Podcasts about krista p

Vstúpenie Krista Pána na nebo – Ascensio Domini Ježiš hovorí: „Keď budem vyzdvihnutý zo zeme, všetkých pritiahnem k Sebe.“ Ján 12,32 Lukáš 24,(44-49)50-53

Liturgické čítania na každý deň z rímskokatolíckeho liturgického kalendára. Veľkonočná nedeľa Pánovho zmŕtvychvstania (slávnosť s oktávou) Sk 10, 34a. 37-43 Ž 118, 1-2. 16ab+17. 22-23 R.: Toto je deň Krista Pána, radujme sa, aleluja. alebo Aleluja. Kol 3, 1-4 Jn 20, 1-9 Tento podcast vám prinášajú študenti, členovia tímu a priatelia Kolégia Antona Neuwirtha. Email: podcast@kolegium.org

Kazatel: Marcus Denny Událost: Nedělní shromáždění Datum: 26.1.2025 Text: Římanům 8, 34

Liturgické čítania na každý deň z rímskokatolíckeho liturgického kalendára. Krst Krista Pána (sviatok) Iz 42, 1-4. 6-7 Ž 29, 1b+2. 3ac-4. 3b+9c-10 Sk 10, 34-38 Lk 3, 15-16. 21-22 Tento podcast vám prinášajú študenti, členovia tímu a priatelia Kolégia Antona Neuwirtha. Email: podcast@kolegium.org

Urheilijan raha-asiat ei ole maailman helpoin yhtälö. Mistä urheilijan tulot koostuvat? Ja mitä sitten tapahtuu kun ura urheilun parissa loppuu? Muun muassa näistä kuullaan lisää kun pääsimme jututtamaan Krista Pärmäkoskea rahasta, urasta ja elämästä. Studiossa Kristan kanssa Nina Hirvensalo ja Susan Orfinskij.

(11:03) - Hlavní myšlenka: Srdce pro Krista překoná strach Dva důsledky srdce odděleného pro Krista: (24:42) - 1. Připravenost k obhajobě (39:20) - 2. Zahanbení protivníků ► http://www.krestanekurim.cz ► http://www.krestanekurim.cz/youtube ► http://www.krestanekurim.cz/spotify ► https://www.facebook.com/krestanekurim

Vstúpenie Krista Pána na nebo Piesne: 157, 162, 158, 163, A 38 Liturgické texty: 1. Kráľov 8, 22-24.26-28; Skutky 1, 3-11; Lukáš 24, 50-53 Kázeň: Ján 14, 26-28 Kazateľ: Peter Taját Kantor: Ján Paciga Sme radi, že nás sledujete na internete. Pokiaľ však môžete, poďte do živého spoločenstva! "Neopúšťajme svoje zhromaždenia, ako niektorí majú vo zvyku, ale napomínajme sa, a to tým viac, čím viac vidíme, že sa približuje ten deň." (Židom 10, 25) "Hľadajte Hospodina, kým sa dáva nájsť, vzývajte Ho, kým je blízko!" (Izaiáš 55, 6) Podporte cirkevný zbor dobrovoľným príspevkom, či už jednorazovým alebo pravidelným. Môžete tak urobiť na účet cirkevného zboru na účet IBAN: SK8702000000003265514051. Za Vašu podporu Vám vopred ďakujeme. Tieto služby Božie si môžete pozrieť taktiež ako video na YouTube kanáli www.youtube.com/c/CZLiptovskýJán alebo na facebookovej stránke www.facebook.com/ecavliptovskyjan.

Vstúpenie Krista Pána na nebo. Ascensio Domini Ježiš hovorí: „Keď budem vyzdvihnutý zo zeme, všetkých pritiahnem k Sebe.“ Ján 12,32 Lukáš 24,(44-49)50-53 44 Potom

Liturgické čítania na každý deň z rímskokatolíckeho liturgického kalendára. Veľkonočná nedeľa Pánovho zmŕtvychvstania (slávnosť s oktávou) Sk 10, 34a. 37-43 Ž 118, 1-2. 16ab+17. 22-23 R.: Toto je deň Krista Pána, radujme sa, aleluja. alebo Aleluja. Kol 3, 1-4 Jn 20, 1-9 Tento podcast vám prinášajú študenti, členovia tímu a priatelia Kolégia Antona Neuwirtha. Email: podcast@kolegium.org

Pirmoreiz pasaulē demonstrēts jauna tipa elektrības ieguves paņēmiens, ko izmantot ekstremāli tālās kosmosa misijās. To veido iekārta, kas kodoldegvielas siltumu pārvērš skaņā un šo skaņu - elektrībā. Kā skaņa, siltums un magnētiskā lauka svārstības var dot enerģiju tāliem kosmosa ceļojumiem, skaidro Latvijas Universitātes Fizikas institūta vadošais pētnieks Artūrs Brēķis. Artūrs Brēķis un viņa kolēģi radījuši prototipu “SpaceTrips” - tas ir jauna tipa elektrības ieguves paņēmiens, ko izmantot ekstremāli tālās kosmosa misijās, un šo latviešu veikumu augstu novērtē starptautiskie partneri. Latvijas zinātnieki jau desmitgadēm ir bijuši līderi specifiskās fizikas jomās, un pieminēto prototipu ļāvušas radīt tieši ilgā laika posmā uzkrātās zināšanas. "Iekārta, ko esam uzbūvējuši Salaspilī, Fizikas institūtā, būtībā tas ir enerģijas pārveidotājs, kas sastāv no divām mašīnām - no termoakustiskā dzinēja, kas ir siltuma pārveidotājs skaņā, un no magnetohidrodinamiskā ģeneratora, kas šo skaņu, kas ir mehāniskā enerģija, pārveido elektrībā, elektriskajā enerģijā tādā veidā, kā šķidra metāla svārsts magnētiskajā laukā - šurpu turpu, aptuveni 50 reizes sekundē ar frekvenci 50 herzi. Tādā veidā var saražot maiņstrāvu, kas varētu būt pielietojama, piemēram, kāda satelīta vai kosmiskas zondes elektroapgādes sistēmā, skaidro Artūrs Brēķis. "Attiecībā par magnetohidrodinamiku, šo nozari jāsaprot vispār tā, ja elektrība var plūst pa vadiem, pa kabeļiem, pa cietiem vadiem, kāpēc tā nevarētu plūst arī pa šķidru metālu? Un būtībā tas arī ir pamats magnētiskajai hidrodinamikai, tātad šķidras elektrovadošas vides mijiedarbība ar magnētisko lauku. Tā ir nozare, kurā mēs specializējamies institūtā," norāda Artūrs Brēķis. "Nebūs melots, ka mēs esam, es teiktu, vienīgais institūts pasaulē, kurš ekskluzīvi specializējas tikai un vienīgi vienā nozarē - ļoti, ļoti šaurā fizikas nišā, kas magnētiskā hidrodinamika. Tā vēsturiski ir iegājies, un te jāsaka tā, ka tā ir mūsu stiprā puse," turpina Artūrs Brēķis. "Es bieži esmu dzirdējusi arī, ka runā, teiksim, ka igauņiem ir "Skype" un IT, lietuviešiem tur ir "Maxima" un citi varbūt zīmoli. Kas ir mums, latviešiem? Kur mēs esam līderi? Man ir atbilde tam, ka viena no šīm jomām ir magnētiskā hidrodinamika, kur patiešām ir izveidojusies izcila ļoti augsta līmeņa zinātniskā skola, kurā mūs atpazīst visā pasaulē. Un tas arī pamats tam, kāpēc šādu projektu mēs varējām realizēt. Protams, ka starptautiska sadarbība visa tā pamatā.  (..) sadarbojoties termoakustikas speciālistiem, kas ir vēl šaurāka nozare zināmā mērā par magnētisko hidrodinamiku, kur apvienojas siltuma fizika ar skaņas fiziku, tie ir pārveidotāji, kas strādā uz šādu principu, termoaukustisko principu. Tur arī ir savi cilvēki pasaulē, kas tajā strādā. Un savukārt mēs, šķidra metāla speciālisti, sastrādājoties ar viņiem, mums izdevās šādu darbības principu realizēt un parādīt." Vienkārši var skaidrot, ka magnetohidrodinamika ir elektrības pārvietošanās šķidrumā un termoakustika - siltuma pārveidošanās skaņā. Neliels paskaidrojums. Termoakustiskajā dzinējā patiešām nepieciešama gan kodoldegviela, piemēram, amerīcijs, gan gāze, proti, nupat pieminētais argons. Siltums no kodoldegvielas rada temperatūru starpību uz termoakustiskā dzinēja siltummaiņiem jeb iekārtām, kas pārvada siltumu no vienas vides uz citu. Kad temperatūru starpība un arī spiediens ir pietiekami augsti, sāk svārstīties gāzes spiediens un rodas skaņa. Varam to pat iztēloties aptuveni tā: kodoldegvielas un gāzes tvertnes dzīvojas viena otrai blakus, un vienā brīdī degvielas siltums rada impulsu, teju “iesper” gāzei, un tā rada skaņa. Sava veida domino efekts.  Un ar pētnieka pieminēto vārdu salikumu “darba ķermenis” inženieri sarunvalodā parasti sauc elementu, kas kustas. Piemēram, automašīnu iekšdedzes dzinējos tie būtu cilindri, kas kustētos šurpu un turpu. Taču prototipa “SpaceTRIPS” gadījumā nekādu kustīgu detaļu nav, līdz ar to gāze argons pati par sevi ir darba ķermenis termoakustiskajam dzinējam. Varbūt jūs jautāsiet - cik tad liels ir pats prototips? Tie ir aptuveni 2 metri gan garumā, gan augstumā, bet, veidojot īstu kosmosā palaižamu iekārtu, skaņas caurules un viss pārējais būtu vēl kompaktāks.  Esam aplūkojuši prototipa pirmo posmu, kurā siltumenerģija tiek pārveidota akustiskajā jeb mehāniskajā enerģijā. Saules paneļu ietekme uz gaisa temperatūru to tuvumā "Saules panelis ir tumšā krāsā, un tāpēc tas absorbē daudz vairāk siltuma nekā atstarojošās tuksneša smiltis. Lai gan daļa enerģijas tiek pārvērsta elektrībā, liela daļa no tās joprojām uzsilda paneli. Un, ja vienlaidus sagrupēti miljoniem šādu paneļu uzsilst, tad kopā ar tiem uzsilst arī visa teritorija. Ja šie saules paneļi atrastos Sahāras tuksnesī, tad šis jaunais siltuma avots  ietekmētu klimatu tādā mērā, ka šajā reģiona parādītos vairāk nokrišņu un rezultātā tuksnesis kļūtu zaļāks." Tas ir citāts no raksta, ko tīmekļa vietnē „The Conversation”  publicēja Lundas universitātes un Ķīnas provinces Guandunas universitātes ģeogrāfijas pētnieki par to, kā izmantojot datorprogrammu tika modelēta situācija, kā milzīgie saules paneļu parki pasaulē varētu izmainīt klimatu. Tātad jāņem vērā, ka tas ir tikai, kā paši pētnieki raksta, hipotētiski pieļaujams rezultāts, kas veidots ar datorsimulāciju. Bet  no otras puses, ja skatāmies uz to, ka pasaules lielākie saules paneļu parki, kuru izmērs ir mērāms vairākos tūkstošos hektāru (tādi atrodas Indijā, Ķīnā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Meksikā, Ēģiptē) un kur vienlaidus ir izvietoti miljoniem saules paneļu, kuru tumšā virsma uzsilst no saules gaismas, tad, protams, rodas jautājums, kā šāds milzīgs siltuma avots ietekmē apkārtējo vidi. To skaidro biedrības “Zaļā brīvība” atjaunīgās enerģijas politikas eksperte Krista Pētersone.

