Podcasts about kauk

00:00:00 – Įžanga 00:06:30 – Atkrintamųjų poros 00:12:04 – Kada klibės Zavacko ir Kaukėno kėdė? 00:18:10 – „Wolves“ lietuvių charakteriai 00:23:28 – Tubelio emocijos 00:32:37 – Kaip švęstum įvartį finale? 00:36:35 – „Žalgiris“ užtikrintai įveikė „Rytą“ 00:42:28 – Cartwrightas nepateisina lūkesčių 00:45:32 – RJ Cole gera forma 00:49:50 – Radzevičius Eurolygos radare 00:50:34 – Gossui reikia buto Vilniuje 00:55:35 – Kiek laimės „Wolves“ ir „Rytas“ 00:59:03 – Parodos Vilniuje 01:03:28 – Vilniaus „Žalgiris“ ir aštri nuomonė

„Migdolinė dalis“ referuoja į amigdalą – smegenų dalį, kurioje kaupėme ankstyvus prisiminimus, kuriuos jaučiame, bet neatsimename. Ši kūrinių kolekcija tyrinėja kolektyvinės kartų traumos apdorojimo intuityvumą kontrastingoje tikrovėje, kurioje gyvename dabar.“ – naują labai įdomų minialbumą pristato IDM / alternatyviosios / indie muzikos prodiuseris, dainų autorius ir atlikėjas Jonas Lapinas.Leidinio pristatymo koncertams besiruošiantis kūrėjas priduria, kad pasirodymai – galimybė nusiimti kaukę. „Kai esu ant scenos, ji – mano. Man duodama laisvė būti tokiu, kokiu noriu būti“, – sako J. Lapinas.Pokalbis apie „Migdolinę dalį“ ir koncertus, taip pat leidinio perklausa – laidoje „Be problemų“.Kalbino Kristupas Naraškevičius.

Chris Sharma and Ron Kauk return to the podcast for a philosophical chat. We discussed early bouldering in Camp 4, the essence of climbing, the source of motivation, reinventing your climbing identity, Chris' latest deep water solo ‘Vision Quest' 9a, thoughts for future climbers, the key to good climbing technique, following your own path, and much more.Maui Nui Venison:mauinuivenison.com/NUGGETThe healthiest red meat on the planet. Wild harvested and responsibly sourced. Mad Rock:madrock.comUse code “NUGGET10” at checkout for 10% off your next order.AG1:drinkAG1.com/NUGGETUse this link to get a free year's supply of vitamin D + 5 travel packs.Arc'teryx:Women's climbing clothingMen's climbing clothingCheck out the NEW Kragg Collection.Become a Patron:patreon.com/thenuggetclimbingWe are supported by these amazing BIG GIVERS:Michael Roy and Mark and Julie CalhounShow Notes:  thenuggetclimbing.com/episodes/chris-and-ronNuggets:(00:00:00) – Intro(00:01:01) – Fish sticks(00:04:45) – Chris & Ron introduce each other(00:15:08) – Threads & identity(00:23:38) – Pure climbing & societal rules(00:31:15) – Follow your heart(00:43:32) – Vision Quest(00:48:50) – The freedom of gym climbing(01:01:02) – The essence(01:14:35) – Supreme Jumbo Love & The Force(01:20:12) – The evolution of bouldering(01:23:25) – Thoughts for future climbers(01:30:39) – Flow & precision(01:32:40) – The inspiration of the line(01:39:33) – Self-awareness & freedom(01:46:31) – Le Blonde(01:48:19) – Motivation(01:54:04) – A good feeling(01:56:24) – Mother Earth(01:57:37) – A personal path(01:58:49) – Wrap up

Mirklī, kad aktīvi sekojam līdzi notikumiem Gruzijā, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts tiekamies ar Gruzijas latviešiem, lai iztaujātu par šā brīža noskaņojumu un uzzinātu, kas vilina latviešus par savu mītnes zemi izvēlēties šo Kaukāza kalnu ieskauto zemi. Studijā viesojas uzņēmējs Guntars Šults, kurš Gruzijā nodzīvojis sešus gadus, no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi raidījumam pievienojas Gruzijas Latviešu biedrības “Ave Sol” vadītāja Aija Landzberga un latviešu kopienas Gruzijā pārstāve Inese Getsadze.

Mirklī, kad aktīvi sekojam līdzi notikumiem Gruzijā, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts tiekamies ar Gruzijas latviešiem, lai iztaujātu par šā brīža noskaņojumu un uzzinātu, kas vilina latviešus par savu mītnes zemi izvēlēties šo Kaukāza kalnu ieskauto zemi. Studijā viesojas uzņēmējs Guntars Šults, kurš Gruzijā nodzīvojis sešus gadus, no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi pievienojas raidījumam pievienojas Gruzijas Latviešu biedrības “Ave Sol” vadītāja Aija Landzberga un latviešu kopienas Gruzijā pārstāve Inese Getsadze.

Norite daugiau turinio? Jį rasite čia: https://contribee.com/krepsinisnet   00:00 – nusišnekėjęs makedonų treneris 16:35 – išvykęs G.Orelikas 19:27 – darbo netekęs V.Šeškus 29:15 – ar A.Trinchieri liks nelaimėjęs LKL 32:39 – M.Rubštavičius vietoje T.Dimšos 37:00 – M.Kuzminskas nebegrįš į „Žalgirį“ 38:51 – G.Radzevičius vietoje A.Butkevičiaus 41:15 – M.Šerniaus kelias aukštyn 43:19 – S.Obradovičiaus atleidimas 47:52 – juokiasi puodas, kad katilas juodas? 52:45 – R.Kaukėno reakcija į klausimą 1:01:25 – erzinantys žaidėjai 1:05:05 – kas gali perimti R.Milašiaus kėdę 1:06:50 – buvęs alkoholikas 1:10:30 – trenerio smurtas prieš žaidėją 1:11:45 – kurią grandį stiprintų „Rytas“

Október 23-i Orbán-beszéd, grúziai választás és a magyar külpolitika, amerikai elnökválasztás. Ezekről szól a HetiVálasz 250. adása. Miért lehet kifizetődő a hazaárulózás? Mire jó Budapest kavarása a Kaukázusban? Trump vagy Harris? A stúdióban Ablonczy Bálint, Magyari Péter és Vörös Szabolcs.

Another phone call with Ron Kauk. Enjoy :)Donate to Sacred Rok if you wish:sacredrok.org 

No 1. līdz 8. septembrim šogad jau 28. reizi notiks Nacionālā kino centra rīkotais dokumentālo filmu forums Baltic Sea Docs, kas pulcēs dažādu valstu dokumentālo filmu veidotājus un skatītājiem piedāvās starptautiski atzītu jaunāko dokumentālo filmu programmu. Filmas šogad izrādīs kinoteātrī "Splendid Palace" Rīgā, tiešsaistē filmas.lv, kā arī atsevišķos seansos Liepājā, Rēzeknē, Cēsīs un Talsos. Dalībai "Baltic Sea Docs" kopprodukciju forumā atlasītas 26 topošas dokumentālās filmas no 17 valstīm. Par festivāla pievilcību starptautiskajiem filmu veidotājiem, pārmaiņām un norisēm pēdējo gadu laikā, kā arī interesanto vēsturisko festivāla aspektu - sarunā ar foruma vadītāju Zani Balčus. Veiksmes stāsti, jaunas tendences dokumentālā kino veidošanā, kā arī interesantā mija starp dokumentālo un spēlfilmu žanriem. Zane Balčus: Forumam šī būs 28. reize, bet Latvijā šis notikums risinās kopš 2006. gada, tāpēc šī pasākuma vēsturi varētu dalīt divos lielos nogriežņos. Sākums bija Dānijā 1997. gadā, kad vairākas organizācijas izveidoja dokumentālo filmu forumu, kurā pulcēties cilvēkiem no tām valstīm, kas bija atguvušas neatkarību 90. gadu sākumā, un veicināt dokumentālo filmu veidotāju integrāciju Eiropas dokumentālā kino industrijā, un palīdzēt viņiem satikt citu valstu televīziju pārstāvjus un filmu fondus, lai varētu finansēt savas filmas. Tas bija pats sākums forumam, un tur piedalījās mūsu klasiķi – gan Ivars Seleckis, gan Hercs Franks un citi Latvijas dokumentālisti. Kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, tad šī situācija mainījās, un forums dažus gadus ceļoja pa dažādām valstīm. Vairākas reizes tas notika citās Baltijas valstīs un vienreiz arī Horvātijā, bet tad atrada savas mājas Latvijā. 2006. gads bija pirmā reize, kad Nacionālais kino centrs rīkoja forumu šeit, un šajā gadā industrijas profesionāļu sadaļai tika pievienota arī filmu programma, lai Latvijas skatītājiem parādītu jaunas, kvalitatīvas, interesantas dokumentālās filmas no visas pasaules. Tie ir divi lieli posmi foruma norises laikā. Nozīmīga foruma sadaļa ir vērsta uz dokumentālā kino veidotājiem, profesionāļiem, kas ir lielākā foruma daļa šeit uz vietas, Rīgā, un uz to brauc filmu veidotāji no Baltijas jūras reģiona valstīm, gan plašāk – arī no Austrumeiropas un Kaukāza, vai arī daļa no viņiem pievienojas tiešsaistē. Brauc arī dažādu televīziju un filmu tiesību aģentūru pārstāvji, kuri meklē filmas saviem katalogiem, televīzijas var arī ieguldīt naudu, teiksim, filmu kopproducēšanai. Tie viesi, kas paši nav filmu veidotāji, bet palīdz šīm filmām tapt, pārstāv ļoti dažādas valstis. Diemžēl tiešsaistē, bet būs arī pārstāvji no Japānas televīzijas, arī kāds no Polijas televīzijas. Būs filmu producenti no dažādām Eiropas valstīm, arī filmu tiesību aģentūru darbinieki. Foruma viesu ģeogrāfiskā izcelsme ir ļoti, ļoti plaša.

Norėdami matyti visą podkastą spauskite čia: https://contribee.com/krepsinisnet 00:00 – sumaištis po A.Tapino pasakymų 15:38 – mirtininkų grupė 21:25 – du aiškūs favoritai 27:43 – ar nustebins Pietų Sudanas 37:52 – B.Dunstonas „Žalgiryje“ ir Eurolygos liapsusas 45:55 – R.Jokubaitis kelsis į „Maccabi“? 48:35 – komplektacijas baigusios „Virtus“ ir „Anadolu Efes“ 53:15 – neskelbiamos „Ryto“ naujienos 56:02 – įspūdingas „Hapoel“ projektas 1:01:18 – sunkus „Neptūno“ barjeras ir komplektacija Rėmėjų dalyje aptartos šios temos: 1:05:48 – ar R.Jarutis grįš prie komplektacijos darbų 1:08:45 – kokie darbai dar laukia „Lietkabelio“ 1:11:11 – 20-mečių pasirodymas ir žaidėjų perspektyvos 1:18:53 – taškai į savo krepšį 1:21:48 – kodėl futbolas pinigais pranoksta krepšinį 1:24:05 – ar du bankrotai padarė įtaką žaidėjų kainoms 1:25:35 – ar „Rytas“ nepadarė klaidos 1:27:27 – kodėl „Rytas“ dar neparduoda abonementų 1:29:17 – kiek LKL klubai gauna iš gen. rėmėjų 1:30:29 – hipotetinis klausimas 1:32:32 – reikšmingiausias laimėtas trofėjus 1:33:20 – ar buvo svarstomas kitas LKL formatas 1:36:13 – „Šiaulių“ taikinys ir serbų skambutis R.Jaručiui 1:39:12 – ar Lietuva grįžo į elitą su K.Maksvyčiu prie vairo 1:40:37 – R.Kaukėno kompetencija ir padarytos klaidos 1:46:26 – žurnalistinė etika, suraukti užpakaliai ir nutylėta esmė

Mi a kard titka? Miért vonzódunk önkéntelenül hozzá? A kard regénye, Kovács Olivér könyve egy valódi és képzelt fegyvereken át vezető szellemi utazás, ami a Kaukázus lábainál és Anatóliában veszi kezdetét több mint ötezer évvel ezelőtt, s egy messzi-messzi galaxis fénykardjaiig vezet. A Trend Fm Közkincskereső című műsorának szerkesztője ezúttal egy rendkívül érdekes, képekkel gazdagon illusztrált kötet szerzője, és ebben a beszélgetésben eljutunk a bronzkori leletektől a némafilmek valószínűtlen párbajain át odáig, hogy Petőfi hányszor írja le verseiben a kard szót, és hogy mit szimbolizál a 21. századi ember számára ez a fegyver...

