Podcasts about pieaug

Pieaug to E.coli infekcijas skarto bērnu skaits, kuriem ir ļoti smags veselības stāvoklis un kuri ārstējas Bērnu slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā. Nav ziņu, ka Jēkabpils pretplūdu dambja būvniecība kavētos, lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Eiropas prokuratūras uzdevumā veic izmeklēšanu. Šogad Ēnu dienā piedalās ap 40 000 skolēnu; populārākā profesija – policists. Par eksāmenu latiņas iesaldēšanu viedokļi dalās. Apdrošināšanas nozares izaicinājumi – jauni riski un sabiedrības finanšu pratības uzlabošana.

Turpinās Ginta Zilbaloža un viņa komandas panākumu straume Latvijas filma pirmo reizi iegūst "Oskaru"! Pieaug kritika pret Norvēģiju par tās kūtro atbalstu Ukrainai. Asinsdonoru centrs atklāj kampaņu "Piepildi karogu". Latvijas darba devēju konfederācija nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu. Līdz februārim bija plānots ieviest elektroniskās reģistrēšanās rindu Grebņevas un Terehovas robežkontrolpunktos, bet tagad tā atkal atlikta līdz aprīlim.

Šobrīd Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izsniegusi jau vairāk nekā 7500 elektroskrejriteņu reģistrācijas uzlīmes. Un pavisam drīz šie mikromobilitātes rīki atkal sabirs pilsētu ielās, radot ne mazums problēmu gan pašiem braucējiem, gan apkārtējiem. Kā mazināt drošības riskus un ko saka statistika? Raidījumā Kā labāk dzīvot disktutē CSDD satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, Latvijas mobilitātes asociācijas pārstāvis Edgars Jēkabsons un biedrības "Drošās ielas" pārstāvis Māris Jonovs. Oskars Irbītis iepazīstina ar pētījumu negadījumiem, kur nokļuvuši, izmantojot elektroskrejriteni. Viena no lielākām problēmām ir brīvdienu naktis, ka vairāk nekā puse no braucējiem bijuši alkohola reibumā. Visiem ir liela pārliecība, ko tur nebraukt ar elektroskrejriteni, bet pārliecība pazūd, kad cilvēks iekļūst negadījumos. Izrādās, ka šis  aparāts nebremzē kā velosipēds, nestūrējas kā velosipēds, kad brauc divatā, tas bieži beidzas sāpīgi. Tie ir primārie secinājumi," atzīst Oskars Irbītis. Lielākais negadījumu skaits – kritieni.  "Salīdzinoši nelieti nelīdzenumi ceļā, piemēram, pēc remonta, kur salikti ielāpi, un tas ielāps ar laiku iesēdies, šķērsojot to ar skrejriteni, nevienam vien ir izrauta stūre no rokām," turpina Oskars Irbītis. "Daudziem ir beidzies bēdīgi mēģinājums paskatīties telefonā, izvilkt telefonu no kabatas, vai kādu pasveicināt, atraujot roku no stūres. Skrejritenis ir tas, kas jāstūrē ar abām rokām." Labā ziņa – ir samazinājies to cilvēku skaits, kas brauc ar elektroskrejriteni alkohola reibumā. Samazinājies arī kopējas negadījumu skaits. Pieaug skrejriteņu lietotāju skaits. Mikromobilitātes braucamie būtiski var atslogot sabiedrisko transportu pilsētā. Tāpat kā braukt alkohola reibumā, arī braukt divatā ar elektroskrejriteni ir aizliegts, jo tas arī potenciāls drauds negadījumam. Aptauja rāda, ka – 7% braukuši divatā no tiem, kas iekļuvuši negadījumos. 5% mērot ātrumu, braukuši divatā. Braucos divatā var gūt sevišķi smagas traumas, sevišķi traģiski beidzas, ja pieaugušais ved bērnu. Drošībai, protams, iesaka lietot aizsargķiveri, bet īres skrejriteņiem to nevar nodrošināt. Ja arī piedāvājums, cilvēki higiēnas apsvērumu dēļ no tām atsakās, norāda Edgars Jēkabsons. "Aizsargķivere noderētu, jo tieši galvas traumas. Skrejriteņa vadītāja traumas vairāk līdzinās motociklista traumām, nevis velosipēdista traumām, jo kritiena mehānisms ir savādāks. Velosipēdists vairāk krīt uz sāniem, skrejriteņa vadītājs krīt "pāri ragiem"," bilst Oskars Irbītis. "Ķiveres ne vienmēr spēj pasargāt no sejas sasišanas. Ja brauc ikdienā brauc ar skrejriteni, ieteikums arī uzvilkt cimdus, kas paredzēti moto un velo braukšanai, jauniešiem arī lietot elkoņa un ceļu sargus. Traumatisms ar to krītas, to apliecina arī mediķi."

Annas Brigaderes pasaku  luga "Sprīdītis" Valmieras teātra interpretācijā piedāvā aizrautīgu aktieru izspēlēšanos kā enerģijas bumbu. Tēlu pētniecība un etīdes ir bijis veids, kā iedzīvoties Annas Brigaderes radītajā tēlu telpā. Pēc pirmizrādes saruna ar aktieriem Rūdi Bīviņu (Sprīdītis) un Rihardu Jakovelu (Lutausis), kā arī ar kostīmu mākslinieci Annu Heinrihsoni un kustību mākslinieci Lindu Mīļo, studijā tiekamies ar režisoru un scenogrāfu Reini Suhanovu. ""Sprīdītis" - jo mani interesē pieaugšanas stāsti," lugas izvēli atklāj Reinis Suhanovs. "Arī "Pazudušajā dēlā" - vecāku un bērnu attiecības un bērnu palaišana dzīvē. Ja "Pazudušajā dēlā" tās jau ir sekas kaut kādai noteiktai audzināšanai, "Sprīdītis" lieliski parāda, cik Brigadere šo darbu veidoja pēc iniciācijas pasakām. Mēs nezinām īsti, kādi bijuši iniciācijas rituāli, bet skaidrs ir tas, ka bērniem bija jāizdzīvo diezgan nežēlīga, iespējams, tā bija maskarāde un jāsastopas ar to diezgan agrā vecumā, ka pasaule mēdz būt nežēlīga un ka katram ir jāspēj arī agrā vecumā uzņemties atbildību.  Man pašam kā tēvam, kas audzina divus bērnus, tie ir lieli jautājumi - kā palaist bērnu pirmoreiz, piemēram, ar tramvaju uz skolu. Tā šķiet maza izvēle, bet, ja mēs šīs lietas saviem bērniem nepiedāvājam, viņiem arī pēc tam vēlāk ir ļoti grūti izdarīt izvēles un sarežģītās situācijās adekvāti reaģēt." 1903. gadā Rīgas Latviešu teātris vērsās ar aicinājumu pie Annas Brigaderes (1861-1933) tulkot kādu lugu, kas būtu noderīga Ziemassvētku iestudējumam, kas domāts visai ģimenei. Rakstniece tomēr izšķīrās par oriģināldarba rakstīšanu, un tapa pirmā no viņas populārajām pasaku lugām Sprīdītis, kas izpelnījās lielu ievērību. Jau vairāk kā simt gadus Brigaderes radītais stāsts par ņipro, zinātkāro, nesavtīgo puiku ar lielo dūšu piedzīvo aizvien jaunas interpretācijas. Bet vai sirds ir kā dimanta oliņa? Lai pamodinātu nedaudz iemigušo sirdi un aplauztu lepnības radziņus, Sprīdītim ir jāpārvar visvisādi šķēršļi, sargājot Vēja mātes dēlus, atbrīvojot mežā apmaldījušos bērnus no Lutauša, uzveicot atjautībā Sīkstuli un visbeidzot – pieveicot pašu velnu. Tikai tad nāk atalgojums – saprašana, ka laime nebij' jāmeklē nemaz tik tālu. "Sprīdītis" režisoram Reinim Suhanovam ir personīgs darbs par atgriešanos. Vērīgākie varēs pamanīt, ka Suhanova Sprīdītis labi sader pārī ar viņa iepriekšējo iestudējumu Valmieras teātrī – Blaumaņa "Pazudušo dēlu", taču šis būs stāsts ar laimīgām beigām. Sprīdītis atšķirībā no Krustiņa atradīsies!

Šoreiz esam AS Latvijas valsts meži un tiekamies ar Gunti Ščepaniku, lai runātu par izmaiņām, kas tiek integrēti 54 medību tiesību līgumos. Kāpēc tādi plāni, ko vēsta nākotne un kā tas šobrīd izskatās! Vienīgais žurnāls tikai medniekiem. Abonē 2025. gadam, saņem dāvanā “Medību” kalendāru un vari laimēt karabīni no SIA “IEROČI” 1369,00 EUR vērtībā. https://lasi.lv/abonesana/izdevumi/medibas.28 Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join

Ko īsti nozīmē labbūtība darba vidē, kas to veido? Kā nodrošināt to, lai saglabājas līdzsvars starp darba un privāto dzīvi un lai neviena no jomām netiek atstāta novārtā, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe. Jana Strogonova iepazīstina ar pētījumu, kas tiek veikts jau piekto gadu par cilvēku sajūtām darba vidē. "Cilvēki darba vietā jūtas patstāvīgi. Tā ir laba ziņa, cilvēki var plānot savus darbus, realizēt uzdevumus, vadītājs uzticas," norāda Jana Strogonova. "Darbinieki arī atzīst, ka jūtas gana novērtēti, bet šī sajūta krītas, un tas nav jautājums par atalgojumu, bet cilvēki norāda, ka vēlas saņemt vienkāršu paldies no kolēģiem, no vadītājiem, grib būt pamanīti, ka darbs ir jēgpilns, novērtēts. Grib saņemt atgriezenisko saiti un atbalstu. Bet šī sajūta krītas." Runājot par sliktajām sajūtām, cilvēki atzīst, ka jūtas stresā, kā arī izsmelti. Tas nemainās visus piecus gadus, kopš tiek veikts pētījums. Pieaug arī netaisnības sajūta kopš 2022. gada. Tas arī saistīts ar atalgojumu. "Ja krītas informētībā, pieaug arī netaisnības sajūta," analizē Jana Strogonova. "Pārsteidz, ka darba vietā arvien mazāk cilvēku jūtas laimīgi. Skumji, ka šī sajūta nav darba vietā. Cilvēki arī nesagaida, ka darba vietā var justies priecīgi. Tā, liekas ir negatīva tendence," vērtē Jana Strogonova. Cilvēki vēlas draudzīgus kolēģus, iespēju strādāt attālināti un redzēt sava darba jēgu. Eva Selga atzīst, ka uzņēmumā vadītājs nosaka daudz, iedod vadlīnijas par to, kā savstarpēji komunicēsim, kā sniegsim informāciju, kā svinēsim uzvaras un sasniegumus.  "Ja emocionālā vide ir depresīva, nestabila, saspringta, protams, nav ne prieka, ne rezultātu, ne varam runāt par foršu kopā būšanu," vērtē Eva Selga. Bet viņa arī norāda, ka ne viss ir atkarīgs no vadītāja. "Labbūtības momenti ir no abām pusēm, ko es ieguldu un ko dod darba devējs. Nevar darba devējs tikai dot un dot, bet es nākšu nīgrs un viss man būs slikti. No tā nekas nemainīsies. Abām pusēm jāspēlē kopā," vērtē Eva Selga. "Arī runājot par fizisko labbūtību. Kā es rūpējos par veselību, kā uztveru lietas. Var būt vislabākais galds, bet ja man kaut kas sāp un es neārstējos, galds neglābs. Arī cilvēkiem pašiem ir jādomā, ko viņi dara, lai justos labāk. Veselības apdrošināšanu darba devējs var nopirkt, cik mēs to izmantojam, vai mēs vingroja, vai kustamies? Neviens darba devējs mums rokas, kājas neizvingrinās. Tas jādara pašiem." Agnese Orupe min, ka daudz nav piemēroti darbam atvērtā birojā. Tas var izvērsties par problēmu. Viņai piekrīt arī Eva Selga un mudina kā risinājumu piedāvāt - ļaut strādāt no mājām.     

Ņujorkā ir pulcējušies pasaules valstu līderi, lai tiktos ANO Ģenerālajā asamblejā. Protams, ne no visām valstīm ir ieradušies prezidenti. Vladimirs Putins tur nevar doties, neriskējot ar savu brīvību. Tajā pašā laikā Ukrainas prezidenta Zelenska braucienam ir pievērsta īpaša uzmanība. Viņš grasās prezentēt gan esošajam, gan iespējamajiem ASV prezidentiem savu "miera plānu".  Skaidrs, ka šajā asamblejā galvenā uzmanība veltīta diviem lielajiem kariem, gan Krievijas agresijai, gan tam, kas notiek Tuvajos Austrumos. Pēc intensīvajiem gaisa triecieniem Libānā, kas turpinās un kuros bojā gājuši vairāk nekā 500 cilvēku, arvien lielāka ir iespējamība, ka karš izplatīsies plašākā reģionā.  Aktualitātes analizē Latvijas Radio ziņu dienesta žurnālists Uldis Ķezberis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis, majors Jānis Slaidiņš. Pieaug saspīlējums starp Izraēlu un grupējumu „Hizbullāh” Vismaz pustūkstoša bojāgājušo, no kuriem 50 ir bērni, un tūkstošiem ievainoto Libānā, - tā ir statistika kopš pirmdienas, kad Izraēla uzsāka ļoti intensīvus uzlidojumus, vērstus pret grupējumu „Hizbullāh”. Kā pagājušajā nedēļā paziņoja Izraēlas aizsardzības ministrs, karš ir iegājis jaunā stadijā, un tagad fokuss vairāk būšot pievērsts ziemeļiem. Jauno stadiju iezīmēja peidžeru uzspridzināšana, kas nogalināja vairākus desmitus, bet savainoja tūkstošiem kaujinieku. Līdz ar šīsnedēļas uzlidojumiem Libānas slimnīcas ir pārpildītas, un tas Libānas medicīnai ir milzīgs izaicinājums. Taču runa nav tikai par veselības aprūpes sistēmu. Tūkstošiem ģimeņu ir devušās bēgļu gaitās, bēgot no Izraēlas apšaudītajiem rajoniem. Valstī, kas jau līdz šim ir cīnījusies ar pamatīgu ekonomisko krīzi, tas ir liels izaicinājums. Kā no Beirutas ziņo žurnālisti, Libānā aug gan dusmas, gan bailes par tālākajiem notikumiem. Šodien, 25. septembrī, ANO sasaukta drošības padomes sēde, lai spriestu par notiekošo. „Libāna ir bezdibeņa kraujas malā. Libānas tauta, Izraēlas tauta, visi pasaules iedzīvotāji nedrīkst pieļaut, ka Libāna kļūst par otro Gazu,” tā izteicies ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērešs. Arī valstu vadītāji, kas pulcējušies uz ANO Ģenerālo asambleju, aicina darīt visu iespējamo, lai apturētu pilna mēroga karu Tuvajos Austrumos. Daudzi gan uzskata, ka tikai ASV var ietekmēt Izraēlu. Pentagons pirmdien ziņoja, ka Amerikas Savienotās valstis, reaģējot uz pieaugošajiem draudiem, nosūtīs uz Tuvajiem Austrumiem papildus savus karavīrus, tomēr to skaits nebūšot liels.  Noslēpumainais Ukrainas „Uzvaras plāns” „Mēs nekad neesam atbalstījuši Krievijas agresiju pret Ukrainas teritoriju,” tā, ierodaties uz ANO Ģenerālo asambleju Ņujorkā, sarunā ar žurnālistiem apgalvoja Irānas nesen ievēlētais prezidents Masuds Pezeškiāns. Kopš viņš esot prezidents, uz Krieviju neesot nosūtītas Irānas raķetes. Tāpēc viņš vēloties sarunas ar Rietumvalstu vadītājiem, kā izbeigt karu Ukrainā. Lai gan Irānas vadības teiktajam daudzi netic, tomēr viņa teiktais par Krievijas agresiju un aicinājums uz sarunām ir interesants. Karš Ukrainā ir otrs lielais izaicinājums, kam Ņujorkā pievērsta īpaša uzmanība. To paspilgtina Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizīte, kas ir plašāka nekā tikai uzstāšanās ANO mītnē. Viņš ASV ieradās jau 22. septembrī. Zelenskim ir ļoti saspringts darba grafiks, un kulminācija ir ne tik daudz uzstāšanās asamblejā, cik viņa tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu un abiem prezidenta amata kandidātiem – gan Kamalu Harisu, gan Donaldu Trampu. Pēdējais jau ir paspējis pavīpsnāt par Zelenska ierašanos, nosaucot viņu par labāko pārdevēju vēsturē, tomēr tikšanās, jādomā, notiks. Galvenā uzmanība ir pievērsta Ukrainas prezidenta teiktajam par viņa atvesto miera plānu. Medijos nerimst spekulācijas, ko šis plāns paredz. Līdz šim izskanējusī informācija ir ļoti pretrunīga, un ņemot vērā to, ka tas drīz tiks publiskots, daudzi eksperti negaida tur ieraudzīt ko nezināmu vai neparastu. Iespējams, ka publiskajā telpā būs redzams kas cits nekā tas, ko patiešām Ukraina ir iecerējusi. Jebkurā gadījumā ziņas, kas pienāk no Kijivas, ir uzmanību raisošas. No vienas puses, Ukrainas armija joprojām izmisīgi cenšas aizstāvēt savas teritorijas, vietumis piekāpjoties ienaidnieka pārspēka priekšā. No otras puses, tā cenšas pastiprināt ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijas teritorijā. No trešās, tiek izteikti neslēpti mājieni, ka tuvākajos mēnešos ir gaidāmi notikumi, kas varētu būtiski ietekmēt kara gaitu. Par kādiem notikumiem ir runa, var tikai minēt. Arī Zelenskis intervijā šonedēļ izteicās, ka kara noslēgums varētu būt tuvāk nekā daudziem tas šķiet.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Viņam ir daudz mazu lapiņu ar idejām, viņam ir radošs viedums un noslēpums. Viņa filmas ir iespaidojušas vairākas paaudzes. Viņš ir kinorežisors un operators Ivars Seleckis, kurš 22. septembrī svin 90 gadu jubileju ar filmas "Turpinājums. Pieaugšana" pirmizrādi. Kultūras rondo tiekas ar Ivaru Selecki un filmas radošo komandu – operatoru Valdi Celmiņu, otro režisoru Armandu Začu un producentu Gintu Grūbi. Jubilejas ir jāsvin ar vērienu un radoši. Tā noteikti notiks ar Ivara Selecka jubileju, jo jaunās fimas pirmizrādi nekas nebeigsies. Filmas turpinās demonstrēt Latvijas TV un filmas var skatīties arī portālā filmas.lv un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā. Bet 5. oktobrī Kino muzejā atklās izstādi "Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino".  

Satiksmes jomā nepatikšanu līmenis pieaug, "Rail Baltica" nedienām pievienojusies neizpratne par "airBaltic" pārvaldību un nākotni. Visi skatās uz satiksmes ministru, arī premjere viņu vērtēšot, bet skaidrs, ka tur problēmas veidojušās gadiem un valdību darbības laikā. Bet, kamēr arī Saeimā izskan balsis par vainīgo meklēšanu un atbildības pieprasīšanu, parlaments nesteidzas ar kriminālatbildības prasīšanu par karteļu veidošanu. Par nedēļas notikumiem ar žurnālistiem diskutējamsim Krustpunktā. Notikumus analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Elektroauto skaits pasaulē turpina palielināties, tai skaitā arī Latvijā. Tomēr netrūkst skeptiķu, kas saka, ka ar elektrību darbināmi auto nevar izkonkurēt mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem un tā tāda blēņošanās vien ir. Par elektroauto tuvāku un tālāku nākotni spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas E-auto 2024/25 idejas autors, autožurnālists un "Tavs Auto TV" galvenais redaktors Roberts Jansons, Latvijas elektroauto biedrības valdes loceklis un līdzdibinātājs Jānis Bekers un elektroauto un tehnoloģiju entuziasts Raiders Raitis.

Satiksmes jomā nepatikšanu līmenis pieaug, "Rail Baltica" nedienām pievienojusies neizpratne par "airBaltic" pārvaldību un nākotni. Visi skatās uz satiksmes ministru, arī premjere viņu vērtēšot, bet skaidrs, ka tur problēmas veidojušās gadiem un valdību darbības laikā. Bet, kamēr arī Saeimā izskan balsis par vainīgo meklēšanu un atbildības pieprasīšanu, parlaments nesteidzas ar kriminālatbildības prasīšanu par karteļu veidošanu. Par nedēļas notikumiem ar žurnālistiem diskutējamsim Krustpunktā. Notikumus analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Jūlijā Latvijā sāka strauji pieaugt Covid-19 pozitīvo paraugu skaits. Vai šobrīd briesmas garām, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Jurijs Perevoščikovs, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, Dace Zavadska, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, un Aivars Bērziņš, zinātniskā institūta BIOR Zinātniskās padomes priekšsēdētājs. "Divu gadu laikā šis ir 10 pacēlums," skaidro Jurijs Perevoščikovs. "Ik pēc četriem, pieciem, sešiem mēnešiem parādās jauns paveids, kurš izturīgāks par citiem, izplatās straujāk un inficē lielāku cilvēku skaitu. Šis ir desmitais pacēlums, bet ir lielāks, nekā bija pagājušajā vasarā un aizpagājušajā vasarā. Iespējams, turpināsies arī rudenī." Viņš arī min, ka slimnīcās pieaug Covid slimnieku skaits, kā arī nāves gadījumu skaits. Jurijs Perevoščikovs un Dace Zavadska mudina riska grupām parūpēties par savu aizsardzību, lai arī ar vakcīnām tomēr skrienam pakaļ vīrusam, nevis ejam vienā solī vai apsteidzam, plānojam, kas nāks. Neskatoties uz to, vakcīnas pasargā no smagas slimības gaitas un nāves. Tās ir būtiskas cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, un tiem, kam ir nopietnas blakus saslimšanas. Vidēji vakcīna mazina saslimšanas risku piecas reizes.  Dace Zavadska vērtē, ka vakcīna varētu būt labāka un efektīvāka, bet nevaram apsteigt vīrusu, jo tas mainās daudz ātrāk. "Tā ir labs spilvens tiem, kam ir būtiski nesasisties tad, kad viņi kritīs. Pārējiem kopā iepriekš saņemtās vakcīnas un saslimšana rada augstāku aizsardzību nekā tikai vakcinācija. Tas ir zinātniski pierādīts," skaidro Dace Zavadska. "Ja būtu iespējams izveidot universālu vakcīnu, tas nav tikai Covid vakcīnai, to mēs arī par citām vakcīnām varam attiecināt, tas būtu brīnišķīgi. Bet tās vakcīnas, kas ir tagad, noteikti ir daudz labāk, nekā ja vispār nebūtu," atzīst Dace Zavadska. Savukārt Aivars Bērziņš vērtē, ka būtiski ir saprast, kā pasaulē kopumā mobilizēt zinātnisko potenciālu, lai tas varētu daudz operatīvāk sniegt atbalstu dažādu krīžu pārvarēšanai saistībā ar slimību uzliesmojumiem un pandēmijām. Tas ir zinātnei svarīgs jautājums.

Ukrainas karavīru ieiešana Krievijas teritorijā ir radījusi apjukumu Krievijā un raisījusi jaunas cerības pašā Ukrainā. Arī Ukrainas sabiedrotie ar interesi seko līdzi notikumu attīstībai. Savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs apgriezienus uzņem gaidāmo prezidenta vēlēšanu priekšvēlēšanu kampaņa, demokrātu kandidāta maiņa ir devusi jaunu impulsu politiskajai cīņai. Aktualitātes pasaulē analizē bijušais Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Armands Astukevičs. Ukraina turpina Šobrīd nav īsti skaidrs, cik plaša Krievijas Federācijas teritorija kopš pagājušās otrdienas nonākusi Ukrainas bruņoto spēku kontrolē. Pirmdien, 12. augustā, publiskotā videoierakstā no Ukrainas valdības sēdes armijas virspavēlnieks ģenerālis Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka Ukrainas spēki šobrīd kontrolējot apmēram tūkstoš kvadrātkilometru Krievijas teritorijas. Vakar prezidenta Volodimira Zelenska kontā X platformā bija teikts, ka Ukraina kontrolē jau 74 apdzīvotas vietas Krievijas teritorijā. Savukārt Kurskas apgabala gubernatora pienākumu izpildītājs Aleksejs Smirnovs atzinis, ka ieņemta pierobežas teritorija 40 kilometru platumā un 12 kilometru dziļumā, kas tad, attiecīgi, veido nepilnus 500 kvadrātkilometrus. Tiek minēts, ka līdz pat divsimt tūkstošiem Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabali iedzīvotāju pametuši savas dzīvesvietas vai evakuēti. Katrā ziņā līdz šim nozīmīgākais Ukrainas teritoriālais ieguvums ir Sudžas pilsētiņa ar tur esošo gāzes plūsmas mērījumu staciju, caur kuru Krievijas dabasgāze joprojām tiek piegādāta Eiropai. Tiek ziņots, ka gāzes plūsmu nav apturējusi arī pašreizējā karadarbība, tomēr jāšaubās, vai tā turpināsies, ja par Sudžu sāksies tādas cīņas, kādas līdz šim piedzīvojušas pilsētas Ukrainas austrumos. Bet, protams, nozīmīgāki par teritoriālajiem ir Kijivas morālie ieguvumi. Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara vairākus simtus kvadrātkilometru liela Krievijas teritorija atrodas svešas valsts karaspēka rokās. Protams, no Kremļa atskan apņēmīga retorika, ka ukraiņu iebrukums teju teju tikšot apturēts, taču pagaidām nav informācijas, ka tas būtu izdevies. Tiek ziņots, ka Krievija pret ukraiņu spēkiem vērsusi raķešu, lidrobotu un aviācijas triecienus, taču par nozīmīgāku sauszemes spēku pretuzbrukumu ziņots netiek. Jādomā, ka šādam uzbrukumam Krievijai nāktos pārdislocēt uz Kurskas virzienu kādas kaujas spējīgākas daļas no frontes Ukrainā. Pagaidām gan Kurskas operācijas ietekme uz karadarbību citur frontē nav jūtama, Krievijai turpinot uzbrukt vairākos sektoros, bet pie Pokrovskas pat kāpinot uzbrukuma intensitāti. Kas attiecas uz reakciju ārpus Ukrainas, viskonkrētākā tā šoreiz bijusi Vācijā. Uz Krievijas pārmetošo retoriku par Ukrainas rietumu partneru atbildību Vācijas ārlietu resors atbildējis, ka Ukrainai ir tiesības izmantot tai piegādātos vācu ieročus, kur vien tā uzskata par vajadzīgu, un ka Ukrainas aizsardzības karam pret agresoru nav jāaprobežojas tikai ar valsts teritoriju. Identisku viedokli paudis arī Bundestāga Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Markus Fābers. Harisas kampaņas augšupejošā līkne Kā rāda aptauju rezultāti, viceprezidentes Kamalas Harisas reitingi ir pamanāmi labāki, nekā tie bija prezidentam Baidenam, kad viņš pagajušomēnes nolēma izstāties no cīņas par nākamo prezidentūras termiņu. Kā liecina vairākās pavalstīs veiktās aptaujas, salīdzinājums ir par labu viceprezidentei visās elektorāta grupās, bet jo sevišķi Latīņamerikas izcelsmes, melnādaino un par 45 gadiem jaunāko vēlētāju vidū. Nacionālā līmenī Baidens, izbeidzot kampaņu, atpalika no Trampa par trīs procentpunktiem, toties Harisa tagad ir par diviem procentpunktiem priekšā konkurentam. Taču, kā zināms, nacionālā līmeņa rādītāji ir otršķirīgi, prognozējot vēlēšanu iznākumu. Daudz nozīmīgāk uzmanības fokusā ir t.s. svārstīgās pavalstis, kurās nevienam no kandidātiem nav izteikta pārsvara, un kuras, tātad, visdrīzāk arī izšķirs vēlēšanu likteni. Šajā reizē par tādām uzskata septiņas – Arizonu, Džordžiji, Mičiganu, Nevadu, Ziemeļkarolīnu, Pensilvāniju un Viskonsīnu. Visur demokrātu kandidāta pozīcijas uzlabojušās vismaz par pāris procentpunktiem, un ja Baidena uzvaru kā iespējamu eksperti prognozēja vien trijās no septiņām, tad Harisai esot izredzes visās. Tiesa gan, pašreiz piecās no svārstīgajām pavalstīm labāki reitingi joprojām ir Trampam. Tātad demokrāti nekādā ziņā nedrīkst atslābt un iedomāties, ka uzvara viņiem jau rokā. Tiesa gan, pēc visa spriežot, Donalds Tramps īsti nespēj pārorientēties jaunajai kampaņas situācijai, kur viņa pretspēlētājs vairs nav gadu nastas acīmredzami saliektais Baidens, bet gan enerģiskā Harisa un viņas viceprezidenta amata kandidāts, Minesotas pavalsts gubernators Tims Volzs, kuru daudzi dēvē par perfektu izvēli. Droši vien republikāņu kandidāta priekšvēlēšanu štābā šobrīd drudžaini meklē motīvus, ar kuriem taranēt demokrātu kandidātes reputāciju, bet, kamēr meklē, Tramps izlīdzas ar ierasto apsaukāšanos un no gaisa grābtiem apgalvojumiem, piemēram, ka Harisa izplatot viltotus fotoattēlus, uzpūšot viņas kampaņas pasākumu dalībnieku skaitu. Savu artavu Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņā nupat devis arī par pasaules bagātāko cilvēku uzskatītais Īlons Masks, kurš nu kļuvis par republikāņu kandidāta kaismīgu atbalstītāju. Pirmdien abi sarunājās Maska īpašumā esošajā platformā X. Notikums tika pieteikts kā intervija, taču, kā to raksturo, piemēram, raidsabiedrība BBC, patiesībā bija čomiska, abpusējiem komplimentiem piebārstīta aprunāšanās. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Agresija un neiecietība ir signāls, ka kaut kas nav īsti kārtībā ar sabiedrību kopumā. Kas tas ir, kas liedz būt savstarpēji laipniem un kas ļauj aizskarošam komentāram interneta vietnē pārceļot uz sadzīvi un attiecībās, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē apzinātības pasniedzējs, psihoterapeits, psihologs Ansis Jurģis Stabingis un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.

