Podcasts about banglade

Geçtiğimiz yılın temmuz ayında Bangladeş'te 15 yıl bir tür 28 Şubat rejimi gibi hüküm sürmüş olan Hasina diktasını sona erdiren bir halk devrimi yaşandı. 15 yıl boyunca bilhassa Müslümanlar üzerinde tam bir korku rejimi inşa eden Şeyh Hasina'nın 5 Ağustos'ta Bangladeş'ten kaçmasıyla sonuçlanan öğrenci protestoları ve geniş katılımlı halk yürüyüşleri son yılların en umut verici gelişmelerinin ortaya çıkmasını sağlamıştı.

Pakistanec Muhammad Kashif se je v Slovenijo preselil pred približno šestimi leti. Na podlagi svojih izkušenj je pred kratkim ustvaril svoj YouTube kanal z imenom Kashif Corner (Kashifov kotiček). Namen njegovega kanala je predvsem nudenje pomoči in deljenje nasvetov migrantom, ki se preselijo v Slovenijo iz azijskih držav, kot so Pakistan, Iran, Afganistan, Bangladeš in Indija. Z Muhammadom Kashifom se je pogovarjala Lucija Vidergar. Bereta Marko Rozman in Dejan Kaloper.Muhammad Kashif na svojem YouTube kanalu Kashif Corner objavlja predvsem vsebine, povezane s Slovenijo - vse od tega, kako pridobiti slovenski vizum, v Sloveniji poiskati službo in stanovanje, obenem pa tudi intervjuje z različnimi ljudmi, in posnetke, kjer obiskuje kraje po Sloveniji. Kashif pravi, da objavlja predvsem to, kar je zelo koristno za migrante, ki se selijo iz Azije v Slovenijo, posnetki pa so lahko zanimivi lahko tudi ostalim gledalcem. 

Birleşmiş Milletler'deki görevi ile dünyanın farklı noktalarında deneyimler yaşayan Eminenur Çınar tekrar konuğum oluyor. Birinci sezonda Gambiya, dördüncü sezonda Bangladeş'teki görevlerini konuştuğumuz Eminenur, bir süredir Mozambik'te yaşıyor ve çalışıyor.Boğaziçi'nde Ekonomi anadal ve Politika yan dal mezunu Eminenur, daha sonra Londra'ya taşınıp tam burslu olarak LSE'de kalkınma üzerine yüksek lisans yapıyor ve yaklaşık 5 senedir Birleşmiş Milletler bünyesinde çalışıyor.Gambiya, Etiyopya, Bangladeş, Polonya, Ürdün ve Türkiye gibi farklı ülkelerde görev alan Eminenur, bir süredir iç savaş nedeniyle karışıklık yaşayan Mozambik'te çalışıyor. Başkent Maputo yerine Mozambik'in kuzeyindeki çatışma bölgesinde yaşayan Eminenur ile hem bu zorlu görevini ve Birleşmiş Milletler bünyesinde üstlendiği sorumlulukları hem de Mozambik'teki hayatını, kültürel zorlukları ve iş hayatının dinamiklerini konuşacağız. Eminenur'un toplulukların sürdürülebilir çözümler geliştirmesine nasıl yardımcı olduğunu ve özellikle kadınların sosyal ve ekonomik yaşama katılımını destekleyen projeleri hakkında detaylı konuştuk. Bu bölüm, İngiltere ve İrlanda'da öğrenci konaklaması için en iyi imkânları sunan GoBritanya'nın katkılarıyla sizlere buluşuyor. 2013'ten beri öğrencilere konaklama çözümleri sunan GoBritanya, özellikle uluslararası öğrencilerin ilk tercihi olmaya devam ediyor. Daha fazla bilgi için www.gobritanya.com'u ziyaret edebilirsiniz.

Hamas'ın kahramanca direnişiyle gelen Gazze zaferi kutlu, mübarek olsun. Evet, bu bir zaferdir. Tartışmasız bir zaferdir. Dünyanın en acımasız, ahlaksız, ilkesiz ordusu, trilyon dolarlara varan harcamayla, en ölümcül kitle imha silahlarını kullanarak, 363 kilometrekareye sıkışıp kalmış 2,5 milyon insanı 467 gün boyunca bombalamış; hiçbir başarı elde edemeden, rehinelerini alamadan, diz çökerek, boyun eğerek, üstelik binlerce kayıp vererek, arkalarında İsrail'in üzerine çökmüş kesif bir korku, mutsuzluk, ümitsizlik bulutu bırakarak geri çekilmek zorunda kalmıştır.

150 yıldır kaybediyoruz. Hindistan (Pakistan, Bangladeş) işgal edildi. Halife'nin ülkesi Osmanlı savaşta yenildi, Balkanlar'dan, Afrika'dan, Orta Doğu'dan çekildi. Kurulan devletçiklere birer sömürge valisi atandı. İslam coğrafyasının kalbine Siyonist hançer saplandı. Sömürü, darbeler, komplolar, yenilgiler, katliamlar, yoksulluk, kan, gözyaşı topraklarımızdan eksik olmadı. 1979'da İran devrimine sevinmiştik; kısa sürede bir Pers-Şia devrimi olduğu ortaya çıktı. 1989'da Afganistan Rusları topraklarından çıkardı, çok sevindik, ama kısa sürede o topraklara ABD girdi. Karamsardık, yılgındık, bitkindik, ümidimiz çok zayıflamıştı…

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas dodamies uz vienu no pasaules lielākajām valstīm iedzīvotāju skaita un ekonomiskā nozīmīguma ziņā, proti, Bangladešas Tautas Republiku. Analizējam tās politisko ekonomiku. Bangladešas iedzīvotāju skaits sasniedz 169 miljonus cilvēku un tās galvaspilsēta Daka ir šobrīd ir pasaulē ceturtā lielākā pilsēta ar tās vairāk nekā 23 miljoniem iedzīvotāju. Par Daku lielākas ir tikai Šanhaja, Deli un Tokija. Tokija ir pasaules rekordiste ar 37 miljoniem iedzīvotāju. Neskatoties uz Bangladešas izmēriem, tā ir viena no vismazāk tūristu iecienītajām valstīm pasaulē. Esam daudz runājuši par valstīm, kuras apmeklē vairāk cilvēku gadā, nekā tajās dzīvo, bet Bangladešas gadījumā ciemiņu skaits esot vien ap 125 tūkstošiem cilvēku. Respektīvi, uz 1300 Bangladešas iedzīvotājiem pienākas vien tikai viens tūrists. Nav jau valstī pārāk daudz apskates objektu. Bet vērtīgākais esot vēsturiskā mošeju pilsēta Bagerhata, kas bija kopš gadsimtiem aizmirsta Bagladešas džungļos un tādēļ saglabājusi unikālus musulmaņu viduslaiku arhitektūras piemērus. Bangladešas karogs ir līdzīgs jau minētās Japānas karogam. Līdzīgs ar to, ka karogā atrodama sarkana bumba un līdzīgi, kā Japānas karogā sarkanā bumba apzīmē sauli - jaunās valsts uzlecošo sauli. Bangladešas karoga bumba gan ir nedaudz nobīdīta pa kreisi, kas apzīmē asinsizliešanu, kuras rezultātā jaunā valsts radās. Visbeidzot, Bangladešas karogam ir zaļš, nevis balts fons. Zaļš, jo musulmaņu tradīcijās zaļā krāsa ir īpaša un apzīmē gan cerību uz jaunatni, gan zaļo dabu. Bengālijas iedzīvotāji vairāk nekā 90 procenti ir musulmaņi un tikai astoņi procenti ir hinduisti, lai arī valsts atrodas blakus Indijai. Bangladešā 99 procenti iedzīvotāju ir bengāļi pēc etniskās piederības. Un vēsturiski musulmaņi ienāca šajā Gangas un Bramaputras upju deltā tikai 10. gadsimtā. Tirgotāji un pravieši, protams, bija pirmie. Eiropiešu tirgotāji sāka ierasties vien 16. gadsimtā. Bengālija, kā Bangladešu pēc agrākā nosaukuma varbūt kāds atpazīst, pakāpeniski kļuva par daļu no Britu Indijas, lai arī hinduisti dzīvoja tikai Bengālijas rietumu daļā, kamēr vairākums austrumu daļā bija musulmaņi. Pēc tam, kad Indija ieguva neatkarību un tika sadalīta, Bangladešas teritorija kļuva par Austrumu Pakistānu, bet savstarpējās nesaskaņas pakāpeniski noveda pie tā, ka izveidojās Bengāļu neatkarības kustība, kas prasīja neatkarību. Neatkarība tika iegūta kara rezultātā tikai 1971. gadā. Jau 1975. gadā jaunā valsts piedzīvoja pirmo militāristu apvērsumu un neatkarību izcīnījusī Avami Līgu pie varas aizvietoja Bangladešas Nacionālistu partija. Valdība gan noturējās vien divus gadus, kad to atkal līdz pat 1991. gadam pārvaldīja jauna militārā hunta. Šajā gadā notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas un vairāku secīgu vēlēšanu rezultātā vara regulāri mainījās starp Avami līgu un Nacionālistu partiju. Kopš 2008. gadā pie varas atradās demokrātiski ievēlētā Avami līga un no 2009. gada līdz pat 2024. gada jūnijam premjerministre Šeiha Hasina. Šeihas Hasinas demokrātiskums gan vairāk bija nežēlīga autokrātija. Tieši šobrīd Bangladešas sabiedrība lūkojas notiesāt bijušo premjeri un tās valdību par virkni noziegumu tās 15 valdīšanas gadu laikā. 700 cilvēki šo gadu laikā esot bez tiesas apcietināti vai nogalināti. Daļa no tiem – redzamākā politiskā opozīcija. 83 esot atrasti miruši, kamēr simtu liktenis vēl esot nezināms. Šī gada jūlijā miljoniem Bangladešas iedzīvotāju, primāri studentu, sacēlās pret Hasinas režīmu un faktiski to padzina. Proti, premjere aizbēga uz kaimiņvalsti Indiju. Šobrīd tiesāti tiek 11 bijušie valdības ministri, viens tiesnesis un valdības bijušais sekretārs. Visiem patlaban ir uzrādītas apsūdzības studentu protestētāju nogalināšanā. Bangladešas ekonomika gan pirms, gan Hasinas režīma laikā pēdējās divās desmitgadēs ir augusi par vairāk nekā sešiem procentiem katru gadu. Arī nabadzību oficiāli valstī ir izdevies samazināt vairāk nekā uz pusi – proti, cilvēku skaits, kam jāiztiek ar mazāk kā diviem dolāriem dienā, ir samazinājies uz pusi. Un te daļa no pozitīvās atbildības ir jāuzņemas arī vienīgajam Bangladešas Nobela prēmijas laureātam Muhamedam Junusam, kurš balvu saņēma 2006. gadā. Viņš bieži ir pazīstams kā “Visnabadzīgāko nabagu baņķieris” un viņa izcilība ir mikrokreditēšanas sistēmas izveide. Par šo shēmu sīkāk un par to, kā darbojas Latvijas iedzīvotājiem varbūt mazāk dzirdētās Islāma bankas, stāsta Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs Andris Strazds.

Freedom House'a göre dünyanın en özgür ülkesi Finlandiya, en zayıf ülkesi ise Suriye. Türkiye ise 33 puanla son sıralarda yer aldı. Seyir Hali'nde değerlendirmelerde bulunan Ali Çağatay, "Türkiye Endonezya'nın, Malezya'nın, Nijerya'nın, Bangladeş'in, Pakistan'ın altında" dedi.

Di bûletena nûçeyên îroj de: Siyasetmedar dê ji ber reftarên xerab, li gorî qanûnên nû yên ku ji parlemanê re hatine şandin werin cezakirin…Zeviya rojê ya herî mezin e li Australya pejirandina jîngehê wergirt, Û di krîkit de, Kûpa Cîhanî ya Jinan T20 piştî aloziyên siyasî yên li Bangladeşê veguheste Yeketiya Îmaratên Erebî. Ew nûçeyana û nûçeyên din bi bûletenê de hene.

Priprave na jutrišnji praznik Marijinega vnebovzetja.Verske manjšine v Bangladešu v strahu pred napadi islamske večine.Sudanski škofje podpirajo nujne mirovne pogovore.Goduje sv. Maksimiljan Kolbe, žrtev za drugega.

Novi antibiotici. Nove pandemije. AI u farmaciji i dentalnoj medicini. Liječnici iz Nepala, Indije i Bangladeša. Efikasniji solarni paneli. Dijamanti iz Merkura. Venera i Mars. WARP svemirski pogon. Automobili izdajice. Neredi u Velikoj Britaniji. Ženski boks na Olimpijadi.

Londra merkezli “The Economist” dergisinin Filistin bayrağını sansürlediği ortaya çıktı. Bangladeş'teki olayları kapağına taşıyan dergi, kapaktaki fotoğrafta yer alan Filistin bayrağını ise bir klavye darbesiyle yok etti! Böylelikle… Batı medyasının ne denli “Özgürlükçü ve Bağımsız!” olduğunu bir kez daha gösterdiler. -Eh, onlara da bu yakışır! *** 7 Ekim 2023'ten bu yana; dünyanın dört bir yanında “göndere çekilen, dalgalanan, taşınan, sallanan” sayısız Filistin bayrağını ise asla yok edemezler.

Po svetu, vsaj kar zadeva slabe novice, ni poletnega premora. Napadi na Gazo se nadaljujejo, na Bližnjem vzhodu je še vedno zelo napeto. Vsaj nemiri v Bangladešu, ki so zahtevali veliko življenj, so se polegli, ko je premierka pobegnila iz države. V Združenih državah Amerike pa izbira podpredsedniškega kandidata Demokratske stranke v predvolilni boj vnaša novo dinamiko. Na olimpijskih igrah pa pričakovano: eni so veseli, drugi razočarani.

Siyaset gergin; bu yıl dünyada seçim yılı. İç siyasete dış siyaset yem ediliyor. Sıcak çatışmalara her an yenisi eklenebilir. İç gerginlikler bile had safhada. Geçtiğimiz günlerde İngiltere'de klavyeler üzerinden İslamofobik yaygara kopartılarak Müslüman azınlıkların mahalleri basıldı. İngiltere'de 13 yıldır ilk kez gerçekleşen geniş çaplı şiddet olaylarında bazıları kadın ve çocuk olan yüzlerce gösterici Afrika ve Ortadoğu'dan gelen sığınmacıların kaldığı otellere ve mahallelere saldırdı. Kuzey Southport'ta düzenlenen bir etkinlikte üç kız çocuğunun öldürülmesi sonrasında katil zanlısının kimliği sosyal medyada İslamcı göçmen olarak bilerek yanlış açıklanmış ve bunun üzerine çeşitli şehir ve kasabalarda ayaklanmalar başlamıştı. Tam da İsrail'in İran'daki suikastinin akabinde; ne hikmetse… Büyük ihtimalle klavye başındaki aynı kişiler, sosyal medyada İsrail'in yaptığı suikast hakkında konuşulmasını yasaklamışlardı. Tesadüf diyebilir miyiz? Bu arada bu makaleyi kaleme aldığım vakit Londra'da olmam hasebiyle size net olarak söyleyebilirim ki geçenlerde Kayseri'de çıkartılan olayların biçimi ile İngiltere'de oluşturulan İslamofobik hareket birebir aynı. Sanki aynı zihinlerde planlanmış ve aynı ellerce oynanmış gibi; aynı klavye olmasın? Müslüman coğrafya karıştırılıyor! Bangladeşli öğrenciler, haftalardır sokaktaydı ve İsrail-Hindistan yanlısı Şeyh Hasina yönetimini devirdi. Hasina, Hindistan ve İsrail'in yönlendirmeleri ile, ülkedeki İslami liderlerin çoğunu idam etti, geri kalanını da hapsetti. Yine klavyedeki aynı eller bu işleri yaptırmış olabilir mi? Bu arada Pakistan'ın İran'a uzun menzilli füze temin etmek üzere anlaştığı bilgisi yayılmaya başladı. Doğru mu bilemiyoruz. Ancak böylesi bir bilgiyi yaymak klavyenin başındaki akıl tarafından yapılmış olabilir. Zira Pakistan'ı sıkıştırmak için dezenformasyon başlatılmış olamaz mı? Mümkün. Piyasalarda ani çöküş!

Di bûletena nûçeyên îroj de: Ji xelkê Australya hatiye xwestin ji ber aloziyên siyasîye li Bangladeşê neçin wî welatî… Raporeke nû destnîşan dike ku peyayên penaber li Australya bêtir tûşî nixweşiya derûnî dibin, ew nûçeyana û nûçeyên din di bûletenê de hene.

Bangladešas premjerministre ir pametusi valsti un lūgusi politisko patvērumu Lielbritānijā. Visas šīs dienas nemierīgi ir bijis arī Lielbritānijā, kur sašutumu izraisīja traģēdija Sautportā, kas savukārt raisījis ļaužu dusmas pret migrantiem, jo slepkavas vecāki savulaik ieradušies no Ruandas. Bet Latvijā visvairāk apspriesta ir cietumnieku apmaiņa starp Rietumiem un Krieviju.  Vēl interesantas ziņas pienāk no Krievijas, kur Ukrainas karavīri, šķiet, ieņēmuši daļu no Kurskas apgabala. Pieminam arī ziņu no ASV, kur Demokrāti ir izvirzījuši Kamalu Harisu cīņai par prezidenta amatu un viņa izraudzījusies viceprezidenta amatam Timu Volzu. Aktualitātes pasaulē analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis. Vērtējot notikušo Lielbritānijā, sazināmies ar Latvijas TV žurnālisti Ilze Kalvi Lielbritānijā, savukārt runājot par ukraiņu triecienu Krievijas teritorijā, uzklausām ar majoru Jāni Slaidiņu. Samainītie „Lielākā ieslodzīto apmaiņa kopš Aukstā kara laikiem,” – tā daudzviet preses virsrakstos raksturots notikums, kas 1. augustā risinājās Ankaras lidostā, vaiņagojot vairākus mēnešus ilgušu sarunu procesu. Sausu skaitļu valodā runājot, Krievija un tās satelīts Baltkrievija uz rietumiem nosūtījušas sešpadsmit to cietumos turētas personas, pretī saņemot astoņus, kuri uzturējušies Savienoto Valstu, Vācijas, Norvēģijas, Slovēnijas un Polijas ieslodzījuma vietās. Pieminot vien zināmākos vārdus, brīvība uz Rietumiem šādi tikuši Kremļa režīma kritiķi, sabiedriskās organizācijas „Atvērtā Krievija” darbinieki Vladimirs Kara-Murza un Andrejs Pivovarovs, Kremlim opozicionārais politiķis Iļja Jašins, Krievijā par spiegošanu notiesātie Savienoto Valstu pilsoņi Pols Vilans un Evans Gerškovičs, tāpat vācietis Riko Krīgers, kuram Baltkrievijas tiesa jūnija nogalē piesprieda nāvessodu par it kā veiktām teroristiskām darbībām. Savukārt starp tiem, kuri aizceļoja pretējā virzienā, spilgtākā persona, nenoliedzami, ir Vācijā ar mūža ieslodzījumu notiesātais Vadims Krasikovs, kurš 2019. gadā Berlīnē noslepkavoja čečenu pretošanās kustības kaujinieku virsnieku Zeļimhanu Hangošvili. Spilgts gadījums ir arī Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta aģentu Duļcevu laulātais pāris, kuri ar viltotu Argentīnas pilsoņu identitāti dzīvoja Slovēnijā, taču tika atklāti un arestēti. Abu bērniem līdz nesenam laikam nebija ne jausmas, ka viņi ir krievi. Tomēr lielāks svars nekā jebkuram no piesauktajiem šajā procesā ir cilvēkam, kura vārds varēja būt, tomēr nu jau vairs nekad nenonāks kādā apmaināmo sarakstā – šī gada februārī cietumā mirušajam Aleksejam Navaļnijam. Šobrīd vairs netiek slēpts tas, kas tolaik vēl cirkulēja tikai kā versija, proti – ka sākotnēji šīs apmaiņas centrālais elements bija: Navaļnijs pret Krasikovu. Daudzi pauž pārliecību, ka Kremļa niknākā un pamanāmākā kritiķa likteni izšķīrusi tieši Rietumu ieinteresētība viņa apmaiņā. Putins neesot bijis gatavs laist brīvībā Navaļniju, kurš viņam šķitis daudz bīstamāks nekā jebkurš cits opozicionārs, tāpēc izšķīries potenciāli apmaināmo noslepkavot. Tas, ka pēc tam maiņa tomēr notikusi, apliecinot, ka Kremļa saimniekam izdevies visu izkārtot pa savam. Krasikova izdabūšana uz Krieviju, kurai droši vien sekošot apbalvojumi un pagodinājumi, esot iedvesmojošs piemērs citiem, kurus Kremlis sūtīs uz rietumiem nodarīt līdzīgus netīrus darbiņus. Ielu un klaviatūru „varoņi” 29. jūlijā nepilnus astoņpadsmit gadus vecais Aksels Muganva Rudakubana, bruņojies ar nazi, ieradās bērnu deju studijā Anglijas ziemeļrietumu pilsētā Sautportā, un uzbruka tur esošajiem. Viņš sadūra vienpadsmit bērnus un divus pieaugušos, pie tam divas meitenes, sešus un septiņus gadus vecas, mira notikuma vietā, viena, deviņus gadus veca, vēlāk slimnīcā. Seši no ievainotajiem bērniem un abi ievainotie pieaugušie tika nogādāti slimnīcā kritiskā stāvoklī. Tas, kādi bijuši uzbrucēja motīvi, vēl ir jānoskaidro, taču pagaidām nav iemesla domāt, ka tie bijuši teroristiski. Jaunieša vecāki ieradušies Lielbritānijā no Āfrikas valsts Ruandas, bet gan viņš, gan viņa vecākais brālis dzimuši Anglijā. Taču jau drīz pēc notikušā sociālajos tīklos tika aktīvi izplatītas viltus ziņas par to, ka noziegumu pastrādājušais ir patvēruma meklētājs, kā arī – ka viņš ir musulmanis, kas neatbilst patiesībai. Var piebilst, ka apmēram 94% Ruandas iedzīvotāju sevi identificē kā kristiešus. Telekanāls „Al Jazeera” citē Dohas universitātes mācībspēka Marka Ouvena Džonsa teikto, ka jau dienu pēc notikuma sociālajos tīklos līdzīga rakstura publikācijas saņēmušas divdesmit septiņus miljonus skatījumu. Šajos ierakstos dominēja motīvi „Cik ilgi mēs to pieļausim?!” 31. jūlijā notika pirmās nekārtības, kuras nākamajās dienās vērsās plašumā un aptvēra visu Angliju, kā arī Belfāstu Ziemeļīrijā. Rasistiski noskaņots pūlis uzbruka mošejām un viesnīcām, kurās izmitina patvēruma meklētājus. Divas viesnīcas Roterhemas pilsētā Anglijas ziemeļos uzbrucējiem izdevās aizdedzināt. Policiju, kura centās uzturēt kārtību, apmētāja ar ķieģeļiem, plankām un citiem smagiem priekšmetiem, dažos gadījumos arī ar degmaisījuma pudelēm. Par atbildi šiem uzbrukumiem aktivizējās arī pretējā puse – imigrantu kopienu pārstāvji un kreisie protestētāji. Tiek lēsts, ka ar šāda mēroga nekārtībām Lielbritānija saskaras pirmoreiz kopš 2011. gada, kad no Londonas policijas darbinieka lodes mira kāds melnādains jaunietis. Valdība paziņojusi par apmēram sešiem tūkstošiem papildus norīkotu policijas spēku un piecsimt sagatavotām vietām cietumos. Premjerministrs Kīrs Stārmers izteicies, ka nekārtībās iesaistītie stāšoties tiesas priekšā nedēļas laikā, savukārt iekšlietu ministre Iveta Kūpere solījusi, ka sveikā netikšot cauri arī „klaviatūras varoņi”, respektīvi – tie, kuri kūdījuši un kurinājuši naidu sociālajos tīklos. Kad vara „pazūd gaisā” 5. augusta pusdienlaikā no Bangladešas premjerministra rezidences galvaspilsētā Dakā pacēlās helikopters, kurā atradās valdības galva Hasīna Vazeda, viņas māsa un viens no viņas vadītās partijas „Avami Līga” ietekmīgākajiem deputātiem. Neilgi pirms tam premjerministre bija parakstījusi demisijas paziņojumu. Helikopters nogādāja trijotni tuvējā kara aerodromā, no kurienes armijas transportlidmašīnā viņi pameta Bangladešu, dodoties uz kaimiņvalsti Indiju. Drīz pēc tam premjera rezidenci ieņēma nemiernieku pūlis. Tā noslēdzās piecpadsmit gadus ilgušais Hasīnas Vazedas varas laiks Bangladešā, kura fināla fāzi iezīmēja asiņaini nemieri, upuru skaita ziņā nežēlīgākie kopš Bangladešas Neatkarības kara 1971. gadā. Notikušais var šķist pat paradoksāls, ievērojot, ka pēdējās desmitgadēs Bangladešas ekonomika ir viena no straujāk augošajām pasaulē un daudzu miljonu valsts iedzīvotāju dzīves līmenis ir nozīmīgi uzlabojies. Tomēr ir arī miljoniem tādu, kuriem ir iemesli neapmierinātībai. Pirmkārt,runa ir par augstskolu studentiem un absolventiem, kuru vidū bezdarbs ir lielāks nekā vidēji valstī. Tam viens no iemesliem ir valsts institūcijās pastāvošā kvotu sistēma, kas lielu daļu no štata vietām rezervē dažādām īpašām pretendentu kategorijām. Sevišķi apšaubāma ir t.s. Neatkarības kara dalībnieku kvota, kas aptver 30% štata vietu. Karš noslēdzās pirms vairāk nekā pusgadsimta, joprojām strādājošu brīvības cīnītāju tikpat kā vairs nav, taču kvota tagad tiek attiecināta uz viņu bērniem un mazbērniem. 2018. gadā kvotu pretiniekiem – Studentu Antidiskriminācijas kustībai – izdevās panākt, ka sistēma vairs neattieksies uz augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vietām, taču šī gada jūnijā Bangladešas Augstākā tiesa lēma, ka atjaunojama vecā sistēma. Uzbangoja jauns protestu vilnis. Šajā brīdī premjerministres Hasīnas valdība rīkojās aplami, mēģinot apspiest protestus ar spēku. Pret sākumā mierīgi protestējošajiem studentiem tika raidīti ne tikai policijas spēki, bet arī valdošās „Avami līgas” studentu organizācijas kaujinieki, kuri bija bruņojušies ne vien ar dažādiem sitamajiem, bet dažos gadījumos arī ar šaujamieročiem. Arī policija arvien biežāk sāka lietot pret protestētājiem kaujas munīciju, un attiecīgi arī protestētāji kļuva arvien vardarbīgāki, pie tam studentiem sāka pievienoties arī citas iedzīvotāju grupas. Visdrīzāk situāciju varēja līdzsvarot pēc 18. jūlija, kad Augstākā tiesa lēma par radikālu darbavietu kvotu apjoma samazināšanu. Taču valdība turpināja protesta arestēt protesta kustības līderus un ierosināt pret viņiem krimināllietas. 3. augustā Studentu Antidiskriminācijas kustības vadība izziņoja visaptverošas nesadarbošanās akciju ar vienu prasību – premjeres demisiju – un aicināja ļaudis pirmdien doties uz galvaspilsētu. No dažādām valsts malām sāka pienākt ziņas, ka armijas un policijas spēki sāk apvienoties ar nemierniekiem, kas lika armijas vadībai arvien uzstājīgāk aicināt Hasīnu Vazedu atkāpties. Šorīt tika paziņots, ka Bangladešas pagaidu valdību vadīs ekonomists un baņķieris, Nobela Miera prēmijas laureāts Muhammads Junuss. Sagatavoja Eduards Liniņš.     

