Podcasts about Tehnika

Obeta se vrsta sistemskih sprememb na področju vzgoje in izobraževanja, vendar del stroke opozarja, da predlagane rešitve niso sistemsko in strokovno premišljene ter nimajo širšega strokovnega konsenza. Od obveznih krajših vrtčevskih programov za romske otroke, otroke tujcev in otroke s posebno družinsko problematiko, do novega predmeta Tehnika in digitalne tehnologije v sedmem razredu osnovne šole, dodatnih pooblastil na področju varnosti in poklicne mature s tremi predmeti splošne mature. Zakaj bi morale biti spremembe na tem področju še posebej premišljene? Sogovorniki: Robi Kroflič, Filozofska fakulteta UL Ljubica Marjanovič Umek, Filozofska fakulteta UL Klara Skubic Ermenc, Filozofska fakulteta UL Damijan Štefanc, Filozofska fakulteta UL Danijela Makovec Radovan, Filozofska fakulteta UL Marina Tavčar Krajnc, predsednica državne Komisije za splošno maturo Vinko Logaj, minister za vzgojo in izobraževanje  

1. aprila 1950 je izšla prva številka revije Življenje in tehnika, ki te dni praznuje 75. obletnico. V studio Prvega smo ob tej priložnosti povabili Jureta Miljevića, aktualnega urednika revije, in Mateja Pavliča, ki je revijo urejal kar 30 let.

Velika večina članic Evropske unije razmišlja o uporabi začasnega odstopanja od proračunskih pravil unije za potrebe zvišanja obrambnih izdatkov, je dejal evropski komisar za gospodarstvo Valdis Dombrovskis. Članice so po njegovih besedah pozvali, naj za sprožitev nacionalne odstopne klavzule zaprosijo do konca aprila, saj želijo zagotoviti usklajeno delovanje. Druge teme: - Beograd ta konec tedna v znamenju shoda podpornikov srbskih oblasti. - Šolska stroka opozarja na nedomišljenost uvedbe predmeta Tehnika in digitalne tehnologije v 7. razred - S prepovedjo elektronskih cigaret z vsemi aromami, razen tobačno, naj bi zaščitili mlade.

Ģeneratīvā māksla ir jauns jēdziens, kas radies 21. gadsimta pagājušajā desmitgadē, taču pati ģeneratīvās mākslas prakse tiek datēta ar pagājušā gadsimta 60. un 70. gadiem un faktiski ir sākusies konceptuālisma ietvaros. Vienkāršoti runājot, ģeneratīvā māksla ir tāda māksla, kur mākslinieks izmanto kādu autonomu sistēmu mākslas darba radīšanai. Protams, mūsdienās tas ir visvairāk saistīts ar mākslīgo intelektu un tehnoloģiskajiem rīkiem, bet 20. gadsimta otrajā pusē tās varēja būt formulas, algoritmi, arī dabas parādības vai bioloģiskas parādības, kas autonomi, neatkarīgi no mākslinieka, ietekmēja mākslas darbu. Protams, ģeneratīvajai mākslai radusies arī definīcija. Tā gan ir diezgan plūstoša, bet pašlaik tā skan apmēram tā: ģeneratīvā māksla ir postkonceptuāla māksla, kas kopumā vai daļēji ir radīta ar autonomu sistēmu palīdzību. Definīcijā tiek uzsvērts, ka šīs autonomās sistēmas noteikti ir nehumānas - ka tā nav cilvēciska būtne un ka šai sistēmai tiek uzticēts noteikt mākslas darba izskatu: noteikt mākslas darba plastiskās vērtības, estētiku, formu, kas citkārt ir ekskluzīva mākslinieka prerogatīva.  Mākslas zinātniece Inga Šteimane uz diskusiju par ģeneratīvo mākslu aicinājusi četrus tās praktizētājus: mākslinieku un komponistu Voldemāru Johansonu, mākslinieku un Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogu Gintu Gabrānu, radošo risinājumu aģentūras Wrong radošo direktoru Oskaru Cirsi un komponistu Platonu Buravicki.   

U ovoj epizodi gost je bosanskohercegovački i australski skulptor, Adis Elias Fejzić. Svoju umjetničku karijeru Adis je započeo u Srednjoj umjetničkoj školi u Sarajevu sredinom '80-tih, a nastavio je na Odsjeku vajarstva na sarajevskoj ALU gdje je magistrirao 2008. Prvi je bh. umjetnik koji je doktorirao na temi srednjovjekovnih bosanskih stećkaka, pod nazivom "Spomenik za 21. stoljeće: Vječnost bosanskog stećka i njegova relevantnost za suvremenu vizualnu umjetnost", na Queensland College of Art na Griffith University, Brisbaneu, Australija. Zbog opsesije bosanskim stećcima zovu ga i doktorom za stećke. Nakon dugogodišnjeg istraživanja specifične multiskulpturalne forme stećaka i tehnike izrade svojom osobenom metodom direktnog klesarstva uspio je da iskleše svoje "stećke modernog doba". Jedan od takvih stećaka krasi baštu ispred Parlamenta Australije u Canberri, koju je napravio u znak zahvalnosti prema australskom društvu koje ga je "udomilo" i pružilo mu drugi dom početkom 2000tih, a drugi se nalazi u Odenseu u Danskoj. Adis vam u podcastu otkriva i neke dosad neotkrivene detalje o svojoj umjetničkoj karijeri, crtice iz svoje bogate karijere i opsesivne fascinacije bosanskim stećcima, o svojoj osobenoj tehnici direktnog klesarstva, te o svojoj posebno kreiranoj tehnici srednjovjekovne kaligrafije utemeljenoj na bosančici.

Jana Kukić je master psiholog i psihološki savetnik. Fokus njenog rada je pomaganje osobama da usvoje nove načine sagledavanja i ponašanja, da otklone neke emocionalne i praktične probleme poput anksioznosti, panike, niskog samopouzdanja, odlaganja, stresa, treme pred javni nastup... _______________________________________________________________________________________________ Sponzori ⚡️ Crux suplementi: Ja koristim Ashwagandu pred svako snimanje podkasta ili pred neku meni lično važnu aktivnost koja zahteva moj fokus i energiju. Pružite prirodnu snagu svom umu i telu:

Daugavpilī sākas darbi pie tramvaju industriāla mantojuma saglabāšanas. Uzņēmums “Daugavpils satiksme” jau tuvākajā laikā uzsāks vēsturiskās tramvaju tehnikas restaurācijas darbus. Šobrīd uzņēmuma īpašumā ir četras vēsturiskās tehnikas vienības, kas vairs nepilda savu tiešo funkciju, taču ir nozīmīgs vēstures mantojums. Piemēram, ap pusgadsimtu vecs sliežu slīpējamais vagons vai nezāļu iznīdējamā muca uz tramvaja vagona, un, protams, arī pasažieru vagons. Vēsturiskās tehnikas restaurācijas darbus veiks pats uzņēmums “Daugavpils satiksme” par saviem līdzekļiem. Uzņēmums vēlas ne tikai saglabāt vēsturisko mantojumu, bet arī dot iespēju iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, īpaši jaunajai paaudzei iepazīties ar sabiedriskā transporta attīstību Daugavpilī. Jau nākamgad restaurētie eksponāti nonāks publiskajā telpā. Daugavpils, tāpat kā Rīga un Liepāja, ir tramvaju pilsēta. Sabiedriskā transporta kustība Daugavpilī jau bija nepieciešama 19. gadsimta beigās. Sarunas par tramvaja sistēmas būvniecību tika uzsāktas jau tālajā 1895. gadā. Pēc piecpadsmit gadiem tika ierosināti tramvaja būvniecības projekti, bet līdzekļu trūkums un Pirmais pasaules karš plānus izjauca. Tomēr 1946. gada 5. novembrī, tātad pirms 78 gadiem, Daugavpilī tapa pirmā tramvaja līnija. Tehnika, kas tolaik kursēja pa šīm tramvaja sliedēm nav saglabājusies, daudz kas norakstīts metāllūžņos, taču uzņēmuma rīcībā ir vēl palikušas lietas, kas varētu būt vēsturiski saistošas un interesantas ne vienam vien. Tās norakstīt, tikai tāpēc, ka to izcelsmes valsts ir PSRS jeb Padomju savienība, un pārdot metālos, būtu nesaudzīgi pret savu vēsturi, uzskata uzņēmuma “Daugavpils satiksme” valdes loceklis Artis Druvinieks. Atšķirībā no saviem daudzajiem līdzgaitniekiem, kas nu jau metāllūžņos izmesti un iespējams pārkausēti citās lietderīgās lietās, pirmie četri "Daugavpils satiksmes" izraudzītie, ja tā var teikt – darba zirgi nu pakļauti atdzimšanai – restaurācijai. Viens no tiem – vairāk nekā pusgadsimtu vecs Krievijas pilsētā Ustj-Katavā ražots tramvaja vagons. „71-608К (КТМ-8) Kādreiz tas bija pasažieru vagons, un es pats kādreiz strādāju uz tā. Tagad jau stāv te no 2019. gada.” „Daugavpils satiksmes” tehniskais inspektors Gunārs Groza, pats savulaik strādāja šī tramvaja vagona vadīšanas kabīnē. Viņš stāsta, ka šis eksemplārs nonāca Daugavpils pašvaldībā kā Daugavpils Pievadķēžu rūpnīcas dāvinājums, un vēl līdz 2010. gadam, lai arī cik tas neliktos dīvaini, tas bija visjaunākais tramvajs Latvijā. Turklāt, šis tramvaja vagons, pēc Daugavpils satiksme rīcībā esošajiem datiem, ir saglabājies līdz mūsdienām vien pāris eksemplāros pasaulē.

Je možno postati vrhunski v različnih športih? Moj tokratni gost Domen je živ dokaz za to. Najprej plavalec, pa nogometaš, triatlonec in potem tekač - povsod je briljiral. A kot izgleda je končno našel šport, ki mu je pisan na kožo (in mišice)! O njegovih začetkih, odločitvi za profesionalizem čez noč, olimpijskih sanjah, nevarni bolezni in treningu: vse to sva debatirala z bodočim profesionalecem v najbolj vroči fitnes disciplini pri nas - Hyroxu. Pa še o tem, kje je premagal Blummentfelta, kje bo letos rad tekel in kaj je njegov prvi cilj. Ne zamudite!

Situācijā, kad ir salūzis vai bojāts putekļsūcējs, veļas mazgāšanas mašīna vai kāda cita sadzīves tehnika, ir vieglāk iegādāties jaunu, nevis to remontēt, ja ir beidzies juridiskās garantijas termiņš. Ar jaunajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem patērētājiem tiek radīts stimuls pagarināt produkta ekspluatācijas laiku, to remontējot. Vai un kā tas strādā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības biroja Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktore Edīte Drozda, interneta veikala „220.lv” pārstāvis Kārlis Ozols un biedrības "Zero Waste Latvija" IT projektu vadītāja Evija Ozola - Ozoliņa. Edīte Drozda skaidro, ka Eiropas Komisija vēlas ražotājiem uzdot ražot jau remontējamas preces un ražot arī šīm precēm detaļas, lai varētu remontu veikt. No otras puses ir patērētāju tiesību regulējums, kas dos tiesības pēc laika, kas pienākas pēc likuma kā garantija, ja iegādātā prece salūzt, būs iespēja to ražotājam vai viņa pārstāvji, vai jebkurai darbnīcai nodot remontēt. Lai to ievestu dzīvē, jāmaina ne tikai ražotāju attieksme, bet arī patērētāju uzskati. Izpratni par aprites ekonomikas ieviešanu patērētājiem un paradumu maiņu veicina nevalstiskās organizācijas  Tiesa, nododot tehniku remontā, nāksies rēķināties, ka tas var aizņemt krietnu laiku, kamēr vajadzīgo detaļu sagādā. Tas, protams, var radīt sarežģījumus. Tāpat neviennozīmīgs ir jautājums par vecās uzticamās tehnikas energoefektivitāti.  

AIDEA knjiga: https://emka.si/products/aidea ============================= V epizodi 129 je bila moja gostja Alenka Artnik, ki se je začela ukvarjati s prostim potapljanjem pri tridesetih letih. Od takrat podira mejnike. Sprva v bazenskih disciplinah, od leta 2015 pa še v globinskih. Nase je resneje opozorila leta 2017, ko je ubranila naslov svetovne prvakinje in postala četrta ženska v zgodovini, ki se je potopila do stotih metrov. V epizodi se dotakneva naslednjih tematik: Klemnove izkušnje s potapljanjem na dah Alenkini začetki potapljanja Izguba in alkohol v družini Mladostniška leta, alkohol in zabave Samomorilne misli in življenjska točka preloma Začetki prostega potapljanja Kaj sploh je potapljanje na dah? Tehnika dihanja Dostop do uma in zavesti Nasveti za meditacijo Bolečina, soočanje s težavami in manipulacija Dogajanje med potopom Duhovne prakse Plani za prihodnost Od izgube motiva do ponovnega uspeha Pomen in iskanje sebe

Tehniški muzej Slovenije v Bistri zbira, ohranja in razstavlja predmete tehniške dediščine s poudarkom na izdelkih znanja tukajšnih ali ljudi, ki so na te tozadevno vplivali. Že dolgo imajo delujoči oddelek za konservatorstvo in restavratorstvo, kjer že slaba tri desetletja dela Matej Žganjar s prvotnim poklicem gradbenik. V veliki meri ohranjanje tehniške dediščine zahteva znanja in veščine danes razmeroma redkejših poklicev, kot so mizarji, kovači, orodjarji, ključavničarji, varilci in še kaj bi se našlo. S kolegi vzdržujejo starodobnike muzeja, motorna kolesa in izvenkrmne motorje nekdanje tovarne Tomos, Žganjar pa posebej poudarja restavriranje pisalnega stroja Royal iz leta 1926, ki ga je osebno moral razstaviti do najmanjšega vijaka in sestaviti nazaj. Kako pa se veščine mehanika in tehnika prelivajo z odnosom do tehniške dediščine, pa v pogovoru, ki smo ga z njim posneli v našem studiu.

