Podcasts about Gripas

Runt om i Europa pågår debatten om familjer som åker på semester mitt i skolterminen, och allt fler rektorer får nog. I flera länder försöker man nu hindra skolket, med hjälp av polis på flygplatser och tågstationer. På en kvart får du veta varför det här har blivit en så brännande fråga - och vad som egentligen är problemet om barn missar någon vecka i skolan. Med Teresa Küchler, SvD:s korrespondent i Bryssel. Programledare: Alexandra Karlsson Producent: Moa Larsson Redaktör: Elin Roumeliotou Klipp från: RTBF, IUTV, 5 News, Sky News Kontakta oss på: dagensstory@svd.se

Internationella brottmålsdomstolen, ICC, vill gripa Israels premiärminister Benjamin Netanyahu och Hamas ledare Yahya Sinwar, samt ytterligare personer i ledarpositioner. Att Netanyahu finns på listan har väckt reaktioner och fått USA:s president Joe Biden att se rött. På en kvart får du veta vad som händer nu och vad en arresteringsorder skulle innebära för Netanyahu. Gäst idag: Annica Ögren, reporter på SvD. Programledare: Alexandra Karlsson Producent: Moa Larsson Redaktör: Elin Roumeliotou Klipp från: CNN och AP Vi vill ha feedback och önskemål! Kontakta oss på: dagensstory@svd.se

Runt om i Europa har rektorer fått nog av familjer, som åker på semester, mitt i terminen. I flera länder försöker man nu hindra skolket, med hjälp av polis på flygplatser och tågstationer. På en kvart får du veta varför det här har blivit en så brännande fråga - och vad som egentligen är problemet om barn missar någon vecka i skolan. Med Teresa Küchler, SvD:s korrespondent i Bryssel. Programledare: Alexandra Karlsson Producent: Moa Larsson Redaktör: Elin Roumeliotou Klipp från: RTBF, IUTV, 5 News, Sky News Kontakta oss på: dagensstory@svd.se

Praėjusių metų gruodžio mėnesio vduryje Lietuvos komerciniame ūkyje pirmą kartą nustatytas paukščių gripo virusas. Šių metų pirmosiomis dienomis prekybos centrai iš pardavimo vietų išėmė kai kuriuos gaminius su kalakutiena dėl saugumo. Valstybinė maisto ir veterinarijos tarnyba informuoja, kaip paukščių gripas plinta, ar kenkia žmonėms ar gyvūnams ir kokia prevencija.Pernai gaisrų metu Lietuvoje žuvo 100 žmonių. Tai didžiausias žuvusiųjų skaičius per pastaruosius penkerius metus. Ugniagesiai sako, kad daugiau žuvusiųjų miestuose.Be to, beveik visuose (95 proc.) būstuose, kur gaisruose žuvo žmonės, nebuvo įrengti autonominiai dūmų detektoriai.Šiandien Lietuvoje švenčiami Trys Karaliai ir tradiciškai nupuošiamos šventinės eglutės. Kaip tinkamai atsisveikinti su eglutėmis, susitvarkyti namus, kad naujieji metai prasidėtų tvariai ir su kuo mažiau atliekų.Sukanka lygiai treji metai nuo Jungtinių Valstijų Kongreso apgulties 2021-ųjų sausio 6 dieną, kai į Kapitolijų įsiveržė buvusio prezidento Donaldo Trumpo rėmėjų minia, siekusi nutraukti Joe Bideno pergalės tvirtinimą. Bet po trejų metų šio įvykio atmintis Amerikoje radikaliai išsiskiria pagal partines linijas, ir prezidentas Bidenas savo perrinkimo kampaniją pradėjo nuo šios datos minėjimo, sakydamas, kad rinkimai šiemet vyks dėl pačios Amerikos demokratijos likimo.Ved. Simona Vasiliauskaitė

„Kaip sako britų ornitologai, šiemet yra tylusis pavasaris“, – pastebi Žuvinto biosferos rezervato ekologas Arūnas Pranaitis. Pasak jo, per pastarąsias dvi savaites, kai rudagalvių kirų kolonijoje dėl patvirtinto paukščių gripo masiškai ėmė gaišti paukščiai, ežero apylinkėse tapo neįprastai tylu.Ekologas liūdnai prognozuoja, kad dėl ypač paukščiams pavojingos viruso atmainos, šiemet Žuvinto ežere gali išgaišti visa keliatūkstantinė kirų kolonija. Valstybinės maisto ir veterinarijos tarnybos duomenimis, šiemet iki gegužės 11 d. visoje Lietuvoje registruota jau 13 nuo paukščių gripo nugaišusių rudagalvių kirų atvejų. Dalis jų – masiniai atvejai paukščių kolonijose.Britų ornitologai skaičiuoja, kad nuo 2021-ųjų rudens, kai Jungtinėje Karalystėje užfiksuotas paukščių gripo protrūkis, šalyje galėjo išgaišti šimtai tūkstančių laukinių paukščių. Pasak mokslininkų, šiuo virusu jau užsikrėtė virš 100 rūšių sparnuočių. Specialistai atkreipia dėmesį, kad paskutinįkart tokio masto ir greičio laukinių paukščių išmirimas buvo fiksuotas prieš 60-70 metų, dėl plačiai tuo metu naudoto pesticido DDT.Organizacijos „British Trust for Ornithology (BTO)“ ekspertės dr. Violos Ross-Smith teigimu, iš dalies dėl tokių protrūkių gali būti atsakinga ir žmogaus veikla – virusai mutuoja pramoniniuose paukščių ūkiuose, o pažeista laukinė gamta tampa mažiau atspari.Paukščių gripo poveikį laukinei gamtai ir galimas epidemijos valdymo priemones komentuoja ekologas Arūnas Pranaitis, VMVT patarėja Vilija Grigaliūnienė ir dr. Dr Viola Ross-Smith iš Britų ornitologijos fondo.Autorė Vaida Pilibaitytė

