Podcasts about notieko

Šajā reizē jārunā gan par notiekošo atsevišķās pašvaldībās, gan par atskaņām, kas rodas no Krievijas uzsāktā kara. Rēzeknes dome sasparojas vien tad, kad jau spriests par tās atlaišanu, Rīgas domē paviesojās KNAB, tikai aktivitātes neesot saistītas ar Rīgas domes darbu. Protams, Krievijas agresijas izraisītie notikumi ir uzmanības lokā: raidījuma skanēšanas laikā Maskavā notiek atvadīšanās no opozicionāra Alekseja Navaļnija. Sabiedrības uzmanību piesaistījis arī mediju darbs. Krustpunktā aktualitātes analizē Ansis Bogustovs, TV24 žurnālists, Bens Latkovskis, portāla "NRA" žurnālists, un Kārlis Arājs, portāla "Delfi" žurnālists.  

Šajā reizē jārunā gan par notiekošo atsevišķās pašvaldībās, gan par atskaņām, kas rodas no Krievijas uzsāktā kara. Rēzeknes dome sasparojas vien tad, kad jau spriests par tās atlaišanu, Rīgas domē paviesojās KNAB, tikai aktivitātes neesot saistītas ar Rīgas domes darbu. Protams, Krievijas agresijas izraisītie notikumi ir uzmanības lokā: raidījuma skanēšanas laikā Maskavā notiek atvadīšanās no opozicionāra Alekseja Navaļnija. Sabiedrības uzmanību piesaistījis arī mediju darbs. Krustpunktā aktualitātes analizē Ansis Bogustovs, TV24 žurnālists, Bens Latkovskis, portāla "NRA" žurnālists, un Kārlis Arājs, portāla "Delfi" žurnālists.  

Raidījumā Piespēle šoreiz par rokasbumbu. Latvijas vīriešu handbola izlasei zaudējums Eiropas čempionāta priekškvalifikācijā, kur divu spēļu summā ar 60:61 zaudējums Luksemburgai. Latvijas handbolistiem oficiālu starptautisko spēļu šogad līdz ar to vairs nebūs, iespējamas tikai pārbaudes cīņas. Par notiekošo handbola saimniecībā un šiem rezultātiem saruna ar lietpratējiem - bijušo Latvijas izlases kapteini Ingaru Dudi un leģendāro treneri Andri Gulbi. Nedēļas tops: Aļona Ostapenko zaudē Austrālijas atklātā čempionāta vienspēļu turnīra trešajā kārtā, šogad jau otro reizi piekāpjas Viktorijai Azarenkai; Dženifera Ģērmane turpina labot Latvijas kalnu slēpošanas rekordus - 8. vieta Pasaules kausa posmā slalomā Austrijā, Flahavā; “TTT Rīga” basketbolistes sasniedz Eiropas kausa astoņnieku, turpina sezonu bez zaudējumiem - 10 spēlēs 10 uzvaras; Nosaukti Latvijas gada sportisti - Artūrs Šilovs un Agate Caune.

Raidījumā "Piespēle" šoreiz pie mikrofoniem sēdās Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko, visu laiku labākais vārtu guvējs Latvijas izlasē, viņš arī RFS kluba ģenerāldirektors - Māris Verpakovskis un medija Sportacentrs.com futbola žurnālists Edmunds Novickis. Saruna par Latvijas futbola izlasi, tās galveno treneri Daini Kazakeviču, vietējās virslīgas sezonu un telpu futbolu.

Notiekošais Tuvajos Austrumos turpina atbalsoties arī Eiropā. Mēneša laikā, kopš “Hamās” teroristu barbariskā uzbrukuma Izraēlai un tās atbildes triecieniem, Francijā reģistrēts vairāk nekā tūkstoš pret ebrejiem vērstu incidentu, un valsts iekšlietu ministrs runā par antisemītisma eksploziju. Un ar šo fonā Francijā, Vācijā un arī citviet Eiropā arvien vairāk diskutē par imigrācijas politikas maiņu. Kādā virzienā iet Eiropas Savienība, ko vēlas panākt Latvija, un par Ukrainas ceļu pretī rietumu sabiedrībai, kuras līderu vidū ir arī pa kādam Putina piekritējam, šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar diviem Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā – Sandru Kalnieti (JV) un Robertu Zīli (NA).

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Otrajā kārtā Edgars Rinkēvičs ieguvis balsis 42, Uldis Pīlēns – 25, Elīna Pinto – 10. Saeimā uzklausām Edvardu Smiltēnu (Apvienotais saraksts).

Valsts prezidenta vēlēšanas noslēgušās. Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Edgars Rinkēvičs. Pieslēdzamies arī Saeimai, kur notiek jaunievēlētā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pirmā preses konference. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā Rīgas Stradiņas universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle. Saeimā uzklausām Uldi Pīlēnu, Apvienotā saraksta kandidātu.  

Valsts prezidenta vēlēšanas noslēgušās. Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Edgars Rinkēvičs. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā pētījumu centra SKDS pētniece Ieva Strode.  

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls. Saeimā uzklausām Elīnu Pinto, kura bija „Progresīvo” kandidāte valsts prezidenta amatam, deputātu Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība), Andri Šuvajevu (Progresīvie) un Oļegu Burovu (Latvijas pirmajā vietā).

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka. Pirmajā balsojumā Edgars Rinkēvičs ieguvis 42 balsis, Uldis Pīlēns – 25, Elīna Pinto – 10. Pieslēdzamies debatēm Saeimā, kā arī uzklausām Viktoru Valaini (Zaļo un zemnieku savienība), finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība) un sabiedrisko attiecību speciālistu Filipu Rajevski.

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Studijā "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs. Pieslēdzamies debatēm Saeimā, kā arī Saeimā uzklausām frakciju pārstāvjus - Aināru Latkovski (Jaunā Vienotība), Antoņinu Ņenaševu (Progresīvie) un politoloģi Ivetu Kažoku.

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā sekojam līdzi norisēm Saeimā. Notiekošo komentē eksperti, sazināmies ar korespondentiem Saeimā, uzklausām klausītāju domas. Strādāsim vai nu līdz skaidrībai, ka prezidents tomēr nav ievēlēts, vai līdz pirmajai intervijai ar jauno Rīgas pils saimnieku. Studijā Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks un Padomes loceklis Gatis Krūmiņš. Pieslēdzamies debatēm Saeimā, kā arī Saeimā uzklausām frakciju pārstāvjus - Raivi Dzintaru (Nacionālā apvienība), Armandu Krauzi (Zaļo un zemnieku savienība).

