Podcasts about termi

(Zeci és Sánta)

A l'Al Dia Terres de l'Ebre d'avui divendres, 28 de febrer: - Obrim l'Informatiu amb les nostres emissores per conèixer que està marcant l'actualitat de la jornada al territori. Avui destaquem que els terrenys del Pla Parcial de Roquetes a Tortosa, no són aptes per construir el nou hospital de les Terres de l’Ebre. - A l'Entrevista del Dia: ens endinsarem en el món de l’humor amb una iniciativa que està sacsejant les Terres de l’Ebre: Habana Comèdia. Dos dels seus integrants, Adrián Martínez i “Termi” ens acompanyaran als estudis. - A de Poble en Poble: Laia Oltra des de la Cala Ràdio, parla amb Felip Soriano i Daniela Chilito, impulsors del festival de cinema l’Ametllafilmfest. - Setciències amb Nil Ferré: Alerta esteroide. - I tanquem amb la redacció oberta parlant de les activitats del cap de setmana, de cinema, sèries i música amb Aleyda Baz, Núria Caro i Víctor Montecino Valls.

Mikä menetetty mahdollisuus onkaan tylsä ja mitäänsanomaton rekrymarkkinointi. Työnantaja voi olla vaikka kuinka mielenkiintoinen ja välittävä ja kaikkea siltä ja väliltä, mutta kun se pitäisi pystyä sanoittamaan, iskee tenkapoo. Lopputuloksena kaikki firmat niputetaan työnhakijan toimesta samaan harmaaseen massaan. Bronxcastissa Rookien pääpukari Arttu Käyhkö listaa viisi termiä, jotka pitäisi kieltää rekrymarkkinoinnissa lailla. Samalla ne lienevät viisi yleisimmin ko. tarkoituksessa käytettyä ilmaisua - ymmärrätte siis yskän.  Kuuntele ja tunne pisto rinnassasi! https://www.rookiecom.fi/bronxcast-201-viisi-termia-jotka-pitaisi-kieltaa-rekrymarkkinoinnissa-lailla

Avui termi ens posa al dia de l'univers dels superherois! Programa de cine, en sèrie i en serio, on uns "personajes" parlen sobre la cartellera, novetats, rumors i notícies del món de la gran i petita pantalla... Episodi n°18 "Les sèries de Termi: Superherois" També en podcast a iVoox, Spotify i a www.radiorapita.cat

Portem invitat! Termi ve a parlar de la mini-sèrie "Carol y el fin del mundo". Ambientada en un planeta Terra amb data de caducitat, la sèrie és exactament el que promet el títol: la petita història d'una dona normal i corrent en un món que s'enfronta (o no) a la seva destrucció. Programa de cine, en sèrie i en serio, on uns "personajes" parlen sobre la cartellera, novetats, rumors i notícies del món de la gran i petita pantalla... Episodi n°13 "Carol y el fin del mundo" 📻 - Dijous 20:00h 📻- Dissabte 15:00h També en podcast a iVoox, Spotify i a www.radiorapita.cat

Nick & Josh for Breakfast starts in 2024!! Listen to the ALL NEW Triple M Breakfast Show January 15th live or through the LiSTNR App!See omnystudio.com/listener for privacy information.

(Zeci és Sánta)

U četvrtoj i zadnjoj epizodi iz serijala "O ženskom zdravlju" pričale smo o perimenopauzi. Što je to perimenopauza? Kada se javlja, kako ju prepoznati, što se događa sa ženskim tijelom nakon 35e, zašto se debljamo u struku (meno belly!) i kako nam prehrana i vježbanje mogu pomoći da lakše podnesemo te promjene i olakšamo si u budućnosti razdoblje menopauze. Menopauza za mnoge žene može biti novi početak samo ako vode brigu o sebi i svome zdravlju. Sponzor serijala je Bioandina. Bioandina je mala obiteljska firma koja surađuje s malim autohtonim uzgajivačima te za naše tržište dobavlja i proizvodi visokokvalitetnu superhranu s područja Andi. Bioandina maca je jedina termički obrađena maca na hrvatskom tržištu. Termičkom obradom dolazi do aktivacije sekundarnih metabolita koji su zaslužni za njezino blagotvorno djelovanje. Aktivirana maca je nutritivno koncentriranija, lakše probavljiva te mikrobiološki ispravnija. Za sve slušateljice podcasta Iskreno o majčinstvu Bioandina poklanja 10% popusta uz kod: SUPERMAME10. www.bioandina.hr/ Sandra Krstev Barać, magistrica je nutricionizma i certificirani praktičar funkcionalne medicine te autorica portala Funkcionalna medicina, a kontaktirati ju možete ovdje: www.funkcionalnamedicina.com/contacts/ ili na Instagramu @funkcionalnamedicina Osim toga u suradnji s kondicijskom trenericom i učiteljicom disanja Mirelom Anić osmislila je Event ZDRAVA ŽENA - jednodnevnu radionicu s ciljem podizanja razine svjesnosti i informiranosti vezano za perimenopauzu i menopauzu. Program ZDRAVA ŽENA je jedinstven program na tržištu koji spaja nutricionizam i kineziologiju 21. stoljeća, sa ciljem kreiranja jednostavnih protokola optimizacije zdravlja i kvalitete života žena u perimenopauzi i menopauzi. Glavna ideja programa ZDRAVA ŽENA je osnažiti žene te im dati im praktične alate za lakše savladavanje izazova u perimenopauzi i menopauzi te ujedno stvoriti zajednicu žena usmjerenih ka pozitivnim promjenama životnog stila. Više informacija o sljedećoj radionici potraži na ovom linku: https://zdravazena.hr/ Ako ti se svidjela ova epizoda podrži nas i podijeli ju na svojim društvenim mrežama! Hvala na slušanju!