Mednarodno priznana ameriška učiteljica igre Ivana Chubbuck v knjigi z naslovom Moč igralca predstavlja svojo lastno metodo in inovativno igralsko tehniko. Njene načine usvajanja vloge in orodij so doslej uporabljala že velika hollywoodska imena, kot so Charlize Theron, Brad Pitt, Elisabeth Shue, Djimon Hounsou in Halle Berry, se pa nanje prav tako lahko opirajo tudi gledališki igralci. V oddaji Oder bo o svojih izkušnjah na delavnicah Ivane Chubbuck in igralskih sredstvih, ki jih je tam usvojila, več povedala igralka Vida Cvar. Knjigo je prevedla Jedrt Maležič Založba: MGL (MESTNO GLEDALIŠČE LJUBLJANSKO)

Situācija Ukrainā un Krievijas agresija. Frontē būtisku izmaiņu joprojām nav, taču šīs nedēļas pamanāmākā ziņa ir par ilgi gaidīto iznīcinātāju F-16 piegādi Ukrainai. Kādas ir iespējas uzlabot ukraiņu kaujas spējas ar dažādiem tehniskiem līdzekļiem? Tikmēr Krievija turpina bombardēt Ukrainas pilsētas. Paši krievi apgalvo, ka dara to, balstoties uz informāciju par militārajiem mērķiem Ukrainā. Runājam arī par militārās izlūkošanas spējām un nozīmi šajā karā. Šos aspektus raidījumā analizē Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis, majors Jānis Slaidiņš. Cik rietumu kara tehnika līdzēs Ukrainai? Nu jau trešo mēnesi rit Ukrainas spēku pretuzbrukums, kura galvenais mērķis ir sasniegt Azovas jūras piekrasti, tādējādi pārraujot sauszemes koridoru starp Rostovu pie Donas Krievijā un okupēto Krimas pussalu. Tomēr pagaidām šīm operācijām ir vien ierobežoti panākumi, ukraiņu spēkiem laužoties cauri krievu pamatīgi izbūvētai fortifikācijas struktūrai un blīviem mīnu laukiem. Šajā situācijā pastāvīgi izskan viedokļi, ka ilgi un ar cerībām gaidītais uzbrukums varētu būt Ukrainas bruņotajiem spēkiem pārāk grūts uzdevums, kura veikšanai šobrīd trūkst nepieciešamo militāro spēku un līdzekļu. Ukrainai nav pietiekamu cilvēkresursu, lai panāktu trīskāršu skaitlisko pārsvaru, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu līdzīgu operāciju veikšanai. Tāpat ukraiņu spēki izjūt pretgaisa raķešu un lādiņu deficītu, kas ļauj Krievijas pusei frontes tuvumā aktīvāk izmantot aviāciju. Ukrainas bruņoto spēku galvenās priekšrocības joprojām ir karavīru pārāka morāle un sagatavotība, elastīgāka taktika un prasmīgāka vadība, kā arī labāks bruņojums, kuru piegāde pamatā ir Ukrainas sabiedroto ziņā. Līdzšinējā kara gaitā, kā zināms, nozīmīgs pienesums Ukrainas kaujas spējām bija rietumu raķešu sistēmu piegāde. Pašreizējā pretuzbrukuma sakarā uzsvars tika likts uz rietumu tankiem, no kuriem frontē līdz šim gan parādījušies tikai pirms pusgadsimta konstruētie vācu „Leopard 1”. Kā šo kaujas mašīnu lielākais trūkums tiek atzīmētas salīdzinoši ļoti vājās bruņas, kas krietni atpaliek no padomju tanku modeļiem. Pēdējā aktualitāte bruņojuma piegāžu ziņā ir Dānijas un Nīderlandes paziņojumi par vairāku desmitu amerikāņu iznīcinātāju F-16 piegādi Ukrainai, kas gan notikšot pakāpeniski nākamo pāris gadu laikā. Tikām Ukraina sekmīgi izmanto pret Krieviju pašas ražotos bezpilota lidaparātus un peldlīdzekļus jeb dronus. Vakar ar drona triecienu tika iznīcināts Krievijas virsskaņas bumbvedējs Tu-22M Soļcu lidlaukā Novgorodas rajonā. Letālā informācijas noplūde Pagājušajā sestdienā Krievija veica kārtējo slepkavniecisko uzbrukumu vienai no Ukrainas pilsētām. Šoreiz tā bija Čerņihiva, apgabala centrs  nepilnus 130 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Kijivas un apmēram 70 kilometru attālumā no Krievijas robežas. „Iskander” tipa ballistiskā raķete trāpīja teātra ēkai pilsētas centrā brīdī, kad tās tuvumā bija daudz cilvēku; ļaudis atgriezās no pareizticīgās baznīcas svētku – Kristus Apskaidrošanas dienas – dievkalpojuma. Rezultātā septiņi cilvēki, tai skaitā sešus gadus veca meitene, tika nogalināti, apmēram 120 ievainoti. Jau drīz pēc šī kārtējā agresorvalsts terora uzbrukuma Ukrainas sociālajos tīklos parādījās viedokļi, ka šoreiz to izprovocējusi Ukrainas dronu ražotāju un armijas brīvprātīgo palīgu neapdomība, minētajā teātra ēkā sarīkojot dronu ražošanai veltītu saietu, pie tam iepriekš izziņojot norises laiku un pilsētu, precīzu norises vietu gan darot zināmu tikai pasākuma dalībniekiem dažas stundas pirms tā sākuma. Tomēr Krievijas puse acīmredzot ieguvusi informāciju par šo pasākumu vai nu no kāda slepena ziņotāja, vai pārtverot telefona sakarus. Agresorvalsts oficiālā ziņu aģentūra „RIA Novosti” ziņojusi par sekmīgu triecienu militāram saietam un pat pārpublicējusi tā dalībniekiem izsūtītā ielūguma paraugu. Dalībnieki gan paspējuši savlaicīgi doties uz patvertni, un neviens no viņiem nav cietis, – trieciens izrādījies liktenīgs tikai mierīgajiem iedzīvotājiem. Notikušais jau atkal aktualizējis jautājumu par Krievijas spiegu tīkla apmēriem un iespējām Ukrainas teritorijā. Sagatavoja Eduards Liniņš.       Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

“Kinnisvarajutud” podcasti 145. osas kutsume saatesse ühe väga targa mehe, kui meil on külas Tehnikaülikooli professor ja akadeemik Jarek Kurnitski, et vastata Siimu ühele väga põletavale küsimusele - kui kaua nõuka-aegsed majad püsti püsivad? Lisaks sellele vaatame otsa kortermajade renoveerimisele, räägime energiatõhususest, energiamärgisest ning korterite sisekliimast. Alustame Jareki küsitlemist just Nõukogude Liidu pärandi teemadel, mida on täis kogu Eesti. Saame teada, kui palju on meie maal kunagiste tüüpprojektide järgi ehitatud kortermaju, kui palju nendest on renoveeritud, kas ja millal renoveerimine ära tasub, mida teha nende majadega, mida ei suudeta renoveerida, miks pole mõtet maja poolikult renoveerida ning kui kaua need hooned pärast renoveerimist kestavad. Seejärel võtame ette tänapäevasemad majad ning palume Jarekil hinnata viimase 30 aasta ehituskvaliteeti Eestis. Saame Jarekilt ka väga konkreetsed soovitused, millist korterit tema isiklikult üldse ei ostaks ning millist ta julgeks ka sõbrale soovitada. Kahjuks Siimul tõmbab see saateosa suu korralikult kriipsuks. Episoodi lõpuosas räägime pikalt ja laialt energiatõhususest ning miks see keskmisele korteriomanikule üldse tähtis on. Saame teada, kuidas kujuneb hoone energiamärgis ning kuidas seda taotleda saab. Küsime Jarekilt ka, kas on mingeid nippe, kuidas korteriomanik ise saab enda energiakulusid vähendada või on ainus variant minna korteriühistu koosolekule, rusikas lauale lüüa ning nõuda maja terviklikku renoveerimist. --- Podcast “Kinnisvarajutud” võtab luubi alla Eesti kinnisvaraturu ning üritab erinevad teemad sügavuti lahti võtta. Eesmärk on rääkida kinnisvarast kui varaklassist (väike)investori vaatenurgast ning olla valdkonnast huvitatutele abimeheks ja meelelahutuseks. Saatejuhid on mikroinvestor ja kinnisvarahuviline Siim Semiskar ja kinnisvaramaakler ning 1Estate Kinnisvara juhatuse liige Algis Liblik. Kuulajad saavad kaasa rääkida, küsimusi küsida või saate kohta tagasisidet anda Facebooki grupis Kinnisvarajutud. Jälgi meid ka Instagramis: www.instagram.com/kinnisvarajutud/ Toeta meie tegemisi Patreonis ja saa ligipääs boonusepisoodidele ja muule lisamaterjalile: www.patreon.com/kinnisvarajutud

Reiki je ponovno postao omiljena tehnika. Tehnika koja se brzo i lako uči, koja je uvijek dostupna i svi je mogu naučiti. No zbog čega je ljudi ne koriste i to kada bi je najviše trebali koristiti? U čemu se spotaknu i gdje odustanu - govorim u ovoj epizodi. Cijeli članak

Reiki je ponovno postao omiljena tehnika. Tehnika koja se brzo i lako uči, koja je uvijek dostupna i svi je mogu naučiti. No zbog čega je ljudi ne koriste i to kada bi je najviše trebali koristiti? U čemu se spotaknu i gdje odustanu - govorim u ovoj epizodi. Cijeli članak

Artist: Thommie G & Kalu (Netherlands / Italy) Label: Tehnika Molodeji Records Genre: Organic House / Downtempo Release Date: 15.03.2023 Beatport: https://www.beatport.com/release/the-black-dot/4036419 Tehnika Molodeji Records: www.facebook.com/Tehnika.Molodeji.Records Soundcloud: @tehnika_molodeji_records Instagram: www.instagram.com/tehnika_molodeji_records Thommie G: www.facebook.com/ThommieGmusic Soundcloud: @thomas-gaarthuis Instagram: www.instagram.com/thomasgaarthuis Ka:lu: www.facebook.com/kaluaudiovisual Soundcloud: @kalunet Instagram: www.instagram.com/kalunet CONTACT (DHM): Email — deephousemoscow@hotmail.com

Uzņēmuma “Labie koki” arboristiem dažas reizes gadā ir liels izaicinājums - izrakt un pārstādīt ļoti lielus kokus. Šoreiz tie ir divi brāļi - dižskābarži, kuri aug vietā, kur plānots uzstādīt Rīgas panorāmas ratu. Tehnika lūzt, cilvēki nogurst, zeme sasalst, bet ar ceturto mēģinājumu tas izdodas. Par kokiem, kurus izdodas glābt un kokiem, kuri cilvēku dēļ mirst - “Aculieciniekā”.

Zdravo. Tokrat objavimo razpis za tonskega tehnika, ki bo pri nas delal red in dober vtis, se učil obrti in skrbel, da bo studio v najlepšem redu. Seveda gre za prostovoljno pripravništvo, kjer izbranim tonskim tehnikom (in tehnicam) ne bomo plačali niti počenega groša, še arašidov ne dobijo (sploh, če so alergični). Kaj hočemo, tako je ime te igre, ki mu rečemo neoliberalizem in izkoriščanje po posamezniku. V poglavju in epizodi končno pridemo do Wonkovega domovanja, ki se imenuje "Zunaj norišnice" in se pogovarjamo o veliko Davidih Bowiejih

Artist: Zuma Dionys / Daniel Hokum (Russia) Label: Tehnika Molodeji Records Genre: Organic House / Downtempo Release Date: 30.11.2020 Beatport: https://www.beatport.com/release/serafim/3940268 Tehnika Molodeji Records: www.facebook.com/Tehnika.Molodeji.Records Soundcloud: @tehnika_molodeji_records Instagram: www.instagram.com/tehnika_molodeji_records Youtube: https://www.youtube.com/c/TehnikaMolodejiRecords Zuma Dionys: www.facebook.com/zuma.dionys.music Soundcloud: @zuma_dionys Instagram: www.instagram.com/zuma_dionys Daniel Hokum: https://www.facebook.com/danielhokummusic/ Soundcloud: @danielhokum Instagram: www.instagram.com/daniel_hokum CONTACT (DHM): Email — deephousemoscow@hotmail.com

Kas raksturīgs un kādas  vērtības izceļamas Latvijas 20. gadsimta otrās puses tekstilmākslā? Kultūras rondo par tekstilmākslinieku atstāto mantojumu, kas aplūkojams izstādē „Rok-darbi”, saruna ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja pārstāvēm Rūtu Rinku un Veltu Raudzepu. Līdz 30. decembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā aplūkojama izstāde “Rok-darbi”, kurā iepazīstina ar spožākajiem Latvijas 20. gadsimta 60.–80. gadu tekstilmākslas meistariem. Izstāde “Rok-darbi” aicina no 21. gadsimta perspektīvas atklāt vairāku paaudžu latviešu tekstilmākslinieku atstāto mantojumu, kas glabājas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) krājumā, sniedzot ieskatu Latvijas tekstilmākslas tapšanas gaitā un rosinot apbrīnot daudzveidīgu, krāsainu un spilgti individuālu radošo rokrakstu parādi. Vadmotīvs izstādei ir garbārkšu jeb ziemeļnieku tehnika, kuras aizsākumi meklējami rokdarbnieču un mājaudēju darbos. Tehnika sākotnēji lietota paklāju un siltu bārkstainu sienassegu darināšanai, ar laiku kļūstot par neatņemamu mākslinieciskās izteiksmes iespēju laikmetīgu tekstildarbu radīšanā. Tā ne vien dažādo tekstiliju virsmas faktūru, bet arī izceļ kompozīcijas zīmējumu, veido trīsdimensiju apjomu, panāk gaismēnu spēles un krāstoņu variācijas, jūtīgāk izsaka autora ieceri.

Hei!

