Podcasts about krakov

Glasbo Gabriela Fauréja smo poslušali na koncertu, ki je avgusta potekal v okviru festivala Imago Sloveniae, posvečen pa je bil 100. obletnici smrti tega francoskega skladatelja, organista, pianista in učitelja. V Mestnem muzeju so zaigrali glasbeniki Akademije Colluvio. Gre za akademijo za komorno glasbo, v okviru katere vsako leto na grad Hornegg v Avstriji povabijo najobetavnejše mlade glasbenike, ki študirajo na različnih uveljavljenih akademijah in konservatorijih po vsem svetu. V okviru Akademije jih združijo v različne komorne zasedbe, po koncu izobraževanja oziroma mojstrskega tečaja pa glasbeniki nastopijo na koncertih v različnih evropskih mestih, kot so Split, Sarajevo, Beograd, Lvov, Budimpešta, Praga, Krakov, München, Dunaj in seveda Ljubljana. Gabriel Fauré: Klavirski kvintet št. 2 v c-molu, op. 115 Naz İrem Türkmen, William Kinney, Michaela Jurčová, Clara Hope Simpson, Zsófi Persányi

Glasbo Gabriela Fauréja smo poslušali na koncertu, ki je avgusta potekal v okviru festivala Imago Sloveniae, posvečen pa je bil 100. obletnici smrti tega francoskega skladatelja, organista, pianista in učitelja. V Mestnem muzeju so zaigrali glasbeniki Akademije Colluvio. Gre za akademijo za komorno glasbo, v okviru katere vsako leto na grad Hornegg v Avstriji povabijo najobetavnejše mlade glasbenike, ki študirajo na različnih uveljavljenih akademijah in konservatorijih po vsem svetu. V okviru Akademije jih združijo v različne komorne zasedbe, po zaključku izobraževanja oziroma mojstrskega tečaja pa glasbeniki nastopijo na koncertih v različnih evropskih mestih, kot so Split, Sarajevo, Beograd, Lvov, Budimpešta, Praga, Krakov, München, Dunaj in seveda Ljubljana. Gabriel Fauré: Klavirski kvartet št. 1 v c-molu, op. 15 Nađa Komlenić, Wanxinyi Huang, Beltrán Calderón, Oleksandra Kiktenko Gabriel Fauré: Klavirski trio v d-molu, op. 120 Frédéric Pouliot, Jasmin Blomenkamp, Elizaveta Ukrainska

Stāsta sociologs, zinātniskā institūta Baltic Studies Centre vadošais pētnieks, LU profesors Tālis Tisenkopfs Šovasar ceļi mani aizveda uz Krakovu. Šī bija mana ceturtā reize pilsētā, bet ne reizi nebija izdevies apmeklēt Čartoriski muzeju un redzēt Leonardo gleznu "Dāma ar sermuliņu". Beidzot biju izlēmis to izdarīt, un pēc sanāksmes devos vecpilsētas virzienā. Pirms bulvāru loka pamanīju jaunizveidotu pilsētas dārzu, kura agrāk te nebija. Koki vēl mazi, bet miskantes jau sakuplojušas; mākslīgajā strautā čaloja ūdens. Dārzu no jaunbūvēm šķīra metāla žogs, pie kura bija piestiprināta gara fotoplakātu virkne. Gluži kā lielie fotoplakāti pie Luksemburgas dārza restotā žoga Parīzē. Es pievērsu uzmanību fotogrāfijā redzamajam sievietes tēlam – gudra, reljefa seja, liels deguns, pirksti, kas tur papīra lapu – Vislava Šimborska, 100 gadu. Nākamajā fotogrāfijā viņa sēdēja bērnu ratiņos aukļu un guvernanšu ieskauta, tad tēvam klēpi uz terases. Fotogrāfiju retrospekcija aizveda pie bērnības sejas, kurā bija ierakstīts, kas viņa kārdeiz būs – Nobela prēmijas laureāte. Redzošas acis, augsta piere, viegls smaids. Tālākās fotogrāfijas rādīja jaunības ainas – kustībā esošas figūras uz Parīzes ielu fona. Blakus viņai arvien bija tādi paši enerģiski, viegli tērpti un slaidi cilvēki. Nobela laureāte – es apstājos un mēģināju minēt disciplīnu. Fizika? Ķīmija? Acu priekšā uzpeldēja Tartu muzejā reiz redzētā slavenu sieviešu zinātnieču fotogrāfiju galerija, bet nevarēju atcerēties uzvārdus, un arī viņu sasniegumi bija izplēnējuši atmiņā. Būt sievietei Nobela laureātei kaut ko nozīmē. Tikai 65 sievietes saņēmušas šo atzinību, kamēr vīriešu ir vairāk kā 900. Sievietēm to parasti piešķir literatūrā vai miera jomā. Pie nākamās fotogrāfijas bija virsraksts "Literārās spēles", bet aiznākamā atkal visu sajauca, jo tur bija rakstīts "kopā ar Kornelu" – vīrietis un sieviete stāvēja, ar plaukstām atspiedušies pret apaļu galdu, noliekušies viens pret otru, un smaidīja. Pazibēja alūzija – Kornela Universitāte Ņujorkā, tātad tomēr fizika vai medicīna. Vēlāk noskaidroju, ka Kornels bija viņas dzīvesdraugs, bet Nobela prēmiju viņa saņēmusi literatūrā 1996. gadā. Kornelam veltīts viens no Šimborskas pazīstamākajiem dzejoļiem "Kaķis tukšā dzīvoklī", kas Ulda Bērziņa atdzejojumā skan šādi: Nomirt – to kaķim nedrīkst nodarīt. Ko kaķis lai iesāk tukšā dzīvoklī. Vai rāpties sienās. Trīties starp mēbelēm. It kā nekas nebūtu mainījies, tomēr viss nomainīts. It kā nekas nebūtu pārvietots, bet viss citā vietā. Un naktīs lampa vairs nedeg. Vislava Šimborska (Wislawa Szymborska, 1923-2012) Krakovā nodzīvoja visu mūžu, un uz jautājumu, kāpēc sarakstījusi tik maz dzejoļu, atbildēja: "Man ir papīrgrozs." Nākot atpakaļ no muzeja, vēlreiz izeju cauri dārzam. Pēdējais plakāts ir liela fotogrāfija – daudz cilvēku, februāra sniegs lielām pārslām. Izskatās pēc pilsētas laukuma, bet ir kapsēta. Šimborskas bēres.  Dzejnieks nerada kontekstu, dzejnieks nerada reliģiju un netēlo pravieti. Visas pielīdzināšanas ir nevietā. Dzejnieku vajag ieraudzīt viņa dzejolī. Piemēram, "1973. gada 16. maijā" Viens no daudzajiem datumiem, kas man vairs neizsaka neko. Lieliem dzejniekiem varbūt piedienētu būt apglabātiem pilsētas laukumā. Šimborskas dzeja turpinās arī nākamajā pilsētas rajonā, kur kādreiz atradās radošais kvartāls, darbojās jocīgi biznesi, rosījās tetovēti cilvēki un bija pilns ar jauniešiem. Tagad kvartāls ir slēgts, to pārpirkuši attīstītāji. Taču uz būvlaukumam apjoztā žoga grafiti stilā uzrakstītas Šimborskas varbūt slavenākās dzejas rindas – vispirms poļu, tad angļu, tad ukraiņu un tālāk arī citās valodās. Latviski es tās tulkotu: Prieks rakstīt. Spēks saglabāt. Mirstīgās rokas atriebība.

