Podcasts about gaisa

Liela diena Eiropas Investīciju banka atklāj biroju Rīgā un cer uz ciešāku sadarbību ar publiskajiem un privātajiem partneriem Latvijā. “Gaisa satiksme”: Navigācijas sistēmu traucējumi lidojumu drošību neietekmē. Arī šodien pasaules akciju biržās turpinās kritums, kuru aizsāka ASV prezidenta Donalda Trampa ieviestie ievedmuitas tarifi.

Šoreiz mēģinām atbildēt uz "mūžīgajiem jautājumiem", vai temperatūru mēra saulē vai ēnā, un kādēļ mana loga termometra rādījumi atšķiras no oficiāli ziņotiem datiem, vai oficiālie termometri ar kaut ko atšķiras. Jā, termometri atšķiras gan, jo tajos ir izmantots pat kāds dārgmetāls, lai tie būtu gana precīzi.  Tie, kas pēdējās dienās ir izgājuši ārā, dabā, ir pamanījuši un sadzirdējuši, ka debesis ir kļuvušas skaļākas, un pamanāmākie un skaļākie ir cīruļi, zosis un dzērves. Ornitologs no Latvijas Dabas fonda Jānis Ķuze ar savu pieredzi saka, ka šis vēl ir tikai sākums, un migrācijas kulminācija ir priekšā. Pēdējās dienas ar lielo siltumu ir bijis iemesls vai laba sakritība runāt par to, vai termometri pie loga rāda pareizi, jo Liepājā uzstādīts iespaidīgs 10. marta rekords ar +17.4 grādiem. Cilvēki iesūtījuši fotogrāfijas, kur uzrādīti pat +18 grādi, daži savukārt saka, nē, mans termometrs nerāda ne tuvu šim rādītājam. Rodas jautājums, vai vispār Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mērījumi ir korekti, vai tur gadījumā nav no padomju laikiem saglabājušās vecas mērierīces, kas rāda nepareizi.  Līdzīgi kā ar gaisa spiedienu, šeit jārunā par gaisu, ko mēs neredzam un mazāk jūtam, tādēļ ir grūti to saprast, bet gaiss ir viela ar konkrētām īpašībām kā jebkura cita, un viena no tām ir temperatūra. Skaidrs, ka dažādās vietās un pat nelielā attālumā tā atšķiras. Visbiežāk gaiss ir vēsāks tuvāk zemei, bet siltāks mazliet augstāk, tādēļ meteostacijās mēra divu metru augstumā, visās stacijās vienādā augstumā, lai šie dati būtu salīdzināmi. Atšķirības lokāli noteikti var būt.  Gaisa temperatūru mēra ēnā. Vieta, kur oficiālās novērojumu mērījumu stacijās novērojums tiek veikts, ir klajā vietā, pēc iespējas tālāk no jebkādiem objektiem, kas varētu to iespaidot, un pats termometra sensors ir apēnots. Pēc būtības šī vieta varētu būt saule, bet uz sensora saule nespīd, jo šādā situācijā, kas bieži ir loga termometriem, mēs iegūstam nevis gaisa temperatūru, kas ir tā viela, ko mēs gribam nomērīt, bet gan termometra korpusa temperatūru, cik korpuss saulē ir uzsilis, tik termometrs rāda. Gaisa temperatūru rāda arī automašīnās. Kā nu kurai automašīnai, bet visbiežāk termometra sensors ir novietots spoguļos, mēdz būt arī uz jumta un pie vējstikla priekšā. Atkarībā no tā, kurā vietā automašīna ir novietota, un vai šai vietai tiek virsū saule, rādījums noteikti atšķiras.  Arī termometru precizitāte ir atšķirīga. Mēs lietojam spirta termometrus, digitālos termometrus, bimetāla termometrus ar spirālīti iekšā un bultiņu, bet LVĢMC ir mazliet "cits līmenis". Par viņu izmantotajiem termometriem raidījumā vairāk stāsta šī centra Monitoringa daļas vadītāja Iveta Indriksone.

Sausums un pasliktināta gaisa kvalitāte pavasaros ir īpaši raksturīgi Latvijai. Marts un aprīlis ir mēneši ar mazāko nokrišņu daudzumu, taču tā kā saule jau sāk krietni sildīt, iztvaikošana notiek arvien straujāk un apkārtējā vidē ūdens sāk trūkt. Ja ziemā ir bijusi bieza sniega kārta, kas kūstot rada lielu ūdens daudzumu, mēs jūtam ziemas slapjumu pavasarī. Ja šādas sniega kārtas nav, tad pirmā marta saule jau diezgan ātri visu žāvē. Nokrišņu pavasarī maz. Lai kāda būtu bijusi ziema, auksta vai relatīvi silta kā tas ir bijis aizvadītajā ziemā, ūdenstilpes - jūras, okeāni - ir atdzisuši, bet gaiss saulē kļūst arvien siltāks un šādā kombinācijā mazinās galvenais iztvaikošanas un atmosfēras ūdens avots. Ja gaiss ir siltāks par ūdeni, iztvaikošana tikpat kā nenotiek. Tas kas iztvaiko no, piemēram, saulē uzsilušas augsnes ir niecīgs daudzums un nopietni lietus mākoņi no tā var arī neveidoties. Bet lielās nokrišņu zonas - cikloni - rodas virs okeāniem un jūrām.  Protams, ka gaisa masu kustība mūsu reģionā vienalga ir haotiska un ļoti dinamiska, un gadās, ka pavasari ir arī diezgan lietaini. Bet tas ir reģionāli. Ziemeļu puslodē kopumā pavasaris ir sausākais gadalaiks.  Putekļu piesārņojums gaisā bieži vien rodas no pretslīdes materiāliem, kas kaisīti uz ielas un trotuāriem. Piemēram, ja Rīgā laikus saslaucītu ielas, mēs varētu no šī piesārņojuma izvairīties. Ar putekļu vētrām ir jārēķinās arī ārpus pilsētām. Parādoties arvien vairāk bezsniega vai mazsniega ziemām, putekļu vētrām šo piemēroto apstākļu kombinācija būs arvien biežāka. Bet ūdens tvaikiem gaisā ir ne tikai liela siltumietilpība, bet tā ir arī galvenā, visefektīvākā siltumnīcas efekta gāze Zemes atmosfērā. Ja mums nebūtu ūdens tvaiku gaisā uz Zemes, būtu par 10 līdz 15 grādiem aukstāks. Ūdens nodrošina 50 līdz 60 procentus no visas atmosfēras siltumnīcas efekta.  Cilvēki mēdz jautāt, ja jau ūdens tvaiks rada pusi no siltumnīcas efekta enerģijas uz Zemes, kāpēc mēs nerunājam par ūdens tvaika emisijas samazinājumu? To skaidro Rīgas Tehniskās universitātes pētniece doktore Ilze Vamža. Arī aizvadītās nedēļas laikapstākļu aktualitāte, kad ievērojami pasliktinājusies gaisa kvalitāte, arī lielā mērā ir saistīta ar sausu gaisu. Latvijā visbiežāk, ja gaiss kļūst netīrs, tas lielākoties ir no sīkajām cietajām daļiņām, kas ir putekļi, apkures, transporta un rūpniecības dēļ saražotie līdz galam nesadegušie materiāli, sīkās daļiņas. Iemesls, kāpēc tās uzkrājas gaisā, ir laikapstākļi - lēns vējš, sauss gaiss. Nedēļas nogalē laiks kļuva mitrāks, un lietus ir vislabākais gaisa attīrītājs šajā gadījumā. Katrs piliens krītot savāc putekļus, padara tos slapjus un noliek pie zemes. Bet vienlaikus ir parādījušās arī sezonālas pārmaiņas jeb sākusies alergēnu sezona. Bet sausums Apvienotajos Arābu Emirātos bieži ir sazvērestību teoriju centrā, ka tur jau par ikdienu ir kļuvusi laikapstākļu regulēšana, lai izraisītu lietu.  

Par kādam tendencēm Latvijas kinematogrāfijā liecina šī gada Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominantu saraksts? Kultūras rondo studijā Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” spēlfilmu un animācijas filmu atlases komisijas eksperte, Riga IFF radošā direktore Sonora Broka, Spēlfilmu un animācijas filmu komisijas eksperte, scenāriste, producente, Latvijas scenāristu ģildes valdes priekšsēdētāja Līga Gaisa un kinokritiķe Dace Čaure, kura piedalījās dokumentālo filmu atlasē. Protams, ir svarīgi ne tikai nominanti, bet arī procesi - finansējums kino nozarei, profesionālās ētiskas jautājumi kino uzņemšanā un tas, kā Latvijas spēs izmantot animācijas filmas "Straume" starptautiskos panākumus. 10. janvārī paziņoti nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" nominanti. Par mūža ieguldījumu filmu mākslā balvu saņems latviešu režisors, scenārists, producents, pasniedzējs un jauno kinomākslas talantu mentors Pēteris Krilovs, kura radošā darbība aptver gan kino, gan teātra jomu, informēja balvas rīkotāji. Visvairāk nominācijas – 12 – saņēmusi režisora Dāvja Sīmaņa pilnmetrāžas spēlfilma "Marijas klusums" un 11 nominācijas daudzsēriju filma "Pansija pilī". Deviņas nominācijas – daudzsēriju filmai "Dumpis" un spēlfilmai "Mūžības skartie", savukārt spēlfimai "Cildenie" septiņas nominācijas. Animācijas filmu kategorijā ar septiņām nominācijām priekšā pārliecinoši izvirzījusies animācijas filma "Straume", savukārt dokumentālo filmu kategorijā līdere ar piecām nominācijām ir dokumentālā filma "Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks". Tagad nominantus vērtēs starptautiska žūrija, un laureāti tiks paziņoti nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" pasniegšanas ceremonijā Dailes teātrī 4. februārī. Sabiedrisko mediju portālā lsm.lv no rītdienas, 14. janvāra būs arī skatītāju balsojums par 2024. gada filmām. Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps 2024" nominantu saraksts.

Kā jau decembra laikam pienākas un priekšpēdējā raidījuma Diplomātiskās pusdienas ceļojumā dodamies uz kādu zilu ūdeņu un baltu pludmaļu ieskautu valsti – uz Barbadosu. Karību reģionā esošā Barbadosa tiek uzskatīta par vienu no saulainākajām šī reģiona vietām. Un ja vēl ņem vērā, ka vidējā gaisa temperatūra visu cauru gadu ir ap 26 grādiem un ūdens temperatūra arī ir aptuvena tāda pati, tad siltuma mīļotājiem neko vairāk pat nevarētu gribēties. Barbadosa ir visai neliela salu valsts – izmēru ziņā kādus 32 kilometrus plata un 25 kilometrus gara. Tajā dzīvo ap 300 tūkstošiem vietējo iedzīvotāju. Trešdaļa no viņiem – vienīgajā salas lielajā pilsētā un galvaspilsētā Bridžtaunā. Pārējie iedzīvotāji izvietojušies piepilsētas ciematos un lauku reģionos. Turklāt ļoti bieži izmēra ziņā nelielās mājiņas tiek izvietotas ārpus lielo zemju īpašnieku teritorijām. ŠĪs pārvietojamās mājiņas vairumā gadījumu atrodas uz īrētas zemes un ir viegli pārvietojamas uz citu vietu – šī ir tradīcija, kas ir spēkā vēl kopš plantāciju laikiem. Šajā diezgan mazajā salā nav ne upju, ne nopietnu ezeru. Galu galā arī augstākais salas punkts ir vien kādus 20 metrus augstāks par mūsu Gaiziņu. Par dabas bagātībām runājot, jāatzīst, ka laika gaitā cukurniedru plantāciju izvēršanas dēļ dabas mantojums ir ievērojami noplicināts, bet daudzi savvaļā atrodamie dzīvnieki, piemēram, pērtiķi, truši vai mangusti vairāk tiek uzskatīti par kaitēkļiem. Savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ Barbadosa vēsturiski ir bijusi ļoti nozīmīgs pieturas punkts tirdzniecībai starp Eiropu, Āfriku un abiem Amerikas kontinentiem. Tā faktiski ir vistālāk uz austrumiem esošais Karību reģiona punkts un līdz ar to arī pirmais pieturas punkts no Eiropas ceļojošajiem tirdzniecības kuģiem. Un līdzīgi kā daudzas citas reģiona valstis, arī Barbadosa sākotnēji atradās spāņu impērijas pakļautībā, tad 16. gadsimtā to kontrolēja Portugāle, bet kopš 1625. gada tā bija Britu kolonija. Sākotnēji Barbadosas zeme tika piešķirta britu kolonistiem, taču jau pirmajās desmitgadēs mazos un nabadzīgākos zemes īpašniekus pārņēma lielākie plantatori, kas aktīvi izvērsa cukurniedru audzēšanu un cukura ražošanu. Tika izdoti vairāki vergu rīcību regulējoši likumi, kas nereti noveda arī pie vergu sacelšanās, taču tās tika ar spēku apspiestas. Lai arī dumpju dalībnieku parasti bija skaitliski vairāk, plantāciju īpašniekiem un karavīriem priekšrocības deva gan līdzenā vidiene, gan mežu trūkums, kur vergi varētu paslēpties. Paralēli bija vērojams vēl kāds fenomens – palielinoties lielo plantatoru ietekmei, valsti sāka pamest tieši nabadzīgākie kolonisti, kuri devās uz citām Karību salām un valstīm – Britu Gvijānu, Panamu un citām. 18. gadsimta beigās uz aptuveni 18 tūkstošiem balto kolonistu bija aptuveni 65 tūkstoši Āfrikas vergu. Lai arī visā Britu impērijā verdzība tika atcelta 1834. gadā, britu valdīšana Barbadosā turpinājās līdz pat 1966. gadam. Tā kā situāciju joprojām kontrolēja angļi un skoti, bijušo vergu pēcteči aktīvāk politiskajā dzīvē sāka iesaistīties vien 20. gadsimta 30. gados. Tika izveidota Barbadosas progresīvā līga, kas jau daudz aktīvāk sāka cīnīties par nabadzīgo tiesībām. 40. gadu vidū tika panākts, ka arī nabadzīgākajiem cilvēkiem ir iespējas piedalīties vēlēšanās un tas noveda pie tā, ka vara bijušajiem plantatoriem pamazām tika atņemta. Rezultātā 1966. gadā Barbadosa pasludināja neatkarību. Jaunajā valstī tika izveidota pārvaldes sistēma, kas faktiski līdzinās britu konstitucionālajai monarhijai ar karalieni (tobrīd karalieni) valsts vadītājas amatā.   Par valsts pirmo premjerministru kļuva Erols Voltons, kura vadībā sākās ekonomikas dažādošana un pāreja no izteiktas lauksaimniecības uz rūpniecību un tūrisma sektora attīstīšanu. Barbadosa aktīvi iesaistījās arī Karību jūras brīvās tirdzniecības asociācijas izveidē. Taču viens no jautājumiem, kas jau ilgus gadus bija politiskajā dienaskārtībā, bija pilnīga pāreja uz republikānisko pārvaldes sistēmu. Proti, atsakoties no britu karaļnama pārraudzības. Britu karaļnams nereti tiek uzskatīts par vienu no spilgtākajiem koloniālās pagātnes simboliem. Un bija vajadzīgi vairāk nekā 50., lai Barbadosa pierādītu savu politisko un ekonomisko briedumu un faktiski sarautu saiknes ar savu brīžiem sāpīgo vēsturisko pagātni. Barbadosa par republiku kļuva pavisam nesen – 2021. gada oktobrī. Par valsts pirmo prezidenti kļuva tā brīža Barbadosas ģenerālgubernatore Sandra Meisone. Viņas inaugurāciju apmeklēja arī pašreizējais Apvienotās Karalistes karalis Čārlzs III, kurš tobrīd gan bija vien princis, bet karaliene Elizabete II nosūtīja simbolisku apsveikumu. Esam stāstījuši, ka savulaik līdzīgu soli ir spērušas arī citas britu sadraudzības valstis, kuras ir atteikušās no karalienes vai karaļa kā sava valdnieka, tomēr palikušas britu Sadraudzības rindās. Mums, protams, bija interese noskaidrot, kāpēc valstis sper šādus soļus? Vērsāmies pie Apvienotās Karalistes vēstnieka Latvijā Pola Brumela, kurš, mums par lielu pārsteigumu, pirms aptuveni 20 gadiem bija Apvienotās Karalistes vēstnieks tieši Barbadosā un arī vairākās citās Karību reģiona austrumu valstīs. Viņš dalās ar saviem iespaidiem par Barbadosu.   