1968'i nasıl bilirsiniz? Bu soruya insanların çoğunluğu “dünya çapında gençliğin ayağa kalkışı” olarak cevap verecektir. Oysa 1968 bunu da içermekle birlikte ondan ibaret değildir, çok daha fazlasıdır. 1968, Vietnam'da emperyalizme karşı “Tet Taarruzu” adını taşıyan bir askerî operasyondur. ABD'de emperyalizmin Vietnam savaşını sona erdirme mücadelesidir. Afrika ülkeleri Angola ve Mozambik'te Portekiz sömürgeciliğine karşı gerilla savaşıdır. Portekiz'de bir askerî darbe ile başlayan, sonra bir halk devrimine doğru büyüyen bir büyük tarihî olaydır. Arjantin'de “Cordobazo” adını taşıyan kitlesel bir işçi ayaklanmasıdır. Çekoslovakya'da Sovyetler Birliği'nin Doğu Avrupa'nın sosyalist ülkelerine “ağabeylik” yapmasına karşı bir isyandır. Güney Afrika'da salt siyahilerin yaşadığı Soweto kentinde lise ve ortaokul öğrencilerinin apartheid'e (ırk ayrımına) karşı başkaldırısıdır. Fransa'da hem öğrenci isyanı hem 10 milyon işçinin bir ayı aşkın süren işgalli genel grevidir. Türkiye'de evet üniversite işgalleridir, ama aynı zamanda 15-16 Haziran 1970 proleter ayaklanmasıdır. Daha neler, daha neler! İnsanın başı dönüyor bu yoğunluk, çeşitlilik ve kitlesellik karşısında. Ama “Sorsak ne derdiniz?” sorusuna verilen cevap da yanlış değildir. İnsanlar 1968'i neden “öğrencilerin başkaldırısı” diye hatırlar? Çünkü ötekilerin her biri daha önce de olmuştur daha sonra da: işçi sınıfının devrimci ayaklanması, sömürge yönetimine karşı halk savaşı, ırkçılığa karşı isyan, hatta sosyalist ülkelerin “ağabey yönetimini” reddetmesi, bunlar ve başkaları tarihte (sonuncusu elbette sadece 20. yüzyıl tarihinde) sık sık görülmüştür. Ama üniversite öğrencilerinin dünyanın her yerinde hep birden ve dev kitleler olarak ayağa kalkması modern tarihte ilktir. Önce Afrika ülkesi Kenya'yı ele alalım. Bundan yaklaşık bir ay önce bu eski İngiliz sömürgesinde devletin kasası boşaldığı için aynen bizde olduğu gibi meclis yoksul halkı inletecek kadar ağır vergiler getiren bir yasa kabul etti. Buna yanıt gençliğin ayaklanması, parlamentoyu basması ve küçük ölçekli bir yangın çıkarması, polisi günlerce uğraştırması oldu. Devlet başkanı işi “vatana ihanet” diyecek kadar ileri götürdü, ama bir yandan da gençlik isyanının taleplerine cevap vererek yasayı geri gönderdi. Yani gençlik mezara, talepleri iktidara! Sonra son bir-iki haftada Hindistan'ın doğusunda yer alan Asya ülkesi Bangladeş'te olanlara bakalım. Bu konu Gerçek'in bu sayısında bir başka yazıda da ele alınıyor. Bu ülkede de devasa (kelimeyi çok tartarak kullanıyoruz) bir gençlik isyanı oldu. Konu ilk anda farklı görünüyor: Memuriyete girişte uygulanan kotalar sorunu. Ülkenin yüksek mahkemesi zaten var olan kotaların miktarını arttırdı. Kotaların çok büyük bölümü, bundan yarım yüzyıl önce Pakistan'a karşı verilen savaşta bugün “vatan” olarak kabul edilen Bangladeş'in bağımsızlığı için çarpışmış olan şehit ve gazilerin torunlarına ayrılmış durumda. Ülkenin 15 yıldır başında olan kadın başbakan Şeyh Hasina da bu bağımsızlığın önderi Mucibur Rahman'ın kızı olması hasebiyle bu şehit ve gazileri kendi tabanı görüyor. Yani bizde memuriyete girerken uygulanan “mülakat sistemi” orada “kota sistemi” olmuş! İşte işsizliğin gittikçe yükseldiği bu yoksulun yoksulu toplumda, gençlik istihdam uğruna ölüyor! En az 200 ölünün olduğu söyleniyor. Taktik yine aynı: İsyancı gençliği öldür ama ortalık yatışsın diye talebini kabul et. Şeyh Hasina'nın “benim yargıçlarım” kotayı yüzde 35-40'tan yüzde 5'e geri çekti! İşçi sınıfının öncüsü bütün bu gençliği, üniversitelisini de diplomalı işsizini de meslek okul mezununu da yoksul varoş çocuğunu da örgütleme göreviyle karşı karşıyadır. Fantezileri bırakın! Leninist parti her ülkede ve en çok Türkiye'de vazgeçilmez bir ihtiyaç olarak önümüzde duruyor. Sıvayın kolları! Gelin saflara!

Je prišlo do odloga aretacije ruskih vohunov po navodilih Moskve ali Washingtona?Poslanka SDS Bah Žibert ob pobudi za parlamentarni pododbor za spremljanje romske tematike: Ne vemo niti števila Romov.Ali kandidat za evropskega komisarja Vesel lahko računa na podporo SDS in NSi?Po državi vse več okužb z novim koronavirusom, bolnišnica Izola omejila obiske.Vremenoslovci zabeležili najtoplejši julij od leta 1950, vroče je tudi morje.Ubitega Hanijo na vrhu Hamasa nasledil Sinvar. Iran in Hezbolah ostro zagrozila Izraelu.Šport: Čeh drevi v boju za olimpijsko odličje v metu diska, rokometaši z Norvežani za polfinale.Vreme: Slovenijo bo danes prešla hladna fronta, možne so tudi nevihte s točo.Prehodno vlado v Bangladešu bo po protestih, v katerih je umrlo 400 ljudi vodil Nobelov nagrajenec.V Kranju nekaj sanacije po ujmi že izvedli, največji zalogaj jih še čaka.Naselji Močila in Gorenje Polje, po onesnaženju pitne vode iz vodarne Močila, odslej vezani na vodni vir Mrzlek.Slovenskim olimpijcem za zlato 70.000 evrov in Bloudkova nagrada.

Instagram'a erişim engeli konusundaki görüşmelerde henüz bir ilerleme sağlanamadı. Bangladeş'te Başbakan Şeyh Hasina, hükümet karşıtı protestolar nedeniyle istifa ederek ülkeyi terk etti. Bu bölüm İstanbul Cevahir hakkında reklam içermektedir. İstanbul Cevahir AVM'nin 6. Kat 2024 Yaz Koleksiyonu, en moda restoranlara ev sahipliği yapıyor. İstanbul Cevahir'in 6. katında neler var keşfetmek için burayı ziyaret edebilirsiniz.

Slovenski odbojkarji so zgodovinski prvi nastop na olimpijskih igrah končali v četrtfinalu. Kljub borbenosti so morali v Parizu premoč priznati prvi reprezentanci na svetovni lestvici, Poljski, ki je bila boljša s 3 proti 1 v nizih. Za Slovenijo je največ točk, 16, zbral Klemen Čebulj. Preostale novice: Julija povečanje števila brezposelnih, a še vedno je teh 6 odstotkov manj kot v enakem obdobju lani. Leto dni od poplav še vedno niso popravljeni uničeni nasipi na Muri. V nemirih v Bangladešu ubitih približno 300 ljudi, predsednica zapustila državo.

Bu çürümüş, kokuşmuş, zulüm üreten düzen elbette böyle sürüp gitmeyecek. Bu balon bir yerde patlayacak. Pamuk ipliğinden bağları kopacak, şirazesi dağılacak, hâk ile yeksan olacak. Er ya da geç, sınırlarına ulaşacak, yükseldiği yerden çok sert düşecek, deri ve kemik yığınlarını kan ve gözyaşıyla kararak inşa ettiği sömürü sistemi çökecek. Kim bilir, belki elektriği kesilecek, belki benzini bitecek, hatta belki sabah kahvesini bulamayacak ve böyle sudan bir sebeple birbirini yemeye başlayacak. Hep yaptığını yapacak, tarih boyunca en iyi bildiği şeye başvuracak: Barbarlaşacak, yamyamlaşacak, komşusunun, kardeşinin boğazına sarılacak. Kendinden başkasını yok sayan o kocaman bencilliğiyle yaşadığı gibi sokaklarda yapayalnız ölüp gidecek. Şişirme imparatorluğu bir anda sönecek. İşte o zaman, kendisini dev aynasında gören, arkasına aldığı güçle sağa sola efelenen, pohpohlanan, şımaran, şımardıkça arsızlaşan, azgınlaşan, zâlimleşen İsrail korumasız, hamisiz, kimsesiz, dayanaksız ve desteksiz, terkedilmiş ortada öylece şaşkın kalakalacak. Allah ömür verse de o günü görebilsek! O gün, Müslümanlar doğrulacak, ayağa kalkacak. Balkanlardan, Kafkasya'dan, Çin'den, Rusya'dan, Myanmar, Bangladeş, Hindistan, Pakistan, Afganistan, Malezya, Endonezya'dan, bütün Türkistan'dan, Afrika'dan, ta Avustralya'dan Amerika kıtasından Müslümanlar fevç fevç Kudüs'e yürümeye başlayacak. Milyonlar, milyarlar, İstanbul'da, Diyarbakır'da, Şam'da, Beyrut'ta, Bağdat'ta, Amman'da, Kahire'de buluşacaklar. “Selamun Aleyküm”-“Aleyküm Selam” diyecek, kucaklaşacak, kol kola girecek, aynı hedefe, ilk kıbleye yönelecekler. Yalınayak, başıkabak, bir heybeyle, az bir azıkla, dillerde “Lebbeyk! Allahümme Lebbeyk!” nidalarıyla, dualarla, salavatla yürüyecekler. Ne pasaport, ne vize! Sınırları yıkacak, çatırdayarak çöken kapitalizmin kukla diktatörlerini devirecek, Arafat'tan Kâbe'ye yürür gibi emin ve emniyette ilerleyecekler. Lübnan'dan, Suriye'den, Ürdün'den çocuk ve kadınların tezahüratı altında geçecek, Akdeniz'den, Kızıldeniz'den kayıklarla, sallarla, yüzerek Filistin'e varacaklar.

Kā nenokļūt telefonkrāpnieku lamatās un kam jāpievērš uzmanība, lai maciņa saturs vai bankas konts ir drošībā un arī sirds mierīga, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz Finanšu nozares asociācijas eksperts Kaspars Zālītis, "Luminor" bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma un Valsts policjas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, 2.nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs. Kaspars Zālītis norāda, ka telefonkrāpnieku upuru skaits ir pieaudzis, bankas iegulda lielus resursus, lai novērstu šos gadījumus.  "Tuvojamies tam, ka esam novērsuši gandrīz pusi gadījumu. Krāpnieki izmanto arvien jaunas metodes, telefonkrāpniecību skaits ir būtiski pieaudzis. Šoreiz upuri ir ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumi. Tāpēc izkrāptā summa ir būtiski lielāka, nekā bija pagājušajā gadā," stāsta Kaspars Zālītis. " Summas ir ārkārtīgi iespaidīgas, mēs brīnāmies, ka cilvēki tik labprātīgi šo naudu dod. Tas nav piespiedu kārtā, cilvēki paši pieņem lēmumu nospiest attiecīgos kodus, vai pat izņemt naudu no bankomāta, atdot taksistam vai ielikt pakomātā. Vai pat paņemt patēriņa kredītu no bankas, izņemt skaidro naudu un iedot cilvēkam, kas ir blakus bankas filiālei. Tās ir šausmīgas situācijas. Summas diemžēl pieaug. Pēdējos divos mēnešos vērojama piesardzīgi pozitīva tendence – šie gadījumi sarūk." Krāpnieki bieži uzrunā seniorus. Lai mudinātu cilvēkus, it īpaši seniorus, būt uzmanīgākiem un pasargāt sevi no telefonkrāpniekiem, šomēnes norisinās kampaņa "Izklausās aizdomīgi? – Met nost!".  "Redzam, ja šis krāpnieks tiek līdz senioram, iespējamība tikt apkrāptam ir 70 -80 %," atzīst Kaspars Zālītis. Tāpēc kampaņas ietvaros īpaši runā ar senioriem un skaidro aizdomīgus gadījumus. "Ir gadījumi, kas daudziem šķitīs kuriozi, ka klients cenšas pārliecināt bankas pārstāvi, ka tas ir mans mīļotais, kurš dzīvo, piemēram, Bangladešā, mūžam neesmu viņu redzējis, bet gribu viņa palīdzēt… Bankas darbinieks ir bezspēcīgs šajā gadījumā," turpina Kaspars Zālītis. Raidījuma viesi atgādina, ka bankas pārstāvji nezvanīs un neprasīs saviem klientiem piekļuves datus. Policijas darbinieki nesūtīs savas apliecības "whatsapp", Valsts ieņēmumu dienests nesūtīs interesantus e-pastus ar kvadrātkodiem, „Latvijas pasts” nesūtīs nekādas saites, kuras mudinās atvērt. Tāpēc kampaņas ietvaros mudina cilvēkus, ja zvans šķiet aizdomīgs, nolikt klausuli un atzvanīt. Krāpnieki spēj būt agresīvi un iebiedēt. Dati liecina, ka izkrāpt visbiežāk naudu izdevies no cilvēkiem vecumā no 60 līdz 69 gadiem. Marija Celma atzīst, ka tieši vecākās paaudzes cilvēki ir vairāk atvērti sarunai. Cilvēks saņem zvanu, krāpnieki izdomā dažādus stāstus, lai grūtāk atpazīst krāpšanu, bet doma vienmēr ir saistīta ar to, ka no konta pazūd nauda, kāds jūsu vārdā mēģina paņemt naudu, vai arī mums ir aizdomas, ka jūsu iekārtā ir vīruss. "Tas noved pie tā, ka kaut kas notiek ar banku, vai nu bankas aplikācija ir kompromitēta, kāds varētu nozagt naudu, jāveic aktīvas darbības, lai to apturētu. Tās aktīvās darbības ir, vai nu nauda jāpārskaita kādam drošā glabāšanā, drošā kontā jānoliek. Vai arī saka, ka pie vainas ir negodprātīgs bankas darbinieks, tas arī ir iemesls, kāpēc jūs mēģina apkrāpt, tāpēc nevienam neko nedrīkst teikt, mēs ar jums strādāsim, jūs palīdzēsiet atklāt negodprātīgo darbinieku," stāsta Marija Celma. Cilvēks domā, ka palīdz policijai un ir gatavs izmaksāt visus savus uzkrājumus. Šādos gadījumos cilvēki melo, viņi ir iebiedēti, pat ir bijuši gadījumi, kad ierodas bankā jau ar krāpnieku iedotu sagatavotu tekstu. Oļegs Filatovs norāda, ka līdz šim vairāk zvani bijuši krievu valodā, kopš pagājušā gada rudens krāpnieki sāka izmantot arī latviešu valodu un krāpniecisko gadījumu skaits ir pieaudzis.

Bangladeş, tarihinin en büyük ve şiddetli eylemlerine sahne oluyor. İBB Meclisi, kentsel dönüşüm ve riskli yapıların yeniden yapımına destek sağlanması konusunda emeklilere 9 bin lira kira desteği verilmesini kararlaştırdı. Bu bölüm Fiat hakkında reklam içermektedir. FIAT Topolino'nun renkli ve hareketli İtalyan çizgisi Vakkorama'nın yazı müjdeleyen, denizi ve kumu kucaklayan Social Club koleksiyonuyla uyum yakalıyor. FIAT Topolino'yla tanışmak için burayı ziyaret edebilirsiniz. Aposto Gündem'e buradan ulaşabilirsiniz.

Dünyada çok sayıda ülkenin bir araya geldiği grup, inisiyatif, organizasyon ve birliktelik bulunmaktadır. Bu organizasyonlara bakıldığında, her bir oluşumun arkasında farklı motivasyonların olduğu görülecektir. Avrupa Birliği, entegrasyon açısından tüm dünyada en ileri seviyede entegrasyon aşamalarını gerçekleştiren bir birliktir. İlk olarak ekonomik birlik olarak öne çıkan Avrupa Birliği sonrasında siyasi birliğe evrilmeye devam etmektedir. G20 olarak öne çıkan oluşum ise gelişmiş ve gelişmekte olan ülkelerin başta ekonomi olmak üzere küresel konularda dünyanın önde gelen ülkeleri bir araya getiren önemli bir birlikteliktir. Her ne kadar resmi bir kurumu olmasa da ve kurumu olmadığı için bağlayıcılığı olmasa da ülkelerin bir araya geldiği zirvelerde görüşülen konuların önemli konular olduğu açıktır. Diğer bir oluşum ise gelişmekte olan 8 ülkenin bir araya geldiği D8 Ekonomik İşbirliği Teşkilatıdır. D8 grubu, Müslüman gelişmekte olan ülkelerinin bir araya gelmesi ile kurulan ve ülkeler arasında birçok sektörde işbirliği öncelemektedir. D8 ülkeler ayrıca İslam iş birliği teşkilatının da üyesi ülkeleridir. D8 Ekonomik İşbirliği Teşkilatı üyesi ülkeleri ise Bangladeş, Endonezya, İran, Malezya, Mısır, Nijerya, Pakistan ve Türkiye'dir.

Kaspars Misiņš gadiem ilgi aktīvi ceļo pa pasauli, vienlaicīgi pelnot naudu. Viņam patīk izbraukāt visas malas, nogaršot velnsviņzin ko, apskatīt visu, ko var apskatīt. Vēlams - siltumā. Var diezgan ekstrēmi.Aicināju viņu uz sarunu, lai pastāsta, kā viņš un partnere Una abi ir uzdizainējuši savu neatkarīgo dzīvesstilu, kur galvenās sastāvdaļas ir dators, interneta pieslēgums, pase un maksājumu karte.Prasīju arī, lai pastāsta, kā var ceļot izdevīgāk. Un kā atrast darbu ceļojumos tiem, kuriem tas būtu izdevīgi.Kaspars savā darbā daudz izmanto mākslīgā intelekta (AI) rīkus, tāpēc runājām arī, kā tos izmantot veidā, kas ietaupa laiku un dod labus rezultātus.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:37 Ko nozīmē modernais jēdziens - digitālais nomads5:07 Facebook grupas “LATVIEŠI CEĻO – Diskusijas par ceļošanu” autora Kaspara Misiņa pēdējā gada piedzīvojumi Taizemē, Laosā, Malaizijā, Bangladešā, Indijā, Vjetnamā, Korejā, Uzbekistānā, Tadžikistānā un Tuvajos Austrumos18:48 Kā ir iespējams izturēt 40 un 50 grādu karstumu pēc Celsija skalas20:37 Kādas ir atšķirības infrastruktūrā un attieksmē pret kājām gājējiem dažādās valstīs24:27 Nepieķerties lietām un vietām. Kad visu savu iedzīvi var ietilpināt 20 litru maisiņā26:20 Spontānais lēmums, kas 2012.gadā izmainīja Kaspara un Unas dzīvi29:40 Kā ceļot “pa lēto”36:44 Ar ko atšķīrās brīvprātīgā darba pieredze Malaizijā, Itālijā, Kanāriju salās un Francijas laukos42:26 Kā radās ideja pelnīt naudu ceļojot52:35 Kas ir afiliate marketings un SEO (Search Engine Optimization)54:00 “Blogi ir dzīvāki kā jebkad”1:02:16 Kā satura radīšanā un pārdošanā prasmīgi pielietot AI (mākslīgo intelektu). Dažādu rīku plusi un mīnusi1:14:25 “Tips&tricks” afiliate un SEO marketingā1:19:00 TikTok eksperiments Taizemē1:23:11 Pārvarēt bailes un sākt darīt1:26:23 Kaspara nākotnes plāni saistībā ar pelnīšanu Youtube platformā1:31:42 “Sakārto savu SEO un cilvēki tevi pamanīs”1:40:31 Kaspara pieredze ar AI lietošanu latviešu valodā1:46:01 Aplikāciju un mobilo sakaru risinājumu ieteikumi ceļotājiem1:51:14 Idejas, kā iegādāties avio biļetes par visizdevīgāko cenu1:56:11 Vai ceļojumos ir nepieciešama apdrošināšana

