Podcasts about Apak

Veckans spanare är Patrik Hadenius, Dilan Apak och Göran Everdahl. Programledare Kattis Ahlström. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Veckans panel 16 maj 2025Patrik Hadenius - om ordet ”generera” och dess framfartDilan Apak - Musiker har blivit värnlösa små barn i internets hageGöran Everdahl - Zlatan, Melania Trump och Molly Malone -oersonligt skändade statyer Programmet görs av:Programledare: Kattis AhlströmProducent: Märta MyrstenerTekniker: Heinz Wennin Musikredaktör: Berit NygrenSpanarna i P1 är ett underhållningsprogram för dig som är nyfiken på samtiden och framtiden. Här spekuleras med glimten i ögat.

Latvijas hokeja valstsvienība pasaules čempionāta spēlē Stokholmā trešdien ar 0:6 zaudēja mājiniecei Zviedrijai, kas ir viena no turnīra favorītēm. Kopumā pēc četrām spēlēm Latvijas izlasei seši punkti tabulā un pagaidām ceturtā vieta apakšgrupā, vēl jāspēlē pret Somiju, Slovākiju un Austriju. Visas trīs spēles ir svarīgas Latvijai, lai iekļūtu ceturdaļfinālā. Latvijas izlasei priekšā divas brīvdienas. Bet ir sācies latviešu ik pavasara "nacionālais rēķināšanas čempionāts", cik punktus vajag Latvijas izlasei, lai iekļūtu ceturtdaļfinālā. Šobrīd laikam virzāmies pēc minimālās programmas, lai iekļūtu ceturtdaļfinālā. Latvijas komandai šodien, 15. maijā, pievienosies centra uzbrucējs Rodrigo Ābols, treniņa nebūs, būs tikai izlases oficiālā fotografēšanās. Apakšgrupu turnīrs ir pārsniedzis vidusposmu, treneris Harijs Vītoliņš līdzšinējo komandas sniegumu vērtē atzinīgi. Viņš atzīst, ka puiši rāda labu raksturu. "Komandai ir raksturs un tas izšķirošās fāzēs tas dos savu," pārliecināts Harijs Vītoliņš.  

Yeşim Kaya'nın hazırlayıp sunduğu Hayal Gücü Fabrikası programına İkala Yönetim Kurulu Üyesi / Kurumsallaşma Danışmanı Aydoğan Apak konuk oldu.

Yeşim Kaya'nın hazırlayıp sunduğu Hayal Gücü Fabrikası programına İkala Yönetim Kurulu Üyesi / Kurumsallaşma Danışmanı Aydoğan Apak konuk oldu.

Stāsta mākslas vēsturniece, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore, Dr. art. Silvija Grosa   Lielākais un smalkākais tirdzniecības nams 20. gadsimta sākumā Rīgā bija "J. Jaksch & Co". Greznā ēka, kas Otrā pasaules kara laikā tika sagrauta, atradās kādreizējā Svērtuves ielā 11 (iepretī Melngalvju namam). Nams tika uzcelts 1900.–1901. gadā pēc arhitekta Karla Felsko projekta, pārbūvējot 19. gadsimta vidus ēku. 20. gadsimta sākuma Rīgas ceļvežos tas raksturots kā viena no "brīnišķīgākajām Rīgas celtnēm gan praktiskā iekārtojuma, gan skaistuma ziņā".  Namā bija ierīkota centrālapkure, elektriskais apgaismojums un – pirmo reizi Rīgā – lifts, kura apgādi ar elektrību nodrošināja vietējā spēkstacija. Vecrīgas blīvajā apbūvē ēka izcēlās ar grezno un izsmalcināto fasādes noformējumu. Apakšējo stāvu klāja Ārensburgas (tag. Kuresāre) kaļķakmens plāksnes, bet pārējo fasādi – keramikas mozaīka, kurā alegoriskas figurālas kompozīcijas papildināja ornamentāli ierāmējumi neorenesanses stilā. Mozaīka bija izgatavota uzņēmumā "Villeroy & Boch" Vācijas pilsētā Metlahā pēc Nirnbergas arhitekta Teodora Eiriha skicēm veikala iepriekšējās paplašināšanas laikā – ap 1895. gadu. Jaunās fasādes vajadzībām nedaudz tika mainīta kompozīcija, jo veikals bija ieguvis papildu stāvu un plašus logus. Vienīgais zināmais materiāls, kas ļauj novērtēt iespējamo nama polihromiju (okera gamma ar sarkanīgu nokrāsu un atsevišķiem silti zaļiem un sarkaniem akcentiem), ir akvareļa tehnikā darināts ēkas attēls, kas izdots kā pastkarte, bet vēlāk izmantots uzņēmuma reklāmā Rīgas adrešu grāmatā. Saskaņā ar veikala darbības sākotnējo specifiku (porcelāna, stikla un zeltlietu tirdzniecība), fasādes mozaīkās attēloti nozīmīgi 16. un 17. gadsimta Vācijas stikla, porcelāna un juveliermākslas meistari: 16. gadsimta keramiķis Bernārs Palisī, 17. gadsimta ķīmiķis Johans Kunkels, Meisenes porcelāna ražotnes pamatlicējs 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā Johans Frīdrihs Betgers, kā arī Nirnbergas 16. gadsimta zeltkalis Vencels Jamnicers. Motīvu simboliskais aspekts: divi ķerubi fasādes malās, kuri "izaug" no piramidālām, spirālveidā vītām kolonnām, saule, globuss, sieviete ar lāpu un lodi, kas izstaro gaismu. Celtnes interjerā savulaik vienā no plafoniem tika iekļauts 1716. gada gleznojums "Sābas ķēniņienes pieņemšana ķēniņa Zālamana pilī". Nozīmīgais darbs, kas tapis Rīgas krāsotāju cunftes meistara Korda Meiera darbnīcā, zudis līdz ar ēku, kurā tas atradās. "J. Jaksch & Co" veikalā bija pieejamas daudzas un dažādas preces: līdzās traukiem, sudraba galda piederumiem, porcelāna sīkplastikai, zeltlietām, pulksteņiem un lampām, kas veidoja galveno sortimentu ap 1901. gadu, varēja iegādāties izsmalcinātu sadzīves tehniku, interjera priekšmetus, rotaļlietas un citas preces. Arhitekts Edgars Slavietis savās bērnības atmiņās par 20. gadsimta sākuma Rīgu atceras, ka pie Jakša  turīgie rīdzinieki varēja iegādāties arī pirmos fajansa tualetes podus, kurus lepni veda mājās bez iepakojuma... Kā liecina 20. gadsimta sākumā (domājams, ne agrāk par 1906. gadu) izdotais veikala reklāmas katalogs, “J. Jaksch & Co” varēja atļauties piedāvāt daudzu slavenu Eiropas uzņēmumu ražojumus, kā arī preces no visas pasaules, akcentējot to kvalitāti. Piedāvājums ietvēra gan priekšmetus, kas bija darināti pēc ievērojamāko jūgendstila meistaru metiem (piemēram, Emīla Galē vāzes), gan antīku kristāla slīpējumu kopijas vai itāļu un vācu marmora skulptūras. Sortimentā bija arī ekstravagantas lietas, piemēram, no krokodilādas vai varžu ādas gatavoti portmoneji un piezīmju grāmatiņas. Tomēr nozīmīgākais bija fakts, ka līdzās mākslinieciski augstvērtīgajam Kopenhāgenas un Meisenes porcelānam šeit varēja iegādāties Anša Cīruļa keramiku, kā arī citus vietējo mākslinieku un amatnieku izstrādājumus – kamīna piederumus un elegantas pītas mēbeles, tādējādi veikalam kļūstot par labas gaumes un jūgendstila popularitātes veicinātāju Rīgā.

Karolis Tiškevičius ir Kazimieras Labanauskas susitinka laidoje „Pezam apie BasketNews CBet Fantasy”, kurioje apžvelgia žaidimo naujienas, pasikeitimus, krentančius ir kylančius žaidėjus bei varžosi tarpusavyje. Žaisti „BasketNews Fantasy“, kurį pristato CBet, galite čia: https://fantasy.basketnews.com/ Temos: Nustebot? (0:00); Žygis į Nidą (0:50); Pirmą kartą istorijoj! (2:28); Karolio komandos pasirodymas 27-ajame ture (5:14); Kazio komandos pasirodymas 27-ajame ture (7:56); Pray for Kazimieras (13:10); Šie žmonės laimėjo kvietimus į sąskrydį (14:09); Naujas sutarimas (14:52); Keitimai Karolio komandoje (18:13); Keitimai Kazio komandoje (23:05); Karolio ir Kazio savaitės antirekomendacijos (30:23); Televizijos žiūrovų komentarų skiltis (38:46); Distiliuoto vandens nugalėtojas (41:46); „CBet Lietuvos Fantasy Krepšinio Lygos“ (LFKL) apžvalga (48:19).

"Klasikā" tiekamies ar stikla mākslinieci Andu Munkevicu, kuras darbi ir pazīstami gan Latvijā, gan Eiropā, gan Amerikā, bet pirms nedēļas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā durvis vērusi Baltijas mūsdienu stikla izstāde "Slāņi", kurā skatāms arī Andas darbs "Iztaisno muguru!" ("Spine"). Inta Zēgnere: Tāds neparasts nosaukums šim darbam. Ko īsti ar to vēlējies pateikt? Par ko ir šis darbs? Anda Munkevica: Tā ir šodiena. Katrā no mums tam vajadzētu būt kā bauslim... Darbu veidoju, domājot un veltot to ukraiņu gara stiprumam un pasaules notikumiem šodienas kontekstā. Vienmēr esmu domājusi par to, kā ir tiem cilvēkiem, kuri atrodas mājās, kad viņus bombardē. Kā viņi jūtas, kā viņi saslēdzas. Un, neskatoties ne uz ko, nākamajā rītā noslauka pelnus un putekļus, iztaisno muguru un iet tālāk. Dzīvo tālāk. Tā patiesībā ir arī mūsu atbildība par to, ko darām ikdienā, kāpēc esam piedzimuši. Šie mūžīgie jautājumi: kādus darbus savā dzīvē darām? Kādas ir mūsu attiecības ar apkārtējiem – arī ar dabu. Tas arī ir šis te "Iztaisno muguru!" jeb dvēseles mugurkauls, kas patiesībā ir tas svarīgākais mūsu dzīvē. Šo mugurkaulu esmu veidojusi no dažādu paaudžu kopā saliktām rociņām… Tās veido mugurkaulu un faktiski arī ribāju. Mēs, cilvēki, esam savienoti vienotā asinsrites sistēmā, vienotā nervu sistēmā. Un kaut kur, kaut kādā ziņā mēs esam brāļi. To, starp citu, arī Arvo Perts saka savos darbos. Brāļi. Un tad ir jautājums: kāpēc viens brālis nosveras agresijas, varas, naudaskāras pusē, bet otrs – mīlestības, ģimenes, harmonijas un sirdsapziņas pusē? Kur ir tā robeža, kas viņus nošķir? Par tām rokām. Tās nav tādas abstraktas rokas, bet gan konkrētu cilvēku rokas, kas šo mugurkaulu satur kopā. Vai tu atšifrēsi nedaudz?  Rokas es izvēlējos, jo tās aug no sirds. Ja skatāmies uz to anatomiski, tās ir kā mūsu dvēseles antenas, un visus darbus, ko darām, mēs darām ar rokām. Cilvēki, kuru rokas es izvēlējos, ir ļoti konkrēti. Apakšā šo skulptūru satur kopā tāds kā kodols, saknes. Apakšā ir vecajie, gudrajie, kas ir mana mammīte un augstskolas profesors. Tālāk seko mūsu aizstāvji, sarga ukraiņu karavīru rokas, un tālāk uz augšu: vīrs un es, un mani dēli, jaunas sievietes rokas ar cerību uz nākotni pie jaunākiem bērniem, un pašā augšgalā – desmitgadīga puikas rokas, kas ir skats uz nākotni, vērsts uz visu jauno. Ar cerību.  Vairāk – ierakstā. ***  

"Klasikā" tiekamies ar stikla mākslinieci Andu Munkevicu, kuras darbi ir pazīstami gan Latvijā, gan Eiropā, gan Amerikā, bet pirms nedēļas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā durvis vērusi Baltijas mūsdienu stikla izstāde "Slāņi", kurā skatāms arī Andas darbs "Iztaisno muguru!" ("Spine"). Inta Zēgnere: Tāds neparasts nosaukums šim darbam. Ko īsti ar to vēlējies pateikt? Par ko ir šis darbs? Anda Munkevica: Tā ir šodiena. Katrā no mums tam vajadzētu būt kā bauslim... Darbu veidoju, domājot un veltot to ukraiņu gara stiprumam un pasaules notikumiem šodienas kontekstā. Vienmēr esmu domājusi par to, kā ir tiem cilvēkiem, kuri atrodas mājās, kad viņus bombardē. Kā viņi jūtas, kā viņi saslēdzas. Un, neskatoties ne uz ko, nākamajā rītā noslauka pelnus un putekļus, iztaisno muguru un iet tālāk. Dzīvo tālāk. Tā patiesībā ir arī mūsu atbildība par to, ko darām ikdienā, kāpēc esam piedzimuši. Šie mūžīgie jautājumi: kādus darbus savā dzīvē darām? Kādas ir mūsu attiecības ar apkārtējiem – arī ar dabu. Tas arī ir šis te "Iztaisno muguru!" jeb dvēseles mugurkauls, kas patiesībā ir tas svarīgākais mūsu dzīvē. Šo mugurkaulu esmu veidojusi no dažādu paaudžu kopā saliktām rociņām… Tās veido mugurkaulu un faktiski arī ribāju. Mēs, cilvēki, esam savienoti vienotā asinsrites sistēmā, vienotā nervu sistēmā. Un kaut kur, kaut kādā ziņā mēs esam brāļi. To, starp citu, arī Arvo Perts saka savos darbos. Brāļi. Un tad ir jautājums: kāpēc viens brālis nosveras agresijas, varas, naudaskāras pusē, bet otrs – mīlestības, ģimenes, harmonijas un sirdsapziņas pusē? Kur ir tā robeža, kas viņus nošķir? Par tām rokām. Tās nav tādas abstraktas rokas, bet gan konkrētu cilvēku rokas, kas šo mugurkaulu satur kopā. Vai tu atšifrēsi nedaudz?  Rokas es izvēlējos, jo tās aug no sirds. Ja skatāmies uz to anatomiski, tās ir kā mūsu dvēseles antenas, un visus darbus, ko darām, mēs darām ar rokām. Cilvēki, kuru rokas es izvēlējos, ir ļoti konkrēti. Apakšā šo skulptūru satur kopā tāds kā kodols, saknes. Apakšā ir vecajie, gudrajie, kas ir mana mammīte un augstskolas profesors. Tālāk seko mūsu aizstāvji, sarga ukraiņu karavīru rokas, un tālāk uz augšu: vīrs un es, un mani dēli, jaunas sievietes rokas ar cerību uz nākotni pie jaunākiem bērniem, un pašā augšgalā – desmitgadīga puikas rokas, kas ir skats uz nākotni, vērsts uz visu jauno. Ar cerību.  Vairāk – ierakstā. ***  