Kultūras rondo ciemojas pie amatierteātriem Jelgavā un Lielvārdē, kas ieguvuši atzinību Latvijas amatierteātru skatē. Un kopā ar literatūrzinātnieci Līviju Volkovu atrodam Rūdolfa Blaumaņa asi elegantā formā rakstītu kritiku par latviešu teātri. Latvijas amatierteātru skatē par „Gada izrādi” tika atzīts Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra iestudējums “Jūtu tektonika” (režisore Aija Treija). Labākais komēdijas iestudējums – Līksnas pagasta Kultūras nama amatierteātra “Maskas” (režisors Māris Korsiets) izrāde “Godsymta lopsu medeibys”. Savukārt Lubānas lietišķās teātra grupas un režisora Jāņa Baloža kopienā balstītā izrāde “Pieaugšana ” novērtēta kategorijā “Formas oriģinālitāte”.

Lai arī pagaidām šis gads Latvijai vēl ir bijis saudzējošs, tveice gadu no gada pārņem pasauli un vidējās gada temperatūras nepielūdzami pieaug. Cilvēks un karstums nav laba kombinācija, jo mūsu spējas pielāgoties un dzesēties ir visai ierobežotas. Cik karsts ir par karstu, lai veiktu savas ikdienas darbības un kas ekstrēmā tveicē notiek ar infrastruktūru, analizē Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Vai tiesa, ka nodrošināt puslīdz labus darba apstākļus mīnuss 25 grādu salā ir vieglāk nekā plus 40 grādu karstumā? Ivars Vanadziņš: Karstumā, ja tie ir tie paši 40 grādi, vairums cilvēku tomēr teiksim, pusstundu, stundu, pusotru, visticamāk, viņš spētu adaptēties un spētu tomēr tikt galā, un tas ķermenis neciestu ilgtermiņā. Ar aukstumu ir problēma, ka pie viņa, protams, nevar tā pierast, pierašana ir daudz grūtāka. Problēma, ka mīnus 25 grādi var radīt lokālus audu apsaldējumus, un tie gan notiek īstenībā varbūt 30, 60, 90 sekunžu laikā. Ja tie ir mīnu 25 grādi un vēl ir vējš, tur pietiek tiešām ar mazām minūtēm, lai būtu tāds pietiekami jau dziļš un pamatīgs audu bojājums. To mēs nu nekādā veidā nevaram ietekmēt. Tie, protams, nav letāli, viņi ir ārkārtīgi nepatīkami, sāpīgi, grūti dzīstoši. Visi ir redzējuši filmas par alpīnistiem ar nosaldētiem pirkstu galiem un kaut ko tamlīdzīgu. Līdz ar to es teiktu tā: ka abi šie ekstrēmi ir bīstami. Ķermenim, silts vai auksts, līst vai snieg, iekšējai temperatūrai ir jābūt praktiski konstantai, gan temperatūrai, gan arī elektrolītu balansam ir jābūt ārkārtīgi precīzam. Vanadziņš norāda, ka karstumā svīstot, cilvēks zaudē arī elektrolītus - magniju, kalciju, nātriju, kāliju un visus sāļus. Daļa no tiem ir ārprātīgi būtiski nervu audiem, nervu impulsu pārvadei. Ivars Vanadziņš: Par elektrolītiem runājot, viena mūsu biežākā kļūda ir tā, ka mēs dzeram ūdeni. Un ūdeni var dzert stundu, pusotru, divas, bet, ja tu svīsti ilgāk, ja tu strādā profesionāli tajā karstajā vidē, tad faktiski ir jādzer minerālūdens ar pievienotiem sāļiem. Dietologi, protams, skandina rītā un vakarā, ka jādzer ūdens, jādzer ūdens, parasts krāna ūdens, viss kārtībā, viss labi. Un tas ir pareizi, ja nav šī milzīgā papildu svīšana un fizisks darbs, jo tad ir jādzer minerālūdens ar sāļiem. To daudzi diemžēl aizmirst. Un otra problēma - to jau arī gana grūti nopirkt. Ar to dzeršanu karstajā laikā ir problēma, ka cilvēki dzer tad, kad sāk slāpt, un tas ir kā reiz apmēram stundu par vēlu. Būtībā ir jādzer reizi 15 - 20 minūtēs atbilstošs daudzums, bet jādzer praktiski ilgi vēl pirms mums ir slāpju sajūta vai sausa mute, jo tad jau ir par vēlu. Precīzi neņemos pateikt, jo tas arī drusku individuāli, bet tiešām pietiek zaudēt 1 - 2 procentus no ķermeņa masas un faktiski mums jau sākās šīs fizioloģiskās izmaiņas. Liekas, kas ir procents, bet tas nozīmē, ka pieaudzis tāds vidējais latviešu vīrietis, kas ēd karbonādi un kartupeļus, sver ap centneru, būsim reāli, ap simts kilogramiem, un procents, izrādās, ir viens litrs, un to vienu litru viņš tajā stundā var izsvīst vispār pat apkārt nepaskatoties, nepamanot, ka viņš izsvīdis vienu litru. Īpaši, ja vēl ir vējiņš, sviedri nožūst, mēs neko nejūtam, viss ir baigi jauki. Īstenībā viņam jau litru ir jāizdzer tajā stundā. Bet viņš pēc trijām stundām sāk domāt: nu beidzot jāpadzeras! Un tad jau ir 2 - 3 procenti no ķermeņa masas, tad faktiski jau sākas iespējami potenciāli bīstamas izmaiņas, kuras tiešām apturēt, nobremzēt ir daudz, daudz grūtāk nekā aukstumā sasildīties Darba vide nozīmē ne tikai cilvēkus, bet arī iekārtas. Par cilvēkiem, kas vispār apkalpo elektrotīklus, būvē, labo ceļus, ēkas, šīs karstās vietas - tas ir vēl papildu riska faktors, kur vēl vairāk ir jāpiedomā? Ivars Vanadziņš: Noteikti jā. Ir tiešām klasiskās profesijas, ku ļoti bieži tu nevari darba laiku izvēlēties, bet tev ir jāiet tad, kad ir tas bojājums. Piemēram, ja runājam par tiem pašiem elektrotīkliem vai dzelzceļa satiksmi, vai ceļu satiksmi. Tā ir viena lieta. Otrs - mums tas pamata avots ir saule, bet, ja mēs esam, teiksim, tuvumā karstai iekārtai, kas ir, teiksim, 100, 150 vai 200 grādu uzkarsusi, vai ceļa virsmai, uz kuras var būt, teiksim, 80 90 grādu temperatūra, tad mums tā karstuma slodze faktiski ir dubultā vai pat, iespējams, trīskārša, jo mums gan no augšas, gan no apakšas. Tad, protams, svīšana un visi šie procesi, kurus mēs pieminējām, viņi  ir daudz, daudz ātrāki. Un tur tiešām ir problēma. Ja mēs, teiksim, varam izvēlēties, kad ravēt dārzu, rīta agrumā, kamēr ir rasa un ēna vai saule vēl nav uzlekusi, vai ir pietiekami zemu, tad ir virkne profesiju, kur šīs izvēles iespējas diemžēl nav. Un jāiet, kad ir jāiet, un jādara, jādara. Un šiem cilvēkiem, protams, tas ir vēl bīstamāk. Karstums ietekmē arī ceļotāju plānus Vidusjūras reģionā Spānijas pilsētu Alikantes un Valensijas tūrisma nozares pārstāvji aicina steidzami rīkoties citus savus kolēģus Eiropas dienvidu reģionos un pagarināt tūrisma sezonu pavasara un rudens periodā. Prognozes liecina, ka aizvien biežāk būs karstas vasaras ar sausuma viļņiem, vētrām un mežu ugunsgrēkiem, kas jau  tagad ietekmē  tūristu plūsmu uz iecienītām atpūtas vietām vasarā. Vairāk par vasaras atvaļinājuma galamērķiem Dienvideiropā saistībā ar temperatūras paaugstināšanos stāsta Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un vadošais pētnieks tūrisma jomā Andris Klepers. Pagājušā gada vasara ir bijusi karstākā kopš 1940. gada. Vidusjūras reģiona valstīs gaisa temperatūra sasniedza + 45 grādus pēc Celsija un Sardīnijā pat + 48 grādus. Karstuma ietekmē palielinājās mežu ugunsgrēki un rezultātā izdega aptuveni desmit procenti no Grieķijai piederošās Rodas salas zemes platības. Tiek prognozēts, ka nākotnē aizvien biežāk minētajos reģionos būs šādas vasaras, tāpēc tūrisma  nozarei nāksies piemēroties klimata pārmaiņām. Vairāk ceļotāju uz iecienītajām Spānijas, Grieķijas arī Turcijas pludmalēm brauks vēsākos gada laikos, vai arī vasaras pavadīs Baltijas jūras piekrastē. Kādi jau ir un kādi būs nākotnē tūrisma scenāriji, stāsta Andris Klepers. Pirms pāris gadiem tika aptaujāti britu tūristi, kas sākotnēji bija iecienījuši Vidusjūras valstis kā vasaras atpūtas vietas, un Spānija un Itālija vairs nebija prioritāte britu atpūtniekiem tieši tā iemesla dēļ, ka vasaras mēnešos tur ir pārlieku karsts. Lai veicinātu  tūrismu uz iecienītajiem galamērķiem, ir plānots organizēt  muzeju apmeklējumus vēsākajās  diennakts stundās, kā arī nodrošināt iespēju vairāk uzturēties telpās ar  gaisa kondicionētājiem. Savukārt paši ceļotāji, iespējams, nākotnē aizvien vairāk dos priekšroku vasaras atpūtai vēsākos Eiropas reģionos. Andris Klepers atzīst, ka jārēķinās ar to, ka nākotnē mēs runāsim par klimata bēgļiem un tie vairs nebūs tikai tūristi, bet jau nākamajā paaudzē šobrīd populārie Eiropas dienvidu reģioni vairs nebūs apdzīvojami  karstuma, ūdens trūkuma un vētru dēļ, un cilvēki būs spiesti pārcelties uz vēsāka klimata vietām.  

Neviens vien pamanījis, ka pēdējā pusgada laikā strauji cēlušās cenas tādiem iecienītiem produktiem kā kafija, šokolāde un eļļa. Tam fonā, protams, arī citu produktu strauji augošās cenas. Tas mudina aizdomāties, kas un kā nosaka pēkšņu cenu kāpumu kādam produktam? Kā tas ir kakao, kafijas pupiņu un olīveļļas gadījumā? Kādi piegādes ķēžu un klimata pārmaiņu procesi ietekmē šo svarīgo kultūru audzēšanu un vai jebkad varam cerēt izaudzēt kafijas koku Latvijas platuma grādos? Izvaicājam vides zinātnes doktoru, biedrības “Zaļā brīvība” vadītāju Jāni Brizgu un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Tropu un subtropu laboratorijas vadītāju Ingūnu Gudrupu. Kafija, brokastu vai vakariņu salāti ar olīveļļlu, šokolādes batoniņš kā steidzīga uzkoda, kas sniedz enerģijas devu. Šie produkti, kas nākuši tālu ceļu uz Latviju, ir kļuvuši par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu. Taču pašlaik vērojams, ka šo produktu cenas ceļas, un dažādi klimatiski un ģeopolitiski apstākļi varētu padarīt produktu ceļu uz Latviju krietni sarežģītāku. Kas tie ir par faktoriem un, ja viss kļūst sarežģītāk, varbūt mums pašiem jāķeras pie kafijas un kakao audzēšanas? "Globālais cenu kāpums ir saistīts ne tikai ar klimata pārmaiņām. Pieaug arī pieprasījums. Globālais patērētāju skaits visu laiku palielinās, iedzīvotāju skaits palielinās, un arī mūsu pirktspēja palielinās, arvien vairāk cilvēku sāk gribēt pirkt kafiju, tēju, kakao un citas lietas. Tas, protams, palielina pieprasījumu," norāda Jānis Brizga. "Bet klimata pārmaiņas varbūt vairāk ierobežo ražību, kad dažādus reģionus piemeklē dažādas kataklizmas, gan šie intensīvie nokrišņi, kas apdraud un arī tēju. Arī rīsu ražas tiek apdraudētas, it sevišķi, ja ir kaut kādi ļoti spēcīgi nokrišņi, kas var noskalot šīs kaskādes, kurās rīsus audzē. Līdzīgi tāpat arī attiecībā uz uz tēju, arī kakao. Un arī šokolāde.  Tas, ko zemnieki parasti dara, viņi mēģina rast jaunas vietas šajās kalnu nogāzēs, kāpt pa kalnu uz augšu, kur būtu zemākas temperatūras. Kā jau mēs dzirdējām, tad daudzi no šiem augiem ļoti jutīgi pret temperatūrām, un viņiem nepatīk īstenībā ļoti karstums. Liekas, tropiskā vide, tur noteikti ir 35 - 40 grādi., bet daudzi no šiem augiem nav nemaz piemēroti tādiem apstākļiem. Tāpēc tiek virzīta uz augšu augu audzēšanu. Tas varbūt vairāk attiecas uz kā kakao un kafiju. Vēl attiecībā uz kakao un kafiju, tas, ko zemniekiem parasti iesaka un ko arī daudzi dara, audzē šos augus tādā agromežsaimniecībā, kur aug ne tikai kakao vai kafija, bet aug arī citas kultūras, arī citi koki, kas veido noēnojumu kafijas kokiem, piemēram. Arī apakšējā līmenī tad var audzēt arī citus citus produktus, ko var izmantot uzturā turpat uz vietas." Kā hercoga Jēkaba laikos kafija, tēja un šokolāde nonāca Latvijā? Ir saglabājušās ziņas, ka 1713. gadā Bauskā tika atvērta garšvielu tirgotava, kur pircējiem pasniedza tēju un kafiju. Taču kafija un arī šokolāde netika vesta no hercoga Jēkaba kolonijām Gambijā un Tobago. Šīs preces Kurzemes-Zemgales hercogistē ienāca no Nīderlandes, kur tās piegādāja ar kuģiem no Eiropas zemju aizjūras kolonijām. Vairāk par minēto produktu lietošanu un pieejamību 17.-18. gadsimtā stāsta vēstures doktore, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniece Mārīte Jakovļeva. Domāju, daudzi atceras Aleksandra Leimaņa uzņemto filmu „Melnā vēža spīlēs” par hercoga Jēkaba valdīšanas laiku, kadru, kur piķieris Jānis un kalējs Mārtiņš, izliekoties par poļu vēstnešiem, viesojoties hercoga galmā tika cienāti  ar jaunu smalku aizjūras dzērienu kafiju un to nobaudot, saviebjas un grib teikt, ka  dzēriens garšo  pēc āpšu mīzaliem, bet  formulē to pieklājīgāk, piedēvējot dzērienam apšu mizu garšu. Daudz  ziņu  nav,  cik lielā vairumā  un kādā veidā tolaik Kurzemes hercogistē  patērēja šodienas raidījuma tematā minētos produktus – kafiju, šokolādi un eļļu, bet fakts ir tāds, ka kafijas un kakao pupiņas Eiropā parādījās 16. Gadsimta pirmajā pusē. Kādos tā laikmeta  dokumentos ir pieminēti šie produkti Kurzemes hercogistē, kādas bija šokolādes pagatavošanas receptes un kam izmantoja olīveļļu, par to stāsta pētniece Mārīte Jakovļeva. 

Par zāļu blakusparādībām studijā saruna ar Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktores vietnieku farmācijas jautājumos Sergeju Akuliču, ZVA zāļu drošuma speciālisti un Latvijas pārstāvi Eiropas Zāļu aģentūras Zāļu drošuma komitejā Zani Neikenu un Latvijas Farmaceitu biedrības Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, Latvijas Universitātes asociēto profesori Zani Dzirkali. Sazināmies arī ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidentu, ģimenes ārstu Aini Dzalbu.

Elektroauto skaits uz Latvijas ceļiem katru gadu pieaug un jau 2030. gadā varētu sasniegt 58 000 automašīnu. Varbūt izklausās pārāk optimistiska prognoze, bet mašīnas te ir un cilvēki ikdienā tās lieto. Par elektroauto ekspluatācijas plusiem un mīnusiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē uzņēmuma "Enefit" e-mobilitātes nodaļas vadītājs Daniels Treņins, portāla "uzladets.lv" redaktors Kārlis Mendziņš, Latvijas elektroauto biedrības valdes loceklis un līdzdibinātājs Jānis Bekers un tehnoloģiju portāla "Kursors.lv" galvenais redaktors Kristaps Skutelis.

Pieaug spiediens mangāna rūdas tranzīta pārtraukšanai. "Hamās" nācis klajā ar savu pamiera piedāvājumu. Saņemti jauni iesniegumi no studentiem par iespējamu seksuālu uzmākšanos Mūzikas akadēmijā. Zemnieku saeima kongresā apspriež nozares aktualitātes.

Vēlēšanu rezultāti Taivānā. Vai Ungārijai varētu atņemt balstiesības Eiropadomē? Tramps triumfē priekšvēlēšanu cīņā Aiovas štatā. Aktualitātes analizē TvNet žurnālists Arturs Bikovs, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un valodu students, Taivānas vērotājs un "Taiwanese tailes" bloga autors Aleksandrs Gross. Savaldīt Orbānu Decembra vidū Eiropadomes samitā notika divas svarīgas lietas – 26 Eiropas valstu līderi bez Ungārijas premjera Viktora Orbāna klātbūtnes vienojās sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu. Un Ungārijas veto bloķēja Eiropas Savienības dalībvalstu līderu vienošanos par finansiāla atbalsta paketi Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā. Kopš decembra Briselē spriests par to, kā apiet Ungārijas veto un nodrošināt Ukrainai ļoti būtisko finansējumu. Piektdien, 12.janvārī, 120 Eiropas Parlamenta deputāti pieprasīja apturēt Ungārijas balsstiesības Eiropadomē, ņemot vērā Eiropas Savienības 7.pantu. Pants nosaka, ka  Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt attiecīgai dalībvalstij uz laiku atņemt dažas tiesības, (..) tostarp šīs dalībvalsts valdības pārstāvja balsstiesības Padomē. Ja lēmumu pieņems, tā būs pirmā reize ES vēsturē, kad šis pants tiek piemērots un eiroparlamentārieši norāda, ka tas būs spēcīgs signāls visām dalībvalstīm, ka tiesiskuma un valstu sadarbības apdraudēšana netiks tolerēta. Nākamā Eiropadomes tikšanās plānota 1.februārī. Trampa triumfs Aiovas štats parasti ir pirmais, kur reizi četros gados iesākas priekšvēlēšanu cīņa, lai noteiktu, kas gada beigās sacentīsies par saimnieka krēslu Baltajā namā. Arī šoreiz nedēļa iesākās ar cīņu par nomināciju Republikāņu partijā, un tajā ļoti pārliecinošu uzvaru svinējis eksprezidents Donalds Tramps. Viņu atbalstījusi puse no visiem republikāņu vēlētājiem. Tas gan nav nekāds pārsteigums, jo Trampa uzvaru prognozēja visas socioloģiskās aptaujas. Intriga bija par to, kurš varētu ieņemt otro vietu. Un to izdevās izraut Floridas gubernatoram Ronam De Santesam, tomēr turpat līdzās ir arī bijusī ASV vēstniece ANO Nikija Heilija. Ļoti bieži pēc pirmajām vēlēšanām no tālākas cīņas izstājas visnepopulārākie kandidāti, un pirmais par to paziņoja uzņēmējs Vimeks Ramasvami, kurš palika ceturtajā vietā. Viņš teica, ka turpmāk pilnībā atbalstīs Donaldu Trampu. Kaut arī Nikija Heilija palikusi trešajā vietā, viņa pagaidām no cīņas negrasās izstāties. Heilija lielāko uzsvaru liek uz citiem aptauju rezultātiem. Pašreizējais vēlētāju noskaņojums rāda, ka Trampa un Baidena cīņā rezultātu vēl grūti prognozēt. Tur abiem kandidātiem būtu līdzīgs atbalsts. Bet ja cīņa būtu starp Heiliju un Baidenu, Heilija pārliecinoši uzvarētu ar 17 procentu lielu pārsvaru. Tādā gadījumā par Heiliju balsotu arī daudzi demokrātu vēlētāji, par spīti viņas pārliecībai, piemēram, abortu jautājumos. Taivāna turpina skatīties ASV virzienā Taivānā nedēļas nogalē notika prezidenta vēlēšanas, un tām rūpīgi sekoja līdzi visa pasaule. Pieaug bažas, ka Taivāna var kļūt par vēl vienu starptautiskās spriedzes epicentru. Kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi. Taču Pekina uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un arvien uzstājīgāk sola panākt valsts atkalapvienošanu.  Šajās vēlēšanās līdzšinējais viceprezidents Lai Cjinde no Demokrātiskās progresīvās partijas sacentās ar opozīcijā esošās Ķīnas Nacionālistu partijas kandidātu Hou Jouji, kurš solīja uzlabot attiecības ar Pekinu. Bija arī trešais kandidāts no Taivānas Tautas partijas, kas teicās atrast vidusceļu un saglabāt ciešas attiecības gan ar Vašingtonu, gan būt pielaidīgāks pret lielo Ķīnu. Ņemot vērā, ka tā ir jauna partija, vairāk nekā 26 procentu vēlētāju atbalsts ir uzskatāms par ļoti labu. Tomēr pāri par 40 procentiem vēlētāju atbalstīja līdzšinējo viceprezidentu, un tas nozīmē, ka Taivāna turpinās līdzšinējo politisko kursu, iestājoties par ciešākām attiecībām ar Savienotajām valstīm. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pēc rezultātu paziņošanas apsveica jauno prezidentu, šādi izpelnoties asu Ķīnas nosodījumu. Pekina nekavējās ar paziņojumu, ka tā nemainīs savu politisko apņemšanos, un patīk tas citiem vai nē, bet Taivāna būs daļa no lielās Ķīnas.  Sagatavoja Aidis Tomsons un Ieva Zeiza.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Pasaules Veselības organizācija ir nobažījusies par lielo globālo neārstēto diabēta gadījumu skaita pieaugumu. Vai tā ir problēma arī Latvijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētā profesore Ilze Konrāde, RSU docents Iekšķīgo slimību katedrā, P.Stradiņs klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas kardioloģijas centra kardiologs Kārlis Trušinskis un Latvijas Diabēta asociācijas vadītāja Gunta Freimane. "Visiem gribas tabletes, kas ir ļoti efektīvas, bet pārējo dzīvot savai baudai. Bet fiziskās aktivitātes un labs miegs ir ļoti nozīmīgs," atgādina Ilze Konrāde. "Lai mēs šobrīd būtu veseli, tas ir sportiņš, veselīgs miegs un mazāk psihosociāla stresa." Slimība cilvēkiem liek pārskatīt prioritātes, tomēr tikai apmēram 20 % cilvēku spēj izmainīt dzīvesveidu. "3-4 reizes nedēļā stunda ātras pastaigas ir labs aerobais treniņš. Fantastisks rezultāts. Apmēram par 45% var darba spējas mitohondrijos uzlabot," turpina Ilze Konrāde. Kārlis Trušinskis norāda, ka ir jādomā, kā veselīgo dzīvesveidu padarīt mērķētāku un pieejamāku, "kā trāpīt par cilvēkiem". Vajag pabakstīt, vai atgādināt, lai ieradumus uzturētu. Tad ir arī rezultāti. "Lai arī e-veselībai ir ne pārāk laba skaņa, to arī nozīmētu, ka varat saņemt kādu atgādinājumu, balstoties uz savu profilu, riska faktoru kopumu, vecumu, vadoties no tā, kāds ir holesterīns, asinsspiediens. Tam noteikti ir nākotne, līdzīgi kā par daudzām lietām atnāk atgādinājums," bilst Kārlis Trušinskis. Ilze Konrāde vērtē, ka daudz vairāk ir vajadzīgas sociālās reklāmas. Gunta Freimane min, ka svarīgi arī vērtēt, kādas sporta būves nepieciešamas un līdz ar to, kādas atlaides piemērot par to celšanu. Kā labo piemēru viņa min Somiju, kur izpētīts, ka nav vērts celt slidotavas, jo cilvēki ar locītavu slimībām nevar tās izmantot, bet ir vērts ūdens atrakciju centrus kopā ar baseiniem, ko cilvēki daudz aktīvāk izmanto.

