Podcasts about Rostrum

Poročamo o glasbenih dogodkih doma in v tujini in njihovi kritični oceni.

Dienas pirmajā pusē uzzinājām 72. starptautiskā komponistu foruma "Rostrum" uzvarētāju, un tas ir serbu komponists Jugs Markovičs ar skaņdarbu "Stabat mater". Jāatgādina, ka forumu rīkoja Starptautiskā Mūzikas padome (International Music Council) sadarbībā ar UNESCO un Latvijas Sabiedrisko mediju, proti, pateicoties "Klasikas" kolēģes Annas Veismanes aktīvam darbam, tas pirmo reizi notika Latvijā.  Laiks nedaudz atskatīties pār plecu, tāpēc studijā šā gada "Rostrum" vērtētāja Signe Lagzdiņa, Gregors Piršs (Gregor Pirš, "Rostrum" priekšsēdētājs), Saimons Vebs (Simon Webb, BBC) un Johanna Mengela (Johanna Mängel, Igaunijas "Klassikaraadio" / ERR producente). Sarunā gan par "Rostrum" norisi Rīgā, gan par to, kā dažādu valstu radio strādā ar laikmetīgo mūziku, kā piesaistīt klausītājus sarežģītai, filozofiskai un eksperimentālai mūzikai, kādas tendences šogad bija dzirdamas "Rostrum" piedāvājumā un to, kā mūzikā ienāk dabas, cilvēka iekšējās pasaules un garīguma tēmas.    

Dienas pirmajā pusē uzzinājām 72. starptautiskā komponistu foruma "Rostrum" uzvarētāju, un tas ir serbu komponists Jugs Markovičs ar skaņdarbu "Stabat mater". Jāatgādina, ka forumu rīkoja Starptautiskā Mūzikas padome (International Music Council) sadarbībā ar UNESCO un Latvijas Sabiedrisko mediju, proti, pateicoties "Klasikas" kolēģes Annas Veismanes aktīvam darbam, tas pirmo reizi notika Latvijā.  Laiks atskatīties pār plecu un izvērtēt padarīto, tāpēc studijā šā gada "Rostrum" vērtētāja Signe Lagzdiņa, Gregors Piršs (Gregor Pirš, "Rostrum"), Saimons Vebs (Simon Webb, BBC) un Johanna Mengela (Johanna Mängel, Igaunija, Klassikaraadio / ERR). Runājam par šī gada foruma atmosfēru, ko komponistam nozīmē iekļūt “Rostrum" apritē, kā notiek skaņdarbu klausīšanās un vērtēšana un kādas ir aktuālās tendences laikmetīgajā mūzikā.  

Spomin na Piso, kot se je imenoval 5. koncert filharmoničnega cikla FKK, je zaznamovalo vnovično sodelovanje slovenskih filharmonikov z legendarnim britanskim dirigentom Trevorjem Pinnockom. Osrednje delo sporeda je bila Mendelssohnova Simfonija št. 2 v B-duru, 'Hvalospev', ki so jo izvedli trije vokalni solisti, Mešani pevski zbor Glasbene matice Ljubljana ter Zbor in Orkester Slovenske filharmonije. V nadaljevanju bomo poročali še o 5. koncertu filharmoničnega cikla PVC, ki je bil v znamenju vokalnega ansambla Vision Voices, koncertu trobilnega tria Wieder, Gansch & Paul, ki je v ponedeljek poskrbel za uvod v jubilejno 10. sezono cikla SiBrass, z mednarodne skladateljske tribune Rostrum, ki letos poteka v Rigi, se oglaša Arsov delegat Primož Trdan, oddajo pa sklepamo s pregledom dveh opernih dogodkov: prejšnji teden je za prvo slovensko izvedbo Mozartove opere La clemenza di Tito (Titovo usmiljenje) poskrbela Akademija za glasbo Univerze v Ljubljani, v tržaškem gledališču Giuseppa Verdija pa so uprizorili opero Romeo in Julija Charlesa Gounoda.

Kultūras rondo tiekamies ar vijolnieku, kamerorķestra "Davinspiro Camerata" dibinātāju Daniilu Bulajevu. 16. maijā kamerorķestris "Davinspiro Camerata" Melngalvju namā atskaņos programmu "Bach was born in South America!". Tas būs Daniila Bulajeva un Andreja Puškareva autorprogrammas pirmatskaņojums. Daniils arī  kopā ar kolēģiem 11. maijā muzicēs Latvijas Radio 1. studijā, kur tiks atklāts 72. starptautiskais komponistu forums "Rostrum". Latvijā tas notiks pirmoreiz. Stāstīt par gaidāmo mūzikas notikumu sarunā pievienojas LR3 „Klasika” kolēģe un projekta vadītāja Anna Veismane.

Patrick Tiernan has come into the CEO role at Lloyd's with the market brimming with confidence after a third successive year of strong profitability. Now that competitive forces are reasserting themselves with renewed vigour, the question is what next? From this meeting the future at Lloyd's is one full of increased velocity and innovation in all things. New leadership, new forms of underwriting, new targets and ambition, new risks, new ways to transact business, new skills and attitudes from the people who work in the market and new capital structures to bear the financial load. Recorded live in the centre of the Underwriting room by the Rostrum on a busy working day this is an energetic encounter from start to finish. If you want to get a clear feel for the charismatic new Lloyd's CEO's strategy and modus operandi, this will get you up to speed in no time. Patrick is easy to talk to and is disarmingly frank. From my experiences of doorstepping him whenever I have had the chance over the past five years, I can promise you that we would have had the same conversation whether or not the microphones had been turned on. What you see is what you get. So listen on for an audio roadmap for the market of the next five years and beyond. NOTES: The Sean Patrick Refers to is of course Sean McGovern, Lloyds Council member, CEO of UK and Lloyd's at AXA XL and current Chair of the LMA. ICX and TCX are respectively the special Innovation and Energy Transition risk codes used to account for novel premium transacted in the Lloyd's market. LINKS: We thank our naming sponsor AdvantageGo, now part of Sapiens: https://www.advantagego.com

In this episode of NDO Podcast we visit with Aaron Slominski and Paul Bailey, Department fisheries district supervisors, all about paddlefish. We talk evolutionary history, adaptations, current populations, management strategies and even how they taste. Hosted by Simplecast, an AdsWizz company. See https://pcm.adswizz.com for information about our collection and use of personal data for advertising.

The Lt. Governor called out his wealthy rival from the LG's Rostrum. Jackson responded by dispatching Bert and Ernie to the Capitol. An old video of a definitive statement from Congressional candidate Cowan resurfaces. Two GRA members file a petition to have Raffensperger tossed off the GOP ballot. Meanwhile, AG Carr moves against the GRA and its PAC for allegedly failing to follow the law. Kemp and the Legislature suspend the gas tax for 60 days. State Court of Appeals rules in the FulCo Board of Elections case. How can you not love March Madness?

This aquatic group of fish is famous for their not totally unique toothed rostrum which makes up one third of their total body length. Advertising Inquiries: https://redcircle.com/brandsPrivacy & Opt-Out: https://redcircle.com/privacy

In this episode, we sit down with Sanjog Anand, the co-founder of Rostrum Education, a leading global admissions consultancy. Sanjog shares his entrepreneurial journey, from his school days to building a company that has helped over 5,000 students get into top universities like Oxford, Cambridge, and Ivy League schools.We dive deep into the booming industry of education consulting, the impact of AI on learning, and what the future holds for higher education. Sanjog offers invaluable insights for students and parents navigating the competitive landscape of international university admissions.Chapters0:00 - Introduction to Sanjog Anand, Co-founder of Rostrum Education0:55 - Sanjog's Journey: From Delhi to Singapore, the US, and Back2:51 - The Evolution of Rostrum: From Tutoring to University Counseling6:14 - Rostrum's Business Model and the Shift During COVID7:50 - The Booming Industry of Studying Abroad12:33 - The Emotional Drivers Behind Education Choices18:15 - The Impact of AI on the Value of Higher Education Degrees23:45 - The Future of Education: Skill Building vs. Traditional Learning

Impressive, meaningful and historic — such were the keywords used by global leaders as they marveled at China's military parade commemorating the 80th anniversary of the victory in the Chinese People's War of Resistance Against Japanese Aggression (1931-45) and the World Anti-Fascist War.“令人印象深刻、富有意义且具有历史意义”——这是各国领导人在赞叹中国纪念中国人民抗日战争（1931-1945年）暨世界反法西斯战争胜利80周年阅兵仪式时，所使用的关键词。President Xi Jinping was joined by 26 foreign heads of state and government, as well as parliamentary speakers, deputy prime ministers and high-level representatives from different countries, on Wednesday as he oversaw a parade that showcased a range of China's new military hardware.周三，习近平主席同26位外国国家元首、政府首脑以及各国议会领导人、副总理和高级代表一道，出席阅兵观礼。此次阅兵展示了中国一系列新型军事装备。For the global leaders, the experience at the Tian'anmen Rostrum, where they witnessed the commemoration firsthand, was both awe-inspiring and thought-provoking.对于各国领导人而言，在天安门城楼亲身体验这场纪念活动，亲眼见证阅兵全过程，既令人心潮澎湃，也引人深思。According to a report by Russia's state news agency TASS, Russian President Vladimir Putin described Beijing's commemorative events as "held brilliantly, and simply very well, at a high level".据俄罗斯国家通讯社塔斯社报道，俄罗斯总统弗拉基米尔・普京称北京的纪念活动“举办得非常出色，水准极高，令人赞叹”。Indonesian President Prabowo Subianto, writing on his X account, highlighted that the commemoration "serves as a symbol of China's strength and courage as a nation steadfastly fighting for independence, safeguarding sovereignty, and actively playing a role in realizing world peace".印度尼西亚总统普拉博沃・苏比安托在其X平台账号上发文指出，此次纪念活动“是中国作为一个国家的力量与勇气的象征——中国坚定争取独立、维护主权，并积极为实现世界和平发挥作用”。"On this occasion, I conveyed my appreciation for the significant contributions of the People's Republic of China in maintaining global security," he wrote on Thursday, adding, "Upholding the spirit of the Victory Day, let us continue to strengthen the sustainable cooperation between Indonesia and China for the benefit of both countries."“值此之际，我对中华人民共和国在维护全球安全方面所作出的重大贡献表示赞赏。”他于周四写道，并补充道，“让我们秉持胜利日精神，继续加强印度尼西亚与中国之间的可持续合作，以造福两国人民。”The press service of Uzbek President Shavkat Mirziyoyev wrote in a post on X that the event reaffirmed Uzbekistan's foreign policy commitment to "fostering friendship and constructive dialogue for peace, sustainable development and prosperity".乌兹别克斯坦总统沙夫卡特・米尔济约耶夫的新闻办公室在X平台的一篇帖子中表示，此次活动再次彰显了乌兹别克斯坦在外交政策上的承诺，即“为实现和平、可持续发展与繁荣，推动友好关系与建设性对话”。In a bilateral meeting with Xi on Thursday, Zimbabwean President Emmerson Mnangagwa extended congratulations to China for hosting a "spectacular parade", saying the event was "something out of this world".在周四与习近平的双边会晤中，津巴布韦总统埃默森·姆南加古瓦就中国举办一场“壮观的阅兵式”向中国表示祝贺，称该活动“超凡脱俗”。"Undoubtedly, the commemorations will go a long way to promote the correct historical narrative of China's great contribution to World War II. The spirit of resilience of the Chinese people and their ironclad strength will remain a source of inspiration for generations to come," Mnangagwa said.“毫无疑问，此次纪念活动将极大地推动人们正确认识中国在二战中所作出的重大贡献这一历史事实。中国人民坚韧不拔的精神及其坚不可摧的力量，将继续成为激励世世代代的精神源泉。”姆南加古瓦表示。In a video posted on his account on X, Slovak Prime Minister Robert Fico said that while some people interpreted the parade as a demonstration of China's military strength, he believes the event should "be viewed in the context of the serious statements made by Chinese President Xi Jinping".斯洛伐克总理罗伯特・菲科在其X账号发布的一段视频中表示，虽然有些人将此次阅兵解读为中国军事实力的展示，但他认为应该“从中国国家主席习近平发表的重要讲话这一背景下去看待”此次活动。"The Chinese president made it very clear that the world is facing a choice between peace and war, and that China has the will to play a decisive role in shaping the new peaceful order of the world," he said.“中国国家主席明确表示，当今世界正面临和平与战争的选择，而中国有意愿在构建世界新和平秩序中发挥决定性作用。”他说道。"I once again express my regret that the top representatives of the EU member states were absent from such a global event," Fico said. "If they thought that by doing so they would isolate China's celebrations of victory in World War II, they badly miscalculated."“对于欧盟成员国最高代表缺席这一全球性活动，我再次表示遗憾。”菲佐表示，“如果他们认为此举能孤立中国的二战胜利纪念活动，那他们就大错特错了。”Malaysian Prime Minister Anwar Ibrahim said it was an honor for him and his wife to view the event from the Tian'anmen Rostrum, adding that he thanks the Chinese president for "this meaningful and historic experience".马来西亚总理安华・易卜拉欣表示，能与夫人在天安门城楼观看此次活动，对他而言是一份荣幸。他还补充道，感谢中国国家主席给予他“这段富有意义且具有历史意义的经历”。"Beyond the impressive display of China's military assets, the parade stood as a powerful symbol of resistance against tyranny, oppression, aggression, greed for power, colonialism and imperialism — dark chapters in the history of human civilization," he said.他表示：“除了中国令人印象深刻的军事装备展示外，此次阅兵更是反抗暴政、压迫、侵略、权力贪欲、殖民主义与帝国主义的有力象征——这些都是人类文明史上的黑暗篇章。”"Yet, eight decades after the war's end, the world continues to face injustices and atrocities that unfold openly, often without challenge from major powers who speak loudly of democracy and human rights. True peace demands courage and firm conviction to reject injustice in all its forms," he said.他表示：“然而，在战争结束80年后，世界仍在遭遇各类不公与暴行，这些现象公然发生，而那些高谈民主与人权的大国往往对此无动于衷。真正的和平需要勇气与坚定的信念，去抵制一切形式的不公。”Miguel Diaz-Canel, first secretary of the Central Committee of the Communist Party of Cuba and Cuban president, said on his social media account, "Between a millennial history and a present that inspires millions, China leads today the battle for the rescue of multilateralism and global governance."古巴共产党中央委员会第一书记、古巴国家主席米格尔・迪亚斯-卡内尔在其社交媒体账号上表示：“在拥有千年历史的积淀与激励着数百万人的当下之间，中国如今正引领着维护多边主义、完善全球治理的斗争。”"Proud to support and share those postulates, Cuba is honored to attend the commemoration of the V-Day," he wrote.“古巴自豪地支持并认同这些原则，能出席此次胜利日纪念活动，我们深感荣幸。”他写道。Former Japanese prime minister Yukio Hatoyama said in an interview on his return to Japan after taking part in the V-Day events that he was deeply struck by the conviction that Japan must learn from history in order to face the future.日本前首相鸠山由纪夫在出席胜利日活动后返回日本接受采访时表示，他深切感受到，日本必须以史为鉴，才能面向未来，这一信念给他留下了深刻印象。"I, as a Japanese, attended the commemoration with a sense of reflection and remorse. I am grateful to have been invited to take part in the ceremony; it was highly meaningful," he told China Central Television.他在接受中国中央电视台采访时表示：“作为一名日本人，我怀着反思与愧疚的心情出席了此次纪念活动。非常感谢能受邀参与这一仪式，它具有极高的意义。”