Artist: Nils / Button Label: Tehnika Molodeji Records Genre: Downtempo Release Date: 25.08.2020 Tehnika Molodeji Records: www.facebook.com/Tehnika.Molodeji.Records Soundcloud: @tehnika_molodeji_records Instagram: www.instagram.com/tehnika_molodeji_records YURY NILS: www.facebook.com/urij.nils Official Page: www.facebook.com/YURYNILS Soundcloud: @dj-nils-moscow Instagram: www.instagram.com/djnils_official CONTACT (DHM): Email — deephousemoscow@hotmail.com

Raidījumu cikla vēstījumā par latviešu drukātās preses vēsturi esam nonākuši līdz pēcstaļinisma periodam padomju Latvijas preses attīstībā. Sarunu biedri studijā ir vēsturnieki - profesors Ilgvars Butulis un Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece Ineta Lipša. Žurnālists Eduards Liniņš raidījumu sāk ar personisku atmiņu: "Bērnībā, tie bija pagājušā gadsimta septiņdesmitie gadi, es vasaras pavadīju pie savas krustmātes, kura abonēja gandrīz visus ilustrētos žurnālus, kas tolaik iznāca. Tur bija "Zinātne un Tehnika", "Veselība", "Sieviete", šķiet, ka "Liesma", "Lauku Dzīve" un, protams, "Zvaigzne", kas bija lielākais no nozīmīgākais ilustrētais žurnāls. Un ar šādu komplektu, jāsaka, strādājošam cilvēkam tāda mēneša nopietnas lasāmvielas deva bija nodrošināta. Šī preses ainava, kurā ļoti nozīmīga vieta bija šiem ilustrētajiem žurnāliem, izveidojās pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Žurnāls "Zvaigzne" sāka iznākt 1950. gadā, tas ir Staļina laiks, un tad, piecdesmito gadu otrā puse, nogale, sešdesmitais gads, 1960. gadā parādās "Zinātne un Tehnika", žurnāls "Liesma", šķiet 1958. gadā, "Veselība" arī ap to pašu laiku. Droši vien runa ir par to, ka cilvēku turīgums un arī valsts ekonomiskā situācija pēc Otrā pasaules kara ir daudzmaz stabilizējusies, bet droši vien tomēr tam ir saistība zināmā mērā arī ar visas dzīves salīdzinošu liberalizāciju." "Tā nebūs īsti prese, par ko es te gribu bilst, bet periodika. Iedomājieties - 1955. gads, bērnu kalendārs, viens atvērums - labajā pusē jaunais Staļins, kur ir murgi par Staļinu un zīmēta Staļina bilde, bet kreisajā ir [Augusta] Saulieša dzejolis, kas sākas ar rindām "Aust rīts, aiz meža sarkanbaltu redz jaunu dienu ceļamies." Tās ir faktiski paradoksālas lietas, kad Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas izdevums, kuru rediģēja Centrālkomitejas loceklis Rafaels Blūms, kur ir tā laika komunistiskās inteliģences zieds, kļūst par galveno, tā teikt, brīvdomības bastionu un nacionālkomunisma tribīni," piebilst Ilgvars Butulis. Ineta Lipša tam pieliek klāt vēl vienu svarīgu aspektu, kas jāņem vērā: "Pēc Staļina nāves un 1956. gada Komunistiskā partija savā ziņā mainīja instrumentus, kā ietekmēt iedzīvotājus. No drastiski represīvām metodēm, kas saistās ar izsūtīšanu, tiesāšanu un tamlīdzīgi, tā sāka līdzsvarot ar šo iedzīvotāju audzinošo funkciju. Lai sasniegtu pēc iespējas dažādas sociālās grupas, arī varētu skaidrot šo salīdzinoši lielo skaitu ilustrēto žurnālu." Tomēr ļoti liela nozīme bija žurnālu redaktoru pašcenzūras un brīvdomības līmenim, atzīst vēsturnieki.

Automatic traffic lights, game changing background software and the technology that's set to drive the public transport future in Australia.  Joseph Garrone, System Architect at Tehnika joins host Scott Phillips to offer an insight into how his company helps Aussie public transport function more efficiently, and gets you where you need to go safely and quickly.  This episode was made in partnership with Dell Technologies PodFerence; a podcast conference created to share advice and inspiration to support small businesses. See omnystudio.com/listener for privacy information.

Automatic traffic lights, game changing background software and the technology that's set to drive the public transport future in Australia.  Joseph Garrone, System Architect at Tehnika joins host Scott Phillips to offer an insight into how his company helps Aussie public transport function more efficiently, and gets you where you need to go safely and quickly.  This episode was made in partnership with Dell Technologies PodFerence; a podcast conference created to share advice and inspiration to support small businesses. See omnystudio.com/listener for privacy information.

Tehnika koja će vam olakšati svakodnevicu u svim onim situacijama kad dijete želi nešto što je neizvedivo, kad vam govori o svađi s vršnjacima u kojoj ne možete pomoći i slično.. Uživajte u slušanju i sretno u primjeni :)

V življenju nas zanimajo, vznemirjajo, motijo ali veselijo najrazličnejše stvari. Majhne in velike. Pomembne, pa tudi tiste nekoliko manj opazne. Dobro je, če na vsako vprašanje najdemo odgovor strokovnjaka. V tematsko zelo pisanem Svetovalnem servisu lahko svoje vprašanje zastavite po telefonu 01 475 22 22 oziroma elektronskem naslovu radioprvi@rtvslo.si in dobite strokovni odgovor. Na Prvem, vsak delavnik od 8.05 do 8.30.

Sporta sarunu šova “eXi” trešās sezonas 16. epizodē pieredzē par piedzīvoto profesionālajā sportā dalās trīs bijušie tehnisko sporta veidu pārstāvji - Latvijas čempions autosportā un pirmais latvietis, kurš piedalījies rallijā “Parīze–Dakara”, Krišjānis Caune, viens no pēdējo gadu spilgtākajiem motokrosa pārstāvjiem, deviņkārtējais Latvijas čempions un pasaules junioru čempions Matīss Karro, kā arī dāma no tehnisko sporta veidu vides - bijusī bobslejiste un ūdens motociklu braucēja Nellija Štolcermane. 0:01:28 - 0:03:00 - šodien raidījumā; 0:03:01 - 0:07:00 - viesošanās restorānā Grill London; 0:07:01 - 0:55:28 - kā tehniskajos sporta veidos tiek iepazītas trases? 0:55:29 - 1:25:45 - vai pašam obligāti jāskrūvē? Interesantas tehnisko sporta veidu pārstāvju blakus nodarbes

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” trešās sezonas 15. epizodi, kurā pieredzē par piedzīvoto profesionālajā sportā dalās trīs bijušie tehnisko sporta veidu pārstāvji - Latvijas čempions autosportā un pirmais latvietis, kurš piedalījies rallijā “Parīze–Dakara”, Krišjānis Caune, viens no pēdējo gadu spilgtākajiem motokrosa pārstāvjiem, deviņkārtējais Latvijas čempions un pasaules junioru čempions Matīss Karro, kā arī dāma no tehnisko sporta veidu vides - bijusī bobslejiste un ūdens motociklu braucēja Nellija Štolcermane. 0:00:00 – 0:03:10 – šodien raidījumā; 0:03:11 - 0:07:10 - viesošanās restorānā KHINKALNYA; 0:07:11 – 0:14:39 - par F1 sadarbībā ar VIAPLAY; 0:14:40 - 0:41:02 - talants, meistarība vai tehnika? Kas uzvar sacensību trasēs? 0:41:03 - 0:47:56 - viesošanās veikalā DOUGLAS; 0:47:57 – 1:25:30 - pirmās tikšanās ar ceļu policiju un avārijas. Kā "eXi" ieguva autovadītāju apliecības?

Testisime pikalt Samsungi Note ja S seeria seadmeid, Canonil tuli uus kaamera R5c ja anname ära printeri. Arutelu viivad läbi Marko ja Gert. Leia meid ka:- Spotify- Google Podcasts- Apple PodcastsEpisoodi aitasid ellu tuua:Must Post Canon EestiHP -Podcasti valmistamiseks kasutatud tehnika: Kaamera: Canon EOS M6 IIValgus: Godox mis iganes see oli ja Aputure paneel Heli: Rode Wireless Go II ja Zoom H4NInfo kuvamiseks: MacBook Pro 13" (2014) Montaaž: FinalCut Pro - https://apple.co/3hIDCdeVideomikser: Atem Mini - https://www.blackmagicdesign.com/products/atemmini- - - Jälgi arvutimaailma tegemisi!Veeb: https://www.am.ee/FB: www.facebook.com/arvutimaailm AM Instagram: https://www.instagram.com/arvutimaailm/ Tutvusta oma toodet või teenust Arvutimaailma YouTube´is, Instagram´is, Facebook´is või aadressil https://www.am.ee.Kirjuta marko@am.ee_ _ _ _ Koostöös Must Post OÜ-ga aitame teil tutvustada oma äri teile kõige isikupärasemale kombel, et välja selgitada kuidas kasvatada teie käivet, hoida kokku kuludelt ja aega automatiseerida võimalusel videoga korduvad tegevused mis nõuavad emotsionaalset kontakti kliendiga. Kirjuta post@mustpost.ee või helista +372 5566 5621https://www.mustpost.eeParima muusikavaliku, mõistliku hinnaga, oma videotele leiad https://www.epidemicsound.com/referral/e63gfb/Tehnika, mida kasutame:Samsung Galaxy S21 UltraSamsung Note20 UltraCanon EOS M50: https://goo.gl/STKBZ3Canon EOS 1DX Mrk2: https://goo.gl/pjptiUCanon 24mm, F/1.4: https://goo.gl/9bg59UCanon 16-35mm, F/2.8: https://goo.gl/3ieiGP#arvutimaailm #mustpost #canon

Mākslas kritiķis Vilnis Vējš tiekas ar grafiķi Pauli Liepu un jauno mākslinieku Zaharu Ze, kura izstāde "Laukinelauki" līdz 5. februārim skatāma mākslas galerijā Look!   Saruna risinās par mākslas darbu tehniku, materiālu un izpildījumu, par roku darbu laikmetīgajā mākslā. Ko tas ietekmē un kādus tēlus rada?

Tektoober on selja taga. Mis olid kõige põnevamad aparaadid? Räägime Atem Minist, uutest iPhoneidest, M1 PRO ja M1 MAX mäkkidest, DJI hullumeelsest kaamerast, Sony A7 IVst, Canon EOS R3st jne. Arutelu viivad läbi Marko ja Gert. PS! Atem Mini ja kasutatava arvuti kombinatsioon viskasid vead sisse. Vaatamist liialt ei häiri. Episoodi aitasid ellu tuua:Must Post Canon EestiOperaator Kõps -Podcasti valmistamiseks kasutatud tehnika: Kaamera: Canon EOS M6 IIValgus: Godox mis iganes see oli ja Aputure paneel Heli: Rode Wireless Go II ja Zoom H4NInfo kuvamiseks: MacBook Pro 13" (2014) Montaaž: FinalCut Pro - https://apple.co/3hIDCdeVideomikser: Atem Mini - https://www.blackmagicdesign.com/prod...- - - Jälgi arvutimaailma tegemisi!Veeb: https://www.am.ee/FB: www.facebook.com/arvutimaailm AM Instagram: https://www.instagram.com/arvutimaailm/ Tutvusta oma toodet või teenust Arvutimaailma YouTube´is, Instagram´is, Facebook´is või aadressil https://www.am.ee.Kirjuta marko@am.ee_ _ _ _ Koostöös Must Post OÜ-ga aitame teil tutvustada oma äri teile kõige isikupärasemale kombel, et välja selgitada kuidas kasvatada teie käivet, hoida kokku kuludelt ja aega automatiseerida võimalusel videoga korduvad tegevused mis nõuavad emotsionaalset kontakti kliendiga. Kirjuta post@mustpost.ee või helista +372 5566 5621https://www.mustpost.eeParima muusikavaliku, mõistliku hinnaga, oma videotele leiad https://www.epidemicsound.com/referra...Tehnika, mida kasutame:Samsung Galaxy S21 UltraSamsung Note20 UltraCanon EOS M50: https://goo.gl/STKBZ3Canon EOS 1DX Mrk2: https://goo.gl/pjptiUCanon 24mm, F/1.4: https://goo.gl/9bg59UCanon 16-35mm, F/2.8: https://goo.gl/3ieiGP#arvutimaailm #mustpost #canon

Printerid on nagu õhk, mille olemasolu ja toimimine on iseenesest mõistetav, kuniks tekivad probleemid. Milline printer valida? Millal laser, millal tint valik ei olegi enam nii lihtne?Millised on levinumad probleemid ning kuidas neid vältida? Küsimustele aitab selguse tuua Andrel Lokna Büroomaailma IT müügijuhtEpisoodi aitasid ellu viia:Marko Habicht - intervjueeris.Gert Kasak - Monteeris.Canon - Salvestus tehnikagaMust Post OÜ - Video tootmisegaHP - Loosi mineva printeriga ning elektriarve maksmisegaJälgi arvutimaailma tegemisi!Veeb: https://www.am.ee/FB: www.facebook.com/arvutimaailm AM Instagram: https://www.instagram.com/arvutimaailm/ Tutvusta oma toodet või teenust Arvutimaailma YouTube´is, Instagram´is, Facebook´is või aadressil https://www.am.ee.Kirjuta marko@am.ee_ _ _ _ Koostöös Must Post OÜ-ga aitame teil tutvustada oma äri teile kõige isikupärasemale kombel, et välja selgitada kuidas kasvatada teie käivet, hoida kokku kuludelt ja aega automatiseerida võimalusel videoga korduvad tegevused mis nõuavad emotsionaalset kontakti kliendiga. Kirjuta post@mustpost.ee või helista +372 5566 5621https://www.mustpost.eeParima muusikavaliku, mõistliku hinnaga, oma videotele leiad https://www.epidemicsound.com/referra...Tehnika, mida kasutame:Samsung Galaxy S21 UltraSamsung Note20 UltraCanon EOS M50: https://goo.gl/STKBZ3Canon EOS 1DX Mrk2: https://goo.gl/pjptiUCanon 24mm, F/1.4: https://goo.gl/9bg59UCanon 16-35mm, F/2.8: https://goo.gl/3ieiGP