Putins stiprina attiecības ar Vjetnamu un Ziemeļkoreju. Terorakts Dagestānā. Eiropas Savienība sāk iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Aktualitātes pasaulē analizējam kopā ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāri Sigitu Strubergu un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieci, Rīgas Stradiņa universitātes docenti Elīnu Vrobļevsku, kā arī sazināmies ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesoru Leonu Taivānu. * Pa „nerūsošas” draudzības pēdām Kamēr Rietumu galvaspilsētās kara noziegumos apsūdzētais Krievijas līderis Vladimirs Putins vairs nav gaidīts viesis, daudzviet pasaulē viņa joprojām gatavi izklāt sarkano tepiķi. Pagājušajā nedēļā viņš varēja baudīt šādu godu divās Austrumāzijas valstīs – Ziemeļkorejā un Vjetnamā jeb, oficiālajos nosaukumos, Korejas Tautas demokrātiskajā republikā un Vjetnamas Sociālistiskajā republikā. Kā jau liecina šie nosaukumi, abas valstis vairāk vai mazāk saglabājušas politisko iekārtu, kāda tām bija tolaik, kad abas bija toreizējās Padomju Savienības ciešākie sabiedrotie. Tiesa, aiz sociālistiskās fasādes katrā no gadījumiem slēpjas visai atšķirīga pieeja. Ziemeļkoreja palikusi nelokāmi uzticīga vēl pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados iedibinātajam totalitārisma modelim, salīdzinot ar kuru, pat vēlīnās Padomju Savienības politiskais klimats šķiet teju samtains. Spilgtākās režīma iezīmes ir trešajā paaudzē Ziemeļkorejā valdošās Kimu dinastijas līderu personības kults un totāla, ideoloģiskas doktrīnas līmenī nostiprināta militarizācija. Diezgan atšķirīga aina paveras mūsdienu Vjetnamā, kura gan arī paliek komunistiska vienpartijas sistēma, taču kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem ir attīstījusi t. s. „sociālistiski orientēto tirgus ekonomiku”, kur lielākajā daļā tautsaimniecības nozaru dominē privātais kapitāls. Attiecīgi atšķiras arī abu valstu ārpolitiskie orientieri. Ziemeļkorejai ir tradicionāli vēsas attiecības ar praktiski visām rietumvalstīm un saspīlētas ar tās tuvākajiem demokrātiskajiem kaimiņiem – Dienvidkoreju un Japānu, tāpat Savienotajām Valstīm. Tās nozīmīgākais tirdzniecības partneris ir Ķīna, kurai ir arī vislielākā ietekme uz Ziemeļkorejas režīmu. Tagad šķiet, ka līdzās Pekinai kā otrs ciešākais Phenjanas sabiedrotais izvirzās Maskava. Sadarbības līgums, kas tika parakstīts Putina vizītes laikā, atjauno starpvalstu militārās saiknes tādā līmenī, kāds tas aukstā kara laikā Ziemeļkorejai bija ar Padomju Savienību. Visnotaļ plaši tiek paustas bažas, ka šīs vienošanās ietvaros pašreizējā Ziemeļkorejas valdnieka rokās varētu nonākt krievu raķešu būves un varbūt pat kodoltehnoloģijas. Vjetnama, turpretim, starptautiskajā arēnā tiekusies īstenot līdzsvara politiku, visa pamatā liekot ekonomisko izdevīgumu. Krievijas svars Vjetnamas tirdzniecības apgrozījumā ir neliels, savukārt attiecības ar Ķīnu allaž bijušas sarežģītas, un tas noteicis nozīmīgu tuvināšanos ar Savienotajām Valstīm, Eiropas Savienību un Austrāliju. Attiecīgi, lai arī Hanojā Putins tāpat tika uzņemts ar visu pienācīgo pompu, tāpat tika deklarēta starpvalstu partnerības stiprināšana un parakstītas vienošanās, tas viss tiek traktēts drīzāk kā nodeva pagājušo laiku dižajai draudzībai, ne nākotnes perspektīvu kaldināšana. Ilga ceļa cerīgs sākums Vakar Briselē pasludināta oficiāla iestāšanās sarunu uzsākšana ar divām jaunām Eiropas Savienības kandidātvalstīm – Ukrainu un Moldovu. Tas dod cerības, ka kaut kad nākotnē vēl divas no kādreizējām padomju republikām kļūs par vienotās Eiropas daļu. Cik tālā nākotnē – to neviens pagaidām nav gatavs droši lēst. Pati Ukraina deklarējusi, ka orientējas uz iestāšanos līdz 2030. gadam. Daudzās runās izskan atzinīgi vārdi par līdzšinējo progresu, taču ir skaidrs, ka trīsdesmit piecu likumdošanas jomu salāgošana nebūs viegla lieta. Pie tam nākas bažīties, vai visas esošās dalībvalstis, kurām jādod atzinums par katras sadaļas sekmīgu īstenošanu, vadīsies tikai no objektīviem kritērijiem. Visvairāk greizu skatu šai ziņā tiek mesti Ungārijas virzienā ar aizdomām, ka Budapešta varētu bremzēt procesu, vien lai izpatiktu Kremļa saimniekam. Cik tālu premjera Orbana Ungārija šai ziņā ies, rādīs jau tuvākie mēneši, kad šī valsts prezidēs Eiropas Savienības Padomē. Bet arī bez Ungārijas savienībā netrūkst skeptiski noskaņoto – tādu, kuriem šķiet, ka Ukraina ar tās desmitiem miljonu iedzīvotāju un desmitos miljonu tonnu mērāmajiem lauksaimniecības produkcijas apjomiem Eiropai ir par lielu, ka korupcija abās kandidātvalstīs ir neiznīdējama, un ka, protams, šāda uzņemšana būtu skaidra acīs lēkšana Kremlim. Tieši Ukrainas vēlme būt apvienotajā Eiropā, un Krievijas nevēlēšanās to turp palaist, kā zināms, ir iemesls pašreizējam agresijas karam. Arī Moldova izjūt pastāvīgu spiedienu no austrumiem, un nākamais tā kāpinājums, visticamāk, būs oktobrī, kad jānotiek Moldovas prezidenta vēlēšanām. Līdz šim Putins ir apliecinājis, ka netaupīs nedz naudu, nedz vārdus, nedz raķetes, lai Kijiva un Kišiņeva nekad nekļūtu par Eiropas Savienības valstu galvaspilsētām. Gruzdošais Aizkaukāzs Dagestānas republika, viens Krievijas Federācijas subjektiem, izsenis ir bijusi krustceļu zeme, kur saskārušās vairāku lielvaru un to pārstāvēto reliģiju ietekmes zonas. Gadsimtu gaitā te izveidojies etniski daudzkrāsains iedzīvotāju sastāvs, kurā krievi sastāda vien nedaudz vairāk par trīs procentiem, bet dominē Ziemeļaustrumkaukāza jeb nahu-dagestāniešu, kā arī tjurku valodās runājoši vietējie etnosi – avāri, dargi, kumiki, lezgīni u. c. Reliģiskā ziņā, savukārt, dominējošs ir islāms, par kuram piederīgiem sevi uzskata 83 % republikas iedzīvotāju, daži procenti sevi identificē kā pareizticīgos, tradicionālo cilšu reliģiju piederīgos, jau gadsimtiem Dagestānā dzīvo arī neliela jūdaistu kopiena. Dagestāna ir viena no Krievijas administratīvajām teritorijām ar augstāko bezdarba un, attiecīgi, zemāko dzīves līmeni, tātad viens no reģioniem, kur Krievijas militārā mašīna iegūst lielgabalu gaļu, bet arī teritorija, kur līdz šim notikuši aktīvākie pretkara protesti. Savukārt pēc Izraēlas un “Hamas” kara sākuma pagājušā gada oktobrī spēkā pieņēmās ebrejiem naidīgi noskaņojumi, kas izlauzās uz āru nemieros, kad pūlis meklēja it kā no Izraēlas ieradušos ebrejus nolūkā ar viņiem izrēķināties. 23. jūnija vakars nesa Dagestānai jaunus satricinājumus. Šajā vakarā bruņoti ļaudis uzbruka divām pareizticīgo baznīcām un divām sinagogām, tās aizdedzinot, kā arī policijas posteņiem republikas galvaspilsētā Mahačkalā un otrā lielākajā pilsētā Derbentā. Uzbrucēji nogalināja divdesmit cilvēkus, no kuriem piecpadsmit bija policisti, viens – pareizticīgo mācītājs. Pēc tam sadursmēs ar drošības spēkiem nogalināti pieci vai seši teroristi; kopējais viņu skaits nav zināms. Jau visai drīz noskaidrojās, ka starp uzbrucējiem ir kāda rajona galvas Mahomeda Omarova divi dēli un vēl viens radinieks. Nu jau amatu pametušais un arestētais Omarovs izmeklētājiem jau esot atzinis, ka visi trīs esot pieslējušies islāma vahābisma novirzienam, kam raksturīga visai kareivīga doktrīna. Izteikti minējumi, ka uzbrukumu varētu būt organizējusi džihādistu grupējuma „Islāma valsts” nodaļa „Kaukāza province”, kas darbojas Krievijas dienvidu rajonos. Kā zināms, 22. martā Maskavas apgabalā notika teroristisks uzbrukums koncertzālei, kurā tika nogalināti ne mazāk kā 145 cilvēki. Par šo terora aktu atbildību uzņēmās „Islāma valsts” Afganistānas atzars „Horasānas province”. Sagatavoja Eduards Liniņš.      Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.  

Cik vienota Eiropa savā attieksmē būs pret Ukrainu un Krieviju. Un kā ir ar Ķīnu. Un kāda būs attieksme pret Amerikas Savienotajām valstīm pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Ar kādiem ārpolitikas izaicinājumiem nāksies saskarties Eiropas Parlamenta jaunajam sasaukumam? Krustpunktā analizē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns, TVNET žurnālists, starptautisko attiecību speciālists, politologs Artūrs Bikovs un Latvijas transatlantiskās organizācijas valdes locekle, profesore Žanete Ozoliņa. Kas būs Eiropas Savienības ārējās politikas fokusā nākamajos gados? Kādi izaicinājumi mūs gaida, runājot par spriedzi pasaulē. Protams, nav šaubu, ka Latvijā uzmanība pirmkārt ir vērsta Ukrainas un Krievijas virzienā. Vai arī Baltkrievija jāpiemin. Bet tas ir saprotams, jo tas, kas tur notiek, mūs skar vissāpīgāk. Bet droši varam prognozēt arī citus izaicinājumus. Pirmkārt, attiecības ar Ķīnu, jo šis valstspolitika daudzos rada arvien lielākas bažas. Tad prezidenta vēlēšanas Savienotajās Valstīs, perspektīva par Trampa atgriešanos Baltajā namā daudzus satrauc. Tālāk jau arī jautājumi par Eiropas Savienības paplašināšanos, notiekošo Kaukāzā mums ir arī daudz nezināmā.

Cik vienota Eiropa savā attieksmē būs pret Ukrainu un Krieviju. Un kā ir ar Ķīnu. Un kāda būs attieksme pret Amerikas Savienotajām valstīm pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Ar kādiem ārpolitikas izaicinājumiem nāksies saskarties Eiropas Parlamenta jaunajam sasaukumam? Krustpunktā analizē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns, TVNET žurnālists, starptautisko attiecību speciālists, politologs Artūrs Bikovs un Latvijas transatlantiskās organizācijas valdes locekle, profesore Žanete Ozoliņa. Kas būs Eiropas Savienības ārējās politikas fokusā nākamajos gados? Kādi izaicinājumi mūs gaida, runājot par spriedzi pasaulē. Protams, nav šaubu, ka Latvijā uzmanība pirmkārt ir vērsta Ukrainas un Krievijas virzienā. Vai arī Baltkrievija jāpiemin. Bet tas ir saprotams, jo tas, kas tur notiek, mūs skar vissāpīgāk. Bet droši varam prognozēt arī citus izaicinājumus. Pirmkārt, attiecības ar Ķīnu, jo šis valstspolitika daudzos rada arvien lielākas bažas. Tad prezidenta vēlēšanas Savienotajās Valstīs, perspektīva par Trampa atgriešanos Baltajā namā daudzus satrauc. Tālāk jau arī jautājumi par Eiropas Savienības paplašināšanos, notiekošo Kaukāzā mums ir arī daudz nezināmā.

Nick Ramsey is the DP of the new season of Beyond Belief: Fact or Fiction featuring Jonathan Frakes. Nick received a scholarship to attend the MFA filmmaking program at Chapman University.  There he learned the true art of bringing stories to life from masters like Bill Dill, ASC and Johnny Jensen, ASC.  His hard work and collaboration on multiple projects earned recognition from the Academy of Motion Picture Arts and The American Society of Cinematographers.  Since graduating Nick has shot a multitude of different types of projects, with narrative always being closest to his heart.  Many of his most recent music videos and a spot for Lamborghini have received millions of views on sites like Facebook and Youtube.  Some have even remained at the top of the trending list for days. Enjoy! Visit ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠www.frameandrefpod.com⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ for everything F&R You can directly support Frame & Reference by ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Buying Me a Coffee⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Frame & Reference is supported by Filmtools and ProVideo Coalition. Filmtools is the West Coast's leading supplier of film equipment. From cameras and lights to grip and expendables, Filmtools has you covered for all your film gear needs. Check out ⁠⁠Filmtools.com⁠⁠ for more. ProVideo Coalition is a top news and reviews site focusing on all things production and post. Check out ⁠⁠ProVideoCoalition.com⁠⁠ for the latest news coming out of the industry.

The carbon removal market could reach $400 billion to $1.6 trillion by 2050, according to McKinsey. But it's got a long way to go. Right now the market is wild, unexplored territory filled with unproven technologies, murky cost curves, and a motley mix of price points and standards. The hope is that one day it becomes a standardized commodity market of high-quality, durable removals. But for now, brave buyers have to wade into the wilds and see what works. So what does that look like – and what have they learned so far? In this episode, Shayle talks to Stacy Kauk, head of sustainability at Shopify, which paid $55 million for 85,000 tons of removal in 2023. Kauk says that very few of those credits have been delivered yet, but the company, along with a few other early entrants like Stripe, H&M, and Microsoft, are investing in a varied field of technologies to develop the market. Stacy thinks of Shopify's approach like a venture capitalist's portfolio, with some companies succeeding and others failing. Stacy and Shayle walk through the practical realities of building that portfolio, covering topics like: Using forward purchases, flexible contracts, and Shopify's internal credit standards The challenges that slow down ambitious startups, like permitting delays and the complicated work of measuring, reporting, and verifying credits Which technologies are hot and which are not, ranging from biomass burial and wastewater treatment to enhanced weathering and ocean alkalinity enhancement Comparing the lower energy requirements of enhancing natural systems with the potentially clearer cost curves of engineered systems Building a diverse portfolio across technologies and maturities What determines the prices Shopify pays for different credits Recommended Resources: Bloomberg: Stripe, Alphabet and Others to Spend Nearly $1 Billion on Carbon Removal Carbon Dioxide Removal Primer Latitude: Fixing the messy voluntary carbon markets Catalyst is supported by Antenna Group. For 25 years, Antenna has partnered with leading clean-economy innovators to build their brands and accelerate business growth. If you're a startup, investor, enterprise or innovation ecosystem that's creating positive change, Antenna is ready to power your impact. Visit antennagroup.com to learn more. Catalyst is brought to you by Atmos Financial. Atmos is revolutionizing finance by leveraging your deposits to exclusively fund decarbonization solutions, like solar and electrification. Join in under 2 minutes at joinatmos.com/catalyst.

