Podcasts about angolas

Raidījuma Diplomātiskās pusdienas ceļojums šoreiz ved uz Āfrikas centrālrietumu valsti Angolas Republiku. Runājot par Angolu, ir interesanti palūkoties uz valsts ģeogrāfisko novietojumu. Angola ir plaša valsts ar garu piekrasti un centrālo plato, virzoties iekšzemē pāri Dienvidāfrikai, robežojoties ar Namībiju, Botsvānu, Zambiju un Kongo Demokrātisko Republiku. Tā ir septītā lielākā valsts Āfrikas kontinentā, un lai apzinātos valsts izmērus – teju visu Spānijas, Vācijas un Francijas teritoriju varētu ietilpināt vienas Angolas teritorijā. Angolas teritoriālais novietojums un izmērs ir arī spēcīgi noteicis valsts stiprās puses, kā, piemēram, atrašanos blakus okeānam, bagātīgo reto minerālu un kritisko resursu pieejamība un daudzveidīgas ekosistēmas. Bet Angolas vājā puse ir vēsturiski bijusi tās sabiedrība, sākot no cilšu un etnisko grupu nesaskaņām un līdz galējām politisko partiju ideoloģiju nesaderībām un sabiedrības polarizāciju. Angolas sabiedrība sastāv no galvenokārt deviņām etniskajām grupām un ciltīm, kur lielākās ir ovimbundu (aptuveni 37% sabiedrības), mbundu (saukta arī par kimbundu) ar 25% sabiedrības un bakongo (saukta arī par kongo) ar 13%. Lai gan Angolas iedzīvotāji lielākoties ir bantu valodā runājošas tautas, valsts oficiālā valoda ir portugāļu, padarot Angolu par lielāko portugāļu valodas lietotāju Āfrikā un trešo lielāko pasaulē. Mūsdienās portugāļu valoda kalpo arī kā lingua franca, kas apvieno dažādas valsts etniskās grupas un ciltis. Interesanti ir tas, ka, nostājoties piekrastes malā un skatoties pāri Atlantijas okeānam, Angola ir novietota vienā līnijā ar Brazīliju, citu portugāļu valodā runājošu nāciju. Vēsturiski mūsdienu Angolas reģionu apdzīvoja pamatiedzīvotāji Koisani, bet ap 2000. gadu pirms mūsu ēras bantu valodā runājošās grupas sāka migrēt uz šo apgabalu, ieviešot lauksaimniecību un dzelzs apstrādi. Laika gaitā izveidojās spēcīgas Bantu karaļvalstis, piemēram, Kongo karaļvalsts ziemeļos, Ndongo centrālajā reģionā un Lunda austrumos. Portugāļu ierašanās 1575. gadā iezīmēja ilgstošu koloniālo attiecību sākumu, eiropiešiem izveidojot tirdzniecības punktus un aktīvi iesaistoties transatlantiskajā vergu tirdzniecībā, kuras rezultātā miljoniem Angolas iedzīvotāju piespiedu kārtā tika vesti uz pāri Atlantijas okeānam. 19. gadsimtā pēc Berlīnes konferences, kurā tika nostiprināta Eiropas lielvaru ietekme kolonizētajās zemēs, Portugāle izveidoja Angolu kā formālu koloniju. Tradicionālās karaļvalstis sabruka, to aizstāja koloniālā vara, kas noteica bargus darba apstākļus un tradicionālās iedzīves izzušanu. Angola formāli ieguva neatkarību 1975. gadā, izbeidzot 500 gadu ilgo portugāļu pārvaldību valsts teritorijā, taču diemžēl ar to prieks un bagātības laiki nesākās. Valstī izcēlās pilsoņu karš, kas ilga vairākas desmitgades. Pilsoņu karš atstāja dziļu iespaidu uz Angolu, rezultējoties ar vairāk nekā 500 000 mirušo un vairāk nekā 4 miljoniem kara bēgļu. Valsts infrastruktūra tika nopietni bojāta, un mīnas vairākus gadus pēc konflikta radīja ievērojamas briesmas civiliedzīvotājiem. Karš saasināja etnisko un reģionālo šķelšanos un izjauca ekonomisko attīstību. Kopš pilsoņu kara beigām Angola ir koncentrējusies uz ekonomikas atjaunošanu un izaugsmes panākšanu. Valsts ekonomikas sākuma punkts pēc pilsoņu kara – dziļas nabadzības apstākļi. Bet, kas interesanti – pēdējos gados Angolai ir izdevies sekmēt visnotaļ strauju izaugsmi. Galvenie iemesli – valsts ir bagāta ar dažādiem vērtīgiem resursiem, tostarp naftu, dabasgāzi, zeltu, varu, kobaltu. Valsts ekonomika galvenokārt balstīta uz dabas resursiem, un naftas ieguve ir vissvarīgākā nozare, veidojot aptuveni 90% no eksporta ieņēmumiem, vairāk nekā 60% no valdības ienākumiem un 30–40% no IKP. Angola ir sestā lielākā dimantu ražotāja pasaulē, valstij ik gadu ražojot 8-10 miljonus karātu dimanta. Bet tam, protams, var būt arī ēnas puses. Lai noskaidrotu Angolas centienus uz ekonomikas attīstību un to, kāpēc Angola kā resursiem bagāta valsts ir salīdzinoši nabadzīga, jautājām Māstrihtas Universitātes maģistrantam Nikolā Glutzam.

