Podcasts about korupcija

Korupcija je stara toliko kot človeštvo. Pri nas po nekaterih podatkih zaradi nje vsako leto izgubimo 3,5 milijarde evrov. Državni zbor bo v sredo sprejel novo resolucijo o preprečevanju korupcije, na katero smo čakali 20 let. O tem, kako hud problem je korupcija v Sloveniji, v tokratnem Studiu ob 17-ih. Gostje: Andreja Katič, ministrica za pravosodje; dr. Robert Šumi, predsednik komisije za preprečevanje korupcije; Danijel Lamperger, generalni direktor Obrtne zbornice Slovenije Peter Malenšek, generalni sekretar Transparency Internacional Slovenija. Avtorica Jolanda Lebar.

Što se događa u Srbiji? Studenti prosvjeduju već mjesecima. Uz njih stoje i prosvjetni radnici nezadovoljni korupcijom, stanjem u društvu, ali i svojim položajem. I dok oni podupiru studente, mnogi od njih su dobili smanjene ili nikakve plaće. Jesu li prosvjetni radnici posebno na udaru u ovim demonstracijama, donosi Jelena Djukić Pejić. Štite li sindikati svoje članove ili stoje uz vlast? Maja Marić razgovara s Gordanom Arsić, profesoricom i predsjednicom jednog od sindikata. Von Maja Maric.

Da korupcija ubija, smo od blizu videli na Balkanu. Nazadnje v makedonskih Kočanih, kjer je v požaru med koncertom v klubu brez uporabnega dovoljenja umrlo 59 mladih ljudi. Še prej v Srbiji, kjer se je zrušil nov nadstrešek na železniški postaji v Novem Sadu in pod seboj pokopal 15 ljudi. Zato ni nič narobe, da so ljudje najbolj občutljivi prav na skorumpirano politično oligarhijo, ki ji za nameček niso tuji populistični slepilni manevri in ji to sporočijo tudi na ulicah in trgih. Kajti ta politična združba postaja v svetu prevladujoča. In medtem ko se ti iracionalni gospodarji usode sveta igračkajo s tretjo svetovno vojno na stari celini, ugotavljamo, da so naši rekordni izdatki za orožje – prenizki.

Izvještaj Transparency Internationala pokazuje da korupcija raste u Bosni i Hercegovini, kao i Srbiji. Da li su studentski protesti uzdrmali Vučićevu poziciju? Razmirice s Amerikancima nisu pomogle Kurtiju, kaže američki profesor.

Studentske demonstracije u Srbiji traju nesmanjenim intenzitetom. Tri meseca od tragedije u Novom Sadu obilježeno je masovnim protestom koji je trajao dva dana. U međuvremenu, premijer Srbije Miloš Vučević je podneo ostavku, kao i gradonačelnik Novog Sada Milan Đurić. Prema izjavama srpskih vlasti, zahtjevi studenata su ispunjeni. Studenti se s tim ne slažu. Maja Marić o tome koji su idući koraci razgovara s Aleksandrom Timofejevim i prof. novinarstva Aleksandrom Krstić. Von Maja Maric.

Korupcija, neodgovornost i nestručnost u rekonstrukciji nadstrešnice na Železničkoj stanici u Novom Sadu, koja je rezultirala smrću 15 ljudi, mogu se simobolično preslikati na čitavo društvo, o čemu su, između ostalog, govorili sagovornici u novoj epizodi Radar Foruma. Studenti osvetljavaju medijski mrak u Srbiji i ukazuju na hitnu potrebu za lekovitim promenama – transparentnošću, odgovornošću i poštovanjem znanja – kako bi Srbija postala zemlja u kojoj građani mogu slobodno i dostojanstveno da žive. Domaćini Radar Foruma u naredne četiri epizode biće studneti Fakulteta političih nauka u Beogradu. U prvoj takvoj epizodi Jovan Vidanović, student treće godine politikologije, ugostio je Zorana Đajića, inženjera geologije, a njih dvojica pokušali su da rasvetle korupciju u zemlji koja ubija svoje građane. Sagovornici su naglasili važnost borbe za pravdu i istinu, ističući da studenti ne žele da napuste zemlju, već da se izbore za društvo koje ceni znanje i kompetenciju...

U Srbiji se ne smiruje situacija: studenti su blokirali pristup brojnim državnim fakultetima diljem zemlje u znak protesta protiv korupcije i neodgovornosti vlasti. Na aktivizam ih je potaknula nesreća 1. novembra, kada je nadstrešnica željezničkog kolodvora u Novom Sadu usmrtila 15 ljudi. Maja Marić i Aleksandar Timofejev razgovaraju o tome koje zahtjeve iznose studenti pred vlast, dok znanstveni suradnik Dejan Bursać objašnjava zašto mu se čini da su ovi protesti drugačiji od dosadašnjih. Von Maja Maric.

Slovenija je zgledno uredila zakone in predpise s področja preprečevanja korupcije, pri izvajanju in zaznavi korupcije pa se razmere slabšajo in vse bolj zaostaja za najboljšimi. Korupcija škodi tudi gospodarstvu, saj slabi konkurenčnost, z davki zbrana sredstva niso porabljena za dogovorjene namene. Komisija za preprečevanje korupcije in reprezentativna gospodarska in delodajalska združenja so zato objavila skupen poziv k transparentnosti, odgovornosti in poštenemu-integritetnemu poslovanju.

Korupcija je najbrž največji problem naše države. Skupno javno bogastvo najeda poniglavi zasebni pohlep na vseh ravneh: v zdravstvu, šolstvu, gradnji državne infrastrukture, po mestih in vaseh. Žal je prijateljska delitev javnega denarja še vedno najpomembnejša gospodarska panoga domovine. Vlade, leve in desne, pa pišejo zakone, ki veljajo za malega človeka, velikih rib pa se ne dotaknejo. Kako bi se korupcije lotili vi?

Predsjednik Republike Hrvatske, Zoran Milanović, najavljuje da namjerava izaći na parlamentarne izbore kao premijerski kandidat ispred SDP-a. Molim? Smije li uopće? Kako? Ustavni sud drži da predsjednik republike načelno ne smije sudjelovati u političkim aktivnostima nijedne političke stranke. Što to znači za Milanovića, predstojeće izbore, ali i građane. Maja Marić razgovara s političkim analitičarem Jaroslavom Pecnikom. A Siniša Bogdanić donosi pozadinu nove političke zavrzlame u Hrvatskoj. Von Maja Maric.

Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par korupciju uzņēmumos - kukuļošana nav tikai valsts pārvaldes problēma. Runājam arī par pagaidām lēno uzņēmumu digitalizācijas procesu un kas paveikts gada laikā kopš pieejami 140 miljoni eiro Latvijas uzņēmumu digitalizācijas atbalstam no Atveseļošanās fonda naudas.  Kukuļošana nav tikai valsts pārvaldes problēma Kad runājam par korupciju, visbiežāk prātā nāk valsts pārvalde. Tur var runāt par sīka līmeņa korupciju, piemēram, mēģinājumiem uzpirkt Ceļu policiju, līdz ar daudzām nullēm rakstāmiem gadījumiem, kur koruptīvas darbības parādās valsts iepirkumos. Bet tikpat iespējama un arī kaitīga korupcija ir uzņēmumos. Tur atšķiras tikai nosaukums - privātajā sektorā to sauc par komerciālo uzpirkšanu.  Korupcija uzņēmumā ir kā pelējums. Ja vide ir slikta, neviens par to nerūpējas un visiem – no augstākā priekšnieka līdz zemākajam apakšniekam – ir vienalga, agri vai vēlu vispirms tumšākajos stūrīšos, bet pēc tam jau klaji un plaši visās malās parādīsies korupcijas pelējums.  Lēnais uzņēmumu digitalizācijas process Ir pagājis gads, kopš ar svinīgu pompu un lielām cerībām tika izsludināta pieteikšanas Digitalizācijas atbalsta programmām Latvijas uzņēmumiem, šim mērķim atvēlot ap 140 miljoniem eiro Atveseļošanas fonda naudas. Programmu piedāvājums plašs – no 5000 eiro vērtiem grantiem līdz daudzmiljonu aizdevumiem lieliem digitalizācijas projektiem. Kārtība uz papīra visai vienkārša – uzņēmumam jāpiesakās digitalizācijas ceļa kartei, tā jāizstrādā kopā ar Eiropas digitālās inovācijas centru un pēc tam jau var saņemt atbalstu no LIAA vai ALTUM paša projekta realizācijai. Lai noskaidrotu, kā sokas ar šo programmu apguvi, ceļa kartēm, uz sarunu Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros aicinājām Eiropas Digitālās inovācijas centra izpilddirektori Aigu Irmeju.