Liturgické čítania na každý deň z rímskokatolíckeho liturgického kalendára. Krst Krista Pána (sviatok) Iz 42, 1-4. 6-7 Ž 29, 1b+2. 3ac-4. 3b+9c-10 R.: Pán požehná svoj ľud pokojom. Sk 10, 34-38 Mk 1, 7-11 Tento podcast vám prinášajú študenti, členovia tímu a priatelia Kolégia Antona Neuwirtha. Email: podcast@kolegium.org

Večerné Služby Božie v predvečer sviatku narodenia Krista Pána

Fyysinen vahvuus, taidollinen ja tekninen osaaminen on yleensä itsestäänselviä asioita kun puhutaan huippusuorituksen edellytyksistä. Mutta mitä muuta se vaatii taustalleen? Tässä jaksossa puhun kolmesta ehkä yllättävästä asiasta, jotka jokaisen urheilijan kannattaa ottaa huomioon omaa huippua tavoitellessa

Laikā, kad pasaulē notiek ANO Klimata pārmaiņu konference Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Latvijā tapis svarīgs un īpašs plāns. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, enerģētika, zaļāka infrastruktūra, ogļskābās gāzes uzņemšana no atmosfēras - kas šajās jomās plānots jaunajā Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā? Ko par to saka vides organizācijas? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Pasaules Dabas donda direktors Jānis Rozītis un biedrības "Zaļā brīvība" atjaunīgās enerģijas politikas eksperte Krista Pētersone.

Dávid Kováč - Neděle, 3. Září 2023 - Video záznam kázání Finanční dar na Teen Challenge Číslo účtu: 2700499139/2010 VS: 1419 Děkujeme za vaši štědrost.

Par vēja parku izbūvi diskutējam jau daudzus gadus. Šajās sarunās bieži izskan bažas par vēja parku atrašanās vietu - tā parasti ir ne tikai iedzīvotāju neapmierinātība ar ainavu, bet arī ekspertu brīdinājumi par apdraudējumu putniem un sikspārņiem. Kā salāgot šīs intereses un kādi ir labās un sliktās prakses piemēri tepat Latvijā? Par to saruna ar raidījuma viesiem, kuru vidū: Latvijas Universitātes vadošais pētnieks un Latvijas ornitoloģijas biedrības padomes loceklis Jānis Priednieks, biedrības "Zaļā brīvība" atjaunīgās enerģijas eksperte un vides ģeogrāfe Krista Pētersone, un attālināti pievienojas arī sikspārņu eksperts, biologs Viesturs Vintulis.  Bet, kā ieviest kārtību un kā izkontrolēt putnu  gaitas lidmašīnu tuvumā - par to Zanes Lāces-Baltalksnes sarunā ar starptautiskās lidostas “Rīga” vecāko putnu un dzīvnieku kontroles speciālistu Mareku Arbidānu.   

Vstúpenie Krista Pána na nebo Piesne: 157, 162, 158, 163, A 38 Čítania: Izaiáš 61, 10-11; Efezským 1, 17-23; Lukáš 24, 49-53 Kázňový text: Ján 14, 26-28 Kazateľ: Peter Taját Kantor: Ján Paciga Sme radi, že nás sledujete na internete. Pokiaľ však môžete, poďte do živého spoločenstva! "Neopúšťajme svoje zhromaždenia, ako niektorí majú vo zvyku, ale napomínajme sa, a to tým viac, čím viac vidíme, že sa približuje ten deň." (Židom 10, 25) "Hľadajte Hospodina, kým sa dáva nájsť, vzývajte Ho, kým je blízko!" (Izaiáš 55, 6) Pozývame Vás k zbierke pre Ukrajinu. Prispieť je možné v NEDEĽU NA SLUŽBÁCH BOŽÍCH alebo priamym darom na číslo účtu SK42 0200 0000 0045 6819 6251. Podporte cirkevný zbor dobrovoľným príspevkom, či už jednorazovým alebo pravidelným. Môžete tak urobiť na účet cirkevného zboru na účet IBAN: SK8702000000003265514051. Za Vašu podporu Vám vopred ďakujeme. Tieto služby Božie si môžete pozrieť taktiež ako video na YouTube kanáli www.youtube.com/c/CZLiptovskýJán alebo na facebookovej stránke www.facebook.com/ecavliptovskyjan. #ecavonlinekoro #ecav #lutheran #church #cirkev #worship #sluzbybozie #liptovskyjan