13.-16. maini toimus Ljubljanas 71. rahvusvaheline heliloojate rostrum. Eetris on kokkuvõtted ja võiduteosed.

71.

V Ljubljani se je z izborom zmagovalnih del zaključila Mednarodna skladateljska tribuna Rostrum 2025, najprestižnejši svetovni forum za sodobno umetniško glasbo, v Slovenskem mladinskem gledališču pa bo danes premierno prikazana predstava Olivera Frljića z naslovom Inkubator: Uspavanka za otroke, ki so se, še preden so znali govoriti, naučili gramatike smrti.

V Ljubljani poteka 71. Mednarodna skladateljska tribuna Rostrum, prvič v več kot 70-letni zgodovini na Slovenskem. Ob tej priložnosti osvetljujemo zgodovino in namen tribune, ki poteka pod okriljem Mednarodnega glasbenega sveta. Zatem poročamo o gostovanju Orkestra Residentie iz Haaga v Zlatem abonmaju, v nadaljevanju skočimo še na Primorsko, najprej v Rafutski park v Novi Gorici, kjer je nastopil oktet rogov ter nato na prireditev "Z violino in malim basom od Rezije do Istre", ki je v soboto potekala v dvorani palače Gravisi Buttorai na sedežu Italijanske skupnosti Santorio Santorio v Kopru, konec oddaje pa bo v znamenju opere. Poročali bomo o aprilski uprizoritvi Donizettijeve opere Lucia di Lammermoor v tržaškem opernem gledališču in zagrebški uprizoritvi Rusalke Antonína Dvořáka.

Danes se v Ljubljani začenja 71. mednarodna skladateljska tribuna Rostrum, ki se v Ljubljani dogaja prvič. Sinoči pa so mladi džezovski glasbeniki v Cukrarni v Ljubljani s koncertom obeležili 60-letnico Evroradijskega džezovskega orkestra. Izšel je nov prevod pisemskih korespondenc med filozofinjo Hannah Arend in njenim nekdanjim profesorjem Martinom Heideggerjem. Danes se bo s turo po grafitih Trubarjeve ulice v Ljubljani začelo Prepišno uredništvo, ki letos nosi tematski naslov Prosto po prostoru. V Atriju ZRC v Ljubljani bo pogovor z razpravo ob 80. obletnici zmage nad fašizmom in nacizmom. Na današnji dan pa se bo slavnostno odprl 78. mednarodni filmski festival v Cannesu. Vabljeni k poslušanju!

Med 12. in 17. majem bo pod okriljem Programa Ars prvič v Ljubljani potekala mednarodna skladateljska tribuna Rostrum, eden najprestižnejših svetovnih radijskih forumov za sodobno umetniško glasbo. Ta bo s koncerti in drugimi dogodki osvetlila sodobno glasbeno ustvarjalnost, s posebnim poudarkom na slovenskih skladateljih. Kot uvod v tribuno bo Program Ars in z njim RTV Slovenija v okviru cikla Jazz Ars All Stars gostil poseben koncert, posvečen 60-letnici Evroradijskega jazzovskega orkestra. O tem glasbenem dogajanju in pomenu tribune razmišljamo z glasbenimi uredniki. Sodelujejo Gregor Pirš, Hugo Šekoranja in Primož Trdan.

O navdihu Almanachove slike Kvartopirci, posebnem glasbenem zagonu in godalnih tehnikah v skladbi The Card Players se pogovarjamo z avtorjem Maticem Romihom. Skladba, ki je bila na 69. Mednarodni skladateljski tribuni Rostrum zmagovalno delo v mladi kategoriji, bo ponovno izvedena na šestem večeru cikla Kromatika Simfoničnega orkestra RTV Slovenija. Kvartopirci na spletni strani Narodne galerije: https://www.ng-slo.si/si/imagelib/zoom/default/ZBIRKE/NGS/NGS0628.jpg