Ir visai reāla iespēja, ka Austrija drīzumā tiks pie sava pirmā labēji radikālā kanclera. Kā Īlona Maska intervija ar labēji radikālās partijas „Alternatīva Vācijai” līderi Alisi Veidelu ietemēs Vācijā gaidāmās vēlēšanas? Naidžels Farāžs atgriežas politikā. Starptautiskos procesus analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu nodaļas profesors Daunis Auers. Austrijas radikāli labējo zvaigžņu stunda Austrijas Brīvības partija ir politiskais spēks ar daudzu desmitgažu vēsturi, tai skaitā iedibinātu vietu valsts parlamentā un zināmu valdības darba pieredzi. Kopš pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades partijas ideoloģiskajā ievirzē arvien pamanāmāka kļuva galēji labējā tendence, kas netraucēja tai periodiski gūt nozīmīgas vēlētāju daļas atsaucību. Šais periodos Brīvības partija pāris reizes tika arī pie valdīšanas koalīcijā ar labēji centrisko Austrijas Tautas partiju. Pēdējā šāda reize bija pēc 2017. gada vēlēšanām, taču t.s. Ivisas skandāls, kurā bija iesaistīts Brīvības partijas līderis Haincs Kristiāns Štrāhe, izbeidza šo savienību, un 2019. gada ārkārtas vēlēšanās partija cieta pamatīgus zaudējumus. Tomēr šo vājuma posmu, kā jau vairakkārt savā vēsturē, galēji labējie pārvarēja, ap 2022. gada vidu popularitātes ziņā apsteidzot Tautas partiju, bet ap gada beigām arī sociāldemokrātus, lielāko opozīcijas spēku, un kļūstot par populārāko partiju valstī. Tikām valdošās koalīcijas – Tautas partijas un Zaļo partijas – reitingi šļuka uz leju proporcionāli dzīves dārdzības un inflācijas rādītāju kāpumam. Rezultātā Nacionālās padomes vēlēšanās pagājušā gada 29. septembrī Brīvības partija ar tās jauno līderi Herbertu Kiklu priekšgalā svinēja spožu uzvaru, tiekot pie lielākās parlamenta frakcijas. Partijas platformas centrā bija pret imigrantiem un radikālā islāma briesmām vērstas tēzes, bet, cita starpā, tā ietver arī palīdzības pārtraukšanu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Pēc tam, kad visas citas parlamenta partijas deklarēja nevēlēšanos sadarboties ar Brīvības partiju, Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens, spītējot tradīcijai, uzaicināja veidot valdību Tautas partijas līderi un līdzšinējo kancleru Karlu Nehammeru. Par galveno sarunu partneri kļuva sociāldemokrāti, taču tā kā šādai koalīcijai būtu niecīgs vienas balss pārsvars, Nehammers centās iesaistīt valdībā arī liberālo partiju NEOS. Pērnā gada pēdējais ceturksnis pagāja mēģinājumos saskaņot pozīcijas, kas tomēr izrādījās neauglīgi. Vispirms 3. janvārī par izstāšanos no sarunu procesa paziņoja partijas NEOS līdere Beāte Mainla-Raizingere, bet nākamajā dienā Karls Nehammers demisionēja no kanclera amata un pameta Tautas partijas vadītāja posteni. 6. janvārī prezidents van der Bellens uzaicināja Brīvības partijas vadītāju Herbertu Kiklu uzsākt valdības koalīcijas veidošanu. Kā vēsta mediji, jaunais Tautas parijas līderis Kristiāns Štokers vairs neesot ne tuvu tik kategorisks kā viņa priekšgājējs jautājumā par neiespējamību sadarboties ar Kiklu, nemaz jau nerunājot par Brīvības partiju kopumā. Līdz ar to ir visai reāla iespēja, ka Austrija drīzumā tiks pie sava pirmā labēji radikālā kanclera. Masks, Veidela u.c. alternatīvi apdāvinātie Pagājušajā ceturtdienā jaunievēlētā Savienoto Valstu prezidenta administrācijas darbinieks un par pasaules bagātāko cilvēku uzskatītais Īlons Masks īstenoja savu, šķiet, līdz šim pamanāmāko iejaukšanos kādas Eiropas valsts iekšpolitikas procesos, sev piederošajā tīmekļa komunikācijas platformā „X” intervējot labēji radikālās partijas „Alternatīva Vācijai” līderi Alisi Veidelu. Laikā, kad līdz Bundestāga ārkārtas vēlēšanām atlicis vien nedaudz vairāk par mēnesi, šī 74 minūtes ilgā tērzēšana, piebārstīta ar savstarpējiem komplimentiem, nenoliedzami var ietekmēt daža laba vēlētāja izvēli. Tiesa, nav gan teikts, kādā virzienā, jo sarunā netrūka gana daudz ekstravaganta un apšaubāma. Piemēram, Veidelas apgalvojums, ka Hitlers patiesībā esot bijis komunists un sociālists, tādējādi nu nekādi neesot līdzīgs „Alternatīvai Vācijai”, kas esot krietni konservatīvie un libertāņi. Jāšaubās gan, vai šādam galēji labējo pašnovērtējumam būtu gatavi kaut mazākajā mērā piekrist Vācijas tradicionāli konservatīvie – kristīgie demokrāti, kuri, visdrīzāk, veidos nākamās Vācijas valdības mugurkaulu. Tā vismaz liek spriest partiju reitingi, kas bijuši teju nemainīgi pēdējā gada laikā. Kristīgi demokrātiskā partija stabili turas pirmajā vietā ar nedaudz virs 30%. Tāpat diezgan nemainīgi gada laikā bijuši līdzšinējās valdošās koalīcijas partiju rezultāti: sociāldemokrātiem tie grozījušies ap 15%, zaļajiem – ap 13%, bet liberāļiem brīvajiem demokrātiem – pie kritiskās 4 – 5% robežas. Savukārt „Alternatīva Vācijai”, sākusi gadu ar 22% un gada vidū piedzīvojusi pat 6% kritumu, nu ir atpakaļ pie 21% atzīmes. No vienas puses, tas ir otrais labākais rezultāts, taču no otras, Īlons Masks savu tiesu pārspīlēja, abu tiešsaistes tērzēšanas ievadā nodēvējot Alisi Veidelu par „Vācijas vadošo kandidāti”. Nemaz jau nerunājot par to, ka Veidelai diezin vai ir kādas cerības atkārtot kaimiņvalsts Austrijas labējo radikāļu panākumus un tikt pie valdības veidošanas sarunu galda – pārējām partijām pagaidām vēl pietiek resursu, lai viņu tur nelaistu. Un tomēr – ja Herberts Kikls Austrijā, kā saka ne viens vien medijs, esot izgrāvis robu pret radikāļiem celtajā Eiropas ugunsmūrī, tad savas plaisiņas manāmas arī Vācijā. Tiek norādīts, ka, piemēram, Tīringenes federālajā zemē pēc pagājušā gada vēlēšanām kristīgo demokrātu valdība vairs nevarot īstenot savu politiku bez „Alternatīvas Vācijai” atbalsta. Farāžs atkal aktuāls Grūti spriest, cik patiess bija Naidžels Farāžs, kad 2020. gadā, Lielbritānijai parakstot vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības, paziņoja, ka uzskata savu mūža uzdevumu par paveiktu un aiziet no politikas. Katrā ziņā, kā izrādās, aiziešana nav bijusi uz īpaši ilgu laiku, jo vecais zēns Naidžels ir atpakaļ. Pēdējās Parlamenta vēlēšanās 2024. gada jūlijā viņa Breksita partija, tagad pārdēvēta par „Reformēt Apvienoto Karalisti”, tika pie piecām vietām Apakšpalātā. Un vēl daudz iespaidīgāka ir kopējā par šo partiju nodoto balsu statistika, proti – visā valstī par Farāža politisko lolojumu nobalsojuši vairāk nekā četri miljoni britu jeb vairāk nekā 14% vēlēšanās piedalījušos. Tikai mažoritārā vēlēšanu sistēma ir iemesls pieticīgajam mandātu skaitam uz vēlēšanās uzvarējušo leiboristu, arī toriju un liberāldemokrātu fona. Farāža partijas popularitātes kāpums daļēji tiek skaidrots ar šī brīža politisko konjunktūru, kad elektorātā uzkrājies gana daudz rūgtuma pret četrpadsmit gadus valdījušajiem torijiem, savukārt leiboristi, nākuši pie varas, arī nespēj ātri uzlabot situāciju. Par „reformētāju” jājamzirdziņu kļuvusi imigrācijas tematika, kam bija nozīmīga vieta arī Breksita partijas aģitācijā. Kā vēsta raidsabiedrība BBC, Farāžs un viņa līdzgaitnieki arī pēc vēlēšanām turpinot vētrainu darbību ar pamanāmiem rezultātiem. Partijas biedru skaits jau pārsniedzis 180 000, apsteidzot konservatīvos, kam ir tikai 130 000, un atpaliekot tikai no leiboristiem, kuru rindās ir apmēram 365 000. Kas arī no svara, partijai parādījušies iespējami nopietni finansiālie atbalstītāji – par tās kasieri nesen kļuvis britu miljardieris, luksa klases nekustamo īpašumu attīstītājs Niks Kendijs, un par partiju jau kādu laiku izrāda interesi arī pats Īlons Masks. Tiesa, attiecībām ar aizokeāna superbagātnieku, ar kurām Farāžs līdz šim labprāt lepojās, saļodzījušas, kad Masks savā „X” platformas kontā paudis atbalstu britu labējam ekstrēmistam Stīvenam Jekslijam-Lenonam, kuram nesen piespriests cietumsods par tiesas maldināšanu, un Farāžs, savukārt, norobežojies no šiem izteikumiem. Protams, šobrīd vēl pāragri spriest, vai jaunais Farāža politiskais projekts paliks vien īslaicīgs politiskās modes kliedziens, vai tam tomēr izdosies ieņemt ilglaicīgāku vietu britu politiskajā spektrā, varbūt pat reiz tikt pie varas. Katrā ziņā viens uznāciens ar neprognozējtām un tālejošām sekām Naidželam Farāžam reiz jau izdevās, būtu aplami viņu nenovērtēt tagad. Sagatavoja Eduards Liniņš.      

Penampilan yang mengecewakan dari 4 tim Bundesliga di UCL musim ini. Bayern kalah 4-1 dari Barca sedangkan Dortmund kalah comeback 5-2 dari Madrid. Apak yang membuat mereka kalah? Selain itu satu-satunya kemenangan tim Bundesliga di UCL hanya diraih oleh Stuttgart

Pa apakšu tek ūdens, augšā stāv. Šo Evitas Kļaviņas mīklu un citas klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Avotu ģimene no Melnsila: mamma Baiba, tētis Jānis ar meitām Adeli (9 gadi) un Melāniju (6 gadi).

