Podcasts about aivars

Cozi de peste 1000 de camioane s-au format în ultimele zile la punctul de trecere a frontierei ”Terehova” dintre Letonia și Rusia, punct prin care trece cea mai mare parte a transporturilor rutiere de marfă între Europa și Moscova. Unele camioane au trebuit să aștepte două săptămâni pentru a trece frontiera, iar cauza principală a întârzierilor o reprezintă procedurile speciale de control care vizează respectarea sancțiunilor economice impuse Rusiei, transmite site-ul radioteleviziunii naționale letone.”Apropierea sărbătorilor de iarnă este un alt factor care mărește aglomerația”, explică maiorul Alvis Donskis, comandantul punctului de frontieră Terehova, care amintește că înainte de impunerea sancțiunilor un număr de 350 de camioane în medie puteau trece frontiera zilnic, față de doar 170 în prezent.”Sunt cazuri în care controlul unui camion poate dura doar 10 minute, dar sunt și cazuri în care controlul durează 24 de ore sau chiar mai mult. Depinde de tipul de marfă transportat, dacă sunt bunuri care nu sunt supuse sancțiunilor totul decurge rapid”, spune Aivars Šarkovskis, inspector șef la punctul de trecere a frontierei Terehova. Ungaria: Parlamentul modifică Constituția și Legea electorală în aceeași ziParlamentul Ungariei a adoptat săptămâna trecută într-o singură zi 27 de proiecte de lege, inclusiv unul care prevede modificarea Constituției și unul care modifică legea electorală, transmite publicația Telex.Este a 16-a modificare a Constituției de la intrarea sa în vigoare în 2012 și se referă, de această dată, la procedura de desemnare a Procurorului General al țării. Acesta nu va mai trebui să fie procuror de profesie, așa cum prevedea până în prezent Constituția. ”Oricine poate deveni acum Procuror general”, subliniază sursa citată, care adaugă că, potrivit modificării, vârsta minimă a candidaților va trebui să fie de 35 de ani. Până în prezent Constituția nu prevedea o vârstă minimă pentru această funcție.Modificarea Legii electorale vizează în principal reducerea circumscripțiilor electorale din Budapesta de la 18 la 16, o măsură care dezavantajează partidele de opoziție, dat fiind că alegătorii din Capitală votează în general cu acestea, comentează sursa citată.Au fost votate de asemenea acte normative privind limbajul violent în mediul online, statutul ofițerilor din serviciile de informații, bunurile imobiliare ale Academiei Naționale de Științe și regimul actelor de identitate numerice. Polonia: Premierul Tusk într-o vizită-surpriză în UcrainaPremierul polonez Donald Tusk s-a întâlnit săptămâna trecută la Lvov cu președintele Volodimir Zelenski, în cadrul unei vizite de o zi, care nu a fost anunțată în prealabil, din motive de securitate, transmite agenția de știri PAP.”În prezent Polonia și Ucraina sunt legate de interese geopolitice comune, dar și de un profund simț comun al justiției și dreptății. Polonia înțelege foarte bine nedreptatea agresiunii rusești și dreptatea războiului de apărare dus de Ucraina. Este în joc viitorul Ucrainei iar Polonia și Europa sunt alături de voi”, a declarat premierul Tusk într-o conferință de presă comună cu președintele ucrainean.El a subliniat că, ”în ciuda opiniilor pesimiștilor”, Ucraina se apără în mod eficient, iar ”Occidentul trebuie să facă tot ce îi stă în putință pentru a-i convinge pe toți jucătorii geopolitici importanți că Ucraina merită o pace justă, cu respectarea suveranității și a frontierelor”.La rândul său președintele Zelenski a mulțumit pentru ajutorul constant oferit de Polonia și a apreciat că relațiile bilaterale dintre cele două țări se mențin la un nivel stabil.

Bija laiks, kad iespaidīgas skatuves Latvijā redzējām reti, bet tagad, šķiet, esam jau nedaudz pat izlutināti ar lielām un vizuāli krāšņām skatuvēm kā pasaules grandu, tā Latvijas mākslinieku performancēs. Kādas tehnoloģijas palīdz to visu nodrošināt? Un kā mūs pārsteigs lielās koncertskatuves? Pie Digitālo brokastu galda Papačī jeb Čižiks jeb Aivars Čivželis, koncertskatuvju režisors, un Mārtiņš Porters, Latvijas Televīzijas Tehnoloģiju daļas direktors.   Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī portālā lsm.lv

Daži no mums dzīvo, lai iztraucētu mierīgo tagadni. Tāds arī mūsu šī vakara viesis Monopolā – radošs, atklāts un reizē paslēpies. Latviešu reklāmas un mūzikas video režisors, koncertskatuvju režisors un mūziķis - cilvēks orķestris PapaChi, Čižiks jeb Aivars Čivželis. "Es ticu brīnumiem. Ļoti. Tāpēc esmu ceļojis arī pa visādiem saviem vārdiem, kā zināms. Jo man šie noteikumi nav rakstīti, es varu mainīt vārdus, kad es gribu, respektīvi, jaukt ārā un likt kopā pa savam. Un man liekas, ka tas ir saistīts ar to ticību brīnumiem, ticība kaut kam vēl, kas ir ārpus eksistējošā, nu, tāda pierakstītā, pierādītā," sarunā atklāj Aivars Čivželis. Savā ziņā neparasta viņa nodarbošanās ir svilpošana. "Mans tēvs svilpoja nepārtraukti, un es kaut kā bērnībā, man tas kaut kā pats par sevi nāca ārā, un tā man ir gluži kā otrā elpošana. Es varu svilpot gan uz āru, gan uz iekšu. Starp citu. Tas nozīmē, ka es varu svilpot vispār visu laiku, man nav jāievelk elpa," stāsta Aivars Čivželis. "Man svilpošana vienkārši ārkārtīgi patīk. Man liekas, tas tāds instruments, kas tev vienmēr pie rokas, tu ej pa trepēm, piemēram. Es nevaru palaist nevienas trepes garām, kur ir akustika. Es tur svilpoju tā, kā baznīcas akustikā. Tas bija mans milzu sapnis - kādreiz svilpot ar simfonisko orķestri. Tur, starp citu, bija tāds stāsts, kad bija ideja, ka Čižiks svilpos ar orķestri, un Liepājas simfoniskais orķestris teica - nu paga, paga, kas tas būs tagad? Kas par cirku? Mums katrs pūtējs svilpo, kāpēc mums vajag Čižiku, lai svilpo.  Gustavo ar Olafu [Saulriets], kas arī ir "Lielā koncerta" radītāji, viņi saka - noticiet, tā vajag! Kad uz skatuves es sāku svilpot, tad pēc tam nāca pie manis klāt un prasīja: nu paga, tu caur sintezatoru svilpo? Kā tu darīji? Tas ir forši!"   Kāds Aivaru vairāk zina kā Papa Chi, kāds - kā Čižiku. Vēl kāds Aivaru atpazīst kā Jurgstulajstus. Daudzie pseidonīmi viņam piestāv, jo savas karjeras laikā darbojies un panākumus guvis dažādās jomās. Viņa radošās idejas aizrauj daudzus gan Latvijā, gan ārzemēs.  Aivara radošajā kontā ir vairākas koncertskatuvju režijas - režisējis koncertskatuvju mūzikas video instalācijas "Prāta Vētrai", "Mumiy Troll", Gustavo. Īstenojis arī latviešu mūzikas lielkoncerta “Latvijas Mūzikas Lielais koncerts” skatuves risinājumu un koncerta vizualizāciju režiju pirms diviem gadiem Daugavas stadionā, kā arī aizvadītajā gadā un šogad - Mežaparka Lielajā estrādē. Papa Chi veidojis arī reklāmas klipus, to vidū ir vairāki melnbaltie reklāmas video klipi basketbola klubam "VEF Rīga", no kuriem klips "Colourfully Black & White" ieguvis ASV reklāmas festivāla "Clio Sports Bronze 2017" balvu kategorijā "Filmētā reklāma". Kopš 2008.gada veido arī "Mītavas alus" reklāmas ar grupas “Prāta Vētra” dalību. Veidojis arī CSDD kampaņas “Stūrē? Izkāp no telefona!” video. Pirms gada Aivars debitējis īsfilmu žanrā ar īsfilmu “Maukurs un Zivs” LMT seriāla “Kolektīvs” ietvaros. Un, protams, mūzika - Aivars ir kādreizējais Latvijas 1990. gadu hiphopa grupas "Fact" dalībnieks, un jau divus gadus ir daļa no hiphopa/drum & bass apvienības "Krata". Ārpus visa iepriekš minētā ierunājis vairākas lomas animācijas filmās, un ir arī profesionāls svilpotājs - svilpojis melodijas filmās un dažādu mūziķu skaņdarbos, kā arī kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri divos lielkoncertos “Latvijas Mūzikas Lielais koncerts”. Par savu darbību Aivars saņēmis arī daudz atzinību - viņa veidotie video klipi ieguvuši vairākas Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas.

Kuģis brauc pa bruģi. Šo Šnē ģimenes mīklu un citas pagājušā gada ģimeņu sagudrotās mīklas min dzejnieks Aivars Eipurs ar dzīvesbiedri Ilzi Ķīķeri (komunikāciju speciāliste uzņēmumā "Patvērums "Drošā māja"") un meitu Kiru Maiju Kirsanovu (Latvijas Mūzikas akadēmijā apgūst obojas spēli). Ģimeņu mīklas uzdod: Beate Burmasa, Linda Bensone, Rasa Zariņa, Ādams Šnē, Juris Starostnieks, Olivers Veldre, Ieva Mūrniece, Ivars Štubis, Augusts Otomers, Otto Vidzickis, Dārta Ruļuka, Varis Klausītājs un Maija Albāte.

