Podcasts about kalifornij

Briuselyje renkasi NATO šalių gynybos ministrai. Ant stalo – Senojo žemyno saugumo ir taikos Ukrainoje klausimai.Kelios NATO šalys pabrėžė, kad Ukraina ir Europa negali būti išbrauktos iš bet kokių taikos derybų, JAV prezidentui užsiminus, kad jis netrukus surengs derybas su Rusijos prezidentu.Reaguodami į Jungtinių Valstijų prezidento siekį perimti Grenlandijos kontrolę, ketvirtis milijono danų pasirašė peticiją. Joje siūlo Danijai įsigyti Kaliforniją ir džiaugsmo gyvenimui kupiną „Hygge“ idėją perkelti į Holivudą.Žiemos šaltukas palengva sukausto vandens telkinius, bet šiuo metu ledas vis dar netvirtas ir gali būti labai pavojingas.Ved. Darius Matas

Ziemas plūdi nav nekāds jaunums Latvijā, tomēr klimata pārmaiņu dēļ ziemas kļuvušas siltākas un jau gandrīz ik gadu upes no krastiem iziet nevis pavasaros, bet jau decembrī un janvārī. Savukārt Zviedrijā putnu pētniekus satrauc, ka siltā ziema var radīt riskus tiem gājputniem, kas izvēlējušies palikt un pārziemot ziemeļos. Kurzemes upēs jau ir pali un izplatīti brīdinājumi, arī Somijas hidrologi veikuši pētījumu, ka plūdi ziemās ir biežāk, jo ziemas ir siltākas. Arī Latvijā Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Latvijas Universitāte un mežzinātnes institūts "Silava" kopīgi veikuši pētījumu, kurā kopš 1950. gada izskatīti dati par Latvijas upēm, kur ir hidroloģiskie posteņi. Rezultāti iespaidīgāki, nekā šķita. Pēdējos gados plūdi ir biežāk, varbūt ne tik apjomīgi, un ar īsu starplaiku, nevis tikai pavasarī, tomēr pietiekami nopietni. Pētījums rāda, ka, piemēram, Daugavā laikā no 1950. gada līdz 1987. gadam 80% gadījumu visaugstākais ūdens līmenis bijis aprīlī. Savukārt no no 1987. līdz 2022. gadam vairs tikai 40% gadījumu tas ir aprīlis, plūdu maksimums šajā laikā periodā ir martā, februārī, vai Kurzemes upēs tas ir februārī un decembrī. Tas nozīmē, ka plūdu periods ir visas ziemas garumā. Pieminot aktuālo, mežu un krūmāju ugunsgrēki Losandželosā, Toms Bricis norāda, ka šobrīd nav pilnībā skaidrs, kas šos ugunsgrēkus izraisījis, vai tiešām tās ir tikai klimata pārmaiņas. Taču viņš akcentē, ka daba vairs nevar izturēt to cilvēku daudzumu, kas ir Losandželosā un Kalifornijā. Tur iedzīvotāju skaits turpina ļoti strauji palielināties un līdz arī to palielinās ūdens patēriņš gan ikdienā, gan lauksaimniecībā. "Kas vēl svarīgi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām vai vienkārši nepiemērotiem apstākļiem, būvniecība. Tā, kad paskatās tos kadrus... māja pie mājas. Tā būvēt nedrīkst. Tagad, kad viss ir nodedzis, droši vien būs jābūvē citādi," vērtē Toms Bricis. Savukārt citus ASV štatus skāris pamatīgs sals un sniegs.    

Šajās dienās risinājušies vairāki analīzes vērti notikumi, tāpēc mums bija jāizdara izvēle. Pamatā šoreiz uzmanību fokusēsim austrumu virzienā. Jaunievēlētais Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ir licis saprast, ka viņa ārpolitikas centrā būs Amerikas attiecības ar Ķīnu. Abu lielvalstu attiecības ir saspringtas jau šobrīd, tomēr līdz ar prezidenta maiņu situācija varētu kļūt vēl sarežģītāka.Tas, kāda būs ASV politika attiecībā pret Ķīnu, var ietekmēt gan karu Ukrainā, gan Krieviju, protams, visu Āzijas reģionu. Interesants ir jautājums arī par Ziemeļkoreju, jo šīs valsts ļoti ciešā draudzība, kas tai tagad ir izveidojusies ar Krieviju, rada gan jaunus jautājumus, gan savus izaicinājumus, ko tas nozīmēs arī pašai Ziemeļkorejai, šai pasaules noslēgtākajai valstij? Bet nevar nepieminēt arī Tuvos Austrumus, kur no 27. novembra rīta spēkā ir stājies pamiers starp Izraēlu un grupējumu "Hezbollah". Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Armands Astukevičs un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes doktorantūras vadītāja, Ķīnas studiju centra direktore, Latvijas ārpolitikas institūta Āzijas programmas direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Milžu danči – Ķīnas un Rietumu attiecību visjaunākā vēsture 2020. gada 23. jūlijā, uzstājoties ar priekšlasījumu Ričarda Niksona Bibliotēkā Kalifornijā, toreizējais Savienoto Valstu valsts sekretārs Maiks Pompeo nāca klajā ar tēzi, ka tuvināšanās ēra starp Brīvo pasauli un komunistisko Ķīnu, kas iestājās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, ir galā. Ķīnas komunistiskais režīms īsteno negodīgu tirdzniecības politiku, zog intelektuālo īpašumu, pārkāpj cilvēktiesības Honkongā un Siņdzjanā un agresīvi uzvedas Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūrās. Šī uzstāšanās zināmā mērā vainagoja attiecību pasliktināšanos starp Pekinu un Vašingtonu, kas iezīmējās Donalda Trampa pirmās prezidentūras četrgadē. Amerikāņu puses iniciēts, starp abām superlielvarām uzliesmoja tirdzniecības karš, apmainoties desmitiem miljardu vērtām ievedmuitas tarifu paaugstināšanas paketēm. Savienotās Valstis noteica arī ierobežojumus investīcijām un potenciāli militāriem mērķiem lietojamu tehnoloģiju eksportam uz Ķīnu, kā arī ķīniešu sakaru tehnikas importam, balstoties aizdomās, ka šī tehnika var tikt izmantota spiegošanai. Neiztika bez politiski motivētām sankcijām, visvairāk pret tām ķīniešu amatpersonām un organizācijām, kuras bija vainojamas brīvību žņaugšanā Honkongas autonomijā. Par vēl vienu sāpīgu momentu kļuva Pekinas režīma loma Covid-19 pandēmijas uzliesmošanā, noklusējot informāciju par infekcijas izcelšanos savā teritorijā un mēģinot slēpt pēdas. Nepiepildījās arī Pekinas cerības, ka būtiskas izmaiņas šai ziņā nesīs Trampa nomaiņa ar Baidenu Baltajā namā. Arī pie demokrātu administrācijas tarifi, sankcijas un kritiska retorika pret Ķīnas politiku palika nemainīga. Ķīnas kā drošības izaicinājuma piesaukšana parādījās NATO konceptuālajos dokumentos. Domājams, zemāko punktu Vašingtonas un Pekinas attiecības piedzīvoja 2022. gada augustā pēc Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizītes Taivānā. Salīdzinoši daudz mierīgākas šai periodā bijušas Ķīnas attiecības ar Eiropas Savienību, kas gan, jāpiebilst, no Pekinas puses pamatā tiek realizētas kā attiecības ar atsevišķām dalībvalstīm. Spilgts piemērs bija Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas pagājušā gada aprīļa kopīgā vizīte Ķīnā, kuras laikā Eiropas Savienības galvenās izpildinstitūcijas galva tika tur uzņemta teju kā Francijas prezidenta pavadošā persona. Tieši šī samita laikā Makrons izteicās, ka Eiropai vajadzētu mazināt savu stratēģisko atkarību no Savienotajām Valstīm un distancēties no iespējamās ASV un Ķīnas pretstāves Taivānas jautājumā. Kvalitatīvi gluži jauna situācija iestājās pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā. No vienas puses, Pekina ietur formāli neitrālu pozīciju, lielākoties atturoties ANO balsojumos par Krievijas agresijas nosodīšanu. Tomēr ir diezgan skaidrs, ka tieši Pekinas tehnoloģiskais atbalsts ražošanas iekārtu, dzinēju, mikroprocesoru, dažu specifisku ķimikāliju un citu militārajai ražošanai izmantojamu materiālu veidā ļāvis agresorvalstij līdz šim vest šo karu sev salīdzinoši labvēlīgā veidā. Kima zvaigžņu stunda Formālais iemesls, kāpēc Savienotās Valstis un to partneri deva Ukrainai atļauju apšaudīt Krievijas pamatteritoriju ar Rietumu piegādātajām raķetēm, ir Korejas Tautas Demokrātiskās republikas karavīru parādīšanās Ukrainas frontē. Kā ziņojuši Ukrainas mediji, raķešu triecienos esot nogalināti apmēram piecsimt ziemeļkorejieši un ievainots prominents Phenjanas režīma ģenerālis, kurš, acīmredzot, ieradies koordinēt savu tautiešu kaujas darbību Krievijas Kurskas apgabalā. Krievijas atbilde bijusi uz rūpnīcas „Južmaš” teritoriju Ukrainas Dņipro pilsētā tēmētā ballistiskā raķete „Orešņik”, kas gan neradīja nopietnus postījumus, taču daudzviet lika nervozi sarosīties tiem, kuri baidās no kodolkara draudiem. Galu galā minētais „Orešņik”, pagaidām vēl, kā tiek pausts, izmēģinājumu stadijā esošs izstrādājums, esot paredzēts aprīkošanai ar kodollādiņu. Totalitārās Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns, domājams, jūt savu zvaigžņu stundu situšu. Viņš, kurš gadiem mēģinājis kutināt savam reģionam nervus ar kodolbruņošanās programmu, beidzot ticis pie reālas lomas globāla mēroga kodoldraudu „šovā”. Pēc Dienvidkorejas izlūkdienesta ziņām par lielgabalu gaļas piegādi no Kremļa saimnieka Kims pretim saņēmis pretgaisa aizsardzības iekārtas, taču netiek izslēgta iespēja, ka varētu tikt piegādāts arī kas tāds, kas noderētu nesējraķešu vai pat kodollādiņu ražošanā. Par Kima starptautiskā svara pieaugumu liek domāt arī 26. novembrī mediju izplatītā ziņa, ka jaunievēlētais prezidents Tramps apsverot iespēju aktivizēt abu dialogu. Vairākas tikšanās ar Kimu bija viens no ekstravagantākajiem Trampa pirmās prezidentūras starptautiskās politikas gājieniem, kaut beidzās bez nozīmīgiem rezultātiem. Visus prezidenta Baidena mēģinājumus uzsākt sarunas bez priekšnoteikumiem Ziemeļkorejas diktators ignorēja un vēl pagājušajā nedēļā, runājot militārās tehnikas sasniegumu izstādē Phenjanā, paziņoja, ka Ziemeļkoreja jau esot nesekmīgi izmēģinājusi visus iespējamos ceļus sarunām ar Savienotajām Valstīm, bet tās, kā bijušas, tā palikušas agresīvas un naidīgas. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Aktieru darbība jaunā realitātē britu režisora Džefa Džeimsa jauniestudējumā “Wintera stāsts” Dailes teātrī. Tiekamies ar aktieriem Katrīnu Grigu un Mārtiņu Meieru. Iestudējuma pamatā ir Viljama Šekspīra luga „Ziemas pasaka”, bet darbība notiek mūsdienu Kalifornijā un dramatiskais konflikts dēstīts tehnoloģiju industrijas superbagātnieku starpā. Kā Šekspīra kodi sadzīvo ar mūsdienu progresa kontekstiem un kas ir tas, kas mūsos tomēr nekādi negrib mainīties par spīti tehnoloģiju iespējām? Mūsdienas, Kalifornija. Tehnoloģiju industrijas miljardieri Leo Winters un Pols Vorens ir savas kompānijas kulta produkta prezentācijas priekšvakarā. Viņu radītā spēle “Bohēmija” aizstās visu mums zināmo. Tā ir virtuālās realitātes spēle, kas sola iespēju izdzīvot savus sapņus. “Bohēmijas" patērētāji būs visi, bet tās ietekme uz cilvēka apziņu ir neprognozējama. Katram, kas vecāks par 21 gadu, atrašanās šajā spēlē ir risks – tā var  neatgriezeniski ietekmēt smadzeņu darbību. Tikai jauna cilvēka smadzenes spēj adaptēties šajā konstantu laimi sološajā virtuālajā pasaulē. Nespēdami atrast vidusceļu starp risku, kas saistīts ar spēles nonākšanu tirgū, un fantastisku peļņu, abi draugi nonāk izšķiršanās priekšā. Starp senajiem draugiem, kurus līdz šim lutinājuši panākumi, nostājas apmātība un sieviete. Leo sieva Hermione gaida bērnu, bet pamazām pieaug Leo aizdomas, ka bērna tēvs ir Pols, un viņš apsūdz draugu nodevībā. Lai gan Leo maldās, nežēlīgā greizsirdība viņu iznīcina. Viņa atvase Roza uzaug “Bohēmijā”, un pēc 16 gadiem viņai ir jāatrod ceļš gan ārpus virtuālās pasaules, gan arī atpakaļ pie tēva…