Danes pa nekaj pljuvanja v lastno skledo. Ki pa bo kljub temu zadostilo higienskemu minimumu in žalostnemu dejstvu … če hočemo v ubogi medijski skledi najti vsaj malo vsebine, moramo vanjo pljuvati.Gre pa tako. Prejšnji konec tedna so slovenski športniki spet dosegli neverjetne uspehe. Prva mesta, zlate medalje in podobno. Še posebej so blesteli v najbolj priljubljenem športu v Sloveniji, vsaj kar se hladnega dela leta tiče – v smučarskih skokih. Blesteli so fantje in dekleta; blesteli ter leteli. Ali pa mogoče leteli in blesteli. In potem, na vrhuncu drame pod avstrijskimi gorami, ko je veter pihal premočno, Avstrijci, znani kujoni, pa so se spravili manipulirati tekmovanje in sabotirati našega favorita, jo je legendarni televizijski reporter zamočil. Menda je pregloboko pogledal v kozarec; jezik se mu je odebelil, običajno bravurozne metafore so postale nekoliko posiljene, smeh premočan in humor težko razumljiv. Vse to, kar počnemo ljudje, ko smo vinjeni. Najprej in na začetku; kdor je brez greha, naj prvi vrže skalo in nismo tu, da beremo nasvete iz priročnika anonimnih alkoholikov; sam bog ve, da smo tudi člani našega skromnega uredništva kdaj popustili pod pritiskom vsakdana. Ampak ker smo poklicani razumeti in analizirati družbeno stvarnost, se veseljaškemu prenosu smučarskih poletov ne moremo in ne smemo izogniti. Rečeno je, da so smučarski skoki najbolj popularni šport v Sloveniji, vendar to ni res. So drugi najbolj popularni šport v Sloveniji. Najbolj popularni šport pri nas je popivanje. Dušebrižniki ga imajo za problem, čuvaji javne morale za greh, v bolj sproščenih pogovorih, takih, kot ga imamo danes, pa imamo popivanje za šport. Nenazadnje se kar nekaj organov in udov med procesom pospešeno giba. In če razumemo, kako visoko na letvici rekreacije in športnega užitka sta popivanje in smučarski skoki, si lahko predstavljamo, kaj se zgodi, ko se oboje sreča. V kulinariki je podobno usodno srečanje le, ko se srečata hrenovka in bela štručka. Za povedano dobimo vsako leto dokaz, ko se množice zlijejo v Planico. Alkohol in smučarski skoki/poleti, so tesno prepleteni in kot gre za romanje, vrhunec slovenskega športa, je planiški praznik tudi velika maša konzumiranja alkohola. Ne gre za zlonamerno mnenje, gre za trdo dejstvo, ki ga vsako leto potrdijo pumpajoči reševalci. In zdaj k profesionalnosti; če je športni reporter med prenosom "domnevno" pribit, je to edino prav. Kajti samo zlil se je z vzdušjem na tekmovališču. Bilo bi čudno in škandal, če bi bil "domnevno" pribit reporter katere drugih športnih disciplin. Recimo plavanja, ali pa orodne telovadbe, oziroma kar je podobno resnobnih športov. Med smučarskimi skoki, ki vsebujejo letenje po zraku, čemur človek po naravnem ustroju ni namenjen, pa tako ali tako nastane nekakšen privid nestvarnosti, blaznosti, ki ga umrljivo človeško telo ne more doumeti drugače, kot z umikom v alkoholno omamo. Da je res tako, potrdimo z empiričnim dokazom – ki je verjetno napačen. Legendarni reporter jo je dobro odnesel. Njegovo "domnevno" pribitost so čez cesto elegantno pometli pod preprogo, kot je razbrati iz komentarjev, pa mu je večinsko odpustilo tudi poslušalstvo. Ob tem pa se spomnimo primera, ko je bila "domnevno" vinjena komentatorka notranje politike. Takrat ni bilo nobenih olajševalnih okoliščin; nanjo so se vsule golide gnojnice in čeprav je bilo opravičilo uredništva skoraj do črke enako pojasnilu ob zadebeljeno-jezičnem komentiranju smučarske tekme, je ubogo dekle potrebovalo mesece, da se je povzpelo nazaj pred ekrane. Če z različnimi vatli maliganske omame sodimo šport in notranjo politiko, je to sicer še razumljivo, če pa različno sodimo domnevno nažganega novinarja in domnevno vinjeno novinarko, potem imamo dokaz, da je nažganemu patriarhatu dovoljeno to, kar vinjenemu feminizmu ni. Ampak ne navsezadnje; vse to so skrbi bratrancev čez cesto, kajti kot je široko znano – na radiu takšnih težav nimamo, odkar je pri nas najpopularnejša pijača postala šabesa. In če smo že pri novinarstvu in smučarskih skokih … Kar nekaj črnila je bilo prelitega, kar ena junakinj na ženski strani skokov – Prevčeva Nika – nekoliko nespretno barata s sedmo silo. Sedma sila je, milo rečeno, užaljena, kajti če kaj, se pričakuje že od slehernika – kaj šele od športnika, da jasno, glasno, artikulirano in zgovorno odgovarja na novinarska vprašanja. In so rekli, da bi morala Nika na tečaj, da se bo naučila, kako in kaj se tej reči streže. Je pa še ena druga možnost; se pravi, da Nikini odgovori ne morejo biti vrhunski, ker so vprašanja nekoliko butasta. Hočemo povedati, da se še ni rodil govorec, športnik pa sploh, ki bi na butasto vprašanje dal smiseln odgovor. In resnici na ljubo – pa spet en pljunek – novinarska vprašanja na športnih prizoriščih – z izjemno športne redakcije Vala 202, seveda – niso ravno bleščeča. Povedano še drugače: odkar je prvi novinar leta 776 pred našim štetjem olimpijskemu prvaku zastavil prvo novinarsko vprašanje, se ta vprašanja, zdaj že več kot dva tisoč pet sto let bolj ali manj ponavljajo … Če pristanemo v telemark … Imamo tri možnosti, če hočemo preprečiti, da bi se jecljanje na ekranu še kdaj ponovilo. Lahko prepovemo smučarske skoke, ali pa prepovemo alkohol. Lahko pa preprosto zapremo Bangladeš.

7 Ekim 2023 tarihinden sonraki 3 ayda doğulu batılı bütün devletlerin mazlumun yanında olmadığını ya da olamadığını bir kez daha görmüş olduk. Devletler sınıfta kaldı, şimdi sırada uluslararası hukuk kurumlarının sınavı var. Bakalım uluslararası hukuk ne kadar gerçek ne kadar çakma onu yarından itibaren göreceğiz. İsrail'in sürdürdüğü ve ABD, İngiltere, AB ülkeleri ile küresel şirketlerin desteklediği, geri kalan dünya devletlerinin de seyrettiği, dünya halklarının ise caddelerde aylardır “çocuk katilleri” diye bağırdığı Gazze'deki katliamı durdurabilecek kritik dava yarın başlıyor.  Biliyorsunuz Güney Afrika hükümeti İsrail'in soykırım suçu işlediğini söyleyerek Uluslararası Adalet Divanı'na başvuruda bulunmuştu. 11-12 Ocak'ta Lahey'deki Uluslararası Adalet Divanı (ICJ), İsrail hakkındaki soykırım suçlamasını görüşecek. Güney Afrika hükümetinin açtığı davada çıkan kararlar hukuken bağlayıcı olacak. Netanyahu hükümeti ve destekçisi küresel şirketlerle, ABD ve İngiltere duruşmalarda uluslararası mahkemenin Gazze'ye yönelik saldırıların hemen durdurulması yönünde bir karar almasını engellemeye çalışacak.  Soykırım Suçunun Önlenmesi ve Cezalandırılması Sözleşmesi, Aralık 1948'de Birleşmiş Milletler Genel Kurulu tarafından kabul edildi ve Ocak 1951'de yürürlüğe girdi. Sözleşmeye taraf ülkeler, soykırım suçunu önlemek ve cezalandırmakla yükümlüler. Sözleşmeyi şu ana dek onayan ülke sayısı 140. Sözleşmenin temel amacı, Nazi Almanya'sı tarafından II. Dünya Savaşı sırasında uygulanan soykırım gibi eylemlerin önlenmesi. Sözleşmenin ilk taslağı politik cinayetleri de içermekteydi ancak SSCB ve birkaç ülke, politik görüşleri ve toplumsal duruşları birbirine yakın öbeklere karşı düzenlenen eylemlerin soykırım suçu kapsamına girmeyeceğini savundular. Bu şart, varılan uzlaşmanın ardından taslaktan çıkarıldı. Bahreyn, Bangladeş, Amerika Birleşik Devletleri, Filipinler, Hindistan, Malezya, Singapur, Vietnam, Yemen ve Yugoslavya; sözleşmeye, soykırım soruşturmalarına kendi ülkelerinin izni olmaksızın konu olmalarını engelleyen bir ek şart koymuşlar.  18 yıl önce, Srebrenitsa katliamını soykırım olarak tanıyan mahkeme Sırbistan'ı doğrudan soykırımdan sorumlu tutmamış ancak ülkenin soykırımı engellemediğine ve soykırımcıları cezalandırmadığına hükmetmişti. Mahkemenin gündemindeki bir diğer soykırım dosyasıysa, 2020'de Myanmar ordusunun Arakanlı Müslümanlara karşı işlediği suçlarla ilgili. Afrika ülkesi Gambiya tarafından oluşturulan dosyada, Ocak 2020'de alınan kararla Myanmar'ın benzer suçların işlenmesinin önüne geçecek adımlar atması kararı çıkmıştı.

Serbijas parlamenta vēlēšanu rezultāti. Turpina meklēt risinājumus Vidusjūras migrantu problēmai. Vai Āzijā varētu būt savs NATO? Aktualitātes pasaulē analizē politologs Arnis Latišenko un Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns. Vai Serbijā viss paliks pa vecam? 17. decembrī Serbijā notika ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Iepriekšējās bija tikai pērngad aprīlī, un tajās savas pozīcijas nostiprināja kopš 2012. gada pie varas esošais spēks – Serbu progresīvā partija ar tās līderi Aleksandru Vučiču priekšgalā. Ap Vučiča partiju izveidotā populistisko spēku koalīcija „Par mūsu bērniem” ieguva 180 no 250 Nacionālās Asamblejas deputātu vietām. Pats Vučičs vienlaicīgi notikušajās prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts uz otro termiņu. Tomēr sekojošie mēneši nesa Serbijai visai dramatiskus notikumus. Saasinājās attiecības ar daļēji atzīto Serbijas kaimiņvalsti un bijušo provinci Kosovu, kuras gan izdevās amortizēt ar Eiropas Savienības starpniecību. Tomēr sasniegtais kompromiss, kas šogad pavasarī materializējās t.s. Ohridas nolīgumā, raisījis polarizētus viedokļus serbu sabiedrībā. Tad nāca asiņainais šī gada maijs, kad vispirms vienā no Belgradas skolām skolnieks nošāva deviņus savus skolasbiedrus un skolas apsargu. Dienu vēlāk cits šāvējs, pārvietodamies ar automašīnu, nogalināja deviņus un ievainoja divpadsmit cilvēkus divos ciemos uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas. Slepkavības izraisīja sabiedrības protestus, kādus Serbija nebija piedzīvojusi vairāk nekā divdesmit gadus. Protestētāji pieprasīja vairāku ministru, kā arī elektronisko mediju pārraudzības institūcijas un Serbijas Radio un Televīzijas vadības atkāpšanos, vainojot notikušajā valdību un medijus. Tika prasīts arī atņemt apraides licenci diviem komerckanāliem, kuru izklaidējošajā saturā, pēc protestētāju domām, ir pārāk daudz vardarbības. Protestus organizēja vairākas opozīcijas partijas, to ietvaros gan vairoties no tīri politiskas aģitācijas. Protesti aktīvi turpinājās līdz jūlijam, taču pilnīgi pierima tikai novembrī, kad tika izsludinātas ārkārtas vēlēšanas. Oficiālos vēlēšanu rezultātus varētu vērtēt kā valdošo spēku uzvaru. Opozīcijas spēku apvienība „Serbija pret vardarbību” gan ir lielākā ieguvēja, palielinot savu frakciju no 40 uz 65 mandātiem. Taču savu vietu skaitu parlamentā nedaudz palielinājis arī prezidenta Vučiča vadītais bloks, tagad dēvēts par „Serbija nedrīkst apstāties”, iegūstot 128 mandātus, tātad – vairākumu. Jau tūdaļ pēc rezultātu pasludināšanas opozīcija nāca klajā ar paziņojumu, ka vēlēšanas nav bijušas godīgas un to rezultāti ir anulējami. Arī novērotāji apgalvojuši, ka 17. decembrī konstatēts rekordliels pārkāpumu skaits. Sevišķi aktīvi opozīcija iebilst pret rezultātiem Belgradā, kur vienlaicīgi ar parlamenta vēlēšanām tika ievēlēta arī pašvaldība. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem valdošā apvienība galvaspilsētā ieguvusi apmēram 40%, opozīcijas bloks – apmēram 35% balsu. Taču, kā norāda opozīcija, Belgradā tikuši nogādāti apmēram 40 000 cilvēku, kuri nav pilsētas pastāvīgie iedzīvotāji, tā nozīmīgi mainot balsotāju proporciju par labu valdošajiem. Pēc vēlēšanām Belgradas ielās atkal izgāja tūkstoši protestētāju, un arvien biežāk izskan prasība pēc prezidenta Aleksandara Vučiča atkāpšanās. Vēl viens risinājuma variants Vidusjūras migrantu problēmai Saskaņā ar Vācijas statistikas aģentūras „Statista” datiem 2022. gadā Eiropas Savienības ārējās robežas nelegālas šķērsošanas gadījumu skaits, salīdzinot ar 2021. gadu, pieaudzis par vairāk nekā 130 000 vai nepilniem 66% un bijis lielākais pēdējo sešu gadu laikā. Savukārt Eiropas Savienības robežas un krastu apsardzes aģentūras dati liecina, ka tradicionāli aktīvākais šai kustībai ir t.s. Centrālās Vidusjūras maršruts – no Lībijas piekrastes dažādos peldlīdzekļos uz Itālijai piederošo Lampedūzas salu vai Maltu; tālāk – pamatā uz Itāliju. Šogad pa šo ceļu Apenīnu pussalā ieradušies jau vairāk nekā 150 000 Gvinejas, Tunisijas, Kotdivuāras, Bangladešas u.c. valstu pilsoņu. Kā zināms, šī migrantu plūsma rada nopietnus iebildumus Itālijas sabiedrībā un tēma ir pastāvīgi aktuāla šīs valsts politikā. Iespējams, premjerministres Džordžas Meloni valdība ir atradusi vismaz daļēju risinājumu. Pēc nesenās Meloni tikšanās ar Albānijas premjerministru Edi Ramu tika publiskots projekts par migrantu nogādāšanu uz pagaidu uzturēšanās centriem Albānijas teritorijā, kur tie sagaidītu lietas izskatīšanu un, negatīvas atbildes gadījumā, repatriāciju. Centru kapacitāte plānota 39 000 personu gadā. Albānija, kā zināms, nav Eiropas Savienības dalībvalsts, attiecīgi, ja kādam migrantam izdotos pamest šos centrus, viņam nāktos vēlreiz mēģināt nelegāli šķērsot savienības robežu. Uzturēšanās centri darbotos saskaņā ar Itālijas likumdošanu. Par šo pakalpojumu Albānija saņemtu ne vien finansiālu atlīdzību, bet arī Itālijas atbalstu iestājai Eiropas Savienībā. Pagaidām gan vienošanos bloķējusi Albānijas Konstitucionālā tiesa, kas 18. janvārī plānojusi vērtēt šāda nolīguma atbilstību valsts pamatlikumam. Vai Āzijā varētu būt savs NATO? Šonedēļ grupa konservatīvas ievirzes Savienoto Valstu politiķu ierosināja Kongresa lēmumu par izpētes komisijas veidošanu jautājumā par NATO līdzvērtīgas militāras alianses radīšanas iespējām Indijas un Klusā okeāna reģionā, lai tā pretdarbotos drošības apdraudējumiem, kādus rada Ķīnas un Ziemeļkorejas, arī Krievijas un Irānas militārās aktivitātes un ekspansionisma tendences. Konkrētie motīvi te ir gan Ķīnas pastāvīgi agresīvā retorika Taivanas sakarā, gan Ziemeļkorejas ballistisko raķešu izmēģinājumi, tāpat Ķīnas pretenzijas uz vairākiem simtiem Dienvidķīnas jūrā esošo saliņu, kas izplestu šīs valsts teritoriālos ūdeņus gandrīz vai līdz Ekvatoram. Šīs niecīgās cietzemes teritorijas – koraļļu rifi un atoli – bez pastāvīgiem iedzīvotājiem ir ar joprojām nenoregulētu starptautisku statusu. Pretenzijas uz lielāku vai mazāku šo arhipelāgu daļu izvirza Ķīna, Vjetnama, Malaizija, Filipīnas, Taivāna un Bruneja. Visasākā pēdējā laikā ir konfrontācija starp Ķīnu un Filipīnām, kur abu valstu krasta apsardzes spēku starpā notiek pat fiziska konfrontācija, līdz šim gan izmantojot tikai kuģu manevrus un ūdenslielgabalus. Filipīnas ir sens un ciešs Savienoto Valstu militārais sabiedrotais, tāpat līdzīgas ciešas saites Vašingtonu saista ar tādām Ķīnas kaimiņvalstīm kā Japāna, Dienvidkoreja un Taivāna. Var atgādināt, ka zināms NATO analogs šeit pastāvēja laikā no 1954. līdz 1977. gadam – tā bija Dienvidaustrumāzijas līgumorganizācija, kurā ietilpa Savienotās Valstis, Austrālija, Jaunzēlande, Pakistāna, Filipīnas, Taizeme, kā arī Lielbritānija un Francija, kurām organizācijas radīšanas laikā reģionā vēl bija plaši koloniālie valdījumi. Mainoties vairāku bloka dalībvalstu ģeopolitiskajai orientācijai, tā izrādījās nefunkcionāla un tika likvidēta aukstā kara atslābuma periodā. Šobrīd kā iespējamu „Dienvidaustrumāzijas NATO” aizmetni varētu uzlūkot t.s. AUKUS – Savienoto Valstu, Lielbritānijas un Austrālijas aliansi sadarbībai drošības jautājumos. Līdzīgs formāts ir arī Kvadrilaterālajam drošības dialogam jeb „Quad”, kurā sadarbojas Savienotās Valstis, Austrālija, Indija un Japāna. Vēl viena reģionāla organizācija, kuras darbības sfērā ietilpst arī kolektīvās drošības jautājumi, ir Dienvidaustrumāzijas Valstu asociācija jeb ASEAN; tajā ietilpst Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma, Singapūra, Taizeme un Vjetnama. Eksperti gan ir diezgan skeptiski par iespēju šobrīd izveidot reģionā ko līdzīgu Ziemeļatlantijas līgumorganizācijai, jo pārāk lielas ir atšķirības potenciālo dalībnieku ārpolitiskajās prioritātēs un tradīcijās, politiskajā sistēmā un kultūrā. Tiesa, kā atzīmē daži, tālāks totalitāro valstu, pirmām kārtām jau Ķīnas, spiediena pieaugums varētu veicināt konsolidāciju. Sagatavoja Eduards Liniņš. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu. 

Rio Tinto nastavlja rad u Srbiji nadajući se novoj Vladi koja će mu to omogućiti. Srbija i BIH su države u kojima Evropska unija želi da sprovede neokolonijalizam prljavih tehnologija, zato je u Srbiji neophodno sprovesti portugalski scenario. Srbija je najmanje pošumljena zemlja u regionu i najsiromašnija zemlja površinskim vodama. Šumski fond je ugrožen, najviše na administrativnoj granici sa Kosovom i Metohijom, pitanje je zašto država ne reaguje? Dok JP Srbija šume vode nestručni ljudi koji su imenovani po političkoj liniji, nema reči o pošumljavanju. Ako postanem gradonačelnik Beograda, lično neću hapsiti nikoga zbog endemske korupcije u Beogradu, to će raditi novoformirana kancelarija beogradskog revizora, tužilaštvo i policija. Beograd na vodi i K distrikt nije moguće srušiti jer desetine hiljada ljudi tamo živi, ali može da se ispita odgovornost za te projekte i podvuče crta investitorskom urbanizmu i devijantnoj i bahatoj naprednjačkoj estetici. GSP mora povećati plate vozačima, centralizovati javne nabavke i kupiti nova vozila. Neophodno je modernizovati Beovoz, uvesti rečni saobraćaj i vratiti se izgradnji prioritetne linije metroa od Zemuna ka Ustaničkoj. Nije jasno zašto ne osposobimo vozače romske populacije, umesto što uvozimo radnu snagu iz Bangladeša. Umesto da trošimo 628 miliona evra za Nacionalni stadion, bolje je da za taj novac konačno rešimo problem otpadnih voda, da nam se kanalizacija ne izliva u reke. Gost: Ratko Ristić, Profesor Šumarskog fakulteta i kandidat za gradonačelnika Beograda

Di vê bultena nûçeyan de: Amerîka piştgirî dide îdiayên Îsraîlê yên derbarê Hemasê ku nexweşxaneyên li Xezayê ji bo operasyonên leşkerî bikar tîne... Penaxwazên di ragirtina koçberiyê de piştî biryara Dadgeha Bilind ya hefteya borî hatin berdan, di bin çavdêriya polîsan de dimînin... Socceroos ji bo sibê êvarê yekem pêşbirka ji bo Kûpa Cîhanê li hember Bangladeşê destnîşan kir. Ew nûçeyana û nûçeyên din di kurte buletenê de hene.

V Drugem pogledu danes spoznamo nekoga, ki se je iz Bangladeša v Slovenijo preselil pred skoraj dvanajstimi leti. Nasmejan deloholik, ki utrujenosti ne pozna. Tako bi ga lahko opisali na kratko. Kako pa ga opisujejo komentatorji na spletu: »Odličen kuhar. Ko ga opazuješ med pripravo jedi, vidiš da to, kar dela, dela s srcem in je z glavo pri stvari. Skozi majhno okence ti v nekaj minutah polepša dan.« Tokratnega sogovornika smo ujeli v njegovem delovnem okolju: v majhnem kiosku z azijskimi uličnimi jedmi v središču Ljubljane. To je – na kratko – Babu.

Neeilinė Mokytojų diena - Nacionalinės švietimo agentūros duomenimis streikuoja per 2300 mokyklų darbuotojų, iš jų per 2200 - pedagogai. Vakar pasirodė naujas vaizdo įrašas, kuriame matoma kaip aštuntokas necenzūriniais žodžiais plūsta mokytoją ir jai grasina smurtu, vaizdo įrašą publikavo lrytas.lt. Kokiomis nuotaikomis šią Mokytojų dieną pasitinka pedagogai?Užimtumo tarnybos Komunikacijos skyriaus vedėjas Liudas Dapkus socialiniame tinkle rašo, kad nuo pirmadienio į Lietuvos institucijas plūsta užklausimai iš Bangladešo dėl galimybės mūsų šalyje dirbti ir gyventi, jo teigimu, tai gerai suroganizuota ir apmokėta kampanija. Situaciją komentuoja Migracijos departamento direktorė Evelina Gudzinskaitė.Europos lyderiai, taip ir Lietuvos prezidentas, Ispanijoje aptaria paramos Ukrainai ir saugumo klausimus. Tikėtasi surengti ir taikos derybas tarp Armėnijos bei Azerbaidžano, tačiau išvakarėse Baku pareiškė, kad prezidentas susitikime nedalyvaus.Dėl chaoso JAV Atstovų rūmuose Ukraina gali negauti taip jai reikalingos paramos.Jonavos rajone, Gaižiūnų poligone, atidarytos didžiausios Baltijos šalyse karinės technikos remonto dirbtuvės „Vilkas“.Siekiant atstatyti ukrainiečių mokyklas, Vilniuje rengiamos ekspertų kūrybinės dirbtuvės.Praėjęs mėnuo ženkliai pagerino karščiausio rugsėjo per visą istoriją rekordą, pranešė Europos klimato stebėsenos tarnyba, pasauliui pavojingai artėjant prie nustatytos atšilimo ribos peržengimo.Ved. Agnė Skamarakaitė

V letošnjem letu se je precej povečalo število nezakonitih prehodov meje na Hrvaškem, v Italiji, Avstriji in Sloveniji. Tihotapci najdejo vedno nove poti, izbirajo maloobmejne prehode in uporabljajo vse bolj nehumane načine prevozov beguncev. Največ prosilcev za azil prihaja iz Afganistana, Sirije, Maroka, Bangladeša in Turčije. Avstrija zato še naprej vztraja pri mejnih nadzorih in nasprotuje širitvi šengenskega območja na Bolgarijo in Romunijo, Trst pa je preplavljen z begunci in migranti.