USApodden live på Poddfest 2023. Om ex-presidentens uppgifter på sociala medier, kulturkriget och Bidens okända barndomsdrömmar. USA:s tidigare president skriver på sociala medier att han kommer att gripas på tisdag. Han uppmanar sina anhängare att protestera mot detta.Bakgrunden till detta påstående är sannolikt uppgifter om att en åtalsjury väntas fatta beslut i fallet som rör ex-presidenten och porrstjärnan Stormy Daniels. Har Trump fog för sitt påstående, och vad händer om han har rätt?Vi pratar också om kulturkriget och den del av detta som riktas mot transpersoner och drag queens. Varför uppehåller sig Republikanerna så mycket vid en grupp personer som utgör en bråkdel av USA:s befolkning?USApodden listar också tecknen att titta efter som avslöjar om en person planerar och att ställa upp i presidentvalet 2024, och så blir det quiz!Poddfest 2023Detta avsnitt spelades in live framför publik på Poddfest 2023 på Fotografiska i Stockholm. Mer information finns på sverigesradio.se/poddfest.Medverkande: Ginna Lindberg, USA-kommentator på Ekot, Fernando Arias, tidigare USA-korrespondent och Andreas Utterström, poddare och USA-expert.Programledare: Sara StenholmProducent: Viktor Mattsson

Har Schweiz största bank ”köpt grisen i banksäcken”? Kalle Berg berättar om bankkaoset i landet och hur dess största bank i helgen köpte sin främsta konkurrent - allt för att undvika ett globalt bankkaos.Donald Trump har i helgen kommit med ett utspel om att han kommer att gripas imorgon. För vad? Och är det verkligen så? Fanny Wijk reder ut frågetecken. Dagens gäst är GP:s ekonomireporter Alexander Piauger som kommer och pratar om läget i Frankrike. Dessutom: Fideikommiss, konflikt om uteservering, ai-reglering i EU och Häckenstjärnans sågning av motståndarnas arena. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Babs Drougge och Matilda Rånge på P3 Nyheter förklarar morgonens stora nyheter, alltid tillsammans med programledarna för Morgonpasset i P3: Linnéa Wikblad och David Druid. Talmannen manar Trumpanhängare till lugn efter expresidentens påstående att han ska gripas på tisdag. Åklagarmyndigheten har fortfarande inte kommenterat, men det verkar handla om fallet med den före detta porrstjärnan Stormy Daniels. Enligt vissa bedömare kan det här vara det bästa som kunnat hända Trump.Sen blir det Språket i P3. Forskare har nämligen upptäckt ett nytt fenomen - barn pratar engelska med varandra när de leker. Vi går igenom varför och om det skulle kunna leda till "Fredrik Eklund"-effekten.

Nyheterna Radio 15:00

A Ciencia Cierta: ¿Por qué tantas gripas en este tercer invierno de pandemia? Conduce Carol Perelman IG: @carol.perelman

"Skats pirms Ziemassvētkiem. Mēs sēžam nodaļā, skatāmies jauno pacientu datortomogrāfijas bildes un domājam "nevar būt!" Pirms diviem gadiem sēdējām ar tādām pašām bildēm un tādā pašā situācijā," stāsta pneimonoloģijas virsārste Zaiga Kravale. Latvijā plosās gripas epidēmija. Smagi inficētie nonāk slimnīcā. Gripas laiks. Skaties raidījumā #Aculiecinieks.

Šovakar "Šodienas jautājums": par ko liecina gripas un Covid-19 izplatības rādītāji? Studijā RAKUS infektoloģijas galvenā speciāliste, RSU profesore Ludmila Vīksna un RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis.

#TiekŽinių Antradienį (gruodžio 20 d.) Tiek Žinių vedėjas Dominykas pasakoja apie 300 dienas trunkantį rusijos karą Ukrainoje, nedraugišką orą sveikatai, kaltinimus Trumpui ir susitarimą dėl dujų kainų lubų. ✅ Svarbiausios dienos naujienos kiekvieną pirmadienį-ketvirtadienį čia ir „Laisvės TV“ YouTube kanale: https://youtu.be/-M7gJ-Q9C74

Ruben Östlund, en av världens främsta regissörer tittar förbi och snackar "Triangle of Sadness"! Vi pratar med Mina Billing (UNHCR), svensk-iraniern som upplever slöjprotesterna på avstånd i Sverige. Mina flydde från Iran när hon var åtta år gammal efter att hennes mamma första bort av den iranska regimen. Linus Lindahl från P3 Krim berättar om den nationella förstärkningen i Södertälje. Babs Drougge på P3 Nyheter rapporterar om "Kurdiska nyheter" och kritiken mot nya "Paradise". Programledare: David Druid, Kodjo Akolor och Linnea Wikblad

Um programa poliglota! Simone Grande conta a história de tradição Sufi chamada Zabeidas, Trolas, Pimoras e Gripas e tem a trilha sonora de Nina Blauth. Ouvintes do Maritaca que moram em outros países falam sobre suas línguas e costumes da onde vivem. Tem ainda a participação do músico e palhaço Clerouak. Esse programa foi gravado no Estúdio Zastrás. Realização: Governo do Estado de São Paulo, por meio da Secretaria de Cultura e Economia Criativa.