Saeimas komisija gatava nekavējoties virzīt ieceri par mandātu anulēšanu pašvaldību deputātiem pēc trīs neapmeklētām domes sēdēm. Pieaug saslimstība ar gripu un Covid, ģimenes ārstiem trūkst gripas vakcīnu; tās pieejamas tikai dažām pacientu grupām. Uzņēmms "Getliņi" aicina mazināt nešķiroto atkritumu daudzumu.  

Eiropā paaugstina teroraktu draudu līmeni. Karš nu jau ne tikai Ukrainā, bet arī austrumos. Latvieši ir visur - kā diaspora šobrīd jūtas savās mītnes zemēs, kad pieaug viedokļu polarizācija un ielās sākušies nemieri? Kā vietējās valdības komunicē par drošības pasākumiem mītnes zemē un vai tautieši jūtas pasargāti? Kāda ir saziņa ar Latviju un kādu palīdzību var sniegt Latvijas puse, ja politisko krīžu dēļ apgrutināta ir latviešu ceļotāju vai diasporas dzīve mītnes zemē? Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutē Agnese Saliņa, Ārlietu ministrija Konsulārā departamenta direktore, Agnis Sauka no Latviešu biedrības Beļģijā, Toms Rātfelders, Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un ASV Delavēras universitātes doktorants, Dana Celma, latviete, kas dzīvo 14 gadu dzīvo Izraēlā, viņa ir Latviešu biedrības vadītāja Izraēlā, un Justīne Krēsliņa, Eiropas Latviešu apvienības vadītāja no Zviedrijas.  

Izraēla sākusi virszemes operāciju Gazas sektorā. Kā jau tika prognozēts, tas nes arvien vairāk civiliedzīvotāju upuru. Spriedze pieaug, tas savukārt ietekmē noskaņojumu arvien plašākā reģionā. Daudzas valstis izmanto konfliktu savās politiskajās interesēs. To dara Turcija, tā rīkojas Krievija. Ebreju grautiņi Dagestānā liek arī jautāt, cik lielā mērā Krievija spēj kontrolēt noskaņojumu savā valstī. Kamēr pasaules uzmanība pievērsta Izraēlai, maz pamanīta ir vēl kāda drāma. Pakistāna pieprasījusi līdz šodienai pamest valsti visiem afgāņu bēgļiem, kam nav atbilstošas uzturēšanās atļaujas, bet tie ir nepilni divi miljoni cilvēku.  Aktualitātes analizē laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks un Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un Delavēras universitātes doktorants Toms Rātfelders. Pakistāna izraida afgāņu bēgļus Nu jau vairāk nekā četrdesmit gadus Afganistāna dzīvo iekšēju satricinājumu un ārvalstu intervences situācijā, un šajās desmitgadēs miljoniem afgāņu atradušu patvērumu kaimiņvalstī Pakistānā. Pēdējais bēgļu vilnis sasniedza Pakistānu aizpagājušajā gadā, kad varu Afganistānā sagrāba radikālā islāma kustība „Taliban”. Tiek lēsts, ka tolaik pāri robežai bēga no sešsimt līdz astoņsimt tūkstošiem cilvēku, līdz ar to afgāņu skaitam kaimiņvalstī, pēc Pakistānas varasiestāžu ziņām, pieaugot līdz apmēram četriem miljoniem un četrsimt tūkstošiem. Kā norāda oficiālā Islamabada, apmēram viens miljons un septiņsimt trīsdesmit tūkstoši afgāņu Pakistānā uzturoties bez kāda oficiāla statusa. Oktobra sākumā tika paziņots, ka viņiem valsts jāpamet līdz 1. novembrim, vai arī jārēķinās ar deportēšanu. Tiek ziņots, ka pēdējās nedēļās desmitiem tūkstoši afgāņu, nesagaidot piespiedu izsūtīšanu, jau devušies pāri robežai. Tikām daudzi to nav gatavi darīt – sevišķi tie, kuri bēguši uz kaimiņvalsti no talibu varas. Viņiem atgriešanās dzimtenē draudētu ar nopietnām represijām, iespējams, pat dzīvības briesmām. Pakistānas lēmumu kritizējuši kā cilvēktiesību aizstāvības organizāciju pārstāvji, tā Afganistānas talibu valdība, kurai masveidīgā cilvēku plūsma pāri robežai rada papildu rūpes. Jāpiebilst, ka, pametot Pakistānu, izraidāmajiem ļauts izvest vien ierobežotu daudzumu mantu un naudas, nav atļauts ņemt līdzi mājlopus. Islamabadas valdība savu lēmumu motivē ar drošības apsvērumiem. Pēdējā laikā nozīmīgi pieaudzis bruņoto uzbrukumu skaits, kurus pierobežas rajonos veic radikālo islāmistu grupas, kuras apvieno jumta organizācija, dēvēta par Pakistānas Talibanu. Organizācijai nav tiešu saikņu ar Afganistānā valdošo talibu partiju, un pēdējā noliedz, ka sniegtu atbalstu un patvērumu šai grupai, tomēr abas grupas, kā jau liecina nosaukums, ir idejiski tuvas, ar līdzīgiem mērķiem un programmu, pie tam abās dominē puštunu tautības piederīgie, kuri apdzīvo rajonus abpus valstu robežai. Fonu šiem notikumiem veido ieilgusi politiskā krīze Pakistānā, kur augustā tika atlaists parlaments, savukārt vēlēšanas, kurām bija jānotiek ne vēlāk kā 8. novembrī, atliktas uz līdz šim galīgi neapstiprinātu datumu nākamgad, pamatojot to ar nesen notikušo tautskaiti. Attiecīgi lēmumu par afgāņu izraidīšanu pieņēmusi pagaidu premjera Anvāra ul-Haka Kakara valdība. Antisemītisma rēgs izlien dienas gaismā Dramatiski notikumi svētdien, 29. oktobrī, risinājās Krievijas Federācijas Dagestānas Republikā, kad sociālajos tīklos izplatījās ziņas, ka tur it kā ieradušies bēgļi no Izraēlas. Tā kā 83% republikas iedzīvotāju identificē sevi kā  musulmaņi, attiecīgi, noskaņojums Dagestānā ir nepārprotami naidīgs Izraēlai. Vispirms agresīvu vīriešu bars ielenca kādu viesnīcu Hasavjurtas pilsētā nolūkā tur atrast no Tuvajiem Austrumiem iebraukušos un, protams, nevienu tādu neatrodot. Vēlāk jau krietni lielāks pūlis ieradās republikas galvaspilsētas Mahačkalas lidostā, kur, pēc izplatītajām ziņām, bija ielidojusi lidmašīna no Telavivas. Kā liecina publiskotie videoieraksti, „ebreju meklētāji” ielauzās lidostas ēkā un uz skrejceļa, mēģināja iekļūt lidmašīnās, vicināja Palestīnas karogus un pret Izraēlu vērstus lozungus un pieprasīja pasažieriem apliecināt, ka viņi nav ebreju bēgļi. Tāpat videoieraksti ļauj spriest, ka policija sākotnēji izturējās visai pasīvi, vēlāk gan notika sadursmes. Pēc aģentūras „Associated Press” ziņām nekārtībās ievainojumus guvuši divdesmit cilvēki, divi ir smagā stāvoklī. Vēlāk gan apmēram 80 cilvēki arestēti, pieci jau sodīti ar vairāku diennakšu arestu par sīko huligānismu, taču ierosināta krimināllieta par dalību masu nekārtībās, kas paredz daudz bargākus sodus. Dagestānas republikas galva Sergejs Meļikovs paziņojis, ka pūli uz nekārtībām uzkūdījuši „ienaidnieki”, kuri uzturoties Ukrainā. Tikām Mahačklas notikumi ir tikai asākais īlens, kas izlīdis no pēdējās nedēļās uzblīdušā globālā antisemītisma maisa. Tiek lēsts, ka antisemītisku incidentu skaits pasaulē, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaudzis vairakkārt, bet Lielbritānijā pat 14 reizes. Visbiežākie, protams, ir naidīgi ieraksti sociālajos tīklos, taču dažviet fiksēti arī tieši verbāli un pat fiziski uzbrukumi, īpašuma bojāšana un vandālisms. Gluži drūmas asociācijas raisa vakar publiskotā ziņa no Parīzes, kur ebreju tautības iedzīvotāju dzīvesvietas iezīmētas, uzkrāsojot uz sienām Dāvida zvaigznes. Paralēli tiek atzīmēts arī islāmofobijas izpausmju skaita pieaugums. Izraēlas armija ieiet Gazas sektorā Pagājušajā sestdienā, 28. oktobrī, Izraēlas bruņutehnika un buldozeri, lielāks skaits kājnieku un sapieru sāka iespiesties Gazas sektorā. Viņi virzās pa trīs galvenajiem vektoriem – no sektora ziemeļrietumu stūra paralēli jūrai, no ziemeļaustrumu stūra un no austrumiem apmēram sektora robežas vidusdaļā. Šobrīd droši apstiprināta ir Izraēlas aizsardzības spēku kontrole apmēram trīs kilometru dziļumā, taču atsevišķi ziņojumi vēsta par Izraēlas kaujas tehnikas parādīšanos arī tālāk sektora iekšienē, tai skaitā vien pāris kilometru attālumā no Gazas pilsētas centra. Tāpat, pēc visa spriežot, Izraēlas spēki bloķējuši galveno sektoru šķērsojošo transporta artēriju, dēvētu par Salāha ad-Dīna ceļu. Cik zināms, pretestību uzbrūkošajiem izrāda „Hamās”, kā arī marksistiskās Palestīnas atbrīvošanas demokrātiskās frontes kaujinieki. Vakar Izraēlas gaisa spēki deva masīvu triecienu dzīvojamajam rajonam Džebalijas bēgļu nometnē joslas ziemeļdaļā. Triecienā esot nogalināts viens no „Hamās” militārajiem līderiem Ibrahims Biari, taču, saskaņā ar Gazas pārstāvju un medicīnas darbinieku apgalvojumiem, tas laupījis dzīvību arī daudziem civiliedzīvotājiem. Šis notikums jau izraisījis starptautisku reakciju. Triecienu nometnei nosodījusi Saūda Arābija, Kolumbija un Čīle atsaukušas no Izraēlas savus vēstniekus, savukārt Bolīvija paziņojusi par diplomātisko attiecību pārtraukšanu. Starp Izraēlai tuvāko reģiona valstu līderiem ar sevišķi asu retoriku pēdējās dienās izcēlies Turcijas prezidents Radžips Taijips Erdogans. Pagājušajā sestdienā viņš uzrunāja tūkstošus savas partijas pulcētu Palestīnas atbalstītāju Stambulas Atatirka lidostā. Turcijas līderis atkārtoja savas jau agrāk paustās tēzes: Izraēla ir okupants, „Hamās” nav teroristi, bet gan brīvības cīnītāji, bet par pašreizējo karu atbildīgas rietumvalstis. Atšķirībā no tām, Turcija Izraēlai neko neesot parādā, tāpēc viņš, Erdogans, runājot tiešu valodu. Plaši Palestīnu atbalstoši mītiņi pēdējās dienās notikuši arī Londonā un citās Lielbritānijas pilsētās, savukārt Berlīnē, kur šādas akcijas aizliegtas, policija mītiņotājus izklīdinājusi. Sagatavoja Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Kultūras rondo grāmatplauktā nonācis Gusta Ābeles debijas garstāsts "Pasaulē mīļākais klusums". Studijā tiekamies ar topošo režisoru, vienu no teātra apvienības „Kāpnes” dibinātajiem Gustu Ābeli. Viņa debijas darbs jau nominēts sabiedrisko mediju balvai "Kilograms kultūras" sadaļā "Starts". Sarunā Gusts Ābele atklāj, ka darbā, kas savā ziņā atspoguļo Covid laiku, ir ierakstījis arī savus draugus un to var arī dēvēt par pieaugšanas stāstu. "Neuzskatu, ka var uzrakstīt kaut ko, kas nav par tevi pašu lielākā vai mazākā mērā. Es esmu rakstījis iespaidojoties vai domājot par sevi un saviem draugiem, ķerot novērojumus un prototipus no savas ikdienas. Citādi vēl neesmu iemācījies, nav tik spilgta iztēle, iespējams. Mūsu kopīgais pieaugšanas stāsts, tas, ko es vēlējos pateikt. Pieaugšana obligāti nenozīmē, ka ir jānotiek kādai izaugsmei uz augšu," atzīst Gusts Ābele. Iedvesmojies no filmas "Sapņotājs" un saviem draugiem, 15 gadu  vecumā dibinājis teātra studiju "Kāpnes". Piedalījies Nacionālajā romānu rakstīšanas mēnesī, studē režiju Latvijas Kultūras akadēmijā. Gusts Ābele (2004) ir jauniešu teātra studijas “Kāpnes” dibinātājs, aktieris un galvenais režisors, iestudējis izrādes “Gaidot Bodžanglu”, “Komēta nāk”, “Augšup pa lejupejošām kāpnēm” u. c. Nodarbojas arī ar prozas rakstīšanu, piedalījies literārajā seminārā “Aicinājums” un Prozas lasījumos, veido kultūras blogu “Kalambūrs”. “Pasaulē mīļākais klusums” ir viņa pirmā grāmata. Ilustrācijas tai zīmējusi Aribella Jauja – Gusta domubiedrene, teātra studijas “Kāpnes” līdzdibinātāja, aktrise un māksliniece. Grāmatas fragmentus lasa Gundars Āboliņš, tie skanēs kādā no oktobra Radio mazajām lasītavām.

Tehnoloģijas turpina attīstīties un līdz ar tām dažādi produkti kā, piemēram, palīgierīces, kas domātas cilvēkiem gados un invalīdiem. Par jaunākajām palīgierīcēm, kas dzīvi var padarīt vieglāku un labāku senioriem vai slimības gadījumā, interesējamies raidījumā. Cik dažāds un plašs ir to piedāvājums mūsdienās? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro mobilās lietotnes "Help in LV" izstrādātājs Armīns Kalniņš, SIA "Exceed" valdes loceklis Gatis Grīntāls, Latvijas Nedzirdīgo savienības domes priekšsēdētāja Inese Immure. Sazināmies ar biedrības "Sustento" valdes priekšsēdētāju Guntu Anču. Gunta Anča norāda, ka vārds palīgierīce ir ļoti plašs, jo tas, kas sākumā ir palīgierīce, nākamā mirklī jau ir ikdienas ērtība visiem. Kā piemēru viņa min televizora pulti, automātiskās durvis vai zemās grīdas tramvajus. Viņa ir gandarīta, ka daudzas digitālās lietas attīstās ļoti ātri un cilvēkiem dzīvot ir arvien labāk, jo cilvēkiem gados un cilvēkiem ar invaliditāti palīgierīces ir svarīgas un nepieciešamas ikdienā. "Mans mērķis ir, lai cilvēkiem, kas ir ratiņkrēslos, izdomātu dronus. Būtu tik jauki, ja es varētu savu ratiņkrēslu piekarināt pie drona un nedomāt par to, kurā vietā ir vai nav pakāpieni," bilst Gunta Anča. Inese Immure norāda uz daudzām tehnoloģijām un palīgierīcēm, kas palīdz nedzirdīgiem vai vājdzirdīgiem cilvēkiem ikdienā, kā arī bilst, ka šobrīd pasaulē strādā pie tā, lai zīmju valodā teikto pārvērstu runātā tekstā. Tas joprojām ir izaicinājums. Vieglāk ir pārvērst runāto zīmju valodā, ne zīmju valodā teikto skaņā.  "Visas palīgierīces vai atbalsta sistēmas ir nedzirdīgiem vajadzīgas, lai iekļautos dzirdīgo pasaulē, jo pasaule pārsvarā balstās uz runu, uz skaņu signāliem. Visas palīgierīces vajadzīgas, lai jūsu runu saprastu. Ja visa pasaule runātu zīmju valodā, tad palīgierīces nebūtu vajadzīgas," vērtē Inese Immure.      

Vai cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir viegli vai grūti piekļūt kultūras objektiem un cik ļoti par to ir domāts? Par to, kādi uzlabojumi ir nepieciešami un kas vēl jādara, lai kultūru varam baudīt visi, bez izņēmuma, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO politikas koordinatore un vides pieejamības eksperte Iveta Neimane. Par pieredzi, atjaunojot kultūras objektus un pielāgojot tas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, stāsti ierakstos. Nacionālā romantisma pērle - tā dēvē Siguldas Jauno pili, kas 20. gadsimta trīsdesmitajos gados piederēja Latvijas preses biedrībai. Šai laikā pilī tika izveidots īpaši grezns nacionālā stila interjers, kura izveidē piedalījās tādi pazīstami mākslinieki kā Niklāvs Strunke, Pēteris Ozoliņš, Kārlis Sūniņš un citi. No 2017. līdz 2019. gadam pilī notika restaurācijas darbi un to laikā ēka tika pielāgota arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Ēku šobrīd var apskatīt arī tūristi. Savukārt Valmieras vecpilsētas senākajā daļā - pils teritorijā, līdzās pastāv Valmieras vecākā koka ēka un jauna, moderna arhitektūra - uz pils pamatiem būvēta ēka no stikla un betona. Tajā no šīs vasaras var apskatīt jaunu ekspozīciju par Valmieras vēsturi "De Woldemer". Veicot būvdarbus, ēkas pielāgotas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Dace Vizule skaidro, ka par kultūras objektu pieejamību jautājums aktualizēts īstenojot projektu "Atrastā Latvija".  Latvijas reģionos izbūvēti un atjaunoti 60 kultūras un dabas mantojuma objekti – muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji, estrādes, dabas takas, dārzi, tilti, promenādes, pludmales un citas vietas. Visi šie objekti sarindoti septiņos kultūras un dabas mantojuma ceļos – tūrisma maršrutos, kas caur pagātni palīdz ceļotājam ieraudzīt Latvijas šodienu: Baltijas ceļā, Brīvības ceļā, Gaismas ceļā, Daugavas ceļā, Jēkaba ceļā, Līvu ceļā un Māras ceļā.  Plašāka informācija pieejama internetā. Iveta Neimane gandarīta, ka šī projekta ietvaros daudzviet izveidoti interesanti risinājumi piekļuvei cilvēkiem ar kustību traucējumiem. "Gan vecas pilis, gan muižas, tādi, kur pirms tam noteikti teica, ka nekas nav izdarāms un nav iespējams neko izdarīt. Šobrīd daudzās vietās izveidoti ļoti interesanti pieejamības risinājumi. Lielākā daļā no objektiem, ko apskatījām, ir pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Varbūt ne simtprocentīgi un vienmēr ir jāatceras, ka cilvēks ratiņkrēslā tiks pilnīgi visur. Bet tas, kas ir apskatāms, ir pietiekami interesants un skaits, tie ir skaisti parki, tās ir pirmā  stāvā izvietotās ekspozīcijas, darbnīcu vietas," atzīst Iveta Neimane. "Visvairāk pārsteidza Ludzas pilsdrupas. Visi zināt, kādas ir pilsdrupas, labākā gadījumā var apkārt apstaigāt, pa vidu, klūpot pa akmeņiem pastaigāt. Tur izveidota vienreizēji skaista pieejama platforma, kuras ceļš iziet ārpus pils. Virs Daugavas, virs Ludzas, augstu gaisā, gandrīz putna lidojumā. Viss pieejami, droši izveidots. Mani tas pārsteidza, jo likās, ka drupās neko nevar izdarīt, var tikai mazu taciņu uztaisīt," uzteic Iveta Neimane. "Vairāki tādi risinājumi. Redzējām daudzus interesantus risinājumus, tiešām pieejamus risinājumus." Kāpēc tomēr daudzviet vēl tūrisma objekti nav pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem? "Turaidas pils tornī, visticamāk, kamēr nebūs ratiņkrēsli, kas pārvietosies kā droni, mēs netiksim augšā. Ir kaut kādas vietas, kuras šobrīd neredzam, kur varbūt var pielāgot, bet tas prasa milzīgus ieguldījumus un īpašas tehnoloģijas. Lielākoties ir pārspīlēta doma, ka nevaram kaut ko mainīt. Nepadomājot plašāk, ka mainīt var. Pieņem domu, ka to nevar, tāpēc nedara," vērtē Iveta Neimane. Iveta Neimane norāda, ka sliktāka nekā vides pieejamība ir ekspozīciju pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tās veidojot, nerēķinās, ka būs arī cilvēki, kas nevar ieskatīties augšējās vitrīnās, vai ar ratinkrēslu ir bīstami piekļūt ekspozīcijai. Viņa mudina domāt par ekspozīciju plašāku pieejamību arī cilvēkiem ar citu invaliditāti - redzes, dzirdes traucējumiem. 

Mājokļa skursteņu tīrīšana primāri ir ugunsdrošības lieta, bet nedrīkst arī aizmirst - pareizi iztīrīts skurstenis  ekonomē apkurei paredzēto kurināmo. Par skursteņu tīrīšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā skursteņslauķis Māris Bambis un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes pārstāve Iveta Uka. "Katru gadu līdz apkures sezonai noteikti jāiztīra skursteņi un dūmvadi. Ja tie nav darba kārtībā vai tehniskais stāvoklis nav atbilstošs, piemēram, skurstenis ir apdrupis, tas noteikti ir jāremontē un jālabo," norāda Iveta Uka. Arī apkures ierīcēm un iekārtām - krāsnīm un plītīm - jābūt sakoptām līdz apkures sezonas sākumam. Diemžēl skursteņi joprojām deg un ir arī ugunsgrēki, ko izraisījušas netīrītas apkures ierīces. 2022. gadā Latvijā reģistrēti 6700 ugunsgrēki, no kuriem 26% bija dzīvojamās mājās, savukārt 13 % no tiem izcēlās bojātu vai nepareizi lietotu apkures ierīču dēļ. Pieaug izsaukumu skaits arī uz gadījumiem, ka deg sodrēji. Tas liecina par to, ka skursteņi nav tīrīti. Māris Bambis uzskata, ka bieži skursteņi netiek regulāri apkopti arī nezināšanas dēļ. Protams, vissliktākais stāvoklis ir skursteņiem vecās mājās. Viņš arī atgādina, ka par to, kā sakārtot apkures sistēmu un dūmvadus ir jādomā no mirkļa, kad beidzas iepriekšējā apkures sezona.

Naudas piešķiršanai laboratorijām pretojoties Finanšu ministrija. Sarunas turpināsies. Nigēras valsts apvērsuma rīkotāji apgalvo, ka Francija mēģina atrast ieganstu, lai uzsāktu militāru operāciju pret šo valsti. Centrālā statistikas pārvalde: Uzņēmēju noskaņojums jūlijā pasliktinājies visās uzņēmējdarbības jomās. Pieaug degvielas cenas.

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, kuri aptaujāti, lai novērtētu savu fizisko un emocionālo pašsajūtu, atzīst, ka tā ir tikai viduvēja, kas ir zemākais rādītājs salīdzinājumā ar abām kaimiņvalstīm. Kādi tam varētu būt iemesli un kā to risināt, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar aptaujas rezultātiem iepazīstina "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. Aptaujas rezultātus vērtē ārsts-psihoterapeits Andris Jansons, sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča un veselīgas ēšanas eksperte, sertificētā uztura speciāliste Olga Ļubina. Kvalitatīvs miegs, ģimene un emocionālais līdzsvars tie ir galvenie faktori, lai justos labi, aptaujā norādījuši Baltijas valstu iedzīvotāji. Tomēr gandrīz puse (45%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savu fizisko un emocionālo pašsajūtu vērtē vien kā viduvēju. Kā galveno iemeslu pašsajūtas zemajam vērtējumam iedzīvotāji Latvijā min stresu un nervozitāti. Latvieši arī vairāk sūdzas par enerģijas trūkumu, atšķirībā no kaimiņiem. Arī biežāk - par veselības problēmām. Latvieši izteikti sūdzas par nomāktību un depresiju.  Andris Jansons norāda, ka bieži aptauju tehnoloģija vai datu spēks ir interesanti atšķirīgs. "Jo iespējami daudzveidīgākas atbildes, jo izkliede ir lielāka. Var parādīties novirzes, kā aptauja būvēta tehnoloģiski, statistiski," norāda Andris Jansons. "Otrs, kad man bija saistība ar biznesu, novēroju, ka tie ārzemju biznesa un reģionu pārstāvji, kas ieradās Baltijas tirgos, viņi bija pārsteigti, cik dažādi ir šie trīs valstu tirgi. (..) Biznesa vide bija atšķirīga."  Viņš arī norāda uz citiem pētījumiem, kas atklāj, ka latvieši ir impulsus apslāpējoša valsts, nācija, kultūra un šādai kultūrai ir tendence uz cinismu un pesimismu. "Es gribētu teikt, ka velns nav tik melns, kā viņu mālē," uzskata Andris Jansons. Jekaterina Bovtramoviča atzīst, ka darbā saskaras ar cilvēkiem, kas ir depresīvi, nav apmierināti ar savu dzīvi. Un uz to arī reaģē ķermenis - cilvēkiem sāp mugura, sāp galva, ir vispārējs vājums. Labā ziņa - viņi meklē palīdzību un cenšas risināt problēmas, cenšas iesaistīties sporta aktivitātēs, lai celtu garastāvokli. Olga Ļubina, vērtējot aptaujas datus, atzīst, ka tie labi atspoguļo šī brīža situāciju sabiedrībā. "Tas, ka cilvēki jūtas salīdzinoši satraukti un nomākti, parāda to, ka mums ir lielāka tieksme apēst kādu našķi vai gardumu, lai stāvokli uzlabotu. Tajā pašā laikā saprotam, ka ar šādu biežu našķēšanos mēs tieši otrādi arvien garastāvokli padarām sliktāku, jo tā ir tikai dažu minūšu prieka sajūta." atzīst Olga Ļubina. Viņu priecē cilvēki vēlme ēst veselīgāk un viņi meklē informāciju. Bet arī šajā ziņā aptaujas dati ir par sliktu latviešiem, tikai 39% norāda, ka apēd nepieciešamo augļu un dārzeņu porciju dienā, lietuvieši un igauņi – 45 un 43% attiecīgi.  Pieaug izdevumi un mazāk izvēlas augļus un dārzeņus, īpaši ziemas periodā, kad cenas ir augstas šiem pārtikas produktiem.