"Ir jāsaprot pēctecība – bez pagātnes tagadne un nākotne nav iespējama," uzsver Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas vēsturniece un kuratore Inese Baranovska, ar kuru kopā atskatāmies uz muzeja vēsturi, ielūkojamies rūpīgi veidotajā  mākslas kolekcijā, kā arī noskaidrojam, kā muzejs gatavojas svinēt savu 35. dzimšanas dienu. Jau pavisam drīz – 8. februārī – jubilejas gads tiks atklāts ar Rotu mākslas biedrības izstādi "Skārien-jūtīgs", kurā piedalīsies daudzi Latvijā un pasaulē pazīstami mākslinieki... Inta Zēgnere: Muzejs, kura iepriekšējais nosaukums bija Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs, dibināts 1989. gada 6. jūlijā. Tas bija laiks pirms Atmodas, un laikrakstā "Literatūra un Māksla" jau parādās raksti arī par pirmajām izstādēm, tai skaitā, Inese, arī tavi raksti. Kas šajās telpās atradās pirms tam? Inese Baranovska: Mūsu ēkas vēsture ir ļoti sena, tā sniedzas līdz pat 13. gadsimta sākumam, kad tika dibināta Rīga. Precīzu datu nav, bet varētu teikt, ka ēkas vēsture aizsākusies jau 1204. gadā. Tolaik tā bija Svētā Jura baznīca, arī klosteris un hospitālis, un pēc vairākiem ugunsgrēkiem reformācijas laikā 17. gadsimtā centrālā ēka tika pārveidota par noliktavu. Un noliktava tā bija gan 18. un 19. gadsimtā, gan arī 20. gadsimtā – visu padomju laiku, un tikai 80. gadu vidū, kad strauji notika Vecrīgas renovācija un, pateicoties poļu restauratoriem, tika renovēts viss Konventa sētas kvartāls, Rīgas domei radās ideja, ka būtu nepieciešams šāds muzejs. Jo astoņdesmitie gadi ir laiks, kad visur Eiropā un pasaulē tika dibināti šāda formāta dekoratīvi lietišķās mākslas vai dekoratīvās mākslas muzeji. Taču laiki mainās, un vairāk kļuva aktuāls tieši dizaina termins – līdz ar to pārveidojās arī muzeja identitāte. Ja sākotnēji mūsu kolekcijas pamatā bija dekoratīvi lietišķā māksla un tie vairāk bija mākslinieku unikālie darbi – keramika, tekstils, koks, metāls, ādas, plastikas izstrādājumi, stikls, tad kopš 2005. gada veidojam dizaina kolekciju un fokusējamies uz stāstu par dizainu. Dizaina terminu šobrīd vērtējam daudz savādāk. Ja gadsimta sākumā, runājot par Jūliju Straumi, Jūliju Madernieku vai Ansi Cīruli, mēs neteicām, ka tas ir dizains, tad šobrīd, atskatoties uz šo meistaru daiļradi no šodienas perspektīvas, varam teikt, ka viņi visi bijuši arī dizaineri. Kas ir lielākās vērtības, kas muzejā rodamas un pie kurām tev pašai patīk visvairāk pakavēties?  Porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcā „Baltars” tapušie darbi, protams, ir viena no mūsu virsotnēm, bet ir arī citi mūsu pīlāri: Jūlijs Madernieks, Jūlijs Straume, Ansis Cīrulis, Romans Suta… Tāpat Rūdolfa Heimrāta tekstildarbi, Pētera Martinsona keramika. Ir arī turpinājums – sešdesmitie, septiņdesmitie gadi un – mūsdienas. Mēs turpinām papildināt mūsu krājumu. Ir jāsaprot pēctecība: bez pagātnes nav iespējama tagadne un nākotne. Tā ka mums ir gan dizaina klasiķi, gan kinētiskās mākslas klasiķu darbi – Valdis Celms, Artūrs Riņķis, un mums ir arī jaunais mākslinieks Germans Ermičs – ļoti perspektīvs dizainers, kurš šobrīd nominēts balvai "Kilograms kultūras". Ļoti priecājamies, ka varam papildināt savu krājumu ar ļoti aktuāliem un jauniem radošā un unikālā dizaina darbiem, veidojot stāstu par pēctecību.  Kā domājat svinēt savu jubileju? Nu jau gads ir sācies… Īstā dzimšanas diena ir vasarā, tādēļ mums ir speciāla programma ar nosaukumu "Dizaina procesi tuvplānā", kas sāksies aprīlī. Tās būs piecas pop-up izstādes saistībā ar aktuālo dizainu un rūpniecisko dizainu, kas mazāk pārstāvēts mūsu kolekcijā, krājumā un ekspozīcijā, bet tieši tāpēc mēs vēlamies par to runāt. Šo projektu veidojam sadarbībā ar 2023. gadā dibināto biedrību "Dizaina eksporta alianse", kurā apvienojušies nozīmīgākie eksporta preču piedāvātāji un dizaina kompānijas, tādas kā "an & angel", "Madara", "Vaidavas keramika", "Mamma Lampa" un citi. Sadarbībā veidosim nelielas pop-up izstādes, uz kuru pamata notiks stāsti, tikšanās ar dizaineriem: stāstīsim par dizaina procesu, sākot no baltas lapas un zīmuļa, kad mākslinieks savu ideju vispirms iemieso, un kas notiek pēc tam un kā tas viss top, lai cilvēki saprot, ka jebkura krūzīte vai bļodiņa ir vesels stāsts. Bet jums jau ir arī klasiķi. Pērn 140. jubileju svinējām Ansim Cīrulim, bet 2020. gadā par godu Jūlija Madernieka 150. jubilejai bija izstāde un grāmata. Arī šogad droši vien plānota kāda speciāla jubileja? Jā, 150.dzimšanas dienu atzīmēsim [tekstilmāksliniekam]Jūlijam Straumem, bet šis formāts būs mazliet citādāks – tā nebūs izstāde, bet gan lielāks pasākumu cikls ar nosaukumu "Laikmeta straume. Jūlijam Straumem – 150". Tie būs zinātniskie lasījumi ar divām sesijām – pavasarī un rudenī, speciāla izglītības un publisko pasākumu programma. Savukārt muzeja otrā stāva pastāvīgajā ekspozīcijā "Klasiskās vērtības" būs ļoti interesanta Jūlija Straumes maz redzētu darbu ekspozīcija no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja grafikas darbu krājuma. Tie būs Jūlija Straumes meti tekstildarbiem. Savukārt pavasarī būs interesants projekts sadarbībā ar Azerbaidžānu – tiks izstādīti azerbaidžāņu paklāji, bet ar tiltu uz pagātni, jo savulaik Jūlijs Straume bija devies zinātniskās izpētes ekspedīcijā uz Kaukāzu, kur pētīja Kaukāza paklājus, tai skaitā Azerbaidžānas reģiona paklājus, un šo izstādi mēs veidosim arī par šo tradīciju pētniecību un pārmantojamību. Lai gan Latvija no Azerbaidžānas ir tik tālu, ornamentālajos rakstos, ornamentālajos simbolos un tekstila darbu nozīmībā mūsu tautu kultūrās paklāji un ornaments ir ļoti būtisks rādītājs. Kopumā šogad mūsu izstāžu programma būs blīva, veltīta kultūras mantojumam, veltīta tās skatījumam un lasījumam no mūsdienu perspektīvas. Un gadu mēs atklāsim pavisam drīz – 7. februārī. Jau no 8. februāra līdz 21. aprīlim līdz ar mūsdienu aktuālo mākslu skatītājiem būs apskatāma Rotu biedrības izstāde "Skārien-jūtīgs"… Vairāk – audioierakstā.

Aktiera Kaspara Dumbura nesenākā kino loma ir filmā "Elpot zem ūdens". Pirms tās iznākšanas Kaspars man jautāja, vai varam Cilvēkjaudā aprunāties par atkarības slimību un viņa atveseļošanās pieredzi, kas varētu noderēt citiem (viņš piecus gadus vairs nelieto alkoholu). Kad satikāmies uz sarunas ierakstu, Kasparam pastāstīju, kādu ziņu pirms dažiem mēnešiem man atsūtīja Cilvēkjaudas fans, kurš ar mani padalījās, cik grūta ir viņa cīņa ar atkarībām. Ar Kasparu vienojāmies, ka šo sarunu veltām šim vīrietim, viņa mazajam bērnam un mīļotajai sievietei. Un, cerams, vēl daudziem, kuru dzīvi pasliktina atkarību slimība, kas cilvēkus nešķiro.Es cienu Kasparu par viņa atklātību, īstumu un tiešumu, lai viņa stāsts palīdzētu atgūt brīvību arī citiem. Paldies lieliskajam vīrietim, kurš man uzrakstīja, paldies lieliskajam vīrietim, kurš ar mani šajā intervijā sarunājās, paldies katram, kurš palīdzēs šai sarunai nonākt līdz cilvēkiem, kuriem tā var noderēt! Jūs katrs darāt šo pasauli labāku.Kaspars Dumburs ir teātra un kino aktieris. Viņš ir galvenās lomas atveidotājs Andreja Ēķa seriālā "Nebaidies ne no kā". Kasparu aizrauj arī mūzikas ierakstīšana. Te dažas lomas, kurās Kasparu šosezon var redzēt Dailes teātra izrādēs: Lāčplēsis - "Spīdolas nakts", Nātans - "Leopoldštate", Loma - "Kaukāziešu krīta aplis", Prokurors Jusefs Elfajumi izrādē "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu" un citās. Vairāk informācijas ir sarunas lapā.Sarunas pieturpunkti ar laika norādēm:6:31 Atkarības kā aisberga redzamā daļa9:54 “Meklēt kopīgo, kas mūs vieno”11:40 Talants, kuru Kaspars Dumburs neizvēlējās – kā sākās aktiera karjera18:30 “Iemācīties tekstu nozīmē padarīt to par savu”24:13 Drosme ar lomu palīdzību iet tādās teritorijās, kur parasti cilvēks neietu26:59 Dzīve bez uzrakstīta scenārija, kas noveda no ceļa30:40 Vai talantu var nodzert33:54 Kāpēc vieglāk būt atklātam, nekā iztaisīties par labāku37:04 Cik viegli ir spēt noturēties pretī atkarībai, kas “vienmēr ir gatava un pumpējas 24/7”42:05 Atkarīgā cilvēka domāšanas īpatnības, kas noved pie kārtējās lietošanas44:36 Kas palīdzēja aktierim apturēt apbreibinošo vielu lietošanu51:42 Kā atveseļošanās ir ietekmējusi Kaspara attiecības ar brāli54:15 Savākt šmuci un palūgt piedošanu – kā vārdā to darīt un cik viegli tas ir57:17 “Tad, kad atkarīgais beidz lietot, šī pasaule kļūst par šo vienu iedaļu labāka”1:00:36 Attiecības ar pazemību, lūgšanu un ticību1:15:20 Spēja iemīlēt sevi kā ar efektiem, tā arī ar defektiem1:21:12 “Jo vairāk drāmas manā dzīvē, jo tuvāk es esmu lietošanai”1:26:06 Kā neļaut domām valdīt pār dzīvi1:33:32 Kāda sajūta ir spēlēt narkomānu, kad pats esi no tās bedres izrāpies1:36:17 Nomest svaru, uzaudzēt muskuļus – kādas sava ķermeņa pārvērtības lomu dēļ ir veicis Kaspars1:42:20 Kāds ir filmas “Elpot zem ūdens” galvenais vēstījums1:47:04 “Ir būtiski apzināties savu zemāko punktu”

Šodien tas ir reģions ar milzīgiem debesskrāpjiem, bagātību un teju futūristikām idejām par to, kā mainīt nabadzīgo tuksnesi sev apkārt, pirms simts gadiem - trūcīga nomadu kopiena. Persijas līča valstis simts gadu laikā ir piedzīvojušas milzīgas pārmaiņas - lielākoties, pateicoties naftai. Kā notika šis vēsturiskais atklājums? Par vēsturi un mūsdienām saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāju Sintiju Broku. Kad pašu mājās valda sniegs un sals, ne viens vien cilvēks sauli meklē kādās tālākās zemēs. Siltus saules starus un karstas tuksneša smiltis arī ziemā iespējams meklēt Tuvo Austrumu reģionā, tostarp Persijas līča valstīs. Apvienotie Arābu Emirāti, Saūda Arābija, Omāna, Bahreina, Kuveita, Katara - šīs valstis ir atšķirīgas gan iedzīvotāju skaita ziņā, gan savā atvērtībā, gan arī resursos, ar kuriem gūt ienākumus. Viens no šiem resursiem ir nafta, un par to, kā tas mainījis Persijas līča valstu vēsturi, saruna raidījumā. Paklāju aušanas tradīcijas Tuvo Austrumu kultūrā Bet pirms tam vēl kāds ieskats Tuvo Austrumu kultūras vēsturē, proti, paklāju aušanas tradīcijās, no kurām pazīstamākā un augsvērtīgākā ir Persijas tehnika. Kāda ir šo paklāju vēsture, kā 15.-16. gadsimtu mij­ā tie kļuva populāri Eiropā un kur tie kalpoja par statusa simbolu, skaidro vēsturnieks Imants Ļaviņš. Pareizi būt teikt – sietie bārkstainie austrumu paklāji. Un lai saprastu, cik  daudz darba tas paģēr, tad runa ir par 100 tūkstošiem mezglu uz vienu kvadrātmetru – teic  vēstures doktors un Austrumu kultūras pētnieks Imants Ļaviņš. Skatot pagātnē, Austrumu paklāju aušana bija izplatīta vairākos reģionos – Turcijā, Ēģiptē, Kaukāzā, Ķīnas Rietumos un Indijā un laika gaitā katrā reģionā izveidojās savs stils un paklāju raksts. Kāda bija sākotnējā šo paklāju  funkcija un kā tie kļuva par statusa simbolu Eiropā, par to stāsta  Imants Ļaviņš. Paklājus no vilnas, kokvilnas vai zīda diegiem auda, vai mezgloja horizontālas vai vertikālās  stellēs un šim filigrānajam un  nogurdinošajam darbam, ko parasti veica sievietes, vajadzēja lielas prasmes. Vēsturnieks Ļaviņš rāda datora  monitorā piemērus  ar seniem Austrumu paklājiem, kur redzami ornamenti, ziedu raksti, kā arī  ainas no medībām. Atšķirībā no Rietumiem, kur paklājs liecināja par turību, tad Austrumu tautās tam bija  praktiska funkcija: tos arī izmantoja  reliģiskās ceremonijās, metoties ceļos un pielūdzot Allāhu, kā arī mirušos apbērēja ietītus paklājos. Paklājā veidotie raksti simbolizēja paradīzi, ar ziedošiem augu motīviem un upēm, pilnām ar zivīm.

Latviski iztulkota norvēģu publicista un ceļotāja Riharda Beruga grāmata “Vara un ticība. Ceļojums uz skaistākajām baznīcām un klosteriem Eiropas austrumos”. Fotogrāfijām bagātīgi ilustrētais  maršruts no Jeruzālemes līdz Norvēģijas ziemeļiem tomēr nav gluži ceļojumu apraksts, autoru interesē varas un ticības attiecības. Tajās ir kāds rakstniekam nepieciešamais dramatiskais konflikts – ticība kā cilvēka vēlme kļūt labākam, un vienlaikus gandrīz visi kari ir notikuši ticības vārdā. Latviski lieliski runājošais norvēģis Rihards Berugs Latvijā ir labi pazīstama personība, taču varbūt daži fakti tomēr jāatgādina – Rihards Berugs ir Ziemeļvalstu informācijas biroja Rīgā izveidotājs, viens no Vidzemes Augstskolas dibinātājiem, mediju zinātņu doktors, poliglots, ceļotājs, norvēģu – latviešu vārdnīcas līdzautors.  Joprojām uztur saikni ar Latviju, lai gan nu jau padsmit gadus viņš par savējo sauc arī Svanetiju Gruzijā. Arī viņa jaunākā grāmata, pārgājienu maršrutu apraksts pa Kaukāzu, saistīta ar šo reģionu. Patiesu pārsteigumu raisa, ka nesen Lauras Stašānes tulkojumā latviski iznākusī grāmata “Vara un ticība. Ceļojums uz skaistākajām baznīcām un klosteriem Eiropas austrumos”, ir pirmā Riharda Beruga grāmata, kas tulkota latviski. Maršruts no Jeruzālemes līdz Norvēģijas ziemeļiem šķērso kopumā 20 valstis un apgabalus, pieminētas ap 80 svētvietu. Pleskavā, Pitalovas, agrākās Abrenes apgabalā īsi pirms izraidīšanas, Rihards Berugs tiekas ar pareizticīgo arhimandrītu Pjotru, arī šis stāsts ir grāmatā “Vara un ticība”. Svētais tēvs dzimis tepat netālu, Mazajā Djadno ciemā, bet jaunībā gājis uz dejām Žīguros un Katlešos, Latvijas pusē. Viņi sarunājas par II Pasaules kara notikumiem šai reģionā, kā ticība nav glābusi ne nogalinātos ebrejus, ne pareizticīgo mācītājus. Kā tēvs Pjotrs izmācījies Rīgā par kurpnieku, sastapis Mordovijas nometnēs pabijušu katoli, kā dziļos padomjlaikos pieņēmis lēmumu  doties uz Pečoru klosteri, kā visu viņam piederošo iztērējis baznīcu ēku atjaunošanā. Rihards Berugs ir mediju zinātņu doktors, tātad – ne tikai kaislīgs ceļotājs, bet arī cilvēks, kurš orientējas politikā un vēsturē, un šo neviennozīmīgo stāstu par varas un ticības attiecībām viņš stāsta ļoti delikāti, caur pieskārieniem. Caur paša pieredzēto, satikto cilvēku dzīvesstāstiem. Pieminētās Solovku salas Krievijā vien būtu veselas grāmatas vērtas. Koncentrācijas nometnēs vēsturiskais naids pagaisis starp katoļu un pareizticīgo mācītājiem, kuri šeit dalījuši kopīgu likteni, šeit notikusi vajāto mūku vecticībnieku pašsadedzināšanās. Viens no impulsiem grāmatas “Vara un ticība” tapšanai, kā Rihards Berugs jau minēja, bijusi Ukrainas neatkarīgās, no Krievijas patriarhāta neatkarīgas pareizticīgo baznīcas dibināšana. Pašlaik Ukrainā ir trīs galvenās pareizticīgo baznīcas. Lielākā ir Maskavas patriarhāta Ukrainas pareizticīgo baznīca, kas darbojas autonomi, bet tomēr ir pakļauta Maskavai. Otra ir Kijevas patriarhāta Ukrainas pareizticīgo baznīca, bet trešā - salīdzinoši mazākā Ukrainas autokefālijas pareizticīgo baznīca. Rihards Berugs Ukrainu apceļoja 2019. - 20.gadā, brīdi pirms bija sācies Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Grāmatas “Vara un ticība. Ceļojums uz skaistākajām baznīcām un klosteriem Eiropas austrumos” autors visos savos ceļojumos ļāvies notikumu gaitai, tas nozīmē, ka viņš parasti iepriekš nebrīdināja sarunbiedrus, nesarunāja tikšanos. Rihards Berugs saka, ka dotu iespēju viņa uzrunātajiem inscinēt viedokli. Pētniekam neracionāli, taču tēma to pieļauj, viņš uzticējies nejaušībai jeb Dieva prātam.  Arī šai gadījumā, lai noskaidrotu vai Ukrainas neatkarīgā pareizticīgo baznīca atņem ēkas un draudzes Maskavas patriarhātam, viņš iebakstījis ar pirkstu kartē, un uz dullo izvēlējies divas nelielas draudzes netālu no Kijivas. Vienkārši ieradies.