Kā fizikā meklē patiesību un kas raksturo fiziķa domāšanu? Saruna ar Latvijas Universitātes profesoru Mārci Auziņu par viņa grāmatu "Flirts ar patiesību", kas tapusi lekciju cikla "Flirts ar citādo" ietvaros. Ieskats arī pasaulē pazīstamo Latvijas fiziķu biogrāfijās. * Pirms pāris gadiem jau runājām par grāmatu, kas tika laista klajā 2020. gada nogalē. Izdevumu ar nosaukumu „CEĻŠ UZ IZCILĪBU. Latvijas izgudrotāji pasaulē.” Tie ir stāsti par 25 Latvijā dzimušiem un ārpus dzimtenes strādājošiem zinātniekiem, kuri devuši ieguldījumu zinātnē un izgudrojumos visas pasaules mērogā. Un, ja reiz šodien runa ir par fiziku, atcerēsimies tos izcilos fiziķus, kuru vārdi ierakstīti globāla mēroga izgudrojumos: “Mans pētījums jauno aparātu attīstībā nav saistīts ar to, kā labāk un ātrāk iznīcināt cilvēku, bet gan ar to, kā aizsargāt civiliedzīvotājus, karavīrus, zemi un rūpniecību kā kara, tā arī miera laikos,” – tā fiziķis Konstantīns Počs savulaik komentēja savu dalību joprojām tik nozīmīgās NATO agrīnās brīdinājuma un kontroles sistēmas jeb AWACS (Airborne Warning and Control System) izstrādē. Citējam rindas no minētās grāmatas, ko rakstījusi tās teksta autore – žurnāliste Ilze Grīnuma. „Konstantīns Počs kā analītiķis bija iesaistīts šīs AWACS  sistēmas pirmās lidmašīnas projektēšanā un konstruēšanā. Uz kravas lidmašīnas “Boeing 707-320” bāzes būvētais lidaparāts ar milzīgo radaru gaisā pacēlās 1972. gadā, un drīz pēc tam lidmašīnai tika dots arī oficiāls nosaukums –  „Sentry”. Gaisa spēki izvēlējās nosaukumu “Sentry”, kas nozīmē – brīdinātājs jeb sargs. “Sentry” nav nekas cits kā lidošanai pielāgots radars,” tik vienkārši un saprotami šo iespaidīgo tehnoloģisko sasniegumu raksturoja Konstantīns Počs. Vairākus savus pētījumus, kā arī pārskatus par meteoroloģisko raķešu izmēģinājumiem Počs publicēja Savienoto Valstu Gaisa spēku Kosmosa izpētes biroja  zinātniskajos krājumos. 1970. gadā viņš patentēja vienu no saviem izgudrojumiem – mikroviļņu antenas sānstara un staru kūļa reducēšanas aparātu.  Par savu darbu K. Počs vairākkārt saņēma ASV valdības un ASV Gaisa spēku atzinību.” (I. Grīnuma „CEĻŠ UZ IZCILĪBU. Latvijas izgudrotāji pasaulē”) Latgalietis ar ļoti labu humoru izjūtu un, kā Poču raksturoja viņa novadnieks un bijušais klasesbiedrs, rakstnieks Jānis Klīdzējs, „zinātnieks ar dzejnieka dvēseli.” Īsumā par Konstantīna Poča biogrāfiju: dzimis Maltas pagastā 1912. gadā. Latvijas brīvvalsts laikā strādājis par pedagogu, kara gados iesaukts armijā, kara beigās emigrē uz Vāciju, kur netālu no Hamelinas pilsētas Vācijas rietumos, noorganizē vietējiem latviešu bēgļu bērniem organizēja ģimnāziju, vienlaikus strādājot par tās direktoru. Seko darbs Anglijā, veicot uzkopšanas darbus, par ko zinātnieks atminas: „Es nolēmu, ka angļiem podus vairs nemazgāšu. Tik daudz es mācēju angļu valodā, un to es šiem pateicu. Par to mani ar visām paunām izsvieda no hosteļa.” Vēlāk Počam rodas iespēja emigrēt  sākotnēji uz Kanādu un tad uz ASV, kur seko studijas atmosfēras fizikas un meteoroloģijas jomā un  vēlāk darbs ASV Gaisa spēku un Pasaules telpas pētniecības laboratorijā Bostonā. Nākamais  latvietis – fizikas korifejs – ir Juris Upatnieks. Citējot Ilzes Grīnumas rakstīto par viņu, „viens no hologrāfijas pamatlicējiem Juris Upatnieks ir zinātnieks, kurš no latviešiem bijis vistuvāk Nobela prēmijas saņemšanai fizikas nozarē. Viņa nozīmīgākie atklājumi tapa Mičiganā kopā ar fiziķi Emetu Normenu Līsu. Lai apskatītu 1963. gadā abu pētnieku radīto vēsturē pirmo trīsdimensionālo hologrammu, viņu kolēģi stāvēja garā rindā. Tā bija sensācija, kurai sākotnēji retais spēja noticēt. Hologrammas demonstrācijas laikā pat pieredzējušākie zinātnieki ar aizdomām lūkojās apkārt, meklēdami kādu J. Upatnieka un E. Līsa triku. Priekšmeta trīsdimensionālais attēls taču nevarēja tā vienkārši karāties gaisā! Pats Upatnieks par darbu pie telpiskā attēla raksturo šādi: “Šis izgudrojums pārvērta teorētisku principu par ikdienā lietojamu metodi. Tam bija vislielākā nozīme pētniecības darbā. Pēc mūsu rezultātu publicēšanas, hologrāfiju sāka pētīt un pielietot visā pasaulē.” 1976. gadā Amerikas Savienoto Valstu Izgudrojumu un inovāciju veicināšanas apvienība pasludināja Juri Upatnieku par ASV Gada izgudrotāju. Juris Upatnieks kā bērns kopā ar vecākiem Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās un nonāca ASV. Tur studēja inženierzinātnes un 1961. gadā kopā ar kolēģi Emetu Lītsu uzsāka darbu pie šī telpiskā attēla veidošanas.” 2020. gadā Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskajā bibliotēkā tika  saņemts vērtīgs dāvinājums – Jura Upatnieka zinātniskie pieraksti un publikācijas. Pagājušā gadsimta vidū Līss un Upatnieks nebija pirmie un vienīgie, kas mēģināja uzkonstruēt šādu telpisku attēlu. Jāmin arī Lielbritānijas zinātnieks Deniss Gabors, kurš bija celmlauzis hologrāfiskā attēla izgatavošanā, un arī Padomju Savienībā dzīvojošais Jurijs Deņisjuks, kurš 1962. gadā strādāja pie hologrāfiskā attēla izveides. Visi šie zinātnieki bija pretendenti uz Nobela prēmiju. Un kā trešais šai fizikas spīdekļu saimei ir jāpieskaita Benjamiņš Joffe – ebreju izcelsmes  inženieris un izgudrotājs, dzimis Rīgā 1931. gadā, strādājis Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcā  par inženieri konstruktoru, pēc tam Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtā. Atkal citējot Ilzes Grīnumas rakstīto, „1980. gadā izcilais zinātnieks emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņš bažījās, ka savā zemē gan pats un viņa sieva Frīda, gan viņa bērni dzīvos kā “izsvītrotie”. Iemesli tam meklējami 1941. gadā, kad Joffes ģimeni skāra padomju varas represīvo struktūru vajāšanas. Zinātnieka tēvu nepamatoti tiesāja kā “dzimtenes ienaidnieku” un ģimeni deportēja uz Sibīriju. Vēlāk čekas aģenti pastāvīgi kontrolēja Benjamiņa Joffes gaitas, un viņš pieņēma lēmumu pie pirmās iespējas emigrēt uz ārzemēm. Tobrīd viņš nevarēja iedomāties, ka šis smagais solis pavērs iespēju kļūt par pasaules mēroga zinātnieku. ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) Reaktīvās kustības laboratorijā Joffe tur sāka strādāt vēsturiskā brīdī, kad laboratorijas zinātnieki gatavoja lidojumam uz Saturnu orbitālo aparātu “Cassini”.” 2000. gadā, saņemot Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora grādu fiziku, Benjamiņš Joffe sacīja: “Par savām zināšanām un visu, ko esmu sasniedzis, man jāpateicas Latvijai un tās Zinātņu akadēmijai.”

Pirms trīs gadiem kosmosā devās miljardieris Ričards Brensons, kur viņu kā pirmo kosmosa tūristu nogādāja paša kompānijas "Virgin" radītais kosmosa aparāts. Ja šobrīd tā ir reta un dārga izprieca, viss liecina, ka tuvākajā laikā raķetes šādiem īsiem pārlidojumiem ārpus Zemes atmosfēras kļūst pieejamākas un kosmosa tūrisms attīstīsies. Vai to varam teikt ar pilnu pārliecību, un vai šis fakts būtu jāuztver ar zināmu skepsi? Par to šodien saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar informācijas tehnoloģiju speciālistu, amatierastronomu Raiti Misu un "Starspace" observatorijas saimnieci un portāla "starspace.lv" redaktori, amatierastronomi Annu Ginteri. Pat ja neesat iedziļinājušies visos smalkumos, ticam, ka pēdējo gadu laikā jums nav paslīdējušas garām ziņas par to, kā viens vai otrs miljardieris sācis piedāvāt tūrisma braucienus kosmosā, un šādos izbraucienos, protams, devusies ļoti izmeklēta un noteikta publika. Ričards Brensons, Īlons Masks, Džefs Bezoss - šie un noteikti vēl citi miljardieri, visticamāk, arī nākotnē būs gatavi solīt kaut ko vēl jaudīgāku, krāšņāku, unikālāku, lai ierakstītu savu vārdu kosmosa vēsturē un īpaši tajā, kā kosmosu var apgūt komerciālos nolūkos. "Kosmiskais tūrisms dalās vairākos etapos, varētu teikt, pakāpēs - ir suborbitālie lidojumi, kad raķete tikai nedaudz paceļas virs saucamās Karmona līnijas, tiem simts kilometriem izbāž degunu galiņu kosmosā. Tie tūristi ir dažas minūtes bezsvara stāvoklī. Tad jau ir nākamā pakāpe, kad ir orbitālie lidojumi, kad ir vismaz viena orbīta apkārt vai arī atrodas kosmiskajā stacijā vai kādā citā kosmosa kuģī ilgāku laiku. Protams, teorētiski kaut kad nākotnē droši vien būs arī starpplanētu lidojumi. Kad uz Marsu vai uz Mēnesi notiks lidojumi," skaidro Anna Gintere. "Tie cilvēki, kas iedomājas, ka tagad ir kosmiskais tūrisms, tagad es lidošu ļoti tālu un dziļi kosmosā un visu redzēšu, šobrīd tas, kas ir reāli vispieejamākais, ir šie suborbitālie lidojumi. Arī teorētiski tādam standarta cilvēkam, ja viņš rūpīgi visu mūžu krāj, varbūt, ka viņam izdodas. Vai arī laime loterijā." "Arī šādam nosacīti nelielam lidojumam cena ir simtos tūkstoši, sākot no 250 300 tūkstošiem. Turpmāk cena būšot krietni augstāka, runā, pat pusmiljonu. Līdz ar to tie, kas sākumā ielēca tajā vilcienā, tiem varbūt, varētu teikt, savā ziņā ir paveicies pat pa lēto dabūt to lidojumu," papildina Raitis Misa. Tiek arī spriests par šo kompāniju finansiālo pamatotību un viņu spēju vispār pelnīt un gūt kādus ienākumus.  Bez jau iepriekš nosauktajiem suborbitālajiem un orbitālajiem lidojumiem Raitis Misa min arī lidojumu ar balonu, kas viņam šķiet pievilcīgākais. Bet arī tā ir kapsula, ne gaisa balons tradicionālā formā. Lidojums ilgošot sešas stundas un zemes izliekumu varēs redzēt divas stundas. Tas arī būs lētāk. Raitis Misa atzīst, ka tas ir pamēģināšanas vērts. "Vienīgais izbaudīt to pašu startu, paātrinājumu. Gaisa balonā to neizdosies izbaudīt. Ja gribās izbaudīt tiešām, kā tas ir, kad raķetē lido, tad jau jāpērk dārgākas biļetes," turpina Anna Gintere. "Tie, kas piedāvā lidojumus ar balonu, saka, ka tu uzlidosi 30 kilometrus un arī biji kosmosā. Tas jau ir tīrais mārketings. Tur laikam nav jautājumu. Bet jebkurā gadījumā tas efekts, ka tu esi redzējis zemi no augšas, redzējis tās izliekumu, esi bijis virs atmosfēras, tas jau ir tas, kas ir tā vērts," uzskata Raitis Misa. "Pārliecinājies, ka zeme ir apaļa," piebilst Anna Gintere. Parastam cilvēkam iespēja doties kosmosā, protams, ir ārkārtīgi niecīga. Var mēģināt pirkt loterijas biļetes un cerēt, ka paveiksies. Vai arī jāizdara kaut kas labs šajā pasaulē. Tāds, ko pamana. Bet lidojumam ar balonu var mēģinat sakrāt. Bet lidojumi kosmosā ir ne tikai dārgi, bet arī bīstami. "Protams, ka tas ir bīstami, kā jebkura tāda lieta, kur ir iesaistītas tehnoloģijas ar lielām enerģijām. Ja kaut kas noiet greizi, tad ir lielas ziepes," tā Raitis Misa. "Jo tas lidojums ir ilgāks un sarežģītāks, jo arī tīri no cilvēka fiziskās formas, veselības stāvokļa ir daudz augstākas prasības. Viena lieta ir, ka mēs lidojam ar gaisa balonu, kur vispār nav paātrinājuma. Tas ir aptuveni kā iekāpt lidmašīnā un aizlidot kaut kur," norāda Anna Gintere. "Otrs - tas ir tie suborbitālie lidojumi, kur tomēr ir kaut kāds paātrinājums, un tad pavisam jau nopietni, lai tur atrasties kosmiskajā stacijā vai lidot Zemes orbītā vairākas dienas īpašos apstākļos. Arī tur, skatoties no kosmiskā tūrisma viedokļa, šī bīstamības pakāpe palielinās, jo tālāk mēs dodamies no Zemes, jo uz ilgāku laiku mēs dodamies prom. Mēs nevaram - jebkuru cilvēku tagad paņemt no ielas un iesēdināt raķetē un sūtīt prom." Zinātnes ziņas Pasaulē garākais genoms pieder sīkai papardei Sīka papardīte, kas sastopama Klusā okeāna salās, kļuvusi par rekordisti - tā ir organisms ar vislielāko genomu. Tas ir piecdesmit reižu garāks par cilvēka genomu. Tātad katra mūsu šūna satur DNS. Šo ķēdi izstiepjot, mēs iegūtu ap divi metri garu rindu, principā mūsu DNS ir garāks par mums pašiem. Taču šūnās šī garā spirāle ir saritināta līdzīgi kā veco telefonu vadi - skruļļu skruļļiem. Cilvēka organisms principā spēj saspiest 40 kilometrus garu lenti vienā tenisa bumiņā. Tad nu viena maza papardīte spēj saturēt sevī teju 100 metru garu ģenētisko ķēdīti - lūk, tā ir apjomīga ģenētiskā instrukcija. Šis atklājums apgāž iepriekšējo rekordisti - Japānas ziedu Paris japonica. Ķīniešu misija uz Mēness Aizvadītajā svētdienā Ķīnas kosmosa izpētes aparāts "Change 6" veiksmīgi piezemējās uz Mēness attālās puses - tās, kuru mēs nekad neredzam debesīs. Aparāts dažu dienu laikā ieguva Mēness virsmas paraugus, tostarp, akmeņus un šobrīd jau ir ceļā uz mājām, lai ap Jāņiem nogādātu 2 kg vērtīgā materiāla uz Zemes tālākai izpētei. Aparāts piezemējās Mēness Dienvidpolā - Aitkina baseinā, kas ir viens no senākajiem krāteriem Saules sistēmā. Iegūtie paraugi pārsvarā būs bazalts - tātad tumšas krāsas vulkānisks iezis, un to vecums varētu būt aptuveni 2,4 miljardi gadu. Neskatoties uz ievērojamo senumu, planetārie ģeologi min, ka pats krāteris ir vēl senāks, tas varētu būt veidojies 4 miljardu gadu senā pagātnē, kad Mēnesī ietriecies masīvs asteroīds. To, cik šī sadursme bija iespaidīga, apliecina arī krātera diametrs - tie ir divi ar pusi tūksotši kilometru. Atvestais materiāls būšot īsta dārgumu lāde, to izpēte ļaus labāk saprast Saules sistēmas vēsturi un arī paša Mēness rašanās vēsturi, kas ir viens no lielajiem Saules sistēmas noslēpumiem. Vulkāna izvirdums Aļaskā pirms 112 gadiem Šis gads ir iesācies karsti ne tikai islandiešiem, arī Havaju salās un Indonēzijā piedzīvoti jauni izvirdumi, bet 6. jūnijs ir tiešām īpašs ar kādu rekordu - 20. gadsimta vēsturē spēcīgāko vulkāna izvirdumu. 1912. gada 6. jūnijā Aļaskas pussalā netālu no Katmai kalna notika milzu izvirdums, kas radīja Novarupta vulkānu. Izvirdums ilga 60 stundas, radot teju 17 kubikkilometrus pelnu un izspļāva teju tik pat daudz magmas un kūstošu akmeņu. Gandrīz trīs diennaktis tuvējā reģionā iestājās absolūta tumsa un pelni vairākkārtīgi apceļoja Zemeslodi. Izvirdums mainīja vietējo ainavu pilnībā, tuvējā upe tika aizbērta ar akmeņiem un pelniem, tā vietā vairākas desmitgades zemes virspusē bija novērojami neskaitāmi tvaiku un gāzu skursteņus. Zem pelniem teju pilnībā tika aprakts tuvējais Katmai ciemats, bet brīnumainā kārtā neviens cilvēks negāja bojā. Tā kā Aļaska nav blīvi apdzīvota un vietējie pamatiedzīvotāji laikus reaģēja uz zemestrīču brīdinājumiem, evakuācija bija ātra un operatīva. Daba gan pārmainījās, bojā gāja visa dzīvā radība, bet vietējā lašu zveja nespēja atgūties vēl septiņus gadus pēc vulkāna izvirduma.    

