; - VEF čempions; - PČ hokejā; - Bļugers gūst vārtus; - Kārlim Skrastiņam taps piemineklis; - Eirolīga un NBA playoff; - Garbahosa - FIBA Eiropa - jaunais prezidents; - Čikāgas Bulls piecinieks; - Tautas Nagla;

Šogad Notāru dienu ietvaros 8. un 9. martā no plkst. 10.00 līdz 14.00 ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs saņemt bezmaksas notāru konsultācijas visos zvērinātu notāru birojos Latvijā. Konsultācijas noritēs klātienē, un ikvienam būs iespēja saņemt atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu. Par Notāru dienas aktualitātēm stāsta notāri - Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš un Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle Ilze Metuzāle.

24. februārī pirmizrādi piedzīvos režisores Unas Celmas pilnmetrāžas mākslas filma "Zilās asinis", kas atklāti runā par seksuālu, mentālu un fizisku vardarbību ģimenē. Kultūras rondo tiekamies ar režisori. "Mans impulss patiesībā ir ļoti vienkāršs. Gadiem ilgi šie sieviešu stāsti nez kāpēc ir atraduši ceļu pie manis. Visu laiku man ir jautājums sev - kāpēc pie manis? Gan pazīstami cilvēki, gan pilnīgi svešs cilvēks tev var pirmajā vakarā izstāstīt visu savu dzīves stāstu," par filmas veidošanas ieceri sarunā atklāj Una Celma. "Jautājumu - kāpēc viņa neiet prom, kas ir galvenais jautājums, ko parasti visi uzdod, varbūt kaut kādā zināmā mērā es arī esmu uzdevusi sev. Kāpēc viņa neiet projām? Ir bijis tā, ka esmu mēģinājusi argumentēt un dažādus ļoti stiprus argumentus cilvēkam izteikt, bet viss noslēdzas ar to, ka atradīs kaut kādu iemeslu, kāpēc nē. Tāpēc es domāju, ka vienkārši man kaut kas ir jādara. Ko es varētu darīt šajā jautājumā? Es neesmu runātāja, es esmu darītāja, es varu veidot filmu." Zilās asinis ierasti saista ar aristokrātija, Unas Celmas versija atšķiras. "Vairāk esmu ezotērikas piekritēja, pirmkārt, zilā krāsa ir ūdens krāsa, tā ir emociju krāsa, tā ir trauslā krāsa. Ne obligāti tie ir augstmaņi. Galvenā varone nāk no ļoti situētas ģimenes, bet es izvēlējos šo nosaukumu, ka man šīs ir tās trauslās asinis, tās sarkanās asinis vairāk ir agresīvās," skaidro Una Celma. Filmas stāsts ir par "toksiskām" attiecībām, atkarību, līdzatkarību, vardarbību un joprojām paliek jautājums - kāpēc viņa neiet prom. Režisore atklāj, ka pēc filmas seansa saņēmusi dažādas dažādas atziņas un vērtējumu pēc seansa no sievietēm. "Man liekas, ka ir labi, ka esmu sasniegusi mērķi kaut kādā veidā, ka par šīm lietām runā. Ja man cilvēki pēc tam ir pateikuši, ka sastinguši staigājuši pusdienu, es saprotu, ka ir bijusi kaut kāda emocionālā, psiholoģiska vai tīri mentāla šī jautājuma apzināšana. Varbūt cilvēks pats ir paskatījies uz sevi, ko es daru, varbūt šī aina ir nedaudz par mani," uzskata Una Celma. Galvenās lomas filmā atveido Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Egons Dombrovskis. "Es parasti zinu, kas šīs lomas spēlēs," atzīst režisore. "Ilze Ķuzule-Skrastiņa ir vienkārši ļoti laba aktrise un zinu, ka var šādu lomu iznest un var iznest ļoti augstā kvalitātē. Egonu es jau pazīstu no iepriekšējās sadarbības. Egonam ir ļoti plaša amplitūda, viņš var būt gan ļoti šarmants, kas man bija ļoti nozīmīgi aktiera izvēlē, gan viņš var būt nepatīkams. Tas ir grūts aktiera uzdevums." "Mēs katrs pazīstam tādu sievieti, tādu ģimeni, kuru dzīvoklī vai nu "kliedz vai arī ir klusums", tādu ģimeni, kurā aiz laimīgas vai apskaužamas fasādes slēpjas vientulība, atkarības, kauns un skumjas. Tās ir ģimenes, kurās cilvēki atrodas nevis savas izvēles vai mīlestības dēļ, bet sabiedrības spiediena rezultātā. Tie dzīvo tādās mājās, no kurām paklusām tiek nesti ārā vērtīgi priekšmeti, lai apmierinātu kādu atkarību," vēstīts filmas pieteikumā. Filma uzdod jautājumu: vai ir iespējams dzīvot tā, lai visi ar tevi ir apmierināti? Diāna, kas nāk no augstākajiem sabiedrības slāņiem, izmisīgi cenšas savu dzīvi pielāgot tam, kā citiem šķiet pareizi. Mātei, draudzenei, sabiedrībai, vīram. Cenšoties saglabāt statusu sabiedrībā un mēģinot slēpt vīra atkarību, Diānas attiecības ar meitu kļūst traumatiskas. Lomās aktieri Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Egons Dombrovskis, Iveta Pole, Anda Katrīna Reine, Gerds Lapoška, Toms Veličko un citi. Filmu producē "Fenixfilms".

Ik gadu krāpnieku nagos nokļūst daudzi Latvijas iedzīvotāji un lielākā daļa cilvēku joprojām neapzinās juridiskos un finansiālos riskus, kas saistās ar īpašuma pirkšanu, pārdošanu, dāvināšanu, mantošanu un citām darbībām. Steiga ir slikts sabiedrotais darījumos ar nekustamo īpašumu, jo īpaši apstākļos, kad likums atļauj darījuma dokumentu sagatavot pašam. Steiga un pašdarbība ir laba augsne tiem indivīdiem, kuriem ir tikai viņiem vien zināmi mērķi. Un par šo situāciju trauksmi ceļ Latvijas notāri.Notāru padome ir izveidojusi "Krāpšanas rokasgrāmatu". Ar to raidījumā Kā labāk dzīvot iepazīstina notārs un Notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš un Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle, zvērināta notāre Ilze Metuzāle. "Krāpšanas rokasgrāmata" ar patiesos notikumos balstītiem, satīriskiem stāstiem uzskatāmi parāda, cik vienkārši krāpniekiem ir apiet pašlaik spēkā esošos likumus un piekrāpt cilvēkus. ""Krāpšanas rokasgrāmatā" notāri apkopojuši tās neprecizitātes un trūkumus normatīvajos aktos un likumos, ko redz ikdienā kā tādus, ko var izmantot cilvēki ar negodprātīgiem nolūkiem ar mērķi veikt krāpšanu un nodarīt kaitējumu citiem," skaidro Ilze Metuzāle. Viņa norāda, ka krāpšana ne vienmēr ir brutāla viltošana, paraksta vai dokumenta viltošana. Tas būt pārāk vienkārši.  "Krāpšana bieži ir arī tad, ja runājam par to pašu darījumu ar nekustamo īpašumu, ko bieži dzirdu, kad ir privātie pašu gatavotie līgumi, es jau nekrāpos, man jau pircējs par to nemaz nejautāja, tāpēc es viņam neteicu, tāpēc noklusēju kaut ko par to īpašumu, kādus apstākļus vai faktu. Bet kā tas pircējs var vispār zināt, ka viņam tas ir jāprasa, ja nav profesionālis? Viņš ir labā ticībā, ka pērk kaut ko vienu, bet izrādās, pērk ko citu. Viņš taču neprasīja, arī pārdevējs nav melojis, jo viņam neprasīja," turpina Ilze Metuzāle.  Savukārt 26. oktobrī notiek ikgadējās Notāru dienas, kad var saņemt konsultācijas par dažādiem jautājumiem. Šogad Notāru dienu tēma ir nekustamie īpašumi. Notāru dienās konsultācijas ir bez maksas.

29. maijā mūžībā aizgāja aktrise un politiķe Ausma Kantāne-Ziedone. Ar viņu esam runājuši par teātri un dzīvi un Imantu Ziedoni, bet kolēģis Arnis Krauze šā gada februārī tikās ar Ausmu Kantāni garākā sarunā raidījumā Laikmeta krustpunktā. Sazināmies ar žurnālistu Arni Krauzi. Viņš atminas sarunu un saziņu ar mākslinieci. Latvijas Radioteātris ir ierakstījis "Dailes kanonu" - Vizmas Belševicas "Visi koki Dieva doti". Ierakstā piedalījās Ausma Kantāne, Raimonds Pauls un Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Ieraksta pirmatskaņojums drīzumā Radioteātrī. Bet Belševicas mīlestība Ausmai Kantānei bijusi ļoti noturīga gadiem ilgi, jau 1994. gadā viņa lasīja "Visi koki Dieva doti".    

Viena no sezonas vērienīgākajām izrādēm Dailes teātrī – poļu režisora Lukaša Tvarkovska un starptautiskas komandas veidotā "Rotkho" – šķetina jautājumus par mākslas vērtību pasaulē, kurā tehnoloģisko attīstību rezultātā arvien vairāk izplūst robeža starp oriģinālu un kopijām. "Mēs devāmies pētniecības ceļojumā, ko vispār nozīmē manipulācija, ko nozīmē un kas ir “feiks”. Laikam kaut kādā ziņā nonācām līdz tam, ka arī tas, ko darām, ka mēs paši esam “feiks”," LTV raidījumā "Kultūrdeva" par izrādes tēmām un darba procesu stāsta aktieri Rēzija Kalniņa un Artūrs Skrastiņš.

Šoreiz Radio mazajā lasītavā Gundars Āboliņš tiekas ar Ritu Trenci – aktiera Imanta Skrastiņa dzīvesbiedri, ar kuras ziņu klajā laistas Imanta Skrastiņa dienasgrāmatas „Mani dienas krikumi”. Tas ir laiks no 2003. līdz 2006. gadam, kad Imants Skrastiņš bija Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, bet latviešu teātra vēsturē viņš, protams, būs un paliks Dzejnieks Jaunatnes teātra izrādē „Spēlē, Spēlmani!”, bet vēl plašākai publikai –aktieris, kurš izpildīja Raimonda Paula dziesmu ar Vizmas Belševicas dzeju „Kamolā tinēja”. Laikā no 2003. līdz 2012. gadam aktieris Imants Skrastiņš savu ikdienu un pārdomas fiksēja dienasgrāmatās, tagad apgādā „Jumava” izdoti viņa rakstītie un viņa sievas Ritas Trences sakopotie dienas­grā­matas ieraksti, kas aptver četrus Imanta Skrastiņa dzīves gadus — laika posmu no 2003. līdz 2006. gadam.   Raidījumu atbalsta:

Komponists Kārlis Lācis mūzikā radījis savu pandēmijas laika dienasgrāmatu “Momenti”. Tā pirmsatskaņojumu piedzīvos 21. janvārī plkst. 19.00 kultūrvietā “Hanzas perons” kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" koncertā. Savukārt aizvadītā gada pēdējās dienās klājā nāca nacionālās ierakstu kompānijas "Skani" jaunākais ieraksts, kurā iemūžināti divi Kārļa Lāča opusi – Koncerts klavierēm ar orķestri un Latvju simfonija. Bet šie nav vienīgie darbi. Kārlis Lācis stāsta, ka projektā "Ziedonis. Lācis. Vīrieši" sapulcināja solistus, kurus tikai pandēmijas dēļ Covid visus varēja vienkop sazināt, citādi viņiem nebūtu laika. Tie ir mūziķi Jānis Šipkēvics, Intars Busulis un Jānis Aišpurs, kā arī aktieri Artūrs Skrastiņš, Kaspars Znotiņš un Andris Keišs. Koncerti gaidāmi jūnijā. Vēl Latvijas Radio studijā Ierakstīts albums ar dziedātāju Aiju Vītoliņu. Kā arī tapusi koncertprogramma Ilzei Ķuzulei-Skrastiņai ar viņas mammas Māras Zālītes dzejoļiem. Koncerti būs 18. - 19. februārī, veltīti Māras Zālītes 70. dzimšanas dienai.