Pēdējo dienu notikumi Austrumukrainā un Krievijas Belgorodas apgabalā liek domāt, ka daudz apspriestais, ilgi gaidītais Ukrainas pretuzbrukums ir sācies. Kā tas varētu attīstīties? Un kā uz šo notikumu attīstību reaģēt NATO dalībvalstīm, tostarp Latvijai? Par šiem un citiem drošības jautājumiem šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" sarunājāmies ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Kara raisītās provokācijas gan Ukrainā, gan Krievijā. Pareizticīgās baznīcas Lieldienas būs šīs nedēļas nogalē. Ukrainā svētki tiek sagaidīti spriedzes pilnā gaisotnē, pēdējās nedēļas iezīmējušas nepārprotamu pretstāvi ar Maskavas patriarhāta Ukrainas pareizticīgo baznīcu. Tai liek pamest vairākas svētvietas, bet viens no metropolītiem nonācis mājas arestā. Notiekošais raisījis histēriju Krievijas propagandas kanālos. Arī pašu Krievijas propagandistu vidū aug spriedze. Pēc tam, kad Sanktpēterburgā tika uzspridzināts militārais blogeris Vladlens Tatarskis, ikvienam no viņiem jāsāk uztraukties par savu dzīvību. Kā uz naža asmens staigā tie daži žurnālisti, kurus vēl algo starptautiskie mediji. Bet politiskā opozīcija visa šobrīd faktiski ir vai nu cietumā vai ārpus Krievijas. Aktualitātes komentē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis un polititologs Veiko Spolītis, kurš atrodas Ukrainā. Ierakstos uzklausām politologu no Ukrainas Dmitro Levus un Jevgeniju Kara-Murzu, Vladimira Kara-Murzas sievu, kura kopā ar trim bērniem uzturas ASV. Granāta zem talāra Pēdējā mēneša laikā jaunu spriedzes līmeni sasniegušas attiecības starp patriotiski noskaņoto Ukrainas sabiedrības daļu un tiem, kuri atbalsta ar Maskavas patriarhātu saistīto pareizticīgo baznīcu Ukrainā. Kā zināms, 2019. gadā tika izveidota no Maskavas patriarhāta neatkarīga Ukrainas pareizticīgā baznīca, un Konstantinopoles patriarhāts kā augstākā pasaules pareizticības autoritāte atzina tās autokefāliju. Tas izraisīja attiecību saraušanu starp Konstantinopoles un Maskavas patriarhātiem. Šobrīd autokefālo Ukrainas pareizticīgo baznīcu ir atzinušas četras no 15 pasaules autokefālajām pareizticīgajām baznīcām – Aleksandrijas, Grieķijas un Kipras. Pašā Ukrainā liela daļa pareizticīgās baznīcas palika Maskavas patriarhāta kanoniskajā pakļautībā, pie kam ticīgo vairākums pārgāja autokefālās baznīcas paspārnē, bet dievnamu un garīdznieku skaita ziņā pārsvars joprojām ir Maskavai uzticīgajiem. Pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā pagājušā gada 27. maijā Maskavas patriarhāta baznīca mainīja statūtus, izslēdzot no tiem atsauces uz savu kanonisko pakļautību. Tomēr pēc Ukrainas Etnopolitkas un reliģijas lietu dienesta atzinuma tā uzskatāma tikai par neatkarības imitāciju. Ir daudz gadījumu, kad šīs baznīcas pārstāvji sadarbojušies ar okupācijas varu Krievijas karaspēka ieņemtajās teritorijās. Aizdomu ēna krīt arī pār tiem, kuri darbojas šaipus frontes līnijai. Šī gada 10. martā Ukrainas nacionālais rezervāts „Kijivas Pečeru klosteris”, kas apsaimnieko šo 11. gadsimtā dibināto pareizticības centru, pārtrauca nomas līgumu ar Maskavas patriarhāta pareizticīgo baznīcu. Tomēr šīs baznīcas pārstāvji – garīdznieki un mūki – atteicās atbrīvot telpas un mobilizēja savus piekritējus „svētnīcas aizstāvībai”. Tiesa, aktivitātes sāka noplakt pēc 1. aprīļa, kad tika izvirzīta apsūdzība reliģiska naida kurināšanā un noteikts mājas arests to galvenajam organizētājam Pāvelam Ļebedjevam, tautā pazīstamam ar iesauku „Paša Mersedess”. Tomēr Ukrainas varas iestādes deklarējušas nodomu Pečeru klosterī visu risināt mierīgā ceļā. Toties daudz aktīvāk rīkojas autokefālās baznīcas atbalstītāji Ukrainas rietumos – Hmeļņickas, Ivanofrankivskas un Ļvivas rajonos. Ar vietvaru lēmumu Maskavas patriarhāta baznīcai te tiek atņemtas ēkas un īpašumi, nododot tos autokefālajai baznīcai. Vairāk nekā 30 Augstākās Radas deputātu iesnieguši likumprojektu, kas paredz nomas līguma pārtraukšanu vēl vienā nozīmīga pareizticības centrā – 16. gs. nodibinātajā Počajivas klosterī Ternopiļas apgabalā. Pavasara ticīgais „Bet es zinu, ka pienāks diena, kad tumsa pār mūsu valsti izklīdīs. Kad melnu sauks par melnu, un baltu – par baltu. Kad oficiālā līmenī tiks atzīts, ka divreiz divi tomēr ir četri. Kad karu sauks par karu, un uzurpatoru – par uzurpatoru. Kad par noziedzniekiem tiks atzīti tie, kas šo karu kurināja un uzsāka, nevis tie, kas mēģināja to apturēt. Šī diena pienāks tikpat neizbēgami, kā pavasaris pienāk pat pēc visaukstākās ziemas. Un tad mūsu sabiedrība atvērs acis un šausmināsies par to, kādi briesmīgi noziegumi ir pastrādāti tās vārdā. No šīs atskārtas, no tā aptveršanas sāksies garais, grūtais, bet mums visiem tik svarīgais Krievijas atveseļošanās un atjaunošanas ceļš, tās atgriešanās civilizēto valstu sabiedrībā.”   Tas ir fragments no tiesājamā pēdējā vārda, ar kuru 10. aprīlī Maskavas pilsētas tiesā uzstājās Vladimirs Kara-Murza – politiķis, publicists un kinodokumentālists, Putina režīma opozicionārs, cilvēktiesību aizstāvis un cīnītājs pret karu Ukrainā. Savulaik viņam bija izšķiroša loma t.s. Magņitska likuma pieņemšanā un iedzīvināšanā. To, ka Kremlis uzskata Kara-Murzu par vienu no saviem bīstamākajiem ienaidniekiem, liecina divi indēšanas gadījumi 2015. un 2017. gadā. Pagājušā gada aprīlī Vladimirs Kara-Murza tika arestēts – it kā par nepakļaušanos policijai. Vēlāk pievienojās jau daudz smagāka apsūdzība pēc bēdīgi slavenā Krievijas kriminālkodeksa 207. panta 3. daļas – „par apzināti nepatiesas informācijas izplatīšanu par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku izmantošanu”. Tomēr apsūdzība gāja vēl tālāk, inkriminējot valsts nodevību un pretvalstiskas organizācijas izveidi. Prokurors pieprasījis viņam piespriest 25 gadus cietumā. Vladimiram Kara-Murzam diagnosticēta abu kāju polineiropātija, kas vien jau būtu pietiekams iemesls atbrīvošanai no ieslodzījuma. Jau 2021. gada oktobrī pēc organizācijas „Memoriāls” aplēsēm Krievijā bija 420 politieslodzīto. Piecu gadu laikā šis skaitlis bija pieckāršojies un jau tobrīd sasniedza apjomu, kāds bija raksturīgs Padomju Savienībai tās pēdējās desmitgadēs. Šobrīd „Memoriāla” sarakstos ir jau 502 politieslodzītie, pie tam organizācijas vietnē norādīts, ka tas ne tuvu nav pilns saraksts. Lielākā daļa – 385 politieslodzītie – Krievijas cietumos atrodas savas reliģiskās pārliecības dēļ. Savukārt pēdējā gada laikā visbiežāk sodu piespriež vai nu par jau pieminēto 207. panta 3. daļu, vai 280. panta 3. daļu – „publiskas darbības, kas vērstas uz Krievijas Federācijas bruņoto spēku izmantošanas diskreditāciju”. Attiecīgās izmaiņas kriminālkodeksā tika izdarītas 2022. gada 4. martā. Sagatavoja Eduards Liniņš.   Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Šogad vairākus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ziņu virsrakstos daudzkārt bija lasāms par padomju pieminekļu demontāžu Latvijā. Kopumā nojaukti jau vairāk nekā 120 objektu, kurus noteica Saeima un pašvaldības. Objektu vidū ir arī lielākais Baltijas padomju piemineklis Uzvaras parkā, Rīgā, kura demontāža sabiedrībā raisīja ļoti lielu rezonansi. Notiekošajam līdzi sekoja daudzi cilvēki, kuri centās vēsturisko brīdi iemūžināt, stāvot pēc iespējas tuvāk piemineklim, taču ierakstu sērijas „Cilvēks ziņu virsrakstos” šī stāsta varonis nebija ne īsti tuvu notikuma vietai, ne arī pie ekrāna. Tomēr viņa caur kameras aci iemūžināto sociālajās platformās ir aplūkojuši jau vismaz pusotru miljonu reižu. Tas ir Nacionālās informācijas aģentūras LETA fotožurnālists Edijs Pālēns. „Tajā brīdī, kad tas tiešām gāzties, tad es ātri ieslēdzu aparātu un sāku bildēt. Pirmie desmit kadri bija neasi, bet man kopsummā sanāca 250 kadri. Gandrīz kā video sanāca.” Līdz brīdim, kad teju 80 metrus augstā stēla kritīs, Nacionālās informācijas aģentūras LETA fotožurnālistam Edijam Pālēnam nācās gaidīt astoņas stundas. Līdzīgi kā daudzi citi žurnālisti pieminekļa demontāžai viņš gatavojās, taču 25. augusta rītā saņemtā ziņa no redakcijas bijusi negaidīta. „Daudzi gaidīja, kad to īsti jauks. Tas man liekas bija 2-3 nedēļas [iepriekš] un ka mums paziņos, bet kad paziņos – nezina. Tad man no rīta [25. augusts] redaktore atraksta – velc bikses un skrien un pieminekli. Es pirms tam biju izpētījis vietas, no kurienes fotografēšu. Tad konkrētajā vietā man sanācis fotografēt.” Pie stingri norobežotās zonas obeliska demontāžai sekoja līdzi daudzi cilvēki. Mazliet tuvāk piemineklim bija ļauts atrasties žurnālistiem, taču Pālēna to pulkā nebija. Viņa nebija arī starp interesentiem, kuri savas ierīces bāza starp režģīto žogu, lai attēli sanāktu kvalitatīvāki. Taču LETAS fotogrāfa 250 kadros iemūžinātais septiņu sekunžu garais pieminekļa kritiens rada sajūtu, ka žurnālists piemineklim atradies daudz tuvāk par pārējiem.