Esimene pikem arutelu Canon R5 ja R6 kaameratest. Mis kaameratega tegu?Mis tegime nendega?Mis arvame neist? Hübriid- vs peegelkaamera?Laual on hunnik kalleid objektiive, kaameraid ja muud säärast. Arutelu viivad läbi Marko ja Gert. Episoodi aitasid ellu tuua:Must Post Canon EestiOperaator Kõps -Podcasti valmistamiseks kasutatud tehnika: Kaamera: Canon EOS M6 IIValgus: Godox mis iganes see oli ja Aputure paneel Heli: Rode Wireless Go II ja Zoom H4NInfo kuvamiseks: MacBook Pro 13" (2014) Montaaž: FinalCut Pro - https://apple.co/3hIDCde- - - Jälgi arvutimaailma tegemisi!Veeb: https://www.am.ee/FB: www.facebook.com/arvutimaailm AM Instagram: https://www.instagram.com/arvutimaailm/ Tutvusta oma toodet või teenust Arvutimaailma YouTube´is, Instagram´is, Facebook´is või aadressil https://www.am.ee.Kirjuta marko@am.ee_ _ _ _ Koostöös Must Post OÜ-ga aitame teil tutvustada oma äri teile kõige isikupärasemale kombel, et välja selgitada kuidas kasvatada teie käivet, hoida kokku kuludelt ja aega automatiseerida võimalusel videoga korduvad tegevused mis nõuavad emotsionaalset kontakti kliendiga. Kirjuta post@mustpost.ee või helista +372 5566 5621https://www.mustpost.eeParima muusikavaliku, mõistliku hinnaga, oma videotele leiad https://www.epidemicsound.com/referra...Tehnika, mida kasutame:Samsung Galaxy S21 UltraSamsung Note20 UltraCanon EOS M50: https://goo.gl/STKBZ3Canon EOS 1DX Mrk2: https://goo.gl/pjptiUCanon 24mm, F/1.4: https://goo.gl/9bg59UCanon 16-35mm, F/2.8: https://goo.gl/3ieiGP#arvutimaailm #mustpost #canon

Anname nõu, kuidas valida palju rõõmu pakkuvaid, kuid soodsa hinnaga jõulukingitusi. Aasta kauneim aeg on käes ning jõulukinkide valimine täies hoos. Tehnika tormiline areng tähendab aga, et ägeda ja kasuliku kingituse leiab nüüd üsna soodsalt. Saates heidame valgust põnevatele kingiideedele, millest enamiku hinnaklass ei ületa 100 euro piiri, mitmete kingisoovituste hind jääb isegi alla 50 euro piiri.  Saates osalevad Meelis Väljamäe ja Oliver Rõõmus

V Tehniškem muzeju Slovenije so v petek odprli začasno razstavo z naslovom Človek in hrana v začaranem krogu. Pod drobnogled so vzeli torej nekaj tako vsakdanjega in nujno potrebnega vsem živim bitjem na našem planetu. O poudarkih in namenu te na prvi pogled za dediščino nevsakdanje teme je v oddaji, ki jo je pripravil Goran Tenze, spregovorila ena od treh soavtoric razstave Ana Katarina Ziherl, sodelovali pa sta še Ajda Kozjek in avtorica projekta Irena Marušič. Razstavo v prostorih TMS v Bistri pri Vrhniki so pripravili v okviru dveh letošnjih poudarkov, 70-letnice muzeja in letošnjega projekta Tehnika v gospodinjstvu. Še do konca decembra si je moč ogledati razstavo o Tovarni gospodinjskih aparatov Nazarje, avgusta in septembra pa je bila v Jakopičevem sprehajališču v ljubljanskem parku Tivolu na ogled panojska razstava fotografij, ki je prepletala področja intelektualne lastnine, kulturne dediščine in hrane, in so jo pripravili z Uradom RS za intelektualno lastnino. foto: Na enem od delov razstave je na vsakem od krožnikov povečava fenomenu hrane posvečenih znamk, ki jih je izdala Pošta Slovenije VIR: TMS

15 The Invert! Technique Psychologist, author and consultant from Hamburg /Germany (*1979). Married, two sons. MA in psychology from the University of Hamburg. More than 14 years of experience teaching psychology as well as a consultant for UNICEF, Terre des Hommes, IOM, the EU and private companies. Speaks 21 languages. Contact gerhard.j.ohrband@gmail.com https://thegomethod.org/ On Linkedin: https://www.linkedin.com/in/gerhard-j%C3%B6rg-ohrband-22525147/ Twitter: https://twitter.com/JOhrband If you want to save time in learning a foreign language without a teacher, please check out my book “The GO Method” on Amazon. Are you interested in learning German? Get a free membership in my Facebook group. There, you will get updates on my articles. And you can ask me anything related to learning German. https://www.facebook.com/groups/213241163966542 If want to get on my waiting list for my German courses, please click here. We will not work with a textbook like at school. We will focus exclusively on eliminating your mistakes and on expressing ourselves professionally.

Aija Iesalniece ar Vinetu intervijā izspēlē improvizācijas vingrinājumus-uzdevumus un stāsta par to, kā uzņēmumi izmanto improvizācijas tehnikas darbinieku novērtēšanā un atlasē. Sarunā arī par to, kā improvizācijas prasmes var izmantot kandidāts, lai darba devēja jautājumi viņu nepārsteigtu nesagatavotu. Aijas kontakti  https://www.runasramis.lv/aija Sazināties ar podkāsta saimnieci Vineta Bērziņa Linkedin, pieteikties podkāstā.Podkāsta sociālie tīkli  Facebook  Instagram  YoutubeReklāma un sadarbība – Juris Garjāns   /producents/ AMBONA t.29600765

"Tā nebija apzināta izvēle – tā bija vilkme," par savu sirdslietu un specializāciju – arhitektūras māksliniecisku iemūžināšanu fotogrāfijā – saka Ansis Starks. Šobrīd viņš ir viens no spēcīgākajiem arhitektūras fotogrāfiem Latvijā.  Neraugoties uz mūsdienu šķietamo demokrātiju, kad ar telefona palīdzību katrs var būt fotogrāfs, arhitektūras fotogrāfijā profesionāļu loma tikai pieaug. Starptautiskos konkursos objekti tiek vērtēti pēc attēliem, un fotogrāfs arhitekta darbam var piešķirt neesošu vērtību vai gluži otrādi – to pazudināt. Bieži vien tieši fotogrāfi par arhitektūras darbiem rada daudz izcilāku iespaidu, nekā tie izskatās realitātē. Mūsu mākslas vēsturē diezgan maz esam runājuši par šo īpašo žanru – arhitektūras fotogrāfiju, kaut gan arī Latvijā tam ir vēsture. Taču šos meistarus neviens praktiski nezina. Jājautā, vai kāds zina tādu vārdu kā Aleksejs Dogadkins, kas bijis Arhitektūras fakultātes students 30. gados, strādājis fakultātē kā asistents un tajā pašā laikā veidojis izcilas arhitektūras fotogrāfijas, kuru kontekstā var runāt ne tikai par modernismu arhitektūrā, bet arī par modernismu arhitektūras fotogrāfijā. 60. gados darbojies Filips Izraelsons, kuru mēs ļoti maz zinām. Viņš 70. gados emigrēja no Latvijas, bet viņa bildes ir absolūti izcili modernisma arhitektūras paraugi. 30. gados darbojās vēl citi meistari – kā Roberts Johansons, bet ne visus var uzskatīt tieši par arhitektūras fotogrāfiem. Pašlaik populāras ir arhitekta Nikolaja Hercberga bildes – viņa arhīvs kļuvis pieejams publiskajā telpā. Tas ir ļoti nozīmīgs kultūrvēsturisks dokuments, tomēr tā īsti par arhitektūras fotogrāfiju šeit nevaram runāt. Hercbergs fiksējis ēkas, bet nav fotografējis tās ā arhitektūru. Pēckara laikā Latvijā vēl ir izcili meistari – Laimonis Stīpnieks, kurš bija arī Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs, tāpat ilgas desmitgades šajā jomā valdīja Indriķis Stūrmanis. Nupat ienākusi jaunā paaudze, kuras vidū par līderi tiek uzskatīts Ansis Starks. Nevar uzskatīt, ka viņš gluži ir jaunais, jo jau sasniedzis zināmu briedumu, bet pēc mūsu laikmeta standartiem tomēr ir jauns. "Pēc arhīva standartiem – jauns," smejas Ansis. Ilze Martinsone: Ansi, kā tu vispār kļuvi par fotogrāfu? Tavi vecāki ir mākslinieki – tēvs ir jau hrestomātisks Latvijas mākslinieks Andris Breže, mamma – izcilā zīmēšanas skolotāja Ilze Starka. Atceros mākslinieka Ojāra Pētersona ar humoru teikto tēzi – kad tie mākslinieku bērni ņem rokā zīmuli, viņiem jāsit pa pirkstiem... Tas bija joks, bet, domājot par to, ka mākslinieka dzīve ir diezgan sūra, saprotu, ka tavi vecāki tā arī darīja – viņi tevi virzīja pilnīgi citā virzienā, bet vienalga – tas mākslinieka gēns ņēma virsroku. Ansis Starks: Apmēram tā arī sanāca. Nebija jau tā, ka mani gluži atturētu no mākslas sfēras, bet manī pašā nebija tik spēcīga dzinuļa, lai es tur lauztos iekšā. Ilgu laiku iekšēji nevarēju saprast, kur īsti iederos, un tad tā ļoti, ļoti lēnām un pamazām man pieleca, ka mākslas joma ir tā, kur iederos vislabāk. Un labi arī tas, ka sākumā galīgi neapzinies, ka tā dzīve šādā veidā ir sūra. Mācās no klientu prasīguma Vai tu no kāda arī mācījies – praktiski vai attālināti? Mācīties, izrādās, man ir paticis praksē. No skolas labi atceros spēcīgākos brīžus, ko var salīdzināt ar papīra lapu, kad to pārloka uz pusēm un mazliet vēl novelk ar nagu, atstājot tādu zīmi: tā bija fotoziņu aģentūra AFI, fotogrāfi Valda Kalniņa un Ints Kalniņš – tā bija mana pirmā foto darbavieta un arī jūtamākā skola profesionālajā dzīvē. Lai arī dažam labam šķita, ka ziņu fotoreportāža nav mans lauciņš, tomēr liekas, ka tieši no tāda ne gluži sava lauciņa pieredze ir ļoti noderīga pēc tam savā lauciņā, jo no ziņu aģentūras nāk tāds kondensētais kadrs – ka fotogrāfijā maksimāli jāietver būtība. Tāpat arī doma vai spēja saskatīt būtisko, kas būtu jāparāda. Otra skola bija tad, kad sāku fotografēt arhitektūru – tie ir mani klienti arhitekti, kuri mani māca. Pirmais jau paliek vislabāk prātā – tā bija arhitekte Zaiga Gaile. Atceros, sākumā bija nesaprašanās, kas tad ir vajadzīgs, kamēr beigās man pielēca. Un turpmāk – nu ne gluži katrs, bet no klientu prasīguma daudz ko var iemācīties. Un kā tu nonāci tieši pie arhitektūras fotogrāfijas? Vai tā bija apzināta izvēle? Jo patiesībā jau neviens fotogrāfs Latvijā nekad nav varējis izdzīvot tikai no viena žanra. Tev bijušas vairākas personālizstādes, un tās nebūt nav bijušas arhitektūras fotoizstādes – tās bijušas portretu izstādes. Arhitektūra tev vienkārši tā nejauši sanāca, ievilka tevi, vai arī tev no laika gala tas ir paticis un interesējis? Tā nebija apzināta izvēle – tā bija vilkme. Apzināta tā nebija tādā ziņā, ka vēl neapzinājos un varbūt pat līdz šim līdz galam neapzinos, kas ir tas, kas man patīk. Bet nu – šobrīd jau daļēji varu noformulēt, ka arhitektūras fotogrāfija ļauj man izpausties attēlā kā plaknē. Tādā laukumu un līniju ģeometrijā, kas īsti nav sastopams citās jomās – dabas fotogrāfijā vai portretā ir cita grafika. Bet telpiskums un vēl tas, ka es to varu ne tikai redzēt un attēlot, bet arī tādā ķermeniskā mērogā piedzīvot un piedalīties. Līdz ar to es neesmu aizrāvies ar maketu fotografēšanu, jo tur var tikai ar aci redzēt un iztēloties – tur nav tās ķermeniski telpiskās pieredzes. Brīvs no autoritātēm Vai arhitektūras fotogrāfijas sakarā tev ir kādas pasaules autoritātes vai arī autoritātes, kuras tu par tādām uzskati Latvijā? Fotogrāfijas jomā es esmu brīvs no autoritātēm. Fotogrāfijā man šķiet interesanti iedvesmoties no citām jomām un citu jomu autoritātēm. Fotogrāfijā pārāk arī neaizraujos ar pētīšanu, bet ik pa laikam uzrodas kādi citi autori, kurus ir interesanti paskatīties. Visos laikos fotogrāfi, īpaši arhitektūrā, bijuši atkarīgi no tehnikas progresa. Jo arhitektūra ir ļoti specifiska lieta – grūti to iedabūt kadrā. Zinu, ka padomju laikos Laimonis Stīpnieks pats konstruēja objektīvus un izmantoja aviācijas tehniku. Šodien laikam pasaule piedāvā visu, ieskaitot dronus. Kā ir tev – cik tālu jūties atkarīgs no tehnikas? Un kā tev to izdevies iegūt? Tas viss taču ir drausmīgi dārgi. Tehnika joprojām ir ierobežojoša, un šobrīd, lai fotografētu arhitektūru, var sākt ar to, kas nav dārgi, tad var turpināt ar kaut ko, kas ir dārgāks. Līdz tam “drausmīgi dārgi” vēl neesmu ticis – iespējams, Latvijas mēroga dēļ. Bet iznāk konkurēt ar... telefoniem. Jo attēla mirklīgu iespaidu daudz ātrāk un vieglāk ir dabūt ar telefonu. Arī pats process ir ļoti ātrs un ļoti viegls, intuitīvs. Jebkura cita tehnika katru darbību paildzina, apgrūtina, un reizēm ir tāda sajūta, ka stundām ilgi sanāk dzīties pēc telefona bildes radītā iespaida. Tomēr nav vēl gluži tā, ka gribētos pāriet uz telefonu. Tur ir kaut kas vēl, kādēļ ir vērts cīnīties ar to tehniku. Un kā tu izturies pret attēlu digitālo apstrādi? Daļa fotogrāfu savas bildes apstrādā tiktāl, ka zūd realitātes sajūta – neliela ieliņa pēkšņi izskatās pēc šosejas... Pilnībā iztikt bez tā nevar, bet kur ir tā robeža? Droši vien, ka jebkura fotogrāfija ir ilūzija un manipulācija, līdz ar to tā ir autoru gaume un publikas izvēle, kas tiek rādīts. Attieksme neietekmē rezultāta kvalitāti Tu fotografē arhitektūru – pieņemu, ka dažādu. Un droši vien, ka tev ir arī personiska attieksme pret kādu būvi – tev tā patīk vai nepatīk. Tas tavu darbu ietekmē? Protams, ka mana attieksme pret būvi, būves autoru un vēl visādām citām lietām ietekmē darbu, bet ne rezultāta kvalitāti. Šķiet, ka rezultāta kvalitāte, pēc kā es tiecos, ir tādas kā dzirnavas, kurās visas pieminētās lietas tiek samaltas, transformētas un tad ieaužas audumā jau mainītā veidā. Daudz kas tiek piedzīvots darba procesā, bet tas ir tikai kā process. Mana personīgā pieredze kā rakstītājai par arhitektūru ir šai ziņā interesanta – reizēm labākie raksti izdodas tieši par to, kas man nepatīk... Jā, tā arī ir bijis, tāpēc to variantu ir tik daudz, ka šī atbilde man likās kā labākais kopsavilkums. Jo īsti nevar saprast, kas ko ietekmē un kāds rezultāts no tā rodas. Planējošais cilvēks Tu esi braucis arī īpaši tālu, lai fotografētu kādus objektus. Laikam pats eksotiskākais un interesantākais bijis brauciens uz Ķīnu, fotografējot Šaoliņas lidojošo mūku templi. Man liekas, tā vēl ir papildu slodze, jo jāņem vērā, ka fotogrāfam ir vajadzīgi īpaši laika apstākļi, lai nobildētu ēku, un ir skaidrs, ka otrreiz tur nevarēs braukt. Atceros, Arhitektūras muzejā bija 60. gadu pilsētas fotogrāfijas izstāde, un par manu favorītu izstādē kļuva viens pavisam neliels Vladimira Gaiļa darbiņš – Salspils memoriāla fotogrāfija. Un mani absolūti fascinēja, cik ilgi Vladimirs Gailis ir sēdējis, lai sagaidītu saules gaismu un ēnu, kas krīt precīzi pa diagonāli pāri memoriāla sienai – ar to viņš piedeva šim jau tā izcilajam ansamblim vēl papildus jēgu un emocionālo dimensiju. Un tev tagad ir bijis jābrauc uz šādām tālām vietām un jātiek ar to galā. Mani absolūti fascinēja tava fotogrāfija ar Šaoliņas mūku templi – fotografēta no liela attāluma, viss tinās tādā vieglā, vieglā dūmakā. Mūsdienās cilvēkus ir ļoti grūti pārsteigt, bet toreiz tiešām es biju fascinēta un ilgāku laiku sēdēju bez kustībām un skatījos uz šo bildi. Prieks dzirdēt! Ķīnā man pašam toreiz lielākais prieks bija par izdošanos ar planējošo cilvēku virs ēkas. Bija vairāku apstākļu kombinācija, un vajadzēja ātri izlemt, ko darīt. Jo cilvēks – vēja tuneļa lidotājs – bija pieejams uz īsu laiku, viņam bija jādodas tālāk, līdz ar to vajadzēja ātri sakoordinēt, cik augstu viņam uzlidot, kā viņam iegriezties, kurā virzienā, to visu vēl pārtulkot, un tad saprast, kurš būs labākais kadrs. Jo tu saproti, ka nevari nobildēt šādā rakursā, tad apiet kalnam no otras puses un nobildēt arī tā. Ir tikai tas īsais brīdis, kad viņš tur planē. Un tad prieks par to, ka pieņēmu lēmumu fotografēt objektu it kā no aizmugures, nevis no priekšas, kas likās tā mazliet riskanti – tomēr liekas, ka lēmums bija pareizs. Bet tai brīdī mazliet “nervs raustījās”, vai tā būs labi. Varbūt vēl kāds no šiem braucieniem ir īpaši palicis atmiņā? Par to īpašā laika izvēli – laikam es aizvien vairāk esmu pateicīgs par apstākļiem, kas ierobežo. Jo, ja ir brīva izvēle, tad tiešām var gadu nosēdēt krūmā, gaidot... Un varbūt pēc tam tas īpašais moments ir pārāk pašmērķīgs. Tāpēc labi ir, ka kaut kas ierobežo. Tādam braucienam ir labi atvēlēt vairāk laika.  Citreiz savukārt varbūt piktojies, ka tev dota tikai viena diena, un tajā pašā līst lietus. Citos apstākļos lietū taču nekad nebildētu, bet izrādās, ka tu tur dabū varbūt vislabāko bildi mūžā. Saruna pilnā apjomā drīzumā būs lasāma portālā lsm.lv.