Klimato kaitos rubrikoje pokalbis apie klimato kaitos nerimą. „Google“ teigimu, per pastaruosius 12 mėnesių visame pasaulyje padaugėjo paieškos užklausų apie planetos ateitį ir aplinką. Pokalbis su VU dėstytoja, aplinkos psichologe Dovilė Šoryte.Šiais laikais šišioniškių tarme tebekalba vos kelios dešimtys žmonių. Nykstančią tarmę bandoma gaivinti Hugo Šojaus muziejuje įrengus interaktyvią ekspozicija, o šeštadieniais rengiant šios tarmės mokyklėlės užsiėmimai.Poetas, vertėjas Marius Burokas atkreipia dėmesį, kad Lietuvos leidyklos nėra linkusios leisti ukrainietiškų knygų. Kodėl? Ir kokią literatūrą dabar kuria ukrainiečiai?Politologas Ainius Lašas sako, kad kovoje su korupcija Lietuvą galima laikyti sėkmės pavyzdžiu. „Nuo 2000-ųjų Lietuvoje korupcijos masteliai gerokai sumažėjo. Ypač smulkios korupcijos, su kuria nuolatos susidurdavo eiliniai piliečiai“, taip jis teigia. Verslo ir politikos santykius nuo 2000 m. iki dabar Ainius Lašas svarsto savo monografijoje „Užkulisių demokratija: verslo ir politikos ryšių dinamika Lietuvoje“.Ved. Agnė Skamarakaitė

Novi izbori u Srbiji održavaju se nedjelju, 17. decembra. Je li Srbija, kako navode njemački mediji, spremna na politički zaokret? Atmosferu i procjene o mogućim rezultatima izbora donosi naša suradnica iz Beograda Zorka Djukanović. Korupcija, kriminal i pritisci na glasače i dalje su glavna tema. Iz prve ruke dobivamo i analizu Raše Nedeljkova, direktora organizacije civilnog društva CRTA, s kojim razgovaramo o agresivnosti kampanje, kupljenim glasovima i inertnosti institucija da reagiraju. Von Maja Maric.

#Tiekžinių Antradienį (rugsėjo 12 d.) Tiek žinių vedėja Silvija papasakos apie kalbas dėl korupcijos Ukrainoje, putino ir Kim Jong Uno susitikimą, muitinės konfiskuojamus rusijoje registruotus automobilius bei artėjantį mokytojų streiką. ✅ Svarbiausios dienos naujienos kiekvieną pirmadienį-ketvirtadienį čia ir „Laisvės TV“ YouTube kanale:https://youtu.be/f96F2fh8nqM

Speciali merginų atranka pagal išvaizdą, už durų palikti telefonai, alkoholis, o gal ir narkotikai, o galiausiai metalo grupės „Rammstein“ lyderio bandymas fiziškai suartėti. Tokia patirtimi pasidalino Airijos pilietė Shelby, dalyvavusi uždarame vakarėlyje koncerto Vilniaus Vingio parke užkulisiuose. Jos teigimu, Lietuvos policija ir medikai į jos istoriją reagavo atsainiai. Policija tikina, kad pati mergina nerašė pareiškimo. Grupė kategoriškai neigia, kad jų vakarėliuose vyksta kas nors nederamo.Pasitraukus švietimo, mokslo ir sporto ministrei, švietimo bendruomenėje suaktyvėjo raginimai atidėti ugdymo programų atnaujinimą. Dalis mokytojų pabrėžia, kad šiam procesui - visiškai nepasirengta, tuo metu ministerija ir kai kurie mokyklų direktoriai pabrėžia, kad reformos stabdymas - būtų žingsnis atgal.Svarbiausiais šių meto rinkimais vadintus prezidento rinkimus Turkijoje laimėjo Redžepas Tajipas Erdoanas. Jis užsitikrino dar penkerius metus valdžioje, surinkęs 52 procentus rinkėjų balsų.Kas dešimtas gyventojas per pastaruosius metus davė kyšį. Korupcija, anot gyventojų, labiausiai paplitusi ligoninėse, o didžiausias kyšis – 700 eurų už operaciją. Verslininkai kyšio reikalautojais dažniausiai nurodo savivaldybes. Kasmetinį tyrimą - korupcijos žemėlapį - pristačiusi Specialiųjų tyrimų tarnyba teigia, kad padėtis gerėja. Tuo metu ekspertai nurodo, kad kovai su kyšininkavimu reikia naujų priemonių.Liepą vyksiančiame NATO viršūnių susitikime Vilniuje, dalis miesto teritorijų bus pasiekiamos tik pėsčiomis, keisis viešojo transporto maršrutai.Ved. Liepa Želnienė

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas dodamies uz mazu valsti, kas atrodas Centrālāfrikā. Tā ir Kongo Republika. Tā bieži tiek saukta arī par Kongo-Brazavilu vai vienkārši Kongo. Tas tiek darīts, lai atšķirtu to no kaimiņvalsts esošās Kongo Demokrātiskās Republikas. Brazavila, starp citu, ir valsts galvaspilsēta, un tā savu nosaukumu ieguva no franču pētnieka Pjēra Savorgnana de Braca vārda. De Brazza 19. gadsimtā veicināja franču koloniālās intereses reģionā un cīnījās pret verdzību un piespiedu darbu. Kongo Republika oficiāli bija Francijas kolonija no 1891. gada un bija pazīstama kā Francijas Kongo un vēlāk kā Francijas Ekvatoriālā Āfrika. Neatkarību no Francijas valsts ieguva tikai 1960. gadā, un pagājušā gadsimta 70. un 80. gados valsti lielākoties vadīja marksistiska valdība. Vispār Kongo Republika savu nosaukumu ieguvusi no Kongo upes, kas veido ievērojamu daļu no valsts austrumu robežas. Upes nosaukums cēlies no Kongo, Bantu karaļvalsts, kas ieņēma upes grīvu, kuras nosaukums cēlies no tās iedzīvotājiem Bakongo, kas nozīmē "mednieki". Interesants fakts: Kongo Republikas galvaspilsēta Brazavila atrodas Kongo upes krastā pretī Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsētai Kinšasai. Abas pilsētas atrodas mazāk kā 1,6 km attālumā, padarot tās par tuvākajām galvaspilsētām pasaulē. Jāsaka, gan, ka Roma un Vatikāns atrodas tuvāk, taču, tā kā Vatikāns ir pilsētvalsts, tai tehniski nav galvaspilsētas. Turklāt tā nav ANO dalībvalsts. Kongo Republikā ir daļēji prezidentāla valdības sistēma, kurā prezidents pilda valsts vadītāja pienākumus, bet premjerministrs – valdības vadītājs. Prezidentu ievēl uz pieciem gadiem, un tam nav termiņu ierobežojumu. 2015. gadā valdība ierosināja konstitūcijas grozījumus, kas atcēla prezidenta amata termiņu ierobežojumus, ļaujot kandidēt uz nenoteiktu termiņu. Tieši tādēļ pašreizējais Kongo Republikas prezidents ir Deniss Sassou Nguesso ir bijis pie varas vairāk nekā 35 gadus. Pirmo reizi viņš bija prezidents no 1979. līdz 1992. gadam, bet pēc tam atkal no 1997. gada līdz mūsdienām. Viņa ilgo laiku amatā raksturo apsūdzības par korupciju, cilvēktiesību pārkāpumiem un politiskās brīvības trūkumu. Kongo Republikas valdība ir kritizēta par tās slikto stāvokli cilvēktiesību jomā, tostarp par vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvības ierobežojumiem. Arī politiskās opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības grupas ir saskārušas ar valdības drošības spēku vajāšanu un iebiedēšanu. Starp citu, Prezidents Deniss Sassou Nguesso ir apsūdzēts valsts resursu izmantošanā personīga labuma gūšanai un politiskās opozīcijas apspiešanā. Korupcija ir būtiska problēma arī Kongo Republikā. Valdība ir apsūdzēta par ienesīgu līgumu slēgšanu ar uzņēmumiem, kuriem ir cieša saikne ar Sassou Nguesso un viņa tuvāko loku, kā arī par ieņēmumu gūšanu no dabas resursu eksporta. Piemēram, Kongo valdība ir ļaunprātīgi izmantojusi līdzekļus, kas paredzēti Covid-19 palīdzības pasākumiem, šos līdzekļus valdība ir novirzījusi, lai samaksātu par luksusa transportlīdzekļiem, savukārt daudzi veselības aprūpes darbinieki palika bez atalgojuma. Nestabilitāti valstī ir veicinājuši arī reģionālie konflikti, tostarp pilsoņu kara ietekme kaimiņos esošajā Kongo Demokrātiskajā Republikā. 2017. gadā valdība saskārās ar sacelšanos Pūlas reģionā, kas izraisīja ievērojamu vardarbību un pārvietošanos. Papildus šiem politiskajiem jautājumiem Kongo Republika saskaras arī ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem izaicinājumiem, jo valstī ir augsta nabadzība, un vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Veselības aprūpes un izglītības sistēmas ir nepietiekami finansētas un neatbilstošas, un piekļuve pamatpakalpojumiem, piemēram, tīram ūdenim un sanitārijai ir ierobežota. Tāpat kā daudzas citas pasaules valstis, arī Kongo Republika piedzīvo klimata pārmaiņu sekas, tostarp temperatūras paaugstināšanos, nokrišņu daudzuma izmaiņas un biežāk ekstremālus laikapstākļus. Šīs izmaiņas var būtiski ietekmēt valsts dabisko vidi, lauksaimniecību un ekonomiku. Kongo Republikā ir viena no mitrākajām valstīm pasaulē, relatīvais mitruma līmenis bieži pārsniedz 90%. Šis augstais mitrums var padarīt temperatūru daudz karstāku nekā tā ir patiesībā, un tas var arī veicināt pelējuma un citu veidu sēnīšu augšanu. Ko tas īsti nozīmē, ka mitruma līmenis bieži pārsniedz 90% un kā tas izpaužas un ar ko jārēķinās sabiedrība, skaidro Toms Bricis. Runājot par Kongo Republikas ekonomiku, jāsaka, ka tā ir ļoti atkarīga no naftas un dabas resursiem. Naftas eksports veido vairāk nekā 70% no valsts IKP un aptuveni 90% no tās eksporta ieņēmumiem. Kā viena no lielākajām naftas ražotājām Subsahāras Āfrikā valsts pēdējo desmitgažu laikā ir piedzīvojusi ievērojamu ekonomisko izaugsmi, lai gan šī izaugsme ir bijusi nedaudz nepastāvīga pasaules naftas cenu svārstību dēļ.