Det nya avsnittet av Svart historia-podden handlar om en av det förkoloniala Afrikas allra mest berömda regenter. En kvinna som i flera decennier stod emot Portugals försök att erövra hennes land. Det är en kvinna vars aktioner genom historien både har demoniserats och romantiserats, och som vanligt hittas sanningen antagligen någonstans i mitten. Dagens avsnitt handlar om Njinga – Angolas moder – och kvinnan som på 1600-talet var beredd att göra allt för att slippa ge upp sitt land. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Šodien dodamies uz valsti, kas platības un iedzīvotāju skaita ir otra mazākā valsts Āfrikā – uz Santome un Prinsipi jeb Santome un Prinsipi Demokrātisko Republiku. Bieži arī valsti sauc par “Āfrikas Galapagu salām”, pateicoties augu un dzīvnieku dažādībai. Vienlaikus 217 tūkstošu cilvēku lielā valsts tiek dēvētā arī par “Vientuļo salu”, jo Santome un Prinsipi ir viena no vismazāk apmeklētajām valstīm pasaulē. Zemā tūristu apmeklējuma dēļ, piemēram, 2017. gadā, kas ir jaunākie dati, valsts uzņēma tikai aptuveni 29 tūkstoši tūristu. Valsti veido divas lielākās vulkāniskās izcelsmes salas – Santome un Prinsipi, kā arī sešas mazākas salas. Santome tika nosaukta Sv. apustuļa Toma vārdā, jo portugāļu pētnieki salu atklāja 1470. gada 21. decembrī – svētā Toma svētkos. Savukārt,  Prinsipi ir saīsināta versija portugāļu vārdam “Ilha do Principe” – Prinča sala, atsaucoties uz Portugāles princi. Nedaudz jau minējām, bet, jā, vēsturiski, valsts tika izveidota, kad tur nonāca portugāļu pētnieki, kas atklāja salas 1470. gadā. Līdz galam kolonizējot salas 16. gadsimtā un izmantojot vergu darbu, sala kļuva par nozīmīgu vergu tirdzniecības pieturas punktu. Starp citu, 16. gadsimtā Santome uz īsu brīdi kļuva par pasaulē lielāko cukura ražotāju. Tomēr jaunajai konkurentei, piemēram, Brazīlijai, bija pārākas cukura kolonijas, un Santomes lielo vergu populāciju bija ļoti grūti kontrolēt, tādēļ cukura ražošana Santomē 17. gadsimtā samazinājās. Tieši tādēļ, mūsdienu Santomes iedzīvotāju sastāvs ir ļoti jaukts, to veido gan Eiropas imigrantu  pēcteči, gan Āfrikas vergu, kas vispirms apdzīvoja salas, gan atbrīvoto Āfrikas vergu pēcteči, gan bēgušo Āfrikas vergu pēcteči, kas veidoja kopienu Santomes dienvidos, gan arī līgumstrādnieki no Angolas, Mozambikas un Kaboverdes, ka arī vietēji dzimuši līgumstrādnieku bērni un mazāks skaits eiropiešu un aziātu. Un tieši šādas vēsturiskās attīstības dēļ portugāļu valoda ir Santomes un Prinsipi oficiālā un de facto valsts valoda, kurā runā aptuveni 98,4% iedzīvotāju, šī valoda tiek lietota un uzskatīta, kā viņu dzimtā valoda kopš 15. gadsimta beigām. Neskatoties uz to, ka valsts ieguva neatkarību pēc 1974. gada apvērsuma, gandrīz divas desmitgades Santomes un Prinsipi atbrīvošanas kustība bija valsts vienīgā politiskā partija. Un tikai 1990. gada Konstitūcija radīja daudzpartiju demokrātiju. Un tajā pašā laikā tas ir bija liels progress, jo 1990. gadā Santome kļuva par vienu no pirmajām Āfrikas valstīm, kurā vispār tika veiktas demokrātiskas reformas, un konstitūcijas izmaiņas — opozīcijas politisko partiju legalizācija. Sīkāk lūkojoties neatkarības un valsts dibināšanas procesā, jāmin, ka demokrātiskās reformas tika ieviestas tikai 80. gadu beigās – tātad, aptuveni 15 gadus pēc neatkarības pasludināšanas. Bet pirmās brīvās vēlēšanas valstī notika tikai 1991. gadā, taču biežas iekšējas nesaskaņas starp dažādām politiskajām partijām izraisīja atkārtotas vadības maiņas