Gadu no gada maijā Latvijā sāk strauji pieaugt ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaits. To skaits turpina augt līdz august beigām un tad sāk lēnītēm kristies līdz decembrim. Vai pie vainas ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana un pārgalvīga braukšana? Ne tikai! Par citiem apstākļiem, kas vasaras periodā padara satiksmi bīstamu tās dalībniekiem, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas Tehniskā departamenta direktors Jānis Liepiņš un satiksmes drošības eksperts, motobraucējs Oskars Irbītis. Oskars Irbītis apstiprina, ka maijā tiešām pieaug ceļu satiksmes negadījumus skaits, jo pieaug arī satiksmes intensitāte. "Kad parādās siltais laiks un šogad tas ir iestājies jau aprīlī, līdz ar to uz ceļa parādās daudz vairāk velosipēdu, daudz vairāk motociklu, mopēdu. Satiksme kļūst intensīvāka. Un, ko varam novērot arī Rīgā, sākas arī intensīva ceļu remontu sezona," norāda Oskars Irbītis. "Līdz ar to satiksmes intensitāte atsevišķos posmos palielinās, atsevišķās vietā tiek izmainīta satiksmes organizācija, ne visi to ir pamanījuši. Visi šie faktori kopā veicina ceļu satiksmes negadījumu skaita pieaugumu." Tas būtiski palielina sīko negadījumu skaitu. Irbītis norāda, ka lielos negadījumus veicina arī netīrītie ceļi pēc ziemas sezonas. "Šogad,  analizējot negadījumus, un diemžēl arī jāsaka, ka motociklistu saimē jau ir divi bojāgājušie, tas uzskatāms par lielu skaitu tik agri sezonā, viens no kritiena sekmējošiem faktoriem bijis nenotīrīts ceļš. Smiltis un cilvēks nav laikus novērtējis bīstamību. Iebraucis smilšanajā zonā, mēģinājis veikt manevru un kritis. Pavasarī motociklistiem jābūt uzmanīgiem. Ceļi, kas tiek notīrīti, kļūst drošāki," atzīst Irbītis. Atsaucoties uz paša veiktu pētījumu, Irbītis norāda, ka viena no bīstamākajām lietām motociklistiem ir bedrīšu lāpīšana. Vietās, kur lāpa bedrītes, uz ceļa paliek akmentiņi, kas darbojas kā gultņu bumbiņas, it sevišķi, ja tas ir pagriezienā, motocikls vienkārši izslīd un krīt. Jānis Liepiņš piekrīt, ka, ziemas sezonai beidzoties, bīstamību uz ceļiem palielina netīrītie ceļi pēc ziemas. "Bet savā ziņā cilvēka īpašību paradums - ziemas periodā tu pieradi būt ne tik uzmanīgs pret pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kad iestājās pavasaris, cilvēki raujas ārā no pierastās vides, tajā brīdī ir svarīgākais... Mums bija kampaņa "Skaties divreiz!". Es teiktu skaties četrreiz, nevis divreiz, jo tagad ir gan velosipēdisti, gan gājēji, gan ar skrejriteņiem brauc. Mikromobilitātes kustība siltajā laikā ir strauji pieaugusi. To arī var just, autovadītājiem griežoties pa labi, kur ir izveidoti veloceliņi, tur ir diezgan intensīvi. Brīžam ir jāpadomā, kad tiksi pāri veloceliņam, lai brauktu tālāk, nekā varētu droši šo šķērsot," atzīst Jānis Liepiņš. Viņš norāda, ka satiksmē šobrīd pavasarī, kad visi tās dalībnieki cits pie cita vēl nav pieraduši, ir svarīgā savstarpēja sapratne. "Tas ir rāvējslēdzēja princips. Nevar tikai viens uz ceļa kaut ko ievērot, jāievēro abām pusēm mazliet cieņa vienam pret otru, tad satiksme būs viennozīmīgi drošāka un labāk," uzskata Jānis Liepiņš.  

Raidījumā šoreiz par sankcijām, jaunāko obligāciju emisiju un mazliet par to, kas notiek kapitāla tirgos Baltijā. Bet pirms ķerties pie aktuālā, kāds atgādinājums - ir sākusies gada deklarāciju par aizvadīo gadu iesniegšana. Te divi mazi atgādinājumi. Pirmkārt, aizvadītajā gadā daudzi ir ziedojuši vairāk un biežāk nekā ierasts. Un arī par ziedoto sabiedriskā labuma organizācijām var tikt pie nodokļu atlaides. Un otrkārt - šogad ieviests jaunums - ja ir veselības apdrošināšana, tas jānorāda deklarācijā.  Secinājums - šogad Valsts ieņēmumu dienests rūpīgāk sekos līdzi, lai neapmaksātu tos čekus, kurus atmaksājis apdrošinātājs. Jau vairāk nekā gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un - arī jau desmitā sankciju kārta. Un pēdējā laikā arvien skaļāk skan balsis par sankciju apiešanas tendencēm. Visticamāk, ievērojamais eksporta uz atsevišķām Eiropas un Āzijas valstīm pieaugums tieši tām precēm, kuras uz Krieviju un Baltkrieviju vest nedrīkst, ir nevis Latvijas eksporta veiksmes stāsts un jauni lieliski tirgi, bet gan banāla sankciju apiešana. Kā īpašā seminārā uzņēmējiem par sankcijām stāsta Kristaps Markovskis, Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs, tas nav palicis nepamanīts. Pienākums ievērot sankcijas ir ikvienam, ne tikai bankām vai kādiem īpašiem uzņēmumiem. Turklāt, kā skaidro Paulis Iļjenkovs no Finanšu izlūkošanas dienesta, Latvijā uzņēmumiem jāpatur prātā tas, ka riski ir augsti. Visiem par sankciju neievērošanu Latvijā draud arī kriminālatbildība. Bet kas liecina par mēģinājumiem apiet sankcijas? Izdoma, protams, ir bezgalīga, bet biežāk sastopamie veidi ir mēģināt iesaistīt vidutājus un starpniekus, izmantot dīvainas norēķinu formas - piemēram, caur mazāk vai vairāk eksotiskām valstīm vai maksājuma veidiem, mainīt īpašniekus vai mēģināt slēpt preču kodus, cerot, ka izdosies caur muitu dabūt sankcijām pakļautās preces. Bet jārēķinās, ka arī kontrolējošās iestādes nesēž rokas klēpī salikušas. Piemēram, vai zinājāt par DNS analīzēm kokmateriāliem? Stāsta Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Atis Pīlāts.  Bet ko darīt, lai neiekultos nepatikšanās? Pirmais Edgara Pastara no "Cobalt" ieteikums ir izvērtēt risku - kādi ir mūsu partneri, kādas ir mūsu preces? Un tad - vienkārši domāt līdzi notiekošajam uzņēmējdarbībā. Vai lietas, kas notiek, ir loģiskas? Darījumu partnerus ir vērts pārbaudīt vietējos reģistros un arī - elementāri pameklēt internetā. Vērtē, kā izskatās mājaslapa, vai adrese eksistē, ko par šo uzņēmumu saka citi un arī, vai mūsu sadarbība būs loģiska. Katrā ziņā sliktākais ir vienkārši pārkāpt vai apiet sankcijas un cerēt - neviens nepamanīs. Risks, ka kāds cits ziņos par jūsu pārkāpumu ir augsts. Jo par to ziņo gan tie, kam ir uzlikts pienākums ziņot par aizdomām, gan citi brīvprātīgā kārtā, saka Paulis Iļjenkovs no Finanšu izlūkošanas dienesta.

Aptaujas rāda, ka vismaz katram trešajam (39%) aptaujātajam ir svarīgas sociālās garantijas, tajā skaitā veselības apdrošināšana un apmaksātas fiziskās nodarbības. Ārstniecības izdevumu kāpums pēdējos gadus ir bijis ļoti būtisks, kas nozīmē, ka polises prēmijas pat ar pamatpakalpojumu segumu nespēj vairs iekļauties valstī noteiktajā limitā. Kas sagaidāms veselības apdrošināšanā, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris un Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone.

Mēs saprotam, ka situācija ar inflāciju, ar augstiem rēķiniem par patērētajiem energoresursiem ir traka. Tad vēl nāk arī ziņas par infrastruktūras uzturētāju vēlmi pamatīgi palielināt savu pakalpojumu maksu. Tas, protams, uztrauc ne tikai iedzīvotājus, arī uzņēmējiem grūti konkurēt ar savām izmaksām globālajā tirgū, tāpēc arī jaunievēlētie politiķi, valdības veidotāji sola meklēt risinājumus, rīkojot diskusijas. Kādi ir iespējamie risinājumi, jo naudas jau arī tik, cik ir, Krustpunktā diskutē Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji: Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts), Daiga Mieriņa (Zaļo un zemnieku savienība), Skaidrīte Ābrama (Progresīvie) un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda (Nacionālā apvienība).    

Mēs saprotam, ka situācija ar inflāciju, ar augstiem rēķiniem par patērētajiem energoresursiem ir traka. Tad vēl nāk arī ziņas par infrastruktūras uzturētāju vēlmi pamatīgi palielināt savu pakalpojumu maksu. Tas, protams, uztrauc ne tikai iedzīvotājus, arī uzņēmējiem grūti konkurēt ar savām izmaksām globālajā tirgū, tāpēc arī jaunievēlētie politiķi, valdības veidotāji sola meklēt risinājumus, rīkojot diskusijas. Kādi ir iespējamie risinājumi, jo naudas jau arī tik, cik ir, Krustpunktā diskutē Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji: Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts), Daiga Mieriņa (Zaļo un zemnieku savienība), Skaidrīte Ābrama (Progresīvie) un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda (Nacionālā apvienība).    

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par apdrošināšanu, kur ilgstošo nozares karali - dzīvības apdrošināšanu - no troņa gāzusi veselības apdrošināšana. Vēl arī par pasīvajām mājām, kuru pievilcību "debesīs dzen" augstās enerģijas cenas.  Līderu maiņa apdrošināšanā - ja iepriekš lielākais apdrošināšanas veids bija dzīvības apdrošināšana, tad šā gada pirmajos trīs ceturkšņos to pārspējusi veselības apdrošināšana. Tas, no vienas puses nozīmē, ka vairāk domājam un rūpējamies par savu veselību, bet arī dārgāk maksājam par dažādiem veselības pakalpojumiem, kas attiecīgi ceļ polišu cenas. Šī nav viennozīmīgi pozitīva tendence, to atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Viņš norāda, ka dzīvības apdrošināšana ir tā, kas parāda, cik liels sabiedrībā ir sociālais drošības spilvens, un arī to, cik gatavi un spējīgi esam maksāt par lielāku drošību mūsu dzīvēs. Te jāpiemin, ka dzīvības apdrošināšanā ieskaita arī uzkrājošo apdrošināšānu un pēc Abāšina teiktā šogad, redzot mīnusus uzkrājumos, daudzi izlēma izņemt uzkrāto. Šobrīd apdrošinātāji tāpat kā visi pārējie uzņēmumi bažīgi skatās uz cenu kāpumu. Pieaug interese par pasīvajām mājām Enerģijas cenu kāpums un enerģijas neatkarības jautājumi, tajā skaitā par to, vai, maksājot par siltumu un gaismu, nemaksājam arī par to, lai Krievija varētu turpināt karu Ukrainā, tikai kāpinājusi interesi arī par pasīvajām mājām.  "Visdrošākais enerģijas veids ir nevis megavats, bet "negavats" - enerģijas vienība, kuras nav, kuru nevajag. Pasīvā ēka balstās uz šī principa. Ja mums nevajag šo enerģijas vienību, mums ir pilnīgi vienalga, cik tā maksā un no kā to ražo," stāsta biedrības "Passive House Latvija" valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Un lai gan daudziem joprojām liekas, ka pasīvā māja tas nav domāts visiem, tad tagad tā vairs nav, skaidro Kalnciems.

Vai spriedze Krievijas sabiedrībā pieaug? Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

Stāsts par pieaugšanu, tā režisore Inga Tropa piesaka savu jaunāko iestudējumu „Naži vistās” Nacionālā teātra Aktieru zālē. Deivida Harovera drāmā ir aprakstīta šķietami klasiska situācija – trīs cilvēki, viņu instinkti un jūtas, taču izrādes veidotāji ieskatās cilvēka dabā dziļāk. Teātra kritiķi jau atzinīgi novērtējuši iestudējumu, īpaši izceļot aktrises Agneses Budovskas atveidoto Jaunās sievas tēlu. Kā pasaules radīšana sākas jaunas meitenes – sievietes sevis un sava ķermeņa apjaušana, pamazām iepazīstot vidi ap sevi, un pasaule kļūst plašāka, taču tās apzināšanai jāmeklē vārdi. Pasaule paveras vēl plašāka, kad viņas vīrs Viljams aizsūta jauno sievu pie Dzirnavnieka. Jaunā sieva, Ponijs Viljams un Gilberts Horns jeb Sieviete, Arājs un Dzirnavnieks – ir trīs cilvēki, trīs lugas personāži,  kuru daba, instinkti un jūtas ved līdzi skatītāju. Arājs, tīrums, tālais lauks, no kura nav iespējams atgriezties.. Pēc pirmizrādes uzklausu aktierus Agnesi Budovsku, Gundaru Grasbergu un Ivaru Kļavinski, ar ko viņus aizrāvis darbs pie iestudējuma. Izrādes vizuālais tēls, arī skaņas, mūzika un video projekcijas kopā ar aktieru spēli veido vienotu veselumu. Izrādes scenogrāfe ir Austra Hauks, video māksliniece  Ineta Sipunova, gaismu māksliniece Lienīte Slišāne, bet kostīmu māksliniece Evelīna Deičmane-Vida. Muzikālā noformējuma autore un izpildītāja ir Dana Indāne-Surkiene. Skotu dramaturga Deivida Harovera panākumi aizsākās 90.gadu vidū ar pirmo lugu „Naži vistās” (1995) , bet pasaules slavu viņš ieguva pēc lugas „Melnais strazds” iestudējuma Edinburgā 2005.gadā. Tā bijusi arī Nacionālā teātra repertuārā Ģirta Ēča režijā. Un arī „Naži vistās” ne pirmo reizi nonāk uz Latvijas teātra skatuves, 2006.gadā Gatis Šmits to iestudēja Dailes teātrī. Bet, ko tagad par lugu un lugas autoru atklājusi Inga Tropa? Izrādes veidotāji materiālā "iekodušies" dziļi dziļi, ko arī  novērtē skatītāji, tai skaitā kritiķi, uzklausu teātra kritiķes Gundegas Saulītes viedokli. Mīlestības stāsts par meklējumiem, kaisli, par nodevību un vientulību, par spēju atvērties otram un iepazīt jaunu pasauli tiek izdzīvots Nacionālā teātra Aktieru zālē. Tuvākās izrādes  „Naži vistās” Nacionālā teātra Aktieru zālē 7., 16. un 25.oktobrī.

Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19. Krustpunktā diskusija par to, vai sākam gatavoties jaunam pandēmijas vilnim. Sarunas dalībnieki: Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Reinis Siliņš.

Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19. Krustpunktā diskusija par to, vai sākam gatavoties jaunam pandēmijas vilnim. Sarunas dalībnieki: Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Reinis Siliņš.

Svētki ir reize, kad ļaujamies vēdera priekiem. Kā to darīt veselīgi, lai svētku sajūta nepagaistu kopā ar  vēdergraizēm, un kā pasargāt sevi no dažādām gremošanas trakta slimībām, piemēram, kolorektālā vēža arī pēc svētkiem, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diemžēl saslimstība ar kolorektālo vēzi (resnās zarnas vēzi) Latvijā pieaug, tas  ir viens no biežāk sastopamajiem audzējiem un šī vairs nav vecu cilvēku slimība. Kā rūpēties par sevi, atgādina un mudina gremošanas slimību centra „Gastro” valdes priekšsēdētājs, ārsts gastroenterologs-endoskopists Ivars Tolmanis, diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu „Uzturs un uzturzinātne” izveidotāja un vadītāja, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas direktore Lolita Neimane un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas gastroenterologs-endoskopists un internists Eduards Krustiņš. Lai laikus pamanītu riskus, nepieciešams veikt skrīninga testu. Latvijā pārbaudei izmanto tā saukto slēpto asiņu testu. Latvijā tās ir izkārnījumu paraudziņš, kurā nosaka mikroskopisku asiņu daudzumu. Tests būtu jāveic cilvēkiem no 50 gadu vecuma arī tad, ja viņam nekas nekaiš, jūtas spēcīgs un vesels. Ģimenes ārsta uzdevums ir plānot saviem pacientiem slēpto asiņu testu un tā intervālus. Ja izmeklējumā konstatē slēptās asinis, tas vēl nenorāda, ka  ir vēzis. "Tas norāda, ka ir relatīvi lielāks risks šim indivīdam, ka viņam varētu būt vēzis. Statistiski pierādīts, ka tiem indivīdiem, kuriem ir asinis fēcēs, vēža sastopamība ir procentuāli biežāka, un tas ir vislētākais un visefektīvākais veids, kā pievērst tam uzmanību. Tas ir "pirmais sarkanais karodziņš", tad jāveic tālāka diagnostika," skaidro Ivars Tolmans. Kā visefektīvāko tālākās diagnostikas metodi viņš min kolonoskopiju, jo tā ir iespēja ne tikai ieraudzīt potenciālo audzēju, bet paņemt jau audu gabaliņu izmeklējuma laikā un apstiprināt vai noliegt vēža diagnozi.   Lolita Neimane norāda, ka vēzis ir hroniska neinfekcioza slimība un šīs slimības ir cieši saistītas ar mūsu dzīves paradumiem - uzturu, fiziskām aktivitātēm, smēķēšanu, alkohola lietošanu. Un būtiska nozīme ir normālai vēdera izejai, norisei, ko nemēdz apspriest draugu lokā.  Lai par to nebūtu jāuztraucas, Lolita Neimane atgādina, ka būtiski ir ēšanas paradumi un augļu un dārzeņu Latvijas iedzīvotāju uzturā ir būtiski par maz.

Raidījumā klausītāju rosināts temats par to, kam jāpievērš uzmanība iegādājoties lietotu auto un kāds šobrīd ir piedāvājums tirgū. Vai tiešām nopirkt labu lietotu auto ir laimes spēle, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas prezidents Uģis Vītols, uzņēmuma „LongoLatvia” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps un Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Andris Kulbergs raksturo situāciju jaunu automašīnu tirgu, kas arī nosaka situāciju lietoto auto tirgū. Ja iepriekš jaunu auto ražošanu ietekmēja Covid pandēmija, tagad to ietekmē Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Piemēram, rūpnīca, kurā ražo vadu savienojumus daudzām Eiropas mašīnām, atrodas Ukrainā, ir pakļauta karadarbībai un kādu laiku arī bija slēgta. Arī metāla piegādēm jāmeklē jaunas iespējas. Tas ietekmē gan ražošanu, gan auto cenu. Pieaug cena jaunām mašīnām un līdz ar to pieaug cena lietotiem auto. Uģis Vītols piekrīt, ja jaunās mašīnas neienāk tirgū, cieš arī lietotu auto tirgus. Piedāvājums Eiropā ir, bet cena ir pieaugusi. Problemātiskāks ir jaunāku lietoto automašīnu tirgus.  Edgars Cērps vērtē, ka tikt pie lietotām un tieši labām lietotām automašīnām ir sarežģīti. Viņš norāda, ka Latvijā un arī citās Baltijas valstīs lietotas automašīnas tiek pirktas vairāk nekā jaunas. Pamatizvēle Latvijas iedzīvotājiem ir iegādāties lietotu automašīnu. Visi raidījuma dalībnieki norāda, ka viena no problēmām lietotu auto tirgū ir spidometra rādītāju viltojums. Latvijā tā ir ļoti aktuāla. Kulbergs skaidro, ka lietoto auto tirgū mašīnas vecums ir vidēji 12 gadi. Pārdevēji meklē lētākas un parasti reālais nobraukums ir 280 - 300 tūkstoši, bet tirgotāji visbiežāk uzrāda 200000 nobraukumu, tā izkrāpjot no labticīgiem pircējiem naudu. Mašīnas ar zemāku nobraukumu grib visur Eiropā. Latvijas patērētājs bieži nav gatavs maksāt kvalitātei atbilstošu cenu.

Karš Ukrainā ilgst jau simt dienas, benzīns tāpēc maksā virs diviem eiro litrā, bet Saeimā tikmēr lielākās kaislības raisīja Civilās savienības likumprojekts, kurš tā arī netika pieņemts. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti - Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Filips Lastovskis, Māra Lībeka (Latvijas Avīze) un Kārlis Streips (TV 24). 

Karš Ukrainā ilgst jau simt dienas, benzīns tāpēc maksā virs diviem eiro litrā, bet Saeimā tikmēr lielākās kaislības raisīja Civilās savienības likumprojekts, kurš tā arī netika pieņemts. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnālisti - Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājs Filips Lastovskis, Māra Lībeka (Latvijas Avīze) un Kārlis Streips (TV 24). 

2021. gadā turpināja pieaugt kiberuzbrukumu skaits un riski uzņēmumiem un privātpersonām. Arvien biežāk dzirdams, ka tiek nozagti sociālo tīklu konti, tostarp Latvijā sabiedrībā zināmiem cilvēkiem. Pašlaik notiek sociālā kampaņa "Digitālās drošības ceļvedis", kur SIA "TET" un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "CERT" eksperti palīdz izgaismot šī brīža aktualitātes, biežākos veidus, kā cilvēki tiek apkrāpti un dos padomus, kā katram no šiem uzbrukumiem izvairīties.  Raidījuma Kā labāk dzīvot sarunām pievienojas "TET" IT drošības pārvaldnieks Uldis Lībietis, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis un kiberuzbrukumos cietušie Kitija Jonuša un Žanis Zujevičs.     

Gada inflācija šā gada martā bija 11,5 procenti, bet vasarā šis rādītājs varētu pietuvoties 15 procentiem, spriež banku analītiķi. Augstās degvielas cenas uz savas ādas izjūtam jau vairākus mēnešus, arī pārtika kļuvusi manāmi dārgāka un tālākās prognozes nav iepriecinošas. Ziemas mēnešos valsts uzņēmējiem un iedzīvotājiem sniedza atbalstu gāzes un elektrības izmaksu kompensēšanai, tomēr šis atbalsts ir beidzies. Finanšu ministrs nesen mūsu raidījumā pauda, ka turpmākais atbalsts iedzīvotājiem nebūs visaptverošs, bet pieejams trūcīgajiem un maznodrošinātajiem. Vai ar to pietiks, Krustpunktā diskutē labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņa), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša (Jaunā Vienotība) un "Attīstībai /Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce.

Šonedēļ Stambulā notikušas kārtējās sarunas starp Ukrainas un Krievijas delegācijām, tām jāturpinās arī šodien, 1.aprīlī. Lai gan tiekot gatavots plāns abu valstu prezidentu sarunām, tomēr līdzšinējo sarunu rezultātus eksperti vērtē piesardzīgi. Tikmēr pašu mājās aug satraukums par arvien pieaugošo dzīves dārdzību, Latvijas Banka nāca klajā ar prognozēm par augstāku plānoto inflāciju un zemāku IKP pieaugumu. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālisti: laikraksta "Brīvā Latvija" žurnāliste Sallija Benfelde, Latvijas TV žurnālists Iļja Kozins un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.