MUCHAS GRACIAS A NUESTRA EXPERTOS EN BIO DESCODIFICACIÓN, NEURO EMOCIÓN Y PSICOSOMATICA CLINICA JAZMIN BOCANEGRA Y NEELESH, POR EXCELENTE PROGRAMA SOBRE DIME QUE COMES Y ES LO QUE SIENTES. GRACIAS GRACIAS GRACIAS. ESCUCHA TODOS NUESTROS PODCASTS https://anchor.fm/sadaoils Visítanos: YOUTUBE https://www.youtube.com/channel/UC8GxwI5hU2TUC6kX4Lmd5uw PAGINA. www.sadaoil.com FACEBOOK https://www.facebook.com/SADA.oils TWITTER https://twitter.com/sadaoils INSTAGRAM https://www.instagram.com/sada.oils/

Pat neskatoties uz ļoti pārliecinošiem datiem, ka vakcinācija pret Covid-19 paglābj cilvēkus no smagas slimības gaitas, vakcinācijas aptvere Latvijā ir ļoti maza. Kamēr vieni negrib vakcinēties, citi jau sāk revakcināciju. Raidījumā Kā labāk dzīvot par šībrīža situāciju ar vakcināciju un revakcināciju pret Covid-19 iztaujājam Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Ģimenes vakcinācijas centra vadītāju profesori Daci Zavadsku. Neskatoties uz to, ka aktualitāte ir saslimšana ar Covid-19, tuvojas arī gripas laiks Pagājušajā sezonā veiksmīgi izdevās no gripas izvairīties, visdrīzāk, diezgan strikto ierobežojumu dēļ. "Gripa visticamāk atnāks, diez vai mēs aiziesim uz pilnīgu "lokdaunu". Un kāda tā būs, to nezina neviens. Pēc analīzes, kā varētu būt, pēc tā, ko mēs zinām, Pasaules Veselības organizācija visu laiku to monitorē un daudz analizē, viņa varētu būt bišķiņ niknāka nekā bija līdz šim," norāda Dace Zavadska. "Viens ir tas, ka daudziem cilvēkiem no iepriekšējām sezonām vēl vairāk vājinājusies tā atmiņa par to, kas ir gripa, un sabiedrība kopumā būs uzņēmīgāka, gan arī šādi gripas vīrusu ilgi ierobežojot, viņš var tā pamainīties, ka var nākt kaut kāds tāds nopietnāks celms un pazust tie, kas bija līdz šim mums pierastie. Tāpēc šobrīd neviens nav tāds Austrumu gudrais vai trīs gudrie vai kristāla bumba, kas varētu pateikt, kāda viņa būs, bet viņa varētu būt nejauka," turpina Dace Zavadska. Turklāt ir iespēja saslimt gan ar Covid, gan gripu. Šie vīrusi viens otru neizslēdz. "Vakcinācija pret gripu ir aktuāla, bet nevajag steigties. Bieži vien tas arī ir tāds aplams aicinājums sākt tagad jau vakcinēties. Nevajag. Oktobris ir ātrākais, kad mēs sākam vakcinēties, jo gripas vakcīnas diemžēl ir sezonālas, mums nav izdevies izveidot universālu gripas vakcīnu. Tieši šī iemesla dēļ viņas uzbūve ir tāda, ka aizsardzību veido uz sešiem mēnešiem, ne ilgāk. Un senioriem vispār pat ne vairāk kā uz četriem mēnešiem. Sezona mums parasti sākas ne ātrāk kā decembrī un dažreiz pat ievelkas līdz maijam," skaidro Dace Zavadska. "Oktobra beigas, novembris ir tas īstais laiks, kad vakcinēties pret gripu. Bet ir bērni, kam ir vajadzīgas divas devas, tie, kas vispār pirmo reizi dzīvē uzsāka līdz 9 gadu vecumam, ja nav iepriekš slimojuši, viņiem divas devas nepieciešamas ar četru nedēļu intervālu."

Raidījumā pievēršamies gana aktuālām tēmām - putnu gripas izplatībai Latvijā un sejas masku valkāšanai. Sākoties Covid-19 pandēmijai, aizvien biežāk esam dzirdējuši aicinājumus nepulcēties un, ja nepieciešams, ievērot pašizolāciju. Izskatās, ka šie ieteikumi ir līdzīgi arī putniem bīstamās saslimšanas putnu gripas gadījumā. Lai gan slimība pazīstama jau ilgu laiku, Eiropas valstīs tā šogad piedzīvo jaunu uzliesmojumu, un daudziem putniem tā var būt letāla. Ar putniem bīstamo slimību putnu gripu iepazīstina Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktors un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes profesors Aivars Bērziņš. Putnu gripa ir jau vairāk nekā gadsimtu zināma saslimšana. Arī šobrīd pazīmes, kas liecina par, iespējams, jaunu uzliesmojumu parādīšanos kādā valstī, ir putnu migrācija, kā arī liela putnu koncentrēšanās savvaļā pie kādas ūdenstilpes un mājsaimniecībās. Aivars Bērziņš sarunā atklāj, ka arī putnu tāpat kā cilvēku organisms uz saslimšanām var reaģēt atšķirīgi. Ziņot par atrastiem beigtiem savvaļas ūdensputniem var, zvanot uz Pārtikas un veterinārā dienesta uzticības tālruni - automātisko atbildētāju 67027402 un norādot pēc iespējas precīzāku informāciju par putnu atrašanās vietu, skaitu, sugu. Tāpat iespējams informēt šī dienesta tuvāko teritoriālo pārvaldi. Tālāk jau dienesta inspektori putnus nogādās institūtā BIOR, kur tiks veikta to izmeklēšana un ņemti paraugi, lai noteiktu, cik patogēns ir vīruss. Sejas masku pareiza valkāšana Vēl viena aktuāla tēma aizvien ir sejas maskas. Kā tās atšķiras un cik svarīga ir pareiza to lietošana, lai tik tiešām pasargātu no vīrusiem? Plašāk skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes asociēto profesors, Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, Rīgas Stradiņa Universitātes docenti, šī paša institūta vadošo pētniece Jeļena Reste un Rīgas Tehniskās Universitātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta Ergonomikas elektrotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas vadītāja Inga Dāboliņa.

