Podcasts about kvalitat

Šajās dienās risinājušies vairāki analīzes vērti notikumi, tāpēc mums bija jāizdara izvēle. Pamatā šoreiz uzmanību fokusēsim austrumu virzienā. Jaunievēlētais Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ir licis saprast, ka viņa ārpolitikas centrā būs Amerikas attiecības ar Ķīnu. Abu lielvalstu attiecības ir saspringtas jau šobrīd, tomēr līdz ar prezidenta maiņu situācija varētu kļūt vēl sarežģītāka.Tas, kāda būs ASV politika attiecībā pret Ķīnu, var ietekmēt gan karu Ukrainā, gan Krieviju, protams, visu Āzijas reģionu. Interesants ir jautājums arī par Ziemeļkoreju, jo šīs valsts ļoti ciešā draudzība, kas tai tagad ir izveidojusies ar Krieviju, rada gan jaunus jautājumus, gan savus izaicinājumus, ko tas nozīmēs arī pašai Ziemeļkorejai, šai pasaules noslēgtākajai valstij? Bet nevar nepieminēt arī Tuvos Austrumus, kur no 27. novembra rīta spēkā ir stājies pamiers starp Izraēlu un grupējumu "Hezbollah". Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Armands Astukevičs un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes doktorantūras vadītāja, Ķīnas studiju centra direktore, Latvijas ārpolitikas institūta Āzijas programmas direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Milžu danči – Ķīnas un Rietumu attiecību visjaunākā vēsture 2020. gada 23. jūlijā, uzstājoties ar priekšlasījumu Ričarda Niksona Bibliotēkā Kalifornijā, toreizējais Savienoto Valstu valsts sekretārs Maiks Pompeo nāca klajā ar tēzi, ka tuvināšanās ēra starp Brīvo pasauli un komunistisko Ķīnu, kas iestājās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, ir galā. Ķīnas komunistiskais režīms īsteno negodīgu tirdzniecības politiku, zog intelektuālo īpašumu, pārkāpj cilvēktiesības Honkongā un Siņdzjanā un agresīvi uzvedas Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūrās. Šī uzstāšanās zināmā mērā vainagoja attiecību pasliktināšanos starp Pekinu un Vašingtonu, kas iezīmējās Donalda Trampa pirmās prezidentūras četrgadē. Amerikāņu puses iniciēts, starp abām superlielvarām uzliesmoja tirdzniecības karš, apmainoties desmitiem miljardu vērtām ievedmuitas tarifu paaugstināšanas paketēm. Savienotās Valstis noteica arī ierobežojumus investīcijām un potenciāli militāriem mērķiem lietojamu tehnoloģiju eksportam uz Ķīnu, kā arī ķīniešu sakaru tehnikas importam, balstoties aizdomās, ka šī tehnika var tikt izmantota spiegošanai. Neiztika bez politiski motivētām sankcijām, visvairāk pret tām ķīniešu amatpersonām un organizācijām, kuras bija vainojamas brīvību žņaugšanā Honkongas autonomijā. Par vēl vienu sāpīgu momentu kļuva Pekinas režīma loma Covid-19 pandēmijas uzliesmošanā, noklusējot informāciju par infekcijas izcelšanos savā teritorijā un mēģinot slēpt pēdas. Nepiepildījās arī Pekinas cerības, ka būtiskas izmaiņas šai ziņā nesīs Trampa nomaiņa ar Baidenu Baltajā namā. Arī pie demokrātu administrācijas tarifi, sankcijas un kritiska retorika pret Ķīnas politiku palika nemainīga. Ķīnas kā drošības izaicinājuma piesaukšana parādījās NATO konceptuālajos dokumentos. Domājams, zemāko punktu Vašingtonas un Pekinas attiecības piedzīvoja 2022. gada augustā pēc Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizītes Taivānā. Salīdzinoši daudz mierīgākas šai periodā bijušas Ķīnas attiecības ar Eiropas Savienību, kas gan, jāpiebilst, no Pekinas puses pamatā tiek realizētas kā attiecības ar atsevišķām dalībvalstīm. Spilgts piemērs bija Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas pagājušā gada aprīļa kopīgā vizīte Ķīnā, kuras laikā Eiropas Savienības galvenās izpildinstitūcijas galva tika tur uzņemta teju kā Francijas prezidenta pavadošā persona. Tieši šī samita laikā Makrons izteicās, ka Eiropai vajadzētu mazināt savu stratēģisko atkarību no Savienotajām Valstīm un distancēties no iespējamās ASV un Ķīnas pretstāves Taivānas jautājumā. Kvalitatīvi gluži jauna situācija iestājās pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā. No vienas puses, Pekina ietur formāli neitrālu pozīciju, lielākoties atturoties ANO balsojumos par Krievijas agresijas nosodīšanu. Tomēr ir diezgan skaidrs, ka tieši Pekinas tehnoloģiskais atbalsts ražošanas iekārtu, dzinēju, mikroprocesoru, dažu specifisku ķimikāliju un citu militārajai ražošanai izmantojamu materiālu veidā ļāvis agresorvalstij līdz šim vest šo karu sev salīdzinoši labvēlīgā veidā. Kima zvaigžņu stunda Formālais iemesls, kāpēc Savienotās Valstis un to partneri deva Ukrainai atļauju apšaudīt Krievijas pamatteritoriju ar Rietumu piegādātajām raķetēm, ir Korejas Tautas Demokrātiskās republikas karavīru parādīšanās Ukrainas frontē. Kā ziņojuši Ukrainas mediji, raķešu triecienos esot nogalināti apmēram piecsimt ziemeļkorejieši un ievainots prominents Phenjanas režīma ģenerālis, kurš, acīmredzot, ieradies koordinēt savu tautiešu kaujas darbību Krievijas Kurskas apgabalā. Krievijas atbilde bijusi uz rūpnīcas „Južmaš” teritoriju Ukrainas Dņipro pilsētā tēmētā ballistiskā raķete „Orešņik”, kas gan neradīja nopietnus postījumus, taču daudzviet lika nervozi sarosīties tiem, kuri baidās no kodolkara draudiem. Galu galā minētais „Orešņik”, pagaidām vēl, kā tiek pausts, izmēģinājumu stadijā esošs izstrādājums, esot paredzēts aprīkošanai ar kodollādiņu. Totalitārās Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns, domājams, jūt savu zvaigžņu stundu situšu. Viņš, kurš gadiem mēģinājis kutināt savam reģionam nervus ar kodolbruņošanās programmu, beidzot ticis pie reālas lomas globāla mēroga kodoldraudu „šovā”. Pēc Dienvidkorejas izlūkdienesta ziņām par lielgabalu gaļas piegādi no Kremļa saimnieka Kims pretim saņēmis pretgaisa aizsardzības iekārtas, taču netiek izslēgta iespēja, ka varētu tikt piegādāts arī kas tāds, kas noderētu nesējraķešu vai pat kodollādiņu ražošanā. Par Kima starptautiskā svara pieaugumu liek domāt arī 26. novembrī mediju izplatītā ziņa, ka jaunievēlētais prezidents Tramps apsverot iespēju aktivizēt abu dialogu. Vairākas tikšanās ar Kimu bija viens no ekstravagantākajiem Trampa pirmās prezidentūras starptautiskās politikas gājieniem, kaut beidzās bez nozīmīgiem rezultātiem. Visus prezidenta Baidena mēģinājumus uzsākt sarunas bez priekšnoteikumiem Ziemeļkorejas diktators ignorēja un vēl pagājušajā nedēļā, runājot militārās tehnikas sasniegumu izstādē Phenjanā, paziņoja, ka Ziemeļkoreja jau esot nesekmīgi izmēģinājusi visus iespējamos ceļus sarunām ar Savienotajām Valstīm, bet tās, kā bijušas, tā palikušas agresīvas un naidīgas. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Pēdējā laikā pieaug pieprasījums pēc pilnpiena produktiem un aizvien jauni pētījumi apliecina pilnpiena produktu pozitīvo ietekmi uz veselību. Kādi ir pilnpiena un vājpiena produkti plusi un mīnusi un, ko nozīmē šāda paradigmas maiņa Latvijā un pasaulē? Vai tas nozīmē, ka jāmainās arī piensaimniekiem, piedāvājot olbaltumvielām un taukiem bagātāku pienu? Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Iveta Mintāle, piensaimnieks ģimenes uzņēmumā z/s "Mazdzērvītes" un Latvijas lielākā piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis un P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Uztura speciāliste Liene Sondore. 80% no piena sastāvā esošajām olbaltumvielām ir kazeīns. Tam ir četri veidi, bet cilvēku veselību visvairāk ietekmē beta kazeīns. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Daina Jonkus stāsta, ka šobrīd pasaulē veikti vairāki pētījumi un zinātnieki strādā pie liellopu selekcijas, lai ģenētiski radītu govis, kuru pienā būtu vairāk A2 un mazāk A1 kazeīna. Liene Sondore atzīst, ka Latvijā ir laba piena produktu pieejamība dažādām gaumēm, garšām un vajadzībām. Pēdējās desmitgadēs ir bijis aicinājums lietot vairāk vājpiena produktus, bet jāizvērtē ir, cik daudz un ko ar piena produktiem saprotam. Diemžēl daudzi pienu lieto tikai kā saldu jogurtu ar lielu cukura piedevu. "Piens ir labs, viegli patērējams produkts, bet jāsaprot, ka piens ir ēdiens, tas nav dzēriens," norāda Liene Sondore. "Piens ir labs olbaltumvielu avots, A, D, arī B grupas vitamīnu avots, arī satur kalciju, fosforu un citas minerālvielas. Jebkurā gadījumā šis ir produkts, kuru nevajadzētu bez pamatota iemesla izslēgt no ēdienkartes, kā diemžēl lielākā daļa sabiedrības dara," atzīst Liene Sondore. Iveta Mintāle atzīst, ka šobrīd mudina pacientus vairāk skatīties uz fermentētiem piena produktiem. Tāpat viņa norāda, ka labs produkts ir arī fermentēts siers, bet tas nav mūsu Jāņu siers, kas tiek vārīts, pievienojot sviestu un olas. Fermentēts siers ir brīnišķīga piedeva, aizvietojot gaļas produktus pie dārzeņiem. "Kvalitatīvs labs siers, cietais vai puscietais, dažādos veidos, kā lietosiet savā virtuvē, tur nav starpības," norāda Iveta Mintāle. "Es, protams, protestētu pret lielu rīta baltmaizes šķēli, uz kuras ir bieza kārta sviesta un pa virsu siers. Tas ir dīvains ēdiens. Bet ja siers ir kopā ar dārzeņiem, tas liktos apsveicami." "Ja uz sviestmaizes ir tomāta šķēlīte, jā, es noteikti balsotu par to, bet tādus dubultlabumus, kā sviests un siers vai sviests un kāda desa, kas galīgi nav pasveicama, šādas sviestmaizes vajadzētu aizmirst," turpina IVeta Mintāle. Iveta Mintāle bilst, ka atbalsta piena produktu lietošanu uzturā, bet pareizi apstrādātus, pēc iespējas labas kvalitātes un sieru, kurš taisīts no svaigpiena. Viņa neiesaka uzturā lietot industriāla apstrādātus piena produktus, piemēram, kausēto sieru vai siera desu, kur ir grūti saprast visas sastāvdaļas.