Raidījumā Divas puslodes šoreiz par un ap tikko aizvadīto "Lielās otrdienas" balsojumu ASV, Ķīnas parlamenta Nacionālā tautas kongresa ikgadējo sesiju un Vācijas nopludinātajām sarunām. Aktualitātes analizē portāla "Delfi" ārzemju ziņu redaktors Toms Ģigulis un Vācijas Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa. Superotrdienas signāli 5. martā Savienotajās Valstīs bija t.s. „Superotrdiena” – diena, kad sešpadsmit pavalstīs notiek abu lielo partiju priekšvēlēšanu balsojumi un sapulces, sadalot apmēram trešdaļu no Republikāņu partijas priekšvēlēšanu kongresa delegātu balsīm, un nepilnu ceturtdaļu no Demokrātu partijas delegātu balsīm. Ievērojot līdz šim notikušās priekšvēlēšanas, Superotrdiena gan vēl nedos nevienam no kandidātiem galīgo mandātu, tomēr tā skaidri iezīmē perspektīvu. Kā esošā prezidenta, demokrāta Džo Baidena, tā eksprezidenta un potenciālā prezidenta republikāņa Donalda Trampa gadījumā viss liecina par to, ka šķēršļu viņu ceļā uz 5. novembra finiša taisni nebūs. Vienīgā Trampa sāncense, bijusī Savienoto Valstu pārstāve Apvienotajās Nācijās Nikija Heilija līdz vakardienai bija guvusi pārsvaru pār Trampu vienīgi Kolumbijas apgabalā, respektīvi galvaspilsētas Vašingtonas administratīvajā teritorijā un atsevišķu delegātu mandātus vēl vairākās citās pavalstīs. Vakar viņa pievienoja savu izdošanos sarakstam vēl arī Vermontas pavalsti, līdz ar to viņai piekritīgo delegātu balsu skaits sasniedza 62, kurpretim Donalda Trampa kontā to ir jau tuvu astoņiem simtiem. Būtībā vienīgā intriga ir – vai Heilija gribēs turpināt sacīksti arī turpmāk, vai pēc Superotrdienas liks tai punktu. Tikām demokrātu partijas kandidātam, prezidentam Džo Baidenam nopietnu sāncenšu nav vispār. Kā kongresmenim Dīnam Filipsam, tā pašattīstības rokasgrāmatu autorei Mariannai Viljamsonei līdz šim nav izdevies tikt pie delegātu balsīm. Tiesa gan, divi no 115 Mičiganas pavalsts delegātiem vakar saņēma mandātus ar formulējumu „bez noteiktas apņemšanās”. Daļā no pavalstīm vēlētāji priekšvēlēšanās var dot pārstāvjiem mandātu ar šādu vai līdzīgu formulējumu, kas nozīmē, ka partijas kongresā, apstiprinot prezidenta amata kandidātu, viņi var balsot pēc saviem ieskatiem. Šādi pret Baidena politiku protestē tie Demokrātu partijas vēlētāji, kuri neatbalsta viņa rīcību Izraēlas un „Hamās” konfliktā, respektīvi, uzskata, ka Vašingtonai būtu jāīsteno stingrāks spiediens pret Izraēlu, panākot uguns pārtraukšanu un plašāku humānās palīdzības piegādi Gazas joslai. Neviens no šiem protestētājiem, preses taujāts, gan nav izteicies, ka balsos par Donaldu Trampu, taču daļa teikuši, ka, ja Baidens nelabosies, viņam viņu balsi 5. novembrī neredzēt. Milzu kuģis peld miglā Vakar, 5. martā, Pekinā uz savu ikgadējo kongresu pulcējās Visķīnas Tautas pārstāvju sapulce, respektīvi, Ķīnas parlaments. Kā jau totalitārā valstī, kur nozīmīgākie lēmumi tiek pieņemti kompartijas vadības līmenī, šai sanākšanai ir vairāk ceremoniāls raksturs, tomēr novērotāji pievērš notikumam uzmanību, tverot akcentus, kas var norādīt uz attīstību milzīgās valsts politikā. Nozīmīgākā šai ziņā bija Valsts padomes priekšsēdētāja, respektīvi, premjerministra Li Cjana uzstāšanās, pirmā Tautas pārstāvju kongresā šim partijas funkcionāram, kurš kļuva par valdības vadītāju pirms nepilna gada. Kā zināms, Ķīnas ekonomikai šie nav tie spožākie laiki, ar parādos slīkstošiem nekustamo īpašumu attīstītājiem un pašvaldību budžetiem, zemu iekšējā patēriņa aktivitāti un vispārējo ekonomikas bremzēšanos. Premjera runā tika iezīmēts 5% izaugsmes mērķis, lai gan par tā sasniegšanas iespējām daudzi komentētāji ir skeptiski, ciktāl uzrāviens, kuru Ķīnas ekonomika piedzīvoja pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas, sāk apsīkt. Tāpat premjera runā tika solīti plāni jaunāko tehnoloģiju attīstībai, t.sk. mākslīgā intelekta, lielo datu un kvantu datoru jomā, ar virsuzdevumu panākt Ķīnas tehnoloģisko pašpietiekamību. Premjers Li seko valsts galvas Sji Dziņpina pirms vairākiem mēnešiem izvirzītai tēzei par „jaunu ražošanas spēku” izvēršanu, kas gan šobrīd ir tikai diezgan izplūdis lozungs. Novērotāji norāda uz fundamentālo pretrunu starp varas vēlmi attīstīt avangarda tehnoloģijas un tajā pašā laikā stingri kontrolēt informācijas apriti, ciktāl bez brīvas informācijas aprites tehnoloģiski dinamisku sabiedrību ir grūti iedomāties. Uz ne sevišķi spožās ekonomiskās situācijas fona pamanāms ir kārtējais nozīmīgais aizsardzības izdevumu kāpums par 7,2%. No otras puses tiek gan norādīts, ka Ķīnas aizsardzības budžets joprojām ir apmēram 1,3% no iekšzemes kopprodukta, tātad, proporcionāli pieticīgs. Pamanītas ir arī retorikas nianses, premjerministram Li runājot par Taivānu. Proti, runātājs pauda, ka Ķīnas Tautas republika būšot stingra savā apņēmībā atkalapvienoties ar Taivānu, pie tam, ja agrāk ierasti tika piesaukta „mierīga apvienošanās”, tad šajā runā, kā tas arvien biežāk mēdz būt pēdējā laikā, apzīmētājs „mierīga” iztrūkst. Kremļa spicās ausis Otrdien Krievijas varas kontrolētā telekanāla RT vadītāja, viena no pamanāmākajām Kremļa propagandistēm Margarita Simonjana sava soctīklu kontā publiskoja audioierakstu, kurā dzirdama saruna starp Vācijas Gaisa spēku komandieri ģenerālleitnantu Ingo Gerharcu, brigādes ģenerāli Franku Grefi un vēl diviem virsniekiem. Sarunā oficieri apsprieda to, vai un kā ar vācu spārnotajām raķetēm „Taurus” būtu dodams trieciens bēdīgi slavenajam Kerčas tiltam. Kā zināms, „Taurus” tiek minētas kā ierocis, kas tiešām varētu nodarīt šai būvei visnopietnākos zaudējumus, kāpēc arī Kijiva jau labu laiku uzstājīgi lūdz no Berlīnes šīs raķetes. Līdz šim tam konsekventi pretojies kanclers Šolcs, kā argumentu minot pirmkārt to, ka tad uz Ukrainu būtu jānosūta vācu karavīri raķešu apkalpošanai un kontrolei. Starp citu, vācu kara lidotāju telefonsarunā izskan arī informācija, ka līdzīgas funkcijas ar raķetēm „Storm Shadow” Ukrainā jau veic britu personāls. Krievijas propaganda nekavējās sacelt pamatīgu brēku par nelietīgajiem vāciešiem, kuri grasoties apšaudīt, kā tas tiek formulēts, „Krievijas teritoriju”. Iesaistījās arī oficiālās varas pārstāvji. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova paziņoja: šis liecinot, ka Vācijas valsts vara nav vienota, un, tātad, Vācijā neesot demokrātijas. Vēl spilgtāk izpaudās eksprezidents, Drošības padomes vicepriekšsēdis un, domājams, Krievijas šobrīd populārākais pļēgurs Dmitrijs Medvedevs. Savā „Telegram” kontā viņš pauda, ka vācieši, Krievijas mūžsenie pretinieki, atkal kļuvuši par zvērinātiem ienaidniekiem. Krievijai atkal esot aktuāls Otrā pasaules kara laika lozungs: „Nāvi vācu fašistu okupantiem!” Paralēlais Krievijas propagandas motīvs ir dižošanās ar audioieraksta iegūšanu, kas, protams, nedara godu Vācijas militārajam resoram. Notikušo komentējis Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, precīzi raksturojot to kā daļu no Krievijas informācijas kara. Tāpat viņš paziņoja, ka aizdomām par iespējamu iekļūšanu Vācijas aizsardzības resora datu bāzēs nav pamata. Saruna pārtverta brigādes ģenerāļa Grefes neuzmanības dēļ, jo viņš, uzturoties aviācijas izstādē Singapūrā, lietojis saziņai viesnīcas telefona līniju. Kā pierāda šis gadījums, nepatīkamā iespējamība uzdurties Kremļa spicajām ausīm pastāv jebkurā pasaules malā.   Sagatavoja Eduards Liniņš.

Nav sliktu laikapstākļu, ir... cilvēka ķermeņa grūtības pielāgoties tiem. Mūsu sajūtas ne vienmēr sakrīt ar termometra stabiņā redzamo. Ko sinoptiķi ņem vērā, veidojot laika prognozi? Kā cilvēka ķermenis uztver apkārtējās vides temperatūru, gaisa spiedienu un mitrumu? Kāpēc mūsu degungals nosalst tik ātri un nieka mīnus 5 grādi dažkārt var likties kā visbargākais sals, skaidro bioloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes asociētā profesore, Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras vadītāja Līga Ozoliņa-Molla un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa. Noteikti daudzi no mums jau šobrīd ārkārtīgi gaida pavasari un siltāku laiku. Bet, kad pavasari nomainīs vasara, tad netrūks cilvēku, kuri karstumā fiziski jutīsies slikti un meklēs iespēju atvēsināties. Vienlaikus varam atsaukt atmiņā vairākas ļoti aukstas dienas šī gada janvārī - bija gadījumi, kad gan sasala ūdens caurulēs, gan cilvēki guva ķermeņa apsaldējumus. Turklāt temperatūra, ko uzrādīja termometrs, ne vienmēr sasaucās ar temperatūru pēc mūsu sajūtām, proti, bija sajūta, ka ārā ir vēl aukstāks nekā termometra rādījumā. Kas ir temperatūra “pēc sajūtām”, kā to mēra un kas notiek ar mūsu organismu lielā aukstumā un karstumā? Gaisa kvalitāte - kas to ietekmē un kur tā ir labāka? Kā gaisa kvalitāti ietekmē nokrišņi, vai gaiss pilsētās katru gadu kļūst piesārņotāks un vai tiešām tas laukos ir tīrāks nekā urbānā vidē? Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra  speciāliste Aleksandra Kaniščeva skaidro, ka pat pļavā gaiss nav tīrs, jo Latvijā  esam pakļauti pārrobežu piesārņojumam, tas ir, gaisam, kas atnācis no Centrāleiropas un atnesis sev līdz smalkas putekļu daļiņas. 2024. gada 26. februārī, gatavojot šo sižetu,  aplūkoju gaisa  kvalitātes pasaules karti un konstatēju, ka Rīga iezīmējas ar vidēju gaisa kvalitāti - pilsētas centrā, Brīvības ielā,  tas uzrādās kā vidējs, bet turpat netālu esošajā Šarlotes ielā tas iezīmēts ar zaļu krāsu, kas nozīmē – laba gaisa kvalitāte. Gaiss, ko elpojam, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem un to arī tā vērtē. Kā stāsta Aleksandra Kaniščeva, ir pilsētas fona stacijas, kuras mēra vidēji statistisko gaisu, un ir transporta ietekmes stacijas, kas mēra, kāda ir gaisa kvalitāte noslogotās ielās, lielu autoceļu tuvumā, pie gājēju ietvēm. Aparāti mēra, cik lielā daudzumā ir smalkās putekļu daļiņas, ko cilvēks ieelpo, mēra slāpekļa dioksīdu, kas ir viena no piesārņojošām vielām, ko izdala transportlīdzekļi, mēra oglekļa oksīdu, sēra dioksīdu un novēro arī ozonu daudzumu. Bet arī  ārpus pilsētas tiek mērīts gaiss.      