2021. gadā ir strauji pieaudzis zvērinātu notāru attālināti sniegto pakalpojumu darbību skaits.  Diemžēl, visai bieži ir gadījumi, kad cilvēki nav spējuši pienācīgi sagatavoties videokonferencei. Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par iespējām video konsultācijā tikties ar notāriem stāsta Notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš un zvērināta notāre, Notāru padomes locekle Zane Ernštreite. Notāru padomes mājaslapā pieejama saite uz videokonferences pamācību, kur soli pa soli ir izskaidrots, ka pieslēgties un kā pirms tam sagatavoties, lai saziņa un attālināta dokumentu kārtošana noritētu sekmīgi. Zane Ernštreite atzīst, ka reizēm arī stāsta cilvēkiem šo soli pa solim, ja viņiem tā ir ērtāk.

Pandēmijas diktētie ierobežojumi citādu vērtuši arī gadskārtējo teātra balvu pasniegšanas ceremoniju "Spēlmaņu nakts". Par to, kāda tā būs, Latvijas Radio 3 "Klasika" stāsta Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis. Gunda Vavode: 23. novembris – Smiļģa dzimšanas diena un tradicionāli, protams, arī “Spēlmaņu nakts”. Šogad tā atkal būs atšķirīga no ierastajām. Kā īsti viss notiks? Ojārs Rubenis: Situācija ir ļoti diskutabla. No vienas puses – kad ieraugu, ka rāda Daugavpils kapus, Jelgavas kapus vai jebkuru citu vietu, mani pārņem šausmas: ir tāda sajūta, ka labāk neko nedarīt un nekādus svētkus nesvinēt. Tajā pašā laikā mākslā jau šos divus gadus gandrīz viss ir noticis, cilvēki strādājuši un ir jāpieliek kaut kāds punkts vai komats, ar kuru mēs pasakām, ka kultūra eksistē un tā ir [aktuāla]. Līdz ar to izlēmām, ka "Spēlmaņu nakti" tomēr rīkosim. Nezinājām, vai varēsim būt kopā ar publiku vai nevarēsim. Protams, publika tagad būs samazinātā skaitā – reāli ap četriem simtiem cilvēku. Tagad viss jāorganizē, kā notiks cilvēku plūsmas virzīšana, kādas būs maskas, ko un kā darīt. Viss notiks Dailes teātrī? Jā, Dailes teātrī, jo Smiļģim aprit 135 gadi. "Spēlmaņu nakts" gan nebūs tik tradicionāla kā parasti – nomināciju kā tādu nav. Ir tikai teātru iesniegtās izrādes žūrijai. Žūrija tās gandrīz visas ir apskatījusies, dažas ar jauno mājsēdi palika neskatītas. Pamatprincips, kā sapratu no žūrijas, būs šāds: balva netiks dota pēc ierastā principa – piemēram, izvērtējot piecas labākās aktrises, no kurām viena šo balvu saņems. Balva šoreiz tiks dota par pakāpienu. Respektīvi, ka konkrētajā jomā kāds – režisors, izrāde, mākslinieks, scenogrāfs, aktieris – ir pakāpies ārpus savas komforta zonas. Jo mēs skaidri zinām, ka Vilis Daudziņš vienmēr spēlē brīnišķīgi, ka Gundars Grasbergs vienmēr spēlē lieliski un Artūrs Skrastiņš tieši tāpat. Žūrija šoreiz skatījusies uz to, vai parādījies kas jauns konkrētajā māksliniekā vai konkrētajā formā. Tas būs interesanti, citādāk un kādam, protams, arī sāpīgi. Tas nozīmē, ka nomināciju kā tādu nebūs? Būs "pakāpiens" par kaut ko? Apmēram tā. Šoreiz "Spēlmaņu naktī" piedalās 12 teātri. Ir 12 mēneši, būs 12 vadītāji. Tiks apspēlēts skaitlis 12. Un nebūs tā, ka būs pirmā balva, otrā balva un tā tālāk – nē, visas 12 "Spēlmaņu nakts" balvas jeb naglas savā lielumā un jaudā šoreiz būs vienādas, bet būs arī daži pārsteigumi. Jā, nebūs tusiņa, ko visi tik ļoti gaida un augstu vērtē. Kā jūs visus šajā vakarā dabūsiet ārā no teātra? Kā zinām, vienpadsmitos vakarā viss jāslēdz ciet, tā kā – bez alkohola, bez bučošanās, bez apkampšanās. Visi sēdēs savās noteiktajās zonās, bet kopābūšana notiks! Tas tomēr ir galvenais – ka varam parādīt, ka visu laiku esam strādājuši, neviens nav sēdējis dīkstāvē. Un otra lieta – ka tomēr mēs, teātra sabiedrība, esam kopā un varam to izturēt, varam būt vienoti. Un tas tad arī ir tas, kas liecina, ka gandrīz visi aktieri visos teātros par 99, 9% ir vakcinējušies, jo viņi grib strādāt. Tas ir ļoti labs pierādījums arī kopējai sabiedrībai. Kas šoreiz veido scenāriju "Spēlmaņu naktij"? Scenāriju veido režisore Laura Groza kopā ar Valmieras teātra aktieri Mārtiņu Meieru. Scenogrāfiju – Mārtiņš Vilkārsis, muzikālo noformējumu – Juris Vaivods, gaismas – Oskars Pauliņš. Kostīmi un atbildība par to, kā tas izskatīsies, ir Ilzes Vītoliņas pārziņā. Komanda ir spēcīga. Skatīsimies, kā izdosies... Es katru rītu pamostos, skatos uz to ārprātu, kas notiek pasaulē, un domāju – šodien mēs izdzīvosim, skatīsimies, kāda būs nākamā diena un vai mēs to varēsim vai nevarēsim. Esam gatavi arī uz tādu situāciju, ka pēkšņi visu atkal aizklapē ciet... Jāsaprot, ka šogad mums tā jādzīvo, un turpmāk dzīvosim savādāk arī mākslas un teātra baudīšanā. Domāju, turpmāk mums ļoti jāpārdomā, ko skatītājiem rādīt, ko pašam skatītājam skatīties, par ko maksāt naudu un kāda atbildība tajā visā ir māksliniekiem, kas rada šos mākslas darbus. Šis bijis pārdomu pilns laiks un bijis ārkārtīgi nozīmīgs visiem. Dod, Dievs, mums to saprast.

„Nepārspējams dialogu meistars un smalka, ironiska humora īpašnieks,” – tā par Fjodoru Dostojevski saka režisors Pēteris Krilovs, kura „Brāļu Karamazovu” un „Velnu” iestudējumi ir uzskatāmi par Latvijas teātra Zelta fonda sastāvdaļu. Režisoram Pēterim Krilovam Fjodora Dostojevska darbi sākotnēji nemaz tik ļoti nav patikuši – rakstnieks viņam „atklājies” pamazām, protams, sava nozīme bijusi arī uzaudzētajai dzīves pieredzei, kas palīdzējusi ievērot apkārtējo cilvēku raksturiezīmes. Stāstot, Pēteris Krilovs piemin atsevišķu Dostojevska personāžu kopu – pie tam, dažādu, ne tikai viena darba ietvaros, kuras iezīmīgums ir, viņa paša vārdiem, „ūdens liešana”. Tātad, viņi pasaka būtībā „neko” un tikai rada troksni. Un, saskaroties ar šādu tipāžu atainojumu, nav jēgas šo „ūdens liešanu” mazināt vai censties padarīt to, sacīsim, par pulveri ūdens vietā. Tādēļ, ka tieši tā ir konkrētā tipāža – vai pat nelielas to grupas – konstitūcija. Kā to apraksta teātra zinātniece Silvija Geikina, Pētera Krilova režijā 1991. gadā izveidotā pirmā Daugavpils aktieru kursa diplomdarba izrāde – Viljama Folknera “Vājprātīgā stāsts, pilns niknuma un trokšņa” mākslinieciski novatorisko kvalitāšu dēļ kļuva par izcilu notikumu visā latviešu teātra vēsturē. Arī aktieru kursa diplomdarba izrāde – Fjodora Dostojevska “Velni” Krilova režijā – 1993. gadā guva nedalītu skatītāju un kritikas atzinību. Tāpat pēc Fjodora Dostojevska romāna 1997. gada pavasarī tapušie „Brāļi Karamazovi” – bija aktiermeistarības diplomdarbs, kura trīs daļas Pētera Krilova režijā kopumā ilga septiņas stundas. Par iestudējumu krievu teātra zinātnieks Nikolajs Pesočinskis reiz izteicies: „Tas ir brīnums – ar tik jauniem, nepieredzējušiem aktieriem kamerstila izrādē, psiholoģiskā teātra nežēlīgajā tuvplānā sasniegt tik dziļu, gudru rezultātu!” Teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska atceras: „Mazā telpa, tas, ka norise notika arī aiz loga, uzdrīkstēšanās runāt par lieliem jautājumiem un jūtu galējībām - tas viss radīja sajūtu, ka tev līdz ar nedaudzajiem izrādes skatītājiem ir ekskluzīva iespēja pieskarties brīnumam. Un katru redzēto reizi stāsts bija par kaut ko mazliet citu, priekšplānā izvirzoties citam varonim - vienvakar tas bija Ģirta Ēča intelektuālis Ivans, izmisis no dieva neesamības, citvakar Artūra Skrastiņa kaislīgais, trakais Dmitrijs, kura acis aizmigloja tieksme pēc Baibas Brokas Grušeņkas sakarsušās asinis, trešajā vakarā - Regnāra Vaivara tikai šķietami rāmais, ticīgais, mīlestības pilnais Aļoša.”