Šogad ūdensputnu medību sezona sāksies 21.augustā - trešdien, un tad līdz 15.septembrim - medīt varēs trešdienās, sestdienās un svētdienās. Par grozījumiem Medību noteikumos attiecībā uz ūdensputnu medībām stāsta Andris Stīpnieks. Runājam par to, kā atšķirt dažādus putnus, par to, kādēļ medniekiem "atņēma" tradīcijas un cik liela nozīme ir tam, kā uzvedamies. Arnis no SIA Ieroči stāsta par dažādām aktualitātēm un interesantiem gadžetiem. Ir arī konkursiņš no SIA Ieroči. Epizode ar SIA Ieroči atbalstu! https://siaieroci.lv/ Tel. +371 25615600 e-pasts: info@siaieroci.lv Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join

Sporta ārstei Sandrai Rozenštokai jautāju par fiziskās izturības saistību ar enerģijas līmeni ķermenī. Viņa atbildēja par mitohondriju pozitīvo devumu fiziski aktīva cilvēka veselībā. Daktere izskaidroja, kādā veidā ķermenis darbojas pēc pieprasījuma, kad no ārpuses saņemto tas tērē pirmo, bet sevī jau esošos resursus pataupa, ja nu tos vajadzētu vēlāk. Runājām par emocionālā stresa noturības saistību ar fiziski trenētu sirdi, ko attīstām treniņu laikā. Daktere skaidroja, kā vielmaiņa ir saistīta ar pašsajūtu un kopējo veselību. Šajā sarunā detalizēti par iemesliem, kādēļ ir svarīgi paaugstināt savu maksimālo skābekļa patēriņu slodzes laikā jeb VO2 max un kādos veidos to vislabāk uztrenēt, lai ieguvums attiecas arī uz mentālo un emocionālo slodzi.Dakterei Sandras Rozenštokas ir Sporta laboratorijas vadītāja, Eiropas Sporta medicīnas federācijā sertificēts sporta ārsts, Zinātniskās komisijas biedrs un Latvijas Sporta medicīnas federācijas prezidente.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads7:40 “Lai kvalitatīvi dzīvotu, tev ir jāiegulda sevī, savā ķermenī. Tev ir jāsaprot, ko darīt”10:40  Kāda ir situācija Latvijā ar cilvēkiem un sportošanu. Pētījuma dati16:11 Kas notiek ķermenī, ja pēc aktīvām sporta gaitām sportošana tiek strauji pārtraukta19:58 Kādas fiziskās spējas zaudē cilvēks vecumā starp 30 un 50 gadiem, ja netrenējas; skābekļa saistītspēja26:07 Fiziskās izturības saistība ar mitohondriju skaitu ķermenī32:50 Kāds ir mitohondriju pozitīvais pienesums vispārējā veselībā36:49 Fiziskās pārslodzes pazīmes40:00 “Kermenis darbojas tā – ja viņam dod no ārpuses, tas to tērē pirmo un savējo pataupa, jo varbūt, ka vēlāk vairāk vajadzēs”43:18 Vai fiziski trenēta sirds vieglāk panes emocionālo stresu45:43 Cik biežiem un intensīviem ir jābūt treniņiem, lai būtiski samazinātu insulta un infarkta riskus51:03 Kā pareizi pielāgot fiziskās slodzes treniņus dažādos vecuma posmos58:18 Kas ir metabolisms jeb vielmaiņa, kā tā ir saistīta ar pašsajūtu un kopējo veselību1:06:46 Kāda ir aktīva vielmaiņa un kāpēc tā mums ir izdevīga1:13:10 Ķermeņa adaptēšanās slodzei – kā un kāpēc ir nepieciešams izaicināt un pārsteigt savu ķermeni katrā treniņā1:18:41 Iemesli, kādēļ ir tik svarīgi paaugstināt savu maksimālo skābekļa patēriņu jeb VO2 max  1:24:05 Kādos veidos vislabāk uztrenēt savu VO2 max rādītāju1:29:34 Kādēļ un cik bieži ir nepieciešams veikt laboratorisku slodzes testu1:34:10 Lietas, ko būtu ieteicams izrunāt ar savu sporta ārstu1:37:34 “Fiziskā aktivitāte – tas ir laiks sev pašam”

Sportiskām aktivitātēm un veselīgam uzturam būs maz jēgas, ja cilvēks pilnvērtīgi neizguļas. Kā tikt pie kvalitatīva miega, kad modernas sabiedrības dzīvesstils ir klaji pretrunā tam, kas ļauj labi izgulēties, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste Marta Celmiņa un ārste otorinolaringoloģe Rudīte Pivņenko. Runājam vēl par kādu aspektu, kas saistīts ar miega traucējumiem. Vai miegs un miega kvalitāte ietekmē liekā svara rašanos un aptaukošanos? Uz šo jautājumu atbild Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas vadītāja un sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande. "Miegs un miega kvalitāte visnotaļ var ietekmēt lieko svaru un pat novest līdz aptaukošanās situācijai," norāda Guna Bīlande. "Ja cilvēks nedabū kvalitatīvo, pietiekoši ilgo miegu, tad mainās uzreiz mums sāta izsalkuma hormona balanss. Protams, izsalkuma hormons vairākkārtīgi palielinās un sāta hormons samazinās, kas noved pie tā, ka cilvēkam būs tendence ēst vairāk. Turklāt šī apetīte būs ar absolūtu tendenci ēst kaut ko neveselīgāku, treknāku, vairāk saldumu, vairāk našķu, jo trūkst enerģijas. Parasti pēc tās negulētās nakts ir diezgan grūti pieturēties pie papildus ūdens dzeršanas vai apēst svaigos zaļos salātus, kas tiešām figūrai un veselībai nekādu kaitējumu nenodarīs. Tāpēc rezumējot, jā, miegs miega trūkums var radīt lieko svaru un pat aptaukošanās. Ja pieaug svars, atkal mums pasliktinās miega kvalitāte, un šeit ir tāds lavīnas efekts un brīžiem pat varētu būt grūti nošķirt, kas tad pirmais, miegs vai šī pārmērīgā ēšana, kurš ir bijis pirmais tā teikt katalizators.  Miega trūkuma rezultātā pieaug ir izsalkuma hormons. Nekāds pārtikas apjoms, neviens ēdiena apjoms nepalīdzēs šo hormonu līmeni samazināt tik efektīvi, kā to var izdarīt miegs. Tāpēc, ja ir tiešām negulēta nakts, ja ir iespēja, 15, 20 vai 30 minūšu snauda būs labākais risinājums, lai smadzenes varētu būt atpūtušās, lai mēs adekvāti varētu gan reaģēt uz dienas situācijām, gan domātu, gan arī muskuļu darbība būtu labāka." Kvalitatīva miega trūkums ietekmē gan fiziskās, gan kognitīvās spējas.

Nová epizóda filmového podcastu denníka SME – Vertigo, bude aj o dvoch pukancových tituloch – jednej z najhorších marveloviek Madame Web a akčnej príbehovej skladačke Argylle, ktorá fanúšikovsky nesklamala. Kvalitatívne oveľa zaujímavejšími sú však hudobný ponor do posledných rokov života Boba Marleyho a vizuálne nádherný dokument nominovaný za Nórsko na Oscara s názvom Piesne zeme. Nevynecháme ani streamovacie služby a skvelé seriály The New Look ktorý nás vracia do obdobia druhej svetovej vojny a druhú sezónu krimi-trileru Tokyo Vice a tá sa začína mimoriadne sľubne. (00:00) Úvod (00:58) Bob Marley: One Love  (11:50) Madame Web (20:56) Argylle: Tajný agent / Argylle  (28:50) Piesne zeme / Fedrelandet  (33:11) To som ja, Margaret! / Are You There God? It's Me, Margaret. (HBO Max)  (37:15) Tokyo Vice 2 (HBO Max)  (40:13) The New Look (Apple TV+)  (43:35) Záver_ Ak nám chcete napísať, ozvite sa na vertigo@sme.sk _ Ďakujeme, že počúvate podcast Vertigo a zaujímate sa o filmový svet