Savaitės pradžioje visuomenė sujudo, sužinojusi, kad dėl Kultūros paveldo sąraše esančio pastato Jono Basanavičiaus gatvėje Vilniuje rekonstrukcijos, ketinama nukirsti 9 medžius. Trečiadienio vakarą šioje vietoje įvyko protestas, sutraukęs ypač gausų būrį sunerimusių gyventojų ir aktyvistų.Lietuva ir Indija geografiškai atrodo labai toli viena nuo kitos, tačiau yra ne viena asmenybė, kuri šias šalis suartino kultūriniais ryšiais. Pasakojime išgirsite, kodėl kalbant apie Lietuvos bei Indijos santykius tokia svarbi Rusnė.Dviračių meistras Gediminas Mankevičius šią vasarą mina ne tiek daug, kiek norėtų, nes savo dirbtuvėse Kaune turi labai daug darbo. Tai gera žinia – vadinasi, kauniečiai vis aktyviau važinėja dviračiais. Siekdamas stiprinti entuziastų bendruomenę Gediminas šią savaitę surengė dviračių parodą, kurios dalyvius pakvietė dalytis savo istorijomis.Bangladešo fotografas, TIME žurnalo 2018 metų žmogus Shahidul Alam keturis dešimtmečius dokumentuoja savo šalies politinius perversmus, žmogaus teisių pažeidimus. Fotografiją jis pasirinko kaip įrankį siekti socialinio teisingumo.„Šiandien priešingi Viduržemio jūros krantai atsispindi lyg kreivame veidrodyje: viename nerūpestingai šurmuliuoja milijoninės turistų minios, narsto jachtos ir kruiziniai laivai, kitame – tūkstančiai šiandienos odisėjų leidžiasi į pavojingą kelionę mažomis valtelėmis, be išankstinių rezervacijų ir paslaugų paketų“, – kultūros komentare svarsto vertėja Toma Gudelytė.Šią savaitę Lietuvoje svečiavosi Šiaurės Amerikos kariljonierių gildijos narė Margaret Pan. Skambinimas šiuo įspūdingu instrumentu nėra pagrindinis amerikietės užsiėmimas – ji yra astrofizikos mokslų daktarė. Sudalyvavusi Vilniaus kariljono festivalyje Margaret Pan išbandė ir istorinį Kauno kariljoną Vytauto Didžiojo karo muziejaus sodelyje.„Paslyskime, bet ir mąstykime“, – taip greitosios mados verpetuose siūlo elgtis menininkė, kostiumų dizainerė Inga Skripka, daug kam pažįstama dėl šiuolaikiškos drabužių kolekcijos, sukurtos iš močiučių rankų darbo austinių.Ved. Marius Eidukonis, red. Urtė Karalaitė

Siberin Günlüğü'nde bu hafta Kerem Kocaer, 50 milyona yakın Bangladeş vatandaşının verisinin devlet sitesi üzerinden sızmasını, Sony'ye ait gizli bilgilerin ortaya çıkmasını, ABD'deki bir okulda tüm öğrencilerin şifrelerinin aynı yapılmasını ve yazıcılardaki gizlilik sorunlarını ele alıyor.

Danes mineva leto dni od volitev v državni zbor, na katerih so volivke in volivci ob rekordni volilni udeležbi zavrnili politiko vlade Janeza Janše, pa tudi ravnanja strank alternative KUL, ter svoja pričakovanja položili v roke Roberta Goloba in njegove stranke Gibanje Svoboda. Ta je dobila rekordnih 41 poslanskih sedežev ter z SD-jem in Levico prevzela vodenje države. V opoziciji sta ostali SDS in Nova Slovenija, med katerima sicer ves čas opazujemo napetosti. Izrisana politična slika je Gibanju Svoboda torej prinesla veliko politično moč tudi za spremembe sistemov države, ki dihajo na škrge, z zdravstvom na čelu. Ob tem poznavalci razmer ocenjujejo, da je za Slovenijo izgubljenega nekaj dragocenega časa pri pripravi ukrepov. Druge teme oddaje: - Začetek zbiranja podpisov v podporo predlogu zakona o pomoči pri prostovoljnem končanju življenja - Udeležba na lokalnih volitvah na severu Kosova ob bojkotu tamkajšnjih Srbov približno tri in pol odstotna - Deset let od najhujše nesreče v tekstilni industriji, ko je v zrušenju stavbe v Bangladešu umrlo več kot tisoč 100 ljudi, podjetja še vedno ne odgovarjajo za kršitve v svojih dobavnih verigah

1. Jánova 5:18 Vieme, že nikto, kto sa narodil z Boha, nehreší, ale z Boha zrodený ho chráni a zlý sa ho ani nedotkne.http://bit.ly/nzes-dnesViac o etnickej skupine Shaikh nájdete na:https://joshuaproject.net/people_groups/18084/BGSMS kalendár na rok 2023: bit.ly/SMSkalendar2023

Potem ko so države sveta pred skoraj osmimi leti pristopile k podpisu Pariškega podnebnega sporazuma, danes ugotavljamo, da smo daleč od takratnih obljub. Da smo zelo zašli in da praktično skoraj ni več upanja, da bi segrevanje ozračja zamejili pod stopinjo in pol v primerjavi s predindustrijskim obdobjem, svari Saleemul Huq, direktor Mednarodnega centra za podnebne spremembe in razvoj v Bangladešu. Kot eden redkih ljudi lahko reče, da se je udeležil prav vseh dozdajšnjih podnebnih vrhov, na katerih sodeluje kot pogajalec v imenu najranljivejših držav. V tokratnem Vročem mikrofonu z njim pretresamo, kaj pomeni lanska zaveza držav za ustanovitev sklada za izgubo in škodo, ki velja za največji uspeh vrha v egiptovskem Šarm el Šejku, in kaj lahko nerazviti svet pri ukrepanju zoper posledice podnebnih sprememb nauči razvitega. V Bangladešu, denimo, so poplave in cikloni v preteklosti vzeli na tisoče življenj, danes pa so to številko skrčili skoraj na nič

Kultūros publikacijų spaudoje apžvalga.Prisimename svarbiausius ir įdomiausius praėjusios savaitės kultūros įvykius.Po gaisro Kelmės kultūros centre svarstoma, kaip užtikrinti kultūrinio gyvenimo tęstinumą rajone.Princo Harry biografija „Atsarginis“ jau tapo populiariausia negrožine knyga Didžios Britanijos istorijoje. Kaip vertinti šios knygos pasirodymą ir kaip ji gali paveikti karališkąją šeimą?Kultūros įstaigų vadovų konkursai slapti, konkursuose dalyvaujančiųjų kiekis mažas, o dalyvaujantieji neretai sutinkami ne viename panašiame konkurse. Kokių pokyčių reikia kultūros įstaigų vadovų atrankų procesams?Trečiasis pasakojimas iš ciklo „Lietuvos kelias į Klaipėdą“.Kokie kultūriniai manai įmanomi tarp Nepalo, Bangladešo ir Lietuvos bei Europos? Ir kokie jau vyksta?Domanto Razausko muzikiniai atradimai.Ved. Marius Eidukonis

Ali se misli očeta indijske neodvisnosti o politiki, zasidrani v iskanju resnice, pa o nenasilnem odporu in državljanski nepokorščini lahko kosajo z brutalnimi družbenimi in geopolitičnimi realnostmi našega časa? Leto 2022 mineva v znamenju nasilja. Putin je ruski vojski ukazal napad na Ukrajino, oblasti v Iranu izvajajo javne usmrtitve protestnikov, napetosti na severu Kosova se bližajo vrelišču. Poleg tega ne bi smeli pozabiti, da so se oboroženi konflikti v Siriji, Jemnu in Kongu z večjo ali manjšo intenzivnostjo nadaljevali tudi letos, da je oblast talibov v Afganistanu iz dneva v dan bolj brutalna, da vladi Združenih držav Amerike in Ljudske republike Kitajske še naprej izpopolnjujeta spletni nadzor nad svojimi državljani, nadzor, na katerega bi bil najbrž ponosen celo Orwellov veliki brat. Še bolj demoralizirajoče pa je, da nihče ne ve, kako bi pravzaprav presekali ta gordijski vozel, kako bi izstopili iz začaranega kroga nasilja, lakote, teptanja človekovih pravic in njegovega dostojanstva. V tem položaju idejno-politične dezorientacije bi se morda lahko po navdih obrnili k Mahatmi Gandhiju, ki je leta 1947, pred natanko tri četrt stoletja torej, popeljal Indijo iz kolonialne odvisnosti. Čeprav je bila Podcelina dolgo dragulj v kroni britanskega imperija, čeprav so Angleži obvladali taktiko divide et impera in imeli na voljo še arzenal drugih, manj nežnih prijemov za nadaljnje izkoriščanje svoje ključne kolonije, se je prav okoli Gandhijevih idej vzpostavilo množično gibanje, ki je, upoštevaje okoliščine, z zelo majhnim številom žrtev uspelo Pakistanu, Indiji in Bangladešu zagotoviti neodvisnost. Kakšne so torej te ideje? Kakšno je njihovo filozofsko in religiozno ozadje? In ali so še uporabne v novih okoliščinah, ki jih je ustvarilo 21. stoletje? – To so vprašanja, ki so nas zaposlovala v tokratni Intelekti, ko smo pred mikrofonom gostili filozofe in predavatelje na dveh fakultetah Univerze v Ljubljani, na Filozofski in Pedagoški, dr. Janeza Kreka pa dr. Nino Petek in dr. Andreja Uleta ter Antona Rozmana iz Teozofskega društva Slovenije. Naši štirje gosti so namreč pod uredniškim vodstvom dr. Petek sodelovali pri nastajanju intrigantnega zbornika Zapuščina miru in resnice : Študije o življenju in delu Mahatme Gandhija, ki je pred nedavnim izšel pri Založbi Univerze v Ljubljani. foto: Gandhi ob kolovratu v poznih 20. letih 20. stoletja (Wikipedia, javna last)

Katar'da 12 yıldır hazırlığı yapılan Dünya Kupası organizasyonunun son iki gününe vardık. Bugün üçüncülük için Fas ve Hırvatistan arasında oynanacak maçtan sonra yarın da Arjantin ve Fransa arasında oynanacak final maçıyla müsabakalar bitmiş olacak. Katar'da uzun zamandır herkesin gündeminde en önemli konu Dünya Kupası idi. Bu organizasyon için Katar'ın bütün yerleşim yerlerinin altyapısı baştan sona yenilendi, yepyeni şehirler oluştu. Dünyaya açık, Küresel bir dünya şehri olmak için gerekli bütün düzenlemeler yapılırken aynı zamanda Katar kendi inançlarını, değerlerini en iyi şekilde temsil etme misyonunu hiçbir şekilde unutmadı, ihmal etmedi. Allah'ın verdiği doğal kaynaklara dayalı büyük zenginliğin bölgedeki diğer ülkelerin insanında yaptığı etki, Katar yöneticileri veya halkında aynı şekilde görülmedi. Katar dünyada insani yardım konusunda da en önde gelen ülkeler arasında oldu. Dünyanın her yanında mazlumların ve mağdurların arasında yer aldı. Suriye, Afganistan, Yemen, Myanmar, Sudan, Keşmir gibi ülkelerde Katar'ın sivil veya hükümet organizasyonları yetimlere, mağdurlara acil veya kalıcı yardım anlamında büyük kaynaklar tahsis ettiler, ediyorlar. Baştan beri söylüyoruz dünyanın en zengin ülkesi olmayan Türkiye insani yardım konusunda milli gelire oranla dünyanın ilk ülkesi oldu yıllarca. Bu konuda yanında onunla adeta hayırda yarışan en önde gelen ülke yine Katar oldu. Katar'ın önceki ve şimdiki Emirleri kendilerine bahşedilmiş milli servetleri kişisel servetleri haline getirmeden ülkelerini en iyi temsil edecek ve geliştirecek şekilde kullanıyorlar. Bu çok net olarak görülüyor. Ülkede vatandaşların yöneticilerine yönelik razıları ve memnuniyetleri çok yüksek seviyede. Katar dünya kupası için yapılan organizasyonların altyapı inşaatlarını ve hizmetlerini bile çok sayıda ülkeye delege ederek birçok ülkenin insanına kaynak aktarmış oldu. Bu sayede birçok ülkeyi sürece katmış oldu. Bu ülkelerin başında elbette Türkiye geliyordu ancak Mısır'dan, Bangladeş'e, Hindistan'dan Pakistan'a, Tunus'tan Cezayir ve Fas'a kadar birçok ülkeden insan bu organizasyonun şu veya bu noktasında yer aldı. Birçok kişi Dünya kupası için harcanan paranın büyüklüğünü israfın büyüklüğü gibi görse ve gösterse de bu harcamalar karşısında elde ülke adına ulaşılan marka değeri, etkinlik ve verimlilik yapılan harcamaların israf boyutu hakkında konuşulmasını boşa çıkarıyor. Böylece Dünya Kupası organizasyonu Katar tarafından olabilecek en iyi şekilde ülkenin kalitesi ve etkinliğinin geliştirilmesi doğrultusunda çok iyi bir fırsat olarak değerlendirildi. Tıpkı Türkiye'nin AB üyelik sürecini ülkenin siyasi ve sosyal yapısını geliştirmek için bir fırsat olarak değerlendirdiği gibi. Bu süreçte Katar'ın çok daha fazlasını yapmış olduğu görülüyor. Üstelik bunu yaparken kendi kimliğini, geleneksel ve İslami değerlerini bir kenara atmadan, bilakis daha da yücelterek yapmış olması Katar'a ayrı bir özgünlük katıyor.

Osemmilijardti človek se je letos rodil v Dominikanski republiki, sedemmilijardti leta 2011 v Bangladešu, danes 23-letni Sarajevčan Adnan Mević je bil leta 1999 šestmilijardti človek na svetu, leta 1986 pa so za petmilijardtega Zemljana proglasili v Zagrebu rojenega Mateja Gasparja. Različne institucije poskušajo čim natančneje izračunati dan, ko naj bi število prebivalcev sveta doseglo okroglo mejo, a to so le ocene, ki se med seboj razlikujejo. Novembra je svetovno prebivalstvo prestopilo nov mejnik, od sredine meseca je populacija na planetu presegla osem milijard. V Frekvenci X bomo trenutne številke uporabili za pogled naprej: od tega, da bo Afrika podvojila število prebivalcev in bo do leta 2100 vsak tretji Zemljan prihajal iz Podsaharske Afrike, do tega, da se bo število starejših od 60 let do konca stoletja podvojilo, tistih, starejših od 80 let, pa povečalo za sedemkrat. Kakšen scenarij bo demografija pletla v prihodnje?

Cilvēka organisms sastāv no miljardiem šūnu - mikroskopisku organismu, kuri savā starpā veido savu sociālo dzīvi. Lai tik sarežģīts organisms kā cilvēks spētu funkcionēt, šūnām ir jāspēj sadarboties. Līdzīgi kā cilvēku saziņā, arī šūnas sadarbojas. Kā šūnas sazinās savā starpā, par ko tās "runā" un kā šajā organisma šūnu komunikācijā izpaužas svešās šūnas, piemēram, vēža šūnas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Inese Čakstiņa-Dzērve, bioloģijas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadošā pētniece, kura šobrīd atrodas Bostonā (ASV) kā Fulbraita stipendiāte, un Una Riekstiņa, medicīnas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes profesore farmācijā. "Pirmais, kas jāsaprot, ka mūsu šūnas nav vienpatņi. Ja mūsu šūnas būtu vienpatņi, mēs nevarētu eksistēt. Līdz to, lai mūsu organisms varētu eksistēt, mūsu šūniņām ir jābūt kā sabiedrībā, visu laiku jākomunicē, viņam visu laiku jāsaņem signāli, jāatbild uz signāliem," skaidro Inese Čakstiņa-Dzērve. "Ja mēs runājam par šūnu sarunām, mēs varam runāt par diviem līmeņiem: viens līmenis ir šūnu savstarpējās sarunas, otrs līmenis, kas šūnā iekšā notiek. Tāpat kā mums, cilvēkiem, ir mūsu iekšējie dialogi un komunikācija ar apkārtējo vidi, tieši tāpat arī mūsu šūnām ir savi iekšējie dialogi, un arī komunikācija apkārt." "Mēs esam daudzšūnu organismi un mēs kā organisms varam pastāvēt tikai tādēļ, ka šūnas spēj koordinēti rīkoties, un šī komunikācija palīdz arī koordinēt šo rīcību - mums kā cilvēka organismam nodod signālus - mēs varam elpot, pārstrādāt enerģiju, kustēties, vairoties, mīlēt, izgaršot kaut ko. Tas viss ir šūnu komunikācijas rezultāts," pieblist Una Riekstiņa. "Atcerējās vēl vienu fantastisku šūnu komunikāciju piemēru. Pie dzimšanas, kad embrijam ir izveidojusies un nobriedusi elpošanas sistēma, kas ir pēdējā sistēma, kura vajadzīga, lai bērns varētu piedzimt. Visa savstarpējā šūnu komunikācija notiek - tiek padod signāls specifiskām šūnām, kas savukārt tālāk jau nodod signālu uz dzemdes sieniņu, kur savukārt dzemdes sieniņas muskuļi sapratīs - ā, tagad būtu laiks kontrahēties. Šāda vesela kaskāde ar komunikāciju, tas ir gandrīz kā nokoordinēt un uzrīkot dziesmu svētkus. Tagad es nododu informāciju te, te un te un kā tas viss mainās. Tas ir fantastisks piemērs šūnu komunikācijai," atzīst Inese Čakstiņa-Dzērve. Lai šūnas savstarpēji sarunātos un saprastos, vai ir kaut kāds koordinators, kas to sarunu diriģē, vai tomēr pašas šūnas spēj tik ļoti organizēties un saprasties, lai nav tā, ka pēkšņi visas runā vienlaikus vai pēkšņi klusē visas, kā tas dažreiz cilvēkiem gadās. vairāk saistīts ar neiroloģiju, ar smadzenēm. "Katrai šūnai ir specializācija. Tas mums ir ielikta šī programma organisma attīstības laikā, kā mums izveidoties embrijam un embrijā tālāk, veidojoties orgānu sistēmām, katrai jau ir ielikta programma, ko šī šūna darīs ļoti specializēti. Varētu teikt, ka šūnas jau sadalās pēc profesijām un tad katra rīkojas atbilstoši savai specializācijai. Piemēram, nekad no muskuļu šūnas negaidīs to, ko dara smadzeņu šūna," norāda Una Riekstiņa. Savukārt kā piemēru šūnu komunikācijas traucējumam Inese Čakstiņa-Dzērve mim multiplo sklerozi. "Labs piemērs, kur šūnu komunikācijas traucējumi tiešām ir vizuāli redzami, ir  diezgan drausmīga slimība - multiplā skleroze. Šūnas nevar nodot šo komunikāciju, un tāpēc arī cilvēkam ir šie klīniskie simptomi, ka ik pa laikam ir daļēja paralīze vai nekontrolētas kustības sākumā, kas beigās noved pie pilnīgas paralīzes. Tas ļoti smags gadījums, kurā mēs redzam, ja šūnas nekomunicē tā, kā tām jākomunicē, pie kā tas viss var novest," atzīst Inese Čakstiņa-Dzērve. Pētījums par lepras baktēriju lietderību aknu bojājumu ārstēšanā Interneta vietnē „ScienceDaily”, kur publicē pasaules vadošo universitāšu un pētniecības centru ziņas par jaunākajiem atklājumiem zinātnē, veselībā, vidē, tehnoloģijās un citās jomās, nesen laists klajā raksts par to, ka Edinburgas universitātes pētnieki ir atklājuši senas infekcijas slimības lepras baktēriju pozitīvo ietekmi uz aknu darbību. Vai tas nozīmē, ka nākotnē ar lepras baktērijām varēs ārstēt aknu bojājumus, vaicāju infektoloģei un hepatoloģei, Rīgas Stradiņa universitātes profesorei Angelikai Krūmiņai. Pirms skatām sīkāk šo jaunatklājumu, neliels dosjē par lepru, jeb kā to agrāk dēvēja – spitālību. Tā skar ādu un perifēro nervu sistēmu, tās simptomi attīstās lēni, un lepras slimnieks var gadiem ilgi dzīvot nenojaušot, ka ir sasirdzis ar šo kaiti. Lepru mēdz dēvēt arī par Hansena slimību, par godu  norvēģu ārstam Gerhardam Armaueram Hansenam, kurš pirms 150 gadiem atklāja lepras izraisītāju baktēriju.  Ar lepru arī nevar inficēties, sarokojoties vai sēžot līdzās šīs slimības pacientam, to nevar dabūt seksuālo kontaktu ceļā un māte dzemdējot, šo kaiti nevar nodot savam bērnam. Pasaulē ik pa laikam parādās jauni lepras gadījumi, un mūsdienās visbiežāk tas notiek piecās valstīs, norāda Angelika Krūmiņa. Tās ir Indija, Brazīlija, Indonēzija, Nepāla un Bangladeša. Latvijā - Baltijas valstīs pēdējais leprozorijs atradās Latvijā un tas darbojās Laidzes pagastā. Pacientu trūkuma dēļ tika slēgts 2007. Gadā. Rakstā interneta vietnē „ScienceDaily” teikts, ka Edinburgas universitātes Reģeneratīvās medicīnas centra speciālisti eksperimentējot laboratorijas apstākļos ar dzīvniekiem ir konstatējuši, ka baktērija, kura izraisa lepru, šūnu līmenī spēj ietekmēt bojātas aknas un palielināt šī orgāna reģenerāciju jeb atjaunošanos. Atklājumu vērtē infektoloģe un hepatoloģe Angelika Krūmiņa. Edinburgas Universitātes  speciālisti pauž domu, ja  lepras baktērijas palīdz aknām atjaunoties un vienlaikus nerada negatīvas sekas  laboratorijā esošajiem dzīvajiem dzīvniekiem, tad, iespējams, nākotnē šo pētījumu varētu izmantot, lai izstrādātu drošāku  ārstniecisko  metodi, kas atjauno novecojošas aknas un atjauno to bojātos audus

Monishankar Singha, za prijatelje Šila, je bil na Šrilanki 13 let budistični menih, ob tem je vzporedno študiral budistično in zahodno psihologijo. Pravi, da je ob prihodu v Slovenijo ob pogledu na dokaj prazne ljubljanske ulice doživel kulturni šok, kar pa ni čudno, saj prihaja iz Bangladeša, ki ima kar 165 milijonov prebivalcev. Preden mu je uspelo nostrificirati magisterij iz psihologije, je delal kot pomivalec posode in kuhar, zdaj pa uživa v poklicu psihologa. Letos se je povzpel na vrh Triglava, obožuje slovenske pečenke in višnjev zavitek, blizu mu je dvojina v slovenskem jeziku in že dve leti je urbani čebelar. Njegov »drugi pogled« na Slovenijo odstira Bojan Leskovec.

Dėl tirpstančių ledynų ir rekordiškai gausių liūčių kilę potvyniai Pakistane nusinešė 1700 žmonių gyvybes. Visa tai fiksavęs vietinis žurnalistas Mohamedas Daudas Chanas sako, jog klimato kaitos sukelta tragedija labiausiai palietė pažeidžiamus žmones.Mokslininkas Saleemulas Huqas iš Bangladešo teigia, jog tragedija Pakistane ir kiti atvejai rodo, kad klimato krizė kai kurias šalis niokoja jau dabar, todėl jau dabar ją sukėlę šalys turi mokėti kompensacijas nukentėjusiems. Sprendimo dėl fondo nuostoliams ir žalai jis tikisi Egipte vykstančioje Jungtinių Tautų klimato kaitos konferencijoje.Ved. Inga Janiulytė-Temporin

Mister Kılıçdarson'un İngiltere ziyaretinde görüştükleri arasında bir isim özellikle dikkat çekti: “İliştirilmiş Gazeteci” Amberin Zaman! « « « Zaman, Twitter'da “Sayın Kılıçdaroğlu ile bir araya gelip sohbet etmek gerçekten çok yüreklendiriciydi. Her şey güzel olacak” diye yazdı. Eh, “Tarafsız!” gazetecinin hali de bir başka oluyor, hani! « « « Bangladeş kökenli Amberin, Nisan 2013'te Locaefendi Fetullah ile görüşmüştü. « « « FETÖ tarafından finanse edilen operasyon gazetesi Taraf'ta yazdı. « « « Bavulcu Mister Baransu'nun muhibbiydi!