Az elmúlt közel két évtized underground klubkoncertjeinek, fesztiválok nagyszínpadainak meghatározó alakja Kardos-Horváth János, azaz KHJ. A Kaukázus frontembere a MOMkult színháztermében KHJ42 „az élet értelme”címmel tartott nagyszabású születésnapi koncertet. A show elnevezésében rájátszott Douglas Adams: Galaxis útikalauz stopposoknak című kormeghatározó könyvének végső csattanójára, amelyben a világ legnagyobb számítógépe a „Mi az élet értelme?” kérdésre sokévnyi gondolkodás után ezt a választ adja: 42. Az idén 42 éves KHJ sokévnyi alkotásaiból válogatva vázolt egy lehetséges alternatívát az élet értelmének fejtegetésére. Ennek lélektanáról beszélgettek a Sláger KULT-ban S. Miller Andrással.A Sláger FM-en minden este 22 órakor a kultúráé a főszerep. S. Miller András az egyik oldalon, a másikon pedig a térség kiemelkedő színházi, kulturális, zenei szcena résztvevői. Egy óra Budapest és Pest megye aktuális kult történeteivel. Sláger KULT – A természetes emberi hangok műsora.

„Pasakyti „esu klasikinės muzikos kūrėjas“, tai lyg pasakyti „esu nuobodžiausias žmogus planetoje“, – sako kompozitorius David‘as Lang‘as. „Grammy“ laureatas ir „Oskaro“ nominantas parašė specialų kūrinį Vilniui, kurio pasaulinė premjera įvyko šią savaitę.Vienas populiariausių turistinių objektų Paryžiuje – Per Lašezo kapinės, į kurias įvairių menininkų gerbėjai plūsta apžiūrėti kūrėjų kapų. Kaune tokios vietos atitikmuo galėtų būti Petrašiūnų kapinės. Bet artėjant Vėlinėms randasi ir daugiau būdų prisiminti ir pagerbti, pavyzdžiui, mėgstamus menininkus. Kaune galima išvysti pomirtines rašytojų kaukes.Estų režisierės Annos Hints dokumentinis filmas „Pirties seserys” žiūrovus nukelia į estišką dūminę pirtį. Pasaulinė filmo premjera įvyko prestižiniame „Sundance“ kino festivalyje, čia jis buvo apdovanotas už geriausią režisūrą dokumentikos kategorijoje. Kaip sako pati režisierė, vieni eina į bažnyčią, kiti — į dūminę pirtį. Kodėl estams ji tokia svarbi?Nelly Paltinienės palikimas – dešimtys dainų įrašų ir elegancija, kuria Lietuvos estrados legenda spindėjo scenoje. Ne tik su niekuo nesupainiojamas balsas, bet ir sceninis įvaizdis – suknelės, batai ir papuošalai – atranda vietą Lietuvos nacionalinio muziejaus saugyklose.„Kartu su pasauliu judėdami link vėl madingo lokalumo madą kažkodėl aplenkiame. Spintą veikia atvirkštinė pasienio teritorija, į kurią lietuviškumo įsileisti dar nedrįstame“, – komentare svarsto mados žurnalistė Deimantė Bulbenkaitė.Pasaulio kultūros apžvalgoje: apie naują rašytojo Salmano Rushdie knygą, kurioje jis aprašo pasikėsinimą jį nužudyti, netikėtus meno detektyvo iš Olandijos radinius, pirmąją moterį dirigentę, vadovausiančią Berlyno koncertų rūmams.„Pačiais pirmaisiais metais niekas iš komercinių prekės ženklų netikėjo, kad muziejus gali nuveikti kažką tokioje apimtyje, kalbant apie matomumą, reikšmę visuomenei, įtaką, kad būtų verta investuoti“, – sako penkmetį švenčiančio MO muziejaus vadovė Milda Ivanauskienė.Ved. Marius EidukonisRed. Indrė Kaminckaitė

A Filéző vendége Stoller Márton BBQ és grillmester, az etyeki Plus 52 Event&Gastro Hall vezetője volt, aki többek között azt is elmeséli, milyen kacskaringós út vezetett a kultúrantropológia szakról a vendéglátásba. De vajon mi köze mindehhez a babzsákoknak? Tényleg felhígult a hazai grillkultúra? És miért érzi otthon magát a Kaukázusban?

A Filéző vendége Stoller Márton BBQ és grillmester, az etyeki Plus 52 Event&Gastro Hall vezetője volt, aki többek között azt is elmeséli, milyen kacskaringós út vezetett a kultúrantropológia szakról a vendéglátásba. De vajon mi köze mindehhez a babzsákoknak? Tényleg felhígult a hazai grillkultúra? És miért érzi otthon magát a Kaukázusban?

Exkluzív tartalmakért kérjük csatlakozzon a Hetek Podcast Támogatói Körhöz https://www.youtube.com/channel/UC2NVRVAxBpZNvocn8wzrcrw/join Az elmúlt 24 órában Oroszország határai mentén egy újabb katonai konfliktus robbant ki, miután Azerbajdzsán „terrorellenes műveletekbe” kezdett az örmény ellenőrzés alatt álló Hegyi-Karabah Köztársaság területén. Az összecsapások nem előzmény nélkül törtek ki, szakértők már hetek óta figyelmeztettek ennek lehetőségére, még az időpont is körvonalazódni látszott. Hidegkuti Konstantin a moszkvater.com vendégszerzőjeként szeptember 8-án megjelent cikkében felhívta a figyelmet arra, hogy a szeptember 11-20. között zajló közös amerikai-örmény hadgyakorlat időzítése mindenképp problémás. Nos, a konfliktus újabb köre pontosan ebben az időszakban, szeptember 19-én robbant ki Karabahban, aligha véletlenül. Ez a közel kéthete megjelent, de az idő által azóta visszaigazolt elemzés következik most. Az eredeti cikk térképekkel itt található: https://moszkvater.com/ujra-robbanhat-karabah/ Az ukrajnai háború híreivel részletesen is foglalkozunk Háborúk hírei című rovatunkban, amely minden reggel jelentkezik itt a csatornánkon. Háborúk hírei: https://www.youtube.com/playlist?list=PL4Y01_2oeBDYZyzML0HJhkjnfhL7d3lhg „Mára világossá vált, hogy Ukrajna várva várt ellentámadása kolosszális kudarcot vallott.” – állítja John Mearsheimer. John Mearsheimer tanulmánya arról, hogyan ítélte vereségre a nyugat Ukrajnát: 1. rész: https://youtu.be/Eg00U6A9590 2. rész: https://youtu.be/YQXlsIeSh8Y Háborúk hírei: https://www.youtube.com/playlist?list=PL4Y01_2oeBDYZyzML0HJhkjnfhL7d3lhg Horváth József: Reménytelen harcba küldte a nyugat Ukrajnát https://youtu.be/ppWgkYSpCLk?si=2IC94W6BxpvpaXhq Robert C. Castel: Ki kapja meg a selyemzsinórt Ukrajnáért? https://youtu.be/UIXtR84KJA0?si=-PKfAox0uJSCAEk7 Somkuti Bálint: Végkifejlet Ukrajnában, négy forgatókönyv lehetséges a háború lezárására https://youtu.be/Qt2Daq-pi0A?si=BPqkAkup_GostiUv Szabó József: Az ukrán ellentámadás az orosz hadsereg erejét mutatta meg https://youtu.be/GZUUwY5OJ8E?si=tlxbZ-4cc3ttTCdJ További műsoraink: Ez történt ma https://www.youtube.com/playlist?list=PL4Y01_2oeBDaTak3ej8uUk8WWBFuMAx2v Robert C. Castel - A háború krónikája https://www.youtube.com/playlist?list=PL4Y01_2oeBDbHqT6M9P33ga1systS6dry Robert C. Castel elemzések https://www.youtube.com/playlist?list=PL4Y01_2oeBDbDs1HlRCDZvsvoTYNaVL4q Rendkívüli hírek https://www.youtube.com/playlist?list=PL4Y01_2oeBDYRX_nc9fSoq8lLE-oeoY40 Ötödik dimenzió https://www.youtube.com/playlist?list=PL4Y01_2oeBDb_cq0Q-Zj50NwIOnSSfpiJ A magyar őstörténet titkai https://www.youtube.com/playlist?list=PL4Y01_2oeBDZlMI9Rk2MVE-8J0nZvn-ZL #morvaypéter #biden #ukrajna #zelenszkij #nato #usa #moszkva #kijev #wagner #tuckercarlson #robertccastel #putyin #oroszország #ultrahang #hitradio #feketerita #hirtv #karcfm Kövess bennünket: Facebookon: https://www.facebook.com/hetek Instagramon: https://www.instagram.com/hetek.hu/ Soundcloudon: https://soundcloud.com/hetek-magazin/ és online is: https://www.hetek.hu

Magyarországon is terjeszkedik a „kínai Toyota” G7     2023-07-02 04:34:08     Külföld Kína Elektromos autó Toyota A BYD idén a világ második legnagyobb akkumulátor- és elektromosautó-gyártójává vált alacsony árainak köszönhetően. Egy kisebb üzemmel most a magyarországi pénzeső alá is beáll, de a fő célpont a német piac. Nagyobb fizetés, kevesebb munka – Tényleg magániskolákba áramlanak a tanárok? Telex     2023-07-02 06:56:17     Belföld Oktatás Iskolakezdés A tanév végével és a státusztörvény miatt több tanár mondott fel az elmúlt hetekben. Vannak, akik magániskolában folytatják szeptembertől. De vajon miben más egy magániskola mint egy állami, és hányan távozhatnak a közoktatásból, ha elfogadják a státusztörvényt? Azt mondják, vegyél állampapírt, közben lenyomják a kamatát Forbes     2023-07-02 07:00:06     Gazdaság Infláció Kamat Állampapír Hozam Ezerrel nyomja ránk a kormány az állampapírokat, de közben gyorsan bedönti az egyik népszerű lakossági papír kamatát. Most lesz igazán látványos, hogy mennyire agyonver minden mást az inflációkövető papír hozama. Ács világa. Elegük van a turistákból az alpesi gazdáknak Magyar Mezőgazdaság     2023-07-02 04:34:00     Állatvilág Mezőgazdaság A turisták viselkedése egyre inkább irritálja az alpesi szarvasmarhatartókat. A látogatók veszélyt jelentenek az állatokra és veszteségeket okoznak a gazdaságoknak. Kézben tartott mobilért már büntet a rendőr Vezess     2023-07-02 06:35:03     Autó-motor Rendőrség Telefon Lecsap a törvény keze azokra az autósokra, akik vezetés közben a telefonjukat nyomkodják, egyelőre csak Michigan államban. Mindenki állva tapsol a forintnak – A világ egyik legjobbja lett a magyar deviza Portfolio     2023-07-02 06:10:00     Gazdaság Kamat Mexikó A második negyedévben is folytatódott a forint diadalmenete, hiszen az első félévben a magyar devizát csak a mexikói peso tudta lepipálni az erősödésben. Az ok továbbra is az extrém magas kamat, az irányadó ráta csökkentésének megkezdésével sem indult gyengülésnek a forint, tartotta az erejét, hiszen még így is magas a magyar kamatszint. 1 milliárd dolláros fintech felvásárlás Fintech     2023-07-02 04:52:00     Modern Gazdaság Cégvilág USA Brazília Fintech Akvizíció VISA A latin-amerikai jelenlétének bővítése érdekében a Visa, a fizetési folyamatok óriása szerdán megerősítette a Pismo brazil fintech cég felvásárlásáról szóló megállapodását. Az 1 milliárd dolláros készpénzes vételárral járó akvizíció azt jelzi, hogy a Visa a közelmúltban bekövetkezett finanszírozási csökkenés ellenére továbbra is hisz a régió potenc Úgysem találná ki, hogy kik állnak az illegális szervkereskedelem mögött Privátbankár     2023-07-02 05:54:07     Gazdaság A pár hete tragikusan elhunyt motokrossz versenyző, Szvoboda Bence öt ember életét mentette meg azzal, hogy családja hozzájárult szervei beültetéséhez. De sajnos sokszor nem ilyen felemelő történet áll egy-egy szervtranszplantáció mögött, főleg, ha kitekintünk a világba. A Kaukázus országai, azaz hova utazzunk nyáron, ha elkerülnénk a tömeget Startlap Utazás     2023-07-02 06:23:47     Utazás Életmód Ausztria Bécs Azerbajdzsán Örményország Grúzia Ha igazán különleges úti célra vágyunk, ahol nem fogunk lépten-nyomon emberekbe botlani, akkor a Kaukázus országai – Grúzia, Örményország és Azerbajdzsán – tökéletes választás. Szerencsére mindegyik elérhető fapadossal akár Budapestről, akár Bécsből, így az odajutás sem bonyolult. Önvezető Maserati indult a legendás olasz versenyen autopro     2023-07-02 04:16:00     Cégvilág Olaszország Rally Az olaszországi Mille Miglia rally útvonalán indult el az önvezető Maserati, és a táv jelentős részét meg is tette. Elindult a bankok harca a diákokért vg.hu     2023-07-02 07:00:51     Cégvilág Diákhitel Július 1-jétől négy bank nyújt kedvezményes számlavezetési szolgáltatásokat a Diákhitel Számla keretében. Dragóner Attila edzője a védő feleségéért aggódott Magyar Nemzet     2023-07-02 06:59:00     Sport Olimpia Az olimpiát is megjárt védő karrierjét meghatározták érzelmi alapon hozott döntései. Izrael és Spanyolország a legjobb négy között az U21-es Eb-n Sportal     2023-07-01 23:31:00     Foci Spanyolország Izrael Svájc Grúzia Izgalmakban nem volt hiány az U21-es Európa-bajnokság szombati elődöntőin, Izrael tizenegyespárbaj után búcsúztatta Grúziát, míg Spanyolország a kétszer tizenöt perces hosszabbítást követően 2–1-re nyert Svájc ellen. Viharos időnk lesz a jövő héten Kiderül     2023-07-02 05:12:38     Időjárás Hétfő estétől több hullámban nedves levegő áramlik a Kárpát-medence térségébe. Jelentős számban kell záporok, zivatarok kialakulására számítani.