"Atsperes" viesis šoreiz ir komponists Krists Auznieks. Viņš ir viens no būtiskākajiem radošās komandas cilvēkiem Olgas Tokarčukas veģetārajā trillerī "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem", kam 4. aprīlī aizvadīta pirmizrāde Dailes teātrī. Runājam par komponēšanu, tendencēm un studentiem... Gunda Vaivode: Vakar Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja poļu rakstnieces un arī Nobela prēmijas laureātes Olgas Tokarčukas veģetārais trilleris "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem", kura dramatizējumu veicis Matīss Gricmanis. Tu, Krist, pirmoreiz rakstīji mūziku teātra izrādei. Kad tu iepazinies ar šo darbu? Pirms kāda gada, kad Dailes teātra radošā komanda mani uzrunāja: tad arī diezgan ātri izlasīju to. Tajā laikā tulkojums, manuprāt, vēl neeksistēja, tāpēc lasīju to angļu tulkojumā. Mani uzreiz uzrunāja šī darba tēmas, un man arī bija skaidrs, ka piekritīšu un ka man tas būs gana interesants uzdevums un izaicinājums. Vai vari noformulēt sev, par ko ir šis stāsts? No vienas puses - par taisnīguma izjūtu. Par to, ka ļaunumam ir dažādas sejas. Lugas beigās izrādās, ka galvenā varone ir ļauna - viņa ir slepkava, viņa ir nogalinājusi. Lūk, esmu atklājis izrādes beigas un sabojājis visu skatītāju pieredzi, bet lielais jautājums ir par to, kā un kāpēc sanāk tā, ka cilvēks, kurš ir nogalinājis citus cilvēkus, ir tas, kuram mēs šajā gadījumā gribam piedot vai kuru mēs gribam attaisnot. Varbūt var rasties jautājums, kā mēs rīkotos līdzīgā situācijā? Respektīvi, mēs redzam, ka cilvēki ir ļauni pret citiem, pret citām dzīvām būtnēm, šajā gadījumā - pret dažādiem dzīvniekiem, un šo ļaunumu mēs esam gatavi piedot vai pat attaisnot. Mēs to ikdienā normalizējam, skatoties, kā uz mūsu pannām guļ citu dzīvu būtņu gaļa. Kad Janīna - lugas galvenais tēls - nogalina cilvēkus, mūsos ieslēdzas jau pavisam citas jūtas. Šeit tās mazliet tiek vienlīdzīgotas un mums tiek norādīts uz mūsu pašu domu nekonsekvenci.  Jā, izrādē vairākas reizes izskan jautājums, vai ļaunums obligāti jāsoda. Un atbilde nemaz tik viegli nenāk rokā. Ir jādomā! Jā, šis soda koncepts man nešķiet tik interesants, bet tas, ka šis jautājums liek mums orientēties, ir droši vien ļaunuma definīcija kā tāda. Vai vienu ļaunumu atriebt ar otru, vai tomēr darīt, kā Rainis mums ieteica - tikai ar labu. Sīriešu izcelsmes nīderlandiešu režisora Ola Mafālani tiek uzskatīta par īstu fantāzijas karalieni, un viņas izrādēs ir ļoti poētiskas ainas; tur netrūkst arī humora, un šajā gadījumā - arī kriminālromāna iezīmes. Bet kā jums visiem klājās sapņu komandā, kurā darbojas patiešām izcili mākslinieki - gaismu mākslinieks Alekss Broks, scenogrāfs Germans Ermičs - arī viņam, starp citu, debija teātrī -, horeogrāfe Elīna Gediņa, tērpu mākslinieki "Mareunrol's". Kāda bija sazobe vienam ar otru? Neradās problēmas tik spilgtām individualitātēm? Nē! Tā tiešām bija fantastiska komanda, un tas bija īsts komandas darbs, kurā mēs visi viens ar otru sarunājāmies no gandrīz paša sākuma pirms gada, līdz pat vakardienas pirmizrādei. Šajā gadījumā tas, ka šie mākslinieki ir tik daudzveidīgi, spilgti un arī griboši sadarboties, un viņi nevis svinēja savu ego, bet mēģināja kalpot idejai un sadoties rokās - tas viss palīdzēja nonākt pie darba, kas katram no mums šķiet vienlīdz nozīmīgs un vienlaikus arī daudz lielāks par katru no mums. Šajā lugā nereti tiek piesaukta arī astroloģija. Vai tev ar astroloģiju ir kādas īpašas attiecības? Lasi horoskopus? Par īpašām attiecībām es tās noteikti nesauktu. Man gribas cerēt un ticēt, un ir interesanti flirtēt ar ideju, ka kaut kur gaisā kādas nojausmas stāv laikam priekšā - ka mēs kaut ko varam nojaust par nākotni. Tuvāka man šķiet ideja, kas pausta grāmatā "Troksnis". Tā ir astoņdesmitajos gados rakstīta, un tās autors, kas ir mūzikas sociologs, piedāvā ideju, ka mūzika, kas tiek rakstīta kādā noteiktā laikā, paredz sociālus, politiskus un ekonomiskus procesus, kas vēl tikai notiks un nāks. Viņš šeit apskatījis mūziku no Lielās franču revolūcijas laika, pēc tam arī romantisma mūziku, un pēc tam arī 20. gadsimta mūziku. Un šādā ziņā mūzikai vairāk nekā jebkurai citai darbībai piemīt spēja pareģot nākotni. Mūzika, protams, neoperē verbāli, bet tā spēj pieskarties tām daļām, kurā valoda vēl nav tikusi noformulēta vai ieviesta. Kas tu pats esi pēc horoskopa?  Zivs. Ir interesanti domāt, ka mēs visu zemeslodi varam ietilpināt 12 dažādos tipāžos un tad skatīties, kuri ir saderīgāki un kuri nesaderīgāki. Kāpēc lai mēs nespēlētos ar šo ideju? Mūziku teātrim tu esi rakstījis pirmoreiz. Tas tomēr ir ļoti, ļoti atšķirīgi no citiem žanriem, kur tavs personīgais rezultāts ir vairāk prognozējams. Šajā izrādē mūzikas ir ļoti daudz, un zinu arī, ka izrādes labā tev nācās daudz ko upurēt no uzrakstītā. Vai tu to izjūti tieši tā - kā upurēšanu, vai arī vieglu roku vienkārši dari tā, kā nepieciešams, un "nomirsti režisorā"? Varbūt vārds "upurēšana" ir morāli pārāk piesātināts. Patiesība ir daudz vienkāršāka. Un droši vien arī mazāk interesanta. Bet es noteikti jūtu atšķirību. Uzrakstot operu, es pabeidzu darbu, pēc tam ienāk pārējā komanda, un manām notīm vairs neviens nedrīkst pieskarties. Tās ir kļuvušas par faktiem. Kamēr teātrī notis nekad nekļūs par faktiem! Pat pirms pašas pirmizrādes, runājot ar solisti Beāti Zviedri, pēdējā mirklī pāris nošu tika mainītas. Līdz ar to notācijas nozīme šajā procesā ir pilnīgi atšķirīga: tā ir daudz elastīgāka, fleksiblāka, lokanāka. Tāpat struktūra. Tā visa mainās izrādes vajadzību vārdā. Un tas ir interesanti, atsvaidzinoši. Es noteikti to negribētu darīt katru dienu, jo man svarīgi uzturēt līdzsvarā to mūziku, kurā kaut kāda patiesība tiek sasniegta jau gadu pirms atskaņojuma, bet vienlaikus dinamiskā vide, kurā jāatrod jauni risinājumi jau uz nākamo dienu, dod milzīgu grūdienu jaunos virzienos, jaunās vietās, kuras pats sevī es noteikti apzinājos. Neapzinājos vai nebiju uz tām gatavs vai gribošs reaģēt tik ātri. Tagad man ir milzīga pieredze reaģēšanas mākslā... Vai tas nozīmē, ka tas tev palīdzēs, rakstot cita veida mūziku?  Noteikti! Jo tas palīdz arī domāt par to, kas ir saprotams: ne tā, ka es par to nebūtu pirms tam domājis, bet kas ir saprotams cilvēkam, kurš varbūt nemīl skaņu tik ļoti, cik es, kuram ir svarīgs stāsta jēdziens. Man patīk mūzika, kurā mēs aizejam maksimāli tālu no valodas, mēģinām nestāstīt stāstus. Savukārt teātris ir ļoti cieši saistīts ar valodu un stāstiem. [Aktuāls ir jautājums] kā mana mūzika var palīdzēt stāstu stāstīt? Varbūt tā ir daļa no stāsta vai - tieši otrādi - tam pretojas, bet tomēr ir ciešā sasaistē gan ar valodas, gan naratīva jēdzieniem. Vai tā bija režisores ideja, ka Beātei Zviedrei jābūt uz skatuves? Teātra procesā grūti pateikt, no kurienes rodas idejas. Ja mēģinātu šo ģenealoģiju atrast, diezgan ātri nonāktu pie tā, ka nevienam nav ne jausmas, kuram kura ideja pieder, jo tās parādās procesā. (..) Beāte to izdara spoži. Beāte ir fantastiska dziedātāja, un arī šajā izrādē viņa savu lomu nospēlē brīnišķīgi.  Bet ideja par kora klātbūtni – tā gan bija jau pašā sākumā. Jā. Bija ideja par kori, kurš ir kā mirušo pasaule, kas atrodas galvenā tēla galvā, un caur mūziku mēs ienākam varones iekšējā pasaulē. Opermūzikā tā ir pašsaprotama ideja – ka mūzika varētu zināt kaut ko, ko citi tēli nezina vai pat nedzird uz skatuves. Tāpat arī šeit mēs uzzinām kaut ko par galveno tēlu tieši caur to, ka koris mums to stāsta, vēl pirms dažādi notikumi uz skatuves ir notikuši. Šādā ziņā būtu interesanti šo izrādi noskatīties divas vai trīs reizes – kad zinām stāstu līdz galam un redzam, ka daudz kas mums uz skatuves jau tiek pateikts priekšā, pirms mēs to uzzinām tradicionālā naratīva attīstības izpratnē. Mēs nenosaucām koristus: tie ir Valsts akadēmiskā kora "Latvija" dziedātāji Māra Sirmā vadībā. Ieraksts ir ļoti profesionāli veikts, un mūzika ir kā pašvērtība. Varbūt tā būs atskaņojama arī atsevišķi, ja tiks ierakstīta skaņu celiņā? Jā, šeit patiešām tapa ļoti, ļoti daudz mūzikas, kurai vismaz daļēju paredzu dzīvi arī ārpus teātra sienām – gan kā mūziku, ko varam klausīties koncertā, gan kā daļu no izrādes identitātes, ko var atskaņot atsevišķi. Tās pasaule ir plašāka par teātra sienām. (..) Un ir viena skaista tēma – čella tēma, ko spēlē Guna Šnē, kas man bija viens no emocionālākajiem izrādes brīžiem. Finālā vārda tiešā nozīmē notiek iziešana caur uguni un ūdeni. Ir vairākas epizodes, kurās esi izmantojis mūsu tautasdziesmas – atpazīstamas melodijas. Kā tu nonāci pie tām? Laikam iemesls, kāpēc režisore mani uzrunāja, bija tas, ka viņa gribēja, lai šeit būtu kaut kas no latviešu kormūzikas: Olu fascinē mūsu Dziesmu svētku tradīcija. No otras puses – skaidrs, ka viņa mani neizvēlējās tamdēļ, ka esmu tradicionāls kormūzikas komponists. Varbūt viņai šāda ilūzija radās tāpēc, ka viņa redzēja: skatos arī uz mūsu pašu nacionālromantisma tradīcijām. Man bija būtiski, lai tautasdziesmas, ko esmu izmantojis izrādei, runā gan par ekoloģijas tēmām, gan par sievietes lomu sabiedrībā un dzīvē. Ja patiešām ieklausāmies, tajās ir kaut kas ļoti metropolītisks un universāls, pazīstams ārpus mūsu valodas un nacionālās identitātes. Teiksim, dziesma "Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu" ir kā 21. gadsimta zaļā kursa himna. Tāpat runājot par identitātes izšķīšanu... Ja mēs dziesmai "Pūt, vējiņi!" atņemam pēdējo daļu, kurā vēstīts par specifisku lokāciju un Kurzemi un paliekam tikai pie idejas par aizdzīšanu – sak', vējš mūs aizdzen projām kā tādus smilšu graudus… Tāda eksistenciāla iziršana, kas delīrija ainā finālā notiek ar galveno tēlu. Šeit man likās būtiski paņemt kaut ko, kas mums visiem ir pazīstams un dārgs, un caur to parādīt un lūgt mums neskatīties uz to viendimensionāli, neļaut to padarīt par labējā spārna kursa identitātes simbolu, neļaut uzurpēt cilvēkiem ar ļauniem nodomiem mūsu kultūras daudzveidību un bagātību, kurā ir arī tēmas, kas mums absolūti nesaistās ar tradicionālu Latvijas kultūru, bet redzēt, ka tajās jau ir iebūvēta atvērtība un daudzveidība, ar kādu vismaz es neasociēju latviešu folkloru. "Pūt, vējiņi!" skats man likās ļoti kinematogrāfisks, raisījās pat zināmas asociācijas ar filmu. Un ar Baibiņu. Ļoti pretēji tēli, un tajā brīdī tu vienalga domā par savām kontekstuālajām sajūtām, kādas tev ir no pagātnes bijušas. Ļoti interesants bija šis izmantojums! Katrā ziņā žanriska un stilistiska daudzveidība tavā mūzikā šai izrādei ir milzīga. Bet tu pieminēji nacionālo identitāti. Vai mēs šobrīd vispār varam runāt par kādām izteiktām mūzikas tendencēm? Vai pasaules mūzikā notiek kādi lielāki procesi? Vai varam runāt par kādiem viļņiem, straumēm un nacionālajām skolām, vai tomēr mūzikas sacerēšana atkarīga no katra indivīda? Kādu laiku mēs par to gandrīz vai vispār nevarējām runāt. Bija ārkārtīgi spēcīga globalizācijas sajūta, mūsu pašu piederība un iederība Eiropas Savienībā un tamlīdzīgās institūcijās, tāpat kā mūsu jaunās paaudzes komponistu darbība citās pasaules skolās. Protams, ka vide, kurās mēs uzturamies, spēlē nozīmīgu lomu, un bieži vien tā formatīvā izglītība, īpaši bakalaura līmenī: tas ir brīdis, kad mūsu smadzenes ir visatvērtākās – tad mēs izmaināmies visvairāk un izveidojam savu arodu. Šādā skatījumā es pats šo laiku pavadīju Nīderlandē, un ļoti daudz kur jūtu, ka manī parādās nīderlandiešu mūsdienu mūzikas tradīcija, kas ir saistīta ar strukturālismu, asiem formas griezumiem, kas patiesībā ir tāda Stravinska tradīcija, ko caur sevi izauklējis Luiss Andrīsens, kļūdams par Nīderlandes muzikālo identitāti vismaz vairāku gadu desmitu garumā.   Un ne jau bez Amerikas ietekmes. Protams! Amerikas ietekme gan nāca vēlāk. Īpašas ir manas attiecības ar nozīmīgākajiem skolotājiem. Piemēram, Deividu Lengu, kuram arī šī pati tradīcija ir tuva un mīļa: tāda ļoti liela atturība mūzikā, ļoti liela pieturēšanās pie ierobežota muzikālā materiāla un mēģinājumi šo muzikālo materiālu izanalizēt līdz galam – kā  tādu telpisku objektu griezt apkārt un ieraudzīt tajā visas iespējamās šķautnes. Tāda veida domāšana man vēl joprojām ir mīļa. Es pats strādāju ar pilnīgi citiem materiāliem: vai tā būtu tautasdziesma, tehnomūzika vai džeza aranžējumi no 60. gadiem. Ar šādu pieeju aicinu klausītājus iedziļināties mūzikas struktūrā, iedziļināties mūzikas uzbūvē, lai mūzika un skaņa nebūtu tikai baudas objekts vai avots, bet arī kas intelektuāli stimulējošs un interesants. 2021. gadā uzvarēji kompozīciju konkursā "Rostrum" ar savu skaņdarbu Are One, kas bija daļa no tavas operas "Tagadnes". Ieguvi pirmo vietu jauno komponistu grupā, un toreiz ar kolēģiem norunājām, ka te ir lieliski sapludināti žanri, nepadarot neko banālu. Tas arī ir viens no taviem paņēmieniem joprojām – sapludināt žanrus. Tagad mēs, domājot par jaunajiem kandidātiem, ko šogad vest uz "Rostrum" konkursu, diezgan vienprātīgi visi nobalsojām par Aleksandra Avrameca skaņdarbu "Ausma" simfoniskajam orķestrim, kas izskanēja Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā. Aleksandrs ir tavs audzēknis. Kā tu domā, kādas izredzes viņam ir? Grūti teikt, jo "Rostrums" ir fascinējoša vienība ar to, ka tur katru gadu žūrija mainās un cilvēku gaume arī ir tik daudzveidīga.  Tas viss varbūt iet kopā ar tendenci, ka cilvēki sāk kārot pēc harmoniskākas mūzikas? Tu pieskaries ļoti, ļoti interesantai tēmai, kuru man būs grūti izvērst tik īsā laikā. Aleksandrs ir fantastisks students un tiešām ārkārtīgi smagi, sūri un grūti strādājošs cilvēks, kuram māksla ir vismaz tikpat nozīmīga kā man, ja ne vairāk. Šāda degsme ir ārkārtīgi svarīga. Un tas, manuprāt, ir pirmais solis uz panākumiem – ja cilvēkā ir mīlestība pret arodu, pret mūziku un spēja to izvirzīt par savas dzīves augstāko mērķi – un Aleksandram tāda absolūti piemīt –, tad viss pārējais ir sekundāri. Tālāk jau mūs katru uzmeklē dažādi dzīves eņģeļi, kuri palīdz mūs pabīdīt un aizbīdīt pareizā vietā, pareizā laikā. Bet, ja ir šis iekšējais milzīgais spēks un spēja pārvarēt savu emocionālo nespēju… Tas ir vienīgais šķērslis, kas mums katram ir: kā pārvarēt to, ka mēs esam slinki, vāji, garlaikoti, un pārvērst to par radošu konstruktīvu enerģiju. Aleksandram šī spēja absolūti piemīt. Tas ir vienīgais, ko es varu pateikt par viņa tālākajiem panākumiem.  Un otrs, ko tu piemini – par to mūsdienu kompozīcijas pārveidi. Sāku laikam jau šo stāstu ar to, ka mēs it kā iegājām šajā globalizācijas laikmetā, bet grūti ir pateikt, kur pasaule virzās šobrīd. Ja mēs paskatāmies uz Amerikas politiku, kas vienmēr rādījusi tālāko ceļu uz iekļautību un daudzveidību, tagad par to mums visiem ir milzīgas šaubas, un ir grūti saprast, vai tā ir vienkārši pauze garākā ceļā, vai arī pilnīgi radikāla kursa maiņa. Ja tā, tad varbūt atkal nonāksim pie lielāka protekcionisma un izolācijas, un tad jau šī negatīvā procesa rezultātā sāks vairāk veidoties nacionālās skolas – nevis tāpēc, ka mēs gribēsim, bet tāpēc, ka vienkārši būs mazāk iespēju ceļot un sadarboties. Bet to es neparedzu. Es vienkārši pieļauju to kā iespēju, kas pirms 10 gadiem man likās absolūti nereāla. Tu šobrīd esi Kristus vecumā. Esi par to aizdomājies? Jā, par to es runāju psihoterapijā diezgan daudz. (smejas) Jo pēkšņi skaitļi kļūst nozīmīgi, vecums nāk vēja spārniem un jāsāk domāt par mantojumu un ko tikai vēl ne. Ne tādā ziņā, ka grasītos mirt, bet aizdomājoties par to, ko atstāt aiz sevis. Protams, domāju par Jēzus fascinējošo personību. Vienmēr, kad es iedomājos par šo skaisto cilvēku vai tēlu, par viņa milzīgo nesavtību un bezgalīgo mīlestību pret visu dzīvo, atceros arī viņa vienīgo neiecietību pret to, ka baznīcas priekšā ir izbūvēts tirgus laukums un tur notiek tirgošanās: tas ir tas attēls, ko es redzu – ka tur notiek pārdošana un Jēzus kļūst dusmīgs. Tas ir attēls, ko paturu prātā, jo mākslā jau ir pavisam līdzīgi. Brīžiem mēs atkāpjamies no mākslinieciskajiem ideāliem. Kurā brīdī tas ir, lai pasniegtu roku un palīdzētu komunicēt? Kā izdarīt tā, lai mēs nepazaudētu savus mākslinieciskos ideālus procesos, institūcijās un vietās, kurām ir atbildība pret skatītāju un klausītāju?