Pēc ASV prezidenta kandidātu pirmajām debatēm arī Džo Baidena atbalstītājiem nācās atzīt, ka uzvarējis ir Donalds Tramps. Ir izskanējuši pat pamudinājumi, ka demokrātiem ir jāmaina savs kandidāts, bet Baidens negrasās izstāties no cīņas. Lielbritānijā parlamenta vēlēšanās, kas notiks ceturtdien, uzvaru sola leiboristiem, par to liecina arī socioloģiskās aptaujas. Tas nozīmēt 14 gadus ilgušās konservatīvo valdīšanas beigas. Ārkārtas parlamenta vēlēšanas Francijā pēc sagrāves Eiroparlamenta vēlēšanās izsludināja prezidents Emanuels Makrons. Droši vien nav pārsteigums, ka vēlēšanu pirmajā kārtā, tāpat kā Eiroparlamenta balsojumā, uzvarējuši galēji labējie. Vēlēšanu aktualitātes pasaulē analizē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis un Rīgas Stradiņa universitātes doktorants Romāns Gagunovs. Senioru golfs „Ir apbēdinoši redzēt, ka gadiem krāta politiskā pieredze tiek izniekota diskusijā par to, kurš labāk spēlē golfu,” tā pēc pagājušajā ceturtdienā notikušajām pirmajām Savienoto Valstu prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas debatēm izteicies kāds koledžas pasniedzējs no Indiānas pavalsts, kuru citē britu izdevums „The Guardian”. Runa ir par epizodi debašu noslēguma daļā, kad abi kandidāti apmainījās replikām par golfa spēles prasmi sava fiziskā stāvokļa tēmas kontekstā. Tūdaļ pēc debatēm prezidenta Baidena kondīcija izvirzījās kā galvenais apspriežamais motīvs. Gurdena balss, nedrošas kustības, vairākkārtēja pārteikšanās, sapīšanās frāzēs un ieilgušas pauzes – tas viss licis daudziem vaicāt: vai amerikāņu politikas veterāns Baidens vairs būs spējīgs vadīt valsti, pat ja tiks ievēlēts? Uzvirmoja runas, ka Demokrātu partija steidzami domājot par jaunu prezidenta kandidātu. Kā ticamākais variants tika piesaukta viceprezidenta amata kandidāte Kamala Harisa, kuras iespējas vēlēšanās uzvarēt eksprezidentu Trampu partijas elektorāts, spriežot pēc aptaujām, vērtē augstāk nekā Baidena izredzes. Līdzās manāmi sagurušajam Baidenam eksprezidents Tramps izskatījās enerģisks un pašpārliecināts, kas gan nav liedzis daudziem saskatīt viņa jau ierastās negācijas. Daži izdevumi to formulē nepārprotami – „Tramps nepārtraukti melo”; citi lieto saudzīgākus formulējumus, kā – „eksprezidenta apgalvojumi neiztur faktu pārbaudi”. Nav palicis nepamanīts, ka eksprezidents atļāvās netieši draudēt savam oponentam ar tiesas vajāšanu, kuru viņš varētu organizēt, ja atkal nonāktu Baltajā namā. Tūdaļ pēc debatēm uzkultās emociju putas gan ir sākušas noplakt, un pagaidām nav nopietnu mājienu par to, ka prezidents Baidens varētu izstāties no sacīkstes par prezidenta amatu. Vairums aptauju gan nosauc eksprezidentu Trampu kā debašu favorītu, taču ir arī tādas, kuras priekšroku dod Baidenam, un daudzos gadījumos aptauju rādītāji pēc šīm debatēm daudz neatšķiras no agrākajiem, tātad ceturtdienas vakars Atlantā nav nesis esošajam prezidentam kādu graujošu sakāvi. Viss liecina par to, ka amerikāņu elektorāts ir kapitāli sašķelts un kā demokrātu, tā republikāņu vēlētāji ir teju dzelžaini uzticami savai partejiskajai izvēlei. Par Donalda Trampa uzvaru gan jāuzskata Savienoto Valstu Augstākās tiesas pirmdienas lēmums, kas piešķir eksprezidentam imunitāti pret kriminālvajāšanu par darbībām, kuras uzskatāmas par oficiālām, respektīvi, veiktām prezidenta varas funkciju ietvaros. Tagad zemākās instances tiesa vērtēs, ko Tramps darījis kā prezidents, ko – kā privātpersona. Izvērtēšana, visdrīzāk, prasīs mēnešus, līdz ar to kļūst stipri apšaubāmi, ka Trampu varētu diskvalificēt kriminālapsūdzību dēļ. Uzvaras nebūs Nr. 1 – britu konservatīvie Aizpagājušajā gadā Apvienotā Karaliste atjaunoja vēsturisko Parlamenta darbības regulējumu, kas tika izmainīts 2011. gadā. Proti, tagad, kā agrākajos laikos, lai atlaistu Parlamentu un izsludinātu jaunas vēlēšanas, premjerministram nav vajadzīga likumdevēju piekrišana. Formāli šo aktu gan veic karalis, taču lēmums piekrīt valdības vadītājam. Tā nu 22. maijā premjerministrs Riši Sunaks paziņoja par Parlamenta atlaišanu un jaunām vēlēšanām 4. jūlijā. Daudziem tas bija pārsteigums, ciktāl, saskaņā ar likumu, ar vēlēšanām varēja pagaidīt vēl līdz nākamā gada janvāra nogalei. Iespējams, lēmums tika pieņemts, bažījoties, ka konservatīvo atrašanās pie varas tikai arvien vairāk deldē viņu elektorāta atbalstu. Un jautājums, kas toriju sakarā tiek uzdots, ir: vai rīt viņus gaida tikai smaga sakāve, šķiroties no kādas puses pašreizējo deputātu mandātu, vai arī īsts slaktiņš, pēc kura no viņu frakcijas Apakšpalātā varētu palikt pāri vien kāda sestā daļa. Skaidrs ir viens: četrpadsmit gadus ilgušais konservatīvo varas periods Apvienotajā Karalistē noslēdzas, tagad varas groži kādu laiku būs leiboristu rokās. Toriju smagākās problēmas sākās līdz ar pandēmijas laikā uzliesmojušo skandālu, kad atklājās, ka premjera Borisa Džonsona biroja darbinieki pārkāpuši pašu valdības noteiktos pulcēšanās ierobežojumus. Nelīdzēja Džonsona spilgtā darbošanās Ukrainas labā pēc Krievijas plaša mēroga agresijas sākuma – 2022. gada septembrī viņš demisionēja, un pāris mēnešus vēlāk arī viņa pēctece amatā Liza Trasa. Uz ekonomikas stagnācijas, palielu sociālo problēmu un inflācijas fona stāvokli labot nav izdevies arī Riši Sunakam. Ja šobrīd torijiem Apakšpalātā ir 344 no 650 vietām, savukārt viņu pastāvīgajiem konkurentiem leiboristiem – 205 vietas, tad pēc vēlēšanām šī aina, visdrīzāk, būs apvērsta. Leiboristi, kurus viņu pašreizējais līderis Kiers Stārmers pavērsis mērenākā virzienā pēc sava priekšgājēja Džeremija Korbina diezgan radikālā kreisuma, popularitātē apsteidz konservatīvos apmēram divkārt. Savas pozīcijas un nepilnu pussimtu deputātu vietu visdrīzāk saglabās trešā lielākā frakcija – Skotu nacionālā partija, kā arī ceturtā lielākā – liberāldemokrāti, kuriem pašreiz ir 15 vietas. Taču iespējams, ka uz toriju rēķina ir iespējas iedzīvoties arī kādam britu politikā netradicionālam spēkam – partijai „Reformēt Apvienoto Karalisti”. Tā ir tā pati savulaik zināmā Breksita partija, kura vēlāk mainīja nosaukumu un pārslēdza savu galveno uzmanību uz migrācijas un sociālo politiku, un tagad tiek raksturota kā nacionāli populistisks spēks. Kopš 3. jūnija partijas priekšgalā ir atgriezies kādreizējais līderis Naidžels Farāžs. Jau gadu mijā partijas reitingi apsteidza liberāldemokrātus, bet pagājušomēnes nepatīkami pietuvojās konservatīvajiem. Uzvaras nebūs Nr. 2 – franču centristi Francijas parlamenta – Nacionālās Asamblejas – vēlēšanu pirmā kārta notika svētdien, 30. jūnijā. 577 deputātu mandāti tiek sadalīti pēc mažoritārās sistēmas, kur pirmajā kārtā vietas iegūst tie, kas tikuši pie absolūtā vairākuma. Pārējos apgabalos vēlēšanās piedalās visi kandidāti, kas saņēmuši vairāk par 12,5% balsu. Pēc svētdienas balsojuma izšķirts vien 76 mandātu liktenis; tūlīt pēc vēlēšanām 306 apgabalos bija trīs pretendenti, piecos apgabalos – četri. Kā jau tika prognozēts, labāko rezultātu ar apmēram trešdaļu balsu un 38 deputātu vietas ieguvusi nacionālistiskā, labēji populistiskā Nacionālā apvienība ar tās līderi Marinu Lepenu un viņas jauno protežē, premjera kandidātu Žordānu Bardellu priekšgalā. Šis spēks vairs nav tik radikāls kā kādreiz, bet tā programmas pamanāmākie elementi ir nelegālās migrācijas apkarošana, vidusmēra francūzim tīkama nodokļu politika un vispārēja pozicionēšanās par vairāk kārtības ielās, mācību iestādēs u. tml. No šiem galēji labējiem rezultātos daudz neatpaliek arī kreiso partiju bloks Jaunā Tautas fronte, kurā pamanāmākie spēki ir antikapitālistiskā „Nelokāmā Francija”, Sociālistiskā partija, partija „Ekoloģisti”, Komunistiskā partija un vēl vairākas citas sīkākas grupas. Kreisie jau ieguvuši 32 mandātus. Uz šī fona graujoši izskatās prezidenta Makrona partijas „Renesanse” un tās partneru veidotā bloka „Kopā par Republiku” iegūtās divas vietas. Protams, viss izšķirsies otrajā kārtā 7. jūlijā. Pirmdien un otrdien risinājās kandidātu atteikšanās process, kura rezultātā tagad palikuši 95 apgabali ar trīs pretendentiem un viens ar četriem. Jaunā Tautas fronte saviem kandidātiem deva skaidru rīkojumu atkāpties visur, kur viņi ir trešajā pozīcijā. Centristu bloks nav tik organizēts, galīgais lēmums tiek atstāts pašu kandidātu ziņā, tomēr arī viņi daudzviet atsakās par labu kreisajiem. Kā kreisajiem, tā centristiem ir ļoti svarīgi, lai absolūto vairākumu parlamentā neiegūtu Nacionālā apvienība. Pašreizējās prognozes liecina, ka Lepenas partijai līdz alktajam vairākumam varētu mazliet pietrūkt. Tad viņiem nāktos mēģināt vienoties ar Republikāņu partiju – labēji konservatīvajiem, kuri var cerēt uz kādu pussimtu balsu, un lasīt pa vienam atbalstu dažādu neatkarīgo labējo rindās. Ja Nacionālajai apvienībai tas izdotos, tad Francija tiktu pie radikāli labējas valdības – kā tiek uzsvērts, pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara, kad sadarbībā ar nacistu okupantiem pastāvēja t.s. Višī režīms. Sagatavoja Eduards Liniņš.   Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* ​ * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu apakšnīks.  Voi kotram apakšnīkam ir arī vierseibnīks?

Stāsta klarnetists un diriģents Guntis Kuzma Ir daudz faktoru, kas ietekmē mūzikas instrumenta tembra individualitāti. Noteikti ir vērts pievērst uzmanību skaņā esošajām virsskaņām, gan tām, kuras ir izteiktākas, skanīgākas un tām, kuras mazāk dominē, citiem vārdiem sakot, to savstarpējai attiecībai. Jāatceras, ka virsskaņas ir skaņu augstumi, kas ir augstākas par pamatfrekvenci jeb zemāko toni. No šī zemākā toņa arī veidojas dabiskā skaņu rinda: ja par pamatu uzskatām skaņu "do", tad sekojošie toņi būs "do" oktāvu augstāk, kvintu virs oktāvas, tātad, "sol", nākamās oktāvas "do", liela terca, divas mazas tercas, sekundas un tad arvien šaurāk. Klarneti pieņemts saukt par duodecimas instrumentu, t.i., intervāls kvinta pāri oktāvai. Nebūtu nepareizi uzskatīt, ka klarnetes tembrā dominējošās ir katra otrā virsskaņa, taču rūpīgi analizējot tās harmonisko spektru, var secināt, ka jau otrajā jeb klarino reģistrā šī nepāra virsskaņu intensitāte sāk pamazām izlīdzināties. Šeit arī attaisnojas pieminētā duodecīma: pārpūšot klarnetes zemāko noti — mazās oktāvas "mi", ieskanas pirmās oktāvas "si". Cilindriskas formas instrumentiem, kāda ir arī klarnete, šāds pārpūšanas princips ir raksturīgs. Savukārt flautai vai obojai pārpūšot ieskanas nākamās oktāvas attiecīgā nots. Apakšējā nots — mazās oktāvas "mi" — skan, ja visi toņcaurumi ir aizvērti, klarnetei to ir virs divdesmit, dažādām ražotājfirmām gan pēdējā laikā ienāk prātā eksperimentēt ar šo daudzumu, bet pamatprincips paliek nemainīgs: ar dažādām pirkstu kombinācijām, saīsināt to ik pa 6%, klarnetes toņcaurumi urbti tā, lai, atverot katru nākamo, veidotos hromatiskā gamma. Kas tad vispār ir klarnete? Līdzās flautai, obojai, fagotam un saksofonam, klarnete pieskaitāma pie koka pūšaminstrumentu saimes. Četri no tiem ir mēlīšu instrumenti; oboja un fagots — dubultmēlīšu, kas nozīmē, ka kopā nostiprinātas vibrē divas koka plēksnes, savukārt klarnetei un saksofonam vibrē viena. Šo plēksnīti sauc par mēlīti, to iekustina, ievibrē, pūšot gaisu. Mēlīte vairākums gadījumos izgatavota no niedres, taču sastopam arī plastmasas mēlītes. Mēlīti piestiprina pie iemutņa, pret kuru arī tā vibrē, radot skaņu; iemutnis ir pats augšējais instrumenta posms, ar samērā šauru gaisa kanālu, no kurienes gaiss ieplūst tālāk klarnetē, un, salīdzinot ar šauro iemutni, šeit jau gaisam ir daudz vairāk vietas — urbuma diametrs ir nepilni 16 mm. Ja vairākums gadījumos klarnete tiek izgatavota no koka, tad mūsdienās iemutņi sastopami arī no dažādiem gumijas sakausējumiem, plastmasas, arī koka un pat kristāla. Klarnete ir jauns instruments — tā ir nedaudz vairāk nekā 300 gadu veca, un par tās tuvāko priekšteci var uzskatīt baroka laika šalmeju, zināmas līdzības noteikti var saskatīt arī ar lietuviešu tautas instrumentu birbīni. Klarnetes tembru mēdz raksturot ļoti dažādi: silts, matēts, tumšs, dzidrs, poētisks, maigs, vai gluži pretēji- ass, griezīgs. Piemēram, dāņu komponists Karls Nīlsens par klarnetes tembrālajām iespējām ir teicis šādi: “Vienlaikus tā var būt sirsnīga un pilnīgi histēriska, maiga kā balzams un kliedzoša kā tramvajs uz slikti ieeļļotām sliedēm.” Tik dažādos skaņas raksturus var skaidrot ar izteikti dažādajām tembra nokrāsām trīs klarnetes reģistros — šalmejas, klarino un altissimo. Šalmejas reģistrā mēdz nošķirt vēl papildus reģistra segmentu no pirmās oktāvas sol līdz sibemolam, šīs notis sauc par rīkles skaņām, īpašu dzidrumu gan panākt šim reģistram ir praktiski neiespējami. Skaņas veidošanu nosaka daži fundamentālie faktori: mēlītes blīvums, klarnetes iemutņa materiāls un izmēri, ambušūra nospriegojums, gaisa padeves daudzums un ātrums un mēles pozīcija rīklē, taču katra spēlētāja unikālo tembru nosaka spēja kombinēt ar ambušūra, gaisa un mēles mainību. Šīm kombinācijām ir faktiski neizsmeļami resursi un te arī slēpjas spēlētāja meistarības latiņa, cik nu kuram tad krāsaini skan instruments. Klausītāju, protams, interesē tikai instrumenta skanējums un spēlētāja meistarība. Taču varbūt tomēr ir interesanti zināt, kas lācītim — šajā gadījumā klarnetei — vēderā?

Geçen yazımda söz verdiğim üzere, meraklısı ve ilgilisi için, İslâm coğrafyasına dair bir okuma listesini takdim ediyorum. Liste elbette çok daha detaylandırılabilir, eklemeler- çıkarmalar yapılabilir. O açıdan, bahsedeceğim kitaplara, bir gazete yazısının ebatlarına sığacak şekilde hazırlanmış “başlangıç önerileri” gözüyle bakılması daha doğru olacaktır. Genel: Coğrafyanın geneline dair okumalarla başlama adına, Ira Lapidus'un “İslâm Toplumları Tarihi”yle konuya giriş yapabiliriz. Prof. Dr. Âdem Apak'ın “Siyer-i Nebî”si, bilhassa İslâm'ın doğuş yıllarına dair çok sağlam bir kaynaktır. Prof. Dr. Namık Sinan Turan imzalı “Hilafet - Erken Dönemden Osmanlı'nın Son Yüzyılına”, panoramik bir bakış sunması açısından tavsiye edilir. Oral Sander'in “Anka'nın Yükselişi ve Düşüşü” ise, özet bir Osmanlı tarihi olması bakımından dikkate değer. Ortadoğu: Ilan Pappe'nin kaleme aldığı “Filistin'de Etnik Temizlik”, bence her Müslümanın muhakkak okuması icap eden bir başyapıt. Amin Maalouf'a ait “Arapların Gözünden Haçlı Seferleri”, dünün bugüne ne kadar benzediğini göstermesi bakımdan mühim. Nikolaos Van Dam'ın “Suriye'de İktidar Mücadelesi”, dışarıdan bir bakış sunuyor. Richard P. Mitchell'in “Müslüman Kardeşler” adlı eseri, Mısır yakın tarihinin dikkatli bir panoraması. Ervand Abrahamian'ın yazdığı “Modern İran Tarihi”, Stephen Kinzer imzalı “Şah'ın Bütün Adamları” ve Arshin Adib-Moghaddam'ın editörlüğünde hazırlanan “Ayetullah Humeyni - Politik ve Entelektüel Biyografi” İran için özel tavsiyeler. Balkanlar: Türkiye Maarif Vakfı'nın yakınlarda yayınladığı “Balkanlarda Türk Edebiyatı Tarihi” adlı eser, vazgeçilmez bir başvuru kaynağı. Prof. Dr. Mustafa İsen ve Prof. Dr. Tuba Durmuş tarafından hazırlanan kitap, sadece edebiyat alanıyla sınırlı değil, Balkanlara dair özet bir siyasî çerçevenin yanında dört başı mamur bir kültür tarihi de vaat ediyor. Mark Mazover'in “Selanik”i ve Barbara Jelavich'in iki ciltlik “Balkan Tarihi” keza gözden kaçırılmaması gereken kitaplar. Mağrib-Endülüs: Prof. Dr. İsmail Ceran'ın “Fas Tarihi”, Lucette Valensi imzalı “Avrupa'da Müslümanlar” ve Matthew Carr'ın “Kan ve İman”ıyla birlikte okunmalı. Bunlara bir de Maria Rosa Menocal'in ölümsüz eseri “Dünyanın İncisi Endülüs”, Hugh Kennedy'nin “Endülüs - Müslüman İspanya ve Portekiz'in Siyasî Tarihi” ve Prof. Dr. Mehmet Özdemir'in artık klasik bir başvuru kaynağına dönüşen “Endülüs” adlı kitabı eklenirse tamamdır. Afrika: Prof. Dr. Ahmet Kavas'ın “Geçmişten Günümüze Afrika” adlı kitabı, sıkı bir başlangıç için ideal. Dr. Murat Yiğit'in yakın dönemde yayınlanan “Afrika'da Askeri Darbeler ve Dış Müdahale” adlı hacimli çalışması, dikkat çekici detaylar sunuyor. Afrika deyince elbette İmam Abdullah Harun'dan vazgeçemeyiz:

Lassan 35 éve dolgozik televíziósként, a nézők szeme láttára lett az ifjú műsorvezetőből felnőtt, érett, középkorú, ősz hajú, kimondottan sármos férfi. Az elmúlt csaknem három és fél évtizede igen fordulatos volt nemcsak szakmájában, a magánéletében is, amiről most szívesen mesél.