Nyheterna Radio 15.00

Klaipėdos ir Raseinių rajonuose rastos nugaišusios užsikrėtusios paukščių gripu gulbės nebylės. Kaune, Amaliuose, namų ūkyje dėl šios ligos staiga krito dalis vištų ir kalakutų. Situaciją vertina ir galimybes išvengti paukščių gripo aptaria VMVT Skubios veiklos skyriaus patarėja Vilija Grigaliūnienė.COVID-19 pandemija labai apsunkino ūkininkų produkcijos realizavimą. Daugeliui teko atsisakyti tiesioginio bendravimo su pirkėjais. Vieni ūkininkai pasitelkė socialinius tinklus, kiti susikūrė interneto puslapius. Su kokiais iššūkiais susiduria ūkininkai?Augalų pasaulis žiemą. Kokie stebimi neįprasti reiškiniai? Apie juos – gamtininkas Almantas Kulbis.Ved. Regina Montvilienė

Didėjanti minimali alga – ne visiems gera žinia: vienų kišenes papildys, kitų paplonins. Pokalbis su „Swedbank“ vyresniuoju ekonomistu Vyteniu Šimkumi.Kur dingo gripas? Šiais metais susirgimų gerokai mažiau nei pernai ar užpernai. Kodėl taip yra, padės išsiaiškinti Vilniaus universiteto Medicinos fakulteto docentas, virusologas Tomas Kačergius.Nacionalinio visuomenės sveikatos centro specialistai teigia, kad jau galima matyti tendencijų, jog pradeda šiek tiek mažėti koronaviruso infekcijos plitimas. Tačiau mirusiųjų bei ligoninėse gydomų žmonių skaičius išlieka didelis. Naujausią informacija pristato Justina Petravičienė iš Nacionalinio visuomenės sveikatos centro.Į Lietuvą atėjo balta žiema, bet ar ilgam? Sinoptikų prognozė ir įspūdžiai iš žiemiško Vilniaus.Vienas seniausių Lietuvoje verslų – bitininkystė – išgyvena sunkmetį. Pernykštis medaus derlius buvo menkas, bites puolė parazitai, o dėl karantino stoja ne tik prekyba, bet ir būtiniausi darbai.Ved. Lavija Šurnaitė

Hoy 31 de diciembre de 2020, completamos 1 año de historia oficial con la pandemia del coronavirus, según la OMS. Todo comienza en el mercado mayorista de mariscos del Sur de China en Wuhan, intervenido por las autoridades al ser el primer lugar donde se registró el virus SARS-CoV-2 en trabajadores y comerciantes del recinto. En diciembre de 2019 hubo un brote epidémico de neumonía de causa desconocida en Wuhan, provincia de Hubei, China; el cual, según afirmó más tarde Reporteros sin Fronteras, llegó a afectar a más de 60 personas el día 20 de ese mes. Según el Centro Chino para el Control y Prevención de Enfermedades (CCDC), el 29 de diciembre un hospital en Wuhan admitió a 4 individuos con neumonía, quienes trabajaban en un mercado de esa ciudad. El 31 de diciembre, el Comité de Salud Municipal de Wuhan informó a la Organización Mundial de la Salud (OMS) que 27 personas habían sido diagnosticadas con neumonía de causa desconocida, habiendo 7 en estado crítico; la mayoría de estos casos eran trabajadores del mencionado mercado. Para el 1 de enero de 2020, el mercado había sido cerrado y se había descartado que el causante de la neumonía fuera el SARS, el MERS, gripe, gripe aviaria u otras enfermedades respiratorias comunes causadas por virus. El 7 de enero de 2020 los científicos chinos habían aislado el virus causante de la enfermedad, y realizaron la secuenciación del genoma. Esta secuenciación estuvo disponible para la OMS el 12 de enero de 2020. El 12 de enero de 2020, la Organización Mundial de la Salud (OMS) recibió el genoma secuenciado del nuevo virus causante de la enfermedad y lo nombró temporalmente 2019-nCoV. El 30 de enero, la OMS recomendó que el nombre provisorio de la enfermedad fuera "enfermedad respiratoria aguda por 2019-nCoV", hasta que la Clasificación Internacional de Enfermedades diera un nombre oficial. La OMS anunció el 11 de febrero de 2020 que COVID-19 sería el nombre oficial de la enfermedad. El nombre es un acrónimo de coronavirus disease 2019 (enfermedad por coronavirus 2019, en español). Se procuró que la denominación no contuviera nombres de personas o referencias, para evitar que hubiera estigmatización contra algún colectivo. ​ ______________________________________________________ REFERENCIA https://web.archive.org/web/20200220051931/https://www.who.int/es/dg/speeches/detail/who-director-general-s-remarks-at-the-media-briefing-on-2019-ncov-on-11-february-2020 https://www.who.int/docs/default-source/coronaviruse/who-china-joint-mission-on-covid-19-final-report.pdf ADAPTACION PARA AUDIO-OYENTES: Medicina en una página. ================================================ PODCAST CORONAVIRUS. COVID-19 Este es un podcast en el que desde el ojo de la ciencia. Aprenderemos del coronavirus y de la enfermedad covid-19. Recuerden al enemigo es mejor conocerlo. Para acabarlo. Esta es una producción de: Medicina en una página. medicinaenunapagina@gmail.com Dirección y Conducción: John Jarbis García Tamayo. Médico y Cirujano, Epidemiólogo y Pedagogo Universitario. Portada: Gracias a Sam Balye por compartir su trabajo (foto-portada) en https://unsplash.com/.