"Atsperes" viesis šoreiz ir komponists Krists Auznieks. Viņš ir viens no būtiskākajiem radošās komandas cilvēkiem Olgas Tokarčukas veģetārajā trillerī "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem", kam 4. aprīlī aizvadīta pirmizrāde Dailes teātrī. Runājam par komponēšanu, tendencēm un studentiem... Gunda Vaivode: Vakar Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja poļu rakstnieces un arī Nobela prēmijas laureātes Olgas Tokarčukas veģetārais trilleris "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem", kura dramatizējumu veicis Matīss Gricmanis. Tu, Krist, pirmoreiz rakstīji mūziku teātra izrādei. Kad tu iepazinies ar šo darbu? Pirms kāda gada, kad Dailes teātra radošā komanda mani uzrunāja: tad arī diezgan ātri izlasīju to. Tajā laikā tulkojums, manuprāt, vēl neeksistēja, tāpēc lasīju to angļu tulkojumā. Mani uzreiz uzrunāja šī darba tēmas, un man arī bija skaidrs, ka piekritīšu un ka man tas būs gana interesants uzdevums un izaicinājums. Vai vari noformulēt sev, par ko ir šis stāsts? No vienas puses - par taisnīguma izjūtu. Par to, ka ļaunumam ir dažādas sejas. Lugas beigās izrādās, ka galvenā varone ir ļauna - viņa ir slepkava, viņa ir nogalinājusi. Lūk, esmu atklājis izrādes beigas un sabojājis visu skatītāju pieredzi, bet lielais jautājums ir par to, kā un kāpēc sanāk tā, ka cilvēks, kurš ir nogalinājis citus cilvēkus, ir tas, kuram mēs šajā gadījumā gribam piedot vai kuru mēs gribam attaisnot. Varbūt var rasties jautājums, kā mēs rīkotos līdzīgā situācijā? Respektīvi, mēs redzam, ka cilvēki ir ļauni pret citiem, pret citām dzīvām būtnēm, šajā gadījumā - pret dažādiem dzīvniekiem, un šo ļaunumu mēs esam gatavi piedot vai pat attaisnot. Mēs to ikdienā normalizējam, skatoties, kā uz mūsu pannām guļ citu dzīvu būtņu gaļa. Kad Janīna - lugas galvenais tēls - nogalina cilvēkus, mūsos ieslēdzas jau pavisam citas jūtas. Šeit tās mazliet tiek vienlīdzīgotas un mums tiek norādīts uz mūsu pašu domu nekonsekvenci.  Jā, izrādē vairākas reizes izskan jautājums, vai ļaunums obligāti jāsoda. Un atbilde nemaz tik viegli nenāk rokā. Ir jādomā! Jā, šis soda koncepts man nešķiet tik interesants, bet tas, ka šis jautājums liek mums orientēties, ir droši vien ļaunuma definīcija kā tāda. Vai vienu ļaunumu atriebt ar otru, vai tomēr darīt, kā Rainis mums ieteica - tikai ar labu. Sīriešu izcelsmes nīderlandiešu režisora Ola Mafālani tiek uzskatīta par īstu fantāzijas karalieni, un viņas izrādēs ir ļoti poētiskas ainas; tur netrūkst arī humora, un šajā gadījumā - arī kriminālromāna iezīmes. Bet kā jums visiem klājās sapņu komandā, kurā darbojas patiešām izcili mākslinieki - gaismu mākslinieks Alekss Broks, scenogrāfs Germans Ermičs - arī viņam, starp citu, debija teātrī -, horeogrāfe Elīna Gediņa, tērpu mākslinieki "Mareunrol's". Kāda bija sazobe vienam ar otru? Neradās problēmas tik spilgtām individualitātēm? Nē! Tā tiešām bija fantastiska komanda, un tas bija īsts komandas darbs, kurā mēs visi viens ar otru sarunājāmies no gandrīz paša sākuma pirms gada, līdz pat vakardienas pirmizrādei. Šajā gadījumā tas, ka šie mākslinieki ir tik daudzveidīgi, spilgti un arī griboši sadarboties, un viņi nevis svinēja savu ego, bet mēģināja kalpot idejai un sadoties rokās - tas viss palīdzēja nonākt pie darba, kas katram no mums šķiet vienlīdz nozīmīgs un vienlaikus arī daudz lielāks par katru no mums. Šajā lugā nereti tiek piesaukta arī astroloģija. Vai tev ar astroloģiju ir kādas īpašas attiecības? Lasi horoskopus? Par īpašām attiecībām es tās noteikti nesauktu. Man gribas cerēt un ticēt, un ir interesanti flirtēt ar ideju, ka kaut kur gaisā kādas nojausmas stāv laikam priekšā - ka mēs kaut ko varam nojaust par nākotni. Tuvāka man šķiet ideja, kas pausta grāmatā "Troksnis". Tā ir astoņdesmitajos gados rakstīta, un tās autors, kas ir mūzikas sociologs, piedāvā ideju, ka mūzika, kas tiek rakstīta kādā noteiktā laikā, paredz sociālus, politiskus un ekonomiskus procesus, kas vēl tikai notiks un nāks. Viņš šeit apskatījis mūziku no Lielās franču revolūcijas laika, pēc tam arī romantisma mūziku, un pēc tam arī 20. gadsimta mūziku. Un šādā ziņā mūzikai vairāk nekā jebkurai citai darbībai piemīt spēja pareģot nākotni. Mūzika, protams, neoperē verbāli, bet tā spēj pieskarties tām daļām, kurā valoda vēl nav tikusi noformulēta vai ieviesta. Kas tu pats esi pēc horoskopa?  Zivs. Ir interesanti domāt, ka mēs visu zemeslodi varam ietilpināt 12 dažādos tipāžos un tad skatīties, kuri ir saderīgāki un kuri nesaderīgāki. Kāpēc lai mēs nespēlētos ar šo ideju? Mūziku teātrim tu esi rakstījis pirmoreiz. Tas tomēr ir ļoti, ļoti atšķirīgi no citiem žanriem, kur tavs personīgais rezultāts ir vairāk prognozējams. Šajā izrādē mūzikas ir ļoti daudz, un zinu arī, ka izrādes labā tev nācās daudz ko upurēt no uzrakstītā. Vai tu to izjūti tieši tā - kā upurēšanu, vai arī vieglu roku vienkārši dari tā, kā nepieciešams, un "nomirsti režisorā"? Varbūt vārds "upurēšana" ir morāli pārāk piesātināts. Patiesība ir daudz vienkāršāka. Un droši vien arī mazāk interesanta. Bet es noteikti jūtu atšķirību. Uzrakstot operu, es pabeidzu darbu, pēc tam ienāk pārējā komanda, un manām notīm vairs neviens nedrīkst pieskarties. Tās ir kļuvušas par faktiem. Kamēr teātrī notis nekad nekļūs par faktiem! Pat pirms pašas pirmizrādes, runājot ar solisti Beāti Zviedri, pēdējā mirklī pāris nošu tika mainītas. Līdz ar to notācijas nozīme šajā procesā ir pilnīgi atšķirīga: tā ir daudz elastīgāka, fleksiblāka, lokanāka. Tāpat struktūra. Tā visa mainās izrādes vajadzību vārdā. Un tas ir interesanti, atsvaidzinoši. Es noteikti to negribētu darīt katru dienu, jo man svarīgi uzturēt līdzsvarā to mūziku, kurā kaut kāda patiesība tiek sasniegta jau gadu pirms atskaņojuma, bet vienlaikus dinamiskā vide, kurā jāatrod jauni risinājumi jau uz nākamo dienu, dod milzīgu grūdienu jaunos virzienos, jaunās vietās, kuras pats sevī es noteikti apzinājos. Neapzinājos vai nebiju uz tām gatavs vai gribošs reaģēt tik ātri. Tagad man ir milzīga pieredze reaģēšanas mākslā... Vai tas nozīmē, ka tas tev palīdzēs, rakstot cita veida mūziku?  Noteikti! Jo tas palīdz arī domāt par to, kas ir saprotams: ne tā, ka es par to nebūtu pirms tam domājis, bet kas ir saprotams cilvēkam, kurš varbūt nemīl skaņu tik ļoti, cik es, kuram ir svarīgs stāsta jēdziens. Man patīk mūzika, kurā mēs aizejam maksimāli tālu no valodas, mēģinām nestāstīt stāstus. Savukārt teātris ir ļoti cieši saistīts ar valodu un stāstiem. [Aktuāls ir jautājums] kā mana mūzika var palīdzēt stāstu stāstīt? Varbūt tā ir daļa no stāsta vai - tieši otrādi - tam pretojas, bet tomēr ir ciešā sasaistē gan ar valodas, gan naratīva jēdzieniem. Vai tā bija režisores ideja, ka Beātei Zviedrei jābūt uz skatuves? Teātra procesā grūti pateikt, no kurienes rodas idejas. Ja mēģinātu šo ģenealoģiju atrast, diezgan ātri nonāktu pie tā, ka nevienam nav ne jausmas, kuram kura ideja pieder, jo tās parādās procesā. (..) Beāte to izdara spoži. Beāte ir fantastiska dziedātāja, un arī šajā izrādē viņa savu lomu nospēlē brīnišķīgi.  Bet ideja par kora klātbūtni – tā gan bija jau pašā sākumā. Jā. Bija ideja par kori, kurš ir kā mirušo pasaule, kas atrodas galvenā tēla galvā, un caur mūziku mēs ienākam varones iekšējā pasaulē. Opermūzikā tā ir pašsaprotama ideja – ka mūzika varētu zināt kaut ko, ko citi tēli nezina vai pat nedzird uz skatuves. Tāpat arī šeit mēs uzzinām kaut ko par galveno tēlu tieši caur to, ka koris mums to stāsta, vēl pirms dažādi notikumi uz skatuves ir notikuši. Šādā ziņā būtu interesanti šo izrādi noskatīties divas vai trīs reizes – kad zinām stāstu līdz galam un redzam, ka daudz kas mums uz skatuves jau tiek pateikts priekšā, pirms mēs to uzzinām tradicionālā naratīva attīstības izpratnē. Mēs nenosaucām koristus: tie ir Valsts akadēmiskā kora "Latvija" dziedātāji Māra Sirmā vadībā. Ieraksts ir ļoti profesionāli veikts, un mūzika ir kā pašvērtība. Varbūt tā būs atskaņojama arī atsevišķi, ja tiks ierakstīta skaņu celiņā? Jā, šeit patiešām tapa ļoti, ļoti daudz mūzikas, kurai vismaz daļēju paredzu dzīvi arī ārpus teātra sienām – gan kā mūziku, ko varam klausīties koncertā, gan kā daļu no izrādes identitātes, ko var atskaņot atsevišķi. Tās pasaule ir plašāka par teātra sienām. (..) Un ir viena skaista tēma – čella tēma, ko spēlē Guna Šnē, kas man bija viens no emocionālākajiem izrādes brīžiem. Finālā vārda tiešā nozīmē notiek iziešana caur uguni un ūdeni. Ir vairākas epizodes, kurās esi izmantojis mūsu tautasdziesmas – atpazīstamas melodijas. Kā tu nonāci pie tām? Laikam iemesls, kāpēc režisore mani uzrunāja, bija tas, ka viņa gribēja, lai šeit būtu kaut kas no latviešu kormūzikas: Olu fascinē mūsu Dziesmu svētku tradīcija. No otras puses – skaidrs, ka viņa mani neizvēlējās tamdēļ, ka esmu tradicionāls kormūzikas komponists. Varbūt viņai šāda ilūzija radās tāpēc, ka viņa redzēja: skatos arī uz mūsu pašu nacionālromantisma tradīcijām. Man bija būtiski, lai tautasdziesmas, ko esmu izmantojis izrādei, runā gan par ekoloģijas tēmām, gan par sievietes lomu sabiedrībā un dzīvē. Ja patiešām ieklausāmies, tajās ir kaut kas ļoti metropolītisks un universāls, pazīstams ārpus mūsu valodas un nacionālās identitātes. Teiksim, dziesma "Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu" ir kā 21. gadsimta zaļā kursa himna. Tāpat runājot par identitātes izšķīšanu... Ja mēs dziesmai "Pūt, vējiņi!" atņemam pēdējo daļu, kurā vēstīts par specifisku lokāciju un Kurzemi un paliekam tikai pie idejas par aizdzīšanu – sak', vējš mūs aizdzen projām kā tādus smilšu graudus… Tāda eksistenciāla iziršana, kas delīrija ainā finālā notiek ar galveno tēlu. Šeit man likās būtiski paņemt kaut ko, kas mums visiem ir pazīstams un dārgs, un caur to parādīt un lūgt mums neskatīties uz to viendimensionāli, neļaut to padarīt par labējā spārna kursa identitātes simbolu, neļaut uzurpēt cilvēkiem ar ļauniem nodomiem mūsu kultūras daudzveidību un bagātību, kurā ir arī tēmas, kas mums absolūti nesaistās ar tradicionālu Latvijas kultūru, bet redzēt, ka tajās jau ir iebūvēta atvērtība un daudzveidība, ar kādu vismaz es neasociēju latviešu folkloru. "Pūt, vējiņi!" skats man likās ļoti kinematogrāfisks, raisījās pat zināmas asociācijas ar filmu. Un ar Baibiņu. Ļoti pretēji tēli, un tajā brīdī tu vienalga domā par savām kontekstuālajām sajūtām, kādas tev ir no pagātnes bijušas. Ļoti interesants bija šis izmantojums! Katrā ziņā žanriska un stilistiska daudzveidība tavā mūzikā šai izrādei ir milzīga. Bet tu pieminēji nacionālo identitāti. Vai mēs šobrīd vispār varam runāt par kādām izteiktām mūzikas tendencēm? Vai pasaules mūzikā notiek kādi lielāki procesi? Vai varam runāt par kādiem viļņiem, straumēm un nacionālajām skolām, vai tomēr mūzikas sacerēšana atkarīga no katra indivīda? Kādu laiku mēs par to gandrīz vai vispār nevarējām runāt. Bija ārkārtīgi spēcīga globalizācijas sajūta, mūsu pašu piederība un iederība Eiropas Savienībā un tamlīdzīgās institūcijās, tāpat kā mūsu jaunās paaudzes komponistu darbība citās pasaules skolās. Protams, ka vide, kurās mēs uzturamies, spēlē nozīmīgu lomu, un bieži vien tā formatīvā izglītība, īpaši bakalaura līmenī: tas ir brīdis, kad mūsu smadzenes ir visatvērtākās – tad mēs izmaināmies visvairāk un izveidojam savu arodu. Šādā skatījumā es pats šo laiku pavadīju Nīderlandē, un ļoti daudz kur jūtu, ka manī parādās nīderlandiešu mūsdienu mūzikas tradīcija, kas ir saistīta ar strukturālismu, asiem formas griezumiem, kas patiesībā ir tāda Stravinska tradīcija, ko caur sevi izauklējis Luiss Andrīsens, kļūdams par Nīderlandes muzikālo identitāti vismaz vairāku gadu desmitu garumā.   Un ne jau bez Amerikas ietekmes. Protams! Amerikas ietekme gan nāca vēlāk. Īpašas ir manas attiecības ar nozīmīgākajiem skolotājiem. Piemēram, Deividu Lengu, kuram arī šī pati tradīcija ir tuva un mīļa: tāda ļoti liela atturība mūzikā, ļoti liela pieturēšanās pie ierobežota muzikālā materiāla un mēģinājumi šo muzikālo materiālu izanalizēt līdz galam – kā  tādu telpisku objektu griezt apkārt un ieraudzīt tajā visas iespējamās šķautnes. Tāda veida domāšana man vēl joprojām ir mīļa. Es pats strādāju ar pilnīgi citiem materiāliem: vai tā būtu tautasdziesma, tehnomūzika vai džeza aranžējumi no 60. gadiem. Ar šādu pieeju aicinu klausītājus iedziļināties mūzikas struktūrā, iedziļināties mūzikas uzbūvē, lai mūzika un skaņa nebūtu tikai baudas objekts vai avots, bet arī kas intelektuāli stimulējošs un interesants. 2021. gadā uzvarēji kompozīciju konkursā "Rostrum" ar savu skaņdarbu Are One, kas bija daļa no tavas operas "Tagadnes". Ieguvi pirmo vietu jauno komponistu grupā, un toreiz ar kolēģiem norunājām, ka te ir lieliski sapludināti žanri, nepadarot neko banālu. Tas arī ir viens no taviem paņēmieniem joprojām – sapludināt žanrus. Tagad mēs, domājot par jaunajiem kandidātiem, ko šogad vest uz "Rostrum" konkursu, diezgan vienprātīgi visi nobalsojām par Aleksandra Avrameca skaņdarbu "Ausma" simfoniskajam orķestrim, kas izskanēja Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā. Aleksandrs ir tavs audzēknis. Kā tu domā, kādas izredzes viņam ir? Grūti teikt, jo "Rostrums" ir fascinējoša vienība ar to, ka tur katru gadu žūrija mainās un cilvēku gaume arī ir tik daudzveidīga.  Tas viss varbūt iet kopā ar tendenci, ka cilvēki sāk kārot pēc harmoniskākas mūzikas? Tu pieskaries ļoti, ļoti interesantai tēmai, kuru man būs grūti izvērst tik īsā laikā. Aleksandrs ir fantastisks students un tiešām ārkārtīgi smagi, sūri un grūti strādājošs cilvēks, kuram māksla ir vismaz tikpat nozīmīga kā man, ja ne vairāk. Šāda degsme ir ārkārtīgi svarīga. Un tas, manuprāt, ir pirmais solis uz panākumiem – ja cilvēkā ir mīlestība pret arodu, pret mūziku un spēja to izvirzīt par savas dzīves augstāko mērķi – un Aleksandram tāda absolūti piemīt –, tad viss pārējais ir sekundāri. Tālāk jau mūs katru uzmeklē dažādi dzīves eņģeļi, kuri palīdz mūs pabīdīt un aizbīdīt pareizā vietā, pareizā laikā. Bet, ja ir šis iekšējais milzīgais spēks un spēja pārvarēt savu emocionālo nespēju… Tas ir vienīgais šķērslis, kas mums katram ir: kā pārvarēt to, ka mēs esam slinki, vāji, garlaikoti, un pārvērst to par radošu konstruktīvu enerģiju. Aleksandram šī spēja absolūti piemīt. Tas ir vienīgais, ko es varu pateikt par viņa tālākajiem panākumiem.  Un otrs, ko tu piemini – par to mūsdienu kompozīcijas pārveidi. Sāku laikam jau šo stāstu ar to, ka mēs it kā iegājām šajā globalizācijas laikmetā, bet grūti ir pateikt, kur pasaule virzās šobrīd. Ja mēs paskatāmies uz Amerikas politiku, kas vienmēr rādījusi tālāko ceļu uz iekļautību un daudzveidību, tagad par to mums visiem ir milzīgas šaubas, un ir grūti saprast, vai tā ir vienkārši pauze garākā ceļā, vai arī pilnīgi radikāla kursa maiņa. Ja tā, tad varbūt atkal nonāksim pie lielāka protekcionisma un izolācijas, un tad jau šī negatīvā procesa rezultātā sāks vairāk veidoties nacionālās skolas – nevis tāpēc, ka mēs gribēsim, bet tāpēc, ka vienkārši būs mazāk iespēju ceļot un sadarboties. Bet to es neparedzu. Es vienkārši pieļauju to kā iespēju, kas pirms 10 gadiem man likās absolūti nereāla. Tu šobrīd esi Kristus vecumā. Esi par to aizdomājies? Jā, par to es runāju psihoterapijā diezgan daudz. (smejas) Jo pēkšņi skaitļi kļūst nozīmīgi, vecums nāk vēja spārniem un jāsāk domāt par mantojumu un ko tikai vēl ne. Ne tādā ziņā, ka grasītos mirt, bet aizdomājoties par to, ko atstāt aiz sevis. Protams, domāju par Jēzus fascinējošo personību. Vienmēr, kad es iedomājos par šo skaisto cilvēku vai tēlu, par viņa milzīgo nesavtību un bezgalīgo mīlestību pret visu dzīvo, atceros arī viņa vienīgo neiecietību pret to, ka baznīcas priekšā ir izbūvēts tirgus laukums un tur notiek tirgošanās: tas ir tas attēls, ko es redzu – ka tur notiek pārdošana un Jēzus kļūst dusmīgs. Tas ir attēls, ko paturu prātā, jo mākslā jau ir pavisam līdzīgi. Brīžiem mēs atkāpjamies no mākslinieciskajiem ideāliem. Kurā brīdī tas ir, lai pasniegtu roku un palīdzētu komunicēt? Kā izdarīt tā, lai mēs nepazaudētu savus mākslinieciskos ideālus procesos, institūcijās un vietās, kurām ir atbildība pret skatītāju un klausītāju?