Baidens kandidēs uz otru termiņu ASV prezidenta amatā. Noslēdzies Krievijas prezidēšanas mēnesis ANO Drošības padomē. Uzbekistānā aizvadīts konstitucionālais referendums. Aktualitātes vērtē politologs Andis Kudors, Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa un politologs Kārlis Daukšts. Baidens iziet uz „skrejceļa” Pirms nedēļas Savienoto Valstu prezidenta Džo Baidena komanda publiskoja videovēstījumu, kas piesaka pašreizējā valsts galvas pretendēšanu uz otro termiņu Baltajā namā. Prezidenta vēlēšanām jānotiek nākamā gada 5. novembrī, un šis Baidena pieteikums vairo iespējamību, ka arī tās, tāpat kā iepriekšējās, izvērtīsies par dueli starp viņu un eksprezidentu Donaldu Trampu. Pēdējais savu nolūku kandidēt darīja zināmu jau pagājušā gada novembrī un uz pagājušās nedēļas jaunumiem reaģēja sev ierastajā stilā – pirms piecām dienām, uzrunājot savus atbalstītājus Ņūhempšīras štatā, viņš tēloja gaidāmās vēlēšanas kā labā un ļaunā cīņu, sakot, ka tā būšot izvēlē starp „spēku un vājumu, veiksmi un neveiksmi, drošību un anarhiju, mieru un konfliktu, labklājību un katastrofu”. Taisnību sakot, šī retorika vērtējama kā diezgan adekvāta atbilde uz demokrātu līdera videoklipa patosu, jo arī tajā ļoti daudz vietas atvēlēts kaitējumam, kuru eksprezidents nodarījis amerikāņu demokrātijai, un briesmām, kādas viņš tai joprojām rada. Kā trāpīgi norāda raidsabiedrības BBC komentētāja Entonijs Zērčers, Baidena „klišejiskā frāze „pabeigsim šo darbu”, kuru daudzi sagaidīja kā viņa kampaņas vadmotīvu, parādās tikai pašās klipa beigās. Vēstījums, turpretī, šķiet esam: „piebeigsim Donaldu Trampu un republikāņus”. Attiecīgi, šis kampaņas sākums vēlreiz apliecina, ka nākamais amerikāņu politikas gads, visticamāk, būs antagonisma un agresijas pilns. Augstākajā politiskajā līmenī Demokrātu partijas atbalsts esošajam prezidentam ir garantēts. Savienoto Valstu vēsturē ir tikai viens gadījums 19. gs. vidū, kad partija pēc pirmā termiņa nenominēja esošo prezidentu atkārtotajām vēlēšanām. Principiālu atbalstu Džo Baidenam jau paudis arī viņa galvenais sāncensis 2020. gada priekšvēlēšanās senators Bērnijs Sanderss. Cita aina gan paveras vēlētāju aptaujās. Apmēram 70% amerikāņu, t.sk. apmēram puse demokrātu elektorāta, uzskata, ka prezidentam nevajadzētu kandidēt atkārtoti. Kā galvenā problēma tiek minēts viņa cienījamais vecums. Jau šobrīd Džo Baidens savos 80 gados ir visu laiku vecākais Baltā nama saimnieks; otrā termiņa noslēgumā viņam būtu jau 86. Tiesa, arī Donalds Tramps savos septiņdesmit sešos daudz neatpaliek. Un, atšķirībā no Baidena, republikāņu rindās viņam ir daudz zaļoksnējāka alternatīva – spēka gados esošais Floridas gubernators Rons DeSantis, kurš ir nedaudz mērenāks par Trampu savās populistiskajās izpausmēs, bet pārstāv ļoti līdzīgu politisko ievirzi. Pliķis priekšsēdim Apvienoto Nāciju Drošības padomes prezidējošās valstis mainās ik pēc mēneša, attiecīgi katrai no piecpadsmit padomes loceklēm šis gods piekrīt apmēram reizi pusotrā gadā. Līdz ar aprīļa beigām noslēdzās Krievijas Federācijas prezidēšanas mēnesis. Zīmīgi, ka iepriekšējo reizi Kremļa pārstāvis augsto tribīni ieņēma tieši pagājušā gada februārī, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Saprotams, ka Kijivas pārstāvji ļoti asi kritizēja šo situāciju, kad institūcijā, kas domāta, lai novērstu konfliktus un agresiju pasaulē, prezidē ciniska agresorvalsts. Diemžēl, nekāds mehānisms, kas to varētu novērst, nav paredzēts. Krievijas pilnvarotais pārstāvis ANO Vasīlijs Ņebenzja, sagaidot prezidentūru, solīja debates, kurās tikšot pieteikta „jauna pasaules kārtība”, kurā vairs nedominēšot Savienotās Valstis. Savukārt kāds anonīms amerikāņu diplomāts Kremļa taktiku prezidēšanas mēnesī raksturoja modernajā slengā kā mēģināšanu trollēt rietumvalstis. Lielākoties tā ir ar Krievijas agresiju saistītu tēmu cilāšana, skaļi paužot savu, realitātei apgriezti proporcionālo vēstījumu. Rietumiem šai gadījumā bija jau gatava prettaktika, proti – uz sēdēm, kurās bija gaidāma spilgtākā maskaviešu iznešanās, devās nevis Savienoto Valstu vēstniece Apvienotajās Nācijās Linda Tomasa-Grīnfīlda, bet gan kāds viņas zemāka ranga kolēģis, kurš pie tam pameta zāli, kad Kremļa demagoģijas kulminācijas brīžos. Līdzīgi rīkojās arī vēl vienas Drošības padomes pastāvīgās dalībvalsts – Lielbritānijas pārstāvji. Tā notika, cita starpā, reizē, kad sanāksmi tiešsaistē uzrunāja bēdīgi slavenā Krievijas bērnu tiesību funkcionāre, Starptautiskās krimināltiesas aizdomās turētā Marija Ļvova-Belova. Krievijas pārstāvjiem, tai skaitā vairākas sēdes vadījušajam ārlietu ministram Lavrovam pagājušomēnes nācās uzklausīt visai daudz netīkama, taču sāpīgāko pliķi mēneša nogalē Krievija saņēma ANO Ģenerālajā asamblejā. Tika balsots par rezolūciju Apvienoto Nāciju un Eiropas Padomes sadarbības sakarā, kuras tekstā Krievijas rīcība attiecībā pret Ukrainu un arī Gruziju raksturota kā agresija. Kremlim netīkamākais ir tas, ka par rezolūciju balsoja arī tā it kā sabiedrotā – Ķīnas Tautas republika.   Vai salna Uzbekistānas pavasarī? 30. aprīlī Uzbekistānas pilsoņi balsoja konstitucionālajā referendumā, kas paredz nozīmīgas izmaiņas valsts pamatlikumā. Pēc oficiālās statistikas referendumā piedalījušies nepilni 85% balsstiesīgo un vairāk nekā 90% nobalsojuši par. Daudzas no tādējādi apstiprinātajām izmaiņām šķiet tiešām progresīvas, salīdzinot ar iepriekšējo modeli, kas stājās spēkā 1992. gadā. Tas bija laiks, kad valsts priekšgalā nostājās agrākais Uzbekijas PSR kompartijas vadītājs Isloms Karimovs. Viņš uzbūvēja vienu no Centrālāzijas autoritārajiem režīmiem, kuru vadīja līdz pat savai nāvei 2016. gadā. Viņa funkciju pārņēmēju, pašreizējo Uzbekistānas prezidentu Šavkatu Mirzijojevu, daudzi uzlūko kā reformētāju un demokratizētāju, salīdzinot viņu ar tādiem totalitāro sistēmu liberalizētājiem kā Dens Sjaopins Ķīnā vai Mihails Gorbačovs Padomju Savienībā. Viņa varas periodu reizumis dēvē par „Uzbekistānas atkusni” vai „pavasari”. Referendumā pārveidotā pamatlikuma burts šķiet to apliecinām. Sākot jau ar 1. pantu, kurā Uzbekistāna tagad definēta ne vien kā suverēna un demokrātiska, bet arī kā tiesiska, sociāla un sekulāra valsts. Jaunā redakcija aizliedz nāvessodu, pilsoņa izraidīšanu un nežēlīgu sodīšanu, paredz valsts garantijas trūcīgo nodrošināšanai ar mājokli, bezmaksas izglītībai un veselības aprūpes minimumam. Tomēr konstitucionālajam referendumam ir arī sava ēnas puse. Vara gādāja, lai nebūtu nekādas nopietnas pretkampaņas. Uzbekistānā tas ir vienkārši, jo, lai gan valstī ir piecas formāli neatkarīgas politiskās partijas, tās visas stingri atbalstīja iniciatīvu, tāpat kā pastāvīgi atbalsta prezidenta politiku. Vairāk nācās papūlēties ar žurnālistiem un blogeriem, dažus izsaucot uz nopratināšanām, bet prominento opozicionāro blogeri Mominovu apcietinot un izvirzot viņam acīmredzami safabricētas apsūdzības. Varu acīmredzami baida iespējamie protesti pēc tam, kad pagājušā gada jūlijā nemieri izcēlās autonomajā Karakalpakstānas republikā. Iemesls bija mēģinājums jaunajā konstitūcijas redakcijā likvidēt klauzulu par Karakalpakstānas tiesībām izstāties no Uzbekistānas sastāva. Brutālās nemieru apspiešanas laikā gāja bojā vismaz 21 cilvēks, vairāki simti tika arestēti, apmēram 60 no viņiem piespriesti dažāda ilguma cietumsodi. Tomēr strīdīgo punktu prezidents Mirzijojevs galu galā atsauca. Taču daudzi svētdien notikušajā referendumā saskata viņa mēģinājumu konsolidēt savu varu. Saskaņā ar veco pamatlikuma variantu Mirzijojevam 2026. gadā būtu jāatstāj valsts galvas amats. Taču, kā jau lēmusi Uzbekistānas Konstitucionālā tiesa, līdz ar jaunās redakcijas spēkā stāšanos, prezidents var pretendēt vismaz vēl uz vienu termiņu, pie kam termiņš pagarināts no pieciem uz septiņiem gadiem. Tā kā tiek lēsts, ka, ļoti iespējams, esošais valsts galva varētu organizēt sev arī ceturto termiņu, tā paliekot amatā līdz 2040. gadam. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

U trećoj epizodi iz serijala "O ženskom zdravlju" sa Sandrom Krstev Barać, mag. nutricionizma i certificiranim praktičarom funkcionalne medicine pričamo o neplodnosti. Koji su mogući uzroci sve većem broju neplodnih parova, kakav pristup ima funkcionalna medicina kad je neplodnost u pitanju, koliki je utjecaj stresa na neplodnost i kakvu ulogu igra prehrana u cijeloj toj priči? Sponzor serijala je Bioandina. Bioandina je mala obiteljska firma koja surađuje s malim autohtonim uzgajivačima te za naše tržište dobavlja i proizvodi visokokvalitetnu superhranu s područja Andi. Bioandina maca je jedina termički obrađena maca na hrvatskom tržištu. Termičkom obradom dolazi do aktivacije sekundarnih metabolita koji su zaslužni za njezino blagotvorno djelovanje. Aktivirana maca je nutritivno koncentriranija, lakše probavljiva te mikrobiološki ispravnija. Za sve slušateljice podcasta Iskreno o majčinstvu Bioandina poklanja 10% popusta uz kod: SUPERMAME10. www.bioandina.hr/ Sandra Krstev Barać također je autorica portala Funkcionalna medicina, a kontaktirati ju možete ovdje: www.funkcionalnamedicina.com/contacts/ ili na Instagramu @funkcionalnamedicina Ako ti se svidjela ova epizoda podrži nas i podijeli ju na svojim društvenim mrežama! Hvala na slušanju!