Pirmizrādi Ludzas novada Malnavā un arī Rīgā aizvadītajās svētku brīvdienās piedzīvoja latgaliešu komēdijseriāla „Fati” otrā sezona. Notikumi risinās reālā vietā – Bozovā pēc literatūrzinātnieka Valentīna Lukaševiča scenārija. Mainījusies ir seriāla veidotāju radošā komanda, taču nemainīgs atstāts ir komēdijas žanrs un latgaliešu valodas sulīgums, epiteti, stereotipi un dzīvīgums. Šmakovka, nepatiesas apsūdzības un mistiski notikumi. Latgaliešu seriāla „Fati” otrajā sezonā skatītājus gaida spraigs, pārspīlētiem stereotipiem par Latgali, sulīgiem izteicieniem un mistiskiem notikumiem caurvīts sižets, kur daudz kas tā arī palikt neatbildēts. Galvenie varoņi, tāpat kā pirmajā sezonā saglabā savu fatiskumu – ir naivi cilvēki, kam tā īsti neveicas, bet ar labu sirdi.  Skolotāji Pīters un Vitaļs svin vasaras atvaļinājuma sākšanos. Abi nolemj doties un laukiem pie radiem Bozovā un nopelnīt papildus naudu darbā mežā. Puiši tiek izmitināti ciemā pazīstamā, bet jau mirušā bitenieka Modesta mājā. Baudīt vasaras atvaļinājumu ierodas arī Pītera sieva Anna. Trijotne tiek ierauta nesaprotamu un mistisku notikumu virpulī, kas ne pa jokam satricina vietējo iedzīvotāju ikdienu. Tā skan seriāla anotācija.  Seriāla otrā sezona tika filmēta Ludzas novada Kārsavā un tās apkaimē, kas ir filmas producenta un arī idejas autora Arņa Slobožaņina dzimtā puse. Tieši vietējiem iedzīvotājiem pirmajiem bija iespēja redzēt gala rezultātu. Kārsavietis Aivars, kurš spēlēja vietējā pagasta pārvaldnieku un Ruta, kas bija iejutusies veikala pļāpu tantes lomā atzīst, ka ir gandarīti ar rezultātu. Savukārt Malnavas koledžas direktore Sandra Ežmale pēc pirmizrādes atzīst - vietas, valoda un izteicieni ļāvuši atgriezties pagātnē. Fatu idejas autors, virzītājs un producents Arnis Slobožaņins skaidro, ka lielu daļu no lomām spēlēja vietējie un tuvējo novadu iedzīvotāji, kuriem līdz šim nav bijusi tāda veida pieredze. Profesionālo aktieru sastāvam, kas bija galvenajās lomā arī pirmās sezonas seriālā – Mārim Korsietim, Ritvaram Gailumam un Kristīnei Veinšteinai, šoreiz pievienojies aktieris Jānis Kronis, kurš „Fati” otrajā sezonā spēlē policistu Stoņi. Seriāla režisoram Edvardam Mikālam šī ir gan pirmā nopietnā saskaršanās ar latgalisko un latgaliešu valodu, gan pirmā lielā kino pieredze. Rīt, 23. novembrī, "Fati" otrā sezona vienā kinodarbā tiks izrādīta Latgales vēstniecībā "GORS", un no 24. novembra filma latgaliski būs pieejama arī Rīgas kinoteātros un dažādos kino punktos Latgalē un citviet Latvijā.

Diennakts puses mūzikas instruments. Šo Gunara Gūžas un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Zariņu ģimene Madonā: mamma Inguna, tētis Aivars ar bērniem Rasu (17 gadi), Pēteri (11 gadi) un Māru (6 gadi).

Stāsta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Izglītības programmu kuratore Agrita Pore Šogad Ansim Cīrulim 140. dzimšanas diena. Meistara laikabiedri aizsaulē, bet viņu rakstītais arvien rosina atcerēties mākslinieku kā izcilu lietišķās mākslas un dizaina nozares pamatlicēju, gleznotāju un neparastu personību. Savulaik mākslinieka dēls Aivars Cīrulis man uzticēja savus atmiņu pierakstus. Tie līdz šim nav publiskoti.  Ansis Cīrulis audzis ģimenē, kurā rūpes par tuviniekiem bija agri ieaudzinātas. Studiju gados no Pēterburgas, Parīzes un citām pilsētām rakstītajās vēstulēs mājiniekiem izskan pamudinājumi neaizmirst rakstīt un rakstīt: "Es tikai vēlētos, kaut jūs atrakstītu man garu, garu vēstuli un pastāstītu sīki jo sīki par visu, kā jums tur mājās iet, ko dariet un kā dzīvojiet."  1920. gadā Ansis Cīrulis nodibina savu ģimeni – salaulājas ar skolotāju Sofiju Veisu. Viņš gan esot baidījies, ka ģimenes dzīve ierobežos radošo darbu un personisko brīvību, bet tas izrādījies velti: Sofija labi sapratusi un atbalstījusi mākslinieku, pati  uzņemdamās rūpes par māju un bērniem, kaut arī nebija viegli drīz pēc laulībām samierināties ar Cīruļa mākslas studijām Parīzē. Kādā vēstulē Sofijai mākslinieks rakstīja: "Es nevaru tik šauri, man vajag plašuma, vajag skaistuma, vajag tāles un pārtraukumu dzīvē... Te es esmu visu dienu ārpus mājas, muzejos, uz lekcijām, akadēmijā jeb staigāju pa ielām un dažreiz nosēžos kafejnīcā. Vienmēr cenšos vairāk redzēt, dzirdēt, uzņemt. Muzejos es taisu dažas piezīmes atmiņai un vienu otru lietu uzzīmēju burtnīcā, lekcijās klausos uz mākslu attiecīgas lietas, tas arī lai valodu mācītos, akadēmijā zīmēju uzmetumus pēc modeļa. Arī pa ielu ejot, reizēm taisu sīkus uzmetumus, tas tā būtu viss. Ja vēl lasu avīzes, dažas grāmatas u.t.t. Enerģija iztērēta tiek daudz un darīts tiek kaut kas, bet tas vēl nav tas darbs, kuram jātiek darītam. Es ceru, ka ar laiku nāks arī tas. Galvenām kārtām es gribu pastudēt seno grieķu un orientāliešu darbus, man derīgāko uzzīmējot, lai labāki saprastu un atminētu. Man liekas, ka priekš manis tur daudz kā derīga, saprotams, formas un kompozīcijas ziņā. Kas attiecas uz pašu gleznu taisīšanu, tad to var arī citur, bet tās mantas ir tikai te. Ir atkal rīts, es dzeru tēju. Man pašam ir jau sava saimniecība. Ir spirta lampa, ir alumīnija tējkanniņa, glāzes, karotes, viss (neiedomā pārāk lielu komplektu; dažas lietas nopirku, bet daži sīkumi bija uzglabājušies no priekškara laika). Ir uzglabājušās arī visas manas priekškara vēstules (man sūtītās) un grāmatas, kuras prombraukdams atstāju toreiz bibliotēkā."  Vēlākajos gados mākslinieks vairs nedodas uz Parīzi. Viņa ģimenē aug trīs dēli: Aivars, Ojārs un Uldis. Ir daudz darba un rūpju. Rīgā viena adrese nomaina otru, 1924. gadā Cīruļi dzīvoja Ādmiņu ielā, Sofija strādāja par skolotāju, bet Ansis – Nacionālajā Līgā un arī mājās. Cīruļa dēls Aivars pirms divdesmit gadiem vēstulē tēvam, kurš 1942. gadā dodas aizsaulē, raksta: "Sen jau varēju rakstīt dienas grāmatu, vai atmiņas, kurās figurētu arī Tu, Tavas domas un ieceres. Bet bērnība vienmēr ir bijusi egoistiska. Daba to ir apbrīnojami nežēlīgi iekārtojusi, ka paliekam saviem vecākiem parādā, un neviena paaudze nekad to nav varējusi nolīdzināt." Pārlapojot Aivara pierakstus, atrodu piezīmes par mājām: "Maniem vecākiem patika rīkot interesantas un jautras viesības. Lielākā dziedātāja bija māte. Sofijai bija laba balss. Pie mums viesojās gan mana jaunākā brāļa Ulda krusttēvs, skolotājs un rakstnieks Jēkabs Jansons-Saiva, kurš rakstīja tekstus brāļu Laivinieku dziesmām, Dievturu vadonis Ernests Brastiņš un citi sabiedrībā zināmi ļaudis. Atceros, kā Ādmiņu ielā skatījos pa logu un pavadīju Tevi acīm, kad Tu devies savās gaitās. Tavos soļos izpaudās kaut kāda elastīga, aizturēta, neatraisīta enerģija, kura varbūt Tev neļāva izlādēties mājas apstākļos? Iespējams, ka kļūdos. Bet kādēļ tad tieši atmiņa fiksējusi Tavu gaitu? Kaut kur zemapziņā čalo, nē, pareizāk būtu teikt, ka burbuļo Tavu vārdu rāmais plūdums. Nevaru atšķirt ne vārdus, ne teikumus. Dominē kaut kāda monotona it kā patumša dzintara krāsa, kurā tomēr pārsvarā ir gaišie mažora toņi. Neatceros, ka būtu dzirdējis Tevi sakām ko negatīvu par kādu cilvēku. Tavs ampluā bija precīzs faktu konstatējums, un tikai. Ārpus tā Tu drīzāk tad spēji klusēt. Bet tas, ko no Tevis uzņēma mana dvēsele bērnībā, bija neatgriezeniski iesakņojies jau tad. Tā nu ir noticis."  Aivara brālēns Kārlis Cīrulis atceras, ka krusttēva  Anša Cīruļa dzīvoklis Kāpu ielā bija kā muzejs, jo tur viss bija paša taisīts no durvju roktura līdz aizkariem. Visas sienas burtiski bija noklātas ar viņa darbiem. "Visa Anša Cīruļa mājas atmosfēra un cilvēki bija burtiski piepildīti ar mākslu. Katru ceturtdienu tēvoča dzīvoklī bija atvērto durvju diena. Kāpu ielas namā (Kāpu iela 13, tagad Torņkalna iela) pulcējās daudzi toreizējās Latvijas inteliģences pārstāvji: rakstnieks Anšlavs Eglītis, mākslas vēsturnieks Jānis Dombrovskis, Jēkabs Bīne, Jānis Akuraters, Ernests Brastiņš un citi. Uz galda kūkas, un visi strīdējās par mākslu. Bet Ansis Cīrulis nevienam neuzspieda savu gribu, asajos strīdos ik pa laikam atskanēja viņa mierīgā balss – var jau arī tā…" Tieši ši neuzbāzība, viņa labestība mani ļoti iespaidoja."  Dzejnieks, gleznotājs un mākslas kritiķis Oļģerts Saldavs atceras, kāda nostāja Ansim Cīrulim bija, sastopoties ar citiem māksliniekiem. Atturīga kautrība, visa uzmanība pret otra stāstījumiem, neliekot sevi manīt. Nekad nerunājot par savu darbu, nekad to nenostādot kā pašvērtību. Viņš klusi izdzēra savu kafijas tasi, uzsmaidīja gaišu latvieša smaidu, katram paspieda roku un aizgāja savās dienas gaitās un pienākumos. Kafejnīcā viņš negāja, mīlēdams tās atmosfēru – viņš to apmeklēja īsu brīdi pusdienas cēlienā, kad tur kādreiz salasījās latviešu gleznotāji un literāti. Bet sacītais ir tikai maza epizode no Cīruļa dzīves gaitām, kuras viņš nostaigāja darbīgs un pieticīgs.