13.-17. maini toimus Vilniuses 70. rahvusvaheline heliloojate rostrum. Eetris on kokkuvõtted ja võiduteosed.

Šiandien Vilniaus miesto apylinkės teismui atmetus buvusios Senojo teatro direktorės Olgos Polevikovos skundą dėl galimai neskaidraus įstaigos vadovo konkurso, vadovauti teatrui penkerių metų kadencijai paskirtas Audronis Imbrasas. Situaciją aptariame su Olga Polevikova, Audroniu Imbrasu ir Kultūros ministru Simonu Kairiu.Kauno arkos bendruomenės socialinėse dirbtuvėse jau kelerius metus kvepia moliu. Žmonės su intelekto negalia čia vadinami bičiuliais – keramikos studijoje gamina puodelius, lėkštes, dubenėlius, desertines lėkštutes, salotines, cukrines ir kitus gaminius. Iš šiose dirbtuvėse pagaminto puodelio arbatą geria ir Lietuvos prezidentas.Pasibaigė pirmą kartą Lietuvoje organizuota Tarptautinė kompozitorių tribūna „Rostrum“. Įspūdžiai iš tribūnos ir pokalbiai su Rostrume dalyvavusiais radijo prodiuseriais, kuriuose atsiveria muzikos ir politinio aktyvizmo santykio aktualumas XXI a. politinėje realybėje.„Pavardė, aišku, įpareigoja“, – sako vienos garsiausių Lietuvos diplomatų Lozoraičių dinastijos atstovė Daina Lozoraitis, atvykusi į Lietuvą parodos „Lozoraičių Lietuva: kai asmeniška tampa politiška“ proga. Rubrikoje „Be kaukių“ – apie išskirtines jos senelių ir tėvų asmenybes, pirmąją viešnagę Lietuvoje ir įpareigojančią pavardę.Ved. Rasa Murauskaitė-Juškienė

Täna lõpeb Vilniuses rahvusvaheline 70.