Profesore, endokrinoloģe, daktere Ilze Konrāde šajā sarunā pastāstīja, ko saskaņā ar šī brīža medicīnas iespējām mēs varam vai nevaram ietekmēt ar savu dzīvesveidu, ja gribam kvalitatīvu, veselīgu un ilgu dzīvi. Mēs sarunu balstījām uz ārsta Peter Attia grāmatu "Outlive", kas ir par ilgdzīvošanas zinātni un mākslu.Šī grāmata ar tās jaudīgo saturu ir uzlabojusi manas un mana vīra ikdienas izvēles. Tās saturs paceļ motivāciju gan vairāk sportot, gan pievērst uzmanību citiem faktoriem, kas ietekmē spēku, jaudu un prieku par dzīvi. Mēs abi to iesakām saviem draugiem un kolēģiem, kurus arī interesē pilnvērtīga dzīve pēc iespējas veselīgākā ķermenī.Dakterei Konrādei jautāju, kas no grāmatas satura varētu noderēt citiem. Runājām arī par biežākajiem nāves cēloņiem Latvijā, par to, ko meklēt un saprast savās analīzēs, un kā pašiem mazināt veselības riskus, kas pasliktinātu dzīves kvalitāti.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:26 Kā laika gaitā ir mainījies medicīnas redzējums uz iespējām pagarināt kvalitatīvu un veselīgu dzīvi 6:42 Vai metformīna preparāta lietošana pagarina dzīvi vai uzlabo tās kvalitāti10:54 Kas ir metaboliskā disfunkcija un kas to ierosina15:11 Ar ko bīstami ir uzkrājušies tauki ap iekšējiem orgāniem; kāds mehānisms ierosina insulīna “inflāciju” jeb insulīna rezistenci17:45 Kādas funkcijas veic insulīns22:05 Kā izpaužas insulīna rezistence, kādas slimības tā ierosina sievietēm un kādas vīriešiem28:41 Insulīns un onkoloģija – kādi mehānismi to var ierosināt32:17 Kādi ir galvenie nāves iemesli Latvijā pēdējos gados35:46 “Sēru vītola fenomens” un dažādi holesterīna veidi un to darbības specifika39:58 Ko mēs varam un ko nevaram ietekmēt ar savu dzīvesveidu46:52 Kā iespējami ātrāk un veiksmīgāk noķert “signālu par aisbergu”; ieteicamo asins analīžu uzskaitījums un skaidrojums59:36 Mācāmies lasīt asins analīzes. Vai “normāls” vienmēr nozīmē “optimāls”1:05:45 Intervālu gavēšana un omega3 taukskābes – kas jauns pētījumos1:10:03 Proteīns un “iņ un jaņ” princips1:15:34 “Ir svarīgi, kur tu gribi nokļūt” – uzturs un fiziskās aktivitātes; īstermiņa un ilgtermiņa mērķi un ieguvumi1:22:33 Kur rast motivāciju fiziskajām aktivitātēm1:24:55 “Trešais valis”, un kāda ir saistība miega badam ar lieko svaru1:31:19 Psihosociālā stresa mazināšanas veidi1:33:11 Vienkāršās un mazās lietas, kuras atcerēties, piedomāt un izdarīt ikdienā, kas dod lielu ieguldījumu veselīgākā nākotnē1:37:20 Vai insulīna rezistence var būt arī tieviem cilvēkiem

Svinot nacionālā kino svētkus, noslēdzam „Lielā Kristapa” iedvesmoto ierakstu sēriju, kurā tuvāk iepazinām kino aizkadra profesionāļus. Šodien kārta skaņu meistariem, kas strādā gan filmēšanas laukumā, gan pēcapstrādē. Viņu darba augstākais novērtējums ir – ja jūs to nemaz nepamanāt. Viss vienkārši ir tā, kā tam jābūt. Bet, lai līdz tam tiktu, jāiegulda daudz vairāk darba, nekā no malas varētu šķist. Tiekamies ar skaņu režisoriem Ernestu Ansonu, Verneru Biteru un Mārtiņu Rozentālu. Apsēdināt trīs skaņu režisorus pie mikrofoniem nav joka lieta: parasti viņi ir skaņas otrā pusē. Kamēr iesildāmies un regulējam mikrofonus radio studijā, lūdzu visiem trim vienkāršos vārdos pastāstīt – ko tad īsti filmas tapšanā dara skaņas meistari Ernests Ansons, Verners Biters un Mārtiņš Rozentāls? „Var sākt ar mani, bet darba procesā būtu jāsāk ar Mārtiņu un Verneru, jo viņi ir pirmie, kas saskaras ar skaņu, strādājot filmēšanas laukumā. Es esmu cilvēks, kas strādā studijā un filmas pēcapstrādē,” paskaidro Ernests Ansons. „Šīs profesijas ir dalītas. Varbūt sensenos laikos to darīja viens cilvēks, bet mūsdienās šie darbi ir izteikti nodalīti.” Laukuma skaņu ierakstu vizuāli visspilgtāk ilustrē garais mikrofona kāts ar garspalvainu „kažociņu” vēja aizturei, ko tautā mēdz dēvēt par „lapsas asti” vai „beigtu kaķi”. To gan parasti nēsā skaņu ieraksta operatora asistents. „Skaņu ieraksta operators ir tas, kurš sēž pie „rakstīkļa” un skatās skaņas līmeņus, kā diriģents vadot filmēšanas laukumu skaņu departamentam,” paskaidro Mārtiņš Rozentāls. „Mēs to saucam par laukuma skaņu ierakstu – tā var būt gan spēlfilma, gan dokumentālā filma, gan reklāma – viss, kas saistās ar filmēšanas procesu, kurā iesaistīta skaņa,” piebilst Verners Biters. „Mēs arī ierakstām dažādus specefektus – tas arī skaitās pie laukuma skaņas. Tas nozīmē, ka tu atsevišķi no kameras ieraksti, piemēram, kliedzošu pūli vai braucošas mašīnas, putniņus, jūras šalkas… Piemēram, Ernests, sēžot studijā, ir pamanījis, ka šeit vajag ierakstīt mašīnas logu tīrītāju skaņu. Kāpēc to neierakstīja laukumā? Jo laukumā mēs specializējamies uz to, lai pēc iespējas tīrāk ierakstītu dialogu.” Kvalitatīvs dialogu ieraksts uz laukuma ir svarīgs arī tāpēc, lai aktieriem pēc iespējas mazāk būtu jānāk uz studiju pārrunāt tekstus, kas ir darbietilpīgs un dārgs process. Nav arī viegli atkal iejusties lomā, jo ieskaņošana parasti notiek ilgāku laiku pēc filmēšanas posma. Taču, pēc Ansona novērojumiem, tāpat apmēram 30% vēlāk jāpārraksta studijā: „Tāda ir kino specifika: montāžas režisors parasti montāžas laikā pieņem kādus lēmumus, pamainās domas, pamainās teksti… Bieži vien vajag arī nomainīt emociju.”