I'm very excited to welcome my very first guest, Christine Lavopa, onto the podcast today!Christine is a certified personal trainer, health and wellness coach, former fitness competitor turned military spouse, and mom of two kids. She's created a business and coaching program that is geared towards busy moms, because that is who she is (and she gets it!) Christine helps moms by using a whole body approach with time-saving fitness, sustainable nutrition, habits, and a positive mindset.In this episode, we're talking about:-Christine's background in the health and fitness space-What Christine's postpartum fitness routine was like after having her first baby and her husband being deployed-Finding a balance with workouts that you actually enjoy + fit into your day and season of life-How Christine helps her clients set realistic goals (especially with strength training)-Christine's 8-year-long battle with an eating disorder-Helping clients who have the ‘all or nothing' mentality with their health and fitness-How much cardio is beneficial on a weekly basis-Helping clients with a successful calorie deficit when they're ready-The importance of actually changing your habits and mindset for the long-termI truly loved having Christine on the show; SO much goodness and wisdom is packed into this episode! I definitely resonate with her approach to fitness, and how she is helping her clients. Christine and I both believe that your best investment will always be your health, and ultimately, it comes down to unlocking the right habits and mindset for you.I hope you enjoy this episode as much as I did!**Disclaimer: The information shared in this podcast is NOT meant to be taken as individual or medical advice. Please seek the advice of your physician or healthcare provider regarding any medical condition or treatment.FULL SHOW NOTES (including all links and resources mentioned in this episode): https://margaretpowell.com/episode5Connect with Christine on Instagram @christine_lavopaConnect with me on Instagram @margaretannpowellFor questions or suggestions about the podcast, send us an email at fueledandfreepodcast@gmail.com

Send us your questions: IG - @theheydadpodcast Email - questions@heydad.usToday we are discussing the importance of mindset. What is your base mindset? How does it affect your life? Does it matter what you regularly think about? We will talk through some of the different aspects of mindset and how it affects you every day. Plus, we answer your questions!Q of the Day= What do you wish you were better at saying no to?MAIN TOPICWhat is a mindsetMindset is how you view the whatHow you respond to things in life is often based on our mindsetHow you view other people and life in generalQ&AI have no idea what I want to do with my life, how do I think long-termI've tried journaling over the years and it feels like just one more thing I have to do. How do I get to the point of enjoying journaling?

U drugoj epizodi serijala "O ženskom zdravlju" s mag. nutricionizma i certificiranim praktičarom funkcionalne medicine pričale smo o PCOS i endometriozi. Koji su mogući uzroci, najčešći simptomi i kako im nutritivno postupiti. Kako izgleda život s PCOS i endometriozom i na koji si način možemo olakšati svakodnevicu. Sponzor serijala je BIOANDINA. Bioandina je mala obiteljska firma koja surađuje s malim autohtonim uzgajivačima te za naše tržište dobavlja i proizvodi visokokvalitetnu superhranu s područja Andi. Bioandina maca je jedina termički obrađena maca na hrvatskom tržištu. Termičkom obradom dolazi do aktivacije sekundarnih metabolita koji su zaslužni za njezino blagotvorno djelovanje. Aktivirana maca je nutritivno koncentriranija, lakše probavljiva te mikrobiološki ispravnija. Za sve slušateljice podcasta Iskreno o majčinstvu Bioandina poklanja 10% popusta uz kod: SUPERMAME10. www.bioandina.hr/ Sandra Krstev Barać također je autorica portala Funkcionalna medicina, a kontaktirati ju možete ovdje: www.funkcionalnamedicina.com/contacts/ ili na Instagramu @funkcionalnamedicina Ako ti se svidjela ova epizoda podrži nas i podijeli ju na svojim društvenim mrežama! Hvala na slušanju!