Starptautiskajam komponistu konkursam "Rostrum", ko rīko Starptautiskā Mūzikas padome (International Music Council) un UNESCO, šogad rit 70. jubilejas gadskārta. Konkurss un konference norisinājās Viļņā no 13. līdz 17.maijam, un tajā piedalījās radio pārstāvji no Eiropas, Meksikas, Honkongas un Argentīnas. Darbi tika vērtēti divās kategorijās – galvenajā un jauno komponistu kategorijā – komponisti līdz 30 gadu vecumam. Latviju pārliecinoši pārstāvēja Annas Fišeres opuss "Hesychia" lielam ansamblim un Platona Buravicka "Spark" kamerorķestrim, Annijas Annas Zariņas "Say Only a Word" ierindots labāko darbu pieciniekā jauno komponistu kategorijā. "Pa ceļam ar klasiku" intervijas laikā sazināmies ar mūsu kolēģi Annu Veismani Viļņā, kura arī klausījās konkursa darbus un piedalījās konferencē un diskusijās. Augstāko novērtējumu galvenajā kategorijā saņēma Polijas komponists Rafals Riterskis (Ryterski) par darbu "Totentanz" kontrtenoram, simfoniskajam orķestrim un elektronikai. Jauno komponistu kategorijā līdz 30 gadu vecumam uzvarēja komponists no Nīderlandes Tomass van Duns (van Dun) ar simfonisku opusu "Rocaillies de l'apres-vie". Balva galvenajā kategorijā ir jaundarba pasūtījums Norlandes Operas Simfoniskajam orkestrim (Norrlandoperan Symphony Opera), jauno komponistu kategorijas uzvarētājs saņems stipendiju, ko nodrošina IMC un Portugāles sabiedriskais medijs RTP-Radio Television Portugal. Labāko desmitniekā ir darbi no Austrijas, Francijas, Čehijas, Igaunijas, Norvēģijas, Serbijas, Somijas un Šveices. Jauno komponistu piecu rekomendējamo darbu sarakstā ir komponisti no Latvijas, Igaunijas, Honkongas, Nīderlandes un Portugāles. 2023. gada "Rostrum" piedāvātie darbi raidīti vairāk nekā 600 reižu, tostarp arī Andra Dzenīša "Credo" (raidīts 12 reizes) un Alises Rancānes “Ars Magna”(raidīts astoņas reizes).

Godalni kvartet Szymanowskega in klarinetist Kevin Spagnolo pa z virtuoznim nastopom prepričala mariborsko občinstvo. V Vilni poteka 70. mednarodna skladateljska tribuna Rostrum, napovedujemo tudi 29. Jazz festival Cerkno in 8. mednarodno tekmovanje Oskarja Riedinga, ki je letos namenjeno mladim glasbenikom skladateljem.

Uro in dvajset minut dolga opera Kit na plaži je sodobna pripoved o inteligentni in kljubovalni najstnici Niki, ki se sooča z značilnimi težavami: ljubezenskimi izzivi, šolskimi obveznostmi in napetostmi v domači hiši. Ima pa še en poseben izziv, bratca Igorja z downovim sindromom. Opero režira Vinko Möderndorfer, nastala pa je prav po njegovem romanu. Premiera bo v kulturnem centru Janeza Trdine v Novem mestu. Naša téma pa je še 70. mednarodna skladateljska tribuna Rostrum, tradicionalni forum in hkrati tekmovanje del sodobnih skladateljev, ki se odvija v litovski prestolnici Vilni.

Sel nädalal toimub Vilniuses 70.

Spaudos apžvalga.Rūtos Dambravaitės parengta pasaulio kultūros įvykių apžvalga.Literatūrologė Dovilė Kuzminskaitė su poete Marija Mažule kalbasi apie tai, kodėl moterų literatūrai tokie svarbūs tarpusavio santykiai, ir kodėl jautrumas ir tamsa nebūtinai yra blogai.70-oji tarptautinė kompozitorių tribūna „Rostrum“ vyks gegužės 14-17 dienomis Vilniuje. Tai pirmasis kartas kai forumas organizuojamas Lietuvoje.Praėjusią savaitę buvo paskelbti Lietuvos kompozitorių 2023 metų kūrinių rinkimų nugalėtojai. Išdalintos šešios premijos, kurios atiteko penkiems talentingiems dabarties kūrėjams.Kaune vykusiame japonų kultūrai dedikuotame festivalyje „Japonijos dienos Kaune WA”, lankėsi „Kawaii” mados karaliumi tituluojamas japonų dizaineris Sebastian Masuda.Nuo praėjusios savaitės Lietuvoje lankosi ir paskaitas skaito Velzlio koledžo Bostone docentė Evelina Gužauskytė.Domanto Razausko muzikinės naujienos.Ved. Justė Luščinskytė

Divos festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" koncertos izskanēs Šveicē dzīvojošās Asijas Ahmetžanovas darbi. Asija ir eksperimentālas un laikmetīgas mūzikas komponiste, kā arī pianiste ar klasisku un laikmetīgu repertuāru. Viņa dzimusi Rīgā, mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, klavierspēli pie Ilzes Treijas un Leldes Paulas, kompozīciju pie Imanta Zemzara. Studijas turpināja Tallinā un Lucernā. Pašlaik Asija dzīvo Cīrihē, strādā kā komponiste un pianiste, ir ansambļa ö! dalībniece, kā arī Lucernas Mūzikas augstskolas mācībspēks. 2023. gadā viņa saņēma "Phoenix Trabant: Biennial Composition Competition" balvu un viņas skaņdarbs orķestrim "apres le chant" pārstāvēja Šveici un  tika iekļauts ieteikto darbu sarakstā Starptautiskajā komponistu konkursā ROSTRUM. Sarunā ar Ievu Zeidmani - par jaundarbu "K-liegt", ko 10. maijā pirmatskaņos Helēna Sorokina. Par darba tapšas procesu, eksperimentiem un risku, un sadarbību ar Helēnu, par kuru Asija saka: "Viņa var visu!". Savukārt 11.maijā Lielajā ģildē pirmatskaņojumu Latvijā piedzīvos Asijas kompozīcija "Après le chant". Komponistei liels prieks, ka šis darbs ne vien atskaņots Šveicē, bet būs dzirdams arī Latvijā. Asija Ahmetžanova: "Reizēm rakstām skaņdarbus nezinot, kas būs izpildītājs, bet man vairāk patīk strādāt, kad tiešām zinu, kas tas būs par ansambli, solistu vai orķestri, jo tad rakstu tieši šiem cilvēkiem. Ar Helēnu bija ļoti līdzīgi. Man ļoti patīk balss, un man ļoti patīk Helēnas balss. Es teiktu, ka viņa šobrīd ir vismaz Eiropas, bet, man liekas, jau pasaules zvaigzne tajā, ko viņa dara. Viss, ko viņa dara, ir fantastiski un brīnišķīgi. Kad viņa piedāvāja sadarbīboties, uzreiz zināju, ka gribu eksperimentēt, gribu riskēt, gribu visu ko mēģināt, jo viņa var visu, līdz ar to mums radās doma veidot kaut ko pavisam jaunu, veidot sadarbību caur skaņdarbu, komunicēt vienai ar otru ar šo skaņdarbu. Mēs kopā izvēlējāmies, ka šī būs videopartitūra. Jūs varat iedomāties - viņai priekšā ir video ar krāsām, ik pa laikam parādās klasiskā notācija, ik pa laikam ir tekstūras, varbūt ūdens, zīmējumi, signāli, un ar to visu viņa veido šo kompozīciju. No sākuma man likās, es šādi nevarēšu nokomunicēt savas domas, vai ne? Tas ir ļoti līdzīgi abstraktai kompozīcijai. Mums process bija diezgan ilgs, jo mēģinājām saprast, kas ir mana estētika, kas ir Helēnas estētika, kas mūs abas uzrunā, kas mums abām patīk tādā ziņā, ka mēs jūtamies kā mēs pašas. Es ierakstīju viņas balsi, lūdzu izmēģināt dziedāt, domājot par dažādām bildēm, dažādām dabas parādībām, un no tā visa secināju, ka šis materiāls šādi ietekmē viņas balsi, līdz ar to varēju video sagatavot, vairāk vai mazāk zinot, kā viņa reaģēs uz to, ko viņa redzēs notīs. Es viņai vispirms aizsūtīju, šķiet, minūti ar maniem abstraktiem zīmējumiem, tekstiem, dažādām krāsām. Man bija priekšstats, kā es to dziedātu. Es neesmu dziedātāja, bet mēģinu. Taču daudz ko varu izmēģināt arī ar savu balsi, vai ne? Tas tomēr ir mūsu vienīgais instruments, ko nesam līdzi. Viņa man atsūtīja savu ierakstu, un tas bija ļoti tuvu tam, kā es iedomājos. Tajā brīdī sapratu - tik labi, ka mums bija iespēja visu izmēģināt jau pusotru gadu iepriekš un iepazīt to kopīgo pasauli, kā mēs varam komunicēt citādi nekā ar notīm, klasisko partitūru vai valodu, tekstiem. Šis ir ļoti liels eksperiments, ļoti liels risks, bet mēs abas esam ļoti laimīgas izmēģināt kaut ko tādu un iemācīties daudz no šīs pieredzes, izbaudīt to jauno veidu, kā mēs varam strādāt kopā."

No matter where you are in your career, you'll benefit from listening to 3Q. 3Q provides a window into the careers of some of the best in the music business. Every episode is an insider's view of the realities of life as a music executive. Topics include issues of empowerment, uncertainty, trust, finances, etc; issues that will impact you both personally and professionally. The executives we interview represent every aspect of the industry including but not limited to A&R, Marketing, Music Supervision, Artist Management, Promotion, and more.  About Nate: Nate Sirotta has been working in music publicity & marketing for 12 years. He currently runs Impulse Artists, a boutique PR, marketing, & consulting agency launched in 2012. Throughout his career, Nate has engaged in over 500 artist campaigns and worked alongside all 3 major label umbrellas, including a two-year in-house consulting stint with UMG from 2016-2018. Nate has also represented independent distributors like AWAL, Symphonic, and Vydia, and many independent labels like Verswire, Ultra, Rostrum, Tooth & Nail, FiXT, and Nettwerk. Career highlights include client placements at Rolling Stone, Billboard, NME, MTV, Nylon, Paper Magazine, Alternative Press, PopSugar, American Songwriter + many others, and brand + app collaborations with Journeys, Uber, Vox/Korg, Shazam, Spotify, and Snapchat. 

Story from Panama

Hosted by Grant Bather, alongside Nick Seymour, Editorial Director at Rostrum, the latest episode focuses on the internal comms pressures and processes around navigating a negative reputational event.Throughout the conversation Nick and Grant turn to the importance of a plan and the need to engage with all stakeholders with a clear consistent message and approach. They also look at different content avenues during a crisis, including emails, podcasts, social media posts and more.The episode brings to light the importance of vigilance and training in maintaining a clear narrative around crises and negative reputational events. Grant Bather, Director of Reputation at Rostrum said: “Internal communications is a key function for many organisations, but in a crisis can be overlooked. In this episode we look to shape the narrative, promoting an internal comms function that is trained and ready should a crisis hit. We hope that this episode helps to guide organisations as they tackle their crisis communications strategy.”