un četrus neveiksmīgus, nevardarbīgus valsts apvērsuma mēģinājumus 1995., 1998., 2003. un 2009. gadā. Tālākie gadi Santome un Principi vēsturē aizritēja relatīvi mierīgi, ar izņēmumu 2012. gadā, kad apvienojās trīs opozīcijas partijas, lai neuzticības balsojumā gāztu bijušā premjerministra vairākuma valdību. Pēc 2016. gadā parlamenta vēlēšanām valsts politika gan nedaudz nostabilizējās, jo prezidenta un premjerministra amatus ieņēma viena partija. Un pašlaik nesaskaņas politiskajā sektorā valstī nav vērojamas. Neskatoties uz to, ka Santomes un Prinsipi ekonomika ir neliela, un tās pamatā ir galvenokārt lauksaimnieciskā ražošana, valsts nesen ir uzsākusi eksportēt gāzes turbīnas, dzelzs atsperes un lidmašīnu detaļas, kas piesaista pastiprinātu uzmanību mazajai salu valstij. Tomēr galvenā Santomes lauksaimniecības kultūra ir kakao, kas veido aptuveni 95% no lauksaimniecības eksporta. Citas eksportējamās kultūras ir kopra, palmu kodoli un kafija. Izņemot lauksaimniecību, galvenās ekonomiskās darbības ir zvejniecība un neliela rūpniecības nozare, kas nodarbojas ar vietējo lauksaimniecības produktu pārstrādi un dažu pamata patēriņa preču ražošanu. Gleznainajām salām ir tūrisma potenciāls, un valdība cenšas uzlabot savu elementāro tūrisma nozares infrastruktūru. Valdības sektors nodrošina aptuveni 11% no nodarbinātības. Kopumā skatoties Santome un Principi valsts ekonomiku, ir jāmin, ka valsts ir ļoti atkarīga no pārtikas, degvielas, lielākās daļas rūpniecisko preču un patēriņa preču importa. Tādēļ, preču cenu izmaiņas ietekmē valsts inflācijas līmeni. Tāpēc, inflācijas kontroles uzturēšana, fiskālā disciplīna un pieaugošās ārvalstu tiešo investīciju plūsmas topošajā naftas sektorā ir valsts galvenās ekonomiskās problēmas. Pēdējos gados valdība ir mēģinājusi samazināt cenu kontroli un subsīdijas. Tā, piemēram, 2017. gadā tika pieņemti vairāki ar uzņēmējdarbību saistīti likumi, kuru mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības klimatu. Šajā pašā gadā Santome un Principi pieņēma arī kādu ļoti interesantu ārpolitisku lēmumu – nolēma pārtraukt attiecības ar Taivānu par labu Ķīnai. Te gan jāsniedz neliels paskaidrojums: Ķīna pārtrauca divpusējās diplomātiskās attiecības ar arhipelāgu 1997. gadā, kad toreizējais premjerministrs Migels Trovoada nodibināja Santome pirmās attiecības ar Taivānu apmaiņā pret apsolīto ikgadējo attīstības palīdzību aptuveni 12 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka līdz 2017. gada, tiešais budžeta atbalsts no Taivānas veido aptuveni 10 % no Santomes budžeta. Tomēr, nostiprinoties komerciālajam saitēm ar Ķīnu, pieeja sāka mainīties. Iepriekš pastāvīga budžeta palīdzības pieplūde no Taivānas tika uzskatīta par prioritāti salīdzinājumā ar iespēju veikt ieguldījumus no Ķīnas. Pamatojot valdības lēmumu, Patriss Trovoada uzsvēra, ka Ķīna ir Āfrikas kontinenta lielākais divpusējais partneris, otrā lielākā ekonomika pasaulē un ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle. Saikņu pārraušana ar Taivānu un Taivānas budžeta atbalsta zaudēšana lika palielināt valsts fiskālā deficīta prognozi. Tomēr diplomātisko attiecību atsākšana ar Ķīnu valstij deva ievērojamu investīciju pieplūdumu, jo Ķīnas iesaiste jau tika īstenota dziļjūras pārkraušanas mezgla būvniecībā un naftas nozarē. Par to, kādēļ Santome un Principi ieņem stratēģiski svarīgu lomu un kādu riskantu politiku valsts spēlē, jautājām Latvijas Ārpolitikas institūta Asociētajam Pētniekam Gintam Jegermanim.