“Latviešu mūziķi – ukraiņu karavīriem!” Personība, kuras enerģija un daile bieži izskan un atspoguļojas Ukrainas kara kontekstā. Šovakar Monopolā - dziedātāja, pianiste un komponiste Katrīna Gupalo. Ukrainā arī šobrīd dzīvo Katrīnas radi, ģimene. Jautāta, kā viņiem klājas, Katrīna neslēpj, ka ir grūti, galvenokārt tāpēc, ka nav skaidrs, cik ilgi vēl turpināsies karš. "Bija jau doma, ka viss ļoti ātri atrisināsies un dzīvosim tālāk. Bet, nē! Jau tik ilgi un neredz galu un neredz kā. Mēs visi ticam uzvarai un es ticu uzvarai, bet man ir sajūta, kaut kam ir jānotiek, kaut kam ir jāmainās varbūt mūsos pašos kardināli, lai tā uzvara atnāktu. Jo tagad tas ir tāds bezgalīgs process, kurā mirst tūkstošiem cilvēku, iet bojā, tiek iznīcinātas dzīves," vērtē Katrīna Gupalo. "Nē, man nav bezcerības, man ir liela cerība, bet kaut kam ir jāmainās, jo 2022. gadā visi blieza maksimumu, ko varam iedot, kā varam palīdzēt, tagad ir pagājis laiks un visi ir vairāk vai mazāk atslābuši. Kā mēs varam runāt par uzvaru tagad, ja palīdzība ir mazāka, nekā toreiz. Tagad ir jābūt vēl vairāk, nekā 2022. gadā, ja pat tad ar visu milzīgo, kas nāca palīgā no visas pasaules Ukrainai, ja pat ar šo visu enerģiju un palīdzību nesanāca izbeigt karu. Tagad tam ir jābūt vēl vairāk," pārliecināta Katrīna Gupalo. Katrīna studējusi Rietumu Mūzikas akadēmijā Kalifornijā, Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā un Latvijas Mūzikas akadēmijā. Iespējams, ka daudzi Katrīnu iepazina kā Latvijas Televīzijas šova “Radīti mūzikai” lauerāti. Savas muzikālās karjeras laikā Katrīna radīijusi vairākus hītus un sadarbojusies ar daudziem citiem ievērojamiem mūziķiem. Piemēram, Ukrainas atbalstam Katrīna kopā ar 40 mūziķiem no Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Krievijas radīja dziesmu un klipu ar nosaukumu „Resistance” jeb „Pretošanās”. Šī dziesma tika nominēta Latvijas Televīzijas un Radio gada balvai “Kilograms kultūras”. Katrīnas sniegums ticis atzinīgi novērtēts arī dažādos starptautiskos konkursos, t. sk. Parīzē, Londonā un ASV. Katrīna ir arī koncertaģentūras "Aira Laiviņa Artists" dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja. Pierādījusi sevi arī kā režisore un idejas autore izrādēs "100 gadi ar Piafu” (2015) un "Pēc Pusnakts / After Midnight” (2016), kas notikušas vairāk nekā 20 koncertzālēs Latvijas pilsētās. "Pēc Pusnakts / After Midnight” guvusi augstu britu kritikas novērtējumu Londonas "Camden Fringe” festivālā. 2022. gadā Katrīna saņēma Latvijas augstāko apbalvojumu Triju Zvaigžņu ordeni un uzstājās Valsts prezidenta pilī Rīgā. Viņa iekļauta žurnāla “Pastaiga 2023 Izcilās Latvijas sievietes” gada sasniegumu sarakstā.

Turpinās Anšlavs Eglītis – Losandželosā, Padurē un Siguldā. Turpinās Raimonds Staprāns. Kultūras rondo sarunas ar monogrāfijas par Anšlavu Eglīti autori Ievu Struku un aktieri Kasparu Znotiņu, kurš atveido Anšlavu Eglīti Sanfrancisko Jaunā teātra iestudējumā "Anšlavs un Veronika". Ievas Strukas monogrāfija par Anšalvu Eglīti atvērta arī Losandželosā. Latvijas un Amerikā top filma "Sarkanais šķūnis" par gleznotāju un dramaturgu Raimondu Staprānu; Padures muižā savukārt top filma pēc Anšalava Eglīša darba "Pansija pilī", bet aktieris Kaspars Znotiņš šovasar uz vienu dienu atkal pārtaps par Anšalvu izrādē "Anšlavs un Veronika". 30. jūnijā kultūras centrā "Siguldas devons" viesosies Sanfrancisko Jaunais teātris ar izrādi "Anšlavs un Veronika". Izrāde stāsta par dzīvesbiedriem – rakstnieku Anšlavu Eglīti un mākslinieci Veroniku Janelsiņu, kas lielāko mūža daļu pavadīja trimdā, ASV. Anšlava lomā – Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieris Kaspars Znotiņš; Veronikas lomā – Taira Zoldnere. Izrāde veidota pēc gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna lugas motīviem. Tā iesākas ar precētā pāra pārcelšanos no Ņujorkas uz Oregonu, turpinās Kalifornijā un noslēdzas ar Anšlava aiziešanu mūžībā. Staprāns, kas pazinis Anšlavu un Veroniku, pievēršas laulāto draugu personīgajām attiecībām, saskarsmei, intelektuālajiem strīdiem un domu apmaiņai, iepinot stāstus no viņu dzīves.  