Ja domājat, ka pazīstat igauņu rakstnieku Andrusu Kivirehku, ja zināt viņa "Kaku un pavasari", "Loti", "Tildu un putekļu eņģeli" vai "Igauņu bēres", tad romānā "Lidojums uz Mēnesi" ir pavisam cits Kivirehks. Iedvesma darbam nākusi no ukraiņu pasakas "Gaisa kuģis". Bet kas to lai zina, cik pasaku, mītu, sirreālisma tēlu stāvējuši blakus autoram, lai taptu romāns par kosmonautu, kurš vēlas satikt savus septiņus draugus, un, kas to lai zina, varbūt arī lidot kosmosā. Andrusa Kivirehka romānu "Lidojums uz Mēnesi" izdevis "Pētergailis", no igauņu  valodas tulkojis Guntars Godiņš. Varbūt arī jums teksts viegli plūdīs caur pirkstiem un uzzīmēs šķietamu 21. gadsimta Igaunijas greizo spoguli…   Raidījumu atbalsta:

Stāsta ērģeļbūves meistars Jānis Kalniņš Dažādas vienkāršākas un sarežģītākas flautas bija pazīstamas jau senatnē, bet īpašais seno grieķu izgudrojums bija Pāna flauta – tajā, atšķirībā no parastas flautas ar caurumiņiem, kurus aizsedzot ar pirkstiem, varēja dabūt oktāvu vai pat vairāk no vienas stabules, katram tonim bija sava stabule. Tās bija sastiprinātas kopā un spēlētājam vajadzēja vien iepūst pārmaiņus dažādās stabulēs, lai izspēlētu vienbalsīgu melodiju. Lai nospēlētu intervālu, vajadzēja kaut ko izdomāt... To izdarīja inženieris Ktesibioss senajā Grieķijā ap 330. gadu pirms Kristus dzimšanas. Gaisa piegādāšanai viņš izgatavoja visai sarežģītu iekārtu, kur gaisu pumpēja stikla virzulis stikla cilindrā, bet gaisa spiedienu uzturēja ar ūdens palīdzību, izmantojot savienoto trauku principu. Gaisa pievadīšana stabulēm viņš konstruēja īpašu mehānismu, kur ventili zem stabules atvēra, nospiežot taustiņu. Tā tika radīts senākais taustiņinstruments, kuru nosauca par hydraulis, jo gaisa spiedienu nodrošināja ar ūdens palīdzību. Tikai vēlāk, ap 6. – 7. gadsimtu pēc Kristus kādam ienāca prātā  sarežģīto un grūti izgatavojamo stikla trauku vietā izmantot kalēja plēšas! Ilgu laiku ērģeles palika bagātu namu greznums un izprieca. Tās bija ļoti dārgas un augstu vērtētas augstdzimušo ļaužu namos, Bizantijā tās bieži izmantoja arī hipodromos. Senākās Hydraulis paliekas atrastas izrakumos senās Romas pilsētā Akvinkā (Aquincum), tagadējās Budapeštas teritorijā 1931. gadā. Balstoties uz turpat 400 detaļu atradumu, ir izgatavota senā hydraulis rekonstrukcija. 757.gadā Bizantijas imperators Konstantīns V franku karalim Pipinam uzdāvināja ērģeles ar "lielām svina stabulēm"”. Viņa dēls Šarls 812. gadā lika iebūvēt ērģeles savā kapelā Āhenē; līdz ar to ērģeles ieņēma savu paliekošo vietu baznīcās. Tas gan nenotika vienkārši, jo kristiešu dievkalpojumos mūzikas instrumentus lietot daudzviet nebija atļauts; šis aizliegums joprojām pastāv austrumu ortodoksajā baznīcā. Rietumu jeb Romas katoļu baznīcā ērģeles aizvien vairāk tika izmantotas – sākotnēji starpspēlēm, vēlāk pārmaiņus ar psalmu dziedājumiem. Tāpat ērģeles izmantoja laicīgajā mūzikā kopā ar citiem instrumentiem un dziedātājiem. Viduslaikos aizvien vairāk parādās ziņas par ērģelēm pilsētu katedrālēs. Vecākais ērģeļu korpuss, datēts ar 1370. gadu, atrodas Stokholmas vēstures muzejā, kur tas pārvests no Gotlandes. Senākās joprojām skanošās ērģeles pasaulē atrodas Šveicē, Sionā, datētas ar 1435. gadu. Nav īsti skaidrs, kad Latvijas teritorijā parādās pirmās ērģeles, bet daļa vēsturnieku uzskata, ka Indriķa Livonijas hronikā aprakstītais instruments, kuru pats Indriķis, būdams priesteris, spēlēja Beverīnas pils aizstāvēšanas kaujā 1208. gadā, bija viduslaiku ērģeles. Tādu instrumentu igauņi nepazina, un nedzirdētās skaņas viņos izraisīja bailes un apjukumu. Pilnīgi iespējams, ka 13. gadsimta beigās ērģeles jau bija Rīgas Svētā Pētera baznīcā. Ērģeļu attīstībā vislielākā loma bija reformācijai – Mārtiņš Luters ieviesa draudzes dziedāšanu. Viņa ieviestais korālis balstījās uz vienkāršām melodijām un ritmisku tekstu pretstatā senākajiem gregoriāniskajiem dziedājumiem, kurus izdziedāt spēja vien mācīts koris. Neaizvietojams draudzes dziedājuma atbalsts kļuva ērģeles, līdz ar to sākās to strauja attīstība lielumā un tehnisko iespēju ziņā; ērģeles kļuva lielas, sarežģītas, tembrāli bagātas. Kopš 16. gadsimta īpaši protestantiskajās zemēs ērģeles ir gandrīz katrā dievnamā, arī Latvijā tās tiek būvētas un ir ziņas par daudziem instrumentiem arī lauku baznīcās. It īpaši bagātajā Kurzemē zemes īpašnieki, kuri bija atbildīgi par baznīcu celšanu savos īpašumos, neskopojās ar naudu dārgajām ērģelēm. Par to joprojām liecina 1701. gadā pabeigtās Ugāles baznīcas ērģeles, kuras ar saviem 28 reģistriem joprojām ir lielākās Latvijas lauku baznīcās. Ienākot krāšņajā barona von Firksa celtajā Lestenes baznīcā un izdzirdot vareno 33 reģistru ērģeļu skaņu, neatlika nekas cits, kā izsaukties: "Ak, tu svētā Lestene!" Rīgas Doma ērģelēm tolaik bija vien 42 reģistri, bet 1738. gadā Rīgas Sv. Pētera baznīcā Klozena būvētajām ērģelēm naudas pietika vien 43 reģistriem. Kopš 16. gadsimta Livonijā un Kurzemē sabrauca meistari lielāko tiesu no Vāczemes, Prūsijas un Polijas. Starp viņiem ir arī īstas slavenības kā H. A. Konciuss, kuru slavēja pats dižais J. S. Bahs. 19. gadsimtā iebraucēju saimi sāka papildināt jau tepat dzimušie meistari: K. Hūns, E. Martins, M. Krēsliņš, K. A. Hermanis, K. Skerstens un citi. Viņu pulkā ir vairāki latviešu cilmes meistari: Ernests Ronis, Jānis Šīrons, Kārlis Ezergailis un citi, kuri apguvuši ērģeļbūves prasmi pie Vācijas meistariem, būvē nelielas ērģeles baznīcām, lūgšanu namiem un skolām, kur tās ir galvenais instruments dziesmu apgūšanai. Ēŗgeļbūves attīstību Latvijā pārtrauca okupācija, bet kopš 1996. gada ērģeles atsāka būvēt Ugāles ērģeļbūves darbnīcā, kur tapuši vairāk nekā 40 jauni instrumenti. Ugālē būvētās ērģeles skan ne vien Latvijā, bet arī Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Itālijā, Lietuvā. Lielākās Ugālē tapušās ērģeles kopš pagājušā gada skan Viļņas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīcā.

Mani fascinē gaisa baloni. Tie ir skaisti, un manam prātam tie kalpo kā jaudīga metafora par dzīvi. Gaisa balonu pilote, instruktore un eksaminētāja (starp citu, pagaidām vienīgā eksaminētāja - sieviete Austrumeiropā) Inga Van Haver ir pieredzējusi daudz. Šis tas ieskatam: gan skaistus mākoņus, gan šokējošu sāncensību, gan pasakainus skatus, gan avārijas, gan savu lidojošu bērnu - pilotu, gan apvainojumus, gan dzīvi un darbu Āzijā, audzinot mazu bērnu un vizinot cilvēkus gaisa balonā, gan sporta sacensības un dalību neparastās ekspedīcijās, gan pasakaini radošu projektu realizēšanu, bet pāri visam - neatlaidīgu darbu jomā, kas viņu aizrauj un paceļ virs zemes.Ingas Sky Amazons komanda ir skaista un jaudīga. Darbs ar gaisa baloniem ir gan fiziska slodze, gan māksla, gan milzu atbildība. Saruna par dosmi un degsmi. Jo abas ir vajadzīgas, lai paceltos gaisā pašai un vēl paceltu citus.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:51 Kā jūtas sieviete, gaisa balonu pilote, jomā, kurā dominē vīrieši6:08 Iemācīties lietuviešu valodu, lai sekotu savam sapnim8:02 Dzīve pirms gaisa baloniem. Kas pamudināja atteikties no ienesīga biznesa20:10 Ar ko sākt un ar ko rēķināties, ja esi sieviete un tevi vilina iespēja būt par gaisa balona piloti22:50 Latviešu un lietuviešu nacionālās īpatnības gaisa balonu sporta pasaulē31:24 Cik maksā apmācības, lai iegūtu gaisa balonu pilota licenci32:15 “Gaisa balonu talants ir sajūtā.”36:38 Kāpēc gaisa balonu sportu sauc par sportu; netīrie paņēmieni49:34 Lietas, ko nevar paredzēt. Bīstama avārija ar gaisa balonu1:03:14 Cik maksā piezemēties cietumā1:11:14 Ar mazu bērnu uz Taizemi strādāt gaisa balonu izklaides industrijā1:23:24 Sieviete ar lielu autobusu. Pati nopirka un pati stūrē1:32:53 Ar kādām fiziskām īpašībām jārēķinās, ja vēlies vadīt gaisa balonu1:34:12 Cilvēki, kuri darbojas Skyamazons.lv komandā, un kā viņi tiek atlasīti1:46:23 Par sievieti ar tērauda kodolu

1.martā jubileju svinēja Dailes teātra aktrise Olga Dreģe. Aktrise  savu 85.dzimšanas dienu svinēja strādājot, saviem vistuvākajiem skatītājiem dāvājot dzejas un mūzikas vakaru „No tīra gaisa”. Kopā ar Olgu Dreģi uz skatuves bija arī viņas kolēģe, Dailes teātra aktrise Lidija Pupure un dziedošie Dailes teātra aktieri. Sekoja svinības ar sirsnīgām apsveikumu runām un māsas cepto torti.

Būt vienotiem pašlaik ir svarīgāk kā vēl nekad un to pierāda arī pastāvīgā un palielinātā NATO klātbūtne ne tikai Baltijas valstīs, bet arī debesīs virs Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas. Neskatoties uz to, ka debesīs virs Baltijas valstīm ir mazāk komerciālo lidmašīnu, nekā tas bija pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā, tomēr Baltijas gaisa patrulēšanas misijā iesaistītajiem darba ir vairāk. Dodamies uz Šauļu militāro bāzi, lai ielūkotos tajā, kā savu ikdienu pavada Lietuvā dislocētie Ungārijas Gaisa spēki.

Temperatūra, gaisa kvalitāte, mitrums, dūmi, tvana gāze — visus šos rādītājus sola ikdienā uzraudzīt LMT jaunais gaisa kvalitātes un dūmu sensors Elpo. Kā tas darbojas ikdienā un vai tas ir abonēšanas vērts? Noklausies apskatu un atstāj savas pārdomas komentāros! Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi LSM portālā.

#DigitālāsBrokastis 3. jūnija ziņu topa priekšgalā stāsts gaisa kvalitātes mērītājiem Latvijas skolās. LGB jeb Looking Glass Block — jaunās paaudzes GIFs? Ķīna līdz gada beigām plāno pabeigt tās kosmosa staciju. ASV nākamgad atklās pirmo elektroceļu spēkratu uzlādei brauciena laikā. "FintechLatvia.eu" — jauns portāls finanšu tehnoloģiju attīstībai Latvijā.   Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi LSM portālā.  

Nākamajā ziemā pie gaidāmajām apkures izmaksām izjutīsim, cik dārgi maksās dzīve nerenovētos, noplukušos padomju laikā celtajos daudzdzīvokļu namos. Gaisa sildīšana būs tā sāpīgā maksa par mūsu bezdarbību. Droši vien daudziem ir bail domāt, ko mēs ieraudzīsim rēķinos. Tomēr ceram, ka varbūt tā būs valsts vai pašvaldības, kas kaut kā palīdzēs atkal tikt galā. Bet vai tajā brīdī aptversim, ka tā, kā līdz šim taču turpināt nedrīkst? Eksperti ne reti ir teikuši, vislabākais veids, kā ietaupīt ir, enerģiju mazāk patērēt. Viens no veidiem ir ēku siltināšana. Reizēm šķiet, ka nekas neliecina, ka centienos siltināt namus varētu būt kādas radikālāks pavērsiens. Krustpunktā diskutē Ekonimikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders, Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas enerģētikas aģentūra" direktors Jānis Ikaunieks, Rīgas namu pārvaldnieka valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis un Rīgas Apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons.

Nākamajā ziemā pie gaidāmajām apkures izmaksām izjutīsim, cik dārgi maksās dzīve nerenovētos, noplukušos padomju laikā celtajos daudzdzīvokļu namos. Gaisa sildīšana būs tā sāpīgā maksa par mūsu bezdarbību. Droši vien daudziem ir bail domāt, ko mēs ieraudzīsim rēķinos. Tomēr ceram, ka varbūt tā būs valsts vai pašvaldības, kas kaut kā palīdzēs atkal tikt galā. Bet vai tajā brīdī aptversim, ka tā, kā līdz šim taču turpināt nedrīkst? Eksperti ne reti ir teikuši, vislabākais veids, kā ietaupīt ir, enerģiju mazāk patērēt. Viens no veidiem ir ēku siltināšana. Reizēm šķiet, ka nekas neliecina, ka centienos siltināt namus varētu būt kādas radikālāks pavērsiens. Krustpunktā diskutē Ekonimikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders, Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas enerģētikas aģentūra" direktors Jānis Ikaunieks, Rīgas namu pārvaldnieka valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis un Rīgas Apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons.

Sludinātājs: Raimonds Logins / Sērija: Bez sērijas / Rakstvieta: Mt 23:37

Šodien "Šodienas jautājumā" studijā militārais analītiķis, atvaļināts NBS pulkvedis Igors Rajevs un bijušais NBS komandieris, atvaļināts ģenerālmajors Juris Maklakovs. Ar kungiem runājām par Krievijas spēju turpināt karu, kā arī situāciju debesīs virs Ukrainas.

Skaudri dzīvesstāsti, iestudējot Čehova “Trīs māsas” cietumā, ir pamatā dokumentālajai filmai “Iļģuciema māsas”. Kultūras rondo studijā filmu pārrunājam ar scenārija autori un režisori Elitu Kļaviņu. Ar filmas “Iļģuciema māsas” izrādi 8. martā noslēgsies otrais starptautiskais dokumentālā kino festivāls „ArtDocFest / Riga”. Filma ir stāsts par to, kā cietuma teātra studijā kopā ar profesionāliem aktieriem tiek iestudētas Čehova "Trīs māsas", atklājot ieslodzīto sieviešu skaudros dzīvesstāstus, cerības un ilgas pēc cilvēcīgas attieksmes ārpus cietuma mūriem. Viņas vieno atmiņas par ģimenē piedzīvotu vardarbību un līdzcilvēku vienaldzību, vainas apziņa un atrašanās vieta – Iļģuciema sieviešu cietums. Filma veidota studijā "Air Productions", radošajā komandā ir arī operatore Baiba Kļava un producentes Antra Gaile un Līga Gaisa.