Daudzsēriju filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” septiņās sērijās ir stāsts  par starpkaru Latvijas preses karalieni – “Jaunāko ziņu” un “Atpūtas” izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvuši par Latvijas vēstures leģendu.  Filmas stāsts sešās spēlfilmās un vienā dokumentālā sērijā aptver laika periodu no Emīlijas Benjamiņas izdotā žurnāla “Atpūta” pirmsākumiem līdz viņas bojāejai Sibīrijā. Katra sērija atspoguļo kādu zīmīgu Emīlijas Benjamiņas dzīves posmu, parādot dažādas viņas personības šķautnes, – ģimenes dzīvi, uzņēmējdarbību, sociālā statusa nostiprināšanu, ietekmi uz politiskajām un kultūras norisēm 20. un 30. gados un beigu beigās pašas darbinieku nodevību. Ar šo spēcīgo sievieti stāsta centrā filmā tiks parādīta Latvijas sabiedrība visā tās krāsainībā, un skatītājiem pazīstamas būs daudzas vēsturiskas personas –  Antons Benjamiņš, Jānis Benjamiņš, Kārlis Skalbe, Jānis Ziemeļnieks, Vilis Lācis, Jānis Kārkliņš, Annija Simsone, Pēteris Blaus, Jūlijs Lācis, Augusts Kirhenšteins. Emīlijas Benjamiņas lomā – aktrise Guna Zariņa, Antonu Benjamiņu atveido Juris Bartkevičs, Jāni Benjamiņu – Raimonds Celms, seriālā filmējušies arī daudzi citi izcili Latvijas aktieri: Baiba Broka, Ligita Dēvica, Inga Tropa, Artūrs Skrastiņš, Anta Aizupe, Ģirts Krūmiņš, “Jaunāko ziņu” un “Atpūtas” redakciju atveido Uldis Anže, Jēkabs Reinis, Lauris Dzelzītis, Dainis Gaidelis, Edgars Ozoliņš, Gatis Maliks, Arnolds Osis un citi. Scenāriju veidojuši Baņuta Rubess, Ivo Briedis, Aiva Birbele, Tabita Rudzāte, konsultanti Māra Zālīte, Ineta Lipša, spēlfilmu sēriju režisori ir Kristīne Želve, Andis Mizišs, Dāvis Sīmanis, dokumentālās sērijas režisors – Gints Grūbe, galvenais producents – studija Mistrus Media, Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe. Raidījuma būs dzirdama saruna ar režisori Kristīni Želvi un filmas producenti, vienu no idejas autorēm Inesi Boku-Grūbi.  

Dailes teātrī 9. septembrī pirmizrāde absurda komēdijai „Degunradži”. To iestudējusi ungāru radošā komanda, režisore Ildiko Gāšpāra sadarbībā ar māksliniekiem Kristu un Reini Dzudzilo. Absurda dramaturģija ir pateicīga, domājot par laiku un telpu un tās transformāciju, uzsver scenogrāfs Reinis Dzudzilo. Savukārt aktieriem šajā iestudējumā jādarbojas kā vienotam mehānismam. Lugu no franču valodas tulkojusi Agnese Kasparova. Franču absurda dramaturga Ežēna Jonesko 1959.gadā sarakstītā komiskā absurda drāma „Degunradzis” uz Dailes teātra lielās skatuves ieguvusi daudzskaitļa formu „Degunradži” un izrādījusies ļoti trāpīga tieši šim laikam. Atklājot bailes, vientulību, tā runā par sabiedrības kolektīvo pakļaušanos kādam briesmonim, pretstatā liekot indivīda veselo saprātu. Izrādes centrā jauns cilvēks Beranžē, ko atveido Toms Veličko. Režisore Ildiko Gāšpāra atklāj, ka ar Ēžena Jonesko daiļradi saskārusies pirms vairākiem gadiem, tulkojot citu viņa lugu. Taču līdz šim pati nav iestudējusi nevienu Jonesko darbu. Ungārijā pēdējo piecu gadu laikā iestudētas varbūt pāris šī autora lugas. Skaidroju, kāpēc režisori interesē absurda dramaturģija. Ildiko Gāšpāra strādā Budapeštā Erkēņa teātrī, viņas iestudēto izrāžu sarakstā ir Rasina „Andromahe”, Šekspīra „Makbets” , Kafkas „Metamarfoze”. Taču režisore daudz strādā arī ārpus Budapeštas, un kā uzzinu, nākamais viņas darbs taps Polijā. Režisore pie iestudējuma Dailes teātrī strādājusi kopā ar savu komandu: horeogrāfe ir Veronika Sabo, mūzikas autore Bernadeta Tarra, arī video un gaismu mākslinieki ir no Ungārijas. Savukārt scenogrāfija un kostīmi Kristas un Reiņa Dzudzilo iecerēti un veidoti. Abiem tā ir pirmā sastapšanās ar Dailes teātra Lielo zāli, turklāt ilgi gaidīta. No čapliniādes līdz zvaigžņu kariem, tā iestudējuma amplitūdu komentē aktieri Ģirts Kesteris un Anete Krasovska. Bez jau nosauktajiem, minēšu pārējos aktierus, kas piedalās - Juris Bartkevičs, Vita Vārpiņa, Artūrs Skrastiņš, Indra Briķe, Ieva Segliņa, Juris Strenga, Dainis Gaidelis, Aldis Siliņš. Izrādes horeogrāfe Veronika Sabo radījusi tādu kustību partitūru, īpaši pirmajā cēlienā, kas priecē un pārsteidz skatītāju. Kā atzīst aktieri Anete Krasovska un Ģirts Ķesteris, kustība ir it visā. Kā vietnē Kroders.lv raksta teātra zinātniece Valda Čakare , „Degunradzi” var uzlūkot kā tipisku krīzes laika lugu. Un atgādina, ka „mežonīgajos” 90. gados ( konkrēti 1994.gadā) uz Dailes teātra Lielās skatuves to iestudēja Arnis Ozols. Šoreiz pie Jonesko vērsties pamudinājusi pandēmija un ungāru viesu komanda. Pirmizrāde iestudējumama „Degunradži” Dailes teātra Lielajā zālē 9.septembrī, nākamā izrāde - 8.oktobrī.  

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” speciālizlaiduma par hokeju #2, kurā bijušie hokejisti Edgars Lūsiņš, Herberts Vasiļjevs un Jēkabs Rēdlihs tiekas iepirkšanās un izklaides galvaspilsētā "Akropole", lai dalītos stāstos par savu pieredzi dažādās arī šodien aktuālās tēmās par hokeju. 0:00:00 – 0:06:15 – VIRŠI skaitļu spēle; 0:06:15 – 0:31:18 – Spilgtas un vēsturiskas uzvaras – kā tās izdzīvo hokejisti? 0:33:35 – 1:02:38 – Sāpīgi zaudējumi. Kā tikt pāri smagiem posmiem hokejista karjerā? 1:04:53 – 1:30:35 – Kapteinis un viņa loma komandā. Znaroks, Ozoliņš, Skrastiņš, Vasiļjevs… 1:30:35 – 1:34:16 – Konkurss sadarbībā ar DOUGLAS.

Vai zini, ka zem Sanmartino di Kastrocas vārda slēpjas viens no pirmajiem zināmajiem latviešu burvju māksliniekiem, valmierietis Jūlijs Skrastiņš? Par viņa meistarību, dāsni atalgojot, savulaik sajūsminājās gan Persijas šahs, gan Krievijas cars Nikolajs II. Par to vairāk stāsta iluzioniste, iluzionisma teātra un muzeja Mystero vadītāja Dace Pecolli.  

Raidījumā Piespēle atceramies šonedēļ mūžībā aizgājušo leģendāro hokeja spēļu komentētāju un žurnālistu Marisu Andersonu. Ar Marisa balsi hokeja spēļu laikā uzaugušas vairākas paaudzes, viņš reiz skolojies pie paša Viktora Tihonova, kā arī darvojies kā deputāts gan Saeimā, gan Rīgas domē. Andersons ar rakstiem par hokeju ir piedalījies vairāku grāmatu tapšanā. To vidū ir Latvijas 100. dzimšanas dienai veltītā grāmata „Latvijas sporta lepnums 100, hokejista Kārļa Skrastiņa piemiņas grāmata „37 stāsti par Kārli. Viņš ir dokumentālās filmas „Stāsts par zvaigzni. Jānis Lūsis. Trāpīt šķēpā scenārija autors, kā arī veidojis dokumentālo filmu par Sergeju Žoltoku „Pēdējās 24 stundas". Raidījuma otrajā daļā ar novembrī ievēlēto Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidentu Sandi Āķi vētījam, kā Tokijas Olimpiādei kvalificēties pašmāju šosejas un BMX riteņbraucējiem. Par savu ieplānoto ceļu uz Tokiju stāstīs šībrīža viens no labākajiem Latvijas BMX riteņbraucējiem, Māra Štromberga trenera Ivo Lakuča audzēknis Kristens Krīgers.

Krustpunktā saruna par labticīgajiem ieguvējiem un viņu tiesību aizsardzību. Daudziem droši vien nav paslīdējis garām gadījums par mākslinieka Aivara Vilipsona 2017.gadā iegādāto dzīvokli, kuru tiesa nupat atdeva valstij. Šis dzīvoklis 2011.gadā ar testamenta viltošanas palīdzību ir ticis izkrāpts, bet kriminālprocess par to sākts 2014.gadā. Tomēr trīs gadus vēlāk, kad Vilipsonu ģimene dzīvokli pirka, Zemesgramatā nebija nevienas atzīmes, kas liecinātu, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu. Kā ziņoja kolēģi Latvijas Televīzijas raidījumā „De facto”, šis nav vienīgais gadījums, kad labticīgie ieguvēji šādi zaudē nopirkto īpašumu. Kā pasargāt labticīgo ieguvēju intereses, vienlaikus nepaverot ceļu krāpniekiem, kuri šīs tiesības var izmantot, lai legalizētu noziedzīgi iegūtu mantu, vērtē un analizē būs Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina, Saeimas deputāts Andrejs Judins, advokāts Armands Rasa un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

Krustpunktā saruna par labticīgajiem ieguvējiem un viņu tiesību aizsardzību. Daudziem droši vien nav paslīdējis garām gadījums par mākslinieka Aivara Vilipsona 2017.gadā iegādāto dzīvokli, kuru tiesa nupat atdeva valstij. Šis dzīvoklis 2011.gadā ar testamenta viltošanas palīdzību ir ticis izkrāpts, bet kriminālprocess par to sākts 2014.gadā. Tomēr trīs gadus vēlāk, kad Vilipsonu ģimene dzīvokli pirka, Zemesgramatā nebija nevienas atzīmes, kas liecinātu, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu. Kā ziņoja kolēģi Latvijas Televīzijas raidījumā „De facto”, šis nav vienīgais gadījums, kad labticīgie ieguvēji šādi zaudē nopirkto īpašumu. Kā pasargāt labticīgo ieguvēju intereses, vienlaikus nepaverot ceļu krāpniekiem, kuri šīs tiesības var izmantot, lai legalizētu noziedzīgi iegūtu mantu, vērtē un analizē būs Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina, Saeimas deputāts Andrejs Judins, advokāts Armands Rasa un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

Kā tiek organizēts notāru darbs ārkārtas stāvokļa laikā un vai šogad būs arī Notāru dienas? Uz šiem un klausītāju jautājumiem atbildes sniedz Notāru padomes locekle Ilze Metuzāle un Notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš. Notāri turpina strādāt, sniedz pakalpojumus, konsultējot digitālā kabinetā diginotārs. Un būs arī gadskārtējās Notāru dienas, visticamāk arī tās norisināsies tikai digitalā vidē. Tēmu gan pagaidām notāri vēl neatklāj.