Savienotajās Valstīs turpinās priekšvēlēšanas prezidenta kandidāta nominācijai, tai skaitā Republikāņu partijā. Jau pēc balsošanas pirmajā štatā uz sacensību trases palikuši tikai divi kandidāti - pārējie izstājušies. Arī vakar notikušajā balsošanā Ņūhempšīrā uzvaru svinējis eksprezidents Donalds Tramps.  Sarežģījušās attiecības starp Irānu un dažām kaimiņvalstīm pēc tam, kad Irānas bruņotie spēki veica gaisa uzbrukumus mērķiem Sīrijā, Irākā, Pakistānā. Pēdējās divas atbildēja ar vēstnieka atsaukšanu, bet Pakistāna arī ar militāru operāciju. Arvien biežāk kāda valsts atļaujas apšaudīt mērķus citu valstu teritorijā.  Un pievēršamies risinājuma meklējumiem karam Izraēlā un palestīniešu apdzīvotajās teritorijās. Savienotās Valstis un Eiropas Savienība arvien ciešāk uzstāj uz tā saukto divu valstu risinājumu, pret ko savulaik iebilduši gan palestīnieši, gan arī tagad Izraēla. Vai vispār ir kāds cits ilgtermiņa risinājums nebeidzamajai spriedzei reģionā?  Pasaules aktualitātes studijā analizē politologs, vēstures zinātņu doktors Ojārs Skudra. Netanjahu kārtējais „nē” divu valstu risinājumam Pēdējās dienās no jauna aktualizējušās debates par palestīniešu teritoriju likteni pēc Gazas kara beigām, respektīvi, par potenciālā Palestīnas valstiskuma īstenošanas iespējām. 19. janvārī telefonsarunā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu šai problēmai pievērsās Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens, kurš pēc tam izteicās, ka Gazas joslā un Jordānas rietumkrastā varētu tikt radīta demilitarizēta palestīniešu valsts. Svētdien ar šīs idejas noliegumu nāca klajā premjerministrs Netanjahu. „Mana uzstājība ir tā, kas jau gadiem nav ļāvusi nodibināties Palestīnas valstij, kura radītu eksistenciālus draudus Izraēlai,” paziņoja Izraēlas valdības vadītājs, piebilzdams, ka nemainīs savu nostāju, kamēr vien paliks amatā. Kā atzīmē novērotāji, kas līdzīgs no Netanjahu puses bija sagaidāms, jo viņš nekad nav slēpis, ka neatbalsta pilnvērtīgas suverēnas Palestīnas valsts radīšanu, un šobrīd vada valdību, kurā ietilpstošās radikāli nacionālistiskās ebreju partijas ir kategoriskas palestīniešu valstiskuma pretinieces. Reaģējot uz Izraēlas premjera teikto, Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs paziņojis, ka liegt palestīniešu tautai tās valstiskumu ir nepieņemami. Savukārt Lielbritānijas aizsardzības ministrs Grants Šeps pirmdien pauda, ka Netanjahu teiktais esot sarūgtinošs un ka divu valstu risinājums ir labākais ceļš uz atrisinājumu. Kā zināms, 1947. gadā atzīstot ebreju valsts nodibināšanās tiesības, Apvienotās Nācijas paredzēja, ka toreizējā britu Palestīnas mandātteritorijā pastāvēs divas – ebreju un arābu – valstis. Sākotnēji Palestīnas arābu iedzīvotāji un Izraēlas arābu kaimiņvalstis bija tās, kas noliedza šo risinājumu, neatzīstot ebreju valsts pastāvēšanas tiesības un tiecoties to iznīcināt. Kvalitatīvi jauns stāvoklis iestājās pēc 1967. gada, kad t.s. Sešu dienu kara rezultātā visa potenciālās Palestīnas arābu valsts teritorija nonāca Izraēlas kontrolē. 1988. gadā Palestīnas Atbrīvošanas organizācija, tobrīd vadošais palestīniešu politiskais spēks, pieņēma Palestīnas Neatkarības deklarāciju, kurā atsaucās uz ANO 1947. gada teritoriālā sadalījuma plānu, respektīvi, netieši atzina Izraēlas valsts tiesības uz pastāvēšanu sākotnēji tai paredzētajās robežās. Līdzīgs saturs ir arī t.s. „„Hamās” hartai”, kas tika publiskota 2017. gadā. Pašreizējais karš, no vienas puses, aktualizējis palestīniešu valsts pastāvēšanas jautājumu, no otras, jādomā, attālinājis tās tapšanas iespējamību. Var piebilst, ka bez divu valstu risinājuma pastāv vēl arī citi teorētiski attīstības scenāriji. Tāds ir t.s. vienas valsts modelis, kas paredz vienotas federatīvas vai unitāras valsts izveidi visā kādreizējā Palestīnas mandātteritorijā ar izraēliešiem un Palestīnas arābiem kā pilsoņu kopumu, vai arī t.s. trīs valstu modelis, kad Gazas joslu un daļu Jordānas rietumkrasta anektētu, attiecīgi, Ēģipte un Jordānija. Irānas izārdīšanās, t.i. izrādīšanās Pagājušā nedēļa piešķīra jaunus motīvus biedējošajai tēmai par Tuvo Austrumu konflikta izvēršanos plašumā, kad divu dienu laikā Irāna īstenoja raķešu un lidrobotu triecienus trīs kaimiņvalstu teritorijām. 15. janvārī irāņu raķetes krita Irākas Kurdu autonomā reģiona administratīvajā centrā Erbīlā, nogalinot četrus un ievainojot sešus cilvēkus. Starp bojāgājušajiem ir uzņēmējs Pešro Dizaiji, daudznozaru uzņēmuma īpašnieks. Irānas puse apgalvojusi, ka trieciens dots Izraēlas izlūkdienesta atbalsta punktiem, ko par nepamatotu nodēvējusi kā Irākas valdība, tā kurdu autonomijas administrācija. Vēl vairākas Irānas raķetes tai pašā dienā piezemējās Sīrijas Idlibas provincē, kuru daļēji kontrolē pret valdošo režīmu karojošie nemiernieki. Kā apgalvo Teherāna, šeit mērķis esot bijušas tā dēvētās Islāma kalifāta kustības pozīcijas. Visbeidzot dienu vēlāk raķešu un lidrobotu trieciens tika vērsts pret Pandžguras rajonu Pakistānas Beludžistānas provincē. Šeit mērķis esot bijusi Irānas beludžu sunnītu bruņotās grupas „Džaīš ul-Adl” jeb „Taisnīguma armija” bāze. Vairākas valstis, tai skaitā ASV, atzīst šo grupējumu par teroristisku, un, kā pēc apšaudes paziņojis Irānas ārlietu ministrs Hosejns Amīrs Abdollahjans, mērķis esot bijuši tikai teroristi, bet nekādi ne „draudzīgās un brālīgās valsts pilsoņi”. Grūti spriest par trieciena sekmēm, jo, kā ziņo, vienīgie bojāgājušie esot divi bērni; četri pieaugušie ievainoti. Ja Irākas reakcija uz tās teritorijas apšaudīšanu bija tikai diplomātiska, proti, no Teherānas tika atsaukts Irākas vēstnieks, tad Pakistāna deva arī militāru atbildi. 18. janvārī Pakistānas bruņotie spēki apšaudīja ar raķetēm Saravanas pilsētu Irānas Sīstānas un Beludžistānas provincē, nogalinot deviņus cilvēkus, t.sk. trīs sievietes un četrus bērnus. Kā norādījusi oficiālā Islamabada, esot apšaudīti šeit bāzētie pakistāniešu beludžu separātisti. Šī Irānas mētāšanās ar raķetēm, izrādot savus militāros muskuļus, pievieno jaunus triepienus Tuvo Austrumu raķešu kara ainavai, kurā līdz šim bija redzama Izraēlas spēku un Libānā bāzētās grupas „Hezbollah” savstarpējā apšaudīšanās, uzbrukumi Savienoto Valstu bāzēm Irākā, Jemenas husītu nemiernieku uzbrukumi civilajiem kuģiem Sarkanajā jūrā, pretī saņemot ASV un to sabiedroto triecienus, un vēl citi elementi. DeSantiss pamet distanci Svētdien par savu izstāšanos no cīņas par Savienoto Valstu prezidenta krēslu paziņoja viens no Republikāņu partijas kandidātiem, vēl nesen par potenciālu favorītu uzskatītais Floridas gubernators Rons DeSantiss. „Man ir skaidrs, ka lielākā daļa republikāņu priekšvēlēšanu dalībnieku vēlas dot vēl vienu iespēju Donaldam Trampam. Es izsaku viņam savu atbalstu, jo mēs nevaram atgriezties pie pērnās vecās republikāņu gvardes, uzsildītā korporatīvsma jaunā iepakojumā, kuru pārstāv Nikija Heilija,” savā sociālā medija „X” kontā ierakstījis DeSantiss. Viņa lēmums sekoja pirmajām republikāņu priekšvēlēšanu sapulcēm Aiovas štatā, kurās viņš palika otrajā vietā aiz Donalda Trampa, kuru atbalstījuši vairāk nekā puse partijas pārstāvju. Floridas gubernators ir trešais republikāņu kandidāts, kurš izstājies no cīņas, sekojot uzņēmējam Vivekam Ramasvami un bijušajam Arkanzasas štata gubernatoram Eisai Hatčinsonam. Tagad republikāņu kandidātu sacīkstes distancē palikuši divi: eksprezidents Donalds Tramps un kādreizējā Savienoto Valstu pārstāve Apvienoto Nāciju organizācijā Nikija Heilija, lai gan priekšvēlēšanu biļetenos turpinās figurēt apmēram divi duči kandidātu vārdu, t.sk. visi tie, kas paziņojuši par savu kampaņu pārtraukšanu. 23. janvārī kā republikāņu, tā demokrātu partijas priekšvēlēšanas notika Ņūhempšīras štatā, un, saskaņā ar primārajiem rezultātiem, arī šeit republikāņu vēlētāju favorīts ir Donalds Tramps, kaut distance starp viņu un Nikiju Heiliju ir samērā neliela. Viņa pati paziņojusi, ka savu priekšvēlēšanu kampaņu nepārtraukšot arī tad, ja nepārprotami atpalikšot no eksprezidenta Trampa. Nākamais štats, kur republikāņi izvēlēsies savu prezidenta kandidātu, būs Nevada 8. februārī. Spriežot pēc aptaujām, arī te favorīts varētu būt Tramps. Sagatavoja Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Šajā, nu jau otrajā, sarunā ar dakteri Vitu Skuju pievērsāmies pieciem riska faktoriem, kas ietekmē cilvēku veselīgumu, saslimstību un mirstību. Var teikt, ka tā ir saruna par ilgtermiņa dzīves kvalitāti. Dakterei jautāju par preventīvo medicīnu un iespējām, kā, savlaicīgi rūpējoties par savu veselību, vienlaikus neiztērēt veselu bagātību.Daktere Vita Skuja ir iekšķīgo slimību ārste ar specializāciju gastroenteroloģijā, jeb, kā viņa pati par sevi saka, "vēdera dakteris". Dakterei ir doktora grāds, un divus gadus pēc kārtas savā specialitātē viņa ir bijusi labākā jaunā zinātniece no Latvijas. Daktere ar vīru audzina divus bērnus un labi zina, ko nozīmē pamatīga ikdienas slodze, kad jāspēj būt produktīviem savā profesionālajā dzīvē un jāatlicina laiks un enerģija arī ģimeni. Viņa dalījās ne tikai ar savām zināšanām, bet arī ar to, ko pati dara savā labā.Pirmā saruna ar dakteri Vitu Skuju bija par jaudu, kas iet caur vēderu.Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:4:06 Cilvēka veselības fakti, kurus bieži vien aizmirstam ņemt vērā6:22 Anti-Aging institūts un tā darbības specifika12:01 Kvalitatīvi nodzīvotie dzīves gadi – statistika Latvijā, salīdzinot ar Eiropu13:44 Pieci galvenie riska faktori, kas ietekmē saslimstības un mirstības rādītājus15:02 Kas ir tās lietas, ko cilvēki nezina par savu asinsspiedienu18:56 Rādītāji, kas jāskatās, ja vēlies saprast holesterīna līmeni asinīs, un kādi ēšanas paradumi paaugstina holesterīna līmeni21:40 Kā augsts asinsspiediens ietekmē nieru veselību, redzi, kognitīvās spējas un citas organisma sistēmas28:41 Korelācija starp lieko svaru, augstu asinsspiedienu un paaugstinātu cukura līmeni30:04 Cik liela nozīme sarunā ar savu ārstu ir paša cilvēka un viņa tuvāko radinieku slimības vēsturei31:45 Vai ģenētiskās pārbaudes ir naudas izmešana vai iespējama dzīvības glābšana39:40 Preventīvā medicīna – kā saprast, vai tā ir šī brīža prioritāte, un kādas ir iespējas to veikt, neiztērējot veselu bagātību47:13 “Dari kaut ko vienu, bet cieš viss organisms” – slimības, ko izraisa smēķēšana, un mehānismi, kas neļauj to atmest54:08 Stresa menedžēšana kā grūtākais dzīves izaicinājums – kuras dzīves jomas būtu izdevīgi pārskatīt57:43 Mazasinība – kas tas ir, kā to nosaka, un kādi faktori to izraisa1:00:22 Kā rūpēties par savu psihoemocionālo veselību1:04:27 Mācīties no ārstiem – dakteres Vitas Skujas dienas ritms1:12:02 Veselīga ēšana kā maratons, nevis sprints1:17:19 Liekais svars kā sniega bumba no kalna – draudi veselībai, par kuriem pat nenojaušam1:25:33 “Tauku šūnas, kuras mums ir par daudz, ir metaboliski aktīvas”