1870 yılından bugüne kadar küresel ekonomi 14 kez büyük, sayılamayacak kadar da orta ve küçük kriz yaşadı. Çin'den dünyaya yayılan Kovid19 adı verilen salgın olmasaydı da dünya yine bir ekonomik krize girecekti. Çünkü bugünkü küresel ekonomik sistem insani değil. İnsani olmadığı için de 10 yılda bir ekonomik kriz üretiyor. Bu sistemin artık sürdürülemez hale geldiğini sistemden beslenenler de biliyor. Ama herkes seyretmeyi tercih ediyor. Peki daha insani bir ekonomik sistem mümkün mü? Mümkün olduğunu anlatmak için İslam İktisadı Araştırma Merkezi (İKAM) tarafından 14-16 Ekim 2022 tarihinde gerçekleştirilen 10. İslam İktisadı Atölyesi'nde mevcut sistemle alternatif sistemler masaya yatırıldı. Türkiye başta olmak üzere, Endonezya, Japonya, Sudan, Bangladeş, Amerika, Tunus, Suudi Arabistan, Ürdün ve Pakistan gibi ülkelerden konuşmacıların katıldığı iki günlük atölyede krizlerin sebeplerine ve bu krizler ile mücadele etmenin yolları aranmış. «« Atölye sonunda görüş birliğine varılan konuların neler olduğuna bakıp özetlediğimizde şöyle bir sonuç çıkıyor; “Ana akım ekonomi ve özellikle de mevcut büyüme merkezli ekonomik model, günümüzde karşılaşılan birçok krizin bizzat kaynağıdır. Zira bu tür bir ekonomik model toplumun küçük bir kesimini ekonomik olarak güçlendirirken büyük kitleleri ekonomik bir darboğaza sürüklemektedir. Bu ise zaman içerisinde önemli sorunlara neden olarak toplumlarda ekonomik, siyasi ve sosyal krizlerin ortaya çıkmasına yol açmaktadır. Bu nedenle dünyada hâkim olan bu ekonomik modelin ciddi bir şekilde sorgulanması gerekmektedir.” «« “Finansal krizlerin ana sebeplerinden birinin para politikaları olması hasebiyle İslam ülkelerinin finansal krizden korunmak için sağlam bir para politikasına sahip olmaları zorunludur. Bu çerçevede merkez bankası rezervlerinin yabancı ülkelerin para birimleri üzerinden değil de emtia üzerinden yapılmasının hem ülkenin para biriminin güçlenmesine hem de rezerv tutulan malın değerinin artmasına sebep olarak daha güvenilir ve tahmin edilebilir bir sistem yaratacaktır. Ayrıca, bu durum para birimleri arasındaki fiyat farklarını daha stabilize hale getirecektir.” «« “İslam iktisadının risk paylaşımını önceleyen genel prensibinin yatırım projelerinde değerlendirilmesi, aşırı bolluk ve deflasyon durumlarını önleyerek dengeli bir yapının ortaya çıkmasını sağlayacaktır.” «« “Çevresel faktörler ekonomik krizlerin ana sebepleri arasında yer almaktadır. Bu bağlamda İslam'ın temel ilkeleri arasında yer alan çevreye karşı duyarlılık konusunun İslam ülkelerinde önemli bir ekonomik model olarak uygulanması ve dünyaya sunulması gerekir.” «« “Yapılan araştırmalar İslami borsa endekslerinin kriz dönemlerindeki toparlanma sürecinin çok daha hızlı ve yüksek olduğunu göstermektedir. İslami borsa endekslerinin daha hızlı ve yüksek iyileşme süreci geçirmelerinin temel sebebi faiz hassasiyeti gibi prensiplerin yanı sıra en temelde aşırı risk ve bilinmezlik üzerine kurulu işlemlerin yasak olmasından kaynaklanmaktadır. Bu nedenle İslam ekonomisinin bu temel ilkelerinin hem hassas bir şekilde kullanılması hem de önemli bir model olarak dünyaya sunulması gerekir.”

Dodamies uz kādu Arābijas pussalas valsti, kas atrodas pie Persijas līča, uz Apvienotiem Arābu Emirātiem. Tā ir viena no atpazīstamākajām valstīm pasaulē, bet uzreiz jāsaka, ka Arābu Emirāti sastāv no septiņiem emirātiem. Un noteikti klausītāji zinās Dubaiju un  Abū Dabī, tomēr vēl pastāv Šārdža, Ras al-Khaima, Ajman, Ummelkaivaina un Fudžeira. Kā jau pieņemts, katrā no emirātiem ir atšķirīga kultūra un tradīcijas. Pasaulei Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) ir zināmi ar daudzām lietām, vai tā ir EXPO izstāde, vai arī Dubaijas lielākais iepirkšanās mols, tāpat AAE atroda,s saskaņā ar Ginesa Pasaules rekordu grāmatu, pasaulē augstākā ēka - Burj Khalifa. Debesskrāpis ir 828 metrus augsts un atrodas tā Dubaijā. Dubaijā, starp citu, atrodas arī pasaulē pirmā ar 3D drukātā komerciālā ēka. Birojā, kas izveidots tikai ar vienu 3D printeri, drukāšana prasīja 17 dienas un montāža prasīja vēl papildus trīs mēnešus. Un ne tikai tas, Arābu Emirātos atrodas arī vienīga pasaulē septiņu zvaigžņu viesnīca Burj Al Arab (tā bura, ko bildēs tik daudz esam redzējuši), vidējās izmaksas par nakti šajā viesnīcā ir aptuveni 22 tūkstoši eiro. Viesnīcā ir 60 stāvi un tā ir 321 metrus augsta. Tā bija pasaulē augstākā viesnīca, kad tā tika atvērta 1999. gadā. Vēl viena netradicionālā iezīme ir mākslīgās salas. Slavenākā no tām ir Palm Džumeira, mākslīgs palmas formas arhipelāgs, kurā atrodas luksusa viesnīcas, pludmales un dzīvo aptuveni 80  tūkstoši cilvēku. Citi mākslīgo salu projekti ietver Yas salu Abū Dabī, kur atrodas Pirmās formulas sacīkšu trase. Runājot par Arābu Emirātiem, vajadzētu runāt arī par valsts ekonomiku, kas ir ne tikai tās neatņemama sastāvdaļa, bet arī AAE bagātības zīmols, aicinot turīgākos un bagātākos ārzemniekus izbaudīt dzīvi šajā valstī. Starp citu Arābu Emirāti ir otrā bagātākā valsts Tuvajos Austrumos aiz Kataras un astotā bagātākā valsts pasaulē, ja to mēra pēc IKP uz vienu iedzīvotāju, pamatojoties uz pirktspējas paritāti. Arābu Emirātu ekonomikā dominē nafta. Abū Dabī, bagātākajā no emirātiem, ir viena no lielākajām pārbaudīto naftas rezervju koncentrācijām pasaulē. Bet pirms naftas atklāšanas 20. gadsimta vidū AAE ekonomika galvenokārt balstījās uz zvejniecību un pērļu rūpniecību. Kad 60. gados sākās naftas eksports, valsts ekonomika strauji mainījās. Par pērļu rūpniecību var minēt interesantu faktu, ka pasaulē vecākā pērle tika atklāta tieši Arābu Emirātos – Maravas salā. Pērle ir datēta ar 5800 – 5600. gadu pirms kristus, kad cilvēki izmantoja pērles rotāšanai. Eksperti domā, ka pērles tika tirgotas ar seno Mezopotāmiju, lai iegūtu keramiku un citas preces. Kopumā Arābu Emirātiem ir atvērta ekonomika ar augstiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju un ievērojamu gada tirdzniecības pārpalikumu. Jāsaka, ka emigranti veido aptuveni 85% no 5,3 miljoniem AAE darbaspēka. Veiksmīgie ekonomikas diversifikācijas centieni ir samazinājuši naftas un gāzes nozares IKP daļu līdz 30%. Tomēr kopējā Arābu Emirātu atkarība no naftas ir nozīmīgs ilgtermiņa izaicinājums, lai gan AAE ir viena no diversificētākajām ekonomikām Persijas līča sadarbības padomē. Zemās naftas cenas ir mudinājušas AAE samazināt izdevumus, tostarp dažās sociālajās programmās, taču AAE ir pietiekams aktīvu uzkrājums valsts investīciju fondos, lai segtu deficītu. Tūrisms ir viena no augošākajām nozarēm AAE, un tieši Dubaija ir piektais populārākais tūrisma galamērķis pasaulē. Vienlaicīgi, kā bieži dzirdēts, Apvienoto Arābu Emirāti nav tikai tūrisma, bet arī arvien biežāks kapitāla “bēgšanas” mērķis. Konkrēti Krievijas kapitāls, bieži kopā ar pašiem krieviem,  ir bēdzis šogad uz Emirātiem. Bet AAE iekšpolitika ir ļoti atšķirīga no Latvijas. Kā minējām, Apvienotie Arābu Emirāti ir vēlēta monarhija, kas izveidota no septiņiem emirātiem. Katru no šiem emirātiem pārvalda emīrs, un kopā emīri veido Federālo Augstāko padomi. Federālās Augstākās padomes locekļi no sava vidus ievēl prezidentu un viceprezidentu. Praksē gan Abū Dabī emīrs pilda prezidenta pienākumus, savukārt Dubaijas valdnieks ir viceprezidents un arī premjerministrs. Vēl AAE ir interesants pilsoņu un nepilsoņu sadalījums. Arābu Emirāti jau daudzus gadus ir uzņēmuši ārvalstu pilsoņus no jebkuras pasaules malas. Aptuveni 80% valsts iedzīvotāju ir ārvalstu pilsoņi. 10 miljonu iedzīvotāju lielo valsti četrās piektdaļās veido imigranti, kuru izcelsme ir no vairāk nekā 200 valstīm. Piemēram, Indija, Pakistāna, Bangladeša un Filipīnas. Savukārt pašu Arābu Emirātu pilsoņu īpatsvars ir tikai 11 procenti. Tik mazs skaits ir izskaidrojums ar lielajiem plusiem, ko sniedz pilsonība, un ar to, cik grūti to iegūt. Arābu Emirātu pilsonība sniedz vairākas ļoti ienesīgas priekšrocības. Papildus pasei, kas ir viena no spēcīgākajām mobilitātes jomā pasaulē, pašreizējie Arābu Emirātu pilsoņi gūst labumu no 0% nodokļa no personīgajiem un uzņēmumu ienākumiem, subsidētu degvielu un pasaules līmeņa izglītību un veselības aprūpi, nekustamā īpašuma stimulus un vēlamās likmes, pensiju un citus pensijas pabalstus no 49 gadu vecuma. Tāpat papildus 14 tūkstošu eiro lielu grantu kāzu rīkošanai un daudzas citas priekšrocības. Lai gan arī citu valstu pilsoņi bauda daudzas Arābu Emirātu rezidences priekšrocības, piemēram, augstu dzīves kvalitāti, drošu un stabilu vidi un relatīvi nelielus nodokļus, līdz šim pilsonība ar tajā iekļautajiem plusiem daudzu paaudžu garumā tiem nebija pieejama. Nesen gan Arābu Emirāti paziņoja par plašām izmaiņām pilsonības un imigrācijas sistēmā. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem talantīgi ārzemnieki dažādās jomās var kļūt par valsts pilsoņiem.

İstanbul daha 8 milyonken nefes alamadığımız günler geldi aklıma. Şimdi 15 milyonu geçen bu şehirde kömür kullanımını soğukta kalmaya tercih ederim gerçekten. Doğalgaz geldi geleli İstanbullu rahat nefes alabilir oldu. Elektrikli araçlar geldiğinde hava kalitesi çok daha iyi olacak, diye inanıyorum. Fırınlar (fırınlı restoranlar dâhil) kalsa yeter. Türkiye'nin genel durumu hava kalitesi bakımından fena değil. Tabii Türkiye'de süregelen çalışmaların sayesinde... Ama daha iyi olması gerekir. Bu anlamda en sorunlu ülkeler Bangladeş, Çad, Pakistan, Tacikistan ve Hindistan gibi duruyor. Bu ülkelerde PM2.5 değerleri altmışlı seviyelerin üzerinde. Türkiye'de belki doğalgaz yatırımları yapılmasa özellikle büyükşehirler Hindistan'dan da beter olurdu. Ama daha iyi olması, en azından ilk aşamada 20 olan

Mango da Hindistan, Pakistan ve Filipinler'in milli meyvesi, mango ağacı ise Bangladeş'in simgesi, ancak yakında bizim güney illerimizin de simgesi olabilir.  Aylin Öney Tan hafta boyunca "mango"yu anlattı. 

Basit Türkçe ile Haberler / News in Simple Turkish by skypeturkish.com Basit Türkçe ile Haberler'in yeni bölümüne hoş geldiniz. Bugün 24 Ağustos 2022 Çarşamba. Katar Protestocu İşçileri Sınır Dışı Etti Katar, FIFA 2022 Dünya Kupası'nı düzenlemeye 2010 yılında hak kazandı. Dünya Kupası, 20 Kasım'da başlayacak. 2010 yılından beri Katar'da çok sayıda altyapı çalışması devam ediyor. Ülke genelinde pek çok stadyum ve otel inşa ediliyor. Bu nedenle Katar'da çok sayıda göçmen işçi çalışıyor. Bu işçilerin çalışma koşulları sık sık gündeme geliyor. Katar'daki inşaat şirketlerinden biri Al Bandary International Group. Bu şirketin işçileri, 14 Ağustos'ta Doha'daki ofisin önünde protesto başlattı. İşçilere göre, şirket yedi aydır maaş ödemiyor. Katar polisi bu işçileri gözaltına aldı. Katar hükûmeti, bazı işçilerin kanunları ihlal ettiğini iddia etti. Bu işçilerin bazılarını sınır dışı edecekler. Sınır dışı edilen işçi sayısı bilinmiyor. Bu işçiler Katar'a genellikle Bangladeş, Hindistan, Nepal, Mısır ve Filipinler'den geldi. Katar hükûmeti, bu işçilerin ödenmeyen maaşlarının ödeneceğini söylüyor. Ayrıca, Al Bandary şirketi hakkındaki iddialar araştırılacak. Şirket yetkilileri, iddialarla ilgili açıklama yapmıyor. Dinlediğiniz için teşekkürler! Lütfen bu bölümü Türkçe öğrenen diğer kişilerle de paylaşın! Yeni bölümde görüşmek dileğiyle, hoşça kalın!

Muş Mesleki ve Teknik Anadolu Lisesi, okulda kullanılan sanayi makinelerinden dolayı yüksek gelen elektrik faturalarını ödemekte zorlanıyordu. Okulun elektrik ihtiyacını güneş enerjisinden üretmeyi planlayan okul idaresi, “Yenilenebilir Enerji Kaynaklarının Kullanılması Programı” kapsamında proje hazırlayarak Doğu Anadolu Kalkınma Ajansı'na (DAKA) sundu. Projenin kabul edilmesiyle çatıya kurulan 260 güneş paneli ve rüzgar gülü sayesinde aylık elektrik faturası yarıya düşürüldü. Böylelikle öğrencilerin kullandığı sanayi makinelerinin elektrik ihtiyacının yarısı karşılanmış oldu. Okul 10 yıldır güneş enerjisiyle elektriğini karşılıyor. «« Adına kompakt piramit çiftlik deniyor. Bir kerede üç yolla besin üretiyor; çiftçilik, su ürünleri ve kümes hayvanları yetiştiriciliği. Tasarımcısı Burkina Faso'da yaşayan bir çiftçi. Adı Kevin Douamba. 600 bitki, 200 balık ve 200 kümes hayvanı yetiştirmek için tasarlanmış.Güneş enerjisiyle çalışan bu çiftlikte en üst katta tavuklar yaşıyor. Bir alt kattaki balıklar tavukların düşen atıklarından besleniyor. Balıkların yüzdüğü suyla domates ve marullar sulanıyor. Çiftlik güneş enerjisiyle çalışıyor. Hiçbir kimyasal kullanılmıyor. Yerel iklim ve toprağın durumundan etkilenmiyor. Çok katlı çiftliğin tasarımı buharlaşmayı azalttığı için fazla su harcanmıyor. Burkina Faso'da bunun gibi 200 kompakt çiftlik kurulması planlanıyor. «« Form Düğme'nin uzun süren Ar-Ge çalışmaları sonucunda düğmeye dönüştürdüğü dünyanın en büyük çevresel atıkların başında gelen pet şişeler, tekstil sektöründe dünyanın öncü firmaları tarafından kullanılıyor. Düğmeler H&M, Tommy Hilfiger, Zara, Mango, Massimo Dutti, Ted Baker, River Island, Next, Scotch&Soda, Marco Polo ve Daniel Hechter gibi dünyanın birçok moda devi tarafından tercih ediliyor. Şirketin polyester düğme üretiminin yüzde 20'lik kısmı pet şişe geri dönüşümünden oluşuyor. Bu oranın yakın gelecekte çok daha fazla olmasını hedefleyen firma, İspanya, İngiltere, İtalya, Romanya, Almanya, Hindistan, Çin ve Bangladeş gibi ülkelere bu ürünleri ihraç ediyor. Firma sadece plastik şişeden düğme ile yetinmemiş. Korozo, boynuz, kemik, kokonat, tahta, pamuk ve sedef gibi doğal hammaddelerden de üretim yapıyor. «« Türk mobilya sektörünün markaları Adore, Çilek, Doğtaş Kelebek, Gündoğdu, İşbir, Kilim ve Nurus, dünya ticaretinden aldıkları payı artırmak, olumlu ve olumsuz tecrübeleri ışığında ortak akıl ile F-TR Furniture Partners isimli yepyeni bir platform kurdu. Yurtdışı pazarlardaki zorlu rekabeti aşmak için güç birliği yaptılar. Özellikle dünyanın büyük ölçekli mobilya ithalatçıları olan “Amerika, Almanya, İngiltere ve Fransa” gibi zorlukları çok olan ülkelerde; Ar-Ge çalışmaları ve pazar araştırmaları, onların kültürlerini ve tercihlerini, tüketici alışkanlıklarını anlamanın yanı sıra olması gereken ürün ve ambalaj standartlarını yakalama çalışmaları yapacaklar, ortaklarına ve diğer Türk firmalarına danışmanlık yapacaklar. Alışılmışın dışında farklı stratejiler, yeni iş fikirleri, firmalar arası ortak projelerin geliştirilmesi ve katma değeri yüksek ürünler üretilmesi için ortak akılla çalışacaklar.

Od pada ukrajinskog aviona u Grčkoj koji je navodno prevozio srpsko oružje u Bangladeš do neuspele posete Vučića Jasenovcu. Na lokalnom planu nastavak rata između Vesića i Šapića, ali to ne sprečava vodovodne cevi da i dalje pucaju i prave Veneciju od Beograda. Tema je bio i Mali Senta i zašto je Đukao počeo sa tabloidnim napadima na njega. Boško iz Dveri se vratio na stare anti-gej staze, a Vulin crnim uniformama i treniranju strogoće nad migrantima. Šešelj je izdao novu knjigu, a mi vas pitamo kako biste vi, da ste na njegovom mestu, dali naziv za knjigu o svakom od nas? Drugi deo podkasta posvećen je našim ostrašćenim odgovorima na vaše komentare.

28. junij 2022 je na koledarju, mi pa gremo zdaj nazaj vse do 24. aprila 2013. V bangladeški prestolnici Daki je bilo to jutro zadnje za 1.134 oseb, ki jih je zgodaj dopoldne pod seboj pokopala stavba, znana pod imenom Rana Plaza. V zgornjih nadstropjih te stavbe so bile tekstilne tovarne/šivalnice, ki so oblačila dobavljale tudi nekaterim v Sloveniji prisotnim trgovcem. V naslednjih minutah vas bomo v Inforetrospektivi spomnili na podrobnosti dogodka, predvsem pa poskušali ugotoviti, kakšen je njegov epilog – če je do njega seveda že prišlo.

MİT'ten Süleymaniye'de Operasyon: PKK'lı Sözde Yönetici Etkisiz Hale Getirildi, YKS Maratonunda Son Viraj, İzmir Karaburun'daki Orman Yangını Söndürüldü, Bangladeş'teki Selde Can Kaybı Artıyor, 227 Kaçak Göçmen Ülkesine Gönderildi,

Ne najpomembnejša, vsekakor pa zanimiva dejstva za zvedave poslušalce, ki morajo izmed petih trditev izbrati napačno. Tokrat o Bangladešu, državi v južni Aziji.Ne najpomembnejša, vsekakor pa zanimiva dejstva za zvedave poslušalce, ki morajo izmed petih trditev izbrati napačno. Tokrat o Bangladešu, državi v južni Aziji.Izmed spodnjih trditev poiščite pravilno. 1. Bangladeš ima zgodovinsko močne vezi z Japonsko, zato so ob osamosvojitvi kopirali Japonsko zastavo z rdečim krogom, belo polje pa so zamenjali z zelenim. Trditev je resnična 2. V Bangladešu izdelajo približno dve tretjini vseh nogometnih žog na svetu. Trditev je izmišljena 3.Med Indijo in Bangladešem poteka ena najbolj zapletenih meja na svetu. So primeri, kjer obstajajo enklave tretje stopnje (po vzoru ruskih babušk), ko je košček Indije v Bangladešu, ta je potem spet v Indiji in še enkrat v Bangladešu. Trditev je resnična 4. Večinsko muslimanski Bangladeš ima po upokojitvi Angele Merkel predsednico vlade z najdaljšim stažem na svetu. Trditev je resnična 5."Me at the zoo" je bil leta 2005 prvi naloženi youtube video. Nastal je kot posledica bega možganov iz Bangladeša. Trditev je resnična

Apie autorinių teisių apsaugą karo metu su Laura Kešyte kalbasi fotožurnalistas Vidmantas Balkūnas ir asociacijos LATGA atstovas Paulius Sartatavičius.Panevėžio pučiamųjų orkestras „Garsas“ švenčia 60-metį. Orkestro dirigentas Martynas Bražas sako, kad pučiamieji instrumentai gali pasiūlyti daugiau nei vien maršai ar muzika vėliavos pakėlimui.Kokio plonumo riba tarp meno ir mokslo? Apie tai pasvarstyti kviečia bejausmis piešimo robotas ir jo autorius So Kanno. Japonijos dienų Kaune WA svečią kalbina Kotryna Lingienė.2013 m. balandžio 24 d. Bangladeše sugriuvus populiarius mados ženklus aptarnaujančiai siuvyklai, žuvo apie tūkstantį darbuotojų. Ši tragedija paskatino globalų Mados revoliucijos judėjimą, siekiantį daugiau tvarumo ir skaidrumo industrijoje. Komentuoja VDA ir VDK doc. Justė Kubilinskaitė.Menotyrininko Ernesto Parulskio komentaras apie Jonavos metamorfozę ir Muziejų paktą.Pasaulyje: Venecijos meno bienalės laureatė, griaunami sovietiniai simboliai Kyjive, ateities meno hologramos ir šis tas apie Indijos meną.Po penkerius metus trukusio tyrimo ir meninių akcijų viešose erdvėse, menininkė Eglė Grėbliauskaitė VDA apsigynė meno daktaro laipsnį. Ji surengė ir disertacijos tyrimą lydinčią parodą „Leiskite pažiūrėti Jums į gerklę“. Kas stringa mūsų visuomenės gerklėje, kas mus pykina, o kas traukia už liežuvio? Pokalbis apie diskusijų kultūrą, meno kūrinių ir institucijų kritiką.Ved. Juta Liutkevičiūtė

“Toplu iftarların yeri genellikle camilerdir. Camilerde kurulan iftar sofraları için insanlar ya evlerinde pişirerek ya da satın alarak camiye yemek gönderir. Biz de zaman zaman kardeşimle camiye yemek gönderirdik. Kardeşim camide kalır ve iftarını orada yapardı. Dileyen, iftar yemeğini bıraktıktan sonra evine de dönebilir. Müezzin veya imam, gelen yemekleri toplar ve sofraya eşit şekilde dağıtır. İftar için camiye gelenler, toplanan yemeklerle orucunu açar. Cami iftarları her gün kurulduğu için çok önemli bir işlev görür. İftar vaktinde evine ulaşamamış bir insan, hemen sokaktaki bir satıcıdan yemek alıp camideki sofraya dâhil olabilir. Camide zaten yemek olduğundan, dilerse yemek almadan da iftarını yapabilir. Bizim sofralarımızda onlarca yemek olur. Çok zengin bir menümüz var, ama Türkiye'de olduğu gibi çorba kültürümüz yok. Özellikle “chola” dediğimiz bir yemeğimiz var, onu çok fazla tüketiriz. Chola normalde de yediğimiz bir yemek ama Ramazan ayında tadı bir başka oluyor. Cholanın dışında “muri”, “peyaju”, “beguni” ve “jilapi” dediğimiz yemeklerimiz mevcut. Bir de çay kültürümüz var ama bu Türkiye'de olduğundan çok farklı. Türkiye'de bir bardak bitiyor, tekrar doluyor. Bir daha bitiyor, doluyor derken, beş-on bardak çay içiliyor. Bizde ise çay sürekli tazelenmez. Bir bardak sütlü çay içer, kalkarız. Türkiye ile karşılaştırdığımızda farklı olan bir diğer uygulamamız da sahurlarımızdır. Aslında eskiden Bangladeş'te de Ramazan davulcusu vardı. Ancak bugün insanları sahura kaldırmak için camilerden selâ okunuyor. Selâdan sonra Kur'ân-ı Kerîm'den bir miktar ayet okuyan müezzin, “Ey cemaat! Sahur vakti geldi, kalkın. Şu saatte bitecek, uyanın!” diyerek anons yapar. Sahur vaktinin çıkmasına on dakika kala tekrar anons yapar. Sahur vakti bitip ezan okunmak üzereyken, “Artık sahur vakti bitti, ezan okunacak” diyerek son duyuruyu yapar. Bangladeş'te tüm camilerde teravih namazı hatimle kılınır. İftar yemeğinden sonra camiye gider, yatsı namazından önce verilen vaazı dinleriz. Vaazlarda cuma namazının, Kadir Gecesi'nin, Ramazan ayının ve bayramın faziletleri anlatılır. Medreseler, hastalar ve ihtiyaç sahipleri için bağış toplanır. İmamlar bu noktada kilit rol oynar. Ayrıca ihtiyaç sahibi biri doğrudan imama gelip durumunu arz edebilir. Mesela kızını evlendiremeyen ailelerin geldiği çok olur. Çünkü Bangladeş'te evlilikte kız tarafı “başlık parası” gibi bir şey verir. Bu sebeple kız tarafı için bu süreç maddî anlamda zordur...” Bu uzun alıntıyı, “Bi' Dünya Ramazan – Dünyanın Dört Bir Yanındaki Müslümanların Ramazan İzlenimleri” adlı kitaptan yaptım. Sevgili kardeşim Hakan Emin Öztürk, 2018'de “İslâm coğrafyasından pozitif ve umut dolu haberler” vermek gayesiyle kurduğu “Bi' Dünya Haber” adlı sitede biriken hikâyeleri şirin bir kitaba dönüştürmüş. Müslümanların dünyanın farklı yerlerinde Ramazan ayını nasıl idrak ettiklerini ve bu mübarek ayda hangi geleneklerin yaşatıldığını anlatan kitap, konusu ve kapsamı itibariyle bir ilk. Yıllardır kendisini “Müslümanları tanımak ve onları birbirine tanıtmak” misyonuna adayan Hakan, kitabın devamının geleceğini ve bir seriye dönüşeceğini söylüyor. Bi' Dünya Haber'de de Türkçe, İngilizce, Arapça, Arnavutça, Almanca gibi çok sayıda dilde, bu tanıma ve tanıtma eyleminin güzel örneklerini bulmak mümkün.