Stāsta muzikologs Jānis Torgāns  Droši vien gandrīz jebkurš mūsdienu cilvēks zinās, pazīs un būs redzējis klavieru pedāļus (tādu mēdz būt no diviem līdz pat četriem). Pats galvenais no tiem iedarbojas ar stīgu slāpēšanas atcelšanu, kas skaņu paildzina, padara apjomīgu, daudzkrāsainu un dzīvu. Tā parasti tomēr ir salīdzinoši īslaicīga – visbiežāk pieskaņota attiecīgajā brīdī dominējošajam akordam / harmonijai, bet var būt arī ilgāka. Pianistu aprindās klīst spoku stāsts par studentu, kurš labi iemācījies Mocarta sonātes tekstu, bet nospēlējis visu skaņdarbu uz viena pedāļa… Radies skaņu jūklis, putra, bezjēdzība. Vai tā bijusi tehniska kļūme, vai medicīniskas iedabas negadījums (spazmas, krampji), vai arī demonstratīvs izlēciens – par to vēsture klusē… Bet mūsu uzmanībai šodien runa par ko pavisam citu. Par klavierēm, kurām ir ne tikai parastā klaviatūra, bet arī pedāļu klaviatūra ar savu nošu tekstu. Pirmās ziņas – bet tikai ziņas – par to figurē jau no 15. gadsimta, kad nekādu klavieru šī vārda īstajā nozīmē vēl ne tuvu nebija, bet bija vajadzīgs instruments ērģeļspēles mācīšanai un priekš vingrināšanās. Pirmais saglabājies instruments arī ir ar galvenokārt tehnisku iedabu – tas ir 1760. gadā būvētās pedāļklavieres, kas glabājas Leipcigas mūzikas instrumentu muzejā, esmu tās redzējis un aptaustījis… Tomēr ap šo laiku interese par šādu muzikālu kentauru pakāpeniski aug. Par kentauru es to nosaucu tālabad, ka patiesībā tas ir divu instrumentu apvienojums. Vienkāršības un skaidrības labad – būtībā tās ir divas klavieres (flīģeļi) viena virs otrām, un apakšējās spēlējamas ar pedāļu palīdzību, līdzīgi kā ērģeles. Arī skaņu apjoms / diapazons šīm apakšējām ir apmēram trīs reizes mazāks nekā pamatklaviatūrai. Apakšējās klavieres var tikt izvietotas uz grīdas, bet tām klāt / virsū uzbūvētais otrs instruments parasti pacelts uz tādiem kā pīlāriem. Ir arī instrumenti, kur abi instrumenti ir uz savām kājām, tikai ar atšķirīgu fizisko augstumu. Katrā ziņā tie ir stacionāri būvējumi. Nevajadzētu iedomāties, ka tā ir vienkārši ekstravagance: vairāki vai pat daudzi komponisti izmēģinājuši spēkus šāda instrumenta apguvē. Viens no pirmajiem šajā ziņā bija Roberts Šūmanis, kurš ap 1845. gadu sacerējis vairākus darbus modīgajam štrumentam, tostarp Sešas fūgas par BACH tēmu (arī vēlāka versija īstām ērģelēm). Figurē arī Ferencs Lists, Šarlvalentīns Alkāns, Šarls Guno, Kamijs Sensānss… Šarls Guno, šķiet, bijis īpaši aizrautīgs instrumenta bīdītājs. Viņš sarakstījis gan Klavierkoncertu, gan Rumāņu deju (ar orķestri), gan Fantāziju par Krievijas himnu "Bože, carja hraņi" (ar orķestri)… Pavisam Vikipēdija mums ziņo par 20 komponistu izlasi, kuri veltījuši uzmanību šādām pedāļklavierēm. Un – diezgan negaidīti – 10 no tiem ir mūsdienu autori. To vidū iezīmējas Ennio Morrikone un viņa dēls Andrea Morrikone. Ar skaņierakstiem gan ir diezgan švaki. Daži esošie skan diezgan jocīgi, itin kā viegli deformēti vai ar atskaņojušos, nedaudz ķērkstošu skaņu.

10 minūtes rīta kafijas - Pārdomas par Darbiniekiem vs Apakšuzņēmējiem un viss, kas pa vidu. Piektdiena, 22. decembris, Ziemassvētku Tīklošanās pasākums pie Runča: FaceBook: https://fb.me/e/1M8XBT0vx LinkdIn: https://www.linkedin.com/events/ziemassv-tkut-klo-an-spierun-a-7138125034115469314/comments/

A Partizán csatornáján szeptember 15-én megjelent videóra reagálok.

Kāpēc Kurzemē tautas tērpu mantojums ir tik bagātīgs un tautas tērpu godos nēsāja līdz pat pagājuša gadsimta sešdesmitajiem gadiem? Par ko vēsta Rucavas pūra lāde un cik daudz pakustēt varēja rucavnieces, kuras tērpušās "duj lindrukos, mārģinēs un snātenēs". Atklājam Dienvidkurzemes etnogrāfisko mantojumu ierakstu sērijā "No paaudzes paaudzē". „Rucavā interese par sava novada kultūras mantojumu aizsākās jau 19.gs. beigās, kad visā Eiropā  inteliģences vidū radās pastiprināta interese par vienkāršās  tautas materiālo un garīgo mantojumu, tai skaitā arī apģērbu. Zināmu pozitīvo stimulu šai interesei Latvijā  deva arī 1873. gadā rīkotie I vispārējie latviešu dziesmu svētki, saistībā ar kuriem liela uzmanība tika pievērsta  tautas tērpa izpētei. Iekļaujoties šai kustībā uz III dziesmu svētkiem 1888.gadā Rucavas koristes bija ieradušās  tērptas mantotos apģērbos, par ko saņēma lielu atzinību. Fenomenāli, ka arī  21. gs. sākumā šī interese par tautastērpu glabāšanu, lietošanu un darināšanu  nav mazinājusies. Daudzās Rucavas mājās un vietējā rakstura etnogrāfisko materiālu kolekcijas rūpīgi tiek glabāts iepriekšējo paaudžu  atstātais kultūrvēsturiskais mantojums.” Tā grāmatā „Rucavnieku apģērbs cauri laikiem. 19. gs - 20. gs. sākums” raksta tās autore etnogrāfe un vēsturniece Aija Jansone. Kā cauri laikiem rucavnieces saglabājušasšo dzinuli darināt un glabāt minēto mantojumu, uzzināsim sarunā ar  Rucavas  rokdarbniecēm un Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāju. Bet visupirms īsais kurss dažu Dienvidkurzemes tērpu noteikšanā. Par Dienvidkurzemes tērpu rakstiem stāsta daiļamatniece Inga Tapiņa, dzimusi augusi Rucavā, nu jau ilgus gadus mīt Rīgā un brīvajā laikā gan auž, gan izšuj, gan ada. Šī gada pavasarī iznākušajā grāmatā ”Rucavas cimdu mantojums” Inga ir veidojusi pāri par 200 cimdu rakstu zīmējumu. Īstenas kurzemnieces manierē – pašerpi, sulīgi un ar humoru, Inga Tapiņa stāsta par rokdarbu darināšanu un adījumu rakstiem. Vēl mēģinām rast atbildi uz jautājumu par košajiem Dienvidkurzemes tērpiem. Savrupais ģeogrāfiskais novietojums, pašlepnums un tik sievišķīgā vēlme rotāties – tie ir faktori, kas nosaka krāsas un rakstus šī novada  tērpos – tā uzskata Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Vineta Solovjova. Pašā Rucavā tiekamies ar tradīciju nama „Zvanītāji” sievām, kuras te glabā senos un rada jaunus tautastērpus. Bet bez košās krāsās adītā sienas pulksteņa ciparnīcas te arī izlikti cimdi, zeķes, ņieburi, ko še dēvē par bruslaku, lindruki, gan burdaiņi ar rotātu apakšmalu, gan krjociņi, brunči ar ielocēm, plecu segas – snātenes, dižās kuskas, krāsainas mārģines. Vienvārdsakot, apģērba gabali, kurus  atbraucējam jāskata ar rucavnieku vārdnīcu rokās. Par še redzamo vietējo mantojumu stāsta Rucavas tradīciju kluba „Zvanītāji” vadītāja Sandra Aigare un rokdarbnieces, tradīciju kluba „Zvanītāji” dalībnieces Dace Liparte un Aleksandra Maksakova.  „Zilie zaļie – tie jau tie štātes lindruki bija. Visapkārt bija tresainas lentes. Kas lepni  bija, tam bija duj kārtis treses. Godos, baznīcā vilka divus lindrukus. Apakšā vilka tādu vecāku lindruku, augšā- jaunāku. Cita muļķe vilka pa trīs, bet, kas jau prātīgs cilvēks, vairāk nevilka kā divus.  Vasaras goda tērpam vilka trešoto lindruku, zilus vai zaļus brušlakus, kreklu vai  nu pērpečoto, vai krūmoto. Saktas sedza, cik tik tilpa.” Ar baudu izgaršoju kādas rucavnieces stāsta pierakstu minētajā Aijas Jansones grāmatā „Rucavnieku apģērbs cauri laikiem”. Lūkojoties uz grāmatā redzamajiem attēliem, kur skatāmas kārtu kārtas apvilktos brunčos un villainēs, un čupām saspraustās saktās sapostās rucavnieces, vaicāju „Zvanītāju” sievām, kā savulaik šādos tērpos varēja pakustēt. Mutīgās rokdarbnieces Dace Liparte un Aleksandra Maksakova un     tradīciju kopas vadītāja Sandra Aigare „apgaismo” par šīs puses etnogrāfisko mantojumu. Bet Rucavā dzimusī daiļamatniece Inga Tapiņa  pieliek punktu sarunai par tradīciju, kas nav aizmirsta un turpinās, jo tā ir  daļa no dzīves.

#99.5 – Ja jau mums bija īpašs raidījums, ko veltījām "Oskaru" balvu pasniegšanas ceremonijas prognozēm vien, tad pēc visas tiesas un taisnības mums vajag arī raidījumu, kurā izrunājam to, kā balvas tika sadalītas, ko no tā varam secināt un kas bija pasākuma spilgtākie mirkļi. Par visu "oskarīgo" un vēl vairāk mēs uz šo īpašo raidījumu ielūdzām Oskaru Leperu, TV un raidījumu vadītāju un "Oskaru" un vienkārši laba kino entuziastu! Šajā raidījumā: Par 2023. gada "Oskariem" (00:14:50). Montāža: Toms Cielēns.

En radiobrevväxling om samtiden och livet. Med Annika Lantz och brevvänner. En radiobrevväxling om maniska tillstånd, graviditeter och smaken av cellgifter. Med Annika Lantz och Dilan Apak.

En brevväxling i etern om subjektiva listor över vad som blir hett och vad som kanske blir snett under 2023. Med komikern Dilan Apak och Annika Lantz.

Latgales jautājumiem veltītā apakškomisija 14.Saeimā, Latgales vārds topošajā valdības deklarācijā, un vairāki aktuālākie jautājumi reģionā, kas jau paspēti apskatīt dažādās Saeimas komisijās, par šo un citiem jautājumiem sarunājamies ar no Latgales apgabala ievēlētajiem 14.Saeimas deputātiem Annu Rancāni (Jaunā Vienotība), Edmundu Teirumnieku (Nacionālā apvienība) un Juri Viļumu (Apvienotais saraksts).

Inspector Kazım, nargile Bono, zehirli tavuklar ve dahası...