Lai saprastu, ko īsti nozīmē Latvijas U15 puišu izlases trīs zaudējumi ar 40 punktu starpību Ramūna Šiškauska turnīrā Lietuvā. Uz sarunu “Basketstudijā 2+1” aicinājām komandas galveno treneri Arvi Stecki. Runājām par konkrētās komandas īso gatavošanos un īso kandidātu sarakstu, pandēmijas ietekmi, konkurentu spēli bez taktiskajām viltībām, LJBL spēļu tiesāšanas stila lielo nozīmi spēlētāju attīstības procesā, nākamā gada laikā darāmo, dažādiem procesiem Latvijas jaunatnes basketbolā, jauno talantu piespiešanu un motivēšanu, basketbola pamatu stabilitāti un iemesliem, kāpēc Arvis šaubās vai pieteiksies nākamsezon trenēt  U16 izlasi. 83 minūtes par situāciju Latvijas jaunatnes basketbolā ar treneri, kurš strādājis visos Latvijas basketbola piramīdas stāvos: 2:55 - Iemesli aiz U-15 izlases vājajiem rezultātiem Šiškauska turnīrā; 11:45 - Tiesnešu pieeja ciešai aizsardzībai LJBL; 22:00 - Mazā reģionu pārstāvniecība U-15 izlasē; 30:10 - Citu sporta veidu nolasītie bērni Liepājā; 45:45 - Jaunais LJBL nolikums, iespējamas prasības nākotnē; 55:50 - Liepājas sporta spēļu skolā izdomātie normatīvi; 1:02:35 - Jaunatnes izlašu treneris kā situācijas ķīlnieks  

Seekordses saates tuleb juttu kahel teemal - tehnika tellimine Jaapanist isikliku kogemuse näite varal ja Apple'i uutest seadmetest, vidinatest ning tarkvarateenustest.

Kako da pokrenem podcast? Možeš početi ovde. Ivan Kosogor nam u današnjoj epizodi govori baš o tome - Šta je podkast i odakle krenuti. Ivanov Podkast: https://www.youtube.com/channel/UCTIZt55P0jf8ve4AwPgtbkQ Kurs Podkast PRO: https://www.ivankosogor.com/ U ovom videu ćete saznati: ✅ 00:00​ Uvod ✅ 00:01:58 Odakle Ivan u podkast svetu? ✅ 00:06:02 Prva epizoda ✅ 00:09:41 Snimaću šta god da se desi ✅ 00:16:03 Kako pozvati gosta ✅ 00:19:56 Kako spremiti podkast intervju ✅ 00:24:38 Proces pripreme podkasta ✅ 00:30:00 Kako biti domaćin ✅ 00:30:00 Podkast oprema ✅ 00:38:00 Tehnika vođenja intervju-a ✅ 00:43:44 Zatvaranje razgovora ✅ 00:47:25 Trema?! ✅ 01:01:58 O Ivanu i počecima ✅ 01:15:05 Ni kap alkohola ✅ 01:21:05 Pisanje knjige ✅ 01:38:37 Poplava i haos ✅ 01:32:00 Šta je uspeh

Odločil sem se, da bo prvi vlog na mojem kanalu v letu 2021 malo daljši Q&A, ki bo razdeljen na 3 dele po 6 vprašanj. V prvih 6tih vprašanjih odgovarjam na teme, ki se tičejo prehrane in treningov. V naslednjih 6ih odgovarjam bolj na teme o Biohackingu. V zadnjih 6ih, pa odgovarjam na vprašanja, ki potrebujejo bolj filozofski pristop in so mi pač všeč. Časovnica je v opisu spodaj (tako, kot v vsakem videu), da boste lažje locirali odgovor na vprašanje, ki vas posebej zanima. DISKLEJMER Q&A vlog vsebuje ogromno informacij, ki jih odgovarjam iz glave, zato imejte v mislih, da predvsem, ko govorim o količinah ni vedno čisto točno. Tako, da če koda zanima res natančen odgovor, naj pusti komentar ali sporočilo v ZS, pa bom odgovoril kar se da natančno.ČASOVNICA 00:00 - 01:07 UVOD KLASIČNA VPRAŠANJA 01:08 - 03:35 - Ali so FatBurnerji učinkoviti? 03:36 - 06:07 - Kako najboljše nad podkožno maščobo poleg kalorijskega deficita? 06:08 - 09:00 - Optimalno število ponovitev za povečanje mišične mase? 09:01 - 11:30 - CARDIO ali HIIT za izgubo maščobe? 11:31 - 13:43 - Mnenje o MIKROBIOM dieti? 13:44 - 15:36 - Kaj bi svetoval nekomu, ki ga muči anksioznost? VPRAŠANJA O BIOHACKINGU 15:37 - 17:37 - Masaža globokih tkiv. Kdaj? 17:38 - 20:50 - Tehnika, vaja ali prehranski dodatek za izboljšanje vida? 20:51 - 22:37 - Mnenje o uporabi 5-HTPja? (Tukaj podam napačne infomracije o tem da je prikursor triptofana in melatonina, zato sem potem dodal pravilno sliko). 22:38 - 24:32 - Kako najhitreje pozdraviti PREHLAD? 24:33 - 24:50 - Katera aterična olja bi priporočal. 24:51 - 27:26 - S katero hrano lahko povečaš vnos vitamina K, če NIMAŠ ŽOLČNIKA? BOLJ FILOZOFSKO NARAVNANA VPRAŠANJA 27:27 - 29:02 - Možgani v kozarcu. Zakaj? 29:04 - 30:46 - Kaj pomeni, da si FIT? 30:47 - 33:07 - Kaj so po tvojem mnenju psihadelične substance? 33:08 - 36:03 - Moje mišljenje o PED v športu? 36:04 - 38:08 - Nekaj o vesolju, kar nobeden še ne ve? 38:09 - 40:57 - Prehranski dodatek za nežnejši spol? 40:58 - Zaključek in zahvala. Patreon stran, kjer me lahko podpreš: https://www.patreon.com/anzejert Hvala ti za ogled, če ti je vsebina všeč prosim všečkaj video in klikni ikono zvončka, da boš naročen/a, na moj kanal in boš tako prejel/a takojšnje opozorilo, ko bom naložil nov video. S tem mi ogromno pomagaš pri rasti mojega kanala in izboljšanju vsebine.

*Eesti-Läti liiga. Alustuseks võistlussüsteemi selgitus! Rapla pani Tehnikaülikoolis võrgud põlema, aga kas Kaldrel said Tarva vastu padrunid otsa? Tarva pall liigub pärast Kuksiksi lahkumist Ogresse taas paremini. Kangur leidis tee tagasi kodulinna. Wembi ja Balciunas olid Cramo vastu lähedal maailmarekordile?! Ees on ootamas ülitiheda mängugraafikuga hooaja lõpp. Kas Tallinna Kalevi uued nädala mängud jäävad ära? *Terminal Oil euroliiga. Reali mäng on Campazzo lahkumisega kõvasti muutunud. Efes murdis tänu Micici kontserdile maha Fenerbahce 10. mängulise võiduseeria. Asvel rammis Barcelonale juba teise võidu ja liigutakse jõuliselt play-offi poole. Kas 40a Gasol üldse tulebki sel hooajal väljakule? Panathinaikos tõi endale NBAs viiendana valitud Hezonja. Vene meedia kritiseerib ja ootab Itoudise vallandamist. Lõpetuseks kiidame Albat ja ohkame Himki teemadel. *Eestlased välismaal. Telefonikõne Saksamaa alevikku Kelterni Mailis Pokkile ja Janne Pulgale. Lassi klubil Ungaris käsil rasked ajad. Kristjan Kitsing lõpuks Leedus võidukalt väljakul tagasi. *VTB ühisliiga. Kas Gluditis on liikumas Tarvast Cramosse? Zielona Gora soovis Keene'i endale osta. Cramot ootab ees topeltvooru nädal. Kas Nur-Sultanis oleme favoriidid ja kodus saame Avtodori rünnaku pidama? Sten Soku hooaeg on kahjuks suure tõenäosusega lõppenud. *NORDAIDi küsimusmäng. Milline on Aare Halliko senine silmapaistvaim mäng? Üheksas voor toob meile teemasse rahvuskoondise ning lisaajakohtumised. forms.gle/MZZH4VNEuyTxXFsv7 *Ballzy kuulajate küsimused. Teamspirit jagab järjekordse "Mängumeeste" särgi. Kuulajate küsimusi ootame aadressile m2ngumehed@gmail.com. Saatejuhid Siim Raudla, Kristo Saage ja Priit Vene.