Krievija meklē dažādus veidus, kā kompensēt savas militārās neveiksmes Ukrainā. Zaudējot pozīcijas Hersonas tuvumā, krievi turpina iznīcināt Ukrainas enerģētisko infrastruktūru, tajā pašā laikā mēģina sēt šaubas Ukrainas rietumu partneros. Sak' ukraiņi, piemēram, paši grib iznīcināt savu tautu, uzmetot tai kodolnetīro bumbu. Jaunas sankcijas izpelnījusies Irāna, kas lielā apjomā piegādā Krievijai savus dronus, ar ko tā veic masīvus uzbrukumus Ukrainā. Notiekošais Irānā ir atsevišķas uzmanības vērts, tur joprojām nerimst jau daudzas nedēļas ilgstošie protesti. Ko viss notiekošais nozīmē Irānas tautai tālākai nākotnei? Pievēršamies arī aktualitātēm divās Eiropas valstīs. Kopš pagājušā raidījumā ļoti strauji ir risinājušies notikumi Lielbritānijā, premjerministre Liza Trasa ir ne tikai atkāpusies, bet ir jau izraudzīts nākamais premjers, Riši Sunaks. Jauna valdība ir izveidota arī Itālijā. Aktualitātes komentē politologi Andis Kudors un Arnis Latišenko. Slepkavnieciskie ajatollas Irāna joprojām turpina noliegt, ka tā piegādā Krievijai kaujas dronus, kuru uzbrukumos pēdējās nedēļās cieš Ukrainas pilsētas, t.sk. Kijiva. Tomēr praktiski neviens vairs nešaubās, ka bezpilota lidaparāti, kurus Krievija raida pret Ukrainu ar nosaukumu „Geraņ”, tie paši Irānā ražotie „Šahed” vien ir. Pēdējās dienās parādījusies informācija, ka līdz ar droniem Krievijas okupētajā Krimā un arī Baltkrievijā ieradušies Irānas Islāma revolucionārās gvardes instruktori, lai uzlabotu krievu militāristu dronu lietošanas prasmes. Tādējādi Irāna arvien ciešāk iesaistās Krievijas agresijā pret Ukrainu, un izskan viedokļi, ka par šo iesaisti atbildīgās personas būtu ne vien pakļaujamas sankcijām, bet arī tiesājamas, ciktāl Krievijas īstenotie dronu triecieni Ukrainas civilajai infrastruktūrai tiek vērtēti kā kara noziegums. Tikām pašā Irānā joprojām nerimst kārtējais protestu vilnis. Masu protesti islāma republikā pēdējos gados ir hroniska parādība, taču līdz šim tos lielākoties izraisīja pārtikas un citu resursu trūkums un dārdzība. Protestiem, kas iesākās septembra vidū, ir daudz tiešāks sakars ar Irānas klerikālā režīma totalitāro raksturu. Tie uzliesmoja pēc tam, kad Teherānā tika arestēta un pēc tam slimnīcā mira kurdu izcelsmes jauniete Mahsa Amini. Viss liecina, ka nepilnus 23 gadus veco sievieti līdz nāvei piekāvuši policisti pēc tam, kad viņa tika aizturēta, jo nebija pienācīgi apsegusi galvu ar tradicionālo lakatu hidžābu. Protestos, kas uzliesmoja pēc viņas nāves, pamatā piedalās jaunieši, kuriem nav pieņemamas klerikālā režīma uzspiestās normas. Sievietes un meitenes demonstratīvi atsedz galvu un dedzina hidžābus. Par galvenajiem pretestības centriem šobrīd kļuvušas skolas un augstskolas. Režīms, kā ierasts, pasludinājis protestētājus par valsts ienaidniekiem un ārvalstu dienestu sakūdītajiem, vēršoties pret viņiem ar brutālu spēku. Daudzviet darbā laisti ne vien steki, pletnes un asaru gāze, bet arī šaujamieroči. Pēc cilvēktiesību organizāciju ziņām nogalināto skaits jau pārsniedz divus simtus, nepilni trīsdesmit no tiem ir nepilngadīgie. Vairākas jaunietes, kuras aizturētas protestu laikā, līdzīgi kā Mahsa Amini mirušas no varas pārstāvju necilvēcīgas apiešanās. Pēdējais šāds upuris ir sešpadsmitgadīgā Asra Panahi, līdz ar vairākām skolasbiedrenēm aizturēta par to, ka attiekusies varas organizētā mītiņā dziedāt režīmu slavinošu dziesmu. Sevišķi aktīvi Irānas režīms vēršas pret protestiem kurdu apdzīvotajos apgabalos, un septembra nogalē Islāma revolucionārās gvardes spēki vērsuši dronu un artilērijas uzbrukumu arī pret kurdu opozīcijas spēkiem otrpus robežai Irākā. Šodien, 26. oktobrī, aprit četrdesmit dienas kopš Mahsas Amini nāves, tātad noslēdzas islāmā pieņemtais pēcnāves sēru laiks, un ir sagaidāms, ka tas varētu būt jauns protestu katalizators. Maskavā meklē grēkāzi Svētdien, 23. oktobrī, pasaules medijus aplidoja kārtējā mulsinošā ziņa no Krievijas: aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apzvanījis savus kolēģus Vašingtonā, Londonā, Parīzē un Ankarā, paziņojot, ka Ukraina grasoties karadarbības rajonā izmantot t.s. „netīro bumbu” jeb radioloģisko ieroci, lai pēc tam vainotu Krieviju kodolieroču lietošanā. Šo pašu vēstījumu pirmdien dublējis Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, zvanot Savienoto Valstu un Lielbritānijas attiecīgo militāro struktūru vadītājiem. Vakar Krievija izvirzījusi šo jautājumu arī ANO Drošības padomes slēgtajā sēdē. Rietumvalstu pārstāvji vienbalsīgi noraidījuši šādas apsūdzības kā nepamatotas un absurdas. Šīs Krievijas vadošo militāristu telefonaktivitātes kārtējo reizi liek apsvērt jautājumu par Kremļa režīma stabilitāti un integritāti. Ukrainas bruņotie spēki lēni, bet mērķtiecīgi virzās tuvāk Hersonai – vienīgajam Krievijas pēc 24. februāra sagrābtajam Ukrainas administratīvā apgabala centram. Līdzšinējos mēnešos ir izskanējuši viedokļi, ka Hersonas zaudēšana varētu būt morāls trieciens, kuru prezidenta Putina vara neizturētu. Katrā ziņā ir skaidrs, ka būs nepieciešams grēkāzis, kuram uzvelt vainu par Ukrainā negūto uzvaru un Krievijas armijas nepietiekamajām spējām, un visatbilstošākie šai lomai šķiet militārā resora vadītāji. Viņu virzienā raidītas vārdiskas zalves gan no oficiozo propagandistu puses, gan no dažām citām ietekmīgām Kremļa režīma figūrām. Vispamanāmākie šai ziņā ir Čečenijas autonomijas vadītājs Ramzans Kadirovs un par „Putina pavāru” dēvētais oligarhs Jevgeņijs Prigožins, privātās militārās kompānijas „Vāgnera grupa” un vairāku slepenās darbības struktūru dibinātājs. Abu šo vīru rīcībā ir ievērojami militārie resursi, kas tiek izmantoti Krievijas agresijā pret Ukrainu, taču var tikt likti lietā arī iekšējās varas cīņās. Kadirova resurss ir Čečenijā dislocētie Krievijas nacionālās gvardes spēki – oficiāli apmēram 12 000 vīru, taču pats Čečenijas saimnieks ir piesaucis arī vairākas reizes lielākus skaitļus. Formāli pakļauti Krievijas Iekšlietu ministrijai, faktiski šie pulki un bataljoni ir Kadirova privātā armija. „Vāgnera grupa”, kuras skaitliskais sastāvs tiek lēsts ap 8000 vīru, saskaņā ar Krievijas likumdošanu vispār ir nelegāla struktūra, tajā pat laikā tā ir, domājams, šobrīd efektīvākā vienība Krievijas spēku sastāvā Ukrainā. Abu minēto Putina režīma dižmaņu atļaušanās publiski apvainot augstākā ranga militārpersonas visdrīzāk ir signāls, ka režīms gatavojas padarīt ģenerāļus par vainīgajiem, un atliek vien jautāt, vai šie karjeras militāristi ir gatavi grēkāža lomai. Jaunās valdības Lielbritānijā un Itālijā 25. oktobrī noslēdzās rekordīsais Lielbritānijas premjerministres Lizas Trasas varas periods, vien 50 dienas ilgs. Toriju līderei liktenīga izrādījās pārrēķināšanās finanšu politikas jomā – viņas iecerētās nodokļu reformas izraisīja ārkārtīgi nervozu finanšu tirgu reakciju, britu mārciņas un valdības vērtspapīru vērtības kritumu. Jautājums par to, kurš varētu stāties demisionējušās vietā, bija aktuāls vien pāris dienas. Par spīti diezgan ievērojamajam atbalstam Parlamenta toriju frakcijā savu kandidatūru tomēr nolēma neizvirzīt jūlijā demisionējušais Boriss Džonsons, savukārt vēl viena pretendente – Penija Mordaunta – nesaņēma pietiekamu parlamentāriešu atbalstu. Tā nu pirmdien Lielbritānija ieguva savu pirmo indiešu izcelsmes premjerministru, agrāko finanšu ministru Riši Sunaku. Kā norāda komentētāji, Sunaks, kurš bija Trasas galvenais konkurents cīņā par premjera portfeli pagājušajā vasarā, bauda nozīmīgu savas partijas atbalstu. Arī problēmas, kas izraisīja Trasas demisiju, jau paspējis lielā mērā atrisināt finanšu ministrs Džeremijs Hants. Hants saglabā savu amatu arī Sunaka komandā, tāpat kā līdzšinējā Apakšpalātas vadītāja Penija Mordaunta, ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs, aizsardzības ministrs Bens Voless un vēl vairāki Trasas kabineta locekļi. Vairāki citi Trasas valdības ministri palikuši valdībā, saņemot citus portfeļus. Kā nozīmīgākie jaunpienācēji tiek minēti vicepremjers un tieslietu ministrs Dominiks Rābs un Olivers Daudens, kurš ieņems ceremoniālo Lankasteras kanclera amatu, kas parasti nozīmē īpašo uzdevumu ministra statusu. Savukārt Džordža Meloni, kura 22. oktobrī kļuva par Itālijas premjerministri, ir pirmā dāma Itālijas valdības vadītājas amatā. Viņas valdība tiek raksturota kā labējākā, kāda Itālijā bijusi pēc Otrā pasaules kara. Valdības koalīciju veido Meloni vadītā partija „Itālijas brāļi”, partija „Līga” ar Mateo Salvini priekšgalā un Silvio Berlukoni dibinātā „Uz priekšu, Itālija!”. Berluskoni partija tiek raksturota kā labēji centriska, savukārt abas pārējās koalīcijas dalībnieces – kā izteikti labējas, pat radikālas, pie tam „Līga” arī kā populistiska partija. Pati premjerministre gan visai daudz darījusi, lai attīrītu savas partijas reputāciju no neofašisma nokrāsas, kas tai bijusi vēsturiski. Savā inaugurācijas runā viņa steigusies kliedēt bažas par iespējamo Itālijas ārpolitiskā kursa maiņu, ciktāl Silvio Berluskoni ir labi zināms kā Kremļa saimnieka Putina personisks draugs, un simpātijas pret Putinu savulaik paudis arī Salvini. Tomēr premjere uzsvērusi, ka nevar būt ne runas par Ukrainas brīvības iztirgošanu un padošanos Krievijas enerģētiskajai šantāžai. Arī jaunais ārlietu ministrs, partijas „Uz priekšu, Itālija!” pārstāvis Antonio Tajani, kuram ir mērena un proeiropeiska politiķa reputācija, kā pirmo sazvanījis Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, lai apliecinātu savas valsts atbalstu cīņā pret Krievijas agresiju. Sagatavoja Eduards Liniņš.     Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Intervija ar mākslinieku par viņa skatījumu uz dzīvi. Par Daudzfunkcionālā Marka Rotko Centra būtību, tajā notiekošo. Stāsts par centra nozīmi Daugavpils, Latvijas un pasaules kontekstā.