Sji Dziņpina trešais termiņš prezidenta amatā. Protesti Izraēlā. Klusā okeāna reģiona drošība. Aktualitātes pasaulē vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes doktorantūras vadītāja, Ķīnas Studiju centra direktore, Latvijas ārpolitikas institūta Āzijas programmas direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova, Jakobs Luffts Izraēlā un Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītājs Dainis Poziņš. Imperators Sji 10. martā ar Visķīnas Tautas pārstāvju kongresa balsojumu Ķīnas kompartijas ģenerālsekretārs Sji Dziņpins tika apstiprināts uz trešo termiņu Ķīnas Tautas republikas Valsts priekšsēdētāja, respektīvi, prezidenta amatā. Šī ievēlēšana gan uzskatāma vairāk par formālu soli, jo Ķīnā, kas faktiski ir vienpartijas valsts, būtiskā varas pozīcija ir kompartijas ģenerālsekretāra amats. Tajā Sji trešoreiz tika apstiprināts partijas kongresā pagājušā gada novembrī. Tādējādi viņš kļuva par pirmo komunistiskās Ķīnas līderi pēc valsts dibinātāja Mao Dzeduna, kurš ieņem partijas vadītāja amatu ilgāk nekā divus termiņus. Tagad, stājoties arī prezidenta amatā, viņš Mao ir savā ziņā pārspējis, jo pēdējais, kaut būdams faktiskais valsts vadītājs no 1949. līdz savai nāvei 1976. gadā, tomēr visu laiku neieņēma formālo valsts galvas posteni. Pašreizējais līderis arvien biežāk tiek salīdzināts ar pagājušā gadsimta diktatoru, kura laikā Ķīnas sabiedrība piedzīvoja graujošus sociālos un politiskos eksperimentus, kas prasīja miljonu dzīvības. Pēc Mao nāves viņa sekotājs Dens Sjaopins centās mazināt diktatoriskas varas potenciālu, ieviešot divu termiņu limitu valsts un partijas vadītājiem, kā arī striktāk nošķirot valsts un partijas varas funkcijas. Nācis pie varas 2012. gadā, Sji Dziņpins ķērās pie Dena politiskā mantojuma noārdīšanas, restaurējot sistēmu, kurā partija stingrāk kontrolē valsti, savukārt ģenerālsekretārs – partiju. 10. marts uzskatāms par zināmu šī procesa vaiņagojumu. 11. martā kongress apstiprināja arī jaunu premjerministru – agrāko Šanhajas partijas komitejas vadītāju Li Cjanu, kurš jau šī gadsimta sākumā kā partijas funkcionārs strādājis toreizējā Džedzjanas provinces partijas organizācijas vadītāja Sji Dziņpina pakļautībā. Viņš nomainījis šai postenī līdzšinējo valsts vadītāju Li Kecjanu, kurš savulaik tika uzlūkots kā viens no Sji iespējamajiem konkurentiem cīņā par valsts līdera vietu. Jaunajam premjerministram jāīsteno valsts aparāta reformas, kas, cita starpā, paredz personāla kvantitatīvu samazināšanu par 5% nākamo piecu gadu laikā. Paredzēts veidot jaunu finanšu sfēru kontrolējošu institūciju – Nacionālo finanšu regulācijas administrāciju, kura koncentrēs savās rokās funkcijas, kas agrāk bija sadalītas starp vairākām citām institūcijām. Kā norāda analītiķi, Pekina veido nozares superkontolieri, baidoties no finanšu sfēras destabilizācijas. Tā ir ne tikai reakcija uz pašreizējām ekonomikas problēmām, bet iekļaujas plašākā politiskā tendencē – panākt privātās sfēras, sevišķi informācijas un sakaru tehnoloģiju uzņēmumu darbošanos kompartijas noteikto stratēģisko mērķu labā. Tomēr jo vairāk koncentrēta vara, jo smagāka atbildība gulstas uz tās līdera pleciem. Un problēmas, ar kurām šobrīd sastopas Ķīna, nav viegli ceļamas – ekonomikas bremzēšanās, demogrāfijas situācijas pasliktināšanās, spriedzes pieaugums attiecībās ar Rietumiem. Atomzemūdenes, kam jāiegrožo Pekina Drošības pakts, kuru 2021. gada septembrī noslēdza Savienotās Valstis, Lielbritānija un Austrālija, šonedēļ ieguva konkrētākas aprises, triju valstu līderiem tiekoties samitā Sandjego, Kalifornijā. Tika oficiāli paziņots par kopīgu ar atomdzinējiem darbināmu zemūdeņu būvniecības programmu, kuras ietvaros šīs desmitgades otrajā pusē sāksies britu zemūdeņu flotes atjaunošana un papildināšana, bet nākamās desmitgades sākumā savas pirmās atomzemūdenes iegūs Austrālija. Jaunbūvējamo zemūdeņu pamatā ir Lielbritānijā izstrādāts dizains, t.sk. kompānijas „Rolls-Royce” konstruētie reaktori, taču tajās tiek izmantotas visās trīs valstīs radītas tehnoloģijas. Tāpat Austrālija plāno iegādāties vairākas visjaunākā dizaina amerikāņu t.s. „Virdžīnijas” klases atomzemūdenes. Uzstājoties samita laikā ASV prezidents Džo Baidens, Austrālijas premjerministrs Entonijs Albanīzs un Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks pauda, ka šī sadarbība nākšot par labu globālajai drošībai un stabilitātei. Gluži citās domās ir Pekinā, ciktāl netiek slēpts, ka alianses mērķis ir līdzsvarot Ķīnas militāri politiskās ambīcijas Klusā okeāna reģionā. Vakar izplatītajā Ķīnas ārlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka trīs pakta partnervalstis „iet arvien tālāk pa kļūdu un briesmu ceļu”. Tiek prognozēts, ka Austrālijas iesaistīšanās Pekinas militārā atturēšanā var ietekmēt ekonomiskos sakarus ar Ķīnu, kas ir Austrālijas lielākais tirdzniecības partneris. Izraēla iziet ielās Jau drīz pēc pašreizējā Izraēlas ministru kabineta apstiprināšanas pagājušā gada nogalē valstī sākās protesti pret valdošās koalīcijas rosinātajām likumdošanas izmaiņām. Tās paredz, pirmkārt, nozīmīgu Izraēlas Augstākās, respektīvi, konstitucionālās tiesas vājināšanu. Līdz šim tiesnešus, t.sk. Augstākajā tiesā, amatā iecēla komiteja, kuru veidoja amatā esoši tiesneši, Izraēlas Advokātu asociācijas, parlamenta un valdības pārstāvji, pie kam visu pušu ietekme komitejā bija līdzsvarota. Jaunā likumdošana paredz padarīt valdību par dominējošo procesā, attiecīgi tiesu vara kļūtu daļēji atkarīgu no izpildvaras. Tāpat tiek būtiski paaugstinātas prasības likuma noraidīšanai Augstākajā tiesā, proti, kvorumam nepieciešama pilnīgi visu locekļu piedalīšanās un četrām piektdaļām jānobalso pret attiecīgo likumu. Pie tam paredzēts, ka parlaments – Knesets – tomēr var no jauna virzīt un pieņemt likumus, kurus Augstākā tiesa atzinusi par nekonstitucionāliem. Ministru juridiskos padomniekus, kuri līdz šim bija neatkarīgi eksperti, paredzēts nomainīt ar ministru pakļautībā esošiem ierēdņiem, kuru ieteikumi valdības locekļiem būs daudz mazākā mērā saistoši. Augstākās tiesas priekšsēdētāja Estere Hajuta un valdības juridiskā padomniece Gali Baharava-Miara jau nodēvējušas valdības iniciatīvas par prettiesiskām. Februāra vidū, kad izmaiņas tika pieņemtas pirmajā lasījumā, Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs aicināja valdību apturēt procesu un rūpīgāk diskutēt jautājumu. Tomēr kabinets, kura priekšgalā ir Izraēlas labējās politikas patriarhs Benjamins Netanjahu, spītīgi turpina izmaiņu virzīšanu Knesetā. Tāpat tiek virzītas izmaiņas, kas padarīs sarežģītāku premjerministra atcelšanu, balstoties korupcijas apsūdzībās, kādas, kā zināms, joprojām ir izvirzītas Netanjahu. Kā apgalvo valdošā koalīcija, izmaiņas uzlabošot Izraēlas demokrātiju. Tikām masu protesti pagājušajos mēnešos kļuvuši arvien daudzskaitlīgāki, pēdējās dienās sniedzoties simtos tūkstošu. Protestētāji bloķējuši vairākas automaģistrāles, notikušas sadursmes ar policiju. Tiek ziņots, ka 11. martā ielās izgājis pusmiljons cilvēku, kas, kā lēš, ir plašākie protesti Izraēlas valsts vēsturē. Sagatavoja Eduards Liniņš.   Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Majke zdravlje svoje djece stavljaju na prvo mjesto, vrlo često zanemarujući vlastito ili misleći na sebe tek kad se pojave prvi simptomi. No, vrlo često zanemaruju i njih, vjerujući da se radi samo o umoru i stresu ili prolaznom stanju. Pretpostavlja se da svaka 5. žena ima problema sa štitnjačom. Upravo smo zato u novom serijalu podcasta "O ženskom zdravlju" prvu epizodu posvetili poremećajima štitnjače, s fokusom na hashimoto i hipotireozu. O ženskom zdravlju kroz sve četiri epizode ovog serijala pričat će nam Sandra Krstev Barać, magistra nutricionizma i certificirani praktičar funkcionalne medicine. Koji su najčešći problemi sa štitnjačom kod žena, kako prevenirati, koji su preporučljivi testovi u dijagnostici te koliku ulogu u svemu tome igra prehrana neke su od tema kojih smo se dotakle u prvoj epizodi ovog serijala kojeg sponzorira Bioandina. Bioandina je mala obiteljska firma koja surađuje s malim autohtonim uzgajivačima te za naše tržište dobavlja i proizvodi visokokvalitetnu superhranu s područja Andi. Bioandina maca je jedina termički obrađena maca na hrvatskom tržištu. Termičkom obradom dolazi do aktivacije sekundarnih metabolita koji su zaslužni za njezino blagotvorno djelovanje. Aktivirana maca je nutritivno koncentriranija, lakše probavljiva te mikrobiološki ispravnija. Za sve slušateljice podcasta Iskreno o majčinstvu Bioandina poklanja 10% popusta uz kod: SUPERMAME10. https://www.bioandina.hr/ Sandra Krstev Barać također je autorica portala Funkcionalna medicina, a kontaktirati ju možete ovdje: https://www.funkcionalnamedicina.com/contacts/ ili na Instagramu @funkcionalnamedicina Ako ti se svidjela ova epizoda podrži nas i podijeli ju na svojim društvenim mrežama! Hvala na slušanju!

Par valodas pārbaudi Krievijas pilsoņiem un citiem tematiem raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar iekšlietu ministru Māri Kučinski.

A tárgyalótermi drámák és kevésbé drámák, meg persze néhány dráma, ami kevésbé tárgyalótermi, de ügyvédes. Ilyesmik, na. Julcsi instája Viki instája Dávid instája A Skip Intrót minden héten szerdán 18:00-tól élőben nézhetitek a Fun With Geeks YouTube csatornán, ahol részt is vehettek a felvételeken. Várunk titeket szeretettel.