Krievija meklē dažādus veidus, kā kompensēt savas militārās neveiksmes Ukrainā. Zaudējot pozīcijas Hersonas tuvumā, krievi turpina iznīcināt Ukrainas enerģētisko infrastruktūru, tajā pašā laikā mēģina sēt šaubas Ukrainas rietumu partneros. Sak' ukraiņi, piemēram, paši grib iznīcināt savu tautu, uzmetot tai kodolnetīro bumbu. Jaunas sankcijas izpelnījusies Irāna, kas lielā apjomā piegādā Krievijai savus dronus, ar ko tā veic masīvus uzbrukumus Ukrainā. Notiekošais Irānā ir atsevišķas uzmanības vērts, tur joprojām nerimst jau daudzas nedēļas ilgstošie protesti. Ko viss notiekošais nozīmē Irānas tautai tālākai nākotnei? Pievēršamies arī aktualitātēm divās Eiropas valstīs. Kopš pagājušā raidījumā ļoti strauji ir risinājušies notikumi Lielbritānijā, premjerministre Liza Trasa ir ne tikai atkāpusies, bet ir jau izraudzīts nākamais premjers, Riši Sunaks. Jauna valdība ir izveidota arī Itālijā. Aktualitātes komentē politologi Andis Kudors un Arnis Latišenko. Slepkavnieciskie ajatollas Irāna joprojām turpina noliegt, ka tā piegādā Krievijai kaujas dronus, kuru uzbrukumos pēdējās nedēļās cieš Ukrainas pilsētas, t.sk. Kijiva. Tomēr praktiski neviens vairs nešaubās, ka bezpilota lidaparāti, kurus Krievija raida pret Ukrainu ar nosaukumu „Geraņ”, tie paši Irānā ražotie „Šahed” vien ir. Pēdējās dienās parādījusies informācija, ka līdz ar droniem Krievijas okupētajā Krimā un arī Baltkrievijā ieradušies Irānas Islāma revolucionārās gvardes instruktori, lai uzlabotu krievu militāristu dronu lietošanas prasmes. Tādējādi Irāna arvien ciešāk iesaistās Krievijas agresijā pret Ukrainu, un izskan viedokļi, ka par šo iesaisti atbildīgās personas būtu ne vien pakļaujamas sankcijām, bet arī tiesājamas, ciktāl Krievijas īstenotie dronu triecieni Ukrainas civilajai infrastruktūrai tiek vērtēti kā kara noziegums. Tikām pašā Irānā joprojām nerimst kārtējais protestu vilnis. Masu protesti islāma republikā pēdējos gados ir hroniska parādība, taču līdz šim tos lielākoties izraisīja pārtikas un citu resursu trūkums un dārdzība. Protestiem, kas iesākās septembra vidū, ir daudz tiešāks sakars ar Irānas klerikālā režīma totalitāro raksturu. Tie uzliesmoja pēc tam, kad Teherānā tika arestēta un pēc tam slimnīcā mira kurdu izcelsmes jauniete Mahsa Amini. Viss liecina, ka nepilnus 23 gadus veco sievieti līdz nāvei piekāvuši policisti pēc tam, kad viņa tika aizturēta, jo nebija pienācīgi apsegusi galvu ar tradicionālo lakatu hidžābu. Protestos, kas uzliesmoja pēc viņas nāves, pamatā piedalās jaunieši, kuriem nav pieņemamas klerikālā režīma uzspiestās normas. Sievietes un meitenes demonstratīvi atsedz galvu un dedzina hidžābus. Par galvenajiem pretestības centriem šobrīd kļuvušas skolas un augstskolas. Režīms, kā ierasts, pasludinājis protestētājus par valsts ienaidniekiem un ārvalstu dienestu sakūdītajiem, vēršoties pret viņiem ar brutālu spēku. Daudzviet darbā laisti ne vien steki, pletnes un asaru gāze, bet arī šaujamieroči. Pēc cilvēktiesību organizāciju ziņām nogalināto skaits jau pārsniedz divus simtus, nepilni trīsdesmit no tiem ir nepilngadīgie. Vairākas jaunietes, kuras aizturētas protestu laikā, līdzīgi kā Mahsa Amini mirušas no varas pārstāvju necilvēcīgas apiešanās. Pēdējais šāds upuris ir sešpadsmitgadīgā Asra Panahi, līdz ar vairākām skolasbiedrenēm aizturēta par to, ka attiekusies varas organizētā mītiņā dziedāt režīmu slavinošu dziesmu. Sevišķi aktīvi Irānas režīms vēršas pret protestiem kurdu apdzīvotajos apgabalos, un septembra nogalē Islāma revolucionārās gvardes spēki vērsuši dronu un artilērijas uzbrukumu arī pret kurdu opozīcijas spēkiem otrpus robežai Irākā. Šodien, 26. oktobrī, aprit četrdesmit dienas kopš Mahsas Amini nāves, tātad noslēdzas islāmā pieņemtais pēcnāves sēru laiks, un ir sagaidāms, ka tas varētu būt jauns protestu katalizators. Maskavā meklē grēkāzi Svētdien, 23. oktobrī, pasaules medijus aplidoja kārtējā mulsinošā ziņa no Krievijas: aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apzvanījis savus kolēģus Vašingtonā, Londonā, Parīzē un Ankarā, paziņojot, ka Ukraina grasoties karadarbības rajonā izmantot t.s. „netīro bumbu” jeb radioloģisko ieroci, lai pēc tam vainotu Krieviju kodolieroču lietošanā. Šo pašu vēstījumu pirmdien dublējis Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, zvanot Savienoto Valstu un Lielbritānijas attiecīgo militāro struktūru vadītājiem. Vakar Krievija izvirzījusi šo jautājumu arī ANO Drošības padomes slēgtajā sēdē. Rietumvalstu pārstāvji vienbalsīgi noraidījuši šādas apsūdzības kā nepamatotas un absurdas. Šīs Krievijas vadošo militāristu telefonaktivitātes kārtējo reizi liek apsvērt jautājumu par Kremļa režīma stabilitāti un integritāti. Ukrainas bruņotie spēki lēni, bet mērķtiecīgi virzās tuvāk Hersonai – vienīgajam Krievijas pēc 24. februāra sagrābtajam Ukrainas administratīvā apgabala centram. Līdzšinējos mēnešos ir izskanējuši viedokļi, ka Hersonas zaudēšana varētu būt morāls trieciens, kuru prezidenta Putina vara neizturētu. Katrā ziņā ir skaidrs, ka būs nepieciešams grēkāzis, kuram uzvelt vainu par Ukrainā negūto uzvaru un Krievijas armijas nepietiekamajām spējām, un visatbilstošākie šai lomai šķiet militārā resora vadītāji. Viņu virzienā raidītas vārdiskas zalves gan no oficiozo propagandistu puses, gan no dažām citām ietekmīgām Kremļa režīma figūrām. Vispamanāmākie šai ziņā ir Čečenijas autonomijas vadītājs Ramzans Kadirovs un par „Putina pavāru” dēvētais oligarhs Jevgeņijs Prigožins, privātās militārās kompānijas „Vāgnera grupa” un vairāku slepenās darbības struktūru dibinātājs. Abu šo vīru rīcībā ir ievērojami militārie resursi, kas tiek izmantoti Krievijas agresijā pret Ukrainu, taču var tikt likti lietā arī iekšējās varas cīņās. Kadirova resurss ir Čečenijā dislocētie Krievijas nacionālās gvardes spēki – oficiāli apmēram 12 000 vīru, taču pats Čečenijas saimnieks ir piesaucis arī vairākas reizes lielākus skaitļus. Formāli pakļauti Krievijas Iekšlietu ministrijai, faktiski šie pulki un bataljoni ir Kadirova privātā armija. „Vāgnera grupa”, kuras skaitliskais sastāvs tiek lēsts ap 8000 vīru, saskaņā ar Krievijas likumdošanu vispār ir nelegāla struktūra, tajā pat laikā tā ir, domājams, šobrīd efektīvākā vienība Krievijas spēku sastāvā Ukrainā. Abu minēto Putina režīma dižmaņu atļaušanās publiski apvainot augstākā ranga militārpersonas visdrīzāk ir signāls, ka režīms gatavojas padarīt ģenerāļus par vainīgajiem, un atliek vien jautāt, vai šie karjeras militāristi ir gatavi grēkāža lomai. Jaunās valdības Lielbritānijā un Itālijā 25. oktobrī noslēdzās rekordīsais Lielbritānijas premjerministres Lizas Trasas varas periods, vien 50 dienas ilgs. Toriju līderei liktenīga izrādījās pārrēķināšanās finanšu politikas jomā – viņas iecerētās nodokļu reformas izraisīja ārkārtīgi nervozu finanšu tirgu reakciju, britu mārciņas un valdības vērtspapīru vērtības kritumu. Jautājums par to, kurš varētu stāties demisionējušās vietā, bija aktuāls vien pāris dienas. Par spīti diezgan ievērojamajam atbalstam Parlamenta toriju frakcijā savu kandidatūru tomēr nolēma neizvirzīt jūlijā demisionējušais Boriss Džonsons, savukārt vēl viena pretendente – Penija Mordaunta – nesaņēma pietiekamu parlamentāriešu atbalstu. Tā nu pirmdien Lielbritānija ieguva savu pirmo indiešu izcelsmes premjerministru, agrāko finanšu ministru Riši Sunaku. Kā norāda komentētāji, Sunaks, kurš bija Trasas galvenais konkurents cīņā par premjera portfeli pagājušajā vasarā, bauda nozīmīgu savas partijas atbalstu. Arī problēmas, kas izraisīja Trasas demisiju, jau paspējis lielā mērā atrisināt finanšu ministrs Džeremijs Hants. Hants saglabā savu amatu arī Sunaka komandā, tāpat kā līdzšinējā Apakšpalātas vadītāja Penija Mordaunta, ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs, aizsardzības ministrs Bens Voless un vēl vairāki Trasas kabineta locekļi. Vairāki citi Trasas valdības ministri palikuši valdībā, saņemot citus portfeļus. Kā nozīmīgākie jaunpienācēji tiek minēti vicepremjers un tieslietu ministrs Dominiks Rābs un Olivers Daudens, kurš ieņems ceremoniālo Lankasteras kanclera amatu, kas parasti nozīmē īpašo uzdevumu ministra statusu. Savukārt Džordža Meloni, kura 22. oktobrī kļuva par Itālijas premjerministri, ir pirmā dāma Itālijas valdības vadītājas amatā. Viņas valdība tiek raksturota kā labējākā, kāda Itālijā bijusi pēc Otrā pasaules kara. Valdības koalīciju veido Meloni vadītā partija „Itālijas brāļi”, partija „Līga” ar Mateo Salvini priekšgalā un Silvio Berlukoni dibinātā „Uz priekšu, Itālija!”. Berluskoni partija tiek raksturota kā labēji centriska, savukārt abas pārējās koalīcijas dalībnieces – kā izteikti labējas, pat radikālas, pie tam „Līga” arī kā populistiska partija. Pati premjerministre gan visai daudz darījusi, lai attīrītu savas partijas reputāciju no neofašisma nokrāsas, kas tai bijusi vēsturiski. Savā inaugurācijas runā viņa steigusies kliedēt bažas par iespējamo Itālijas ārpolitiskā kursa maiņu, ciktāl Silvio Berluskoni ir labi zināms kā Kremļa saimnieka Putina personisks draugs, un simpātijas pret Putinu savulaik paudis arī Salvini. Tomēr premjere uzsvērusi, ka nevar būt ne runas par Ukrainas brīvības iztirgošanu un padošanos Krievijas enerģētiskajai šantāžai. Arī jaunais ārlietu ministrs, partijas „Uz priekšu, Itālija!” pārstāvis Antonio Tajani, kuram ir mērena un proeiropeiska politiķa reputācija, kā pirmo sazvanījis Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, lai apliecinātu savas valsts atbalstu cīņā pret Krievijas agresiju. Sagatavoja Eduards Liniņš.     Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš Vai zini, ka Egila sāgas galvenais varonis 10. gadsimta vikings Egils Skallagrimsons savu labāko zobenu bija ieguvis sirojumā Kursā? Par 13. gadsimta pirmajā pusē pierakstītās/uzrakstītās Egila sāgas autoru uzskata islandiešu skaldu, vēsturnieku un politiķi Snorri Sturlusonu (1197–1241).  Egils Skallagrimsons ir reāla persona – bīstams vikings un skalds, arī fermeris ar nesavaldīgu un stūrgalvīgu raksturu.  Viņš dzimis ap 905. un miris ap 985. gadu. Egila dzīve ir pilna piedzīvojumiem, to skaitā sirojumiem un cīņām Ziemeļjūrā, Norvēģijas un Baltijas jūrās un zemēs pie tām. 926. gadā Egils kopā ar citiem vikingiem piedalās kaujā topošā Anglijas pirmā karaļa Etelstana (893–939, Anglijas karalis 927–939) karaspēka sastāvā. Kā savu labāko ieroci viņš cīņai izvēlējās zobenu, kuru bija ieguvis sirojumā Kursā. To Egils dēvējis par "Odzi" (Nadr).  Ko tad par minētā ieroča iegūšanas apstākļiem vēsta Egila sāga? 15 gadu vecumā viņš bija devies līdzi savam brālim Torolfam sirojumā uz Kursu. Tas bija pirmais Egila šāda rakstura ceļojums. "Egils ar saviem divpadsmit vīriem bija izgājis cauri mežam. Tur tiem atklājās plaši lauki un celtnes. Tuvumā bija kāda lauku sēta, un tie tai tuvojās. Pienākuši klāt, tie, neredzēdami neviena cilvēka, saklupa ēkās un pievāca visu, kas nebija piesiets. Tur bija daudz ēku, un tie tajās ilgi uzkavējās. Kad tie iznāca ārā un bija no ēkām attālinājušies, starp mežu un viņiem bija salasījies karotāju bars, kas tiem uzbruka. Viņus visus ievainoja, sagūstīja un sasietus veda uz zemnieka sētu. Tās saimnieks bija varens un bagāts zemnieks, kam bija pieaudzis dēls. Tad tie sprieda, kas būtu ar gūstekņiem darāms. Zemnieks sacīja, ka labākais būtu visus pēc kārtas nogalināt. Zemnieka dēls domāja, ka drīz būs satumsis un nevarēs pietiekami izpriecāties, gūstekņus spīdzinot, un ieteica nogaidīt rītdienu. Tad viņus sasēja un iesprostoja kādā ēkā. Meklējot tie grīdā uzgāja durvis. Tie tās atvēra. Apakšā bija dziļa bedre. Tur bija dzirdamas vīru balsis. Tad Egils jautāja, kas viņi tādi ir. Tas, kas atbildēja, teica, ka viņu sauc Oge. Egils jautāja, vai viņi no bedres grib tikt ārā. Oge teica, ka to tie labprāt gribot. Tad Egils nolaida bedrē virves, ar kurām tie paši bijuši saistīti un uzvilka augšā trīs vīrus. Oge sacīja, ka tie divi ir viņa dēli un ka viņi visi ir dāņi, kas saņemti gūstā pagājušā vasarā. “Es visu ziemu tiku labi turēts,” stāstīja Oge. "Es biju zemnieka saimniecības pārzinis, bet mani dēli bija vergi, un viņiem bija grūti. Šo pavasari mēs mēģinājām bēgt, bet mūs saķēra. Tas bija tad, kad mūs iebāza šajā bedrē." – "Jums noteikti ir zināms šīs ēkas iekārtojums," teica Egils. "Kā no šejienes visvieglāk izkļūt ārā?" Oge atbildēja, ka te ir vēl viena cita dēļu siena: "Izlauziet to, tad jūs iekļūsiet labības klētī, un no tās var tikt ārā pēc patikas." Egils tā darīja: izlauza dēļu sienu, iekļuva klētī un no tās – ārā. Bija melna nakts. Vīri mudināja iespējami ātri steigties uz mežu, bet Egils sacīja Ogem: "Tā kā tu pazīsti ēku izkārtojumu, tad tu vari mums parādīt, kur mēs varam tikt pie laupījuma." Oge atbildēja, ka mantu šajā sētā ir diezgan. “Te ir kāda liela divstāvu ēka, kurā guļ zemnieks. Tajā ieroču netrūkst." Egils pavēlēja pāris vīriem palikt ārpusē un raudzīties, lai neviens netiek ārā. Egils ieklupa telpā un pakampa ieročus, kas tur netrūka. Pēc tam tas apkāva visus, kas bija iekšā. Tad tie kārtīgi apbruņojās. Oge piegāja grīdas dēļos pie kādas lūkas un atvēra to. Viņš sacīja, ka nu būtu jākāpj apakštelpā; paņēma uguni un kāpa lejā. Tur bija zemnieka bagātību glabātuve ar vērtīgām lietām un daudz sudraba. Katrs pievāca pa nastai un nesa ārā. Egils paņēma padusē sev līdzi lielu medalus dzeramtrauku. Pēc tam tie bēga uz mežu. Kad tie tur nonāca, Egils visus apstādināja un teica: "Šis brauciens ir ļoti nejauks un vīru necienīgs. Mēs esam nozaguši zemnieka mantas, tam to nezinot. Kaut ko tādu mēs nekad nedrīkstam pieļaut. Steigsimies nu atpakaļ uz zemnieka māju un pateiksim, kas noticis." Vīri tam pretojās un sacīja, ka tie grib tikt atpakaļ pie laivām. Egils nolika medalus trauku zemē un skriešus traucās atpakaļ uz zemnieka sētu." Kuršu ieroču meistari bija teicami divasmens zobenu darinātāji. Salīdzinājumā ar Rietumeiropas darinājumiem, viņu izgatavotie asmeņi bija nedaudz vieglāki un ar šaurāku reni.  Dažiem zobeniem raksturīgs izcili veidots roktura šķērsis un poga. Sastopami zobeni, kuriem inkrustācijas tehnikā asmenī veidots dekoratīvs ornaments.  Sirošana bija izplatīts paņēmiens materiālo vērtību iegūšanā. Bīstams, bet ātrs. Šajā nolūkā tika organizēti dažāda apjoma iebrukumi kaimiņu zemēs, kā arī tālāki karagājieni. Ar sirošanu Baltijas jūrā un tās krastos līdzīgi vikingiem sekmīgi nodarbojās kurši un sāmsalieši, jo sevišķi skandināvu aktivitāšu samazināšanās 11. gadsimta otrajā pusē.