Klajā nācis pētījums, kurā aprēķināts, cik piesārņotā pasaulē dzīvojam. Ir analizēts tas, cik ļoti esam piesārņojuši planētu ar cilvēku radītām sintezētām ķīmiskām vielām. Planētas spēja uzņemt cilvēka saražotos sintētiskos materiālus un ķīmiskās vielas ir izsmeltas. Mikroplastmasa, nanoplastmasa, sintētiskas, ķīmiskas vielas - kādu ietekmi tās atstāj uz vidi un mums pašiem, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē inženierzinātņu doktore un Vidzemes augstskolas pētniece Jana Simanovska un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Ko darīt un ko nedarīt katram no mums, lai atslogotu planētu no milzīgā piesārņojuma daudzuma? "Es arī gribētu uzreiz brīdināt, ko nevajag darīt, jo visa šī tēma ir arī ļoti laba augsne alternatīvajām praksēm, kas sola detoksificēt organismu. Tās ir muļķības, tā jūs īstenībā vēl vairāk sabojājat organismu," norāda Jana Simanovska. "Svarīgi, ja skatāmies valstiskā līmenī vai Eiropas līmenī, ir aprites ekonomika, jo tā ir sistēma, kas tieši vēlas panākt to, ka visas vielas var atgriezties vēlāk apritē, ka mēs vairs nerada piesārņojumu. Un arī, ka mēs izvairāmies no toksiskām vielām nākotnē. Politiskā līmenī  aprites ekonomika un zaļais kurss ir labi." "Ko var cilvēks darīt praktiskā līmenī? Es ieteiktu aizvien izvēlēties pēc iespējas dabiskus materiālus sev apkārt. Es ģimenēm noteikti iesaku mājas tīrīšanu, jo, piemēram, bērni uzņem ļoti daudz ar putekļiem. Mitrā tīrīšana ir ļoti svarīga. Laba vēdināšana ir ārkārtīgi svarīga. Mēs runājām Covid sakarā par labu vēdināšanu, ne tikai Covid dēļ vajag labi vēdināt telpas, lai mums būtu tomēr vairāk svaigs gaiss," turpina Jana Simanovska. "Es arī domāju par tām pašām ķīmiskajām vielām, ko mēs izmantojam mājās. Es ar šausmām klausos, ko cilvēki dārzos izmanto. Ir vēl tā, ka mums kaut ko aizliedz un tad cilvēki kļūst radoši un meklē, ko viņi var pasūtīt internet. Lūdzu, nekādā gadījumā to nevajag. Esiet ļoti uzmanīgi ar tām ķīmiskajām vielām, ko mājās izmantojiet. Tikai tad, kad tiešām ir ļoti nepieciešams, un ļoti uzmanīgi." Neauglība arvien vairāk saistāma ar vides piesārņojumu Pēdējos gados novēro neauglības pieaugumu visā pasaulē. To ietekmē gaisa piesārņojums, pesticīdi un kaitīgas ķīmiskās vielas. Kāpēc dzimumšūnas mūsu organismā visātrāk reaģē uz šiem negatīvajiem faktoriem un kāda ir vīriešu reproduktīvā veselība Latvijā? Visā pasaulē neauglība skar aptuveni 8–12% pāru, un puse no šiem neauglības iemesliem skar vīriešu veselību. Vides piesārņojums ir kļuvis par galveno cēloni vīriešu neauglības pieaugošajai tendencei mūsdienās. Jaunākie pētījumi atklāja, ka gaisa piesārņojums būtiski ietekmē cilvēka auglību un spermas kvalitāti,  tā rakstīts tiešsaistes zinātniskajā vietnē „Springer Open” šī gada janvāra publikācijā. Gaisa piesārņojums, darba vide, paaugstināts ķīmisko vielu iedarbības risks, starojums un karstums visi šie faktori ietekmē vīriešu reproduktīvo veselību. Taču norādīt ar pirkstu un pateikt, kas tieši un kādā mērā iespaido vīriešu auglību, nevar, jo to faktoru ir daudz. Tā intervijā saka medicīnas doktors urologs un  andrologs Andris Ābele. Viņš uzskaita, kuri apkārtējās vides faktori iespaido vīriešu reproduktīvo funkciju.

Investējot un attīstot savienojamību, kā arī papildinot galamērķu skaitu un, līdz ar to, palielinot apkalpoto pasažieru skaitu, starptautiskā lidosta "Rīga" izvirzījusi mērķi turpmākajos gados kļūt par nozīmīgu aviācijas centru Ziemeļeiropā. Vienlaikus, investējot drošā un ilgtspējīgā lidostas infrastruktūrā, plānots veicināt lidostas konkurētspēju reģionā, intervijā Latvijas Televīzijai stāsta lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Šis Rīgas domes sasaukums aktīvi demonstrē, ka vides un klimata jautājumi viņiem ir svarīgi, turklāt vēlas sasāpējušās problēmas risināt nevis īstermiņā, drīzāk stratēģiski. Kaut kādā ziņā tas ir neparasti, turklāt publiskotās stratēģijas tiešām raisa diskusijas un arī emocijas. Pirms nedēļas Krustpunktā runājām par lēmumiem saistībā ar apkures ierīkošanu. Šoreiz raidījuma uzmanības lokā satiksme. Sastrēgumi, drošība un gaisa kvalitāte ir galvenie akcenti. Publiskajā telpā ir parādījušās ziņas par iespējamiem ātruma ierobežojumiem, par  maksas noteikšanu iebraukšanai Rīgas centrā sastrēgumu stundu laikā. Lēmumi vēl nav pieņemti, tāpēc ir īstais brīdis diskutēt un izvērtēt, kas nākotnē gaidāms. Krustpunktā diskutē Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, Latvijas TV Laika ziņu redaktors Toms Bricis, Latvijas teritoriālplānotāju asociācijas Valdes priekšsēdētājs Andis Kublačovs un žurnālists Pauls Timrots.  

Ziņas, kas pirms nedēļas pienāca no Rīgas domes, daudziem bija pārteigums. Rīgas dome pieņēmusi Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2021.-2025.gadam. Pieņemtās izmaiņas paredz, ka no 2023. gada visās pilsētas zonās tiks aizliegts uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto šķidro kurināmo, ieskaitot dīzeļdegvielu. Savukārt no 2025. gada visās zonās tiks aizliegts uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto jebkāda veida fosilo kurināmo. Arī pārbūvējot savu majokli būs jārēķinas ar dažādiem ierobežojumiem. Galvaspilsēta pamazam grib realizēt jaunu siltumapgādes stratēģiju. Sociālos tīklus pārņēma kritikas vilnis, dome gada pēdējās dienās steidzās izplatīt skaidrojumus, mēģinot mierināt satrauktos prātus. Ko īsti Rīgas dome ir nolēmusi, kāpēc šāds lēmums pieņemts un kā to vērtēt un īstenot dzīvē, Krustpunktā diskutē Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns un "Latvijas gāzes" Tirdzniecības departamenta vadītājs Egils Lapsalis.    

Raidījumā Zināmais nezināmajā bieži runājam par piesārņojumu dažādos aspektos. Taču ir kāds piesārņojuma veids, kas saskarsmē rada ļoti postošas sekas cilvēkiem un dzīvajai dabai. Tas ir radioaktīvais piesārņojums. Zinātnieki Latvijā strādā pie veida, kā šo piesārņojumu efektīvāk likvidēt un kā no tā pasargāt cilvēkus. Radioaktīvos atkritumus varētu uzglabāt efektīvāk, otrreizēji lietojot cigarešu izsmēķos izmantotos filtrus. Kā tas notiktu un kā šobrīd uzglabā cilvēkam un dabai tik bīstamos atkritumus, skaidro Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes docents, Ķīmiskās fizikas institūta vadošais eksperts Ingars Reinholds. "Ideja ir samērā netradicionāla. Lai radioaktīvo ūdeni saistītu, kas parasti tiek sacementēts un glabāts radioaktīvo atkritumu glabātavās, viens no variantiem, kā mēs varam samazināt šo atkritumu daudzumu, ir sakoncentrējot. Lai mēs varētu sakoncentrēt, ir nepieciešams kāds sorbents," par pētījumu stāsta Ingars Reinholds. "Ideja par cigarešu filtriem radās ilgā priekšizpētes gaitā sadarbībā ar dažādām organizācijām, strādājot pie pētījumiem saistībā ar cigarešu filtriem. Tie satur celulozes acetātu un viens izsmēķis, nonākot ūdens vidē, faktiski rada piesārņojumu 7,5 litriem ūdens." Priekšizpētes projektā zinātnieki pētīja mikroplastmasas veidošanos un uzkrāšanos, kurā secināja, ka atkritumos pēc tam, kad veidojās sadalīšanās produkti šķidrā formā, netika atklāts celulozes acetāts. Ņemot vērā, ka cigarešu filtri ir tik lielā daudzumā atkritumos, tālāk no tā attīstījās ideja un tika izstrādāta tehnoloģija, kā cigarešu filtrus var noārdīt. Kas ikdienā bojā mūsu plaušu veselību? Vēl pirms Covid-19 pandēmijas aktuāli bija vides faktori, kas bojā cilvēka plaušu veselību. Tie nekur arī nepazudīs, kad pandēmija būs beigusies. Apzinoties, ka šie faktori sagrauj cilvēka plaušas un mazina to spēju pretoties vīrusa infekcijām, ir svarīgi atgādināt par vides ietekmi uz cilvēka veselību. Gaisa piesārņojums ir starp TOP 6 biežākajiem slepkavām pasaulē – par šādu statistiku ikdienā droši vien ne katrs no mums būs aizdomājies, bet sarunā ar Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadītāju, profesoru Ivaru Vanadziņu tas iezīmējas kā būtisks atskaites punkts. Piemēram, ir zināms, ka Dienvidaustrumāzijā cilvēki vidēji dzīvo par 30-36 mēnešiem mazāk tieši sliktās gaisa kvalitātes dēļ. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas pieņemto iedalījumu varam runāt par infekcioziem un neinfekcioziem plaušu piesārņotājiem. To, kas ir infekciozie, mēs skaidri pieredzam jau gandrīz divu gadu garumā – tas ir koronavīruss, tās var būt arī baktērijas un jau sen zināmā saslimšana ar tuberkulozi. Savukārt neinfekciozie ietver ķīmiskos piesārņotājus un starojumus – gan dabīgos, gan jonizējošos, bet par tiem mēs Latvijā varam īpaši nesatraukties. Līdz ar to mēs nonākam pie ķīmiskajiem piesārņotājiem, par ko arī pie mums būtu daudz vairāk jārunā un jāsatraucas, un par to plašāk stāsta Ivars Vanadziņš. Gan transports, gan apkure ir būtisks avots putekļiem – cietajām daļiņām. Kvēpi jeb sīkās sodrēju daļiņas atrodamas izplūdes gāzēs. Tāpat ikdienā droši vien reti būsim aizdomājušies, kur paliek riepas pēc, piemēram, divām sezonām? Bet, ja mēs ar plaukstu pasmeltu sauju gaisa, tad plaukstā nonāktu cietās daļiņas arī no nobrauktajām riepām. Apkurē cietās daļiņas ir dūmi, un mājokļos skursteņiem speciālu filtru nav. Tas, kas tiek sadedzināts nepareizā temperatūrā, nonāk ārvidē. Cietās daļiņas veidojas arī no izsmēķiem. Tāpat no visiem trim pieminētajiem - transporta, apkures, izsmēķiem – nāk kancerogēni savienojumi, taču ne visi cilvēki ar tiem saskarsies, piemēram, būšanai smēķētāju vai nesmēķētāju vidē būs svarīga loma. Saskaņā ar Eiropas ekspertu uzskatiem gaisa kvalitātes dēļ gadā tiek zaudēti 1700 cilvēku priekšlaicīgi, un tas pat ir vairāk nekā bojāgājušo skaits uz ceļa 2020. gadā. Pašlaik pasaules uzmanība pievērsta ANO Klimata konferencei Glāzgovā, Skotijā, un, no vienas puses, Latvija nav tāds industriālais reģions kā Ķīna, Polija vai Itālijas ziemeļu daļa, turklāt gaisa kvalitāte ārpus galvaspilsētas daudzviet Latvijā ir laba, bet, no otras puses, kā redzams, arī mums dati ne visā spēlē par labu. Kā sarunā norāda Ivars Vanadziņš, tad veca ķeblīša sadedzināšana laukos būtiski kaut ko uzreiz nemainīs, taču summāri mēs esam daļa no pasaules, un galu galā arī ķeblītis kaut ko ietekmēs. Profesoram tālāk vaicāju, kuri piesārņotāji tad visvairāk grauj mūsu plaušu veselību. Visļaunākās ir kancerogēnās vielas, otra lieta – putekļi.

Klāt jaunais mācību gads - un, liekas, šoreiz skolās atgriežamies uz ilgāku laiku. Tāpēc pirmā lieta, kas jāpārbauda, ir Latvijas skolu gaisa kvalitātē. Lai nav jāžāvājās, lai nav jāgarlaikojas, pētniece Līva Kāpiņa veica pamatīgu pētījumu un tā rezultātus izstāstīja mums. Klausies raidījumā!

Klāt jaunais mācību gads - un, liekas, šoreiz skolās atgriežamies uz ilgāku laiku. Tāpēc pirmā lieta, kas jāpārbauda, ir Latvijas skolu gaisa kvalitātē. Lai nav jāžāvājās, lai nav jāgarlaikojas, pētniece Līva Kāpiņa veica pamatīgu pētījumu un tā rezultātus izstāstīja mums. Klausies raidījumā!

Covid-19 izplatība ir nopietni aktualizējusi telpu ventilācijas jautājumus, kas nekur nepazudīs arī tad, kad pandēmija būs aiz muguras. Ko darām pareizi, ko nepareizi, ko nepieciešams mainīt un uzlabot, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena plašāk skaidro par Covid-19 izplatību. Augsts risks inficēties ar vīrusu ir telpās un tieši slikti ventilētās telpās. "Katrā telpā, kur varētu atrasties inficējies cilvēks, viņš ar savu izelpu, runājot, dziedot, izdala mazās vīrusa daļiņas, kas paliek gaisā, un jebkurš cits, kas atrodas telpām ieelpojot šo pašu gaisu, tādā veidā inficējās ar šo vīrusu. Tas jau ir pierādīts un pamatots," norāda Solvita Olsena. "Neizpratne par šo vīrusa izplatīšanās veidu ļāva tam tik lielā mērā izplatīties visā pasaulē, tajā skaitā seši, tajā skaitā Latvijā. Ja mēs būtu ņēmuši vērā, ka vīruss izplatās gaisā un cilvēki inficējas ieelpojot, nevis no virsmām vai citādi, mēs būtu varējuši daudz vairāk sevi pasargāt no šī vīrusa." Solvita Olsena atzīst, ka vislielākais risks ir atrasties ar inficētu cilvēku vienā telpā un pētījumi brīnišķīgi parāda, kā vīruss izplātās un cilvēki inficējas, sēžot dažādas vietās restorānā un neesot ciešā kontaktā. "Tas, ka vīruss salīdzinoši ilgi uzturas gaisā, īpaši neventilētās telpās, to mēs zinām labi, tāpēc telpu ventilācijai ir ļoti svarīga nozīme. Bet nav viena universāla risinājuma, lai samazinātu vīrusa risku," turpina Solvita Olsena. Profesore vērtē, ka šobrīd ļoti uztrauc straujā delta vīrusa varianta izplatība, kas vairāk nekā divas reizes infekciozāks nekā alfa jeb tā sauktais britu variants. "Šis ir nepatīkams variants, jo tam ir tendence arī vairāk inficēt cilvēkus, kas nav pilnībā vakcinēti. Par šo tendenci jābūt ļoti uzmanīgiem," komentē Solvita Olsena. "Tas, ka atvieglojam noteikumus, vīrusa izplatībā neko nemaina, mums ir jāpanāk, lai potenciālie vīrusa izplatītāji un potenciālie cilvēki, kas varētu inficēties, lai viņi atrodas tik drošos apstākļos, lai risku samazinātu pēc iespējas vairāk." Publiskās telpās samazināt vīrusa izplatības risku - nodrošināt ļoti labu ventilāciju. Ja telpā ir cilvēks, kas izdala vīrusu, ir jāpanāk, lai vīrusa daļiņās pēc iespējas ātrāk tiek izkliedētas un aiznestas projām. Jo mazāka koncentrācija būs katrā konkrētajā gaisa mākonī, jo mazāka iespēja būs citam cilvēkam ieelpot un tādā veidā inficēties. Ventilācija tam palīdz. Solvita Olsena iesaka mērīt C02 koncentrāciju telpā, rāda aptuveno izelpotā gaisa līmeni telpā un kāda  ir gaisa plūsma. Mērītājs par vīrusu nesaka neko un ir netiešs rādītājs, bet palīdz saprast, kas notiek ar gaisu telpā. Mērījums dotu priekšstatu par to, cik kvalitatīvs ir konkrētās telpas gaiss. Tāpat svarīgi sekot, kādā veidā gaisu telpās tīram. "Zinātniski pierādīts, ka ir tehniskās iekārtas, kas ir gaisa ventilācijas sistēmās, ir derīgas vīrusa riska mazināšanai, ir tādas iekārtas, kas gandrīz nedod neko. Ventilācijas iekārtas, kurām ir hepafiltri, kādi, piemēram, ir lidmašīnās vai tam vai citās vietās, ļoti labi savāc mikrodaļiņas šajos filtros un līdz ar to attīra gaisu, un, piemēram, ir tie saucamie jonizētāji, kas vīrusa riskiem nedod faktiski neko," skaidro Solvita Olsena. Izvēloties līdzekļus vīrusa ierobežošanai, Solvita Olsenamudina netērēt naudu, kur to nav jēga tērēt. Gaisa vīrusam virsmu dezinfikcēšana nedod neko. Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis un Būvniecības valsts kontroles biroja Būvju ekspluatācijas kontroles nodaļas vadītāja Dita Bārdiņa iepazīstina ar pārbaudēm, kas veiktas tirdzniecības vietās. 14% gadījumu secināts, ka slikta gaisa kvalitāte un nepilnīgi darbojās ventilācijas sistēma.