NÉVNAPOK, SZÜLETÉSNAPOK, ÉVFORDULÓK. LAPSZEMLE, TŐZSDEI HELYZETKÉP. BUDAPEST TE CSODÁS: hírek a fővárosból és környékéről ÉBRESZTŐ TÉMA: Túlélésre gyúrnak - nem bírják a rezsinövekedést az edzőtermek - Kiss József, a Magyar Fitnesztermek Országos Szövetsége (Maforsz) főtitkára HETI KITEKINTŐ: Mennyi lesz az amerikai infláció? - Váradi Bea, az OTP Bank Elemzési Központ makroelemzője

Episode4: Let's Talk About Sexual Shame Explicit What is Sexual Shame?“Sexual shame refers to the feeling of profound responsibility and deep remorse associated with participation in and/or thoughts and fantasies about sexual activity.” - Dr. Kelifern Pomeranz, Psy.D., CST (Clinical Psychologist, Certified Sex Therapist, Coach, and Relationship Expert)"A high level of sexual shame can place an individual at risk for sexual dysfunction, impaired relationships, and sexual acting out.” - Dr. Kelifern Pomeranzhttps://www.drpomeranz.com/sexual-shameWhat do people feel shame about?Body acceptancePleasureIntimacyDesireLustIntercourseMasturbationOrgasm ArousalFelling SexyWhere does it come from?ReligionSex only in marriageOnly for procreation in some casesPleasure is not a reason in itselfSinfulConversion TherapyFamilyReaction to child masturbationHow sex was talked about in the homeValues/moralsSociety/Cultureschool sex education (sex positive vs abstinence)Nursing in publicThe MediaIdealized versions of sexSlut shamingSocial media constantly blocking posts including words like sex, erotic, vulva….TraumaSexual abuseRape or attempted rapeWhy do sex and shame often go together?Sex historically has been connected to value and virtuePatriarchalVirginity/Purity is equated with valueMen as a conquestWomen have been taught that their sexuality should be hiddenSlut-shaming vs conquestModesty - women are often taught that they are responsible for the thoughts and actions of menSexual deviance was often considered a mental health disorderSexual identityGender identityReligious ControlIt's the one thing that most people universally desire and therefore need to keep coming back for forgiveness or conformMake it sinful and shamefulMake pleasure selfish and sinfulHow does it affect us?I clearly remember that when I got married, my husband tried to call me “sexy” and I was so uncomfortable with that termI didn't want to be seen as a sex objectIt aided to shut down an erotic side of our relationshipWe end up struggling to talk about sexIt's badWe don't enjoy itWe have an aversion to...

Psykologinen turvallisuus on ollut monen huulilla niin yleiseen hyvinvointiin, ihmissuhteisiin, valmentamiseen kuin työelämäänkin liittyen. Termi on tavallaan maalaisjärjelläkin ymmärrettävissä mutta tämänkertaisessa jaksossa syöksytään aiheetta syvällisesti ymmärtävän vieraan kanssa sen teorian ytimeen sekä käytännön sovelluksiin. Mitä psykologinen turvallisuus oikeasti on, miten ja milloin se lähtee ihmisellä kehittymään? Jos sitä kokee tai ei koe, miten se näkyy elämässä, arjessa ja ihmisten kanssa vuorovaikutuksessa? Onko psykologinen turvallisuus vain mielen tuote vai onko sillä jokin kehollinen pohja myös? Syntyykö psykologinen turvallisuus ihmisten kanssa vuorovaikutuksessa vai voiko sen pohtia kuntoon sohvalla istuen? Onko jotain keinoja, joilla me tavallisetkin ihmiset tai valmentajat voidaan edistää psykologista turvallisuutta? Näitä ja muita teeman kysymyksiä kanssani jaksossa pohtii psykoterapeutti, valmentaja ja kouluttaja Henriika Maikku. Linkit Optimal Performance - Hyvinvointiluennot ja verkkovalmennukset: https://www.optimalperformance.fi/ - Kuntosali ja valmennuskeskus, Helsinki: https://www.opcenter.fi/ Lahti: https://www.opcenterlahti.fi/ Henriika Maikku - Kotisivu: https://www.soulteam.fi/ - FB: https://www.facebook.com/Soul-Team-197406523700068 - IG: https://www.instagram.com/soulteamfinland/

Kalastus on monelle tärkeä harrastus, monessakin mielessä. Itse pyydetty kala on erinomaista ruokaa, kalastusharrastus toimii vastapainona stressaavassa elämässä ja kalastus antaa elämään paljon muutakin. Tulevaisuuden ja jälkipolvien kannalta on kuitenkin tärkeää miettiä omaa tekemistään. Vaikka Suomessa ovat loistavat kalavedet ja kalastusmahdollisuudet, niin ehtymätön luonnonvara ei veden vilja kuitenkaan ole. Ihmisen kädenjälki näkyy kalakannoissa jo nyt monin paikoin eri tavoin. Termi valikoiva kalastus näkyy ja kuuluu enenevissä määrin somessa, artikkeleissa, keskusteluissa. Valikoiva kalastus tähtää ennen kaikkea kalakantojen parempaan tilaan, vapauttamalla pienimmät sekä suurimmat kalayksilöt. Valikoivaa kalastusta voi kuitenkin toteuttaa laajemmin, ei pelkästään vapauttamalla isot kalat. Jokainen voi itse pohtia, mitä toimenpiteitä haluaa toteuttaa. Oheisessa Kalastajan Radion podcastissa pureudumme asiaan Kalastajan Kanavan Jyrin toimesta. Kalastajan Radion mahdollistavat Maa- ja metsätalousministeriö ja kalastonhoitomaksuvarat

Sejam bem-vindos ao milésimo sexcentésimo trigésimo quinto Spin de Notícias, o seu giro diário de informações científicas... em escala sub-atômica. E nesse Spin de Notícias falaremos sobre...História da Tecnologia! *Este episódio, assim como tantos outros projetos vindouros, só foi possível por conta do Patronato do SciCast. Se você quiser mais episódios assim, contribua conosco!*

Sejam bem-vindos ao milésimo sexcentésimo trigésimo quinto Spin de Notícias, o seu giro diário de informações científicas... em escala sub-atômica. E nesse Spin de Notícias falaremos sobre...História da Tecnologia! *Este episódio, assim como tantos outros projetos vindouros, só foi possível por conta do Patronato do SciCast. Se você quiser mais episódios assim, contribua conosco!*

No és clickbait però avui sí que us recomanem que escolteu fins al final!! Primer perquè tenim a l'Alba Riera de convidada amb el subidón generalitzat de Motomami i arribem a conclusions de que Rosalía, tkm i nosaltres també et trobem a faltar! Però al cas, avui el tema que surt el proposa l'Alba i és precisament els Podcasts, tot i que amb voluntat de rajar una mica d'aquest fenòmen que ha invaït internet. "Todo lo que reluce es oro?" potser no del tot ja que tots els podcasts tenen el seu costat fosc, fins i tot aquests tan escoltats i premiats pels Ondas, ejem... Per posar-nos en context truquem a en Termi, que prepara "Lo Pitjor Podcast" des de casa, amb ell parlarem de com els Podcasts ajuden a creadors petits a aixecar programes i com pots aconseguir tot el que et proposis amb una bona plantilla per assaltar via DM. I després en Pablo es deixa anar i truca a en Josep Cuní, veu consagrada de la ràdio que no viu el hype generalitzat pels podcasts d'avui en dia, de fet per ell és la ràdio d'abans feta ara. Esmoleu els ganivets que volaran navalles!

THESE TERMI'S! SEASON 20 | AXIE INFINITY

Situācija Ukrainā ir ļoti satraucoša, Ārlietu ministrija pat aicināja izceļot no turienes Latvijas valsts piederīgos. Netrūkst par ko runāt, arī raugoties uz vietējiem notikumiem: Saeima Augstākās tiesas tiesneša amatā neapstiprināja bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu; valdība paziņoja termiņus Covid ierobežojumu atcelšanai. Krustpunktā diskutējam par starptautisko situāciju un pašmāju aktualitātēm kopā ar žurnālistiem. Notikumus vērtē žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, Latvijas TV žurnālists Gundars Rēders un aģentūras LETA žurnāliste Anastasija  Tetarenko.  

americans for termi limts.

Mēdz gadīties, ka iegādātie, sevišķi jau bezrecepšu medikamenti, tiek izlietoti pilnībā, un tā tie mētājas pa māju līdz brīdim, kad zālēm beidzas derīguma termiņš. Un ko tad – nest uz aptieku utilizācijai vai atstāt mājās ar domu, ka gan jau noderēs? Ko darīt ar vairs nevajadzīgiem medikamentiem, kam turklāt beidzies derīguma termiņš, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute mudina reizi pa reizei pārlūkot mājas aptieciņu un, ja zālēm derīguma termiņš „ir notecējis”, ir jādomā par to nodošanu. Galvenais iemesls, kāpēc nevajadzētu mājās turēt medikamentus, ka beidzies derīguma termiņš, nebūs efektivitātes medikamentam. Tāpat viņa mudina iegādāties racionāli medikamentus un neveidot krājumus! Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča norāda, ka aptieku pakalpojums – nederīgo medikamentu pieņemšana no mājsaimniecībām – ir sociāla atbildība. Cilvēki nevar ieiet jebkurā aptiekā ar savu veco zāļu maisiņu. Viņa skaidro, ka ir regulējums, kā aptiekas vai slimnīcas veic tālāk zāļu utilizāciju. Bet kā mājsaimniecībām nodod medikamentus, nav regulējuma Latvijā. Tas ir uz aptieku pleciem. Dace Ķikute piebilst, ka zāļu instrukcijās šobrīd raksta „neizlietotās zāles nododiet saskaņā ar valstī apstiprināto kārtību”. Tā kā šāda regulējuma nav, daudz medikamentu nonāk vienkārši atkritumos un, kā liecina pētījumi, tālāk notekūdeņos un vidē. Bet, neskatoties uz regulējuma trūkumu, raidījuma viešņas mudina vecos medikamentus noteikti nodot. Tikai vispirms noskaidrot, vai konkrētā aptieka, kur cilvēks izvēlas doties, tos pieņem.