Bosna i Hercegovina i više od pola godina nakon izbora nema formirane sve razine vlasti zbog čega Visoki predstavnik u BiH Christian Schmidt prijeti da će dekretom utjecati na formiranje vlasti. Uz to je tu i povijesna presuda aktualnom premijeru federacije Fadilu Novaliću zbog korupcije tijekom pandemije. Kakvo je stanje u zemlji koja je u trajnom kriznom modusu danas između ostalog u podcastu Cosmo bosanski/hrvatski/srpski razgovaramo s Denisom Džidićem iz istraživačke mreže BIRN Von Nenad Kreizer.

„LRT ieško sprendimų“ diskusija apie tai kaip Lietuvoje didinti rinkėjų aktyvumą. Pokalbyje dalyvauja VDU Politologijos katedros doc. dr. Ingrida Unikaitė – Jakuntavičienė ir Vilniaus universiteto Komunikacijos fakulteto prof.dr. Andrius Šuminas.Pasirodo knyga apie vyskupą, nėjusį į kompromisus su sovietiniu režimu – „Teofilius Matulionis. Laiškai“. Studijoje knygos sudarytojas Vaidotas Žukas.Kaip Ukrainai sekasi kovoti su korupcija? Ką rodo pastarieji korupcijos skandalai? Apie tai kalba Transparency international Ukrainos skyriaus vadovas Andrii Borovyk.Rubrikoje „Keturi milijonai“ pokalbis su Meksikoje gyvenančia Beata Zaleskaja.Ved. Agnė Skamarakaitė

Specialiųjų tyrimų tarnyba pareiškė įtarimus trims Šiaulių apskrities gydytojams ir 12 pacientų. Medikai ėmė kyšius už konsultacijas, receptų išrašymą, o sumos siekė iki šimto eurų. Medikų atstovai sako, kad korupcija sumažėtų, jei būtų keliami atlyginimai. Ekpertai pastebi, kad korupcija medicinos sistemoje mažėja.Tai ar iš tiesų mažėja korupcija medicinos sistemoje?Laidoje dalyvauja Specialiųjų tyrimų tarnybos direktoriaus pavaduotoja Rūta Kaziliūnaitė, Radviliškio rajono meras Vytautas Simelis, “Transparency International” laikinai vadovės pareigas einanti Ingrida Kalinauskienė, Jaunųjų gydytojų asociacijos narė Kristina Norvainytė, Pagalbos onkologiniams ligoniniams asociacijos prezidentas Gediminas Žižys, Sveikatos apsaugos ministerijos Korupcijos prevencijos ir vidaus tyrimų skyriaus vedėja Eglė Tamošiūnienė.Ved. Marius Jokūbaitis

Trims Šiaulių apskrities gydymo įstaigų gydytojams ir 12 pacientų pareikšti įtarimai dėl kyšininkavimo Specialiųjų tyrimų tarnybos atliekamame ikiteisminiame tyrime. Manoma, kad kad gydytojai priimdavo iš pacientų kyšius už konsultacijas, receptų išrašymą, atliktus vairuotojo sveikatos patikrinimus. Kyšių sumos galėjo siekti iki 100 eurų už medicininę paslaugą.LRT ir Ukrainai paramą teikiančios organizacijos „Blue/Yellow“, „Laisvės TV“, „Vienas ka fondas“ ir „Stiprūs kartu“ pradeda bendrą labdaros akciją "Radarom", kurios metu kviečiama aukoti oro erdvės stebėjimo radarams nuo Rusijos besiginančiai šaliai. Pinigai renkami į specialią „Blue/Yellow“ sąskaitą. Per maždaug mėnesį tikimasi surinkti penkis milijonus eurų.Ukrainos prezidentas sako, kad šiuo metu padėtis sudėtingiausia Donecko srityje, kur Rusija toliau tęsia intensyvų puolimą. Ukrainos kariuomenės generalinis štabas praneša, kad ukrainiečiai atrėmė rusų atakas ties 10-čia gyvenviečių. Tuo metu Artimuosiuose Rytuose tvyrant įtampai, čia lankosi Jungtinių valstijų valstybės sekretorius.Ukrainoje galimai žuvo lietuvis savanoris?Nepaisant lietuvių aktyvumo padedant Ukrainai, Pilietinės galios indeksas sumenko.Lietuva galėtų pasiekti proveržį, kurdama antidronines sistemas - apie tai diskutuota Seimo Ekonomikos pakomitečio posėdyje.Ved. Andrius Kavaliauskas

Bosna i Hercegovina je krajem prošle godine dobila kandidatski status za prijem u Europsku uniju što je deklarirano i najvažniji vanjskopolitički cilj ove zemlje. No kakvo je stanje na terenu? Što taj status znači za BiH, zemlju ugroženu unutarnjim napetostima i nefunkcioniranjem institucija? Što to znači za njezine građane? O svemu tomu razgovaramo u ovom izdanju podcasta Cosmo bosanski/hrvatski/srpski, između ostalog i s Igorom Davidovićem, bivšim šefom misije BiH pri EU. Von Nenad Kreizer.

✓ Da li je Niklas Luman ipak uticajni sociolog? ✓ Da li je Nasim Taleb ipak uticajni tviteraš? ✓ Kako imati 900 hiljada pratilaca a ne poludeti?

#TiekŽinių Pirmadienį (gruodžio 12 d.) Tiek Žinių vedėjas Dominykas pasakoja apie kalbas dėl branduolinio ginklo ir bilietą į Krymą, pūgos sukaustytą Lietuvą ir eismą, besitęsiantį autobusų ir troleibusų streiką ir dar vieną egzekuciją Irane. ✅ Svarbiausios dienos naujienos kiekvieną pirmadienį-ketvirtadienį čia ir „Laisvės TV“ YouTube kanale: https://youtu.be/CaE8nJTrF2s

#TiekŽinių Ketvirtadienį (gruodžio 8 d.) Tiek Žinių vedėjas Timūras pasakoja apie Griner sugrįžimą, pirmąją mirties bausmę Irane, Majausko skyrybas su konservatoriais, nevykėlį putiną ir skandalingą Netflix dokumentiką apie Harry ir Meghan. ✅ Svarbiausios dienos naujienos kiekvieną pirmadienį-ketvirtadienį čia ir „Laisvės TV“ YouTube kanale: https://youtu.be/gZE0Tn0PCnw

Valstybinę maisto ir veterinarijos tarnybą supurtė korupcijos skandalas. Sulaikyti keturi įtariamieji, kurie, kaip teigia Specialiųjų tyrimų tarnyba, reikalavo iš verslo subjektų kyšių, priešingu atveju jiems buvo „grasinama nemalonumais“. Ar vis didėjantis reguliavimas, didelių įgaliojimų įvairioms valdžios institucijoms suteikimas nesukuria ir didesnės korupcinės aplinkos, kuomet valdininkai gali reikalauti kyšio net už savo tiesioginių pareigų atlikimą?Apie tai laidoje diskutuoja STT direktoriaus pavaduotoja Rūta Kaziliūnaitė, „Transparency International“ Lietuvos skyriaus laikinai einanti vadovės pareigas Ingrida Kalinauskienė ir „Investors‘ Forum“ vadovė Rūta Skyrienė.Ved. Virginijus Savukynas

Sjajnu analizu i pozadinsku priču o katarskom Svjetskom prvenstvu u fudbalu donosi nam Filip Slavković. Moramo li se baviti i moralnim pitanjima? Ili možda ipak ne moramo? U njoj je i pregled zanimljive diskusije u njemačkom društvu i ko šta u njoj zastupa. Davor Korić predstavlja reprezentacije Hrvatske i Srbije i procjenjuje njihove šanse na Mundijalu. Na njemu nastupaju 32 reprezentacije, u 8 grupa po 4 ekipe, a po 2 idu dalje. Ko su favoriti? Von Amir Kamber.