“Kıyamet” eski zamanlarda İsrafil'in borusunu öttürmesiyle başlayıp bir defada olup bitecek tekil bir olaydı. Şimdiyse “seküler” kıyamet, yani “bizim dünyamızın sonu”, ağır çekimde gerçekleşiyor, alıştıra alıştıra gerçekleşiyor. “Eşitsiz ve bileşik kıyamet”, yani süreklileşmiş yıkım, kapitalizmin işleyiş yasalarından biri. Kıyamet kâh Union Carbide şirketinin tarım ilacı fabrikasında gerçekleşen gaz sızıntısının yaklaşık dört bin insanın ölümüne neden olduğu Bhopal'de çıkar karşımıza kâh Avustralya ya da Amazonlardaki dev yangınlarda. Kapitalist kıyamet kâh Bangladeş'te Rana Plaza'nın çöküşünde kâh Beyrut limanında stoklanmış amonyum nitratın neden olduğu büyük patlamada kâh Soma'da görünür. Tüm bu felaketler “reel kapitalizmin”, yani “gerçekte var olan” kapitalizmin olmazsa olmazıdır. Sermaye yıkmadan yaratamaz, büyüyemez. “Felaket kapitalizmi” sadece âfetleri yeni bir kâr kapısı, bir fırsat olarak değerlendirmekle kalmaz, aynı zamanda bilfiil felaket üretir. Felaket kapitalizminin rutin işleyişi içerisinde kârlı bir felaket, daha da kârlı bir başka felaketin koşullarını yaratır, böylece felaketlerin birbirini izlediği bir kıyamet döngüsü ile karşı karşıya kalırız. Bu kıyamet döngüsünün kapitalizme içkin süreçler ve mekanizmalar vasıtasıyla durdurulabilmesi mümkün değildir.Ekolojik yıkımın ve pandeminin ortasında bu süreklileşmiş kıyameti durdurmak ancak bir kıyamet sonrası perspektifle, kıyameti yeni bir dünya kurmak için bir seferberlik çağrısı saymakla mümkün. Foti Benlisoy, 2021'de Habitus Kitap etiketiyle yayımlanan Kapitalist Kıyamet: Sermaye mi Dünya mı? kitabında bu tezleri savunuyor. Kapitalist Kıyamet üzerine Benlisoy ile Şenay Aydemir'in sohbetini burada izleyebilirsiniz.

2 sene önce katılan bir konuğum bu sefer bambaşka bir ülke ve kıta ile katılıyor: Birleşmiş Milletler'deki görevi ile yaklaşık bir senedir Bangladeş'te yaşayan Eminenur Çınar konuğum. Eminenur ile bundan tam 2 sene önce, ilk sezonun 17. Bölümünde Gambiya'da yaşamayı ve yine Birleşmiş Milletler'deki görevini konuşmuştuk. Cıvıl cıvıl enerjisiyle Gambiya gibi çok azımızın bilgi sahibi olduğu bir ülkeyi inanılmaz keyifli anlatmıştı. Henüz dinlemediyseniz o bölümü de dinlemenizi tavsiye ediyorum. Eminenur, Boğaziçi Üniversitesi'nde Ekonomi ve Siyaset Bilimi alanında okuduktan sonra İngiltere'de LSE'de Kalkınma üzerine yüksek lisans yapıyor ve sonrasında Birleşmiş Milletler bünyesinde Göç Ofisi'nde çalışmaya başlıyor. Gambiya'dan sonra bir süre İngiltere'de, bir süre de Etiyopya'da yaşayan Eminenur, yaklaşık son bir senedir ise Bangladeş'in Cox's Bazar şehrinde yaşıyor ve bir milyona yakın nüfusu ile dünyanın en büyük mülteci kampı olan Kutupalong'da çalışıyor. Eminenur ile Birleşmiş Milletler'deki çalışmalarını, Kutupalong mülteci kampı ve Rohingya krizini ve tabii Bangladeş'teki hayatı ve kültürü konuştuk. Uygun kur ve düşük gönderim ücretiyle yurt dışı para transferlerinizi kolayca yapabileceğiniz TransferGo uygulamasını http://bit.ly/bigidenesoralim'dan indirip inceleyebilirsiniz.

U 92. epizodi podkasta Reaguj! koja je nastala u saradnji sa Mental Hubom, razgovaramo o mentalnom zdravlju usled rata i ostalih kriznih situacija. Novu epizodu posvećujemo tome kako je osobama koje prolaze kroz ratna dešavanja u svojoj zemlji, kakve posledice rat ostavlja na mentalno zdravlje pojedinca, ali i na mentalno zdravlje čitavih zajednica godinama nakon sukoba. Aleksandra Lazebnik je Ukrajinka koja živi u gradu Sumi, oko 30 kilometara od granice sa Rusijom, koji je granatiran od samog početka invazije Rusije nad Ukrajinom. Ona je za Autonomiju prepričala kako provodi svoje dane. “Imamo 250 hiljada ljudi i već je polovina otišla. Na porodiljskom sam odsustvu pa ne radim. Tokom dana se trudim da vodim normalan život, da kuvam hranu. Svako jutro moj muž i ja idemo u kupovinu, ponekad nađemo mleko i jaja, ponekad ništa. Pokušavamo da uzemo više hrane jer ne znamo šta će se desiti u narednim danima”, prepričava ona. Lazebnik dodaje da će se mentalitet Ukrajinaca promeniti i da se već polako menja. “Uvek smo imali neke nesuglasice. Neki su glasali za Zelenskog, neki za Porošenka, ali sada - mi smo jedno biće, jedan organizam. Podržavamo se međusobno, svi ljudi. Verujemo da ćemo obnoviti naše gradove i da će se naš mentalitet promeniti - već se menja i biće sve bolje. Verujemo da će mir doći jednog dana”, kaže ona. Rat se često prenosi na dalje generacije Programska koordinatorka Inicijative mladih za ljudska prava, Fiona Jelići, kaže da se traume koje donesu ratovi često prenose na dalje generacije, iako one rat nisu doživele. Tako je i u Srbiji i regionu. “Oseti se taj uticaj ratova koji su bili 90-ih na našem području, oseti se uticaj danas kada imamo rat na da kažem ulazu u Evropu, koji nije uopšte daleko, koji je bilzu, i on se definitivno odražava i na mentalno zdravlje ljudi u Srbiji. I ne samo u Srbiji, nego u čitavom regionu, i to iz različitih aspekata. Videli smo situaciju gde ljudi kupuju zalihe hrane, zato što postoje generacije koje se sećaju nestašica hrane 90-ih u Srbiji, a postoje generacije koje se ne sećaju toga, ali imamo tu transgeneracijsku traumu, koja se prenosi”, napominje ona. Psihološkinja Branislava Stević kaže da ratna dešavanja trajno menjaju i iskustva ljudi i iskustva društva. “Ne postoji društvo koje nakon ratnog dešavanja je ostalo potpuno isto, koje nije imalo nikakve posledice, koje se nije suočilo ni sa kakvim emocionalnim ili psihološkim posledicama i koje je jednostavno prošlo kroz ratno iskustvo kao jedno iskustvo. Većina psihologa ili ljudi koji se bavi ratnom traumom smatra da je ratno iskustvo jedno od najtežih i najkompleksnijih ljudskih iskustava. To je jedno praktično stanje kada vi ne možete jednom običnom ljudskom umu opisati sve strahote i potencijalne užase koji se događaju”, navodi Stević. Ona napominje da nekada, naš običan um, ne ume da prihvati te užase - te naša adaptivna funkcija biva narušena. “Bukvalno imamo jedan slom u psihološkom smislu, pa kako pojedinac odreaguje. Tu su jako bitni uticaji i bioloških i psihosocijalnih faktora, jednako tako će odreagovati i društvo. Mi danas imamo još uvek dosta posledica koje su direktno uzrokovane time. Kada govorim o posledicama, govorim o psihološkim posledicama u društvu, koje su direktno uzrokovane situacijom 1990-ih”, napominje naša sagovornica. Podrška je izuzetno važna Istraživački izveštaj za 2021. godinu pod nazivom “Mentalno zdravlje i dobrobit izbeglica i tražilaca azila u Srbiji” Mreže psihosocijalnih inovacija PIN, prikazuje psihološke teškoće osoba koje su iz različitih razloga bile primorane da napuste zemlju svog porekla. U istraživanju je učestvovala 201 izbeglica. Najveći broj učesnika poreklom je iz Sirije, zatim Avganistana, i Maroka, kao i iz Irana, Iraka, Bangladeša, Pakistana, Tunisa i Kameruna. Kako se navodi u izveštaju, izbeglice, posebno one koje dolaze iz ratom pogođenih država i regiona, doživljavaju značajan broj traumatskih iskustava u svojim državama porekla. Više od polovine njih svedočilo je uništavanju, nasilju i torturi - dok je više od trećine bilo povređeno ili mučeno. Najčešća traumatska iskustva bila su fizičko nasilje, seksualno nasilje, religijski progoni, svedočenje nasilju ili ubistvima. Sa druge strane, osobe su doživljavale i ekstremne ekonomske poteškoće, iz kojih je kao posledica nastao nedostatak vode, hrane, bezbednog skloništa i drugih osnovnih potreba. Upravo zato, Mreža psihosocijalnih inovacija - PIN pruža različite psihološke intervencije izbeglicama, u zavisnosti od toga šta je kome potrebno. Ova podrška pruža se uz pomoć prevodioca, a dostupna je i za decu. Draga Šapić iz ove organizacije navodi da je ovakva podrška od izuzetne važnosti. “U proteklih šest godina sprovodimo istraživanje, procenjujemo mentalno zdravlje izbeglica u Srbiji. Pokazuje se da 80 % njih ima potrebe za nekim vidom psihološke podrške. Ali se daleko manji broj njih obraća za pomoć. Srećom, mi imamo mnogo iskustva u radu sa ranjivim osobama, pa znamo kako da im priđemo. Da te podrške nema već na terenu, mislim da bi te traume ljudi mnogo teže prolazili. Ima ljudi koji nisu spremni da o svojim problemima govore, naročito ako se nalaze u Srbiji u kojoj ne žele da ostanu. Mislim da je jako važno da ta opcija postoji i da se destigmatizije”, napominje Šapić. Epizodu su pripremile Sanja Kosović, Irena Čučković, Iva Gajić i Sanja Đorđević. Podkast je nastao u okviru projekta „Povezivanje: ka većoj vidljivosti organizacija civilnog društva i većem učešću građana“, koji realizuje Fondacija Ana i Vlade Divac uz podršku Balkanskog fonda za demokratiju Nemačkog Maršalovog fonda SAD (BTD).

Itūreiz asam sasaslāguši ar Kīnu, kur jau kaidu laiku dzeivoj ludzuonīts Ervīns Gorelovs. Pyrmū reizi Ervīns ite īsaroda pyrma vaira nakai četru godu studēt, tai ari suocīs juo stuosts par dzeivi i uzjiemiejdarbeibys atteisteibu Kīnā. Runuosim kai par kasdīnu ite, tai īsarūnūt pīdzeivuotū kulturšoku, tū, kai jis nu tīnis redz Latgolu i kaidys leidzeibys varim atrast myusu kulturuos. Ervīns atkluoj, ka studejis Kīnā nabeja planavuotys i sovā ziņā tei beja apstuokļu sakriteiba. „Es ruodīs gribieju taidu vītu, kas tymā breidī nav aktuala, vysmoz ni maņ. Juopīkreit, ka drūsai viņ, latgalīša acim verūtīs, pats izaugu Ludzā, Kīna, tei ir taida vīta, kur ražoj zamys kvalitatis orklus, metalu, vysaidys gultnus i tai. I tod vysi spļauduos, ka taiseits Kīnā i tai.  Kai jūkoj, tod uzroksts Made in China (taiseits Kīnā) varātu byut itūšaļt vyspopularuokais drukuotais teksts pasaulī. Ruodejuos, ka varbyut nui, juoparauga īpazeit Kīna nu cytys pusis, nu tuos pusis, kuru mes Latgolā, Latvejā, Eiropā i Rītumūs tai eistyn nimoz naredzim. Te es ari asu aizačiers… Vīna līta, kas juoprecizej izreiz, tys kū dasaīt apjēgt, ka izlīk Kīnys karti pa viersu Eiropai, tod mes ari dabojam Kīnu. Byuteibā, Kīna ir cīši dažaida. Īsarūnūt Kīnā, es īsarodu Šanhajā, tuos pyrmuos emocejis var byut vysaidys. Munā gadejumā, es īsarodu septembrī, ite beja +36 grādi piec Celseja skolys, maņ vēļ rūkuos beja zīmys jaka, dūmuoju, ka nu nūderēs. Tuoļuok, saprūtams, tei ir kultura. Ēst ar kūcenim. Kīnā tys ir pamatinstruments, ar tim dora vysu: gon ād, gon koloriti muzicej i vysa kū cytu. Nu dakšenis iz kūcenim beja sarežgeits pūsmys munā dzeivī. Nu jau asu adaptiejīs i vyss ir cīši labi.” Ervīns stuosta, ka vīna nu pyrmūs leidzeibu, kuru jis piec pyrmuo pusgoda Kīnā saskatiejs ar Latgolu i latgalīšim, bejuse taida, ka arī ite cylvāki ir cīši atvārti i vīsmīleigi. „Ka mes narunuotu, vīnkuoršai klauseitūs vīns ūtrā i sasarunuotu ar zeimu volūdu, maņ redzeitūs, ka asu Latgolā.” Ervīna uzjāmums Kīnā ir saisteits ar lynu audumu izmontuošonu dizaina elementūs. „Veidojom vysaidus nu lynu i kanipu materiala radeitus aksesuarus sātys dzeivinīkim, pamatā sunim i kačim. Taisni Kīnys tiergam. Suocem dūmuot par tū, kai mes varātum padareit myusu produktu vēļ interesantuoku, kolorituoku, dalikt kluotu koč kaidu izceļsmis stuostu. Ruodejuos, ka varbyut Latveja varatum pīsadaleit itymā kiedeitē…  Kai zynim, tod Latgola pyrma symta godu ir bejuse na viņ zylūs azaru, bet arī zylūs lynu zeme. Pat pausulī laikam beja ūtruo piec eksporta apjūma lynu audziešonā. Myusdīnuos tys gon nav tik populari, bet roduos taida dūma, varbyut, ka tū stuostu var raudzeit izstuosteit. Asu objektivs i saprūtu, ka, ni vyss, kas ir nūgaiss, ir atjaunojams, i ni vysu ari ir juoatjaunoj.  Varbyut ir koč kaidys lītys, kū mes vīns nu ūtra varim aizgiut, itymā gadejumā nu Latgolys. Poša Kīna myusdīnuos ir pasaulī leluokuo lyna audumu i izejmaterialu, nu kuo piečuok veidoj tekstilu i dzeju, importātuoja. Vaira nakai puse vysu pasauļa lynu atīt iz Kīnu. Tuoļuok jau piec tom audumi teik Bangladešā i cytur, kur nu tūs ražoj vys koč kū.” Vaicuots par tū, kai jis redz Latgolu nu molys i kas ir tys, pi kuo mums ite byutu juopīstruodoj, Ervīns izsver, ka mums byutu vaira juorunojom cytam ar cytu. Kai ari juoīt laikam leidza, izmontojūt vysys daīmamuos tehnologejis. „Leluokuo problema, lai ari latgalīšī Latvejā ir slovoni ar sovu preteimā īšonu, aicynuošonu gostūs, ar dzīduošonu i dzeivis sviniešonu sovā ziņā, vys tik mes, latgalīši, i arī latvīši kūpumā, mes narunojam. Par pīmāru, var byus kaidi konflikti ar sābrim, mes varim turēt ļaunu pruotu par koč kū, kas nūtyka pyrma daudzi godu, napaleidzeit ūtram, kod situaceja var byut saisteita ar kaidu seneju suopi…  Maņ redzīs, ka leluokuo problema, kuru es nūvāruoju, ir tei, ka mes asam palykuši taidi pseidolatgaliski. Mes vys vēļ atsausaucam iz tū, kai mes nazkod svietejom svātkus, guojom vīns pi ūtra gostūs. Šudiņ koč kaidu geopolitisku, ekonomisku ci kaidu aizskuorumu i emocionālu īmesļu deļ, mes vaira, pa munam, naasam tī latgalīši, par kurim sevi turim. Maņ redzīs, ka mes asam drupeit pagaisynuojušs sovu identitati… Vāga kuopt atpakaļ pareizejā apavē.  Apavē, kas mums ir pīdareiga. Vāga sasavuokt i suokt runuot. Runuot i sasaprast – tys ir myusu golvonais mierkis. Itymā pasaulī vyss ir īspiejams.” Ervīns ir puorlīcynuots, ka nazkod jis otkon dzeivuos Latvejā, Ludzā.  

Ömer Tuğrul İnançer Dinle Neyden'in bu bölümünde "Şükür" kelimesini anlatıyor. Ömer Tuğrul İnançer bu bölümde başlıca şunları söyledi; Efendim malumunuz sohbetler nasılsın, iyi misin ile başlar... Bendeniz burada bu konuşmaları yapabildiğime göre iyiyim elhamdülillah. Siz de seyretmek için vakit ayırdığınıza göre siz de iyisiniz elhamdülillah. Ve sohbete başladığımızda nasılsın, iyi misinin cevabı genellikle çok şükür, elhamdülillah filan cevaplar genellikle böyledir. Bi dert filan varsa o biraz sonra gelir. Bu aslında çok güzel bir toplumsal adetimiz. Herkeste olmasada çok yaygın çünkü biz şunu biliriz; "Elhamdülillahi ala külli hal" Her halimizde Allah'a hamd ederiz. Neden? Aldığımız nefes onun sayesinde de öyle bir varlığız ki biz insan olarak, bu sözü konuşurken bile aldığımız nefes diye menfaatimizi ortaya koyuyoruz. Sevgili kardeşlerim, nefes almadan ne kadar durabilirizi hep denemişizdir, mesela su altında ne kadar nefes almadan durabiliyoruz da hiç deneyeniniz var mı acaba nefes aldıktan sonra vermeden ne kadar durabiliyoruz?... Aslında mesela sorduk nasılsın, iyi misin? Çok şükür nefes alıyoruz... Sade nefes alırsan patlarsın, vermende lazım... Ve müteakip nefesi alabilmek için bir evvel aldığını vermen lazım. Arz edebildim mi inceliği?... Ama şükür halimize... Şükür, bizi o hali yaşatanlara teşekkür mahiyetinde bir sözcüktür ve zaten Araplar teşekkür olarak kullanmazlar şükran diye kullanırlar aynı şey... Yine aynı kökten gelmek üzere Pakistan, Hindistan, Bangladeş müslümanları yani Urduca konuşan müslüman kardeşlerimiz şükriyan derler yani şükürler demek o bizim çok şükür gibi... Devamı videoda... Gelin, Beraber Yürüyelim...

Kara Afrika'da yasak, Kuzey Kutbu'nda serbest Kara Afrika (ya da Sahra Altı Afrika), 1,2 milyar nüfusa sahiptir. Bu, günümüzde 7,9 milyar olan dünya nüfusunun yaklaşık yüzde 15'ini oluşturuyor. Buna karşılık Kara Afrika'nın toplam karbon salımına katkısı yüzde 3 civarındadır. Tarihi falan bir yana bırakalım, günümüzde kişi başına rakamlara biraz bakalım. Karbon salımı, ABD'de yılda kişi başına 15 kilogramdır, Lesotho'da 0,15 kilogram, yani 150 gram. Oran, yüze bir. Kanada'da 19 kilogramdır, Cabo Verde'de 0,19. Yine yüze bir. Almanya'da ve Japonya'da 10 kilogramdır, Burundi'de 0,10. Yine aynı oran. Bu rakamlar, Afrika'nın, bırakın tarihi gelişme içinde bugünkü durum konusunda da en ufak sorumluluk taşımadığını, günümüzde bile küresel ısınmaya en ufak bir katkısının bulunmadığını gösteriyor. Yoksul ülkelerin zehirlenmesi İklim değişikliğinin en vahim sonuçlarından birinin biyo-çeşitliliğin azalmasına yol açması olduğu yaygın biçimde bilinen bir şeydir. Demek ki biyo-çeşitlilik önemli. Ama demokrasinin, barışın, insan haklarının kahramanı (!) Avrupa Birliği, kendi topraklarında 2018'den bu yana yasaklamış olduğu bir çeşit haşere ilacının (“neonikotinoid” olarak biliniyor) yoksul veya orta gelirli 65 ülkeye ihracına son günlerde olur verdi. Bu ilaç “arı katili” olarak biliniyor. İhracına izin verilen miktarın Fransa'nın ekilebilir topraklarının tamamından büyük olan 20 milyon hektara etki edecek büyüklükte olduğu ve 100 milyar arıyı öldürebileceği bildiriliyor. Arıların yanı sıra başka ne çok canlıya zarar verecek kim bilir! Önce kendi vaadinizi yerine getirin! Bazıları zengin emperyalist ülkelerin yoksulların durumunu görmezlikten gelmediğini, onlara hem iklim değişikliğinin yaratacağı sonuçlara (adaların ve deniz seviyesine yakın bazı sahillerin su altında kalması, tarım arazilerinin çölleşmesi veya sellerle kullanılmaz hale gelmesi, aşırı sıcak ve nemli yeni iklim rejimi vb. vb.) karşı tedbir almaları ve karbon salımını azaltma bakımından yeni uygulamalara geçebilmeleri için yılda 100 milyar dolar destek vermeyi taahhüt etmiş olduklarını söylemeye yeltenecektir. Ama söyleyemeyecektir çünkü taahhüt etmek başka, taahhüdüne uymak başka! Pamuk eller cebe! Bugün Amerika'da, Avrupa'da, Japonya'da, Okyanusya'da sayısız büyük kentte mağazalar vitrinlerini bütün gece aydınlattıkları, AVM'ler reklam için çevrelerini ışıl ışıl aydınlattıkları, büyük finans kuruluşlarının ve uluslararası şirketlerin merkezlerini barındıran gökdelenler parıl parıl parladığı için “ışık kirlenmesi” diye anılan bir doğa kirliliği türü gelişmiş durumda, hayvanlar âleminin biyo-çeşitliliği bu durumdan ciddi şekilde etkileniyor, deniz kaplumbağalarının yumurtasından yeni çıkmış bebeklerinden hayatını gece karanlığında sürdüren hayvanlara kadar çeşitli türler bunun ceremesini ödüyor. Afrika'nın, Asya'nın, Pasifik adalarının, Latin Amerika'nın ve Karayiplerin yoksul halklarının önemli bir bölümü ise elektriksiz, kapkaranlık bir dünyada, internet, televizyon, cep telefonu, uzaktan eğitim olanakları, tıbbi tetkik cihazları gibi birçok cihaz nedir bilmeden yaşıyor, geri kalanı da sık sık yaşanan elektrik kesintileriyle boğuşuyor. Bolivya'nın, Botsvana'nın, Bangladeş'in köylüleri zulmet içinde kıvranırken, ışıklar içindeki Boston'un, Berlin'in, Brisbane'in insanlarının onları ışıksız bırakacak biçimde fedakârlık talebinde bulunması, zulmün ta kendisidir.

