Podcasts about banglade

  • 58PODCASTS
  • 102EPISODES
  • 27mAVG DURATION
  • 1MONTHLY NEW EPISODE
  • Nov 22, 2025LATEST

POPULARITY

20172018201920202021202220232024


Best podcasts about banglade

Latest podcast episodes about banglade

Yeni Şafak Podcast
Taha Kılınç-Ölüm cezası

Yeni Şafak Podcast

Play Episode Listen Later Nov 22, 2025 5:22


Geçtiğimiz yıl yaşanan protesto gösterileri sırasında güvenlik güçlerine eylemcileri öldürme emri verdiği ve böylece insanlığa karşı suç işlediği gerekçesiyle yargılanan Bangladeş eski Başbakanı Şeyh Hasina (78), başkent Dakka'daki olağanüstü yetkili mahkeme tarafından ölüm cezasına mahkûm edildi.

Aposto! Altı Otuz
Epstein manevrası, idam cezası | 18 Kasım 2025

Aposto! Altı Otuz

Play Episode Listen Later Nov 18, 2025 8:27


Trump, Epstein belgelerine dair tutum değiştirdi ve dosyaların yayımlanması yönünde oy kullanma çağrısı yaptı. Bangladeş'te eski Başbakan Şeyh Hasina idam cezasına çarptırıldı.Bu bölüm AstraZeneca hakkında reklam içermektedir. AstraZeneca Türkiye Türk Tıbbi Onkoloji Derneği işbirliği ile hayata geçirdiği “Belirti Yoksa da Yok Sayma” farkındalık kampanyasıyla akciğer kanserinde erken tanının önemine dikkat çekiyor. Kampanya filmini buradan izleyebilirsiniz.

Dešimt balų
Kas devinto užsieniečio studijų viza panaikinama

Dešimt balų

Play Episode Listen Later Sep 4, 2025 27:28


Lietuvoje šiuo metu studijuoja daugiau kaip 9 tūkst. trečiųjų šalių studentų. Daugiausia jų atvykę iš Indijos (1 465), Pakistano (1 045) ir Baltarusijos (924). Beje, per pastaruosius pustrečių metų studentų iš Indijos skaičius padidėjo 3 kartus, Pakistano – 10 kartų, Bangladešo – 17 kartų, o Maroko – net 18 kartų.Kai kurių šalių, kaip antai Pakistano ar Bangladešo, studentų atvykimas į Lietuvą išaugo po to, kai Australija ir Naujoji Zelandija apribojo šių šalių piliečiams studijų vizų išdavimą.Tarp kitų populiariausių kilmės šalių piliečių, kurie dominuoja Lietuvos aukštosiose mokyklose, taip pat yra Ukrainos studentai – 725, Bangladešo – 586, Maroko – 537, Izraelio – 405, Nigerijos – 355, Kamerūno – 339, Azerbaidžanas – 329.Vis dėlto, kaip akcentuota šį trečiadienį Migracijos departamento organizuotoje konferencijoje, ne visi atvykėliai į Lietuvą iš trečiųjų šalių siekia studijų. Maždaug kas devintam - dešimtam jų leidimas gyventi ir studijuoti panaikinamas. Mat migracijos specialistai aptinka, kad tariamas studentas suklastojo asmens duomenis arba, nors atvyksta studijuoti į programą, dėstomą anglų kalba, nesupranta angliškai. Tuo tarpu kai kurios Lietuvos aukštosios mokyklos, ypač kurioms sunkiai sekasi pritraukti vietos jaunimą, priima studijuoti trečiųjų šalių piliečius net neatlikusios vadinamųjų atrankinių interviu, o ir nepasidomėjusios, ar tariamas studentas iš tiesų nori studijuoti, o ne atvyksta ekonominiais sumetimais, pagaliau, ar jis turės iš ko sumokėti už studijas ir pan.Dėl šių priežasčių šiemet jau panaikinti 894 leidimai trečiųjų šalių piliečiams laikinai gyventi ir studijuoti Lietuvoje, dar 780 trečiųjų šalių studentų patys nutraukė studijas ir neteko leidimo, o 107 taip ir neatvyko į Lietuvą ir dėl to prarado teisę gyventi.Bet dar viena bėda yra ta, kad, kai studentas (gavęs fizinę leidimo laikinai gyventi ir studijuoti kortelę) į Lietuvą net neatvyksta, bet pasinaudoja galimybe patekti į kitas Šengeno šalis, jis, jei nekerta Šengeno šalies sienos, ir toliau turi fizinę kortelę, o nors leidimas jam gyventi Lietuvoje ir yra panaikintas. O tai kelia rimtų migracinių rizikų.Kaip tai užkardyti?LRT radijo švietimo laidoje dalyvauja Evelina Gudzinskaitė, Migracijos departamento direktorė, dr. Artūras Vasiliauskas, Vilniaus universiteto partnerystės prorektorius, ir dr. Gediminas Sargūnas, Panevėžio kolegijos direktorius.Ved. Jonė Kučinskaitė.

NTVRadyo
Doğa Takvimi - 04 Ağustos 2025 - Felaketlere karşı yaşam

NTVRadyo

Play Episode Listen Later Aug 4, 2025 1:26


Bugün 04 Ağustos 2025 #doğatakvimi

Yeni Şafak Podcast
Yasin Aktay-Oryantalist ezberlere karşı Bangladeş'te devrim

Yeni Şafak Podcast

Play Episode Listen Later Aug 2, 2025 7:08


Oryantalist bir pencereden bakıldığında doğunun en doğusu, en çilelisi, sessiz sedasız, itaatkâr, emeğiyle alın teriyle ekmeğini kazanmaya çalışan, gizemli Rikşalar ülkesi Bangladeş'in halkı bu doğulu tipolojiden hiç beklenemeyecek bir işe kalkıştı: devrim yaptı. Hani devrimleri ancak batılılar yapar ya. Doğuda yönetimler sadece saray entrikalarıyla, despot liderlerin veya monarşik yöneticilerin ayak oyunlarıyla değişir ya. Oysa Bangladeş'te bütün bileşenleriyle, unsurlarıyla, aklıyla, heyecanıyla, iradesiyle son derece şık bir devrim yaşanmıştır. Devrimin altında bir felsefe var, onu yönlendirenler özgürlük, onur ve refah talep etmek üzere üstelik kaybedecek zincirlerinden başka birçok şeyleri de var olduğu halde ayaklanmışlar.

Yeni Şafak Podcast
Yasin Aktay-Bangladeş'te Devrim'in sosyolojisi ve geleceği

Yeni Şafak Podcast

Play Episode Listen Later Jul 30, 2025 6:56


Bugünlerde bir sene önce gerçekleştirmiş olduğu halk devrimini kutlamakta olan Bangladeş üç tarafı Hindistan ile bir tarafı da denizle çevrili bir ülke. Yani Hindistan'dan başka bir komşusu yok. Karayoluyla ilişki kurabileceği, irtibat kurabileceği başka hiçbir ülke yok. Deniz yolu başka herhangi bir ülkeye çok uzak o yüzden havayolundan başka bir irtibat şansı yok. Bu coğrafi konumuyla 1947'de Hindistan'dan Pakistan'ın bir parçası olarak bağımsızlığını kazanmış olsa da Pakistan'la beraberliği sadece 24 yıl sürmüş. Bu süre içinde Hindistan'ın bu coğrafi konumundan kaynaklanan siyasal, kültürel ve ideolojik cazibesine kapılarak 1971 yılında bu sefer Pakistan'dan bağımsızlığını kazanmış, ama bu ikinci bağımsızlığı adım adım onu Hindistan'ın uydusu bir ülke haline getirmiş. Bugüne taşınan ve muhtemelen gelecekte de yakasını hiçbir zaman tam olarak bırakamayacak olan bu coğrafi konumu.

Yeni Şafak Podcast
Yasin Aktay - Bangladeş'te Temmuz Devrimi'nin 1. yıldönümü

Yeni Şafak Podcast

Play Episode Listen Later Jul 28, 2025 6:31


Türkiye'de 15 Temmuz'in 8. yıl anma toplantılarının yapıldığı günlerde geçtiğimiz yıl Bangladeş'te 16 yıldır ülkeyi baskıcı bir diktatörlükle yönetmekte olan Şeyh Hasina'ya karşı bir halk ayaklanması her geçen gün hız kazanarak devam ediyordu. O ayaklanma 5 Ağustos'ta Hasina'nın Hindistan'a kaçmasıyla birlikte bir devrim olarak kayıtlara geçmiş oldu. Bugün adına Temmuz Devrimi denilen bu hadisenin 1. Yıl anma ve kutlama etkinlikleri kapsamında Dakka'dayız.

Divas puslodes
Tramps te atsaka, te sola palīdzību Ukrainai. Ķīna definē savu pozīciju Ukrainas karā

Divas puslodes

Play Episode Listen Later Jul 9, 2025 54:13


Raidījumā plašāk runājam par Amerikas Savienotajām Valstīm, aptverot gan iekšpolitikas jautājumus, gan arī ārpolitikas jautājumus, kā arī beigās diskutējam par Ķīnu. ASV Neatkarības dienas svinības prezidentam Trampam īpašas šogad padarīja "Lielā un daiļā likumprojekta" pieņemšana. Tam gan bijis ne mazums kritiķu, kuru vidū ir arī Īlons Masks. Tikmēr ASV ārpolitikā galveno uzmanību, vismaz mēs Latvijā pievēršam karam Ukrainā, un pēdējā laikā no Trampa mutes izskanējušas šķietami pozitīvas iezīmes Ukrainai - Baltā nama saimnieka neapmierinātība ar Putinu aug un tiek meklētas iespējas arī stiprināt Ukrainas aizsardzības spējas. Kā būs ar darbiem, tas gan ir cits jautājums. Nenoteiktība joprojām valda arī tarifu sāgā. Savukārt Ķīna likusi skaidri noprast, ka tā nevēlas Krievijas sakāvi Ukrainā. Kā Eiropai to uztvert un kā veidot attiecības ar Pekinu laikā, kad sadarbība tirdzniecībā ir būtiska, bet kā ēna turpat blakus redzama Ķīnas militāro muskuļu audzēšana un arvien lielāks atbalsts Krievijas militārajai rūpniecībai? Aktualitātes analizē Sigita Strubera, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, un Kristofers Kārlis Krūmiņš, Austrumeiropas politikas students Džordžtaunas universitātē (ASV), RSU Ķīnas Studiju centra projektu koordinators. „Lielais skaistais” un „trešais dusmīgais” 4. jūlijā, Savienoto Valstu Neatkarības dienā, Baltajā namā notikušo svinību ietvaros prezidents Tramps ar attiecīgu pompu parakstīja savu „Lielo daiļo likumprojektu”, kā viņš pats to dēvē. Līdz ar to šī nodokļu atlaižu un budžeta tēriņu pakete ir ieguvusi likuma spēku. Kā zināms, tas nenācās viegli, jo projekta ietekme uz vairākām nozīmīgām sociālajām programmām un budžeta izdevumu līmeni raisīja iebildumus ne tikai opozicionāros demokrātos, bet arī republikāņu rindās. Kongresa Budžeta birojs lēš, ka Trampa „finansiālā daile” varētu nākamajos desmit gados palielināt Savienoto Valstu budžeta deficītu par vairāk nekā trīs triljoniem dolāru un laupīt valsts apmaksātu veselības aprūpi un atbalstu pārtikas iegādei miljoniem amerikāņu. Projekts paredz padarīt par pastāvīgām nodokļu atlaides, kuras Tramps ieviesa savas pirmās prezidentūras laikā, toreiz uz laiku līdz šī gada nogalei. Šīs atlaides varētu turpmākajos desmit gados samazināt budžetu apmēram par četriem ar pusi triljoniem, bet prezidents ir pārliecināts, ka tās nozīmīgi veicinās ekonomikas izaugsmi. Būtisks pieaugums paredzēts militārajam budžetam, pamatā karakuģu būvei un pretgaisa aizsardzības projektam, prezidenta nodēvētam par „Zelta kupolu”, kā arī Imigrācijas un muitas kontroles dienestam, kurš īsteno Trampa politikas lolojumu – nelegālo ieceļotāju izraidīšanas kampaņu. Tikām uz „Lielā daiļā” stāšanos likumīgā spēkā reaģējis Īlons Masks, kurš jau agrāk bija solījis, ja tas notikšot, viņš dibināšot jaunu politisko partiju. Tā saukšoties Amerikas partija, un tās tuvākais mērķis esot nākamajās Kongresa vēlēšanās iegūt dažas vietas, kas, ievērojot demokrātu un republikāņu spēku samēru likumdevējā, kļūtu izšķiroši svarīgas. Eksperti gan ir visai skeptiski par iespēju nozīmīgi izkustināt nu jau pārsimts gadus cementēto divpartiju sistēmu Savienotajās Valstīs. Makaronu kārējs Vladimirs „Putins mums ir sakarinājis kaudzēm makaronu uz ausīm,” – tā varētu tulkot amerikāņu idiomu, ar kuru Baltā nama saimnieks raksturoja savas attiecības ar agresorvalsts līderi, runājot kabineta sēdē. Šķiet, ugunsgrēku iekrāsotās Ukrainas pilsētu debesis tomēr met savu baiso atblāzmu arī uz Vašingtonu, respektīvi, Kremļa rīcība, pieprasot faktisku Ukrainas kapitulāciju, slepkavojot tās civiliedzīvotājus un paralēli manipulējot ar Savienoto Valstu līderi, sāk nodarīt pārāk pamanāmu kaitējumu Trampa un viņa administrācijas reputācijai. Zināms indikators bija ieroču piegāžu jautājuma līkloči. Pēc pagājušās nedēļas vidū izskanējušās informācijas, ka Savienotās Valstis aptur militāro palīdzību Ukrainai, ciktāl to krājumi esot nepietiekami, un 4. jūlijā notikušās Savienoto Valstu un Ukrainas vadītāju telefona sarunas, pirmdien, 7. jūlijā, Tramps tomēr paziņoja, ka ieroči tikšot piegādāti. Otrdien tika precizēts, ka runa ir par desmit raķetēm pretgaisa aizsardzības sistēmai „Patriot”, kas ir visai pieticīgs daudzums. Tomēr būtiskākais ir tas, ka Savienotās Valstis nav radikāli mainījušas savu pieeju militārā atbalsta sakarā un nav tādējādi kļuvušas par faktisku agresijas atbalstītāju. Ja var ticēt aģentūras „Associated Press” paustajam, ideja par ieroču piegādes apturēšanu patiešām nākusi no Pentagona un bijusi Baltajam namam negaidīta. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs vērsies pie prezidenta Trampa ar lūgumu pārdot viņam vienu „Patriot” iekārtu, lai to tālāk nodotu Ukrainai. Atbilde esot – lai Mercs piegādājot kādu no savā rīcībā esošajām iekārtām, bet Savienotās Valstis esot gatavas dalīt izmaksas uz pusēm. Bet šodien, 9. jūlijā, apritēja arī kārtējais termiņš, kuru Baltā nama saimnieks bija noteicis paaugstinātu ievedmuitas tarifu ieviešanai vairākām valstīm, t.sk. Bangladešai, Indonēzijai, Japānai un Dienvidkorejai, ja netiks panākta tirdzniecības vienošanās. Tomēr vakar prezidents atlika tarifu ieviešanu līdz 1. augustam. Zīmīgi, ka biržas praktiski nav reaģējušas uz pēdējiem Baltā nama saimnieka lēmumiem un izteikumiem tarifu sakarā. Pekina atklāj kārtis Pirms nedēļas Briseli apmeklēja Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji, četras stundas pavadot sarunās ar Eiropas Savienības Augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Kaju Kallasu. Sarunu gaitā Ķīnas pārstāvis izrādījās neierasti atklāts, paziņojot, ka Pekina nevarot pieļaut Krievijas zaudējumu karā Ukrainā – tādā gadījumā Savienoto Valstu uzmanība tikšot pievērsta tikai Ķīnai un Klusā okeāna reģionam. Informāciju par šo Ķīnas pārstāvja izteikumu publiskojis laikraksts „South China Morning Post”. Izdevums raksturojis tikšanos kā „četras stundas ilgu debašu maratonu”, kurā puses apmainījušās ģeopolitiskiem un ekonomiskiem pārmetumiem, pie tam Kajai Kallasai nācies uzklausīt pāris sarunu partnera pasāžas lektora stilā. Konkrētais izteikums nācis kā atbilde Eiropas Savienības pārstāves teiktajam, ka Ķīna sniedzot Krievijai konkrētu militāru atbalstu. Atklātība, ar kādu Vans Ji definējis savas valsts pozīciju pašreizējā kara sakarā, ir visai neierasta pat sarunās aiz slēgtām durvīm, un sacītais ir manāma nobīde no Pekinas oficiāli ieturētās neitralitātes. Pāris dienas vēlāk Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāve gan centās mīkstināt situāciju, paužot, ka viņas valsts ir neitrāla šajā konfliktā un, protams, ieinteresēta pēc iespējas drīzā karadarbības pārtraukšanā un situācijas politiskā risinājumā. Ārlietu ministra Vana vizīte Briselē bija veltīta mēneša nogalē plānotā Eiropas Savienības un Ķīnas samita sagatavošanai, kad Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Antoniu Košta apmeklēs Pekinu un tiksies ar prezidentu Sji Dziņpinu un citiem Ķīnas Tautas republikas vadītājiem. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Yeni Şafak Podcast
Yasin Aktay - Türkiye'de Bangladeş Konferansı ve Temmuz Devriminin Ruhu