Krievijas un Ukrainas miera sarunas. Armēnijas un Azerbaidžanas konflikta saasinājums. Nekas mainījies - visas pasaules uzmanības centrā joprojām ir karš Ukrainā. Tomēr vakardiena, 29.marts, nesa virkni jaunumu. Ukraiņi būtu gatavi runāt par Doneckas un Luhanskas apgabalu tālāko statusu, gan arī militāri necīnīties turpmākajos gados par Krimas atgūšanu. Savukārt Krievija varētu neiebilst tam, ka Ukraina iestājas Eiropas Savienībā. Vakar parādījās pirmie iespējamie kompromisa piedāvājumi miera sarunās starp Ukrainu un Krieviju. Tikmēr Krievija paziņojusi par kara taktikas maiņu. Kijivas virzienā militārā aktivitāte tikšot būtiski samazināta, galvenā uzmanība būšot veltīta Donbasa atbrīvošanai jeb, pareizāk teikt, iekarošanai. Kā šādas Krievijas paziņojums vērtēt, ko tad varam sagaidīt tālāk militārajā frontē? Un nevaram nepieminēt arī situācijas saasināšanos Kalnu Karabahā. Azerbaidžāņi, šķiet, cenšas izmantot Krievijas vājumu un mēģina pārņemt lielāku kontroli strīdīgajā teritorijā. Izskatās, ka Azerbaidžāna arvien vairāk cenšas tuvināties Ukrainai, savukārt Armēnija vēl ciešāk stiprina savas saites ar Krieviju. Aktualitātes vērtē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja, pētniece Sigita Struberga. Sazināmies ar Zemessardzes štāba pārstāvi kapteini Jāni Slaidiņu. Sarunas Stambulā. Pozitīvi signāli, bet… 29. martā pēc vairāk nekā divu nedēļu pārtraukuma Krievijas un Ukrainas delegācijas tikās klātienē Turcijas lielākajā pilsētā Stambulā. Abu pušu sarunvežus šeit uzņem Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Ukrainas puse ir publiskojusi savus priekšlikumus karadarbības pārtraukšanai. Proti, Kijiva ir gatava atteikties no mērķa iestāties NATO aliansē un pieņemt pastāvīgi neitrālas valsts statusu, ja virkne valstu būtu gatavas sniegt tai drošības garantijas, kas faktiski būtu līdzvērtīgas NATO līguma 5. pantā definētajām. Kā šādus garantus Ukrainas puse nosaukusi ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles – Savienotās Valstis, Lielbritāniju, Franciju un Ķīnu, kā arī Turciju un Poliju. Krimas jautājumā Ukraina gatava piekrist 15 gadus ilgam konsultāciju periodam, kurā atturētos no mēģinājumiem atgūt Krievijas pretlikumīgi anektēto teritoriju, savukārt par separātisko teritoriju likteni Ukrainas austrumos būtu jāvienojas Krievijas un Ukrainas sarunās augstākajā līmenī pēc karadarbības izbeigšanas. Krievijas puse tās aizsardzības ministra vietnieka Aleksandra Fomina personā paziņojusi ka tā būtiski samazina militārās aktivitātes Kijivas un Čerņihivas virzienos, pasniedzot to kā labas gribas žestu. Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu paziņojis, ka abu pušu pozīcijas tuvinoties, un pirmais sarunu procesa rezultāts varētu būt Krievijas un Ukrainas ārlietu ministru tikšanās. Tomēr kopumā Krievijas puses gatavība kompromisiem, kura, domājams, joprojām pamatā atkarīga no Kremļa līdera Vladimira Putina ieskatiem, tiek vērtēta drīzāk skeptiski. Kā bildis Pentagona pārstāvis Džons Kērbijs, Krievijas spiediena atslābums pie Kijivas un Čerņihivas vērtējams tikai kā pozīciju maiņa, bet nav uzskatāms pat par spēku atvilkšanu, nemaz jau nerunājot par atkāpšanos. Arī dauzi analītiķi pauž uzskatu, ka Krievijas bruņotie spēki šādi rīkojas pamatā apstākļu spiesti, cenšoties iegūt laiku un sakopot spēkus jaunai ofensīvai nākotnē. Papildu jautājumus sarunu procesa sakarā liek uzdot krievu oligarha Romāna Abramoviča klātbūtne. Kopš vairākām nedēļām parādījusies informācija, ka šis miljardieris, kura aktīvu vērtība sankciju rezultātā varētu būt mazinājusies pat vairākas reizes, aktīvi līdzdarbojas sarunu procesā, taču par viņa lomu un funkcijām tikpat kā nekas nav zināms. Vēl mīklaināka ir ar pāris nedēļu novēlošanos izpaudusies informācija, ka pēc tikšanās ar Ukrainas pārstāvjiem Kijivā marta sākumā gan Abramovičs, gan divi viņa sarunu partneri no Ukrainas puses piedzīvojuši saindēšanās simptomus. Pieaug spriedze Kalnu Karabahā Pēc divus mēnešus ilgas karadarbības 2020. gada rudenī starp Azerbaidžānas un Armēnijas bruņotajiem spēkiem Kalnu Karabahā tika noslēgta trīspusēja vienošanās starp Armēniju, Azerbaidžānu un Krieviju. Azerbaidžāna paturēja teritorijas, kuras tās spēki bija ieņēmuši karadarbības rezultātā. Reģionā tika izvietoti krievu miera uzturētāji, kuri, cita starpā, nodrošina transporta koridoru, kas savieno Kalnu Karabahā izveidoto un starptautiski neatzīto Arcahas republiku ar Armēnijas teritoriju. Pagājušonedēļ izpaudās ziņas, ka 24. martā azerbaidžāņu spēki ieņēmuši krievu miera uzturētāju kontrolētajā zonā esošo Paruhas jeb Faruhas ciemu, no kurienes evakuēti armēņu iedzīvotāji. Sadursmēs ar azerbaidžāņu spēkiem nogalināti trīs un ievainoti 15 armēņu karavīri, azerbaidžāņu spēki īstenojuši arī vairākus bezpilota lidaparātu „Bairaktar” uzbrukumus armēņu pozīcijām. Sekoja Krievijas pieprasījums Azerbaidžānai pārtraukt karadarbību un atvilkt spēkus, un 27. martā Krievijas puse ziņoja, ka azerbaidžāņu daļas pametušas Paruhu. Savukārt Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija savā paziņojumā to noliedza, paziņojot, ka tās pozīcijas ciema apkārtnē paliekot nemainītas, ciktāl šī ir Azerbaidžānas teritorijas daļa. Armēnijas puse, savukārt, ziņoja, ka azerbaidžāņu spēki atstājuši pašu ciemu, taču turpina nozīmīgi koncentrēt spēkus tā tuvumā. Tiek atzīmēts, ka pamiera noteikumu pārkāpumu skaits no azerbaidžāņu puses nozīmīgi pieaudzis kopš karadarbības sākuma Ukrainā, tāpat arī asi izteikumi Azerbaidžānas medijos, kas vērsti t.sk. pret Krievijas miera uzturētājiem. Analītiķi to saista ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas, pirmkārt, novērsis starptautiskās sabiedrības uzmanību no situācijas Karabahā, otrkārt, atklājis, ka Krievijas bruņoto spēku efektivitāte ir krietni mazāka, nekā uzskatīts agrāk. Sociālajos tīklos parādījusies informācija par iespējamu daļēju Krievijas miera uzturētāju pārsviešanu no Kalnu Karabahas uz Ukrainu. Sagatavoja Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Arī Latvijas kibertelpā jau kopš janvāra vidus pieaug apdraudējuma līmenis. Šobrīd kā iespējamās pazīmes kiberuzbrukumiem ir viltus ziņas un krāpniecības kampaņas saistībā ar notikumiem Ukrainā. Internetā izplatītā informācija ceļo cauri daudziem datoru tīkliem, un to var redzēt visā pasaulē. Ja netiek ievērotas nepieciešamās drošības normas, cilvēki ar sliktiem nodomiem var uzzināt ne tikai jums zināmas privātas lietas, bet arī izmantot jūsu identitāti. Kādi ir biežākie riski, kas apdraud interneta un mobilo ierīču lietotājus, un kā pasargāt sevi, atgādina CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis un Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Kā starp āmuru un laktu, tā varētu raksturot situāciju, kādā nonākuši Latvijas piensaimnieki, jo cenu pieaugumu pienam un piena produktiem, kas noteikti pārsniedz pašlaik jau tā augstos inflācijas rādītājus, nebūs pamanījis vien tas, kas pienu nepērk vispār. Ja cena produktam augsta un cilvēku pirktspēja ir tāda, kāda ir, iespēja piena pakai palikt veikala plauktā stipri palielinās. Tas būtu tas āmurs, bet vēl jau ir lakta, un par to, kas pircējam paliek neredzams, bet tiešā veidā ietekmē piena un tā produktu cenu par to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skatoties statistikas datu ailēs, var rasties priekšstats, ka runas par Latvijas piensaimniecības drīzo galu ir nepamatotas. Izslaukumi aug, iepirkuma cena arī, ko var vairāk vēlēties? Tad kāpēc ganāmpulku skaits turpina samazināties, bet piena cena veikalā palielināties? Situāciju piena lauksaimniecībā raksturo un analizē Latvijas piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, asociētā profesore Ingūna Gulbe un „Food Union” grupas pārstāvis A/S „Rīgas piena kombināts” padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke. Sazināmies ar visražīgākā piena govju ganāmpulka īpašnieku. Tā ir Kļaviņu ģimenes saimniecība "Ceriņi" Rūjienas pusē – šajā saimniecībā aizvadītajā pārraudzības gadā vidēji no katras govs ieguva 15 602 kg piena. Stāsta saimniecības īpašnieks Aldis Kļaviņš.  

Šī nedēļa ir bijusi raiba diskusijās par ierobežojumu mazināšanu un atcelšanu. Par to spriests ne tikai Latvijā, kaimiņi igauņi arī pārskatīja iespējas tikt vaļā no sertifikātu uzrādīšanas. Tikmēr pasaulē galvenā uzmanība joprojām pievērsta Krievijai un Ukrainai. Visi diplomātiskie centieni atrisināt spriedzi līdz šim ir bijuši vienlīdz neveiksmīgi. Bet Latvijā strīdus raisa Saeimas lēmums ebreju organizācijām nākamo gadu laikā piešķirt 40 miljonus eiro. Daudziem šī politiķu rīcība nav bijusi saprotama. Aktualitātes Krustpunktā vērtē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne.  

Vakcinācija nepasargā no saslimšanas ar Covid. Vakcinācija un it īpaši revakcinācija ļoti būtiski mazina risku slimības gaitai attīstīties smagā formā. Tas, šķiet, ir galvenais vēstījums, kad runa ir par daudziem noriebušos tematu, kā pandēmija un jaunais vīrusa omikrona paveids. Otra ziņa, ko nes līdzi omikrona izplatīšanās, ir ne tikai straujais inficēšanās ātrums, bet arī apjausma, ka vakcinācija no vīrusu pārneses arī vairs nepasargā. Tikpat lielā mērā var saslimt un pārnēsāt vīrusus kā vakcinētie, tā nevakcinētie. Vai tas tā ir? Ja tas ir tiesa, tad cik pamatota ir pašreizējā prasība publiskajās vietās ielaist tikai nevakcinētos, jo tad "zaļais režīms" vairs nav drošāks.  Vakcinācijas pretinieki norāda, ka varētu sanākt otrādi, ka saslimt ir lielāks risks, jo vakcinētais var nezināt, ka ir slims un līdz ar to ir bīstamāks infekcijas avots. Vai vīrusa omikrona paveida izplatība nav pamatots iemesls pārskatīt, kādi tad ir pašreizējie ieroči cīņā ar pandēmiju. Cik elastīgi varam pielāgoties vīrusu spējai mutēt? Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis, RSU Komunikācijas studiju nodaļas docents, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Sazināmies ar Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri Eviku Siliņu.

Vēsturiskie romāni un filmas saasinājuši interesi par dzimtas pētniecību, to veicina arī arhīvu dokumentu arvien lielāka pieejamība internetā. Kā orientēties internetā pieejamajos resursos, kur meklēt senas kartes, lai atrastu dokumentos minēto māju vietas, kā salasīt baznīcgrāmatu ierakstus vācu un krievu valodā? Publiski pieejamos kursos to māca pētniece ar pieredzi Agnese Lūse. Pēdējo gadu laikā interese par savas dzimtas vēstures pētniecību pieaugusi. Ja meklējam skaidrojumu, to veicinājusi gan Latvijas valsts simtgade, ar tās vēstures rakstīšanu saistītie projekti gan kino, gan 20. gadsimta vēstures romāni. Savs nopelns ir arī modernajām tehnoloģijām – daudzi arhīvu dokumenti tagad publiskoti internetā, jo īpaši pandēmijas laikā ir pieeja arī datu bāzēm, kuras citkārt sargā autortiesības. Tomēr vēl ir daudzi, kurus ķerties klāt savas dzimtas vēsturei attur jautājums – ar ko sākt? “Dzimtas vēsture – ar ko sākt? “ – tieši tā saucās Cēsu Vēstures un mākslas muzeja pagājušajā gadā izveidotā tiešsaistes programma, kurā ar savu pieredzi dalījās Agnese Lūse, kura ar ģeneoloģiskiem pētījumiem nodarbojas nu jau vairāk nekā desmit gadus. Pētniece izveidojusi savu mājas lapu, kurā var pasūtīt pētījumu privāti, bet var arī pētniecībai nepieciešamās iemaņas apgūt patstāvīgi – šobrīd mājas lapā izsludināts jauns tiešsaistes kurss, kurā no 12. janvāra deviņās nodarbībās iespējams apgūt gan kā strādāt arhīvā, gan – kā lasīt dokumentus rokrakstā, gan – kuri no pieejamajiem interneta resursiem var būt noderīgi.  Sarunā ar Agnesi Lūsi saņēmu atbildes uz jautājumiem, kurus, kamēr vien pats neesi pieķēries dzimtas vēstures pētniecībai, pat neiedomātos pajautāt. Jau pēc mūsu sarunas, palūdzu Agnesei Lūsei kursu beidzēju kontaktus – vēlos ar kādu no viņiem aprunāties. Saņemu veselu sarakstu, kurā ir ne tikai vārdi un e-pasti, bet pie katra arī īsumā izklāstīts pētījuma saturs, problēmas ar kurām pētnieks saskāries. Kāda meklē sava slavenā senča dzimtas saknes, šis pētījums varētu būt ieguvums ne tikai dzimtas pašapziņai un kopības garam, bet Latvijas kultūrvēsturei kopumā. Kādam ģimene Latvijā atgriezusies no Krievijas Atmodas gados, un dzimtas pētniecību apgrūtina fakts, ka nepieciešamie dokumenti tagad atrodas ārzemju arhīvos. Kā Agnese Lūse to visu zina? Tātad – tās nav tikai lekcijas, bet arī pieredzes stāstu apmaiņa? Ar interviju norunāšanu gan man pārāk labi neveicas, daži no uzrunātajiem neatsaucas, daži – atraksta, ka pēc kursu beigšanas tā arī nav sanācis laika pieķerties tālākai pētniecībai. Sarunai piekrīt Toms Bisenieks. Kad sarunas sākumā lūdzu viņu iepazīstināt ar sevi – varbūt viņa profesija ir saistīta ar vēsturi vai pētniecību? Ekrāna otrā pusē atskan smiekli – viņš esot parasts latvietis. Arī par dzimtas vēsturi tā īsti interesēties sācis salīdzinoši nesen. Un tomēr kāds konkrēts impuss esot bijis. Dzimtas vēstures pētniecība ir labs iemesls sarunai ar tuviem radiem. Un te atklājas, ka reizēm dzimtas stāstu tālāko nodošanu bremzē vēstures ideoloģizētas interpretācijas. Daži ieteicamo interneta vietņu nosaukumi mūsu sarunā jau izskanēja. Latvijas Valsts Vēstures arhīvs savus dokumentus publiskojis vietnē Raduraksti. Lv. Kur vēl ieteicams meklēt? Klausoties Agneses Lūses stāstīto, arhīvu dokumentu pētīšana savas dzimtas vēstures izzināšanai, izgaismojas kā vesela kustība, kurā ir savi entuziasti, pieredzējušākie dalās ar savām zināšanām. Arī Agnese pati savā mājas lapā, vienā no sadaļām raksta ko līdzīgu blogam. Īsos pastāstos apraksta savu pieredzi, risinot vienu vai otru problēmu.Varbūt vēl kādam noderēs. “Kā izlasīt vācu gotisko rokrakstu? “, “Vācu un krievu termini baznīcu grāmatās”, “Par uzvārdu lietošanu Latgalē” – vēl pāris no Agneses Lūses padomu stāstu virsrakstiem. Dzimtas pētniecības kursos, saskarsme ir salīdzinoši īslaicīga, lai līdz galam uzzinātu vai un kā pārrunātā problēma atrisināta. Taču privāti pasūtītos pētījumos ir nācies dzīvot arī emocionāli, jaunatklāto faktu izraisītajiem notikumiem. Ja jums rodas jautājums – ar ko sākt?, dažu labu padomu dzimtas vēstures pētniecībā varat atrast Agneses Lūses izveidotajā ģeneoloģisko pētījumu mājas lapā.  

2021. gadā ir strauji pieaudzis zvērinātu notāru attālināti sniegto pakalpojumu darbību skaits.  Diemžēl, visai bieži ir gadījumi, kad cilvēki nav spējuši pienācīgi sagatavoties videokonferencei. Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par iespējām video konsultācijā tikties ar notāriem stāsta Notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš un zvērināta notāre, Notāru padomes locekle Zane Ernštreite. Notāru padomes mājaslapā pieejama saite uz videokonferences pamācību, kur soli pa soli ir izskaidrots, ka pieslēgties un kā pirms tam sagatavoties, lai saziņa un attālināta dokumentu kārtošana noritētu sekmīgi. Zane Ernštreite atzīst, ka reizēm arī stāsta cilvēkiem šo soli pa solim, ja viņiem tā ir ērtāk.

Centrālā statistikas pārvalde nākusi klajā ar jaunākajiem datiem par inflāciju Latvijā, un tie apliecina to, ko redzam aizejot uz veikalu vai saņemot kārtējos rēķinus. Sava daļa 7,5% inflācijā ir energoresursu cenu kāpumam. Valdība domā, kā mīkstināt cenu šoku vismaz elektroenerģijai un apsver iespēju uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokli elektrībai. Tikmēr strauji tuvojas brīdis, kad gandrīz visiem strādājošajiem jābūt Covid sertifikātam, lai var turpināt darbu klātienē, un uzņēmēji brīdina, ka varētu būt jāatlaiž par vairāki desmiti tūkstoši darbinieku. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnāla „IR” galvenā redaktore Nellija Ločmele, laikraksta „Latvijas Avīze” žurnālists Māris Antonēvičs, žurnāla „Dienas Bizness” galvenais redaktors Romāns Meļņiks un Latvijas TV raidījuma „De facto” žurnāliste Olga Dragiļeva.

Centrālā statistikas pārvalde nākusi klajā ar jaunākajiem datiem par inflāciju Latvijā, un tie apliecina to, ko redzam aizejot uz veikalu vai saņemot kārtējos rēķinus. Sava daļa 7,5% inflācijā ir energoresursu cenu kāpumam. Valdība domā, kā mīkstināt cenu šoku vismaz elektroenerģijai un apsver iespēju uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokli elektrībai. Tikmēr strauji tuvojas brīdis, kad gandrīz visiem strādājošajiem jābūt Covid sertifikātam, lai var turpināt darbu klātienē, un uzņēmēji brīdina, ka varētu būt jāatlaiž par vairāki desmiti tūkstoši darbinieku. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnāla „IR” galvenā redaktore Nellija Ločmele, laikraksta „Latvijas Avīze” žurnālists Māris Antonēvičs, žurnāla „Dienas Bizness” galvenais redaktors Romāns Meļņiks un Latvijas TV raidījuma „De facto” žurnāliste Olga Dragiļeva.

Raidījumā Pievienotā vērtība par krāpšanos un to, cik tā naudas esam zaudējuši, kā arī skatāmies, kas ir viens no biržas jaunpienācējiem – „Hepsor” grupa. „Pamēģini iedomāties, ka ir virtuālie ceļi, pa kuriem ikdienā brauc miljoni iedzīvotāju ar miljoniem auto... Ja velkam paralēles ar klasiskajiem ceļiem, diemžēl mūsu valstī nepastāv tik stingrs un konkrēts regulējums, kā tas ir Ceļu satiksmes noteikumu ievērošanas jomā,” stāsta Dmitrijs Homenko. Viņš ir Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks. Viņš saka, ka mežonīgie rietumi ir, bet – nav neviena, kura pienākums būtu rūpēties par interneta satiksmes drošību. Un policijas dati liecina – pēdējā laikā mēģinājumi apkrāpt citus internetā ir aktivizējušies un noziedzības pieaugums ir vairākkārtīgs. Galvenais iemesls – protams, pandēmija. „Tiešas sekas tam, ka esam kļuvuši virtuāli. Bet diemžēl nebija laika sagatavoties, cilvēkus izglītot un pasargāt no riskiem, ko atnesa virtualizācija un internetizācija,” turpina Dmitrijs Homenko. Kādi ir populārākie veidi, kā krāpnieku dēļ pēc zvaniem, ziņām un viltus lapām šķiramies no naudas? Godpilnajā trešajā vietā – krāpniecības, kad izmantojot kādu ziņapmaiņas veidu, prasa maksāt par kurjerpastu un veido viltotas piegādātāju lapas. Cietušo laikā no 2017. līdz 2021. gadam – virs 700, zaudējumi – virs 150 tūkstošiem eiro. Otrajā vietā ir viltus brokeri un investīciju platformas. Tur šobrīd policija izmeklē divu starptautisku noziedzīgu grupu darbību, un par lielāko no tām Latvijā vien sākts 121 kriminālprocess un tajos nodarīti zaudējumi virs diviem miljoniem eiro. Un sliktākais ir tas, ka vienus un tos pašus cilvēkus šīs grupas reizēm metodiski un apzināti krāpj vairakkārt. Bet – pirmajā vietā pēdējā laikā pats populārākais krāpšanas veids – viltus bankas zvani, kuros mēģina izvilināt identifikācijas datus, lai izšiverētu kontu un aizskaitītu naudu krāpniekiem. Kopā zaudējumi no 2017. gada – 6 miljoni eiro.

Covid-19 pandēmijas raisīto ierobežojumu dēļ pēdējos divos gados ievērojami audzis digitālā satura patēriņš. Mājās daudz vairāk skatāmies filmas un seriālus, klausāmies mūziku. Tomēr pārāk par to priecāties satura radītāji nevar, jo lielu tiesa pīrāga sev savāc virtuālās vides pirāti. Vai ar šo sērgu ir iespējams cīnīties, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: biedrības "Par legālu saturu" vadītājs Andris Ķēniņš, biedrības “Latvijas Grāmatizdevēju asociācija” valdes locekle Vija Kilbloka un Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska Andris Ķēniņš norāda, ka pēdējo divu gadu laikā, tieši Covid ierobežojumu laikā, aug nelegālā satura patēriņa apjoms. Katrā segmentā - filmas, grāmatas, mūzika - tendences ir atšķirīgas, bet visos apjoms ir krietni audzis "Ja pirms krīzes bija uzrāviens un mēs statistikā redzējām, ka ir situācija Latvijā uzlabojas, šobrīd tā "krīt" atpakaļ," atzīst Andris Ķēniņš. Kāpēc tas tā? Andris Ķēniņš vērtē, ka "viens no galvenajiem aspektiem ir izpratnes trūkums par to, kādas ir sekas šādai rīcībai un neizpratne par to, ka autori - rakstnieki, komponisti, aktieri, režisori, visi citi radošie ir iesaistījušies. Tas ir viņu darbs. Tā ir elementāra cieņa pret šiem cilvēkiem, lietot saturu legāli, lai viņiem kaut nelielā veidā tiktu atlīdzināts par ieguldīto".  To pašu laiku, ko aizņem piereģistrēties legāli, aizņem atrast iespēju nelegāli piekļūt. Vija Kilbloka norāda, ka arī grāmatizdevēji Latvijā saskaras ar pirātismu. Ir pat vietne internetā, kur tiek piedāvātas grāmatas elektroniski. Turklāt bieži šo vietni uzskata par legālu saturu iesaka izmantot kaut vai studentiem tur pieejamās grāmatas. Maija Katkovska atgādina, ka nelegālā satura izplatītāji arī mēdz inficēt lietotāju ierīces un pēc tam prasīt samaksu par datu atgūšanu. Tāpat nelegālā satura izplatītāji zem viena nosaukuma mēdz ievietot citu, piemēram, pornogrāfisku saturu zem kāda bērnu grāmatas vai filmas nosaukuma. Cilvēki par šādām situācijām maz ziņo, jo apzinās, ka paši ir vēlējušies iegūt saturu nelegāli.

Vakcinācijas centros veidojas garas rindas, obligāti noteiktā vakcinēšanās daudziem likusi pasteigties. Bet vairāku profesiju pārstāvji aicina viņiem atcelt obligāti noteikto vakcinēšanos, norādot, ka nebūs, kas strādā. Tomēr ne visi ir gatavi vakcinēties. Savu protestu pie Saeimas 14. oktobrī pauda ugunsdzēsēji. Arī atsevišķās izglītības iestādēs ir satraukums, vai būs, kas strādā. Tikmēr saslimstības rādītāji "sit" arvien jaunus rekordus. Valdība vienojusies par nākamā gada budžeta projektu, lai gan ir bažas par pandēmijas ietekmi uz ekonomiku un tur ir daudz nenoteiktības. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnāla "Dienas Bizness"  galvenais redaktors Romāns Meļņiks, ReTV ziņu dienesta vadītāja Dana France, "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe un TV24 žurnālists Kārlis Streips.

Vakcinācijas centros veidojas garas rindas, obligāti noteiktā vakcinēšanās daudziem likusi pasteigties. Bet vairāku profesiju pārstāvji aicina viņiem atcelt obligāti noteikto vakcinēšanos, norādot, ka nebūs, kas strādā. Tomēr ne visi ir gatavi vakcinēties. Savu protestu pie Saeimas 14. oktobrī pauda ugunsdzēsēji. Arī atsevišķās izglītības iestādēs ir satraukums, vai būs, kas strādā. Tikmēr saslimstības rādītāji "sit" arvien jaunus rekordus. Valdība vienojusies par nākamā gada budžeta projektu, lai gan ir bažas par pandēmijas ietekmi uz ekonomiku un tur ir daudz nenoteiktības. Aktualitātes Krustpunktā vērtē žurnāla "Dienas Bizness"  galvenais redaktors Romāns Meļņiks, ReTV ziņu dienesta vadītāja Dana France, "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe un TV24 žurnālists Kārlis Streips.

Jauns antirekords ekspedīcijā "Mana jūra" - atkritumu apjomi piekrastē tikai pieaug. Kādas ir tendences, iemesli un tālākā rīcība, vaicājam Vides izglītības fonda vadītājam Jānim Ulmem. Mikroplastmasa organismā Ikdienā esam plastmasas ieskauti - plastmasas izstrādājumi ir mums visapkārt. Lai samazinātu šī izstrādājuma kaitīgo ietekmi uz vidi un dzīvajiem organismiem no šī gada 3. jūlija Eiropas Savienībā ir aizliegts tirgot vienreiz lietojamos plastmasas traukus. Tas ir  viens solis, lai  samazinātu milzīgo šī izstrādājuma  atkritumu apjomu un arī novērstu plastmasas mikrodaļiņu nonākšanu dzīvajos organismos. Runa ir par mikroskopiskām  daļiņām, kuras ir tūkstoš reižu  mazākas par cilvēka matu. To izmēru mēra nanonmetros, un saskatīt šādu mikroplastmasu  var tikai elektronu mikroskopā. Šīs mikrovienības mēs ik dienu dažādos veidos uzņemam savā organismā, un gada laikā cilvēka organismā šo daļiņu skaits ir aptuveni 50 000. Kā  šis  process  notiek,  skaidro Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

Ēnu ekonomika mums visu laiku velkas līdzi kā dzirnakmens, no kā kopīgiem spēkiem jāatbrīvojas, tā atzina premjers Krišjānis Kariņš, komentējot jaunākos datus par ēnu ekonomiju Latvijā. Ēnu ekonomikas tendences ir satraucošas, devīto gadu pēc kārtas ēnu ekonomika būtiski nav mazinājusies, pandēmijas laikā tā ir palielinājusies jau līdz 25,5% no iekšzemes kopprodukta. Puse no ēnu ekonomikas īpatsvara ir aplokšņu algas, nozaru dalījumā arvien antitopa pirmajā vietā ir būvniecība. Aug Latvijas ekonomika, bet ēnu ekonomika nemazinās, kāpec tā un ko darīt, lai situāciju mainītu, Krustpunktā diskutē Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa, Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Lore.

Ēnu ekonomika mums visu laiku velkas līdzi kā dzirnakmens, no kā kopīgiem spēkiem jāatbrīvojas, tā atzina premjers Krišjānis Kariņš, komentējot jaunākos datus par ēnu ekonomiju Latvijā. Ēnu ekonomikas tendences ir satraucošas, devīto gadu pēc kārtas ēnu ekonomika būtiski nav mazinājusies, pandēmijas laikā tā ir palielinājusies jau līdz 25,5% no iekšzemes kopprodukta. Puse no ēnu ekonomikas īpatsvara ir aplokšņu algas, nozaru dalījumā arvien antitopa pirmajā vietā ir būvniecība. Aug Latvijas ekonomika, bet ēnu ekonomika nemazinās, kāpec tā un ko darīt, lai situāciju mainītu, Krustpunktā diskutē Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa, Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Lore.