Tā vien izskatās, ka vēl vairākus mēnešus mēs kārtosim daudzas lietas attālināti. Un te nu bez elektroniskā jeb e-paraksta dokumentus nokārtot būs sarežģīti vai pat neiespējami. Elektroniskais paraksts jeb e-paraksts Latvijā darbojas kopš 2006. gada, un tie, kas to lieto bieži, ir apmierināti ar šī servisa kvalitāti. Bet tie, kam šāda funkcija ir nepieciešama reti vai tikai vienu reizi, noteikti nebūs diez ko apmierināti ar paša paraksta iegūšanas veidu un tā lietošanu. Kā iegūt e-parakstu un kā to lietot, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine atzīst, ka e-paraksts ir noderīgs gan uzņēmējiem, gan ikvienam iedzīvotājam, jo tas ietver divas funkcijas – viena ir paraksta funkcija, otra – elektroniskā identitāte jeb personas identitātes apliecināšana digitālajā vidē. Valsts e-paraksta nokārtošanu un lietošanu garantē bez maksas. Vineta Sprugaine piekrīt, ka e-paraksta attīstību līdz šim kavēja trīs būtiski šķēršļi: tas bija par maksu, nebija visai ērts, nebija pielietojuma. Šobrīd visas trīs problēmas ir atrisinātas. E-paraksts ir pieejams bez maksas, ir pieejama arī mobilā versija tālrunī, tas ērti pieejams un vienkārši lietojams. Pieaug arī e-paraksta pielietojumu klāsts. Ja e-paraksts ir pieteikts pirms 2018.gada un nav lietots laikā no 2018. līdz 2020. gadam, tagad ir jāpiesakās no jauna, jo ir izveidota jauna tehnoloģiskā platforma drošības apsvērumu dēļ. Pieteikšanās ir attālināta portālā eparaksts.lv. Ir bezmaksas kurjers, kurš ieradīsies jebkurā apdzīvotā vietā Latvijā, lai parakstītu līgumu. Šis nav pieejams ārvalstīs dzīvojošajiem. Ja ir neskaidrības, jautāt var, zvanot uz klientu atbalsta tālruni 67108787 darba dienās no plkst. 8-20, kā arī var sazināties ar virtuālo kolēģi Signi jebkurā diennakts laikā. Uzņēmuma “Topodati.lv” pārstāvis Māris Krievs un Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektors Uldis Sukovskis dalās pieredzē par e-paraksta izmantošanu. Notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš iepazīstina ar jaunumu – no nākamā gada janvāra arī notāri iesaistīsies eParaksts Mobile izsniegšanā.

Intervija (no 2:30 min.) ar Kristīni Beitiku, par cilvēkiem, kuri ir kā radīti darbam apģērba veikalā, par darba meklēšanu bez sludinājuma, par veselības problēmām un  neapmierinātību ar sevi, par strādāšanu saviem Instagram sekotājiem.Saruna ( no 33. min.) ar Jāni Skrastiņu, kurš bijis atkarīgais no 12 gadu vecuma, pieredzējis veiksmīgu pašnāvības mēģinājumu, zaudējis veiksmīgu sportista karjeru un strādājis par lidmašīnas pilotu. Gandrīz neticamais dzīves stāsts šodien turpinās – Jānis palīdz citiem atkarīgajiem nodzīvot vienu dienu bez alkohola https://www.sobersoul.lv/lv  Podkāsta sadarbības partneris – programmēšanas kursi Codelex.  https://www.codelex.io/pirms-darbaPar podkāstu Facebook https://www.facebook.com/podkasts.pirmsdarbaInstagram https://www.instagram.com/pirmsdarba/Reklāma podkāstā – Juris Garjāns /producents/Tālr. 29600765   juris@darbs.work 

Būs gan atdzimšana, pārdzimšana, pārdabiskais, gan arī cilvēciskais – tā par jaunāko iestudējumu „Smiļģis”, kas top uz  Dailes teātra Lielās zāles skatuves, saka tā režisors un Dailes teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs. Māra Zālīte pie lugas „Smiļģis” strādājusi divus gadus, cenšoties atklāt Smiļģa daudzdabību un viņa garīgo enerģētiku. Pirmizrāde bija paredzēta 20.novembrī, cik zināms, tā notika, taču bez skatītājiem. Atliek cerēt, ka izrādes varēs notikt janvārī. Kultūras Rondo Dailes teātrī viesojās un vēroja, kā rit darbs pie Māras Zālītes lugas „Smiļģis” iestudējuma. Režisors Viesturs Kairišs strādā pie izrādes fināla, un šo procesu uzmanīgi vēro arī lugas autore, un atzīst, ka tas ir emocionāli, taču uzticas šim režisoram. "Es jau esmu aizmirsusi, ka tā ir mana luga, es tikai skatos, lai būtu rezultāts, esmu gatava īsināt, svītrot. Šis ir gadījums, kad ļauju režisoram darīt, ko vēlās, jo uzticos Kairišam. Viņš ir veicis vislabāko manas lugas iestudējumu un tā ir "Margarēta" Jaunajā Rīgas teātrī. Man ar Kairišu ir saskaņa lielajās idejās un domās," atkļaj Māra Zālīte. Lugas tapšanas vēsture ir tāda, ka Dailes teātris aicināja Māru Zālīti rakstīt lugu par Smiļģi, un tas dramaturģei prasījis divus gadus. Dramaturģe atzīst, ka nav iespējams aptver tiņa mūžu lugā, tāpēc jācenšas Smiļģa garu atklāt, Smiļģa daudzdabību, viņa garīgo enerģētiku. Tas prasījis laiku. Viesturs Kairišs pēc mēģinājuma atzīst, ka šis ir supersarežģīts iestudējums, bet tieši tas viņam arī patīk. "Vēriens un inscinējums vienmēr bijuši arī mani galvenie balsti. Man vienmēr licies, kas stiprāk jūtos neprātīgā inscinējumā. Tur es radu. No šāda aspekta mani vienmēr facinējis Smiļģis," atzīst Viesturs Kairišs. Režisors vērtē, ka galvenā kļūda būtu būvēt pieminekli ar šo iestudējumu Smiļģim. "Bet mēģināt strādāt ar viņa paša piegājienu, censties saprast, kas ir īstā teātra demiurģija, kā top, kā notvert netveramo. Līdz ar to netaisīt biogrāfku, dokumentālu izrādi, bet izrādi, kas blastās uz viņa dzīvi un ir tikpat vājprātīgi radoša kā pats Smiļģis, kurš vienā sezonā uztaisīja 20 izrādes un pats tajās nospēlēja 20 galvenās lomas," atklāj Viesturs Kairišs Smiļģa tēlu veido seši aktieri -  Dainis Grūbe, Artūrs Skrastiņš, Lauris Dzelzītis, Gints Grāvelis, Kaspars Dumburs un Kārlis Arnolds Avots. Iestudējumā piedalās arī aktrises Rēzija Kalniņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Ieva Segliņa, Dārta Daneviča, Vita Vārpiņa vai Kristīne Nevarauska, Olga Dreģe vai Lidija Pupure. Māras Zālītes vērojums, ka arī aktieri ir iedvesmoti gan no Smiļģa, gan no Kairiša, arī no lugas un strādā azartiski. Atliek gaidīt tikšanos ar skatītājiem.

Artūrs Skrastiņš jau 25 gadus spēlē uz Dailes teātra skatuves. Kopš leģendārā Beisika „Likteņdzirnās” klāt nākušas dažādas kino lomas arī galvenā loma kinolentē  „Tēvs Nakts”. Tagad tapusi grāmata „Artūra Skrastiņa Spogulija”. Tās autore – teātra kritiķe Līvija Dūmiņa – šodien Kultūras Rondo studijā. "Es tobrīd strādāju ar kultūru un teātri nesaistītā darbavietā, man ļoti pietrūka teātra, radošā darba, un es domāju, ka varētu rakstīt grāmatu. Tad, kad es domāju, par ko, man bija skaidrs, ka tas būs aktieris, jo mani interesē, kā aktieris ir uzbūvēts, kas ir tas, kas cilvēkam liek gribēt kāpt uz skatuves, tēlot, un šī grāmata ir tādi aktiera pētniecība," tā par laiku pirms 16 gadiem, kad izlēmusi rakstīt grāmatu stāsta Līvija Dūmiņa. Viņa neslēpj, ka tajā laikā jūsmojusi par Artūru Skrastiņu un uzskatījusi, ka viņš ir labākais Latvijas aktieris. "Es viņam piezvanīju un teicu, ka es vēlētos ar viņu aprunāties. Mēs satikāmies, un es viņam izstāstīju to savu doma par grāmatu. Tad sākās pirmās sarunas.," par pirmsākumu turpina Līvija Dūmiņa. Protams, grāmata nav tikai jūsma, bet arī kritisks skats uz aktiera paveikto. "Protams, ka es skatījos vērtējoši, mēs arī par to esam runājuši. Man arī ir grāmatas nodaļa " Kā parasti labs". Ir tā, ka no viņa gaida un ne vienmēr sagaida. Un arī man tā ir bijis. Un tad rodas jautājums, kāpēc un viņš arī godīgus atbildēja,"  atklāj Līvija Dūmiņa. Grāmatas autore arī atzīst, ka aktieris bijis ļoti pretimnākošs sarunās. "Mēs jau sākumā vienojāmies un tas arī bija viņa uzstādījums, ka nav vērts, ja mēs nebūsim atklāti un godīgi," bilst Līvija Dūmiņa. "Viņš stāstīja diezgan atklātas lietas, un man pat likās tā tiešām, un es to drīkstēšu rakstīt, jo man ir pieredze kā žurnālistei, kad man izstāsta, bet saka, bet tas nav publicēšanai. Bet tiešām, gods kam gods, arī tad, kad grāmata bija uzrakstīta, manuskripts, un es to iedevu Artūram. Es domāju, kas nu tagad būs, ko viņš teiks. Nē, viņš sevi nerecenzēja."  Skaidrojot grāmatas nosaukumu, Līvija Dūmiņa atklāj, ka spoguļa ideja bijusi skaidra diezgan ātri. "Kad es sāku vākt materiālus kopā un veidot kompozīciju, sapratu, ka kaut kas nav. Veidojas ne tā, kā man patika. Vienā brīdī sapratu, ka visi viņa nospēlētie tēli ir dzīvi un viņi visi tajā telpā, tajā spogulijā ir. Ne visi, bet viņi sāka uz mani reaģēt, dažs slēpās, dažs nāca pretī ļoti bravūrīgi, dažs man bija ļoti jāmeklē. Bet tā ir tā mūsu kopīgā telpa, kurā ir viņa nospēlētie tēli, kurā mēs ejam kopā un piedzīvojam to vēlreiz," atzīst Līvija Dūmiņa. Interesanti ir tas, ka grāmatu papildina ne tikai fotogrāfijas, bet arī zīmējumi, jo grāmatas māksliniece ir Ilze Vītoliņa. Līvija Dūmiņa vairāk grāmatā runā ar Artūra Skrastiņa lomām teātrī, mazāk - kino, jo atzīst, ka nav kino speciāliste. Tāpat grāmatu papildina dažādi sadzīviski stāsti, kas parāda arī nedaudz everģēlīgu Artūru Skrastiņu, kādu nemaz nepazīstam. "Viņa sākotnējā vēlme, kad sākām runāt par grāmatu un fantazēt par to, kāda tā varētu būt, viņš teica, ka  gribētu, lai tas ir kā piedzīvojumu romāns. Ko es viņam neapsolīju, bet tie viņa piedzīvojumi, ar kuriem viņš dalījās, protams, tos mēs iekļāvām, jo tas ir vienkārši ļoti interesants stāsts. Arī tas, kā viņš to pasniedz, ir, manuprāt, ļoti saistoši lasāms," atzīst Līvija Dūmiņa. Līvijas Dūmiņas grāmatu „Artūra Skrastiņa Spogulija” izdevis apgāds "Zvaigzne ABC". Grāmatas atvēršanas svētki notiks 28.septembrī Dailes teātrī.