Yeni Şafak Podcast

Play Episode Listen Later Apr 20, 2025 5:35


Geçtiğimiz yılın temmuz ayında Bangladeş'te 15 yıl bir tür 28 Şubat rejimi gibi hüküm sürmüş olan Hasina diktasını sona erdiren bir halk devrimi yaşandı. 15 yıl boyunca bilhassa Müslümanlar üzerinde tam bir korku rejimi inşa eden Şeyh Hasina'nın 5 Ağustos'ta Bangladeş'ten kaçmasıyla sonuçlanan öğrenci protestoları ve geniş katılımlı halk yürüyüşleri son yılların en umut verici gelişmelerinin ortaya çıkmasını sağlamıştı.

Aktualna tema
Pakistanec Muhammad Kashif na svojem YouTube kanalu nudi pomoč in deli nasvete migrantom

Aktualna tema

Play Episode Listen Later Mar 24, 2025 11:57


Pakistanec Muhammad Kashif se je v Slovenijo preselil pred približno šestimi leti. Na podlagi svojih izkušenj je pred kratkim ustvaril svoj YouTube kanal z imenom Kashif Corner (Kashifov kotiček). Namen njegovega kanala je predvsem nudenje pomoči in deljenje nasvetov migrantom, ki se preselijo v Slovenijo iz azijskih držav, kot so Pakistan, Iran, Afganistan, Bangladeš in Indija. Z Muhammadom Kashifom se je pogovarjala Lucija Vidergar. Bereta Marko Rozman in Dejan Kaloper.Muhammad Kashif na svojem YouTube kanalu Kashif Corner objavlja predvsem vsebine, povezane s Slovenijo - vse od tega, kako pridobiti slovenski vizum, v Sloveniji poiskati službo in stanovanje, obenem pa tudi intervjuje z različnimi ljudmi, in posnetke, kjer obiskuje kraje po Sloveniji. Kashif pravi, da objavlja predvsem to, kar je zelo koristno za migrante, ki se selijo iz Azije v Slovenijo, posnetki pa so lahko zanimivi lahko tudi ostalim gledalcem. 

Bi' Gidene Soralım | Türkçe Podcast
7.7 Mozambik'te Çatışma Bölgesinde Yaşamak | Eminenur Çınar

Bi' Gidene Soralım | Türkçe Podcast

Play Episode Listen Later Jan 23, 2025 62:54


Birleşmiş Milletler'deki görevi ile dünyanın farklı noktalarında deneyimler yaşayan Eminenur Çınar tekrar konuğum oluyor. Birinci sezonda Gambiya, dördüncü sezonda Bangladeş'teki görevlerini konuştuğumuz Eminenur, bir süredir Mozambik'te yaşıyor ve çalışıyor.Boğaziçi'nde Ekonomi anadal ve Politika yan dal mezunu Eminenur, daha sonra Londra'ya taşınıp tam burslu olarak LSE'de kalkınma üzerine yüksek lisans yapıyor ve yaklaşık 5 senedir Birleşmiş Milletler bünyesinde çalışıyor.Gambiya, Etiyopya, Bangladeş, Polonya, Ürdün ve Türkiye gibi farklı ülkelerde görev alan Eminenur, bir süredir iç savaş nedeniyle karışıklık yaşayan Mozambik'te çalışıyor. Başkent Maputo yerine Mozambik'in kuzeyindeki çatışma bölgesinde yaşayan Eminenur ile hem bu zorlu görevini ve Birleşmiş Milletler bünyesinde üstlendiği sorumlulukları hem de Mozambik'teki hayatını, kültürel zorlukları ve iş hayatının dinamiklerini konuşacağız. Eminenur'un toplulukların sürdürülebilir çözümler geliştirmesine nasıl yardımcı olduğunu ve özellikle kadınların sosyal ve ekonomik yaşama katılımını destekleyen projeleri hakkında detaylı konuştuk. Bu bölüm, İngiltere ve İrlanda'da öğrenci konaklaması için en iyi imkânları sunan GoBritanya'nın katkılarıyla sizlere buluşuyor. 2013'ten beri öğrencilere konaklama çözümleri sunan GoBritanya, özellikle uluslararası öğrencilerin ilk tercihi olmaya devam ediyor. Daha fazla bilgi için www.gobritanya.com'u ziyaret edebilirsiniz.

Yeni Şafak Podcast
AYDIN ÜNAL - Afganistan, Bangladeş, Suriye, Sudan ve nihayet Gazze'de zafer!

Yeni Şafak Podcast

Play Episode Listen Later Jan 17, 2025 5:48


Hamas'ın kahramanca direnişiyle gelen Gazze zaferi kutlu, mübarek olsun. Evet, bu bir zaferdir. Tartışmasız bir zaferdir. Dünyanın en acımasız, ahlaksız, ilkesiz ordusu, trilyon dolarlara varan harcamayla, en ölümcül kitle imha silahlarını kullanarak, 363 kilometrekareye sıkışıp kalmış 2,5 milyon insanı 467 gün boyunca bombalamış; hiçbir başarı elde edemeden, rehinelerini alamadan, diz çökerek, boyun eğerek, üstelik binlerce kayıp vererek, arkalarında İsrail'in üzerine çökmüş kesif bir korku, mutsuzluk, ümitsizlik bulutu bırakarak geri çekilmek zorunda kalmıştır.

Yeni Şafak Podcast
AYDIN ÜNAL - Biz bu devrimi çok sevdik

Yeni Şafak Podcast

Play Episode Listen Later Dec 20, 2024 5:03


150 yıldır kaybediyoruz. Hindistan (Pakistan, Bangladeş) işgal edildi. Halife'nin ülkesi Osmanlı savaşta yenildi, Balkanlar'dan, Afrika'dan, Orta Doğu'dan çekildi. Kurulan devletçiklere birer sömürge valisi atandı. İslam coğrafyasının kalbine Siyonist hançer saplandı. Sömürü, darbeler, komplolar, yenilgiler, katliamlar, yoksulluk, kan, gözyaşı topraklarımızdan eksik olmadı. 1979'da İran devrimine sevinmiştik; kısa sürede bir Pers-Şia devrimi olduğu ortaya çıktı. 1989'da Afganistan Rusları topraklarından çıkardı, çok sevindik, ama kısa sürede o topraklara ABD girdi. Karamsardık, yılgındık, bitkindik, ümidimiz çok zayıflamıştı…

Diplomātiskās pusdienas
Bangladeša: liela, bet tūristu maz iecienīta valsts pasaules kartē

Diplomātiskās pusdienas

Play Episode Listen Later Dec 3, 2024 17:02


Raidījumā Diplomātiskās pusdienas dodamies uz vienu no pasaules lielākajām valstīm iedzīvotāju skaita un ekonomiskā nozīmīguma ziņā, proti, Bangladešas Tautas Republiku. Analizējam tās politisko ekonomiku. Bangladešas iedzīvotāju skaits sasniedz 169 miljonus cilvēku un tās galvaspilsēta Daka ir šobrīd ir pasaulē ceturtā lielākā pilsēta ar tās vairāk nekā 23 miljoniem iedzīvotāju. Par Daku lielākas ir tikai Šanhaja, Deli un Tokija. Tokija ir pasaules rekordiste ar 37 miljoniem iedzīvotāju. Neskatoties uz Bangladešas izmēriem, tā ir viena no vismazāk tūristu iecienītajām valstīm pasaulē. Esam daudz runājuši par valstīm, kuras apmeklē vairāk cilvēku gadā, nekā tajās dzīvo, bet Bangladešas gadījumā ciemiņu skaits esot vien ap 125 tūkstošiem cilvēku. Respektīvi, uz 1300 Bangladešas iedzīvotājiem pienākas vien tikai viens tūrists. Nav jau valstī pārāk daudz apskates objektu. Bet vērtīgākais esot vēsturiskā mošeju pilsēta Bagerhata, kas bija kopš gadsimtiem aizmirsta Bagladešas džungļos un tādēļ saglabājusi unikālus musulmaņu viduslaiku arhitektūras piemērus. Bangladešas karogs ir līdzīgs jau minētās Japānas karogam. Līdzīgs ar to, ka karogā atrodama sarkana bumba un līdzīgi, kā Japānas karogā sarkanā bumba apzīmē sauli - jaunās valsts uzlecošo sauli. Bangladešas karoga bumba gan ir nedaudz nobīdīta pa kreisi, kas apzīmē asinsizliešanu, kuras rezultātā jaunā valsts radās. Visbeidzot, Bangladešas karogam ir zaļš, nevis balts fons. Zaļš, jo musulmaņu tradīcijās zaļā krāsa ir īpaša un apzīmē gan cerību uz jaunatni, gan zaļo dabu. Bengālijas iedzīvotāji vairāk nekā 90 procenti ir musulmaņi un tikai astoņi procenti ir hinduisti, lai arī valsts atrodas blakus Indijai. Bangladešā 99 procenti iedzīvotāju ir bengāļi pēc etniskās piederības. Un vēsturiski musulmaņi ienāca šajā Gangas un Bramaputras upju deltā tikai 10. gadsimtā. Tirgotāji un pravieši, protams, bija pirmie. Eiropiešu tirgotāji sāka ierasties vien 16. gadsimtā. Bengālija, kā Bangladešu pēc agrākā nosaukuma varbūt kāds atpazīst, pakāpeniski kļuva par daļu no Britu Indijas, lai arī hinduisti dzīvoja tikai Bengālijas rietumu daļā, kamēr vairākums austrumu daļā bija musulmaņi. Pēc tam, kad Indija ieguva neatkarību un tika sadalīta, Bangladešas teritorija kļuva par Austrumu Pakistānu, bet savstarpējās nesaskaņas pakāpeniski noveda pie tā, ka izveidojās Bengāļu neatkarības kustība, kas prasīja neatkarību. Neatkarība tika iegūta kara rezultātā tikai 1971. gadā. Jau 1975. gadā jaunā valsts piedzīvoja pirmo militāristu apvērsumu un neatkarību izcīnījusī Avami Līgu pie varas aizvietoja Bangladešas Nacionālistu partija. Valdība gan noturējās vien divus gadus, kad to atkal līdz pat 1991. gadam pārvaldīja jauna militārā hunta. Šajā gadā notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas un vairāku secīgu vēlēšanu rezultātā vara regulāri mainījās starp Avami līgu un Nacionālistu partiju. Kopš 2008. gadā pie varas atradās demokrātiski ievēlētā Avami līga un no 2009. gada līdz pat 2024. gada jūnijam premjerministre Šeiha Hasina. Šeihas Hasinas demokrātiskums gan vairāk bija nežēlīga autokrātija. Tieši šobrīd Bangladešas sabiedrība lūkojas notiesāt bijušo premjeri un tās valdību par virkni noziegumu tās 15 valdīšanas gadu laikā. 700 cilvēki šo gadu laikā esot bez tiesas apcietināti vai nogalināti. Daļa no tiem – redzamākā politiskā opozīcija. 83 esot atrasti miruši, kamēr simtu liktenis vēl esot nezināms. Šī gada jūlijā miljoniem Bangladešas iedzīvotāju, primāri studentu, sacēlās pret Hasinas režīmu un faktiski to padzina. Proti, premjere aizbēga uz kaimiņvalsti Indiju. Šobrīd tiesāti tiek 11 bijušie valdības ministri, viens tiesnesis un valdības bijušais sekretārs. Visiem patlaban ir uzrādītas apsūdzības studentu protestētāju nogalināšanā. Bangladešas ekonomika gan pirms, gan Hasinas režīma laikā pēdējās divās desmitgadēs ir augusi par vairāk nekā sešiem procentiem katru gadu. Arī nabadzību oficiāli valstī ir izdevies samazināt vairāk nekā uz pusi – proti, cilvēku skaits, kam jāiztiek ar mazāk kā diviem dolāriem dienā, ir samazinājies uz pusi. Un te daļa no pozitīvās atbildības ir jāuzņemas arī vienīgajam Bangladešas Nobela prēmijas laureātam Muhamedam Junusam, kurš balvu saņēma 2006. gadā. Viņš bieži ir pazīstams kā “Visnabadzīgāko nabagu baņķieris” un viņa izcilība ir mikrokreditēšanas sistēmas izveide. Par šo shēmu sīkāk un par to, kā darbojas Latvijas iedzīvotājiem varbūt mazāk dzirdētās Islāma bankas, stāsta Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs Andris Strazds.