Lai gan vakcinēšanās tempi pret Covid-19 Latvijā turpina pieaugt, šobrīd vakcinācija pabeigta tikai 2% Latvijas iedzīvotāju, kas, protams, ir ļoti maz. Vai vakcināciju var padarīt raitāku un kas speciālistiem ir zināms par šobrīd Latvijā pieejamajām vakcīnām, atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vakcinācijas gaitu skaidro un komentē un uz klausītāju jautājumiem atbild Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Ieva Stūre un Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un profesore Juta Kroiča.

Liekas, ja mēs sēžam mājās, esam pasargāti no dažāda veida negadījumiem Tomēr nē! Tieši pretēji - dažādu sadzīves negadījumu skaits tikai palielinās! Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot, sazinoties ar "Gjensidige Latvija" vadītāju Sanitu Glovecku un Smadzeņu treniņu centra "Riga Brain" vadītāju Pēteri Urtānu. Apdrošināšanas akciju sabiedrības "Gjensidige" Latvijas filiāles ikgadējā sociālā kampaņa "Mājokļa Drošības Mēnesis" norisinās katru gadu pavasarī ar mērķi vērst uzmanību aktuālajiem drošības riskiem mājās. Šogad kampaņa ar saukli "Pieslēdz galvu, kad esi mājās!" aktualizē problēmu - neuzmanības dēļ izraisītajiem negadījumiem, īpaši uzsverot mantas bojājumus, kas radušies, darot vairākus darbus vienlaicīgi. Kampaņas laikā iedzīvotāji dažādos kanālos tiks informēti par potenciālajiem drošības riskiem un risinājumiem, kā tos mazināt. Problēmas raksturo arī VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.    

Apturētā vakcinācija ar "AstraZeneca" vakcīnu, Vakcinācijas biroja reorganizācija - daudz ziņu šonedēļ saistīts ar cīņu pret Covid-19, bet pārrunājam ne tikai to, runājam arī par pasaulē pieaugušo spriedzi starp Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Aktualitātes Krustpunktā vērtē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš, žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne.  

Apturētā vakcinācija ar "AstraZeneca" vakcīnu, Vakcinācijas biroja reorganizācija - daudz ziņu šonedēļ saistīts ar cīņu pret Covid-19, bet pārrunājam ne tikai to, runājam arī par pasaulē pieaugušo spriedzi starp Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Aktualitātes Krustpunktā vērtē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš, žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne.  

Valstsvienību neveiksmes un nākotne ne tuvu nav vienīgais temats, kas aktuāls Latvijas basketbolā. Komandas “VALMIERA GLASS VIA” galvenais treneris un nodibinājuma “Bertānu Valmieras Basketbola skola” vadītājs Roberts Zeile, viesojoties “Basketstudijā 2+1”, stāsta par Valmieras komandas ikdienu pandēmijas skartajā sezonā un jaunām vēsmām, ko pilsētas un visa Vidzemes reģionā sola ienest 1. janvārī oficiālu darbu sākusī “Bertānu Valmieras basketbola skola”. Runājām par brāļu Bertānu iesaistes pavērtajām iespējām piesaistīt papildus speciālistus, vēlmi juridiski sakārtot jaunatnes basketbola vidi, skolas piedāvājumu un prasībām, līgumiem un cilvēciskajām attiecībām, optimālu modeli attīstībai. 69 minūtes par basketnola aktualitātēm un ilgtermiņa risinājumiem. 04:00 - "Valmiera Glass"/ViA pozīcija tabulā un zaudējumi ciešās spēlēs; 10:50 - Kārļa Apsīša pievienošanās komandai, izslimotais Covid-19; 18:30 - Bertānu Valmieras basketbola skolas izveidošanas iemesli; 25:00 - Līgumu slēgšana, skolas budžets; 33:55 - Pagātnes piemēri Valmieras basketbolā, sporta skolu sistēmas trūkumi; 43:00 - No citām Vidzemes pilsētām piesaistīti spēlētāji, transfēru prncips; 52:30 - Rūjienas vieta basketbola kartē pēc pašvaldību vēlēšanām; 57:00 - Treniņu skaits jaunajā skolā  

Covid-19 pandēmijas ieviestie ierobežojumi radījuši ne vienu vien problēmu, arī garas rindas pie Latvijas Pasta nodaļām. Rindu varētu nebūt, ja vien mēs mainītu savus ieradumus. Par sūtījumu piegādi raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns, "DPD Latvija" valdes priekšsēdētājs Jānis Grants un "Omniva Latvija" vadītāja Beāte Krauze-Čebotare. Raidīuma viesi atzīst, ka paku sūtījumi pieaug un ja parastā laikā tie vairāk bija gada nogalē, svētku laikā, un tad samazinājās, tagad sūtījumu skaits nebūt nesamazinās. Liela ietekme šajā ziņā ir tirdzniecības ierobežojumiem klātienē. Turklāt daudz  vairāk nākas piegādāt arī lielgabarīta sūtījumus.

Globālās sasilšanas slieksnis, ko varam uzskatīt par bīstamu, varētu tikt sasniegts laika posmā starp 2027. un 2042. gadu. Vismaz ar šādiem datiem klajā nākuši Makgīla Universitātes pētnieki, progozējot, kādas klimata izmaiņas mūs sagaida līdz 2100. gadam. Vai un kāpēc ir pamats tam, ka bīstamo līniju prognozes kļūst aizvien pesimistiskākas? Kā šīs dažādās prognozes atšķiras un kā varam paredzēt klimata pārmaiņas Latvijā nākotnē? Saruna par aktuālo globālās sasilsānas jomā raidījumā Zināmais nezināmajā ar Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītāju Andri Vīksnu un Latvijas Universitātes pētnieks un bierdības “Zaļā biedrība” valdes priekšsēdētāju Jāni Brizgu. Raidījuma viesi atzīst, ka nemaz nav jāgaida 2027. gads, pārmaiņas var izjust jau šobrīd. "Apokaliptiskie scenāriji jau tagad īstenojas pasaulē dažādos reģionos klimata pārmaiņu ietekmē. Arī Latvijā to redzam, ir kārtējais siltākais gads, jo 2020. gada temperatūra bija 2,4 grādus virs normas un kļuva par siltāko gadu Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē kopš 1924. gada,"  atzīsta Andris Vīksna. Klimata pārmaiņas var redzēt ar katru gadu un ietekme turpināsies līdz pat gadsimta beigām, izmaiņas būs arvien krasākas. "Bīstamu, ekstremālu meteoroloģisko apstākļu ietekmi redzēsim arvien biežāk, ne tikai pasaulē, bet arī arī Latvijā. To zināmā mērā nevar apstādināt. Var censties mazināt to ietekmi uz klimatu un cerēt un mazināt pārmaiņu straujumu. Lielā mērā tas ir pat neatgriezeniski," uzskata Andris Vīksna. Vīksna norāda, ka dati liecina, ka visā pasaulē izmaiņas notiek pārliecinoši un gadījumi kļūst arvien ekstrēmāki. Aizvien biežāk ir novērojamas ekstrēmas lietavas, plūdi, sausums, šī tendence turpināsies. Pēc pašreiz pieejamiem scenārijiem līdz gadsimta beigām, ja nekas nemainīsies, nav īpašs pamats optimismam, ka pēkšņi kaut kas būtiski uzlabosies. "Klimata pārmaiņas ietekmēs visus, lai kādās nozarēs strādājam. Tās ir saistītas ar nokrišņiem temperatūru, tas tālāk ietekmē mūsu ikdienu," atzīst Jānis Brizga. "Tas, ko arī Latvijā esam iepriekš redzējuši, ir siltās ziemas, kad mežu izstrāde ir apgrūtināta vai kad pārplūst kādas upes kopā ar to, ka meliorācijas sistēmas nedarbojas,"turpina Jānis Brizga. "Zemnieki no vienas puses var priecāties, ka pagarinās veģetācijas sezona un var mēģināt divas ražas novākt, bet palielinās kaitēkļu un invazīvo sugu risks." Ir daudzas lietas, ko vajadzēs mācīties, kā varam mainīgajā klimatā dzīvot. Tajā pašā laikā Latvija neatrodas sliktākajā pozīcijā salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem, tomēr klimata pārmaiņas ietekmē tautsaimniecību jau tagad. "Sniega sega mēreni pesimistisko scenārijos Kurzemes pusē samazināsies par 100 %, kas padarīs pastāvīgu sniega segu par ļoti eksotisku parādību, arī minimālās temperatūras ārkārtīgi pieaug," norāda Andris Vīksna. "Tāpat arvien biežāk ir dienas ar ļoti augstu temperatūru. Sabiedrību vēl vairāk ietekmē tropiskās naktis, kad gaisa temperatūra nepazeminās zem 20 grādiem, kas vairāk iespaido cilvēka veselību un neļauj atpūsties pēc karstās dienas. Iespaido visas tautsaimniecības jomas." Atšķirībā no pasaules, kur nokrišņu neesamības dēļ izjūtams arī ūdens trūkums, Latvijā nokrišņu daudzuma tendence ir pieaugoša, bet vasarās var būt periodi, kad mijas sausuma periodi ar spēcīgām lietavām, tas rada vēl būtiskāku ietekmi uz tautsaimniecību. "Pat Latvijas mērogā ar Latvijas salīdzinoši mēreno klimatu mēs jau redzam un redzēsim diezgan būtisku ietekmi," vērtē Andris Vīksna.   Rudeņi varētu būt garāki. Pavasari mainās salīdzinoši mazāk Rīgā pieredzētās klimata izmaiņas pagātnē Plūdi 1709. gadā, kad Doma baznīcā ūdenī atradies altāris, gadu simtiem ilgas bargas ziemas, slapjas vasaras - par vēsturiskajām klimata izmaiņām mūsu galvaspilsētā un kā klimants ietekmējis rīdzeniekums, stāsta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja pedagoģe, vēsturniece  Irēna Strēle. Klimats ir viens no faktoriem, kas vēsturiski ietekmēja cilvēku migrāciju no kādas vietas uz citu, ja palūkojamies, uz tagadējo Rīgas apkaimi, tad pirms 10-12 tūkstošiem gadu ļaudis te apmetās uz dzīvi Baltijas ledus ezera krastā. Bet turpinājumā skatīsim kā klimats ir ietekmējis ļaužu dzīvi tagadējā mūsu galvaspilsētā krietni vēlākos laikos. Pirmie rakstītie avoti par klimatu ne tika Rīgas apkaimē, bet visā toreizējā Latvijas un Igaunijas teritorijā ir rodami Livonijas Indriķa hronikā, kur vairākās vietās ir minēts, kā aizsalusi Baltijas jūra, piemēram, 1216. gadā un arī 1227. gada janvārī. Ejot laikam uz priekšu, apstājamies pie mazā ledus laikmeta, par kuru stāsta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja pedagoģe, vēsturniece Irēna Strēle. Kā vienu no dabas katastrofām pagātnē viņa min mazo ledus laikmetu, kas ilga aptuveni no 14. gadsimta līdz pat 19. gadsimta vidum. Šis klimata pārmaiņas visā pasaulē izraisīja vairāki spēcīgi vulkānu izvirdumi, un to ietekmē sākās gan vairākas slapjas vasaras bez saules, gan bargas ziemas. Irēna Strēle stāsta par pirmajiem dokumentiem, kuros ir fiksēts kā tolaik klimata pārmaiņu rezultātā, neizauga raža un iestājās bads. Dabas nelaimēm nāk klāt vēl kari un mēra epidēmijas, un turpinot skatīt šo laikposmu un dokumentus, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā Irēna Strēle min 18. gadsimta sākumu un lielos plūdus Rīgā 1709.gadā. Cita starpā turpinās arī Ziemeļu karš, un Rīgu tā paša 1709.gada rudenī aplenc Pētera I karaspēks un šis aplenkums ilgst teju deviņus mēnešus un Rīgā sākas milzīgs bads, kam sekoja mēris. Skatot vēl par krasām klimata izmaiņām vēsturē- Internetā var atrast Latvijas Universitātes ģeogrāfijas profesora Gunta Eberharda apkopojumu par dabas untumiem pagātnē, tā piemēram 1617. gadā Baltijā bijusi ļoti silta un lietaina ziema bez sniega. Visu janvāri pūtis dienvidaustrumu vējš un lijis, augusi zāle un izplaukuši ziedi, ziedējuši ķirši. Arī pēc septiņiem gadiem 1624. gadā atkal iestājusies tāda pati ļoti silta ziema. Savukārt 1431. gada vasarā valdīja liels sausums. Par to rakstīts: „Zeme un purvi dega,  dūmaka stāvēja sešas nedēļas, sauli neredzēja, zivis ūdenī nobeidzās un putni krita zemē”. Kā raksta profesors Eberhars, kopumā, vērtējot turpat 600 gadu garumā no 14. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam, Rīga un tās iedzīvotāji piedzīvojuši vairāk nekā 20 ledus sastrēgumu izraisīto katastrofālo plūdu postījumus.

Tā vien izskatās, ka vēl vairākus mēnešus mēs kārtosim daudzas lietas attālināti. Un te nu bez elektroniskā jeb e-paraksta dokumentus nokārtot būs sarežģīti vai pat neiespējami. Elektroniskais paraksts jeb e-paraksts Latvijā darbojas kopš 2006. gada, un tie, kas to lieto bieži, ir apmierināti ar šī servisa kvalitāti. Bet tie, kam šāda funkcija ir nepieciešama reti vai tikai vienu reizi, noteikti nebūs diez ko apmierināti ar paša paraksta iegūšanas veidu un tā lietošanu. Kā iegūt e-parakstu un kā to lietot, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine atzīst, ka e-paraksts ir noderīgs gan uzņēmējiem, gan ikvienam iedzīvotājam, jo tas ietver divas funkcijas – viena ir paraksta funkcija, otra – elektroniskā identitāte jeb personas identitātes apliecināšana digitālajā vidē. Valsts e-paraksta nokārtošanu un lietošanu garantē bez maksas. Vineta Sprugaine piekrīt, ka e-paraksta attīstību līdz šim kavēja trīs būtiski šķēršļi: tas bija par maksu, nebija visai ērts, nebija pielietojuma. Šobrīd visas trīs problēmas ir atrisinātas. E-paraksts ir pieejams bez maksas, ir pieejama arī mobilā versija tālrunī, tas ērti pieejams un vienkārši lietojams. Pieaug arī e-paraksta pielietojumu klāsts. Ja e-paraksts ir pieteikts pirms 2018.gada un nav lietots laikā no 2018. līdz 2020. gadam, tagad ir jāpiesakās no jauna, jo ir izveidota jauna tehnoloģiskā platforma drošības apsvērumu dēļ. Pieteikšanās ir attālināta portālā eparaksts.lv. Ir bezmaksas kurjers, kurš ieradīsies jebkurā apdzīvotā vietā Latvijā, lai parakstītu līgumu. Šis nav pieejams ārvalstīs dzīvojošajiem. Ja ir neskaidrības, jautāt var, zvanot uz klientu atbalsta tālruni 67108787 darba dienās no plkst. 8-20, kā arī var sazināties ar virtuālo kolēģi Signi jebkurā diennakts laikā. Uzņēmuma “Topodati.lv” pārstāvis Māris Krievs un Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektors Uldis Sukovskis dalās pieredzē par e-paraksta izmantošanu. Notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš iepazīstina ar jaunumu – no nākamā gada janvāra arī notāri iesaistīsies eParaksts Mobile izsniegšanā.

Iespējams, ka Baltijas jūra ir Latvijas teritorija, kuru Covid-19 ietekmē vismazāk. Tomēr jūra aizvien mainās - tiesa, citu, ne vīrusa radīto seku dēļ. Ko Baltijas jūrai nesis šis gads? Vai vides situācija jūrā uzlabojas vai aizvien pasliktinās? Nesen noslēgusies plašāka konference par Baltijas jūras stāvokli. Par to, kā gada nogalē izskatās Baltijas jūra, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta Jūras monitoringa nodaļas vadītājs Juris Aigars un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra projektu vadītāja Linda Fībiga. Raksturojot Baltijas jūras vides stāvokli, Juris Aigars bilst, lai arī viss relatīvs, tomēr labi nav. "Kas vienam ir labs, otram ir slikts. Ja pajautāsim, vai Baltijas jūra ir labā stāvokli, transporta kuģu īpašniekiem, viņi teiktu, kas vainas - ūdens ir, kuģis kustas, viss notiek. Ja paprasīsim kādam iedzīvotājam, kas ir ļoti norūpējies par putniem, visdrīzāk viņš teiks, ka nav labi, galīgi nag labi. Ja pajautāsim zvejniekiem, vecie zvejnieki teikts, ka kādreiz bija tādas zivis, tagad galīgi nekā nav. Tas ir relatīvs. Ja vidēji ņem, kopējās sajūtas, kas arī atspoguļojas indikatoros, ko arī izmantojam, parāda, ka labi nav. Ir slikti," skaidro Juris Aigars. Pētnieki vērtē, ka lielāka problēma, kas veicina vides pasliktināšanos Baltijas jūrā, ir eitrofikācija jeb dažādu sēra un fosfora savienojumu nonākšana jūrā.   Kaut mazs solis, kā ikviens var mazināt savu ietekmi uz jūru, ir savācot aiz sevis atkritumus pēc atpūtas pie jūras. Kāpēc aizvien no jauna uz lauka parādās laukakmeņi? Laukakmeņu ceļš ir ledājiem klāts .Tā īsumā var raksturot procesu, kas ir noticis vairāku miljonu gadu garumā. Laukakmeņu veidošanās tagadējā Latvijas teritorijā ir notikusi teju pirms diviem miljardiem gadu. Par to, kā lielākais no tiem - Nīcgales dižakmens - atdalījies no aisberga, kādas pēdas ledāji kūstot atstājuši uz akmeņiem un kāpēc ik gadu  apstrādātos laukos atkal parādās akmeņi, stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošais pētnieks, ģeoloģijas doktors Kristaps Lamsters. Sendienās cilvēki laukakmeņu rašanos skaidroja kā grēku plūdu ūdeņu sanesumus un kā stāsta Kristaps Lamsters, tad tikai 1840. gadā radās zinātnisks izskaidrojums tam, ka ledāju kušanas rezultātā uz zemes virsmas ir palikuši akmeņi. Tātad arī tajās klimatiskajās zonās, kas šodien ir tuvāk ekvatoram- akmeņi sveiciens no zemes veidošanās vēstures, k ad pasaulē valdīja ledus laikmets.

Covid-19 pandēmijā mediķus no ierindas nereti izved tas, ka pacienti nesniedz korektu informāciju par saslimšanu ar Covid-19. Uz to LTV raidījumā “Šodienas jautājums” norādīja Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs, aicinot pacientus būt godprātīgiem. Būt atbildīgiem pret sevi un citiem aicināja arī Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece. Viņa mudināja onkoloģijas pacientus neatlikt vizīti pie ārsta, bet, ja tomēr tas tiek darīts, informēt par to ārstniecības iestādi, lai šajā laikā pakalpojumu varētu saņemt citi pacienti.

Pieaugt ticībā savā ziņā ir paradokss - lai mēs varētu pieaugt, mums nepieciešams palikt - mājot Kristū. Mēs nekur citur neatradīsim svētai dzīvei nepieciešamo, kā vien Jēzū Kristū. 25.10.2020. Sludina mācītājs Kārlis Kārkliņš.

Kā jau piektdienā, apspriežam nedēļas svarīgākos notikumus. Diemžēl saslimstība ar Covid-19 nemazinās un tiek apspriesti jauni ierobežojumi, lai iespējami mazinātu inficēšanās risku sabiedriskās vietās. Tikmēr atbalsts civilo savienību likumam, kas juridiski aizsargātu arī viendzimuma pārus, par ko asas diskusijas notiek arī Latvijā, parādījies no pavisam negaidītas puses – par to dokumentālā filmā izteicies Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks. Runājam arī par politiska rakstura jaunumiem – nesaskaņām Zaļo un Zemnieku savienībā un izmaiņām Saeimas sastāvā. Aktualitātes raidījumā Krustpunktā komentē Latvijas Televīzijas žurnāliste Odita Krenberga, LV portāla žurnāliste Inese Helmane un "Neatkarīgās Rīta Avīzes" žurnālists Bens Latkovskis.

Latvija turpina strauji palielināties saslimstība ar Covid-19, sabiedriskajā transportā tagad obligāti jāvalkā maskas, lai gan daudzi demonstratīvi atsakās to darīt. Arī sociālajos tīklos netrūkst aicinājumu neļauties Covid panikai. Savukārt Saeima atbalstījusi lēmumprojektu par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Aldi Adamoviču ("Jaunā Vienotība"). Zināmi arī potenciālie kandidāti uz Satversmes tiesas tiesneša amata vietu. Nedēļas aktualitātes vērtē Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītāja Anita Brauna, Latvijas TV raidījuma "De Facto" žurnālists Ivo Leitāns, TV3 žurnālists Arnis Krauze un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Latvija turpina strauji palielināties saslimstība ar Covid-19, sabiedriskajā transportā tagad obligāti jāvalkā maskas, lai gan daudzi demonstratīvi atsakās to darīt. Arī sociālajos tīklos netrūkst aicinājumu neļauties Covid panikai. Savukārt Saeima atbalstījusi lēmumprojektu par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Aldi Adamoviču ("Jaunā Vienotība"). Zināmi arī potenciālie kandidāti uz Satversmes tiesas tiesneša amata vietu. Nedēļas aktualitātes vērtē Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītāja Anita Brauna, Latvijas TV raidījuma "De Facto" žurnālists Ivo Leitāns, TV3 žurnālists Arnis Krauze un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Aizvadītās nedēļas nogalē ļaudis satrauca ziņas par nežēlīgo advokāta Rebenoka slepkavību. Citas bažas raisa fakts, ka pieaug saslimstība ar Covid-19. Vai atkal būs nepieciešami jauni ierobežojumi? Tāpat nežēlīgas izrēķināšanās ar protestētājiem turpinās kaimiņvalstī Baltkrievijā. Vēl negaidīti strīdi izvērsušies sociālajos tīklos izvērsušies par tematu, vai ir labi, ja mamma uz darbu ņem līdzi bērnu. Aktualitātes komentē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonevičs, TV3 žurnālists Ivo Butkevičs un žurnāla ir "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš.

Aizvadītās nedēļas nogalē ļaudis satrauca ziņas par nežēlīgo advokāta Rebenoka slepkavību. Citas bažas raisa fakts, ka pieaug saslimstība ar Covid-19. Vai atkal būs nepieciešami jauni ierobežojumi? Tāpat nežēlīgas izrēķināšanās ar protestētājiem turpinās kaimiņvalstī Baltkrievijā. Vēl negaidīti strīdi izvērsušies sociālajos tīklos izvērsušies par tematu, vai ir labi, ja mamma uz darbu ņem līdzi bērnu. Aktualitātes komentē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonevičs, TV3 žurnālists Ivo Butkevičs un žurnāla ir "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš.