Magyarországon is terjeszkedik a „kínai Toyota” G7     2023-07-02 04:34:08     Külföld Kína Elektromos autó Toyota A BYD idén a világ második legnagyobb akkumulátor- és elektromosautó-gyártójává vált alacsony árainak köszönhetően. Egy kisebb üzemmel most a magyarországi pénzeső alá is beáll, de a fő célpont a német piac. Nagyobb fizetés, kevesebb munka – Tényleg magániskolákba áramlanak a tanárok? Telex     2023-07-02 06:56:17     Belföld Oktatás Iskolakezdés A tanév végével és a státusztörvény miatt több tanár mondott fel az elmúlt hetekben. Vannak, akik magániskolában folytatják szeptembertől. De vajon miben más egy magániskola mint egy állami, és hányan távozhatnak a közoktatásból, ha elfogadják a státusztörvényt? Azt mondják, vegyél állampapírt, közben lenyomják a kamatát Forbes     2023-07-02 07:00:06     Gazdaság Infláció Kamat Állampapír Hozam Ezerrel nyomja ránk a kormány az állampapírokat, de közben gyorsan bedönti az egyik népszerű lakossági papír kamatát. Most lesz igazán látványos, hogy mennyire agyonver minden mást az inflációkövető papír hozama. Ács világa. Elegük van a turistákból az alpesi gazdáknak Magyar Mezőgazdaság     2023-07-02 04:34:00     Állatvilág Mezőgazdaság A turisták viselkedése egyre inkább irritálja az alpesi szarvasmarhatartókat. A látogatók veszélyt jelentenek az állatokra és veszteségeket okoznak a gazdaságoknak. Kézben tartott mobilért már büntet a rendőr Vezess     2023-07-02 06:35:03     Autó-motor Rendőrség Telefon Lecsap a törvény keze azokra az autósokra, akik vezetés közben a telefonjukat nyomkodják, egyelőre csak Michigan államban. Mindenki állva tapsol a forintnak – A világ egyik legjobbja lett a magyar deviza Portfolio     2023-07-02 06:10:00     Gazdaság Kamat Mexikó A második negyedévben is folytatódott a forint diadalmenete, hiszen az első félévben a magyar devizát csak a mexikói peso tudta lepipálni az erősödésben. Az ok továbbra is az extrém magas kamat, az irányadó ráta csökkentésének megkezdésével sem indult gyengülésnek a forint, tartotta az erejét, hiszen még így is magas a magyar kamatszint. 1 milliárd dolláros fintech felvásárlás Fintech     2023-07-02 04:52:00     Modern Gazdaság Cégvilág USA Brazília Fintech Akvizíció VISA A latin-amerikai jelenlétének bővítése érdekében a Visa, a fizetési folyamatok óriása szerdán megerősítette a Pismo brazil fintech cég felvásárlásáról szóló megállapodását. Az 1 milliárd dolláros készpénzes vételárral járó akvizíció azt jelzi, hogy a Visa a közelmúltban bekövetkezett finanszírozási csökkenés ellenére továbbra is hisz a régió potenc Úgysem találná ki, hogy kik állnak az illegális szervkereskedelem mögött Privátbankár     2023-07-02 05:54:07     Gazdaság A pár hete tragikusan elhunyt motokrossz versenyző, Szvoboda Bence öt ember életét mentette meg azzal, hogy családja hozzájárult szervei beültetéséhez. De sajnos sokszor nem ilyen felemelő történet áll egy-egy szervtranszplantáció mögött, főleg, ha kitekintünk a világba. A Kaukázus országai, azaz hova utazzunk nyáron, ha elkerülnénk a tömeget Startlap Utazás     2023-07-02 06:23:47     Utazás Életmód Ausztria Bécs Azerbajdzsán Örményország Grúzia Ha igazán különleges úti célra vágyunk, ahol nem fogunk lépten-nyomon emberekbe botlani, akkor a Kaukázus országai – Grúzia, Örményország és Azerbajdzsán – tökéletes választás. Szerencsére mindegyik elérhető fapadossal akár Budapestről, akár Bécsből, így az odajutás sem bonyolult. Önvezető Maserati indult a legendás olasz versenyen autopro     2023-07-02 04:16:00     Cégvilág Olaszország Rally Az olaszországi Mille Miglia rally útvonalán indult el az önvezető Maserati, és a táv jelentős részét meg is tette. Elindult a bankok harca a diákokért vg.hu     2023-07-02 07:00:51     Cégvilág Diákhitel Július 1-jétől négy bank nyújt kedvezményes számlavezetési szolgáltatásokat a Diákhitel Számla keretében. Dragóner Attila edzője a védő feleségéért aggódott Magyar Nemzet     2023-07-02 06:59:00     Sport Olimpia Az olimpiát is megjárt védő karrierjét meghatározták érzelmi alapon hozott döntései. Izrael és Spanyolország a legjobb négy között az U21-es Eb-n Sportal     2023-07-01 23:31:00     Foci Spanyolország Izrael Svájc Grúzia Izgalmakban nem volt hiány az U21-es Európa-bajnokság szombati elődöntőin, Izrael tizenegyespárbaj után búcsúztatta Grúziát, míg Spanyolország a kétszer tizenöt perces hosszabbítást követően 2–1-re nyert Svájc ellen. Viharos időnk lesz a jövő héten Kiderül     2023-07-02 05:12:38     Időjárás Hétfő estétől több hullámban nedves levegő áramlik a Kárpát-medence térségébe. Jelentős számban kell záporok, zivatarok kialakulására számítani.

Having worked in sustainability for a decade, Stacy Kauk is currently the Head of Sustainability at Shopify. She has been leading the change at Shopify since January 2020 where her role is to ensure the businesses using Shopify's platform, the shoppers that purchase from a Shopify merchant, and climate entrepreneurs globally are working together in the fight against climate change.In this episode we discuss:How brands can provide carbon neutral options to customersCarbon offset credits Why we need to reduce carbon emissions How Shopify invests in environmental improvement How using carbon credits can help build customer relationships Find out more about Treyd at https://ecmp.info/treyd Learn more about Bloomreach >>> ecmp.info/bloomreach Start a free trial with Prisync and get 50% off your first three months! >> https://ecmp.info/prisync Apply to join Chloe's Free eCommerce Club! >> https://ecmp.info/clubThis podcast uses the following third-party services for analysis: Podsights - https://podsights.com/privacy

Az Anker a power bankok után már otthoni energiatárolót épít, amivel az áramszünet sem gond PCWorld     2023-06-17 06:55:00     Infotech Energia Áramszünet Az eszköz segít a megújuló energia lehetőségeinek kiaknázásában és áramszünet esetén is jól jön. A Huawei visszautasítja a bírálatokat Mínuszos     2023-06-17 04:33:31     Infotech Európai Bizottság Kiberbiztonság 5G Huawei A Huawei határozottan visszautasítja és nem ért egyet az Európai Bizottság képviselői által tett megjegyzésekkel: azok egyértelműen nem az 5G hálózatok ellenőrzött, átlátható, objektív és technológiai értékelésén alapulnak. A Huawei megérti az Európai Bizottság aggodalmát az EU kiberbiztonságának védelmével kapcsolatban. Ugyanakkor a diszkriminatív Milyen lenne ózonréteg nélkül a Föld? in.hu     2023-06-17 05:41:01     Tudomány Energia Ózon Egy új tanulmányban megfigyelték, hogy a légkörben lévő ózon milyen mértékben járul hozzá a bolygó energiaháztartásához - a Föld hőmérsékletét befolyásoló, a beérkező napfény és a kisugárzott hő egyensúlyához. De az is kiderült, hogy ha eltávolítanánk az ózont, a bolygó valószínűleg hidegebb lenne. Méghozzá jócskán.A kutatócsoport vizsgálata a Föld Hitler álma: a hatkerekű, 44,5 literes motorú, 750 km/h-s sebességrekordra törő Mercedes Telex     2023-06-17 14:26:05     Tudomány Mercedes-Benz Hitler Ami aztán soha nem próbált rá a szárazföldi sebességrekordra a második világháború kitörése miatt. Lehet, hogy jobban is jártak így. Trópusi baktérium fenyegeti a burgonyát, magyar kutatók fedezték fel a lehetséges megoldást hvg.hu     2023-06-17 04:03:00     Infotech A Ralstonia solanacearum okozta burgonyahervadás elleni rezisztencia mechanizmusait fedezték fel az ELKH Agrártudományi Kutatóközpont Mezőgazdasági Intézete (ATK MGI) kutatóinak irányításával – derül ki az ELKH pénteki közleményéből. A kaukázusi medvetalp támadásától a védőruha sem mentette meg a skót kertész bőrét TechWorld     2023-06-17 14:33:42     Tudomány Skócia Egy kertésznek fájdalmas hólyagok nőttek a karján, miután az Európában is meghonosodott mérgező kaukázusi medvetalppal érintkezett. A kaukázusi medvetalp (Heracleum mantegazzianum) a Kaukázus vidékén, illetve Közép-Ázsiában őshonos, ám a második világháborút követően Európában is széleskörűen elterjedt (többek közt Magyarországon is találkozhatunk Az elmúlt évben 24 milliárd felhasználónév és jelszókombináció volt a kiberbűnözők kezében Index     2023-06-17 10:34:00     Infotech Kibertámadás A szakértők a lopás megakadályozására egyedi, erős jelszavakat javasolnak a felhasználóknak. A Raptor Lake Refresh sorozat tagjai a 14. Intel Core generációba érkezhetnek iPON!     2023-06-17 13:37:00     Infotech Generáció Intel Az új processzorok túlnyomó többsége a régi nevezéktant használja, de a jelek szerint lesznek kivételek is. Nagyon kibabrált az Apple-lel a Huawei, fájhat Tim Cook feje Origo     2023-06-17 06:30:00     Infotech Kína Apple Huawei Tim Cook A Huawei már sokkal korábban levédette a Vision nevet Kínában, így gond lehet az Apple Vision Pro időben történő megjelenésével az országban. Tavasszal hat medve is járhatott a Bükkben 24.hu     2023-06-17 15:01:44     Tudomány Idén viszonylag sok medvét észleltek Magyarországon, eddig 6–8 különböző példány megjelenését sikerült igazolni. Érkezik a mesterséges intelligencia a Messengerbe Liner     2023-06-17 07:57:32     Infotech Mesterséges intelligencia Facebook Messenger A Facebook anyavállalata, a Meta mesterséges intelligenciával turbózza fel egyik legnépszerűbb alkalmazását. Méltó a nevéhez Űrvilág     2023-06-17 07:15:00     Tudomány Világűr Bár csak a színét illetően, ami a világűrből is jól látszik. Az ott található légibázis okán időnként az űrhírekben is szerepel a terület. A nap képe – Crew-2 hazatérés Spacejunkie     2023-06-17 08:04:00     Tudomány Világűr Űrállomás A Crew-2 misszió Endeavour névre hallgató Crew Dragon űrhajója a személyzettel együtt elhagyja a Nemzetközi Űrállomást. A felvételen megfigyelhetjük a Jaluit-atollt is, mely egy 91 szigetből álló korallzátony a Csendes-óceánon.

Az Anker a power bankok után már otthoni energiatárolót épít, amivel az áramszünet sem gond PCWorld     2023-06-17 06:55:00     Infotech Energia Áramszünet Az eszköz segít a megújuló energia lehetőségeinek kiaknázásában és áramszünet esetén is jól jön. A Huawei visszautasítja a bírálatokat Mínuszos     2023-06-17 04:33:31     Infotech Európai Bizottság Kiberbiztonság 5G Huawei A Huawei határozottan visszautasítja és nem ért egyet az Európai Bizottság képviselői által tett megjegyzésekkel: azok egyértelműen nem az 5G hálózatok ellenőrzött, átlátható, objektív és technológiai értékelésén alapulnak. A Huawei megérti az Európai Bizottság aggodalmát az EU kiberbiztonságának védelmével kapcsolatban. Ugyanakkor a diszkriminatív Milyen lenne ózonréteg nélkül a Föld? in.hu     2023-06-17 05:41:01     Tudomány Energia Ózon Egy új tanulmányban megfigyelték, hogy a légkörben lévő ózon milyen mértékben járul hozzá a bolygó energiaháztartásához - a Föld hőmérsékletét befolyásoló, a beérkező napfény és a kisugárzott hő egyensúlyához. De az is kiderült, hogy ha eltávolítanánk az ózont, a bolygó valószínűleg hidegebb lenne. Méghozzá jócskán.A kutatócsoport vizsgálata a Föld Hitler álma: a hatkerekű, 44,5 literes motorú, 750 km/h-s sebességrekordra törő Mercedes Telex     2023-06-17 14:26:05     Tudomány Mercedes-Benz Hitler Ami aztán soha nem próbált rá a szárazföldi sebességrekordra a második világháború kitörése miatt. Lehet, hogy jobban is jártak így. Trópusi baktérium fenyegeti a burgonyát, magyar kutatók fedezték fel a lehetséges megoldást hvg.hu     2023-06-17 04:03:00     Infotech A Ralstonia solanacearum okozta burgonyahervadás elleni rezisztencia mechanizmusait fedezték fel az ELKH Agrártudományi Kutatóközpont Mezőgazdasági Intézete (ATK MGI) kutatóinak irányításával – derül ki az ELKH pénteki közleményéből. A kaukázusi medvetalp támadásától a védőruha sem mentette meg a skót kertész bőrét TechWorld     2023-06-17 14:33:42     Tudomány Skócia Egy kertésznek fájdalmas hólyagok nőttek a karján, miután az Európában is meghonosodott mérgező kaukázusi medvetalppal érintkezett. A kaukázusi medvetalp (Heracleum mantegazzianum) a Kaukázus vidékén, illetve Közép-Ázsiában őshonos, ám a második világháborút követően Európában is széleskörűen elterjedt (többek közt Magyarországon is találkozhatunk Az elmúlt évben 24 milliárd felhasználónév és jelszókombináció volt a kiberbűnözők kezében Index     2023-06-17 10:34:00     Infotech Kibertámadás A szakértők a lopás megakadályozására egyedi, erős jelszavakat javasolnak a felhasználóknak. A Raptor Lake Refresh sorozat tagjai a 14. Intel Core generációba érkezhetnek iPON!     2023-06-17 13:37:00     Infotech Generáció Intel Az új processzorok túlnyomó többsége a régi nevezéktant használja, de a jelek szerint lesznek kivételek is. Nagyon kibabrált az Apple-lel a Huawei, fájhat Tim Cook feje Origo     2023-06-17 06:30:00     Infotech Kína Apple Huawei Tim Cook A Huawei már sokkal korábban levédette a Vision nevet Kínában, így gond lehet az Apple Vision Pro időben történő megjelenésével az országban. Tavasszal hat medve is járhatott a Bükkben 24.hu     2023-06-17 15:01:44     Tudomány Idén viszonylag sok medvét észleltek Magyarországon, eddig 6–8 különböző példány megjelenését sikerült igazolni. Érkezik a mesterséges intelligencia a Messengerbe Liner     2023-06-17 07:57:32     Infotech Mesterséges intelligencia Facebook Messenger A Facebook anyavállalata, a Meta mesterséges intelligenciával turbózza fel egyik legnépszerűbb alkalmazását. Méltó a nevéhez Űrvilág     2023-06-17 07:15:00     Tudomány Világűr Bár csak a színét illetően, ami a világűrből is jól látszik. Az ott található légibázis okán időnként az űrhírekben is szerepel a terület. A nap képe – Crew-2 hazatérés Spacejunkie     2023-06-17 08:04:00     Tudomány Világűr Űrállomás A Crew-2 misszió Endeavour névre hallgató Crew Dragon űrhajója a személyzettel együtt elhagyja a Nemzetközi Űrállomást. A felvételen megfigyelhetjük a Jaluit-atollt is, mely egy 91 szigetből álló korallzátony a Csendes-óceánon.