Sji Dziņpina trešais termiņš prezidenta amatā. Protesti Izraēlā. Klusā okeāna reģiona drošība. Aktualitātes pasaulē vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes doktorantūras vadītāja, Ķīnas Studiju centra direktore, Latvijas ārpolitikas institūta Āzijas programmas direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova, Jakobs Luffts Izraēlā un Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītājs Dainis Poziņš. Imperators Sji 10. martā ar Visķīnas Tautas pārstāvju kongresa balsojumu Ķīnas kompartijas ģenerālsekretārs Sji Dziņpins tika apstiprināts uz trešo termiņu Ķīnas Tautas republikas Valsts priekšsēdētāja, respektīvi, prezidenta amatā. Šī ievēlēšana gan uzskatāma vairāk par formālu soli, jo Ķīnā, kas faktiski ir vienpartijas valsts, būtiskā varas pozīcija ir kompartijas ģenerālsekretāra amats. Tajā Sji trešoreiz tika apstiprināts partijas kongresā pagājušā gada novembrī. Tādējādi viņš kļuva par pirmo komunistiskās Ķīnas līderi pēc valsts dibinātāja Mao Dzeduna, kurš ieņem partijas vadītāja amatu ilgāk nekā divus termiņus. Tagad, stājoties arī prezidenta amatā, viņš Mao ir savā ziņā pārspējis, jo pēdējais, kaut būdams faktiskais valsts vadītājs no 1949. līdz savai nāvei 1976. gadā, tomēr visu laiku neieņēma formālo valsts galvas posteni. Pašreizējais līderis arvien biežāk tiek salīdzināts ar pagājušā gadsimta diktatoru, kura laikā Ķīnas sabiedrība piedzīvoja graujošus sociālos un politiskos eksperimentus, kas prasīja miljonu dzīvības. Pēc Mao nāves viņa sekotājs Dens Sjaopins centās mazināt diktatoriskas varas potenciālu, ieviešot divu termiņu limitu valsts un partijas vadītājiem, kā arī striktāk nošķirot valsts un partijas varas funkcijas. Nācis pie varas 2012. gadā, Sji Dziņpins ķērās pie Dena politiskā mantojuma noārdīšanas, restaurējot sistēmu, kurā partija stingrāk kontrolē valsti, savukārt ģenerālsekretārs – partiju. 10. marts uzskatāms par zināmu šī procesa vaiņagojumu. 11. martā kongress apstiprināja arī jaunu premjerministru – agrāko Šanhajas partijas komitejas vadītāju Li Cjanu, kurš jau šī gadsimta sākumā kā partijas funkcionārs strādājis toreizējā Džedzjanas provinces partijas organizācijas vadītāja Sji Dziņpina pakļautībā. Viņš nomainījis šai postenī līdzšinējo valsts vadītāju Li Kecjanu, kurš savulaik tika uzlūkots kā viens no Sji iespējamajiem konkurentiem cīņā par valsts līdera vietu. Jaunajam premjerministram jāīsteno valsts aparāta reformas, kas, cita starpā, paredz personāla kvantitatīvu samazināšanu par 5% nākamo piecu gadu laikā. Paredzēts veidot jaunu finanšu sfēru kontrolējošu institūciju – Nacionālo finanšu regulācijas administrāciju, kura koncentrēs savās rokās funkcijas, kas agrāk bija sadalītas starp vairākām citām institūcijām. Kā norāda analītiķi, Pekina veido nozares superkontolieri, baidoties no finanšu sfēras destabilizācijas. Tā ir ne tikai reakcija uz pašreizējām ekonomikas problēmām, bet iekļaujas plašākā politiskā tendencē – panākt privātās sfēras, sevišķi informācijas un sakaru tehnoloģiju uzņēmumu darbošanos kompartijas noteikto stratēģisko mērķu labā. Tomēr jo vairāk koncentrēta vara, jo smagāka atbildība gulstas uz tās līdera pleciem. Un problēmas, ar kurām šobrīd sastopas Ķīna, nav viegli ceļamas – ekonomikas bremzēšanās, demogrāfijas situācijas pasliktināšanās, spriedzes pieaugums attiecībās ar Rietumiem. Atomzemūdenes, kam jāiegrožo Pekina Drošības pakts, kuru 2021. gada septembrī noslēdza Savienotās Valstis, Lielbritānija un Austrālija, šonedēļ ieguva konkrētākas aprises, triju valstu līderiem tiekoties samitā Sandjego, Kalifornijā. Tika oficiāli paziņots par kopīgu ar atomdzinējiem darbināmu zemūdeņu būvniecības programmu, kuras ietvaros šīs desmitgades otrajā pusē sāksies britu zemūdeņu flotes atjaunošana un papildināšana, bet nākamās desmitgades sākumā savas pirmās atomzemūdenes iegūs Austrālija. Jaunbūvējamo zemūdeņu pamatā ir Lielbritānijā izstrādāts dizains, t.sk. kompānijas „Rolls-Royce” konstruētie reaktori, taču tajās tiek izmantotas visās trīs valstīs radītas tehnoloģijas. Tāpat Austrālija plāno iegādāties vairākas visjaunākā dizaina amerikāņu t.s. „Virdžīnijas” klases atomzemūdenes. Uzstājoties samita laikā ASV prezidents Džo Baidens, Austrālijas premjerministrs Entonijs Albanīzs un Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks pauda, ka šī sadarbība nākšot par labu globālajai drošībai un stabilitātei. Gluži citās domās ir Pekinā, ciktāl netiek slēpts, ka alianses mērķis ir līdzsvarot Ķīnas militāri politiskās ambīcijas Klusā okeāna reģionā. Vakar izplatītajā Ķīnas ārlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka trīs pakta partnervalstis „iet arvien tālāk pa kļūdu un briesmu ceļu”. Tiek prognozēts, ka Austrālijas iesaistīšanās Pekinas militārā atturēšanā var ietekmēt ekonomiskos sakarus ar Ķīnu, kas ir Austrālijas lielākais tirdzniecības partneris. Izraēla iziet ielās Jau drīz pēc pašreizējā Izraēlas ministru kabineta apstiprināšanas pagājušā gada nogalē valstī sākās protesti pret valdošās koalīcijas rosinātajām likumdošanas izmaiņām. Tās paredz, pirmkārt, nozīmīgu Izraēlas Augstākās, respektīvi, konstitucionālās tiesas vājināšanu. Līdz šim tiesnešus, t.sk. Augstākajā tiesā, amatā iecēla komiteja, kuru veidoja amatā esoši tiesneši, Izraēlas Advokātu asociācijas, parlamenta un valdības pārstāvji, pie kam visu pušu ietekme komitejā bija līdzsvarota. Jaunā likumdošana paredz padarīt valdību par dominējošo procesā, attiecīgi tiesu vara kļūtu daļēji atkarīgu no izpildvaras. Tāpat tiek būtiski paaugstinātas prasības likuma noraidīšanai Augstākajā tiesā, proti, kvorumam nepieciešama pilnīgi visu locekļu piedalīšanās un četrām piektdaļām jānobalso pret attiecīgo likumu. Pie tam paredzēts, ka parlaments – Knesets – tomēr var no jauna virzīt un pieņemt likumus, kurus Augstākā tiesa atzinusi par nekonstitucionāliem. Ministru juridiskos padomniekus, kuri līdz šim bija neatkarīgi eksperti, paredzēts nomainīt ar ministru pakļautībā esošiem ierēdņiem, kuru ieteikumi valdības locekļiem būs daudz mazākā mērā saistoši. Augstākās tiesas priekšsēdētāja Estere Hajuta un valdības juridiskā padomniece Gali Baharava-Miara jau nodēvējušas valdības iniciatīvas par prettiesiskām. Februāra vidū, kad izmaiņas tika pieņemtas pirmajā lasījumā, Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs aicināja valdību apturēt procesu un rūpīgāk diskutēt jautājumu. Tomēr kabinets, kura priekšgalā ir Izraēlas labējās politikas patriarhs Benjamins Netanjahu, spītīgi turpina izmaiņu virzīšanu Knesetā. Tāpat tiek virzītas izmaiņas, kas padarīs sarežģītāku premjerministra atcelšanu, balstoties korupcijas apsūdzībās, kādas, kā zināms, joprojām ir izvirzītas Netanjahu. Kā apgalvo valdošā koalīcija, izmaiņas uzlabošot Izraēlas demokrātiju. Tikām masu protesti pagājušajos mēnešos kļuvuši arvien daudzskaitlīgāki, pēdējās dienās sniedzoties simtos tūkstošu. Protestētāji bloķējuši vairākas automaģistrāles, notikušas sadursmes ar policiju. Tiek ziņots, ka 11. martā ielās izgājis pusmiljons cilvēku, kas, kā lēš, ir plašākie protesti Izraēlas valsts vēsturē. Sagatavoja Eduards Liniņš.   Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Rudens kamermūzikas festivāls šogad sūtīs muzikālas pastkartes no Kurzemes, Amerikas un Francijas. Šogad festivāla atklāšanas koncerts būs 7. oktobrī, muzicēs valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" kopā ar pasaulslaveno franču čellistu Žanu Gijēnu Keirasu. Par festivāla norisēm plašāk stāsta muzikoloģe Baiba Kurpniece un un pianists Juris Žvikovs, kurš meklēt to, kas ir "Made in California".  Juris Žvikovs ir izveidojis programmu "Radīts Kalifornijā", kas ar mūzikas starpniecību dos iespēju izbaudīt Amerikas Rietumu krasta brīvo gaisotni. Festivālu noslēgs izcili viesi no Parīzes – Eben stīgu kvartets. Par to īpaši gandarīta ir Baiba Kurpniece.