Šajā reizē Kristians un Aivars daudz runāja par dažādām Latvijas izlasēm, taču neizpalika arī citi temati

Raidījumā šoreiz liekam treknu punktu Pasaules kausam basketbolā, vēlreiz atskatāmies uz lielisko Latvijas izlases sniegumu, kas pārtapa piektajā vietā turnīra noslēgumā. Studijā viesojas viens no Latvijas basketbola izlases treneriem Žanis Peiners, bet rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” šoreiz trīs sporta ārsti - pieredzējušie Āris Aivars un Dags Čuda, kā arī basketbola izlases ārsts Mārtiņš Pulveris. Nedēļas topā: basketbolists Artūrs Žagars atrod darbu, pievienojas Stambulas “Fenerbahche” (klubs šonedēļ bez sirdsapziņas pārmetumiem spēlē turnīrā Maskavā), bet spēlēs Viļņas “Wolves”; Luka Banki trenēs Eirolīgas klubu Boloņas “Virtus”; sākas Nacionālās hokeja līgas klubu treniņnometnes, par vietu NHL cīnās septiņi latvieši; Oskars Batņa vareni sācis sezonu Somijas augstākajā hokeja līgā - jau pieci vārti četrās spēlēs; Latvijas Futbola federācija ar arābu investora atbalstu grib beidzot būvēt nacionālo stadionu; Pasaules kauss regbijā turpinās.

15.jūlijā Latvijā sākas vilku medību sezona, tādēļ arī uz sarunu aicinām zināmāko vilku pazinēju, leģendāro Aivaru Dunduru. Runājam par vilkiem, munīciju, atkal par vilkiem un atkal par munīciju. Epizode sadarbībā ar GPSPRO.lv  @gpsprovideo  https://www.gpspro.lv/ Jaunmoku 26 (pie Komforta) blakus t/c Spice 20 015 015, par pasūtījumu 27 800 684 Epizodi veido: Linda Dombrovska, Oskars Treilihs, Indulis Burka Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join

Otrdienas vakarā Kristians un Aivars aprunājās ar Gintu Jankovski, kurš pastāstīja par līkločaino ceļu, dodoties atbalstīt RFS komandu Eiropas konferences līgas spēlē Ziemeļmaķedonijā

Pieklājība un tolerance pie auto stūres. Tas ir kā spogulis sabiedrības briedumam ikdienas gaitās. Par ceļu, transporta līdzekļu un to vadītāju daudzveidību šī vakara saruna ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētāju Aivaru Aksenoku. CSDD valdes priekšsēdētājs, kādreizējais politiķis Aivars Aksenoks absolvējis Rīgas Politehniskā institūta (tagad RTU) Mehānikas un mašīnbūves fakultāti automobiļu un to saimniecības specialitātē, kā arī ieguvis augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē. Karjeras laikā Aivars ieņēmis vairākus vadošus amatus – kopš 2018. gada darbojas CSDD valdē, iepriekš vadījis Rīgas Motormuzeju, kā arī vadījis Biķernieku komplekso sporta bāzi. Pirms tam Aivars vairāk nekā desmit gadus vadījis arī Rīgas CSDD klientu apkalpošanas centru. Savulaik Aivars darbojies arī politikā - bijis tieslietu ministrs, Rīgas mērs, Rīgas domes deputāts un priekšsēdētājs. Ārpus darba Aivara Aksenoka sirdslieta ir teniss.

https://youtube.com/live/_MEQNRTizfE LB visio Nr.180 - Māris Možvillo, Maksims Krutikovs un Aivars Smans Māris Možvillo ir uzņēmējs un bijušais Saeimas deputāts, ar ko apspriedām dažādas aktualitātes. Pievienojās arī Maksims Krutikovs un Aivars Smans. WWW: https://www.facebook.com/maris.mozvillo , Lauris Bočs WWW: https://beacons.ai/bocslauris

Raidījumā Piespēle šoreiz par lieliem un ārkārtīgi spēcīgiem, bet arī omulīgiem un draudzīgiem vīriem, proti, spēkavīru sportā startējošajiem. Vēl samērā nesenā pagātnē šis sports tepat Latvijā bija ārkārtīgi populārs, taču pēdējā laikā bums krietni noplacis. Latvijai ir vairāki ļoti augsta līmeņa spēkavīri un šoreiz studijā viens no viņiem - Aivars Šmaukstelis, kurš nesen laboja trīs Ginesa rekordus. Nedēļas topā: Elvis Merzļikins un Zemgus Girgensons nepievienosies Latvijas hokeja izlasei pasaules čempionātā; Noslēdzas Nacionālās hokeja līgas regulārā sezona, Stenlija kausa izcīņā no latviešiem spēlēs tikai Teodors Bļugers un Lasvegasas “Golden Knights”, Divi Latvijas izlases futbolisti pēc oficiālā Eiropas čempionāta kvalifikācijas mača rupji pārkāpuši disciplīnu, izlases karjera viņiem varētu būt beigusies; Iespējams, ka Latvijas-Igaunijas basketbola līgai varētu pievienoties savdabīga komanda Rīgas “Zeļļi”. Rubrikā “Kas lācītim vēderā?” Māris šoreiz sarunājās ar vienu no neatkarīgās Latvijas pirmajiem spēkavīriem Raimondu Bergmani, kurš augstākā līmeņa sacensībās sāka piedalīties vēl deviņdesmito gadu vidū, bet viņu labi zinām arī kā tā laika Latvijas labāko svarcēlāju.

https://youtube.com/live/14mVwHOg_ZU LB visio Nr.173 - Aivars Smans (audio no 0:08:26) Aivars Smans ir partijas TAUTAS KALPI LATVIJAI valdes priekšsēdētājs, ar ko apspriedām dažādas aktualitātes. WWW: https://www.facebook.com/aivars.smans.792 Lauris Bočs WWW: https://beacons.ai/bocslauris

Līdz vēlēšanām pirmdienās un ceturtdienās Krustpunktā būs plašākas sarunas ar populārāko partiju premjeru amata kandidātiem. Turklāt īpaši svarīgi, protams, ir runāt ar tiem, kuriem ir vislielākās izredzes noteikt politiku Latvijā. Saskaņā ar pēdējiem aptauju datiem, esam izvēlējušies runāt ar piecu populārāko partiju izvirzītajiem premjera kandidātiem, kuru saraksti pat bez tādas iepriekšējas izlīdzināšanas pārvar 5% barjeru.  Intervija ar Zaļo un zemnieku (ZZS) savienības premjera amata kandidātu Aivaru Lembergu.

Līdz vēlēšanām pirmdienās un ceturtdienās Krustpunktā būs plašākas sarunas ar populārāko partiju premjeru amata kandidātiem. Turklāt īpaši svarīgi, protams, ir runāt ar tiem, kuriem ir vislielākās izredzes noteikt politiku Latvijā. Saskaņā ar pēdējiem aptauju datiem, esam izvēlējušies runāt ar piecu populārāko partiju izvirzītajiem premjera kandidātiem, kuru saraksti pat bez tādas iepriekšējas izlīdzināšanas pārvar 5% barjeru.  Intervija ar Zaļo un zemnieku (ZZS) savienības premjera amata kandidātu Aivaru Lembergu.