Notiekošais Ukrainā ir kara noziegumi. To norāda daudzi eksperti, analizējot baisās slepkavības, ko pret ukraiņu tautu vērš Krievijas karaspēks. Taču, vai šādi noziegumi vienmēr rezultējas ar sodu,  vai noziedznieki, kas nogalina, izvaro, spīdzina un zog, saņems sodu vai tomēr paliks nesodīti? Kā šādus noziegumus vai izpētīt vidē, kur ir uz soļa ir ložu šāviņi un bumbu sprādzieni? Kā darbojas kara tiesas, kas ir kara noziegumi un ko par kara tribunāliem var lasīt 20. gadsimta vēstures lappusēs, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesors Uldis Ķinis. Humors kara laikā Ar smiekliem pret vardarbību – to zinām jau no Jaroslava Hašeka grāmatas par krietno kareivi Šveiku. Otrā pasaules kara laikā par Hitleru un Musolīni atļāvās paņirgāties komiķis Čārlijs Čaplins, izveidojot komēdiju „Lielais diktators”. Tagad Ukrainas kara laikā ik dienu sociālajos tīklos tiek pārsūtīti neskaitāmi joki par Putinu un Krievijas armiju. Karš nav smieklīgs, ciešanas, bads nāve – tas nav nekas jautrs, bet tad kāpēc šādās smagās situācijas cilvēki atrod laiku un veidu kā pasmieties par apkārt notiekošo?   Skaidro RSU psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas galvenais ārsts, psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis. Viņš norāda, ka spēja pasmieties pašam  par sevi un notiekošo raksturo cilvēka emocionālo briedumu. Intervija notika pāris dienas pirms kreiseris „Moskva” tika nogremdēts Melnajā jūrā, un tagad interneta vidē klīst joki par to, kā zivis vai nāriņas brīnās kāpēc  tik dārga īres maksa nogrimušajā kuģī. Atbilde: „Nu tā  taču ir Maskava!” Savukārt Odesā dzimušais dzejnieks Iļja Kaminskis, laikraksta „Miami Herald” elektroniskajā  versijā šī gada 22. martā raksta šādi: „Šis ironiskais, bieži vien tumšais humors nosaka Ukrainas pretošanās kultūru. Odesā tas palīdzēja cilvēkiem izdzīvot padomju laikos. Humors ir daļa no mūsu pretestības."

Ar patiesiem pārdzīvojumiem turpinām sekot sāpīgajām ziņām no Ukrainas. Vienlaikus arī pienāk pretrunīgas ziņas par to, vai Hersona aizvadītajā naktī ir kritusi, notiek cīņas par Harkivu. Protams, gaidāmas arī smagas kaujas par Kijevu. Vērojot šīs trakās ainas, atkal un atkal atskan jautājums, kāpēc pasaule uz to spēj reaģēt tikai ar sankcijām? Kāpēc tā nespēj karu apturēt? Kāda jēga ir no ANO, jo institūcija, kas ir radīta tieši šādiem mērķiem, pat nespēj šo vardarbību nosodīt, jo Krievijai ir veto tiesības. No vienas puses Rietumi ir tik vienoti nostājā pret Krievijas agresiju, kā nekad, sankcijas ir nebijušas, bet kāpēc nevaram šo karu apturēt? Par starptautiskās sabiedrības reakciju un spēju reaģēt Krustpunktā diskutē Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Atis Lejiņš, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa.   -- Atgādinām par iespēju klausīties "Krustpunktā" arī podkāstu aplikācijās. “Krustpunktā” komanda šais dienās strādā īpašā režīmā, un speciālizlaidumi mēdz būt gan vairākas reizes dienā, gan brīvdienās. Tāpēc ir svarīgi ne tikai nospiest pogu “sekot” šim podkāstam, bet arī turpat blakus šai pogai nospiest zvaniņu - tad telefonā atnāks paziņojums brīdī, kad būs iznākusi jauna epizode.  

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šorīt īsi pirms pulksten pieciem pēc Latvijas laika negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus". Sazināmies ar Latvijas TV žurnālistu Gintu Amoliņu, kurš atrodas Ukrainā. Notiekošo analizē Ministru prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Māris Cepurītis un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Stundas noslēgumā Brīvais mikrofons.

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā. Notiekošo vērtē Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Mārcis Balodis un Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. "Esam stadijā, kad nezinām visas detaļas. Ir skaidrs, ka tā ir plaša mēroga invāzija," vērtē Sprūds. Viņš arī uzskata, ka ļoti daudz būs atkarīgs arī no Ukrainas tautas vēlmes ņemt rokās ieročus un aizstāvēties. Sazināmies ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli un Valsts prezidents Egilu Levitu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien agri no rīta pavēstīja, ka Krievija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos. Pienāk ziņas arī par sprādzieniem citās Ukrainas pilsētās (Kijevā, Harkovā, Odesā u.c.), kur Krievija uzbrūk Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem.