Dailes teātra 101. sezonas pirmais jauniestudējums ir klāt. 18.septembrī Dailes teātra Lielajā zālē pirmizrāde „Ārsts” ar Vitu Vārpiņu galvenajā lomā. Tas ir angļu rakstnieka Roberta Aika darbs „Ārsts”, ko iestudējis un no angļu valodas tulkojis Gatis Šmits. Iestudējumā tiek runāts par izmaiņām un jauno realitāti, kāda pēdējos gados parādījusies Rietumu pasaulē. Galvenās lomas atveidotāja Vita Vārpiņa uzsver, ka lugas materiāls ir tik bagāts un katrs var paņemt tēmu, kas viņam svarīga.   Slimnīcas vadītājas Rutes Vulfas dzīvē viss mainās dienā, kad aizstāvot savas pacientes tiesības uz mierpilnu nāvi, slimnīcā ierodas katoļu priesteris, lai sniegtu slimajai meitenei pēdējo sakramentu. Bet Vulfa, aizstāvot savas pacientes tiesības uz mierpilnu nāvi, to liedz. Režisors Gatis Šmits stāsta, ka angļu režisora un dramaturga Roberta Aika darbu vispirms izraudzījies teātris un kopīgs lēmums bijis par iestudēšanu. Roberts Aiks pazīstams ar savām klasikas darbu adaptācijām (Šillera, Šekspīra, Čehova un citu autoru slavenu darbu pielāgošanu mūsdienu situācijām). Šajā gadījumā darba oriģināls ir ebreju izcelsmes austriešu rakstnieka, prozaiķa un dramaturga Artura Šniclera 1912.gadā rakstītā luga „Profesors Bernhardi”. Rutes Vulfas lomā Vita Vārpiņa, un vispirms par to, kāpēc izrādei nosaukums „Ārsts” nevis “Ārste”? "Taisnību sakot, tas ir mazliet tulkojuma jautājums. Latviski, protams, precīzāk būtu lietot sieviešu dzimtē - ārste, bet angliski doctor ir doctor, un, cik es zinu, arī lugas autors diezgan apzināti šo nosaukumu vēlas, vīriešu dzimtē," skaidro Vita Vārpiņa. "Lugā ir daudz jautājumu par to, vai vispār ir nozīme tai identitātei, vai ir nozīme tam - sieviete, vīrietis, gejs, normāli seksuāli orientēts, vai galvenais tomēr ir citas kvalitātes - vai viņš ir labs ārsts. Vai visam pārējam vispār ir nozīme. Un mūsdienu pasaule kļūst arvien dīvaināka, un mēs arvien vairāk nodalām šīs identitātes un kļūstam super politkorekti. Un brīžam nevar saprast, uz kurieni tas virzās. Man patiešām jāpiekrīt Viesturam Rudzītim, kurš saka, ka vienīgais, kurš vairs šajā pasaulē nevar būt upuris, tas ir normāls baltais vīrietis, un tā patiešām arī sāk likties,"turpina Vita Vārpiņa. Iestudējuma vizuālo tēlu režisoram palīdzējuši veidot kostīmu māksliniece Keita un scenogrāfs Rūdolfs Bekičs. Izrādē piedalās arī Arturs Skrastiņš, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Aldis Siliņš, Imants Strads, Gints Grāvelis, Ērika Eglija - Grāvele, Dainis Gaidelis, Lelde Draimane, Ģirts Ķesteris un Dārta Daneviča. Iestudējums prasa aktieru iekšējo pārslēgšanos, jo nemitīgi mainās tagadne, pagātne, atmiņas un šis mirklis, līdz ar to aktierim jābūt fleksibliem, jāspēj ātri piemēroties jaunai situācijai, atzīts Vita Vārpiņa. Pirmizrāde „Ārsts” Dailes teātra Lielajā zālē jau 18.septembrī, tuvākās izrādes - 19. un 20.septembrī.  

Dailes teātris no 12. jūnija aicina uz “Sezonas pieslēgumu”. Par Dailes teātra dzīvi krīzes  pozīciju pandēmijas laikā un teātra vietu kultūras telpā turpmāk. Saruna ar teārta māksliniecisko vadītāju - radošo direktoru Viesturu Kairišu. Dailes teātris no 12. jūnija Vasaras dārzā sešus vakarus organizē koncertus divās daļās “Sezonas pieslēgums”.  Idejas autori - aktieri Artūrs Skrastiņš un Lauris Dzelzītis aicina spert soli prom no ieilgušās dīkstāves, lai atkal tiktos ar skatītājiem klātienē. 

8. maijā virtuālo pirmizrādi piedzīvos atzītā krievu dramaturga Ivana Viripajeva lugas “Irānas konference” iestudējums Elmāra Seņkova režijā. Izrādē režisors apvienojis izcilu aktieru ansambli. Iestudējumā piedalīsies Lolita Cauka, Jekaterina Frolova, Inese Kučinska, Juris Bartkevičs, Mārtiņš Meiers, Arturs Krūzkops, Artūrs Skrastiņš, Andis Strods, kā arī jaunie aktieri Una Eglīte, Matīss Budovskis un Agris Krapivņickis. Par iestudējumu "Irānas konference" sarunu turpināsim kopā ar aktieriem Jekaterinu Frolovu, Mārtiņu Meieru un Juri Bartkeviču. Jekaterina Frolova izrādē iejūtas irāņu dzejnieces un sabiedriskās darbinieces, Nobela prēmijas laureātes literatūrā Širinas Širazi tēlā. Mārtiņš Meiers atveido politologu, dienas avīzes "Politiken" apskatnieku Magnusu Tomsenu, bet Juris Bartkevičs - Tēvs Augustīnu (Dānijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītāju, Kopenhāgenas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesoru). Iestudējuma "Irānas konference" pirmizrādi varēs noskatīties 8.maijā plkst.19 tīmeklī. Izrāde būs pieejama līdz 10.maija pusnaktij. "Ieeja" bez maksas.

8. maijā virtuālo pirmizrādi piedzīvos atzītā krievu dramaturga Ivana Viripajeva lugas “Irānas konference” iestudējums Elmāra Seņkova režijā. Izrādē režisors apvienojis izcilu aktieru ansambli. Iestudējumā piedalīsies Lolita Cauka, Jekaterina Frolova, Inese Kučinska, Juris Bartkevičs, Mārtiņš Meiers, Arturs Krūzkops, Artūrs Skrastiņš, Andis Strods, kā arī jaunie aktieri Una Eglīte, Matīss Budovskis un Agris Krapivņickis. "Luga stāvēja plauktā. Kā sākās pandēmijas laiks, sazinoties ar Kultūras akadēmijas studentiem Zoom, sapratu, cik daudz ir visādu sapulču un konferenču. Šī luga kā formāts ir ļoti atbilstoša un arī saturs, par ko Ivans Viripajevs runā. Šis materiāls liek domāt, gribējās šajā laikā radīt gudru un interesantu darbu," atklāj režisors Elmārs Seņkovs. VIņš norāda, ka projekts ir kopdars ar aktieriem un ir gandarīts, ka visi aktieri piekrituši piedalīties. Tā kā luga jau bijusi režisora plauktā, bijusi doma to iestudēt, bet Seņkovs saprati, ka nav ko gaidīt, jādara tagad un jēmēģina sevi uzturēt formā. Aktieris Matīss Budovskis atzīst, ka ir laimīgs satikties jaunā kolektīvā, kādā iepriekš nebija strādājis, žēl, ka ne dzīvē, bet digitālā vidē. Piekrīt režisoram, ka arī mēģinot digitālā platformā, process bija aizraujošs. Aktieris Artūrs Skrastiņš neslēpj, ka var sēdēt un skatīties, kā siltumnīcā redīsi aug, kas līdz šim bija liegts, jo pavasaris teātrī ir ļoti ražīgs laiks. "Mani bija grūti no tās siltumnīcas izraut, bet, ņemot vērā, ka tā ir jauna pieredze, ar Elmāru gribējās iepazīties darba situācijā, kas arī izdevās. Un jaunajiem aktieriem, kas bija liels pozitīvs pārsteigums. Šis ir labs izaicinājums," atzīst Skrastiņš. Runājot par aktieru izvēli, Seņkovs atklāj, ka viņš jau lasot lugu, mēģina iztēloties, kura loma kuram aktierim var piestāvēt. Lai arī ir doma, ka kādreiz tas varētu būs iestudējums arī uz skatuves ne tikai virtuāli, šādā formātā ir brīnišķīga iespēja satikties režisoram, kurš šobrīd mīt Latgalē, ar aktieriem, kas ir Rīgā, Valmierā, Liepājā. Iestudējums ir nofilmēts, tāpēc, ka materiāls ir ļoti ietilpīgs gan saturiski, gan laika ziņā. "Gribēju, lai skatītājs koncentrējas uz tekstu, saturu un aktierspēli, ka viņam ir iespēja nospiest pauzi, pārdomāt, turpināt skatīties, vai attīt atpakaļ," skaidro režisors. Iestudējuma "Irānas konference" pirmizrādi varēs noskatīties 8.maijā plkst.19 tīmeklī. Izrāde būs pieejama līdz 10.maija pusnaktij. "Ieeja" bez maksas.

Raidījumā „Piespēle” šoreiz uzzināsim vairāk par Siguldas ledus trases „neredzamajiem rūķīšiem” jeb ledus dienesta meistariem, kas sagatavo trasi treniņiem un sacensībām. Aizkulises klausītājiem atklās Siguldas trases ledus dienesta vadītājs Jānis Skrastiņš. Tuvāk iepazīsim Latvijas tenisa vides jauno un vēl neslīpēto dimantu Kārli Ozoliņu. Viņš janvārī sevi ļoti labi parādīja Austrālijas atklātā čempionāta junioru turnīrā, bet tagad cītīgi gatavojas tam, lai uzsāktu cīņas pieaugušo līmenī. Uz brīdi Latvijā šonedēļ noķērām arī pludmales volejbolistus Mārtiņu Pļaviņu un Edgaru Toču, kuri pastāstīs par saviem piedzīvojumiem treniņnometnē Ēģiptē.