#TiekŽinių Antradienį (Lapkričio 22 d.) Tiek Žinių vedėja Eglė pasakoja apie artėjančią labai šaltą žiemą Ukrainai, Majausko pasispardymus ir biudžetą, Landsbergio interpeliaciją ir kyšius. ✅ Svarbiausios dienos naujienos kiekvieną pirmadienį-ketvirtadienį čia ir „Laisvės TV“ YouTube kanale: https://youtu.be/MJvQfjU7cIA

Prokurorai tiri galimą sisteminę korupciją Valstybinėje maisto ir veterinarijos tarnyboje. Tarnybos vadovui ir darbuotojams pateikti įtarimai dėl kyšininkavimo. Pasak pareigūnų, tarnybos atstovai, galimai veikdami su kitais asmenimis, reikalaudavo kyšių iš verslo subjektų ir už tai priimdavo jiems palankius sprendimus. Specialiųjų tyrimų tarnybos Centrinės tyrimų valdybos viršininkas Darius Balčiūnas sako, kad verslininkams galimai buvo grasinama.Seime priiminėjamas kitų metų biudžetas. Seimas pritarė Laisvės partijos frakcijos siūlymui taikyti lengvatinį pridėtinės vertės mokesčio tarifą maitinimo sektoriui visus 2023 metus, o ne iki liepos, kaip siūlė Vyriausybė.Dėl Rusijos raketų atakų apgadinta apie 40 procentų Ukrainos energetikos infrastruktūros. Pasaulinė sveikatos organizacija perspėja, kad ateinanti žiema kels pavojų milijonų ukrainiečių gyvybėms. Lietuva Ukrainos energetikos sektoriui jau yra skyrusi 3 mln. eurų, ketina skirti dar 2 mln. eurų.Po virtinės smūgių Ukrainos energetikos infrastruktūrai, šalies pareigūnai sako, kad tiekimo sutrikimai gali tęstis iki kitų metų kovo. Tarptautinės organizacijos įspėja apie bręstančią humanitarinę krizę - žiemą Ukrainą gali palikti dar iki 3-jų milijonų žmonių.Vilniaus savivaldybė sovietines Antakalnio kapinių skulptūras planuoja nukelti, nepaisant to, kad Jungtinių Tautų Žmogaus teisių komitetas paliko galioti laikinąją apsaugą šioms skulptūroms.Ved. Agnė Skamarakaitė

Kako iskorijeniti korupciju ili; čiji je sud zadnji.

Prema ovogodišnjem Indeksu percepcije korupcije, Bosna i Hercegovina je zauzela treće mesto u Evropi, sa ocenom 35, na skali od nula do 100, što je ukupno pozicionira na 110. mesto od 180 država. Šta je razlog ovakvog stanja? Šta je sa zakonima? Da li BiH ima adekvatnu strategiju za borbu protiv korupcije? U ovom podkastu Cosmo bosanski/hrvatski/srpski o tome govore naš saradnik iz Banjaluke Dragan Maksimović i Ivana Korajlić, izvršna direktorka Transparency Internacionala BiH. Von Boris Rabrenovic.

Poznata Fabrika duhana Sarajevo zauvijek je zatvorila vrata. Sada su mnogi uzgajivači duhana u Bosni i Hercegovini, koji su bili ponosni na svoju kvalitetu, praktički ostali bez nekoga tko će im preuzeti robu pa je tako i veliki dio poljoprivrednog sektora okrenut sam sebi. Što kaže profesor Aziz Šunja s Univerziteta u Sarajevu: Tko je odgovoran za takav razvoj događaja? Von Nenad Kreizer.

Pacijenti u BiH plaćaju daleko najskuplje lijekove u regiji i Evropi. Mnogi, pogotovo kronični bolesnici koji ovise o skupim medikamentima, odlaze u nabavku u susjedne zemlje, posebno Srbiju, gdje su cijene lijekova višestruko niže. Stručnjaci, među ostalima i Uroš Vukić i z NVO "Mislim dobro" iz Banja Luke, smatraju da su problem prije svega previsoke marže u maloprodaji, korupcija i povezanost farmaceutskog lobija i državnih struktura koja reguliraju promet ovim proizvodima. Von Nenad Kreizer.

Po zgodbi iz Avstrije in Hrvaške bomo pogledali, kakšne prakse in pretakanja davkoplačevalskega denarja bodisi z naslova ministrstev in z njimi povezanih organov ali podjetij v državni lasti v žepe strank in njihovih somišljenikov so pri nas. Kljub nekaterim razlikam med državami obstajajo tudi pomembne podobnosti: predvsem ena je očitna - denarni tokovi pa tudi tisti v obliki uslug se tako v tujini kot pri nas pred volitvami povečajo. Kaj je torej dobro vedeti v letošnjem super volilnem letu, ko nas čakajo parlamentarne, lokalne in predsedniške volitve?

Prema izvještaju organizacije Transparency International, situacija u zemljama regije nije ohrabrujuća. To se moglo i očekivati. No, ni u Njemačkoj nije sve tako sjajno kako mnogi misle. Možda bi bilo lakše kada bi postojala tačna definicija: gdje, ustvari, počinje korupcija? Kod šefa ili portira, viskija ili bombonijere? Ili pak na nekom skroz drugom mjestu? Pogled na Njemačku i njene afere. Razgovor sa istraživačkim novinarom, Sašom Paparellom, o korupciji u Hrvatskoj. Von Amir Kamber.

Nemate posao? Nedovoljno ste plaćeni? Troškovi života daleko su iznad vaših primanja pa su vaša osnovna ljudska prava na dostojanstven zivot svakodnevno ugrožena. Osnovni razlog za vaše stanje je korupcija! O tome kako korupcija ugrožava osnovno ljudsko pravo na rad, govorimo u decembarskom podkastu.

Prestižinė Europos Parlamento Andrejaus Sacharovo premija atiteko kalinamam Kremliaus kritikui Aleksejui Navalnui.Vilniuje vyksta Lietuvos nacionalinio saugumo konferencija.Ved. Olga Ugriumova

Sprememba na vrhu nacionalnega medija je skoraj tako pomembna kot na vrhu oblasti. Nacionalni medij bi moral imeti ambicijo, da postane osrednji, najkvalitetnejši informativni in formativni medij v državi, v ogledalo katerega bi se morali pogledati vsi ostali mediji.

Korupcija i organizovani kriminal glavni izazov sa kojim se Crna Gora mora suočiti u budućnosti, poručila američka ambasadorka Džudi Rajzing Rajnke. Emisija državnih obveznica na međunarodnom tržištu od 750 miliona EUR dobar potez, ocijenili iz Centralne banke;

Delova komentatorja po vrnitvi z dopusta razpravljata o aktualnem političnem dogajanju. Poslanska skupina Desus je pozvala Aleksandro Pivec k odstopu s funkcije predsednice stranke, ne pa tudi z mesta kmetijske ministrice.

Gegužės 19 dieną Aurelijus Katkevičius ir Arijus Katauskas „susizoomino“ KATukų podcaste aptarti svarbiausių aktualijų: berniukų, medžioklių, ministrų namų reikalų, Seimo darbų ir tai, kaip Parlamentas gali atrodyti ateity. O PREMIUM pokalbyje, skirtame „Laisvės TV“ Patreonams komunikacijos ekspertai atviriau kalba apie korupciją valdžioje, krizės komunikaciją bei darbus po karantino. Jį rasite čia: https://www.patreon.com/posts/37290745 „Verslo žinių“ rubrika „Labas rytas, premjere“, apie kurią kalba A. Katkevičius, čia: https://www.vz.lt/verslo-aplinka/2020/05/19/labas-rytas-premjere

Gegužės 13 dieną „Tiek žinių“ Silvija pasakoja apie naujienas dėl kaukių ir kitų karantino pasikeitimų, antros koronaviruso bangos pasaulyje grėsmę, naują korupcijos bylą ir vėl iškeltą idėją dėl rinkimų internetu.