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā. Notiekošo vērtē Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Mārcis Balodis. Sazināmies ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdi Pēteri Blumbergu. Viņš vērtē, ka "Rietumu valstis un NATO alianse šobrīd ir tik vienota, cik vienota nav bijusi gadiem ilgi. [..] Krievi uzskata ka amerikāņi dominē NATO, bet tā nav - NATO ir vienota alianse daudziem partneriem". NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs skaidro: "Ukrainas armija dod prettriecienu un aizstāv pozīcijas, bet Krievijas uzbrukums pagaidām buksē. Reālos rezultātus redzēsim, kad atnāks apstiprināti ziņojumi par to, kas notiek uz zemes un kādi ir abu pušu zaudējumi." "Kamēr Ukrainas armija pretojas, ideja par brīvo Ukrainu ir dzīva. Ja lielākā daļa no Ukrainas armijas daļām tiks iznīcināta vai ieņemta, tad vara tiks pārņemta," turpina Rajevs. Ukrainas Atbalsta biedrības valdes locekle Jana Streļeca stāsta par iespējamo atbalstu, ko varam sniegt Ukrainai. Viņa arī uzskata, ka ukraiņu šobrīd ir tik vienoti, kā nekad. Streļeca vērtē, ka arī mums ir jābūt optimistiem. Viedokli izsaka Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs. Viņš uzskata, ka "šis konflikts var fundamentāli izmainīt visas ANO struktūras nozīmi. Esam krustcelēs, vai ANO atkārtos Tautu Savienības likteni pirms Otrā pasaules kara vai tomēr spēs apturēt konfliktu". Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien agri no rīta pavēstīja, ka Krievija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus".

Krustpunktā speciālizlaidums: sekojam notikumu attīstībai Ukrainā, komentējam notiekošo, sazināmies ar cilvēkiem Ukrainā un Krievijā. Notiekošo vērtē Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Mārcis Balodis. Sazināmies ar aizsardzības ministru Arti Pabriku. Viņš atzīst, ka Latvijas stingeriem jau bijis pozitīvs pielietojums Ukrainas pretdarbībā pret Krievijas militāro agresiju. "Mēs varam atļauties atslēgt Krieviju no SWIFT sistēmas. Mums gāzes krātuvēs ir pietiekami daudz gāzes, lai tās pietiktu līdz apkures sezonas beigām," vērtē bijušais Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. Viņš atzīst, ka tikai stingras sankcijas ir tas, kā parādīt, ka varam būt solidāri ar Ukrainu. Viņš arī atzīst, ka ir pesimistisks par notikumu attīstību Ukrainā, un šī ir milzīga mēroga okupācijas mēģinājums. Sazināmies ar kolēģi Ukrainā, ar žurnālistu Dmitro Levus. Viņš stāsta, ka atrodas Kijevā, dzīvoklī, kur dzird šaušanas trokšņus, sazinās ar kolēģiem Gomeļā, kur Krievijas specdienests mēģināja izsēdināt desantu. Viņš norāda, ka lielas panikas Kijevā nav, jā, cilvēki pārdzīvo, ir rindas veikalos un aptiekās. Sazināmies ar Latvijas TV žurnālistu Gintu Amoliņu, kurš šobrīd atrodas Ukrainā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien agri no rīta pavēstīja, ka Krievija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos. Pienāk ziņas arī par sprādzieniem citās Ukrainas pilsētās (Kijevā, Harkovā, Odesā u.c.), kur Krievija uzbrūk Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem.

NATO valstu ārlietu ministri diskutēt par alianses turpmākās attīstības virzieniem Latvijā ierodas laikā, kad ne vien ik dienu redzam jaunus mēģinājumus no Baltkrievijas puses nelegāli iekļūt Eiropas Savienībā, bet arī arvien satraucošākas kļūst ziņas par Krievijas bruņošanos Ukrainas pierobežā. Cik gatava reaģēt ir NATO, un kā šobrīd notiekošais mainīs sarunas par alianses nākotni? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar NATO ģenerālsekretāra vietnieci Baibu Braži.

Kaspars Dvinskis un Toms Prāmnieks "FaceOff" jaunākajā epizodē diskutēja par Kolumbusas "Blue Jackets" galvenā trenera Džons Tortorella lēmumu izslēgt no rotācijas Dīnu Kukanu un nelaist uz ledus Patriku Laini, analizēja "Dinamo" un "Avangard" spēli, kā arī prognozēja Martina Dukura, Andreja Rastorgujeva, Rūdolfa Balcera un "Blue Jackets" sekmes

Ārpus Covid radītās trauksmes sabiedrības uzmanību pievērsis notiekošais apvienībā "Attīstībai/ Par!". Kā vērtēt apvienību pametušā Rīgas domnieka Mārtiņa Mičerevska atklāsmes? Aktualitātes Krustpunktā vērtē laikraksta "Diena" žurnālists Romāns Meļņiks, portāla "Delfi" žurnāliste Sanita Upleja un TV3 žurnālists Arnis Krauze.

Ārpus Covid radītās trauksmes sabiedrības uzmanību pievērsis notiekošais apvienībā "Attīstībai/ Par!". Kā vērtēt apvienību pametušā Rīgas domnieka Mārtiņa Mičerevska atklāsmes? Aktualitātes Krustpunktā vērtē laikraksta "Diena" žurnālists Romāns Meļņiks, portāla "Delfi" žurnāliste Sanita Upleja un TV3 žurnālists Arnis Krauze.

Notikumi Baltkrievijā liek nopietni izvērtēt arī Krievijas iesaistīšanos šajos procesos un ģeopolitisko ietekmi mūsu reģionā. Kā tie ir ietekmējuši mūsu drošības situāciju? Par to un citiem jautājumiem Krustpunktā amatpersonu stundā izvaicājam aizsardzības ministru Arti Pabriku. Kopā ar raidījuma vardītāju ministru izvaicā portāla LSM.lv redaktors Jānis Rancāns un ziņu aģentūras LETA žurnālists Kārlis Arājs.  

Notikumi Baltkrievijā liek nopietni izvērtēt arī Krievijas iesaistīšanos šajos procesos un ģeopolitisko ietekmi mūsu reģionā. Kā tie ir ietekmējuši mūsu drošības situāciju? Par to un citiem jautājumiem Krustpunktā amatpersonu stundā izvaicājam aizsardzības ministru Arti Pabriku. Kopā ar raidījuma vardītāju ministru izvaicā portāla LSM.lv redaktors Jānis Rancāns un ziņu aģentūras LETA žurnālists Kārlis Arājs.  

Šonedēļ raidījuma tēma ir viena, bet ļoti svarīga. Mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā pieredzam gluži vai atmodu, arvien vairāk ļaudis ir nemierā ar prezidenta Lukašenko režīmu. Ielu protestētājiem tagad pievienojas arī rūpnīcu strādnieki, mediķi, dažādu jomu pārstāvji, un šonedēļ esam arī daudzos video pierādījumos redzējuši īpašu nežēlību no OMON un citu specvienību puses. Pagājušā naktī no ieslodzījuma ir izlaisti simtiem cilvēku, un viņi visi stāsta par necilvēcīgām spīdzināšanām. Notiekošo Baltkrievijā vērtē žurnālisti Sandra Veinberga, Frederiks Ozols un Uģis Lībietis.

Šonedēļ raidījuma tēma ir viena, bet ļoti svarīga. Mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā pieredzam gluži vai atmodu, arvien vairāk ļaudis ir nemierā ar prezidenta Lukašenko režīmu. Ielu protestētājiem tagad pievienojas arī rūpnīcu strādnieki, mediķi, dažādu jomu pārstāvji, un šonedēļ esam arī daudzos video pierādījumos redzējuši īpašu nežēlību no OMON un citu specvienību puses. Pagājušā naktī no ieslodzījuma ir izlaisti simtiem cilvēku, un viņi visi stāsta par necilvēcīgām spīdzināšanām. Notiekošo Baltkrievijā vērtē žurnālisti Sandra Veinberga, Frederiks Ozols un Uģis Lībietis.