Liturgické čítania na každý deň z rímskokatolíckeho liturgického kalendára. Veľkonočná nedeľa Pánovho zmŕtvychvstania (slávnosť s oktávou) Sk 10, 34a. 37-43 Ž 118, 1-2. 16ab+17. 22-23 R.: Toto je deň Krista Pána, radujme sa, aleluja. alebo Aleluja. Kol 3, 1-4 Jn 20, 1-9 Tento podcast vám prinášajú študenti, členovia tímu a priatelia Kolégia Antona Neuwirtha. Email: podcast@kolegium.org

6.1.2023 - Zjavenie Krista Pána mudrcom Mgr. Stanislav Grega - zborový farár ECAV Hybe Kázňový text: Žid 1,1-2 "Mnoho ráz a rozličným spôsobom hovoril kedysi Boh otcom ústami prorokov. V týchto posledných dňoch prehovoril k nám v Synovi"

Slovo na neděli 19.2.2023: Život visí na vlásku! Totiž: Ani vlas z vaší hlavy se neztratí. To je výrok orientálních despótů, kteří zajišťovali svým poddaným a partnerům bezpečnost. Známe jej od Davida a Šalamouna. A teď i od Krista Pána! My se můžeme zavěsit na vlásek důvěry, který vyjadřuje citlivé a jemné vedení Boží úspěchem i prohrami. Máte osm a půl minuty? Pojďte si povídat o životě!

Liturgické čítania na každý deň z rímskokatolíckeho liturgického kalendára. Krst Krista Pána (sviatok) Iz 42, 1-4. 6-7 Ž 29, 1b+2. 3ac-4. 3b+9c-10 R.: Pán požehná svoj ľud pokojom. Sk 10, 34-38 Mt 3, 13-17 Tento podcast vám prinášajú študenti, členovia tímu a priatelia Kolégia Antona Neuwirtha. Email: podcast@kolegium.org

S Martinem C. Putnou procházíme spletitými duchovními dějinami Evropy napříč národy i náboženskými konfesemi.

Energokopiena ir iedzīvotāju brīvprātīgi izveidota apvienība ar kopēju interesi energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, ieviešot alternatīvus energoresursus. Baltijas pieredzi un izaicinājumus energokopienu attīstības veicināšanā, pārrunāsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā tieši energokopienu attīstība sekmēs iedzīvotāju energoresursu patēriņu samazināšanu. Protams, tas notiks, ieviešot alternatīvus energoresursus, bet kā to izdarīt? Diskusijas dalībnieki: Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas enerģētikas aģentūra” pārstāvis, energopārvaldnieks Valdis Ratniks, biedrības "Zaļā brīvība" atjaunīgās enerģijas eksperte Krista Pētersone un programmētājs, biedrības "Pilsēta cilvēkiem" dalībnieks, saules enerģijas entuziasts Raivis Dejus. Enerģētikas likuma grozījumi nosaka, ka energokopiena ir tiesību subjekts, kurš nodarbojas ar enerģijas – galvenokārt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas un cita veida atjaunojamās enerģijas – ražošanu, tirdzniecību, elektroenerģijas kopīgošanu, patēriņu un uzkrāšanu, pieprasījuma reakcijas pakalpojuma nodrošināšanu, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojuma, energoefektivitātes pakalpojuma vai citu energopakalpojumu sniegšanu. "Iedomājieties, ka dzīvojat normālā Rīgas daudzstāvu mājā. Jums ir jumts, kurš vienkārši ir, un tur nekas nenotiek, un jūs maksājat dārgi par elektrību.Tad jūs ar saviem kaimiņiem sametaties, uzliekat uz tā jumta saules paneļus un visi tērējat savu elektrību, kas ir lētāka, kas ir no zaļajiem resursiem, un visi ir laimīgi. Tas būs iespējams," stāsta Raivis Dejus. Savukārt energokopienas darbības mērķis pēc likuma ir enerģijas saražošana tās biedriem vai daļu turētājiem, sniedzot ekonomiskus, sabiedriskus un ar vides kvalitātes uzlabošanu saistītus labumus tās biedriem, daļu turētājiem vai teritorijām, kurās tā darbojas. "Ja, piemēram, es savā lauku īpašumā uzstādu saules paneļus, tad iegūto enerģiju es varēšu izmantot arī savā Rīgas dzīvoklī. Vai arī kāds uzņēmums, ja uzstādīs kaut kur laukos vai pļavā saules parku, varēs iegūto izlietot vēl kādā savā adresē," skaidro Valdis Ratniks. Šī kārtība gan vēl nav pilnvērtīgi stājusies spēkā. Svarīgs ir arī aspekts, ka energokopienas primārais darbības mērķis nav peļņas gūšana.

26. 5. 2022 - Vstúpenie Krista Pána na nebesá Mgr. Stanislav Grega - zborový farár ECAV Hybe Kázňový text: Lk 24, 44-49

Rôzne otázky, rôzni pastori, odpovede na pár minút; to vám ponúka relácia Navigácia na ceste, v ktorej dôležité témy rozoberajú pastori (Stano Gurka, Ivan Zuštiak, Pavel Hanes, Michal Findra a Samuel Javornický).

Vstúpenie Krista Pána na nebo Ascensio Domini Kristus hovorí: A Ja, keď budem vyzdvihnutý zo zeme, všetkých pritiahnem k Sebe. Ján 12,32 Skutky

Rôzne otázky, rôzni pastori, odpovede na pár minút; to vám ponúka relácia Navigácia na ceste, v ktorej dôležité témy rozoberajú pastori (Stano Gurka, Ivan Zuštiak, Pavel Hanes, Michal Findra a Samuel Javornický).

Liturgické čítania na každý deň z rímskokatolíckeho liturgického kalendára. Veľkonočná nedeľa Pánovho zmŕtvychvstania Sk 10, 34a. 37-43 Ž 118, 1-2. 16ab+17. 22-23 R.: Toto je deň Krista Pána, radujme sa, aleluja. alebo Aleluja. Kol 3, 1-4 Jn 20, 1-9 Tento podcast vám prinášajú študenti, členovia tímu a priatelia Kolégia Antona Neuwirtha. Email: podcast@kolegium.org

Spanish is a diverse language, so it's no surprise that Guatemala would have its own unique vocabulary and phrases. Located just south of Mexico, we expected to hear a lot of similarities with Mexican Spanish, but I wasn't expecting to learn about a whole different way of addressing people. Vos tenés? Find out about some of the most popular Guatemalan Spanish words and phrases, or chapinismos, in this episode with our friend and Guatemalan hostess, Krista Perez.Links:099 - Países: Guatemala | Countries: GuatemalaGet $10 Off WorldpackersEnter code SPANISHANDGO at checkoutCheck out Krista's listing on WorldpackersLevel up your Spanish with our Podcast MembershipGet the full transcript of each episode so you don't miss a wordListen to an extended breakdown section in English going over the most important words and phrasesTest your comprehension with a multiple choice quizSupport the show (https://spanishandgo.com/support-us)

Subscriber-only episodeThis is the exclusive audio breakdown section for episode 101 - Chapinismos con Krista Pérez | Chapinisms with Krista Perez.Support the show