Studijā notikumus komentē Baltijas drošības fonda prezidents, Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Olevs Nikers un Latvijas televīzijas žurnāliste Paula Markusa. Telefonintervijā - politologs Kārlis Daukšts. NATO jubilejas samita proscēnijs un aizkulises NATO valstu vadītāju tikšanās, kas otrdien un trešdien notika Votfordā, Londonas pievārtē, bija jubilejas samits. Nu jau 70 gadus Ziemeļatlantijas aizsardzības organizācija ir spēcīgākā militārā alianse pasaulē, kas nodrošina pirmām kārtā Eiropas demokrātiju aizsardzību pret iespējamiem ārējiem militāriem draudiem. Alianses pastāvēšanas pirmās desmitgades tā veidoja pretsvaru Padomju Savienības un tās satelītu militārajam spēkam, līdz ar to pēc totalitārās superlielvalsts un tās balstītās Varšavas līguma organizācijas sabrukuma NATO Eiropas dalībvalstu vidū iestājās zināma militāri stratēģiskā bezrūpība, kas izpaudās arī dramatiskā militāro budžetu samazināšanā. Faktiski vairums problēmu, kas apēnoja jubilejas svinību spožumu, tā vai citādi ir šo pamiera desmitgažu mantojums. Tie ir gan Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa regulārie pārmetumi Rietumeiropas partneriem, pirmkārt jau Vācijai, par nepietiekamo ieguldījumu aizsardzības budžetā, joprojām nesasniedzot vēlamo 2% robežu, gan Francijas prezidenta Emanuēla Makrona samita priekšvakarā klajā laistā metafora, salīdzinot NATO stratēģijas trūkumu ar „smadzeņu nāvi”. Ar šo problemātiku sasaucas arī Turcijas un tās līdera Radžipa Taijipa Erdogana pēdējā laika rīcība, bez saskaņošanas ar aliansi izvēršot militāro operāciju pret kurdu pašaizsardzības spēkiem Sīrijas ziemeļos un iepērkot Krievijā ražotu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Vaņagojums visam bija samita priekšvakarā no Ankaras izskanējušie draudi bloķēt NATO aizsardzības plānu attīstību Baltijas valstīm un Polijai, ja alianse neatbalstīs Turcijas akcijas pret kurdiem. Līdz ar to samits Votfordā sākās visai uzlādētā gaisotnē, un nosprakšķēja ne viena vien verbāla dzirkstele. Prezidents Tramps veltīja prezidenta Makrona izteikumiem apzīmējumu ‘nasty’, kas šajā kontekstā visdrīzāk tulkojams kā ‘bīstams’, taču angļu valodā aptver arī nozīmes ‘neķītrs’, ‘nelāgs’, ‘derdzīgs’. Prezidents Makrons vēlreiz uzstāja uz sava redzējuma pareizību un pie reizes asi kritizēja prezidenta Erdogana rīcību. Savukārt kāda televīzijas kamera notvēra Kanādas prezidentu Džastinu Trudo kuluāros ieņirdzam par Donaldu Trampu, kura izteikumi preses konferencē atstājuši viņa komandu ar, citējot, „atkārtiem žokļiem”. Tomēr samita otrā diena iezīmēja vismaz ārēju izlīdzinājumu. Piedraudētā Baltijas un Polijas aizsardzības plāna bloķēšana no Turcijas puses tā arī neīstenojās, un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs steidzās apliecināt tālākvirzību plāna attīstībā un visu dalībvalstu nelokāmo uzticību alianses statūtu 5. pantam. Samita rezultātā apstiprinājumu augstākajā līmenī guva nozīmīgas konceptuālas nostādnes: alianse turpmāk uzlūkos kosmosu kā potenciālu karadarbības telpu, tāpat pirmo reizi Ķīna piesaukta kā iespējams stratēģisks pretinieks.   Korupcijas skandāls izraisa varas krīzi Maltā 1. decembrī Maltas premjerministrs Džozefs Muskats pauda apņemšanos atkāpties no amata un arī valdošās Darba partijas līdera posteņa 12. janvārī, kad viņa partija būs izraudzījusies citu vadītāju. Tā premjers reaģējis uz masu protestiem, kas izvērtās Maltā pagājušās nedēļas nogalē. Protestu pamatā ir 2017. gada oktobrī notikušās izmeklējošās žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības izmeklēšanas, kas atklājusi bijušā premjera administrācijas vadītāja Keita Šembri domājamu saistību ar noziegumu. Karuana Galicija gadiem ilgi veltīja sevi korupcijas situācijas izpētei Maltā, un viņas publikācijās sakarā ar t.s. „Panamas dokumentiem” atklāja, ka gan Keitam Šembri, gan Maltas enerģētikas ministram Konrādam Mici, gan premjerministra sievai Mišelai Muskatai pieder ārzonas kompānijas Panamā, kas kalpojušas koruptīvi iegūtu līdzekļu apritei. Kā šo līdzekļu galvenais avots tika minēts uzņēmējs Jorgens Fenečs, kurš, cita starpā, vada kompāniju "Electrogas". Šī uzņēmuma daļas pieder Azerbaidžānas valsts gāzes ieguves uzņēmumam "SOCAR", vācu koncernam "Siemens" un maltiešu investoriem. Kompānija "Electrogas" ieguva pasūtījumu gāzes elektrostacijas būvniecībai Maltā, savukārt ar "SOCAR" tika noslēgts līgums par ekskluzīvām gāzes piegādes tiesībām Maltai. Kā atklājusi Karuanas Galicijas uzsāktā izmeklēšana, kuru starptautiska projekta ietvaros turpinājuši citu Eiropas valstu izmeklējošie žurnālisti, līgumā paredzētā cena ievērojami pārsniedz gāzes cenu brīvā tirgū, un maltiešu nodokļu maksātāji tādējādi zaudē desmitiem miljonu eiro. Jorgens Fenečs tika arestēts 19. novembrī, kad mēģināja savā jahtā pamest Maltu. Drīz pēc aresta viņš paziņoja, ka faktiskais Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības plānotājs bijis Keits Šembri. Šembri 26. novembrī iesniedza atlūgumu un tika aizturēts, taču pēc pāris dienām atbrīvots. Daudzi maltieši saskata premjerministra Muskata atbildību valstī pastāvošajā korupcijas un necaurskatāmības situācijā. Kā kaismīgā runā svētdien notikušajā protesta mītiņā, uzrunājot premjerministru, sacīja sešpadsmitgadīgā studente Eve Borga Bonello: „Jūs mums solījāt vislabākos laikus un tā vietā sagādājāt visu laiku smagāko konstitucionālo krīzi; jūs mums solījāt „Maltu ikvienam” un palīdzējāt nogalināt mūsu valsts pilsoni; lai slēptu savas pēdas, jūs noslepkavojāt Dafni Karuanu Galiciju.”   Krievijas pēdas Berlīnes slepkavībā Vakar Vācijas valdība paziņoja par divu Krievijas vēstniecības darbinieku izraidīšanu. Tas noticis pēc tam, kad izmeklēšanu augusta nogalē Berlīnē noslepkavotā patvēruma lūdzēja Zelimhana Hangošvili lietā pārņēma Vācijas Federālā prokuratūra. Kā paziņojuši prokurori, viņiem ir pietiekami pierādījumu tam, ka slepkavību organizējis vai nu kāds no Krievijas federālajiem specdienestiem, vai arī Čečenijas līdera Ramzana Kadirova padotie. Diplomātu izraidīšanas iemesls ir Krievijas nesadarbošanās lietas izmeklēšanā. Krievija jau paziņojusi, ka spers attiecīgus atbildes soļus. Zelimhans Hangošvili bija viens no redzamākajiem čečenu komandieriem Otrajā Čečenijas karā no 2001. līdz 2005. gadam. Pēc čečenu spēku sakāves viņš uzturējās Gruzijā, kur 2015. gadā jau piedzīvoja vienu slepkavības mēģinājumu. Pēc tam viņš devās uz Vāciju, kur pieprasīja patvērumu. Lūgums tika noraidīts, un brīdī, kad Hangošvili tika noslepkavots, viņš sagaidīja drīzu izraidīšanu. Slepkava tika notverts brīdī, kad bija nogremdējis Šprē upē savu motociklu, slepkavības ieroci un parūku. Dokumentos viņš minēts kā Vadims Sokolovs, taču tā, domājams, ir viltus identitāte. Patiesībā tas varētu būt 1965. gadā Kazahstānā dzimušais Vadims Krasikovs, kurš, kā domā prokurori, vainojams arī kāda uzņēmēja noslepkavošanā Maskavā 2013. gadā. Kā intervijā kanālam Deutsche Welle  izteicies britu vēsturnieks Marks Galeoti: „Pašiem krieviem aizdomas par slepkavības organizēšanu ir īsti laikā. Daļa no krievu aprēķina ir pasniegt sevi kā tik neaprēķināmus un bīstamus, ka Rietumiem nekas cits neatliks, kā vienoties ar Maskavu.” Šis izteikums ir visai zīmīgs t.s. Normandijas formāta sarunu kontekstā, kurām ar Krievijas, Ukrainas, Vācijas un Francijas līderu piedalīšanos jāatsākas jau nākamnedēļ.