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, kuri aptaujāti, lai novērtētu savu fizisko un emocionālo pašsajūtu, atzīst, ka tā ir tikai viduvēja, kas ir zemākais rādītājs salīdzinājumā ar abām kaimiņvalstīm. Kādi tam varētu būt iemesli un kā to risināt, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar aptaujas rezultātiem iepazīstina "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. Aptaujas rezultātus vērtē ārsts-psihoterapeits Andris Jansons, sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča un veselīgas ēšanas eksperte, sertificētā uztura speciāliste Olga Ļubina. Kvalitatīvs miegs, ģimene un emocionālais līdzsvars tie ir galvenie faktori, lai justos labi, aptaujā norādījuši Baltijas valstu iedzīvotāji. Tomēr gandrīz puse (45%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savu fizisko un emocionālo pašsajūtu vērtē vien kā viduvēju. Kā galveno iemeslu pašsajūtas zemajam vērtējumam iedzīvotāji Latvijā min stresu un nervozitāti. Latvieši arī vairāk sūdzas par enerģijas trūkumu, atšķirībā no kaimiņiem. Arī biežāk - par veselības problēmām. Latvieši izteikti sūdzas par nomāktību un depresiju.  Andris Jansons norāda, ka bieži aptauju tehnoloģija vai datu spēks ir interesanti atšķirīgs. "Jo iespējami daudzveidīgākas atbildes, jo izkliede ir lielāka. Var parādīties novirzes, kā aptauja būvēta tehnoloģiski, statistiski," norāda Andris Jansons. "Otrs, kad man bija saistība ar biznesu, novēroju, ka tie ārzemju biznesa un reģionu pārstāvji, kas ieradās Baltijas tirgos, viņi bija pārsteigti, cik dažādi ir šie trīs valstu tirgi. (..) Biznesa vide bija atšķirīga."  Viņš arī norāda uz citiem pētījumiem, kas atklāj, ka latvieši ir impulsus apslāpējoša valsts, nācija, kultūra un šādai kultūrai ir tendence uz cinismu un pesimismu. "Es gribētu teikt, ka velns nav tik melns, kā viņu mālē," uzskata Andris Jansons. Jekaterina Bovtramoviča atzīst, ka darbā saskaras ar cilvēkiem, kas ir depresīvi, nav apmierināti ar savu dzīvi. Un uz to arī reaģē ķermenis - cilvēkiem sāp mugura, sāp galva, ir vispārējs vājums. Labā ziņa - viņi meklē palīdzību un cenšas risināt problēmas, cenšas iesaistīties sporta aktivitātēs, lai celtu garastāvokli. Olga Ļubina, vērtējot aptaujas datus, atzīst, ka tie labi atspoguļo šī brīža situāciju sabiedrībā. "Tas, ka cilvēki jūtas salīdzinoši satraukti un nomākti, parāda to, ka mums ir lielāka tieksme apēst kādu našķi vai gardumu, lai stāvokli uzlabotu. Tajā pašā laikā saprotam, ka ar šādu biežu našķēšanos mēs tieši otrādi arvien garastāvokli padarām sliktāku, jo tā ir tikai dažu minūšu prieka sajūta." atzīst Olga Ļubina. Viņu priecē cilvēki vēlme ēst veselīgāk un viņi meklē informāciju. Bet arī šajā ziņā aptaujas dati ir par sliktu latviešiem, tikai 39% norāda, ka apēd nepieciešamo augļu un dārzeņu porciju dienā, lietuvieši un igauņi – 45 un 43% attiecīgi.  Pieaug izdevumi un mazāk izvēlas augļus un dārzeņus, īpaši ziemas periodā, kad cenas ir augstas šiem pārtikas produktiem.

Kad es cilvēkiem jautāju, kas ikdienā īpaši negatīvi ietekmē viņu jaudu, tad atbilde bieži vien ir - nepietiekams miegs vai neapmierinoša tā kvalitāte. Kādam neizdodas gulēt fiziskās vai psihiskās veselības sarežģījumu dēļ, bet lielai daļai tas ir tāpēc, ka nav pietiekamas sapratnes par veselīgu miegu. Nav nemaz tik viegli laicīgi aiziet gulēt, ja šī iespēja konkurē ar "interesanto dzīvi ekrānos". Pagrieziena punkts manā ģimenē attiecībā uz miega nolikšanu par svarīgu prioritāti, bija Metjū Volkera grāmata par miegu, ko izlasījām un pārspriedām abi ar vīru, kā arī The Huberman Lab podkāsta epizodes par miegu.Ar dakteri Martu Celmiņu mani iepazīstināja Oskars Grīslis no Intelekta attīstības centra. Marta ir ārste - pediatre un miega speciāliste, kura ārstē ne tikai bērnus, bet miega jautājumos strādā arī ar pieaugušajiem. Viņa, Oskars un vēl daži kolēģi ir izveidojuši Latvijas miega projektu, kas ir atbalsts cilvēkiem, kuri vēlas sakārtot savu miegu.Marta no pieredzes zina, ko nozīmē darbs nakstmaiņās un regulārs stress, tāpēc viņai ir arī praktiski ieteikumi, kā cilvēkam sev palīdzēt situācijās, kad nakstdarbu pamest nav iespējams. Martas ieteikumi bērnu vecākiem šajā epizodē ir balstīti uz viņas ikdienas pieredzi darbā ar bērniem, kuriem ir miega traucējumi, un vecākiem, kuri tādēļ neizguļas.Nevaru pabeigt šo aprakstu bez novēlējuma - saldu miegu! :)Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:6:43 Būtiskākais par latviešiem un viņu miegu10:27 Kā ir iespējams justies samērā labi arī strādājot diennaktis un naktsmaiņas15:23 Miega speciālistes viedoklis un ieteikumi par miegazāļu lietošanu19:57 Kas ir trauksme, kādi ir tās iemesli un kā tā ieteikmē miegu24:39 Vai viedierīču lietošanai mūsdienās ir kāda sakarība ar trauksmes līmeni; kā tās lietot nomierināšanās vajadzībām36:42 Miega traucējumi un slimības dažādos bērna un pusaudž vecuma posmos40:55 Vai obstruktīvā miega apnoja jeb krākšana ir iedzimta lieta46:33 Sešas nopietnākās miega traucējumu grupas pieaugušajiem1:00:44 Kā izskatās veselīgs un kvalitatīvs nakts miegs; miega cikli1:12:54 Kādi procesi norisinās mūsu smadzenēs laikā, kad mēs guļam1:19:26 Ar kādiem līdzekļiem apbruņoties, lai nodrošinātu sev labu miegu; kas ir miega higiēna1:32:34 Kur Latvijā vērsties pie speciālistu palīdzības, ja ir novēroti miega traucējumi1:35:52 Latvijas miega projekts – pirmo reizi Latvijā

Pirms pāris gadiem, izvēloties LED spuldzes, eksperti ieteica vadīties pēc ražotāja zīmola atpazīstamības. Zināma ražotāja produkcija būs kvalitatīvāka, bet arī dārgāka par mazāk zināmo un reizē lētāko spuldzi. Vai šāds iepirkšanās princips ir aktuāls arī šobrīd, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Šis ir klausītāju rosināts, jo, runājot par enrgoefektīviem risinājumiem, vienmēr izskan jautājumi par LED spuldzēm. Īpaši daudz tādu bija par šo spuldžu izturību. Vai tā joprojām ir problēma? Plašāk skaidro SIA "Ekoled" pārstāvis Raitis Narvilis, "Elektrum" Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis un "Baltic Research Centre" laboratorijas vadītājs Ingmārs Felcis. Pēdējos gados LED spuldžu tehniskā kvalitāte ir pieaugusi, vērtē Raitis Narvilis. "Ja kādreiz tās lampas tika lodētas Ķīnā un ar rokām komplektētas, šobrīd var redzēt, ka plates ir ražotas ļoti kvalitatīvi jaunākajiem modeļiem, tas nozīmē, ka izmanto robotizētas tehnoloģijas. Ja automāts liek kopā, tas nozīmē, ka mazākas problēmas ir gala lietotājam, arī mazākas iespējas, ka kaut kas var noiet greizi," norāda Raitis Narvilis. "LED spuldžu cena pieprasījuma dēļ ir samazinājusies 3 - 4 reizes, attiecīgi arī pieejamais klāsts ir daudz plašāks. Ja kādreiz dārgākas bija Eiropā ražotās spuldzes, tagad varam viegli iegādāties no daudz tālām valstīm un attiecīgi, ja tur cena ir bijusi zema un mēs akcijā vēl pasūtam, jāskatās ir kvalitāte," atzīst Toms Lācis. "Ja preci iegādājamies Eiropā veikalā ar garantiju, tad varam uzticēties, ka noteikto garantijas laiku un ilgāk kalpos."  

Jebkurā situācijā, kurā pacients satiekas ar ārstu vai medicīnas personālu, būtu jādara viss, lai pacients saņemtu iespējami labāku un atbilstošāku medicīnisko aprūpi. Ko darīt gadījumos, ja tā nav noticis; kādas ir ārstu un pacientu tiesības un pienākumi, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāja Laura Šāberte un zvērināts advokāts, Medicīnas tiesību biroja izveidotājs Ronalds Rožkalns. Sazināmies arī ar Upsalas universitātes Juridiskās fakultātes vecākā lektori Santu Slokenbergu. Pacientu tiesības Latvijā regulē Pacientu tiesību likums, kas nosaka pacienta tiesības saņemt kvalitatīvu, laipnu un cieņas pilnu ārstēšanu un aprūpi, kā arī saprotamā veidā iegūt no ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, citām ārstēšanas metodēm un slimības prognozi, kā arī skaidrojumu par medicīniskajos dokumentos izdarīto ierakstu satura nozīmi. Likums paredz arī atteikšanos no piedāvātās izmeklēšanas vai ārstēšanas gan pirms tās sākšanas, gan ārstniecības laikā, kā arī no ārstniecībā izmantojamās metodes, bet neatsakoties no ārstniecības kopumā, to nepārprotami apliecinot rakstveidā. Tiesībsarga skatījumā Pacientu ombuds ir nepieciešams kā Veselības inspekcijas paralēls pacienta tiesību atbalsta mehānisms, kura uzdevumi būtu izglītošana, pētniecība, atbalsts, kas izpaužas kā informēšana par tiesībām, uzklausīšana, nepieciešamības gadījumā arī mediācija, bet ne sodīšana vai medicīniska slēdziena sniegšana.