An interesting conversation with Ron Kauk. Enjoy :)Donate to Sacred Rok:sacredrok.orgSupport the Nugget and Sacred Rok:patreon.com/thenuggetclimbingRon's Other Episodes:EP 69: Ron Kauk (May 17, 2021)Follow-Up: Ron Kauk (Jul 29, 2021) 

Rėmėjais galite tapti paspaudę čia: https://contribee.com/krepsinisnet  https://www.instagram.com/krepsinisnet/ Go3 „Ilgosios pertraukos“ podkasto žiūrovams suteikia galimybę prenumeruoti Go3 TV + Sporto paketą mėnesiui tik už 1 Eur. Standartinė TV + Sportas paketo kaina – 11,99 Eur/mėn. Kaina su specialiu kodu – 1 Eur mėnesiui. Kuponas gali būti panaudotas užsakymo procese arba specialiame kupono aktyvavimo puslapyje https://go3.lt/subscriber/voucher?code=ilgoji1 Įveskite kupono kodą ILGOJI1 ir spauskite „Tęsti“ arba tiesiog paspauskite nuorodą ir kodas jau bus įvestas. Kuponas galioja iki gegužės 31 d. *nuolaidos kodas galioja tik naujiems Go3 klientams. 00:00 – lemiama kova LKL‘e 05:35 – žvilgsnis į LKL ketvirtfinalius 17:20 – „Žalgirio“ motyvacija 22:12 – ar OLY išvengs fiasko 32:35 – „Real“ perrašys istoriją? 39:03 – „Maccabi“ šansai Monake 44:40 – sutampantys laikai Rėmėjų dalyje aptartos šios temos: 47:00 – R.Kaukėno vairavimas išgėrus 52:04 – filipiniečio efektas 58:00 – atakuojantys gynėjai 1:04:16 – ar įmanoma išsaugoti A.Caverą 1:12:05 – ar J.Tayloras vertas likti 1:17:44 – vietos nerandantis R.Miniotas 1:22:10 – geras pirkinys sezono pabaigoje 1:23:38 – būtinybė keisti centrus 1:27:28 – kas galėtų papildyti „Wolves“ 1:28:42 – kokiame turnyre žais

Rusija naktį surengė masinę raketų ataką prieš Ukrainą. Sprogimai nugriaudėjo įvairiuose šalies miestuose. Negalutiniais duomenimis, žuvo 12 žmonių. LRT RADIJO bendradarbis, politologas Alvydas Medalinskas tiesiogiai iš Odesos.Liepą Vilniuje vyksiančio NATO viršūnių susitikimo metu neatmetama kibernetinių atakų tikimybė. Anot ekspertų, priešiškų šalių įsilaužėliai labiausiai gali siekti sutrikdyti oro uostų darbą, susisiekimą keliais. Programišių taikiniu gali tapti ir verslas.Lietuvos deleguotas eurokomisaras Virginijus Sinkevičius sako, kad dėl apie akcizų didinimo trūksta komunikavimo su visuomene.Popiežius atvyko trijų dienų vizito į Budapeštą.Ilgąjį savaitgalį pajūrio miestai laukia poilsiautojų antplūdžio. Neringoje vyks tradicinė pavasario žvejų šventė - Žiobrinės, beveik užpildyti ir Palangos viešbučiai.Ved. Andrius Kavaliauskas

Jonas Lekšas, Karolis Tiškevičius ir Jonas Miklovas tinklalaidėje aptarė „Žalgirio“ pergalę, šansus patekti į Eurolygos atkrintamąsias bei Rimo Kurtinaičio atleidimą.   Tinklalaidės partneriai: – Restoranai „MOMO grill“. Maisto kokybė – prioritetas, dėmesys svečiui – prievolė. MOMO Grill Klaipėdoje, Kaune, Vilniuje. Daugiau informacijos - https://momogrill.lt/ – SAVY - vartojimo paskolos žmogiškomis sąlygomis! Su kodu BASKETNEWS - gaukite reikšmingą nuolaidą paskolos sąlygoms. Sužinokite kiek galite pasiskolinti: www.savy.lt – Nealkoholinis alus „Gubernija“, daugiau informacijos – https://www.facebook.com/Gubernija Temos: Kylantys „Žalgirio“ šansai (0:00); Mike'o Jameso problemos (7:00); Ar Obradovičius nori dirbti „Žalgiryje“? (13:56); Biručio atsiprašymas (15:38); DMo – nėra vietos „Žalgiryje“? (20:47); Vis dar nustebinantis Tayloras (23:32); Varžovų taikinys – Polonara (25:30); Už ką sirgti „Žalgirio“ fanams? (28:56); Nepamirškite „Žalgirio“ sudėties (32:43); Pro kamputį kyšančios Atamano akutės (36:25); Diskusija dėl Kurtinaičio atleidimo (47:10); Damoklo kardą užsidėjęs Kaukėnas (54:19); Varome į Panevėžį (1:07:30); LKL legionieriai, galintys persikelti į Eurolygą (1:15:17); Ką mums turi Liakas? (1:17:52).

"Bertolda Brehta darbu iestudējumi vienmēr ir notikums," uzsver teātra kritiķe Līga Ulberte, un "Kaukāziešu krīta aplis" ir ļoti laba luga. Dailes teātrī nupat piedzīvota tās pirmizrāde, ko iestudējis Eiropā strādājošs gruzīnu režisors Data Tavadze. Izrāde tapusi starptautiskai komandai no Gruzijas un Lielbritānijas, apvienojoties ar Latvijas māksliniekiem. To, ka darbs ir neticami mūsdienīgs, uzsver gan skatītāji, gan iestudējuma veidotāji. Dziedonis, var teikt arī stāstnieks aktieris Arturs Skrastiņš ved skatītāju cauri notikumiem, kas risinās kara ēnā. Tas ir stāsts par meiteni Gruši, par mātes instinktu, par cilvēcīgumu. Bertolds Brehts lugu saraksta 1944.gadā, kad dzīvoja ASV, un tā ir poētiska leģenda par izdzīvošanu, mīlestību un cerību. Kā zināms, Brehta darbi prasa īpašu spēles veidu, kā tas izdevies Dailes teātra iestudējumā, pēc pirmizrādes vispirms uzklausu skatītājus: Režisors Data Tavadze pieder trīsdesmitgadnieku paaudzei, viņš ir Tbilisi "Royal District Theatre" mākslinieciskais vadītājs, ar panākumiem iestudējis izrādes Vācijā un citur Eiropā, saņēmis daudzus teātra apbalvojumus. Režisors atklāj, ka pirmo reizi ķēries pie Brehta darbu iestudēšanas, un uzsver lugas "Kaukāziešu krīta aplis" aktualitāti mūsdienās. Režisors pēc darba Rīgā atgriežas dzimtenē un Tbilisi iestudēs mūsdienu gruzīnu autora lugu, kas būs pilnīgi atšķirīgs darbs, pavisam citā stilā nekā Brehts, norāda Tavadze. Gruši atveido aktrise Milēna Miškēviča, viņa ar Brehta daiļradi saskārusies jau diplomdarba izrādē "Lepnās kāzas", ko iestudēja Indra Roga un Mihails Gruzdovs. Bertolda Brehta luga "Kaukāziešu krīta aplis" 1968.gadā iestudēta Rīgas krievu drāmas teātrī Arkādija Kaca režijā, bet nesenākais iestudējums - studentu diplomdarba izrāde Pētera Krilova režijā, kur Gruši atveidoja Ilze Ķuzule. Savukārt aktrisei Vitai Vārpiņai, kas iestudējumā radījusi spilgtu tiesneša tēlu, šī ir pirmā sastapšanās ar Bertolda Brehta darbu uz skatuves. Izrādē vēl piedalās aktieri Kaspars Dumburs, Katrīna Griga, Kārlis Arnolds Avots, Toms Veļičko, Mārtiņš Upenieks un Niklāvs Kurpnieks, kā arī Emīls Juhans Bahmanis. Izrādes emocionāli poētisko leģendu caurvij mūzika, kas precīzi rezonē ar to, kas risinās uz skatuves, un  seši mūziķi ir klātesoši visu izrādes laiku, radot atmosfēru un atskaņojot komponista Nika Pasuri sacerēto, scenogrāfe ir Ketevana Nadibaidze, bet kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka. Bertolda Brehta "Kaukāziešu krīta aplis" pirmizrāde Dailes teātrī notika 24.martā, tuvākās izrādes 14. un 15.aprīlī. Bet sestdienas Kultūras rondo atgādināsim par Bertolta Brehta iestudējumiem Latvijas teātros. Un viņa pagājuša gadsimta 20. gados izstrādāto episkā teātra teoriju un tās pielietojumu režijas praksē arī laikmetīgajos iestudējumos.