I veckans avsnitt av Skeveriet Podcast pratar Alexander och Charlie om Drottning Nzinga, som tillbringa en livstid med att kämpa mot den portugisiska koloniseringen av Angola - och därigenom förenade två kungadömen och gjorde sig ett namn som en smart, listig och strategisk ledare. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Teises Aafrika sarja osas läheme musta mandri lõunapoolseid muusikaid avastama, peamiselt bantu inimeste pärimust, kus Lõuna-Aafrikas pulbitsesid mitmed eri stiilid, aga ka Zimbabwes ja Angolas. Jõudsime välja mandri keskele Kongosse, mille mõju ülejäänud Aafrika muusikale on ehk kõige laialdasem.

Autor: Schubert, Stefan Sendung: Vollbild Hören bis: 19.01.2038 04:14

När konvojen rullar upp för ett krön hörs ljudet från maskingevär inifrån djungeln. De svenska biståndsarbetarna kastar sig ur sina bilar medan kulorna viner. Tre av dem kommer inte hem den kvällen. Gunnar Sjöberg, Kent Andersson och Göran Larsson försöker ta skydd, men blir tillfångatagna. Det är i september 1987 som gerillagruppen Unita genomför kidnappningen i skogen utanför Angolas huvudstad Luanda. Sverige samarbetar med regeringspartiet MPLA i Angola, som även stöttas av kommunistiska Kuba och Sovjetunionen. Angola har hamnat mitt i det Kalla kriget, och gerillan, som får hjälp av USA och apartheidregimens Sydafrika, försöker få omvärldens uppmärksamhet genom att kidnappa missionärer och biståndsarbetare. I Sverige startar ett intensivt arbete med att få fångarna fria. Statsminister Ingvar Carlsson möter president Ronald Reagan i Vita huset och vädjar om hjälp. Samtidigt påbörjar gerillasoldaterna och de tre svenskarna en lång vandring genom djungeln. Men en av dem behöver bäras fram på bår. Medverkande: Gunnar Sjöberg: En av de tre kidnappade biståndsarbetarna. Vailett Sandbolm: Kidnappade Gunnar Sjöbergs syster. Isabel Lobos: Kidnappade Gunnar Sjöbergs fd fru. Joakim Fröderberg: Elektriker som jobbade i Angola som biståndsarbetare. Lena Hjelm-Wallén: Dåvarande socialdemokratisk biståndsminister. Sten Rylander: Dåvarande ambassadör i Angola. Anders Bjurner: Dåvarande chef för svenska utrikesdepartementets Afrika- och Mellanösternsektion. Annie Marie Sundbom: Diplomat och socialdemokratisk politiker. Av: Markus Alfredsson. Producent: Ida Lundqvist. Ansvarig utgivare: Sabina Schatzl. År: 2021.