Teeme ülevate tehnikamessi CES 2021 uudistest: • JBL tähistab 75.sünnipäeva • Samsung Galaxy S21 • MiniLED pakub peaaegu sama head pilti kui OLED • AMD Ryzen 5000 ja Nvidia GeForce 3000 seeria nüüd ka sülearvutites • Lennukad ideed ja kummalised lahendused – räägime messil näidatud põnevatest tulevikuvisioonidest Külas on Euronicsi koolitusjuht Stanislav Voronovski

Artist: Jean Vayat / DIBIDABO Label: Tehnika Molodeji Records Genre: Organic House / Downtempo Release Date: 22.12.2020 Beatport: https://www.beatport.com/release/shamanic-dance/3220183 Tehnika Molodeji Records: www.facebook.com/Tehnika.Molodeji.Records Soundcloud: @tehnika_molodeji_records Instagram: www.instagram.com/tehnika_molodeji_records Jean Vayat: www.facebook.com/Jean-Vayat-1270346156472834 Soundcloud: @jean-vayat Instagram: www.instagram.com/jean_vayat DIBIDABO: www.facebook.com/dibidabomusic Soundcloud: @dibidabo Instagram: www.instagram.com/dibi_dabo CONTACT (DHM): Email — deephousemoscow@hotmail.com

Sredi preteklega tedna so v Tehniškem muzeju Slovenije v Bistri pri Vrhniki virtualno odprli razstavo z naslovom Tehnika za šport. Gre za občasno razstavo, ki naj bi bila odprta približno leto dni. Obisk muzeja v Bistri je seveda preprečila epidemija z znanimi omejitvami, tako da se je predstavljanje preselilo na internetne protokole oziroma medije. Razstavo je precej časa pripravljalo kar nekaj sodelavcev muzeja. Gre za nekakšno logično nadaljevanj razstave »Z Elanom do zvezd« l.2016, v kateri so predstavili predhodnike in uspehe te nekoč najbolj svetovno prepoznavne slovenske blagovne znamke na področju športov. Razstavo »Tehnika za šport« sta zasnovali mag. Katarina Batagelj in Ana Katarina Ziherl, idejni vodja projekta pa je mag. Vladimir Vilman. Z njim smo se pogovarjali pretekli teden. Na fotografiji (Jaka Blasutto) je model pancerjev Alpina Alfa - na tržišče je prišel v sezoni 1987/88. Skozi cevke, ki izhajajo iz čevlja, je serviser vbrizgal dvokomponentno poliuretansko peno v tekočem stanju. Ta je v notranjem čevlju zreagirala, to pomeni, da se je njen volumen povečal, postal trd, se oblikoval po obliki posameznikove noge in to obliko obdržal. Na ta način so dosegli optimalen oprijem noge.

V tednu, ko smo se 3. decembra spomnili 220-letnice rojstva pesnika Franceta Prešerna, sta bila naša gosta prejemnika Prešernove nagrade pisatelj Feri Lainšček in arhitekt Marko Mušič. Pogovarjali smo se tudi s prevajalko Simono Škrabec, prejemnico Lavrinove diplome in Zdenko Badovinac, prejemnico nagrade Igorja Zabela. Preverili smo, kaj so govorili na okrogli mizi o sodelovanju umetnosti v inovacijah za prihodnost in kaj ponuja spletni festival umetnosti, tehnologije in znanosti KIBLIX v Mariboru. Vabimo pa tudi na te dni odprto razstavo „Tehnika za šport“ v Tehniškem muzeju v Bistri. Na fotografiji levo Feri Lainšček, desno Marko Mušič (Bobo, RTVSLO)

Artist: Zuma Dionys / Daniel Hokum (Russia) Label: Tehnika Molodeji Records Genre: Downtempo Release Date: 22.10.2020 Tehnika Molodeji Records: https://www.facebook.com/Tehnika.Molodeji.Records Soundcloud: https://soundcloud.com/tehnika_molodeji_records Instagram: https://www.instagram.com/tehnika_molodeji_records Zuma Dionys: https://www.facebook.com/zuma.dionys.music Soundcloud: @zuma_dionys Instagram: www.instagram.com/zuma_dionys Daniel Hokum: https://www.facebook.com/fujinoriginal Soundcloud: https://soundcloud.com/danielhokum Instagram: https://www.instagram.com/daniel_hokum CONTACT (DHM): Email — deephousemoscow@hotmail.com

U ovoj epizodi pričaću o tehnikama za učenje novih reči. Ukoliko želiš da učiš engleski u English Lane školi sa Zoranom, pogledaj kako da se prijaviš ovde: https://englishlane.net/onlineskola/ Link ka ovoj epizodi podkasta na blogu: https://englishlane.net/onlineskola/tehnika-za-ucenje-novih-reci/

Tallinna Tehnikaülikooli rektoriks valiti nädala alguses praegune Tallinna ülikooli rektor Tiit Land. Nädala Tegijas räägime uue rektoriga Tehnikaülikooli tulevikust, aga ka teadusest ja haridusest üldisemalt. Saadet juhib Meelis Atonen.

Tallinna Tehnikaülikooli rektoriks valiti nädala alguses praegune Tallinna ülikooli rektor Tiit Land. Nädala Tegijas räägime uue rektoriga Tehnikaülikooli tulevikust, aga ka teadusest ja haridusest üldisemalt. Saadet juhib Meelis Atonen.

Časovnica: [00:01:15] Kako karantena vpliva na najin odnos z ljudmi ter kontroverzni poskus svetovnega rekorda v mrtvem dvigu v športu strongmana. [00:12:15] Poprava napake prejšnje epizode in obnova koncepta mišičnega spomina. Vpliv anabolikov na mišični spomin ter kako so za dognanja iz tega področja koristna testiranja jedrskega orožja v 50ih letih prejšnjega stoletja. [00:32:00] Trening do mišične odpovedi, je nujno potreben ali kontra-produktiven? [00:45:30] Smiselnost dodajanja beta-alanina v kontekstu mišične odpovedi ter priznavanje napak in omejitev literature kot lastnosti dobre znanosti. [00:55:30] Vpliv stresa in stresnih hormonov na apetit ter "umetnost" prevajanja znanstvenih izsledkov v praktične nasvete. [01:19:00] Tehnika splakovanja ust z raztopino ogljikovih hidratov in mentola za boljši športni rezultat. [01:33:30] Sprejemanje kritik in pomen učenja iz napak. [01:37:00] Zaključek   Omenjeni članki: Priznavanje napak in še več o mišičnem spominu: Seaborne et al. (2018) ‘Human Skeletal Muscle Possesses an Epigenetic Memory of Hypertrophy', Scientific Reports, 8(1), p. 1898. https://doi.org/10.1038/s41598-018-20287-3 Gundersen. (2016) ‘Muscle memory and a new cellular model for muscle atrophy and hypertrophy', The Journal of Experimental Biology, 219(2), pp. 235–242. https://doi.org/10.1242/jeb.124495 Rossetti et al. (2018) ‘Androgens induce growth of the limb skeletal muscles in a rapamycin-insensitive manner', American Journal of Physiology-Regulatory, Integrative and Comparative Physiology, 315(4), pp. R721–R729. https://doi.org/10.1152/ajpregu.00029.2018 Spalding, K. L. et al. (2005) ‘Retrospective Birth Dating of Cells in Humans', Cell, 122(1), pp. 133–143. https://doi.org10.1016/j.cell.2005.04.028 Treniranje do odpovedi: Schoenfeld & Grgic. (2019). Does Training to Failure Maximize Muscle Hypertrophy?. Strength and conditioning journal. https://doi.org/10.1519/SSC.0000000000000473  Vpliv stresa na apetit: Zellner. et al. (2006) ‘Food selection changes under stress', Physiology & Behavior, 87(4), pp. 789–793. https://doi.org/10.1016/j.physbeh.2006.01.014 Kistenmacher. et al. (2018) ‘Psychosocial stress promotes food intake and enhances the neuroenergetic level in men', Stress. Taylor & Francis, 0(0), pp. 1–10. https://doi.org/10.1080/10253890.2018.1485645 Herhaus et al. (2020) ‘High/low cortisol reactivity and food intake in people with obesity and healthy weight', Translational Psychiatry. Springer US, 10(1), p. 40. https://doi.org/10.1038/s41398-020-0729-6 Splakovanje ust za boljši rezultat: Ferreira et al. (2018). The effect of carbohydrate mouth rinse on performance, biochemical and psychophysiological variables during a cycling time trial: a crossover randomized trial. Journal of the International Society of Sports Nutrition, 15, 23. https://doi.org/10.1186/s12970-018-0225-z Stevens, C. J., & Best, R. (2016). Menthol: A Fresh Ergogenic Aid for Athletic Performance. Sports Medicine, 47(6), 1035–1042. https://doi.org/10.1007/s40279-016-0652-4     Sledite nam: Nenadov instagram: @nenad.feelgood Matjažev instagram: @matjaz.feelgood Feelgood Skupnost na Facebooku: https://bit.ly/feelgoodskupnost Spletna stran: https://www.feel-good.si   Poslušate nas lahko na: Podbean: https://bit.ly/podbean-zdp Stitcher: https://bit.ly/stitcher-zdp Pocket Casts: https://bit.ly/pocket-zdp Podcast Addict: https://bit.ly/addict-zdp Castbox: https://bit.ly/castbox-zdp iTunes: https://bit.ly/itunes-zdp  

2019 on lõppemas ning aeg on fantaseerida, mis teeks aastast 2020 kõige parema tehnoloogia-alase aasta.

Tehnikaülikooli Akadeemiline Meeskoor annab täna kontserdi Eesti meeskoorimuusikaga.

Tehnikaülikooli Akadeemiline Meeskoor annab täna kontserdi Eesti meeskoorimuusikaga.

20. novembra so v Ljubljani podelili Zoisove nagrade in priznanja, s katerimi naša država počasti vrhunske dosežke znanstvenikov in znanstvenic. Najprestižnejšo nagrado, tisto za življenjsko delo, sta prejela matematik, akad. dr. Josip Globevnik, in pravnica, akad. dr. Alenka Šelih, ki je bila tudi gostja tokratnih Podob znanja. Dr. Šelih je v bogati karieri več kot desetletje vodila Inštitut za kriminologijo, bila je dekanka Pravne fakultete in sploh prva prorektorica v zgodovini Univerze v Ljubljani, ki ji je tudi podelila naziv zaslužne profesorice. Od druge polovice devetdesetih je članica SAZU, med letoma 2005 in 2008 pa je opravljala dolžnosti podpredsednice te visoke institucije. Še pomembnejše je, seveda, njeno znanstveno-raziskovalno delo; kakor je zapisano v utemeljitvi nagrade, je temeljno vprašanje, ki že več kot pet desetletij zaposluje dr. Šelih, »kako urediti državno represivno odzivanje na različna deviantna ravnanja tako, da bo kazensko pravo predstavljalo notranje uravnovešen, pravičen, racionalen in učinkovit sistem.« K temu so v Odboru Republike Slovenije za Zoisovo nagrado še dodali, da je letošnja lavreatka pustila posebej močan pečat v polju »mladoletniškega sodstva in zaščiti otrok pred nasiljem ter v prekrškovnem pravu,« posebno pozornost pa je vseskozi namenjala vprašanju kazenskih sankcij. Pri vsem tem pa je, kot še lahko preberemo v utemeljitvi, vseskozi izhajala iz trdnega prepričanja, da »se je treba na kriminaliteto odzivati racionalno in humano«. Kolikšno družbeno veljavo ima tak pogled na vprašanja kaznovalne politike v sodobnem svetu, ki se zdi vse bolj nekritično očaran nad uporabo trde sile, smo v pogovoru z dr. Šelih preverjali v oddaji, ki jo je pripravil Goran Dekleva.

Episode 4 Prednost zastarjelih tehnika učenja stranih jezika Metoda GO "Godinama živim u Njemačkoj. Prošao sam sve razine i položio potrebne ispite. Unatoč tome, i dalje radim previše pogrešaka da bih se ozbiljno zaposlio u svojoj profesiji. " Lako je pokrenuti strani jezik. Potrebna je samo praksa i život u inozemstvu da biste stekli tečnost. Da biste naučili zadnjih (!) 5% i da biste govorili bez grešaka, trebat će vam potpuno drugačiji pristup. Metoda GO pomaže vam da se riješite svojih kroničnih grešaka iz gramatike i izgovora primjenom psihologije i načela upravljanja kvalitetom. Nudimo korektivne tečajeve za neke jezike, kao i opći sustav za poboljšanje vaše upotrebe bilo kojeg jezika. Podržavamo tvrtke u poboljšanju poznavanja jezika ključnih zaposlenika. Gerhard Ohrband Pomogao je više od 1200 studentima da unaprijede svoj studij i profesionalnu karijeru stekavši izvrsne njemačke i španjolske vještine. Psiholog i učitelj jezika, iz Hamburga / Njemačka (* 1979). Oženjen, jedan sin. Magistrirao psihologiju na Sveučilištu u Hamburgu. Više od 15 godina iskustva kao sveučilišni predavač psihologije, kao i savjetnik za UNICEF, Terre des Hommes, IOM, EU i privatne tvrtke. Govori 21 jezik. Kontakt Pošaljite nam e-mail: gerhard.j.ohrband@gmail.com Naša početna stranica: https://thegomethod.org/ Naši internetski tečajevi: https://gerhards-school.thinkific.com/ Naš Youtube kanal: https://www.youtube.com/channel/UC3n5LCxW8N3uPatViww-Okw/ Naš podcast: https://anchor.fm/croatiango Naš blog: https://thegomethod.blogspot.com/ Naša Facebook stranica: https://www.facebook.com/pg/Psihologija-i-strani-jezici-110897763672286/ Na Linkedinu: https://www.linkedin.com/in/gerhard-j%C3%B6rg-ohrband-22525147/ Ako želite uštedjeti vrijeme na učenju stranog jezika bez nastavnika, pogledajte moju knjigu „Metod GO“ na Amazonu.