No matter where you are in your career, you'll benefit from listening to 3Q. 3Q provides a window into the careers of some of the best in the music business. Every episode is an insider's view of the realities of life as a music executive. Topics include issues of empowerment, uncertainty, trust, finances, etc; issues that will impact you both personally and professionally. The executives we interview represent every aspect of the industry including but not limited to A&R, Marketing, Music Supervision, Artist Management, Promotion, and more.  About Nicole: Nicole Plantin was most recently General Manager of award winning television and film producer and director Kenya Barris' joint label venture Khalabo Music/Interscope. Previously she was head of A&R at Rostrum Records, an independent label born in Pittsburgh and known for launching the careers of both Wiz Khalifa and the late Mac Miller. While an undergraduate student at NYU, Plantin cut her teeth in the industry as an intern in the A&R admin department at Elektra Records, then helmed by Sylvia Rhone and whose roster included Busta Rhymes, Missy Elliott and Ol' Dirty Bastard. Nicole's professional journey crystallized at Star Trak in 2001, where she joined president and CEO Rob Walker in managing the day-to-day operations of a label partnership with Arista Records, as well as the management needs of artists and producers like The Neptunes and Kelis. As the A&R coordinator for all of the label's releases, Plantin is credited on notable projects such as Clipse's ‘Hell Hath No Fury', Kelis's ‘Tasty', N*E*R*D's ‘Fly Or Die', and more. Following five successful years at Star Trak, Nicole was enlisted by super producer Rich Harrison to help launch his joint venture with Atlantic/Richcraft Records. Shortly after the label folded, Nicole was offered a role at BMI as the Director of Writer/Publisher Relations in Los Angeles, where she was responsible for discovering new talent such as Jhene Aiko, Schoolboy Q, Nipsey Hussle, Joey Bada$$, T-Minus (Nicki Minaj, Drake), Illangelo (The Wknd) and more, and signing them to their roster—a position that reflects one of the most important parts of her career. As a multidimensional executive with both a flair for tastemaking and a mastery of the business of the music industry, Plantin “connects the dots” in ways that align nurturing artist's creative talents with the promise of success. While at BMI, Plantin brought a much-needed showcase to the west coast with Next Fresh Thing, a series whose stage was graced by L.A.-based artistsMiguel, Dom Kennedy, Big Sean, Priscilla Rhenea (now Muni Long) among others. After five years at BMI, Nicole returned to working on the label side of the business with the desire to work more intimately with artists and their projects. As VP of A&R at Rostrum, Nicole worked alongside President and founder, Benjy Grinberg to oversee the curation and growth of the label as it entered into its next phase. While there, she took on the projects of existing artists Mod Sun and Vali (now Emotional Oranges), and signed a variety of talent reflective of the many diverse sounds emerging from regions throughout the US and the UK. Her signings included DC rapper Inannet James who was deemed “one of the best new talents in hip-hop” and whose album Keep it Clean “one of best projects, front to back of the year” by the lifestyle publication Hypebeast. Other signings included UK R&B singer-songwriter Taliwhoah, DC rapper Kelow Latesha, Atlanta based multi hyphenate Natalie Lauren and Baton Rouge rapper Caleb Brown. Nicole sits on the board of the Recording Academy. In her spare time, Nicole volunteers as a Grammy NEXT and Next Gen Femme mentor, travels and collects art. Nicole is also the creator and host of the podcast Soeur Lab which highlights creative womxn who drive culture and set trends from behind the scenes.

Tian'anmen Rostrum, a symbol of the nation, reopened to the public on Tuesday after undergoing several years of renovation, according to its management authority.天安门城楼管理部门表示，经过数年的修缮，天安门城楼于6月13日（星期二）恢复对外开放。Tian'anmen was the principal entryway into the Imperial Palace during the Ming and Qing dynasties spanning from the early 15th century to the early 20th century.在15世纪初至20世纪初的明清时期，天安门是进入故宫的主要入口。Many historic events were held at the gate, including the founding ceremony of the People's Republic of China on Oct 1,1949.天安门见证了许多历史事件，包括1949年10月1日的中华人民共和国开国大典。According to the WeChat account of the management authority of Tian'anmen Rostrum, people can make reservations to visit through its website or WeChat account at least one day in advance.“天安门城楼参观预约”微信公众号显示，市民游客须提前一天通过官方网站或微信公众号预约参观。There are no on-site tickets available and the authority has not authorized any third-party institutions or individuals to act as ticket agents.目前没有设置现场售票，也未授权任何第三方机构或个人代理门票业务。Enthusiasm for visiting the rostrum from the public is high, with the website showing that tickets from Tuesday to Sunday have already sold out. Tickets starting from next Tuesday have not been released yet.市民游客参观天安门城楼的热情高。，网站显示，本周门票全部约满，下周二起的门票尚未开放预约。"I am more than excited to hear the news," said Xu Xiaohan, a senior university student studying in Beijing. "As a student from another province, I have always wanted to see the remarkable scenery of Beijing from the rostrum."一名北京的大四学生徐晓涵(音译)说：“听到天安门城楼开放参观的消息后，我非常兴奋。作为一名外省的学生，我一直想在天安门城楼上欣赏北京的风景。”Li Xiaoli, a 62-year-old resident in Beijing, who comes from Shanxi province, said she will ask her son to make a reservation for her to go to the rostrum.来自山西的62岁北京居民李晓丽(音译)表示，她会让儿子帮她预约，让她登上城楼。"I have learned about it from our Chinese textbooks from when we were little kids. It has always been my wish to feel the history and glory of our country by standing there," she said.李晓丽说：“我小时候就在语文课本上就了解了天安门城楼，我一直希望能登上城楼感受我们国家的历史和辉煌。”The opening of Tian'anmen Rostrum provides a chance for people to have a deeper understanding of the city and its history.天安门城楼的开放为民众提供了深入了解北京及其历史的机会。After Chairman Mao Zedong announced the founding of the People's Republic of China on Oct 1, 1949, from the Tian'anmen Rostrum, the site only opened its doors for important national events, such as receiving distinguished foreign guests, until 1988 when it was officially opened to the public.1949年10月1日，毛泽东主席在天安门讲台上宣布成立中华人民共和国，此后的几十年间，天安门城楼仅在举行重要国事活动时开放，用于接待外国贵宾。直至1988年，天安门城楼才正式向公众开放。At the beginning, the price for entry was 10 yuan ($1.40) for domestic visitors. The price was not low at that time, but more than 600,000 visits were recorded in 1988 alone, according to a report in China Today magazine.开放初期，国内游客的门票是10元(1.40美元)。据《今日中国》报道，10元的票价在当年并不便宜，但仅在1988年就有60多万人次参观。Tian'anmen Rostrum has been closed to the public since June 2018 for maintenance and construction work.2018年6月，天安门城楼启动修缮，停止向公众开放。Another cultural relic, the Drum Tower and Bell Tower, will reopen to the public starting onThursday, announced its management authority on Monday.北京市钟鼓楼文物保管所12日宣布，钟鼓楼将于2023年6月15日（星期四）起恢复对外开放。Lying on the central axis of the capital, the Drum Tower and Bell Tower were built in 1272 and rebuilt twice after fires. At one period in history, they were the time-telling center of the city during the Yuan, Ming and Qing dynasties (1271-1911).位于首都中轴线的鼓楼和钟楼建于1272年，曾因火灾重建了两次。元、明、清时期(1271-1911)，钟鼓楼曾是北京城的报时中心。Rostrum英/'rɒstrəm/美 /'rɔstrəm/n. 城楼Reopen英 /riː'əʊp(ə)n/美 /ˌri'opən/v. 重新开放Renovation英 /ˌrenəˈveɪʃn/美 /ˌrenəˈveɪʃn/n. 翻新;整修Reservation英 /ˌrezəˈveɪʃn/美 /ˌrezərˈveɪʃn/n.预约

LRT patalpose nuo savaitės pradžios šurmuliuoja pirmąkart Lietuvoje suburtas Euroradijo džiazo orkestras, kurį sudaro talentingiausi jaunosios kartos džiazo muzikantai iš visos Europos. Reportažas iš repeticijos.Klaipėdoje triukšmingai prasidėjo dar vienas teatro festivalis. Jei „TheAtrium“ Lietuviško teatro vitrina skirta patyrusiems ir žinomiems vardams, tai „Jauno teatro dienos“ – šiemet Lietuvos teatro ir muzikos akademijos Klaipėdos fakultetą baigiantiems bakalaurams.Švieži įspūdžiai iš praėjusią savaitę pasibaigusios Tarptautinės kompozitorių tribūnos Hagoje. Pokalbis su pergales pelniusių šalių delegatais ir pirmąsyk į Rostrumą atvykusiais radijo prodiuseriais.Kauno valstybiniame muzikiniame teatre premjera – Anatolijaus Šenderovo baletas „Dezdemona“. Pirmą kartą baletas pastatytas dar 2005-ais metais Lietuvos nacionaliniame operos ir baleto teatre. Šį kartą žiūrovai kviečiami į, anot kūrėjų, visiškai kitokią „Dezdemonos“ versiją.Nors Lietuvoje negyvena jau seniai, pianistas, pedagogas, Vytauto Didžiojo universiteto dėstytojas Rimantas Vingras iš mūsų kultūrinės erdvės nedingsta. Kokie keliai jį atvedė į Londoną? Kaip menininkui jame nepaskęsti? Kokius pokyčius menininko gyvenime sukėlė karas Ukrainoje? Pokalbis „Be kaukių“.Ved. Rasa Murauskaitė-Juškienė

Osrednjo pozornost v namenjamo velikemu slovenskemu uspehu na nedavni skladateljski tribuni Rostrum v Haagu, kjer sta odmevni priznanji dosegli skladbi Larise Vrhunc in Matica Romiha. Nadaljevali bomo v Cankarjevem domu, kjer je na 8. koncertu letošnje sezone cikla Kromatika kot solistka gostovala ameriška pianistka Claire Huangci, Simfonike RTV Slovenija pa je v izvedbah del Ravela in Stravinskega vodil šef dirigent Rossen Milanov. Predstavili bomo še šesti in hkrati sklepni koncert cikla Carpe artem v Mariboru, tam je s svojimi glasbenimi kolegi nastopil priznani hornist Boštjan Lipovšek, sobotni sklep Družinskega abonmaja Slovenske filharmonije in zadnji letošnji premieri opernih hiš v Gradcu in Trstu.

Haagis toimuval uue muusika konkursil esindavad Eestit Sander Saarmetsa teos "and the sky turned yellow" ja Anna-Margret Noorhani pala "METRO 8".

Koncert za zlati abonma s Kraljevim škotskim nacionalnim orkestrom ter koncert Orkestra Slovenske filharmonije za abonma SMS, na katerem je nastopil francoski pianist Jean Efflam Bavouzet, sta bila dogodka, ki sta zaznamovala pretekli teden in ju izpostavljamo v oddaji. V nadaljevanju ocenjujemo še koncert solistov ljubljanske Akademije za glasbo ter letni koncert zborov in orkestrov Zavoda sv. Stanislava. Napovedujemo tudi festival Jazz Cerkno in skladateljsko tribuno Rostrum, ki letos poteka v Haagu na Nizozemskem.

Yathrath Gulati, Co-Founder, Rostrum Education shares his entrepreneurial journey where he talks about the dream that every parent sees for their kids - Overseas Education. By providing systematic education Rostrum prepares students for a brighter tomorrow by helping them get into prestigious global institutions. Yatharth's business highly influenced by his personal journey of studying abroad which helped him to land an investment banking job. So, why did he leave his decent investment banking job in London?  Listen to know more about Yatharth's business mindset that will help you to expand your Dhandho Ni Soch.   

Páll Ragnar Pálsson tónskáld, er nýkominn heim frá París þar sem hann var við upptökur á kammerverkinu Lamenta. Það var franska ríkisútvarpið, Radio France, sem pantaði hjá honum verkið eftir að hann hlaut fyrstu verðlaun á alþljóðlega tónskáldaþinginu Rostrum. Við heyrum meira af því ævintýri í þætti dagsins. "Það þarf ekki bara eitthvað eitt leikhúsverk, það þarf mörg leikhúsverk, það þarf margar bækur, margar bíómyndir. Það eru svo ótal margir vinklar og margt sem þarf að skoða, margt sem er óþægilegt og margt erfitt," segir Eva Rún Snorradóttir, sviðshöfundur, en í verkinu Góða ferð inn í gömul sár, sem sýnt er í Borgarleikhúsinu um þessar mundir, freistar hún þess að gera upp HIV faraldurinn á Íslandi með heimilda- og þátttökuleikúsi. Við hittum Evu Rún og fáum að vita meira. Og í dag fáum við pistil frá Freyju Þórsdóttur, heimspekingi, sem steig hér á stokk með sinn fyrsta pistil fyrir 2 vikum síðan og verður hér með okkur fram á vorið. Í dag Freyja fjallar í dag um leiki lífsins og mýkt sem styrk. Í því samhengi skoðar hún m.a. hvaða hvernig auglýsingar stórfyrirtækja geta endurspeglað úreltar hugmyndir um náttúruna, og hvaða áhrif það getur haft þegar umhyggja er ekki metin að verðleikum í samfélagi. Þjáist heimurinn mögulega af lífshættulegum umhyggjuskorti? Umsjón: Halla Harðardóttir og Melkorka Ólafsdóttir