Skype epizodē runājam par jaunajiem grozījumiem Medību likumā attiecībā uz termotēmēkļu izmanotšanu. Diskusija par to, vai gaļu labāk cirst jeb tomēr zāģēt. Runājam par to, ka viens no vilku un lūšu nāves cēloņiem ir kašķis. Tāpat arī par AS Latvijas valsts meži prasību dažiem kolektīviem bildēt katru briežveidīgo medījumu, pēc tam par to atskaitoties. Epizodi atbalsta GPSPRO.lv: https://www.gpspro.lv/ Mednieka gadu meklē šeit: https://veikals.latvijasmediji.lv/shop/product/1385 JAUNUMS - 2022. gadā komplektā žurnāls "Medības" kopā ar 3 pielikumiem. Abonējot visam gadam, DĀVANĀ mednieka KALENDĀRS un iespēja laimēt bisi FAIR SLX 600 Goose Camo, kalibrs 12/76 1490 EUR vērtībā, balvu nodrošina SIA "Ieroči". Loterijas atļaujas Nr. 7005. https://abonesana.latvijasmediji.lv/abonesana/33 Vairāk par medību trofejām lasi žurnāla Medības pielikumā "Medību trofejas": https://veikals.latvijasmediji.lv/shop/product/1286 Par medībām lasi: https://www.medibam.lv/ Epizodi veido: Linda Dombrovska, Oskars Treilihs, Indulis Burka Mūzika: Catalyst by Alexander Nakarada. Link: https://filmmusic.io/song/5186-catalyst https://creativecommons.org/licenses/by/4.0

Koulussa et varmaan opetellut teomatiikkaa, joten tarjoilemme jaksossa sen alkeet. Termi tarkoittaa Jumalan matematiikkaa. Aloitamme helpohkoista luvuista 7 ja 666. Ivan Panin oli matemaatikko, joka huomasi Raamatussa ja sen rakenteessa koodeja ja toistuvia lukuja. Hän väitti, että vastaavia ei löydy mistään muusta kirjasta. Panin yritti koko elämänsä ajan todistaa Raamatun todeksi matematiikan avulla. Itse hän uskoi onnistuneensa. Mutta mitä hänen löydöistään ja numerologiasta pitäisi ajatella?

Termi "vähemmistöstressi" tulee usein vastaan eriarvoisuuteen liittyvissä keskusteluissa, mutta mitä sillä oikein tarkoitetaan? Vähemmistöstressillä viitataan vähemmistöjen kokemaan henkiseen kuormitukseen, joka johtuu syrjinnän kokemuksista tai sen pelosta. Miten vähemmistöstressi näkyy konkreettisesti arjessa tai voiko sitä jotenkin helpottaa? Jaksossa vastataan kuulijoiden kysymyksiin aiheesta ja mukana keskustelussa on Ruskeat tytöt -median head of self care Sophia Wekesa. See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.

Onko sullekin opetettu, että työn pitää tuntua työltä? Tai ettei saa mennä sieltä, missä aita on matalin? Tämän viikon jakso haastaa näitä ajatuksia, sillä keskustelemme nerousalueesta. Termi nerousalue tulee Gay Hendricksin The Big Leap -kirjasta, ja viittaa niihin asioihin, jotka tulevat meiltä helposti ja luonnostaan. Puhumme jaksossa muun muassa siitä, miten oman nerousalueen voi tunnistaa ja miten sitä voi hyödyntää sekä omassa työssään että tehdessä yhteistyötä muiden kanssa. Jaksossa mainittua: The Big Leap - Gay Hendricks Idiootit ympärilläni - Thomas Erikson Seuraa meitä somessa ja osallistu keskusteluun: Kuutarhankilta Instagramissa Tilaa killan uutiskirje kuutarhankilta.com Riika & Elokuu Creative: Elokuu Creative Instagramissa elokuucreative.com Reetta & Hiljainen voima: Hiljainen voima Instagramissa hiljainenvoima.com

Milloin ja miten kuntoilijoiden dopingaineet rantautuivat Suomeen? Miten huumaus- ja lääkeaineet liittyvät dopingaineisiin ja onko rajanveto näiden aineiden välillä aina selkeä? Mistä termi kuntodoping on saanut alkunsa ja miten yleistä näiden aineiden käyttö on väestötasolla? Näihin ja moniin muihin asioihin on vastaamassa tutkija, talous- ja sosiaalihistorian dosentti Mikko Salasuo. Salasuo oli ensimmäisiä tutkijoita, jotka perehtyivät suomalaiseen kuntoilijoiden dopingaineiden käyttöön. Lisäksi hän on ollut mukana tutkimassa suomalaisten dopingaineiden käytön esiintyvyyttä väestötasolla.

Die Zeitreisegeschichte der Protagonisten in den Terminatorfilmen ist eine Geschichte voller Missverständnisse... Aber wir halten diese dort auf, wo sie passiert. *mit einem in blaues Wasser getunkten Tampon in die Kamera grinst* In den Terminatorfilmen steckt mehr, als man denkt. In dem ersten sowieso, aber, wie ich eingestehen muss, auch in dem zweiten. DIE ANDEREN FILME SIND NIE GESCHEHEN! Trotz lenorfrischen Geisen finden wir Zeit uns zu fragen, ob vllt Skynet, daß eigentliche Opfer ist und die Kinderserie über Termi und Tausi mit ihrem Schrotflintenhund Pumpi zu pitchen. Und wieso heißt T2 "Judgementday" und nicht "Michael Jacksons 40. Geburtstag"? Ich finde, das ist ein Skandal! Aber statt einem Weltmeister im Schach und Boxen suchen wir jmd mit einem Doktor in Philosophie UND Physik. Wir können nicht versprechen, daß es geil wird, aber es wird lang... Viel Spaß

Die Zeitreisegeschichte der Protagonisten in den Terminatorfilmen ist eine Geschichte voller Missverständnisse... Aber wir halten diese dort auf, wo sie passiert. *mit einem in blaues Wasser getunkten Tampon in die Kamera grinst* In den Terminatorfilmen steckt mehr, als man denkt. In dem ersten sowieso, aber, wie ich eingestehen muss, auch in dem zweiten. DIE ANDEREN FILME SIND NIE GESCHEHEN! Trotz lenorfrischen Geisen finden wir Zeit uns zu fragen, ob vllt Skynet, daß eigentliche Opfer ist und die Kinderserie über Termi und Tausi mit ihrem Schrotflintenhund Pumpi zu pitchen. Und wieso heißt T2 "Judgementday" und nicht "Michael Jacksons 40. Geburtstag"? Ich finde, das ist ein Skandal! Aber statt einem Weltmeister im Schach und Boxen suchen wir jmd mit einem Doktor in Philosophie UND Physik. Wir können nicht versprechen, daß es geil wird, aber es wird lang... Viel Spaß

Oskars Treilihs sarunājas ar Rimantu Kalviņu no medīblietu veikala Medibuapgerbi.lv. Kā noteikt attālumu līdz medījumam sekundes laikā? Nakts redzamības tēmēklis - neliels, viegls, bet efektīvs. Termiķis, kvalitatīvs par saprātīgu summu. Dažādi knifi un stiķi, kā pieregulēt PARD nakts redzamības iekārtas, par situācijām, kurās noder tālmēri. Praktiskie ieteikumi, novērojumi un secinājumi. Lasi un abonē žurnālu Medības! Mūzika: Catalyst by Alexander Nakarada. Link: https://filmmusic.io/song/5186-catalyst https://creativecommons.org/licenses/by/4.0

Und husch ist eine Woche Urlaub von Andreas wieder vorbei und Tobi und Andreas treffen sich in der #mspWG wieder. Es gibt viel zu besprechen! Andreas hat seinen Urlaub genutzt und richtig aufgeräumt. Keller, Regal -> Alles muss raus und weil wir ja nicht bei Bares für Rares sind, ging es zum Wertstoffhof. Ihr erfahrt in dieser #mspWG sehr viel über die dunkle Vergangenheit Münchener Wertstoffhöfe und auch Tobi erinnert sich an die ein oder andere Geschichte, die vielleicht nicht ganz sauber war vor den Wertstoffhöfen seiner Heimat. Der Hamburger SV liefert aktuell ab wie sau und Andreas weiß noch nicht ganz genau wie lange das gut geht. Freut sich aber trotzdem drüber. Hannover hat dieses Wochenende erst am Montag seinen Auftritt; Tobi kann daher noch nicht meckern. Die meinsportpodcast.de Familie hat sich vergrößert. Unter meinmusikpodcast.de findet Ihr ab sofort Podcast rund um das Thema Musik und wer möchte, kann auch selbst aktiv werden. Andreas hört Ihr dort bei seinem neuen Podcast Na Bravo. Bleibt gesund und passt auf Euch auf! Der große #mspWG Marathon wird stattfinden, wir wissen nur noch nicht wann. Aber sobald es einen neuen Termi...