PILNO EPIZODO TEMOS: Kiek laiko gintųsi Lietuva Vėl išdavė kurdus 00:31:26 Baidenų korupcija Ukrainoje 00:47:15 Tai yra ištrauka. Pilnas (audio)podkastas yra TIK Patreone. Maloniai kviečiame mus remti. Ten jau didelis archyvas. Ačiū. Mūsų Facebook: https://www.facebook.com/Ba%C4%8Diulis-ir-Ramanauskas-261379194566105/ Radioshow ir SSG platinami čia: https://www.youtube.com/user/whatlooksrightisrigh/videos Algis & Justas platinami čia: https://www.youtube.com/channel/UCj2SYwpifggjRONErb8Ws_g/videos?view_as=subscriber

Korpucija i preduzetništvo i da li to postoji, ili je to ekskluzivno vezano za rad javnih i državnih ustanova?

Kaune, Vytauto Didžiojo karo muziejaus sodelyje, bus atidengta paminklinė plokštė, skirta sušaudytiems ir nelaisvėje nukankintiems Lietuvos Respublikos 1918–1940 m. Ministrų kabinetų nariams atminti ir pagerbti. Prezidentė susitiks su premjeru Sauliumi Skverneliu, aplinkos ir kutūros ministrais.NATO užsienio reikalų ministrų susitikime Briuselyje, ketinama paraginti sąjungininkus stiprinti Aljanso paramą Ukrainai.Žurnalas „Reitingai" atliko ir pristato dalykinius universitetų, dalykinius kolegijų, dalykinius gimnazijų reitingus. Pirmą kartą buvo atliktas mokyklų, sukuriančių didžiausią pridėtinę vertę, tyrimas bei aptariamos būsimo stojimo į šalies aukštąsias mokyklas aktualijos.Lietuvos švietimo darbuotojų profesinei sąjungai nepavyko susitarti su vyriausybe, todėl mokytojai teigia nematantys priežasčių nutraukti ketvirtą savaitę besitęsiantį streiką.MO muziejuje dirba savanoriai. Minint Tarptautinę antikorupcijos dieną, rengiama konferencija „Korupcija ir žiniasklaida“, kuria siekiama įsivertinti korupcijos apraiškas žiniasklaidos versle. Su korupcija žiniasklaidoje ir žiniasklaidos versle susiduriama visoje Europos Sąjungoje – ne tik posovietinėse valstybėse, bet ir brandžiose Vakarų demokratijose.Profesionalių menininkų bendruomenė „Posesija“ organizuoja Kalėdinę mugę.Keturioliktą kartą vyksta akcija „Metų knygos rinkimai".Streikuojantys mokytojai kreipėsi į prezidentę: grasinimai rodo, kad krizė gilėja.Apžvelgsime spaudą, sporto naujienos, I.Makaraitytės komentaras. Verslo naujienose – apie naftos kainas, kt. temos.Ved. Rūta Kupetytė.

Kaune, Vytauto Didžiojo karo muziejaus sodelyje, bus atidengta paminklinė plokštė, skirta sušaudytiems ir nelaisvėje nukankintiems Lietuvos Respublikos 1918–1940 m. Ministrų kabinetų nariams atminti ir pagerbti. Prezidentė susitiks su premjeru Sauliumi Skverneliu, aplinkos ir kutūros ministrais.NATO užsienio reikalų ministrų susitikime Briuselyje, ketinama paraginti sąjungininkus stiprinti Aljanso paramą Ukrainai.Žurnalas „Reitingai" atliko ir pristato dalykinius universitetų, dalykinius kolegijų, dalykinius gimnazijų reitingus. Pirmą kartą buvo atliktas mokyklų, sukuriančių didžiausią pridėtinę vertę, tyrimas bei aptariamos būsimo stojimo į šalies aukštąsias mokyklas aktualijos.Lietuvos švietimo darbuotojų profesinei sąjungai nepavyko susitarti su vyriausybe, todėl mokytojai teigia nematantys priežasčių nutraukti ketvirtą savaitę besitęsiantį streiką.MO muziejuje dirba savanoriai. Minint Tarptautinę antikorupcijos dieną, rengiama konferencija „Korupcija ir žiniasklaida“, kuria siekiama įsivertinti korupcijos apraiškas žiniasklaidos versle. Su korupcija žiniasklaidoje ir žiniasklaidos versle susiduriama visoje Europos Sąjungoje – ne tik posovietinėse valstybėse, bet ir brandžiose Vakarų demokratijose.Profesionalių menininkų bendruomenė „Posesija“ organizuoja Kalėdinę mugę.Keturioliktą kartą vyksta akcija „Metų knygos rinkimai".Streikuojantys mokytojai kreipėsi į prezidentę: grasinimai rodo, kad krizė gilėja.Apžvelgsime spaudą, sporto naujienos, I.Makaraitytės komentaras. Verslo naujienose – apie naftos kainas, kt. temos.Ved. Rūta Kupetytė.

Temos: JAV vidurlaikis LGBT marškinėliai Korupcija, Brazauskas Pro Patria, Radžvilas Ispanija + Rusija = bendra kibernetinio saugumo grupė Paluckas ir LT kairieji Mes būsime labai dėkingi jei remsite mus Patreon: https://www.patreon.com/baciulisirramanauskas