Emocijas, aizkadri, vērtējumi par Latvijas teātru gada balvas "Spēlmaņu nakts" ceremoniju, laureātiem un pagājušo teātra sezonu kopumā. Tiekamies ar ekspertiem Kultūras Rondo studijā, klausoties arī intervijas ar "Spēlmaņu nakts" laureātiem. Tiekamies ar teātra kritiķiem, gan tiem, kas bija žūrijā – Ievu Rodiņu un Ati Rozentālu, gan ar tiem, kas nebija – ar Edīti Tišheizeri un Līgu Ulberti. „Pirmā emocija, ka šogad uzvarētājs tik daudzās kategorijās – Nacionālā teātra izrāde „Pūt vējiņi!”, manuprāt, ir ārkārtīgi būtisks notikums Latvijas teātrī,” iespaidos par aizvadīto ceremoniju dalās Ieva Rodiņa. „Man prieks, ka izdevās izrādi novērtēt un ka tā izvirzījās līderos žūrijas balsojumā.” Rodiņa atzīst, ka izrāde ir notikums, kurā visu tās veidotāju ieguldījums ir savijies mākslas darbā, kas pārsniedz vienkārši izrādes līmeni. Teātra kritiķe Edīt Tišheizere ir gandarīta par Daugavpils teātra panākumiem un attīstību. „Jau vairākus gadus Daugavpils teātris ieguvis jaunu elpu. Tas ir jautājums, kas visu laiku virmo gaisā, par māksliniecisko vadītāju un viņa vīziju. Nav no svara amats, bet vīzija,” uzskata Tišhezere. „Domāju, ka Oļegam Šapošņikovam tāda vīzija ir. Viens no labajiem darbiem, ko viņš ir paveicis, ka liek abas trupas kopa un veido abpusēji divvalodīgu teātri. Otrs – dod iespēju strādāt tiem režisoriem, kas Rīgā varbūt būtu "otrajā ešelonā". Šeit izdodas lieliski darbi.” Gada balvas teātra mākslā Spēlmaņu nakts noslēguma ceremonija “Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā saņem Valmieras Drāmas teātra aktieris Rihards Rudāks un Liepājas teātra aktieris Jānis Dreiblats. “Spēlmaņu nakts” 2018./2019. gada sezonas laureāti Grand Prix “Pūt, vējiņi!” – Latvijas Nacionālais teātris, režisors Elmārs Seņkovs Gada lielās formas izrāde “Pūt, vējiņi!” – Latvijas Nacionālais teātris, režisors Elmārs Seņkovs Gada mazās formas izrāde “Kliedzēji” – Daugavpils teātris, režisors Viesturs Roziņš Gada izrāde bērniem “Polianna” – Liepājas teātris, režisors Dž. Dž. Džilindžers Gada izrāde pusaudžiem "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris" – Latvijas Nacionālais teātris, režisors Valters Sīlis Gada aktieris Mārtiņš Meiers – Hamlets izrādē “Hamlets” (Valmieras Drāmas teātris) Gada aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa – Solanža izrādē “Kalpones”, Abigaila Viljamsa izrādē “Salemas raganas”, Lulū izrādē “Lulū” (Dailes teātris) Gada režisors Elmārs Seņkovs – “Pūt, vējiņi!” (Latvijas Nacionālais teātris) Gada aktrise otrā plāna lomā Lolita Cauka – Orta izrādē “Pūt, vējiņi!” (Latvijas Nacionālais teātris) Gada aktieris otrā plāna lomā Vilis Daudziņš – Boss Finlijs izrādē “Jaunības putns ar saldo balsi”, lomas izrādē “Latviešu laupītāji”, lomas izrādē “Vēstures izpētes komisija” (Jaunais Rīgas teātris) Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (teksts, luga vai scenārijs, izvirzīts kopā ar Laikmetīgo lugu autoru, scenāristu un dramaturgu apvienību) Artūrs Dīcis – “Randiņš ar 50 gramiem balzama” (“Viņi melo labāk”, Pannas teātris) Gada scenogrāfs vai leļļu mākslinieks Monika Pormale – scenogrāfija izrādei “Pūt, vējiņi!” (Latvijas Nacionālais teātris) Gada gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš – par darbu sezonā Latvijas Nacionālajā teātrī, M. Čehova Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā un baletā, Jaunajā Rīgas teātrī Gada video mākslinieks Krišs Salmanis, Toms Zeļģis, Linda Ģībiete – “Ceļojums uz Ziemeļiem” (Latvijas Nacionālais teātris) Gada muzikālās partitūras autors Jēkabs Nīmanis – “Ceļojums uz Ziemeļiem”(Latvijas Nacionālais teātris), “Kliedzēji” (Daugavpils teātris) Gada kustību mākslinieks Jānis Purviņš, Agate Bankava – “Pūt, vējiņi!” (Latvijas Nacionālais teātris) Gada kostīmu vai grima mākslinieks Kristīne Pasternaka – kostīmi izrādēm “Mana skaistā lēdija” (M. Čehova Rīgas Krievu teātris), “Pajaci” (Latvijas Nacionālā opera un balets) Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks Jēkabs Reinis – Uldis izrādē “Pūt, vējiņi!” (Latvijas Nacionālais teātris); Klāvs Mellis – režija izrādēm "Mārtins Īdens" (Valmieras Drāmas teātris), "Himna" (Kvadrifrons) Bērnu un jauniešu žūrijas balvas “Planēta Nr. 85” (Dailes teātris) Pavasaris – "Kvadrifrons", Valmieras vasaras teātra festivāls, režisore Alisja Goigelina Žūrijas speciālbalva Valmieras vasaras teātra festivālam

Raidījumā Piespēle bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis ieskicēs jaunumus komandā, .Tajā treneru korpusam piesaistīts arī pašmāju „zelta fonds”  Jāņi - Skrastiņš un Ķipurs. Atcerēsimies arī 19.novembri Daugavas sporta namā pirms 31 gada, kad tika atjaunota Latvijas Olimpiskā komiteja. Dienu, kas Latvijas sporta vēsturē ierakstīta ar Zelta burtiem.  

Pārrobežu mantošana, bērnu ceļošana, pilnvaru izsniegšana, dokumentu legalizēšana citās valstīs – tās ir lietas, kas ar katru gadu kļūst arvien aktuālākas Latvijas iedzīvotājiem. Par notāru palīdzību šādu un citu lietu risināšanā, kā arī, kā saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš un Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektores vietniece Vija Piziča. Latvijas Universitātes Juridiskā fakultātes Juridiskās prakses un palīdzības centra direktore Zīle Gereiša stāsta par bezmaksas juridisko palīdzību, ko jau vairākus gadus sniedz topošie juristi. Jau kopš 2015. gada vasaras spēkā ir Mantošanas regula, kas risina pārrobežu mantojuma jautājumus Eiropas Savienībā. Ja nomirst cilvēks, kuram ir īpāšumi vairākās ES valstīs, viņam mantojuma lieta ir viena. Regula nosaka kārtību, kurā valstī mantojuma lietu kārtos un pēc kuriem likumiem. Lai noteiktu jurisdikciju, vērā ņem pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu. Tā ne vienmēr ir deklarētā dzīvesvieta.  

Apostille – kas tas ir? Šo un citus notariālus jautājumus raidījumā Kā labāk dzīvot uzdodam Notāru padomes priekšsēdētājam Jānim Skrastiņam un padomes rīkotājdirektorei Vijai Pizičai. No 2019. gada 1. jūlija Latvijā izdotu publisku dokumentu legalizāciju ar apostille veic zvērināti notāri visā Latvijā. Līdz ar to cilvēkiem, kuriem rodas nepieciešamība iesniegt Latvijā izdotu dokumentu iestādē kādā ārvalstī, nav vairs jādodas uz Rīgu, lai to apliecinātu ar apostille. Tagad šis pakalpojums pieejams jebkurā zvērināta notāra birojā 30 pilsētās. Turklāt elektroniski izsniegtus dokumentus pie zvērinātiem notāriem iespējams apostillēt arī attālināti. Apostille ir dokumentu legalizācija. Ja cilvēks Latvija saņem kādu publisku dokumentu un vēlas to lietot ārvalstīs, tad ir jāiziet noteikta juridiska procedūra, lai dokuments otrā valstī būt derīgs. To sauc par dokumentu legalizāciju jeb atbilstoši 1961.gadā pieņemtai Hāgas konvencijai par apostilli. Šī konvencija nosaka vienkāršotu dokumentu legalizāciju. Līdz šim ar to nodarbojās Ārlietu ministrija vai konsulārais departaments. Tagad šo funkciju pārņēmuši notāri visā Latvijā. Pirmajā nedēļa 240 dokumenti apostillēti.

Izoldes Heines pasaku "Sargeņģeļa darbs" 2002. gada decembrī Latvijas Radio studijā ieskaņojis aktieris Imants Skrastiņš. Ik situācijā, kad esam izglābušies no lielākas vai mazākas ķibeles, tuvu tuvumā stāvējis mūsu sargeņģelis. Kā viņu atpazīt? Īstenībā tam ir daudz seju. Mēdz gadīties, ka tā acis sedz pat motociklista ķivere... ... Kopš gandrīz notikušā negadījuma Lūcija ir mainījusies: kļuvusi daudz klusāka un domīgāka. Jaunais motociklists bija paguvis nobremzēt, pirms Lūcija devās pāri ceļam, ieraudzījusi tur savu draudzeni. Šī trakā meitene kārtējo reizi nebija ievērojusi satiksmes noteikumus! "Reizēm sargeņģeļi valkā arī aizsargķiveres," saka māmiņa, bet Lūcija tos patiesi vienmēr iedomājusies savādākus - ar lieliem, platiem spārniem un garā tērpā. Aizsargķivere? Nekad! Ik vakaru Lūcija savam glābējam sirsnīgi pateicas, jo šī jau nav vienīgā reize, kad izsprukusi sveikā... Kādu vakaru sargeņģelis patiesi ierodas un piesēž uz meitenītes gultas. "Lūcij, tev nav visu laiku jāpateicas - ar vienu reizi pietiek," viņš saka, tērpies motociklista tērpā un aizsargķiverē... Pēc Lūcijas lūguma to noņemot, top redzams: viņam ir gaišas sprogas, taču citādi - nekā sevišķa: puisis kā puisis! Redzot Lūcijas vilšanos, sargeņģelis, vārdā Miks, smej, ka spārnus jau allaž nevarot paņemt līdzi - tie traucējot! "Turklāt nevaru vienmēr būt klāt, kad tu skrien pāri ielai, neskatoties ne pa labi, ne kreisi. Tik daudz sargeņģeļu, cik varētu tev ievajadzēties, nav visās debesīs!" Tāpēc mēs, klausoties pasaciņu, iegaumēsim vienu: sargeņģelim ir daudz seju - reizēm tā var būt veca sieviņa, reizēm kaimiņš vai pat tas, kuru nevaram ciest ne acu galā! Tomēr viņš IR sargeņģelis. Un sargeņģeļa pienākumi katram no viņiem ir tikai papilddarbs...      

Notāra padoms var izrādīties noderīgs daudzās dzīves situācijās. Lai Jaunais gads mūs nepārsteigtu nesagatavotus, raidījumā Kā labāk dzīvot iepazīstinām ar svarīgākajiem jaunumiem likumdošanā un izjautājam notārus par izmaiņām. Raidījuma viesi: Notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš un Notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča. Šogad notāri sagādājuši vairākas vērtīgas dāvanas. Notāri pieejami portālā diginotars. Latvijas notāri vienīgie Eiropā, kuri veic notariālās darbības attālināti ar interneta starpniecību. Vairāk par iespējām raidījumā Kā labāk dzīvot. Ir izveidots un atvērts pilnvaru reģistrs portālā. Notāri iesaka pārbaudīt, vai pilnvara ir, vai ir derīga, vai atbilst tai, ko notārs taisījis. Tāpat ir pieejams pakalpojums Manas darbības pie notāra. Ir arī izveidota mobila lietotne steidzīgiem cilvēkiem.