Raidījuma Zināmais nezināmajā galvenais varonis šoreiz ir Sahāras tuksnesis. Tas ir lielākais smilšu tuksnesis pasaulē, ko droši vien zina daudzi, taču interesantu stāstu par šo īpašo dabas objektu netrūkst - tas aizvien mainās un spēj būtiski ietekmēt kā laikapstākļus, tā arī gaisa kvalitāti arī gana tālu aiz savām robežām. Pirms kāda laika vienā no raidījumiem runājām par putekļiem, kur cita starpā noskaidrojām, ka daļa no tiem Eiropā nonāk tieši no Sahāras tuksneša. Tas mudināja paintersēties par šī tuksneša attiecībām ar pārējo pasauli. Par tuksnesi droši vien daudziem ir priekšstats, ka tur nekas nenotiek un dzīvības ir maz. Vai tā patiesi ir? Un kā tuksnesis Āfrikā var ietekmēt klimatu Eiropā, skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieks Juris Burlakovs. Sahāra periodiski ir zaļa. Šobrīd gan nav zaļais periods. Periodi mainās apmēram 15 tūkstošu gadu laikā un galvenokārt to nosaka astronomiskie faktori, skaidro Juris Burlakovs. “Būtu izdevīgi, ja Sahāra būtu zaļa,” vērtē Juris Burlakovs. "Varētu izaudzēt vairāk pārtikas un tas mazinātu badu, mazinātu arī spriedzi ar ūdeni uz pasaules." Sahāras tuksnesis ir trešais lielākais uz zemeslodes pēc Antarktīdas un Arktikas.

"Šobrīd ārlietu dienesta galvenais uzdevums ir Eiropas Savienības budžeta sarunas un atbalsta programmas arī Latvijai Šobrīd tas ir visaktuālākais darbs," sarunā raidījumā Krustpunktā norāda Edgars Rinkēvičs. Notiekošais ASV, Ķīnā un Honkongā, Covid-19 krīzes pārvarēšana Eiropā un pasaulē - ir tik daudz ko jautāt ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam Krustpunktā. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla „Delfi” žurnālists Ansis Īvāns un Latvijas TV žurnālists Gints Amoliņš. Vērtējot aizvadīto ārkārtas situācijas laiku Edgars Rinkēvičs atzīst, ka "Ārlietu ministrijai, īpaši jau līdz maijam bija darba pilnas rokas, nodrošinot repatriāciju, gan mūsu tautiešiem, kas atradās ārpus Eiropas Savienības, gan Eiropā. Vēl joprojām ir jāsniedz konsulārā palīdzība. Pilnībā šis atbalsts un palīdzība repatriācijai nav beigusies". "Darba netrūka, par garlaicību sūdzēties nevarēja, bet tā bija arī interesanta un laba pieredze, palīdzot mūsu cilvēkiem," vērtē Rinkēvičs. Viņš arī min, ka aizvadītajā nedēļā jau ticies jau Tallinā klātienē ar Baltijas valstu un Polijas kolēģiem, sarunas bijušas par ceļojumu telpas paplašināšanu. Ministrs izsaka cerību, ka nākamā nedēļā Polija ļaus Baltijas valstu pilsoņiem ieraksties savā valstī bez pašizolācijas prasībām. Baltijas valstis jau iebraucējiem no Polijas to ļauj.

"Šobrīd ārlietu dienesta galvenais uzdevums ir Eiropas Savienības budžeta sarunas un atbalsta programmas arī Latvijai Šobrīd tas ir visaktuālākais darbs," sarunā raidījumā Krustpunktā norāda Edgars Rinkēvičs. Notiekošais ASV, Ķīnā un Honkongā, Covid-19 krīzes pārvarēšana Eiropā un pasaulē - ir tik daudz ko jautāt ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam Krustpunktā. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod portāla „Delfi” žurnālists Ansis Īvāns un Latvijas TV žurnālists Gints Amoliņš. Vērtējot aizvadīto ārkārtas situācijas laiku Edgars Rinkēvičs atzīst, ka "Ārlietu ministrijai, īpaši jau līdz maijam bija darba pilnas rokas, nodrošinot repatriāciju, gan mūsu tautiešiem, kas atradās ārpus Eiropas Savienības, gan Eiropā. Vēl joprojām ir jāsniedz konsulārā palīdzība. Pilnībā šis atbalsts un palīdzība repatriācijai nav beigusies". "Darba netrūka, par garlaicību sūdzēties nevarēja, bet tā bija arī interesanta un laba pieredze, palīdzot mūsu cilvēkiem," vērtē Rinkēvičs. Viņš arī min, ka aizvadītajā nedēļā jau ticies jau Tallinā klātienē ar Baltijas valstu un Polijas kolēģiem, sarunas bijušas par ceļojumu telpas paplašināšanu. Ministrs izsaka cerību, ka nākamā nedēļā Polija ļaus Baltijas valstu pilsoņiem ieraksties savā valstī bez pašizolācijas prasībām. Baltijas valstis jau iebraucējiem no Polijas to ļauj.

"Joki mums palīdz saprast, kas notiek. Viņi dzīvo kā tādas īsās teikas," raidījumā Kultūras Rondo atzīst stāstnieks un folkloras pētnieks Guntis Pakalns, kurš pēta arī mūsdienu folkloru. "Anekdotes ir ļoti skaidrs lakmusa papīrs, kas parāda, kas notiek, un es vienkārši gandrīz priekš sevis rakstu dienasgrāmatu, kurā dienā kuras anekdotes parādās arī pie latviešiem. Vairums ir tās pašas, kas citur Eiropā ir zināmas. Piemēram, viena no pirmajām bija, ka latvieši izmirs pirmie, jo mums ir tāda sena tautas tradīcija pirmajā slimības dienā iet uz darbu. Un otrs, kas parādījās viens no pirmajiem, ka pēc gada mēs par to pasmiesimies, protams, ne visi," stāsta Pakalns. Viņš norāda, ka joki mums apkārt ir katru dienu un tā ir mūsu ikdienas pārtikas deva, ko uzņemam katru rītu un katru dienu, ieskatoties sociālajos tīklos un tā tālāk. Protams, cilvēki joko arī par šī brīža situāciju un Pakalns norāda, ka Latvija vēl ir ceļa sākumā. "Pameklējot angliski, ierakstot "korona joki", vairākās zemēs ir tā, ka korona vairs nav nekāds joks. Protams, visi joko apkārt tikai par šo vīrusu. Un katra tēma mēģinās izspiest maksimālo. Piemēram, vēl Latvijā es neesmu redzējis to, ka prezidenta īsākā preses konference sākās un beidzās ar neveiklu ieklepošanos," min Pakalns. Pakalns arī atklāj, ka vairāki joki par mūsdienu situāciju ir vizuāli, piemēram, ka uz datorklaviatūras no ēdiena paliekām sazēlusi zaļa zālīte, kad pēc mēneša atgriezies darbā. Viņš arī min kādu ārlietu ministra Edgara Rinkēviča facebook ierakstu, kas gan neesot aizgājis tālāk: "‪2220.gads, neviens vairs neatceras, kā radās šī paraža, taču divu metru distances neievērošana vienam no otra vai sarokošanās, ir īpašas neaudzinātības un slikta toņa pazīme. Šādu apkaunojumu varot nomazgāt tikai ar ziepēm, 20 sekundes cītīgi beržot rokas‬." Savukārt literatūrzinātniece Janīna Kursīte aizrāvusies ar humora vētīšanu latviešu literatūrā un ir autore ciklam “Medus un etiķis” Radio Naba, pārrunājam, kā tad latviešiem ir ar to humora izjūtu. "Es sāku latviešu humoristisko un satīrisko dzeju apzināt. No tautas dziesmām, kāda humora izjūta tautasdziesmās, pēc tam no Jāņa Ruģēna sākot un ejot visai latviešu dzejas vēsturei cauri līdz Egilam Zirnim, Kārlim Vērdiņam, Ronaldam Briedim," ar savu pētījumu iepazīstina Janīna Kursīte. "Laikam tas ir tradicionāli pareizs uzskats, ka vairāk joko vīrieši arī dzejā un par to vairāk smejas sievietes," turpina Kursīte. Viņa atzīst, ka uzsākot pētījumu un arī raidījumu ciklu Radio Naba, nav iedomājusies, ka sāksies šādi trauksmaini laiki, bet tās varētu būt labas zāles - spēja pasmieties par sevi un citiem.  Kursīte skaidro, ka citreiz pat nopietni domāta dzejā parādās humors, ir gan gribēts humors, gan negribēts. "Izcils humora vecis ir bijis Ādolfs Alunāns ar kuplejām, Rūdolfs Blaumanis, Jānis Dreslers Valdis Artavs, jau minēju Egīlu Zirni, un pa vidu arī vairākas sievietes, kā Melnupju Marija, Inese Zandere un vēl dažas," atzīst Kursīte.