Naftas krīze, karš kaimiņos, zaļais kurss un politiski lēmumi, kurus daudzi gaidīja gadiem, piemēram, kā strauji pāriet no fosilā kurināmā uz atjaunīgiem resursiem. Šie visi procesi strauji mainījuši enerģētikas nozari Eiropā un nu jau arī citviet pasaulē. Taču vides nozarei radušās jaunas bažas un vides aizstāvji pasaulē ceļ trauksmi, ka pieaugošā atjaunīgo resursu izmantošana neņem vērā citus vides aspektus, piemēram, bioloģiskās daudzveidības samazināšanu. Vai tas nozīmē, ka klimata neitrālu politiku nevarēsim samērot ar citām dabas vērtībām, raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Pasaules dabas fonda Latvijā vadītājs Jānis Rozītis, Latvijas ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus un vides aizsardzības konsultants Rolands Ratfelders. Savvaļas zirgi un govis palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību Par savvaļas zirgiem būs dzirdējuši daudzi, taču tas nav stāsts tikai par romantisku dzīvnieku ganīšanos pļavās rīta agrumā. Iespējams, ka šobrīd Latvijā vairs nebūtu atsevišķu teritoriju, ja pirms vairākiem gadiem tajās uz dzīvi neapmestos dabiskie noganītāji - zirgi un govis. Kādā veidā tie palīdz atjaunot teritorijas un ar kādiem vēl citiem paņēmieniem dzīvnieki nāk talkā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā? Pape, Ķemeri, Engure, Dvietes paliene ir dažas no vietām Latvijā, kur jau labu laiku uzturas lielie zālēdāji - zirgi un govis. Tas viss tādēļ, lai teritorijas nekļūtu vienveidīgas un aizaugušās, bet gan, lai tajās saglabātos bioloģiskā daudzveidība. Par dabiskajiem noganītājiem šoreiz runāsim plašāk, taču vispirms par to, vai ir vēl kādi citi mehānismi, kā dzīvnieki varētu palīdzēt uzturēt bioloģisko daudzveidību. Ir gan, turklāt ne vien uzturēt sugu daudzveidību, bet arī saglabāt kādu biotopu kopumā. Var lasīt, ka, piemēram, Kalifornijā pret ugunsgrēkiem augsni palīdz saglabāt kazas, un līdzīgi skaidro Latvijas Dabas fonda biotopu eksperte Baiba Strazdiņa. Viens no skaidrojumiem ir šāds – ja degšanai bīstamās vietas izmīņā dzīvnieki, tad tiek atsegti augsnes laukumi, uguns nevar pārmesties uz nākamo augsnes slāni, un uguns bīstamības riski ir mazāki. Vēl plašāk par mums Latvijā pazīstamajiem dabiskajiem pļavu noganītājiem – lielajiem zālēdājiem. Varētu rasties jautājums, kā tad šie dzīvnieki palīdz bioloģiskajai daudzveidībai, jo vai tie gadījumā pļavas nenobradā pilnībā? Baiba Strazdiņa skaidro – pirmais un pašsaprotamākais ir tas, ka šie dzīvnieki ēd zāli, tātad novāc lieko biomasu. Zāle un lielie zālēdāji ir attīstījušies vienā evolūcijas ciklā. Bija augi, un vienlaikus bija kāds, kas tos noēd. Tātad augi pie tā ir pieraduši, un tas pat būtu nepieciešams.  

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas dodamies uz Samoa jeb oficiāli – Samoa Neatkarīgo Valsti. Atrodas tā Klusā Okeāna vidū. Šo Okeānijas salu nevajadzētu jaukt ar relatīvi netālu esošo Amerikāņu Samoa jeb ASV Samoa, kas ir neinkorporētā ASV teritorija. Par šiem principiem un teritorijām runājām arī raidījumā par Puertoriko. Samoiešu etniskā grupa arī veido gandrīz pilnīgi visu 205 tūkstošus lielo valsts iedzīvotāju skaitu. Starp citu, saomiešu grupai pa pusei pieder arī Kalifornijā dzimušais pasaulslavenais cīkstonis un aktieris Dveins Džonsons. Pa pusei tādā ziņā, ka viņa mamma ir samoa tautības. Viņš vienmēr ir lepojies ar savu izcelsmi un saistībā ar to jau 2004. gadā viņam Samoa valsts galva piešķīra goda titulu un jaunu vārdu Seiuli. Samoa tauta 19. gadsimta pilsoņu kara un tam sekojošā kolonizācijas procesa rezultātā tika sadalīta divās daļās. Proti, 20. gadsimtā rietumu Samoa salu daļa piederēja Vācijai, kamēr austrumu daļa tika amerikāņiem. Vācu Impērijai piederošo Samoa rietumu daļu, sākoties Pirmajam pasaules karam, okupēja jaunzēlandieši. Britu uzdevumā jaunzēlandieši šo operāciju veica un noturēja varu Samoa līdz pat 1962. gadam, kad valstij tika iedota neatkarība un tā kļuva par Rietumu Samoa. Nosaukums uz tagadējo versiju tika nomainīts tikai 1997. gadā. Viena no bēdīgākajām lappusēm jaunzēlandiešu pārvaldes laikā bija jau pēc Pirmā pasaules kara, kad nemākulības dēļ Samoa iedzīvotāji tika aplipināti ar grupu. Pandēmijas rezultātā nomira apmēram 25 procenti valsts iedzīvotāju un tas uz ilgiem laikiem stiprināja pārliecību, ka valstij jāatgūst neatkarība. Ne tikai neatkarības jautājums ir būtisks. Šis traģiskais notikums ir tik ļoti iespiedies tautas kolektīvajā atmiņā un apziņā, ka burtiski pagājušajā nedēļā valsts reģistrēja pirmo Covid gadījumu un ieviesa stingru mājsēdi. Un tas ir situācijā, ka apmēram 90 procentu Samoa iedzīvotāju ir potēti. Samoa, līdzīgi kā vēl dažas Okeānijā atrodamās valstis, atrodas uz Starptautiskās Datuma līnijas jeb Datuma maiņas līnijas. Un politisku apsvērumu dēļ – lai būtu mentāli un laika ziņā tuvāka Austrālijai un Jaunzēlandei – 2011. gadā valsts burtiski “izlaida 30. decembri” un pārlēca veselu dienu uz priekšu. Pagājušā gada rudenī Samoa arī atteicās no vasaras un ziemas laika sistēmas. Amerikāņu Samoa, protams, dzīvo vēl iepriekšējā dienā, jo ekonomiski ir tuvāka ASV. Samoa Neatkarīgās valsts lēmumi par laika zonām ir piemērs tam, cik laika skaitīšana patiesībā ir subjektīva lieta un pakļauta ekonomiskajām vajadzībām. Bet par ekonomiku runājot, Samoa saskaras ar līdzīgām problēmām kā kamiņvalstis Kiribati vai Fidži. Proti, postošas Klusā okeāna vētras, kā arī zemestrīces un cunami ir būtiskas problēmas infrastruktūras un ekonomiskās darbības nepārtrauktības uzturēšanai. Piemēram 2009. gada septembrī notikusī zemestrīce smagi ietekmēja gan Samoa, gan Amerikas Samoa. Tika sabojāta ne tikai transporta un loģistikas infrastruktūrā, bet arī elektrības ražošana. Papildus vēl arī simtiem cilvēku gāja bojā. Līdzīgi 2012. gada tropu ciklons Evans nopostīja apmēram pusotru tūkstoti māju. Ņemot vērā, ka valstī arī nav daudz derīgo izrakteņu, Samoa ekonomika ir ļoti trausla un no dabas labvēlības un klimata atkarīga. Vēl precīzāk – tā ir atkarīga no ārvalstu sniegtās attīstības sadarbības programmu finanšu palīdzības un naudas, ko lielā samoa diaspora pasaulē sūta uz mājām. Protams, arī tūrisma industrija, lauksaimniecība un zvejošana ir būtiska. Galvenie tirdzniecības partneri ir Amerikāņu Samoa, Jaunzēlande, ASV, Fidži. Un starp eksporta produktiem ir ne tikai zivis, sulas un kokosriekstu eļļa, bet arī alus. Tieši Samoa ražotais „Vailima Beer” tiek uzskatīts par labāko Okeānijas reģionā. Bet, par dzērieniem vēl turpinot, nevar neparunāt par „Coca-Cola” negatīvo ietekmi uz vidi. Proti, „Coca-Cola” nesenais lēmums mazināt stikla pudeļu ražošanu un palielināt plastmasas pudeļu ražošanu. Kā tas viss ietekmē Samoa salas ekosistēmu, vairāk stāsta Samoa Vides Saglabāšanas Sabiedrības viceprezidents Džeimss Atertons.