Hur är det att koras till Årets Företagare i Sverige? Och hur kan man förändra ett gammalt svenskt familjeföretag till att bli världsledande inom hållbarhet? Det och mycket mer diskuterar vi i veckans avsnitt. Günther samtalar med Evelina Lindgren, vd för familjeföretaget aPak som grundades 1917 och är ett av Sveriges äldsta emballage- och förpackningsföretag. Som tredje generationens vd har hon visat att det går att kombinera ett modernt ledarskap med att driva en hållbar omställning. I fjol utsågs hon till Årets Företagare i Sverige. Lyssna nu!

Kandil Gibi Kullanılanlar, Kokonalar, Müşteri Haklıdır ve dahası...

The Miniboat Traffic Report provides updates on miniboats at sea, new launches and landings, and other fun events that happen in between our full episodes. This episode includes updates from April 15 to May 25, 2022 on the following miniboats and projects:Teal Turtle https://educationalpassages.org/boats/tealturtle/ HK Pride https://educationalpassages.org/boats/hkpride/ Raven KASTER https://educationalpassages.org/boats/raven-kaster/ Special https://educationalpassages.org/boats/special/ Hope https://educationalpassages.org/boats/hope/ Crimson Current https://educationalpassages.org/boats/crimsoncurrent/ Second Wind https://educationalpassages.org/boats/secondwind/ Destiny https://educationalpassages.org/boats/destiny/ APAK https://educationalpassages.org/boats/apak/ Maker Buoy https://www.makerbuoy.com/ Open CTD https://oceanographyforeveryone.com/project/openctd/ Rowe RIda https://educationalpassages.org/boats/rowerida/ R/V Endeavor https://web.uri.edu/gso/research/endeavor/ Saildrone https://www.saildrone.com/ Jaime Palter https://jaimepalter.wixsite.com/urigso  Educational Passages Podcast Episode 4: The Science Behind the Miniboats https://educationalpassagespodcast.buzzsprout.com/1953531/10620669 Square Mile https://educationalpassages.org/boats/squaremile/ Mayflower Autonomous System https://mas400.com/dashboard#live All Hands on Deck https://educationalpassages.org/boats/allhandsondeck/ Blue Heron https://educationalpassages.org/boats/blueheron/ Track all miniboats currently at sea from https://educationalpassages.org/events/atsea/ If you would like to send us feedback please email:  info@educationalpassages.orgSupport the show

Latvijas Nacionālajā vēstures muzeja (LNVM)  izstāde “Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē” veltīta spilgtai modes parādībai – krimplēna apģērbam, kas bija 1960.-70. gadu modes kliedziens. Plašāk stāsta LNVM pārstāvji - izstādes veidotāji - Jauno un jaunāko laiku vēstures pētniecības nodaļas vadītājs Imants Cīrulis un šīs nodaļas galvenā krājuma glabātāja Agnija Cigelniece, kā arī māksliniece Anna Aizsilniece, kuras kolekcija ir skatāma izstādē. Muzejā izstādīts viens no Latvijā bagātākajiem krimplēna tērpu vākumiem no mākslinieces Annas Aizsilnieces kolekcijas, ko papildina LNVM krājuma priekšmeti un privāti apģērbu deponējumi, kā arī privātpersonu atmiņas par savulaik valdījušo “krimplēnmāniju”, stāsti par to, kā šo audumu ieguva, šuva un valkāja. Vienlaikus izstādes vēstījumam ir daudz dziļāks 20. gs. otrās puses Latvijas un pasaules kultūrvēstures konteksts – tehnoloģiju progress, izmaiņas sabiedrības gaumē un estētikā, moderno dizaina formu ienākšana cilvēku ikdienā. Klātesošs ir arī tālaika pasaules dalījums divos ideoloģiski naidīgos blokos abpus Dzelzs priekškaram. Vienmēr izskatīgais krimplēns iemiesoja sava laikmeta realitāti un bija praktiskāks par jebkuru citu moderno audumu. 60. gados gan Rietumu pasaulē, gan PSRS notika līdzīgas pārmaiņas dzīvesveidā un modē. Tika uzsvērta tieksme pēc ērtības, vienkāršības un funkcionalitātes, kas atvieglotu steidzīga pilsētnieka dzīvi. To varēja nodrošināt krimplēna audums – neburzīgs, viegli kopjams, košs. Jau drīz pēc parādīšanās veikalos krimplēns kļuva par visiekārotāko garderobes daļu – no tā šuva kleitas, sarafānus, kostīmus, uzvalkus un vieglos mēteļus. Līdz ar krimplēnu populārākas kļuva košās, piesātinātās krāsas – fuksijas, rozā, zilā, tirkīzzilā, zaļā, sarkanā, dzeltenā un oranžā, kas mainīja līdz tam pelēcīgo padomju ikdienas vizuālo realitāti; blakus vienkrāsainajiem krimplēna tērpiem bieži parādījās arī drosmīgāki raksti – ar punktiņiem, rūtiņām, svītriņām, lieliem vai sīkiem ziediem un abstraktiem rakstiem. Krimplēna mode izgaismoja arī padomju sistēmas nepievilcīgo, pat traģikomisko pusi. Padomju Latvijā šis sintētiskais audums ienāca 60. gadu beigās – ar krietnu laika nobīdi, salīdzinot ar Rietumu pasauli. Sākumā tas bija ļoti ekskluzīvs, jo ražots ārpus PSRS. Krimplēnu paslepen pirka no jūrniekiem un tālbraucējiem, paciņās sūtīja Rietumos trimdā dzīvojošie radi, un pa retam, ar pazīšanos vai apmaiņā pret citiem labumiem to varēja sadabūt arī patukšajos Padomju Latvijas veikalos. Tādējādi “Krimplēnmānija” bija ne tikai “skriešana pakaļ modei”, kas raksturīga visiem laikmetiem un paaudzēm. Tā parādīja arī preču trūkuma jeb deficīta mērogus, kā arī privātas pazīšanās jeb “blata” izpausmes PSRS ikdienā. Paradoksāli, ka līdz brīdim, kad krimplēnu beidzot sāka ražot padomju tekstilrūpnīcās, auduma  popularitāte un prestižs jau bija pabalējis un pasaules mode savu skatu vērsa jaunos virzienos. Apakšveļas vēsture Apakšveļa ir kā starpnieks starp mūsu ķermeni un apģērbu. Tā izsenis ir bijusi acīm slēpta un diskrēta un tomēr tai veltīta īpaša lappuse modes vēsturē, sākot no gariem apakšsvārkiem, līdz korsetēm un mūsdienu funkcionālai veļai. Apakšveļa mainījusies līdz ar sabiedrības vērtībām, modes kaprīzēm un cilvēku dzīves veidu. Vairāk informācijas par apakšveļas pirmsākumiem un evolūciju ir rodamas vīriešu garderobē, jo ilgstoši par tiem auduma gabaliem, kas sedza sieviešu miesu, nebija piedienīgi runāt, teic  modes vēsturniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente un mākslas doktore Edīte Parute. Sarunā ar viņu  izsekojam apakšveļas attīstībai gadsimtu gaitā, tostarp krūšturu un garo apakšbikšu pirmsākumiem.  20. gs. sākums ir tas laiks, kad sievietes  iepazīst krūšturi, pateicoties tā izgudrotājai amerikānietei Mērijai Felpsai Džeikobai, kurai radās ideja sasiet kopā divus kabatlakatiņus, bet izrādās, sākotnēji šis izgudrojums nemaz neizraisīja tik lielu sajūsmu sieviešu aprindās un vēl labu laiku pēc tam konservatīvākās dāmas turpināja žņaugties korsetēs. Sākotnēji  apakšveļas audumi ir lins, kokvilna, un zīds, līdz pagājušā gadsimtā 30.- 40. gadiem, kad tās ražošanā sāk izmantot sintētiskus elastīgos audumus, bet  kā stāsta Edīte Parute, ir bijis laiks, kad apakšveļu gatavoja no vilnas un ne siltuma, bet higiēnisku apsvērumu  dēļ.  

Bókmenntaverkið Vesturferðin 西游记 fjallar um búddamunkinn Xuanzang, hulduverurnar Apakónginn, Svínka og Sveinka og ferð þeirra vestur frá Changan, sem var þá höfuðborg Tang keisaraveldisins alla leið til Indlands til að ná í helgar búddískar sútrur og ferðast með þær aftur til Kína til þess að þýða þær yfir á kínverskt alþýðumál. Enn þann dag í dag eru búnar til hundruð kvikmynda og sjónvarpsþátta út frá sögupersónum verksins og hafa vinsældir þeirra ekkert nema aukist með tímanum.

Stāsta VAS "Latvijas dzelzceļš" industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs. "Piektdienas naktī uz Dzelzceļu virsvaldes aicinājumu, pulciņš Rīgas viesu ar satiksmes ministru Pēteri Aronieti, tieslietu ministru Erastu Biti, galveno dzelzceļu inspektoru Jāni Pauļuku un dzelzceļu virsvaldes vadošām personām priekšgalā, izbrauca uz Vecgulbenes jaunās dzelzceļa stacijas atklāšanu. Vilcienam pienākot, stacijas priekšā jau bija sapulcējušies dzelzceļnieki un miesta pilsoņi. Vilcienam piestājot, Siguldas pulka orķestris spēlē apsveikuma maršu. Tad satiksmes ministrs pirmoreiz atslēdz jaunās ēkas durvis un atslēgas nodod stacijas priekšniekam Oskaram Orem. Ļaužu pārpildītā stacijā iesvētīšanas runu saka vietējais mācītājs Juliuss Egle un dzied draudzesskolas koris. Satiksmes ministrs atklāšanas runā atzīmē, ka jaunceltā stacijas ēka ir krāšņs zieds Vecgulbenei. Šis nams Vecgulbenei jau sen bija nepieciešams. Pateicas visiem darbiniekiem par paveikto darbu un liek priekšā nodziedāt valsts himnu. Dzelzceļu galvenais direktors Andrejs Rode sniedz pārskatu par stacijas būvi. Pamati likti pagājušā gada 27. jūnijā. Apbūves laukums 1192 kvadrātmetri, tā ka celtne pieder pie lielākām valstī. Ar stacijas atklāšanu pamazinās asā dzīvokļu krīze Vecgulbenē, jo daudzās dzelzceļmezgla iestādes novietosies stacija. Būve izmaksājusi 265.496 latus. No dažām pusēm pārmests, ka Dzelzceļu virsvalde ceļ pilis, kamēr valsts pārdzīvo saimniecisku krīzi. Runātājs aizrāda, ka ēkas tiek celtas uz paaudžu paaudzēm un ja mēs arī turpmāk strādāsim radošu darbu, tad pēc gadu desmitiem mūsu valsts būs par paraugu citām. Koris dzied "Nevis slinkojot un pūstot"." (Svinības Vecgulbenē, Latvijas Kareivis Nr.280 12.12.1926) Droši vien, ka ne visi, bet liela daļa "Klasikas" klausītāju ir bijuši Gulbenē. Iespējams, arī apciemojuši Bānīti un pamanījuši tam neatbilstoši lielo stacijas ēku, kurā, starp citu, ir notikuši gan koncerti, gan teātra izrādes, gan skatīts kino, bet tagad mājvietu atradis pašu gulbeniešu radīts izglītojošs un interaktīvs centrs "Dzelzceļš un tvaiks". Kas tad pamudinājis šodien varbūt nemaz ne tik nozīmīgajā Gulbenes stacijā 1926. gadā uzbūvēt lielāko stacijas ēku starpkaru Latvijā? Īsā atbilde - 1903. gadā Bānīša vajadzībām atvērtā Gulbenes stacija Pirmā pasaules kara gados bija ļoti paplašinājusies: no tās izbūvēti divi platsliežu dzelzceļi (uz Ieriķiem un Abreni (Situ)), kā arī par platsliežu dzelzceļu pārbūvēts sākotnējais šaursliežu dzelzceļš Pļaviņu virzienā. Un Gulbene bija kļuvusi par nozīmīgu dzelzceļa mezglu. Nedaudz par šīs ēkas autoru, arhitektu Pēteri Federu, mākslinieka Jūlija Federa brāļa dēlu.  Pēteris Feders dzimis 1868. gadā Kazaņā. Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķis (no 1910. gada). Viens no Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājiem, tās profesors, kā arī prorektors no 1921. līdz 1935. gadam. Brāļu kapu ansambļa galvenais arhitekts. Daudzu Latvijas dzelzceļa staciju ēku autors (Sigulda, Piebalga, Asari, Babīte, Bēne, Dobele, Saldus). Varbūt tieši tāpēc Mākslas akadēmija no 1922. līdz 1940. gadam atradās Gogoļa ielā 3, ēkā kur kopš 1913. gada allaž ir bijušas izvietotas dzelzceļu struktūras, kā arī, attiecīgi, LR Satiksmes ministrija. Starp citu, šī ēka dzelzceļniekiem ir ne mazāk simboliska kā Latvijas radio darbiniekiem tajā pat gadā celtā Radio ēka Doma laukumā. Ar vienu piebildi, ka dzelzceļnieki Gogoļa ielā mituši jau no paša sākuma un, piemēram, Mākslas akadēmija te bijusi vien nomniece. Un nobeigumā vēl kāds citāts no 1926. gada "Latvijas Kareivja": "Pēc profesora Pētera Federa projekta celtā stacijas ēka atstāj tīkamu iespaidu. Tā veidota klasiska stilā ar kolonādēm. Apakšstāvā pasažieriem uzgaidāmās telpas ar bufeti, bet augšas stāvā ievietos iestādes. Ar jauno celtni Vecgulbenes mezgls gūst ērtu stacijas ēku, pret kuru līdzšinējā pagaidu ēka liekas sīka būdiņa. Tādēļ arī vecgulbeniešos valdīja neviltota sajūsma par jauno ieguvumu, kas izskanēja sabiedrības priekšstāvju runās. Svinības noslēdz kora dziesma "Cik mīlīgas ir Tavas mājas"."