Ko uzņēmējdarbībā nozīmē “vienradzis”? Vai “jaunuzņēmums” ir ‘jauns uzņēmums'? Kas ir satura dizains un kā tas var veicināt saziņu? Raidījumā ar Ievu Treiju runājam par platformu “Labs of Latvia”, uzņēmējdarbības terminiem un to tulkošanu latviešu valodā, informāciju svešvalodās un tās lietderīgumu, valsts pārvaldes iestāžu saziņu ar iedzīvotājiem, satura dizainu un saziņas ieteikumiem, kā arī daudz ko citu. Ieva Treija ir satura veidotāja, komunikācijas konsultante un raidieraksta “Baltic Startup Mafia” veidotāja. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodniece, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Raidījuma piezīmes: [01:30] Ievas izglītība un nodarbošanās. [08:12] Kas ir “Labs of Latvia”? [11:50] Ievas raidieraksts “Baltic Startup Mafia”. [15:30] Ko uzņēmējdarbībā nozīmē vārds “vienradzis”? [16:55] Latviešu valodas nozīme Ievas ikdienā. [17:50] Ar uzņēmējdarbību saistīto terminu tulkojumi latviešu valodā. [20:00] Noderīgi informācijas avoti krievu valodā. [24:30] Valsts pārvaldes iestāžu saziņas analīze un satura dizains. [48:50] Ievas sadarbība ar uzņēmumiem un ieteikumi klientiem. [51:30] Kvalitatīva satura nozīme uzņēmuma attīstībā. [53:55] “Pasažieru vilciena” akcija “Ko dari vilcienā”. [56:50] Uzņēmumu un valsts iestāžu saziņa sociālajos tīklos: labie un sliktie piemēri. Noderīgas saites: https://labsoflatvia.com/ – “Labs of Latvia” tīmekļa vietne https://balticmafia.eu/ – raidieraksta “Baltic Startup Mafia” tīmekļa vietne https://www.linkedin.com/in/ievatreija/ – Ievas Treijas LinkedIn profils https://lr1.lsm.lv/lv/lr1/raidijumi/krustpunkta/ – raidījums “Krustpunktā” https://bit.ly/3iSF3DW – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2FaEWWl – “Pieturzīmju” tvitera profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Pagājušajā gadsimtā, kad elektroniski mediji tikai radās, sabiedriskie mediji stāvēja uz uzticamības un kvalitātes pjedestāla visaugstākā pakāpiena. Par to, kāda situācija ir šodien, kas mainījies 20 gadu laikā, kā žurnālistikas kvalitāti ietekmē izglītība, kāds ir ideāls sabiedriskā medija finansēšanas modelis, un kādi ir jaunie izaicinājumi, DIENA PĒC | MEDIJI autors Kristaps Pētersons uz sarunu aicinājis Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītāju Jāni Siksni. Support the show (http://www.dienapec.lv)

Līdz brīdim, kad Latvijas pilsētu ielas tīrīs roboti, vēl ne viens vien gads un varbūt pat desmitgade būs jāpagaida, bet tas nenozīmē, ka robotizācija un automatizācija nevirzās uz priekšu. Drīzāk otrādi, šajā jomā attīstība notiek milzu soļiem. Un tādam attīstības tempam ir savs iemesls. Kāds, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Biznesa tehnoloģiju uzņēmuma “Digital Mind” Biznesa attīstības direktors Zigmunds Vīķis atzīst, ka rutīnas darbi ir ar prieku un steigu jādod automatizācijai. "Kvalitatīvam darbaspēka darba laiks ir pietiekami vērtīgs, lai nenoslogotu ar rutīnas darbiem," bilst Zigmunds Vīķis. Un runa nav par kādām metāla rokām, bet "neredzamiem" robotiem, kas sagatavo kādas atskaites jeb sistēmrobotiem. "Amber Beverage Group" Biznesa procesu attīstības vadītājs Saimons Žirnis atklāj, ka uzņēmumā ir datorprogrammas, pieci roboti, kas pieņemti darbā kā kolēģi. "Tie galvenokārt palīdz grāmatvedības, ražošanas, loģistikas, pārdošanas procesos. Visur, ko darīja manuāli cilvēki, sapratām, ja turpināsim augt, kā līdz šim, nespēsim pārstāt pieņemt jaunus darbiniekus, lai tiktu galā ar slodzi," atzīst Saimons Žirnis. Izvērtēti procesi, kurus gribētu automatizēt un tagad uzņēmumā ir automatizēti vairāk nekā 140 procesi. "Roboti jeb automatizēti procesi atvieglo mūsu darbu par apmēram 30%, to laiku var veltīt uzņēmuma pievienotās vērtības rašanai. Talantīgākiem darbiniekiem radās motivācija. Tāpēc uzņēmums iegūst, efektivitāte pieaug. Produktivitāte ir augusi, jo cilvēkiem ir vairāk laika darīt biznesam vērtīgas lietas," gandarīts Saimons Žirnis. Skaidrs, ka visus procesus nav iespējams automatizēt.

Redzot, kādos apjomos Latvijas iedzīvotāji šobrīd iepērk krāsas, lakas, flīzes, līstes, cementu, līmes un daudz ko citu būvmateriālu veikalos, ir skaidrs, ka šobrīd interese par mājokļa remontdarbiem ir milzīga, tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot padomi iesācējiem un arī tiem, kas nav pirmo reizi „ar pīpi uz jumta”, kā pašu spēkiem kvalitatīvi izremontēt savu mājokli. Latvijas Amatniecības kameras biedrs, apdares darbu meistars Normunds Lindemanis norāda, ka pati ēka saka priekšā, kādi materiāli ir vajadzīgi. "Ja ir vēsturiska ēka, kur bijis kaļķa apmetums, tad vajadzētu pieturēties pie vecajām tradīcijām un turpināt ar kaļķa apmetumu, krāsot ar kaļķa krāsām. Tas nav tikai ekbūvniecības untums," bilst Normunds Lindemanis. Latvijas Amatniecības kameras namdara amata meistars Klaids Kalniņš piekrīt, ka mūsdienu būvmateriāli ir mūsdienu būvniecībai, senās metodes vecajām ēkām. Bieži nākas sastapties ar sabojātām mājām, kur nepareizi veikts remonts. Kā piemēru viņš min guļbūves apšūšanu ar ruberoīdu. "Tas lielais klāsts, kas ir būvmateriālu veikalā var radīt apmulsumu, bet to labāk atstāt mūsdienu komercēkām vai jau padomju gados celtajām ēkām," vērtē Normunds Lindemanis.

Kvalitatīvu, stabilu, ātru internetu un uzticamus sakarus mūsdienās sabiedrība uztver kā pilnīgi pašsaprotamu parādību. Īpaši šobrīd, kad daudzas lietas notiek attālināti, kad mūsu ikdiena ir kļuvusi daudz virtuālāka, mēs patērējam arvien lielāku datu apjomu arvien lielākā ātrumā. Kā ar šiem tehniskajiem izaicinājumiem tiek galā lielākais elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju kolokācijas centrs Baltijā - Zaķusalas TV tornis - to šodienas epizodē pastāstīs, un, galvenais – nodemonstrēs, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes loceklis Mariss Mežgals.Support the show (http://www.dienapec.lv)

Kvalitatīvs strīds var sniegt jaunu izpratni par reālo situāciju. Tieši tāpēc spēja kontrolēt emocijas, respektēt dažādas uztveres īpatnības, ievērojot nepārkāpjamās robežas iezīmē nobriedušas personības, kas spēj izlobīt no konflikta racionālo kodolu. Turklāt – jo ilgāk kavējamies negatīvajā strīda emocijā, jo spēcīgāka tā kļūst. Vai no domstarpībām līdz sadarbībai tiešām ir tikai viens solis – skaidros mediatore Ilze Dzenovska.IZŠĶIRTSPĒJA Ceturtdien 14:00 kanālā ReTVIzšķirtspēja bez pūlēm ļauj atpazīt krasi atšķirīgo ne tikai krāsās, bet arī viedokļos. Tomēr daudz biežāk liela nozīme ir niansēm, lai saprastu, cik precīzs vai greizs veidojas realitātes attēls. To ieraudzīt palīdzēs raidījums “Izšķirtspēja”. Ar viesiem sarunājas Elita Marga.Raidījumu klausies otrdienas vakaros Radio Skonto vai skaties ceturtdienas pēcpusdienās kanālā ReTV.#izšķirtspēja #ReTV #RadioSkontoRaidījums IZŠĶIRTSPĒJA tapis sadarbībā ar NEPLP sabiedriskā pasūtījuma ietvaros

No 7. oktobra mutes un deguna aizsegu lietošana sabiedriskajā transportā ir obligāta. Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patēriņa preču uzraudzības daļas vadītājs Ivars Jorniņš raidījumā Kā labāk dzīvot iesaka cilvēkiem lietot medicīnisko masku vai kvalitatīvākās un pārbaudītākās higiēniskās sejas maskas. "Divas stundas būtu zelta standarts maskas lietošanai," norāda Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Ivars Vanadziņš. “Maskas derīgumu nosaka divas lietas,” turpina Ivars Vanadziņš. “Tās paliek netīra no ārpuses un poras aiziet ciet un pieelpojam no iekšpuses. Mitrums maina auduma īpašības. Arī filtrauduma īpašības.” Maska, ko noņemam no deguna, jāuzskata par inficētu priekšmetu. Ideālā pasaulē tā būtu jāieliek maisiņā, maisiņš jāaizsien, un jāieliek miskastē, kur to nevar aizpūst pa gaisu, putni izknābāt. Ja maska ir vairākas reizes lietojama, arī ieliekam maisiņā, maisiņš ciet, ieliekam somā, nevis kabatā, kur tas var izburzīties. Vakarā līdz veļasmašīnai, pa taisno iekšā, izžāvējam un var lietot atkal. Var arī mazgāt ar rokām siltā ūdenī ar ziepēm, bet pēc tam ir jāveic nosacīta sterilizācija – jāizkarsē zem tvaika 1-1,5 min. Gludināšana ir viens no veidiem ar 90% ticamību, ka tas palīdz. Pareizi būtu mazgāt veļasmašīnā pilnu ciklu, vismaz 60 grādu temperatūrā ar mazgāšanas līdzekli. "Masku uzliekot vajadzētu būt tīrām rokām! Ja liekam ar netīrām rokām, piesārņojam jau no ārpuses. Tas, kas ir uz maskas virspuses, to mēs labi ieelpojam. Ja ar netīrām rokām uzliekam masku, tas nav pareizi un pats par sevi ir risks," skaidro Ivars Vanadziņš. Tīras, dezinficētas rokas, maska no maisiņa uz deguna, vienreiz lietojam, ja mazgājam ir viens ceļš, ja metam ārā – otrs. Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece Iveta Strupkāja iepazīstina, cik daudz uzņēmēju Latvijā ražo sejas aizsargmaskas. Trīs ražotāji ir starptautiski sertificēti un ražo sertificētas medicīniskās maskas. Latvijas tirgū ir vairāk nekā 340 higiēnisko masku modeļi, apmēram 25% no tiem ražo vietējie ražotāji. Ivars Vanadziņš norāda, ka efektīvākie materiāli maskām ir tie, kas netiek austi. Atzītākais filtra materiāls ir no polipropilēna, kuru var dažādi ražot. Vanadziņš ļoti skeptisks par šūtajām auduma maskām. Viņš mudina saprast, kādi ir labākie materiāli masku ražošanai un veikt ražotājiem pārbaudes, lai būtu pārliecība, ka tas ir produkts, kas kaut ko dod. Pētījumi rāda, ka audumi mazgājot maina īpašības, tas nozīmē, ka bieži auduma masku divreiz izmazgājot, tā ir lupata uz sejas un virsmērķi – ierobežot infekcijas avotu – nepanākam. Ivars Jorniņš skaidro, ka Eiropā ir tapušas vadlīnijas, kas nosaka, ka ražotājam ir jāpārbauda divi kritēriji – maskas filtrācijas efektivitāte un elpošanas pretestība. PTAC mājaslapā ir pieejams informatīvs materiāls, kā izvēlēties kvalitatīvu sejas masku.  