Raidījumā Divas puslodes diskutējam par to, kāda ir šobrīd situācija kara plosītajā valstī Sīrijā. Šo valsti daudz piemin ziņas. Mēģinām veidot tādu kā Sīrijas profilu, meklējot atbildi uz jautājumiem, kāpēc šo teritoriju skārusi tāda traģēdija un līdz ar to, kāda ir tālākā Sīrijas perspektīva. Saspringta situācija pēdējā laikā ir Rumānijā. Valdošo politiķu drosme uzsākt cīņu pret korupcijas apkarotājiem ir raisījusi plašas demonstrācijas, kuras vairāki simti cilvēku ir cietuši. Gan vietējie iedzīvotāji, gan no ārvalstīm atbraukušie diasporas pārstāvji pieprasa valdības atkāpšanos un cīņas pret korupciju pastiprināšanos.Korupcija jau ilgstoši ir liela sērga šajā valstī un diemžēl situācija šobrīd ir kļuvusi sliktāka. Turcijā iestājusies valūtas krīze.Turcijas lira strauji zaudējusi vērtību, bet tas ietekmējis akciju cenas visā pasaulē. Notikumus provocējusi politiskā spriedze, kas izvērsusies starp Turciju un Amerijas Savienotajām Valstīm. Analītiķi brīdina, ka notiekošais ar laiku būs jūtams arī citās valstīs, Eiropā, tajā skaitā, acīmredzot arī Latvijā. Raidījumā diskutē portala TvNet autors, Tuvo Austrumu drošības politkas pētnieks Toms Rātfelders un Latvijas ārpolitikas institūta pētniece Sintija Broka. Turcijas finanšu krīze Nu jau nepilnu nedēļu Turcijas valūta – lira – piedzīvo strauju kursa kritumu un kopš gada sākuma ir zaudējusi 45% no savas vērtības. Konkrētais iemesls nepārprotami ir attiecību atsalums starp Ankaru un Vašingtonu, kas saistīts ar Turcijā apcietinātā un palīdzībā kurdu separātistiem apsūdzētā amerikāņu mācītāja Endrjū Kreiga Bransona likteni. Pēdējais pavērsiens šajā pretstāvē bija prezidenta Trampa 10. augusta paziņojums par ievedmuitas tarifu dubultošanu turku tēraudam un alumīnijam. Tomēr liras kursa kritumam ir arī dziļāki ekonomiski cēloņi, tai skaitā bažas par investīciju klimatu Turcijā, kur vara arvien aktīvāk iejaucas valsts bankas darbībā un ekonomiskajos procesos. Tikām Turcijas prezidents Radžips Taips Erdogans reaģējis ar kaismīgiem izteikumiem par „dūrienu mugurā” un draudiem pārtraukt amerikāņu elektronikas noietu Turcijā. Diemžēl visas pazīmes liecina, ka liras krīze nepaliks tikai Turcijas problēma. Pastāv bažas par vairāku Spānijas, Francijas un Itālijas banku stabilitāti, kuru kredītportfeļos nozīmīgu daļu veido aizdevumi Turcijai, un šīs bažas jau ietekmējušas eiro kursu. Tāpat tiek spriests par iespējamu ķēdes reakciju citās t.s. attīstības ekonomikās – pēdējās dienās kursa kritumu piedzīvojusi arī Indijas rūpija, Dienvidāfrikas rands un Argentīnas peso. Protesti Rumānijā Masu protesti Rumānijā pēdējos gados kļuvuši par teju vai ierastu parādību. 2015. gada rudenī protestētāju tūkstoši panāca ilggadējā sociāldemokrātu līdera Viktora Pontas vadītā koalīcijas kabineta atkāpšanos, un vairāk nekā gadu valsti vadīja bezpartejiskā Dačana Čološa valdība. Pēc 2016. gada decembra parlamenta vēlēšanām pie varas atgriezās iepriekšējā politisko spēku kombinācija ar sociāldemokrātiem kā vadošo spēku un Liberāļu un demokrātu aliansi kā mazāko koalīcijas partneri. 2017. gada janvārī, vien pāris nedēļas pēc jaunās premjera Sorina Grindjanu valdības apstiprināšanas, simtus tūkstošu plašus protestus izraisīja valdošo spēku mēģinājums amnestēt daudzus par korupciju notiesātos un dekriminalizēt vairākus ar korupciju saistītus nodarījumus. Mītiņi notika ne vien Bukarestē, bet arī citās Rumānijas pilsētās un arī citur Eiropā, kur dzīvo lielākas rumāņu kopienas. Kopš tā laika zināms skaits protestētāju Bukarestes Uzvaras laukumā pulcējas vai ik dienas, savukārt pie varas esošie nav atmetuši mēģinājumus izdabūt cauri antikorupcijas likumdošanu mīkstinošās izmaiņas. Pašreizējo protestu vilni, kas uzbangoja 10. augustā, izraisījusi pirms mēneša notikusī Nacionālā antikorupcijas direktorāta ģenerālprokurores Lauras Kodrucas Koveši atstādināšana no amata. Kara plosītā Sīrija Sīrija ir valsts ar raibu iedzīvotāju sastāvu. Lielākā etniski reliģiskā grupa ir islamticīgie arābi sunnīti, kuri apdzīvo pamatā plašos Sīrijas iekšzemes apgabalus, attīstītākajās Vidusjūras piekrastes teritorijās dominē šiītu virziena musulmaņi alavīti un ismailīti. Plašas teritorijas Sīrijas ziemeļos apdzīvo kurdi, tāpat ir liela turku izcelsmes minoritāte, ievērojama kristiešu kopiena un liels skaits mazāku etnisku un reliģisku grupu. Jau 1946. gadā, kad Sīrija no Francijas mandātteritorijas kļuva par neatkarīgu valsti, bija skaidrs, ka vienotas un, vēl jo vairāk, demokrātiskas nācijas veidošanās būs ļoti apgrūtināta. Toties šī bija auglīga vide dažādām radikāla nacionālisma, sociālisma un reliģiska fundamentālisma ievirzēm. Politiskā nestabilitāte un pastāvīga militāra pretstāve ar Izraēlu noteica armijas būtisku ietekmi, un militāri apvērsumi pirmajās Sīrijas valsts pastāvēšanas desmitgadēs kļuva par regulāru varas maiņas instrumentu.  1963. gadā kārtējā apvērsumā pie varas nostiprinājās Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija, bieži saukta „Bāas” – „Atdzimšana”. Kā jau liecina nosaukums, partijas ideoloģijas stūrakmeņi ir arābu nacionālisms un sociālisms. Sešdesmitajos gados notika vēl vairākas varas pārdalīšanas „Bāas” režīma ietvaros, līdz 1970. gadā varas virsotnē nostiprinājās aviācijas ģenerālis Hafezs Asads. Par viņa varas balstiem kļuva partijas nomenklatūra un drošības struktūras, kurās dominēja alavītu kopienas pārstāvji, pie kuriem piederēja arī pats prezidents. Tika veidots arī izteikts vadoņa kults. Pamatos gan saglabājās Sīrijas sociālistiskā orientācija un, attiecīgi, arvien ciešākās saites ar Padomju Savienību, Sīrijai kļūstot par PSRS stratēģisko partneri reģionā. Asads vecākais ar stingru roku vadīja Sīriju līdz savai nāvei 2000. gadā. Par viņa varas mantinieku bija paredzēts kļūt vecākajam dēlam pulkvedim Basilam Asadam, kurš 1994. gadā gāja bojā autoavārijā, un tā nu valsts priekšgalā pēc tēva nāves stājās mediķa izglītību ieguvušais jaunākais dēls Bašars. Sākotnēji jaunais prezidents centās īstenot zināmu liberalizāciju, taču līdz ar to izpaudās dzelžainā autoritārisma līdz tam slāpētā sabiedrības vairākuma neapmierinātība ar „Bāas” nomenklatūras un alavītu minoritātes dominējošo lomu. Situāciju vēl vairāk sarežģīja neražas no 2006. līdz 2010. gadam, kas burtiski sagrāva Sīrijas lauksaimniecību, pārvēršot vairāk nekā miljonu laucinieku pilsētu nomaļu trūkumcietējos. 2011. gadā, pāri reģionam veļoties „Arābu pavasara” revolūciju vilnim, arī Sīrijā uzliesmoja plaši nemieri. Varas zaudēšana līdzšinējai nomenklatūrai varēja maksāt pārāk dārgi, un revolūcija pārauga nežēlīgā pilsoņu karā, kas ar laiku kļuva par „visu cīņu pret visiem” ar kaimiņvalstu, pasaules lielvaru un starptautisko teroristisko organizāciju piedalīšanos. Tiek lēsts, ka konfliktā dzīvību varētu būt zaudējuši pat pusmiljons sīriešu, apmēram 12,5 miljoni devušies bēgļu gaitās, no tiem apmēram pieci miljoni pametuši valsti.  

Korupcija teisėtvarkoje.Praėjusį ketvirtadienį Specialiųjų tyrimų tarnybos pareigūnai sulaikė Vilniaus apygardos prokuratūros skyriaus vyriausiąją prokurorę Ritą Aliukonienę ir atliko kratas jos darbo, gyvenamojoje bei kitose vietose. Prokurorė, įtariama prekyba poveikiu. Tame pačiame tyrime kaip specialusis liudininkas apklaustas ir Aukščiausiojo Teismo teisėjas Viktoras Aidukas. Apie korupciją teisėtvarkoje kalbėsimės su Semo nariu Povilas Urbšiu, „Transparency international“ Lietuvos skyriaus projektų vadove Rūta Mrazauskaite, Generalinės prokuratūros Vidaus tyrimų skyriaus vyr. prokuroru Raimondu Petrausku, Lietuvos Aukščiausiojo Teismo teisėju Algiu Norkūnu.

Liene Gātere: "Give a fuck." === Liene Latvijas Universitātē ir ieguvusi bakalaura un maģistra politikas zinātnē. No 2012. līdz 2016. gadam Liene darbojās resursu centrā sievietēm - Marta, kur, cita starpā, vadīja projektus vardarbības, cilvēktirdzniecības un seksisma novēršanā, kā arī lobēja par labu sieviešu tiesību veicināšanai. Tagad Liene ir direktora vietniece Sabiedrībā par atklātību - Delna (Transparency international Latvijas nodaļa). Delna ir sabiedriskā labuma biedrība, kuras darbības mērķis ir veicināt demokrātiskas sabiedrības veidošanos, sekmējot informācijas atklātību un korupcijas novēršanu. 00:00 - Ievads par Lieni. 01:44 - Lienes dzīve no pirmās līdz divpadsmitajai klasei un ceļš uz darbu sabiedrības labā. 07:13 - Ko Liene saprot ar vārdu "feminisms" un, ko sieviešu tiesību aizstāvji vēlās panākt. 12:53 - Lienes analīze par šķietami augsto sieviešu nodarbinātības līmeni Latvijā. 14:47 - Alkatības arguments par labu etniskajai dažādībai un dzimumu līdztiesībai biznesā. 16:57 - Vai iestāšanās par sieviešu tiesībām ir cīņa par līdztiesību sieviešu starpā? 19:36 - Kā vidusmēra latvietis var iestāties pret seksismu. 21:18 - Stratēģija, ko sievietes Baltajā namā izmantoja, lai tiktu ņemtas vērā. 22:16 - Rubrika "Džeku jautājumi feministei". 22:49 - Jautājums Nr.1: Vai atsevišķu sieviešu patika pret catcalling izsaucieniem noved pie negatīvām sekām citām sievietēm? 25:53 - Jautājums Nr.2: Vai cacas, kuras "rok zeltu" rada negatīvas sekas citām sievietēm? 26:55 - Jautājums Nr.3: Vai hookup kultūra objektificē sievietes? 28:36 - Jautājums Nr.4: Vai vīrieši kas lieto Tinder ir seksisti? 29:14 - Lienes iespaids par apzīmējumu social justice warrior. 30:57 - Kādus personības tipus (un cilvēkus) piesaista darbs NVO. 33:24 - Kā no slacktivist kļūt par activist? 38:34 - Kas cieš no korupcijas? 31:28 - Par Saeimas deputātu kvotu lietojumu un Lienes debati ar deputātu Veiko Spolīti par šīm kvotām. Debate pieejama arī Ir.lv/debates. 44:42 - Cik liela ir korupcija Latvijā salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. 48:35 - Kāda ir korupcijas apkarotāju ikdiena. 51:27 - Kā Delna uzzina par notikumiem, kuriem ir vērts pievērst uzmanību. 52:19 - Vai šahs, viens no Lienes hobijiem, ir loģikas vai radošuma spēle? 55:50 - Kad uzticēties intuīcijai un kādas mācības no šaha Liene ir pārnesusi uz dzīvi ārpus šaha. 58:35 - Kā novērošanas spējas, ko Liene apguva kinoskolā noder ikdienā. 01:02:20 - Vai Lienei ir kāds uzskats par ko citi viņai nepiekrīt. 01:04:24 - Kāda veida padomi, pēc Lienes domām, ir labākie. 01:05:21 - Kāds nesens pirkums līdz 100,- EUR ir pozitīvi ietekmējis Lienes dzīvi. 01:06:30 - Ja Liene varētu jebkur pasaulē novietot baneri ar uzrakstu - kur viņa to liktu un kas uz tā būtu rakstīts. 01:07:20 - Lienes aicinājums publikai un kā Lieni, un viņai tuvos projektus, atrast internetā. Liene Facebook: https://www.facebook.com/liene.gatere Liene Twitterī: @snowwhirlpool Lienes E-pasts: liene.gatere@delna.lv Delna Facebook: https://www.facebook.com/BiedribaDelna Delna Twitterī: @DELNA_LV Delna Youtube: BiedribaDelna