Herečka Simona Lewandowska strávila poslední půl rok na studijním pobytu v Krakově. „Je tam určitě víc tabu, o kterých se nemluví, například sexualita, drogy a vlastně i menšiny,“ říká v pořadu Osobnost Plus herečka, která zářila v projektech Zlatá labuť, Dobré ráno, Brno nebo Aristokratka ve varu. Moderuje Michael Rozsypal.Všechny díly podcastu Osobnost Plus můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Stāsta ārste, Ukraiņu labdarības biedrības "SICH" priekšsēdētāja Oksana Sičko  Latvija un Ukraina līdz 1917. gadam bija Krievijas impērijas sastāvā. Ukraiņu Tautas Republika un Latvijas Republika savu sadarbību sāka 1918.gadā, bet jau gadu vēlāk Ukrainai šeit bija savs konsulāts, pēc tam arī vēstniecība. Pie nama Antonijas ielā 6 tagad atrodas plāksnīte par godu abu valstu diplomātisko attiecību simtgadei. Ukraiņiem tad bija ļoti smags laiks, jo, nevarot strādāt savā dzimtenē, ļoti daudzi strādāja ārzemēs, tostarp Rīgā esošajās rūpnīcās. Pirmais vēstnieks Latvijā bija armijas pulkvedis Ivans Kedrovskis. Pēc Ukrainas Tautas Republikas rašanās un Latvijas valsts pasludināšanas auga patriotisms un nacionālās piederības izjūta. Jau vairāk nekā pirms 100 gadiem ukraiņu diaspora Latvijā izveidoja kori, kurā dziedāja ap 100 dziedātāju, radās ukraiņu tautas teātris. Ir liecības, ka abi kolektīvi bijuši ļoti labā un augstvērtīgā mākslinieciskā līmenī. Diemžēl ienākot padomju varai, viss tika pakļauts krievu propagandai un viņu vērtībām. Pārrāvums ilga līdz 1988. gadam, kad ukraiņu diaspora atkal sāka apvienoties: tika radīta biedrība "Dņipro", kam vēlāk sekoja ukraiņu jauniešu klubs. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijā darbību uzsāka Rīgas Ukraiņu vidusskola – tā ir vienīgā citas valsts finansētā ukraiņu skola ārpus Ukrainas. Mācības notiek latviešu valodā, skolēniem paralēli apgūstot arī ukraiņu valodu, vēsturi un kultūru. No pašiem pirmsākumiem skolas direktore ir Lidija Kravčenko. Kopš deviņdesmito gadu sākuma Pils ielā 5 darbojas Grieķu Katoļu baznīca, kurai šobrīd, ieplūstot bēgļiem, ir ļoti daudz apmeklētāju. Ukraiņu tautas teātris atdzima 2011. gadā, kad to izveidoja ukraiņu skolotāja un režisore Marija Semenova. Būdams amatierkolektīvs, tas saņēmis uzaicinājumus piedalītos profesionālo teātru festivālos Krakovā, Ņižinā, Ļvivā un citviet. Marija Semenova ir ne tikai ļoti spēcīga režisore, bet arī aizrautīga autentisko tautastērpu kolekcionāre. Visas izrādes tiek spēlētas tikai tautastērpos, piemeklējot konkrētajam apgabalam piemērotāko. Piemēram, krekls var būt pat pusotru gadsimtu sens, bet Marija Semenova zina arī katra apģērba stāstu. Iespējams, arī tāpēc Ukrainas tautas teātra izrādēm, kurās pārsvarā tiek izrādīta ukraiņu klasika, ir lielāka vērtība un milzīga enerģija. Dzejnieks Tarass Ševčenko uzskatāms par ukraiņu gaišreģi, jo visi viņa dzejoļi ir kā pareģojumi. Ukraiņu diaspora vēlējās atklāt viņam veltītu pieminekli Kronvalda parkā vēl dzejnieka divsimtgadē. Līdz ar to, ka 2014. gadā sākās karš, Tarasa Ševčenko piemineklis tika atklāts pēc diviem gadiem. Diaspora, kurai pa spēkam izveidot baznīcu, skolu, vairākas biedrības, savākt līdzekļus piemineklim, ir ļoti spēcīga! Tas notiek, pateicoties arī Latvijas atbalstam un tam, ka ukraiņiem šeit iespējams justies novērtētiem un – kā mājās... Krievijas pilna mēroga iebrukuma dēļ Latvijā iebraukuši vairāk nekā 40 tūkstoši ukraiņu, kuri sāk veidot jaunu ukraiņu diasporas paaudzi. Paldies Latvijai par lielo atbalstu! Kopā mēs uzvarēsim!  