Šoreiz ciemos esmu aicinājis vieno no zinošākajiem cilvēkiem par hokeju Latvijā, Eiropā un pasaulē. ''Hokeja Blogs'' aizsācēju un hokeja žurnālistu Lotāru Zariņu. Ar Lotāru parunājām par notiekošos hokeja pasaulē. Kas notiek ar Latvijas hokeja līmeni, jauno latviešu hokejistu izredzēm izsisties uz lielo NHL un paša Lotāra sapni par ASV.

Fokusa programma „Kosmiskie latvieši”, konkurss „Transcendentālais haoss”, skate „Holigrāfiskā iedaba” – notiekošais ārpus Zemes ieinteresējis 24. Rīgas Starptautiskā īsfilmu festivāla "2ANNAS" rīkotājus. Plašāk par festivāla programmu un filmu izvēli Kultūras Rondo studijā saruna ar festivāla "2ANNAS" programmas vadītāju Laimu Graždanoviču un producenti Agnesi Krastkalnu.  No 10. - 16. februārim norisināsies Rīgas starptautiskais īsfilmu festivāls “2ANNAS”. Šogad festivāla virstēma ir kosmoss, mākslas un zinātnes savstarpējās attiecības un zinātniskās fantastikas kā žanra nozīmīgums. Dažādās rūpīgi atlasītās programmās būs iespējams noskatīties festivālos un konkursos atzinību guvušas īsfilmas no visas pasaules, kā arī no Baltijas. Šogad festivāla uzvarētājam tiks piešķirta arī naudas balva, lai atbalstītu jauno kino veidotāju tālākos projektus. Festivāla programmu būs iespējams noskatīties Kaņepes kultūras centra kinoteātrī “Augusts”, kā arī kinoteātrī “KSuns”.

Piektdienas mums Krustpunktā parasti veltītas nedēļas notikumu apspriešanai, un lai gan šodien ir tika otrā darbdiena šajā nedēļā, ko apspriest pietiek. Par to pirmdien parūpējās gan Rīgas domes amatpersonas, gan arī Satversmes tiesa un Valsts prezidents. Egils Levits neizsludināja likumu, kas Rīgas domi ārkārtas vēlēšanās ļautu ievēlēt uz pieciem gadiem. Savukārt Emīla Jakrina iecelšana Rīgas domes Attīstības departamenta vadītāja pienākumu izpildītāja krēslā vedina domāt, ka domē labā roka nezina, ko dara kreisā. Tikmēr Satversmes tiesas spriedums pie pienākumu izpildes ļaus atgriezties diviem Saeimas deputātiem, kam tas ilgāku laiku jau bija liegts. Par to un arī citiem notikumiem runājam ar žurnālistiem Mūsu studijā: laikraksta „Diena” komentētājs Romāns Meļņiks, Latvijas Radio žurnāliste Sarmīte Kolāte un Iļja Kozins no portāla TVNET.

Raidījumā "Septiņas dienas Eiropā" skaidrosim, kas tika spriests Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) samitā, kas pagājušā nedēļā notika Parīzē. Kādi šobrīd ir globālās attīstības uzsvari un kādu ekonomisko nākotni prognozē mums - Latvijai un Eiropai. Kā arī uzzināsiet, par ko nevar vienoties Grieķija un starptautiskie kreditori. Viesis studijā: Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš piedalījās samitā un tikās ar OECD ģenerālsekretāru Anhelu Guriju, lai pārrunātu Latvijas pievienošanās procesa OECD gaitu. Skandāli starptautiskajā futbola federācijā Rubrikā "Viedokļi": Starptautisko futbola federāciju FIFA satricinājuši skandāli: ASV varasiestādes aizturējušas vairākas augstas amatpersonas aizdomās par ilggadīgu korupciju, FIFA prezidents Seps Blaters, kurš organizāciju vadījis jau ilgus gadus, nepilnu nedēļu pēc kārtējās pārvēlēšanas amatā atkāpies. Pēc korupcijas skandāla nākšanas atklātībā un negaidītās FIFA prezidenta Zepa Blatera atkāpšanās vien dažas dienas pēc viņa pārvēlēšanas – teju no visiem pasaules medijiem un ekspertiem izskanēja, ka FIFA jau gadiem bijusi korumpēta un nevienam sporta aprindās tas nebija noslēpums. Konsultāciju firmas „Landor” priekšsēdētājs Alens Ādamsons skaidro, ka ‘šis ir sporta pasaulē vissliktāk glabātais noslēpums. Visi zināja, ka tur kaut kas notika, kaut kas burbuļoja”. Viens no galvenajiem neatbildētajiem jautājumiem ir, kādēļ, neskatoties uz skandālu, Zeps Blaters tika pārvēlēts FIFA prezidenta amatā. Pret pašu Blateru nav izvirzītas apsūdzības korupcijā, taču aiz restēm šobrīd ir vairākas amatpersonas, kas pasaulē turīgākās un ietekmīgākās sporta pārvaldes institūcijas hierarhijā atrodas tiešā viņa pakļautībā. Anglijas Futbola asociācijas vadītājs Gregs Daiks skaidro, ka Blaters bija spiests atkāpties, jo Vašingtona draudēja izvirzīt apsūdzības arī viņam. „Jautājums ir kādēļ Blaters neatkāpās pirms balsojuma? Ir pilnīgi skaidrs, ka kaut kas notika starp piektdienu un otrdienu. Kad es atstāju FIFA kongresu piektdien vakarā- es medijiem teicu – hei, tās vēl nav beigas, tas puisis nekad neizvilks vēl četrus gadus amatā. Taču pat es nedomāju, ka tas notiks jau otrdien,” bilst Gregs Daiks. Laikraksta „Wall Street Journal” redaktors Pols Kregs Roberts uzskata, ka FIFA skandāls ir drīzāk jāskata kā Vašingtonas un Maskavas cīkstēšanās par ietekmes zonu. Notiekošais, viņaprāt, ir tas pats, kas notika ar Soču olimpiskajām spēlēm. Vienīgā atšķirība ir, ka – tad ASV nevarēja apturēt olimpisko spēļu norisi Sočos, taču tagad tā cer izmantot notiekošo FIFA, lai atspēlētos organizācijas lēmumam piešķirt Krievijai tiesības organizēt Pasaules kausa izcīņu futbolā 2018. gadā. Grieķijas parādi vai nauda, kuras iespējams nav un nekad nav bijis Nauda, kuras iespējams nav un nekad nav bijis, vai tomēr parāds, ko iespējams norakstīt vai pārcelt vēlākam atmaksas brīdim, tādas varbūtības tika izskatītas pagājušajā nedēļā, kad Grieķijas premjerministram bija jāspēj atrast kopēja valoda ar starptautiskajiem aizdevējiem sarunās Briselē. Šo sarunu nopietnību vēl vairākas nedēļas iepriekš uzkurināja Grieķijas iekšlietu ministrs, kurš izrunājās, ka naudas valsts kasē nav. Tātad nav vairs runa par iespējām maksāt vai nemaksāt kreditoriem, bet gan par iespējām izmaksāt pensijas un algas Grieķijas iedzīvotājiem. Tik tiešs savā paziņojumā bija Nikos Vutsis. Nikos Vutsis baiļu pilnajā paziņojumā minēja tikai to naudas summu, kas jāsamaksā Starptautiskajam Valūtas fondam. Bet jūnijā jau vēl paliek saistības par vairāk nekā 5 miljardiem eiro. Skaidrs, ka tādas naudas Grieķijas kasē nav un ar vienu roku nauda ir jāaizņemas, lai ar otru to tūlīt pat varētu atdot. Tikmēr pirms sarunām Briselē Grieķijas premjerministrs bija kā ierasts ass savos izteikumos. Arī vairāki ārpolitikas eksperti ir norādījuši, Aleksis Ciprs turpina uzturēt nepiekāpīga politiķa tēlu.