Hon tog över VD-rollen på familjeföretaget som 29-åring och sedan dess har bolaget dubblat sin omsättning. Evelina har prisats för sitt ledarskap och hamnade på plats 2 på listan över Framtidens Kvinnliga ledare i Sverige som chefsorganisationen Ledarna utser varje år. Ett avsnitt om hållbar tillväxt och att skapa ett lönsamt bolag där människor trivs, mår bra och har roligt på jobbet.Tack för att du lyssnar och följer Karriärpodden och Women for LeadersProgramledare: Eva Ekedahl, Kontakt eva@womenforleaders.com See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.

Soğanlandınız, Sipor, Irkçı Emlakçı, Atombo-Katombo ve dahası...

Kaşınan Sırtlar, Eş Uykusu, Dolandırıcılar Yarışıyor ve dahası...

Laimīga tā daudzdzīvokļu māja, kurā nedzīvo iedzīvotāji, kam patīk klausīties mūziku 120 decibelu skaļumā, vai vienkārši kārtot ģimenes attiecības tā, lai strīdu dzird visi kaimiņi no pirmā līdz devītajam stāvam. Ko darīt tiem, kam tomēr nav paveicies? Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš raidījumā Kā labāk dzīvot atzīst, ka cilvēki mēdz sūdzēties par to, ka suns kaimiņa dzīvoklī rej parāk skaļi vai bērns skaidra, bet visbiežāk tas ir gadījumos, kad cilvēki neizprot apkārtējo situāciju. "Ja apakšējie kaimiņi dzird bērna soļus, kas liekas ļoti skaļi, vainīgs nav dzīvokļa īpašnieks un viņa bērni, problēma ir tā, ka dzīvojam mājā ar zemu skaņas izolāciju. Apakšējā dzīvokļa kaimiņš neizprot situāciju. Meklējot vainīgo, viņš ierauga kaimiņu, ka pie visām nelaimēm ir vainīgs kaimiņš," vērtē Vitolds Peipiņš. Vēlmei atrisināt strīdu jābūt abām pusēm un vienam jābūt gudrākam, kurš sper pirmo soli uz mierizlīgumu. "Kad pirmo soli esi spēris un redzi, ka otra puse nepiekrīt mierīgai strīda risināšanai, ir jāsper nākamai solis. Ļoti daudzi cilvēki nonāk strīdus situācijā nezināšanas dēļ un neņem vērā vienkāršu patiesību “miers baro, nemiers posta”," atzīst Vitolds Peipiņš. Peipiņš novērojis, ka vecāki cilvēki biežāk iet uz mierizlīgumu, jauni – kaujinieciskāk noskaņoti, ar ambīcijām un ir grūtāk to pieņemt. Ja apakšējā dzīvokļa kaimiņu traucē augšā notiekošais, ir trīs veidi, kā to risināt, norāda Vitolds Peipiņš. "Viens veids - samierināties ar situāciju, bet ne katrs to varēs. Otrs - tu vari cīnīties par šo situāciju, piemēram, lai bērns neraudātu, bet jāsaprot, ka cīnīties vajag tikai tad, ja vari šo mikrocīņu izcīnīt, bet šajā gadījumā nav cerību to izdarīt, jo ģimene nav vainīga, vainīga ir skaņas izolācija. Problēmu var risināt, ieliekot izolāciju no savas puses un mazināt skaņu," analizē Vitolds Peipiņš. "Trešais veids - ja tas ļoti traucē un nevari dzīvot, vari iziet no šīs sistēmas, pārdot dzīvokli, nopirkt tur, kur nav šādas situācijas. Ceturtā veida vienkārši nav, kā atrisināt šo problēmu. Cilvēkam jāizvēlas vienu, otru, trešo veidu atkarībā no pieredzes un zināšanām." Apdrošināšanas sabiedrības “Balta” Īpašuma apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītājs Ainārs Puķe norāda, ka pārsvarā pie apdrošinātājiem vēršas, ja dzīvoklis ir appludināts, ja ir radusies problēma ar santehnikas mezgliem kādā dzīvoklī. Ir arī citi gadījumi, piemēram, pa atvērtu logu izkrīt kādi priekšmeti (puķupodi), kas sabojā kaimiņa automašīnu. Arvien vairāk mājsaimniecību izvēlas sevi pasargāt ar apdrošināšanu. Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis skaidro, ka nav normatīvu aktu, kas paredzētu konkrētu atbildību par trokšņošanu, bet vidēji katrs 12 izsaukums ir tieši par trokšņošanu. Pašvaldības policija brauc uz šādiem izsaukumiem un pārsvarā cenšas atrisināt nesaskaņas sarunu ceļā. Raidījuma viesi mudina vienas mājas iedzīvotājus savstarpēji iepazīsties un uzturēt draudzīgas kaimiņattiecības.

https://youtu.be/yfOjzbAAjYY

https://youtu.be/-0XP7FHbIeU

https://youtu.be/BBlZWizHmhw

Tātad. Anna lido pa trepēm, trenējot apakšējo šasiju. Tas ir saistīts ar to kā Zane devās Santjago ceļā. Papildus Anna stāstīja mums vaņaš-šaškas, šmaravaskas jogas pozām. Iespējams, poza saucas citādāk. Zani netracina lielas lietas, bet tracina online recepte - receptes internetā. Dīvaini. Un Annai pat būs divi nedēļas prieki, kas Zanei un Andrejam protams nav pieņemami. Izdomājam jaunas rubrikas... Anna runās par ēdienu, jo ar narkotikām viņa nekur netika. Top 10 lietas par to pret ko vēl varētu būtu vakcīnas. Kas šonedēļ biedē cilvēces attīstībā Andreju ? Un kādas grāmatas apspriež Zane ? Un kā jau parasti, pāris neveiklas tēmas, joki un pašironija pamīšus visam pa vidu... E-pasts tas pats vecais : tris.vistas@gmail.com Mums ir Insta ! Kāpēc? Mēs paši nezinām... https://www.instagram.com/trisvistasuzlatks/ Un vienmēr var kladzināt kā vista ar mums : https://www.facebook.com/trisvistasuzlakts

Metāla Apakšžanru Skaldīšana METĀLKĀSTS LV Podkāsts #107 Šajā epizodē izmēģinam kaut ko citādāku-19 metāla apakšžanri, kas pēc personīgās gaumes un bez žēlastības tiks sadalīti 6 pakāpēs/līmeņos(S-F). Skaldi kopā ar mums https://tiermaker.com/create/anru-ska... Skaldīšana METĀLKĀSTS LV #107 (ļoti profesionāla montāža un proprocijas uz ekrāna, jā, jā, es zinu)) SEKO Metalkastam : https://www.facebook.com/metalkastslv Pašmaju metala/roka jaunumi LRMA.LV https://lrma.lv/ Metalkasts LV ir podkasts latviešu valoda smagas muzikas cienitajiem. Albumu apskati, dažadi topi, sarunas/intervijas, koncertu apskati u.c jaunumi m/

Sarp Yengo ve dahası...

Kon Antipäth Apak ee nɔ̈k në Victoria kenë gut yic në tɔŋ. Kon man ye run 24 në ye mɛn ee mɛnhë rou bë thou të nɔŋ Apäk në kaamë pɛ̈I ke dhetem. Në pɛ̈I ke cë lɔ, ke manhë ee nɛ̈k në Bor town. Garäŋ Kon Gäi ee ye raan töŋë kɔc cë Apäkdit lɔ neem ku ye bɛ̈ny akutë Junubïïn në Melton.

Apmests loks augšā, apmests loks apakšā, vidū krustceles. Šo Ievas Vaivodes un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Tauriņu ģimene no Rīgas: mamma Inese (strādā sabiedrībā par atklātību "Delna"), tētis Andris (zvērināts advokāts), 13 gadus vecais Eduards, 9 gadus vecā Ģertrūde un 7 gadus vecais Teodors (bērni mācās Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā).

Šajā epizodē Linda Dombrovska un Oskars Treilihs runā par dažādām tēmām. Pirmkārt, neliela diskusija par to, vai medījumu gaļu nodot uzpircējiem ir ētiski. Otrkārt, epizodē tiek sniegtas atbildes uz klausītāju un skatītāju jautājumiem. Par to, kur uzzināt, kuras ir publiskās ūdenstilpes un kādas problēmas rodas, mēģinot saprast, kur atļauts medīt. Saruna par dažādām suņu izsekošanas sistēmām, par to, kādu termoveļu izvēlēties dzinējmedībām, kā arī par to, ar kādām patronām šauj uz lidojošiem mērķiem. Epizodes sadarbībā ar SIA "Ieroči". Publisko ezeru un upju saraksts šeit! Mūzika: Catalyst by Alexander Nakarada Lasi un abonē žurnālu Medības!

Albin hoppar in för Marcus idag och styr ett oförskämt kul quiz mellan Hanna och vår gäst Dilan Apak!

I talked with Bilge about her journey from corporate job to co-founding Wewent.com, a booking platform for learning and team experiences with her best friend. She shares how they pitched while pregnant, why they kept WeWent a side hustle for two years and why she believes women are unstoppable now. We talk about her her many ideas and how she evaluates their value. During the lockdown, they went from two virtual learning experiences to 50 in a few days. In the end, she shares the story of her name and why you should incorporate that exercise into your courses and events.

Gülroth'un sırrı ortaya çıkarken, Wolfgang, Fenriz ve Veriban gelecek sezonun olayları hakkında tatlı teaser parçacıkları buluyorlar. Hepsi gerçek maceralar, inanılmaz öyküler!

David, Kodjo och Katherine hänger med komikern Dilan Apak den här fredagmorgonen. Vi pratar nya säsongen av Dilan och Moa, får Dilan att rappa (ja, det är sant!) och minns tillbaka på den problematiska Sex and The City 2!

Vi har lite hiphop-tema denna morgon med 50 Cent-väder och Erika "Eka Scratch" Lagerström som scratchar hela morgonen på Davids regel. Vi får lyckas även få morgonens gäst, Dilan Apak, att droppa några bars och så läser vi upp era historier om fester som nästan fick er vräkta.

Veriban ile beraber Fenriz ve Wolfgang, haftalardan sonra Azaptan Paşa'nın huzuruna çıkarlar. Ama yanlarındaki kimdir? Gülroth aslında Gülroth mudur? Hepsi gerçek maceralar, inanılmaz öyküler!

Çok zamandan sonra Pazıncıklar'a geri dönen Fenriz ve Wolfgang eski bir dosta rastlarlar. Ya da eski bir düşmana. Gülroth kimdir aslında, neler olacaktır? Hepsi gerçek maceralar, inanılmaz öyküler!

Aşırı Ünlülerle Kısa Görüşmeler"in dördüncü bölümünde, nihayet az biraz ünlü olan bir konuk getirmeyi başarıyor ve Sarp Apak'ı ağırlıyoruz. Hayranlarının çarpık bacaklarına kafayı taktığı Apak, Türkiye'nin uluslararası anlamda en önemli festivallerinden Dadaş Film Festivali'nden kazandığı ödülü, Ölümlü Dünya'nın muhtemel devam filmi hakkındaki düşüncelerini ve utanç verici sarhoşluk anısını anlattı.

Şeflerin değerli eşlerinden OTM Özel...

Delal Apak är vd för Novare Peritos, ett bolag inom HR-koncernen Novare som jobbar med att få ut människor med olika bakgrunder i arbete. Just Novare Peritos fokuserar på unga vuxna med neuropsykiatriska funktionsvariationer (NPF), som till exempel ADHD, ADD eller någon form av autism. Arbetslösheten i den här gruppen är nästan 80 procent högre än bland andra unga vuxna, och ofta finns det praktiska eller sociala omständigheter som gör det svårt att få vardagen att gå ihop. Det här fokuserar Novare Peritos på, och fungerar även som en stödjande funktion med coachning även efter själva rekryteringen. Förutom vilka besvärliga situationer som kan uppstå, pratar vi också om de många fördelar som en NPF-diagnos ofta innebär, och även om hur Novare jobbar med mångfald utanför just det här området.

Usta İstilası, Twitter Motivatörü, Tofuları Bana Getir ve dahası...

Kaune gyvenančiam Romuald Galiauskui net mintis nebuvo kilusi, jog kada nors studijos jį nuves į Veneciją ir padovanos neeilinę patirtį – prisidėti prie „Auksinį liūtą” Venecijos bienalėje pelniusio lietuvių projekto - Rugilės Barzdžiukaitės, Vaivos Grainytės ir Linos Lapelytės sukurto perfomanso-operos „Saulė ir jūra” (Marina). Muzikos technologijų bakalaurą Kauno technologijos universitete baigęs, šiuo metu elektroninės muzikos kompozicijos ir atlikimo magistro laipsnio siekiantis gabus vaikinas juokauja, kad tiesiog nepatingėjo atsakyti į dėstytojo elektroninį laišką, klausiantį, ar norėtų atlikti praktiką Venecijoje. Tris mėnesius ten praleidęs Romuald ne tik įsirašė „auksinį” įrašą į CV, bet ir pažino neturistinę Venecijos pusę. „Atsikeli neskubėdamas, vietiniam bare išgeri kavos, pasiimi knygą, eini į galeriją, paskui prisėdi prie kanalo, skaitai, vakare susitinki su kolegomis” , - pasakoja Romuald ir priduria, kad tokių saulėlydžių kaip Venecijoje dar niekur nebuvo matęs. Pokalbis apie darbą Venecijos bienalėje, patyrimus unikaliame mieste, Venecijos skambesį, mintis apie realiatyvumą – LRT OPUS laidoje „Kelionės ir svajonės”. Pasakojimą papildė su Venecija susijusi muzika. Laida „Kelionės ir svajonės“ – kiekvieną trečiadienį 14 val. per LRT OPUS. Laidos vedėja: Inga Ramoškaitė.

Kalle, Kodjo och Ahmed hänger med komikern Dilan Apak. Vi diskuterar det stora bråket om antikens vara- eller ickevara i grundskolan, reder ut begreppet "Florida Man" och den svåra balansgången i att slå ihop humor och barncancer i en och samma gala.

Kalle, Kodjo och Ahmed är i studion denna fredag! Det pratas om 3-timmars regler när det gäller bilkörning, ett jättebråk om antikens vara-eller ickevara i skolan och plagiat inom poddvärlden. Dilan Apak är dessutom tillbaka och vi diskuterar allt ifrån att slå ihop humorpris och barncancer i en och samma gala till definitionen av "Florida Man" och att bli bokstavligen påsatt av en kamel.

Studijā satikušies Ģenerālis, Bukmeikers un futbola eksperts, lai pārmītu pāris vārdus par UEFA Čempionu līgu. Arvīds Rasa ar koeficientiem, Jānis Pakalns ar analītiku un Valdis Valters ar emocijām. Šoreiz tēmās: – Čempionu līgas formāts; – Apakšgrupu favorīti un pastarīši; – Favorīti visas sezonas griezumā; – Ģenerālis pret Pakalnu spēlēs prognožu spēli; – Pirmās kārtas interesantākie mači.