Část historického náměstí v polském Krakově už zaplnily stánky vánočního trhu. Mezi těmi, které nabízejí jídlo, nápoje, ozdoby, kulichy nebo šperky, jeden poutá pozornost už z daleka. Každou chvíli se z něj totiž ozývá zvonění kovadliny.

Část historického náměstí v polském Krakově už zaplnily stánky vánočního trhu. Mezi těmi, které nabízejí jídlo, nápoje, ozdoby, kulichy nebo šperky, jeden poutá pozornost už z daleka. Každou chvíli se z něj totiž ozývá zvonění kovadliny.Všechny díly podcastu Zápisník zahraničních zpravodajů můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Release Date: August 24, 2013Guthrie tries to solve a gangland killing.Original Air Date: April 1952Support the show monthly at patreon.greatdetectives.netSupport the show on a one-time basis at http://support.greatdetectives.net.Mail a donation to: Adam Graham, PO Box 15913, Boise, Idaho 83715Take the listener survey…http://survey.greatdetectives.netGive us a call 208-991-4783Follow us on Instagram at http://instagram.com/greatdetectivesBecome one of ourfriends on FacebookFollow us on Twitter@radiodetectivesThis show is part of the Spreaker Prime Network, if you are interested in advertising on this podcast, contact us at https://www.spreaker.com/show/5901852/advertisement

Sporta raidījumā Piespēle šoreiz par pasaules čemoionātu hokejā, kas noslēdzās pirms vairāk nekā mēneša. Latvijas izlasei tajā vēsturisks sasniegums, izcīnītas bronzas godalgas, bet izrādās, ka kāds Latvijas pārstāvis tika arī pie zelta. Tā bija Kanādas hokeja izlases pārstāve Zane Čača. Ar Zani iepazīsimies šajā raidījumā, bet Reinis Grundspeņķis izzināja medaļu tapšanas stāstu. Godalgas veidojis ģimenes uzņēmums “Geka” no Latvijas. Nedēļas topā: Kristapam Porziņģim pirmā preses konference Bostonā, spēlēs ar 8. numuru un gatavs palīdzēt izlasei. Notiekot sarunas par jaunu divu gadu līgumu aptuveni 60 miljonu vērtībā - oficiālu darījumu var noslēgt 6. jūlijā; Aļonai Ostapenko lielisks sniegums Anglijas zālāja sezonā - tagad priekšā Vimbldonas turnīrs; Futbola virslīgā aizraujošs Rīgas derbijs; Noslēdzas Eiropas spēles Krakovā; “Tour de France” sākas, brauc arī latvietis Krists Neilands.

Paris sindromu nədir?"Yol Əhvalatı"nda qonaq olan Zərifə Əsgərzadə bir çox turistin yaşadığı Paris sindromundan, Parisinnəqliyyat sistemindən, Polşada tələbələr üçün əlverişli yerlərdən, Krakov şəhərindən danışdı.