We Need a Reckoning is a deeply powerful collection of poetry, essays, and memoir by women and non-binary people of color in the Tacoma, Washington area. Organized into five parts — wind, soil, water, sky, and breath – and featuring creative writing by thirty-one contributors, the collection is simultaneously a rallying cry for the land and people we build our homes in; a spell for strength and safe passage through tribulation; and a celebration of the power and brilliance of women. In a panel discussion moderated by Blue Cactus Press publisher Christina Vega, contributors Krista Pérez, Katharine Threat, Lydia K. Valentine, and Jesi Hanley Vega discussed their work, performed readings from We Need a Reckoning, and invited questions from audience members. Panelists Krista Pérez, founder and president of the Tacoma Women of Color Collective (TWCC), has spent the bulk of her education and career learning and prioritizing anti-racist, equitable, and community-centered work. Her multi-disciplinary perspective allows her to view her work through several lenses which include being the daughter of an immigrant father and migrant worker mother, her undergraduate degree in law, economics and public policy, small business/entrepreneurial knowledge, and passion for community organizing. These experiences inform the work that Krista has done through TWCC, The Community Market (her PoC-centered market), and her equity consulting business, Pérez Consulting. Katharine Threat is a mixed-race writer from the D.C. area who focuses her writing on the subjects of race, identity, and the concept of home. She graduated from the University of Puget Sound with a BA in Art History and English Creative Writing and is passionate about generating and maintaining safe spaces for young artists to express themselves and share their art. She wants to work with contemporary artists of all media and foster sympathetic, earnest, and socially active communities through art. Lydia K. Valentine, is a playwright and poet, director and dramaturg, editor and educator. Her proudest accomplishment, though, is being a mom to two creative, intelligent, and caring individuals and activists. In her own writing and the projects to which she contributes through Lyderary Ink, Lydia seeks to amplify the voices of those who are often stifled, ignored, and marginalized in what has been the accepted narrative of the United States. Lydia's first poetry collection, Brief Black Candles, was published in November 2020 by Not a Pipe Publishing. She is the current Tacoma Poet Laureate. Jesi Hanley Vega is a native of The Bronx and a transplanted Tacoman. A former screenwriter and documentary filmmaker, Jesi now finds joy as a book editor, writing instructor, and communications consultant. When not working, Jesi loves writing fiction, practicing guitar, and bouncing on her mini-trampoline. She's also a fantastic cook. Jesi is the mom of two and the stepmom of two more, and is deeply grateful for her loving partner, Marc. Moderated by Christina Vega. Buy the Book: We Need a Reckoning: Poetry, Essays, and Memoir by Women and Nonbinary People of Color from Blue Cactus Press Presented by Town Hall Seattle. To become a member or make a donation click here. 

The pod is back to recap a good old-fashioned individual start throwdown, with special guest Kristin Størmer Steira. We break down Therese Johaug of Norway's nail-biting win over Finland's Kerttu Niskanen and another nail-biting race for third between Finland's Krista Pärmäkoski and Russia's Natalia Nepryaeva. And we discuss questions about the U.S. team selection for the upcoming women's relay, and the pressure cooker environment of the championships.We'll be back after tomorrow's men's 15 k.

Enerģētikas krīze Eiropā radījusi karstas diskusijas par enerģijas avotiem nākotnē un atkal aktualizējies jautājums par kodolenerģijas izmantošanu. Eiropas Komisija izteikusi priekšlikumu kodolenerģiju un dabasgāzi tomēr iekļaut ilgtspējīgo investīciju sarakstā, taču pret to iestājas Eiropas vides birojs. Kādus ieguvumus un kādus riskus rada atomelektrostaciju darbība un vai nākotnes kodolenerģija, kas šobrīd vēl ir izpētes procesā, varētu mazināt potenciālos draudus, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē valsts emeritētais profesors, kodolfiziķis Oļģerts Dumbrājs, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta vadošais pētnieks Dzintars Jaunzems un biedrības "Zaļā brīvība" pārstāve, enerģētikas un klimata eksperte Krista Pētersone. Kodolenerģiju arvien daudz izmanto elektroenerģijas ražošanā pasaulē. "Kodolenerģijas kapitāla izmaksas uz uzstādīto elektrības jaudu ir 5 līdz 15 reizes dārgākas nekā saule vai vējš. Otrs aspekts, ka šobrīd kodolenerģētika ir liels enerģijas avots, kas nav izkliedēts. Mēs uzliekam vienu atomspēkstaciju un, salīdzinot ar Latviju, ja mums maksimālā elektroenerģijas slodze ziemā ir ap 1200 megavati visai valstij kopā, tad atomreaktora minimālais slieksnis ir 1500 - 2000 megavati. Tas nozīmē, ka mērogam jābūt lielākam, jaudas ir stipri par daudz," skaidro Dzintars Jaunzems. Tomēr Eiropā nav vienprātības par elektroenerģijas ieguves veidiem. "Kopumā sliktākais iespējamais scenārijs ar atomreaktoriem vienmēr būs sliktāks nekā, ja paskatāmies citos virzienos vai citās tehnoloģijās," uzskata Dzintars Jaunzems. "Ne tikai atkritumi, bet mums arī jāiegūst šie izotopi, resursi, ko piegādājam tai stacijai. Veidojas situācija, ka no kaut kurienes tie būs jādabū.  Primāri jāskatās uz tādiem enerģijas veidiem, kur nav jāgaida no kāda cita, vai viņš mums iedos vai pārdos, vai kaut kur izraksim. Globālā skatījumā tas būtu pareizākais ceļš, bet diemžēl mums enerģiju vajag un daudzās valstīs atomenerģija ir būtisks elektroenerģijas ģenerācijas veids." Kodolenerģijas iegūšana, izmantojot kodolsintēzes metodi būtu videi daudz draudzīgāks veids. "Tā ir tāla nākotnes mūzika, šodien par kodolsintēzi, ka tā ražos elektrību tuvākā laikā, es personīgi tam neticu," vērtē Oļģerts Dumbrājs. "Ļoti sarežģīta fizika (..) kodolplazma ir ļoti sarežģīts objekts, kas negrib pakļauties cilvēkam, lai viņu ierobežotu." Vai enerģija tiešām nekur nepazūd? Jau skolas gaitās fizikas stundās saskaramies ar jēdzienu "enerģijas nezūdamības likums". Tātad enerģija tā vienkārši neizgaist. Bet kur tā rodas un vai varam visu enerģiju kādā veidā uzkrāt, ja reiz tā nepazūd? Cik sarežģīti tas varētu būt? Ja jums būtu jāpaskaidro jēdziens “enerģija”, kādus apzīmējumus jūs lietotu? Iespējams, kāds teiktu, ka enerģija ir tas, kas mums dod spēku. Kāds cits atbildētu, ka enerģija ir tas, kas kaut ko darbina, piemēram, automašīnu. Bet, iespējams, vēl kāds piebilstu, ka pārāk daudz enerģijas mums dod lieko svaru. Jā, bet kas tad tas īsti ir? Parādība, kaut kas sajūtams vai sataustāms? Lai atbildētu uz šo un citiem jautājumiem, attālinātā sarunā tiekamies ar Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas fizikas skolotāju un izglītības portāla “Fizmix” satura veidotāju Valdi Zuteru. “Enerģijas nezūdamības likums” ir vārdu salikums, kas nav atraujams no mācību programmas skolā. Šis gan ir likums, ko vērtīgi atcerēties arī tad, ja skolas laiki jums sen aiz muguras, jo no fizikas procesiem ikdienas norisēs nevaram izvairīties arī vēlākos dzīves posmos. Valda Zutera sniegtie skaidrojumi no pārrunām ar skolēniem labi ilustrē likuma izpausmes, un tās novērojamas, runājot jau par mehāniku un mehānisko enerģiju. Proti, ja gaisā paceltu bumbiņu ar potenciālo enerģiju mēs palaižam vaļā, tad mehāniski pieaug ātrums, un potenciālā enerģija pāriet kinētiskajā jeb kustības enerģijā. Un tā šis likums caurauž arī citus fizikas jautājumus.

Krst Krista Pána - záver Vianočného obdobia Káže br. Reginald OP. https://dominikani.sk/ podcast@dominikani.sk

Liturgické čítania na každý deň z rímskokatolíckeho liturgického kalendára. Krst Krista Pána (sviatok) Iz 42, 1-4. 6-7 Ž 29, 1b+2. 3ac-4. 3b+9c-10 R.: Pán požehná svoj ľud pokojom. Sk 10, 34-38 Lk 3, 15-16. 21-22 Tento podcast vám prinášajú študenti, členovia tímu a priatelia Kolégia Antona Neuwirtha. Email: podcast@kolegium.org

6.1.2022 - Zjavenie Krista Pána mudrcom Mgr. Stanislav Grega - zborový farár ECAV Hybe Kázňový text: J 1,18

Kázeň brata farára Daniela Beňucha na biblický text Matúš 1,3.6.7.9

Kázeň v predvečer sviatku narodenia Krista Pána

Vstúpenie Krista Pána na nebo. Ascensio Domini Kristus hovorí: „A ja, keď budem vyzdvihnutý zo zeme, všetkých pritiahnem k sebe.“ Ján 12,32 Skutky

Liturgické čítania na každý deň z rímskokatolíckeho liturgického kalendára. Veľkonočná nedeľa Pánovho zmŕtvychvstania Sk 10, 34a. 37-43 Ž 118, 1-2. 16ab+17. 22-23 R.: Toto je deň Krista Pána, radujme sa, aleluja. alebo Aleluja. Kol 3, 1-4 Jn 20, 1-9 + Ubi Caritas Tento podcast vám prinášajú študenti, členovia tímu a priatelia Kolégia Antona Neuwirtha. Email: podcast@kolegium.org

The facts are this: with Johaug in the 4 x 5 k relay mix Norway remains a force late in the race when the skate legs ensue. Today in Oberstdorf, Johaug took over the race and made it a relative yawner up front. The real action was for third place where the U.S. and Finland threw down. Over 20 k of racing came down to the final straight when Krista Pärmäkoski and Jessie Diggins drag raced. Pärmäkoski crossed first securing third for Finland, while the U.S. settled for fourth. In this episode: 45 minutes of all you can take 4 x 5 k relay.  