SEYİR HALİ
Dünyanın en özgür ülkesi Finlandiya, en zayıf ülkesi ise Suriye

SEYİR HALİ

Play Episode Listen Later Sep 4, 2024 113:02


Freedom House'a göre dünyanın en özgür ülkesi Finlandiya, en zayıf ülkesi ise Suriye. Türkiye ise 33 puanla son sıralarda yer aldı. Seyir Hali'nde değerlendirmelerde bulunan Ali Çağatay, "Türkiye Endonezya'nın, Malezya'nın, Nijerya'nın, Bangladeş'in, Pakistan'ın altında" dedi.

SBS Kurdish - SBS Kurdî
Kurte Nûçeyên roja Çarşemê 21î Tebaxa 2024

SBS Kurdish - SBS Kurdî

Play Episode Listen Later Aug 21, 2024 5:36


Di bûletena nûçeyên îroj de: Siyasetmedar dê ji ber reftarên xerab, li gorî qanûnên nû yên ku ji parlemanê re hatine şandin werin cezakirin…Zeviya rojê ya herî mezin e li Australya pejirandina jîngehê wergirt, Û di krîkit de, Kûpa Cîhanî ya Jinan T20 piştî aloziyên siyasî yên li Bangladeşê veguheste Yeketiya Îmaratên Erebî. Ew nûçeyana û nûçeyên din bi bûletenê de hene.

Informativne oddaje
Novice iz življenja Cerkve dne 14. 8.

Informativne oddaje

Play Episode Listen Later Aug 14, 2024 6:51


Priprave na jutrišnji praznik Marijinega vnebovzetja.Verske manjšine v Bangladešu v strahu pred napadi islamske večine.Sudanski škofje podpirajo nujne mirovne pogovore.Goduje sv. Maksimiljan Kolbe, žrtev za drugega.

Explora
Explora 06.08.2024.

Explora

Play Episode Listen Later Aug 12, 2024 50:15


Novi antibiotici. Nove pandemije. AI u farmaciji i dentalnoj medicini. Liječnici iz Nepala, Indije i Bangladeša. Efikasniji solarni paneli. Dijamanti iz Merkura. Venera i Mars. WARP svemirski pogon. Automobili izdajice. Neredi u Velikoj Britaniji. Ženski boks na Olimpijadi.

Yeni Şafak Podcast
TAMER KORKMAZ - Sansüristan!

Yeni Şafak Podcast

Play Episode Listen Later Aug 12, 2024 4:39


Londra merkezli “The Economist” dergisinin Filistin bayrağını sansürlediği ortaya çıktı. Bangladeş'teki olayları kapağına taşıyan dergi, kapaktaki fotoğrafta yer alan Filistin bayrağını ise bir klavye darbesiyle yok etti! Böylelikle… Batı medyasının ne denli “Özgürlükçü ve Bağımsız!” olduğunu bir kez daha gösterdiler. -Eh, onlara da bu yakışır! *** 7 Ekim 2023'ten bu yana; dünyanın dört bir yanında “göndere çekilen, dalgalanan, taşınan, sallanan” sayısız Filistin bayrağını ise asla yok edemezler.

Labirinti sveta
Težave ne poznajo poletnega premora

Labirinti sveta

Play Episode Listen Later Aug 9, 2024 11:20


Po svetu, vsaj kar zadeva slabe novice, ni poletnega premora. Napadi na Gazo se nadaljujejo, na Bližnjem vzhodu je še vedno zelo napeto. Vsaj nemiri v Bangladešu, ki so zahtevali veliko življenj, so se polegli, ko je premierka pobegnila iz države. V Združenih državah Amerike pa izbira podpredsedniškega kandidata Demokratske stranke v predvolilni boj vnaša novo dinamiko. Na olimpijskih igrah pa pričakovano: eni so veseli, drugi razočarani.

Yeni Şafak Podcast
MEHMET AKİF SOYSAL - Hep aynı klavye! Dünya savaşa mı sürükleniyor?

Yeni Şafak Podcast

Play Episode Listen Later Aug 9, 2024 6:38


Siyaset gergin; bu yıl dünyada seçim yılı. İç siyasete dış siyaset yem ediliyor. Sıcak çatışmalara her an yenisi eklenebilir. İç gerginlikler bile had safhada. Geçtiğimiz günlerde İngiltere'de klavyeler üzerinden İslamofobik yaygara kopartılarak Müslüman azınlıkların mahalleri basıldı. İngiltere'de 13 yıldır ilk kez gerçekleşen geniş çaplı şiddet olaylarında bazıları kadın ve çocuk olan yüzlerce gösterici Afrika ve Ortadoğu'dan gelen sığınmacıların kaldığı otellere ve mahallelere saldırdı. Kuzey Southport'ta düzenlenen bir etkinlikte üç kız çocuğunun öldürülmesi sonrasında katil zanlısının kimliği sosyal medyada İslamcı göçmen olarak bilerek yanlış açıklanmış ve bunun üzerine çeşitli şehir ve kasabalarda ayaklanmalar başlamıştı. Tam da İsrail'in İran'daki suikastinin akabinde; ne hikmetse… Büyük ihtimalle klavye başındaki aynı kişiler, sosyal medyada İsrail'in yaptığı suikast hakkında konuşulmasını yasaklamışlardı. Tesadüf diyebilir miyiz? Bu arada bu makaleyi kaleme aldığım vakit Londra'da olmam hasebiyle size net olarak söyleyebilirim ki geçenlerde Kayseri'de çıkartılan olayların biçimi ile İngiltere'de oluşturulan İslamofobik hareket birebir aynı. Sanki aynı zihinlerde planlanmış ve aynı ellerce oynanmış gibi; aynı klavye olmasın? Müslüman coğrafya karıştırılıyor! Bangladeşli öğrenciler, haftalardır sokaktaydı ve İsrail-Hindistan yanlısı Şeyh Hasina yönetimini devirdi. Hasina, Hindistan ve İsrail'in yönlendirmeleri ile, ülkedeki İslami liderlerin çoğunu idam etti, geri kalanını da hapsetti. Yine klavyedeki aynı eller bu işleri yaptırmış olabilir mi? Bu arada Pakistan'ın İran'a uzun menzilli füze temin etmek üzere anlaştığı bilgisi yayılmaya başladı. Doğru mu bilemiyoruz. Ancak böylesi bir bilgiyi yaymak klavyenin başındaki akıl tarafından yapılmış olabilir. Zira Pakistan'ı sıkıştırmak için dezenformasyon başlatılmış olamaz mı? Mümkün. Piyasalarda ani çöküş!

SBS Kurdish - SBS Kurdî
Kurte Nûçeyên roja Çarşemê 7î Tebaxa 2024

SBS Kurdish - SBS Kurdî

Play Episode Listen Later Aug 7, 2024 4:59


Di bûletena nûçeyên îroj de: Ji xelkê Australya hatiye xwestin ji ber aloziyên siyasîye li Bangladeşê neçin wî welatî… Raporeke nû destnîşan dike ku peyayên penaber li Australya bêtir tûşî nixweşiya derûnî dibin, ew nûçeyana û nûçeyên din di bûletenê de hene.

Divas puslodes
Ieslodzīto apmaiņa starp Rietumiem un Krieviju. Nemieri Lielbritānijā. Izmaiņas Bangladešā

Divas puslodes

Play Episode Listen Later Aug 7, 2024 53:56


Bangladešas premjerministre ir pametusi valsti un lūgusi politisko patvērumu Lielbritānijā. Visas šīs dienas nemierīgi ir bijis arī Lielbritānijā, kur sašutumu izraisīja traģēdija Sautportā, kas savukārt raisījis ļaužu dusmas pret migrantiem, jo slepkavas vecāki savulaik ieradušies no Ruandas. Bet Latvijā visvairāk apspriesta ir cietumnieku apmaiņa starp Rietumiem un Krieviju.  Vēl interesantas ziņas pienāk no Krievijas, kur Ukrainas karavīri, šķiet, ieņēmuši daļu no Kurskas apgabala. Pieminam arī ziņu no ASV, kur Demokrāti ir izvirzījuši Kamalu Harisu cīņai par prezidenta amatu un viņa izraudzījusies viceprezidenta amatam Timu Volzu. Aktualitātes pasaulē analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis. Vērtējot notikušo Lielbritānijā, sazināmies ar Latvijas TV žurnālisti Ilze Kalvi Lielbritānijā, savukārt runājot par ukraiņu triecienu Krievijas teritorijā, uzklausām ar majoru Jāni Slaidiņu. Samainītie „Lielākā ieslodzīto apmaiņa kopš Aukstā kara laikiem,” – tā daudzviet preses virsrakstos raksturots notikums, kas 1. augustā risinājās Ankaras lidostā, vaiņagojot vairākus mēnešus ilgušu sarunu procesu. Sausu skaitļu valodā runājot, Krievija un tās satelīts Baltkrievija uz rietumiem nosūtījušas sešpadsmit to cietumos turētas personas, pretī saņemot astoņus, kuri uzturējušies Savienoto Valstu, Vācijas, Norvēģijas, Slovēnijas un Polijas ieslodzījuma vietās. Pieminot vien zināmākos vārdus, brīvība uz Rietumiem šādi tikuši Kremļa režīma kritiķi, sabiedriskās organizācijas „Atvērtā Krievija” darbinieki Vladimirs Kara-Murza un Andrejs Pivovarovs, Kremlim opozicionārais politiķis Iļja Jašins, Krievijā par spiegošanu notiesātie Savienoto Valstu pilsoņi Pols Vilans un Evans Gerškovičs, tāpat vācietis Riko Krīgers, kuram Baltkrievijas tiesa jūnija nogalē piesprieda nāvessodu par it kā veiktām teroristiskām darbībām. Savukārt starp tiem, kuri aizceļoja pretējā virzienā, spilgtākā persona, nenoliedzami, ir Vācijā ar mūža ieslodzījumu notiesātais Vadims Krasikovs, kurš 2019. gadā Berlīnē noslepkavoja čečenu pretošanās kustības kaujinieku virsnieku Zeļimhanu Hangošvili. Spilgts gadījums ir arī Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta aģentu Duļcevu laulātais pāris, kuri ar viltotu Argentīnas pilsoņu identitāti dzīvoja Slovēnijā, taču tika atklāti un arestēti. Abu bērniem līdz nesenam laikam nebija ne jausmas, ka viņi ir krievi. Tomēr lielāks svars nekā jebkuram no piesauktajiem šajā procesā ir cilvēkam, kura vārds varēja būt, tomēr nu jau vairs nekad nenonāks kādā apmaināmo sarakstā – šī gada februārī cietumā mirušajam Aleksejam Navaļnijam. Šobrīd vairs netiek slēpts tas, kas tolaik vēl cirkulēja tikai kā versija, proti – ka sākotnēji šīs apmaiņas centrālais elements bija: Navaļnijs pret Krasikovu. Daudzi pauž pārliecību, ka Kremļa niknākā un pamanāmākā kritiķa likteni izšķīrusi tieši Rietumu ieinteresētība viņa apmaiņā. Putins neesot bijis gatavs laist brīvībā Navaļniju, kurš viņam šķitis daudz bīstamāks nekā jebkurš cits opozicionārs, tāpēc izšķīries potenciāli apmaināmo noslepkavot. Tas, ka pēc tam maiņa tomēr notikusi, apliecinot, ka Kremļa saimniekam izdevies visu izkārtot pa savam. Krasikova izdabūšana uz Krieviju, kurai droši vien sekošot apbalvojumi un pagodinājumi, esot iedvesmojošs piemērs citiem, kurus Kremlis sūtīs uz rietumiem nodarīt līdzīgus netīrus darbiņus. Ielu un klaviatūru „varoņi” 29. jūlijā nepilnus astoņpadsmit gadus vecais Aksels Muganva Rudakubana, bruņojies ar nazi, ieradās bērnu deju studijā Anglijas ziemeļrietumu pilsētā Sautportā, un uzbruka tur esošajiem. Viņš sadūra vienpadsmit bērnus un divus pieaugušos, pie tam divas meitenes, sešus un septiņus gadus vecas, mira notikuma vietā, viena, deviņus gadus veca, vēlāk slimnīcā. Seši no ievainotajiem bērniem un abi ievainotie pieaugušie tika nogādāti slimnīcā kritiskā stāvoklī. Tas, kādi bijuši uzbrucēja motīvi, vēl ir jānoskaidro, taču pagaidām nav iemesla domāt, ka tie bijuši teroristiski. Jaunieša vecāki ieradušies Lielbritānijā no Āfrikas valsts Ruandas, bet gan viņš, gan viņa vecākais brālis dzimuši Anglijā. Taču jau drīz pēc notikušā sociālajos tīklos tika aktīvi izplatītas viltus ziņas par to, ka noziegumu pastrādājušais ir patvēruma meklētājs, kā arī – ka viņš ir musulmanis, kas neatbilst patiesībai. Var piebilst, ka apmēram 94% Ruandas iedzīvotāju sevi identificē kā kristiešus. Telekanāls „Al Jazeera” citē Dohas universitātes mācībspēka Marka Ouvena Džonsa teikto, ka jau dienu pēc notikuma sociālajos tīklos līdzīga rakstura publikācijas saņēmušas divdesmit septiņus miljonus skatījumu. Šajos ierakstos dominēja motīvi „Cik ilgi mēs to pieļausim?!” 31. jūlijā notika pirmās nekārtības, kuras nākamajās dienās vērsās plašumā un aptvēra visu Angliju, kā arī Belfāstu Ziemeļīrijā. Rasistiski noskaņots pūlis uzbruka mošejām un viesnīcām, kurās izmitina patvēruma meklētājus. Divas viesnīcas Roterhemas pilsētā Anglijas ziemeļos uzbrucējiem izdevās aizdedzināt. Policiju, kura centās uzturēt kārtību, apmētāja ar ķieģeļiem, plankām un citiem smagiem priekšmetiem, dažos gadījumos arī ar degmaisījuma pudelēm. Par atbildi šiem uzbrukumiem aktivizējās arī pretējā puse – imigrantu kopienu pārstāvji un kreisie protestētāji. Tiek lēsts, ka ar šāda mēroga nekārtībām Lielbritānija saskaras pirmoreiz kopš 2011. gada, kad no Londonas policijas darbinieka lodes mira kāds melnādains jaunietis. Valdība paziņojusi par apmēram sešiem tūkstošiem papildus norīkotu policijas spēku un piecsimt sagatavotām vietām cietumos. Premjerministrs Kīrs Stārmers izteicies, ka nekārtībās iesaistītie stāšoties tiesas priekšā nedēļas laikā, savukārt iekšlietu ministre Iveta Kūpere solījusi, ka sveikā netikšot cauri arī „klaviatūras varoņi”, respektīvi – tie, kuri kūdījuši un kurinājuši naidu sociālajos tīklos. Kad vara „pazūd gaisā” 5. augusta pusdienlaikā no Bangladešas premjerministra rezidences galvaspilsētā Dakā pacēlās helikopters, kurā atradās valdības galva Hasīna Vazeda, viņas māsa un viens no viņas vadītās partijas „Avami Līga” ietekmīgākajiem deputātiem. Neilgi pirms tam premjerministre bija parakstījusi demisijas paziņojumu. Helikopters nogādāja trijotni tuvējā kara aerodromā, no kurienes armijas transportlidmašīnā viņi pameta Bangladešu, dodoties uz kaimiņvalsti Indiju. Drīz pēc tam premjera rezidenci ieņēma nemiernieku pūlis. Tā noslēdzās piecpadsmit gadus ilgušais Hasīnas Vazedas varas laiks Bangladešā, kura fināla fāzi iezīmēja asiņaini nemieri, upuru skaita ziņā nežēlīgākie kopš Bangladešas Neatkarības kara 1971. gadā. Notikušais var šķist pat paradoksāls, ievērojot, ka pēdējās desmitgadēs Bangladešas ekonomika ir viena no straujāk augošajām pasaulē un daudzu miljonu valsts iedzīvotāju dzīves līmenis ir nozīmīgi uzlabojies. Tomēr ir arī miljoniem tādu, kuriem ir iemesli neapmierinātībai. Pirmkārt,runa ir par augstskolu studentiem un absolventiem, kuru vidū bezdarbs ir lielāks nekā vidēji valstī. Tam viens no iemesliem ir valsts institūcijās pastāvošā kvotu sistēma, kas lielu daļu no štata vietām rezervē dažādām īpašām pretendentu kategorijām. Sevišķi apšaubāma ir t.s. Neatkarības kara dalībnieku kvota, kas aptver 30% štata vietu. Karš noslēdzās pirms vairāk nekā pusgadsimta, joprojām strādājošu brīvības cīnītāju tikpat kā vairs nav, taču kvota tagad tiek attiecināta uz viņu bērniem un mazbērniem. 2018. gadā kvotu pretiniekiem – Studentu Antidiskriminācijas kustībai – izdevās panākt, ka sistēma vairs neattieksies uz augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vietām, taču šī gada jūnijā Bangladešas Augstākā tiesa lēma, ka atjaunojama vecā sistēma. Uzbangoja jauns protestu vilnis. Šajā brīdī premjerministres Hasīnas valdība rīkojās aplami, mēģinot apspiest protestus ar spēku. Pret sākumā mierīgi protestējošajiem studentiem tika raidīti ne tikai policijas spēki, bet arī valdošās „Avami līgas” studentu organizācijas kaujinieki, kuri bija bruņojušies ne vien ar dažādiem sitamajiem, bet dažos gadījumos arī ar šaujamieročiem. Arī policija arvien biežāk sāka lietot pret protestētājiem kaujas munīciju, un attiecīgi arī protestētāji kļuva arvien vardarbīgāki, pie tam studentiem sāka pievienoties arī citas iedzīvotāju grupas. Visdrīzāk situāciju varēja līdzsvarot pēc 18. jūlija, kad Augstākā tiesa lēma par radikālu darbavietu kvotu apjoma samazināšanu. Taču valdība turpināja protesta arestēt protesta kustības līderus un ierosināt pret viņiem krimināllietas. 3. augustā Studentu Antidiskriminācijas kustības vadība izziņoja visaptverošas nesadarbošanās akciju ar vienu prasību – premjeres demisiju – un aicināja ļaudis pirmdien doties uz galvaspilsētu. No dažādām valsts malām sāka pienākt ziņas, ka armijas un policijas spēki sāk apvienoties ar nemierniekiem, kas lika armijas vadībai arvien uzstājīgāk aicināt Hasīnu Vazedu atkāpties. Šorīt tika paziņots, ka Bangladešas pagaidu valdību vadīs ekonomists un baņķieris, Nobela Miera prēmijas laureāts Muhammads Junuss. Sagatavoja Eduards Liniņš.     