Am frühen Abend des 29. Dezember 1964 brechen der Militärpilot Carlos Marques und seine neunköpfige Besatzung vom portugiesischen Stützpunkt Luanda zu einem Aufklärungsflug über der Küste Angolas auf. Gegen 22:15 Uhr bemerken die Männer in Richtung der Küste zwei Lichter, die wie riesige Schmetterlinge umeinander tänzeln. Als sie das Bordsonar aktivieren, schießt eines der Lichtobjekte plötzlich auf sie zu. Pilot Marques befürchtet einen Zusammenstoß und leitet ein Ausweichmanöver ein. Doch dann setzt sich das grelle Licht direkt vor das Flugzeug und verharrt dort während des gesamten Ausweichmanövers; sein Leuchten füllt das gesamte Bordinnere aus. Wenige Sekunden später kehrt es wieder zu dem anderen Licht zurück. Was Marques noch nicht ahnt: Er und seine Besatzung sind nicht die Einzigen, die die Erscheinung gesehen haben... Die X-Akten der portugiesischen Luftwaffe Die Sichtung des Militärpiloten Marques ist nur eine von zahlreichen spektakulären Nahbegegnungen, die in offiziellen Militärakten der portugiesischen Luftwaffe dokumentiert sind. Der portugiesische Exopolitiker Francisco Mourão Corrêa arbeitet gemeinsam mit Experten der Universität Fernando Pessoa an der Aufklärung derartiger Phänomene. Jahrzehntelang leitete das Verteidigungsministerium seine UFO-Erkenntnisse an die zivilen Forscher des dort beheimateten weiter und gewährte Wissenschaftlern Zugang zu militärischen Augenzeugen. Auf diese Weise entstand eine eindrucksvolle Datensammlung aus militärischen Quellen, die einen international einzigartigen Blick auf das UFO-Phänomen gestatten. In Portugal redet man ganz offen über UFOs Die Offenheit der portugiesischen Luftwaffe kommt nicht von ungefähr. Schließlich wurden zwei ehemalige Stabschefs der Luftwaffe selbst Augenzeugen jenes Phänomens, das seit Jahrzehnten von Militärs weltweit dokumentiert wird. Francisco verfügt über beste Kontakte ins Verteidigungs-Establishment seines Landes und direkten Zugang zu Akten und hochrangigen Militärs. In seinem Vortrag stellt Francisco die spannendsten Fälle von UFO-Nahbegegnungen mit Luftwaffenpiloten vor. Den gesamten Vortrag gibt es jetzt auf Deutsch und im englischen Original exklusiv auf ExoMagazin.tv! ►►Den gesamten Beitrag hier anschauen: http://bit.ly/2wPHjE3

En mand drukner i en dykkerulykke i Dubai i oktober. Han har dansk pas. Men der er mindehøjtideligheder for ham i London, Dubai, Angola og Congo. Bag den tragiske ulykke gemmer sig den højst utrolige historie om Sindika Doloko. Han havde en af Afrikas største kunstsamlinger og var gift med Afrikas rigeste kvinde, Isabel Dos Santos, datter af Angolas tidligere præsident. De lignede Afrikas gyldne par, men nedenunder ulmer en historie om korruption og nepotisme for milliarder. Journalist og fotograf Jørn Stjerneklar har boet i Afrika i over 30 år og opruller dagens Genstart, som begynder på havnen i Skagen.

Em consonância com o tema geral adotado pela SemanaCS 2020, “Em defesa da ciência: memória, teoria e prática nas Ciências Sociais”, a decisão por abordar o tema como encerramento da Semana de Ciências Sociais se sustenta pelo histórico de marginalização das mulheres na ciência que afeta a teoria e a prática do fazer científico. Trazemos o foco para a área das ciências humanas, ainda que esta realidade se apresente nas mais diversas áreas da ciência, nas quais nosso processo de identificação se amplifica e se torna parte dessa realidade que não pode ser esquecida e deve se manter na memória daqueles que contribuem para a Ciência no Brasil e no Mundo. Bárbara Castro: Professora do IFCH/Unicamp, pesquisadora associada do PAGU/Unicamp e do REMIR-Trabalho. Barbara Luisa: Doutoranda em Sociologia/Unicamp. Lucilene Reginaldo: Professora do IFCH/Unicamp, autora do livro Os Rosários dos Angolas: irmandades e africanos e crioulos na Bahia Setecentista (2011). Mariana Chaguri: Professora do IFCH/Unicamp, pesquisadora do CERES/Unicamp e integrante do Laboratório de Licenciaturas do IFCH/Unicamp.