"Kaut kādā ziņā arī man pašam personīgi tas bijis galvenais dzinulis – vienā sekundē mēģināt ieraudzīt Visumu. Vai Dievu. Sauksim to, kā gribam. Un aktiermeistarība kā pamatlieta, kas atšķir teātri no visām citām mākslām – ka šeit un tagad mēs sēžam telpā, kurā blakus ir dzīvs cilvēks, kurš rada," par mantojumā no saviem skolotājiem gūto stāsta režisors un scenogrāfs REINIS SUHANOVS. Starptautiskās Teātra dienas noskaņās Gunda Vaivode Reini Suhanovu izvaicā par viņa daudzveidīgajām izpausmēm šajā mākslas laukā, tostarp ieskicējot Latvijas Nacionālais teātris topošo izrādi "Baltiešu armija", kurai pirmizrāde jau 31. martā, neiztiekot bez aktuālā mākslas un politikas pretstatījuma, kas ienāk arī otrajā lielākajā tēmā, un tie ir Dziesmu svētki un to Noslēguma koncerts, kura režisors ir Suhanovs. Sarunas gaitā arī par kopīgo laivu, kurā ir gan draugi, gan nedraugi, par mainīgo pasauli un to, kā mēs visi šodien tajā jūtamies... Gunda Vaivode: Pirmdien ir Teātra diena. Vai šī diena ir arī tavi svētki? Reinis Suhanovs: Man pašam kā svinama diena tā kļuvusi beidzamajos piecos gados, kopš strādāju Nacionālajā teātrī, kur Teātra dienai ir ilgas un izkoptas tradīcijas – gan ar "Žurku", gan arī iekšienē šī diena tiek svinēta. Arī šogad svinības būs!  Teātris – tā ir saldā inde, kā teicis Juris Karlsons. Kad Tu, puisis no Kandavas, saindējies ar teātri? Vidusskolas vecumā.  Kandavā? Nē, lai gan ar kandavniekiem tas ir saistīts. Tā ir kandavnieku kopiena… Viens no kandavniekiem ir Kaspars Znotiņš, tāpat arī viņa brālis Jānis Znotiņš, ar kuru kopā savulaik dejoju. Pārāk pat nedraudzējāmies, bet te pēkšņi Rīgā uz ielas viņš man piedāvā: klausies, tu negribi strādāt Jaunā Rīgas teātra garderobē? Tā arī tas sākās: vidusskolas vecumā sāku strādāt teātra garderobē, un tā man bija neierobežota iespēja skatīties labu teātri... Tev ir ļoti laimējies izaugt pie lielām mākslas personībām – scenogrāfa Andra Freiberga Mākslas akadēmijā un režisora Mihaila Gruzdova Kultūras akadēmijā. Vai vari formulēt pāris būtiskas lietas, ko esi guvis tieši no viņiem? Jebkurā gadījumā tā ir mīlestība pret pasauli un cilvēkiem. Andra Freiberga darbu būtību un stilistiku noteica viņa mīlestība pret pasauli un cilvēkiem. Kāda detaļa, par kuru kāds, iespējams, teiktu – sentimentāla detaļa, radīja pievienoto vērtību viņa telpām. Atceros, izrādei "Jūlijas jaunkundze", kuru veidoja Māra Ķimele, mēģinājumi bija atvērti: spēlēja Alvis Hermanis, Elita Kļaviņa un Agnese Zeltiņa – tāds brīnišķīgs trio, un Freibergs paralēli taisīja scenogrāfiju: visu ko uzlaboja, meklēja detaļas. Tāda būšana mēģinājumā un iedvesmošanās no procesa. Patiesībā tieši Freibergs mani iedvesmoja stāties arī režisoros. Viņam tā atslēga bija tāda: par scenogrāfiju domāt nevis kā par bildi, bet kā par telpu aktiera darbībai, lai režisors ar šo telpu var strādāt, vairākas stundas noturot skatītāja interesi. Un viņa telpa nekad nebija piebāzta! Manuprāt, arī tev piemīt kas ļoti līdzīgs – tava telpa ir gleznieciska. Šaubos, vai tu varētu uztaisīt, piemēram, tādu telpu, kāda ir izrādē "Garā dzīve". Varētu, varētu! (smejas) Arī man bijusi kāda blīvāka telpa. Tie paši "Grimmi". Bet, starp citu, "Garā dzīve" ar Monikas Pormales scenogrāfiju un "Naži vistās" Gata Šmita režijā ar Rūdolfa Beketa scenogrāfiju – tie bija divi pretpoli brīdī, kad ienācu teātrī. Bet vēl par pārmantošanu. No Mihaila Gruzdova tā pirmkārt ir cilvēkmīlestība. Ieraudzīt cilvēkā Visumu. Cilvēkā vai vienā epizodē ieraudzīt kosmosu. Un kaut kādā ziņā arī man pašam personīgi tas bijis galvenais dzinulis – vienā sekundē mēģināt ieraudzīt Visumu. Vai Dievu. Sauksim to, kā gribam. Un aktiermeistarība kā pamatlieta, kas atšķir teātri no visām citām mākslām – ka šeit un tagad mēs sēžam telpā, kurā blakus ir dzīvs cilvēks, kurš rada. Mūsu apmācības programmā ļoti liels uzsvars bija uz izpildītāju, radošo personību. Pirmajos gados Gruzdovs mums tā arī teica: vienkārši strādājiet kā aktieri! Kad visiem pārējiem beidzās aktiermeistarības mēģinājumi, naktī varējām sākt strādāt pie saviem režijas darbiem. Un, ja tajā brīdī bieži vien likās – ārprāts, nu, kāpēc mums vairāk nedod to darīšanu, šobrīd saprotu – tā bija ārprātīgi vērtīga lieta. Lai abiem meistariem viegli un jautri tur, augšā! Viņi bija arī lielisks tandēms uz teātra skatuves. Vai, piemēram, tu un Elmārs Seņkovs arī esat tāds tandēms? Vai arī pagaidām vēl tev gribas strādāt kopā ar daudzām un dažādām personībām? Man bijusi tā laime strādāt ar vairākiem foršiem un jaudīgiem režisoriem, bet ar dažiem no viņiem izveidojušies ilgāki tandēmi. Viens no tiem ir Pētera Krilova audzēknis Viesturs Meikšāns – bijis vesels skaists posms Valmieras teātrī, pēc tam arī operā. Mana pirmā opera – Kristapa Pētersona darbs "Mihails un Mihails spēlē šahu" – tapusi tieši kopā ar Viesturu Meikšānu. Vēl ir Verdi Makbets – mana pagaidām vienīgā lielā opera Rīgā kā scenogrāfam, jo operām scenogrāfiju esmu veidojis pietiekami daudz, strādājot arī kopā ar Andreju Žagaru, bet pārsvarā visas izrādes bijušas ārzemēs, lai cik tas paradoksāli nebūtu. Māra Ķimele, ar kuru daudz esmu strādājis kopā, vienmēr mums novēlējusi radoši strādāt, saglabāt sevī meklētāju un cik tik vien ilgi iespējams, noturēties pretī jebkādai "kastītei" savā karjerā. Un bēgšana no "kastītes" ir tā, kas šobrīd mani vieno ar Elmāru. Ar katru izrādi cenšamies iet jaunā virzienā, lai arī cik sparīgi blakus esošie cilvēki mums nemēģinātu parādīt, kurā kastītē lietas mums padodas labāk, un ko labāk nevajag darīt. (..) Un kopā ir daudz, daudz drošāk, viens otru var pabalstīt.  Ko tu labprāt gribētu iestudēt operā?  Arī Rīgā būtu vērts veidot krāsainus iestudējumus: domāju, ka Latvijā ir pietiekami daudz spējīgu mākslinieku, kuri varētu iziet starptautiskajā apritē. Ja dziedātāji un mūziķi to veiksmīgi dara, scenogrāfijā mums ir Monika Pormale, kas ļoti aktīvi strādā operas jomā ārzemēs, tāpat arhitekts Didzis Jaunzems pasaulē, sevišķi Eiropā, strādā ļoti daudz, bet Latvijā scenogrāfijas jomā darbojas maz. Vai arī Aiks Karapetjans veido operas ārzemēs. Taču mums ir arī vietējie mākslinieki, kuri varētu aktīvi darboties. Tas būtu skaisti. Šobrīd dzīvo pirmizrādes gaidās. Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē top "Baltiešu armija". Komiska lekcija pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem. Vari pacelt simbolisku priekškaru jau šobrīd? Karikatūrists Edgars Ozoliņš daudziem zināms ar kairiem dāmu apveidiem un smieklīgu vīriešu zīmējumiem, padomju okupācijas laikā izdotajām grāmatām vai ļoti asprātīgajām "Dadža" karikatūrām. Arī viņa ģimene tika piedzīvojusi padomju varas represijas. Viņā bija pretestības gars, kuru viņš izpauda izdomātās fantāzijās par alternatīvu vēsturi: par to, ka bēgļi, kas pēc Otrā pasaules kara devās uz Rietumiem, bēgļu nometnēs iepazīstas ar miljonāru, kurš palīdz viņiem aizbraukt uz Islandi un tur nodibināt kopienu, kura piedzīvo milzīgu dzimstības lēcienu, izaug ārkārtīgi liela, dzīvo tur uz vietas un vēlāk veic vēl kādus ģeopolitiskus gājienus. Ozoliņa piezīmes nav gatavs izveidots stāsts, drīzāk tie ir zīmējumi, kurus viņš veidojis līdz pat 80. gadiem. 80. gadu beigās viņš devās mūžībā, nesagaidījis Latvijas neatkarību, bet viņa zīmējumi nozīmē gan dusmas, gan arī savas tautas mīlestību un cerības uzturēšanu sevī. Visu laiku. To ir svarīgi saprast. Tāpat kā Kaukāza krīta aplī – tā ir cerības iznešana cauri baisiem laikiem. Bija nodibināta Latvija – pirmo reizi pašiem sava valsts! Bet tikai uz divdesmit gadiem... Tomēr arī pēc tam – visus  piecdesmit gadus tā tika uzturēta caur cilvēkiem: ja cerība par to nebūtu uzturēta pagrīdē, ja nebūtu šīs brīžiem agresīvās, niknās domas… Bez tās mēs nevarētu. Šobrīd redzam, ka Krievijas propagandas priekšā savu galvu kā sabiedrība esam liekuši, un tagad viss, kas saistīts ar pieminekļu nojaukšanu, krievu kultūras "kancelēšanu" un Puškina pārvērtēšanu – tas viss mūs ļoti pārbauda. Un mēs arī sākam saprast, cik vārda brīvība ir bīstama un cik ļoti šobrīd esam spiesti to daudzējādā ziņā likvidēt. Mēs neatļaujamies tik daudz, cik atļaujas Rietumos. (..) Bet runājot par Edgara Ozoliņa fantāzijām, kas piepildītas ar seksualitātes lietu. Atbildi uz šo jautājumu tā arī neesmu atradis: kāpēc padomju sistēmai tik ļoti gribējās cenzēt seksualitāti? Nu, kas tas bija? Par to, kāpēc cenzēja Latvijas nacionālās idejas – to es vēl saprotu, bet kāpēc noliedza šādu absolūti universālu lietu?  Par daudz džeza tajā visā! Bet nu esam nonākuši pie ļoti būtiskas tēmas, kurai vēl pieskarsimies arī cita jautājuma sakarā, proti, pie izslēgšanas kultūras jeb "Cancel Culture". Imanta Kalniņa dziesma "Dzimtenei" ar Ārijas Elksnes dzeju. Ļoti glīta melodija, skaisti vārdi par dzimteni, vienīgā nelaime, ka tie rakstīti padomju laikā. Savulaik mēs to dziedājām koros un šobrīd dziesma ir svētku noslēguma koncertā. Dzirdu, ka daži koristi negrasās to dziedāt, kaut pamatojums iekļaušanai repertuārā ir pašu dziedātāju izvēlētās 15 iecienītākās kordziesmas – dimanti plašā vēsturiskā spektrā no Dziesmusvētku zelta fonda līdz mūsdienām. Kā tad mums ir ar to izslēgšanas kultūru un domāšanu? Laikam mana pirmā atbilde būtu koncerta nosaukums "Kopā. Augšup". Kopā ar noslēguma koncerta māksliniecisko vadītāju Romānu Vanagu par koncerta nosaukumu sākām domāt vēl pandēmijas laikā. Tobrīd atsevišķiem koristiem, kuri atteicās vakcinēties, neļāva piedalīties kora mēģinājumos. Tajā brīdī iezīmējās sabiedrības noslāņošanās procesa kulminācija: tu esi mans draugs, bet tu – nē; ja tu dari to un to, es ar tevi nerunāju. Jā, šobrīd ir karš, kur viss ir vai nu balts, vai melns. Diemžēl bieži kopīgajā laivā ir gan draugi, gan nedraugi. Arī mazākajā formācijā - ģimenē – bieži vien ir melnā avs. Bet veselīgā ģimenē mēs tomēr turamies kopā, neskatoties ne uz ko. Protams, tas jautājums par dziesmu nav tik vienkārši atbalstāms, un tieši tāpēc ir vērts par to sarunāties: ir jāsaglabā [izvēles] brīvība – ka ir koristi, kuri nevēlas dziedāt kādu dziesmu.  Un tas būtu pieņemami – ka viņi tur stāv un nedzied.  Atļaušos tādu provokatīvu joku: man nepatīk, ka Rainis ir uzrakstījis - "Saule mūsu māte". Kāpēc viņš nerakstīja par mākoņiem, jo mākoņus redzam daudz biežāk? Saule ir aiz mākoņiem – Latvijas kontekstā. Tātad mums visu laiku mamma ir projām, aiz mākoņiem. Bet ja mēs dzīvotu tajā sajūtā, ka mākonītis mūs silda...  Tāpēc arī mums ir tas meklētāja Dullā Daukas gars, ko gan arī vairs nedrīkstam pieminēt.  Jā, joks, kā jau teicu, ir provokatīvs. Bet kā personība drīkstu būt pret daudzām dziesmām vai par daudziem komponistiem. Man ir sava personiskā nostāja ļoti daudzos jautājumos. Bet pret šo Imanta Kalniņa dziesmu tev nav nekas pretī?  Nē. nav.  Un kā jūs tiksiet galā ar Kasparu Dimiteru un Zigmaru Liepiņu? Ir notikumi un dziesmas, kas kļūst par tautas un cilvēku emocionālo īpašumu. Piemēram, kaut kādā ziņā teātra izrādes "Daugava" mūzika vairs nepieder tikai izrādei, vairs nepieder tikai Valmieras teātrim, lai kā arī gribētos, ka visi to vienmēr atceras. Arī es esmu Valmieras teātra cilvēks, un arī man gribētos teikt – redzat, kā te pie mums Valmierā! Bet ir lietas, kas pārkāpj robežas. Tādu mums jau ir vesela plejāde! Tā Imanta Kalniņa koķetēšana ar Putina attēlu… Bet ir jau arī skaidrs, ka daudzi mūsu mākslinieki, mani pašu ieskaitot, strādājuši Krievijā! Esmu bijis nominēts "Zelta maskai".  Tāpat arī Alvis Hermanis! Nu, Alvja Hermaņa koķetēšana šajā situācijā, protams, ir smieklīga. Tas vienmēr ir apbrīnojami, kā viens cilvēks vienu dienu var teikt vienu, bet jau nākamajā rīkoties pavisam savādāk. Viendien teikt – nebrauciet uz Krieviju, bet jau pēc nedēļas pats dodas uz turieni ar pieliektu galvu.  Bet katram sava lieta. Tāpēc arī mēs visi viens otru mīlam un visi esam kopā – kā ģimenē.  Un būsim kopā arī Mežaparka estrādē – gan dziedātāju, gan klausītāju rindās. Kas tev pašam ir kulminācijas brīdis Dziesmu svētku koncertos? Un vai tev tāds jau šobrīd ir iezīmējies, domājot par šīs vasaras noslēguma koncertu? Esmu priecīgs darboties Dziesmu svētku noslēguma koncertā tā iemesla dēļ, ka pats esmu Dziesmu svētku kustības dalībnieks: visu savu dzīvi, sākot jau no bērna kājas, esmu dejojis. Svētkos esmu piedalījies gan kā bērns, gan kā pieaugušais dejotājs, gan kā scenogrāfs un veidojis arī režiju deju koncertam stadionā. Bet noslēguma koncerts ir brīdis, kad sanākam visi kopā: gan skatītāji, gan dalībnieki. Un šoreiz tiešām noslēguma koncertā būs visi, visi kopā! Bet uz kulmināciju ved cilvēku gaidas – tās būs tās pašas dziesmas, kuras ir virspusē. Šo loģiku nemēģinās lauzt neviens. Beigās būs "Saule, Pērkons, Daugava", kurai pievienojušies arī jauni darbi. Arī Raimonda Tigula "Lec, saulīte!", kas bija iestudējumam paredzēts numurs ar Rasas Bugavičūtes-Pēces tekstu: atsevišķi koristi un vēl citi cilvēki par to ir iesmējuši muzikālo atsauču dēļ, bet vienalga – tauta šo gabalu ņem, dzied un nes, un tā cilvēkiem un arī man ir kulminācija. Jebkurā gadījumā man kulminācija Dziesmusvētku estrādē ir tad, kad visi esam kopā, visi izjūtam šīs vibrācijas un saucam: "Atkārtot, atkārtot, atkārtot!" Tā nu ir tā kulminācija, un to dažreiz nevar prognozēt. Un man vislielākais prieks ir tajās reizēs, kad tiek atkārtots kāds no tiem darbiem, kas nemaz nav gaidīts! Jo tas ir novibrējis šeit un tagad – caur diriģenta rokām koristos. Ik pa brīdim esam dzirdējuši – un tieši no inteliģences cilvēkiem, kuri paši svētku rīkošanā nav iesaistīti, ka tā ir pārāk liela izšķērdība un greznība – rīkot šādus svētkus. To saka arī tavi kolēģi, mākslinieki. Ko tu viņiem šādos gadījumos atbildi? Kāpēc mums tas ir vajadzīgs?  Latvijā ir tik maz notikumu, kas apvieno lielāku ļaužu pulku, kas sanācis kopā, lai radītu! Tā laikam ir mana atbilde brīžos, kad pats sev atbildu uz jautājumu, kāpēc jāpiedalās Dziesmu svētkos un jāveido deju svētki, kas ļoti daudziem atgādina no totalitārajām varām nākušas tradīcijas: daudzi tos salīdzina ar Ziemeļkoreju. Bet man tas liekas ārprātīgi  skaisti, ka cilvēki visā Latvijā nāk kopā, lai radītu! Lai nodarbotos ar mākslu, ar mūziku. Ļoti daudziem cilvēkiem sabiedrībā tas ir mērķis, uz ko tiekties. Protams, ir sistēma, kas noteikti jāpārskata: piemēram, skašu sistēma, kad zālē sēž žūrija, 10 rindas tai priekšā ir tukšas, uz skatuves dejo mazi bērniņi, kuriem pēc uzstāšanās liek atzīmes par to, kā viņi dejo. Tur ir "aizdomīgas" lietas. Bet pats princips – ka piecus gadus tu gatavojies mākslas notikumam, kuru laikā tiec piepildīts ar labu mūziku vai kustību; tiek izstrādāta arī estētiskā kvalitāte, cieņa vienam pret otru. Tur ir ļoti daudz labu pamatlietu! Plus tas ir mākslinieciski unikāls notikums, arī pati a cappella dziedāšana ir unikāla tradīcija, un tas ir vienkārši lieliski, ka mums tāda ir. Gandrīz visi Dziesmu svētki, sākot no pašiem pirmajiem, bijuši veltīti kādai valstiskai jubilejai, caram, partijai… Oļģerts Grāvītis izteicās, ja nebūtu šo veltījumu, tad, iespējams, Dziesmu svētki nebūtu pat saglabājušies. Un vai tad vispār būtu mūsu valsts, ko finalizēja dziesmotā revolūcija? Lidija Lasmane-Doroņina gan teic, ka ne jau caur dziedošo revolūciju, bet gan caur barikādēm tas ir izcīnīts, bet tomēr – vai mums būtu sava valsts, ja mēs nebūtu spējuši vienoties ar tik atšķirīgiem viedokļiem vismaz vienā šādā lielā notikumā?  Pilnīgi piekrītu! Tā ir viena no būtiskākajām lietām – ka caur dziesmu tekstiem un kultūras notikumu tu tomēr sevī ieaijā noteiktas lietas. 

Europos Vadovų Tarybos pirmininkas sako, kad Bendrijos lyderiai dar šiais metais išsamiai aptars tolesnius Ukrainos žingsnius narystės Europos Sąjungoje link. Taip Šarlis Mišelis teigia po Kyjive vykusio Ukrainos ir Europos Sąjungos viršūnių susitikimo. Ukraina tikisi derybas dėl narystės pradėti dar šiais metais.Taline susitikę Baltijos šalių premjerai pabrėžia, kad ir toliau būtina stiprinti karinę paramą Ukrainai. Pasak Lietuvos premjeres, artimiausi Rusijos karo prieš Ukrainą mėnesiai turbūt bus labai sunkūs.Vasario 1-ąją dieną Kultūros ministerija paskelbė, kad konkursą eiti Lietuvos nacionalinio operos ir baleto teatro vadovo pareigas laimėjo dabartinė Klaipėdos valstybinio muzikinio teatro vadovė Laima Vilimienė, ji turėtų pakeisti dabartinį vadovą Joną Sakalauską. Teatro darbuotojai nėra tuo patenkinti, nes bijo būti atleisti arba „išengti iš teatro grubaus mobingo būdu“.Dėl Algirdo Paleckio įkurtos organizacijos “Tarptautinis geros kaimynystės forumas” prokurorai į teismą kreipėsi pernai gegužę. Spalį pradėtas ir ikiteisminis tyrimas dėl šios organizacijos veikimo prieš Lietuvą. Tačiau per penkis mėnesius organizacijos veikla taip ir nesustabdyta.Austrijai ir Vengrijai susitarus nesiųsti ginklų Ukrainai, pilietinės visuomenės atstovai ir grupė menininkų netoli Vengrijos ambasados Vilniaus surengė akciją. Plakatais ir karštu vengrišku guliašu priminė, kad Vengrija yra prie bendro Europos stalo ir turi neišduoti kaimynų jų saugumui ypač svarbiu metu.Šiauliuose atidaryti pusiaukelės namai - tarpinė stotelė tarp įkalinimo įstaigos ir laisvės. Miesto pakraštyje savarankišką gyvenimą jau pradėjo 8 nuteisti asmenys. Per mėnesį jie turės susirasti darbą arba mokytis.Į LRT girdi kreipėsi vienos pirmokės mama, kuri pasidalino pratybų sąsiuvinyje esančios užduoties nuotrauka. Joje vaikai turi žodžius sujungti su trumpiniais, kurie naudojami rašant SMS žinutės, o vėliau ir patys sugalvoti bei sutrumpinti kokį nors žodį. Moteris svarsto, ar tikrai pirmokai turėtų būti mokomi tokių dalykų kaip žodžių iškraipymas juos trumpinant?Ved. Liepa Želnienė

This podcast is a commentary and does not contain any copyrighted material of the reference source. We strongly recommend accessing/buying the reference source at the same time. ■Reference Source https://www.ted.com/talks/stacy_kauk_the_billion_dollar_pollution_solution_humanity_needs_right_now ■Post on this topic (You can get FREE learning materials!) https://englist.me/123-academic-words-reference-from-stacy-kauk-the-billion-dollar-pollution-solution-humanity-needs-right-now--ted-talk/ ■Youtube Video https://youtu.be/nGB9-KP6bBM (All Words) https://youtu.be/bBaIJWU9C40 (Advanced Words) https://youtu.be/KqfT8IF41_E (Quick Look) ■Top Page for Further Materials https://englist.me/ ■SNS (Please follow!)