Gerçek gazetesi
Sungur Savran: Yeni 1968 gençliği kimdir, neye ihtiyacı var?

Gerçek gazetesi

Play Episode Listen Later Aug 7, 2024 5:55


1968'i nasıl bilirsiniz? Bu soruya insanların çoğunluğu “dünya çapında gençliğin ayağa kalkışı” olarak cevap verecektir. Oysa 1968 bunu da içermekle birlikte ondan ibaret değildir, çok daha fazlasıdır. 1968, Vietnam'da emperyalizme karşı “Tet Taarruzu” adını taşıyan bir askerî operasyondur. ABD'de emperyalizmin Vietnam savaşını sona erdirme mücadelesidir. Afrika ülkeleri Angola ve Mozambik'te Portekiz sömürgeciliğine karşı gerilla savaşıdır. Portekiz'de bir askerî darbe ile başlayan, sonra bir halk devrimine doğru büyüyen bir büyük tarihî olaydır. Arjantin'de “Cordobazo” adını taşıyan kitlesel bir işçi ayaklanmasıdır. Çekoslovakya'da Sovyetler Birliği'nin Doğu Avrupa'nın sosyalist ülkelerine “ağabeylik” yapmasına karşı bir isyandır. Güney Afrika'da salt siyahilerin yaşadığı Soweto kentinde lise ve ortaokul öğrencilerinin apartheid'e (ırk ayrımına) karşı başkaldırısıdır. Fransa'da hem öğrenci isyanı hem 10 milyon işçinin bir ayı aşkın süren işgalli genel grevidir. Türkiye'de evet üniversite işgalleridir, ama aynı zamanda 15-16 Haziran 1970 proleter ayaklanmasıdır. Daha neler, daha neler! İnsanın başı dönüyor bu yoğunluk, çeşitlilik ve kitlesellik karşısında. Ama “Sorsak ne derdiniz?” sorusuna verilen cevap da yanlış değildir. İnsanlar 1968'i neden “öğrencilerin başkaldırısı” diye hatırlar? Çünkü ötekilerin her biri daha önce de olmuştur daha sonra da: işçi sınıfının devrimci ayaklanması, sömürge yönetimine karşı halk savaşı, ırkçılığa karşı isyan, hatta sosyalist ülkelerin “ağabey yönetimini” reddetmesi, bunlar ve başkaları tarihte (sonuncusu elbette sadece 20. yüzyıl tarihinde) sık sık görülmüştür. Ama üniversite öğrencilerinin dünyanın her yerinde hep birden ve dev kitleler olarak ayağa kalkması modern tarihte ilktir. Önce Afrika ülkesi Kenya'yı ele alalım. Bundan yaklaşık bir ay önce bu eski İngiliz sömürgesinde devletin kasası boşaldığı için aynen bizde olduğu gibi meclis yoksul halkı inletecek kadar ağır vergiler getiren bir yasa kabul etti. Buna yanıt gençliğin ayaklanması, parlamentoyu basması ve küçük ölçekli bir yangın çıkarması, polisi günlerce uğraştırması oldu. Devlet başkanı işi “vatana ihanet” diyecek kadar ileri götürdü, ama bir yandan da gençlik isyanının taleplerine cevap vererek yasayı geri gönderdi. Yani gençlik mezara, talepleri iktidara! Sonra son bir-iki haftada Hindistan'ın doğusunda yer alan Asya ülkesi Bangladeş'te olanlara bakalım. Bu konu Gerçek'in bu sayısında bir başka yazıda da ele alınıyor. Bu ülkede de devasa (kelimeyi çok tartarak kullanıyoruz) bir gençlik isyanı oldu. Konu ilk anda farklı görünüyor: Memuriyete girişte uygulanan kotalar sorunu. Ülkenin yüksek mahkemesi zaten var olan kotaların miktarını arttırdı. Kotaların çok büyük bölümü, bundan yarım yüzyıl önce Pakistan'a karşı verilen savaşta bugün “vatan” olarak kabul edilen Bangladeş'in bağımsızlığı için çarpışmış olan şehit ve gazilerin torunlarına ayrılmış durumda. Ülkenin 15 yıldır başında olan kadın başbakan Şeyh Hasina da bu bağımsızlığın önderi Mucibur Rahman'ın kızı olması hasebiyle bu şehit ve gazileri kendi tabanı görüyor. Yani bizde memuriyete girerken uygulanan “mülakat sistemi” orada “kota sistemi” olmuş! İşte işsizliğin gittikçe yükseldiği bu yoksulun yoksulu toplumda, gençlik istihdam uğruna ölüyor! En az 200 ölünün olduğu söyleniyor. Taktik yine aynı: İsyancı gençliği öldür ama ortalık yatışsın diye talebini kabul et. Şeyh Hasina'nın “benim yargıçlarım” kotayı yüzde 35-40'tan yüzde 5'e geri çekti! İşçi sınıfının öncüsü bütün bu gençliği, üniversitelisini de diplomalı işsizini de meslek okul mezununu da yoksul varoş çocuğunu da örgütleme göreviyle karşı karşıyadır. Fantezileri bırakın! Leninist parti her ülkede ve en çok Türkiye'de vazgeçilmez bir ihtiyaç olarak önümüzde duruyor. Sıvayın kolları! Gelin saflara!

Informativne oddaje
Utrip dneva dne 7. 8.

Informativne oddaje

Play Episode Listen Later Aug 7, 2024 29:32


Je prišlo do odloga aretacije ruskih vohunov po navodilih Moskve ali Washingtona?Poslanka SDS Bah Žibert ob pobudi za parlamentarni pododbor za spremljanje romske tematike: Ne vemo niti števila Romov.Ali kandidat za evropskega komisarja Vesel lahko računa na podporo SDS in NSi?Po državi vse več okužb z novim koronavirusom, bolnišnica Izola omejila obiske.Vremenoslovci zabeležili najtoplejši julij od leta 1950, vroče je tudi morje.Ubitega Hanijo na vrhu Hamasa nasledil Sinvar. Iran in Hezbolah ostro zagrozila Izraelu.Šport: Čeh drevi v boju za olimpijsko odličje v metu diska, rokometaši z Norvežani za polfinale.Vreme: Slovenijo bo danes prešla hladna fronta, možne so tudi nevihte s točo.Prehodno vlado v Bangladešu bo po protestih, v katerih je umrlo 400 ljudi vodil Nobelov nagrajenec.V Kranju nekaj sanacije po ujmi že izvedli, največji zalogaj jih še čaka.Naselji Močila in Gorenje Polje, po onesnaženju pitne vode iz vodarne Močila, odslej vezani na vodni vir Mrzlek.Slovenskim olimpijcem za zlato 70.000 evrov in Bloudkova nagrada.

Aposto! Altı Otuz
Aposto Altı Otuz | 6 Ağustos Salı - Instagram'a erişim, Bangladeş'te değişim

Aposto! Altı Otuz

Play Episode Listen Later Aug 6, 2024 7:32


Instagram'a erişim engeli konusundaki görüşmelerde henüz bir ilerleme sağlanamadı. Bangladeş'te Başbakan Şeyh Hasina, hükümet karşıtı protestolar nedeniyle istifa ederek ülkeyi terk etti. Bu bölüm İstanbul Cevahir hakkında reklam içermektedir. İstanbul Cevahir AVM'nin 6. Kat 2024 Yaz Koleksiyonu, en moda restoranlara ev sahipliği yapıyor. İstanbul Cevahir'in 6. katında neler var keşfetmek için burayı ziyaret edebilirsiniz.

Danes do 13:00
Slovenski odbojkarji končali nastope v Parizu

Danes do 13:00

Play Episode Listen Later Aug 5, 2024 18:17


Slovenski odbojkarji so zgodovinski prvi nastop na olimpijskih igrah končali v četrtfinalu. Kljub borbenosti so morali v Parizu premoč priznati prvi reprezentanci na svetovni lestvici, Poljski, ki je bila boljša s 3 proti 1 v nizih. Za Slovenijo je največ točk, 16, zbral Klemen Čebulj. Preostale novice: Julija povečanje števila brezposelnih, a še vedno je teh 6 odstotkov manj kot v enakem obdobju lani. Leto dni od poplav še vedno niso popravljeni uničeni nasipi na Muri. V nemirih v Bangladešu ubitih približno 300 ljudi, predsednica zapustila državo.

Yeni Şafak Podcast
AYDIN ÜNAL - Nehir'den Deniz'e…

Yeni Şafak Podcast

Play Episode Listen Later Aug 2, 2024 5:18


Bu çürümüş, kokuşmuş, zulüm üreten düzen elbette böyle sürüp gitmeyecek. Bu balon bir yerde patlayacak. Pamuk ipliğinden bağları kopacak, şirazesi dağılacak, hâk ile yeksan olacak. Er ya da geç, sınırlarına ulaşacak, yükseldiği yerden çok sert düşecek, deri ve kemik yığınlarını kan ve gözyaşıyla kararak inşa ettiği sömürü sistemi çökecek. Kim bilir, belki elektriği kesilecek, belki benzini bitecek, hatta belki sabah kahvesini bulamayacak ve böyle sudan bir sebeple birbirini yemeye başlayacak. Hep yaptığını yapacak, tarih boyunca en iyi bildiği şeye başvuracak: Barbarlaşacak, yamyamlaşacak, komşusunun, kardeşinin boğazına sarılacak. Kendinden başkasını yok sayan o kocaman bencilliğiyle yaşadığı gibi sokaklarda yapayalnız ölüp gidecek. Şişirme imparatorluğu bir anda sönecek. İşte o zaman, kendisini dev aynasında gören, arkasına aldığı güçle sağa sola efelenen, pohpohlanan, şımaran, şımardıkça arsızlaşan, azgınlaşan, zâlimleşen İsrail korumasız, hamisiz, kimsesiz, dayanaksız ve desteksiz, terkedilmiş ortada öylece şaşkın kalakalacak. Allah ömür verse de o günü görebilsek! O gün, Müslümanlar doğrulacak, ayağa kalkacak. Balkanlardan, Kafkasya'dan, Çin'den, Rusya'dan, Myanmar, Bangladeş, Hindistan, Pakistan, Afganistan, Malezya, Endonezya'dan, bütün Türkistan'dan, Afrika'dan, ta Avustralya'dan Amerika kıtasından Müslümanlar fevç fevç Kudüs'e yürümeye başlayacak. Milyonlar, milyarlar, İstanbul'da, Diyarbakır'da, Şam'da, Beyrut'ta, Bağdat'ta, Amman'da, Kahire'de buluşacaklar. “Selamun Aleyküm”-“Aleyküm Selam” diyecek, kucaklaşacak, kol kola girecek, aynı hedefe, ilk kıbleye yönelecekler. Yalınayak, başıkabak, bir heybeyle, az bir azıkla, dillerde “Lebbeyk! Allahümme Lebbeyk!” nidalarıyla, dualarla, salavatla yürüyecekler. Ne pasaport, ne vize! Sınırları yıkacak, çatırdayarak çöken kapitalizmin kukla diktatörlerini devirecek, Arafat'tan Kâbe'ye yürür gibi emin ve emniyette ilerleyecekler. Lübnan'dan, Suriye'den, Ürdün'den çocuk ve kadınların tezahüratı altında geçecek, Akdeniz'den, Kızıldeniz'den kayıklarla, sallarla, yüzerek Filistin'e varacaklar.