Formovala ho nespoutanost Filipa Topola, miluje obrazy Hieronyma Bosche a v dospívání závodně běhal. Divadlo pro něj dlouho představovalo cosi umělého, až ho na konci gymnázia – pod záminkou dada – začal sám zkoušet. Obzory mu otevřela studijní stáž v Krakově a rozhlasová praxe v elévském oddělení. U tohoto média zůstal, a dnes patří mezi nejvýraznější rozhlasové tvůrce se slabostí pro Drákulu anebo Thomase Bernharda. S Petrem Mančalem mluvila ve Vizitce Markéta Kaňková.Všechny díly podcastu Vizitka můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Krakovič byl patrně někdo, kdo pocházel z obce Krakov, Krakovany nebo Krakovec. Krakov přitom není jen město v Polsku (Kraków), ale i obec ležící v okrese Rakovník, stejně tak obec jménem Krakovec je na Ukrajině (ukr. Краковець, pol. Krakowiec) i u nás. V ČR nosí příjmení Krakovič/Krakovičová 76 obyvatel, nejvíce jich žije v Kyjově. V polštině jsou příjmení podle původu z města Krakova např. Krakowski, Krakowczak, Krakowian, Krakowiak a další.Všechny díly podcastu O původu příjmení můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Vyrazili jsme s přítelkyní na 4 noci do Polska, konkrétně do města Krakov. No a bylo to skvělý! Navštívili jsme zábavní park Energylandia, dvě Harry Potter kavárny a mnohem víc! Krakov je opravdu nádherné město a hlavně tam mají pruhy pro cyklisty!

Pracoval pro hollywoodské i bollywoodské produkce. „Tam jsem potkal nejlepší lidi z oboru,“ pochvaluje si. V loňském roce čtyři měsíce točil se svým týmem v polském Krakově seriál Barbarians 2 pro Netflix. Jméno Dan Bodlák najdete i v titulcích akční komedie Tři tygři ve filmu: Jackpot.

Pracoval pro hollywoodské i bollywoodské produkce. „Tam jsem potkal nejlepší lidi z oboru,“ pochvaluje si. V loňském roce čtyři měsíce točil se svým týmem v polském Krakově seriál Barbarians 2 pro Netflix. Jméno Dan Bodlák najdete i v titulcích akční komedie Tři tygři ve filmu: Jackpot.Všechny díly podcastu Větrník - Host ve studiu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Dlouhodobě si zapisuje sny, kterým také věnuje právě připravovaný dokument Naslouchači snů. Stále častěji se kloní k intuici a důrazu na proces, v dokumentární tvorbě je příznivkyní průzkumnických, radikálních cest. Hostem Vizitky byla filmařka a autorka knihy Rozumět televizi Lucie Králová, jejíž dokumentární opera Kaprkód získala cenu za nejlepší hudební dokument na mezinárodním filmovém festivalu v polském Krakově a českou premiéru bude mít letos na jihlavském festivalu.

Dlouhodobě si zapisuje sny, kterým také věnuje právě připravovaný dokument Naslouchači snů. Stále častěji se kloní k intuici a důrazu na proces, v dokumentární tvorbě je příznivkyní průzkumnických, radikálních cest. Hostem Vizitky byla filmařka a autorka knihy Rozumět televizi Lucie Králová, jejíž dokumentární opera Kaprkód získala cenu za nejlepší hudební dokument na mezinárodním filmovém festivalu v polském Krakově a českou premiéru bude mít letos na jihlavském festivalu.Všechny díly podcastu Vizitka můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Səriyyə Məlikova I Yol Əhvalatı #91 I Tam Vaxtı #274