Svaigs gaiss telpās un energoefektivitāte vienlaikus. Ne reti ēku īpašnieki vai apsaimniekotāji izvēlas par labu vienai vai otrai, jo abas komponentes apvienot dažkārt šķiet teju neiespējami. Pētījums parāda, ka gaisa kvalitāte Latvijas skolās nav pietiekama. Labi nopakotās siltinātās ēkas patiešām rada mazākus siltuma zudumus, ietaupot energoresursus un līdzekļus, ko tērējam par apkuri, bet, kur šajā visā procesā paliek gaisa kvalitāte? Jāņem vērā, ka tā ietekmē mūsu ikdienu ne mazāk kā klimats telpā. Par to tapusi disertācija, kurā izstrādāti vairāki scenāriji. Raidījumā Zināmais nezināmajā ar pētījumu iepazīstina tā autore - Rīgas Tehniskās Universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece Līva Asere. "Veidojot energoefektīvas izglītības iestādes un citas ēkas, mēs esam panākuši, ka telpa ir hermētiskāka, bet cilvēki telpā arvien ir daudz, viņi izelpo ogļskābo gāzi, CO2 rādītājs aug, ja neventilē, paliek arvien grūtāk koncentrēties," norāda Līva Asare. Bet ir iespējams, būs risinājumi, lai būtu gan energoefektīva ēka, gan iekštelpu gaisa kvalitāte būs laba. Pētniece norāda, ka siltinot ēkas, galvenais mērķis samazināt finanšu līdzekļus, ko tērējam par siltumenerģiju, bet vēdinot, atverot logu, tos atkal nākas tērēt, bet uzstādītās iekšējās ventilācijas sistēmas ēkās parasti neizmanto. Līvas Asares veiktajā pētījumā vērtēts, kā mainās gaisa kvalitāte un dažādi ar gaisa kvalitāti saistīti rādītāji Liepājas skolās, kad telpās ir skolēni, kā arī, jadarbina ventilāciju vai vēdina, atverot logu. "Tas saistīts skolēnu sekmju pieaugumu, uzlabojoties gaisa kvalitātei, uzlabojas produktivitāte, tas ir savīts kopā ar iespēju iegūt labāku izglītību, iespēju iegūt labāk apmaksātu un savu devumu sniegt atpakaļ valstij," norāda Līva Asare. Gaisa kvalitāte šobrīd radīs sekas cilvēkiem nākotnē saistībā ar iespēju iegūt labāku darbu. Ventilācijas jautājumu risinājumi senatnē Ēku apsildīšana, ēst gatavošana un uzturēšanās mūsu senču būvētajās ēkās prasīja risinājumus, kas apvienotu siltuma un svaiga gaisa cirkulāciju, kādu funkciju veica skursteņi un dūmeņi, kad tos sāka būvēt un kam bija paredzēti logi? Nevar konkrēti pateikt, kad zemnieku mājās parādījās skursteņi un stikloti logi, jo saimnieciskā attīstība notika visai nevienmērīgi: kamēr piepilsētu nami un ēkas Kurzemē un Zemgalē jau lepojās ar dūmeņiem, tikām Vidzemē ļaudis mita dzīvojamās rijās vai Latgalē dzīvoja dūmistabās, stāsta Latvijas etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galvenais krājuma glabātājs, vēstures zinātņu doktors Mārtiņš Kuplais. Vāji apgaismoti, citviet vairāk vai mazāk piedūmoti – tādi bija mūsu senču nami vēl 18. gadsimtā.

--- Send in a voice message: https://anchor.fm/jobstar2k5/message Support this podcast: https://anchor.fm/jobstar2k5/support

Take a turn on Instagram --- This episode is sponsored by · Anchor: The easiest way to make a podcast. https://anchor.fm/app --- Send in a voice message: https://anchor.fm/jobstar2k5/message Support this podcast: https://anchor.fm/jobstar2k5/support

**Pelnu trešdiena** *Atnāca pie Viņa farizeji un saduķeji un kārdinādami prasīja, lai Viņš tiem rādot kādu zīmi no debesīm.Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: ""Kad vakars metas, jūs sakāt: būs labs laiks, jo debess ir sarkana, - un rīta agrumā: šodien būs negaiss, jo debess ir sarkana un apmākusies. - Gaisa parādības jūs izprotat, vai jūs nevarat arī laika zīmes izprast? Ļauna un laulības pārkāpēju cilts meklē zīmes, bet viņai nekāda cita netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme."" Un Viņš tos atstāja un aizgāja. Un Viņa mācekļi, pārceldamies uz otru malu, aizmirsa maizi paņemt līdzi. Bet Jēzus uz tiem sacīja: ""Pielūkojiet un sargaities no farizeju un saduķeju rauga.""Tad Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja: ""Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls."" Un Jēzus atbildēja un viņam sacīja: ""Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs. Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs."" Tad Viņš Saviem mācekļiem pavēlēja, lai tie nevienam nesaka, ka Viņš ir Kristus. No tā laika Jēzus iesāka Saviem mācekļiem rādīt, ka Viņam vajagot noiet uz Jeruzālemi un daudz ciest no vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tikt nokautam, un trešā dienā augšāmcelties. /Mt 6:1-6, 16-21/* Ikviens var atrast sv. Jāzepā, vīrā, kurš iet garām nepamanīts, ikdienas klātbūtnes cilvēkā, diskrētu un apslēptu, aizbildni, palīgu un pavadoni grūtos brīžos. Gavēņa laiks ir atgriešanās laiks. To var salīdzināt ar atgriešanos mājās. Šis tēls mums var palīdzēt labāk saprast gavēņa laika nozīmi. Tas ir laiks, lai atrastu ceļu uz mājām, kas ir Dievs. Meklēt Jēzu. Mēs varam uzdot jautājumu: Jēzu, kur Tu mājo? un Viņš mums abild: nāc un redzi. Meklēsim Jēzu un praktizēsim visus trīs atgriešanās un atjaunotnes darbus: atturibu, lūgšanu un žēlsirdibas darbus. Gavēņa laikā labs palīgs mums var būt sv. Jāeos, kurš darbojas neuzkrītoši, bet izlēmīgi. ***Jautājumi pārdomām:*** * Kur mājo Jēzus manā dzīvē? Vai es Viņu meklēju ikdienā? Garīgās pārdomas šai dienai sagatavojis **Pr. Andris Marija Jerumanis**.

Daily news namibia --- This episode is sponsored by · Anchor: The easiest way to make a podcast. https://anchor.fm/app --- Send in a voice message: https://anchor.fm/jobstar2k5/message Support this podcast: https://anchor.fm/jobstar2k5/support

Un svinējām LL Cool J un Deiva Grola jubilejas!

Un svinējām LL Cool J un Deiva Grola jubilejas!

Gaisa kvalitāte Rīgā ne reti ir tāda, ka dažviet pat grūti elpot, bet pagājušajā nedēļā Latviju sasniedza piesārņojums, kas daudzkārt pārsniedza pieļaujamās normas. Vienlaikus trūka informācijas, gan par piesārņojumu, gan ieteicamo rīcību. Par gaisa kvalitāti un rīcību, ja tā neatbilst normām, diskutējam raidījumā Krustpunktā. Raidījumā piedalās Latvijas TV laika ziņu redaktors Toms Bricis, Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Informącijas analīzes daļas vadītāja Anta Jantone. Sazināmies ar Veselības inspekcijas vides veselības nodaļas vadītāju Normundu Kadiķi un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vides pārvaldes Vides uzraudzības nodaļas vadītāju Artu Dubavu.

Gaisa kvalitāte Rīgā ne reti ir tāda, ka dažviet pat grūti elpot, bet pagājušajā nedēļā Latviju sasniedza piesārņojums, kas daudzkārt pārsniedza pieļaujamās normas. Vienlaikus trūka informācijas, gan par piesārņojumu, gan ieteicamo rīcību. Par gaisa kvalitāti un rīcību, ja tā neatbilst normām, diskutējam raidījumā Krustpunktā. Raidījumā piedalās Latvijas TV laika ziņu redaktors Toms Bricis, Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Informącijas analīzes daļas vadītāja Anta Jantone. Sazināmies ar Veselības inspekcijas vides veselības nodaļas vadītāju Normundu Kadiķi un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vides pārvaldes Vides uzraudzības nodaļas vadītāju Artu Dubavu.

Zinātnieki aizvien meklē jaunas alternatīvas, lai gan lauksaimniecības ietekme uz vidi būtu pēc iespējas mazāka, gan arī, lai lauksaimnieciskā ražošana būtu efektīva. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantūras studente Kristīne Irtiševa šobrīd strādā pie jaunas, inovatīvas tehnoloģijas augsnes bagātināšanai, izmantojot tieši kūdru. Kā tas notiek un ko vēl varam noskaidrot par kūdru? Kūdras dosjē Gaisa piesārņojums, ugunsgrēki, cilvēka saimnieciskā darbība – šos visus parametrus prasmīgs pētnieks var noteikt kūdrā.  No kā sastāv kūdra,  ko vēl var noteikt to apskatot un kāda ir tās mājvieta, stāsta Latvijas Universitātes asociētais profesors un vadošais pētnieks, Tallinas Tehnoloģiju Universitātes pētnieks un Ezeru un Purvu izpētes centra valdes loceklis Normunds Stivriņš. "Kūdra veidojās pie pārmitriem apstākļiem, vajadzīgs visu laiku ir mitrums, kā rezultātā tur attīstās augi, kuri katru gadu atmirst, viņi turpat nomirst, uzglabājās un aug jauni augi, un, tā kā ir liels mitrums, tad viņi nesadalās, bet paliek tur un laika gaitā tad arī veidojas tā saucamā kūdra," stāsta Normunds Stivriņš par šo organiskās izcelsmes nogulumiezi, kas veidojas no augu paliekām purvos. Kūdras sastāvā ir vairāk nekā 50 % oglekļa un augiem sadaloties veidojas humīnskābes, kas ir tā kūdras auglīgā daļa, ko cilvēki izmanto lauksaimniecībā. Normunds Stivriņš uz sarunu ir atnesis divus paraugus, kā torti nogrieztas biezas kūdras šķēles, kurās vairākos slāņos var „lasīt” zemes veidošanās vēsturi – viens gabals ir sažuvis, čagans, viegls un gaišāks krāsojumā, otrs – vēl ar mitru sūnu virspusē un tumšu sablīvētu kūdru zemāk.

Liebe Zuhörerinnen und Zuhörer, herzlich willkommen zu unserem täglichen Podcast-Format Diagnose: Zukunft! Dem Podcast, der Ihnen wertvolle Einblicke in die Digitalisierung der Gesundheitsbranche und auch anderer Bereiche geben wird. Stets im Austausch mit unterschiedlichen Experten aus den jeweiligen Branchen. Heute bin ich im Gespräch mit Dr. Michael Gaisa – Infektiologe und Internist am Mount Sinai Hospital in New York . Was war die erste Reaktion des seit Jahren in New York tätigen Arztes, als er von einer möglichen Pandemie erfuhr? Waren die Krankenhäuser in New York auf so etwas vorbereitet? Heute habe ich einen absoluten Insider bei mir zu Gast, der uns seine Erfahrungen schildert von der Erstinformation bis hin zur totalen Überlastung der Krankenhäuser in New York aufgrund der hohen Corona-Falldichte. Wie sich das Verhalten der New Yorker verändert hat und welche Schlüsse Dr. Gaisa aus der Pandemie zieht, erfahren Sie in der heutigen Podcast-Folge. Viel Spaß beim Anhören und bleiben Sie gesund. Ihr Jochen Werner

Lai arī vidē ir pieejams dažādu gāzu kokteilis, ko lielākoties veido slāpeklis, cilvēks elpo tieši skābekli. Kāpēc tā? Kā deguns "māk" atšķirt vajadzīgo no nevajadzīgā un vai tas tomēr nekļūdās? Runājam arī par to, kā elpošana ietekmē plašākus procesus ķermenī un kādi ir pētnieku lielākie izaicinājumi saistībā ar elpošanās slimībām šobrīd. Skaidro fizioloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras docētāja Maija Rumaka un pneimonoloģe, medicīnas zinātņu doktore un RSU docētāja Madara Tirzīte. Maija Rumaka skaidro, ka cilvēks neelpo skābekli, viņš elpo gaisu. Vienīgais, ka no gaisa galvenā viela, kuru izmantojam, ir skābeklis. Tas saistīts ar to, ka mūsu organisma šūnas spēj izmantot skābekli, lai tālāk radītu enerģiju, kura nodrošina šūnu funkcijas. Savukārt slāpekli, kas atrodas apkārtējā gaisā visvairāk, organisma šūnas nespēj izmantot, lai radītu vielas, kuras varētu tālāk izmantot dzīvības procesu nodrošināšanai. Slāpeklis atmosfēras gaisā ir būtisks, jo pasargā atmosfēru no aizdegšanās, kas varētu rasties, ja tā sastāvētu no tīra skābekļa. Atšķaida skābekli līdz tādai koncentrācijai, kurā organisms vispār var pastāvēt un var pastāvēt dzīvība kā tāda. Madara Tirzīte atzīst, ka ir vēl arī citas vielas, kas nonāk plaušu tauku rezervēs un ķermeņa tauku rezervēs. Ir zinātniski pētījumi, ka vēl gadu desmitiem pēc notikuma var cilvēka ķermenī konstatēt dažādu ieelpotu vielu paliekas. Ir veikti pētījumi, kas veikti ar cilvēkiem, kas dzīvo vulkānu vai purvu tuvumā. Tirzīte vērtē, ka ir daudz sfēru, ko pētīt saistībā ar cilvēka elpošanas sistēmu, gan saistībā ar retāku plaušu slimību diagnostiku un ārstēšanu, ir dažu infekcijas slimību antibakteriālās terapijas pētniecība, dažādu medikamentu pielāgošana konkrētiem pacienta gadījumiem. Raksturojot mūsu elpošanas sistēmas spēju pielāgoties izmaiņām, Tirzīte skaidro, ka ir izmaiņas, kas saglabājās plaušās, piemēram, smēķēšanas ietekmē, ir reizes, kad plaušas ir ļoti fleksiblas un pielāgojas izmaiņām.  "Elpošanas sistēma ir spējīga pielāgoties apkārtējai videi, bet tā ir domāta normāliem apkārtējās vides apstākļiem, nevis piesārņojumam, kāds šobrīd ir vai arī joprojām turpina augt. Izmaiņas elpošanas sistēmā notiek, lai viņa pēc iespējas efektīvāk mūs pasargātu no apkārtējās vides apstākļiem, bet viņas notiek, man šķiet, lēnāk, nekā mēs spējam sabojāt vidi apkārt," vērtē Rumaka. Dažādie dzīvnieku elpošanas veidi Putni ir unikāli, jo tie spēj dziedāt gan ieelpas, gan izelpas laikā, zivju elpošanas orgāni ir žaunas un ir dzīvnieki, kas elpo caur ādu. Gaisa maisi, trahejas, āda – dzīvnieku pasaulē elpošanas veidi ir visai dažādi, un atkarībā no dzīvnieku tipa un dzīvesveida elpošanas sistēma ir šiem faktoriem pielāgota. Rīgas nacionālajā zooloģiskajā dārzā, pie putnu novietnes, kur dziedāšanā ar vietējiem strazdiem un zvirbuļiem sacenšas meža zosis, un tāpēc arī zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns sāk stāstīt par putnu elpošanas sistēmu. Skatot tālāk dzīvnieku elpošanas sistēmu, aplūkojam, kā tas notiek tādiem rāpuļu klases pārstāvjiem, kā bruņurupučiem, kur krūškurvis ir ieslēgts bruņās. Runājot par ūdeni dzīvojošajiem zīdītājiem, roņiem, bebriem un ūdriem, šiem dzīvniekiem, ienirstot ūdenī, nāsis un ausis cieši noslēdzas ar ādas kroku, tādējādi neļaujot ūdenim ieplūst elpošanas un dzirdes kanālos. Bet Māris Lielkalns tālāk stāsta par kukaiņu elpošanu, kas norit caur traheju un dobumu sistēmu.  