Kā labāk dzīvot
Kam jāpievērš uzmanība, lai bankas konts ir drošībā un arī sirds mierīga

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Jul 23, 2024 48:02


Kā nenokļūt telefonkrāpnieku lamatās un kam jāpievērš uzmanība, lai maciņa saturs vai bankas konts ir drošībā un arī sirds mierīga, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz Finanšu nozares asociācijas eksperts Kaspars Zālītis, "Luminor" bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma un Valsts policjas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, 2.nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs. Kaspars Zālītis norāda, ka telefonkrāpnieku upuru skaits ir pieaudzis, bankas iegulda lielus resursus, lai novērstu šos gadījumus.  "Tuvojamies tam, ka esam novērsuši gandrīz pusi gadījumu. Krāpnieki izmanto arvien jaunas metodes, telefonkrāpniecību skaits ir būtiski pieaudzis. Šoreiz upuri ir ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumi. Tāpēc izkrāptā summa ir būtiski lielāka, nekā bija pagājušajā gadā," stāsta Kaspars Zālītis. " Summas ir ārkārtīgi iespaidīgas, mēs brīnāmies, ka cilvēki tik labprātīgi šo naudu dod. Tas nav piespiedu kārtā, cilvēki paši pieņem lēmumu nospiest attiecīgos kodus, vai pat izņemt naudu no bankomāta, atdot taksistam vai ielikt pakomātā. Vai pat paņemt patēriņa kredītu no bankas, izņemt skaidro naudu un iedot cilvēkam, kas ir blakus bankas filiālei. Tās ir šausmīgas situācijas. Summas diemžēl pieaug. Pēdējos divos mēnešos vērojama piesardzīgi pozitīva tendence – šie gadījumi sarūk." Krāpnieki bieži uzrunā seniorus. Lai mudinātu cilvēkus, it īpaši seniorus, būt uzmanīgākiem un pasargāt sevi no telefonkrāpniekiem, šomēnes norisinās kampaņa "Izklausās aizdomīgi? – Met nost!".  "Redzam, ja šis krāpnieks tiek līdz senioram, iespējamība tikt apkrāptam ir 70 -80 %," atzīst Kaspars Zālītis. Tāpēc kampaņas ietvaros īpaši runā ar senioriem un skaidro aizdomīgus gadījumus. "Ir gadījumi, kas daudziem šķitīs kuriozi, ka klients cenšas pārliecināt bankas pārstāvi, ka tas ir mans mīļotais, kurš dzīvo, piemēram, Bangladešā, mūžam neesmu viņu redzējis, bet gribu viņa palīdzēt… Bankas darbinieks ir bezspēcīgs šajā gadījumā," turpina Kaspars Zālītis. Raidījuma viesi atgādina, ka bankas pārstāvji nezvanīs un neprasīs saviem klientiem piekļuves datus. Policijas darbinieki nesūtīs savas apliecības "whatsapp", Valsts ieņēmumu dienests nesūtīs interesantus e-pastus ar kvadrātkodiem, „Latvijas pasts” nesūtīs nekādas saites, kuras mudinās atvērt. Tāpēc kampaņas ietvaros mudina cilvēkus, ja zvans šķiet aizdomīgs, nolikt klausuli un atzvanīt. Krāpnieki spēj būt agresīvi un iebiedēt. Dati liecina, ka izkrāpt visbiežāk naudu izdevies no cilvēkiem vecumā no 60 līdz 69 gadiem. Marija Celma atzīst, ka tieši vecākās paaudzes cilvēki ir vairāk atvērti sarunai. Cilvēks saņem zvanu, krāpnieki izdomā dažādus stāstus, lai grūtāk atpazīst krāpšanu, bet doma vienmēr ir saistīta ar to, ka no konta pazūd nauda, kāds jūsu vārdā mēģina paņemt naudu, vai arī mums ir aizdomas, ka jūsu iekārtā ir vīruss. "Tas noved pie tā, ka kaut kas notiek ar banku, vai nu bankas aplikācija ir kompromitēta, kāds varētu nozagt naudu, jāveic aktīvas darbības, lai to apturētu. Tās aktīvās darbības ir, vai nu nauda jāpārskaita kādam drošā glabāšanā, drošā kontā jānoliek. Vai arī saka, ka pie vainas ir negodprātīgs bankas darbinieks, tas arī ir iemesls, kāpēc jūs mēģina apkrāpt, tāpēc nevienam neko nedrīkst teikt, mēs ar jums strādāsim, jūs palīdzēsiet atklāt negodprātīgo darbinieku," stāsta Marija Celma. Cilvēks domā, ka palīdz policijai un ir gatavs izmaksāt visus savus uzkrājumus. Šādos gadījumos cilvēki melo, viņi ir iebiedēti, pat ir bijuši gadījumi, kad ierodas bankā jau ar krāpnieku iedotu sagatavotu tekstu. Oļegs Filatovs norāda, ka līdz šim vairāk zvani bijuši krievu valodā, kopš pagājušā gada rudens krāpnieki sāka izmantot arī latviešu valodu un krāpniecisko gadījumu skaits ir pieaudzis.

Aposto! Altı Otuz
Aposto Altı Otuz | 22 Temmuz Pazartesi - Bangladeş'te protesto, kira desteği

Aposto! Altı Otuz

Play Episode Listen Later Jul 22, 2024 9:34


Bangladeş, tarihinin en büyük ve şiddetli eylemlerine sahne oluyor. İBB Meclisi, kentsel dönüşüm ve riskli yapıların yeniden yapımına destek sağlanması konusunda emeklilere 9 bin lira kira desteği verilmesini kararlaştırdı. Bu bölüm Fiat hakkında reklam içermektedir. FIAT Topolino'nun renkli ve hareketli İtalyan çizgisi Vakkorama'nın yazı müjdeleyen, denizi ve kumu kucaklayan Social Club koleksiyonuyla uyum yakalıyor. FIAT Topolino'yla tanışmak için burayı ziyaret edebilirsiniz. Aposto Gündem'e buradan ulaşabilirsiniz.

Yeni Şafak Podcast
Erdal Tanas Karagöl - Ekonomik birliktelik neden önemlidir?

Yeni Şafak Podcast

Play Episode Listen Later Apr 11, 2024 3:07


Dünyada çok sayıda ülkenin bir araya geldiği grup, inisiyatif, organizasyon ve birliktelik bulunmaktadır. Bu organizasyonlara bakıldığında, her bir oluşumun arkasında farklı motivasyonların olduğu görülecektir. Avrupa Birliği, entegrasyon açısından tüm dünyada en ileri seviyede entegrasyon aşamalarını gerçekleştiren bir birliktir. İlk olarak ekonomik birlik olarak öne çıkan Avrupa Birliği sonrasında siyasi birliğe evrilmeye devam etmektedir. G20 olarak öne çıkan oluşum ise gelişmiş ve gelişmekte olan ülkelerin başta ekonomi olmak üzere küresel konularda dünyanın önde gelen ülkeleri bir araya getiren önemli bir birlikteliktir. Her ne kadar resmi bir kurumu olmasa da ve kurumu olmadığı için bağlayıcılığı olmasa da ülkelerin bir araya geldiği zirvelerde görüşülen konuların önemli konular olduğu açıktır. Diğer bir oluşum ise gelişmekte olan 8 ülkenin bir araya geldiği D8 Ekonomik İşbirliği Teşkilatıdır. D8 grubu, Müslüman gelişmekte olan ülkelerinin bir araya gelmesi ile kurulan ve ülkeler arasında birçok sektörde işbirliği öncelemektedir. D8 ülkeler ayrıca İslam iş birliği teşkilatının da üyesi ülkeleridir. D8 Ekonomik İşbirliği Teşkilatı üyesi ülkeleri ise Bangladeş, Endonezya, İran, Malezya, Mısır, Nijerya, Pakistan ve Türkiye'dir.

CILVĒKJAUDA
#186 Kā kļūt par digitālo nomadu un pelnīt naudu ceļojot - KASPARS MISIŅŠ

CILVĒKJAUDA

Play Episode Listen Later Mar 27, 2024 130:25


Kaspars Misiņš gadiem ilgi aktīvi ceļo pa pasauli, vienlaicīgi pelnot naudu. Viņam patīk izbraukāt visas malas, nogaršot velnsviņzin ko, apskatīt visu, ko var apskatīt. Vēlams - siltumā. Var diezgan ekstrēmi.Aicināju viņu uz sarunu, lai pastāsta, kā viņš un partnere Una abi ir uzdizainējuši savu neatkarīgo dzīvesstilu, kur galvenās sastāvdaļas ir dators, interneta pieslēgums, pase un maksājumu karte.Prasīju arī, lai pastāsta, kā var ceļot izdevīgāk. Un kā atrast darbu ceļojumos tiem, kuriem tas būtu izdevīgi.Kaspars savā darbā daudz izmanto mākslīgā intelekta (AI) rīkus, tāpēc runājām arī, kā tos izmantot veidā, kas ietaupa laiku un dod labus rezultātus.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:37 Ko nozīmē modernais jēdziens - digitālais nomads5:07 Facebook grupas “LATVIEŠI CEĻO – Diskusijas par ceļošanu” autora Kaspara Misiņa pēdējā gada piedzīvojumi Taizemē, Laosā, Malaizijā, Bangladešā, Indijā, Vjetnamā, Korejā, Uzbekistānā, Tadžikistānā un Tuvajos Austrumos18:48 Kā ir iespējams izturēt 40 un 50 grādu karstumu pēc Celsija skalas20:37 Kādas ir atšķirības infrastruktūrā un attieksmē pret kājām gājējiem dažādās valstīs24:27 Nepieķerties lietām un vietām. Kad visu savu iedzīvi var ietilpināt 20 litru maisiņā26:20 Spontānais lēmums, kas 2012.gadā izmainīja Kaspara un Unas dzīvi29:40 Kā ceļot “pa lēto”36:44 Ar ko atšķīrās brīvprātīgā darba pieredze Malaizijā, Itālijā, Kanāriju salās un Francijas laukos42:26 Kā radās ideja pelnīt naudu ceļojot52:35 Kas ir afiliate marketings un SEO (Search Engine Optimization)54:00 “Blogi ir dzīvāki kā jebkad”1:02:16 Kā satura radīšanā un pārdošanā prasmīgi pielietot AI (mākslīgo intelektu). Dažādu rīku plusi un mīnusi1:14:25 “Tips&tricks” afiliate un SEO marketingā1:19:00 TikTok eksperiments Taizemē1:23:11 Pārvarēt bailes un sākt darīt1:26:23 Kaspara nākotnes plāni saistībā ar pelnīšanu Youtube platformā1:31:42 “Sakārto savu SEO un cilvēki tevi pamanīs”1:40:31 Kaspara pieredze ar AI lietošanu latviešu valodā1:46:01 Aplikāciju un mobilo sakaru risinājumu ieteikumi ceļotājiem1:51:14 Idejas, kā iegādāties avio biļetes par visizdevīgāko cenu1:56:11 Vai ceļojumos ir nepieciešama apdrošināšana