Iznācis poļu dzejnieka, esejista un atdzejotāja, Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša atdzejas krājums “Dāvana”. Krājums, viens no apjomīgākajiem izdevniecības “Neputns” bilingvālajā dzejas samta sērijā, Ingmāras Balodes sakārtojumā ietver Hermaņa Marģera Majevska, Ulža Bērziņa, Māra Salēja atdzejojumus, rādot Česlava Miloša domu ienākšanu latviešu valodā dažādos Latvijas vēstures posmos. Saruna ar Ingmāru Balodi un Māri Salēju. “Dāvana” – tā dzejniece un atdzejotāja Ingmāra Balode latviskojusi Česlava Miloša, poļu dzejnieka, literatūrkritiķa, valodnieka, Kalifornijas Universitātes slāvu literatūras profesora un Nobela prēmijas laureāta dzejoļa nosaukumu, un šis nosaukums dots arī visam krājumam. Krājumu “Dāvana” noslēdz šis pats dzejolis, taču jau Ulža Bērziņa atdzejojumā un ar nosaukumu “Balva”. Kas ir tas būtiskākais, kas raksturotu Česlava Miloša personību, kas par viņu jāpasaka vispirms? Šķiet, viņš ir laika liecinieks. Savā 93 gadus ilgušajā mūžā, kas aizsākās vēl pirms Pirmā pasaules kara un noslēdzās jau šajā tūkstošgadē, viņš ir spējis būt laikabiedrs neskaitāmām paaudzēm, laika griežiem, vēstures notikumiem. Ingmāra Balode atsūta youtube ņemto video, kurā Česlavs Milošs lasa dzejoli “Dāvana”, un piebilst, ka viņai patīk klausīties Miloša poļu valodā, kas pat pēc ASV, Bērklijas universitātē pavadītajiem vairāk nekā divdesmit gadiem, saglabājusi īpatnu, lietuvisku akcentu. Arī šādā veidā viņš ir drusku mūsējais. Dzimis 1911. gadā, Lietuvas Šeteņā, beidzis Viļņas universitāti, un tieši šajā laikā veidojies kā dzejnieks, arī darbojoties dzejnieku grupā “Žagari”. Studiju gados Viļņā Česlavs Milošs bija sabiedriski aktīvs, jau krietni vēlāk – 1953. gadā tapušā darba “Sagūstītais prāts” ievadā, viņš skaidros, ka spēju rakstīt esejas viņš trenējis tieši šajā dzīves periodā, iesaistoties polemikā un strīdos. Viņa atpazīstamības un nostājas dēļ, likumsakarīgi jaunā pēckara komunistiskā Polija steidzās Milošu iesaistīt diplomātiskajā dienestā, Milošs paguva pabūt gan Vašingtonā, gan Parīzē, līdz 1951.gadā lūdz politisko patvērumu. “Sagūstītais prāts”, grāmata, kas Ulža Bērziņa tulkojumā 1998. gadā iznākusi arī latviski, padarīja Milošu plaši pazīstamu Rietumos, bet nodrošināja viņa darbu nonākšanu aizliegto sarakstā dzimtenē. Česlava Miloša atgriešanās mūža nogalē Polijā, Krakovā, ir arī simbolisks solis, apliecinoša daļa no viņa dzīves un rakstītā dramaturģijas. Česlava Miloša runa, saņemot Nobela prēmiju, ir tulkota latviski, publicēta žurnālā “Grāmata”, pārpublicēta un joprojām atrodama interneta žurnālā „Satori”. “Mūsu gadsimts – 20. – tuvojas beigām, un man nav drosmes to nolādēt, jo tas ir bijis arī ticības un cerību gadsimts. Notiek lielas pārmaiņas, kas liek sevi just un izraisa vispārēju izbrīnu, bet mēs visu to nespējam apzināties, jo esam daļa no visa tā. Bet pārmaiņas turpinās – pretēji prognozēm par to īslaicīgumu, un liekas, ka, neraugoties uz šausmu un nedrošības izjūtām, mūsu laiks tiks vērtēts kā neizbēgama dzemdību sāpju fāze, cilvēcei pārkāpjot jaunas apziņas slieksni.” Un vēl “Jo visi, kas esam šeit, – gan runātājs, gan klausītāji – neesam nekas cits kā ķēdes locekļi starp pagātni un nākotni.” ‘Dzimtā Eiropa”, Česlava Miloša prozas grāmata Māra Salēja tulkojumā iznāca 2011. gadā. Un kaut kādā veidā šo grāmatu gribas salīdzināt ar kinozinātnieces Valentīnas Freimanes atmiņu stāstu grāmatā „Ardievu, Atlantīda!”. Salīdzināt tāpēc, ka tā ir liecība par zudušo pasauli, zudušu dzīves veidu – Eiropu pirms Pirmā pasaules kara.  Pirms Pirmā pasaules kara, būtiska izglītības daļa bija valodu apgūšana. Česlavs Milošs pārvaldīja, poļu, lietuviešu, krievu, angļu, franču. Česlava Miloša bilinguālais dzejas krājums “Dāvana”. Dāvana sarunāties ar personību, kuras teiktais pamanījies cauraust arī šo laiku.

Bu rubrikada Polşanın ənənəvi un məmulatı olan - Krakov bublikləri barəsində məlumatı sizə təqdim edirik !

Ob gradu je živel zlobni zmaj, ki je kmetom pojedel črede ovac, konj, koz in krav. Ko je zmanjkalo drobnice in ostalih živali, se je mrcina spravila nad dekleta. Tudi nad kraljično Vando. V zgodbi, ki prihaja iz poljskega mesta Krakov, nastopajo tudi kralj, pogumni vitezi in drobni čevljar Skuba …

Ob gradu je živel zlobni zmaj, ki je kmetom pojedel črede ovac, konj, koz in krav. Ko je zmanjkalo drobnice in ostalih živali, se je mrcina spravila nad dekleta. Tudi nad kraljično Vando. V zgodbi, ki prihaja iz poljskega mesta Krakov, nastopajo tudi kralj, pogumni vitezi in drobni čevljar Skuba …

Přívoz získal na významu roku 1847 zprovozněním železniční trati Vídeň-Krakov. Výstavba obce v souvislosti s industrializací Ostravska zde ale probíhala spíše nahodile. Až v roce 1893 oslovil obecní výbor vídeňského architekta Camilla Sitteho, aby vypracoval regulační plán nového centra Přívozu na volných pozemcích nedaleko železniční stanice. Camillo Sitte je také autorem architektonického návrhu místní radnice.