Die Corona-Pandemie trifft Angola schwer - und lässt viele Probleme des afrikanischen Landes schärfer hervortreten: schlechte Wasserversorgung, niedriger Bildungsstand, Arbeitslosigkeit, Korruption, Abhängigkeit von Rohölexporten. Die Hoffnung auf einen Wandel ist groß - erste Anzeichen dafür gibt es. Von Leonie March www.deutschlandfunk.de, Hintergrund Hören bis: 19.01.2038 04:14 Direkter Link zur Audiodatei

Es ist eine fantastische und doch ganz und gar wahre Geschichte: Am Vorabend der angolanischen Revolution mauert sich Ludovica, nachdem sie einen Einbrecher in Notwehr erschossen und auf der Dachterrasse begraben hat, für dreißig Jahre in ihrer Wohnung in einem Hochhaus in Luanda ein. Sie lebt von Gemüse, gefangenen Tauben und von einer Hühnerzucht, die sie auf der Dachterrasse wie durch Zauber beginnt, und bekritzelt die Wände in ihrer ausgedehnten Wohnung mit Tagebuchnotaten und Gedichten. Allmählich setzt sich aus Stimmen, Radioschnipseln und flüchtigen Eindrücken zusammen, was im Land geschieht. In den Jahrzehnten, die Ludovica verborgen verbringt, kreuzen sich die Wege von Opfern und Tätern, den Beteiligten an der Revolution, ihren Profiteuren und Feinden. Bis sie alle eines Tages erneut vor der Mauer in dem wieder glanzvollen Apartmenthaus stehen. José Eduardo Agualusa hat mit seinem wunderbaren, dicht und spannend gewobenen Roman, der das Fantastische der Wirklichkeit und eine Art höhere Gerechtigkeit beschwört, unvergessliche Szenen geschaffen, tragisch, komisch, grotesk. Dieser Roman feiert die Kunst des Erzählens selbst. Eine Rezension von Michi Strausfeld Den Text der Rezension finden Sie hier.

Isabel dos Santos, Tochter des ehemaligen Präsidenten Angolas, gilt als die reichste Frau Afrikas. Investigativ-Journalisten wurden Finanz-Daten zugespielt. Diese zeigen, wie die Präsidententochter unkontrolliert an Gelder kam.

I 38 år har José Eduardo dos Santos vært president i Angola. Det gjør ham til verdens nest lengstsittende president. Nå har han meldt at han trer av ved høstens valg. Hva skjer da? For 40 år siden endret det regjerende MPLA-partiet grunnleggende angolansk politikk gjennom omfattende massakrer og politisk opprensing internt i eget parti. 27. mai 1977 har blitt et arr i den angolanske kollektive hukommelsen, midt i en lang borgerkrig der MPLA var en av partene. Edgar Valles er bror av Sita Valles, en av de sentrale lederne i det påståtte kuppet 27. mai 1977 som igangsatte utrenskningene. Han har siden skrevet bok om hendelsene som fulgte, da opp mot 1 % av Angolas befolkning ble ofre for myndighetenes vold. Valles forteller sterke historier om hendelser som den dag i dag er tabu både i Angola og i Portugal. Vi drar linjer fra hendelsene for 40 år siden til dagens politiske landskap i Angola, nå når president dos Santos etterlater seg et maktvakum etter 38 år i stolen. CMI-forsker og Angola-ekspert Aslak Orre vurderer det interessante veiskillet Angola nå står ovenfor. Angola-ekspert, historiker og journalist Maren Sæbø drar historiske linjer. I panelet: Edgar Valles, forfatter og overlevende fra 27. mai 1977 Aslak Orre, Seniorforsker ved Chr. Michelsens Institute Maren Sæbø, journalist, historiker og Angola-ekspert Ordstyrer: Johan N. Hermstad, daglig leder i Fellesrådet for Afrika