Šodien raidījumā runājam par tādu ierastu ziemas sezonas sabiedroto kā gripas vīrusu. Citus gadus gripa ir galvenais vīrusu sezonas varonis, šogad situācija ir mainījusies – mediju un sabiedrības uzmanības fokusā ir Covid-19. Par to, ko varam gaidīt no gripas šogad un kā mums jau gana pazīstamais vīruss šajā sezonā ir mainījies, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro infektologs, hepatalogs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs un Rīgas Stradiņa Universitātes  docētājs Māris Liepiņš. Pēta, kā jūtas cilvēki darba vietās Covid-19 ierobežojumu laikā Uz tumša fona redzami sīki krāsaini kustīgi punktiņi – tik vienkārši izskatās  Elektronikas un datorzinātņu institūta speciālistu izstrādātā sistēma, kas saucas „Malas  sistēmas prototips”, kas saglabājot cilvēku privātumu ar video iekārtām var noteikt cilvēku atrašanās vietu un pētniekiem nodrošināt uzticamu informāciju par attālumu starp cilvēkiem telpās laika griezumā. Tas ir viens no valsts pētījumu projektiem saistībā ar Covid-19 un citu nākotnes epidēmiju uzraudzību, kontroli un ierobežošanu. Nesen šādu iekārtu institūta darbinieki izmēģināja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā  un tuvākajā  laikā to testēs kādā ražotnē un arī operas namā. Tas tiek darīts, lai  noteiktu, kā konkrētas darba vietās – mācību vai kultūras iestādēs, slimnīcās un ražotnēs – cilvēki ikdienā pārvietojas. Plašāk par to stāsta Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks Krišjānis Nesenbergs. Šajā projektā ir iesaistīti arī citu pētniecisko iestāžu darbinieki un speciālisti. Kā cilvēki, kas strādā minētajās vietās – konkrēti skolā un ražotnē – jūtas savā darba un mācību vidē, vai skolēni uzskata skolu par drošu vietu šajā pandēmijas laikā un kas būtiski ir ražotnes darbiniekiem, stāsta Latvijas Universitātes  Medicīnas fakultātes docente un pētniece – antropoloģe Zane Linde-Ozola. Pagaidām ir iegūti daži dati, pilnīgāku ainu varēs iegūt, kad pētījums šī gada beigās noslēgsies. Jau tagad ir skaidrs, ka minētajās darba vietās tur strādājošie justos drošāk, ja ierobežojumi un aizliegumi būtu piemēroti viņu konkrētai  darba videi, jo šobrīd tie ir pārlieku vispārīgi.  Tāpat cilvēkiem šādās vietās būt nepieciešams emocionāls atbalsts, lai viņi justos droši, norāda speciāliste.

Predikan av Gunnar Bergling

Brazilijos prezidentas kartoja, kad koronaviruso pavojus išpūstas ir kviečia gyventojus protestuoti prieš įvestus ribojimus. Karantino sąlygas įvedė regionų vadovai, tačiau ne visi gventojai jų gali laikytis. Šalyje didelis skurdo lygis ir nors gyventojai už paskutinius savo pinigus bando įsigyti bent elementarias apsaugos priemones – likti namuose ar vengti artimo kontakto jie negali. Beveik palūžo ir šalies sveikatos sistema, nors didžiausių susirgimų skaičių dar tik laukiama.Savaitgalį aukų skaičiai Jungtinėje Karalystėje perkopė 20 tūkst. Ir nors padėtis šalyje nėra tokia kritinė, kokią Europa mate Italijoje ar Ispanijoje, visgi naujų atvejų statistika sparčiai auga, perkrauta ir taip nekokioje padėtyje buvusi sveikatos sistema. Ilgą laiką ribojimų nenorėjusi įvesti vietos valdžia tai jau padarė, tačiau daugėja karantino sąlygas laužančių gyventojų.Šią savaitę Mianmare žuvo Pasaulio sveikatos organizacijos darbuotojas, vežęs COVID-19 testų mėginius. Jo automobilis pateko į pasalą Rachinų valstijoje, kurioje vyksta pilietinis karas tarp Mianmaro valstybinės armijos ir „Arakano armijos“ kovotojų. Nepaisant raginimų, vykstant pandemijai, užbaigti karinius konfliktus, šių armijų susirėmimai dar intensyvesni.