Izskatās, ka kārtējo reizi tiks atlikts breksits. Vakar Londonā plosījās kārtējās politiskās kaislības, kurās visvairāk nācās zaudēt premjerministram Borisam Džonsonam. Parlaments viņam liedza tiesības īstenot bezvienošanās breksitu oktobra beigās, arī ārkārtas parlamenta vēlēšanu Lielbritānijā nebūs vismaz 15.oktobrī. Ukrainā liela interese īstenot gūstekņu apmaiņu starp Ukrainu un Krieviju. Gatavošanās tai ir apaugusi ar daudz baumām, tomēr cerības uz apmaiņu ir. Un šī varētu būt cerība ukraiņu režisoram Sencovam tikt brīvībā. Pretrunīgi vērtētas ziņas nāk no Afganistānas. ASV esot vienojušās ar kustību “Taliban”, ka tā savā kontrolētajā teritorijā neļaus darboties teroristiem, savukārt amerikāņi pakāpeniski izvedīs savus spēkus no Afganistānas. Daudzi raizējas, ka šāda vienošanās nesīs nevis mieru, bet jaunus satricinājumus. Notikumus pasaulē komentē Latvijas ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga un politologs Rinalds Gulbis. Nenotikusī gūstekņu apmaiņa starp Krieviju un Ukrainu 29. augustā uz savu pirmo sēdi sanāca jūlijā ievēlētais Ukrainas parlaments – Augstākā Rada. Kā zināms, jaunajā likumdevēju sastāvā absolūts vairākums ir prezidenta Volodimira Zelenska partijai „Tautas kalps”, un daudzi pauž bažas, ka parlaments tagad kļuvis par prezidenta un viņa administrācijas „likumu drukājamo mašīnu”. Burtiski dažu stundu laikā tika pieņemts priekšvēlēšanu laikā solītais likums par deputātu imunitātes atcelšanu, kā arī apstiprināts jaunais ministru kabineta sastāvs un iecelts jauns Ukrainas ģenerālprokurors. Tieši viņam – ģenerālprokuroram Ruslanam Rjabošapkam – piekrita izšķirošā loma ažiotāžā, kas 30. augustā izvērtās Kijevā, kad Rjabošapka savā Twitter kontā pārpublicēja nu jau bijušās deputāta palīdzes Annas Islamovas paziņojumu. Islamova vēstīja, ka notikusi gūstekņu apmaiņa starp Ukrainu un Krieviju, un lidmašīna ar Krievijā notiesāto kinorežisoru Oļegu Sencovu, pagājušā gada novembrī sagūstītajiem Ukrainas jūrniekiem un vairākiem citiem gūstekņiem jau drīz nolaidīšoties Kijevā. Vairāki simti žurnālistu steidzās uz abām Ukrainas galvaspilsētas lidostām, taču gaidītais reiss tā arī neieradās. Dienas laikā Ukrainas Drošības dienests un Prezidenta administrācija izplatīja oficiālus paziņojumus par minētās informācijas nepamatotību, pēc tam minētie ieraksti pazuda kā no Rjabošapkas, tā no Islamovas Twitter kontiem. Kā zināms, sarunas par gūstekņu apmaiņu starp Krieviju un Ukrainu tiešām notiek, taču nekādi konkrēti rezultāti pagaidām nav panākti. Ir skaidrs, ka šāda apmaiņa būtu milzīgs ieguvums prezidentam Zelenskim, taču tikpat skaidrs ir arī tas, ka tā notiks tad un ar tādiem noteikumiem, kādus vēlēsies Krievijas vadonis Vladimirs Putins. Medijos tiek plaši apspriestas sociālajos tīklos izplatītas baumas, ka Krievija pieprasot apmaiņas procesa ietvaros izdot tai Vladimiru Cemahu – Austrumukrainas separātistu kaujinieku, kurš komandēja t.s. „Doņeckas tautas republikas” pretgaisa aizsardzības spēkus 2014. gada vasarā, kad virs Donbasa tika notriekta “Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīna, nogalinot 298 cilvēkus. Cemahs, kuru šī gada jūnijā Donbasā sagūstīja Ukrainas drošības spēki, varētu būt ļoti nozīmīgs liecinieks tiesas procesā, kuru paredzēts uzsākt nākamā gada martā Hāgas Apgabaltiesā Nīderlandē. Viņš ir Ukrainas pilsonis, līdz ar to viņa izdošanai Krievijai nav juridiska pamata. Paziņojumi un realitāte Afganistānas miera procesā 1. septembrī Zalmajs Halilzads, Savienoto Valstu īpašais pārstāvis miera sarunās ar kustību “Taliban”, savā Twitter kontā publicēja optimistisku ziņu, ka viens solis šķirot sarunu procesu no vienošanās, kas (citējot) „mazinās vardarbību un pavērs durvis afgāņiem, lai tie sēstos pie viena galda un vienotos par cienīgu un noturīgu mieru un vienotu, suverēnu Afganistānu, kas neapdraud Savienotās Valstis, to sabiedrotos, nedz arī kādu citu valsti”. Sarunu priekšmets ir apmēram 14 500 amerikāņu karavīru izvešana no Afganistānas apmaiņā pret “Taliban” garantiju, ka tas neīstenos un neatbalstīs pret citām valstīm vērstu darbību no Afganistānas teritorijas. Radikālā islāma kustība Taliban sagrāba lielāko daļu Afganistānas teritorijas 1996. gadā, nodibinot šeit fundamentāli islāmisko Afganistānas emirātu. Šo periodu izbeidza Savienoto Valstu vadītās koalīcijas invāzija 2001. gadā, taču pilnīgi izspiest talibus no Afganistānas tā arī neizdevās. Vēl vairāk – pēdējos gados viņi tikai palielinājuši savu ietekmi, šobrīd stabili kontrolējot 14,5% valsts teritorijas. NATO spēku atbalstītās prezidenta Ašrafa Gàni valdības stabilā kontrolē tikām ir ne vairāk kā 57%. Dienu pirms Halilzads nāca klajā ar savu tvītu, talibi, demonstrējot spēku, uz vairākām stundām ieņēma nozīmīgo Kundūzas pilsētu valsts ziemeļos. Pašreizējo Savienoto Valstu pieeju miera sarunām jau kritizējuši deviņi kādreizējie Savienot Valstu vēstnieki Afganistānā, norādot, ka sasteigta amerikāņu spēku atvilkšana, kas diezgan neizbēgami nozīmētu arī pārējo NATO spēku aiziešanu, draud ar jaunu pilsoņkara uzliesmojumu. Sarunu procesā līdz šim nav piedalījusies Afganistānas valdība, kuru talibi uzskata par ārvalstu okupācijas spēku marionešu režīmu. Nav nekādas garantijas, ka vispār “Taliban” būs gatavs sarunām ar Kabulas valdību un nemēģinās atgūt pozīcijas bruņotā ceļā. Nav arī zināms, vai dialogam ar “Taliban” būtu gatavi visi tie spēki, kas šobrīd atbalsta prezidentu Gàni, un cik lielā mērā “Taliban” līderi kontrolē dažādas frakcijas kustības iekšienē. Katrā ziņā talibu atgriešanās Afganistānas oficiālajā varas spektrā nesola neko labu sabiedrības grupām, kuru tiesības un brīvības apdraud fundamentālais islāms, pirmām kārtām – afgāņu sievietēm. Tas viss draud no jauna iegrūst Afganistānu, kur karadarbība nerimst kopš padomju invāzijas 1979. gadā, jaunā vardarbības eskalācijā. Tas nozīmētu jaunas bēgļu plūsmas, arī lielākas iespējas šeit izvērsties dažādām islāma teroristu grupām, un, domājams, arī narkotiku ražotājiem. Mistera Džonsona trīskāršā sakāve Vēl pagājušās nedēļas beigās šur tur tīmekļa plašumos varēja atrast teju jūsmīgus komentārus par britu premjera Borisa Džonsona izlēmību un politisko veiklību, aizsūtot Parlamentu ilgstošās brīvdienās, kas, tādējādi, krietni mazina likumdevēju iespējas ietekmēt breksita procesu. Šāda „droša aizmugure” Londonā premjeram varētu būt trumpis sarunās ar Eiropas Savienību, tomēr izkaulējot sev vēlamākus izstāšanās noteikumus. Tomēr mistera Džonsona veiksme izrādījās iluzora, kad Parlaments šonedēļ sanāca savam pēdējam darba cēlienam pirms paredzētā pārtraukuma. Pirmais nepatīkamais pārsteigums nāca otrdien, kad viens no Konservatīvās partijas deputātiem Filips Lī pārgāja opozīcijas rindās, pievienojoties liberāldemokrātu frakcijai. Ar šo vienu „pārbēdzēju” ir diezgan, lai valdībai vairs nebūtu vairākuma Parlamenta Apakšpalātā. Tas gan nenozīmē automātisku valdības krišanu, tomēr faktiski tas ir tikai laika jautājums. Līdz ar to tikai loģisks bija Parlamenta otrdienas lēmums pārņemt savā kontrolē darba dienaskārtību, kuru parasti nosaka valdība. Nelīdzēja premjera draudi izslēgt no Konservatīvās partijas tos, kuri balsos par šo lēmumu – 21 t.s. dumpinieks nostājās opozīcijas pusē, šķiroties no toriju partijas biedra kartēm. Sakāvju sērija turpinājās trešdien, kad Apakšnams pieņēma likumprojektu, kas liek valdībai saņemt Parlamenta apstiprinājumu izstāšanās līgumam, ja tāds tiktu panākts, vai bezvienošanās breksitam, ja vienošanās nebūtu. Ja likumdevēju akcepts netiktu saņemts līdz 19. oktobrim, premjera pienākums būtu vērsties pie Eiropas Savienības ar lūgumu pagarināt izstāšanās termiņu līdz 2020. gada 31. janvārim. Tagad likumprojekts nonācis Lordu palātā, kura jau pēc pusnakts panākusi vienošanos, ka izskatīs to līdz piektdienas vakaram. Vakar vakarā Boriss Džonsons īstenoja vēl vienu piedraudējumu – rosināt ārkārtas vēlēšanas 15. oktobrī. Tomēr šādam lēmumam vajadzīgas divas trešdaļas deputātu balsu, kas, kā jau bija sagaidāms, netika savāktas. Vispārējā opozīcijas nostāja ir: ārkārtas vēlēšanas būs, bet ne tagad. Lai arī opozīcija visnotaļ būtu gatava šīm vēlēšanām, parlamentāriešiem trūkt pārliecības, ka misteram Džonsonam nav padomā kādas manipulācijas, lai paildzinātu priekšvēlēšanu kampaņu un tās laikā īstenotu bezvienošanās breksitu.  

Ep.37 med VD Evelina Lindgren från aPak som omsätter hela 500.000.000kr."Om du tror att du kan bygga en företagskultur som bisyssla. Så kommer du inse hur fel du har, Evelina Lindgren" Evelina är VD över aPak som är ett familjeföretag. När Evelina tillträde som VD var omsättning 80% lägre än vad den är idag.Vad är det som har hänt under resan och vad har Evelina gjort som VD för att öka omsättningen men även fått med resultatet. Inspelningen skedde som vanligt hos grymma Flora Workspace i centrala Göteborg och den som intervjuade var Johan "Moderjohan" Mårtensson.

W programie Tomasz Sekielski rozmawia z Irminą Szałapak o osobach niebinarnych i mniejszościach seksualnych.

Jenny Strömstedt, Henrik Johnsson, Dilan Apak och Moa Lundqvist frågesportar om veckan nyheter med Annika Lantz och domare Sara Lövestam. Tekniker: Tor Sigvardsson Producent: Anna-Karin Ivarsson   Skriv till oss! lantzkampen@sverigesradio.se

Ma reggel hosszan néztem, ahogy a szülőket az iskola előtt, és azon gondolkodtam, hogyha az egyedülálló szülőknek milyen logisztikázásra van szükségüket! Eleged van abból, hogy egyedül vagy? Próbáltad online, pörgetted a Tindert, de csak idiótákkal találkoztál? Társkereső irodai tag lettél sok-sok pénzért, de nem tudtak egy épkézláb embert mutatni Neked? Persze vannak barátaid, akikkel együtt tudsz lenni a szabadidődben. Mivel nekik is van saját életük, ezért rád otthon csak az üres lakás vár. Pedig olyan jó lenne valakivel megbeszélni mi is történt veled napközben. Elmondani mindent neki, függetlenül attól, hogy az jó vagy rossz volt. De hol találsz valakit, aki a társad lehetne? Vége! Annyi, de annyi kérdésed van, amit nem válaszol meg senki. Mihez kezdj most? Jó lenne továbblépni, de mindenről ő jut eszedbe! Kattogsz rajta, hogy vajon most hol van, mit csinál. Folyamatosan azt nézed, hogy mikor volt utoljára elérhető. Próbálod összerakni az életét, mint egy kirakóst, de nem tudod, hogy milyen képet fogsz találni. Közben pedig reménykedsz, hogy Te is rajta leszel a képen. Mi a jó megoldás ilyenkor? Mit lehet ilyenkor csinálni, hogy egyáltalán túléld ezt az egészet? De jó lenne újra együtt lenni. Sokan akarnak majd lebeszélni arról, hogy megpróbáld. De Te tudod, és érzed, hogy magadért kell megtenned! Meg kell próbálnod, mert az nem lehet, hogy csak ennyi ideig tartott, hiszen olyan jók voltatok együtt! Ha szeretnéd, hogy Neked is segítsek megoldani az előtted álló kihívásokat, akkor kezdjünk el együtt dolgozni: bit.ly/tolvajnorbert Üdvözlettel: Tolvaj Norbert Ex visszahódítás specialista, Párkapcsolati Kovácsmester

Träffa supertalangen Evelina Lindgren. VD för emballageföretaget aPac AB. Evelina blev bland annat utsedd till årets unga vd 2015 och i Förhandlingspodden berättar hon om förhandlingar i olika arbetsrättsliga situationer, det vill säga löneförhandlingar, förhandlingar med facket och så vidare. Evelina berättar också om hur hon ser på låsta situationer i förhandlingar och hur man gör för att lösa upp dessa. Slutligen berättar Evelina om hennes sätt att träna upp sitt tålamod, vilket ju onekligen kan vara viktigt i förhandlingar. Skicka gärna frågor till forhandlingspodden@maqs.com. Teknik/klippning: Simon Löfving

Hon är juristen, programledaren och KURDEN med landets grövsta husblattetourettes. Har Erdoan att tacka för allt. Besatt av horoskop samt landets främste kämpe mot alla fukking falska killar. Medverkande: Johannes Finnlaugsson, Dilan Apak, Martin Lagos, Petrina Solange.Producent: Tobias Wallin

Idag har vi TVÅ grymma programledare i studion när Tankesmedjans Dilan Apak gästar Emma i "Roliga timmen". Vi leker "jag har aldrig" och sjunger in helgen med Darin.