"Klasikā" tiekamies ar Latvijas Nacionālā baleta māksliniecisko vadītāju AIVARU LEIMANI, jo 14. aprīlī Latvijas Nacionālajā operā un baletā pirmizrādi piedzīvos balets "Ņižinskis", ko radījis viens no šī brīža pasaules horeogrāfu piecinieka – Marko Geke (Marco Goecke). Taču mūsu saruna raisās ne tikai par iestudējumu un pašu Ņižinski, bet arī par ukraiņu meitenēm Baltajā namā, baleta māksliniekiem pasaulē un arī to, ko mūsu baletam nozīmējusi pandēmija. "It kā jau mēs šos divus gadus, kad bija lokdauns, trenējāmies "zoom" platformā mājās, trenējamies katru dienu teātrī, kaut arī nebija izrāžu. Bet tagad, kad atsākusies slodze, sācies birums ar traumām, tostarp arī ar ļoti smagām - muskuļu plīsumiem, muguras traumām. Acīmredzot ar vienu treniņstundu nepietiek, mūsu ķermenis tomēr ir radināts pie tā, lai izrādes un slodze būtu regulāra," neslēpj mūsu baleta vadītājs.  (sarunas fragments) Gunda Vaivode: Vaclavs Ņižinskis ir leģendāra personība baleta vēsturē. Bet kas mums noteikti būtu par viņu jāzina, pirms skatāmies tieši šo dejas stāstu? Aivars Leimanis: Šoreiz ir tas gadījums, kad es tiešām ieteiktu drusku sagatavoties izrādei – palasīt gan viņa biogrāfiju, gan drusku vairāk uzzināt par viņa lomām, jo šajā iestudējumā sīkās niansēs attēlota gan viņa dzīve, gan lomas, gan attiecības ar to pašu Djagiļevu, māti, sievu, draugiem. Geke iegājis pat tādos sīkumos, ka neveikli paceltā kāja simbolizē Annu Pavlovu, dejojot Arabesku, ko viņa vecumā vairs nevarēja "pacelt". (smejas)  Tātad jāzina arī tādas nianses, ko atpazīst tikai īstie baletnieki… Tas pats "Rozes gars" – dabiski, ka kustības absolūti nav tādas, kādas bija Fokinam "Rozes garā", bet to var atpazīt pēc sarkanajām ziedlapiņām, pēc krēsla uz skatuves, pēc meitenes krēslā. Bet Ņižinskis pats kā dejotājs – kāds viņš bija savā laikā? Leģenda stāsta, ka viņš lēcis trīs metru tālumā. Varbūt pēc piecdesmit gadiem runās, ka viņš lēcis četrus metrus. (smejas) Bet viņš bija tas, kurš pacēla vīrieša deju, jo vīrietis pirms tam baletā bija kā stute balerīnai, kas viņu pieturēja. Bet ar Ņižinski sākās tieši vīrieša deja, un 20. gadsimts ir tieši vīriešu dejas gadsimts, kad attīstījās vīriešu dejas tehnika. Un Ņižinskis tam ir sākums. Šis balets pirmizrādi piedzīvoja Štutgartē pirms sešiem gadiem. Vai tā horeogrāfu Marko Geku šobrīd varam uzskatīt par vienu no pašiem spēcīgākajiem horeogrāfiem pasaulē? Neapšaubāmi, viņš ir labāko pieciniekā. Pēc Štutgartes šis balets iestudēts gan Cīrihē, gan Hanoverā, gan vēl šur tur un saņēmis neskaitāmus apbalvojumus. Ja man prasa, kam ir līdzīgs Marko Gekas rokraksts, es teiktu, ka nevienam – tas piemīt tikai viņam: šīs nenormāli ātrās kustības, turklāt tās nav pašmērķis. Teiksim, roka kustas tik ātri, ka uz skatuves vizuāli paliek pat ēna aiz tās. Dejotājiem tas bija milzīgs izaicinājums, jo sevi pilnībā jāpārvērš par automātu, par robotu, lai paspētu vienā sekundē veikt piecas kustības. Un visam tam pamatā ir ļoti dziļa doma un stāsts. Mums šajā brīdī ir divi premjeri, kuri iestudējuši titullomu – Kristaps Jaunžeikars un Aidens Viljams Konefrijs. Vai viņi ir atšķirīgi? Jā, abi ir ļoti atšķirīgi, bet abi divi – ļoti plastiski, emocionāli. Viņi abi divi tiešām ir mākslinieki ar lielo burtu. Un šī loma ir izaicinājums jebkuram! Reti kurš arī to var. Jo faktiski Ņižinskis pusotras stundas laikā no skatuves noiet ļoti maz. Viņa dejas materiāls ir vienkārši milzīgs. Pirmoreiz skatoties šo izrādi, domāju, kā vispār viens cilvēks to var iemācīties, kā to var atcerēties…  Tieši par to arī preses konferencē stāstīja viens no titulvaroņiem – Aidans Viljams Konefrijs. Amerikānis, kurš četrus vai piecus gadus dzīvo Latvijā. Un beidzamajos gados iemācījies latviešu valodu. Dažs labs visu mūžu te dzīvo un nevar iemācīties... Ņižinska biogrāfija ir kaislību plosīta, tur parādās visas viņa dzīves fāzes – gan  jaunība un mīlestība, gan pēdējais posms. Kur īsti viņš savu dzīvi beidza? Diemžēl psihiatriskajā klīnikā.  Ar māksliniekiem tā dažkārt diemžēl gadās... Bez titulvaroņa baletā būtiska loma ir Djagiļevam – impresārijam Sergejam Djagiļevam, kurš rakstījis, ka “viņam piemīt zināma dvēseles bezkaunība un pieradums spļaut acīs, tas ne vienmēr ir viegli, bet gandrīz visos gadījumos lietderīgi”. Kā par savu varoni izteicās arī viņa atveidotājs Antons Freimans – nav labs cilvēks bijis tas Djagiļevs… Kā īsti ir ar impresārijiem? Tu arī esi impresārijs. Reizēm viņam droši vien jābūt ne pārāk labam cilvēkam, un tomēr... Uzskatu, ka pirmām kārtām jāsagādā maksimāli labi apstākļi māksliniekiem, tad arī kvalitāte uz skatuves būs attiecīgā līmenī. Un runājot par pārējiem mūsu solistiem, kuri atveido lomas baletā? Te ir ļoti daudz it kā nelielu lomu, bet tās ir ārkārtīgi nozīmīgas. Šeit faktiski katram izrādes dalībniekam ir savs solo un sava lomiņa, te tiešām katram ir ko teikt.  Baleta muzikālo partitūru veido tikai divi komponisti: Šopēns ar abiem klavierkoncertiem un Debisī ar "Fauna diendusu". Debisī vēl var saprast, jo Ņižinskis pats savulaik tai veidojis horeogrāfiju, bet Šopēna mūzika gluži nav tā dejiskākā! Geka, studējot horeogrāfiju, reizēm iet pat pret mūziku. Ja mūzika ir ļoti lēna, viņam, gluži otrādi, kustības ir ārkārtīgi ātras, un otrādi. Saruna pilnā apjomā drīzumā būs lasāma sabiedrisko mediju portālā lsm.lv!

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

„Man patīk stāstīt stāstus,” uzsver fotožurnālists Aivars Liepiņš. Divi fotostāsti jeb cikli „Teiču purvs. Siksala” un „Bērnu pansionāts Nr.2. Baldone” skatāmi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgo fotogrāfiju ekspozīcijā. Darbu tapšanas laiks 80./ 90.gadi, šim laikam  raksturīga – sociālas domāšanas ienākšana fotogrāfijā. Turpinot ierakstu sēriju „Fotogrāfs un viņa laiks”, tiekamies ar Aivaru Liepiņu. Aivars Liepiņš ir laikraksta „Diena” fotoreportieris,  arī pirms nākšanas uz Radio paspējis sabildēt Ukrainas bēgļus Vecrīgā, bēgļu atbalsta centrā. Protams, viņam rokās fotokamera, un ir precīzs, nekavē ne minūti. Bet pirms sarunas ar fotogrāfu vispirms ielūkosimies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcijā, kur tātad divas Aivara Liepiņa foto sērijas „Teiču purvs. Siksala” (tapusi laikā no 1987. līdz 1995.), kurā izseko vecticībnieku nomaļo lauku dzīvi, un sērija „Bērnu pansionāts Nr.2. Baldone”. Vispirms izstādes kuratore Elita Ansone raksturo Aivara Liepiņa darbus un rokrakstu. No paša  fotogrāfiju autora uzzinām, kā bildes tapušas, un Aivars  vispirms atklāj, cik neatlaidīgi vēlējies nokļūt Siksalā. Foto sērija „Bērnu pansionāts Nr.2. Baldone” tapusi 1991.gadā, tajā redzami bērni, kuriem nepieciešama pastāvīga sociālā un medicīniskā aprūpe. Aivaram Liepiņam stāsts no iekšpuses vienmēr šķiet interesantāks, tā reiz izdevies tikt pat slavenā Prāgas pulksteņa iekšpusē un redzēt, kā tur iekšā dzīvo svētie tēli. Vēl jautājums par atšķirīgo ritmu, veidojot fotoreportāžas un strādājot pie autorprogrammām. Aivara Liepiņa personālizstādes bijušas gan Latvijā, gan daudzviet pasaulē ne tikai Lielbritānijā, arī Vācijā, Dānijā, ASV u.c. Vairakkārt atzīts par labāko preses fotogrāfu Latvijā.

Šodien katehēzē apskatām pēdējo Mises daļu - noslēguma ritu. Kas notiek Misē pēc tam, kad esam pieņēmuši komuniju? Kādi var būt svētību veidi atkarībā no tā, vai Misi svin bīskaps vai priesteris un kāds ir liturģiskais laiks? Tāpat mūsu viesis skaidro ko darīt pēc Sv. Mises.

Šodien katehēzē apskatām pēdējo Mises daļu - noslēguma ritu. Kas notiek Misē pēc tam, kad esam pieņēmuši komuniju? Kādi var būt svētību veidi atkarībā no tā, vai Misi svin bīskaps vai priesteris un kāds ir liturģiskais laiks? Tāpat mūsu viesis skaidro ko darīt pēc Sv. Mises.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Šodien svinam Kunga pasludināšanas svētkus. Šajā dienā pieminam Marijas "Fiat" - "Jā", kas ļāva Dieva Dēlam iemiesoties mūsu vidū. Pr. Aivars mums skaidro šo svētku nozīmi mūsu ikdienas dzīvē: esam aicināti novērtēt dzīvības dāvanu jebkurā tās stadijā, raudzīties uz Marijas paļāvību un pazemību pieņemt Dieva plānu kā paraugu savai dzīvei. Tāpat varam iedziļināties Jēzus noslēpumā, kurš ir reizē Dievs un cilvēks. Šajā dienā Jānis Pāvils 1995. gadā izdeva encikliku veltītu dzīvības jautājumiem un aicina īpašu uzmanību pievērst nedzimušajiem bērniem. Visbeidzot katehēzē pārrunājam arī 24 stundas Kungam akciju, kur pāvests aicina ievērot kopš 2014. gada.

Šodien svinam Kunga pasludināšanas svētkus. Šajā dienā pieminam Marijas "Fiat" - "Jā", kas ļāva Dieva Dēlam iemiesoties mūsu vidū. Pr. Aivars mums skaidro šo svētku nozīmi mūsu ikdienas dzīvē: esam aicināti novērtēt dzīvības dāvanu jebkurā tās stadijā, raudzīties uz Marijas paļāvību un pazemību pieņemt Dieva plānu kā paraugu savai dzīvei. Tāpat varam iedziļināties Jēzus noslēpumā, kurš ir reizē Dievs un cilvēks. Šajā dienā Jānis Pāvils 1995. gadā izdeva encikliku veltītu dzīvības jautājumiem un aicina īpašu uzmanību pievērst nedzimušajiem bērniem. Visbeidzot katehēzē pārrunājam arī 24 stundas Kungam akciju, kur pāvests aicina ievērot kopš 2014. gada.