Raidījumā runājam par to, kā mūsdienās bruņotajos konfliktos  karojošās puses savu mērķu sasniegšanai izmanto medijus un žurnālistus pret viņu pašu gribu. Objektīva informācijas sniegšana kļuvusi dzīvībai bīstama. Viesis studijā: LTV žurnāliste Judīte Čunka. Atskatā par aizgājušo nedēļu informēsim par Ukrainas separātistu vēlēšanām un diskusijām ap tām, arī par Krievijai noteikto sankciju mīkstināšanas termiņiem. Mediju brīvība „ar nocirstu galvu”: Ukraina, Sīrija Ēģipte Žurnālists var būt itin bīstama profesija. Organizācija "Žurnālisti bez robežām" ziņo, ka šogad pasaulē bojā gājuši 56 žurnālisti, kuru nāve bijusi saistīta ar viņa darba pienākumiem. Savukārt cietumā esošais Pēteris Greste ir viens no 177 žurnālistiem, kuri tur nonākuši sava darba rezultātā. Vēstures dati liecina, ka Pirmajā pasaules karā bojā gāja tikai divi reportieri, bet pēdējos 20 gados gandrīz katru nedēļu kāds žurnālists zaudē dzīvību. Judīte Čunka atzīst, ka šobrīd visbīstamākā vieta, kur arī strādā Latvijas žurnālisti, ir tieši Ukraina, jo frontes līnija ir visai draudīga žurnālistiem. Otra vieta, protams, ir Sīrija, kur arī strādā Latvijas televīzijas žurnālisti. Bet piecu dienu karu Gruzijā 2008. gadā augustā viņa min, ka vienas no Latvijas mediju un Latvijas žurnālistu pirmajām ugunskristībām, kur bija tieša saskare ar karadarbību kā tādu. Žurnālistu darbs  „karstajos punktos” pasaulē ir dzīvībai bīstams. Vēl vasaras sākumā kopīgā ziņojumā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) mediju brīvības jautājumu pārstāve Duņa Mijatoviča brīdināja, ka „strauji pasliktinās” situācija mediju darbam Ukrainā.  „Es esmu satraukta par straujo apstākļu un gaisotnes pasliktināšanos mediju darbam. Mediju manipulācijas un informācijas karš, ko mēs pieredzam, ir jāaptur. Nespēja to izdarīt uzkurinās konfliktu un veicinās krīzes eskalāciju. [..] Notiekošie uzbrukumi žurnālistiem nav īpaši tālu no smagiem pamata cilvēktiesību pārkāpumiem,” bilst Duņa Mijatoviča. Mijatoviča paziņoja, ka EDSO kopš pērnā gada novembra dokumentējusi vairāk nekā 300 vardarbības gadījumu pret mediju pārstāvjiem. Tikmēr starptautiskās sabiedrības sašutumu vairo islāmistu brutālās metodes. Vēl vairāk pēc tam, kad augustā un septembrī tīmeklī parādījās video ar galvas nociršanu diviem ASV žurnālistiem, kā arī britu palīdzības misijas līdzstrādniekam. Atsevišķs stāsts būtu veltāms katram no ķīlniekiem. Arī Džonam Kentlijam, ļoti pieredzējušam britu žurnālistam,  kurš strādājis vairākās, par bīstamākajām dēvētās vietās pasaulē – Irākā, Afganistānā, Lībijā un Somālijā. Kentlijs ir veidojis fotoreportāžas „The Sunday Times” un „The Sunday Telegraph”, arī ziņu aģentūra AFP ir lietojusi viņa radītās fotogrāfijas. Bet 2012. gada novembrī Sīrijas un Irākas džihādistu grupējums „Islāma valsts” viņu nolaupīja. Kopš tā brīža viņš ir bijis redzams runājam vairākos „Islāma valsts” izplatītajos videomateriālos. Septembrī publiskotajā video Kentlijs oranžā tērpā (tā džihādisti iezīmē savus ķīlniekus) solīja drīzumā par „Islāma valsti” vēstīt „patiesību”. Nolaupītais žurnālists uzsvēra, ka Lielbritānijas valdība viņu pametusi un arī norādīja, ka „Islāma valsts” straujā izplešanās pārsteigusi snaužam Rietumu valdības. „Rietumi par zemu novērtējuši pretinieka spēku un cīņas sparu. [..] Es zinu, ko jūs domājat. Jūs domājat: viņš tikai dara to kā ieslodzītais. Viņš dabūjis ieroci pie savas galvas, un viņš ir spiests to darīt, ja? Nu, tā ir taisnība. Esmu ieslodzītais, to es nevaru noliegt, bet redzot, ka mana valdība mani ir pametusi un mans liktenis tagad ir „Islāma valsts” rokās, man nav ko zaudēt. Varbūt es dzīvošu, varbūt es miršu, bet es gribu izmantot šo iespēju, lai darītu zināmus faktus – faktus, par kuru patiesumu jūs varat pārliecināties. Es parādīšu jums patiesību par to, kas notika, kad „Islāma valsts” sagūstīja daudzus Eiropas pilsoņus un vēlāk atbrīvoja un kā amerikāņu un britu valdības domāja, ka tās var rīkoties atšķirīgi no Eiropas valstīm.[..] Tās [Eiropas valstis] risināja sarunas ar „Islāma valsti” un panāca, ka viņu cilvēki atgriežas mājās, kamēr briti un amerikāņi tika pamesti,” video sižetā pauž Kentlijs. Video nav redzami „Islāma valsts” kaujinieki un atšķirībā no citiem – pie ķīlnieka galvas netiek turēts ierocis,  un tas nebeidzas ar draudiem. Pagājušajā nedēļā tika publiskoti jauni video ar Džonu Kentliju ziņotāja jeb šķietamas „„Islāma valsts” Rietumu balss” lomā.  Raidsabiedrība BBC video komentējot norādīja, ka Kentlijs, kritizējot Lielbritānijas un ASV nostāju par ķīlnieku sarunām,  lasa, acīmredzot, citu cilvēku sagatavotas ziņas. Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāvis sacīja, ka ministrija ir informēta par video un to saturs tiek analizēts. BBC diplomātiskā korespondente Bridžeta Kendala, iztirzājot  jaunāko video, vērtēja, ka  tas ir „ļoti atšķirīgs” no iepriekšējiem un norādīja, ka Džons Kentlijs ziņo „gandrīz tā, it kā viņš būtu tā saukto islāma valsts ekstrēmistu kara reportieris”. Jaunākā video galvenais propagandas vēstījums, šķiet, ir, ka cīņa par Sīrijas pierobežas pilsētu Kobani ir gandrīz beigusies,” skaidroja korespondente.  Turpinot par žurnālistu apdraudētību karstajos pasaules punktos arī mūsu raidījumā informējot  esam pievērsuši uzmanību Ēģiptē ieslodzītā žurnālista, Latvijas un Austrālijas pilsoņa Pētera Grestes lietai. Jau ziņojām par Pētera tēva Jura Grestes bažām par dēla nākotni. Jaunākās vēstis, ko saņēmām e-pasta vēstulē ir šādas: „Ir dzirdēts ka Ēģiptes prezidents al Sisi esot solījis Pēterim sniegt prezidenta piedošanu bet tikai, kad juridiskais process būs beidzies. [..] Sliktākā gadījumā, tas varētu ieilgt vēlu 2015 gadā. [..] Vispasaules ievērojami juristi ir izteikušies ka pirmā prāva bija ļoti kļūdaina un netaisnīga. Pēteris tikai pildīja savu žurnālista pienākumu un uzdevumu. Ievērojamākā kritika ir no Britu tradīcijas juristiem. Kas mūs maldina ir tas, ka Ēģiptē ir Napoleona juridikas mantojums kas, starp citu, dod tiesnešiem lielāku autoritāti kā, piemēram, Austrālijā. Katrā ziņā ļoti ceram ka Pēteris būs brīvs tuvākā nākotnē. Bet, neskatoties uz vairākiem solījumiem mums, nākošos Ziemsvētkus Kairā viņam būs jāpavada neizbēgami”. Ēģipte trīs televīzijas kanāla „Al Jazeera” žurnālistus – latviešu izcelsmes austrāliešu žurnālistu Gresti, angļu redakcijas Kairas biroja vadītāju Fahmijsu un producentu Muhamedu arestēja pērnā gada 29. decembrī vienā no Kairas viesnīcām un  apsūdzēja par „drošības objektu filmēšanu, sabiedriskās kārtības un miera apdraudēšanu un strādāšanu bez atļaujas”. Komentējot absurdo situāciju, kad žurnālisti jūnijā tika tiesāti un saņēma ārkārtīgi bargu sodu, Austrālijas ārlietu ministre Džūlija Bišopa akcentēja šķiet Ēģiptei svešo izpratni par to, kas ir mediju brīvība un demokrātija. „Mēs saprotam, ka Ēģiptē ir ļoti grūti laiki, sarežģīta situācija, un ir bijuši lieli satricinājumi, taču šāda veida spriedums neko labu nedod. Tas norāda, ka Ēģiptē netiek atbalstīta pāreja uz demokrātiju. Austrālijas valdība mudina jauno Ēģiptes valdību pārdomāt, kāda ziņa tiek sūtīta pasaulei par situāciju Ēģiptē. Brīvība un preses brīvība ir būtiska demokrātijas sastāvdaļa. Un mēs esam ļoti nobažījušies, ka šis spriedums ir daļa no plašāka mēģinājuma apklusināt mediju brīvību, kas aizstāv demokrātiju visā pasaulē,” komentē Džūlija Bišopa.