Tik šķietami pierastas izjūtas, kā auksts, karsts pieskāriens vai reakcija, apēdot ko asu, līdz šim ir maz pētītas. Šī gada Nobela prēmijas medicīnā laureāti ir padziļināti mēģinājuši rast skaidrību uz jautājumiem par šiem fundamentālajiem procesiem cilvēka organismā. Sagaidāms, ka atklājumi šajā jomā dos arī praktisku pielietojumu nākotnē. Kā mūsu ķermenis uztver ārējos kairinājumus, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes profesors, Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītājs Andrejs Millers. Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā šogad piešķirta diviem ASV zinātniekiem, kas atklāja receptorus, ar kuriem cilvēki sajūt siltumu, aukstumu un pieskārienus. Šie atklājumi tiek izmantoti, lai efektīvāk ārstētu hroniskas sāpes. Nobela prēmiju saņems profesors Deivids Džuliuss no Kalifornijas Universitātes Sanfrancisko un Libānā dzimušais profesors Ardems Pataputians no Skripsas pētījumu institūta Kalifornijā. Pētnieku sasniegumi malārijas valkcīnas izstrādē Pavisam nesen apstiprinātā vakcīna pret malāriju nodēvēta par nozīmīgu sasniegumu un pavērsienu pasaules medcīnas vēsturē. Lai gan vakcīnas efektivitāte nav ļoti augsta, to uzskata par iespēju, kā izvairīties no smagas saslimšanas vai pat nāves miljoniem cilvēku. Kāds bija zinātnieku ceļš līdz šai vakcīnai un vai tā spēs aizstāt līdzšinējos medikamentus?  Malārija ir dzīvībai bīstama infekcijas slimība. To pārnēsā malārijas odi, bet saslimšanu izraisa vienšūnis - malārijas plazmodijs. Slimību dēvē par vienu no lielākajiem cilvēces postiem, un, kā attālinātajā sarunā norāda Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā, vadošais pētnieks un zinātniskās grupas vadītājs, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes profesors Aigars Jirgensons, puse no pasaules iedzīvotājiem dzīvo malārijas endēmiskajās zonās. Tās galvenokārt ir Āfrikas valstis, kur ik gadu no malārijas mirst simtiem tūkstošu cilvēku, un tāpat slimība novērojama Dienvidaustrumāzijā un Dienvidamerikā.  Tiesa, līdz šim jau ir bijušas dažādas metodes cīņā ar malāriju, piemēram, moskītus atbaidoši aerosoli, līdzekļi, kas iznīcina odu vairošanās vietas, gultas tīkli, kas mazinājuši iespēju cilvēkiem tikt sakostiem, kā arī ķīmijterapeitiskie līdzekļi, kas nonāvē pašu malārijas plazmodiju.  Kā pretmalārijas zāļvielas izmantoti dažādi hinīna atvasinājumi. Taču tas nav bijis pietiekami cīņā ar slimību, tāpēc tagad pasaulē pirmā apstiprinātā vakcīna pret malāriju vieš lielu cerību, un to tirgos ar nosaukumu “Mosquirix”. Ja runājam par līdzšinējām zāļvielām, tad to saistībā lielākais izaicinājums bijis fakts, ka slimības izraisītājs pret tām iegūst noturību jeb rezistenci. Vīrusu vakcīnu gadījumā to efektivitāte būtu saistīta ar vīrusa mainību, tāpēc ir vīrusu izraisītas saslimšanas, pret kurām vakcīnu vēl nav vai arī tās nav ļoti efektīvas. Bet, piemēram, šobrīd aktuālais koronavīruss nav tik ļoti mainīgs, tāpēc pret Covid-19 saslimšanu radītās vakcīnas ir ar augstu efektivitāti. Kad jautāju, kāpēc malārijas vakcīnas efektivitāte ir 30-40%, Aigars Jirgensons norāda, ka malārijas plazmodijs ir parazītisks vienšūnis ar ļoti sarežģītu dzīves ciklu, līdz ar to izsekot līdzi, tieši kurā brīdī ar vakcīnas palīdzību cilvēka organismā veidotos imunitāte, ir pats lielākais izaicinājums. Bet, iespējams, vēl daudz lielāks izaicinājums ir nevis pati vakcīnas efektīvitāte, bet gan komunikācijas darbs, lai panāktu to, ka cilvēki patiešām saņems četras vakcīnas devas. Ja runājam par Covid-19 vakcīnām, tad jāmin, ka to izstrādē ieguldīti vēsturiski apjomīgākie zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, lai iespējami īsā laikā nodrošinātu kvalitatīvu vakcīnu izstrādi. Tiesa, pašu vakcīnu izstrādē lietotās tehnoloģijas ir pētītas un attīstītas jau gadiem. Aigaram Jirgensonam jautāju, kāpēc tas nav bijis iespējams malārijas vakcīnas gadījumā, lai gan arī šī saslimšana pasaulei atņem tik daudz dzīvību.

Ulrika Beitnere: "Ir ļoti labi atrast katram cilvēkam kaut ko, ko Tu vari darīt vienkārši darīšanas pēc." (Piezīme no Jura: Ulrika mūsu sarunā šo neattiecināja uz gēnu rediģēšanu. :) Ulrikai ir doktora grāds farmakoloģijā un, darba un studiju pieredze Ķelnes un Alabamas universitātē, kur viņa pētīja zāles atmiņas uzlabošanai. Viņa ir arī organizējusi pirmo starptautisko konferenci par neirozinātni un farmakoloģiju. Kopš 2017. gada viņa darbojas Kalifornijas universitātē pētot gēnu terapijas smadzeņu slimībām. Šajā sērijā apspriežam: Gēnu rediģēšanu ar CRISPR. Kā atrast darbu medicīnas jomā, ASV. Retās ģenētiskās slimības. Epiģenētika. Akluma ārstēšana. Ētiskās dilemmas ap gēnu rediģēsanu. Ģenētiski modificēta pārtika un tās ietekme uz veselību. Gēnu lēkāšana starp augiem. Straujais gēnu rediģēšanas tehnoloģiju cenas kritums un tās vieglā pieejamība. Kādēļ pieaugušajiem ir svarīgi rotaļāties. Kā atpazīt bērna dabiskās dotības agrā vecumā. Un, kā vienmēr, vēl daudz vairāk. Ja tagad podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz 50:54​, kur Ulrika pastāsta par ētiskajām dilemmām ap gēnu rediģēšanu. Baudi un dalies! === Šeit vari noskatīties podkāsta bezmaksas versiju, kas sevī ietver vairāk kā pusi no visa ieraksta. Lai dzirdētu pilno sēriju video formātā, ej uz podkāsta Patreon lapu, atbalsti podkāstu ar vismaz 3.63$ vērtu ikmēneša maksājumu un klausies pilno sarunu. Saite uz Patreon: www.patreon.com/SvarigasDetalas === Sērijas saturs zemāk. 00:40 - Ievads. 01:59 - Kur Ulrika šobrīd atrodas. 03:00 - Kā Ulrika nolēma doties uz Kaliforniju. 06:55 - Ulrikas padomi cilvēkiem, kuri vēlas studēt vai strādāt Kalifornijā, medicīnas jomā. 10:29 - Pie kā Ulrika šobrīd strādā. 15:53 - Par reto ģenētisko slimību diagnostiku. 22:36 - Kas ir epiģenētika. 23:34 - Kas ir gēnu ekspresija. 27:31 - Asins / smadzeņu barjeras pārvarēšana. 29:40 - Kā zāļu pētniecība nonāk no eksperimentiem uz pelēm līdz cilvēkiem. 32:54 - Kā var izmantot vīrusus, lai ārstētu iedzimtu aklumu. 35:33 - Ko nozīmē, ka dažādas sugas ir ģenētiski tuvākas vai tālākas viena no otras? 43:11 - Par eksperimentu, kurš evolūciju nodemonstrēja reāllaikā. 44:50 - Kā tika atklāta CRISPR gēnu rediģēšanas tehnoloģija un kā tā darbojas. 48:31 - Kādā stadijā šobrīd ir gēnu rediģēšanas tehnoloģija un cik strauji krītās tās cena. 51:14 - Ētiskās dilemmas ap gēnu rediģēšanu. 54:59- Cik sarežģīti ir izmantot CRISPR gēnu rediģēšanas tehnoloģiju. 56:24 - Sākas Patreon atbalstītāju jautājumi. 58:10 - Kad organismā ieliek jaunu gēnu, vai kaut ko arī izņem ārā? 59:52 - Ja tomāts pēc gēnu rediģēšanas saturētu riekstu gēnu, vai cilvēki par to būtu jābrīdina? 01:01:29 - Vai uzturs, ko patērējam var mainīt mūsu gēnus. 01:03:12 - Kā ģenētiski apstrādātās kokvilnas īpašības noplūst citā augā. 01:04:36 - Kādēļ ir svarīgi pabeigt antibiotiku kursu. 01:06:59 - Vai ir iepsējams pārbaudīt, kurš augs ticis ģenētiski modificēts? 01:07:58 - Vai cilvēkiem un dzīvniekiem var rasties veselības problēmas no ĢMO patērēšanas? 01:11:18 - Vai cilvēku imūnsistēma izmanto CRISPR? 01:13:22 - Vai vakcīna var nostrādāt kā palaidējmehānisms ģenētiskai slimībai. 01:15:30 - Cilvēku guļošie un aktīvie gēni. 01:16:48 - Cik precīzi ir teikt "Gēns priekš X"? 01:18:42 - Ko gēni par mums nosaka? Vai arī gaumi mūzikā? 01:21:52 - Cik lielā mērā, pēc Robert Plomin domām, akadēmisko sniegumu nosaka skolas kvalitāte un gēni? Pieejams Patreon atbalstītājiem: 01:25:06 - Kā atklāt bērna dabiskās dotības agrā vecumā. 01:31:13 - Kādēļ pieaugušajiem ir svarīgi spēlēties un kā es Covid laikā saglabāju saprātu dejojot vienatnē. 01:37:17 - Vai pēc Ulrikas domām, pasaule ir godīga. 01:39:30 - Vai Ulrika tic liktenim. 01:41:30 - Kas ir labākais padoms, ko Ulrika ir saņēmusi. Ulrika twitterī: twitter.com/UBeitnere Ulrikas publikācijas: pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/?term=Beitnere+U Ulrika LinkedIn: www.linkedin.com/in/ulrika-beitnere-ph-d/ Pie kā Ulrika šobrīd strādā: https://cureangelman.org/the-difference-between-cas13-and-cas9-in-angelman-syndrome-research Podkāsta Patreon lapa: http://patreon.com/svarigasdetalas Podkāsta Facebook lapa: facebook.com/SvarigasDetalas Podkāsts iekš Apple podcasts: https://podcasts.apple.com/lv/podcast/id1455599870 Es twitterī: @JurisBaltacs