"Ārpus saprašanas" ir Eduarda Aivara dzejoļu cikls, kas tapis paralēli karam Ukrainā. Jāņa Akuratera  muzejā 25. martā pulksten 18 notiks Latvijas PEN un muzeja rīkots vakars domās, vārdos un arī rīcībā esot kopā ar Ukrainu. Tur piedalīsies arī dzejnieks Eduards Aivars, kurš Kultūras rondo lasa dzejoļus no cikla "Ārpus saprašanas". "Reizēm ir tāds pacēlums, kas nav adekvāts un mijas ar tādu izmisumu, tā ir dīvaina situācija. Manā gadījumā tas dzemdē arī tekstus un es apzināti izvairos no liela daudzuma metaforām, bet jābūt drusku arī tādiem uzstājīgākiem, plakātiskākiem. Ir tāda sajūta, ka šobrīd vajag tā," savas sajūtas par laiku, kas arī atspoguļojas ciklā "Ārpus saprašanas" raksturo Eduards Aivars. Piektdienas vakarā līdzpārdzīvojumā notikumiem Ukrainā būs klāt latviešu literatūras tulkotāja Līna Meļnika (Ukraina), kas tulkojusi ukraiņu valodā arī Jāņa Akuratera stāstu “Degoša sala” un nolasīs fragmentu no tā. Piedalīsies ukraiņu literatūras tulkotāja Māra Poļakova ar ukraiņu autoru darbu fragmentiem. Atbalstu ukraiņu tautai paudīs, kā arī atdzejojumus no ukraiņu valodas lasīs dzejnieki Kristaps Vecgrāvis un Māris Salējs (Marians Rižijs). Ieva Parša un Māris Jēkabsons izteiks savu pārliecību mūzikā un dziesmās, tostarp arī ar Māra Salēja tekstiem. Latvijas PEN ar vēstījumiem un tekstiem pārstāvēs publicists un dzejnieks Ilmārs Šlāpins, kurš lasīs arī citās valstīs vajāto autoru dzejoļus, kā arī Aivars Eipurs (dzejnieks Eduards Aivars), kurš lasīs savu dzejoļu ciklu “Ārpus saprašanas”, kas top paralēli kara darbībai Ukrainā. "Ja laiks būs pavasarīgi silts un saulains, pasākums notiks ārā. Būs mūzika, teksti un autori," bilst Eduards Aivars un lasa dzejoļus no cikla "Ārpus saprašanas".

Fotomāksla – šī salikteņa jēdzienisko nozīmi vislielākā mērā var attiecināt uz fotogrāfa Jāņa Gleizda darbiem. Jau 12 gadus kopš mākslinieks ir aizsaulē, taču viņa matojums tiek godināts gan viņa atcerei rīkotajās izstādēs, dažādos pasākumos un arī piemiņas istabā Preiļos, kas visu laiku tiek pilnveidota un papildināta.  „Tas, ko veic Jānis  Gleizds, nav parasta fotogrāfa darbs. Tikai tie, kas zina, ko fotogrāfijā nozīmē izohēlija, saprot, ka šos attēlus iegūst, saliekot kopā ne mazāk kā 3- 4  atsevišķus pustoņus, tātad runa ir par vienlaikus darbu ar vairākiem negatīviem, un to jau var salīdzināt ar juveliera smalkumu.” Tā laikrakstā „Cīņa” pirms 45 gadiem rakstīja Jāņa Gleizda kolēģis   fotokluba „Rīga” mākslinieciskais vadītājs Aivars Āķis. Tiešām, skatot Jāņa Gleizda darbus, nepietiek ar vārdu – fotogrāfija, tās ir  filigrānas grafikas, romantiski poētiski zīmējumi, kas redzami viņa veidotajos aktos, portretos, ainavās. Šos darbus kopā ar fotomāksliniekam piederošajiem priekšmetiem ir savācis un ekspozīcijā apkopojis uzņēmējs un fotogrāfs, Latgales fotogrāfu biedrības dibinātājs Igors Pličs. Istabā gar vienu sienu padomju laika standarta sekcijā rindojas izdevumi ap un par fotogrāfiju – žurnāli, katalogi, mācību literatūra, bet pārējā telpas daļā apskatāmi Jāņa Gleizda darbi un fotogrāfijas no ģimenes arhīva, viņa   pieraksti, brilles, fotoaparāts „Zenit” ar visu trosīti, kuru Jānis Gleizds lietoja, lai to iespiestu starp zobiem un tā nospiestu fotoaparāta slēdzi. Kā zināms 24 gadu vecumā viņš cieta nelaimes gadījumā un pēc tā nācās amputēt abu roku plaukstas, tāpēc jo vairāk var apbrīnot mākslinieka neatlaidību un varēšanu veidot fotomākslas darbus.     Sava mūža laikā Jānis Gleizds ir piedalījies vairāk nekā 800 izstādes, saņēmis pāri par  600 diplomiem no visas pasaules. Mākslinieka pūrā ir 170 medaļas – no tām 37 zelta, kā arī vel Lielās balvas, kausi un citi apbalvojumi, bet es  kopā ar Igoru Pliču  turpinu skatīt Jāņa  Gleizda pierakstus. Jāņa Gleizda piemiņas istabu var apmeklēt Preiļos un tā ir ierīkota šīs pilsētas senākajā koka celtnē, kur tagad iekārtota senlietu un Latgales foto vēstures ekspozīcija un tostarp redzami arī Jāņa Gleizda darbi. Plašāk par Igora Pliča senlietu kolekciju stāsts raidījumā Vietu lietas Latvijā.

Viesos spēkavīri Dainis Zāģeris un Aivars Šmaukstelis

Ieteikumu intervijai ar uzņēmēju, IFR pilotu un inženieri Aivaru Lejieti nedēļas ietvaros saņēmu no diviem uzņēmējiem un ekstrēmajiem sportistiem: viens -Mārtiņš Aleksandrovičs, otrs - Ingus Augstkalns. Abu pamatojums bija apmēram tāds: Lejietis ražo ultravieglās lidmašīnas "Tarragon", ir neapstādināms, pārsteidza visus ar to, kā atguvās pēc nogāšanās ar privāto lidmašīnu, turpina lidot, uz visu skatās ar inženiera prātu un prot baudīt dzīvi. Es ceru, ka te jau ir pietiekami daudz informācijas, lai tev rodas vēlme noklausīties šo epizodi. Ja nu vajag vēl kādu ieteikumu, tad te ir manējais: cilvēks ar tādu prātu un gribu, ko angliski sauc par "extraordinary". Man ir aizdomas, ka pēc sarunas ne viens vien Cilvēkjaudas domubiedrs sevī sajutīs papildu jaudas pieplūdumu. Un tās Tarragon lidmašīnas ir tādas konfektes, ka nu tikai.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI ar laika norādēm:04:36 Ar ko īpašas ir Aivara Lejieša ražotās lidmašīnas “Tarragon”07:11 Ar kādiem izdevumiem ir jārēķinās, lai lidotu ar ultra vieglās kategorijas lidmašīnu12:24 No vēlmes lidot līdz sapņa īstenošanai19:17 Aizlidot ar savu lidmašīnu uz Dubaju33:40 Izdzīvot pēc avio katastrofas52:57 Kāds bija atveseļošanās ceļš un atgriešanās pie lidošanas1:10:09 Noderīgākās atziņas, atskatoties uz pieredzēto1:14:55 Skatījums, kas palīdz pēc dzīvi ietekmējošu kļūdu izdarīšanas1:22:07 Kā Aivars Lejietis komplektē savu cilvēku komandu1:29:25 Kāda ir iegūtās izglītības nozīme Aivara dzīves gājumā1:33:17 Vienkāršais skaidrojums par to, kā lidmašīnas spēj turēties gaisā1:36:35 Pie kādiem inženierprojektiem šobrīd notiek aktīva darbība1:42:50 Praktiski piemēri, kā pastāvēt par savām idejām un viedokli1:49:27 Kur ikdienā ņemt “draivu”, lai risinātu problēmas1:55:56 Kādu lomu Aivara Lejieša dzīvē spēlē mūzika un mūzikas izglītība

Klīniskās laboratorijas pandēmijas laikā ir kļuvušas par vienām no noslogotākajām iestādēm. Sākoties jaunajam mācību gadam, Covid-19 testu apjoms vēl ir ievērojami pieaudzis. Turklāt ne tikai vakcinācija, bet arī testēšana ir bijusi mītiem apvīta, ko izmanto Covid noliedzēji. Tas ir viens no sarunas tematiem raidījumā, jo tā, protams, nav vienīgā viņa darbības sfēra. Krustpunktā Liela intervija ar pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktoru Aivaru Bērziņu.

Klīniskās laboratorijas pandēmijas laikā ir kļuvušas par vienām no noslogotākajām iestādēm. Sākoties jaunajam mācību gadam, Covid-19 testu apjoms vēl ir ievērojami pieaudzis. Turklāt ne tikai vakcinācija, bet arī testēšana ir bijusi mītiem apvīta, ko izmanto Covid noliedzēji. Tas ir viens no sarunas tematiem raidījumā, jo tā, protams, nav vienīgā viņa darbības sfēra. Krustpunktā Liela intervija ar pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktoru Aivaru Bērziņu.

Šoreiz Aivars uz sarunu aicinājis Renāti Strazdiņu Microsoft Digitālās Transformācijas pakalpojumu segmenta vadītāju Centrālaustrumeiropā, inženierzinātņu doktori, kura ir spilgts apliecinājums sievietes spējām IT nozarē. Kādas prasmes jāuzrāda, lai Microsoft sistēmā tiktu līdz tādam līmenim? Ko Renāte Strazdiņa pārrunātu ar Bilu Geitsu? Kas ir viņas sasniegumu pamatā? Projektu «Villas Sarunas» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Villas Sarunas saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa. #SIF_MAF2021

Pi golda Raidījuma vadītājs: Māra Sadovska Raidījums skan latgaliešu valodā. Skanēšanas laiks 25 minūtes. Intervijas ar cilvēkiem par notiekošo Latgalē – kultūrā, mākslā, valodā, garīgajā dzīvē un citās jomās.Kā arī tikšanās ar interesantiem cilvēkiem, kuru ,,sakne” ir Latgalē, bet viņu dzīvesvieta citviet Latvijā. Par un ap Latgali Latvijā un pasaulē

Sanita, AIja, Egija, Andris un Aivars atkalsatiekoties, atskatās uz aizgājušo gadu, kopš dzīvojam īpašos apstākļos, īpašos ierobežojumos un noteikumos. Kāds ir bijis pagājušais gads, kas mainījies, kādi izaicinājumi bijuši un kas tracinājis. Kāda ir dzīve šodien un kā dzīvot tālāk?