Could the same mechanism used to accelerate vaccine development work for spurring solutions to the climate crisis? Sustainability innovator Stacy Kauk introduces the billion-dollar fund to supercharge the carbon removal market, which would help build a new industry aimed at drawing down carbon pollution from the air and storing it safely.

Could the same mechanism used to accelerate vaccine development work for spurring solutions to the climate crisis? Sustainability innovator Stacy Kauk introduces the billion-dollar fund to supercharge the carbon removal market, which would help build a new industry aimed at drawing down carbon pollution from the air and storing it safely.

Could the same mechanism used to accelerate vaccine development work for spurring solutions to the climate crisis? Sustainability innovator Stacy Kauk introduces the billion-dollar fund to supercharge the carbon removal market, which would help build a new industry aimed at drawing down carbon pollution from the air and storing it safely.

Our long-standing #SustyTalk interview series is evolving from video to audio-only! In this episode, edie's Senior Reporter Sarah George is in discussion with Stacy Kauk, head of sustainability at Shopify. Stacy gives us a behind-the-scenes look at the creation of the business's Sustainability Fund and its collaborative investments in emerging carbon removal technologies with Meta, Alphabet and Stripe.

Lessons learned at the Kauk house. MLB playoffs started yesterday. Atha is pretty sure Houston is cheating again. Steve Kerr…

Stacy joined Shopify in January 2020 where she is the Head of Sustainability and oversees and leads the company's sustainability initiatives. She also serves on the advisory board of the Carbon Management Research Initiative (CaMRI) at Columbia University. Prior to joining Shopify, Stacy was Head of the Ozone Layer Protection Program at Environment and Climate Change Canada. Stacy has worked on several chemicals management regulatory initiatives and represented Canada as a member of delegations for the Stockholm Convention and Montreal Protocol. Stacy Joins Sustainable Nation to Discuss: How Shopify began and continues to evaluate quality carbon offsets for investment Shopify acting as a customer and a demand signal for high quality investments; especially for startups  How is shopify engaging customers in the fight against climate change Shopify's carbon removal playbook Advice and recommendations for sustainability professionals Stacy's Final Five Questions Responses: What is one piece of advice you would give other sustainability professionals that might help them in their careers? I started this off by talking about how I came to the job that I'm at and I'm not a typical sustainability professional. What I have done is prioritized impact over everything else. That's clear in how we're trying to set up our sustainability fund and the companies that we choose, but it's also in how I've made my career choices. I've always wanted to make sure I'm in the best position at the right time to use my specific skill sets to have the most positive impact possible. I think everyone knows in the pit of their stomach when they're not playing for the right team. I think it's really important to act on that and to be strong in the skills that you do have, and to find ways to apply those to a career in sustainability or climate. There's a lot of people who are transitioning from accounting or marketing or communications and want to use their skills in sustainability or in climate. I think that it's really important to find your spot and use those skills for good. I think that's the most impactful way to drive change. What are you most excited about right now in the world of sustainability? This isn't something to be excited about, but I'll get to why I'm bringing it up. This past year we've seen a lot more of the negative effects of climate change, and they're not just being felt by populations around the equator or populations that live on the coastline. We're starting to see mainland Europe experiencing very intense heat waves, we're seeing these things become more and more commonplace in a larger swath of the planet. I'm not excited about that, but what that brings me to is the fact that a larger component of the world's population is now experiencing the negative effects of climate change that other countries and other populations have been experiencing for decades. I'm hopeful that this is going to bring this topic to the forefront and we're no longer going to be seeing the effects of climate change as somebody else's problem and we don't need to change our day to day existence or how we're operating our businesses. I think we're seeing early signs of people taking notice, because we're getting a lot of momentum in terms of funding commitments from government and the private sector to really start addressing climate change in a meaningful way. I'm hopeful that these unfortunate events are going to catalyze an acceleration in action. What is one book you'd recommend sustainability professionals read? I thought a little bit about this one because you've had a lot of guests and I don't want to pick the same book. I really loved The Future of Life by Edward O. Wilson. He's an American biologist known for speaking a lot about how behavior in the natural world combined with natural selection can alter biology through evolution. The book describes the the breadth and depth of the planet's biodiversity, but then also talks about the effects that we're seeing on biodiversity worldwide and how this is going to be detrimental to the planet. It also offers some solutions. What I get most from this book is that our natural systems are very complex and the interconnectedness of an ecosystem is super complex. That complex system to me is almost analogous to how complex the system is that we need to drive change in to solve climate change. When we're thinking about biodiversity, the effects of one small action can have an immense impact on an ecosystem, but it's only because of its second, third and fourth order effects. It's not that one action that causes the problem. It's everything that happens after it. I think about that when I think about how to solve climate change, because it's not one action that's going to solve climate change. It's the knock-on effects of that single effort that drives more change and gets momentum. Then that complex system starts to shift and adapt. I like to hold both together. That's a great book I'd recommend it if you're wanting to think about systems and also learn more about biodiversity. What are some of your favorite resources or tools that really help you in your work? I love reading research papers and reviews specifically related to carbon removal technology; I'm a bit of a tech nerd when it comes to things like that, being an engineer. I get a lot of my information from the AirMiners community and that's a little play on words about mining the atmosphere for carbon dioxide. They have a great community that they've set up where everybody working on carbon removal can come together and they put on all sorts of excellent webinar programming and there's publications and things like that. One of the things that works really well for me that's really basic is a list serve mailing list, almost like a Google group. It's run by professor Greg Roe who is one of the leading experts worldwide in ocean alkalinity enhancement. Again it's that connectivity that's provided. Everybody shares new journal articles or new findings from different research projects, so it's a great way to stay up to date. Where can our listeners go to learn more about you and the work being done at Shopify. We mentioned this earlier, but I'd recommend hitting up Shopify's website www.shopify.com/climate. You'll see what we offer in terms of services for our merchants and how we're building sustainable commerce. You'll also be able to click through and see our playbook and read up on the 22 companies in our fund. If you want to get the play by play and stay up to date, I'd recommend following myself on Twitter and you can get up to date news and announcements there as well.

A beszláni vérengzés 2004. szeptember 1-én kezdődött, amikor egy főként ingus és csecsen fegyveresekből álló csoport több mint 1.100 embert, köztük 777 gyereket ejtett túszul Oroszország Észak-Kaukázus régiójában, az Észak-Oszétiában fekvő Beszlán 1.számú általános iskolájában. A túszejtést végrehajtó terrorista csoportot Samil Baszajev szeparatista csecsen hadúr küldte az iskola tanévnyitó ünnepségére, a Második csecsen háború befejezését követelve. A gaztevők három napon át kínozták az 1.100 túszt, a sok tanár, diákot és hozzátartozóikat, mire az orosz biztonsági erők megrohamozták az iskola épületét, harckocsikat, gyújtórakétákat és más nehézfegyvereket is bevetve. A harmadik nap végén az iskolát robbanások sorozata rázta meg, a túszejtők és az orosz biztonsági erők között kaotikus tűzharc alakult ki. Végül 334 túsz halt meg, köztük 186 gyerek; ezen kívül több százan megsérültek és sokan eltűntek. Ez a szörnyűséges tragédia olyan kormányzati reformok sorozatához vezetett, amelyek megszilárdították a Kreml erejét Észak-Oszétiában és megerősítették az orosz elnök hatalmát. Friderikusz Sándor és stábja néhány nappal a tragédia után Beszlánba utazott, ott készült ez a film. Hogyan támogathatja a munkánkat? Legyen a patronálónk, és a támogatása mértékétől függően egyre több előnyhöz juthat: https://www.patreon.com/FriderikuszPodcast Egyszeri vagy rendszeres banki átutalással is segíthet. Ehhez a legfontosabb adatok: Név: TV Pictures Számlaszám: 10300002-10586134-00014904 Közlemény: Podcast-támogatás Ha külföldről utalna, nemzetközi számlaszámunk (IBAN - International Bank Account Number): HU94 1030 0002 1058 6134 0001 4904 BIC/SWIFT-kód: MKKB HU HB Akármilyen formában támogatja munkánkat, köszönjük! Kövessenek, kövessetek itt is: Facebook: https://www.facebook.com/FriderikuszPodcast YouTube: https://www.youtube.com/c/FriderikuszPodcast Instagram: https://www.instagram.com/friderikuszpodcast Spotify: https://spoti.fi/3blRo2g Google Podcasts: https://bit.ly/3fc7A7t ApplePodcasts: https://apple.co/3hm2vfi #FriderikuszPodcast #FriderikuszArchiv

PODCAST GUEST BIOS: Shopify is a leading global e-commerce platform where "millions of the world's most successful brands sell, ship, and process payments anywhere." Nearly 600M shoppers made a purchase from a Shopify merchant in 2021, and around $496B has been sold on Shopify by merchants to date. Stacy Kauk is the Head of Sustainability and formerly Head of Ozone Protection and Head of Chemicals Management at Environment and Climate Change Canada. She plays leadership roles in the $32M they've invested to support carbon-negative companies through their Sustainability Fund, and the new $925M commitment from Shopify, Stripe, Alphabet, Meta, and McKinsey Sustainability to do the same over ten years in the Frontier Fund. ------- QUESTIONS THAT WE COVERED: Business What does your company do? What makes you unique versus the competition? What is one mistake that you see many CEOs making? What are 1-2 lessons you've learned about funding your growth with outside investors? Personal If you had to start over, what are 1-2 tips you'd give yourself in order to be faster, more effective, and higher impact? What are some habits and routines that keep you focused, healthy, and sane — e.g., meditations, exercise, productivity hacks? What recommendations do you have for our audience — books, podcasts, quotes, tools? What's the nicest thing anyone has ever done for you — outside of your own family? ------- PODCAST HOST: Entrepreneurs for Impact is on a mission to help climate innovators grow faster with new investment capital, share best practices among peers, expand their networks, and reach their full potential. Our three offerings include: Climate CEO Mastermind Peer Groups — Our invite-only cohorts of 12 executives catalyze personal development and business growth via monthly meetings, annual retreats, and 1:1 coaching and strategy calls. Today's highly curated Mastermind members represent over $8B in market cap or assets under management. Online course on "Funding Your Climate Tech Startup" — Two-week boot camp offering 500+ climate investor list (with emails), a 5-step process for raising capital, the top 10 startup funding mistakes, and much more. The next live, online course is June 1 to 14. It's capped at only 25 students. Newsletter — A 3-minute weekly summary of climate tech, startups, better habits, and deep work. Programs are led by Dr. Chris Wedding — 3x founder, $1B of investment experience, and Duke University and UNC-Chapel Hill professor, with 60,000+ professional students taught, 25 years of meditation, an obsession with constant improvement, and far too many mistakes to keep to himself. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/entrepreneurs-for-impact/message

Today's guest is Stacy Kauk, Head of Sustainability at Shopify.Stacy joined Shopify in January 2020. She also serves on the advisory board of the Carbon Management Research Initiative (CaMRI) at Columbia University. Prior to joining Shopify, Stacy was Head of the Ozone Layer Protection Program at Environment and Climate Change Canada. Previously, Stacy worked on several chemicals management regulatory initiatives and represented Canada as a member of delegations for the Stockholm Convention and Montreal Protocol.Stacy began her career as a practicing engineer designing environmental protection measures and pollution prevention controls for a variety of industry sectors. She has worked for the city of Ottawa, Morrison Hershfield and Golder Associates. Stacy holds a Bachelor's Degree in Engineering and Master of Public Administration from Carleton University.I was looking forward to this episode because everyone knows Shopify as a powerhouse e-commerce company, but far fewer no that Shopify has been helping jumpstart important carbon removal project funding via their Sustainability Fund. In this episode, we cover Stacy's journey to doing the work she does, Shopify's journey to become an unlikely climate hero, and how those two ended up meeting in the middle. We also cover what Shopify looks for in the carbon removal projects they back, and some examples of projects they have funded so far.Enjoy the show!You can find me on twitter @jjacobs22 (me), @mcjpod (podcast), or @mcjcollective (company) and via email at info@mcjcollective.com, where I encourage you to share your feedback on episodes and suggestions for future topics or guests.Episode recorded March 23, 2022To learn more about Shopify, visit: https://www.shopify.com/To learn more about this episode, visit: https://mcjcollective.com/my-climate-journey-podcast/stacy-kauk

Rėmėjais galite tapti paspaudę šią nuorodą: https://contribee.com/krepsinisnet 00:00 – įžanga 02:20 – „Lietkabelio“ pergalė prieš „Partizan“ 08:25 – rūkę fanai 10:43 – kuriozas su Ž.Obradovičiaus kėde 12:16 – Željko citata apie karą 16:53 – kurios asmenybės karo fone nuvylė 24:02 – apkartusi „Ryto“ pergalė 32:30 – „Aliexpress“ pirkiniai 34:05 – Šaro ir Željko skirtumai 40:10 – kodėl turtingieji nevaldo LKL klubų 42:43 – tuščias R.Kaukėno interviu 47:15 – ką daryti K.Maksvyčiui ir R.Kurtinaičiui 51:40 – kur pasuks M.Grigonio, A.Gudaičio ir M.Kuzminsko karjeros 57:31 – „Lietkabelio“ lankomumas 1:11:29 – paskutinė LKL ekipa 1:17:42 – kas greičiau neteks darbo – Ž.Urbonas ar P.Laso 1:26:10 – kaip rašomos naujienos ir straipsniai 1:27:36 – klausimai Gabrielei 1:29:36 – lygų prognozės 1:37:28 – T.Websterio elgesys Alytuje 1:14:10 – sekite Krepsinis.net „Instagram“

Magyarország egyedülálló kezdeményezése a Hungary Helps program a Kaukázustól Afrikáig segíti a helyi keresztény közösségeket és építi hazánk kétoldalú dipomáciai kapcsolatait.

About two years ago, Shopify was looking to go the extra mile on its environmental footprint by purchasing carbon credits or offsets. Through discovery, the company realized how limited the market was for this type of sustainability method and how it needed growth.In this episode, Cody chats with Stacy Kauk, Shopify's director of Sustainability Fund, which makes an annual commitment of $5 million toward entrepreneurial breakthrough technologies and companies to advance sustainability. Stacy shares how the fund tries to identify and support those solutions that all of humanity is going to need in the long run (“We're playing the long game.”), and gives us insights into what exactly is emission reduction versus carbon removal.Cody and Stacy also discuss how climate change is a real threat to entrepreneurship, how they are trying to kickstart the market and democratize sustainability, and how buyers can find these products to help their carbon offset.Follow Cody on Twitter @codysimmsCheck out the Shopify Sustainability Fund here: https://www.shopify.com/about/environment/sustainability-fundListen & subscribe to The Techstars Climate Tech Podcast on Apple Podcasts, Spotify, and more. Our GDPR privacy policy was updated on August 8, 2022. Visit acast.com/privacy for more information.