Geçtiğimiz perşembe günü -16 Aralık-, Bangladeş'in bağımsızlığına kavuşmasının 50'nci yıldönümüydü. Ne var ki, ülke çapında törenlerle kutlanan bu bağımsızlığın öyküsü daha en başından itibaren acı hatıralarla dolu. İslâm dünyasının en kalabalık nüfuslarından birine -yaklaşık 180 milyon- ev sahipliği yapan Bangladeş, bugün hâlâ o hatıraların yükünü taşımaya devam ediyor.

İçişleri Bakanı Süleyman Soylu, Afet ve Acil Durum Yönetimi Başkanlığı (AFAD) çalışanlarına teşekkür ederek, "Bangladeş'ten Yemen'e kadar dünyanın birçok yerine elinizi uzattınız, elimizi uzattık, oralara destek olduk, insanlığa sahip çıktık. Biri...

Doğadan ve insandan yana ürünler sunan WWF Market'in sunduğu bu bölümde yeni bir kavramı, modada sürekli ve sorumsuz tüketime alternatif olarak hayatımıza giren “Yavaş Moda”yı konuştuk. Kağıttan kıyafetlerden eski evlerdeki dikiş makinelerine, boya renginde akan nehirlerden duyularımızın hiyerarşisine, Bangladeşli işçilerden pamuk tarlalarına yine farklı zamanlara ve mekanlara uğradık. “Hızlı moda” anaforuna kapılmamak için neler yapılabileceğini tartıştık.WWF Market'in bölümde de duyurduğumuz Yeni Haller'e özel yüzde 20 indiriminden yararlanmak için tıklayın: https://indirim.wwfmarket.com/YeniHaller20Ayrıca satın alma aşamasında “YeniHaller20” kodunu da kullanabilirsiniz.

Šonedēļ mūsu ceļi ved uz pasaulē piekto apdzīvotāko valsti. Šājā valstī ir ap 230 miljoniem iedzīvotāju un kura ir viena no ietekmīgākajām un nozīmīgākajām Tuvo Austrumu valstīm, arī tādēļ ka tā ir viena no tām, kura ir bruņota ar kodolieročiem. Un tā ir Pakistānas Islāma Republika. Mūsdienu Pakistānas teritorijas vēsture ir iespaidīga, jo šī zeme ir bijusi tik daudzu impēriju un civilizāciju sastāvā. Runa ir par Indas ielejas civilizāciju, gan Maķedonijas Aleksandra impērijas daļiņu, gan Ahemenīdu jeb Pirmās Persiešu impērijas sastāvdaļu, gan Sikhu impērijas daļu, gan, protams, piedzīvoja arābu kultūras uzplaukumu, gan arī bija Britu impērijas sastāvdaļa vēl pavisam relatīvi nesen. Pakistāna neatkarību tieši no šiem kolonizatoriem ieguva līdzās tik daudzām citām pasaules valstīm 20. gadsimta dekolonizācijas periodā 1947. gadā, līdz ar Indijas neatkarības atgūšanu. Indijai atgūstot neatkarību, atšķēlās musulmaņu Pakistāna kā patstāvīga valsts. Kā jau daudzas vietas pēc Otrā pasaules kara un dekolonizācijas procesu rezultātā, arī Pakistāna un Indija piedzīvoja milzīgas migrācijas plūsmas – cilvēku pārvietošanos, kas ne vienmēr bija bez nelaimēm un daudzu cilvēku bojāejas. Visu šo procesu rezultātā mums pasaulē ir arī valsts Bangladeša un arī strīdīgais Kašmiras reģions, ko pārvalda Indija, Ķīna un Pakistāna kopīgiem spēkiem. Pakistānas sabiedrība un kultūra visu vēsturisko procesu rezultātā ir visnotaļ daudzveidīga. Apmēram 45 % etniski ir pandžabi, kamēr puštuni ir 15 %, sindi vēl 14 % un tā tālāk. Arī valodu lietojums valstī sadalās līdzīgi. Bet, kas ir būtiski – pie šīs daudzveidības no politiskā viedokļa ir jābūt kam tādam, kas valsti tur kopā, kas ir vienojošie elementi. Un pirmais vienojošais – angļu valodas lietojums kā oficiālā valsts valoda. Oficiālā valoda ir arī urdu valoda, kura ir indoāriešu grupas un tiek nereti dēvēta kā persiešu pārveidota hindu valoda. No politiskā viedokļa – šī ir vēl viena valsti veidojošā un sabiedrību vienojošā iezīme – tiekties veidot savu, nevis paturēt bijušo kolonizatoru lietoto, pat, ja tas ir ērtāk. Otra un nozīmīgākā Pakistānas sabiedrību vienojošā lieta, protams, ir islāms. Ap 85 % Pakistānas iedzīvotāju ir sunnītu musulmaņi, apmēram 10 % ir šiītu musulmaņi un citas reliģiskās grupas veido vien atlikušos 5 %. Tieši musulmanisms ir centrālā lieta, kas tur kopā un organizē Pakistānas sabiedrību. Islāms Pakistānā ienāca ar iekarotājiem 711. gadā mūsu ērā. Un kas interesanti – modernās Pakistānas valdība šo gadu arī datē kā Pakistānas izveidošanas gadu. Vienlaicīgi pats vārds Pakistāna radās tikai 19. gadsimtā un mūsdienu Pakistānas izveidē lielu lomu, protams, spēlēja jau iepriekš pieminētā Britu impērija. Līdz pat 1839. gadam, kad ar ostas pilsētiņas Karači pilsētas iekarošanu sākās Pakistānas teritorijas pakļaušana, eiropieši nebija ieguvuši nozīmīgu un paliekošu ietekmi Pakistānas teritorijā. Te jāpiemin, ka mūsdienās Karači ir lielākā pilsēta Pakistānā un divpadsmitā lielākā pilsēta pasaulē ar vairāk nekā 15 miljoniem iedzīvotāju. Galvaspilsēta gan ir Islamabada, kas ir vien devītā lielākā pilsēta Pakistānā. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka Pakistāna ir liela valsts. Un lielas valsts pārvaldībai ir nepieciešami arī resursi. Sevišķi, ja tā ir tik daudzveidīga. Līdzīgi kā ar etniskās, reliģiskās, kultūras, lingvistiskās un domu dažādību risināja impērijas, kuras valdīja Pakistānas teritorijā, tāpat savi izaicinājumi ar šķeltniekiem, atsevišķiem grupējumiem un pašdarbniekiem ir arī Pakistānai. Pakistānas iekšpolitika un ārpolitika ir ļoti savijušās, jo valsts bieži tiek vainota teroristu netiešā atbalstīšanā vai bezdarbībā to apkarošanā. Runa ir arī pasaulē bēdīgi slaveniem grupējumiem kā “Al Qaeda” un “Taliban”. Savdabīgi, ka “Taliban” ir "vainīgi" arī pie fakta, ka Pakistāna var lepoties ar pasaulē jaunāko Nobela prēmijas ieguvēju. Malala Jusafzai Nobela prēmiju par cīņu par bērnu, konkrēti meiteņu, tiesībām uz izglītību ieguva 17 gadu vecumā, un tas notika 2014. gadā. Viņu sieviešu nīdēju grupējuma “Taliban” locekļi sašāva 2012. gadā, cenšoties pusaudzi nogalināt par blogiem, ko Malala rakstīja kopš 11 gadu vecuma. Bet “Taliban” šobrīd biežāk dzirdam saistībā ar tieši Afganistānu. Tādēļ, par Afganistānas Talibu situācijas ietekmi uz kaimiņvalsti Pakistānu komentē atvaļinātais Latvijas armijas pulkvežleitnants un politikas doktora zinātņu kandidātas Rīgas Stradiņa universitātē Uģis Romanovs.  

“Gündem: Medya” programının üçüncü bölümünde Ceren Sözeri ve Can Ertuna şu konuları değerlendirdi: 1- Dezenformasyon yasası: Almanya ambalajından Bangladeş çıkar mı? 2- Gazetecilere polis müdahalesi 3- Fon tartışması: Türkiye'de gazeteciliğin finansmanı

Cumhurbaşkanı Erdoğan'dan Kurban Bayramı Tatili Açıklaması, Harekat Bölgelerinde Saldırı Girişimi, Cari Açık Rakamları Açıklandı, Siyasi Partilerde İstişare Mesaisi Devam Ediyor, VLP Temelli Yerli Aşının Faz-2 Çalışmaları Başladı, İstanbul Boğazı'ndan Gemi Geçişleri Askıya Alındı, Afganistan'da Kritik İlerleme, Türkiye Son 51 Yılın En Sıcak Haziranlarından Biri Yaşadı, Bangladeş'te Fabrika Yangını: 49 Ölü, Miami'de Çöken 13 Katlı Bina

Cumhurbaşkanı Erdoğan'dan Kurban Bayramı Tatili Açıklaması, Harekat Bölgelerinde Saldırı Girişimi, Cari Açık Rakamları Açıklandı, Siyasi Partilerde İstişare Mesaisi Devam Ediyor, VLP Temelli Yerli Aşının Faz-2 Çalışmaları Başladı, İstanbul Boğazı'ndan Gemi Geçişleri Askıya Alındı, Afganistan'da Kritik İlerleme, Türkiye Son 51 Yılın En Sıcak Haziranlarından Biri Yaşadı, Bangladeş'te Fabrika Yangını: 49 Ölü, Miami'de Çöken 13 Katlı Bina --- Send in a voice message: https://anchor.fm/haluk-kurtuncuoglu/message

Abone olmak için www.mundo.report adresini ziyaret edin. Günaydın! Mevcut merkezi para düzeni ile merkezsizleştirilmiş (decentralized) para düzeni arasındaki savaş devam ediyor. Çin'de bazı bankaların kripto borsalara para aktarımını yasaklamasının ardından, dünyanın en büyük borsalarından biri olan Binance‘ın İngiltere'deki faaliyetlerine durdurma kararı geldi. Dünya'dan ipuçları ile Salı gününe hemen başlıyoruz:AB-Rusya zirvesi önerisi Baltık ülkelerinin itirazlarına rağmen Merkel tarafından gündemde tutuluyor.ABD‘de çöken binada can kaybı 10'a yükseldi, 150 kişi ise hala kayıp.Türkiye; Bangladeş, Brezilya, Güney Afrika, Hindistan, Nepal ve Sri Lanka'dan ülkeye gelen uçuşları durdurdu.Hindistan'da kara mantar salgınında 3 bin 129 kişi yaşamını yitirdi, vaka sayısı 40 bini geçti.İngiltere‘de Covid-19 önlemleri 19 Temmuz'da tamamen kaldırılacak.Türksat 6A uydusunun gelecek yıl uzaya fırlatılacağı Cumhurbaşkanı Erdoğan tarafından paylaşıldı.EURO 2020‘de Fransa penaltı atışları sonrası elendi, İsviçre çeyrek finalde.Günün şarkı listen seni burada bekliyor. Keyifli bültenler…

Yunanistan Göç ve Sığınma Bakanı Notis Mitarakis; Suriye, Afganistan, Bangladeş, Pakistan ve Somali'den gelecek mülteci ve göçmenler için, Türkiye'nin “güvenli ülke” olarak tanındığını belirterek, Türkiye'den gelecek bu beş ülke vatandaşlarına sığınma hakkı verilmeyeceğini açıkladı. Bu karar ne anlama geliyor? Göç Araştırmaları Derneği (GAR) kurucularından, Galatasaray Üniversitesi Öğretim Üyesi Dr. Didem Danış ile konuştuk.

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas stāsts par pasaulē visapdzīvotāko demokrātisko valsti – par Indiju. Pagājušajā nedēļā bijām Antarktīdā. Tur nav pat politiskās pārvalde sistēmas, bet Indijā uzreiz jāpēta, vai tā ir patiesi demokrātiska, vai tomēr nē. Ņemot vērā valstī vēl joprojām pastāvošo kastu sistēmu – liberālās demokrātijas valstī pilnīgi noteikti nav. Indija ir pazīstama valsts. Tajā ir nepilni 1,4 miljardi iedzīvotāju. Viena pati Indija veido 17 procentus pasaules iedzīvotāju un šajā ciparā ir gandrīz noķērusi Ķīnu. Patiesību sakot, Indijas iedzīvotāju skaits ir trīskāršojies sešdesmit gadu laikā. Indija ir viena no pašām senākajām civilizācijām, kuras saknes ir meklējamas 3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras. Augstāko posmu Indijas pussala sasniedza ap 4.-6. gadsimtu mūsu ērā, Guptas dinastijas laikā. Šis bija Indijas zinātnes, mākslas un kultūras uzplaukums. Bet eiropiešu, sevišķi britu klātbūtne un ietekme Indijā sākās gandrīz tūkstoš gadu vēlāk - 16. gadsimtā, un 19. gadsimtā Indijas teritorijā jau dominēja Lielbritānija. Bet 20. gadsimtā tas bija Mahatma Gandijs un viņa “nevardarbīgās pretošanās” ideoloģija, tas bija Džavāharlāls Nehru un viņa politiskā izveicība, kas nodrošināja modernās, postkoloniālās Indijas dzimšanu 1947. gadā. Vēlāk sekojušo konfliktu rezultātā radās Pakistānas Islāma Republika un arī Bangladešas Tautas Republika. Respektīvi, no Indijas atdalījās vēl divas iedzīvotāju skaitā milzīgas valstis 20. gadsimta politisko pārmaiņu laikā. Ar dažām no šīm kaimiņvalstīm Indijai attiecības arvien ir saspīlētas. Indija ir etniski ir relatīvi vienveidīga – indoārieši veido divas trešdaļas no sabiedrības, dravidieši – ceturtdaļu iedzīvotāju. Hindu valodā gan runā tikai nepilni 45 procenti valsts iedzīvotāju. Pārējie runā simtos mazāku minoritāšu valodu. Angļu valoda, starp citu, ir viena no oficiāli atzītām valodām Indijā un oficiāli atzītas valstī ir 23 valodas. Reliģiski dominē hinduisms, kuram pieder gandrīz 80 procenti iedzīvotāju. Otra lielākā grupa vēsturiski ir bijusi musulmaņi – gandrīz 15 procenti. Politiski Indija skaitās federāla parlamentārā republika. Realitātē gan šajā milzīgajā valstī ir jāņem vērā gan etniskās un reliģiskās atšķirības, gan arī ekonomiskās atšķirības. Vēl vairāk – dzimumu lomas tradicionāli ir milzīgs faktors efektīvi funkcionējošas un iekļaujošas demokrātiskās sistēmas pastāvēšanā. Indijas sabiedrībā vēl jo projām pastāvošā kastu sistēma, kā arī rasisms pret tumšākas ādaskrāsas pilsoņiem ir reāli traucējošs faktors vīriešiem, un sevišķi jau sievietēm izkļūt no to sociālekonomiskās situācijas. Indijas politiskā sistēma ar tās izaicinājumiem un problēmām ir plaši apspriests temats. Lai gūtu papildus skaidrību, viedokli vaicājām doktorei Ahaliai Sialai (Ahalya Sial), kas Džavāharlāla Nehru Universitātes Ņūdeli docente. Protams, raidījums ir par īsu, lai izprastu Indiju. Bet runājot par šo valsti, vēl var minēt, ka valstī ir apmēram 300 tūkstoši mošeju un divi miljoni hinduistu tempļu. Un Radžastānā pat ir templis žurkām. Hinduisms ir pasaulē vecākā reliģija, ko vēl jo projām pasaulē praktizē. Tā ir vairāk nekā 5000 gadus veca un tā faktiski ir trešā lielākā reliģija mūsdienu pasaulē. Vēl Indija ir viena no veģetārākajām valstīm pasaulē, tiek rēķināts, ka pat 30 procenti iedzīvotāju piekopj veģetārismu. Vēl vairāk – tradīcija ēst ar pirkstiem ir pilnīgi normāla. Par ēdienu runājot, Indijā zemnieki esot atklājuši, ka kokakolu un pepsi var izmantot kā pesticīdus. Tam gan atkal ir nepatīkams stāsts pamatā, proti, kolas un pepsi ražošana daudzās vietā ir sabojājusi dzeramo ūdeni tā, ka šīs limonādes ir vieglāk pieejamas nekā parasts, veselīgs ūdens. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.   {module widgetid="48" id="banners" action="place" loc="43" layoutid="0" layout="" static="1"}

Dalis žodžių – panašūs kaip Lietuvoje, bet ne kalba lemia, kad lietuvių verslas susidomi Bangladešu. Norinčių ten patekti šiuo metu apie trys dešimtys. O tie, kas jau ten dirba, sako, kad vietiniai yra darbštūs, besistengiantys žmonės. Apie šalį, su kuria prekybinių santykinių ir tiesioginių investicijų Lietuva beveik neturi, – Vilniaus pramonės ir verslo asociacijos prezidentas Sigitas Besagirskas ir bendrovės „NRD Cyber Security“ direktorius prof. Vilius Benetis.Ved. Irma Janauskaitė

Doğal Gaz Fiyatlarına Yüzde 1 Zam Yapıldı, Azerbaycan İle Vizesiz Seyahat Dönemi Başladı, Türk SİHA'ları Savaş Taktiklerini İşlevsiz Bıraktı, Selçuk Bayraktar'a Karabağ Nişanı, Bangladeş'te Mülteci Kampındaki Yangın, Süveyş Kanalı'ndaki Kapanma --- Send in a voice message: https://anchor.fm/haluk-kurtuncuoglu/message

Bu hafta İslam dünyasında; Fransız ordusunun Mali'de sivilleri öldürdüğü iddiası, İran Devrim Muhafızlarının Deyrizor'da Suriyeli sivillere ait evlere el koyması, Hamas'ın Siyasi Büro üyeliğine getirilen ilk kadın olan Cemile eş-Şanti, İsrail'de 23 Mart'ta yapılan erken genel seçim sonucunda sandıktan yine koalisyon çıkması, Bangladeş'teki Balukhali kampında çıkan yangında hayatını kaybeden Arakanlı mülteciler, ziyaretçileri kendisine hayran bırakan Azerbaycan'da Dünya Kültür Mirası Listesi'ndeki Şeki Han Sarayı, Türk dünyasının manevi başkenti olmaya hazırlanan Kazakistan kenti Türkistan ve Mısır'da 32 kişi yaşamını yitirdiği tren kazası haberleri öne çıktı.

Bu hafta İslam dünyasında; halkının çoğunluğu Müslüman olan Kosova'nın Kudüs'te büyükelçilik açması, ABD'nin 18 yıl önce 'demokrasi' vaadiyle girdiği Irak'tan geriye kalan kaos ve ölüm, Myanmar'da darbe karşıtı protestolarda şimdiye kadar ölenlerin sayısının 217'ye çıkması, Rusya'nın Kırım'ı yasa dışı ilhakının 7. yılı, Japonya'nın Bangladeş'teki Arakanlılar için 10 milyon dolar acil yardımda bulunması, Nijerya'da Boko Haram ve silahlı kişiler tarafından öğrencilerin kaçırılması ve Uygurlara baskı uyguladığı gerekçesiyle AB'nin Çin'e yaptırım kararı haberleri öne çıktı.

22 ŞUBAT 2021Albay Talat Aydemir darbe girişiminde bulunduTarihte bugün yaşanan olaylar arasında; Talat Aydemir'in darbe girişimi, 1848 İhtilallerinin başlaması, Pakistan'ın Bangladeş'in bağımsızlığını tanıması var…DÜNYA TARİHİNDE BUGÜN YAŞANANLAR1819 - İspanya, Florida'yı Amerika Birleşik Devletleri'ne 5 milyon dolara sattı.1848 - Paris'te işçiler ayaklandı. İki yıl boyunca Avrupa'yı altüst edecek olan, işçi devrimleri çığırı açıldı.1942 - Avusturyalı yazar Stefan Zweig, Brezilya'nın Petropolis kentinde eşiyle birlikte intihar etti.1944 ABD savaş uçakları, Hollanda kentleri Nijmegen, Arnhem, Enschede ve Deventer'i yanlışlıkla bombaladı; sadece Nijmegen'de 800 kişi öldü.1974 İkinci İslam Zirvesi Başladı Pakistan Bangladeş'in Bağımsızlığını TanıdıTÜRKİYE TARİHİNDE BUGÜN YAŞANANLAR1950 Yüksek Seçim Kurulu kuruldu.1962 Harp Okulu Komutanı Albay Talat Aydemir Hükümet Darbesi Yapmak İstedi. Ancak darbe başarılı olmadı. BUGÜN DOĞANLAR272 - Roma imparatoru I. Konstantin (Büyük Konstantin doğdu.1732 - ABD'nin ilk Başkanı George Washington, doğdu.1810 - Polonyalı piyanist ve bestecisi Frederic Chopin, dünyaya geldi.1857 - Alman fizikçi Heinrich Hertz, doğdu.1943 - Alman ekonomist ve politikacı (eski IMF Başkanı ve Almanya Cumhurbaşkanı) Horst Köhler, dünyaya geldi.BUGÜN ÖLENLER1512 - İtalyan tüccar ve kâşif Amerigo Vespucci, hayatını kaybetti.

DÜNYADA YAŞANANLAR1569 - İlk piyango çekilişi, Birleşik Krallık'ta yapıldı.1922-İnsülin İlk Defa Bir Hasta Üzerinde Denendiİnsülin'in 1921 yılındaki keşfinin arkasından ilk kez 11 Ocak 1922'de, 14 yaşında bir şeker hastasında denendi. Ancak başarılı olmadı.1929 - Sovyetler Birliği'nde çalışma süresi 7 saate indirildi.1935 - Amelia Earhart, ilk tek kişilik uçuşu Hawaii'den Kaliforniya'ya gerçekleştirdi.1944 - İtalya'da 5 kişi vatana ihanetten asıldı. Benito Mussolini'nin damadı Kont Galeazzo Ciano da asılanlar arasındaydı. 1946-Arnavutlukta Sosyalist Yönetim KurulduArnavutlukta Komünistler yönetime el koydu ve kral Zogo ülkeyi terk etti. Komünistlerin lideri Enver Hoca, 11 Ocak 1946 yılında kurulan Arnavutluk Halk Cumhuriyeti'nin başkanlığına getirildi. Enver Hoca ülkesini 41 yıl aralıksız ölümüne kadar yönetti.1972 - Doğu Pakistan, Bangladeş oldu.1974 - Dünyanın ilk yaşayan altızları (anne: Susan Rosenkowitz) Cape Town, Güney Afrika'da doğdu.1984 - Michael Jackson, Thriller adlı albümüyle 8 Grammy ödülü aldı.1995 - Amerikalı matematikçiler "en büyük asal sayı"yı buldu. Kendisi ile 859 bin 433 kez çarpılan 2'den 1 çıkarılmasıyla elde edilen bu sayı 258 bin 716 haneli. TÜRKİYE'DE YAŞANANLAR1454 - Büyük İstanbul yangını diye bildiğimiz çok büyük bir yangın çıktı.1971- İş Bankası Ankara Emek Şubesi silahlı 4 kişi tarafından soyuldu. İçişleri Bakanlığından soyguncuların Deniz Gezmiş ile Yusuf Arslan olduğu açıklandı.1997-Başbakan Necmettin Erbakan, tarikat tartışmalarının yoğunlaştığı bir sırada, Başbakanlık Konutu'nda 51 tarikat ve cemaat liderine iftar yemeği verdi.1999 - Türkiye'nin 56. Hükümeti kuruldu; Demokratik Sol Parti (DSP) azınlık Hükümeti. Bülent Ecevit 4. kez Başbakan oldu.2013-Müzisyenler Şivan Perver ve İbrahim Tatlıses, Irak'ın Erbil kentinde 40 yıl aradan sonra bir araya geldi. Perver ve Tatlıses, Türkiye'deki sanatçılara "Çözüm Süreci"ne katılma çağrısında bulundu.BUGÜN DOĞANLAR1800-Macar fizikçi, Dinamonun mucidi Anyos Jedlik dünyaya geldi.1842-Amerikalı yazar ve ruh bilimci William James doğdu.BUGÜN ÖLENLER1556 Bağdatlı Ünlü Şair Fuzuli Vefat Etti Bağdatlı ünlü divan şairi Fuzuli'nin asıl adı Mehmet'tir. Bağdat Kasidesi, Leyla vü Mecnun, Şikayetname ve Su Kasidesi en meşhur eserleridir.Fuzuli 11 Ocak 1556 tarihinde Kerbela'da yetmiş altı yaşında iken bir veba salgınında hastalanarak vefat etti.1945-Gazeteci ve yayımcı Velid Ebüzziya, öldü.1999- Beynindeki rahatsızlık nedeniyle tedavi gören sanatçı Öztürk Serengil 68 yaşında öldü.2011-''Kıvırcık Ali'' olarak tanınan sanatçı Ali Özütemiz, Çatalca'da geçirdiği trafik kazasında 42 yaşında hayatını kaybetti.