Griežtas karantinas, higiena ir saugus atstumas tarp žmonių: šios sąlygos kartojamos ne tik kalbant apie naujojo koronaviruso COVID-19 stabdymą. Jų svarba pastebėta ir prieš daugiau nei šimtą metų, kai 1918-1920 m. per pasaulį plito vadinamasis ispaniškasis gripas, skirtingais duomenimis, nusinešęs iki 100 mln. gyvybių. Pandemija neaplenkė ir Lietuvos, kur gripas kartais vadintas avių kosuliu. Kaip sako projekto „LRT ieško sprendimų“ kalbinti ekspertai, pati atstumo laikymosi specifika nedaug pasikeitė, o pamokos rodo, kad norint išvengti papildomų infekcijos protrūkių, svarbu priemonių nenutraukti per anksti. Nepriklausomybės atkūrimo trisdešimtmečiui skirtame LRT Radijo dokumentikos cikle „Kaip vakarׅ“ – apie keliones. Laidą anonsuoja Rūta Dambravaitė.Ved. Giedrė Čiužaitė.

Our love of music growsThe music industry and its reach has grown close to 10% year over year since 2012 with no signs of slowing down. At the end of 2019, it was estimated to be a $5 billion dollar industry. Listeners currently stream about three-quarters of all music, and with only 50% of the world currently connected to the internet, there’s still plenty of room to grow.“World Tours” no more? An Influx Of Hip-Hop Artist ResidencesMost seasoned music artists love performing but dread the grind of touring. Las Vegas is well known for its resident music artists, but there are signs that more venues will be built in large international cities to accommodate performers to entertain closer to home.Record Labels lose their gripAs social media followers and streaming numbers build an artist’s fan base, the importance and function of record labels come into question. More and more artists are simply taking control into their own hands and marketing their own music.‍Partnership with product and service sellers No longer taboo, music artists are doing commercials for designer brands and luxury services vendors. Large corporations may start to step into space formerly held by record labels to support artists in exchange for the promotion of products and services.Concerts will blow you awayExpect to see more deceased artists on stage, as hologram technology improves and nostalgia for legendary performers grows. Can’t attend a concert in person? No problem, virtual reality will open doors to places you never expected to access. Think you’ve seen it all? 3D projection mapping is bringing surreal visuals to the stage, distorting all of your preconceptions of what is possible.Check out all the sources on Humanatronix.com

Šobrīd Centrāleiropas valstīs ir uzliesmojusi putnu gripas epidēmija. Visvairāk putnu gripas uzliesmojumi ir konstatēti Polijā, atsevišķi gadījumi arī Ungārijā, Slovākijā un Čehijā. No Polijas, kur šī putnu slimība ir konstatēta, mūs šķir nieka 300 kilometri. Vai jāuzmanās tikai putnkopjiem, vai arī visiem Latvijas iedzīvotājiem, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: putnu fabrikas „Ķekava” Veterinārā dienesta vadītāja Tatjana Lisakovska, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Volka, Latvijas Putnkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja Zane Rostokina un ornitoloģe Andra Stīpniece. Zane Rostokina norāda, ka mazajiem ražotājiem vēl daudz jāmācās biodrošības pasākumu ievērošanā. Sociālā vietnē Facebook.com putnkopības grupā veiktā aptauja liecina, ka 60% nesatrauc putnu gripa. Aptaujas dalībnieki norādījuši, ka žēl putnu turēt iekšā. Tāpat nav nodrošināti biodrošības pasākumi putnu turēšanai telpās. Tāpat bioloģiskie audzētāji iebilst pret stingrajiem ierobežojumiem, kas neļauj putniem nodrošināt pastaigas dabā un rūpēties par pārtiku. Savukārt ūdensputnu turētājiem svarīga labturība pavasarī, kas ir vairošanās laiks. Putnkopjiem ir maza izpratne par situāciju kopumā Latvijā, Eiropa un pasaulē kopumā. Kamēr tas neskar paša maku, neinteresē. Šobrīd notiek PVD pastiprinātas kontroles reģistrētās saimniecībās. Lielākais drauds ir nereģistrētās saimniecības. Un runa ir par nereģistrētām saimniecībām, kur ir pat vairāki simti putnu. Lai pasargātu savus mājputnus no saslimšanas ar putnu gripu, iesaka ievērot biodrošības pasākumus.

Gripa Latvijā plosās jau vairākas nedēļas, tomēr par pandēmiju to nosaukt nevar. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, vai šobrīd ir vērts vakcinēties pret gripu, vai pastāv arī citas iespējas, kā izvairīties no slimības. Kā arī skaidrojam, ja tomēr saslimstam, kādi ir slimības simptomi un kā ārstēties, lai izvairītos no dzīvībai bīstamām komplikācijām. Raidījuma viešņas: Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Raina Nikiforova un Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Infektoloģijas katedras vadītāja Ludmila Vīksna. "Gripa ir katru sezonu, arī epidēmijas ir gandrīz katru sezonu ar augstāku vai zemāku intensitāti. Šogad Latvija nav vienīgā valsts, kur gripas epidēmija sākās ātrāk nekā parasti," skaidro Raina Nikiforova. Katru sezonu cirkulē vairāki A un vairāki B tipa gripas vīrusi, kādi no tiem ir dominējošie un tie visvairāk izraisas saslimstību. Tāpat gripas vīrusi var mainīties sezonas laikā un tas var ietekmēt epidēmiju. Pacientam ir vienalga, kura tipa vīrusu saslimis. Ja cilvēks ir vakcinējies, ir svarīgi, vai vakcīna sakrīt ar attiecīgā vīrusa tipu. “Šogad novērots, ka cilvēki izslimo vienu gripas vīrusu, un saslimst arī ar otru,” atklāj Ludmila Vīksna. Klausītāji atzīst, ka izsargāties palīdz rūdīšanās, piemēram, ziemas peldes, speciālistes norāda, ka imūnsistēmu nepārtraukti stimulēt nav labi. Vispārīgie principi skaidri, nekas nenotiks, ja gripas laikā neapmeklēsim sabiedriskas vietas, kur ir tuva komunikācija ar citiem cilvēkiem. Gripas pacēluma laikā un, it sevišķi, ja mājās kāds ir saslimis, būtu labi, ja katram būtu savi trauki – krūzīte, karotīte un citi. Svarīgi slimiem neiet uz darbu! Speciālistes gandarītas, ka pēdējā laikā šajā ziņā cilvēki kļuvuši apzinīgāki. Studijas viešņas aicina arī šobrīd izmantot iespēju potēties pret gripu, lai arī vislabāk ir vakcinēties rudenī. Vakcīnu skaists būs pietiekams, telefonsarunā atzīst Zāļu valsts aģentūras pārstāve Vita Okmane Ja slimība ir skārusi un temperatūra kļūst ļoti apgrūtinoša, var lietot kādus temperatūru nomācošus līdzekļus, tikai noteikti jāievēro deva, to pārsniedzot, var rasties tādas komplikācijas, ka gripa liksies sīkums.