Rīta cēliens Raidījuma vadītājs: RML komanda “Labrīt! Vai esi jau pamodies? Laiks modināt prātu!” – ar šādiem vārdiem iesākas katrs raidījums “Rīta cēliens”, kurā kopā ar klausītājiem un studijas viesiem pārrunājam visdažādākās tēmas. Raibs, dinamisks un daudzveidīgs – tāds ir šis raidījums. Kunga pasludināšanas svētkos daudzi cilvēki izmanto iespēju garīgi adoptēt kādu vēl nedzimušu bērniņu. Ko nozīmē "garīgā adopcija"? Kā tā ir radusies? Kurš var uzņemties garīgo adopciju? Lai vairāk uzzinātu par šādu ticības un lūgšanas praksi, sarunāsimies ar kustības "Par dzīvību" kapelānu pr. Aivaru Līci.

Priestera katehēze Raidījuma vadītājs: Pr. Pēteris Skudra Tā ir tava iespēja ēterā satikties ar priesteri un pārrunāt jautājumus, kas skar ticību Dievam un Baznīcai. Cenšamies izprast Dievišķos noslēpumus mūsdienu kontekstā. Ļoti svarīga ir arī Tava iesaistīšanās!

Priestera katehēze Raidījuma vadītājs: Pr. Pēteris Skudra Tā ir tava iespēja ēterā satikties ar priesteri un pārrunāt jautājumus, kas skar ticību Dievam un Baznīcai. Cenšamies izprast Dievišķos noslēpumus mūsdienu kontekstā. Ļoti svarīga ir arī Tava iesaistīšanās!

**Gavēņa 21. diena** *Un kāds no rakstu mācītājiem, kas bija noklausījies šai viņu sarunā, ka Viņš tiem labi bija atbildējis, nāca un Viņam vaicāja: "Kurš ir augstākais bauslis par visiem?" Jēzus atbildēja: "Augstākais ir: klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir viens vienīgs Kungs. Un tev būs To Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un no visa sava prāta, un no visa sava spēka. Otrs ir šis: tev būs mīlēt savu tuvāku kā sevi pašu; cita lielāka baušļa par šiem nav." Un rakstu mācītājs Viņam sacīja: "Gan labi, Mācītāj, tas ir tiesa, ko Tu sacījis: viens vienīgs Dievs ir, un cita nav kā Viņš vien, un: To mīlēt no visas sirds un no visa prāta, un no visas dvēseles, un no visa spēka, un tuvāko mīlēt kā sevi pašu - tas ir vairāk nekā visi dedzināmie un citi upuri." Un Jēzus, redzēdams, ka tas gudri bija atbildējis, uz to sacīja: "Tu neesi tālu no Dieva valstības." Un neviens vairs neuzdrošinājās Viņam jautāt. /Mk 12:28-34/* Bet Dievs darbojas caur notikumiem un cilvēkiem. Rakstu mācītāju uzdevums un darbs bija bauslības skaidrošana. Viņi vērsās pie Jēzus ar ajutājumu, par kuru rabīnu skolās bieži izcēlās strīdi. Judaismā bija divējāda tendence: paplašināt bauslību vai to akopot vienā tēzē. Jēzus atbild ar diviem baušļiem un tos apvieno. Viens no tiem ir "Klausies Izraēl", ar kuru jūdi iesāk savus dievkalpojumus. Otrs bauslis, ko Jēzus izmanot ir "Mīli savu tuvako, kā sevi". Oriģināli šis bauslis attiecas uz jūdu savstarpējām attiecībām. Jēzus to paplašina un attiecina uz katru cilvēku. Ticība nozīmē mīlēt Dievu un cilvēkus. Mūsu mīlestība uz Dievu izpaužas caur tuvākmīlestību uz cilvēkiem. Lai arī mums izdodas šis izaicinājums mīlēt Dievu un cilvēku. ***Jautājumi pārdomām:*** * Kā izpaužas mana mīlestība pret Dievu un cilvēkiem? Ko man ir visgrūtāk un ko visvieglāk darīt? Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis **pr. Aivars Līcis**.

Ziemassvētkus 2020 gaidot Sanita, Aija, Egija un Aivars sarunājamies par to kā mēs jūtamies, vai un kā dzīvojot ārpus Latvijas savās ģimenēs ieviešam mītnes zemes svētku tradīcijas. Ar kādiem izaicinājumiem sastopamies, ko esam atklājuši paši sevī.

Izdevniecībā "Neputns" klajā nācis Eduarda Aivara dzejoļu krājums "Dzejoļu remonts", kas ir dzejnieka desmitais krājums. Tā atvēršanas svētki būs 8.oktobrī Akuratera mājā Pārdaugavā. "Tas, protams, saistījās ar to, ka mums bija varianti, vai remontēt dzīvokli vai pārcelties uz jaunu," tā komentējot grāmatas virsrakstu, raidījumā Kultūras Rondo atzīst dzejnieks Eduards Aivars. "Patiesībā tas ir saistīts ar kaut kādu garantiju, garantijas remontu, varbūt tā varētu būt garantija nepublicētajam," vērtē dzejnieks. "Bet lasīšana gan Dzejas dienās, gan tagad ir kā tehniskā apskate. Atšķirība tikai tā, ja man saplīst telefons, tad es eju, tas kurš lieto. Bet man parasti neatsūta grāmatu, sak', izlabo, lūdzu, tajā lappusē to un to." "Es pats veicu šo tehnisko apskati, gadās kādreiz, ka pēc pieciem gadiem es konstatēju, ka vienu vārdu varēja nelikt. Šis varētu būt tas serviss [Latviajs Radi studija], kur es esmu  ieradies tā drusku paskatīties to krājumu, lasot,'" turpina Eduards Aivars. Kometējot dzejoļu tapšanu, kam raksturīgi gari nosaukumi, bet pats dzejolis reizēm ir ļoti īss, Eduards Aivars bilst, ka pirmais uzbrūk virsraksts. "Biežāk ir tā, ka uzreiz uzbrūk virsraksts. Tad acīmredzot tā otra puse tā kā dzimst. Tas ir kā vērošana, refleksija par virsrakstu. Nav tā, ka uzreiz, manuprāt, biežāk ir tā, ka ir virsraksts un tad es apklustu un gaidu, kas notiks. Tad rodas tas pārējais," atklāj Eduards Aivars.

Par rudens repertuāru Latvijas Nacionālajā operā un baletā; par mākslinieku noskaņojumu radošajos kolektīvos un iespējamo biļešu maiņu uz izrādēm – "Kultūras rondo" studijā izvaicājam Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētāju Egilu Siliņu un Nacionālā baleta māksliniecisko vadītāju Aivaru Leimani.

Reiz sensenos laikos, kad vēl nebija izgudroti datori, kuros vajadzības gadījumā varēja atrast jebkādas skaņas failu, lai uzburtu fantāziju pasauli lieliem un maziem klausītājiem, radio skaņu režisori lika lietā izdomu un gluži kā īstā teātrī veidoja dekorācijas, lai aktieri ieraksta laikā iejustos radioteātra vidē, un arī klausītāji to dzirdot. Tāpat kā komponisti rada mākslu no notīm, tā skaņu ierakstu režisori no skaņām uzbur ainavu. Šoreiz atcerēsimies, kā senāk tika rakstīti gulbji Rīgas kanālmalā, kā imitēt ķēdēs iekalta cilvēka staigāšanu - par to stāsta skaņu režisori Ungars Savickis un Maigonis Ozols, bet skaņu inženieri Aivars Štengelis un Jānis Finkenfūss stāsta, kā, translējot ierakstu, mušas uz mikrofona un vējš var apdraudēt šo procesu. Savulaik, spārdot metāla kasti, kas senāk ir kalpojusi mūzikas instrumentu pārnēsāšanai, tika imitēti pērkona dārdi. Tagad bez lielām pūlēm dažnedažādus skaņu efektus var atrast bagātīgos interneta krājumos, taču radio iestudējumi ar efektīgām lietus un viļņu šalkām, trauku šķindoņu vai atbalss efektu tika radīti jau krietni sen pirms datoru ēras. Pirms pāris gadiem, kad Radioteātra studijā vēl nebija veikts remonts un mūžībā vēl nebija devies komponists un ilggadīgais Radioteātra skaņu režisors Ungars Savickis, viņš izrādīja ikdienā apslēptu pasauli ar dažāda veida kāpnēm, slēģu lodziņu, grīdu, kur zem mīkstā seguma slēpās gan marmors, gan dēļi, gan pavisam īsts asfalts un vēl neskaitāmi rekvizīti, ar kuriem tika radīti skaņu efekti. Kāpjamies atpakaļ uz tiem laikiem, kad studijā tika lieta pieminētā asfalta grīda, izrādās, šīs idejas vaininieks bija toreizējais skaņu režisors Maigonis Ozols. Vēl viens izcils skaņradis, kurš nu jau ir aizsaulē pie saviem kolēģiem Ungara Savicka un Venta Sēļa. Maigonis Ozols, savulaik neskaitāmu raidlugu skaņu darinātājs, par savu darbu 2005. gadā ieguvis Nacionālās radio un televīzijas padomes balvu par mūža ieguldījumu. Fragments no 2015. gada ierakstītās intervijas, kad sirmajam kungam jau ritēja 88. gadskārta. Maigoņa Ozola, ja tā var teikt, meistarstiķi, bija ieraksti ārpus radiostudijas sienām, pie jūras, uz ielas, mežā, pilīs vai muižās. Sarunā ar Maigoni Ozolu piedalījās arī viņa dzīvesbiedre Valentīna, kura palīdz vīram atminēties notikumus no radiodarba laikiem. Radiofona dibinātājs inženieris Jānis Linteris vēlāk savās atmiņās raksta, ka par šo pieslēgumu radiofons samaksāja 500 latu un līdz ar to krājumi no iekasētas abonēšanas maksas bija izbeigušies. Tāda lieta, kā radio pārvadājamā ierakstu studija parādījās 1936. gadā. Radiofona rīcībā nonāca aparatūra, ar kuras palīdzību reportāžas tekstu un skaņas ierakstīja vaska platēs. Šādu ierakstu varēja tūlīt atskaņot. Taču plates izmantošanas laiks bija ļoti īss, to varēja lietot aptuveni 10 -12 reizes, līdz tā nodila. No tiem laikiem līdz mūsdienām tehnikas attīstībā ir noticis milzu lēciens, nu skaņa tiek raidīta pa gaisu caur satelītu, taču vēl aizvien translācijas brigādes darbs ir atkarīgs no dabas – no laika apstākļiem un no kustoņiem. Skaņu inženieris Aivars Štengelis Radio strādā ilgus gadus, un viņš ir sēdējis translācijas busā pie skaņu pults, kad vēl te nebija kā šodien izvietoti monitori un datori. Kopā ar Aivaru Štengeli otrā busiņā strādā viņa pārinieks Jānis Finkenfūss, viņš ir satelītbusa saimnieks, sēž pie nelielas pults, priekšā mirgo skaņu līmeņa monitori un datora ekrāns ar skaņu spektra līkni. Runājot par tehnisko attīstību, satelīta uztvērēji radio rīcībā ir aptuveni 20 gadus, taču, piemēram, pagājušā gadsimta 50. gados tehniskais aprīkojums šādiem ierakstiem bija visai pieticīgs. Radio 75.jubilejas grāmatā var lasīt skaņu inženiera Ulda Mazvērsīša atmiņās, ka tolaik translācijas notikušas visai bieži, gan no Rīgas teātriem, gan operas, gan Filharmonijas un ir bijušas reizes, kad nepieciešamo translācijas aparatūru autotransporta deficīta dēļ uz tuvējiem teātrim vai Filharmoniju ziemas laikā pārveda ar ragaviņām. Lēti un droši!