Nikolina: Hvala Dunja što si pristala da budeš moja gošća u današnjoj epizodi podkasta. Volela bih da se predstaviš našim slušaocima, jer se baviš zaista interesantnim stvarima.Dunja: Pozdrav svima! Ja sam na Psihologiji doktorirala na temi zahvalnosti, a usput sam se usavršavala na jako puno različitih edukacija iz psihoterapije, takođe, jogom se bavim jako dugo i onda sam negde došla na ideju da sve ovo što ja znam i primenjujem objedinim u jedan integrativni program koji se zove “7 Drops of light” tj.”7 kapi svetlosti” zato što je ustvari ta simbolika negde jako bitna. Ta kapljica svetlosti treba ljudima da osvetli put koji god izaberu. To su metode ili tehnike koje služe za razvijanje sedam karakteristika kao što je zahvalnost, kreativnost...I kada bi svi razvili sebe ovaj svet bi postao potpuno drugačije mesto za život. Slogan ovog programa je Postanite umetnik svog života.A to znači da svako slobodno stvara u svom životu i da ne postoje greške, kao kada imate belo platno ispred sebe, znači nema grešaka ima samo različitih načina stvaranja.Tako da je negde moj cilj da inspirišem što veći broj ljudi da se malo više okrenu ka sebi, ka unutra i kreativnoj imaginaciji, za sve što rade, bilo čime da se bave. Nikolina: U okviru tog programa je i simboloterapija?Dunja: Da, simboloterapija, koja je od 2019. moja zaštićena intelektualna svojina, tako da niko nema prava osim mene, ili osobe koju obučim da koriste ovu tehniku. Nikolina: Pričaćemo više o svakoj kapi pojedinačno. Zanima otkud ideja i kako se izvojilo baš ovih 7 tehnika?Dunja: Iz mog doktorata je nastala tek jedna kap, to vam govori koliko sam ozbiljno posvetila pažnju svakoj od njih. Joga je uticala na razvijanje kapi meditacije i tehnika disanja.Danas je više nego neophodno da čovek savlada tehnike disanja, one mogu jako puno da pomognu. To znanje vam niko ne može oduzeti. Možete da plaćate najskuplje seminare, mentore šta god hoćete, ali na kraju disanje je osnov svega.To je osnovna tehnika koju drugi psihoterapeuti koriste, na primer kod paničnih napada i tako dalje. Klijenti se često vežu za terapeuta ili terapiju, međutim kada nauče da dišu ili kad nauče zahvalnost, onda to mogu da primenjuju u svakoj situaciji. Sve mogu da vam oduzmu ali to znanje ne.Nikolina: A kako ovaj ptogram funkcioniše to nisam videla. Kao kao kurs ili kao mentorstvo?Dunja: Program 7 kapi svetlosti primenjujem u radnim satima kao terapeutske metode.Takođe držim i predavanja na koja često bude slobodan ulaz. Imam i novi projekat koji se zove Kafa sa terapeutom, a od februara 2019. stavljam i snimke na Youtube. Snimam live sa gostima, na teme od kojih ljudi mogu imati koristi.Nikolina: Pošto ovaj podkast slušaju uglavnom žene koje su zainteresovane za pokretanje i rad online od kuće, zanima me kako je to kod tebe izgledal?. Pored stalnog posla, kako je došao prvi klijent?Dunja: Prvi klijent je došao slučajno. Moja namera nije bila da radim online. Jedna žena koja se preselila u Nemačku je izrazila želju da nastavimo sa našim terapijama, jer nije želela tamo da traži drugog psihoterapeuta. Ja sam se plašila da ću uskratiti klijenta za tu neku neverbalnu komunikaciju, za taj neki odnos koji sam mislila da može samo uživo da se postigne, međutim, kada sam videla koliko je to dobro prošlo ja sam onda te svoje predrasude sklonila u stranu i shvatila da je suština u komunikaciji pa na koji god način se ona obavljala. Click to view: show page on Awesound

Tehnika ja mehed kipuvad ikka enamasti kokku käima? Kui aga võtta kaks naist, küsida neilt, mida nad tehnikast teavad, arvavad või mõtlevad, siis tulemus on võibolla mõneti ootamatu. Tehnotroppide saatel on sel korral külalised - Sille ja Marianne ehk Tissidendid.

Kati Suun „Alati paku see üks asi rohkem.“ Tänase loo kangelanna on Kati Suun. Kati on äärmiselt ambitsioonikas noor naine, kellel on plaanis suuri asju korda saata ja 40-aastaselt jumalaks kandideerida. Praegu tegeleb ta aga klienditeenindajate koolitamisega, meeskonna coachinguga ja suhtumistreeninguga. „Teadmised ja oskused on 30% sajast, ülejäänud on suhtumine.“ Kati on väga uudishimulik elu vastu. Ta nimetab end story-telleriks ja ajuhäkkeriks. Kati toob välja aju programmeerimise, positiivselt meelestatuse ja eneseväärtustamise olulisuse. Mida rohkem me end „häkime“ ja tundma õpime, seda võimekamad ka oleme. Kati peamiseks tegevusvaldkonnaks on olnud toitlustus. Tänu oma läbipõlemise kogemuse hakkas Kati erinevaid tehnikaid käsitlema, mis tõid kaasa ka koolituste sisu põnevamaks muutumise. Kuna teooria koolitamine hakkas tunduma igav, jõudis Kati sügavama mõtestamise juurde: miks inimesed oma tööd teha ei taha. Kati on veendunud, et paljude haiguste põhjus on enda surumine teiste inimeste normaalsusesse. „Sa ei saa õpetada inimesi teenindama, kui nad suhtuvad valesti.“ „Mina ei aita sinu legendi luua, aga sa võid pealt vaadata, kuidas ma oma legendi loon.“ Tänases saates: Kuidas vältida läbipõlemist? 24:50 Kuidas Kati jõudis toitlustus valdkonda? 27:40 Kust sai koolituskodu alguse? 31:10 Tehnika tervenemiseks. 43:14 Miks peab Kati end ajuhäkkeriks? 48:00 Meetod otsustamiseks. 50:22 Kuidas ära tunda läbipõlemine? 1:05:12 Mis on hea klienditeenindus? 1:10:33 „Muusa ei salli laisku inimesi. Kui me tahame midagi, peame tegema hakkama.“ Hea kuulaja! Kui Sul on meile või Katile küsimusi/ettepanekuid, siis võta julgelt ühendust Facebookis või kirjuta indrek@hakkametegutsema.ee. Hoia end meie tegemistega kursis ja jälgi meid ka Instagramis! Search templates (CTRL+Space) New Template

Sabka&Maci Eesti Hiphop podcast #026 EESTI PÕLEB JA LIVETEST --------------------------------- Yo. Episoodil vähe teine dünaamika seekord, kuna testisime, kas saame live ülekannet ka teha. Enamvähem. Tehnika natuke jamas, aga all good. Saates kõlamas uut Eesti kama. Eesti on fayahhh. Palume live kohta tagasisidet. Kes vaatasid, andku teada, kuidas oli. Ja kas peaks seda tegema hoopis mõnes teises keskkonnas? Üldiselt visake ideid ja infi ka saate kohta. Me paneme hullu edasi. --------------------------------- Hostid: Sabka DJ Macifreakaz sabkajamaci@gmail.com ©Zoojak Underground

Marlen Annabel Kubri „Ma ei saa iseenda eest ära joosta!“ Tänase loo kangelanna Marlen Annabel tegeleb enda sõnul võlumisega. Keskkooli ajal ja enne seda arvas Marlen, et maailm on väga füüsiline ja kõike saab ära teha. Elu aga näitas, et ainult läbi tegemisega ei jõua tulemusteni. Nüüdseks on Annabel veendunud, et energiamaailm loob füüsilise maailma. „Sain aru, et olin keskendunud probleemidele ja probleemide analüüsimisele ja mida rohkem ma neid analüüsisin, seda hullemaks see läks!“ Marlen on alati kastist väljas elanud. Paljud ühiskonnanormid tema jaoks ei kehti. Energiast pakatav noor neiu leidis end 21 eluaastaks olukorrast, mil tema situatsiooni kirjeldas läbipõlemine, fantoomhaigused, rahapuudus, võlad ja soov mitte voodist välja tulla. Mustast august läbi käinud Marleni elu sai aga täieliku pöörde hetkel, kui naine avastas energiate maailma. Nüüd tegeleb naine oma elu igapäevaselt paremaks võlumisega ning seda teistele jagamisega. Marleni missiooniks on kõik eestlased üles äratada nii, et kõigil oleks hea olla. Marlen soovitab kõigil lasta olla endal see, kes sa oled, siis on sinust kõige rohkem kasu nii endale kui tervele maailmale. „Meid ei ole õpetatud kasutama iseennast!“ „Meie sisetunne on alati meile teejuhiks, kui me oleme valmis seda kuulama hakkama!“ Saates kuuled: Miks Marlen armastab Facebooki? 21:21 Mis muutis Marleni elu? 23:01 Kuidas sai Marlen stjuardessiks? 24:10 Tehnika, mis aitas Marleni välja depressioonist. 26:48 Kuidas jõudis Marlen Venemaale selgeltnägijate kooli? 28:26 Mis on alateadvuse puhastamine? 30:00 Kuidas mängida oma alateadvusega? 38:20 Kuidas leida oma väärtus? 1:00:00 Kuidas teha otsuseid väga lihtsalt? 1:08:40 „Me ei pea teadma, kuidas jõuda eesmärkideni. Peame kõigepealt hüppama üle sellest „kuidas osast“. Minema lõpp-punkti, selle lõpp-punki suhtes tegema endale totaalselt selge visiooni ja sellesse niimoodi siss elama nagu reaalsus.“ Hea kuulaja! Kui Sul on meile või Marlen Annabelile küsimusi/ettepanekuid, siis võta julgelt ühendust Facebookis või kirjuta indrek@hakkametegutsema.ee. Hoia end meie tegemistega kursis ja jälgi meid ka Instagramis!  

Trenutno je u tijeku više od 100 Cochrane recenzija intervencija na osobama s cističnom fibrozom, dok ih je gotovo devedeset objavljeno u cijelosti. U listopadu 2017. g. ovom je popisu dodan osvrt na učinke tehnike disanja zvane autogena drenaža. Glavna autorica Pamelu McCormack iz bolnice Alder Hey u Liverpoolu u Velikoj Britaniji objašnjava što su pronašli, Nina Raguž, suradnica hrvatskog Cochranea, prevela je razgovor, a Irena Zakarija-Grković iz Hrvatskog Cochranea s Medicinskog fakulteta u Splitu će nam ga pročitati.

Trenutno je u tijeku više od 100 Cochrane recenzija intervencija na osobama s cističnom fibrozom, dok ih je gotovo devedeset objavljeno u cijelosti. U listopadu 2017. g. ovom je popisu dodan osvrt na učinke tehnike disanja zvane autogena drenaža. Glavna autorica Pamelu McCormack iz bolnice Alder Hey u Liverpoolu u Velikoj Britaniji objašnjava što su pronašli, Nina Raguž, suradnica hrvatskog Cochranea, prevela je razgovor, a Irena Zakarija-Grković iz Hrvatskog Cochranea s Medicinskog fakulteta u Splitu će nam ga pročitati.

Trenutno je u tijeku više od 100 Cochrane recenzija intervencija na osobama s cističnom fibrozom, dok ih je gotovo devedeset objavljeno u cijelosti. U listopadu 2017. g. ovom je popisu dodan osvrt na učinke tehnike disanja zvane autogena drenaža. Glavna autorica Pamelu McCormack iz bolnice Alder Hey u Liverpoolu u Velikoj Britaniji objašnjava što su pronašli, Nina Raguž, suradnica hrvatskog Cochranea, prevela je razgovor, a Irena Zakarija-Grković iz Hrvatskog Cochranea s Medicinskog fakulteta u Splitu će nam ga pročitati.

Tegelikult tahaks väga osta oma tehnikavidinad Eestist. Aga sellega on pahasti - hinnad on kõrged, valik kohati vähene ning mõnikord pole kiita ka klienditeenindus. Ometigi - kas tõesti pole Eestist mõtet midagi osta?

Tanel Tammet on Tehnikaülikooli professor ja hardcore tehisintellekti-arendaja. "Intrigeeriv pärastlõuna" kolmapäeval, 12.03.19 Tallinna Kammerteatris/Vabriku seminaris kell 20.00Tallinn, Vabriku 12, Kalamaja.Küsimused ainult kohapeal!Piletid 5€/10€Tugitoolisportlastele: https://www.paypal.me/vabrikuseminar Vestlust juhib Toomas Saarepera See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.