Miķelis Baštiks, dizaina studijas Asketic vadītājs, sarunā ar Pjotru Svjateku. Pjotrs Svjateks (Piotr Świątek, Polija/Lielbritānija) Pjotrs jau gandrīz desmit gadus pēta valsts sektora, valdības un dizaina krustceles. Pjotrs Svjateks absolvēja Krakovas Ekonomikas augstskolu, ieguva maģistra grādu Kultūras pārvaldē Jagailona universitātē Krakovā, aizstāvot savu disertāciju dizaina vadībā.Turklāt Pjotrs pabeidza “Advanced Service Design” kursu Londonas Mākslas universitātē un “Enaging with Government” programmu Londonas valdības institūtā. Pjotra profesionālā dizaina karjera sākās Zamek Cieszyn dizaina centrā. Pēc tam viņš uzrakstīja poļu dizaina manifestu un strādāja par ārštata dizaina pētnieku. 2014. gada sākumā Pjotrs pievienojās PDR, Kardifas Metropoles Universitātes Starptautiskajā dizaina un pētniecības centrā. Kopš tā laika viņš strādā pie projektu intervences vietējās un reģionālās padomēs, Velsas valdībā, dažādos IeM valdības, Latvijas valdības un Eiropas Centrālās bankas departamentos. Viņa darbs sekmēja dizaina politikas attīstību Latvijā, Polijā, Īrijā, Francijā un Barbadosā citu starpā. Pjotrs uzstājās Pasaules dizaina samitā Monreālā 2017. gadā un UNESCO Pasaules dizaina pilsētu samitā Stambulā 2019. gadā. Kopš 2020. gada maija viņš ir bijis BEDA, Eiropas Dizainparaugu asociāciju biroja loceklis, kas strādā pie Eiropas nākamās paaudzes dizaina politikas. Pašlaik viņš vada Design4Innovation, USER-FACTOR un Clwstwr projektu īstenošanu.

Přeji krásný start do nového roku a vítám vás u první letošní epizody! V tomto díle si můžete poslechnout rozhovor s Izmikem, který už přes rok bydlí v Krakově společně se svou přítelkyní, která je Polka a za tu dobu, toho poznal opravdu mnoho. Bavíme se o jídle, náboženství, dostupnosti antikoncepce či pilulky po, přístupu starších Poláků k tetování a o mnohém dalším. #nočnísova Odkazy k podcastu: ● Izmikův Facebook: https://www.facebook.com/izmael.bartos.3 ● Krakov: https://www.krakow.pl/krakow_open_city ● Zakrzowek: https://www.google.com/search?q=zakrzowek&safe=active&rlz=1C1PDZP_csNL877NL877&sxsrf=ALeKk03UQq2_dcbJocxKfTdfpcniGOdFrg:1610123993919&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ved=2ahUKEwjBp86l44zuAhWQzKQKHd5cDSYQ_AUoAXoECBAQAw&biw=1366&bih=657 ● Pesel (polské rodné číslo): https://www.gov.pl/web/gov/uzyskaj-numer-pesel--usluga-dla-cudzoziemcow-en ● Wieliczka Salt Mine (Solné doly): https://www.wieliczka-saltmine.com/ ● Kazimierz (židovská čtvrť): http://www.objevtepolsko.cz/zidovska-ctvrt-kazimierz/ ● Dolne Mlyny: https://www.google.com/search?q=dolne%20ml%C3%BDny&oq=dolne%20ml%C3%BDny&aqs=chrome..69i57.4011j0j9&client=ms-android-huawei-rev1&sourceid=chrome-mobile&ie=UTF-8&fbclid=IwAR2JUlg0C3ttTTJZ4GWCJT3iRFZA9ULC9rv1orOW8PVt58ksUVjY3Og4RI4 ● Instagram Podcastu: https://www.instagram.com/vyletzhnizda/ ● Facebook Podcastu: https://www.facebook.com/vyletzhnizda/ ● Stránky Podcastu: https://vyletzhnizda.weebly.com/ Kdyby někdo hledal konkrétně mě: ● Můj blog: www.enthusiaster.cz/ ● Instagram: www.instagram.com/terovca_/ ● Spotify: terka177 ● Soundcloud: https://soundcloud.com/user-865875590 ● Pinterest: https://cz.pinterest.com/terweasley/

Krakov je městem divadla. I když se nehraje, jeho budovy mají zajímavou historii. Například Divadlo Bagatela, které má to štěstí, že se po něm jmenuje i zastávka městské dopravy, bylo otevřeno v roce 1919 jako místní podoba pařížského divadla lehkých komedií, které začas podlehlo konkurenci s biografy, ale pak se zase vrátilo k činoherní produkci.

Človek, ki se med čakanjem spremeni v stol je morda najbolj samosvoj motiv poljskega povojnega modernista Andrzeja Wróblewskega. Eden od vodilnih poljskih umetnikov dvajsetega stoletja postaja v zadnjem času kljub svoji prezgodnji smrti pri 29ih letih, uveljavljen tudi na mednarodni ravni. Njegova pozna dela so na ogled v ljubljanski Moderni galeriji na razstavi Čakalnica, ki je nastala v sodelovanju s fundacijo Andrzej Wróblewski in inšititutom Adama Mickiewicza. Razstavo in avtorja predstavlja Marko Jenko, eden od treh kustosov, saj se kot kustosa podpisujeta tudi Wojciech Grzybała in Magdalena Ziółkowska. Foto: Andrzej Wróblewski: Čakalnica II (Spremenitev v stol I), 1956, olje na platnu, Narodni muzej, Krakov ter (Raztrgani mož II), n. d., gvaš na papirju, zasebna zbirka, Poljska; vir: Fundacija Andrzej Wróblewski, izrez fotografij