Zapisi iz močvirja
Visoko nad oblaki

Zapisi iz močvirja

Play Episode Listen Later Jan 30, 2024 8:00


Danes pa nekaj pljuvanja v lastno skledo. Ki pa bo kljub temu zadostilo higienskemu minimumu in žalostnemu dejstvu … če hočemo v ubogi medijski skledi najti vsaj malo vsebine, moramo vanjo pljuvati.Gre pa tako. Prejšnji konec tedna so slovenski športniki spet dosegli neverjetne uspehe. Prva mesta, zlate medalje in podobno. Še posebej so blesteli v najbolj priljubljenem športu v Sloveniji, vsaj kar se hladnega dela leta tiče – v smučarskih skokih. Blesteli so fantje in dekleta; blesteli ter leteli. Ali pa mogoče leteli in blesteli. In potem, na vrhuncu drame pod avstrijskimi gorami, ko je veter pihal premočno, Avstrijci, znani kujoni, pa so se spravili manipulirati tekmovanje in sabotirati našega favorita, jo je legendarni televizijski reporter zamočil. Menda je pregloboko pogledal v kozarec; jezik se mu je odebelil, običajno bravurozne metafore so postale nekoliko posiljene, smeh premočan in humor težko razumljiv. Vse to, kar počnemo ljudje, ko smo vinjeni. Najprej in na začetku; kdor je brez greha, naj prvi vrže skalo in nismo tu, da beremo nasvete iz priročnika anonimnih alkoholikov; sam bog ve, da smo tudi člani našega skromnega uredništva kdaj popustili pod pritiskom vsakdana. Ampak ker smo poklicani razumeti in analizirati družbeno stvarnost, se veseljaškemu prenosu smučarskih poletov ne moremo in ne smemo izogniti. Rečeno je, da so smučarski skoki najbolj popularni šport v Sloveniji, vendar to ni res. So drugi najbolj popularni šport v Sloveniji. Najbolj popularni šport pri nas je popivanje. Dušebrižniki ga imajo za problem, čuvaji javne morale za greh, v bolj sproščenih pogovorih, takih, kot ga imamo danes, pa imamo popivanje za šport. Nenazadnje se kar nekaj organov in udov med procesom pospešeno giba. In če razumemo, kako visoko na letvici rekreacije in športnega užitka sta popivanje in smučarski skoki, si lahko predstavljamo, kaj se zgodi, ko se oboje sreča. V kulinariki je podobno usodno srečanje le, ko se srečata hrenovka in bela štručka. Za povedano dobimo vsako leto dokaz, ko se množice zlijejo v Planico. Alkohol in smučarski skoki/poleti, so tesno prepleteni in kot gre za romanje, vrhunec slovenskega športa, je planiški praznik tudi velika maša konzumiranja alkohola. Ne gre za zlonamerno mnenje, gre za trdo dejstvo, ki ga vsako leto potrdijo pumpajoči reševalci. In zdaj k profesionalnosti; če je športni reporter med prenosom "domnevno" pribit, je to edino prav. Kajti samo zlil se je z vzdušjem na tekmovališču. Bilo bi čudno in škandal, če bi bil "domnevno" pribit reporter katere drugih športnih disciplin. Recimo plavanja, ali pa orodne telovadbe, oziroma kar je podobno resnobnih športov. Med smučarskimi skoki, ki vsebujejo letenje po zraku, čemur človek po naravnem ustroju ni namenjen, pa tako ali tako nastane nekakšen privid nestvarnosti, blaznosti, ki ga umrljivo človeško telo ne more doumeti drugače, kot z umikom v alkoholno omamo. Da je res tako, potrdimo z empiričnim dokazom – ki je verjetno napačen. Legendarni reporter jo je dobro odnesel. Njegovo "domnevno" pribitost so čez cesto elegantno pometli pod preprogo, kot je razbrati iz komentarjev, pa mu je večinsko odpustilo tudi poslušalstvo. Ob tem pa se spomnimo primera, ko je bila "domnevno" vinjena komentatorka notranje politike. Takrat ni bilo nobenih olajševalnih okoliščin; nanjo so se vsule golide gnojnice in čeprav je bilo opravičilo uredništva skoraj do črke enako pojasnilu ob zadebeljeno-jezičnem komentiranju smučarske tekme, je ubogo dekle potrebovalo mesece, da se je povzpelo nazaj pred ekrane. Če z različnimi vatli maliganske omame sodimo šport in notranjo politiko, je to sicer še razumljivo, če pa različno sodimo domnevno nažganega novinarja in domnevno vinjeno novinarko, potem imamo dokaz, da je nažganemu patriarhatu dovoljeno to, kar vinjenemu feminizmu ni. Ampak ne navsezadnje; vse to so skrbi bratrancev čez cesto, kajti kot je široko znano – na radiu takšnih težav nimamo, odkar je pri nas najpopularnejša pijača postala šabesa. In če smo že pri novinarstvu in smučarskih skokih … Kar nekaj črnila je bilo prelitega, kar ena junakinj na ženski strani skokov – Prevčeva Nika – nekoliko nespretno barata s sedmo silo. Sedma sila je, milo rečeno, užaljena, kajti če kaj, se pričakuje že od slehernika – kaj šele od športnika, da jasno, glasno, artikulirano in zgovorno odgovarja na novinarska vprašanja. In so rekli, da bi morala Nika na tečaj, da se bo naučila, kako in kaj se tej reči streže. Je pa še ena druga možnost; se pravi, da Nikini odgovori ne morejo biti vrhunski, ker so vprašanja nekoliko butasta. Hočemo povedati, da se še ni rodil govorec, športnik pa sploh, ki bi na butasto vprašanje dal smiseln odgovor. In resnici na ljubo – pa spet en pljunek – novinarska vprašanja na športnih prizoriščih – z izjemno športne redakcije Vala 202, seveda – niso ravno bleščeča. Povedano še drugače: odkar je prvi novinar leta 776 pred našim štetjem olimpijskemu prvaku zastavil prvo novinarsko vprašanje, se ta vprašanja, zdaj že več kot dva tisoč pet sto let bolj ali manj ponavljajo … Če pristanemo v telemark … Imamo tri možnosti, če hočemo preprečiti, da bi se jecljanje na ekranu še kdaj ponovilo. Lahko prepovemo smučarske skoke, ali pa prepovemo alkohol. Lahko pa preprosto zapremo Bangladeš.

Divas puslodes
Serbijas vēlēšanu rezultāti. Risinājumi Vidusjūras migrantu problēmai. Āzijā savs NATO?

Divas puslodes

Play Episode Listen Later Dec 20, 2023 53:56


Serbijas parlamenta vēlēšanu rezultāti. Turpina meklēt risinājumus Vidusjūras migrantu problēmai. Vai Āzijā varētu būt savs NATO? Aktualitātes pasaulē analizē politologs Arnis Latišenko un Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns. Vai Serbijā viss paliks pa vecam? 17. decembrī Serbijā notika ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Iepriekšējās bija tikai pērngad aprīlī, un tajās savas pozīcijas nostiprināja kopš 2012. gada pie varas esošais spēks – Serbu progresīvā partija ar tās līderi Aleksandru Vučiču priekšgalā. Ap Vučiča partiju izveidotā populistisko spēku koalīcija „Par mūsu bērniem” ieguva 180 no 250 Nacionālās Asamblejas deputātu vietām. Pats Vučičs vienlaicīgi notikušajās prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts uz otro termiņu. Tomēr sekojošie mēneši nesa Serbijai visai dramatiskus notikumus. Saasinājās attiecības ar daļēji atzīto Serbijas kaimiņvalsti un bijušo provinci Kosovu, kuras gan izdevās amortizēt ar Eiropas Savienības starpniecību. Tomēr sasniegtais kompromiss, kas šogad pavasarī materializējās t.s. Ohridas nolīgumā, raisījis polarizētus viedokļus serbu sabiedrībā. Tad nāca asiņainais šī gada maijs, kad vispirms vienā no Belgradas skolām skolnieks nošāva deviņus savus skolasbiedrus un skolas apsargu. Dienu vēlāk cits šāvējs, pārvietodamies ar automašīnu, nogalināja deviņus un ievainoja divpadsmit cilvēkus divos ciemos uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas. Slepkavības izraisīja sabiedrības protestus, kādus Serbija nebija piedzīvojusi vairāk nekā divdesmit gadus. Protestētāji pieprasīja vairāku ministru, kā arī elektronisko mediju pārraudzības institūcijas un Serbijas Radio un Televīzijas vadības atkāpšanos, vainojot notikušajā valdību un medijus. Tika prasīts arī atņemt apraides licenci diviem komerckanāliem, kuru izklaidējošajā saturā, pēc protestētāju domām, ir pārāk daudz vardarbības. Protestus organizēja vairākas opozīcijas partijas, to ietvaros gan vairoties no tīri politiskas aģitācijas. Protesti aktīvi turpinājās līdz jūlijam, taču pilnīgi pierima tikai novembrī, kad tika izsludinātas ārkārtas vēlēšanas. Oficiālos vēlēšanu rezultātus varētu vērtēt kā valdošo spēku uzvaru. Opozīcijas spēku apvienība „Serbija pret vardarbību” gan ir lielākā ieguvēja, palielinot savu frakciju no 40 uz 65 mandātiem. Taču savu vietu skaitu parlamentā nedaudz palielinājis arī prezidenta Vučiča vadītais bloks, tagad dēvēts par „Serbija nedrīkst apstāties”, iegūstot 128 mandātus, tātad – vairākumu. Jau tūdaļ pēc rezultātu pasludināšanas opozīcija nāca klajā ar paziņojumu, ka vēlēšanas nav bijušas godīgas un to rezultāti ir anulējami. Arī novērotāji apgalvojuši, ka 17. decembrī konstatēts rekordliels pārkāpumu skaits. Sevišķi aktīvi opozīcija iebilst pret rezultātiem Belgradā, kur vienlaicīgi ar parlamenta vēlēšanām tika ievēlēta arī pašvaldība. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem valdošā apvienība galvaspilsētā ieguvusi apmēram 40%, opozīcijas bloks – apmēram 35% balsu. Taču, kā norāda opozīcija, Belgradā tikuši nogādāti apmēram 40 000 cilvēku, kuri nav pilsētas pastāvīgie iedzīvotāji, tā nozīmīgi mainot balsotāju proporciju par labu valdošajiem. Pēc vēlēšanām Belgradas ielās atkal izgāja tūkstoši protestētāju, un arvien biežāk izskan prasība pēc prezidenta Aleksandara Vučiča atkāpšanās. Vēl viens risinājuma variants Vidusjūras migrantu problēmai Saskaņā ar Vācijas statistikas aģentūras „Statista” datiem 2022. gadā Eiropas Savienības ārējās robežas nelegālas šķērsošanas gadījumu skaits, salīdzinot ar 2021. gadu, pieaudzis par vairāk nekā 130 000 vai nepilniem 66% un bijis lielākais pēdējo sešu gadu laikā. Savukārt Eiropas Savienības robežas un krastu apsardzes aģentūras dati liecina, ka tradicionāli aktīvākais šai kustībai ir t.s. Centrālās Vidusjūras maršruts – no Lībijas piekrastes dažādos peldlīdzekļos uz Itālijai piederošo Lampedūzas salu vai Maltu; tālāk – pamatā uz Itāliju. Šogad pa šo ceļu Apenīnu pussalā ieradušies jau vairāk nekā 150 000 Gvinejas, Tunisijas, Kotdivuāras, Bangladešas u.c. valstu pilsoņu. Kā zināms, šī migrantu plūsma rada nopietnus iebildumus Itālijas sabiedrībā un tēma ir pastāvīgi aktuāla šīs valsts politikā. Iespējams, premjerministres Džordžas Meloni valdība ir atradusi vismaz daļēju risinājumu. Pēc nesenās Meloni tikšanās ar Albānijas premjerministru Edi Ramu tika publiskots projekts par migrantu nogādāšanu uz pagaidu uzturēšanās centriem Albānijas teritorijā, kur tie sagaidītu lietas izskatīšanu un, negatīvas atbildes gadījumā, repatriāciju. Centru kapacitāte plānota 39 000 personu gadā. Albānija, kā zināms, nav Eiropas Savienības dalībvalsts, attiecīgi, ja kādam migrantam izdotos pamest šos centrus, viņam nāktos vēlreiz mēģināt nelegāli šķērsot savienības robežu. Uzturēšanās centri darbotos saskaņā ar Itālijas likumdošanu. Par šo pakalpojumu Albānija saņemtu ne vien finansiālu atlīdzību, bet arī Itālijas atbalstu iestājai Eiropas Savienībā. Pagaidām gan vienošanos bloķējusi Albānijas Konstitucionālā tiesa, kas 18. janvārī plānojusi vērtēt šāda nolīguma atbilstību valsts pamatlikumam. Vai Āzijā varētu būt savs NATO? Šonedēļ grupa konservatīvas ievirzes Savienoto Valstu politiķu ierosināja Kongresa lēmumu par izpētes komisijas veidošanu jautājumā par NATO līdzvērtīgas militāras alianses radīšanas iespējām Indijas un Klusā okeāna reģionā, lai tā pretdarbotos drošības apdraudējumiem, kādus rada Ķīnas un Ziemeļkorejas, arī Krievijas un Irānas militārās aktivitātes un ekspansionisma tendences. Konkrētie motīvi te ir gan Ķīnas pastāvīgi agresīvā retorika Taivanas sakarā, gan Ziemeļkorejas ballistisko raķešu izmēģinājumi, tāpat Ķīnas pretenzijas uz vairākiem simtiem Dienvidķīnas jūrā esošo saliņu, kas izplestu šīs valsts teritoriālos ūdeņus gandrīz vai līdz Ekvatoram. Šīs niecīgās cietzemes teritorijas – koraļļu rifi un atoli – bez pastāvīgiem iedzīvotājiem ir ar joprojām nenoregulētu starptautisku statusu. Pretenzijas uz lielāku vai mazāku šo arhipelāgu daļu izvirza Ķīna, Vjetnama, Malaizija, Filipīnas, Taivāna un Bruneja. Visasākā pēdējā laikā ir konfrontācija starp Ķīnu un Filipīnām, kur abu valstu krasta apsardzes spēku starpā notiek pat fiziska konfrontācija, līdz šim gan izmantojot tikai kuģu manevrus un ūdenslielgabalus. Filipīnas ir sens un ciešs Savienoto Valstu militārais sabiedrotais, tāpat līdzīgas ciešas saites Vašingtonu saista ar tādām Ķīnas kaimiņvalstīm kā Japāna, Dienvidkoreja un Taivāna. Var atgādināt, ka zināms NATO analogs šeit pastāvēja laikā no 1954. līdz 1977. gadam – tā bija Dienvidaustrumāzijas līgumorganizācija, kurā ietilpa Savienotās Valstis, Austrālija, Jaunzēlande, Pakistāna, Filipīnas, Taizeme, kā arī Lielbritānija un Francija, kurām organizācijas radīšanas laikā reģionā vēl bija plaši koloniālie valdījumi. Mainoties vairāku bloka dalībvalstu ģeopolitiskajai orientācijai, tā izrādījās nefunkcionāla un tika likvidēta aukstā kara atslābuma periodā. Šobrīd kā iespējamu „Dienvidaustrumāzijas NATO” aizmetni varētu uzlūkot t.s. AUKUS – Savienoto Valstu, Lielbritānijas un Austrālijas aliansi sadarbībai drošības jautājumos. Līdzīgs formāts ir arī Kvadrilaterālajam drošības dialogam jeb „Quad”, kurā sadarbojas Savienotās Valstis, Austrālija, Indija un Japāna. Vēl viena reģionāla organizācija, kuras darbības sfērā ietilpst arī kolektīvās drošības jautājumi, ir Dienvidaustrumāzijas Valstu asociācija jeb ASEAN; tajā ietilpst Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma, Singapūra, Taizeme un Vjetnama. Eksperti gan ir diezgan skeptiski par iespēju šobrīd izveidot reģionā ko līdzīgu Ziemeļatlantijas līgumorganizācijai, jo pārāk lielas ir atšķirības potenciālo dalībnieku ārpolitiskajās prioritātēs un tradīcijās, politiskajā sistēmā un kultūrā. Tiesa, kā atzīmē daži, tālāks totalitāro valstu, pirmām kārtām jau Ķīnas, spiediena pieaugums varētu veicināt konsolidāciju. Sagatavoja Eduards Liniņš. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu. 

nova.rs
Podcast "Pitajte Đuru": Zašto je Ana Brnabić lagala o projektu Rio Tinto?