Džeza mūziķis, vēsturnieks un JVLMA džeza katedras vadītājs Indriķis Veitners stāsta par Deiva Brubeka (1920-2012) uzaugšanu rančo Kalifornijā un atzīmē, ka viens no iemesliem, kāpēc Brubeks nevar lasīt notis, ir viņa sliktā redze. Šī iemesla dēļ viņam draudējusi arī izslēgšana no universitātes, bet, novērtējot viņa talantu, pasniedzēji to nepieļāva. Daudzi zina Brubeka slaveno kompozīciju Take Five, kas jau kļuvusi par džeza standartu. Ja klausās Brubeka komplicētās kompozīcijas, nav iedomājams, ka to viņš spēlē tikai pēc dzirdes. Vēl kāds zīmīgs fakts – Brubeka galvenās ietekmes mūzikā ir Eiropas klasiskā tā brīža laikmetīgā mūzika – Dariuss Mijo, kurš bijis arī viņa pasniedzējs un draugs, Igors Stravinski un citi.

Miks Ozoliņš filmu producents, režisors un TV personība. Super pozitīvā un smiekliem bagātā sarunā dalijās ar savu dzīvi Kalifornijā. Aprakstot tik daudziem šīs sapņu zemes augstienes un lejas, vislabāk to var arī redzēt viņa jaunākajā TV šovā "Grēcīgā Amerika".

Prezentāciju ģildes dibinātājs un tās biedrs Kristaps Pētersons savu karjeras aicinājumu atrada jau 12 gadu vecumā, kad izveidoja savu pirmo bērnu raidījumu televīzijā. Padsmit gadus aizvadot žurnālistikā, Kristaps savulaik nolēma izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā, kas viņam deva daudz mācību turpmākajam dzīves ceļam, tai skaitā arī par to, kā lietas darīt nevajag. Pēc pirmās neveiksmes uzņēmējdarbībā Kristapa karjeras ceļš uzņēma jaunu pagriezienu, kurā viņš šobrīd ir atradis savu aicinājumu – kopt un veidot prezentāciju un prezentēšanas kultūru. Kristaps ir stažējies visvairāk godalgu saņēmušajā prezentāciju aģentūrā pasaulē – “Duarte Inc.” Kalifornijā, ASV un šobrīd ikdienā palīdz klientiem veidot prezentācijas, vada treniņus un prezentāciju veidošanas meistarklases.

Notikumus pasaulē komentē RSU asociētais profesors, TV3 žurnālists Edijs Bošs un žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps. Nemieri ASV – daudzkārt pieredzēts scenārijs Masu protesti un nekārtības, kuru cēlonis ir nāves gadījumi policistu rīcības rezultātā, Savienotajās Valstīs ir relatīvi bieža parādība. Vietējo un arī pasaules mediju uzmanību ik pa laikam piesaista notikumi ASV, kuriem praktiski visiem ir viens un tas pats scenārijs: bojāgājušais ir melnādainais vai latīņamerikāņu izcelsmes, attiecīgi, policistu rīcībā tiek saskatīti rasistiski motīvi. Šie notikumi ierosina protestus, un tie nereti izvēršas masu nekārtībās ar demolēšanu, laupīšanu un uzbrukumiem kārtības sargiem. Šādos notikumos novērota arī policijas brutalitāte, no kuras cietuši ne vien vandāļi un kārtības pārkāpēji, bet arī mierīgi protestētāji, nejauši garāmgājēji un žurnālisti. Viss šis negāciju komplekts ir klātesošs arī pašreizējos protestos un nekārtībās, kas uzliesmoja Savienotajās Valstīs pēc tam, kad 25. maijā Mineapolisā gāja bojā policijas aizturētais melnādainais amerikānis Džordžs Floids. Incidents tika fiksēts vairākos videoierakstos, kuros redzams, kā policists Dereks Čovins teju deviņas minūtes tur celi uz zemē nogāztā Floida kakla par spīti aizturētā atkāroti teiktajam, ka viņam trūkst elpas. Drīz pēc notikušā tika konstatēta Floida nāve. Čovins un vēl vairāki notikumā iesaistītie nekavējoties atlaisti no darba un vēlāk viņiem izvirzītas apsūdzības slepkavībā. Protesti Mineapolisā sākās tūdaļ pēc uzņemto video nonākšanas sociālajos tīklos, un nākamajās dienās ieguva nepieredzētu vērienu, aptverot ne vien katru ASV štatu, bet arī vairākas pilsētas Kanādā, Eiropā, Latīņamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Izraēlā un Japānā. Diemžēl jau sākotnēji mierīgos protestus daudzviet ASV pavadīja arī masu nekārtības ar demolēšanu, veikalu izlaupīšanu, dedzināšanu un uzbrukumiem policijai. Prezidents Donalds Tramps nodēvējis Džordža Floida nāvi par traģēdiju, kurai nevajadzēja notikt, un paudis izpratni par protestētāju motīviem, taču strikti vērsies pret nekārtību dalībniekiem, otrdien piedraudot iesaistīt armijas spēkus, ja vietējā vara nespēs nodrošināt kārtību. Vakar nemieri pierimuši pēc tam, kad vairākās pilsētās izsludināta komandanta stunda, kā arī tika paziņots par apsūdzības izvirzīšanu vēl trim Floida aizturēšanā iesaistītajiem policistiem. Armija kārtības uzturēšanai Savienotajās Valstīs pēdējoreiz piesaistīta 1992. gadā, kad nemieru cēlonis arī bija melnādainā amerikāņa Rodnija Kinga bojāeja policijas darbības rezultātā. Tramps pret Tviteri Sociālajiem tīkliem, un jo sevišķi Twitter, bijusi ārkārtīgi nozīmīga vieta prezidenta Donalda Trampa politiskajā karjerā. Pašreizējā prezidenta Twitter kontam ir vairāk nekā 80 miljonu sekotāju, un tie kalpojuši elektorāta piesaistei un konsolidācijai kā nekad agrāk, tajā pat laikā izraisot pastāvīgus protestus par apšaubāmas un nepārprotami nepatiesas informācijas izplatīšanu, naidu kurinošiem un sabiedrību šķeļošiem viedokļiem. Gadiem Twitter saņēmis neskaitāmus šādus pārmetumus, taču 26. maijā sociālā tīkla administratori pirmoreiz kaut ko darīja šai sakarā. Proti, Donalda Trampa tvītam, kurā viņš apgalvo, ka Kalifornijā plānotā balsošana pa pastu būšot nekas cits kā „būtiski krāpnieciska”, tika pievienots teksts „Iegūstiet informāciju par balsošanu pa pastu” ar saiti uz komentāru, kurā vietnes administrācija, atsaucoties uz vairākiem medijiem, norāda, ka šis apgalvojums nav patiess. Prezidents reaģējis ar kaismīgiem pārmetumiem par „cenzūru”, „vārda brīvības žņaugšanu” un „iejaukšanos 2020. gada prezidenta vēlēšanās”. 28. maijā prezidents parakstīja izpildrīkojumu, kurā valsts galva pilnvaro attiecīgās izpildstruktūras ieviest regulējumu un sankcijas pret sociālajiem tīkliem, kuri savā darbībā atkāpjas no neitrālas attieksmes pret lietotāju ievietotu saturu. Šādiem resursiem, kā teikts dokumentā, „jāzaudē likumā noteiktais ierobežotās atbildības aizsargs” un „jātiek pakļautiem tādai pat atbildībai kā ikvienai tradicionālai redakcijai un publikācijai, kas nav tīmekļa satura piegādātājs”. Kā norādījuši kritiķi, pirmkārt, prezidenta rīkojums ir ar apšaubāmu tiesisko segumu, un, otrkārt, tas nozīmētu beigas tai izteikumu brīvībai, kuru pats Donalds Tramps tik aizrautīgi līdz šim izmantojis. Piektdien pretstāve starp prezidentu un sociālo tīklu gigantu ieguva jaunu paātrinājumu, kad pieeja Trampa tvīts Mineapolisas nemieru sakarā – „Kad sākas laupīšana, sākas šaušana” – kļuva iespējama tikai caur saiti, kas norāda, ka šis tvīts slavina vardarbību.   G7 – prezidenta Trampa viesu saraksts Kārtējais G7 samits – septiņu ekonomiski nozīmīgāko pasaules demokrātiju vadītāju tikšanās – sākotnēji tika plānots no 10. līdz 12. jūnijam Savienotajās Valstīs. Pēc apmēram gadu ilgas neskaidrības par norises vietu, namatēvam Donaldam Trampam mēģinot sarīkot pasākumu sev piederošajā Dorelas golfa klubā Floridā, tika izsludināts, ka augstie viesi tiks uzņemti ASV prezidentu pastāvīgajā atpūtas rezidencē Kempdeividā, kur tas jau notika 2012. gadā. Vācijas kanclere Angela Merkele bija pirmā, kas, sākoties koronavīrusa pandēmijai, paziņoja, ka nav gatava ierasties uz tikšanos jūnijā, un drīz pēc tam Francijas prezidents Emanuels Makrons telefoniski paziņoja Donaldam Trampam, ka samits varētu notikt tikai kā visu dalībnieku klātienes tikšanās. 31. maijā Baltā nama saimnieks darīja zināmu, ka pasākums atlikts vismaz līdz šī gada septembrim.  Uzņemošajai valstij ir tiesības uz G7 samitiem uzaicināt arī formātā neietilpstošu valstu galvas, un Donalda Trampa piesauktie viesi ir Austrālijas, Dienvidkorejas, Indijas un arī Krievijas līderi. Krievija piedalījās formātā no 1997. gada, padarot to par G8, taču tika izslēgta 2014.gadā pēc agresijas pret Ukrainu un Krimas aneksijas. Šāda Vladimira Putina „ievešana pa sētas durvīm” jau izraisījusi vairāku dalībvalstu nepārprotamu noliegumu.                                                                                                      Sagatavoja Eduards Liniņš  