Kôpor, zapiekanky, krowky, pierogi, Rýnek glowny i Wawel glowny. Tento diel Všesvet podcastu bude o poľštine, pri ktorej sme sa spolu s hosťkou Dominikou Pišťanskou poriadne opúšťali. Domča nás tento týždeň totiž zobrala do druhého najväčšieho poľského mesta Krakova. To aby ste mali dobrý tip na výlet, keď sa nám tu s okolitými štátmi niekedy snáď v blízkej budúcnosti otvoria hranice. Zatiaľ si teda dajte aspoň viruálnu prehliadku, lebo z Rýnku glowneho sme povymetali všetky kúty starého mesta, múzeá i galérie. Cześć!

Laikmetīgās mākslas centra „Kim?” atklātas divas izstādes: Līvas Rutmanes „Prrr” un Ata Jākobsona „Režģis”. Intonatīvi atšķirīgas, bet abās grafika un glezniecība saspēlējas ar telpiskiem objektiem un to raisītajām realitātes uztveres pārmaiņām. Līvas Rutmanes ekspozīcija „Prrr” aizņem telpu, kura atrodas tuvāk laikmetīgās mākslas centra „kim?” ieejas durvīm. Tajā, šķiet, viss notiek pagalam nejēdzīgi: kaut kas aizpūsts ar celtniecības putām, šur tur pa nepabeigtai dēļu kolonnai, sarobotai lielformāta grafikai, un santehnikas aizdambējumu salipinājumam. Vēlāk atklājas – tie ir sapresēti atkritumu maisiņi. Taču sajūta ir gaiša un pat omulīga – Līvas Rutmanes piedāvātā vizuālā ironija par mūsu ikdienas rutīnām nav pārspīlēta, bet ieturēta uzmanīgi iezīmētās robežās. Turpina pati māksliniece. Līva Rutmane ir Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas maģistrantūras absolvente. Strādā ar lielformāta zīmējumiem un mazformāta plastikāta objektiem. Nesenākie Līvas projekti - personālizstāde “Kūciņa Līvai”, galerijā “Low” un grupas izstāde “I had amnesia once or twice”, Polansky galerijā, Brno. Izstādē „Režģis” Atis Jākobsons šo sistēmu attīsta kā pakļaušanos universāla spēka likumiem, ceļu no subjektīva prāta klejojumiem līdz kosmiskām un fundamentālām struktūrām. Lielformāta papīri modelē tumsas un gaismas apslēptās struktūras, koka instalāciju savienojumi kalpo kā pieturpunkti noslēpumainā, teju meditatīvā ceļā. Atis Jākobsons šobrīd dzīvo un strādā Berlīnē un Rīgā, tāpat kā Līva, arī viņš ir Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas maģistrantūras absolvents. Izstādēs Atis piedalās kopš 2004. gada, piedaloties izstādot savus darbus tādos starptautiskos projektos kā “Mūžīgā kustība” Sanktpēterburgas muzejā “Erarta”, “Orient” Laikmetīgas mākslas centrā Krakovā, “Somewhere in Between” Bozar mākslas centrā Briselē un citviet. Ata Jākobsona un Līvas Rutmanes izstādes laikmetīgās mākslas centrā „kim?” savus apmeklētājus un novērtētājus gaidīs līdz 29. martam.  

Se perdieron en el camino. Y justamente por eso se encontraron… Género: Comedia romántica. Duración: 11:43 Créditos: Desireé Salgueiro, Julián Krakov y Laura Sordi (intérpretes), Sandra Moranchel (guión), Marcelo Cotton y Lidia Argibay (dirección de actores), Gabriela Pérez Menéndez (asistente de producción), Guadalupe Cuevas (locución), Adolfo Schmidt (grabación en estudio), Marcelo Cotton (edición).

autorská čtení v Café Fra, Praha 
pondělí 8. dubna 2019, 19.30 Polská řada Małgorzata Lebda Uvádí Bogdan Trojak Tlumočí Lucie Zakopalová Česky a polsky Uvedení nového českého překladu básní polské básnířky a fotografky Małgorzaty Lebdy. Za sbírku Matečník (Matecznik, 2016) autorka získala cenu Orfeus. Její poezie silně reflektuje téma smrti a také vztah člověka a přírody, z nějž vzniká svébytná mytologie. V překladu Bogdana Trojaka vydalo nakladatelství Weles. Małgorzata Lebda pochází z beskydské obce Żeleźnikowa Wielka, v současné době žije v Krakově, kde přednáší na pedagogické fakultě. Věnuje se také horolezectví a maratónskému běhu. Autorčiny fotografické práce najdete na lebda.org. Ve spolupráci s Polským institutem v Praze Foto a audio Jitka Hanušová Autorská čtení, debaty a jiné literární události v Café Fra. Dramaturgie a produkce Petr Borkovec (tel. 724827499). Pořádá Fra s pod­porou Ministerstva kultury ČR, hlavního města Prahy, paní Hany Michalikové. Partneři Literature Across Fron­tiers (s podporou Programu Kultura EU); Polský institut v Praze; Literárne informačné centrum v Bratislavě; Literarnyklub.sk; Goethe-Institut, Praha; Lyrik Kabinett, Mnichov; Den poezie.