nova.rs

Play Episode Listen Later Dec 4, 2023 43:09


Rio Tinto nastavlja rad u Srbiji nadajući se novoj Vladi koja će mu to omogućiti. Srbija i BIH su države u kojima Evropska unija želi da sprovede neokolonijalizam prljavih tehnologija, zato je u Srbiji neophodno sprovesti portugalski scenario. Srbija je najmanje pošumljena zemlja u regionu i najsiromašnija zemlja površinskim vodama. Šumski fond je ugrožen, najviše na administrativnoj granici sa Kosovom i Metohijom, pitanje je zašto država ne reaguje? Dok JP Srbija šume vode nestručni ljudi koji su imenovani po političkoj liniji, nema reči o pošumljavanju. Ako postanem gradonačelnik Beograda, lično neću hapsiti nikoga zbog endemske korupcije u Beogradu, to će raditi novoformirana kancelarija beogradskog revizora, tužilaštvo i policija. Beograd na vodi i K distrikt nije moguće srušiti jer desetine hiljada ljudi tamo živi, ali može da se ispita odgovornost za te projekte i podvuče crta investitorskom urbanizmu i devijantnoj i bahatoj naprednjačkoj estetici. GSP mora povećati plate vozačima, centralizovati javne nabavke i kupiti nova vozila. Neophodno je modernizovati Beovoz, uvesti rečni saobraćaj i vratiti se izgradnji prioritetne linije metroa od Zemuna ka Ustaničkoj. Nije jasno zašto ne osposobimo vozače romske populacije, umesto što uvozimo radnu snagu iz Bangladeša. Umesto da trošimo 628 miliona evra za Nacionalni stadion, bolje je da za taj novac konačno rešimo problem otpadnih voda, da nam se kanalizacija ne izliva u reke. Gost: Ratko Ristić, Profesor Šumarskog fakulteta i kandidat za gradonačelnika Beograda

SBS Kurdish - SBS Kurdî
Kurte Nûçeyên roja Çarşemê 15î Mijdara 2023

SBS Kurdish - SBS Kurdî

Play Episode Listen Later Nov 15, 2023 5:15


Di vê bultena nûçeyan de: Amerîka piştgirî dide îdiayên Îsraîlê yên derbarê Hemasê ku nexweşxaneyên li Xezayê ji bo operasyonên leşkerî bikar tîne... Penaxwazên di ragirtina koçberiyê de piştî biryara Dadgeha Bilind ya hefteya borî hatin berdan, di bin çavdêriya polîsan de dimînin... Socceroos ji bo sibê êvarê yekem pêşbirka ji bo Kûpa Cîhanê li hember Bangladeşê destnîşan kir. Ew nûçeyana û nûçeyên din di kurte buletenê de hene.

SiberinGunlugu
Vatandaşların İfşa Olan Verileri - Bazı Yazıcı Problemleri - Parola: 'Ch@ngeme!' - 14.07.2023 #221

SiberinGunlugu

Play Episode Listen Later Jul 14, 2023 6:07


Siberin Günlüğü'nde bu hafta Kerem Kocaer, 50 milyona yakın Bangladeş vatandaşının verisinin devlet sitesi üzerinden sızmasını, Sony'ye ait gizli bilgilerin ortaya çıkmasını, ABD'deki bir okulda tüm öğrencilerin şifrelerinin aynı yapılmasını ve yazıcılardaki gizlilik sorunlarını ele alıyor.

Jutranja kronika
Leto dni od parlamentarnih volitev se vlada sooča z očitki zaradi neizpeljanih reform

Jutranja kronika

Play Episode Listen Later Apr 24, 2023 20:57


Danes mineva leto dni od volitev v državni zbor, na katerih so volivke in volivci ob rekordni volilni udeležbi zavrnili politiko vlade Janeza Janše, pa tudi ravnanja strank alternative KUL, ter svoja pričakovanja položili v roke Roberta Goloba in njegove stranke Gibanje Svoboda. Ta je dobila rekordnih 41 poslanskih sedežev ter z SD-jem in Levico prevzela vodenje države. V opoziciji sta ostali SDS in Nova Slovenija, med katerima sicer ves čas opazujemo napetosti. Izrisana politična slika je Gibanju Svoboda torej prinesla veliko politično moč tudi za spremembe sistemov države, ki dihajo na škrge, z zdravstvom na čelu. Ob tem poznavalci razmer ocenjujejo, da je za Slovenijo izgubljenega nekaj dragocenega časa pri pripravi ukrepov. Druge teme oddaje: - Začetek zbiranja podpisov v podporo predlogu zakona o pomoči pri prostovoljnem končanju življenja - Udeležba na lokalnih volitvah na severu Kosova ob bojkotu tamkajšnjih Srbov približno tri in pol odstotna - Deset let od najhujše nesreče v tekstilni industriji, ko je v zrušenju stavbe v Bangladešu umrlo več kot tisoč 100 ljudi, podjetja še vedno ne odgovarjajo za kršitve v svojih dobavnih verigah

Vroči mikrofon
Več akcije in manj govora

Vroči mikrofon

Play Episode Listen Later Jan 24, 2023 20:43


Potem ko so države sveta pred skoraj osmimi leti pristopile k podpisu Pariškega podnebnega sporazuma, danes ugotavljamo, da smo daleč od takratnih obljub. Da smo zelo zašli in da praktično skoraj ni več upanja, da bi segrevanje ozračja zamejili pod stopinjo in pol v primerjavi s predindustrijskim obdobjem, svari Saleemul Huq, direktor Mednarodnega centra za podnebne spremembe in razvoj v Bangladešu. Kot eden redkih ljudi lahko reče, da se je udeležil prav vseh dozdajšnjih podnebnih vrhov, na katerih sodeluje kot pogajalec v imenu najranljivejših držav. V tokratnem Vročem mikrofonu z njim pretresamo, kaj pomeni lanska zaveza držav za ustanovitev sklada za izgubo in škodo, ki velja za največji uspeh vrha v egiptovskem Šarm el Šejku, in kaj lahko nerazviti svet pri ukrepanju zoper posledice podnebnih sprememb nauči razvitega. V Bangladešu, denimo, so poplave in cikloni v preteklosti vzeli na tisoče življenj, danes pa so to številko skrčili skoraj na nič

Intelekta
Idejna zapuščina Mahatme Gandhija na preizkušnji

Intelekta

Play Episode Listen Later Dec 20, 2022 47:53


Ali se misli očeta indijske neodvisnosti o politiki, zasidrani v iskanju resnice, pa o nenasilnem odporu in državljanski nepokorščini lahko kosajo z brutalnimi družbenimi in geopolitičnimi realnostmi našega časa? Leto 2022 mineva v znamenju nasilja. Putin je ruski vojski ukazal napad na Ukrajino, oblasti v Iranu izvajajo javne usmrtitve protestnikov, napetosti na severu Kosova se bližajo vrelišču. Poleg tega ne bi smeli pozabiti, da so se oboroženi konflikti v Siriji, Jemnu in Kongu z večjo ali manjšo intenzivnostjo nadaljevali tudi letos, da je oblast talibov v Afganistanu iz dneva v dan bolj brutalna, da vladi Združenih držav Amerike in Ljudske republike Kitajske še naprej izpopolnjujeta spletni nadzor nad svojimi državljani, nadzor, na katerega bi bil najbrž ponosen celo Orwellov veliki brat. Še bolj demoralizirajoče pa je, da nihče ne ve, kako bi pravzaprav presekali ta gordijski vozel, kako bi izstopili iz začaranega kroga nasilja, lakote, teptanja človekovih pravic in njegovega dostojanstva. V tem položaju idejno-politične dezorientacije bi se morda lahko po navdih obrnili k Mahatmi Gandhiju, ki je leta 1947, pred natanko tri četrt stoletja torej, popeljal Indijo iz kolonialne odvisnosti. Čeprav je bila Podcelina dolgo dragulj v kroni britanskega imperija, čeprav so Angleži obvladali taktiko divide et impera in imeli na voljo še arzenal drugih, manj nežnih prijemov za nadaljnje izkoriščanje svoje ključne kolonije, se je prav okoli Gandhijevih idej vzpostavilo množično gibanje, ki je, upoštevaje okoliščine, z zelo majhnim številom žrtev uspelo Pakistanu, Indiji in Bangladešu zagotoviti neodvisnost. Kakšne so torej te ideje? Kakšno je njihovo filozofsko in religiozno ozadje? In ali so še uporabne v novih okoliščinah, ki jih je ustvarilo 21. stoletje? – To so vprašanja, ki so nas zaposlovala v tokratni Intelekti, ko smo pred mikrofonom gostili filozofe in predavatelje na dveh fakultetah Univerze v Ljubljani, na Filozofski in Pedagoški, dr. Janeza Kreka pa dr. Nino Petek in dr. Andreja Uleta ter Antona Rozmana iz Teozofskega društva Slovenije. Naši štirje gosti so namreč pod uredniškim vodstvom dr. Petek sodelovali pri nastajanju intrigantnega zbornika Zapuščina miru in resnice : Študije o življenju in delu Mahatme Gandhija, ki je pred nedavnim izšel pri Založbi Univerze v Ljubljani. foto: Gandhi ob kolovratu v poznih 20. letih 20. stoletja (Wikipedia, javna last)

Frekvenca X
Demografski scenarij prihodnosti

Frekvenca X

Play Episode Listen Later Dec 15, 2022 36:02


Osemmilijardti človek se je letos rodil v Dominikanski republiki, sedemmilijardti leta 2011 v Bangladešu, danes 23-letni Sarajevčan Adnan Mević je bil leta 1999 šestmilijardti človek na svetu, leta 1986 pa so za petmilijardtega Zemljana proglasili v Zagrebu rojenega Mateja Gasparja. Različne institucije poskušajo čim natančneje izračunati dan, ko naj bi število prebivalcev sveta doseglo okroglo mejo, a to so le ocene, ki se med seboj razlikujejo. Novembra je svetovno prebivalstvo prestopilo nov mejnik, od sredine meseca je populacija na planetu presegla osem milijard. V Frekvenci X bomo trenutne številke uporabili za pogled naprej: od tega, da bo Afrika podvojila število prebivalcev in bo do leta 2100 vsak tretji Zemljan prihajal iz Podsaharske Afrike, do tega, da se bo število starejših od 60 let do konca stoletja podvojilo, tistih, starejših od 80 let, pa povečalo za sedemkrat. Kakšen scenarij bo demografija pletla v prihodnje?

Zināmais nezināmajā
Šūnu ikdienas "sarunas" cilvēka organismā

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Nov 29, 2022 42:06


Cilvēka organisms sastāv no miljardiem šūnu - mikroskopisku organismu, kuri savā starpā veido savu sociālo dzīvi. Lai tik sarežģīts organisms kā cilvēks spētu funkcionēt, šūnām ir jāspēj sadarboties. Līdzīgi kā cilvēku saziņā, arī šūnas sadarbojas. Kā šūnas sazinās savā starpā, par ko tās "runā" un kā šajā organisma šūnu komunikācijā izpaužas svešās šūnas, piemēram, vēža šūnas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Inese Čakstiņa-Dzērve, bioloģijas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadošā pētniece, kura šobrīd atrodas Bostonā (ASV) kā Fulbraita stipendiāte, un Una Riekstiņa, medicīnas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes profesore farmācijā. "Pirmais, kas jāsaprot, ka mūsu šūnas nav vienpatņi. Ja mūsu šūnas būtu vienpatņi, mēs nevarētu eksistēt. Līdz to, lai mūsu organisms varētu eksistēt, mūsu šūniņām ir jābūt kā sabiedrībā, visu laiku jākomunicē, viņam visu laiku jāsaņem signāli, jāatbild uz signāliem," skaidro Inese Čakstiņa-Dzērve. "Ja mēs runājam par šūnu sarunām, mēs varam runāt par diviem līmeņiem: viens līmenis ir šūnu savstarpējās sarunas, otrs līmenis, kas šūnā iekšā notiek. Tāpat kā mums, cilvēkiem, ir mūsu iekšējie dialogi un komunikācija ar apkārtējo vidi, tieši tāpat arī mūsu šūnām ir savi iekšējie dialogi, un arī komunikācija apkārt." "Mēs esam daudzšūnu organismi un mēs kā organisms varam pastāvēt tikai tādēļ, ka šūnas spēj koordinēti rīkoties, un šī komunikācija palīdz arī koordinēt šo rīcību - mums kā cilvēka organismam nodod signālus - mēs varam elpot, pārstrādāt enerģiju, kustēties, vairoties, mīlēt, izgaršot kaut ko. Tas viss ir šūnu komunikācijas rezultāts," pieblist Una Riekstiņa. "Atcerējās vēl vienu fantastisku šūnu komunikāciju piemēru. Pie dzimšanas, kad embrijam ir izveidojusies un nobriedusi elpošanas sistēma, kas ir pēdējā sistēma, kura vajadzīga, lai bērns varētu piedzimt. Visa savstarpējā šūnu komunikācija notiek - tiek padod signāls specifiskām šūnām, kas savukārt tālāk jau nodod signālu uz dzemdes sieniņu, kur savukārt dzemdes sieniņas muskuļi sapratīs - ā, tagad būtu laiks kontrahēties. Šāda vesela kaskāde ar komunikāciju, tas ir gandrīz kā nokoordinēt un uzrīkot dziesmu svētkus. Tagad es nododu informāciju te, te un te un kā tas viss mainās. Tas ir fantastisks piemērs šūnu komunikācijai," atzīst Inese Čakstiņa-Dzērve. Lai šūnas savstarpēji sarunātos un saprastos, vai ir kaut kāds koordinators, kas to sarunu diriģē, vai tomēr pašas šūnas spēj tik ļoti organizēties un saprasties, lai nav tā, ka pēkšņi visas runā vienlaikus vai pēkšņi klusē visas, kā tas dažreiz cilvēkiem gadās. vairāk saistīts ar neiroloģiju, ar smadzenēm. "Katrai šūnai ir specializācija. Tas mums ir ielikta šī programma organisma attīstības laikā, kā mums izveidoties embrijam un embrijā tālāk, veidojoties orgānu sistēmām, katrai jau ir ielikta programma, ko šī šūna darīs ļoti specializēti. Varētu teikt, ka šūnas jau sadalās pēc profesijām un tad katra rīkojas atbilstoši savai specializācijai. Piemēram, nekad no muskuļu šūnas negaidīs to, ko dara smadzeņu šūna," norāda Una Riekstiņa. Savukārt kā piemēru šūnu komunikācijas traucējumam Inese Čakstiņa-Dzērve mim multiplo sklerozi. "Labs piemērs, kur šūnu komunikācijas traucējumi tiešām ir vizuāli redzami, ir  diezgan drausmīga slimība - multiplā skleroze. Šūnas nevar nodot šo komunikāciju, un tāpēc arī cilvēkam ir šie klīniskie simptomi, ka ik pa laikam ir daļēja paralīze vai nekontrolētas kustības sākumā, kas beigās noved pie pilnīgas paralīzes. Tas ļoti smags gadījums, kurā mēs redzam, ja šūnas nekomunicē tā, kā tām jākomunicē, pie kā tas viss var novest," atzīst Inese Čakstiņa-Dzērve. Pētījums par lepras baktēriju lietderību aknu bojājumu ārstēšanā Interneta vietnē „ScienceDaily”, kur publicē pasaules vadošo universitāšu un pētniecības centru ziņas par jaunākajiem atklājumiem zinātnē, veselībā, vidē, tehnoloģijās un citās jomās, nesen laists klajā raksts par to, ka Edinburgas universitātes pētnieki ir atklājuši senas infekcijas slimības lepras baktēriju pozitīvo ietekmi uz aknu darbību. Vai tas nozīmē, ka nākotnē ar lepras baktērijām varēs ārstēt aknu bojājumus, vaicāju infektoloģei un hepatoloģei, Rīgas Stradiņa universitātes profesorei Angelikai Krūmiņai. Pirms skatām sīkāk šo jaunatklājumu, neliels dosjē par lepru, jeb kā to agrāk dēvēja – spitālību. Tā skar ādu un perifēro nervu sistēmu, tās simptomi attīstās lēni, un lepras slimnieks var gadiem ilgi dzīvot nenojaušot, ka ir sasirdzis ar šo kaiti. Lepru mēdz dēvēt arī par Hansena slimību, par godu  norvēģu ārstam Gerhardam Armaueram Hansenam, kurš pirms 150 gadiem atklāja lepras izraisītāju baktēriju.  Ar lepru arī nevar inficēties, sarokojoties vai sēžot līdzās šīs slimības pacientam, to nevar dabūt seksuālo kontaktu ceļā un māte dzemdējot, šo kaiti nevar nodot savam bērnam. Pasaulē ik pa laikam parādās jauni lepras gadījumi, un mūsdienās visbiežāk tas notiek piecās valstīs, norāda Angelika Krūmiņa. Tās ir Indija, Brazīlija, Indonēzija, Nepāla un Bangladeša. Latvijā - Baltijas valstīs pēdējais leprozorijs atradās Latvijā un tas darbojās Laidzes pagastā. Pacientu trūkuma dēļ tika slēgts 2007. Gadā. Rakstā interneta vietnē „ScienceDaily” teikts, ka Edinburgas universitātes Reģeneratīvās medicīnas centra speciālisti eksperimentējot laboratorijas apstākļos ar dzīvniekiem ir konstatējuši, ka baktērija, kura izraisa lepru, šūnu līmenī spēj ietekmēt bojātas aknas un palielināt šī orgāna reģenerāciju jeb atjaunošanos. Atklājumu vērtē infektoloģe un hepatoloģe Angelika Krūmiņa. Edinburgas Universitātes  speciālisti pauž domu, ja  lepras baktērijas palīdz aknām atjaunoties un vienlaikus nerada negatīvas sekas  laboratorijā esošajiem dzīvajiem dzīvniekiem, tad, iespējams, nākotnē šo pētījumu varētu izmantot, lai izstrādātu drošāku  ārstniecisko  metodi, kas atjauno novecojošas aknas un atjauno to bojātos audus