Det svåra tvåhundraåttiosjätte avsnittet med rapparen STOR. Vi pratade om att inte bry sig om att bli rik, bråken som krävdes för att skapa den nya skivan, att gå från prins i ett stort rike till kung i ett litet rike, kokain, att vara så jävla glad, en uppväxt präglad av både trygghet och utanförskap, att släppa sin första skiva på Playahead, jobbet på Angolas ambassad, det onödiga med att hata rasister, att brinna långsamt och givetvis en hel del om att det är lika svårt att beskriva kärleken till sin mamma som det är att beskriva alla moln på himlen med mikroskop. Samtalsledare: Kristoffer Triumf. Producent: Clara Wallin. Distribution: Acast. See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.

Die angolanische Hauptstadt gilt als überhitzter Moloch mit chronisch verstopften Straßen und krassen Arm-Reich-Gegensätzen. Kulturell ist Luanda eine einmalige Melange...

Annie Lööf är Näringsminister och partiledare för Centerpartiet. I veckans avsnitt får vi inblick i Sveriges bibelbälte och i Angolas medieutbud. Vi får också näringsministerns välsignelse att flytta in i övergivna hus!

Många ser honom som Sveriges absolut bästa rappare, lördagens gäst hos Lilla Al-Fadji är ingen mindre än väduren Ulises "Stor" Infante Azocar. Han kallar musiken för en stormig kärlek som man återvänder till och trots att han försökt silta sig så återvänder han alltid. Vad många inte vet om Stor är att han har jobbat på Angolas ambassad och har en dröm om att bli manusförfattare. Inte så konstigt kanske med en pappa som är poet. Lilla Al-Fadji har hört att Stor tycker att den svenska filmscenen är klyschig och LAF sätter honom direkt på prov: "Gör det bättre själv då" . Tillsammans skapar de en socialrealistisk scen utanför studion och LAF ger honom artistnamnet Stuart Spielberg. Städaren Pellan missförstår något som vanligt, och Lilla Al-Fadjis granne Rosalinda Dela Cruz har råkat tatuera in fel mansnamn på kroppen. Lyssna på lördag 16.03!

godmorgon, världen! söndagen 8 april programledare Olle Hägg Röda Norrland Hur kommer det sig att norrlänningar förblir röda när övriga Sverige blir allt blåare? Vår inrikespolitiska reporter Karin Eriksson reste till Västerbotten och "Lappstockholm" för att söka svar. Möt också statsvetaren som började granska väljarna i Röda Norrland - och fick sig en överraskning. Lukasjenkos hotade ishockey-VM Vitrysslands president Aleksandr Lukasjenko, som brukar kallas Europas sista diktator, älskar hockey. Men EU-parlamentet försöker få spelen flyttade från Vitryssland som inte anses värdiga att hålla ishockey-VM 2014. Titanic,undergångens undantag Titanics förlisning för exakt 100 år sedan var unik. Inte bara på grund av fartygets storlek och antalet döda, utan också för vilka som överlevde. Luanda, världens dyraste stad För andra året i rad toppar Angolas huvudstad Luanda listan över världens dyraste städer. Det är inte minst landets oljeboom som har fått priserna på allt från bostäder t

godmorgon, världen! söndagen 8 april programledare Olle Hägg Röda Norrland Hur kommer det sig att norrlänningar förblir röda när övriga Sverige blir allt blåare? Vår inrikespolitiska reporter Karin Eriksson reste till Västerbotten och "Lappstockholm" för att söka svar. Möt också statsvetaren som började granska väljarna i Röda Norrland - och fick sig en överraskning. Lukasjenkos hotade ishockey-VM Vitrysslands president Aleksandr Lukasjenko, som brukar kallas Europas sista diktator, älskar hockey. Men EU-parlamentet försöker få spelen flyttade från Vitryssland som inte anses värdiga att hålla ishockey-VM 2014. Titanic,undergångens undantag Titanics förlisning för exakt 100 år sedan var unik. Inte bara på grund av fartygets storlek och antalet döda, utan också för vilka som överlevde. Luanda, världens dyraste stad För andra året i rad toppar Angolas huvudstad Luanda listan över världens dyraste städer. Det är inte minst landets oljeboom som har fått priserna på allt från bostäder t