Karantino metu gal ir negali keliauti, bet galit žiūrėti ir klausyti pokalbių apie keliones! Trečiasis PWR podcast'o Kuprinė Ant Pečių epizodas, kuriame Vaidas Leliuga kartu su Andriumi Užkalniu kalbasi apie KELIONES! Apie saulėtąją Kaliforniją, pykčius su keleiviais, skrydžius su šunimi bei Andriaus pasirinkimus kelionėse! --- Spausk LIKE ir parašyk komentarą ar patiko! --- Pokalbis Kaliforniją, skrydžius verslo klase bei pasiruošimą kelionėms.

Studijā notikumus komentē RSU asoc.profesors, TV3 žurnālists Edijs Bošs un "Providus" pētniece Agnese Lāce. Superotrdiena Tā sauktās Superotrdienas Savienoto Valstu prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas praksē ieviesās pagājušā gadsimta 80. gados, un to pamatā ir atsevišķu štatu centieni gūt lielāku ietekmi prezidenta kandidātu izvirzīšanas procesā. Štati, kuros priekšvēlēšanas notiek vispirms, neizbēgami ietekmē vēlētāju izvēli pārējos štatos, attiecīgi iezīmējās tendence rīkot priekšvēlēšanas pēc iespējas agrāk. Gan Demokrātu, gan Republikāņu partijas vadība, savukārt, centusies pretdarboties šai tendencei, nosakot vēlākus priekšvēlēšanu sākuma datumus. Superotrdiena, attiecīgi, ir pirmā otrdiena, kad štatu partijas organizācijām nav ierobežojumu priekšvēlēšanu rīkošanai, un kurā tad tās tiek rīkotas salīdzinoši lielā skaitā štatu. Šīgada priekšvēlēšanām noteikti līdz šim striktākie grafika ierobežojumi, kad februārī tās tika atļautas tikai četros štatos, savukārt Superotrdienā, kas šogad iekrita 3. martā, priekšvēlēšanas rīkoja veseli 14 štati un viena ASV atkarīgā teritorija. Republikāņu partijas priekšvēlēšanās visur absolūti dominē esošais prezidents Donalds Tramps, tāpēc šogad Superotrdienas intriga saistās ar Demokrātu partijas kandidātu sacensību par 1357 delegātu balsīm, kas ir apmēram trešdaļa no kopējā partijas delegātu skaita. Jau pirms Superotrdienas demokrātu nometnē bija izvirzījušies divi spēcīgākie kandidāti: senatori Džo Baidens un Bērnijs Sanderss. Bērnija Sandersa kampaņa tiek raksturota kā labāk organizēta un arī labāk apmaksāta, taču lielākus panākumus 3. marts nesa Džo Baidenam. Izšķirošais faktors bija Baidena uzvara priekšvēlēšanās Dienvidkarolīnas štatā 29. februārī, kas attiecīgi noskaņojis viņam par labu vēlētājus desmit citos štatos. Superotrdienas rezultātu apkopošana vēl turpinās, tai skaitā vēl nav zināms priekšvēlēšanu iznākums Kalifornijā.  Kā aprēķinājis The NYT, kopumā no šobrīd sadalītajām Superotrdienas delegātu balsīm Baidenam tikušas 433, Sandersam – 388, bet citiem kandidātiem – 49. Par savas kampaņas izbeigšanu pēc vājajiem rezultātiem 3. martā paziņojis mediju magnāts Maikls Blūmbergs. Tādējādi arī pēc Superotrdienas turpināsies divu nozīmīgāko Demokrātu partijas kandidātu – Džo Baidena un Bērnija Sandersa – sacīkstes par iespēju 3. novembrī mēroties spēkiem ar Donaldu Trampu.   Krīze Sīrijā, draudi Eiropai Sīrijas valdošā režīma spēku aktīvi mēģinājumi atgūt teritorijas Idlibas provincē valsts ziemeļrietumos, kuras līdz šim kontrolējušas Turcijas atbalstītas opozīcijas grupas, aktivizējās pagājušā gada nogalē. Jaunu eskalācijas līmeni, kas draud ar tālejošām un neparedzamām starptautiskām sekām, militārā konfrontācija Idlibā sasniedza pēc 27. februāra, kad Sīrijas un Krievijas aviācijas triecienā Idlibā gāja bojā vismaz 33 Turcijas armijas karavīru. Turcijas atbilde ir papildus aviācijas spēku, smagās artilērijas un liela skaita bezpilota kaujas lidaparātu jeb dronu iesaiste karadarbībā pret Sīrijas valdības spēkiem. Tas ļāvis Turcijas atbalstītajiem nemierniekiem apturēt Asada spēku ofensīvu un atgūt dažas iepriekšējos mēnešos zaudētās pozīcijas Idlibā. Tomēr šī notikumu attīstība stipri palielinājusi tiešas Turcijas un Krievijas militāras konfrontācijas draudus, no kuras abas puses gan līdz šim cenšas izvairīties. Pastāvīgi turpinās Maskavas un Ankaras dialogs, tai skaitā šodien Turcijas prezidents Radžips Taijips Erdogans un Vladimirs Putins tiekas Krievijas galvaspilsētā. Tajā pat laikā militārā konfrontācija Sīrijā ir atdzīvinājusi bēgļu krīzes rēgu pie Eiropas Savienības dienvidaustrumu robežām. Idlibas provincē, kas līdz šim bija samērā karadarbības neskarta, patvērumu raduši apmēram 4 miljoni sīriešu no citiem valsts reģioniem, kuri tagad, visdrīzāk, meklēs patvērumu Turcijā. Jau neilgi pēc turku karavīru bojāejas Sīrijā, Ankaras pārstāvji paziņoja, ka vairs neaizkavēs bēgļus, kuri no Turcijas vēlas nokļūt Eiropā. Vairāki tūkstoši jaunu bēgļu jau esot ieradušies Turcijas pierobežā ar Grieķiju un Bulgāriju, un, vairākiem simtiem mēģinot šķērsot robežu, grieķu robežapsardzības spēki laiduši darbā asaru gāzi. Grieķija, kura ir galvenais potenciālo bēgļu ceļš uz Eiropu, jau paziņojusi, ka negrasās pieļaut nelegālu savas robežas šķērsošanu un uz mēnesi aptur patvēruma pieteikumu izskatīšanu. Kā paudusi Grieķijas valdība, šie bēgļi nav uzskatāmi par individuāliem patvēruma meklētājiem, bet gan par organizētas migrācijas plūsmas dalībniekiem, uz kuriem normāli patvēruma piešķiršanas nosacījumi nav attiecināmi. Bēgļu nokļūšanu no Turcijas Grieķijā gan ir ļoti grūti kontrolēt, jo Egejas jūra ar tās daudzajām salām šai ziņā ir lieliska tranzītzona.

Namelis prie jūros, rytinis pabėgiojimas ir maudynės, kaimynai banglentininkai, važinėjimasis dviračiu, miesto tyrinėjimas, įdomių patiekalų „medžioklė” - primena laisvės dvasia alsuojančią Kaliforniją, ar ne? Tačiau kompozitorė, kelių grupių narė, mokytoja Ieva Marija Baranauskaitė visa tai patyrė Dubajuje, į kurį nuvedė netikėtai iš svarbaus muzikos pasaulyje žmogaus gautas pasiūlymas padirbėti su profesionalais. Apie patirtis, kasdienybę, atradimus ir džiaugsmus Dubajuje Ieva papasakojo LRT OPUS laidoje „Kelionės ir svajonės”. Prisiminimai dar švieži, nes po metų svetur Ieva visai neseniai grįžo į Lietuvą. Laidą veda Inga Ramoškaitė.