Páll Ragnar Pálsson tónskáld, er nýkominn heim frá París þar sem hann var við upptökur á kammerverkinu Lamenta. Það var franska ríkisútvarpið, Radio France, sem pantaði hjá honum verkið eftir að hann hlaut fyrstu verðlaun á alþljóðlega tónskáldaþinginu Rostrum. Við heyrum meira af því ævintýri í þætti dagsins. "Það þarf ekki bara eitthvað eitt leikhúsverk, það þarf mörg leikhúsverk, það þarf margar bækur, margar bíómyndir. Það eru svo ótal margir vinklar og margt sem þarf að skoða, margt sem er óþægilegt og margt erfitt," segir Eva Rún Snorradóttir, sviðshöfundur, en í verkinu Góða ferð inn í gömul sár, sem sýnt er í Borgarleikhúsinu um þessar mundir, freistar hún þess að gera upp HIV faraldurinn á Íslandi með heimilda- og þátttökuleikúsi. Við hittum Evu Rún og fáum að vita meira. Og í dag fáum við pistil frá Freyju Þórsdóttur, heimspekingi, sem steig hér á stokk með sinn fyrsta pistil fyrir 2 vikum síðan og verður hér með okkur fram á vorið. Í dag Freyja fjallar í dag um leiki lífsins og mýkt sem styrk. Í því samhengi skoðar hún m.a. hvaða hvernig auglýsingar stórfyrirtækja geta endurspeglað úreltar hugmyndir um náttúruna, og hvaða áhrif það getur haft þegar umhyggja er ekki metin að verðleikum í samfélagi. Þjáist heimurinn mögulega af lífshættulegum umhyggjuskorti? Umsjón: Halla Harðardóttir og Melkorka Ólafsdóttir

Elite climber Peter Croft shares his struggles and breakthroughs in Training, Nutrition, Tactics, and Mental Game. - It's hard to overstate the impact Peter Croft has had on the sport of rock climbing and on inspiring generations of climbers. He is an incredibly well rounded climber, though perhaps best known for his impressive free solos, many hundreds (maybe thousands of them at this point), including Astroman and The Rostrum in Yosemite. Amongst Peter's other most notable climbs are the first free ascent of Moonlight Buttress in Zion, Venturi Effect in the high sierra, and Solar Flare on Incredible Hulk. Over a 40+ year career I could spend all day talking about what Peter has climbed so I'll wrap it up with just a couple other mind-boggling accomplishments on big walls: He was the first to link up El Cap and Half dome in a day, which he did with his good friend John Bachar… and he was the first to onsight The Shadow in Squamish, which is a stunning 5.13 that went unrepeated as an onsight for more than 30 years (and some really big names tried it). Peter is an absolute master of endurance and efficiency, born from decades of soloing up and DOWN routes and linking up incredibly long traverses. There's likely no other climber in the world as intimately familiar with movement over rock than Peter is, especially when it comes to multi-pitch granite and crack climbing. He is as impressive as he is humble, and this conversation is so full of wisdom and genuine stoke I just know it's going to fill your heart. - CHAPTERS: Struggle: 0:16:02 Training: 0:22:47 Nutrition: 0:35:56 Tactics: 0:42:26 Mental Game: 0:55:13 Purpose: 1:11:44 Takeaways: 1:21:50 - Follow along on Instagram @thestruggleclimbingshow. Do you want to climb with the legend himself? You can hire Peter as a guide and enjoy the greatest day of climbing in your life -- simply drop him an email at petercroft100@gmail.com. - PhysiVantage is the official climbing-nutrition sponsor of The Struggle. Visit www.physivantage.com/discount/STRUGGLE15 to receive 15% off your full priced nutrition order.   Petzl is the official gear sponsor of The Struggle. Check out their amazing products, including their Hirundos harness, at your local gear shop and learn more at petzl.com.   This episode is sponsored by FrictionLabs. No fillers, made in the US, and the best you can get. Chalk up less and climb more with FrictionLabs! Visit www.frictionlabs.com and enter code STRUGGLE20 at checkout for 20% off your first order. - The Struggle is carbon-neutral in partnership with The Honnold Foundation, whose mission is to promote solar energy for a more equitable world. - Want to be a podcast hero and score yourself some rad limited edition swag? Support the show and the climbers who make it by becoming a Patron at www.patreon.com/thestruggleclimbingshow - Still reading? You deserve a free sticker: Please rate and review the show -- it really helps us to reach a wider audience! Snap a pic of your review, post to IG, and tag @thestruggleclimbingshow so that we can find you, and we'll send you a sticker just because you're rad. - This show is produced and hosted by Ryan Devlin. The Struggle is a proud member of the Plug Tone Audio Collective, a diverse group of the best, most impactful podcasts in the outdoor industry. - The struggle makes us stronger. Let's climb hard and do good things in the world!

V Glasbenem utripu izpostavljamo mednarodno skladateljsko tribuno Rostrum, ki je potekala prejšnji teden. Predlog našega radia, koncert za violončelo in orkester Unveiled Vita Žuraja je bil deležen veliko pozornosti, točkovanje pa ga je uvrstilo med deset priporočenih del, s čemer slovenska glasba nadaljuje z rednimi visokimi uvrstitvami na Rostrumu v zadnjem desetletju. Poleg izbora na skladateljskem Rostrumu je prejšnji teden potekal tudi zaključek nagrade Palma Ars Acustica. Vrh letošnjega tekmovanja Palma Ars Acustica je bil izjemno izenačen, zmagovalci so kar trije, med njimi pa, tudi Brane Zorman s svojo bio-akustično stvaritvijo, nastalo na podlagi zvočne instalacije z naslovom Duh dreves | Dotik. Obenem poročamo tudi s koncerta Zlatega abonmaja Cankarjevega doma. 1. junija je v Gallusovi dvorani potekal zadnji koncert letošnje sezone. Že naslednji dan je prav tako v Cankajevem domu potekal šesti koncert iz abonmajskega cikla Slovenske filharmonije Same mogočne skladbe, v nedeljo pa je v okviru projekta Tartini 330 v Amfiteatru portoroškega Avditorija nastopil violinist Stefan Milenković, ki je igral ob orkestru Camerata Novi Sad.

A great Thursday crossword by, presumably, a fan of Kenny Rogers -- the singer, not necessarily the restaurant. The theme was fun, the cluing crisp (just like what you might get at Kenny Rogers, the restaurant), and our only regret is that we have only 5 squares to give it on the JAMCR (Jean And Mike Crossword Rating) scale -- it will have to do. We also have a fascinating discussion of clue rankings, and one of the great ROSTRUM rhymes of the early 21st century, just waiting for you, right here.

Rostrum is a noun that refers to a raised platform for public speech. Our word of the day comes directly from Latin and had exactly the same meaning as it does today. A rostrum in Ancient Rome referred to a raised platform used by public speakers in the forum. Here's an example: The first speaker at the rostrum had many interesting observations to make on the topic. So when it was my turn to speak, I was a little intimidated. I almost wish the raised platform had been sunken into the ground.

We're talking a lot of neither this week. Cults, the Rostrum with celebs and more Rules Lawyer. We also have a new segment called: Real or Fake! Join us and our friend Margo on this week's podcast! Support the show (https://www.patreon.com/crispshawarma)

China's national rejuvenation has become a historical inevitability, and the Communist Party of China and the Chinese people will walk along the path of their own choice to ensure the nation's destiny remains firmly in their own hands, General Secretary of the CPC Central Committee Xi Jinping said on Thursday.Xi, who is also China's president and chairman of the Central Military Commission, made the remarks at a grand gathering in Beijing in celebration of the centenary of the Party's founding.▲ Xi Jinping, general secretary of the Communist Party of China Central Committee, Chinese president and chairman of the Central Military Commission, stands at the Tian'anmen Rostrum in Beijing for the grand ceremony marking the centenary of the CPC, where he delivered an important speech on Thursday morning. Li Xueren/XinhuaSpeaking from the Tian'anmen Rostrum, where Mao Zedong announced the founding of the People's Republic of China on Oct 1, 1949, Xi announced that China has accomplished the building of a moderately prosperous society in all respects, the first centenary goal the nation has set for its long-term development."This means that we have brought about a historic resolution to the problem of absolute poverty in China, and we are now marching in confident strides toward the second centenary goal of building China into a great modern socialist country in all respects," Xi said.▲ The ceremony progresses at Tian'anmen Square in Beijing on Thursday. Liu Jinhai/XinhuaWhile reviewing the CPC's century-old history and its significant role in rallying and leading the Chinese people to secure victories in revolution, construction and reform, he stressed the Party's commitment to achieving the great rejuvenation of the Chinese nation.Resolving the Taiwan question to realize China's complete reunification is a historic mission and an unshakable commitment of the Party as well as the shared aspiration of all the Chinese people, Xi said, adding that resolute actions must be taken to defeat any attempt at "Taiwan independence", and to create a bright future for national rejuvenation."No one should underestimate the resolve, the will, and the ability of the Chinese people to defend their national sovereignty and territorial integrity," he said.Xi called on the whole Party to take history as a mirror, stay true to the Party's founding aspirations and mission and uphold the people-centered philosophy to create a brighter future in the new era.Calling the people "true heroes, for it is they who create history", he said that the people are all that matters.The CPC has always represented the fundamental interests of the overwhelming majority of the people, Xi said, and any attempt to divide the Party from the people or to set the people against the Party is bound to fail."The more than 95 million Party members and the more than 1.4 billion Chinese people will never allow such a scenario to come to pass."He underlined the need to wholeheartedly serve the people, stick to the people-centered development philosophy, promote people's democracy and uphold social fairness and justice.Military aircraft form the number 100 as they fly in formation over Tian'anmen Square ahead of the grand gathering to celebrate the Communist Party of China's centenary in Beijing on Thursday. Zhang Chen/XinhuaPriority should be given to addressing imbalances and inadequacies in development as well as the most pressing difficulties and problems that are of great concern to the people, Xi said, adding that efforts should be made to achieve notable and substantial progress in promoting well-rounded human development and common prosperity for all.He stressed the importance of continuing to adapt Marxism to the Chinese context as well as upholding and developing socialism with Chinese characteristics in the new era. "At the fundamental level, the capability of our Party and the strengths of socialism with Chinese characteristics are attributable to the fact that Marxism works."Noting that the nation stands ready to learn from the achievements of other cultures and also welcomes helpful suggestions and constructive criticism, Xi said, "We will not, however, accept sanctimonious preaching from those who feel they have the right to lecture us.""We will make sure the destiny of China's development and progress remains firmly in our own hands," he added.Xi underscored upholding the Party's overall leadership, saying that China's success hinges on the Party. "The Party was chosen by history and the people. The leadership of the Party is the defining feature of socialism with Chinese characteristics and constitutes the greatest strength of this system."▲ Young people wave national flags and Party flags to celebrate the centenary of the Communist Party of China at Tian'anmen Square in Beijing on Thursday. Shen Hong/XinhuaIn terms of the nation's development on the new journey ahead, Xi emphasized the need to deepen reform and opening-up across the board, fully and faithfully implement the new development philosophy, foster a new development paradigm, promote high-quality growth and build up the country's strength in science and technology.He also warned against challenges and risks facing the Party, particularly due to complex changes in the international landscape, and called for efforts to coordinate development and security imperatives.Saying that the characteristic that distinguishes the CPC from other political parties is its courage to reform itself, Xi called for continuing to strengthen Party building."We must tighten the Party's organizational system, work hard to train high-caliber officials who have both moral integrity and professional competence, remain committed to improving Party conduct, upholding integrity, and combating corruption, and root out any elements that would harm the Party's advanced nature and purity and any viruses that would erode its health," Xi said."We must ensure that the Party preserves its essence, color and character, and see that it always serves as the strong leadership core in the course of upholding and developing socialism with Chinese characteristics in the new era."记者：曹德胜

Book Review Plunkitt of Tammany Hall: A Series of Very Plain Talks on Very Practical Politics, Delivered by Ex-senator George Washington Plunkitt, the Tammany Philosopher, from his Rostrum - the New York County Courthouse Bootblack Stand By William L. Riordan Published: 1905 Download available at archive.org A transcript of this review is at volumesofvalue.blogspot.com.

Kelcee L. Smith lends her expertise on the endangered sawfish species as she and Craig examine a rostrum from the museum's collection. Kelcee is a Biologist and PhD student at Louisiana State University, Baton Rouge.

Vitaliy Musiyenko is the most prolific climber of long new routes in the Sierra in modern history. This summer was no exception, including one line that recently was called "The Rostrum of Sequoia." In this interview with AAJ contributing editor Whitney Clark, Vitaliy describes how he transformed from an overweight and apathetic high schooler to the master of modern Sierra climbing, plus the joys of 18-mile approaches, his planned guidebook to the Range of Light, and how every age of climbing can be a "golden age." The Cutting Edge is sponsored by Hilleberg the Tentmaker. This podcast is produced by the American Alpine Club.