Romāna Audums kāzu kleitai radiolasījums. Radiolasījuma scenāriju veidojusi Alda Briede. 5.daļa (nobeigums). Aust polārais rīts, Pie konvoja piespiedies, pēdu suns trīc. Kārlis izsūtījumā ilgojas pēc Vizmas. Vizmai aizvien grūtāk saņemties un uzrakstīt mīļus vārdus, nav pat atrunāšanās ar nevaļu. Biedējošs klusums. Tai puķei, kas saucas mīlestība, nepietiek ar vārdiem, tā prasa tuvību un necieš atšķirtību. Guntis ir līdzās. Kārlim  solīta atbrīvošana, drīz.  Bet plaisa Kārļa un Vizmas attiecībās  paplašinās, toties Guntis sola baltā smagā zīda līgavas kleitu un stipru atbalstu visam mūžam… Epilogs risinās  2001. gadā, pēc četrdesmit pieciem gadiem. Kārlis un Vizma norunā satikšanos… Mīlestība nevar izgaist kā ugunskurs taigā. Piedalās: Marina Janaus, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Kaspars Znotiņš, Gundars Grasbergs, Zane Aļļēna. Režisors Jānis Kaijaks. Skaņu un mūzikas režisore Kristīne Zolotorenko. Producente Māra Eglīte. Projektu atbalsta:

Romāna Audums kāzu kleitai radiolasījums. Radiolasījuma scenāriju veidojusi Alda Briede. 3.daļa. Vizmas un Kārļa mīlestību joprojām baro vēstules un tikšanās reizes cietumā. Vizmu pēc algas dienas Centrāltirgū apzog: būs vien jāiztiek ar veco mētelīti. Bet nāk pavasaris, un Vizma, kolēģes Helmas rosināta, piesakās uz istabiņu Radio vasarnīcā Dzintaros. Četros kvadrātmetros otrajā stāvā vieta  gultai, mazam galdiņam un pakaramajam pie sienas. Toties prom no kašķiem mammas mājās, kur regulāri gan jāatdod daļa algas un – galvenais – jāsaņem Kārļa vēstules. Bet vasarnīcas pagalmā, tieši zem Vizmas loga,  sāk knakšķēt novusa spēles kauliņi. Guntis aicina Vizmu spēlē iesaistīties. Radioļaudis kopā svin Jāņus. Piedalās: Marina Janaus, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Kaspars Znotiņš, Gundars Grasbergs, Daiga Gaismiņa. Režisors Jānis Kaijaks. Skaņu un mūzikas režisore Kristīne Zolotorenko. Producente Māra Eglīte.   Māras Svīres romāna "Audums kāzu kleitai" radiolasījuma 4. daļa Māras Svīres romāna "Audums kāzu kleitai" radiolasījuma 5. daļa   Projektu atbalsta:

Romāna Audums kāzu kleitai radiolasījums. Radiolasījuma scenāriju veidojusi Alda Briede. 2.daļa. Vizma, sevi pierādījusi  attieksmē un varēšanā, tiek uzaicināta strādāt štatā radio - Bērnu redakcijā. Vēl tikai šausminošs caurduris, kuram nedrīkst izkrist cauri: priekšnieki un viņu vietnieki un pats galvenais priekšnieks – Indriķis Lēmanis. Jā, vēl arī Josifs Visarionovičš Staļins - bildē divu stāvu augstumā, viksētiem zābakiem, kuri vienu nakti mistiski tiks nozagti (izgriezti) no bildes. Vizmai pirmais lielais pāris dienu komandējums kopā ar citām redakcijām uz Latgali. Vērtīgi, svētīgi, bet māsa Rasma rod iespēju iedzīt pirmo ķīlīti Vizmas un Kārļa attiecībās. Vizmai un Kārlim cietumā pirmā lielā tikšanās klātienē. Cerību uz atbrīvošanu – nekādu, bet jāraksta, jāprasa, jāgaida: nekas tā nedeldē ticību kā atšķirtība. Ne tikai vienam no otra, bet vispār… Piedalās: Marina Janaus, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Kaspars Znotiņš, Marija Bērziņa, Gundars Grasbergs. Režisors Jānis Kaijaks. Skaņu un mūzikas režisore Kristīne Zolotorenko. Producente Māra Eglīte.   Māras Svīres romāna "Audums kāzu kleitai" radiolasījuma 3. daļa Māras Svīres romāna "Audums kāzu kleitai" radiolasījuma 4. daļa Māras Svīres romāna "Audums kāzu kleitai" radiolasījuma 5. daļa   Projektu atbalsta:

Romāna Audums kāzu kleitai radiolasījums. Radiolasījuma scenāriju veidojusi Alda Briede. 1.daļa. Patiess, skarbs, tomēr skaists mīlestības stāsts, kura prototipi nav izdomāti, un romāna izveidē pamatā ir gan dokumentālas vēstules, gan autores pašas pieredzētais un līdzdzīvotais.  Liela daļa darbības risinās Radio mājā, un škiet, tas ir  pirmais romāns, kurā tik liela vieta ierādīta Latvijas Radio. Senākie darbinieki noteikti  atpazīs gan galveno varoni Vizmu, gan citus  piecdesmito un arī vēlāko gadu kolēģus. Vizma nesagaida Kārli uz trofeju filmas "Vaterlo tilts" nakts seansu. Naksnīgajā Rīgā, ejot mājās pa Brīvības ielu, garām Čekas mājai, aizvainota pat nejauš, ka Kārlis ir  tur. Pazudis. Studiju draudzene Laura piesakās Kārļa meklējumos. Bez rezultātiem, līdz Vizmas tēvs paziņo: "Čekas pagrabos tavs štuceris, aizmirsti!" Lauras rosināta, Vizma sāk sadarbību ar Latvijas Radio Bērnu redakciju. Pastkastītē iekrīt pirmā Kārļa vēstule… Piedalās: Marina Janaus, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Kaspars Znotiņš, Marija Bērziņa. Režisors Jānis Kaijaks. Skaņu un mūzikas režisore Kristīne Zolotorenko. Producente Māra Eglīte.   Māras Svīres romāna "Audums kāzu kleitai" radiolasījuma 2. daļa Māras Svīres romāna "Audums kāzu kleitai" radiolasījuma 3. daļa Māras Svīres romāna "Audums kāzu kleitai" radiolasījuma 4. daļa Māras Svīres romāna "Audums kāzu kleitai" radiolasījuma 5. daļa   Projektu atbalsta:  

Norvēģu rakstnieka Justeina Gordera stāstu „Ziemassvētku noslēpums” par meitenīti Elizabeti, kura kopā ar ganiem, aitām, austrumzemju gudrajiem un eņģeļiem dodas no Norvēģijas uz Betlēmi, lai sagaidītu Kristus piedzimšanu, 2001. gadā 24 stāstos iestudēja Radioteātris. Šo darbu kopā ar aktieriem ierunāja arī Latvijas Radio cilvēki. Atmiņās par šo iestudējumu dalīsies tā toreizējā producente Diāna Bērza (attēlā kopā ar grāmatas autoru Justeinu Gorderu) un toreizējā literāro raidījumu redaktore Liega Piešiņa. „Dzīve izauklē grāmatu. Nevis grāmata – dzīvi,” tā kādā savā darbā ir teicis norvēģu rakstnieks Justeins Gorders un šo viņa atziņu gan liels gan mazs var labi saprast, izlasot rakstnieka stāstu „Ziemassvētku noslēpums”. Stāstu par meitenītes Elizabetes ceļojumu no Norvēģijas uz Betlēmi, kurp viņa dodas kopā ar ganiem, aitām, austrumzemju gudrajiem un eņģeļiem, lai sagaidītu Kristus piedzimšanu. Šī grāmata pirms 15 gadiem tika izdota latviešu valodā un nonāca toreizējās literāro raidījumu redaktores Liegas Piešiņas uzmanības lokā, un tā 2001. gadā Adventes laikā Latvijas Radio tapa tam brīdim vēl nebijis iestudējums, kas skanēja katru dienu un kurā kopā ar Latvijas teātru aktieriem piedalījās arī Radio darbinieki. Toreiz iestudējumā piedalījās aktieri Ints Burāns, Kaspars Znotiņš, Leonīds Grabovskis, Artūrs Skrastiņš, bet galvenās lomas ierunāja Dita Lūriņa - mazā meitene Elizabete un Juris Bartkevičs - eņģelis Efiriēls. Kā atceras Juris Bartkevičs, lasot šo darbu bijusi laba sajūta un labā atmiņā palikuši tie jocīgie eņģeļu vārdi – Efriēls, Umuriēls, Curuciēls, Joakēls …utt Pie iestudējuma strādāja vesela radio režisoru komanda - Antonija Apele, Imants Skrastiņš un galvenā režisore darbā ar aktieriem bija Irēna Cērmane un darba producente - Diāna Bērza. Jāteic gan, ka tagad uzrunātie radiokolēģi nevar dalīties košās atmiņās par darbu pie šī ieraksta, bet daļa no viņiem atceras, ka stāsts iepaticies, un pateicoties šiem lasījumiem, radiocilvēki arī sev iegādājušies šo grāmatu. Jāpiebilst, ka minētais iestudējums saņēma balvu kā 2001. gada labākais mākslinieciskais radio raidījums. Savukārt Diāna Bērza septiņus gadus pēc šī iestudējuma tapšanas nejauši satikās ar grāmatas autoru.