Instagram: KüchenmedizinE-Mail: kuechenmedizin@gmx.deZum Auslandsfilter auf medizinstudium.ioInsta-Profil für die Histo-Masken: miss.organ.izedHistologie-Buch Empfehlung: Taschenlehrbuch HistologieEmbryologie Empfehlung: Embrylogy.ch, Endspurt Embryo, Prometheus

What happens is people use selfish as a negative termI use to think me going out of my way to always be there for people was the unselfish thing to doI would pride myself on dropping things that were important to me to be thereNow I’m not saying that’s a terrible thing.. but it hurt my success and ability to reach my full potentialHere the mind shift that happened... if I don’t reach my full potential and put myself in a position to help hundreds if not thousands of people THAT is selfishYou can’t help anyone until you help yourself first.. like when the plane goes down you put your mask on first because if you pass out you can’t help anyoneSometimes it can be tough but being essentially selfish is your right, duty and obligation

Raiņa dzimšanas dienā sazināmies ar Inesi Zanderi Tadenavā, interesējamies,ar ko beidzās diskusija par dzejas derīguma termiņu. Raiņa muzejs “Tadenava” 11.septembrī plkst. 11.30 aicina uz Raiņa 155. dzimšanas dienai veltītām Dzejas dienām “Balts mākonīts no debesīm laidās, lai nav vairs kas baidās”. Īsi pirms pasākuma sazināmies ar Inesi Zanderi. Bet Toms Treibergs kopā ar Dainu Sirmo, Ingmāru Balodi un Annu Belkovsku 10. septembrī piedalījās diskusijā "Dzejas derīguma termiņš. Kāpēc dzeju, kas atzīta par klasiku un iekļauta skolu obligātajās programmās, mēdz būt ne tikai grūti saprast, bet arī lasīt? Kā mainījusies valoda, kā mainījusies poētika, un ko ar to darīt šodien? Vai šobrīd rakstīto dzeju saprast ir vieglāk? Cik ilgi tā būs? Satori publiskajā diskusijā piedalīsies vairāki dzejnieki un jomas profesionāļi. Pēc diskusijas viņš uzklausīja gan skolēnu, gan skolotāju pārdomas par dzejas mācīšanu mūsdienās.

No 4. līdz 13. septembrim Rīgā un citur Latvijā norisināsies ikgadējais starptautiskais dzejas festivāls Dzejas dienas.  Septembris ir arī Dzejas dienu mēnesis. Jau 55. gadu! Par dzejas derīguma termiņu un Dzejas dienu moto “Dzeja dziedē!” Kultūras Rondo savu versiju piedāvā dzejnieki Krista Anna Belševica, Henriks Eliass Zēgners un Edvīns Raups. Sazināsimies arī ar dzejnieci Elvīru Blomu. Jau 55 gadus Dzejas dienas ir viens no nozīmīgākajiem septembra notikumiem Rīgas un Latvijas kultūras dzīvē. Arī šogad Dzejas dienas pulcēs dzejniekus un dzejas cienītājus, ļaujot baudīt gan tradicionālus Dzejas dienu pasākumus, gan piedāvājot jaunus formātus, kādos klausīties un uztvert dzeju. Savā 55. gadadienā Dzejas dienas tikušas arī pie dāvanas – mākslinieka Alekseja Muraško veidotas vizuālās identitātes un atjaunota logo, kuram par pamatu ņemts Raiņa rokraksts. Kultūras Rondo ievadot stāstu par Dzejas dienām skan ieraksts no Latvijas Radio. Tas ir 1968. gada Dzejas dienu sarīkojuma ieraksts Rakstnieku savienībā. Sarīkojumu vada Imants Ziedonis. Bet kas ir dzeja šodien? Krista Anna Belševica atzīst, ka "dzeja man ir viss, es varu komunicēt ar citiem, es varu komunicēt ar sevi, es varu radīt jaunas formas, meklēt jaunu saturu. Ar dzeju man vienkārši nekad, nekad vēl nav palicis garlaicīgi". "Mēs šogad sākam, ka dzeja dziedē. Tas ir šī gada festivāla moto, un tam ir īss pavadteksts. Kāpēc mēs izvēlamies dzeju, kāpēc jūs izvēlaties mūziku, vai kāds cits izvēlas dejot baletu, tas, man liekas, zināmā mērā ir neatbildams jautājums," atzīst Henriks Eliass Zēgners. "No otras puses, man šķiet, ka tas nolūks ir viens un tas pats. Lai vai kā, mēs viņu definētu, ka tā ir viena un tā pati kaut kāda izpausme, ko mēs meklējam un kas katram dzimstot, augot, kas viņu pasliec vienā vai otrā virzienā. Tās var būt nejaušības un kādi konkrēti notikumi, bet tas, man šķiet, pat nav tik svarīgi." "Gan dzeja, gan māksla dziedē un tas saskan arī ar to, ko teica Krista, ka pieredzot mākslu, pieredzot dzejoli, pieredzot koncertu, tu nokļūsti tajā vietā, kur tu vairs neesi vientuļš, kurā tu tomēr saslēdzies kopā ar kādu citu, tu saproti, ka ir arī tā pavisam specifiskās sajūta, ko ir uzķēris kāds cits," turpina Henriks Eliass Zēgners. "Es uzskatu, ka cilvēks tomēr ir paredzēts mijiedarbībai ar citiem, un tas brīdis, kad šādā veidā spējam ar citu saslēgties kaut kādā vienotā tīklā, tas ir brīdis, kas stāv pretī visam, kas pasaulē ir ļauns, un no turienes nāk arī tā dziedēšana." "Turpinot Henrika teikto varētu bilst, ka dzejas rakstīšana ir ļoti dziedinošs process, īpaši ņemot mūsdienu savādos un smagos, un interesantos apstākļos, kad ļoti daudz jaunieši cieš no psihes kaitēm, tas būtu ļoti veicinoši," vērtē Edvīns Raups. "Dzeja arī pieder pie tiem mākslas žanriem, tāpat kā mūzika, es domāju, vairāk dzejas runāšana, kā dziedāšana un dejošana, vārdu sakot, šie mākslas žanri, kuros ir nepieciešama cilvēka dzīva izpausme, ir tie, kuros parādās šis noslēpums, kur tu vari ieraudzīt šo noslēpumu vai duendi vai spēku, kas virza tevi un virza pasauli, kur notiek šī mijiedarbība dzīvā sarunā."   Šis ir trešais gads, kopš Dzejas dienu rīkošana ir īpaši izveidotās Dzejas dienu padomes rokās; šogad padomes locekļiem Arno Jundzem, Ērikai Bērziņai, Aivaram Eipuram un Jeļenai Budancevai pievienojies arī dzejnieks Henriks Eliass Zēgners. Viņš arī autors festivāla šī gada sauklim "Dzeja dziedē!", kas aicinās paraudzīties gan uz festivālu, gan dzeju kā indivīdu un sabiedrību dziedējošu fenomenu. Savukārt jau otro gadu pēc kārtas festivālam būs sava vēstniecība peldošajā mākslas centrā Noass uz AB dambja, kurā norisināsies vairāki festivāla pasākumi, tostarp atklāšana, diskusijas un meistardarbnīcas. Šobrīd oficiālajā programmā Rīgā ieplānoti jau vairāk nekā 25 pasākumi, bet vēl līdz 1. septembrim ikviens aicināts pieteikt savus gan Rīgā, gan reģionos notiekošos Dzejas dienu pasākumus, kas tiks pievienoti festivāla satelītprogrammai. Šogad starptautisko noti festivāla programmā iekrāsos dalībnieki no Baltijas valstīm. Ar Dzejas dienu programmu var iepazīties internetā.