autorská čtení v Café Fra, Praha 
úterý 24. ledna 2017, 19.30 h.
 Renata Putzlacher: V kavárně Avion, která není Setkání věnované knize o těšínské kavárně, která byla, nebyla… a znovu je. Autorka proplétá osudy Avionu s historií vlastní rodiny, celého regionu i odkazy ke svým literárním mistrům. Komentuje překladatel knihy do češtiny Michael Alexa. Renata Putzlacher – básnířka, překladatelka, autorka písňových textů, divadelních adaptací a her, se narodila v polsko-českém pohraničí, je spjatá s Českým Těšínem, studovala v Krakově a nyní přednáší na brněnské polonistice. Do polštiny překládala Jaromíra Nohavicu i Jiřího Koláře. Spolupracuje s režisérem Radovanem Lipusem, mezi jejich úspěšné inscenace patří Těšínské niebo, Denní dům, noční dům a naposledy HRA-NIC-E, věnované broumovskému geniu loci. Ve spolupráci s Polským institutem v Praze. audio a foto: Jitka Hanušová Autorská čtení v Café Fra: dramaturgie a produkce Petr Borkovec (tel. 724827499), fotografie a audio Jitka Hanušová, pořádá Fra s pod­porou Ministerstva kultury ČR, Magistrátu hlavního města Prahy, MČ Praha 2, paní Hany Michalikové, partneři Literature Across Fron­tiers (s podporou Programu Kultura EU), Polský institut v Praze, Literárne infor­mačné centrum, A2, spolupráce iliteratura.cz, Listy, Slovenský institut, Literární aka­demie Josefa Škvoreckého, Totem, revue Souvislosti, literarnyklub.sk a Kruh.

Disney bungles a live-action version of a cartoon with the least believable action star that has ever delved into the spy/superhero game. But add one of the raddest car chases, laser turret boats, rocket powered zip lines, and the worst costume you've ever seen and you've got one of the best early 80's turds to ever grace the screen. Wahoo! The movie follows Woody who is the graphic artist behind the Condorman comic book frachise. Woody foolishly stumbles into a Soviet defection mission for the CIA and must employ the skills of his creation to help the beautiful and mysterious Natalia escape from the villainous Krakov and his right hand man, Morovitch and his team of skilled killers. You can use that if you'd like IMDB. Michael Crawford's Woody is seriously one of the strangest casting decisions. Yes he's goofy and bumbling but at the same point is completely devoid of charm. Yet he's so unlikable that he becomes likable. It also seems like they gave him teeth extensions and raised the octave of his voice by a factor of 2. The rest of the cast does a fine job including a clearly drunk Oliver Reed. The car sequence is the reason everyone shows up to this film though. While the Condormobile may be incalculably stupid looking, the things this car can do...whew. The sequence is so rad that we all truly believe that The Fast and the Furious used it as inspiration for Dom's team of skilled driver, bad guys. Come for the goofy, stay for the car chase. In the end, there is no way that Condorman could have been successful. It is just too goofy. But its beautiful in its likability. It's a fairly safe bet and a great film to share with your children when its time. We love it.

,Šajgalík Martin Svetové dni mládeže Krakov 2016: živé vstupy priamo z dejiska stretnutia mladých so Svätým Otcom Františkom.

The Chaotic Neutral Crew is under arrest! Last time, they were apprehended by soldiers from the city of Alha. Now, Krakov the Caravan Master frets, while Burt schemes, Kiki steals, and Zurf aims to misbehave. Will the gang go peacefully, or do they intend to resist? Find out in this week's episode! Chaotic Neutral is a live-play, or real-play, 5th edition D&D podcast with a cast of crazy, raunchy, and irreverent player characters. You can find us on iTunes as the Chaotic Neutral Podcast, or you can stream and download direct at @cndnd. We also stream our recording sessions live on twitch.tv/chaoticneutraldnd, and our old streams are archived there, too! You can follow us on Twitter @cndndcast for all of our latest news, including the date and time of our next live recording! Cast: Kai: David Zurf: Dan Kiki: Aimee Burt (and editing): Cheyne DM: Caleb Music selections were "Evil Plan" and "Iron Horse - Distressed" by Kevin MacLeod (incompetech.com) Licensed under Creative Commons: By Attribution 3.0 creativecommons.org/licenses/by/3.0/ Make sure to rate, review, like, subscribe, and tell your friends, or we'll fall into a snarl of legalese episodes!

Guthrie tries to solve a gangland killing. Original Air Date: April 1952 Support the show…http://support.greatdetectives.net< Read more ...

Polakkene er den største gruppen innvandrere i Norge. Men hvem er de? Hva er historien om polakkene i Norge? Og hva er forskjellen mellom polakker og nordmenn? Reporter Sjur Sætre har hatt en hel dag sammen med 37 år gammel Tomasz Domagalski fra Krakov i Polen, en av rundt 100 000 polakker i Norge. Han flyttet til Norge i 2004 og er driftsleder i et eiendomsselskap i Oslo.