Vienkartinė planeta
Vienkartinė planeta. Atėjo laikas mokėti klimato reparacijas?

Vienkartinė planeta

Play Episode Listen Later Nov 7, 2022 25:24


Dėl tirpstančių ledynų ir rekordiškai gausių liūčių kilę potvyniai Pakistane nusinešė 1700 žmonių gyvybes. Visa tai fiksavęs vietinis žurnalistas Mohamedas Daudas Chanas sako, jog klimato kaitos sukelta tragedija labiausiai palietė pažeidžiamus žmones.Mokslininkas Saleemulas Huqas iš Bangladešo teigia, jog tragedija Pakistane ir kiti atvejai rodo, kad klimato krizė kai kurias šalis niokoja jau dabar, todėl jau dabar ją sukėlę šalys turi mokėti kompensacijas nukentėjusiems. Sprendimo dėl fondo nuostoliams ir žalai jis tikisi Egipte vykstančioje Jungtinių Tautų klimato kaitos konferencijoje.Ved. Inga Janiulytė-Temporin

Acı, tatlı, mayhoş
MANGO: Hikayeler ve tariflerle

Acı, tatlı, mayhoş

Play Episode Listen Later Sep 17, 2022 14:57


Mango da Hindistan, Pakistan ve Filipinler'in milli meyvesi, mango ağacı ise Bangladeş'in simgesi, ancak yakında bizim güney illerimizin de simgesi olabilir.  Aylin Öney Tan hafta boyunca "mango"yu anlattı. 

News in Simple Turkish/Basit Türkçe ile Haberler

Basit Türkçe ile Haberler / News in Simple Turkish by skypeturkish.com Basit Türkçe ile Haberler'in yeni bölümüne hoş geldiniz. Bugün 24 Ağustos 2022 Çarşamba. Katar Protestocu İşçileri Sınır Dışı Etti Katar, FIFA 2022 Dünya Kupası'nı düzenlemeye 2010 yılında hak kazandı. Dünya Kupası, 20 Kasım'da başlayacak. 2010 yılından beri Katar'da çok sayıda altyapı çalışması devam ediyor. Ülke genelinde pek çok stadyum ve otel inşa ediliyor. Bu nedenle Katar'da çok sayıda göçmen işçi çalışıyor. Bu işçilerin çalışma koşulları sık sık gündeme geliyor. Katar'daki inşaat şirketlerinden biri Al Bandary International Group. Bu şirketin işçileri, 14 Ağustos'ta Doha'daki ofisin önünde protesto başlattı. İşçilere göre, şirket yedi aydır maaş ödemiyor. Katar polisi bu işçileri gözaltına aldı. Katar hükûmeti, bazı işçilerin kanunları ihlal ettiğini iddia etti. Bu işçilerin bazılarını sınır dışı edecekler. Sınır dışı edilen işçi sayısı bilinmiyor. Bu işçiler Katar'a genellikle Bangladeş, Hindistan, Nepal, Mısır ve Filipinler'den geldi. Katar hükûmeti, bu işçilerin ödenmeyen maaşlarının ödeneceğini söylüyor. Ayrıca, Al Bandary şirketi hakkındaki iddialar araştırılacak. Şirket yetkilileri, iddialarla ilgili açıklama yapmıyor. Dinlediğiniz için teşekkürler! Lütfen bu bölümü Türkçe öğrenen diğer kişilerle de paylaşın! Yeni bölümde görüşmek dileğiyle, hoşça kalın!

njuznet
Njuz Podkast broj 63

njuznet

Play Episode Listen Later Jul 20, 2022 123:25


Od pada ukrajinskog aviona u Grčkoj koji je navodno prevozio srpsko oružje u Bangladeš do neuspele posete Vučića Jasenovcu. Na lokalnom planu nastavak rata između Vesića i Šapića, ali to ne sprečava vodovodne cevi da i dalje pucaju i prave Veneciju od Beograda. Tema je bio i Mali Senta i zašto je Đukao počeo sa tabloidnim napadima na njega. Boško iz Dveri se vratio na stare anti-gej staze, a Vulin crnim uniformama i treniranju strogoće nad migrantima. Šešelj je izdao novu knjigu, a mi vas pitamo kako biste vi, da ste na njegovom mestu, dali naziv za knjigu o svakom od nas? Drugi deo podkasta posvećen je našim ostrašćenim odgovorima na vaše komentare.

Antikviz
Bangladeš

Antikviz

Play Episode Listen Later Jun 10, 2022 17:11


Ne najpomembnejša, vsekakor pa zanimiva dejstva za zvedave poslušalce, ki morajo izmed petih trditev izbrati napačno. Tokrat o Bangladešu, državi v južni Aziji.Ne najpomembnejša, vsekakor pa zanimiva dejstva za zvedave poslušalce, ki morajo izmed petih trditev izbrati napačno. Tokrat o Bangladešu, državi v južni Aziji.Izmed spodnjih trditev poiščite pravilno. 1. Bangladeš ima zgodovinsko močne vezi z Japonsko, zato so ob osamosvojitvi kopirali Japonsko zastavo z rdečim krogom, belo polje pa so zamenjali z zelenim. Trditev je resnična 2. V Bangladešu izdelajo približno dve tretjini vseh nogometnih žog na svetu. Trditev je izmišljena 3.Med Indijo in Bangladešem poteka ena najbolj zapletenih meja na svetu. So primeri, kjer obstajajo enklave tretje stopnje (po vzoru ruskih babušk), ko je košček Indije v Bangladešu, ta je potem spet v Indiji in še enkrat v Bangladešu. Trditev je resnična 4. Večinsko muslimanski Bangladeš ima po upokojitvi Angele Merkel predsednico vlade z najdaljšim stažem na svetu. Trditev je resnična 5."Me at the zoo" je bil leta 2005 prvi naloženi youtube video. Nastal je kot posledica bega možganov iz Bangladeša. Trditev je resnična

Bi' Gidene Soralım | Türkçe Podcast
4.13 Bangladeş'te Yaşamak | Eminenur Çınar

Bi' Gidene Soralım | Türkçe Podcast

Play Episode Listen Later Mar 16, 2022 65:19


2 sene önce katılan bir konuğum bu sefer bambaşka bir ülke ve kıta ile katılıyor: Birleşmiş Milletler'deki görevi ile yaklaşık bir senedir Bangladeş'te yaşayan Eminenur Çınar konuğum. Eminenur ile bundan tam 2 sene önce, ilk sezonun 17. Bölümünde Gambiya'da yaşamayı ve yine Birleşmiş Milletler'deki görevini konuşmuştuk. Cıvıl cıvıl enerjisiyle Gambiya gibi çok azımızın bilgi sahibi olduğu bir ülkeyi inanılmaz keyifli anlatmıştı. Henüz dinlemediyseniz o bölümü de dinlemenizi tavsiye ediyorum. Eminenur, Boğaziçi Üniversitesi'nde Ekonomi ve Siyaset Bilimi alanında okuduktan sonra İngiltere'de LSE'de Kalkınma üzerine yüksek lisans yapıyor ve sonrasında Birleşmiş Milletler bünyesinde Göç Ofisi'nde çalışmaya başlıyor. Gambiya'dan sonra bir süre İngiltere'de, bir süre de Etiyopya'da yaşayan Eminenur, yaklaşık son bir senedir ise Bangladeş'in Cox's Bazar şehrinde yaşıyor ve bir milyona yakın nüfusu ile dünyanın en büyük mülteci kampı olan Kutupalong'da çalışıyor. Eminenur ile Birleşmiş Milletler'deki çalışmalarını, Kutupalong mülteci kampı ve Rohingya krizini ve tabii Bangladeş'teki hayatı ve kültürü konuştuk. Uygun kur ve düşük gönderim ücretiyle yurt dışı para transferlerinizi kolayca yapabileceğiniz TransferGo uygulamasını http://bit.ly/bigidenesoralim'dan indirip inceleyebilirsiniz.

MyMecra Podcast
Nimetin Artsın İstiyorsan Şükret! - B41 - Dinle Neyden | Ömer Tuğrul İnançer

MyMecra Podcast

Play Episode Listen Later Dec 20, 2021 18:20


Ömer Tuğrul İnançer Dinle Neyden'in bu bölümünde "Şükür" kelimesini anlatıyor. Ömer Tuğrul İnançer bu bölümde başlıca şunları söyledi; Efendim malumunuz sohbetler nasılsın, iyi misin ile başlar... Bendeniz burada bu konuşmaları yapabildiğime göre iyiyim elhamdülillah. Siz de seyretmek için vakit ayırdığınıza göre siz de iyisiniz elhamdülillah. Ve sohbete başladığımızda nasılsın, iyi misinin cevabı genellikle çok şükür, elhamdülillah filan cevaplar genellikle böyledir. Bi dert filan varsa o biraz sonra gelir. Bu aslında çok güzel bir toplumsal adetimiz. Herkeste olmasada çok yaygın çünkü biz şunu biliriz; "Elhamdülillahi ala külli hal" Her halimizde Allah'a hamd ederiz. Neden? Aldığımız nefes onun sayesinde de öyle bir varlığız ki biz insan olarak, bu sözü konuşurken bile aldığımız nefes diye menfaatimizi ortaya koyuyoruz. Sevgili kardeşlerim, nefes almadan ne kadar durabilirizi hep denemişizdir, mesela su altında ne kadar nefes almadan durabiliyoruz da hiç deneyeniniz var mı acaba nefes aldıktan sonra vermeden ne kadar durabiliyoruz?... Aslında mesela sorduk nasılsın, iyi misin? Çok şükür nefes alıyoruz... Sade nefes alırsan patlarsın, vermende lazım... Ve müteakip nefesi alabilmek için bir evvel aldığını vermen lazım. Arz edebildim mi inceliği?... Ama şükür halimize... Şükür, bizi o hali yaşatanlara teşekkür mahiyetinde bir sözcüktür ve zaten Araplar teşekkür olarak kullanmazlar şükran diye kullanırlar aynı şey... Yine aynı kökten gelmek üzere Pakistan, Hindistan, Bangladeş müslümanları yani Urduca konuşan müslüman kardeşlerimiz şükriyan derler yani şükürler demek o bizim çok şükür gibi... Devamı videoda... Gelin, Beraber Yürüyelim...

Özgür Mumcu ve Eray Özer'le Yeni Haller
Yavaş Moda: Geleceği ve gezegeni kurtarmak için

Özgür Mumcu ve Eray Özer'le Yeni Haller

Play Episode Listen Later Oct 26, 2021 39:23


Doğadan ve insandan yana ürünler sunan WWF Market'in sunduğu bu bölümde yeni bir kavramı, modada sürekli ve sorumsuz tüketime alternatif olarak hayatımıza giren “Yavaş Moda”yı konuştuk. Kağıttan kıyafetlerden eski evlerdeki dikiş makinelerine, boya renginde akan nehirlerden duyularımızın hiyerarşisine, Bangladeşli işçilerden pamuk tarlalarına yine farklı zamanlara ve mekanlara uğradık. “Hızlı moda” anaforuna kapılmamak için neler yapılabileceğini tartıştık.WWF Market'in bölümde de duyurduğumuz Yeni Haller'e özel yüzde 20 indiriminden yararlanmak için tıklayın: https://indirim.wwfmarket.com/YeniHaller20Ayrıca satın alma aşamasında “YeniHaller20” kodunu da kullanabilirsiniz.