Līdz ārkārtas stāvokļa izsludināšanai gana bieži raidījumā Zināmais nezināmajā runājām par pārtikas atkritumiem – par to, cik daudz vides resursu iztērējam bezjēdzīgi, izmetot pārtiku gan mājsaimniecībās, gan neapdomīgi to izšķiežot jau audzēšanas un ražošanas procesā. Netrūka padomu, kā plānot savu ikdienu, lai pārtikas atkritumu nebūtu. Svarīgi bija arī lūkoties, vai iegādājoties pārtiku, mēs nepatērējam arī pārlieku daudz plastmasas iepakojuma. Tagad pārtikas drošības prasības mudina atgriezties pie atsevišķiem iepakojumiem un arī iepirkšanās paradumi ir mainījušies. Galu galā, daudzi no mums tagad daudz vairāk maltītes gatavo arī paši. Kā Covid-19 laikā turpināt pret resursiem izturēties viedi un dabai draudzīgi, saruna ar biedrības "Zaļā brīvība"  projektu vadītāju Ingu Belousu. Inga Belousa vispirms skaidro, kas ietekmē pārtikas patēriņu vispār: Daļa joprojām ļaujas emocijām, mēģinot domāt, kā neļauties panikai un izvairīties no emocionālas iepirkšanās. Ir cilvēki, kuriem prioritāte ir drošība. Tas visiem svarīgi šobrīd, kā iegādāties pārtiku tā, lai būtu arī veselīgi. Vēl viena lieta, par ko domāt, ir nauda vai bizness. izvēloties lētāko, produktus ar atlaidēm vai izpārdošanā. Ir cilvēki, kas domā, ka atbildība vai rūpes ir svarīgs un izvēlas produktus ar mazāko vides un sociālo ietekmi. Arī veselības aspekts nav atcelts, kad domājam par produktiem, lai mūsu uzturs būtu sabalansēts. Tas ir daudzveidīgs skatupunkts, ko varam pielāgot savām domām un uzvedībai. "Ja runā par vides viedokli, atbildība un rūpes varētu būt tas skatupunkts, no kura lūkoties uz pārtikas iegādi šajā laikā," norāda Belousa. Pagaidām vēl nav datu un pētījumu, vai ir pieaudzis pārtikas atkritumu daudzums ārkārtas situācijas laikā. Bet negaidot pētījumu rezultātus, var jau tagad vairāk laika veltīt pārdomām par savas mājsaimniecības pārtikas patēriņu. Arī plānošanai, kā pārtiku patērējam. "Svarīgi arī attīstīt ar pārtikas atkritumu mazināšanu saistītas prasmes, jo pēc iepirkšanās ir jātiek galā ar iepirkto," turpina Belousa. Pirmām kārtām, tā ir jāsakārto. Varbūt ir jāpārskata plauktu saturs, jāiztīra, jāizslauka, kas arī palīdz neaudzēt pārtikas kožu leģionu, kas kopā ar mums notiesā pārtiku. Tāpat jādomā, ko darīt ar ēdiena pārpalikumiem un kā to izmantot. "Ir laiks ne tikai jaunām radošām receptēm, bet arī iespēja pārdomāt, vai ikdienas porcija ir samazinājusies vai palielinājusies," mudina Belousa. "Kulinārija jaunajā skatupunktā varētu būt bezatkritumu kulinārija, vai gatavot no pārtikas atlikumiem, kas arī mazina pārtikas atkritumus." Neviens nav atcēlis arī atkritumu šķirošanu! Gaisa piesārņojuma saistība ar Covid-19 izplatību Vai var vilkt paralēles starp gaisa piesārņojumu un saslimstību ar Covid-19?  Var, ja šāds gaisa piesārņojums ir valdījis pilsētā ilgstoši un cilvēki, šādā vidē atrodoties, ir ilgstoši sirguši ar citām elpceļu kaitēm. Bet pateikt, ka tieši slikts gaiss ir pie vainas šai epidēmijai, nevar, uzskata Rīgas Stradiņa Universitātes  asociētais profesors un Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Sarunā ar viņu skaidrojam arī jautājumus, vai kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas ir mainījusies gaisa kvalitāte Rīgā un kā, siltākam laikam iestājoties, mainās gaisa kvalitāte.

Kur rodas putekļi? Nesen tāds jautājums radās kādai mūsu kolēģes meitai un tas mudināja arī mūs skaidrot, kur tad tie tik tiešām rodas? Neatkarīgi no tā, cik tīrīgi esam, putekļi mums ir visapkārt – gan mājokļos un darba vidē, gan uz ielas un automašīnās. Izrādās, putekļu ceļi ir visdažādākie – tuvi un tāli. Tāpat arī to izcelsme un ietekme uz cilvēku un vidi ir gana plaša. Par putekļiem stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Iveta Šteinberga un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Gaisa un klimata nodaļas vadītāja Aiva Eindorfa. "Tie putekļi, ko mēs redzam, nebūt nav tie kaitīgākie. Tie nosēžas uz ādas un gļotādām, un tad, kad mēs vakarā mazgājāmies, mēs nomazgājam viņus nost. Bet kaitīgākie ir tie, kurus mēs neredzam. To izmēri ir līdz 10 mikroniem, tā ir piektā daļa no cilvēka mata diametra. Dažkārt, ejot mājās no balles vasarā, mēs redzam kaut tā ņirbuļo saules staros, tie ir gigantiskie putekļi," skaidro Iveta Šteinberga "Putekļi pēc to izcelsmes un sastāva ir ļoti mainīgi: katrai vietai raksturīgi, iekštelpām un ārtelpām  raksturīgi, atkarīgi no avota, no klimata, no cilvēku darbības. Tie ir kā mazi bērni, viņiem ir pat savs dzīves cikls," turpina Iveta Šteinberga. "Putekļi dzīvo līdz dažām nedēļām, un viņi aug, viņi aglomerējas, uz viņu virsmas sorbējas, dažādas ķīmiskās vielas. Tādēļ arī es putekļus saucu ar vārdu viņi, jo man šķiet, ka tie ir dzīvi un tās nav abstraktas būtnes, kuras var būt kā matemātikā mēs nevaram raksturot," atzīst pētniece. Runājot par putekļiem apkārtējā vidē, Aiva Eindorfa norāda, ka vislielākās problēmas ir Rīgā. "Izteiktākās un augstākās koncentrācijas ir tieši Rīgas pilsētā un stacijās, kas ir transportu avotu ietekmes stacijas, kuras novērtē tieši transporta piesārņojumu," atzīst Aiva Eindorfa. Lielākais putekļu piesārņojums veidojas no individuālām mājsaimniecībām un no to apkures. Transporta gadījumā tas ir slāpekļa dioksīds vairāk. Šajā maigajā ziemā mājsaimniecību ietekme ir mazāka. Šogad pirmajos divos mēnešos Liepājā un Rēzeknē putekļu koncentrācija ir zemāka, nekā iepriekšējā gadā. Tas varētu būt saistīts ar apkures sezonu.  "Bet Rīgā diennakts pārsniegšanas gadījumu skaits ir pieaudzis. Uz šo brīdi īru apmēram jau fiksēti 17 diennakts pārsniegšanas gadījumā, gada norma ir 35 gadījumi. Tas, visticamāk, ir saistītas ar sāls un smilts kaisīšana uz ielām," atzīst Aiva Eindorfa. To, ka globālie procesi ietekmē arī putekļu koncentrāciju Latvijā, apliecina arī 2019. gada aprīlis, kad Sahāras tuksneša smilšu vētra ienesa izmaiņas arī datos pie mums "Pat Rucavā, kas ir lauku fona stacija, kas arī fiksē šo pārrobežu piesārņojumu, šajā stacijā mums reti kad ir dienas pārsniegšanas gadījumi, bet tieši šajā Sahāras tuksneša smilšu vētras laikā, arī šī stacija fiksējusi [putekļu koncentrācijas] pārsniegšanas gadījumus," bilst Aiva Eindorfa. Vulkāniskie pelni un arī putekļi Vulkānus iedala pēc izmēra  formas un lavas, kas no tā izplūst. No kā sastāv vulkānu putekļi vai pareizāk sakot – vulkāniskie pelni, kā šie pelni nonāk atmosfērā un kā vulkāna izvirdumi ietekmē klimatu, stāsta ierakstā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Ģirts Stinkulis atklāj vulkānu dabu un to, kā šie kalni izverd dažādos veidos sakarsušu lavu, pelnus un gāzes. Vispirms skaidrojums par to, kā iedalās no vulkāna izvirdusī masa un kas ir vulkāniskie pelni, kuri pēc izvirduma nosēžas gan tuvākajā apkārtnē gan arī nonāk atmosfērā. Visvairāk atmosfēru ietekmē eksplozīvie vulkāni, piemēram, minētais Krakatau, kurš 1883. gadā izvirduma laikā eksplodēja un izraisīja milzīgu cunami vilni. Izvirduma laikā tika iznīcināta aptuveni divas trešdaļas salas, kur atrodas Krakatau, un izvirduma izraisītais troksnis bija dzirdams līdz pat 5000 km attālumā no vulkāna. Izvirduma laikā melns dūmu un gāzu mākonis pacēlies aptuveni divdesmit piecu kilometru augstumā.

Vegetarische Gerichte sind mehr als nur eine "fleischlose Notlösung". Die Kochbuchautorin Ursula Gaisa hat in ihrem Buch 50 Rezepte ums Gemüse vereint, dazu gibt's Warenkunde zu Kräutern und Gewürzen. In "Habe die Ehre!" stellt sie ihr Buch und die Gerichte vor.

1918. gada 18. novembris ir mūsu valsts dzimšanas diena. Taču 1919. gads ir laiks, kad savu valsti pēckara apstākļos pašiem bija jāsāk celt no nulles. Šajā gādā gadsimta jubileju atzīmē virkne dažādu valsts iestāžu, institūciju un organizāciju, kas kļuva par valsts sākumu tolaik un kalpo par pamatu joprojām. Turpmākās divas nedēļas ik rītu skanēs rubrika "Kā uzbūvēt valsti?!", kurā dažādu iestāžu darbinieki atskatās šo institūciju tapšanas vēsturē, skaidro, kādas bijušas to funkcijas un pirmās personības, kā arī pastāsta par savu izvēlēto vēsturisko priekšmetu, telpu, dokumentu vai zīmīgu skaņdarbu, kas kalpo par laika mašīnu, lai aizdotos katras iestādes dzimšanas laikā. Šorīt stāsts par Gaisa spēku pirmsākumiem 1919. gadā Latvijā. Stāsta atvaļināts pulkvedis Uldis Filipsons. 1919. gada jūnijs – šajā laikā gan Latvijas valdībā, gan militārās aprindās visiem ir skaidrs, ka ir pienācis laiks veidot vienotu armiju. Tajā laikā jau bija skaidrs, ka armija nav iedomājama bez militārās aviācijas vienībām, un tā par Latvijas armijas Aviācijas grupas komandieri tiek iecelts virsleitinants Alfrēds Valeika. Lai izveidotu aviācijas vienību ir nepieciešami divi galvenie priekšnoteikumi, vienība ir jānokomplektē ar personālsastāvu un jāapgādā ar lidaparātiem. Ar personālu lielu problēmu vairs nebija, jo tolaik no Krievijas dzimtenē bija atgriezušies daudzi karavīri, kas bija gatavi dienēt Latvijas aviācijā. Daudz sarežģītāk bija ar lidaparātu iegādi, jo tolaik Latvijas armijā nebija neviena lidmašīna. Pirmās lidmašīnās Latvijas armijas karavīri ieguva zināmā mērā ar viltu no kņaza Līvena. Vēlāk Latvija saņēma lidmašīnas arī no Anglijas. Kara muzejā ir redzamas lidotāju krūšu nozīmes – centrālais elements nozīmītei ir ērglis lidojumā un virs ērgļa ķēdītē ir ugunskrusts. Tolaik Hitlers vēl nebija pie varas Vācijā un ugunskrustam bija tā sākotnējā nozīme. Šodien gaisa spēku lidotāju nozīmītē arī ir redzams ērglis, kas nes Latvijas valsts karogu, bet ķēdītē jau ir trīs zvaigznes, kas sasaucas ar trim zvaigznēm virs Brīvības pieminekļa.

25. oktobrī vairāk nekā 100 pasaules pilsētās notiks hakatons, lai meklētu risinājumus klimata pārmaiņu radītajām problēmām pilsētā. Dalībniekiem diennakts laikā būs jārada inovatīvas tīmekļa, mobilās vai virtuālās realitātes lietotnes, kas palīdz novērtēt pilsētas attīstības ietekmi uz ekosistēmu un tās pakalpojumiem. Latvijā šogad pirmo reizi hakatons notiks ārpus Rīgas – Cēsis. Risinājumu meklēšana vēl priekšā, taču, lai runātu par to, kādi varētu būt tehnoloģiskie risinājumi klimata pārmaiņu mazināšanai un ilgtspējīga tūrisma veicināšanai, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas EIT Climate-KIC HUB Latvia projektu vadītāja un hakatona organizatore Santa Krastiņa, sociālantropologs un pilsētu pētnieks Viesturs Celmiņš un Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Klimata un metodiskās nodaļas datu analītiķis Viesturs Zandersons. Vai pilsētā iespējams izvairīties no gaisa piesārņojuma? Kur pilsētas, tur gaisa piesārņojums. Kopš industriālās revolūcijas pagājis ilgs laiks, bet par neveselīgu gaisu pilsētā tiek runāts joprojām un aizvien vairāk. Piesārņojuma formas gan ir mainījušās, un tieši tāpat arī cilvēkiem ir lielākas izvēles iespējas pašiem noteikt, kādu gaisu pilsētā elpot. Kas mūsdienās rada gaisa piesārņojumu un kādas sekas tas var radīt, stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Iveta Šteinberga un biedrības “Zaļā brīvība” enerģētikas un klimata politikas eksperte Krista Pētersone. Ņemot vērā pēdējā laika aizvien pieaugošās diskusijas par klimata pārmaiņām, varētu šķist, ka tādējādi arī situācija pilsētās ir kļuvusi draudīgāka, jo gaisa piesārņojums palielinājies. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Iveta Šteinberga skaidro, ka salīdzinājumā ar situāciju pilsētās pirms 100 gadiem aina šobrīd ir varbūt ne gluži labāka, bet tomēr citādāka gan. Atsevišķu piesārņojošo vielu koncentrācija ir samazinājusies desmit un divdesmit reižu, piemēram, sēra dioksīds. Mēs vairs praktiski nekurinām ar sēru saturošām oglēm un mums ir stingri noteikumi sēra saturam degvielā. Tajā pašā laikā mūsdienās ir parādījušās citas vielas, piemēram, aerosoli jeb dažāda izmēra un dažāda ķīmiskā sastāva cietās daļiņas. Situācija saistībā ar tā vai cita veida daļiņām gaisā dažādās pasaules vietās ir atšķirīga. Gaisa kvalitātes mērījumus Latvijā veic Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Mērījumi notiek gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās, kā arī fona stacijās Rucavā un Zosēnos, lai novērtētu piesārņojumu, kas Latvijā ienāk no citām valstīm. Bet kā sevi pasargāt gaisa piesārņojuma apstākļos. Varētu lietot mazāk aerosolu, lai tie nenonāk apkārtējā vidē. Bet, ja reiz tie nonākuši, kā tad parūpēties par sevi? Cilvēki mēdz lietot aizsargmaskas. Ja domājam, kā rūpēties par sevi un gaisu pilsētā, neko unikālu patiesībā ieteikt nevar, - lietot uzturā pēc iespējas vairāk vietējos produktus, pirms pirkuma izdarīšanas padomāt, vai tas man patiešām ir nepieciešams. Un, kamēr Rīga atrodama aptuveni 180. vietā piesārņojuma ziņā, situācija daudz skarbāka ir citā Eiropas valstī no Latvijas pavisam netālu. Tā ir Polija. Biedrības „Zaļā brīvība” enerģētikas un klimata politikas eksperte Krista Pētersone gaisa piesārņojuma samazināšanas nolūkos iesaka nededzināt lietas, piemēram, rudens sausās lapas. Viņa arī uzsver, ka vārdu salikumos „klimata pārmaiņas” un „gaisa piesārņojums pilsētā” meklējamas kopsakarības, tomēr tie būtu arī jānošķir, jo klimats ir krietni plašāks jēdziens, tā ir arī temperatūra vai nokrišņi. Ņemot vērā to, ka tīrā gaisā mēs varētu dzīvot un strādāt labāk, iegūtajiem mērījumiem par gaisa piesārņojumu ir liela nozīme. Tie nav tikai cipari, bet tie nepieciešami politikas veidošanai, piemēram, gaisa piesārņojuma mazināšanai. Visas Eiropas Savienības valstis izstrādā Nacionālās enerģētikas un klimata plānu, kas Latvijā ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, un līdztekus tam vēl vienu dokumentu – Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu līdz 2030. gadam.