Gripas: kada galima išsikviesti gydytoją į namus ar Greitosios pagalbos ekipažą? Pokalbis su Ligonių kasos spaudos atstovu Rimantu Zagrebajevu. Ved. Olga ugriumova.

Žinios iš Lietuvos ir pasaulio. Gripas yra viena iš pavojingiausių ir masinių ligų. Skiepų nauda. Ekologinė nelaimė Alytuje: situacijos aptarimas, pasekmės žmonių sveikatai, derliui, gamtai.

Inscribete!.. Entra en el Formulario Ahora Mismo!..

Gripas – ne maras. Galėjome išvengti?Komplikacijos pasiglemžė dvylikos žmonių gyvybes, o gripas toliau plinta – epidemija jau devyniolikoje savivaldybių.Paprastas, visiems prieinamas skiepas galėjo padėti išvengti aukų. Kodėl vis dar bijoma skiepų? Kodėl klausome šarlatanų, o ne mokslo ir proto balso? Baubai ir mitai, kurie klaidina, ir specialistų argumentai.Ved. Audrius Matonis.

Nuo vasario 11-os dienos valstybinės reikšmės keliuose bus išjungti 139-i momentiniai greičio matuokliai. LRT Tyrimas: „Lietuvos geležinkeliuose“ viešuosius pirkimus laimi tos pačios įmonės, į krovinius taikosi galingi konkurentai iš Rytų.Lietuvos stambiosios verslo įmonės Jungtinėje Karalystėje ieško lietuvių darbuotojų, kurie galėtų grįžti į Lietuvą. Gripas ir toliau plinta, nuo šios virusinės ligos komplikacijų mirė 12 žmonių. Ne tik gripu, o ir kitomis peršalimo ligomis suserga vis daugiau žmonių. Ar mes tinkamai elgiamės, pajutę simptomus? Kada jau būtina kreiptis į gydytojus ir šiukštu neiti į darbą, mokyklą ar į viešumą?Kokią žinią pasauliui pasiuntė JAV prezidento Donaldo Trumpo metinis pranešimas?Iki JK išstojimo iš ES datos likus nepilniems dviem mėnesiams, mūsų verslininkai Didžiojoje Britanijoje ieško darbuotojų, galinčių grįžti ir dirbti čia, Lietuvoje.Įsigaliojus Amnestijos įstatymui, nuo balandžio iš įkalinimo įstaigų į laisvę rengiamasi paleisti apie 200 nuteistųjų, dar maždaug tiek bausmę atliktų trumpiau.Prasideda tarptautinis moterų filmų festivalis „Šeršėliafam“.Verslo naujienose – apie lengvatinį PVM tarifą vaisiams, daržovėms ir uogoms.Taip pat laidoje – spaudos ir sporto apžvalga, orai, kultūros renginiai. R.Valatkos komentaras. Kino naujienų apžvalga. Ved. Rūta Kupetytė.

Lai cik ļoti pārliecināti mēs justos par savu veselību, ir slimības, ar kurām noteikti jārēķinās to straujās izplatības un iespējamo komplikāciju dēļ. Ko darīt, ja konstatēta saslimšana ar gripu, kā no tās izvairīties un ko darīt profilaksei, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa Universitātes asociētā profesore, infektoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārstniecības direktore Angelika Krūmiņa, ģimenes ārsts Andris Baumanis un farmaceite Sabīne Kozlovska. Ar jaunākajiem datiem par saslimšanu ar gripu informē Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Raina Nikiforova. Gripa ir lipīga vīrusa izraisīta infekcijas saslimšana, kas izplatās ļoti ātri. Gripa raksturojas ar smagām un sarežģītām komplikācijām, tas apdraud īpaši cilvēkus, kam ir citas saslimšanas. Inficēšanās var notikt viegli, tāpēc gripas epidēmijas laikā iesaka izvairīties no piedalīšanās masu pasākumos. Prognozē, ka šogad gripas epidēmija var ieilgt līdz maijam. Pie ģimenes ārstiem šobrīd strauji pieaug apmeklētāju skaits. Gripas simptomi: Straujš slimības sākums sākums – augsta temperatūra, aizlikts deguns, bet ne iesnas, kaulu laušana, galvas sāpes, sauss klepus Tas ļaut pateikt, vai būs gripa, vai vienkārši saaukstēšanās. Svarīgi sekot līdzi simptomiem un pie mazākām aizdomām par inficēšanos jautāt pēc meidicīniskās palīdzības. Cilvēks vienā sezonā var izslimot gan A, gan B grupas gripu, turklāt ar smagām komplikācijām. Gripas sezonas laikā pieaug mirstības rādītāji. Gripa nav nāves cēlonis, bet tā saasina citas slimības, kas ir kā gripas komplikācija Gripas vīruss strauji vairojas, un pirmajās 24 stundās vīrusu skaits organismā ir ļoti liels. Ar temperatūru organisms šo vīrusu cenšas iznīcināt. Tas ir svešs olbaltums, kas nonāk asinsritē un izraisa intoksikāciju. Tieši šī organisma saindēšanās ir tas, kādēļ gripa norisinās tik smagi, un tas var skart visus orgānus. Atkarībā no tā, cik labas ir organisma pretošanās spējas, ir šo komplikāciju veidošanās risks, jo vājāka būs imunitāte, jo smagāk noritēs gripa. Arī šobrīd vēl var vakcinēties, bet gripas anitvielas izveidojas 10 – 14 dienu laikā. Profilaksei svarīga telpu ventilēšana, jo gripas vīrusam patīk piesmakušas un nevēdinātas telpas. Tāpat svarīga ir personiskā higiēna – bieži mazgāt rokas. Imunitātes stiprināšanai un profilaksei svarīgs ir veselīgs miegs, kvalitātīva atpūta, veselīgs uzturs. Var lietot homeopātiskas tabletes, vitamīnus. Nozīmīga loma imunitātes stabilizēšanā ir C un D vitamīnam.