Polija turpina esošo kursu. Polijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts vadītājs Andžejs Duda, kurš tikai par diviem procentiem apsteidzis Varšavas mēru Rafalu Tšaskovski. Uzvara paliek uzvara, bet kā pārvaldīt tik sašķeltu valsti, kāda šobrīd ir Polija un kurš varētu būt patiesais vēlēšanu uzvarētājs. Serbija un Kosova atsāk dialogu. Pēc vairāku gadu pārtraukuma Briselē ir atsākušās Serbijas un Kosovas līderu tiešās sarunas. Kosova ir atteikusies no tirdzniecības ierobežojumiem, paverot ceļu diskusijām par abu pušu turpmākajām attiecībām. Vai varam gaidīt, ka Serbija jelkad atzīs Kosovas vienpusēji pasludināto neatkarību un vai tas veicinās gan pašas Serbijas, gan Kosovas iespējamo tuvināšanos Eiropas Savienībai? Pieaug militārā spriedze Kalnu Karabahas reģionā. Kopš jūlija sākuma pavisam nemierīga situācija ir izveidojusies uz Armēnijas un Azarbaidžānas robežas. Tur bruņotās sadursmēs bojā gājuši no vairākiem desmitiem līdz, iespējams, vairākiem simtiem militārpersonu, atkarība, no kuras valsts pozīcijas skatās. Kas šoreiz bijis par pamatu gadu desmitiem ilgā konflikta uzliesmojumam un cik nopietni jāuztver protestētāju saukļi iesaistīties atklātā karā. Bet varbūt šī ir ārēja provokācija? Notikumus pasaulē analizē Vidzemes augstskolas lektors, politoligs Jānis Kapustāns un vēsturnieks un politologs Kārlis Daukšts. Serbija un Kosova atsāk dialogu Šodien Briselē paredzēta klātienes tikšanās starp Serbijas prezidentu Aleksandaru Vučiču un Kosovas premjerministru Avdullu Hoti. Līdz ar to ir atsācies dialogs, kas 2018. gadā pārtrūka pušu nesamierināmo pozīciju dēļ. Kā zināms, pamatā albāņu apdzīvotā Kosova ieguva de facto neatkarību 1999. gadā pēc tam, kad NATO bombardēšanas kampaņa bija piespiedusi Serbiju atvilkt savus spēkus no autonomās provinces. Serbija joprojām kategoriski atsakās atzīt Kosovas neatkarību un bloķē tās mēģinājumus pievienoties starptautiskām organizācijām, savukārt Kosova nepiekrīt iespējamai oficiālai robežu maiņai, atsakoties no Serbijas kontrolētajiem un serbu apdzīvotajiem apgabaliem. Nepārprotamu grūdienu sarunu procesa atsākšanai deva Savienoto Valstu administrācijas, konkrētāk – prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Serbijas un Kosovas miera sarunām un Nacionālās izlūkošanas direktors Ričards Grenels. Viņa un Trampa administrācijas darbību šai ziņā daudzi gan kritizē, norādot, ka amerikāņi izdarījuši spiedienu uz Kosovu, lai piespiestu to atsākt dialogu, kā arī atstūmuši no tā Eiropas Savienības pārstāvjus, kuriem ir Apvienoto Nāciju mandāts vidutājībai sarunās. Tāpat tiek norādīts, ka Trampa administrācija mēģinājusi maksimāli izmantot subjektīvo momentu, satuvinot abu pušu līderus – Serbijas prezidentu Aleksandaru Vučiču un Kosovas prezidentu Hašimu Tači. Abiem līderiem tiek pārmestas autoritāras tendences, pie kam Tači, iesaistoties sarunās par iespējamu izlīgumu ar Serbiju, ir pārkāpis savas konstitucionālās pilnvaras. Martā uz to norādīja Kosovas toreizējais premjerministrs Albins Kurti, drīz pēc tam zaudējot amatu parlamenta neuzticības balsojumā. Amerikāņu aktivitātes izraisīja Serbijas galvenās sabiedrotās Krievijas nervozu reakciju, ārlietu ministram Sergejam Lavrovam noradot, ka bez Kremļa akcepta nekādas vienošanās par Kosovu nebūs. Sūtņa Grenela virzītais process teju vaiņagojās ar Vučiča un Tači tikšanos Baltajā namā jūnija nogalē, taču dažas dienas pirms tam Speciālā starptautiskā prokuratūra noziegumu izmeklēšanai Kosovā nāca klajā ar paziņojumu, ka ir sastādīts apsūdzības raksts par kara noziegumiem vairākiem augsta ranga Kosovas politiķiem, tai skaitā Tači. Plānotā tikšanās nenotika, taču process neapsīka un šobrīd ir atgriezies konvencionālajā ietvarā ar Eiropas Savienību kā vidutāju. Armēnija un Azerbaidžāna – gruzdošā konflikta uzliesmojums Saknes konfliktsituācijai Aizkaukāzā starp kaimiņvalstīm Armēniju un Azerbaidžānu meklējamas pirms simts gadiem, kad abas nācijas, tobrīd mēģinādamas iedibināt savu nacionālo valstiskumu, vilka robežas etniski neviendabīgajā teritorijā. Lielā mērā kaimiņtautu nesaskaņas bija iemesls tam, ka reģions tolaik nonāca Padomju Krievijas kontrolē. Procesā, kurā nozīmīga loma bija toreizējam Padomju Savienības tautas komisāram nacionalitāšu jautājumos Josifam Staļinam, armēņu kompakti apdzīvotais Arcahas reģions nonāca Azerbaidžānas sastāvā kā Kalnu Karabahas autonomā republika. Sabrūkot Padomju Savienībai, atsākās Arcahas armēņu mēģinājumi apvienoties ar Armēniju, kas noveda pie konflikta eskalācijas līdz pilnvērtīgai karadarbībai laikā no 1992. līdz 1994. gadam. Armēnijas bruņotie spēki un Arcahas brīvprātīgo vienības ieņēma ne vien bijušo autonomiju, bet arī apmēram 9% Azerbaidžānas teritorijas ārpus tās. Ar Krievijas starpniecību tika panākts pamiers un sāktas sarunas, kas turpinās joprojām, periodiski notiekot pamiera pārkāpumiem. De jure Armēnijas kontrolētā teritorija joprojām uzskatāma par piederīgu Azerbaidžānai. Līdz šim nopietnākā iesaldētā konflikta eskalācija bija 2016. gada aprīlī, kad četru dienu laikā abās pusēs gāja bojā apmēram pa simtam karavīru. Kopš pagājušās svētdienas pienāk ziņas par jaunu konflikta uzliesmojumu, šoreiz ārpus tiešās Kalnu Karabahas konflikta zonas – pie abu valstu robežās uz ziemeļiem no tās. Puses apsūdz viena otru civilo objektu artilērijas apšaudēs, kam sekojusi karadarbības aktivizēšanās, izmantojot tankus, raķešu ieročus un dronus. Abās pusēs ir kritušie, tai skaitā Azerbaidžānas armijas ģenerālis Polads Hašimovs un vairāki citi azerbaidžāņu un armēņu virsnieki. Polija turpina esošo kursu Aizvadītajā svētdienā notikušās prezidenta vēlēšanas Polijā nesa uzvaru esošajam valsts galvam Andžejam Dudam, kurš ar 51% vēlētāju balsu pārspēja savu sāncensi – Varšavas mēru Rafalu Tšaskovski. Līdz ar to izplēnējušas Polijas liberālās opozīcijas cerības mainīt līdzšinējo pie varas esošās partijas „Likums un taisnīgums” kursu, kura ietvaros, cita starpā, izpildvaras kontrolei tiek pakļauta tiesu vara. Kā zināms, šī virzība jau izpelnījusies asu kritiku no starptautisko cilvēktiesību organizāciju un Eiroparlamenta puses; Eiropas Komisijai uzsākot izmeklēšanas procedūru par likuma varas apdraudējumu Polijā. Ar minimālu vairākumu, kas pagājušā gada vēlēšanās tika iegūts Seimā, un sev lojālo prezidentu Dudu partijas „Likums un taisnīgums” rokās paliek nepieciešamie instrumenti savas politikas tālākajai īstenošanai. Priekšvēlēšanu kampaņa, kurā esošais prezidents nekautrējās izmantot varas kontrolei jau pakļautos sabiedriskos medijus kā propagandas rīku, nozīmīgs akcents tika likts uz tradicionālo vērtību sargāšanu, pozicionējot savu pretinieku kā šo vērtību grāvēju un „samaitājošu” ietekmju izplatītāju. Balsojums atklāj idejisko plaisu, kas šķeļ Polijas sabiedrību divās teju vienādās daļās. Andžeja Dudas un „Likums un taisnīgums” elektorāta bāzi pamatā veido gados vecāki poļi, reģionāli – valsts centrālie un dienvidaustrumu rajoni. Sevišķi spilgti iezīmējas atšķirība starp laukiem un pilsētu: ja iepriekšējās vēlēšanās 2015. gadā tādās samērā lielās pilsētās valsts austrumdaļā kā Bjalistoka un Ļubļina vairākums balsoja par Dudu, tad šoreiz tur uzvaru guvis Tšaskovskis, taču apkārtējos lauku rajonos un mazpilsētās atbalsts esošajam prezidentam tikai pieaudzis. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Šonedēļ atklāts rekordliels ar Covid-19 saslimušo skaits, savukārt Satversmes tiesai būs jāvērtē gan mediķu algu apjoms, gan Administratīvi teritoriālās reformas likums. Šos un citus notikumus analizējam Krustpunktā. Aktualitātes komentē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, TV3 žurnālists Ivo Butkevičs un “Latvijas Avīzes” žurnālists Māris Antonēvičs.

Šonedēļ atklāts rekordliels ar Covid-19 saslimušo skaits, savukārt Satversmes tiesai būs jāvērtē gan mediķu algu apjoms, gan Administratīvi teritoriālās reformas likums. Šos un citus notikumus analizējam Krustpunktā. Aktualitātes komentē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, TV3 žurnālists Ivo Butkevičs un “Latvijas Avīzes” žurnālists Māris Antonēvičs.

  Negribas piesaukt, bet 2020. gads varētu būt unikāls ar to, ka Latvijā vairāk cilvēku noslīks, nekā aizies bojā ceļu satiksmes negadījumos! Šo nākotnes statistiku var krietni uzlabot, ievērojot elementāras drošības pasākumus uz un pie ūdeņiem! Par to, kā baudīt ūdens peldes bez traumu un dzīvības riskiem, saruna raidījuma pirmajā daļā, bet pēc tam uzzināsim, kā tiks nodrošināta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, jo no 3. jūnija tie atkal  tiek sniegti pilnā apjomā.

Klausītājus turpina interesēt jautājumi, par kuriem runāja jau iepriekšējā dienā, runājot par izdegšanas sindromu. Savukārt, kāda klausītāja gados atklāj, ja viņai rodas agresija pret tiem, kas šobrīd pieņēmuši dažādus ierobežojumus, konkrēti runājot par atvieglojumiem, kas atcelti Rīgā sabiedriskajā transportā. "Ir dabiski, ka agresija pieaug, jo cilvēks ir saņēmis šoku. No sākuma viņš ir pārsteigts, tad viņš ir ieinteresēts, kad situācija kļūst hroniska, un nāk klāt vēl lielāki aizliegumi un lielāki noteikumu, cilvēks sāk justies nekomfortabli un sāk dusmoties, jo tiek ierobežotas viņa vajadzības un vēlmes. Tas ir dabiski, tas ir grūti, to ir grūti izturēt, bet tas tā ir," atzīt ārste-psihoterapeite Gunta Andžāne. "Tas ir loģiski, ka piedzīvo krīzi un nevis viens cilvēks, bet liels vairums cilvēku, tad rīcības plāni pārsvarā ir tendēti, ņemot vērā lielu daudzumu kaut kā. Mēs skatāmies no liela attāluma, lai veiktu kaut kādas rīcībās, kas varētu kaut kādu procentu ietekmēt visus," skaidro Andžāne. "Savukārt, ja krīze skar maz cilvēkus, tas pārvēršas vairāk par personificētu un individuālu attieksmi. Tad agresijas ir mazāk, vairāk ir ieklausīšanas, sapratnes. Vairāk tiek domāts un runāts, kā izdarīt, kā pielāgoties, kā sasniegt mērķi, kas ir uzlikts." Viņa norāda, ka ir lielie lēmumi – ir šie divi metri, noņem autobusus, lūdz nebraukt un neiet, tas ir vispārīgais režģis, kas būtu jāņem vērā. Savukārt katram individuāli, ņemot vērā, kas kopumā varētu ietekmēt un pasargāt no saslimšanas, būtu gudri pašam, vai konsultējoties, atrast zelta vidusceļu," norāda Andžāne. Bet dzimšanas dienas un draugu tikšanās šajā laikā viņa iesaka rīkot ar tehnoloģiju palīdzību attālināti - katram sava kafijas tase vai tējas krūze un kūciņa, bet kopīgas sarunas kādā no interneta platformām.

“Cilvēkiem Latvijā dažreiz ir bail ļaut sev palīdzēt, jo mēs esam gatavi sasparoties tikt galā paši, bet šajā krīzē mums ir jāmācās arī ļaut sev palīdzēt. Šobrīd ir vairāk ir palīdzētāju nekā to, kuri grib, lai viņiem palīdz,” raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj brīvprātīgo palīdzības kustības paliec-majas.lv pārstāve Inese Vaivare. Viņa mudina cilvēkus nekautrēties un teikt, kas ir vajadzīgs, lai citi viņiem varētu palīdzēt. Brīvprātīgie palīdz pārtikas un citu ikdienas preču piegādi, vajadzības gadījumā izved pastaigā mājdzīvnieku. Var arī vienkārši piezvanīt un parunāties, ja vienam mājās kļūst skumji. Kustības paliec-majas.lv tālrunis palīdzības pieteikšanai ir 25661991. Sociālās distancēšanās laikā ir būtiski pieaugusi brīvprātīgā darba nozīme un arī pieaug iespējas šādu palīdzību saņemt. Vaivare aicina brīvprātīgo darbā iesaistīties tos, kas šobrīd ir dīkstāvē. “Šis darbs dod lielu gandarījumu un nav sajūtas, ka tu esi bezspēcīgs un neko nedari,” norāda Vaivare. “Mūsu platformas mērķis – vest kopā cilvēkus vietējā kopienā. Lai vai kā mums šķistu, ka zinām, kas notiek apkārt, tie ir burbuļi un, iespējams, ir kāds cilvēks, par kuru mēs neko nezinām." Brīvprātīgo palīdzības kustība vairāk savu darbību vēlas izvērst reģionos. Vaivare arī uzskata, ka savstarpēja kaimiņu palīdzība būs arī nozīmīga pēc epidēmijas, kad cilvēkiem nebūs resursu. “Šobrīd gatavojam “spilvenu”, jo apzināmies, ka vajadzības tikai pieaugs. Iespējams, būs cilvēki, kuriem nebūs naudas, kuriem nebūs iespēju tikt līdz naudai fiziski, vai kādi citi īpaši apstākļi. Tāpēc esam atrotījuši rokas, meklējam gan tehnoloģiskus risinājumus, kas ir ērtāki mūsu brīvprātīgajiem, gan pēc iespējas plašāk reklamējām mūsu tālruni. Jārēķinās, ka tanī brīdi, kad jūs hospitalizē un jums paliek mājās mazs sunītis, tad ir par vēlu. Svarīgi, lai visi cilvēki jau tagad veido saikni ar brīvprātīgo palīgu. (..) Mēs nezinām, kā situācija attīstīsies, bet ir svarīgi, kad ir kāds, kam var piezvanīt," vērtē Vaivare. Viņa vēlas iedrošināt cilvēkus zvanīt, nebūt lepniem. Arī invalīdu un viņu draugu biedrības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis atzīst, ka darbs turpinās un tāpat palīdz cilvēkiem risināt gan sociālos, gan nodarbinātības jautājumus. Ir daudzi cilvēki, kas zvana un prasa, kā rīkoties šajā situācijā, interesējas, kas notiks. “Apeirona” pārstāvji arī paši zvana cilvēkiem un interesējas, kā viņiem klājas. “cilvēki ir kļuvuši nedaudz iecietīgāki, pacietīgāki un zvana tikai brīžos, kad jūt, ka nevar paši situāciju atrisināt. Ja kaut kas īpašs viņiem ir bijis, ko var pieciest, tad nav kategorisku prasību, ka man vajag. Cilvēki mēģina saliedēties un būt kopā ar pārējiem, paciest neērtības, kuras ir veidojušās šajā situācijā,” atzīst Ivars Balodis. Nevalstiskās organizācijas ir tās, kurās cilvēki mēģina šādos krīzes apstākļos sanākt kopā un mēģina rast risinājumus. Reizēm rodas brīnišķīgas idejas, kā palīdzēt, kā risināt kādas situācijas. “Nevalstiskās organizācijas vienmēr ir bijušas tās, kuras brīvprātīgi mēģina iesaistīties un atrisināt tādas lietas, kas krīzes apstākļos valdībai varbūt piemirstas vai nav laika, vai kapacitātes. Tad ir nevalstiskās organizācijas un platformas,” uzskata Balodis.

"Turpinās mēģinājumi daudz dažādos smalkos veidos apmuļķot cilvēkus un piedāvāt viņiem neesošus labumus. Viens no iemesliem krāpnieku aktivitātes pieaugumam ir Smart-ID plašais izmantojums," atzīst raidījuma Kā labāk dzīvot viesi. 2019. gadā dubultojies finanšu  krāpniecības mēģinājumu skaits internetā un ne tikai. Vairumā gadījumu krāpniekiem nekas nebūtu izdevies bez paša klienta rīcības. Iemesli ir dažādi - vienkārša neuzmanība, nezināšana vai diemžēl ļoti bieži - lētticība. Kādi ir izplatītākie finanšu krāpniecības veidi, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Bankas “Citadele” Informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs Kaspars Briška, “Luminor” Biznesa attīstības vadītāja Jekaterina Zinica, SEB bankas digitālās attīstības vadītājs Iļja Nogičevs un “Swedbankas” Krāpšanas riska novēršanas eksperts Henrijs Romans. Shēma ir nemainīga gadu desmitiem: zvana no nepazīstamiem numuriem un uzstājīgi piedāvā investēt naudu ar milzīgu procentu atdevi. Tas notika 90. gados, tas notiek arī mūsdienās. Tā ir rafinēta krāpšana, cilvēkam iestāsta, ka naudu atgūs ar 100 vai 200 % peļņu un cilvēks ir gatavs atdot pēdējo un pat aizņemties. Vienkāršs risinājums, lai tiktu vaļā no krāpniekiem - nolieciet telefona klausuli un ir iespēja bloķēt konkrēto numuru. Ja tiešām cilvēks ir kļuvis par krāpšanas upuri, noteikti vajag ziņot policijai. Tāpat, ja pamanāt neatpazītas darbības savā bankas kontā kaut vai viena centa apmērā, noteikti bloķējiet kontu un sazinieties ar banku. Bieži krāpnieku slazdos iekrīt cilvēki, kuriem nav ar ko komunicēt. Speciālisti iesaka pajautāt bērniem, bankai vai draugiem. Svarīga ir kritiskā domāšana un komunikācija

Laiks, kad virtuālā realitāte tika saistīta tikai ar izklaides iespējām, jau sen ir pagātnē, jo attīstoties tehnoloģijām tiek rastas arvien jaunas iespējas, kā to izmantot izglītības, veselības, būvniecības, kā arī citiem ļoti praktiskiem mērķiem. Tā var būt iespēja attālināti apsaimniekot mežu, izstaigāt objektus tūkstošiem kilometru attālumā, atpūsties un relaksēties darba dienas vidū un paveikt daudz ko citu praktiski noderīgi, ietaupot laiku un līdzekļus. Par to LR6 Latvijas Universitātes radio NABA raidījumā “Digitālās brokastis” vadītāji Artis Ozoliņš un Rihards Blese sarunājas ar “TietoEVRY” mārketinga un komunikācijas vadītāju Ingu Grencbergu un vadošo programmētāju Igoru Vasiļjevu. Cik tālu mēs esam no tā, lai īstās realitātes sajūtas spētu atdarināt virtuālajā? Pavisam aizstāt to laikam īsti nevarēs, jo fiziskās sajūtas mums tomēr arī ir ļoti mīļas. I. Vasiļjevs: Tehnoloģiju attīstība lieliem soļiem skrien uz priekšu, tās tirgū paliek aizvien pieejamākas, arī cenas krīt. Primāri mēs uztveram ar redzi un dzirdi, šīs sajūtas atdarina mūsu virtuālo realitāti, un ar to pilnīgi pietiek, jo, ja mēs paskatāmies, kā smadzenes ļaujas ilūzijai, tad arī tās visas sajūtas var arī caur redzi izjust. Ja mēs izvērtējam visus šos maņu orgānus – redzi, dzirdi, smaržu un tausti, sanāk, ka visvieglāk smadzenes ir apmānīt caur redzi? I. Vasiļjevs: Tauste jau tiek simulēta pietiekami reālistiski. Tehnoloģiski mēs jau varam simulēt arī smaržu un kaut kādus garšas izjūtas receptorus  – to ļauj izdarīt mikromodulārās ķīmijas laboratorijas, taču pagaidām tas nav tik plaši pieprasīts, piedāvājumu rada pieprasījums. Tomēr kopumā pagaidām lielākais izaicinājumus ir šīs smaržas un garšas sajūtas simulēšana. Kur jūs saskatāt virtuālās realitātes praktisko pielietojumu, kaut kādu pievienoto vērtību – tā ir tikai izlaide vai tai arī ir kādi nopietni profesionālie izaicinājumi? I. Grencberga: Virtuālās realitātes izmantošana izklaides jomā arvien straujāk samazinās par labu reālam pielietojumam  visdažādākajās praktiskās jomās – medicīnā, arhitektūrā, būvniecībā, ražošanā, tā vairs nav tikai spēlīšu sadaļa, tās ir reālas lietas, kuras ikdienā cilvēkiem palīdz un dod vērtīgāko, kas mums ir – laiku. Piemēram, “TietoEVRY” galvenajā birojā Helsinkos ir biroja virtuālā tūre, ļaujot jaunajiem darbinieki pirms savas pirmās darba dienas virtuāli izstaigāt telpas, ieraudzīt kolēģus, noskaidrot viņu amatus, uzzināt, kur atrodas kafijas automāts. I. Vasiļjevs: Mūsu birojā ir “Tieto Electronics Gym” – radošā tehnoloģiju telpa mūsu darbiniekiem, kur mēs pētām arī virtuālās realitātes iespējas, izmantojot tehnoloģijas un programmatūru. Mēs pētām tās lietas, kuras tirgū vēl nav pieejamas vai arī ir ļoti dārgas –varam tās savā tajā telpā radīt, izstrādājot elektroniskos risinājumus, mikroshēmas un ar 3D printeri izdrukāt korpusu. A. Ozoliņš: Redzamākais līdzeklis realitātes simulēšanai ir brilles, kādus vēl rīkus izmanto realitātes atdarināšanai? I. Vasiļjevs: Jā, primāri tās ir brilles. Šobrīd tās ir ļoti lielas, kā ķieģelis uz galvas, bet to gabarīti ar laiku samazinās, un pienāks brīdis, kad šīs brilles būs tikpat lielas kā parastās optiskās brilles, vēl tālākā nākotnē tās varētu būt kontaktlēcas. Papildus vēl nāk austiņas, cimdi taustei, un tērps, lai izjustu objektus virtuālajā realitātē. Attīstot kustības izjūtu, tehnoloģiski nav sarežģīti radīt tādu kā sfēru, kurā cilvēks ieiet iekšā un tad šī sfēra uz lodīšu pamata it kā kustās apkārt ap sevi, ap savu asi, un tad cilvēks iekšpusē var iet visos virzienos. Tas ir viens no kustības un pārvietošanās virtuālajā telpā attīstības virzieniem. Jāpiebilst, ka, izmantojot virtuālās realitātes tehnoloģijas mājas apstākļos, telpā jābūt diezgan drošai videi, lai pārvietojoties netīšām uz kaut kā neuzkāptu vai kaut ko nenogāztu. Kādiem vēl nolūkiem vēl jūs izmantojat virtuālo realitāti? I. Grencberga: Viens no “TietoEVRY’ lielākajiem projektiem ir virtuālais mežs, kurš izstrādāts kopā ar skandināvu mežu uzņēmumu “Metsä Group” – tas nozīmē, ka sēžot birojā pie galda tu vari staigāt un apsaimniekot savu īstu mežu, tādējādi ietaupot laiku un naudu tā apsekošanai klātienē. Tas sniedz iespēju virtuālā vidē novērtēt mežu, saprast, cik lieli būs ieņēmumi, izcērtot to šodien vai arī izdarot to pēc gada. Tur var arī virtuāli sastādīt jaunus kokus. Vēl viens no “Tieto” virtuālās realitātes projektiem ir Norvēģijā datu centrs – tas ir ļoti drošs, iebūvēts tālu Norvēģijas kalnos un, lai, klientiem to parādītu nemērojot tūkstošiem kilometru tālo ceļu līdz pašam centram, ir radīta iespēja to kopā ar klientu izstaigāt un iepazīt drošības risinājumus, sēžot birojā pie galda. Kā jūsu uzņēmums veicina izpēti un attīstību, vai jūs sadarbojoties ar zinātniekiem? I. Grencberga: Mūsu Somijas kolēģi, kuri īsteno mūsu nozīmīgākos virtuālās realitātes projektus, šobrīd kopā ar Somijas zinātniekiem strādā pie virtuālās realitātes projektiem un viena no interesantākajām lietām veselības nozarē, ko viņi ir izstrādājuši un testē, ir virtuālās realitātes brilles relaksācijai, meditācijai. Šīs brilles darba dienas vidū var uzlikt, un tās ļauj relaksēties un meditēt, arī izmēra asinspiedienu. Kāds potenciāls ir Latvijā virtuālās realitātes projektu attīstībā? Latvijā mēs sadarbojamies ar studentiem – viņi veica izpēti būvniecības nozarē un mēs kopā ar kolēģiem analizējām, ar kādiem rīkiem varētu veikt un apsekot būvniecības procesu no projekta līdz finišam un skatīties, kādas ir iespējamās novirzes un jau laicīgi tās koriģēt. Viens no veidiem varētu būt telpas skenēšana ar dažādiem paņēmieniem un tās apsekošana ar virtuālās realitātes palīdzību. Kādi ir virtuālās realitātes attīstības virzieni? Notiek izpēte un jau ir taustāmi rezultāti neirointerfeisā smadzenēm, – apejot mūsu maņu orgānus, informācija pa tiešo jau tiek nodota smadzenēs. Pavisam nesen Elons Masks ziņoja, ka viņi pēta iespēju pieslēgt pirmajam cilvēkam tādu smadzeņu skanētāju. Kopumā virtuālā realitāte attīstās pieprasījuma virzienā – tiek strādāts pie tā, ko vēlas gala patērētājs. Piemēram, arī tajā pašā papildinātās realitātes jomā, ka var aiziet uz trenažieru zāli, uzvilkt brilles un ieraudzīt savu virtuālo treneri, kuš seko jūsu kustībām un stāv blakus un koriģē treniņa procesu. Un visi, kas vēlas strādāt jūsu uzņēmumā jau arī virtuāli var ar to iepazīties? I. Grencberga: Jā, iepazīties ar mūsu biroju virtuāli iespējams try.tieto.lv

Viena no modernās sabiedrības redzamākajām iezīmēm ir hronisks laika trūkums: mums nepietiek laika darbam, atpūtai, ģimenei un vēl vairākām svarīgām lietām. Kas tad zog mūsu laiku? Blogeris Džonatans Ču no ASV uzskata, ka tās ir tikai trīs lietas. Pirmā, mums ir vēlme izvairīties no sirdsēstiem, vienmēr būs kāda problēma, kuru vajadzētu risināt, bet mums nav ne mazākās vēlmes to darīt, tāpēc esam gataavi stundām sēdēt sociālajos tīklos vai skatīties televizoru, lai nevajadzētu domāt par tās risinājumu; arī sportošana nepalīdzēs, jo tā var sagādāt fiziskas sāpes, kuras sajust arī nevēlamies. Otra lieta - tiekšanās pēc baudas. Porblēmas nekur nepazūd, prieka maz, tāpēc palīdz ēšana - kāda šokolādīte, cepumiņš, čipši, kurus stresa situācijā patērējam neadekvāti daudz. Pieaug arī kafejnīcu apmeklējums un šāda baudas gūšana lieki tērē laiku. Trešā lieta - esam gatavi dzīvot ne savu, bet citu dzīvi. Ja mums nav konkrēta dzīves plāna un apzināti neveidojam savu dzīvi, sākam atsaukties uz savu tuvinieku un draugu aicinājumiem palīdzēt risināt viņu dzīves problēmas. Kuriem labāk veicas – rūdītiem plānotājiem, vai tiem, kuri dara visu tāpat vien, kā nu sanāk, neraizējoties par plānu kalšanu. Un kā ar laiku – vai tas patiesi ir naudas vērtībā vai tomēr uzlūkojams citādi? Vai dzīve būtu jāplāno vai jāļaujas plūdumam, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē biznesa treneris Edgars Untāls, biedrības "Līdere" valdes priekšsēdētāja uzņēmēja Aiva Vīksna un mūziķis, dīdžejs un zemūdens operators Horens Stalbe. "Ir lietas, kas jāpatur prātā, lai kāds arī būtu brīvdomātājs," atzīst Edgars Untāls. "Lai arī kā, ir lietas, ko plānojam. Var teikt, ka dzīvojam šodienai, bet arī šodienu plānojam. Svarīgākais ir justies brīvi un būt apmierinātam ar to, ko dari," uzskata Aiva Vīksna. "Var dzīvot haosā, bet arī haoss ir lietu kārtība, tikai haotiska. Viss ir pakļauts kādai shēmai, visam ir cēloņi un sekas, plānojat vai nē. Pasaule ir uzbūvētā tā, ka pat ja jūs neplānojat, viņa plāno," norāda Horens Stalbe.  

Dzelzceļš ir sarežģīta transporta infrastruktūra, kura darbojas pēc noteiktām likumsakarībām. Daļai iedzīvotāju dzelzceļš ir ikdienas dzīves sastāvdaļa. Kā sadzīvot ar dzelzceļu, kas jāzina un jāievēro, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Latvijas Dzelzceļa galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta palīgs, ārkārtas situāciju gatavības nodrošinājuma nodaļas vadītājs Juris Raudovs, Latvijas sēdvolejbola komandas uzbrucējs Aleksandrs Ronis un SIA “LDz Cargo” dīzeļlokomotīves vadītājs Mārcis Čerpinskis. 2019.gadā jau 13 negadījumi uz dzelzceļa bijuši. Desmit – ar letālām sekām. Lielākoties negadījumi notiek cilvēku neuzmanības vai vieglprātības dēļ. Pieaug to gadījumu skaits, kad cilvēki nenoņem austiņas pirms šķērsot dzelzceļu, lai pagrieztu galvu un paklausītos, vai netuvojas vilciens. Cilvēki vairāk pievēršas viedierīcēm un neapskatās uz sliedēm, pirms tās šķērso. Ir vērts atcerēties par drošības jautājumiem, jo vilcienu mēs nevara uzveikt. Viņš ir stiprāks par mums. VAS "Latvijas dzelzceļš" aicina - iemāci dziesmu draugiem un parūpējies, lai sliežu tuvumā viņi ir drošībā! Ieskaties - dzirdiredzidzivo.lv!  