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par korupcijas apkarošanu Austrumeiropā. Skaidrosim, vai, piemēram, Ukrainas ierēdniecība ir gatava veikt nepieciešamās reformas un apkarot sistēmisko korupciju, lai izpelnītos iespēju iekļauties rietumizpratnes un vērtību kopienā. Viesis studijā: Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas vadītāja, asociētā profesore Iveta Reinholde. Rubrikā "Viedokļi": Pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē iedarbināts Lisabonas līguma 42. pants jeb solidaritātes pants, kas paredz pārējo dalībvalstu palīdzību jebkuriem līdzekļiem, ja dalībvalsts kļūst par upuri bruņotai agresijai tās teritorijā. Taču, kā tas izskatīties un ko Francija lūgs - vēl nav zināms. Terors turpinās. Piektdien, 20. novembrī, Francijas bijušajā Āfrikas kolonijā Mali divdesmit septiņi cilvēki tika nogalināti, kad islāmistu teroristi, bruņojušies ar ieročiem un pašnāvnieku vestēm, iebruka un saņēma gūstekņus kādā starp rietumniekiem populārā viesnīcā. Sestdien, 21. novembrī, Beļģijas galvaspilsētā Briselē terora draudu līmenis tika paaugstināts līdz augstākajam līmenim un pilsēta tika slēgta. Sporta spēles un koncertus atcēla, veikalus slēdza, sabiedriskais transports nekursēja un cilvēkus mudināja palikt mājās, kamēr armijas vienības patrulēja ielās, jo uzskatīja, ka pastāv "nopietni un nenovēršami draudi", ka varētu tikt veikts Parīzes tipa terora uzbrukums. Tālab nav pārsteigums, ka pēc Parīzes „Melnās piektdienas” uzbrukumu virknes, Francija kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības dalībvalsti bloka vēsturē, kas ir iedarbinājusi Lisabonas līguma solidaritātes pantu. Tas paredz- ja dalībvalsts kļūst par upuri bruņotai agresijai tās teritorijā, pārējām dalībvalstīm ir pienākums palīdzēt ar visiem līdzekļiem, kas ir to rīcībā. Šī panta iedarbināšana nāca kā pārsteigums. Iepriekšējās diskusijas galvenokārt koncentrējās uz NATO piektā panta iedarbināšanu, kas ir alternatīva šai Eiropas klauzulai. Tiesa, tas ir daudzkārt spēcīgāks un paredz smago resursu iedarbināšanu, taču Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns vairāk kārt uzsvēra, ka vēlas spert tikai politisku soli: “Pirmkārt, tas ir politisks lēmums. Mēs to pieņemam pirmo reizi. Es gribu, lai tas visiem būtu skaidrs. Kā tas strādās? Tas var būt gan atbalsts Francijai gaisa triecienos Sīrijā un Irākā, gan arī atbalsts Francijai citās operācijās. Gribu uzsvērt saviem kolēģiem, ka Francija nevar visu paveikt viena." Cīņa ar valsts nozagšanu Ukrainā Par korupciju jau senajos laikos paredzēja bargus sodus. Tā pastāv laikam visās sabiedrībās, tāpēc pilnīgi brīva no korupcijas nav neviena valsts. Arī visās bijušajās PSRS republikās, kas tagad ir neatkarīgas valstis, pēc neatkarības atjaunošanas ir bijis izaicinošs mērķis apkarot korupciju. Īpašus centienus pirms vairāk nekā desmit gadiem demonstrēja Baltijas valstis, tagad ļoti aktīvi ar korupcijas lietām strādā Moldovā un ar valsts nozagšanu aktīvi cīnās arī Ukrainā. Lai arī bieži vien korupcijas apkarotāju politiskie aizstāvji paši ir ar to saistīti. Informatīvā saspringuma laikā krievu valodā vēstošie mediji aktīvi atgādina par to, ka Ukrainā pati valdība ir viens no lielākajiem korupcijas perēkļiem. Skaidrs, ka pilnīgi tīrs nav neviens, šādus secinājumus pauž arī vairāki Latvijas pētnieki, kas bijuši Ukrainā, lai sniegtu savu redzējumu par korupcijas apmēriem. Bijusī „Sabiedrības par atklātību Delna” vadītāja Inese Voika salīdzina Ukrainas korupciju ar mums labāk izprotamo Latvijas līmeni. "Viens veids, kā saprast korupcijas apjomu Ukrainā, ir pēc korupcijas uztveres indeksa. Latvijai no 100 ballēm ir 55, tātad mēs esam tikuši pāri pusei, dažas problēmas atrisinājuši, savukārt Ukrainai šis vērtējums ir 26 balles, kas ir divas reizes mazāks vērtējums. Ukrainā korupcija ir attīstījusies dažādos līmeņos dažādā veidā, bet valsts attīstībai traucējošais noteikti ir tas, ko mēs saucam par valsts nozagšanu. Korupcija varas augstākajā līmenī, varas struktūru savstarpējā sadarbība, atbalsts konkrētam biznesa interesēm. Tās ir ieilgušas tradīcijas, kā ukraiņi pārvalda savu valsti," skaidro Voika. Ukrainā šobrīd tāpat risinās karš ar separātistiem, tomēr liela daļa iedzīvotāju ir vīlušies. Ne jau tāpēc, ka valsts atrodas kara stāvoklī, bet gan tāpēc, ka lielākā prasība – samazināt oligarhu ietekmi uz valsts pārvaldi, nav notikusi. Žurnālisti Ukrainā ir šokējuši ar materiāliem, kas atklāja, ka noteiktu preču grupām ir jau iepriekš noteikti izvešanas muitas tarifi. Šajā gadījumā tie būtu liekami pēdiņās, jo „tarifi” nav oficiālie valsts muitas tarifi.  Nelikumīgās nodevas piemēro negodīgu ierēdņu grupējumi. Ukraina, piemēram, ir liels valriekstu eksportētājs, bet, lai izvestu uz ārzemēm kravu šādu riekstu, vietējai pārvaldes amatpersonai jāsamaksā no 8-12 tūkstošiem eiro. Ko tad vēl runāt par darījumiem, kur iesaistīt nafta, gāze vai derīgie izrakteņi. Šobrīd ukraiņi ir gatavi braukt uz ārzemēm, mācīties, kā labāk apkarot korupciju, jautājums tikai, vai Ukrainā cilvēki ir gatavi mainīt paši savus paradumus.

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā runāsim par pieaugošo korupciju Eiropas Savienībā un pasaulē, kā arī par jaunākajiem pētījumiem, kas norāda, ka šajā vēlēšanu gadā Eiropas iedzīvotāju uzticība valsts institūcijām ir manāmi mazinājusies un bažas par korupciju ir pieaugušas. Kā teikusi Eiropas iekšlietu komisāre Sesīlija Malstrēma: "Korupcija samazina ticību mūsu publiskajam sektoram un demokrātijai. Tā grauj mūsu iekšējo tirgu, kavē ārējo investīciju pieplūdumu, turklāt izmaksā mūsu nodokļu maksātājiem miljoniem eiro." Raidījuma viešņa sabiedrības par atklātību Delna Komunikācijas direktore Agnese Alksne. Atskatā ziņojam par Ķīnas kartēm, Putina aktivitātēm Ukrainas pierobežā, kā arī par aeronautikas lomu sankciju spēlēs un citām pagājušās nedēļas aktualitātēm.

Podcast medijske hiše Delo d.o.o.