Par to, ka koronavīrusa dēļ mainās mūsu katra ikdienas dzīve, jautājumu nav - karantīna un pašizolācija liek pārskatīt dienas un darbu kārtību ikvienam. Bet kā tas ietekmē zinātni un zinātniekus? Pētnieki atzīst, ka šobrīd darbu turpina attālināti, pirmām kārtām pievēršoties teroētiskiem darbiem, rakstu vai projektu rakstīšanai, kas iepriekš atlikts. Darbs laboratorijās šobrīd lielākoties ir apturēts. Tāpat uzrunātie zinātnieki atzīst, ka ilgtermiņā šī situācija ieviesīs arī korekcijas viņu ikdienā un zinātniskajā darbā kopumā. "Viens no lielākajiem izaicinājumiem visiem zinātniekiem ir konferences. Šobrīd par tām ir maza skaidrība, gandrīz visas ir atceltas, dažas pārliktas, bet konferences ir iespēja parādīt sevi un iepazīties ar citiem, iespēja gūt kontaktus jauniem projektiem un sadarbībai. Arī bieži tas ir rezultatīvais rādītājs projektos. Ja tā rezultatīvā rādītāja nav, jautājums, kas notiks ar šo pusi," vērtē Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa. Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs skaidro, ka darbu organizē no mājām un tiešsaistē un viņa darba priekšrocība ir tā, ka strādā teorētiķu grupā. "Visi strādājam tiešsaistē. Protams, ir grūtāk kolēģiem, kuri tiešais zinātniskais darbs ir saistīts ar iekārtu darbināšanu un eksperimentālām lietām. Esmu  tiešā saziņā ar kolēģiem no eksperimentālajām laboratorijām Vācijā un Lielbritānijā, tur tiek uzturētas minimālas funkcijas, lai atslēgiekārtas turpinātu funkcionēt, bet ir liels daudzums ar uzkrātiem datiem. ir pat tāds zināms optimisms, ka pielāgojušies sadzīves ierobežojumiem, būs vairāk fokusa un enerģijas, lai iesāktās idejas apstrādātu," atzīst Vjačeslavs Kaščejevs. Rīgas Stradiņa Universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docente un RSU Onkoloģijas institūta vadošā pētniece Inese Čakstiņa arī bilst, ka šis ir labs laiks, lai rakstītu rakstus un projektus. Laboratorijā darbi šobrīd ir apturēti. "Laboratorijā visi darbi ir vai nu pabeigti vai apturēti. Šūnas ir iesaldētas. Ja pati laboratorija ir ļoti tīra un diezgan sterila, teorētiski darbi varētu neapstāties, bet jāņem arī vērā, ka darbinieki uz darbu dodas ar sabiedrisko transportu, kas ir papildus risks. Tāpēc  ņemot vērā visus ieteikumus, mūsu laboratorijā ir apstādinājusi "slapjos darbus".  Visi lielākoties strādājam no mājā," stāsta Inese Čakstiņa. Latvijas iedzīvotāju medijpratība Medijpratība, avotkritiskā pieeja, kritiskā domāšana - šie termini izskan aizvien biežāk, un ne bez pamata. Kad sabiedrība saskaras ar nebijušiem apstākļiem vai teju jebkādiem jauninājumiem, sākas viltus ziņu un sazvērestības teoriju uzvaras gājiens. Šādās reizēs tiekam aicināti domāt kritiski un izvērtēt informācijas avotus, un tas bijis aktuāli gan koronavīrusa, gan 5G interneta, gan citos gadījumos. Ko tad sevī ietver vārds “medijpratība” un kādus datus par Latvijas iedzīvotāju medijpratību uzrāda pētījumi, stāsta komunikācijas zinātnes doktore, Latvijas Universitātes pasniedzēja un pētniece Klinta Ločmele.  Tātad avotkritiskā pieeja ir daļa no medijpratības, un to sarunā apstiprina Klinta Ločmele. Visa pamatā ir kritiskā domāšana. Ja mēs uzlūkotu šos jēdzienus kā koku, tad kritiskā domāšana būtu saknes un medijpratība – viens no koka atzariem. Vēl tiek lietots vārdu salikums „mediju ekoloģija”, un termins „ekoloģija” te ienācis no dabas zinātnēm. Latvijā par terminu „medijpratība” vairāk sāka runāt tieši kopš 2014. gada, lielākoties saistībā ar Krimas okupāciju un viltus ziņām. Savukārt pēc Latvijas Republikas Kultūras ministrijas iniciatīvas 2017. gadā pirmo reizi tika veikts Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījums, jo līdz tam šādu publiski pieejamu un drošticamu datu nebija. Pēc divarpus gadiem, 2019. gadā, radusies iespēja salīdzināt medijpratības izmaiņu rādītājus Latvijas Zinātnes padomes projekta ietvaros par Latvijas mediju ekoloģiju. un tas uzrādījis būtiskas izmaiņas. Jautājumā par to, vai Jums ir viegli atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, safabricētas vai maldinošas, 2017. gadā apstiprinoši atbildēja 40% respondentu, kamēr 2019. gadā tas bija jau 51%.      

Programa de cine, en sèrie i en serio, on uns "personajes" (en este cas el Sr.Sömmer i Quita) parlen sobre la cartellera, novetats, rumors i notícies del món de la gran i petita pantalla... En aquest cas, tindrem a Termi, que ens farà un resum d'Starracowars i com no, ens recomanarà una sèrie The Mandalorian

#011 - Why I wrote my first tutorial book on a module of the software SAP"Exceller dans le service à la clientèle avec SAP CS" is the title of my book. You guess it well, it's written in French. In English it means : " Excel in customer service with SAP CS".Though the episode will be in English. In this episode, I am detailing the reasons why I decided to write a tutorial book about the Customer Service (CS) module of the SAP software. I detail the 3 categories of non-fiction books that I like.I explained why I felt that writing a book is good for me long-termI explain what the book is about.

Komunikatory od zawsze stanowiły nieodłączną część znanego internetu. W tym odcinku Termi wraz z WPMem zgłębią temat różnych dostępnych na rynku komunikatorów, powiedzą z jakich sami korzystają a także wiele więcej. Subskrybuj: https://bit.ly/2UfikWI Prowadził Termi0 i WPM #Komunikatory #WPM #Termi0 YT WPM: https://youtube.com/UCDvk2-VqDWUpeUzn... Discord: https://discord.gg/bnQnNqZ Kontakt: return.podcast@gmail.com

Teromoelektrarna Šoštanj išče izvajalca za izdelavo projektne in investicijske dokumentacije za sosežig odpadkov, družba Salonit želi povečati količino odpadkov za sosežig. Zakaj za sosežig odpadkov veljajo drugačne mejne vrednosti kot za sežig v specializiranih sežigalnicah? Kakšne so zdravstvene posledice? Na ta vprašanja bodo odgovarjali Tanja Bolte z ministrstva za okolje in prostor, okoljski aktivist Uroš Macerl in predstojnica Kliničnega inštituta za medicino dela, prometa in športa prof. dr. Metoda Dodič Fikfak.

Programa de cine, en sèrie i en serio, on uns "personajes" (en este cas el Sr.Sömmer, Javi i Termi) parlen sobre la cartellera, novetats, rumors i notícies del món de la gran i petita pantalla... En aquest cas, tindrem a Xavier Miró per parlar de mónFilmat, el festival internacional de cinema i paisatge.

Programa de cine, en sèrie i en serio, on uns "personajes" (en este cas el Sr.Sömmer, Javi, Termi i Sr.Quitanieves) parlen sobre la cartellera, novetats, rumors i notícies del món de la gran i petita pantalla... En aquest capítol parlem de Matrix aprofitant la seva reestrena pel seu 20è aniversari.

Programa de cine, en sèrie i en serio, on uns "personajes" parlen sobre la cartellera, novetats, rumors i notícies del món de la gran i petita pantalla... En aquest cas, Termi es marca un "Sólo ante el peligro amb reculls d'opinions i més coses.

Programa de cine, en sèrie i en serio, on uns "personajes" (en este cas el Sr.Sömmer i Termi) parlen sobre la cartellera, novetats, rumors i notícies del món de la gran i petita pantalla... En aquest cas, parlarem sobre un grapat de notícies i estrenes...