Daudzsološais latviešu saspēles vadītājs Kristers Zoriks ir gatavs lauzt stereotipus par ASV koledžu basketbolu kā nepiemērotu latviešiem, lai attīstītu talantu un nobriestu profesionālajam sportam. Tieši ar tādu domu Kristers savulaik devā uz ASV, lai koledžu basketbolu izmantotu kā nākamo soli pretī profesionāļa karjerai. Teicams gads sagatavošanas skolā ("prep-school") ļāva tikt pie stipendijas akadēmiski un sportiski spēcīgajā "Saint Mary's" universitātē Kalifornijā, taču NCAA maizē Zoriks pagaidām iekodies pa īstam vēl nav. Divreiz plēstas krusteniskās saites debiju NCAA aizturēja par diviem gadiem. Šovasar izplatījās baumas par Kristera atgriešanos mājās un pievienošanos VEF, taču 21 gadu vecais basketbolists nezina, no kurienes šādām runām augušas kājas, jo šobrīd kopā ar citu "Daugavas Sporta nama" daudzsološu audzēkni Artūru Žagaru cītīgi gatavojas tam, lai rudenī beidzot dotos laukumā oficiālā NCAA spēlē okeāna viņā pusē. Tur ar viņu rēķinās kā "Saint Mary's" pamata saspēles vadītāju, un mērķis kā Zorikam, tā visai komandai ir tikai viens - tikt pēc iespējas tālāk "Marta trakumā".

Lietuvos kariuomenei – 100 metų.Penktadienį rengiamoje konferencijoje „Lietuvos tarptautiniai įsipareigojimai vaikams – ar pastebime pažangą?“ ketinama aptarti institucijų išvadas dėl vaikų teisių padėties Lietuvoje, pagalbos vaikams užtikrinimo bei kitus aktualius klausimus.Tėvai klausia, ar valdžia atidėjo sprendimą, kad Lietuvoje į mokyklą vaikams būtų privaloma eiti nuo 6-erių metų. Beveik prieš metus Seimas priėmė Švietimo ir mokslo įstatymo pakeitimą, pagal kurį tėvai patys gali spręsti, nuo kelerių metų leisti savo vaikus į mokyklą.Su rubrika „Naujienų žemėlapis“, aiškinsimės, kodėl taip sunku suvaldyti Kaliforniją siaubiančius miškų gaisrus.„Juodasis penktadienis“ – šią dieną parduotuvės organizuoja akcijas ir didžiausius išpardavimus. Tiesa, kaip pastebi specialistai, šiuo metu dažnai įsigyjama nebūtinai reikalingų pirkinių.LRT tyrimas: Fiktyvios leidimų gyventi Lietuvoje schemos Migracijos departamentui neįkandamos – verslininkai toliau kraunasi pelnus.Vilniuje atidengiamas paminklas Jonui Basanavičiui. Interviu su Lietuvos ambasadorė prie ES Jovita Neliupšiene: BREXIT.Taip pat laidoje – spaudos apžvalga, verslo naujienos, R.Medeišienės komentaras, kitos temos.Ved. Giedrė Čiužaitė.

Lietuvos kariuomenei – 100 metų.Penktadienį rengiamoje konferencijoje „Lietuvos tarptautiniai įsipareigojimai vaikams – ar pastebime pažangą?“ ketinama aptarti institucijų išvadas dėl vaikų teisių padėties Lietuvoje, pagalbos vaikams užtikrinimo bei kitus aktualius klausimus.Tėvai klausia, ar valdžia atidėjo sprendimą, kad Lietuvoje į mokyklą vaikams būtų privaloma eiti nuo 6-erių metų. Beveik prieš metus Seimas priėmė Švietimo ir mokslo įstatymo pakeitimą, pagal kurį tėvai patys gali spręsti, nuo kelerių metų leisti savo vaikus į mokyklą.Su rubrika „Naujienų žemėlapis“, aiškinsimės, kodėl taip sunku suvaldyti Kaliforniją siaubiančius miškų gaisrus.„Juodasis penktadienis“ – šią dieną parduotuvės organizuoja akcijas ir didžiausius išpardavimus. Tiesa, kaip pastebi specialistai, šiuo metu dažnai įsigyjama nebūtinai reikalingų pirkinių.LRT tyrimas: Fiktyvios leidimų gyventi Lietuvoje schemos Migracijos departamentui neįkandamos – verslininkai toliau kraunasi pelnus.Vilniuje atidengiamas paminklas Jonui Basanavičiui. Interviu su Lietuvos ambasadorė prie ES Jovita Neliupšiene: BREXIT.Taip pat laidoje – spaudos apžvalga, verslo naujienos, R.Medeišienės komentaras, kitos temos.Ved. Giedrė Čiužaitė.

26. oktobrī Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikā un vienlaikus vēl 100 pilsētās pasaulē norisināsies klimata hakatons "Copernicus Hackathon and Climathon Riga 2018" - 24 stundu ideju ģenerēšana, meklējot risinājumus satelītu datu izmantošanai viedā un klimatam draudzīgā pilsētu pārvaldīšanā. Izaicinājumus hakatona komandām šogad devušas vairākas pašvaldības - Cēsis, Jelgava, Liepāja un Valmiera. Taps jaunas idejas, lai palīdzētu pilsētām attīstīties. Satelīti nodrošina mums navigāciju pilsētā un ārpus tās, sniedz  sakarus, laika prognozes un informāciju par procesiem, kas notiek uz  Zemes, Zemes atmosfērā un Visumā. 21. gadsimta pasaule nav iedomājam bez satelīttehnoloģijām, kuru pielietojums kļuvis krietni plašāks kopš to aizsākumiem piecdesmitajos gados. Arī gaidāmajā hakatonā starpdisciplinārām komandām, atsaucoties vairāku Latvijas pašvaldību izaicinājumiem, būs jāpiedāvā risinājumi pilsētu viedai un klimatam draudzīgai pārvaldīšanai, izmantojot "Copernicus" satelītu datu iespējas. Iepriekšējā gadā tapušās idejas nu jau pamazām pārtop uzņēmējdarbībā. Par hakatonu un satelītu sniegtajām iespējām raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Vides Risinājumu institūta vadošais pētnieks, attālās izpētes eksperts Dainis Jakovels, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas Climate-KIC HUB Latvia projektu vadītāja, "Copernicus Hackathon un Climathon Riga 2018" organizatore Santa Krastiņa, projekta SmartLid vadītājs Mārtiņš Karols. Pa tālruni sazināmies ar Cēsu pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītāju Ati Egliņu-Eglīti. Digitālo karšu izgudrotājs, vides zinātnieks Džeks Dangermons  „Man ir vēlme  motivēt cilvēkus, lai viņi saprastu esošo situāciju vides zinātnēs lai analizētu un prognozētu nākotni. Ne tikai politiķiem un pasaules līderiem ir jāmaina savs redzējums uz zaļāku nākotni, bet ikvienam no mums,” saka  zinātnieks vides attīstības jautājumos un digitālās kartes izgudrotājs pasaulē Džeks Dandžermonds (Jack Dangermond), kurš kopā ar savu dzīvesbiedri ir dibinājuši Vides sistēmu izpētes institūtu ASV  un bijuši pie digitālās kartēšanas sistēmu jeb ģeotelpiskās informācijas sistēmu (GIS) šūpuļa. Pagājušajā nedēļā Džeks Dandžermonds viesojās Rīgā, jo piedalījās  ģeotelpiskās informācijas sistēmu tehnoloģiju uzņēmuma konferencē. Sarunā viņš stāsta par savu Vides sistēmu izpētes institūtu, par paša skatījumu uz dabas aizsardzības jautājumiem un par viņa izstrādāto sistēmu, kura ir pamatā   digitālām un  vizualizētām kartēm. No nelielas pētniecības grupas 1969. gadā Kalifornijā līdz organizācijai, kas ir  atzīta par pasaules līderi  digitālās kartēšanas jeb ģeotelpiskās informācijas sistēmu programmatūras izstrādē. Tāds ir  ainavu arhitekta, vides zinātnieka, uzņēmēja un filantropa Džeka Dandžermonda  izveidotā Vides sistēmu izpētes institūta ceļš un izaugsme.

Kalifornijčanka v Sloveniji. Mama, žena in priljubljena vlogerka. pravi, da je slovenščina zelo bogata in kompleksna. Najprej je usvojila nekaj osnovnih slovenskih besed, potem se je naučila, da v slovenščini ljubiš le enega, ostale imaš rad.

Gada pirmajā raidījumā Piespēle sākam „iesildīties” ziemas olimpiskajām spēlēm Phjončhanā. Raidījuma viesi – olimpiskais čempions bobslejā, nedēļas jubilārs Jānis Ķipurs, olimpisko spēļu bronzas laureāte kamaniņu sportā, Murjāņu sporta ģimnāzijas direktore Ingrīda Amantova. Vēl par saviem pirmajiem iespaidiem, studējot un trenējoties Kalifornijā, stāsta, cerams nākamā olimpiete, pludmales volejboliste Tīna Graudiņa.