Nacionālā kino centra rīkotajā konkursā finansiālu atbalstu guvuši divas seriālu ieceres: Viens ir stāsts par starpkaru Latvijas preses karalieni Emīliju Benjamiņu, bet otrs – Latvijas detektīvklasiķa Andra Kolberga romāna ''Meklējiet sievieti'' ekranizācija. Konkursam bija iesniegti 16 projekti, no kuriem vismaz pusi ekspertu komisija vērtē kā sižetiski un mākslinieciski ļoti augsvērtīgus. "Konkurence bija ļoti liela, tas bija ļoti labs konkurss. Es noskatījos visas prezentācijas un pati turēja īkšķus par četriem projektiem, un es nebūtu bijusi arī ļoti bēdīga, ja būtu uzvarējis kāds no tiem, un mēs pagaidītu citu izdevību. Tiešām bija ļoti labi projekti," konkursu sarunā Kultūras Rondo vērtē topošā seriāla “Meklējiet sievieti” producente Arta Ģiga. Viņa arī atzīst, ka pārējiem projektiem gatavības stadija bija dažāda un sapratne par to, kā tas būs, bet idejas visas bija labas.  "Tas nozīmē, ka to vajadzētu turpināt, industrija ir gatava. Ja agrāk bija tāds tā kā nedaudz skats pret seriāliem, ka, pirmkārt, ir mazie ekrāni, tas nav īsti lielais kino. Tagad attieksme ir, ka būtībā tas nav seriāls, bet daudzsēriju filmu. Mēs taisām to pašu filmu lielajam ekrānam tikai daudzās sērijās," atzīst Arta Ģiga. Ģiga arī norāda, ka nevienam no atbalstītajiem projektiem nav pilns finansējums, tāpēc vēl liels darbs priekšā. "Visos šajos projektos bija lielas mākslinieciskas ambīcijas, ļoti interesanti risinājumi. Lieliskas idejas," piebilst Arta Ģiga. "Priecē projekti, kas guvuši atbalstu Nacionālā kinocentra konkursā, jo tie jau sākotnēji sevi pieteikuši kā mākslinieciski augstvērtīgu saturu," atzīst kino kritiķe Ieva Augstkalna. Tajā pašā laikā viņa norāda, ka ir galēji kritiska par to, kas līdz šim ražots Latvijas apstākļos attiecībā uz seriāliem. "Man nešķiet, ka tie ir  pietiekami augstas kvalitātes. Iespējams, viena lieta, kas šiem seriāliem, pietrūkst, ir ticamība. Bet tehniska ticamība, pietrūkst, kaut kāda noskaņa, kurai skatītājs vēlas sekot no epizodes uz epizodi," analizē Ieva Augstkalna. Viņa arī atzīst, ka šie produkti ir vērsti, lai izklaidētu, un nav tendēti, lai atzītu kā mākslinieciski augstvērtīgus. Seriāla “Meklējiet sievieti”, kura kopējais budžets ir 802 041 eiro un darba uzsākšanai konkursā tiek piešķirti 470 058 eiro. Tam būs divi režisori, abi arī scenārija līdzautori – televīzijas specifikā pieredzējušais Armands Zvirbulis (arī seriāla “Sarkanais mežs” līdzrežisors) un Dzintars Dreibergs (spēlfilmas “Dvēseļu putenis” režisors). Seriāla pamatā likts Latvijas kriminālžanra klasiķa Andra Kolberga romāns “Meklējiet sievieti” (1996), kas aptver plašu sabiedrības spektru un plašu laikmetu ainu, jo darbība notiek dinamiskajā un dramatiskajā “lielo iespēju laikā” – 90. gadu Latvijā –, bet notikumu saknes iesniedzas padomju laikos un Atmodas procesos. Savukārt filmu studijas "Mistrus Media" seriālā "Emīlija. Latvijas preses karaliene" galveno lomu atveidos Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa, citās lomās būs redzami atpazīstami latviešu aktieri. Pie seriāla strādās trīs režisori Dāvis Sīmanis, Andis Mizišs un Kristīne Želve. Daudzsēriju filmas scenāristu komandu veidos Ivo Briedis, Māra Zālīte, Baņuta Rubess un Aiva Birbele. Šis pieteikums saņēmis vislielāko punktu skaitu konkursā. Arta Ģiga sola, ka abi seriāli būs redzami jau 2021.gada vēlā rudenī.  

Dizains ir...profesionāls un kvalitatīvs Epizode nr#14 saruna noritēs https://instagram.com/designawardlv INSTAGRAM live kā arī https://www.crowdcast.io/e/dizains-ir-profesionls Mikelis Bastiks un Miks Petersons Latvijas Dizaina gada balva turpina Instagram LIVE sarunas un jau #14 epizodē saruna turpināsies ar to, kas tad ir profesionāls un kvalitatīvs dizains. Latvijas Dizaina gada balvas viesis - Miks Pētersons. Miks Pētersons ir beidzis absolvējis Rīgas dizaina un mākslas vidusskolu ar specialitāti - koka dizains. Tomēr, lai vadītu veiksmīgu dizaina uzņēmumu bieži vien ar dizaina izglītību vien nepietiek. Tāpēc Miks ir ieguvis arī profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu ar specializāciju starptautiskā biznesa un eksporta vadība. Latvijā un arī pasaulē dizaina uzņēmums NORDI furniture ir labi pazīstams ar savu mēbeļu sēriju TiME un bērnu mēbeļu sēriju KiDSON. Jaunākais dizaina produkts ir balansa dēlis, kurš vēl pirms krīzes paspēja nokļūt pat NYNow dizaina izstādei, ASV. Nordi Furniture savā darbībā pieturās pie trīs vērtībām: Radošums – Godīgums – Gandarījums. Miks Pētersons kopš 2008.gada ir Latvian Designers' Society (LDS) biedrs, no 2014.gada līdz 2018.gadam LDS valdes priekšsēdētāja vietnieks, no 2018.gada līdz 2020.gadam LDS valdes priekšsēdētājs un no 2020.gada Latvijas Dizaineru savienības Ekspertu padomes dalībnieks. Šoreiz saruna būs par produktu dizainu, par profesionalitāti un kvalitāti, un par to, kā attīstīt savu zīmolu. Sarunas vadītājs arī šoreiz būs Miķelis Baštiks - grafikas dizaineris, uzņēmējs, dizaina studijas Asketic Studio līdzdibinātājs, Latvijas Dizaina gada balvas nominants un šī gada Adward balvas ieguvējs ADWARDS MMXX PrintArt & Design Craft nominācijā.

Ko darīt, ja tev ir sajūta, ka tevi izmanto? Atklāta vēstule no līdera. Dažādi ieteikumi - ko ieviest ikdienā, lai dzīve kļūtu kvalitatīvāka? Kā arī par mūsu 3 šī gada sasniegumiem! Laimīgu 2020. gadu!

LBS prezidenta amata kandidātu kopējais potenciāls, “Ogre” trokšņo Pafbet Latvijas – Igaunijas līgā, kā klājas Artūram Žagaram, Robertam Bērziņam un Krišam Helmanim, kas jāņem vērā, domājot par jauno basketbolistu nākotni – “Basketstudijas 2+1” 23. decembra raidījuma uzmanības centrā situācija Latvijas jaunatnes basketbolā, decembra nogales aktualitātes un 2019. gada spilgtākie notikumi.

Mēs dzīvojam laikā, kad ir tik būtiski būt diciplinētam, produktīvam un sasniegt savus mērķus. Viens no veidiem, kas cilvēkiem palīdz ir dažādu profesionāļu atbalsts - psihoterapija, kouči, treneri utml. Uzņēmumi bieži izvēlas algot koučus, lai palīdzētu saviem vadītājiem strādāt ar savām komandām un sevi kā līderi. Tāpēc šodien runāsim par to, kas ir koučigs un kas liecina par to, ka koučs ir profesionālis. Kā izvēlēties kouču pareizi un ko iespējams sasniegt ar šo atbalstu. Koučings kā profesija attīstās jau labu laiku un arī Latvijā, taču vēl aizvien ne vienmēr katram īsti ir skaidrs, kas tad ir koučings, ko dara koučs, kādas labums uzņēmumam no šiem pakalpojumiem un vai šiem profesionāļiem mēs varam uzticēties. Par šiem un citiem jautājumiem, kas sasitīti ar koučinga profesiju, sertifikāciju un organizācijām, kas kontrolē šo profesionāļu kvalitāti, šodienas epizodē sarunāšos ar Dainu Ramatu, kura jau vairāk kā 7 gadus ir praktizējošs koučs un viens no pirmajiem algotajiem koučiem iekšēji uzņēmumā kā arī valdes locekle organizācijā, kas rūpējas, lai šīs profesijas pārstāvji atbilstu kouča kvalitātei un standartiem - Starptautiskā kouču federācija, jeb ICF Latvija Podkāsts top sadarbībā ar CakeHR un Starptautisko kouču federāciju Latvijā - http://icf.lv/ Mūzika: Far away places. Joshua Nichols Adrian Walther (Remember Me)

Šodien raidījumā Krustpunktā atgriežamies pie Latvijas Radio šīgada īpaši aktualizētā temata, par ko esam runājuši visa gada garumā un par ko noteikti runāsim arī nākamgad. Ko darīt, lai Latvijā būtu pieejama kvalitatīva un visaptveroša paliatīvā aprūpe? Tā ir rubrika „Izmisuma zonā”. Šoreiz sarunā par to, kā nodrošināt kvalitatīvu ambulatoro paliatīvo aprūpi. Kā zināms, ne visi vēlas un ne visiem vajag vest savus tuviniekus uz aprūpes iestādēm. Kādi vēlas kopt mājās. Kādi vēlas nomirt mājās. Kāda ir pašreizējā situācija, ko valsts spēj piedāvāt un ko varētu vai vajadzētu uzlabot, mainīt? Studijā: Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs, Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka, Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte un Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības vadītāja Anda Jansone.