No 1. janvāra sadzīves atkritumiem Latvijā ir ievērojami paaugstināts dabas resursu nodoklis, kas automātiski palielina maksu iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu. Maksāsim un dzīvosim kā līdz šim, varbūt ir iespējas maksāt mazāk, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā rīkoties, skaidro un iesaka akciju sabiedrības „Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis, uzņēmuma „Clean R” valdes loceklis Guntars Levics un biedrības "Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija" valdes locekle Rūta Bendere. Atsevišķi šķiro stikla taru, vieglo iepakojumu – papīru, kartonu, plastmasas iepakojumu metālu (visu, ko var saspiest), bioloģiskos atkritumus. Vēl atsevišķi jāliek pārējie nešķirotie atkritumi. Dabas resursu nodokli maksā par nešķirotiem atkritumiem, kurus noglabā poligonos. Šogad nodoklis ir 43 eiro par tonnu un tas turpinās augt arī nākamos gadus, jo vairākas valstīs Eiropā dabas resursu nodoklis ir 100 eiro par tonnu. Atkritumi jāšķiro ne tikai tāpēc, lai samazinātu poligonā noglabāto atkritumu daudzumu, bet, lai palielinātu otrreiz izmantojamo izejvielu daudzumu. Atkārtoti izmantojot izejvielas, saglabājam dabas resursus.

Piektā daļa mirstības un saslimstības gadījumu pasaulē ir saistīti ar vides problēmām. Tāpat ikvienu skar un arī veselības sarežģījumus daudziem var radīt klimata pārmaiņu radītās problēmas. Ir tīri vides piesārņojumu izraisītas veselības problēmas, ir globālo pārmaiņu radītas problēmas. Vairāk nekā vides putekļu piesārņojums, veselības problēmas var radīt putekļu piesārņojums mājās. Ēst gatavošana, smēķēšana un gaisa atsvaidzinātāju lietošana – būtiski ietekmē veselību, saasina esošās slimības, norāda raidījuma Zināmais nezināmajā viesi. Nav lielākās laimes, kā būt veselam. Taču ne vienmēr mūsu veselības stāvoklis ir atkarīgs no iedzimtības, uztura, dzīvesveida, un ne vienmēr to varam ietekmēt pašu spēkiem. Dažkārt kļūstam par upuriem vides apstākļiem, piemēram, gaisa piesārņojumam, vai neapzināti atrodamies tuvumā bīstamām vielām, kas var atstāt ietekmi uz mūsu veselību. Vides piesārņojums var būt veicinātājs vairāk nekā simt dažādām saslimšanām un Pasaules veselības dati norāda, ka ar vides apstākļiem saistītas slimības ir viens no četriem biežāk sastopamajiem nāves iemesliem pasaulē. Kuras ir izplatītākās slimības un kas ir šo slimību veicinātāji? Skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš un RSU Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadošā pētniece Žanna Martinsone. Pētījumi par depresijas izpaltību Depresija ir viena no biežākajām psihiskajām saslimšanām Eiropā. Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka 2020. gadā tā būs otrā biežākā slimība invaliditātē pavadīto gadu dēļ visā pasaulē, turklāt depresija ir galvenais pašnāvību cēlonis. Psihiatre, RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docētāja Jeļena Vrubļevska  nupat aizstāvēja savu promocijas darbu par depresija izplatību Latvijā. Viņa skaidro, kas tik atklāts, strādājot pie šī pētījuma un atgādina, kāpēc šī slimība ir tik nopietna un aktuāla mūsdienās.  

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievēršamies protestiem. Ar to palīdzību pēdējo gadu laikā gan gāztas valdības, gan parādīta tautas griba. Ukrainā gāzts prokremliskais prezidents, Rumānijā panākts, ka valdība atsakās no korumpantiem labvēlīga dekrēta, savukārt Polijas valdošā partija "Likums un taisnīgums" un Trampa administrācija ASV regulāri sastopas ar tautas dusmām. Kā varētu skaidrot šo protestu uzplaukumu? Kāpēc dažas tautas ir naskākas protestētājas un vai tiešām mēs latvieši esam tik kūtri aktīvi paust neapmierinātību par valdības lēmumiem un dzīves apstākļiem? Studijā turpināsim protestu tematu. Vai protestu kustības un sociālo mediju aktīvitātes ir liberālās sabiedrības monētas otra puse populistisko partiju uzplaukumam? Vai mūsdienu Rietumu pasaulē protesti pret pastāvošo iekārtu vēsta par jauna laikmeta ievadīšanu, vai drīzāk tās ir aizgājušās liberālās ēras pēdējās agonijas un spazmas? Studijas viesi: Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politikas zinātnes profesors Juris Rozenvalds un Jānis Buholcs, Vidzemes Augstskolas pasniedzējs, mediju un sociālo mediju eksperts. Pieaug protestu nozīme Pilsoniskā sabiedrība ir neatņemama daļa no funkcionējošas demokrātijas, jo pilsoniskās sabiedrības galvenais uzdevums ir radīt priekšnoteikumus līdzdalībai. Allaž pierasts dzirdēt, ka kādā pasaules vietā notiek skaļi protesti pret kādu globālu vai lokālu problēmu. Ierasts domāt, ka galvenais iemesls ir cilvēku vēlme izgāzt savas dusmas. Viens no skaļākajiem pēdējā laika protestiem Eiropā ir Rumānijas iedzīvotāju masveida pretestība valdībai, kura vēlējās aizsargāt smagos korupcijas noziegumos apsūdzētos. Tautas kustībai izdevās apturēt strīdīgos likuma grozījumus un gandrīz panākt valdības krišanu. Līdzīgi protesti notiek arī Polijā, kur valdošā partija Likums un taisnīgums pamanās izraisīt sabiedrības dusmas, kas izvēršas protesta akcijās. Protams, liela daļa pēdējā laika protestu ir saistīti ar Donalda Trampa ievēlēšanu. Ja sākotnēji šie protesti atgādināja mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības stāju, tad bieži vien jau pāraug arī komiskos notikumos. Piemēram, Īrijā protestētāji pauda neizpratni par valsts augstākajām amatpersonām, kas varētu doties uz Svētā Patrika dienas svinībām uz Vašingtonu. Principā Īrijas politiķi to dara katru gadu, vienīgā atšķirība, šogad ASV prezidents ir Donalds Tramps. Viennozīmīgi spēcīgāko iespaidu par protestiem pēdējā laikā ASV ir atstājis tā sauktais „sieviešu maršs”. Īpaši jau pēc tam, kad spēcīgas un sabiedrībā labi zināmas personas pauda savu viedokli un atbalstu cīņai. Viena no tādām bija Madonna. Vai Skotijā būs jauns referendums? Jau pirms pagājušā gada jūnija, kad  briti devās pie balsošanas urnām piedalīties Brexit referendumā, gaisā virmoja runas par atkārtotu skotu neatkarības referendumu. Pagājušajā nedēļā medijos parādījās informācija, ka britu premjere Tereza Meja jau gatavojas skotu neatkarības referendumam nr.2. Komentē LU asociētais profesors Daunis Auers. “Spiediens jaunam referendumam nāk no Skotijas reģionālās valdības. Proti, skotu likumdevējā, 54 no 59 deputātiem ir no Skotu nacionālās partijas, tā ir tā partija, kas atbalstīja referendumu pirms divarpus gadiem un kas arī tagad aģitē par iespēju rīkot jaunu referendumu par Skotijas izstāšanos no Lielbritānijas. Tātad ir skaidrs, ka ir politiskais atbalsts, bet problēma ir tāda, ka ir vajadzīga atļauja no britu valdības, no britu parlamenta, lai rīkotu saistošu referendumu Skotijā. Un šobrīd izskatās tā, ka britu premjere negrasās dot šādu atļauju, tāpēc, ja referendums notiktu, tas nebūtu saistošs, tas būtu vairāk psiholoģisks, kas liktu britu valdībai ņemt vērā skotu intereses diskusijās ap Brexit. Mejai politiski īsti nav ko zaudēt, jo no šiem 59 skotu deputātiem, kas ir parlamentā , tikai 1 ir no konservatīvās partijas, tātad konservatīvajai partijai nav liels vēlētāju [skaits] Skotijā, tātad politiski viņai nav ko zaudēt, kaut kādas balsis vai ietekmi. Drīzāk ir jautājums par to, kā tas varētu ietekmēt pārējo Lielbritāniju, bet pārējā Lielbritānija jau ir pret Skotijas izstāšanos. Otrs jautājums ir par atbalstu, jo kopš referenduma sabiedriskās domas skaidri norāda, ka skotu vēlētāji ir pret atdalīšanos no Lielbritānijas. Visas aptaujas līdz pat pēdējai, kur mazlietiņ mainījās rezultāti, ir stabili paturēts šis te 10 punktu starpību, proti, 55% ir par palikšanu, 45% ir par šķiršanos. Ja viņiem tagad būtu jāizvēlas - palikt ES, bet izstāties no Lielbritānijas, nav skaidrs, kā viņi balsotu. Jo tā ikdienas pieredze skotiem tomēr ir daudz vairāk saistīta ar mijiedarbību ar Angliju, [Velsu] un Īriju , daudz mazāki ir kontakti ar Eiropu. Un tad vēl viens faktors, kas jāņem vērā, - mēs īsti nezinām, kā Eiropa uztvertu Skotiju. Ir skaidrs, ka Spānija nav labvēlīgi noskaņota par Skotijas iestāšanos ES, jo uzskata, ka tas varētu būt negatīvs signāls katalāņu nacionālistiem. Un arī nav skaidrs, kā tas varētu notikt, jo - pārējā Lielbritānija izstājas un Skotija paliek? Bet Skotija jau nav ES biedrs, valsts, tā kā visticamāk tas nevarētu notikt, Skotijai būtu jāiestājas no jauna, un tas nozīmē, ka Skotijai būtu sarunas, diskusija utt. Un vēl - katrai valstij ir veto tiesības par jauniem biedriem, tāpēc ir risks, ka Spānija vai kāda cita valsts, varētu neapstiprināt Skotijas iestāšanos ES. Tāpēc tas ceļš nemaz nav tik vienkāršs un viennozīmīgs, kā skotu nacionāļi stāsta saviem vēlētājiem.”

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievērsīsimies Polijai, kur šobrīd sabiedrībā notiek diskusijas par plānoto abortu aizliegumu. 3. oktobrī vairāk nekā 60 Polijas pilsētās, kā arī daudzviet Eiropā cilvēki piedalījās protestos pret paredzētajām izmaiņām likumos. 6. oktobrī kļuva zināms Polijas parlaments pagaidām noraidījis pretrunīgi vērtēto likumprojektu, kas paredzēja ieviest pilnīgu abortu aizliegumu. Studijā saruna par eiroskepticisma pieaugumu - kādu attīstības scenāriju Eiropas Savienībai saredz Latvija un tās sabiedrība, un kāds noskaņojums ir vērojams citās mazajās ES dalībvalstīs. Viesis studijā: Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis. Vēl raidījumā: pagājis gads kopš Krievija iesaistījusies Sīrijas karā - pētīsim, kā to atspoguļo Rietumu un Krievijas mediji. Pievērsīsimies arī mūsu ziemeļu kaimiņiem igauņiem un viņu jaunajai prezidentei Kersti Kaljulaidai. Kā viņa atšķirsies no aizejošā prezidenta Tomasa Ilvesa.   Nav viegli būt sievietei Polijā Pagājusī nedēļa Polijā bijusi vētraina. Tieši pirms nedēļas Poliju pārņēma protesti, ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lielākā daļa ģērbušies melnā un bruņojušies ar metāla pakaramajiem. Melnais apģērbs simbolizēja sēras par zaudētām reproduktīvajām tiesībām, savukārt pakaramais – par nelegālajiem, mājās veiktajiem abortiem. Ielās protestantu bija tik daudz, ka neskaitāmiem uzņēmumiem un iestādēm nācās palikt slēgtām, jo vienkārši nebija, kam strādāt. Likumprojekts, kas cilvēkus izveda ielās, ir saistīts ar pilnīgu abortu aizliegumu. Priekšlikums, kas savāca ap 450 000 parakstu no tautas, paredzēja ne tikai aizliegt visus abortus, bet arī tos kriminalizēt. Sievietēm, kuras meklētu iespēju izdarīt abortu un ārstiem, kuri būtu gatavi to veikt, varētu draudēt cietumsods. Likumprojekta kritiķi norāda, ka sievietes, kuras piedzīvojušas spontāno abortu, rehabilitācijas vai psiholoģiskās palīdzības vietā varētu saņemt policijas izvaicāšanu par notikušā apstākļiem. Iespējams, ka ārsti varētu arī atteikties veikt dažādas rutīnas procedūras, kurām ir kaut neliela iespēja izraisīt spontāno abortu. Atskaņas no protestiem bija jūtamas gan daudzos medijos, gan arī trešdien Eiropas Parlamenta debatēs. Vācijas deputāte Teri Reintke ne tikai nolasīja poļu sieviešu prasības, bet arī izteica viņām pagodinājumu. Latvijas Universitātes asociētais profesors Artūrs Kučs norāda, ka Polijas vārds jau šobrīd parādās daudzās Eiropas cilvēktiesību tiesas lietās, kas saistītas ar abortiem. “Polijā jau tagad ir zināma nenoteiktība un mediķu atteikšanās tur, kur likums pieļauj nodrošināt sievietēm pilnvērtīgu informāciju par pieeju abortam, tad ja šis likums tiks vēl vairāk sašaurināts, tas vēl vairāk, es domāju, atturēs ārstniecības personālu sniegt pilnvērtīgu informāciju, lai varētu pieņemtu šo grūto, smago lēmumu vai turpināt grūtniecību vai pārtraukt,” uzskata Kučs. Šobrīd Polijā ir vieni no stingrākajiem abortu ierobežojumiem Eiropas Savienībā. Aborti atļauti tikai gadījumos, ja grūtniecība apdraud mātes dzīvību, ja bērns ieņemts izvarošanas vai incesta rezultātā, vai, ja bērnam ir nopietnas saslimšanas. Šo likumu pieņēma 90. gadu sākumā, jo tajā laikā ap 100 000 sieviešu ik gadu Polijā veica abortu. Feministu organizācijas gan norāda, ka reāli abortu skaits nav īpaši samazinājies, gluži vienkārši sievietes abortus veic vai nu ārzemēs vai arī pie kaktu dakteriem. Arī gadījumos, kad abortu sieviete Polijā drīkst veikt, bieži ārsti atsakās to darīt morālu vai reliģijas apsvērumu dēļ. 

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par imigrantu pieplūduma radīto neizpratni, par bailēm un naidu Eiropas cilvēkos, kā arī par vērtībām un normām, ko savukārt akcentē tie, kuri naidīgos nosoda. Viesis studijā: Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Igors Šuvajevs. Rubrikā "Viedokļi". Pieaug spriedze starp ASV un Ķīnu. Pēc ASV karakuģa iebraukšanas Dienvidķīnas jūras ūdeņos, uz kuriem pretendē Ķīna, saasinājušās Pekinas un Vašingtonas attiecības. Pēc ASV lēmuma nosūtīt karakuģi uz pretrunīgi vērtētajām salām Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas mediji kritizēja šo soli, sakot, ka ASV spēlējas ar uguni un jau sen gatavoja provokāciju Ķīnas teritoriālos ūdeņos. Daļa taisnības sacītajā ir – ASV varasiestādes jau mēnešiem ilgi apsvēra kuģu sūtīšanu uz reģionu, kur Ķīna būvē mākslīgās salas. To zināja arī Ķīna, kas bija draudējusi ar pretreakciju. Par laimi šoreiz nekāda atbildes reakcija nesekoja, bet Pekinai visticamāk būs daudz iespēju. Lielākā daļa drošības ekspertu ir pārliecināti, ka šī ASV operācija nebūs vienīgā – visdrīzāk tā ievadīs ilgstošas ASV jūras un gaisa patruļas vairākas turpmākās nedēļas.   Bēgļi Eiropā - cilvēku dažādā attieksme pret viņiem Aizvien biežāk mēs dzirdam, ka bēgļi, kas pārņēmuši eiropiešu prātus, izraisa arī vardarbību un nekārtības. Te ziņu portālos parādās reportāžas par nodedzinātām bēgļu mītnes vietām, kurām uzbrukuši nacionāli noskaņoti radikāļi, vai arī pašu bēgļu vidū izcēlušās nekārtības, kuru rezultātā jāiesaista policijas vienības, sabiedriskās kārtības nodrošināšanai. Skaidrs, ka bēgļu krīze Eiropā ir viena no lielākajām, ko Eiropas Savienība piedzīvojusi. Kāds aicina atcerēties pašu tautiešu bēgļu gaitas, citi atkal uzstāj, ka nav jāpieņem svešu zemju laimes meklētāji. Piemēram, kāda nezināma patvēruma meklētāja sacītais Zviedrijas televīzijas kanālam varētu šķist neizprotams, jo bēgļu nometnē esošie vīrieši atsakās no ēdiena, kas viņiem neesot pieņemams. "Nē, mēs nevēlamies šo ēdienu, tas ir tik slikts un dīvains, ka mēs to neēdīsim. Pat dzīvnieki tādu neēd. Tāpēc mēs gribam savu naudu, lai paši varam nopirkt visu, ko vajag lielveikalā. Mēs jau šeit esam 13 dienas un ēdiens nav labs, tāpēc mēs prasām naudu. Ūdens arī mums ir no tualetes, pat dzīvnieki nedzer ūdeni no tualetes," sacījis kāds neapmierināts bēglis. Var jau būt, ka šāda citāta izmantošana ir tendencioza, bet skaidrs ir tas, ka bēgļi ir dažādi. Turklāt, jāņem vērā, ka arī viņu valodas zināšanas mēdz būt sliktas, kas nozīmē, ka mums ir vieglāk viņus pārprast. Lielas diskusijas, kā izturēties pret bēgļiem, skārušas vairākas valstis. Zviedrijā, piemēram, valsts premjerministrs aicinājis iedzīvotājus būt līdzjūtīgiem, uzklausīt bēgļus un padomāt, kā viņiem palīdzēt. Kaut vai tikai apraugot un parunājot. Tikmēr Vācijā bēgļu jautājumā aktīvi iesaistījušies labēji noskaņotie nacionālie grupējumi, kuri ir gatavi paši izrēķināties ar nevēlamajiem iebraucējiem. Par Ungāriju nemaz nerunājot, kur pat vadošu politiķu vidū jūtama klaji rasistiska attieksme. Tikmēr, piemēram, Drēzdenes viesnīcas īpašnieks Daniels Molitors ir nolēmis izmantot savu īpašumu bēgļu izmitināšanai.

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā analizējam Ukrainas, Krievijas un Rietumu pasaules konflikta būtību un kādi ir šobrīd piedāvāto risinājumu – diplomātijas vai eskalācijas – plusi un mīnusi, kā arī apskatīsim, vai veicas ar Minskas pamiera līgumā noteiktā ieviešanu. Viesi studijā: Aizsardzības ministra padomnieks starptautiskās drošības jautājumos Jānis Kažociņš un politologs Kārlis Daukšts. Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķis ir sarīkot trešo Maidanu, kas būtu vērsts pret pašreizējo Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, norāda Daukšts. "Mums visiem ir jādomā daudz nopietnāk par drošību. Mūsu gadījumā būtu svarīgi, ka ne tikai mēs paši un mūsu sabiedrotie NATO un ES, bet arī tie, kas skatās no ārpuses, ka Ziemeļaustrumeiropa un šeit es skaitu Baltijas valstis, Somiju, Zviedriju līdz pat Polārai jūrai nav pelēkā zona, bet ir aiz sarkanas līnijas. Tādēļ tur nav ko līst," vērtē Kažociņš. Rubrikā „Viedokļi”: Eiropu 2015. gadā sagaidīs „demokrātijas krīze” un politiskas zemestrīces. Pieaug piekrišana populistu un ekstrēmistu partijām visā Eiropā, vietām, piemēram, Grieķijā tās jau ir uzvarējušas vēlēšanās un tradicionālās partijas spiestas veidot iepriekš neiedomājamas alianses. Pētnieki skaidro, ka šo "demokrātijas krīzi" veido plaisa, kas ir radusies starp vecajām politiskajām partijām un viņu tradicionālajiem vēlētājiem. Iedzīvotāji vairs nejūtas uzklausīti un ir vīlušies līdzšinējos solījumos. Tradicionālajās partijās strauji krīt biedru skaits, un cilvēki arvien mazāk dodas pie vēlēšanu urnām. Ukrainas jaunā realitāte Iespēja pamosties jaunā realitātē, kā to pagājušajā trešdienā pieļāva ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičš, rodas tikai reizi pārdesmit gados. Kāds pat salīdzināja, ka Ukrainas konflikts ir nopietnāks par Kubas raķešu krīzi 1962. gadā. Par mieru Minskā runāja Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Viņš savos paziņojumos uzsvēris, ka svarīgākais ir panākt uguns pārtraukšanu un algotņu izvešanu no Ukrainas. “Mums ir jāaizsargā miers, arī tādās pilsētas, kā Kramatorska, mums ir jāaizsargā Ukraina, lai pieprasītu nekavējoties bez jebkādiem nosacījumiem panāktu uguns pārtraukšanu un sāktu politisko dialogu. Mēs pieprasām mieru bez jebkādiem priekšnoteikumiem. Mēs pieprasām apturēt uguni, izvest visus ārvalstu spēkus un slēgt robežu. Viņiem te nav ko darīt, mēs paši ar visu tiksim galā,” atzina Ukrainas prezidents. To pašu pēc Minskas sarunām pauda arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Porošenko uzspēlēti patriotiski izteicās par savu spēku spējām, Putins tieši otrādi, bija pārāk skeptisks, ka izdosies bez starpgadījumiem nodrošināt divu, naidīgu armiju pārvietošanos. “Mēs aicinām abas puses izrādīt savaldību, lai izvairītos no nevajadzīgas asins izliešanas un nevajadzīgiem upuriem un lai smagās bruņu tehnikas izvešana notiktu bez nevajadzīgas asins izliešanas. Ukrainas vadības pārstāvji uzskata, ka aplenkuma nav un viss varētu notikt mierīgi. Man jau no paša sākuma par to ir bažas un esmu gatavs ar tām dalīties. Ja šāds ielenkums ir, tad loģiski, ka tie, kas ir ielenkumā, mēģinās no tā izlauzties. Bet tie, kas ir ārpusē, mēģinās izveidot koridoru savu ielenkto karavīru izvešanai. Mēs ar prezidentu Porošenko esam vienojušies dot attiecīgu rīkojumu saviem militārajiem ekspertiem,” norādījis Putins. To, ka lielā mērā jebkādas sarunas izšķirs Vladimira Putina viedoklis, intervijā Latvijas Radio izteica Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra. Viņš uzskata, ka Krievijas prezidentam nav vajadzīgas jaunas teritorijas, viņam ir vajadzīga novājināta Ukraina. Skrudra bilst, ka Putinam vajag Ukrainas pārvēršanu par federatīvu valsti un to, ka tā dēvētās tautas republikas Doņeckā un Luganskā paliek Ukrainas sastāvā. “Putinam tas ir nepieciešams divu iemeslu dēļ, pirmkārt, lai Ukraina kaut kad tālā nākotnē nevarētu iestāties Eiropas Savienībā un, otrkārt, lai Ukraina nekad nevarētu iestāties NATO. Visi pārējie varianti Putinu neapmierina,” vērtē Skudra. Minskas sarunās iesaistītās puses vienojās, ka tiek pārtraukta uguns, tiek atvilkta smagā bruņu tehnika, no Ukrainas aizbrauc visi ārvalstu bruņotie formējumi, kā arī sākas diskusijas par Doņeckas un Luganskas autonomiju. Viena no nozīmīgākajām prasībām ir atjaunot robežkontroli līdz šā gada beigām, ko daži eksperti jau nosaukuši par maz ticamu separātiskajos rajonos. Vēl viena prasība skar Ukrainas decentralizēšanu. “Ukrainas ziņu aģentūrās noplūda ziņojums par kontaktgrupas vienošanos, un tur tiek minēta spēcīga Ukrainas decentralizācija. Ja iepriekšējā Minskas vienošanās bija minēts, ka Ukrainai jāveic decentralizācija un savā ziņā jāveicina separātisko reģionu autonomiju, ko viņi arī dara, tad dokumentā jau tiek runāts par padziļinātāku decentralizāciju un faktiski Ukraina kļūst par federālu valsti. Skaidrs, ka Putins vēlas, lai Doņecka un Luganska paliktu problēma, bet lai tā būtu Ukrainas problēma. Vienlaicīgi dokumentā tiek runāts, ka Ukrainai ir jāatjauno republikām visas sociālās garantijas, pensijas, pabalsti un visa veida sociālā palīdzība, kas pilnvērtīgai valstij ir jādara. Tā teikt, lai Kijeva maksā par šīm republikām. Kas ir viens no pēdējiem, bet, manuprāt, svarīgākajiem, ir runa par robežas noslēgšanu, tas, ka tiek atjaunota kontrole pār robežu,” intervijā Latvijas Radio atzīst Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurīti. Šobrīd ir sācies lielais gaidīšanas laiks, kas parādīs, vai panāktā vienošanās ir izpildāma. Ieroču piegādes, kara stāvoklis, naudas trūkums un ilgstošs militārs konflikts iedzina stūrī tieši Ukrainas prezidentu. Skaidrs, ka Krievija ir panākusi sev vēlamo, jo Ukraina pati būs spiesta cīnīties ar autonomajiem reģioniem, turklāt visticamāk kļūs par federāciju. Vēl pavīdēja baumas, ka vienošanās laikā Putins ir atjaunojis ideju par kopēju ekonomisko telpu starp Vladivostoku un Lisabonu, kas idejiskā līmenī apmierina arī Vāciju. Ja tas atbilst patiesībai, tad jau drīzumā ļoti iespējama kļūs sankciju atcelšana un attiecību normalizēšana. Kamēr ASV medijos patīk skaitīt Putina režīma pēdējās dienas, nav izslēgts, ka Kremļa saimnieks nule kā nosvinēja savas ārpolitikas lielāko triumfu. Laiiks rādīs, kam izrādījusies taisnība, bet skaidrs ir tas, Ukraina Minskas sarunās piekāpās, lai saglābtu vismaz daļēji normālu savas valsts pastāvēšanu.