Radio Cityn Aamussa jaettiin rahaa! Sekunnin siivussa kuultiin oikea veikkaus ja potissa ollut 520€ lähti kuulijalle. Huomenna uusi siivu! Samuel varustautuu kovaa vauhtia pilkkikisoihin hakemalla uudet varusteet ja Jere miettii jo erillisen kesätilin perustamista. Krista Pärmäkosken talonrakennusprojekti jakaa poikien mielipiteet ja kiinalaisten peräaukkotestaus puhututtaa yhä. Avoin suhde on aina epäreilu diili miehelle. Studiossa yllättävän paljon vegaanisia herkkuja..

Kommer Finlands trumfkort Krista Pärmäkoski och Iivo Niskanen att infria förväntningarna och vilka överraskningar kommer det varma vädret att bjuda på? Slaget efter tolv diskuterar vinterns stora längdåkningsfest, VM i Oberstdorf. Gäster i studion är längdåkaren Rebecca Ehrnrooth, Yle Sportens expertkommentator Matias Strandvall och Yle Sportens kommentator Christian Vuojärvi. Anki Karhu leder ordet. E-post: slaget@yle.fi

Mgr. Stanislav Grega - zborový farár ECAV Hybe Kázňový text: Evanjelium podľa Matúša 2, 11 „11 I vošli do domu, uvideli dieťatko s matkou Máriou, padli na tvár a klaňali sa Mu. Potom otvorili svoje klenotnice a obetovali Mu dary: zlato, kadidlo a myrhu.“

Na sviatok Krstu Krista Pána sa nám prihovára P. Jozef Mihok CSsR, misionár milosrdenstva a správca farnosti Banská Bystrica - Radvaň.

Krst Krista Pána. Káže br. Samuel OP. https://dominikani.sk/ podcast@dominikani.sk

Liturgické čítania na každý deň z rímskokatolíckeho liturgického kalendára. Krst Krista Pána (sviatok) Iz 42, 1-4. 6-7 Ž 29, 1b+2. 3ac-4. 3b+9c-10 R.: Pán požehná svoj ľud pokojom. Sk 10, 34-38 Mk 1, 7-11 Tento podcast vám prinášajú študenti, členovia tímu a priatelia Kolégia Antona Neuwirtha. Email: podcast@kolegium.org

Mudrci sa na základe úsudku rozhodli, že kráľa prídu pozdraviť do paláca. Kde inde by sa mal narodiť?! To bol bežný predpoklad. Avšak tam ho nenašli. Našli len starého mrzutého krutého kráľa. Mudrci sa nevzdali a sledovali volanie betlehemskej hviezdy ďalej. Tušili, že to narodené dieťatko je výnimočné a aj oni mu musia vzdať česť a chválu. Paradoxné je, že tam kde miestna vláda a kňazi nedokázali vnímať znamenia a proroctva Písma s plnou vážnosťou musia prísť pohanskí cudzinci. Hovorí Emil Hankovský, na organ hrá Barbora Hankovská. Pieseň z Ev. spevníka č. 77.

Mt 2, 1 - 2 a 9 - 10: Keď sa za čias kráľa Herodesa v judskom Betleheme narodil Ježiš, prišli do Jeruzalema mudrci z východu. Pýtali sa: „Kde je ten práve narodený židovský kráľ? Videli sme totiž na východe jeho hviezdu a prišli sme sa mu pokloniť.“ Oni vypočuli kráľa a odišli. A hľa, hviezda, ktorú videli na východe, išla pred nimi, až zastala nad miestom, kde bolo dieťatko. Keď uvideli hviezdu, naplnila ich veľmi veľká radosť.

Božie zjavenie bolo aj pri pastieroch, ktorým sa zjavili anjeli.

Igor Matovič po siedmich dňoch reaguje na kauzu svojho plagiátu. V novinároch vidí „arbitrov pravdy“, svoj postup, ktorý vyústil do označenia „plagiát“ označuje za chybu, no neúmyselnú. Ak médiá podľa premiéra od minulého týždňa hovoria o jeho plagiáte, on tvrdí, že o nesprávnom citovaní nevedel. Premiér avizoval svoju tlačovú konferenciu na sociálnych sieťach už počas dňa. A to slovami, že o pol piatej popoludní predstúpi pred „najväčšie slovenské morálne autority“ - čím označoval novinárov. Avizoval pritom „verejnú spoveď“ o svojej diplomovke. Jeho status vyvolal bohatú diskusiu. Publicista Samuel Marec pod ním premiérovi pripomenul, že „sú to tie isté morálne autority, ktoré odhalili Dankov plagiát a mnohé iné kauzy, z ktorých ste následne získavali politické body“. „Verejná spoveď“ sa však premenila miestami na hádku s novinármi. Nezaznela však premiérova odpoveď na opakovanú otázku, či spochybňovanú prácu zverejní. Svoj politický osud dáva do rúk poslancov, ktorým vraj dáva voľnú ruku. Sám odstupovať nemieni. Šéfredaktor a komentátor Aktualít Peter Bárdy hovorí, že „bohužiaľ dnes môže byť na Slovensku premiérom každý, s akoukoľvek minulosťou aj prítomnosťou“. Viete, že na Slovensku máme mať aj reálnu podobu Krista? Pýšia sa ňou na Gemeri v obci Štítnik. V miestnom gotickom kostole ju mali do fresky preniesť toskánski umelci. „Podľa legendy, tvár tejto soche vyrezali anjeli, čiže by malo ísť o reálne zobrazenie Kristovej tváre. A tento zaujímavý výjav sa u nás nachádza“, tvrdí Adam Molnár, turistický sprievodca v Štítniku. Práve on nás prevedie ďalším zo skvostov slovenského Toskánska, ako sa zvykne hovoriť o Gemeri. Aj dnes pokračujeme v odkrývaní krás Gemera. Moderuje Jaroslav Barborák.

Igor Matovič po siedmich dňoch reaguje na kauzu svojho plagiátu. V novinároch vidí „arbitrov pravdy“, svoj postup, ktorý vyústil do označenia „plagiát“ označuje za chybu, no neúmyselnú. Ak médiá podľa premiéra od minulého týždňa hovoria o jeho plagiáte, on tvrdí, že o nesprávnom citovaní nevedel. Premiér avizoval svoju tlačovú konferenciu na sociálnych sieťach už počas dňa. A to slovami, že o pol piatej popoludní predstúpi pred „najväčšie slovenské morálne autority“ - čím označoval novinárov. Avizoval pritom „verejnú spoveď“ o svojej diplomovke. Jeho status vyvolal bohatú diskusiu. Publicista Samuel Marec pod ním premiérovi pripomenul, že „sú to tie isté morálne autority, ktoré odhalili Dankov plagiát a mnohé iné kauzy, z ktorých ste následne získavali politické body“. „Verejná spoveď“ sa však premenila miestami na hádku s novinármi. Nezaznela však premiérova odpoveď na opakovanú otázku, či spochybňovanú prácu zverejní. Svoj politický osud dáva do rúk poslancov, ktorým vraj dáva voľnú ruku. Sám odstupovať nemieni. Šéfredaktor a komentátor Aktualít Peter Bárdy hovorí, že „bohužiaľ dnes môže byť na Slovensku premiérom každý, s akoukoľvek minulosťou aj prítomnosťou“. Viete, že na Slovensku máme mať aj reálnu podobu Krista? Pýšia sa ňou na Gemeri v obci Štítnik. V miestnom gotickom kostole ju mali do fresky preniesť toskánski umelci. „Podľa legendy, tvár tejto soche vyrezali anjeli, čiže by malo ísť o reálne zobrazenie Kristovej tváre. A tento zaujímavý výjav sa u nás nachádza“, tvrdí Adam Molnár, turistický sprievodca v Štítniku. Práve on nás prevedie ďalším zo skvostov slovenského Toskánska, ako sa zvykne hovoriť o Gemeri. Aj dnes pokračujeme v odkrývaní krás Gemera. Moderuje Jaroslav Barborák.