2020, bize Küresel Amaçlar'a daha da sıkı sarılmamız gerektiğini öğretti. Bu nedenle bizim #YeniYılAmaçları'mız Küresel Amaçlar. 10 Ocak'a kadar bu formu dolduran okurlarımızın yurt içi posta adreslerine, UNDP Türkiye 2021 Duvar Ajandası veya Atık Pil Kutusunu göndermekten mutluluk duyacağız. İlk kez 1990 yılında yayımlanarak "insani gelişme" kavramını tanıtan raporun 30 yıllık öyküsünü sizin için özetledik. Bu yılki raporun temel mesajlarını 15 dakikada dinlemeye ne dersiniz? Yerel Yönetim Reformu III. Aşama Projesi kapsamında düzenlenen eğitim programları dezavantajlı bireylere yerel düzeyde hizmet sunumunu iyileştirmeyi amaçlıyor. SKA Etki Hızlandırıcısı, Bangladeş ve Uganda'da finansal kapsayıcılık ve dijital tarım alanlarında yenilikçi çözümler bulmak için girişimcilere ikinci küresel çağrısını başlattı!

64 procentai britų savęs neįvardija europiečiais. Dalies ekspertų manymu, būtent tai ir buvo viena iš svarbiausių priežasčių, kodėl Brexit referendumas baigėsi išstojimu. Tačiau tai ne nauja tendencija, o veikiau šimtmečius besitęsiantis reiškinys, kuriam įtakos turėjo Jungtinės Karalystės istorija.Bangladešas į ekspertų teigimu gyvenimui nepritaikytą salą kelia dalį rohinjų pabėgėlių. Dešimtmečius jie prieglobsčio nuo persekiojimo Mianmare ieškojo kaimynėje. Tačiau dabar žmogaus teisių ekspertai teigia, kad ši bendruomenė atsidūrė akligatvyje – į tėvynę grįžti negali, o Bangladeše taip pat darosi nesaugu.Džordžas Sorosas – kas jis, ir kodėl šis filantropas tapo pasaulyje sklandančių sąmokslo teorijų objektu?Ved. Indrė Urbaitė

Bu hafta İslam coğrafyasında; Fransa'da camilere yönelik denetimler ve bazı camilerin kapatılma ihtimali, İran'da nükleer bilimci Muhsin Fahrizade suikastına dair istihbaratın ciddiye alınmadığına dair iddialar, Bangladeş'teki kamplardaki Arakanlı çocukların eğitim imkanlarından mahrum büyümesi, evini Karabağ şehitleri anısına müzeye çeviren Azerbaycanlı Tağıyeva, 28 yıldır Ermenistan işgali altında olan Laçın'ın Azerbaycan'a teslim edilmesi, Filistin Devlet Başkanı Abbas'tan İsrail tanklarının altında can veren Amerikalı aktivist Rachel Corrie'ye ödül ve Fransa'da İslamofobi ile mücadele eden sivil toplum örgütünün kapatılması haberleri öne çıktı.

Lietuvoje, kaip visame pasaulyje – kasmet žindymo vis mažiau. Ką galime padaryti žindymui šiandien, kad planeta būtų sveikesnė ? Būtina įteisinti žindymo konsultanto profesiją ir jos privalomą mokymą visiems, kas susiję su kūdikių ir gimdyvių sveikatos priežiūra, sako specialistai. Sveikesnė planeta bus tada, kai bus sveikesni žmonės, kurie prevenciškai saugos sveikatą ir tausos išteklius!Gamintojai ir importuotojai kasmet rinkai pasiūlo vis daugiau alaus ir vyno, vadinamo nealkoholiniu. Specialistai pastebi, kad kai kurioms grupėms – pavyzdžiui, turintiems priklausomybių, tokių gėrimų vartojimas gali būti rizikingas.Abiturientai pradeda švęsti išleistuves. Nors reikės laikytis įvairių draudimų, tačiau moksleiviai, mokytojai ir jų tėvai nusiteikęs džiugiai – tai viena svarbiausių švenčių jų gyvenime. Bangladešui išgyvenant didžiausius potvynius per paskutinius dešimtmečius, milijonai žmonių neteko ne tik namų, bet ir visų maisto atsargų. Ved. Alvyda Bajarūnaitė.

Naujausia informacija apie koronavirusą.Lietuvių kalbos ir literatūros mokytojai sunerimę dėl nuotoliniu būdu organizuojamos lietuvių kalbos ir literatūros įskaitos.Kuo turėtų pasirūpinti žiedadulkėms alergiški žmonės pandemijos metu? Besikaupianti paauglių seksualinė įtampa, sekstingas ir pavojai internete. Kaip su jais apie tai kalbėti?Kaip biurų nekilnojamojo turto rinka pasikeis po karantino?Apie situaciją rohinjų pabėgėlių stovykloje Bangladeše.Finansų ministras Vilius Šapoka – apie priemones kovai su COVID-19 sukeltomis ekonominėmis pasekmėmis ir kiek dar galim tęsti karantiną.Kaip fizinis aktyvumas namuose prisideda prie emocinio stabilumo?Situacija Kinijoje.Politologo Vytauto Keršansko komentaras. „Ryto garsai“ per 10 min. Orų apžvalga. Ved. Darius Matas.

Evrim Kuran'ın anlatımı ve Gül Çetin'in illüstrasyonları ile... “Sevmek güzeldir, bir daha sevmemek daha güzeldir.” – Paul Géraldy Kuzeydoğu Hindistan, Nepal, Butan ve Bangladeş’te yaşayan Bodo halkı tarafından konuşulan bir Tibeto-Burman dilidir Bodo. Bodo dili şiirseldir; Türkçe dahil dünyanın pek çok diline tek sözcükle çevrilemeyecek derinlikte kelimeleri vardır Bodo’nun. Bunlardan biridir Onsra. Tek hamlede ömürlük sevdayı nasıl tariflersin diye sorsalar Onsra derdim. Onsra’nın batı dillerindeki karşılığı son kez sevmektir. Dili, deneyim inşa ettiği için farklı yaşantılarca farklı yorumlanır Onsra. Bu konuda incelediğim pek çok kaynakta, yorumlayanların Onsra’yı artık sevmeyeceğim tadında ele aldıklarına tanık oldum. Anlaşılabilir. Kalbin kırıklık seviyesi manayı belirleyebilir. Gündüz Vassaf, yıllar önce yazdığı bir makalede Onsra’yı bir daha âşık olmamak üzere âşık olmak diye tanımlamıştı. Sanırım benim kalbimde rezonans yaratan tarif budur. Eğer sevmeyi bir koyup üç almak, kazan-kazan bir ilişkiye yatırım yapmak, sen benim sırtımı kaşı ben de senin türünden bir karşılıklılık ilkesi ile ele alanlardan değilseniz, sizin için de son kez sevmek olabilir Onsra, bir daha sevmemek değil. İkinci Yeni’nin ele avuca sığmaz ozanı, Bayan Nihayetlere şiirler yazan Cemal Süreya, Bodo dilini bilseydi beşinci ve son eşi Birsen Sağnak’a Bayan En Nihayet demek yerine Onsra sözcüğüne başvurur muydu bilmem. Ama onun eşlerine ve sevgililerine nihayet diye seslenme geleneği, bana içinde son kez sevmek talebi olan bir adamı anlatır. Biliyorum, şimdilerde sevmek an meselesi, sevmemek de. Sevmek bir “follow”a bakıyor; sevmemek bir “unfollow”luk iş. Simdilerde herkes herkesi seviyor. Hiç değilse “like” ediyor. Oysa sevmek, her yana yayılmış zulme, vasata, yüzeysele, ortalama insana, tembele, vicdansıza, iflah olmaz kötülüğe içinden hayat taşan bir aşkla cevap vermektir. Sevmek, kurallara uygun olanı gerçek, kalptekini rüya sanıp yanılanlara, fışkırırcasına damarlarımıza yürüyen, kalbimizi bir başka gövdede köklendiren bir aşkla cevap vermektir. Oysa sevmek, bu dünyanın kurallarını yazanlara, sahip olmadan ait olmanın mümkün olduğunu haykıran bir aşkla cevap vermektir. Tapuların kimlerde olduğunu önemsemeyen, tabuları küçük parmağıyla yıkan bir aşkla hayatta kalmaktır sevmek; onaylanmış bütün resmi yalanlara inat, bir imzayla kurulan, bir imzayla yıkılan kurumlara başkaldırmak, çağın tüm vazgeçmişlerini yeniden imana çağıran bir aşkla cevap vermektir. Kendinden gayrısına şifa olmamışların bilmediği bir dilde, gerçeği sayıyla, sevdayı zamanla ölçenlere sonsuz kere sonsuz bir aşkla cevap vermektir. Bu dünyada son kez sevenler vardır. Onlara hangi zor soruları sorarsanız sorun, göğüsleri siper, cevapları aşktır. Onları hangi kuyulara gömerseniz gömün, başları dik, sebepleri aşktır. Onları hangi cehennemde yakarsanız yakın, bedenleri su, cennetleri aşktır. Ama nasıl bir aşk? Büyük şehir insanını büyüleyen aşktır der Walter Benjamin ama ilk bakışta değil, son bakışta aşk.

Ljubljanska Trubarjeva ulica je uspela obdržati svojo zelo posebno zgodovino, razvoj in osebnost sredi številnih in pogosto obsežnih sprememb, ki so jih doživeli drugi predeli mesta. Tu najdemo posebno izrazito etnično in kulturno mešanico, ki poleg številnih ljudi iz različnih slovenskih okolij vključuje Libanonce, Sirce, Palestince, kosovske Albance, Bosance, Nepalce, Bangladeševce, Tržačane in druge. Ne le, da živijo in delajo drug ob drugem, večina jih prepozna vrednost skupnosti. Cilj ustvarjalcev (fotografinja Manca Juvan, arhitekt Blaž Budja, grafična oblikovalka Sava Kosmač in avtor besedil Jeff Bickert) te umetniške knjige, ki jo je izdal Zavod APIS, je izpostaviti tisto, kar je na Trubarjevi posebnega, nemara edinstvenega, pričati o ulici in življenju, ki je tu nastalo. Ustvarjalci to storijo s sprehodom od Prešernovega spomenika do tovarne Rog v štirih pripovednih oblikah – z besedo, fotografijo, skico in grafičnim kolažem, tudi skozi osebne zgodbe in portrete ljudi, ki delajo in živijo na Trubarjevi. Pridružili se nam bodo v tokratni oddaji, ki jo vodi Liana Buršič

Seriāls "Černobiļa" pēdējā laikā licis daudz runāt par kodolenerģiju un ar to saistītām katastrofām. Seriāls ir mudinājis diskutēt gan par konkrēto katastrofu, kuras seku likvidēšanā piedalījās arī tūkstošiem cilvēku no Latvijas, par tās nodarīto postu, gan par kodolenerģiju kopumā. Kādam tas arī atsaucis atmiņā Padomju Savienības laiku un attieksmi pret drošību un cilvēka dzīvības vērtību, vēl citi gatavo atbildes seriālu par to, kā un kas notika savulaik Černobiļā. Ko esam mācījušies no šādām katastrofām, cik droši varam būt, ka līdzīgas katatrofas mūsdienās neatkārtosies un kā kodolenerģijas ieguve attīstīsies nākotnē, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro kodalfiziķis Latvijas Universitātes kodoldalīšanas projekta koordinators Agris Auce. "Pasaulē šobrīd kodolenerģiju iegūst kodoldalīšanās procesā, kā kodoldegvielu pamatā izmanto urānu un plutoniju, kas ir mākslīgs elements, ko iegūst no kodolreaktoriem," skaidro Agris Auce. Kodoldalīšanās ir tehnoloģija, kas arvien tiek pilnveidota. Nākamajos 10 gados pasaulē plānots uzcelt vairāk nekā 50 jaunus kodolreaktorus, visvairāk Ķīnā, Bangladešā, Indijā, arī Ēģiptē. Eiropā Somija ir līderis šajā ziņa. Reaktorus plāno celt arī Krievija un Baltkrievija. "Pasaule ir guvusi mācībās no Černobiļas katastrofas, ir Krievija mācījusies. Tāda veida negadījums droši vien nevarētu notikt, bet kā ikvienā industriālā objektā var notikt dažādi negadījumi," norāda Auce. Viņš min, ka lielākā mēroga negadījumi notiek hidroelektro stacijās. Tur ir notikuši milzīgi negadījumi ar vairākiem simtiem bojā gājušo, kodolreaktoros tādas katastrofas nav notikušas.  Ja līdzīga katastrofa kā Černobiļā notiktu mūsdienas, būtu daudz operatīvāka informācija, kur ir radiācijas zonas, kāda ir radiācija.  "Domāju, ka evakuācija notiktu ātrāk, labāk un organizētāk, tāpat, domāju, ka ir attīstījušas tehnoloģijas, kā šādas lietas sekas likvidēt. Daudz ātrāk un daudz labāk iespējamā negadījuma sekas tiktu novērstas," vērtē Auce. Kodolsintēze - drošs un ilgtspējīgs enerģijas ieguves veids nākotnē Brīdī, kad cilvēku skaits pasaulē pieaug, tāpat kā enerģijas patēriņš, ir jādomā par jauniem enerģijas ieguves veidiem, kas būtu pēc iespējas mazāk izsmeļami un arī droši. Šādu iespēju piedāvā kodolsintēze, ko tas īsti nozīmē un kādu labumu tā sniegtu, skaidro ķīmijas zinātņu doktore, vadošā pētniece Ķīmiskās fizikas institūtā Elīna Pajuste. "Ja gribam sēdēt gaišās istabās, lietot mobilos telefonus un braukt ar mašīnām, mums jārēķinās, lai cik videi draudzīgs nešķistu enerģijas ieguves veids, kaut kādu iespaidu uz planētu tas atstāj," norāda Pajuste. Plašsaziņas līdzekļos runāts par fosilo kurināmo un siltumnīcas gāzu izmešiem, saules un vēja enerģiju, kā arī hidroelektrostacijām. Un, lai gan varētu likties, ka kāds no nosauktajiem enerģijas ieguves veidiem ir dabai draudzīgāks, zināmas problēmas rada ikviens, piemēram, vēja ģeneratori nepatīk putniem, saules enerģija vairākās valstīs pieejama vien noteiktu periodu gadā, un pārējā gada posmā tāpat jādomā par ko citu, savukārt hidroelektrostacija tepat Latvijā savulaik aizsauca mūžībā dabas pieminekli Staburagu. Sekas ir no itin visa, tāpēc sarunu turpinām par kodolenerģiju, ar kuru saistīti ļoti pretrunīgi viedokļi.

Raziskovalni novinarji v Mehiki ne končajo v zaporu, ampak v grobu,” je močna fraza, ki jo je v pogovoru z nami pred časom izrekla prva ženska predsednica mednarodnega Pena Jennifer Clement. O Mehiki ve veliko, saj je bila prej tudi predsednica mehiškega Pena, je pa tudi pisateljica, v okviru organizacije, ki ji predseduje, pa se zavzema za svobodo medijev. In te, kot sama pravi, še ni na vidiku – zadnja leta se namreč pri Penu ukvarjajo z umori svobodomiselnih blogerjev in pisateljev v Bangladešu, Mehiki, Etiopiji, Egiptu, pa tudi v Evropi smo priča sovraštvu do tistih novinarjev, ki opravljajo delo države, policije. Pišejo o mafiji, trgovini z orožjem in drogami ter tudi o skorumpiranih politikih. Spomnimo se malteške preiskovalne novinarke Daphne Caruana Galizia, pa slovaškega preiskovalnega novinarja Jána Kuciaka – oba sta razkrivanje umazanih političnih podrobnosti plačala s svojim življenjem. Z Jennifer Clement bomo tako ugotavljali, ali je moč peresa še silnejša od meča, povedala bo tudi, kako jo je zaznamovalo prijateljstvo z našim pesnikom Tomažem Šalamunom ter zakaj mehiške deklice oblačijo v fantovska oblačila in jih skrivajo v jamah.

Bēgļu problēmas Pirms dažām nedēļām publiskotais ANO Bēgļu aģentūras ikgadējais ziņojums atklāj satraucošu ainu: pārskata gadā sasniegts jauns pārvietoto personu skaita rekords kopš Otrā pasaules kara beigām. Šobrīd pasaulē ir apmēram 68,5 miljoni cilvēku, kurus militāri konflikti, vajāšanas un augsts vardarbības līmenis spiedis pamest viņu pastāvīgās dzīvesvietas. Apmēram 40 miljoni ir iekšējie bēgļi – palikuši savas valsts teritorijā; pārējie – bēguši uz kaimiņvalstīm; reizēm arī uz citu pasaules daļu vai kontinentu. Divas trešdaļas pārrobežu bēgļu nāk no piecām iekšēju konfliktu plosītām valstīm. Sīrijas un Afganistānas iekšējie konflikti gūst vairāk vai mazāk pastāvīgu atspoguļojumu pasaules mediju virsrakstos. Salīdzinoši mazāk pamanīti ir: kopš 2013. gada notiekošais pilsoņu karš Dienvidsudānā, Mjanmas režīma īstenotā rohindžu – musulmaņu minoritātes – vajāšana ar genocīda pazīmēm un jau kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem ilgstošais, šobrīd gan pierimušais pilsoņu karš Somālijā. Starp valstīm, kuras uzņēmušas lielāko bēgļu skaitu, pirmajā vietā ir Sīrijas kaimiņvalsts Turcija ar 3,5 miljoniem, Afganistānas kaimiņvalsts Pakistāna ar 1,4 miljoniem un Dienvidsudānas kaimiņvalsts Uganda ar 1,4 miljoniem. Tāpat pa nepilnam miljonam bēgļu uzņēmušas Libāna, Irāna, Bangladeša, Sudāna un – vienīgā no Eiropas valstīm šai sarakstā – Vācija. Bēgļu straumi, kas pārplūdināja Eiropu 2015. gadā, šobrīd lielā mērā ir izdevies apturēt. Tomēr šobrīd Eiropas Savienība piedzīvo šīs krīzes izraisītu spēcīgu politisko viļņošanos un, attiecīgi, intensīvi meklē risinājumus savienībā jau nonākušo bēgļu situācijai un līdzīgu risku novēršanai nākotnē. Vestfālenes miera balva Baltijas valstīm Nesen atzīmējām 400. gadskārtu, kopš uzliesmoja Trīsdesmitgadu karš – viens no postošākajiem konfliktiem Eiropas vēsturē. Tā noslēgums bija Vestfālenes miers – pirmā starptautiskā diplomātiskā konferencē izstrādātā vienošanās pēc liela kara. Tieši Vestfālenes vēsturiskajā centrā Minsterē pirms 370 gadiem dzima šodien tik pašsaprotamie nojēgumi par valstu suverenitāti un līdzāspastāvēšanu, neiejaukšanos iekšējās lietās. Šo „Vestfālenes garu” iemieso 1998. gadā pirmoreiz piešķirtā starptautiskā balva, kuras dibinātājs ir nevalstiskā organizācija Vestfālenes un Lipes ekonomiskā asociācija. Balvas patrons ir Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, žūrijā piedalās arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, Bundestāga viceprezidents Hermanis Oto Zolmss, Bundesbankas prezidents Jenss Veidmanis, Hoencollernu dzimtas galva Prūsijas princis Georgs Frederiks, vēl vairāki prominenti vācu politiķi un uzņēmēji. Starp agrākajos gados apbalvotajiem ir Vāclavs Havels, Helmūts Kols, Helmūts Šmits, Kofi Annans, Jordānijas karalis Abdula II, vēl vairākas līdzīga līmeņa personības, arī nozīmīgas organizācijas. Šogad Vestfālenes miera balva piešķirta trīs Baltijas valstīm, un 14. jūlijā to no prezidenta Šteinmeiera rokām saņēma prezidenti Daļa Gribauskaite, Kersti Kaljulaida un Raimonds Vējonis. Šis ir pirmais gadījums, kad balva tiek piešķirta valstīm, un tas darīts, atzīmējot mūsu nāciju konsekvento attīstību kopš neatkarības atgūšanas un īpašos centienus, integrējoties Eiropā. Krievijas prese par Helsinkiem „Samitu Helsinkos bija vērts noturēt kaut vai tāpēc, lai izbaudītu Rietumu politiķu, ekspertu un mediju ļaužu reakciju. Spriežot pēc panikas un naida kvēles, samits izdevies vareni. Sergejs Lavrovs, atbildot uz jautājumu, kā noritēja Putina un Trampa tikšanās, paziņoja, ka sarunas noritējušas „eleganti”, bet tas, ka amerikāņu politiskā esteblišmenta pārstāvji jau aicina uz militāru puču, lai gāztu „nodevēju Trampu”, tikai apstiprina Krievijas diplomātijas vadītāja sniegtā vērtējuma precizitāti.” Tā izsakās uz Krievijas auditoriju orientētais informācijas resurss РИА Новости. Studijas viesi: politologs, ES lietu eksperts Daunis Auers un migrācijas pētniece, eksperte par Turciju Agnese Lāce.  

Virtualios realybės (VR) žurnalistika leidžia ne tik žiūrėti dokumentiką – ji leidžia joje būti. Bet kaip VR-ą panaudoti teisingai? „AlJazeera“ televizijos žurnalistė Viktorija Mickutė kasdien ieško atsakymų į šį klausimą. Turinti biurą Katare, bet aplankiusi Bangladešą, Maroką ar Pietų Sudaną, ji su „Contrast VR“ komanda rodo istorijas apie klimato kaitą, karą ir skurdą. Užuot pasakojusi apie bendruomenes, Viktorija įtraukia jas pačias į dokumentikos kūrimą, prijungdama vietos muzikos kompozitorius, animatorius ar operatorius, kuriais kartais tampa ir smalsūs vaikai. Buvusiai LRT žurnalistei „Login“ konferencijos metu grįžus į Lietuvą, diskutavome apie tai, ar VR-as taps žurnalistikos ateitimi, ar liks didžiųjų redakcijų privilegija – ir ką abu keliai reiškia žiūrovams. Prisidėkite prie NYLA klausytojų bendruomenės Patreon: https://www.patreon.com/NanookMultimedia

Popiežiaus kelionės į Mianmarą ir Bangladešą atgarsiai ir pamokos ateičiai. Reportažas iš GLL ir advokatų kontaros TRINTI organizuotos diskusijos nacionalinėje M.Mažvydo bibliotekoje tema „Ar reikia moderniam pasauliui religijos?“ : R.Šapausko, L.Peluričio ir M.Štukės pastebėjimai. Spaudos skiltyje – G.Tamaševičiau s parengta užsienio portalų apžvalga.

Popiežiaus kelionės į Mianmarą ir Bangladešą atgarsiai ir pamokos ateičiai. Reportažas iš GLL ir advokatų kontaros TRINTI organizuotos diskusijos nacionalinėje M.Mažvydo bibliotekoje tema „Ar reikia moderniam pasauliui religijos?“ : R.Šapausko, L.Peluričio ir M.Štukės pastebėjimai. Spaudos skiltyje – G.Tamaševičiau s parengta užsienio portalų apžvalga.

Naujas ūkio ministras V. Sinkevičius sako, kad darbe ne pinigai svarbiausia. Kinijos premjeras Budapešte susitiko su 16-os Vidurio ir Rytų Europos šalių vyriausybių vadovais, tarp jų ir Saulius Skvernelis. Lukiškių aikštėje bus statomas mišką ir partizanų bunkerį primenantis paminklas. Gedimino kalnas. Popiežius atvyko vizito į Mianmarą ir Bangladešą.

Naujas ūkio ministras V. Sinkevičius sako, kad darbe ne pinigai svarbiausia. Kinijos premjeras Budapešte susitiko su 16-os Vidurio ir Rytų Europos šalių vyriausybių vadovais, tarp jų ir Saulius Skvernelis. Lukiškių aikštėje bus statomas mišką ir partizanų bunkerį primenantis paminklas. Gedimino kalnas. Popiežius atvyko vizito į Mianmarą ir Bangladešą.