Citas šī gada Lielajam Gavēnim veltītās priestera katehēzes: go.rml.lv/gavenis20 2020. gada Gavēņa kalendāru klausies šeit: go.rml.lv/gk2020

Paliatīvā aprūpe izmisuma zonā iedzen visus iesaistītos. Bieži vien, aprūpējot smagi slimu tuvinieku, tu zaudē darbu, neturpini uzkrāt darba stāžu un līdz ar to arī kļūsti sociāli neaizsargāts un nekrāj savai vecuma pensijai. Kaut neliels atspaids ir atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti. Invaliditātes grupa sniegtu, piemēram, finansiālu atspaidu, bet tās nokārtošana nereti ir vairāku mēnešu jautājums. Tad vēl jācer, ka aprūpējamā diagnoze atbilst tam, lai varētu saņemt valsts atbalstu, piemēram, autiņbiksīšu iegādē. Sis ir projektam „Izmisuma zonā” veltīts raidījums Īstenības izteiksme. Rīgā, kādā Ķengaraga apkaimes daudzdzīvokļu mājas 5. stāvā, dzīvo Ināra Bediķe un viņas vīrs Aivars. Aivars Bediķis savas dienas aizvada gultā. Viņš ir paliatīvās aprūpes pacients. Viņam ir multiplā skleroze, kas šobrīd ir progresējusi tik tālu, ka teju jebko izdarīt ir izaicinājums. Viņu diendienā apkopj sieva Ināra un lielu palīdzību sniedz arī ģimene. Sarunā ar Ināru par to, kā ir aprūpēt smagi slimu tuvinieku pievienojusies arī Ināras un Aivara jaunākā dēla sieva Lelde Bediķe.

Kai tev redzīs, cik pīviļceigi, daīmami i gotovi mes asam uorzemu turistu izjimšonai? Itūreiz raidejumā ar Lūznovys muižys puorvaļdneicu Ivetu Balčūni, Rēzeknis Turysma inpormacejis centra (TIC) vadeituoju Jelenu Kijaško i portala Trawelnevs.lv uzturātuoju i vīnu nu zynūšuokūs turysma apskotnīku Latvejā Aivaru Mackeviču, runuosim par puorrūbežu turysmu Latgolā. Perspektivys, potencials i izaicynuojumi. Lūznovys muižys puorvaļdneica Ivetu Balčūne: „Mes varim atsateisteit tikai sasadorbojūt vīns ar ūtru i nikai cytaiž... Vīns spylgts objekts pats par sevi nastruoduos, te ir juobyut sadarbeibai. Verūtīs ari nu ībraucieja skota punkta, naz voi jis brauks iz Latgolu deļ vīna apskatis objekta, bet ka jam byus vairuoki pīturys punkti, tod ir leluoka varbyuteiba, ka jis vys tik atbrauks.” Gon Rēzeknis TIC vadeituoja Jelena Kijaško, gon Lūznovys muižys puorvaļdneica Ivetu Balčūne pīzeist, ka turysma sezona rudinī nasabeidz, tei turpynojās vysu godu, mainuos viņ iņteņsitate i atpyutys veidi. Taipat juos pīzeist, ka turistu pīsaisteišonā cīši svareiga ir sadarbeiba storp vysaidim apskatis objektim i uzjiemiejim regionā. Turpynoj Iveta Balčūne. „Tys, ka masu medeji stuosta, ka mes poši stuostom ir vīna līta, bet turysms vyscīšuokajā veidā ir saisteits ari ar tū, voi tī objekti kai magneti teik veiduoti. Ja tai ir, tod ap itim objektim ari veidojās puorejuo plyusma. Pasaruoda uzjiemieji, kuri pīduovoj sovus pakolpuojumus vysaiduos jūmuos. Jī izreiz saredz sovys īspiejis.” Runojūt par uorzemu turistim Rēzeknē Jelena atkluoj, ka tī pamatā īt nu tyvuokūs sābru vaļstu, vysvaira, nu Krīvejis. Turpynoj Jelena. „Mes asam blokus i tyvai Krīvejai i itymā gadejumā tei myusu lokaceja, munā skatejumā, nav minuss, kai daudzi tur, ka mes asam nūstumti molā, tuoli nu Reigys i mums ite ir gryuši dzeivuot. Tai nav, kai reize, mes pīrūbežu uzskotom kai potencialu. Pyrmajā vītā i turisti nu Krīvejis, tod Pūleja, Vuoceja, Leitova i cyti.” Iveta Balčūne stuosta par puorrūbežu sadarbeibys pamatvirzīnim Lūznovys muižā. „Verūtīs iz puorrūbežu projektim, mums ir interese veiduot maršrutys, kab pīvylynuotu blokus asūšūs vaļstu turistus, taišni atrast tūs kūpsauciejus, deļkuo jī byutu īinteresāti pi mums atbraukt. Par pīmāru, ari Rēzeknē ir Kerbedza tylts, kas apgrīzts iz ūtru pusi, ni tai kai parosti pījimts. Tī ir koč kaidi pīturys punkti, kas jim paleidzātu pi mums atbraukt.” Aivars Mackevičs pīzeist, ka Latgola uorzemu turistim ir interesanta i ite ir daudzi kuo redzēt, vys tik ir ari daudzi kas uzlobojams, kab veicynuotu puorrūbežu turisma atteisteibu. Turpynoj Aivars. „Tys ir taipat kai izkuopt Everestā, tys ceļš iz Latgolu ir cīši gryuts. Tys, ka pi mums ir daudzi kuo redzēt, atsapyust i izzynuot, tys gon, bet vysod ir aktuals vaicuojums par ceļu. Kai, cik dreiži i cik ārtai pi mums var nūbraukt. I tū vysod vajag saleidzynuot ar tū, kai var nūbraukt leidz citim. Cik dreiži i cik lelys izmoksys tam vysam. I te mes redzim, kai tys ir Leitovā, kur jau vaira nikai 400 kilometru garumā ir izbyuvāta autostrade... Ūtra līta ir tei, cik labi mes par sevi pastuostam cytuos volūduos, na tikai latvīšu volūdā Te ir vaicuojums, ka mes pasaveram sātyslopys, gon Latvejis turisma sātyslopys, gon kotra uzjāmuma. Labi, ka mums ir koč kas angliski voi krīviski, bet tys ari vyss. Vaicuojums ari par tū, cik tei inpormaceja ir aktuala i saistūša. Tī ari ir lītys, kas byutu juouzloboj. Trešais, kam es grybātu pīvērst uzmaneibu, ka cīši daudzūs objektūs Latgolā eiroremonts ir taiseits 90. godu beiguos. Te ari daudzi kas byutu juodora.” Aivars pīzeist, ka uorzemu turistu mes pamatā pīsaistom ar mozom, sirsneigom i personiskom lītom, masveida turysma mums Latvejā nav. Turpynoj Aivars. „Vysod ir tuos mozuos mierķauditorejis, jo pi mums nav koč kuo taida cīši lela, miļzeiga. Mes vysod uzrunojam cylvākus ar taidom mozom lītom, kurys jī gryb redzēt, nu kai ir pi cytu. Par pīvadumu, amatnīceiba, garšeigi i cytaižuok paēst, Aglonys bazilika i tamleidzeigi. Daudzi latgalīši tagad dzeivoj uorpus Latvejis, Anglejā, Irejā i vys koč kur pa pasauli, vaicuojums, cik mes labi jūs izmontojam. Tei interese jau var rastīs, ja tys cylvāks pats par sevi ir interesants, ta pi juo var nūbraukt gostūs...” Jelena Kijaško uzsver, ka, pozicionejūt Latgolu uorzemu turistim, mums juobyut kūpejam pīduovuojumam. „Mums juobyut vīnam vasalam, vysu regionu vajag pozicionēt kai vīnu vasalu, cytaiž, mes par tū jau asam puorsalīcynuoši vairuokuos uorzemu izstuodēs, ka absoluti nav jāga braukt iz Vuoceju, Niderlandi voi tū pošu Pūleju i stuosteit jim par vīnu piļsātu ci vīnu objektu. Dīvamžāļ mums nav taidu pasauļa objektu iz kurim vīnim pošim brauktu turisti. Sadarbeiba ir pyrmajā planā i mums kai TIC tys ir pamataizdavums – veicynuot sadarbeibu.”       *** Sovpus sižetā Guna Igavena stuosteis par bīdreibys „Hronologeja” oktobra golā izdūtū gruomotu „Sīvīte”, kas ir jaunuos latgalīšu literatis Ligijis Purinašys pyrmais dzejis kruojums. Tymā viesture i stypru sīvīšu kasdīna cauri laikim i paaudzem harmoniski sasavej 80 tekstūs, kas topuši pādejūs sešu godu laikā. Stuosta poša autore. „Dzejis kruojums ir par i ap sīvītis aktualom lītom, emocejom, jiutom, koč kaidim nūtykumim, kas myus vysus ītekmej. Tys ir ari par tū pīredzi, kas mums kotrai īt leidza, kurai tei ir pozitivuoka, kurai negativuoka. Te ir ari munys koč kaidys dzeivis fiksacejis, nūtykumi, kurus es asu vīnkuorši redzejuse nu molys... Ite, prūtams, ir tei privatuo, personiskuo pīredze, bet es nasoku, ka tys ir vīns pret vīns, saprūtams, ka tys ir atškaideits ar koč kaidim nūvāruojumim, izteiksmis leidzeklim. Nui, vīns nu tūs uzsvoru ir taids, ka es asu ari muna mama, baba, probaba i es asu juos vysys koč kaidā breidī. Tys laika ritejums, jis īt cauri.”  