Gripas: kaip greičiau pasveikti? Laidoje klausytojai išgirs patarimų, kokios nemedikamentinės priemonės padėtų sumažinti kūno temperatūrą – jei vaistai nepadeda ar jų nenorime vartoti. Kone visuose namuose turimos priemonės, tarkime, actas, padėtų sumažinti kūno temperatūrą. Kaip panaudoti tokias priemones, laidoje papasakos žolininkės Monika Smilgytė ir Nijolė Degutienė, apie vaistus nuo gripo ir nedarbingumo pažymėjimų išdavimo tvarką gripo epidemijos metu paiškins Šeškinės poliklinikos skyriaus vedėja Natalija Šertvytienė, apie mitybą kalbėsime su gydytoja dietologe Juste Parnarauskiene. Ved. Rasa Pekarskienė.

Gripas: kaip greičiau pasveikti? Laidoje klausytojai išgirs patarimų, kokios nemedikamentinės priemonės padėtų sumažinti kūno temperatūrą – jei vaistai nepadeda ar jų nenorime vartoti. Kone visuose namuose turimos priemonės, tarkime, actas, padėtų sumažinti kūno temperatūrą. Kaip panaudoti tokias priemones, laidoje papasakos žolininkės Monika Smilgytė ir Nijolė Degutienė, apie vaistus nuo gripo ir nedarbingumo pažymėjimų išdavimo tvarką gripo epidemijos metu paiškins Šeškinės poliklinikos skyriaus vedėja Natalija Šertvytienė, apie mitybą kalbėsime su gydytoja dietologe Juste Parnarauskiene. Ved. Rasa Pekarskienė.

Podcast de La Voz de los Expertos en el programa "Hoy con Mariano".Nutrióloga Dra. Diana Pier.¿Qué alimentos ayudan a prevenir enfermedades?

Užkrečiamųjų ligų ir AIDS centro medikai informuoja, kad šalyje didėja sergamumas gripu ir ūmiomis viršutinių kvėpavimo takų infekcijomis.Kokie yra gripo požymiai ir kuo jie skiriasi nuo kitų peršalimo ligų, kas sukelia gripą, kokios galimos komplikacijos, kokios yra profilaktikos priemonės, – apie tai ir daug kitų būtinų žinoti dalykų išgirsime Užkrečiamųjų ligų ir AIDS centro direktoriaus prof. dr. Sauliaus Čaplinsko paskaitoje „Gripas ir peršalimo ligos“. Lektorius aiškins, kiek yra veiksmingi skiepai nuo gripo, kam jie yra nemokami. Profesorius primygtinai prašys laikytis asmens higienos.

Užkrečiamųjų ligų ir AIDS centro medikai informuoja, kad šalyje didėja sergamumas gripu ir ūmiomis viršutinių kvėpavimo takų infekcijomis.Kokie yra gripo požymiai ir kuo jie skiriasi nuo kitų peršalimo ligų, kas sukelia gripą, kokios galimos komplikacijos, kokios yra profilaktikos priemonės, – apie tai ir daug kitų būtinų žinoti dalykų išgirsime Užkrečiamųjų ligų ir AIDS centro direktoriaus prof. dr. Sauliaus Čaplinsko paskaitoje „Gripas ir peršalimo ligos“. Lektorius aiškins, kiek yra veiksmingi skiepai nuo gripo, kam jie yra nemokami. Profesorius primygtinai prašys laikytis asmens higienos.

Informacija apie orus. Spaudos apžvalga. Kalbos valandėlė.Gripas. Nekilnojamojo turto rinka. Naujas traukinių maršrutas Klaipėda-Sovetskas-Klaipėda.Amerikiečių Bolų šeima Lietuvoje. Socialinių tinklų apžvalga.Savaitės komentaras (parengė Rita Miliūtė).„Naujienų žemėlapis“: Iranas.Verslo naujienos: „blockchain“ technologija.Vasario 16-osios akto vertimas.Kultūros renginių anonsas.Apie ką kalba žmnės: Ar Lietuva turėtų bendradrabiauti su kaimyninėmis šalimis? Penktadienio svečias – Nacionaline premija apdovanotas menininkas, scenografas Gintaras Makarevičius.