Igor Matovič po siedmich dňoch reaguje na kauzu svojho plagiátu. V novinároch vidí „arbitrov pravdy“, svoj postup, ktorý vyústil do označenia „plagiát“ označuje za chybu, no neúmyselnú. Ak médiá podľa premiéra od minulého týždňa hovoria o jeho plagiáte, on tvrdí, že o nesprávnom citovaní nevedel. Premiér avizoval svoju tlačovú konferenciu na sociálnych sieťach už počas dňa. A to slovami, že o pol piatej popoludní predstúpi pred „najväčšie slovenské morálne autority“ - čím označoval novinárov. Avizoval pritom „verejnú spoveď“ o svojej diplomovke. Jeho status vyvolal bohatú diskusiu. Publicista Samuel Marec pod ním premiérovi pripomenul, že „sú to tie isté morálne autority, ktoré odhalili Dankov plagiát a mnohé iné kauzy, z ktorých ste následne získavali politické body“. „Verejná spoveď“ sa však premenila miestami na hádku s novinármi. Nezaznela však premiérova odpoveď na opakovanú otázku, či spochybňovanú prácu zverejní. Svoj politický osud dáva do rúk poslancov, ktorým vraj dáva voľnú ruku. Sám odstupovať nemieni. Šéfredaktor a komentátor Aktualít Peter Bárdy hovorí, že „bohužiaľ dnes môže byť na Slovensku premiérom každý, s akoukoľvek minulosťou aj prítomnosťou“. Viete, že na Slovensku máme mať aj reálnu podobu Krista? Pýšia sa ňou na Gemeri v obci Štítnik. V miestnom gotickom kostole ju mali do fresky preniesť toskánski umelci. „Podľa legendy, tvár tejto soche vyrezali anjeli, čiže by malo ísť o reálne zobrazenie Kristovej tváre. A tento zaujímavý výjav sa u nás nachádza“, tvrdí Adam Molnár, turistický sprievodca v Štítniku. Práve on nás prevedie ďalším zo skvostov slovenského Toskánska, ako sa zvykne hovoriť o Gemeri. Aj dnes pokračujeme v odkrývaní krás Gemera. Moderuje Jaroslav Barborák.

Kázeň brata farára Daniela Beňucha z evanjelického kostola v Sučanoch

Vstúpenie Krista Pána na nebo • Piesne: 157, 164, 163, A 38 • Čítania: Žalm 110 • Kázeň: Skutky apoštolov 1, 1 – 2 a 28, 30 – 31 • #ecavonlinekoro #ecav • Milí priatelia, obraciame sa na Vás s dvojakou prosbou pomoci. • Zdieľajte túto nahrávku na sociálnych sieťach a prihláste sa na odber na našom kanáli CZ Liptovský Ján. Podporíte tak šírenie Božieho slova. • Podporte cirkevný zbor dobrovoľným príspevkom, či už jednorazovým alebo pravidelným. Môžete tak urobiť na účet cirkevného zboru na účet IBAN: SK8702000000003265514051. Za Vašu podporu Vám vopred ďakujeme.

Nahrávka kázne Božieho slova a modlitieb zo Služieb Božích v Popradskom kostole

2020 Easter address for Slovak community in Australia from the Lutheran priest Jan Havjar in Laverton. Exclusive for Radio SBS Slovak. - Veľkonočná kázeň melbournskeho evanjelického kňaza Jána Havjara zo Slovenského zboru Krista Pána v Lavertone na nedeľu 12. apríla 2020, exkluzívne pre Rádio SBS Slovak.

Liturgické čítania na každý deň z rímskokatolíckeho liturgického kalendára. Veľkonočná nedeľa Pánovho zmŕtvychvstania Sk 10, 34a. 37-43 Ž 118, 1-2. 16ab+17. 22-23 R.: Toto je deň Krista Pána, radujme sa, aleluja. alebo Aleluja. Kol 3, 1-4 Jn 20, 1-9 Tento podcast vám prinášajú študenti, členovia tímu a priatelia Kolégia Antona Neuwirtha. Email: podcast@kolegium.org

Bazilika Nanebevzetí P. Marie na Svaté Hoře, 12. 1. 2020. Evanjelium podľa Matúša 3, 13-17. Káže P. David Horáček.

Liturgické čítania na každý deň z rímskokatolíckeho liturgického kalendára. Krst Krista Pána (sviatok) Iz 42, 1-4. 6-7 Ž 29, 1b+2. 3ac-4. 3b+9c-10 R.: Pán požehná svoj ľud pokojom. Sk 10, 34-38 Mt 3, 13-17 Tento podcast vám prinášajú študenti, členovia tímu a priatelia Kolégia Antona Neuwirtha. Email: podcast@kolegium.org

2Tim 1, 7 - 10: Boh nám zaiste nedal ducha bojazlivosti, ale (ducha) moci, lásky a sebaovládania. Nehanbi sa teda za svedectvo o našom Pánovi, ani za mňa, Jeho väzňa, ale spolu (so mnou) v moci Božej znášaj protivenstvá za evanjelium. On nás zachránil a povolal svätým povolaním nie pre naše skutky, ale podľa svojho predsavzatia a podľa milosti, ktorá nám bola daná pred večnými vekmi v Kristovi Ježišovi, a teraz sa stala známou v zjavení nášho Spasiteľa Krista Ježiša, ktorý zahladil smrť a evanjeliom vyviedol na svetlo život a neporušiteľnosť.

Iz 9, 5: Lebo dieťa sa nám narodilo, syn nám je daný; na jeho pleciach spočinie kniežatstvo, jeho meno bude: Predivný radca, Mocný Boh, Otec večnosti, Knieža pokoja.

Pagājušajā nedēļas nogalē Madridē noslēdzās ANO Klimata samits - pasaulē lielākais valstu līderu forums, kur diskutē un pieņem lēmumus par vidi un klimata krīzi. Vienlaikus arī pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības līderi paziņoja par gatavību sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam. Un arī Eiropas Komisija nākusi klajā ar ziņojumu par Eiropas Zaļo kursu, kas ietver virkni pasākumu, kas darāmi, lai risinātu vides un klimata problēmas. Vērtējumi pēc šiem pasākumiem nav viennozīmīgi un var teikt, ka vismaz no ANO Klimata samita tika gaidīts vairāk. Kādi ir secinājumi pēc aizvadītā samita un ko jaunās vienošanās paģēr no Latvijas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrijas Klimata pārmaiņu un adaptācijas politikas nodaļas vadītāja Elīna Baltroka un biedrības “Zaļā brīvība” klimata un enerģijas eksperte Krista Pētersone. "Eiropas Savienība un mazās salu valstis gribēja, lai konference noslēdzas ar daudz ambiciozākiem vēstījumiem, bet lielās ekonomikas tam nav gatavas," Elīna Baltroka. Viņa norādā, ka ASV, Brazīlija, Indija un Ķīna izcēlās ar bremzējošāku attieksmi. Rūpes par vidi, izvēloties pārtiku Rūpēties par vidi iespējams dažādos vienkāršos veidos – vairāk pārvietojoties ar kājām un velosipēdu, izmantojot auduma maisiņu iepirkšanās brīdī, apdrukājot papīra lapas no abām pusēm un tā tālāk. Vēl viens veids, kā sargāt vidi un vienlaikus savu veselību, ir noteikta pārtika. Pēdējos gadu desmitos vide un pārtika ir mainījusies, tāpēc cilvēkiem aizvien vairāk būtu nepieciešams izvēlēties produktus, kas nāk par labu gan paša organismam, gan klimatam kopumā. Kā to darīt un kādi ir šie produkti, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedras asociētā profesore un dietoloģe Laila Meija. Ja kādam veģetārietim uzdotu jautājumu, kāpēc viņš vai viņa neēd gaļu, nereti atbilde būtu saistīta ar rūpēm pret dzīvnieku pasauli. Bet nu jau aizvien biežāk tiek runāts ne tikai par dzīvnieku aizstāvību, bet arī vides saglabāšanu un klimatam draudzīgiem pārtikas produktiem. Dietoloģe Laila Meija atsaucas uz daudziem pētījumiem šī jautājuma sakarā. Viņa norāda, ka publikācijas lielākoties ir multidisciplināras, jo tajās savu skatījumu pauž gan vides un uztura zinātnieki, gan lauksaimniecības industrijas, gan sociālo zinātņu pētnieki.