Annas Sakses pasaku "Sniegpulkstenīte" no krājuma "Pasakas par ziediem" 2005. gadā Latvijas Radio studijā ieskaņojis aktieris Imants Skrastiņš. Kad Sniegamātei piedzima meitenīte, viņa ilgi domāja, kā to nosaukt. Domāja, domāja, kamēr izdomāja un nosauca to mīlīgā vārdā — Pārsliņa. Pārsliņa bija balta meitiņa baltiem matiņiem, gulēja baltā gultiņā un sedzās ar baltiem mākoņu paladziņiem. Kad Pārsliņa bija pieaugusi, sāka nākt precinieki. Atnāca Mēness, bet Pārsliņai tas nepa­tika — tāds nodzēries plikgalvis un naktsputns vien bija. Klimst visu nakti pa debesu krogiem, bet dienā palien zem mākoņa un guļ nost. Atnāca Saulesstars, bet Pārsliņa arī to noraidīja. Pārāk karsti viņš zvērēja mīlestību, lai varētu ticēt... Tad noskaitās Sniegatēvs un bargi pateica meitai: "Ja tu pati nevari sev izvēlēties vīru, tad no­tiks mana griba!" Un viņš aizlaida ziņu debesu zilgmes valdniekam Vējam, kuram zināja četrus dēlus vēl esam nepre­cētus. Atbrauca Vējš rakstītās kamanās, kā zvaniņi noskanēja straujajiem kumeļiem pie iemauktiem piesa­lušās ledus tilkas. Pārsliņu saderēja Vēja vecākajam dēlam Ziemelim. Laimīgā Sniegamāte locīja meitai pūru. Pēļus un spilvenus piebēra ar mīkstām sniega dūnām, vīlēja un šuva baltus mākoņu palagus, savēra uz diedziņiem mirdzošas ledus krelles. Skaista kā princese izskatījās Pārsliņa, kad sabrauca kāzinieki. Priecājās radi, vēlēja laimes, slavēja jaunā pāra skaistumu un saderību, tikai Pārsliņa nejuta savu sirdi straujāk iepukstamies, kad, visiem pie galda saucot "Rūgts! Rūgts!", viņas mutei pieskārās Ziemeļa aukstās lūpas. "Es nespēšu viņu mīlēt," Pārsliņa nopūtās tik klusi, ka to dzirdēja tikai viņas māte. "Nebūs manai meitiņai laimes," iedrebējās mātes sirds. Kad dzīres jau sita augstu vilni, jaunais vīrs uz­ sauca brālim Dienvidam, lai tas uzspēlējot kādu dejas meldiju. Un Dienvids nosēdās uz mākoņa malas, iz­ņēma no azotes savu stabuli un sāka spēlēt. Maiga melodija dūdoja un vijās, un Pārsliņa izgāja dejot. Viņa griezās un virpuļoja, piesizdama savu sidraba kurpīšu skanošos papēdīšus, bet aušīgais dieveris Austrums sita plaukstas un smējās. Tikai skumjais Rie­tums sadrūma arvien vairāk, līdz sāka raudāt, atspiedis galvu pret tēva plecu. "Mans dēls, kāpēc tu raudi tik jautrā brīdī?" neizpratnē jautāja tēvs. "Gribu zināt, kāpēc tu Pārsliņu ieprecināji brālim, nevis man... Kāpēc man nebūs tik skaistas sievas?" šņukstēja Rietums. Tagad arī Dienvids pacēla savas zilās acis pret Pārsliņu, un tās sastapās ar jaunuves dzirkstošo skatienu. Dienvida stabule sāka skanēt vēl maigāk, tā dziedāja tikai Pārsliņai, un Pārsliņa dejoja tikai Dienvidam. Sniegamāte zem galda paslepus lauzīja rokas: kas gan notiks, kad to pamanīs niknais un straujais Zie­melis? "Meitiņ, meitiņ, valdi savu sirdi..." Bet kas vairs var savaldīt sirdi, kad tajā pamodusies mīlestība? Vai Pārsliņa būtu spējusi to, ko nespēj cilvēki — ne jauni, ne veci, ne muļķi, ne pasaules gudrie! Varbūt Ziemelis, aizņemts sarunā ar Sniegatēvu, arī nebūtu nekā pamanījis, ja skaudīgais Rietums nepiegrūstu viņam pie sāniem: "Tava Pārsliņa tūlīt izkusīs brāļa Dienvida kar­stajos acu glāstos..." Niknumā zvērodams, Ziemelis trieca dūri pret galdu un uzkliedza Dienvidam: "Bāz azotē savu stabuli, vai arī es to salauzīšu! Es vairs netaupīšu tavus rožu dārzus un ābeļu dārzus. Vēl šonakt es tiem uzpūtīšu savu elpu, tad rīt tu varēsi šūpoties nokaltušajos zaros un raudāt siltas asaras," Ziemelis drau­dēja brālim. Laikam taču mīlestība vislabāk var pateikt padomu, kā glābt to, kas tavam mīlamajam ir dārgāks par dzī­vību. Ziemelis vēl nepaguva ievilkt elpu, kad Pārsliņa, redzēdama Dienvida acis satumstam, ātri atrāva vaļa savus pūrā dotos pēļus un acumirklī Dienvida dār­zus kā balta seģene noklāja sniegs. Ne rozēm, ne ābelēm nekā vairs nevarēja nodarīt Ziemeļa ledainā elpa. Kā prātu zaudējis, Ziemelis tagad mēģināja atriebties Pārsliņai. Viņš atvēzējās pret viņu ar savu pātagu, bet Pārsliņa veikli izvairījās. Tad Ziemelis nosvieda pātagu un metās uz Pārsliņu. "Kāzas beigušās!" viņš kliedza. "Tagad es tevi vedīšu uz mājām un ieslēgšu tumšā pagrabā. Tur tevi sagrauzīs žurkas un peles, tu — nepaklausīgā sieva!" Laikam taču arī Dienvidam mīlestība pateica, kā glābt to, kas viņa sirdij bija kļuvusi dārgāka par dzī­vību. Viņš pieskāva sev pie krūtīm Pārsliņu un lidoja ar to uz saviem dārziem. Ziemelis iegaudojās kā aizšauts vilks un, neaizmirsis pagrābt pātagu, dzinās viņiem pakaļ. Sarkanas svītras zibēja tumšajās debesīs, kur gaisu kapāja Ziemeļa pātaga, bet viņa aurošana tricināja gaisu, ka pērkona grāvieni. Bet kur varēja Dienvids noslēpt Pārsliņu no Ziemeļa dusmām? Viņš nolika to zem rožu krūma un teica, lai pagaidot viņu te, kamēr viņš izcīnīšot grūto div­kauju ar brāli. "Noskūpsti mani, pirms aizej, mans mīļais, mans vienīgais, un es tevi gaidīšu te kaut visu mūžu." Un Dienvidvējš skūpstīja Pārsliņu maigi un ilgi, līdz juta, ka mīļotā saplok viņa skavās un kā rasas piliens norit un saplūst ar zemi. "Kur viņa? Kur palika viņa?" — purinādams brāli, tincināja pieskrējušais Ziemelis. "Es redzēju, nupat tu viņu skūpstīji!" "Ak brāli, nav mums vairs ko naidoties," skumji atbildēja Dienvids. "Lūk, tur viņa tagad guļ, kā rasas piliens, kā asara, savienojusies ar zemi." "Ha, es viņai neticu un neticu arī tev," zobus griezdams, atbildēja Ziemelis. "lai viņa nekad ne­varētu celties, es viņai uzvelšu ledus vāku." Reizi pa reizei Dienvidvējš iet aplūkot savus rožu dārzus un ābeļu dārzus. Un, lai tas ir ziemas vidū vai agrā pavasarī, Pārsliņa jūt viņa tuvumu, ar savu elpu atkausē ledus vākā mazu lodziņu un pabāž galviņu, lai ieskatītos sava mīļotā zilajās acīs. Bet cilvēki, kas ierauga mazo baltgalvīti, nez kāpēc kļūst priecīgi un stāsta cits citam kā lielu notikumu: "Tu zini, dārzā jau uzziedējusi Sniegpulkstenīte!"  

Ukraiņu tautas pasaku "Āzis un Auns" Andreja Jesena tulkojumā 2000. gadā Latvijas Radio studijā ieskaņojis aktieris Artūrs Skrastiņš. Sirsnīgs stāsts par to, ka dūša nav jāzaudē, pat vilku barā nonākot. Esi drosmīgs! Pat tad, ja tāds neesi, izliecies! Jo tāpat neviens nespēj to atšķirt. ... Kādam vecītim un vecenītei ir āzis un auns, kurus vieno cieša saprašanās: kurp āzis iet, turp arī auns. Ja āzis sakņu dārzā kāpostos, auns arī uz turieni. Ja āzis izdomā augļu dārzā pacierēt, auns tam pakaļ... Viendien vecītis to neiztur un saka vecītei, ka jādzen šie abi projām, citādi nespēšot ne augļu, ne sakņu dārzu nosargāt. Neko darīt... Āzis un auns pašuj sev tarbiņu un smagām sirdīm dodas ceļā. Te lauka vidū atrod vilka galvu. Kurš to pacels un tarbā ieliks? Auns ir spēcīgs, bet nav drošsirdīgs. Āzim tieši otrādi: drosmes tam netrūkst, bet spēki par švakiem. Pēc īsas ķildas galvu tomēr paceļ abi kopā un iebāž tarbā. Taču nakts nāk virsū, un naktsmājas vajag kā ēst - citādi vilki apēdīs. Ierauga uguntiņu, taču ko abi ceļabiedri ierauga gaidītā patvēruma vietā? Trīs vilki omulīgajā namiņā putru vāra un piedraud abus ceļiniekus gardu muti notiesāt! "Ņem nu laukā, auniņ, brālīt, vilka galvu. Nē, šo ne, velc lielāko," āzis nolemj izpēlēt teātri. Kad no maisa itin kā tiek izvilkta trešā, pēc lieluma piemērotākā galva, vilki pa kārtai ņem kājas pār pleciem. Bet, brītiņu padomājuši (sak', ko gan šiem var nodarīt tādas diegabikses kā āzis un aunelis?), pieņem lēmumu atgriezties. Vai tas kāds šķērslis, ka abi ceļinieki, viņu vārīto biezputru izēduši, nu augstā kokā uzrāpušies? Pasēdēs zem koka un pagaidīs! Kāds ir āzīša un auniņa nākošais attapīgais gājiens, lai padzītu vilkus uz visiem laikiem? Klausies pasaciņu! 

Ukraiņu tautas pasaku "Burvju vijole" 2000. gadā Latvijas Radio studijā ieskaņojis aktieris Artūrs Skrastiņš. Dzīvoja reiz nabags vīrs un ik nakti sapnī redzēja, ka viņam ir dēls - skaists, stalts jauneklis. Mūžs jau gāja uz otru pusi, bet vīram nebija ne dēla, ne mantas - mājā tikai posts un trūkums. Pat nezāle negribēja viņa dārzā augt! Kad vīru piemeklē pavisam liela neraža, viņš dodas pie grāfa darbu meklēt. Labi: grāfs darbu došot labības laukā, bet alga būšot vien tik, cik pastalās sabiris. Visu vīra noplenīto uzknābā zvirbuļi. Tomēr vienam graudiņam laimējas paglābties: no tā izaug ābele, kurai ābolu vietā aug brīnumainas vijoles, turklāt no tās izlec arī puišelis, kurš sevi dēvē par nabagā vīra dēlu! No viņa skandētās vijoles ne tikai tupeņi aug griezdamies: notiek vēl virkne citu brīnumu! Kādus grūtus, teju nepaveicamus uzdevumus grāfs uzdos paveikt nabaga ciema ļaudīm, kā viņiem palīdzēs brīnumainā vijole un kāds liktenis piemeklēs nejauko grāfu, klausies pasakā par neticamo mūzikas spēku!  

Džanni Rodari pasaku "75. trolejbuss" 1999. gada 24. novembrī Latvijas Radio studijā ieskaņojis aktieris Artūrs Skrastiņš. Kādu rītu 75. trolejbuss nebrauc vis pa ierasto maršrutu, bet gan dodas citā virzienā un drīz vien jau joņo pa Romas ārpilsētas pļavām gluži kā pavasara saulē saskurbis zaķis... Pasažieri sākumā neko nemana, taču jo drīz sākas panika: kā pagūt laikā uz darbu ministrijā un tiesā?! Konduktors un trolejbusa vadītājs tikai noplāta rokas: trolejbuss viņiem vairs neklausa! Piepeši trolejbuss apstājas pļaviņā pie neliela meža, kur skurbi smaržo saplaukušās lapas, zied alpu vijolītes, ciklamenas un zaļo zāle. Pasažieru sliktais garastāvoklis izkūp kā migla saulē: kāds noplūc mārpuķīti, kāds cits atrod zemeņogu, ministrijas ierēdņi spēlē futbolu, un itin neviens vairs nelīdzinās tiem nīgrajiem ļaudīm, kuri pirms brīža bija gatavi saraut gabalos konduktoru un trolejbusa vadītāju. Turklāt izrādās, ka itin nekas nav nokavēts... Gluži neticams, bet sirsnīgs stāsts par to, kā pelēkajā, rutīnas pilnajā ikdienā spēj uzplaukt brīnums...