Katru nedēļu uz Krustpunktā studiju aicinām amatpersonas, lai iztaujātu par nozares aktualitātēm. Šoreiz saruna par mežiem un Rīgas apzaļumošanu, jo mūsu studijā būs uzņēmuma „Rīgas meži” valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš. Kopā ar mums ir arī Latvijas Radio žurnāliste Sarmīte Kolāte un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Anita Jaunbelzere. Klausītāju jautājumi raidījuma otrajā daļā.

Imanta Ziedoņa pasaku "Kroko un Dils" ierunāja: LR2 darbinieki - Ivonna Markelova, Aivars Štrāls (DJ Aivis); Fonda "Nāc līdzās!" dalībnieks Rūdis Rūķis.

Annas Sakses pasaku "Zaķa kāposti" ierunāja: Latvijas Radio2 darbinieks Aivars Štrāls (DJ Aivis).

Kā labāk nobraukt daudzdienu MTB sacensības un ko mēs varam mācīties no Lizuma komandas pārstāvja Aivara Dārznieka, kurš nesen finišēja Alphen Tour Trophy? Kā arī daži ieteikumi, kā izbūvēt savu velotrasi mežā! Seko T2W lapai Facebook - fb.com/Train2Win.lv Seko T2W lapai Instagram - www.instagram.com/train2wincoaching Piebiedrojies Strava klubam - www.strava.com/clubs/Train2WinCoaching

Krustpunktā - uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs. Kā un vai atbildīgie dienesti pārbauda drošību dzīvokļos. Ēku siltināšana un iespēja piesaistīt finansējumu. Par Hruščova laika māju balkoniem – daudzi ir kritiskā stāvoklī . Pirmajā pusstunā izvaicā arī žurnālisti: Katrīna Karzubova no ziņu aģentūras LETA un Antra Gabre no laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze". Otrajā daļā klausītāju jautājumi.

Uzstājas Aivars Sinka, Daugavas Vanagu Fonda valdes priekšsēdētājs.

MDiv Senior Alex Aivars preached during worship in the Augustana Chapel at LSTC on October 1. His text was Mark 9:38-50.

Katrina and Aivars were selected together as one winner this year. They are the co-founders of animal advocacy group, Animal Freedom in Latvia.  This group conducts undercover investigations, coordinates outreach and public education campaigns, lobbies government bodies to secure stronger laws for animals, participates in corporate outreach and pressure campaigns to secure meaningful animal

"Tu vari stāvēt saulē, es iznākšu no ēnas. Mēs iepriekš viens par otru neko nezināsim." Vai šīs rindas veltītas mūsu raidījumam? Atliek vien pajautāt pašam dzejniekam, mūsu šī vakara viesim - Eduardam Aivaram.

Aivars Gribusts: "Ja Tev nebūs ilgošanās vai sapņu, tad vispār nekāda piepildījuma nebūs." === Aivars Gribusts Latvijas universitātē ir apguvis fiziku un matemātiku, bijis skolotājs Lielvārdes vidusskolā, kurā viņš pasniedza fiziku, informātiku un organizēja ārpusklases darbu, kā arī kļuva par direktora vietnieku informātikas jautājumos. Strādājot Lielvārdes vidusskolā, viņš 1986. gadā, tajā ieviesa pirmo datorklasi, kas bija arī pirmā datorklase Latvijā. Pēc darba vidusskolā, Aivars nodibināja izglītības uzņēmumu Lielvārds, kuru viņš vada vēl joprojām. Lielvārds izstrādā mācību saturu, veido mācību grāmatas, piedāvā mācību līdzekļus, izglītības tehnoloģijas un sniedz pedagogiem profesionālās pilnveides iespējas Lielvārda kompetences centrā. Šobrīd, Lielvārds ar interaktīvajām tehnoloģijām ir aprīkojis vairāk kā 2500 mācību klases Latvijā. Kopā, Aivars izglītības nozarē ir strādājis vairāk kā 30 gadus. Ja vari veltīt podkāstam tikai piecas minūtes, dodies uz sarunas punktu 01:00:36, kur Aivars padalās domās par to, ko mūsdienās svarīgi iemācīties pieaugušajiem. === 00:00 - Ievads par Aivaru. 02:13 - Aivara dzīve no pirmās līdz vienpadsmitajai klasei. 05:30 - Kāda bija Lielvārde laikā kad Aivars tajā dzīvoja (septiņdesmitajos gados). 09:04 - Kā Aivaram radās doma ieviest Latvijas pirmo datorklasi. 13:20 - Kāda bija padomju varas attieksme pret datorklases izveidi Latvijā. 15:23 - Kā Aivars pēc darba Lielvārdes vidusskolā nolēma veidot izglītības uzņēmumu Lielvārds. 16:34 - Kā Aivars, esot Lielvārda vadītājs, raksturotu savus darba pienākumus. 18:03 - Ieskati radoša uzņēmuma vadīšanā. 20:04 - Kā panākt, ka uzņēmuma darbinieki strādā tik labi cik spēj. 22:39 - Kādēļ izglītībā inovēt ir tik grūti un kādēļ izglītībā nepietiek tikai ar zināšanu nodošanu. 25:31 - Kā mācību telpa mijiedarbojas ar pedagoģijas procesu un izglītības tehnoloģiju, lai veidotu mūsdienīgu mācību vidi. 29:14 - Par ko jādomā skolotājam, organizējot mācību procesu. 30:25 - Kas ir populāra kļūda, ko pieļauj pasniedzēji un kā to labot. 31:34 - Kā veidot mācību saturu un procesu, lai tas motivētu skolēnus to apgūt. 33:35 - Kāda ir skolotāja autonomija mācību procesā. 36:29 - Kā biežāka skolnieku snieguma vērtēšana ļauj uzlabot mācību procesu. 38:30 - Vai tehnoloģijas ir mainījušas cilvēku uztveri par vecumu. 41:34 - Vai garais vasaras brīvlaiks ir šķērslis Latvijas izglītības kvalitātes celšanai. 43:02 - Kā varētu mainīt mācību stundu sadrumstaloto struktūru, lai vienā dienā varētu retāk mainīt mācību priekšmetus. 46:09 - Vai problēmas par to, kā motivēt skolēnus mācīties ir nošķirtas no problēmām par to, kā motivēt skolotāju mācīt. 48:17 - Kuros līmeņos ir jārīkojas, lai labotu pieaugošo skolēnu nepatiku pret mācīšanos. 50:58 - Kāds ir vājas izglītības sistēmas iespējamais iespaids uz sabiedrību un valsts ekonomiku. 52:46 - Ieteikumi pašvaldībām, vietējo skolu darba uzlabošanai. 54:37 - Ieskats igauņu pieredzē ar inovēšanu izglītībā. 55:33 - Ko, pēc Aivara domām, jāpagūst iemācīties divpadsmit klašu laikā. 01:00:36 - Ko mūsdienās būtu vērts iemācīties pieaugušajiem. 01:01:48 - Kā "mammas tests" ļauj pārbaudīt, ko bērns apguvis skolā. 01:04:40 - Par Lielvārda lietotni "Soma" (soma.lv) - kā tā varētu ļaut mācīties pat no ledusskapja. 01:07:54 - Kas ir formatīvās vērtēšanas uzdevumi un kā to vērtējumi būtu labāks skolēna zināšanu mērs kā atzīmes. 01:08:48 - Kā saglabāt interesi par darbu ilgi strādājot vienā jomā. 01:11:08 - Aivara pārliecība par kuru citi viņam nepiekrīt. 01:11:55 - Ja Aivars varētu runāt ar savu, trīsdesmit gadus veco, pagātnes "es", ko viņš viņam ieteiktu. 01:12:42 - Kādu grāmatu Aivars visbiežāk iesaka citiem. 01:14:43 - Aivara atbilde uz jautājumu: "Kas ir labākais padoms, ko esat saņēmis?". 01:15:35 - Kā Aivaru un viņam tuvus projektus atrast internetā. 01:16:25 - Aivara aicinājums publikai. Aivars twiterī: @AivarsGribusts Lielvārds internetā: lielvards.lv Juris twiterī: @JurisBaltacs Podkāsta mājaslapa: SvarigasDetalas.lv

Aivars Endziņš, bijušais Augstākās Padomes deputāts un bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, cilvēks, kura viedoklim uzticas, lai arī tas tiek pausts reti un pēdējā laikā nav ietekmējis sabiedrisko domu Latvijā. Tomēr ik reiz viņu dzirdot zinām, ka mūsu valstī viss ir likumīgi.

Mušas uz mikrofona, un vējš - tie ir divi būtiskākie iemesli, kas var apdraudēt veiksmīgu ierakstu vai pārraidi no notikuma vietas. Kā tiek žāvēti mikrofonu vējsargi, kas vajadzīgs žurnālistam translācija laikā un kā translēšanas tehnika ir attīstījusies gadu desmitos, par to stāsta Latvijas Radio skaņu inženieri Aivars Štengelis un Jānis Finkenfūss.