Vi reiste til Lillehammer for å møte verdenseliten i helgen og benyttet selvsagt muligheten til å prate med våre finske venner Krista Pärmäkoski og Iivo Niskanen. Sistnevnte blir av mange regnet som den ypperste klassiskløperen i feltet og vi spør; hva er hemmeligheten bak teknikken? Åge og Siri runder av episoden med en solid oppsummering før du selvsagt får et nytt smøretips. Tusen takk for at du lytter på Podkasten Skisporet! Abonner og få en halvtime med skiprat på øret hver torsdag. PS: Det er fortsatt mulig å melde seg på konkurransen vår om en plass på Skisporet-laget i Stafettvasan. Send oss din søknad på https://instagram.com/skisporet eller podkast@swixsport.no Vi annonserer laget før jul! Podkasten er et samarbeid mellom SWIX og Skisporet.no Programledere: Åge Skinstad og Siri Sandvik Produsent: Karl Filip Singdahlsen

Hiihtovalmentaja ja entinen maajoukkuehiihtäjä Kalle Lassila on monille tuttu hillityn analyyttisestä otteestaan Yle Urheilun maastohiihdon asiantuntijana ja televisiokommentaattorina. Millainen oli sprinttihiihtäjänä kunnostautuneen Lassilan oma ura kilpahiihtäjänä? Lassila ehti urallaan 2005-2016 edustaa Suomea kolmissa MM-kisoissa sekä Vancouverin 2010 talviolympialaisissa, joissa hän oli perinteisen sprintin 10. sijallaan parhaiten menestynyt mieshiihtäjämme. Miten Lassila arvioi Rukan maailmancup-viikonlopun aattona Suomen hiihtomaajoukkueiden nykytilaa sekä erityisesti kirkkaimpien hiihtotähtiemme Iivo Niskasen ja Krista Pärmäkosken valmistautumista tulevaan kauteen? Millaisia asioita Lassila toivoisi hiihtomaajoukkueen tekevän vielä nykyistä paremmin? Seefeldin MM-kisoissa kiistat urheilijoiden ja huoltoryhmien välillä saivat paljon julkisuutta, mutta millainen henki Lassilan tietojen mukaan maajoukkueessa tällä hetkellä vallitsee? Väittelyissä hiihdon supersprintit, KuPS:in tosi-tv-kokeilu sekä Krista Pärmäkosken harjoittelu.

Ieraksts no 2019. gada sarunu festivāla “LAMPA”, Enefit un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgi veidotās platformas “Siltumnīca”. Kādi ir Latvijas enerģijas ražošanas un patēriņa mērķi tuvākā un tālākā nākotnē? Jauni enerģijas veidi, inovācijas, elektroauto kā ikdienas norma. Kas katram no mums ir jādara šodien, rīt un varbūt jau vakar, lai Latvija būtu gatava nākotnes enerģijai? Jānis Bethers, Energouzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs, Elgars Felcis, Ilgtspējas pētnieks un aktīvists ("scientivist"), Ralfs Nemiro, Latvijas Ekonomikas ministrs, Andra Blumberga, RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore, Jānis Barinskis, Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītājs, Krista Pētersone, Enerģētikas un klimata eksperte biedrībā “Zaļā brīvība”, CEE Bankwatch network pārstāvniecības vadītāja Latvijā.

25. oktobrī vairāk nekā 100 pasaules pilsētās notiks hakatons, lai meklētu risinājumus klimata pārmaiņu radītajām problēmām pilsētā. Dalībniekiem diennakts laikā būs jārada inovatīvas tīmekļa, mobilās vai virtuālās realitātes lietotnes, kas palīdz novērtēt pilsētas attīstības ietekmi uz ekosistēmu un tās pakalpojumiem. Latvijā šogad pirmo reizi hakatons notiks ārpus Rīgas – Cēsis. Risinājumu meklēšana vēl priekšā, taču, lai runātu par to, kādi varētu būt tehnoloģiskie risinājumi klimata pārmaiņu mazināšanai un ilgtspējīga tūrisma veicināšanai, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas EIT Climate-KIC HUB Latvia projektu vadītāja un hakatona organizatore Santa Krastiņa, sociālantropologs un pilsētu pētnieks Viesturs Celmiņš un Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Klimata un metodiskās nodaļas datu analītiķis Viesturs Zandersons. Vai pilsētā iespējams izvairīties no gaisa piesārņojuma? Kur pilsētas, tur gaisa piesārņojums. Kopš industriālās revolūcijas pagājis ilgs laiks, bet par neveselīgu gaisu pilsētā tiek runāts joprojām un aizvien vairāk. Piesārņojuma formas gan ir mainījušās, un tieši tāpat arī cilvēkiem ir lielākas izvēles iespējas pašiem noteikt, kādu gaisu pilsētā elpot. Kas mūsdienās rada gaisa piesārņojumu un kādas sekas tas var radīt, stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Iveta Šteinberga un biedrības “Zaļā brīvība” enerģētikas un klimata politikas eksperte Krista Pētersone. Ņemot vērā pēdējā laika aizvien pieaugošās diskusijas par klimata pārmaiņām, varētu šķist, ka tādējādi arī situācija pilsētās ir kļuvusi draudīgāka, jo gaisa piesārņojums palielinājies. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Iveta Šteinberga skaidro, ka salīdzinājumā ar situāciju pilsētās pirms 100 gadiem aina šobrīd ir varbūt ne gluži labāka, bet tomēr citādāka gan. Atsevišķu piesārņojošo vielu koncentrācija ir samazinājusies desmit un divdesmit reižu, piemēram, sēra dioksīds. Mēs vairs praktiski nekurinām ar sēru saturošām oglēm un mums ir stingri noteikumi sēra saturam degvielā. Tajā pašā laikā mūsdienās ir parādījušās citas vielas, piemēram, aerosoli jeb dažāda izmēra un dažāda ķīmiskā sastāva cietās daļiņas. Situācija saistībā ar tā vai cita veida daļiņām gaisā dažādās pasaules vietās ir atšķirīga. Gaisa kvalitātes mērījumus Latvijā veic Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Mērījumi notiek gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās, kā arī fona stacijās Rucavā un Zosēnos, lai novērtētu piesārņojumu, kas Latvijā ienāk no citām valstīm. Bet kā sevi pasargāt gaisa piesārņojuma apstākļos. Varētu lietot mazāk aerosolu, lai tie nenonāk apkārtējā vidē. Bet, ja reiz tie nonākuši, kā tad parūpēties par sevi? Cilvēki mēdz lietot aizsargmaskas. Ja domājam, kā rūpēties par sevi un gaisu pilsētā, neko unikālu patiesībā ieteikt nevar, - lietot uzturā pēc iespējas vairāk vietējos produktus, pirms pirkuma izdarīšanas padomāt, vai tas man patiešām ir nepieciešams. Un, kamēr Rīga atrodama aptuveni 180. vietā piesārņojuma ziņā, situācija daudz skarbāka ir citā Eiropas valstī no Latvijas pavisam netālu. Tā ir Polija. Biedrības „Zaļā brīvība” enerģētikas un klimata politikas eksperte Krista Pētersone gaisa piesārņojuma samazināšanas nolūkos iesaka nededzināt lietas, piemēram, rudens sausās lapas. Viņa arī uzsver, ka vārdu salikumos „klimata pārmaiņas” un „gaisa piesārņojums pilsētā” meklējamas kopsakarības, tomēr tie būtu arī jānošķir, jo klimats ir krietni plašāks jēdziens, tā ir arī temperatūra vai nokrišņi. Ņemot vērā to, ka tīrā gaisā mēs varētu dzīvot un strādāt labāk, iegūtajiem mērījumiem par gaisa piesārņojumu ir liela nozīme. Tie nav tikai cipari, bet tie nepieciešami politikas veidošanai, piemēram, gaisa piesārņojuma mazināšanai. Visas Eiropas Savienības valstis izstrādā Nacionālās enerģētikas un klimata plānu, kas Latvijā ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, un līdztekus tam vēl vienu dokumentu – Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu līdz 2030. gadam.