Indrek töötab ajakirjanikuna Eesti Rahvusringhäälingus. Indrek teeb Vikerraadios saadet nimega Reporteritund, ühtlasi võib Indrekut kohata teleekraanil, Aktuaalses kaameras või hommikuti Terevisioonis. Kutsusin Indreku Ring Podcasti esimeseks külaliseks, et rääkida lahti mis asi see podcast (taskuhääling) oma olemuselt on, rääkisime ka vanast ja uuest meediast, uudistest ja ajakirjandusest üldiselt.Podcast ehk taskuhäälingIndrek jõudis oma esimese podcastini juba 2006. aastal. Viimase 12 aastaga on see meedium läbi teinud tohutu arengu ja kõigi eelduste kohaselt on suuremad mäed alles vallutamata. Podcastinduse käekäigust ja ajaloost esimeses saates räägimegi.Podcast valiti 2005. aastal aasta sõnaks. Podcast on tuletatud sõnadest iPod ja broadcast, esimesed podcastid laeti üles Apple’i iTunesi platvormile.Indreku esimene podcast oli The Guardiani jalgpallipodcast (1), mis on on üks maailma kuulatumaid jalgpallile pühendunud podcaste.Eestikeelne vaste podcastile on taskuhääling, mis ei ole aga väga käibesse läinud ja mis ka väga ei ütle konkreetselt, millega tegemist on.Eestikeelne vaste broadcastile on ringhääling, ehk podcast on hääling, mis tuleb sinu taskusse.Järelkuulamine on abivahend mõistmaks, mis see podcast on, aga lõppkokkuvõttes on ta audioformaadis uudistesaade, jutusaade või mõni omaette jutuvestmise žanr, ehk kokkuvõttes on podcast väga mitmekülgne asi.Podcasti tootmisel ei ole konkreetseid piire, sa võid sellega teha, mida tahad, ja põhiline erinevus klassikalise raadiosaatega on see, et sul ei ole nii nimetatud ajaaknapiirangut.Podcaste on hea kuulata päevaste n-ö mõttetute tegevuste ajal, süüa tehes, koristades, tööle või kooli minnes, trennis olles jms. Võimalusi on palju, millal oma aega efektiivsemalt ära kasutada.Peamised podcastide kanalid on iTunes (2) ja Soundcloud (3), mobiilidel iOS’i native Podcast äpp, Androidil Google Play ja Castbox (4).Storytelling podcastid/dokumentaaljärjejutud/jutuvestmispodcastid on viimastel aastatel esile kerkinud uus žanr. New York Timesil on väga edukas podcast The Daily (5), mis võtab enamasti ühe konkreetse päeva põhiloo, mis on Timesis olnud ja laiendab seda. Helistatakse allikad läbi ja mängitakse see lugu uuesti ette, aga selle inimemotsiooniga, mis on ühe hääle taga.Üks edukamaid storytelling-podcaste USAs on StartUp podcast (6), mille õigused Hollywood ära ostis ja millest telesari tehakse.Eesti podcastidest on edukaimad 7Blaze turunduspodcast (7), parima podcasti auhinna võitnud Tussisööjad (8) ja Tarmo Richard Klampi poolt tehtav Lainel (9) podcast lohesurfist, surfamisest ja elust.Iga neljas inimene USAs kuulab igakuiselt podcaste (10), Äripäeva raadio sõnul on eestlastest podcastide kuulajate arv sama (11).Joe Rogan (12) on podcastide maailma superstaar, kellest on saanud suurima haardega intervjuueerija.Uus meedia ja vana meediaPlatvormid nagu Youtube on viimaste aastate jooksul küpsenud ja tänu tehnoloogia kättesaadavusele on viimasel ajal hakatud palju kvaliteetset sisu tootma. Väga paljud edukad podcastid on välja kasvanud traditsioonilistest meediamajadest. USA üks populaarseimaid podcaste This American Life (13) on välja kasvanud avalik-õiguslikust raadiost.Uus meedia ei ole kammitsetud meediumist, tekst ei ole piiratud lehe suurusega, podcast/saade ei ole piiratud eetriaknaga. Tehnika odavnemine on demokratiseerinud selle maailma ja palju rohkem inimesi saab teha ja katsetada.Erisus uue ja vana meedia vahel tuleneb sellest, mida on võimalik teha tulenevalt konkreetsest platvormist, kus seda sisu edasi antakse.Sisu on liikunud sinna, kus on lugeja ja vaataja. 15-aastane noor lineaarset televisiooni ei vaata, aga ta võib tundide mõttes vaadata videomaterjali internetist samaväärselt või rohkemgi.Meedia on platvormistunud ja dimensioonid on muutunud — pole enam üknsnes raadio, televisioon ja ajaleht. On näiteks Postimehe platvorm, Youtube’i platvorm, Twitteri platvorm jne. Erinevad platvormid, kus on praktiliselt kõik olemas, mistõttu tekib tahes-tahtmata n-ö platvormilojaalsus.Uus trend USAs on seletav ajakirjandus, üks esimesi suurtest oli Vox (14). Vox hakkas selgitama uudiste puhul tausta ja seda, miks see oluline on. Teine prominentne tegija on Axios (15), mis on samamoodi uudiste tegemisele lähenenud täiesti teistmoodi, nad ei esita klassikalisi uudislugusid, vaid, kui midagi juhtub, selgitavad nad, mis juhtus ja miks see oluline on. BBC Global News podcast (16) ilmub iga 12 tunni tagant ja on üks populaarsemaid uudistekokkuvõtte podcaste.Vlog ehk videologi. Vlogger on inimene, kellega vaatajal tekib isiklik suhe ja sõltuvalt teemast nad mõtestavad ümbritsevat maailma. See on sarnane fenomen USA õhtuste jutusaadetega. Youtube’i vlogger on noore inimese jaoks oluliselt arusaadavam ja temaga on võimalik samastuda.Reddit (17) on globaalne foorum, foorumite foorum ja nagu nad ise ennast kirjeldavad front page of the internet. Redditi keskne süsteem seisneb selles, et keegi postitab lingi ja kasutajad saavad sellele anda kas poolt- või vastuhääle, millest tulenevalt see postitus tõuseb lehel ülespoole või langeb allapoole. Kõige populaarsemad postitused lähevad Redditi esilehele. Reddit on külastatavuselt top 5 lehekülg maailmas.Erinevaid subredditeid: Soccer (18), The Donald (19), Pictures (20), Ask historians (21), Ask reddit (22), World news (23), NBA (24), Ask me anything (25)Uudised ja ajakirjandusVõltsuudised ehk fake news on teadlik desinformatsiooni levitamine ehk teadlik valetamine, teadlik tõe moonutamine.Uudise usaldusväärsuse veendumises tuleb vaadata, kes on selle konkreetse uudise tootja. Kui uudistetootjal puudub baasinformatsioon, mis ettevõttega on tegu, kes on peatoimetaja ja kes toimetusse kuuluvad, siis see on hea indikaator, et tegemist ei ole usaldusväärse allikaga.Viited(1) The Guardiani jalka podcast – https://www.theguardian.com/football/series/footballweekly(2) Ring Podcast iTunes – https://itunes.apple.com/ee/podcast/ring-podcast/id1394121311?mt=2(3) Ring Podcast SoundCloud- https://soundcloud.com/user-570514439(4) Ring Podcast Castbox – https://castbox.fm/channel/Ring-Podcast-id1308108?country=us(5) The Daily podcast – https://www.nytimes.com/podcasts/the-daily(6) StartUp podcast – https://www.gimletmedia.com/startup(7) 7Blaze turundus podcast – https://7blaze.com/tag/podcast/(8) Tussisööjad podcast – https://omny.fm/shows/arimatti/playlists/tussis-jad(9) Lainel podcast – https://podtail.com/podcast/lainel/(10) Podcastide statistika – http://www.convinceandconvert.com/podcast-research/the-11-critical-podcast-statistics-of-2017/(11) Podcastidest Äripäeva raadios – https://www.aripaev.ee/saated/2017/12/07/kasulik-aripaev-kuidas-teha-head-podcasti(12) Joe Rogan – http://www.burke.ee/2018/05/28/indrek-lepik-joe-rogan-igauhe-renessansimees/(13) USA populaarseim podcast – https://www.thisamericanlife.org/(14) Vox – https://www.vox.com/(15) Axios – https://www.axios.com/(16) BBC Global News podcast – https://itunes.apple.com/us/podcast/global-news-podcast/id135067274(17) Reddit – www.reddit.com(18) Soccer – https://www.reddit.com/r/soccer/(19) The Donald – https://www.reddit.com/r/The_Donald/(20) Pictures – https://www.reddit.com/r/pics/(21) Ask Historians – https://www.reddit.com/r/AskHistorians/(22) Ask reddit – https://www.reddit.com/r/AskReddit/(23) World news – https://www.reddit.com/r/worldnews/(24) NBA – https://www.reddit.com/r/nba/(25) Ask me anything – https://www.reddit.com/r/AMA/ See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.

Tehnikat on meie tervise eest hoolitsemise toetamiseks järjest rohkem. Olgu selleks aktiivsusmonitorid või terviseäpid meie mobiiltelefonis. Kui aga peaksime olema haigestunud, aitab üha arenev tehnoloogia meid ravida ohutumalt kui kunagi varem. Saates teeme juttu kahe eesti teadlasega, kes kumbki omas ülikoolis ja omas valdkonnas töötavad just selle tehnoloogiaga, mis aitab meil tervena püsida või uuesti terveks saada.

Tehnikat on meie tervise eest hoolitsemise toetamiseks järjest rohkem. Olgu selleks aktiivsusmonitorid või terviseäpid meie mobiiltelefonis. Kui aga peaksime olema haigestunud, aitab üha arenev tehnoloogia meid ravida ohutumalt kui kunagi varem. Saates teeme juttu kahe eesti teadlasega, kes kumbki omas ülikoolis ja omas valdkonnas töötavad just selle tehnoloogiaga, mis aitab meil tervena püsida või uuesti terveks saada.

Latrina z globoko analizo nevarnih plitvin popularne kulture, politike, estrade ter njenih tedenskih presežkov. Analizira Miha Šalehar - Mihi.

Maaülikooli teadlane Ülo Niinemets, kes osales ajakirja Science selle nädala põhiartiklina avaldatud uurimistöös, räägib, miks on maailma taimedel nii erisuguse suurusega lehed. Tuleb välja, et tähtis suurusepiiraja on öine jahedus.Tehnikaülikooli geneetik Erkki Truve kutsub teadlase kommentaaris inimesi üles leppima sellega, et suurem osa geene on meil samad, mis ka üsna algeliseks peetavatel olenditel.

Maaülikooli teadlane Ülo Niinemets, kes osales ajakirja Science selle nädala põhiartiklina avaldatud uurimistöös, räägib, miks on maailma taimedel nii erisuguse suurusega lehed. Tuleb välja, et tähtis suurusepiiraja on öine jahedus.Tehnikaülikooli geneetik Erkki Truve kutsub teadlase kommentaaris inimesi üles leppima sellega, et suurem osa geene on meil samad, mis ka üsna algeliseks peetavatel olenditel.

Bioloog Kalle Olli räägib teadlase kommentaaris inimkonna mugavustsoonist ja ohtudest, mis võivad meid sealt välja ajada. Inimgeograaf Rein Ahas (pildil) arutleb inimeste rände ja tehnika arengu vastastikuste seoste üle. Informaatik Tambet Matiisen tutvustab vektoreid konstrueerivat ja kõrvutavat arvutiprogrammi, mis lahendab keskmise koolipoisi tasemel kaheksanda klassi kooliülesandeid. Saatejuht on Priit Ennet. Kuula 6. märtsil kell 17.05.

Bioloog Kalle Olli räägib teadlase kommentaaris inimkonna mugavustsoonist ja ohtudest, mis võivad meid sealt välja ajada. Inimgeograaf Rein Ahas (pildil) arutleb inimeste rände ja tehnika arengu vastastikuste seoste üle. Informaatik Tambet Matiisen tutvustab vektoreid konstrueerivat ja kõrvutavat arvutiprogrammi, mis lahendab keskmise koolipoisi tasemel kaheksanda klassi kooliülesandeid. Saatejuht on Priit Ennet. Kuula 6. märtsil kell 17.05.

Kas tulevikus peaks doktoriõpe Eesti ülikoolides toimuma inglise keeles? Kas tasuta kõrgharidus tuleks asendada laenusüsteemiga? Kas väikesed ülikoolid ja teaduskeskused tuleks liita Tartu Ülikooli, Tehnikaülikooli ning Tallinna Ülikooliga? Kas erialade dubleerimine tuleb keelata? Saatejuht Arp Müller kutsus nn Gunnar Oki raportis tehtud ettepanekute üle diskuteerima tehnoloogiaettevõtja Allan Martinsoni ja filosoofiaprofessor Tõnu Viiki.

Kas tulevikus peaks doktoriõpe Eesti ülikoolides toimuma inglise keeles? Kas tasuta kõrgharidus tuleks asendada laenusüsteemiga? Kas väikesed ülikoolid ja teaduskeskused tuleks liita Tartu Ülikooli, Tehnikaülikooli ning Tallinna Ülikooliga? Kas erialade dubleerimine tuleb keelata? Saatejuht Arp Müller kutsus nn Gunnar Oki raportis tehtud ettepanekute üle diskuteerima tehnoloogiaettevõtja Allan Martinsoni ja filosoofiaprofessor Tõnu Viiki.

Riigikogu komisjonides arutatakse meresõidu ohutuse seaduse eelnõud. Eesti Mereakadeemia nõunike kogus arutati Merekooli tänast ja homset päeva. Tehnikaülikoolis kaitses magistrikraadi Merekooli direktor Rein Ausmees. 75. sünnipäeva tähistas Eesti Mereakadeemia professor Aare-Maldus Uustalu. Tallinna lahel toimuvad purjetamise Laser klassi Euroopa meistrivõistlused. (Hubert Veldermann)

Tallinnas toimus VII Läänemere Teaduste Kongress. Tehnikaülikoolis kaitses magistrikraadi Andres Kask teemal „Litohüdrodünaamilised protsessid Tallinna lahe piirkonnas”. Eesti Mereakadeemias toimus juhi vahetus. Täie hooga edeneb Piirissaare sadama ehitus. Viimsi vallas Leppneeme sadamas toimub Merepäev. (Hubert Veldermann)

Maatunnis uurime kuidas edeneb äri eestimaiste marjadega ja mille üle kasvatajad nõu pidasid, mida teevad ja tahavad töötavad lastevanemad ehk mis tuli välja nelja maakonna uuringust, mis häirib Türi Tehnika- ja Maamajanduskooli vilistlasi, miks soovitab Kõo vallavanem valitsusel tõsta kange õlle hinda ja mis iseloomustab Põlvamaa turismi. Saatejuht on Madis Ligi. (Madis Ligi)

Maatunnis uurime millist saaki tõotab tolmlev leivavili ja kas rukkil on Eestis piisavalt turgu, mida pakuti ja näidati ning milles võisteldi rahvusvahelisel maaelumessil Agri, millised on uued püsililled ja kuidas rahvas need omaks võtab, mida tegi Türi Tehnika- ja Maamajanduskool vana tallikompleksiga ning kuidas edeneb ratsutamisteraapia kasutamine ja õpetamine Saatejuht on Madis Ligi. (Madis Ligi)

Maatunnis uurime mida arvavad maatohtrid streigist ja tervishoiu rahastamisest, kas Järvamaa kasvab või kahaneb, mida tahab teha Türi Tehnika- ja Maamajanduskool, kuhu tuleb õnnelike lehmade laut, kus ja millal saab õppida autode tuunimist, keda haarab eelkutseõppeprojekt ja milliseid erialasid sel kursusel tutvustatakse ning kas "pruutide kool" on endiselt populaarne. Saatejuht on Madis Ligi. (Madis Ligi)