Gaisa piesārņojums ir viens no būtiskākajiem faktoriem,  kas ietekmē cilvēka veselību. Latvijā lielāko risku veselībai rada gaisa piesārņojums iekštelpās, kur cilvēki pavada teju 90% laika. Kā gaisa kvalitāte ietekmē mūsu veselību, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Pasaules veselības organizācija uzskata, ka gaisa piesārņojums ir ceturtais lielākais risks veselībai tūlīt aiz augsta asinsspiediena, neveselīga uztura un smēķēšanas riskiem. Pastāvīgi ieelpojot lielu daudzumu sīku daļiņu, palielinās risks iegūt sirds un asinsvadu slimības, elpošanas orgānu slimības un vēzi. Lielāko risku veselībai rada gaisa piesārņojums iekštelpās, kur cilvēki pavada daudz laika. Klausies arī raidījumu, kurā uzklausījām speciālistus par gaisa kvalitāti mājokļos pēc remonta. Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.

Publiskā telpā daudz tiek runāts par āra gaisa kvalitāti, bet krietni mazāk par to, kas notiek mūsu mājokļos. Vidēji Latvijas iedzīvotāji iekštelpās pavada 90% savas dzīves. Tās nozīmē, ka mājokļa gaisa kvalitātei vajadzētu būt teicamai, bet, vai spējam to nodrošināt, ja mājoklis ir nesen būvēts vai remontēts. Cik bīstamā vidē mēs dzīvojam, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Sertificēts energoauditors, būvinženieris Sandris Liepiņš un Rīgas Stradiņa universitātes higiēnas un arodslimību speciāliste, ķīmiķe Aneka Kļaviņa.   Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.

Gaisa piesārņojums ir viena no aktuālākajām vides problēmām Eiropas strauji augošajās pilsētās, tostarp arī Latvijā. Īpaši tas jūtams apkures sezonā, kad bezvēja laikā veidojas smogs un gaisa kvalitāte strauji pasliktinās. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki nākuši klajā ar risinājumu, kas ne tikai par 80% samazinātu gaisa piesārņojumu, ko rada malkas apkures sistēmas, bet arī padarītu tās efektīvākas. Īpašs miglas aparāts – tā to nodēvējuši RTU pētnieki, radot filtru, kas ļautu mazināt koksnes apkures radīto gaisa piesārņojumu. Tā kā malka, granulas un citi koksnes produkti aizvien tiek plaši lietoti Latvijas mājsaimniecībās, šādam filtram būtu plašs pielietojams arī tepat. Kā tas darbojas, rRaidījumā Zināmais nezināmajā stāsta RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadītāja, profesore Dagnija Blumberga un šī institūta pētnieks Miķelis Dzikēvičs. Siltuma uzturēšana savulaik Latvijas pilīs un muižās Krāsnis, siltās grīdas un  gultas apsildāmie laika gaitā ir mainījuši izskatu, bet to funkcija ir palikusi nemainīga – apsildīt telpu un padarīt to ērtu dzīvošanai. Jau kopš senas Romas laikiem bija izplatīta tāda apkures sistēma kā siltās grīdas. Arī Latvijā tās nebija retums – gan šāds siltuma padeves veids, gan podiņu, gan čuguna krāsnis  te ir bijušas  dažādos laikmetos. Par  apkures sistēmām Latvijas muižās un pilīs agrākos laikos stāsta arhitektūras vēstures zinātņu doktors, kultūras pieminekļu izpētes un saglabāšanas eksperts, restaurators un arhitekts Ilmārs Dirveiks.

Mēs daudz pievēršam uzmanību tam, ko ēdam, bet mazāk tam, ko ikdienā ieelpojam. Gaisa kvalitāti, piemēram, savā mājoklī, mēs varam regulēt kaut vai atverot logu, bet nosacīti nesen būvētās administratīvās, sabiedriskās telpās, arī lielveikalos to dara automatizētas ventilācijas sistēmas, kuru piegādātā gaisa kvalitāte daudzus neapmierina. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam,  vai ir pamats bažām par mūsu veselību, ja ilgstoši uzturamies kondicionētā gaisā, vai tiešām pastāv „ķīmiskais” gaiss lielveikalos un biroju telpās, kā arī, kādi ir pareizas telpu ventilācijas pamatprincipi. Skaidro Sertificēts energoauditors, būvinženieris Sandris Liepiņš, neatkarīgā eksperte ēku energoefektivitātes jomā, sertificēta siltumapgādes un ventilācijas sistēmu projektētāja Ilze Dimdiņa un Veselības inspekcijas Vides veselības uzraudzības nodaļas vadītāja p.i. Normunds Kadiķis. „Skatoties, kāds ir klimats ārā, tikai 3 procenti no āra temperatūras apstākļiem ir piemēroti tam, lai iekštelpās būtu tāds gaiss, kāds ir ārā. Visā pārējā laikā ir vajadzīga sildīšana vai dzesēšana jeb gaisa apstrāde. Īsti bez ventilācijas nevaram iztikt,” norāda Ilze Dimdiņa. Cilvēka labsajūtu ietekmē gan izteikti sauss gaiss telpās, gan izteikti mitrs.  

Reizēm jāļauj lidot ne tikai garam, bet arī ķermenim. Par to, kā meditēt, kā atbrīvoties no saspridzinājuma, dejot vai nodarboties ar jogu, izmantojot fizikas likumus, un kā apiet tos līdzsvara atgūšanai, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Gravitācijas ietekmē muskuļi mēdz ar saspringt par daudz, tāpēc ir vērts tos atslābināt jeb mazināt gravitāciju, par slinga terapiju, jogu šūpuļtīklā, gaisa dejām un arī flotācijas terapiju stāsta Rīgas 1. slimnīcas ambulatorās daļas vadītāja, ārste-interniste Ilze Reinholde, Kluba 4 Veselības centra 4 Vingrošanas un rehabilitācijas nodaļas fizioterapeits  Vilnis Ozoliņš un „Aerial Yoga Riga” dibinātāja gaisa jogas speciāliste Adele Veinberga.      

Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievērsīsimies klimata pārmaiņām. Aprīlis bijis septītais mēnesis pēc kārtas, kad globālās temperatūras pārsniedza normu un šobrīd par sekām brīdina arī Pasaules banka. Savukārt studijā saruna par Ukrainu, kurai pēc uzvaras Eirovīzijā atkal pievērsta pasaules uzmanība. Raidījuma viesis: žurnālists Atis Klimovičs. Vēl raidījumā diskutēsim par Lielbritāniju, kuru tieši pēc mēneša gaida balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības. Kā arī skaidrosim, vai Rietumiem, cenšoties stabilizēt situāciju Lībijā, iespējams mazināt bēgļu plūsmu Eiropas virzienā.    Dabas uzvedība mainās Kad Leonardo di Kaprio saņēma savu Oskara apbalvojumu, slavenais aktieris no lielās skatuves atgādināja, ka klimata pārmaiņas ir īstas un tām jāpievērš uzmanība. Viņš jau gadiem runā par klimata pārmaiņu ietekmi uz pasauli. Kaut vai filmējoties mākslas filmā par izdzīvošanu savvaļā, Leonardo di Kaprio uzsvēra, ka sajutis, cik mainīgi ir laika apstākļi. Dažādas organizācijas mēra Zemes temperatūru un cenšas saprast, kā novērojumi dabā varētu mums sniegt atbildi par klimanta izmaiņām. NASA nesen ziņoja, ka dati par aprīli uzrāda absolūto siltuma rekordu pasaules mērogā. Gaisa temperatūra pēdējo trīs mēnešu laikā ir konstanti par vismaz vienu grādu pēc Celsija skalas pārsniegusi to normu, ko uzskata par atskaites punktu. Tieši temperatūras svārstības rada bažas, ka klimata pārmaiņas ir īstas. Zinātnieku darbs ir pētīt un meklēt kopsakarības, politiķu darbs ir meklēt risinājumus politiskā līmenī, bet žurnālistu un aktīvistu darbs ir ziņot un piedāvāt faktus. Vairākās pasaules valstīs izvēršas asa cīņa starp klimata pārmaiņu aizstāvjiem un noliedzējiem. Jo reālas izmaiņas nozīmē ekonomiskos pārkārtojumus. Bet kur nauda, tur intereses. ASV ir aktīvas lobētāju grupas, kuras veido politekonomijā skoloti cilvēki. Tāds ir arī Marks Morano, kurš bija viens no Republikāņu partijas vēlēšanu komandas veidotājiem, bet tagad vada pretklimata pārmaiņu organizāciju. Viņš ir pārliecināts, ka klimata pārmaiņas ir blēņas. „Mēs vadāmies pēc pierādījumiem, kuri parāda, ka globālo sasilšanu veicina simtiem dažādu faktoru, piemēram, okeānu cikli, ūdens temperatūra, metāns, Saules sistēma un Saules aktivitāte, mākoņi un vulkānu darbība un putekļi, kas no tās rodas. Ideja, ka oglekļa dioksīds ir aste, kas luncina suni, vienkārši nav izskaidrojums. Ja vēl pameklējam faktus vai aprakstus zinātniskajā literatūrā, ir plaši atrodama informācija, ka viduslaikos un romiešu laikā arī ir bijuši karstuma viļņi, kuros nu nekādi nebija vainojams CO2 izmešu daudzums. Kas tagad notiek? ANO dati liecina, ka pēdējās divās desmitgadēs ir bijuši vairāki gadi, kad gaisa temperatūra nav palielinājusies. Bet ASV Kongress, ANO rada mītu, ka viņi var ietekmēt laikapstākļus. Tā it kā viņi spētu samazināt viesuļvētru spēku un tornado postījumus,” uzskata Morano. Lielu darba daļu, publiski skaidrot klimata pārmaiņu pazīmes, ASV pilda Bils Najs. Viņš ir populārzinātnisku raidījumu vadītājs, kurš uzskata, ka klimata pārmaiņu pretinieki nespēj uztvert argumentus precīzi. Pieminēt temperatūras nepaaugstināšanos ir viegli, ja skatās uz virspusējiem datiem, piemēram pa pilsētām. Bet Zemes temperatūra aug, ja to novēro globālā līmenī. „Sāksim ar faktiem – romiešu periods tiešām neatspoguļo visu pasauli. Kritiķiem varam pajautāt – vai jūs piekrītat, ka bērnībā oglekļa dioksīda izmešu nebija tik daudz kā tagad? Līmenis aug ļoti strauji. Tā ir atšķirība starp vecajiem sliktajiem laikiem un mūsdienām. Tieši CO2 pieauguma dinamika satrauc un to ietekmē cilvēka darbība. Paskatieties ledājos, kuros ir iesprostots gaiss no ļoti senas pagātnes. Tādā veidā mēs analizējam, kāda bija tālās pagātnes gaisa kvalitāte, un tā liecina, CO2 daudzums bija mazāks. Viduslaiku sasilšanas periods ir izplatīts arguments, bet tas ir Eiropas fenomens, tā kā uz pasauli to attiecināt nevar. Kad es biju bērns, pasaules iedzīvotāju skaits sasniedza trīs miljardus. Manas dzīves laikā iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā dubultojies. Un pasaulē visi grib dzīvot kā mēs, attīstītās pasaules valstis. Tas nozīmē, dedzināt oglekli un izmest izmešus atmosfērā,” vērtē Najs. Aptaujāt zinātniekus par klimata pārmaiņām un CO2 izmešiem varētu daudz un ilgi. Bet piemēram, tautā labi zināmais laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs atzīst, ka savus novērojumus balsta uz senču vērojumiem un ticējumiem. Viņš pievērš uzmanību arī zīmīgajiem laika prognozēšanas datumiem. Tāpat arī daudz ko var secināt no novērojumiem dabā. Kad es sekoju līdzi, tad es pamatojos uz cikliem. Šķiet, ka tie cikli arī dabā ir tādi. Un kad skatās globāli, tad arī mūsu mazajā zemītē tie cikli atkārtojas. Mums varbūt nav ļoti senu dabas vērojumu tradīciju, bet to, ka cilvēka darbība atstāj kaut kādu ietekmi, tas protams arī atsaucās. Nobīdes veidojas, sekojot laikam, jo, protams, viss ir kustībā un mainībā. Tomēr, kaut kāds cikliskums dabā ir - tas arī nosaka aukstākus un siltākus posmus un tas periodiski atkārtojas. Protams, Vilis Bukšs  neveic globālu laikapstākļu analīzi, bet arī nelielajā mērogā, viņš ir novērojis, ka dabas uzvedība mainās.

Stāstu "Klāra Klukste dabū draudzeni" no Olvenas Bouinas grāmatas 1990. gadā Latvijas Radio studijā ieskaņojuši Vera Singajevska, Helēna Laukmane, Irīna Tomsone, Harijs Gerhards, Ēriks Brītiņš, Tālivaldis Āboliņš, Astrīda Vecvagare, Svetlana Bless, Miervaldis Ozoliņš, Aīda Ozoliņa, Vaironis Jakāns, Aldis Kusiņš un Ivars Brakovskis. Komponiste – Elga Igenberga. Kādā agrā sestdienas rītā Pērle Pēkšķe lēnām čāpo pa pagalmu. Viņas knābis gluži vai smaida apziņā, ka stāstāmas jaunas ziņas. Viņa taču redzējusi Karmenitu! Pagalmā sākas īsts lērums, un ar jautājumiem pēkšķētāja tiek gluži vai apbērta... Kas tā tāda – Karmenita? Nu, melno Karmenitu takš vakar saimnieks atvedis, un pagalmā tā ieradusies uz palikšanu. Tikai no malas tā izskatoties pēc parastas vistas, taču īstenībā viņai esot pat ciltskoks! Te arī Karmenita lepni iesoļo pagalmā, vēlēdamies iepazīties ar vietējiem ļaudīm. Kad visi tai stādījušies priekšā, Karmenita lielmanīgi paziņo, ka esot Melnā Minorkiete no spāņu cilts un, spāniskajā akcentā augstprātīgi nočiepstējusi, ka ar tik prastiem ļautiņiem tai nav nekā kopīga, lielīgi aizgorās projām. Pagalma iemītnieku saime pukojas un šķendējas, rājas un dusmojas: sak' tas esot kaut nedzirdēts, kā tāda jaunpienācēja TĀ varot apvainot vietējos ļaudis! Šausmas, cik uzpūtīga... Taču citā ieskatā ir āzis Augustiņš, kuru Karmenitas stāsts par Spāniju dikti savaldzinājis. "Mek-mek-mek – fandango! Mek-mek-mek – fandango!" – viņš lēkā, skaņi mekšķēdams. Viss, kas svarīgs, taču nāk no Spānijas! Pārēji gan uzbaras, ka nav vajadzības uzpūtīgo Karmenitu vēl vairāk uzmundrināt - jau tā pārāk neciešami izdarījusies, tomēr ideja par to, ka Spānijā viss ir labāk, nekā šeit, rod auglīgu augsni. Sak', kur kāds spānisks lakats, kāds žilbinošs aksesuārs? Karmenita ir gatava palīdzēt, līdz viss zvēruļu bariņš izskatās, kā nākas. Lai šo jauko brīdi nosvinētu, melnā daiļava ielūdz visus uz tēju! Kad saviesīgā vakara gaitā Karmenita turklāt pastāsta par vēršu cīņām Spānijā (kuras pati, starp mums runājot, nekad nav redzējusi), pagalma iemītniekiem ideja rokā - jāsarīko pašiem savas vēršu cīņas! Par toreadoru izvēlot pašu Karmenitu, sākas tāds jampadracis, kāds šajā pagalmā vēl nav pieredzēts... Gaisa jaucējai nākas vien atzīties, ka nav nekāda spāniete, vien parasta vistiņa – nu, gluži kā Klāra. Nosolījusies, ka vairs nekad neizliksies par labāku esam, lielībniece kļūst par Klāras labāko draudzeni.