Tommi Pärmäkoski on toiminut neljä vuotta F1-kuski Sebastian Vettelin kuntovalmentajana ja kuulunut Suomeen palattuaan mm. naisten jääkiekko- ja lentopallomaajoukkueiden valmennustiimeihin. Tällä hetkellä Pärmäkoski tunnetaan parhaiten SM-liigaseura Lahden Pelicansin sekä puolisonsa Krista Pärmäkosken fysiikkavalmentajana. Millaista on formulakuskin, jääkiekkoilijan tai maastohiihtäjän voimaharjoittelu? Millaiset ominaisuudet eri lajeissa korostuvat? Mikä on tärkein nelinkertaiselta maailmanmestarilta Vetteliltä käteen jäänyt oppi? Entä miten hiihtäjä Pärmäkosken päätös jättäytyä hiihtomaajoukkueesta vaikuttaa fysiikkavalmentaja Pärmäkosken työhön? Väittelyissä Tim Sparvin, Juho Mikkosen ja Caster Semenyan tapaukset.

They are given to you for a reason. I rather not to write sub plans. The kids are going to fall behind. You first need to take care of you first. What are they going to think? I already use too many this year.  We all been there before. Who is right? Today, we are proud to host this show with the voice of many American Teachers, who were happy to share with us their real honest stories.  Please go thank them and show them some support.  Mr. Mcmillian @themcmillianexperience Elizabeth Liedke @elizabethliedtke Krista P.  @cafesitoclasechisme Erika Peña @duallearners Kathy Q. @msskathycue Robbi K. Hicks https://www.growingmindspodcast.com/ Mariza M. Davila-Madwid @sra.davilamadwid Edgar Vila @ed_ed_ny_newyork  

Kostel sv. Jana Nepomuckého, 12. 1. 2019. Evanjelium podľa Lukáša 3, 15-16, 21-22. Káže P. Josef Michalčík.

Finland målades upp som en het medaljkandidat inför JVM. Turneringen började med en tung förlust mot Sverige. Ödesmatcherna väntar – är Jussi Ahokas lag fågel eller fisk? Krista Pärmäkoski är Finlands enda stjärna på Tour de Ski. Kan Pärmäkoski gå hela vägen och vinna hela Touren? Bakom henne är det just nu oerhört tunt.

Krista Pärmäkoski on yksi Suomi-urheilun keulakuvia tällä hetkellä. Pyongchangin olympialaisissa Krista voitti kolme olympiamitalia ja nosti viimeistään itsensä koko kansan tietoisuuteen. Mutta mistä tämä kaikki alkoi? Krista kasvoi maatilalla, tehden raskaita töitä vanhempien parissa. Yläasteella koulumatkaa kertyi 52km suuntaansa, mikä toi tottakai omia haasteita arkeen. Lukioon Krista muutti toiselle paikkakunnalle, ja näin ollen hoiti kotihommat yksin jo 15 vuotiaana. Kristan mies Tommi Pärmäkoski on mukana valmennustiimissä ja yhteistyö tuntuu sujuvan arittäin mallikkaasti. Kysymys kuuluu: Kiukutteleeko iloinen Krista ikinä?

Skidsäsongen inleds på allvar i och med världscupöppningen i Ruka. Iivo Niskanen och Krista Pärmäkoski axlar igen de största finländska förväntningarna den här vintern. Niskanen är favorit att försvara sitt VM-guld på 15 km medan Pärmäkoski kan ta ett flertal medaljer i Seefeld. Veckans gäst är Yle Sportens skidexpert Glenn Lindholm. Hitta rätt i podden: 0:00 – 2:00 Hej och välkommen – dagens meny presenteras 2:01 – 12:48 Om Iivo Niskanen och Krista Pärmäkoski 12:49 – 16:57 De finländska utmanarna Matintalo, Hakola etc 16:58 – 22:14 Yles sportutbud i vinter 22:15 – 24:17 FSS-topparna Andrea Julin och Juuso Haarala 24:18 – 26:00 Medaljförväntningar i nordisk kombination 26:01 – 28:59 Skidskyttesäsongen med Kaisa Mäkäräinen i spetsen 29:00 – 37:38 Bästa klubbnamnet, Veikkaus monopol och drömmar om skidturism

OlympiaCastin tuoreimman jakson vieras Teemu Lemmettylä on suomalaisen urheilun tuntematon moniottelija, jonka merkitys muun muassa maastohiihdon 2010-luvun menestyksen taustavaikuttajana on iso. Teemu Lemmettylä on yksi maailman parhaista urheilijoista extreme-triathlonissa. Hän on myös paljon muuta; muun muassa korkeasti koulutettu tutkija, joka on juuri aloittanut tohtorin opinnot liikuntateknologian saralla. Ennen kaikkea Lemmettylä on merkittävä tekijä Suomen 2010-luvun hiihto-, ampumahiihto ja yhdistetyn menestyksessä. Ilman pikkusuksen arvokisavalmistautumisen yhteistyöhankkeen projektipäällikkönä toimivaa Lemmettylää Iivo Niskanen, Krista Pärmäkoski ja muut huippuhiihtäjämme antaisivat merkittävää tasoitusta muille kärkimaille olosuhteissa.

Lisää >> http://ift.tt/2EiRk1i

Úmysel slovenských biskupov na mesiac január 2018 je: Nech nás krst Krista Pána naplní úsilím prežívať krst v každodennom živote. V Sámarií pri studni bude moderátor Alfonz Juck spolu s hosťami rozprávať o prežívaní krstu vo svojom každodennom živote, o svedectve života zameraného na Krista, v službe ľuďom. Ale takisto aj o štátnom vyznamenaní, eRkárskom manželstve, duchovnom materstve a pomoci mládeži rozhovorom a koučovaním.

Úmysel slovenských biskupov na mesiac január 2018 je: Nech nás krst Krista Pána naplní úsilím prežívať krst v každodennom živote. V Sámarií pri studni bude moderátor Alfonz Juck spolu s hosťami rozprávať o prežívaní krstu vo svojom každodennom živote, o svedectve života zameraného na Krista, v službe ľuďom. Ale takisto aj o štátnom vyznamenaní, eRkárskom manželstve, duchovnom materstve a pomoci mládeži rozhovorom a koučovaním.

Nad úryvkom z evanjelia podľa Matúša (Mt 3, 13-17) "Toto je môj milovaný Syn," ktoré sa číta na slávnosť Krst Krista Pána, sa zamýšľame s Mons. Jozefom Haľkom. Moderuje Eva Petrovičová.

Kto je ten Ježiš, ktorého narodenie sa na Vianoce oslavuje? Evanjeliový príbeh ho nepredstavuje ako učiteľa, proroka, či liečiteľa, ale ako niekoho oveľa väčšieho - ako Syna Božieho, Krista Pána a Spasiteľa. Aké dôvody mali prví prijímatelia týchto správ na to, aby tomu uverili?

Kto je ten Ježiš, ktorého narodenie sa na Vianoce oslavuje? Evanjeliový príbeh ho nepredstavuje ako učiteľa, proroka, či liečiteľa, ale ako niekoho oveľa väčšieho - ako Syna Božieho, Krista Pána a Spasiteľa. Aké dôvody mali prví prijímatelia týchto správ na to, aby tomu uverili?

An interview with Web 2.0 instructional expert Krista P. Terry.

An interview with Web 2.0 instructional expert Krista P. Terry.