Šodien raidījumā Krustpunktā atgriežamies pie Latvijas Radio šīgada īpaši aktualizētā temata, par ko esam runājuši visa gada garumā un par ko noteikti runāsim arī nākamgad. Ko darīt, lai Latvijā būtu pieejama kvalitatīva un visaptveroša paliatīvā aprūpe? Tā ir rubrika „Izmisuma zonā”. Šoreiz sarunā par to, kā nodrošināt kvalitatīvu ambulatoro paliatīvo aprūpi. Kā zināms, ne visi vēlas un ne visiem vajag vest savus tuviniekus uz aprūpes iestādēm. Kādi vēlas kopt mājās. Kādi vēlas nomirt mājās. Kāda ir pašreizējā situācija, ko valsts spēj piedāvāt un ko varētu vai vajadzētu uzlabot, mainīt? Studijā: Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs, Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka, Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte un Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības vadītāja Anda Jansone.

Ko nozīmē sociāli atbildīga amatiermāksla? Kāpēc kopienas cilvēki iesaistās dažādos kolektīvos un kāds ir balanss starp vienkārši – brīvā laika pavadīšanas formu un kvalitatīvu sniegumu koncertā? Šos jautājumus aktualizēja tautas mūzikas festivāla "Dzīvā mūzika" ieskaņā rīkotā diskusija “Amatiermākslas procesa sociālā dimensija”, tos pārrunājam Kultūras Rondo studijā. Raidījuma viesi: Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, Mārupes kultūras nama direktore un Mārupes novada domes deputāte Ira Dūduma un biedrības “Skaņumāja” pārstāvis, folkloras un tautas mūzikas eksperts Ilmārs Pumpurs. Pa tālruni sazināmies ar Jēkabpils Kultūras pārvaldes direktori Intu Ūbeli un diriģentu Intu Teterovski. Piedāvājam iepazīsties arī ar diskusijā izskanējušajiem viedokļiem.  

Šķiet, “ātrās modes” jēdziens vairs nav nekāds noslēpums arī plašākā sabiedrībā, un nav šaubu, ka masveida apģērba ražošana rada lielu ietekmi uz vidi un arī sabiedrību kopumā. Ko darīt un vai maz iespējams ko darīt? Vai nepieciešami radikāli risinājumi? Biedrība “Zaļā brīvība” nule kā uzsākusi akciju “Mantots ir vērtīgs”, tā aicinot iedzīvotājus novērtēt lietotu un ilglaicīgi izmantojamu apģērbu. Kādas tad ir “ātrās modes” radītās problēmas un ko mēs katrs varam darīt, lai tās mazinātu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro biedrības "Zaļās brīvības" ilgtspējīgās modes eksperte Dace Akule. Latvijā daļa sabiedrības neuzskata, ka mantota vai ilgi kalpojoša apģērba tālāka izmantošana ir kaut kas jauns. Savukārt Lielbritānijā cilvēks vidēji gadā nopērk 27 kg apģērbu. Tur populāras ir citas tendences. Latvijā cilvēki vairāk novērtē mantas un turas pie tām. To ietekmējusi arī mūsu vēsture. Tāpēc arī jaunā paaudze ar lielāku cieņu izturas pret mantotām lietām. Protams, ir svarīgi salāgot, lai neapaugtu ar lietām. Lielbritānijā vidēji jaunas sievietes valkā septiņas reizes vienu apģērbu. Iztērēto naudu izdalām ar septiņi, var parēķināt, cik izmaksā viena valkāšanas reize. Līdz ar to ātrā mode daudz dārgāka, skaidro Dace Akule. Viņa iesaka apdomāt patēriņu jaunu apģērbu, arī lietotu apģērbu iegādē. Līdzīgi, kā ejot uz pārtikas veikalu, jāņem līdzi saraksts. Tas nenozīmē, ka šad un tad nenāk pretī kas tāds, kur sirds īpaši iepukstas no prieka un mēs to nopērkam. "Kvalitatīvos apģērbus var nodot labdarības veikalos, mainīties. Ja apģērbs ir pēc būtības veidots, kā nav ilgtspējīgs, to nevarēs arī labdarības veikalos pārdod," bilst Akule Ātrās modes drēbes bieži nonāk atkritumos, jo, piemēram,  Latvijā tekstilu nepārstrādā. "Pasaulē tikai viens procents no modes industrijas ražotajiem apģērbiem pārtop par jaunu apģērbu. 73 % nokļūst atkritumu kalnos. Pārējo izmanto, piemēram, matraču pildījumam," atklāj Akule. Pārstrādāt var kokvilnu, bet, ja kokvilnas t-kreklam ir pievienots elastāns, tas ir jāatdala un tas ir dārgi. Otra problēma, ka nav izstrādāta sistēma, kā savākt apģērbus un nogādāt tos līdz pārstrādes vietai. Apģērbs atkritumu konteineros nozīmē tā nokļūšanu atkritumu poligonā vai sadedzināšanu. "Ātrā mode nav ilgtspējīgs risinājums pat digitālajā piedāvājumā, ja vien tas nav gudri izdomāts kā pielaikošanas faktors, kas palīdz cilvēkam veikt izvēli," uzskata Akule. Arvien lielāku popularitāti iemanto digitālā mode Runājot par mūsdienu medicīnu vai inženierzinātnēm, jau sākam aprast ar domu, ka daudzas darbības šo jomu speciālisti veic attālināti ar jaunākajām tehnoloģijām un datorizētām iekārtām. Kad stāsts ir par apģērbu, tas, iespējams, liktos savādi, jo drēbes cilvēkam ir jāpielaiko. Tomēr digitālā mode arī ir šodiena, un ne vienmēr ir nepieciešama pielaikošanas kabīne un ne katram apģērbam jānonāk drēbju skapī ilgstošai lietošanai. Kāda tad ir digitālā apģērba nozīme un kas pēc tā tīko, skaidro komunikācijas aģentūras „A.W. Olsen Partners” partnere Olga Kazaka. Iespēja virtuāli skatīt sevi dārgās un ekskluzīvās drēbēs, kuras visticamāk nenopirksi un kuras nemaz nav nepieciešamas. Tāpat iespēja pasūtīt izdrukātu fotogrāfiju, esot tērptam ekstravagantā apģērbā, lai šo fotogrāfiju publicētu sociālajos medijos un iegūtu paziņu atzinību. Tā ir realitāte. Mode kā viena no pirmajām ļoti sensitīvi uztver dažādas aktuālas tendences sabiedrībā. Un, ja šobrīd aizvien vairāk tiek runāts par virtuālo vai papildināto realitāti, par dažādiem robotiem un to, kā tie var palīdzēt komunikācijā un atvieglot kādus procesus, tad skaidrs, ka tas arī ienāk modes pasaulē. Vai digitāls apģērbs patiešām ir jauna un stabila tendence, vai arī drīzāk tā ir īslaicīga un pārejoša parādība? Līdzās jau minētajiem digitālās modes iemesliem – cilvēku vēlmei spoguļoties sociālajos medijos un ekoloģiskajiem apsvērumiem – Olga Kazaka runā arī par trešo faktoru. Mūsdienās mēs dzīvojam hiperpatēriņa sabiedrībā, kad daudz ko varam iegādāties, līdz ar to pati prece vairs nav tik liels pārsteigums, tā vairs neraisa tik daudz emociju un tik ļoti neizbrīna. Tāpēc mēs visu laiku meklējam jaunas emocijas ap pirkšanas procesu. Digitālās modes priekšrocība ir ne vien iespēja mazināt drēbju pārprodukciju, bet iespēja pilnveidot arī jaunu virzienu – modi kā mākslu. Ir attīstījusies ielas mode, cilvēkiem ir vēlme aizvien vairāk domāt par to, kā viņi izskatās pirms iziešanas sabiedrībā. Savā ziņā ir izveidojies skaistuma jeb sevis kopšanas kults.  

Šoreiz podkāstā ciemos Jānis Sildniks no portāla DELFI, lai pastāstītu par pieredzi ar maksas (DELFI PLUS+) satura ieviešanu un cilvēku atsaucību, kā arī atbildētu uz jautājumiem par digitālās komunikācijas un satura izplatīšanas izaicinājumiem no medija perspektīvas. Tenku kaste: STĀSTI NU! Lasi arī mūsu blogu un pieraksties jaunumiem: littlebit.inspired.lv! Frank by Inspired Facebook lapa: ŠEIT Music by benzoul / CC BY-SA

C hepatīts, sēnīte, nedzīstoši ādas bojājumi, stafilokoka infekcijas un daudzas citas slimības “var noķert” skaistumkopšanas salonos. Tieši tāpēc Slimību profilakses un kontroles centrs kopā ar Veselības ministriju un Veselības inspekciju ir uzsācis kampaņu „Uzticies pārbaudot!”. Par kampaņu un problēmas būtību raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta dermatologs Raimonds Karls, Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Solvita Muceniece un Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sabīne Ulberte. Pēdējo piecu gadu laikā Veselības inspekcija ir veikusi 3638 plānveida kontroles skaistumkopšanas salonos, no kurām 43% gadījumos tika konstatētas dažāda veida neatbilstības. Visbiežāk pārkāpumi saistīti ar darba piederumu nepareizu apstrādi. Nedroši un nehigiēniski pakalpojumi, darba piederumi un telpas var veicināt infekcijas slimību izplatīšanos. "Kampaņa vajadzīga, jo jautājums ir aktualizējies plašsaziņas līdzekļos, ir augusi vajadzība izglītot sabiedrību par pakalpojuma drošību," atzīst Solvita Muceniece. "Tapat dati rāda, ka saslimstība ar C un B hepatītu nemazinās. Iemesli saslimšanai ir ir dažādi, tā nav tikai skaistumkopšana. Tomēr riska grupā ieskaita visus cilvēkus, kas veikuši kādu invazīvo skaistumkopšanas pakalpojumu – procedūras, kuras veic mērķtiecīgi caurdurot ādu, lai panāktu kādu efektu. Tā ir tetovēšana, pīrsings, arī skaistuma injekcijas." Kampaņas mērķis - veicināt šo pakalpojumu sniegšanas drošību, kā arī izglītot sabiedrību, lai tiktu izvēlēti droši un legāli skaistumkopšanas pakalpojumi. Nozares pārstāve Sabīne Ulberte uzskata, ka problēma ir nopietna. Bet jārunā par drosmi un visatļautību, tie, kas gribētu veikt pakalpojumus, viņi nejūt robežas, apmeklē ātrus kursus un jau piedāvā pakalpojumu. Savukārt klienti, vēloties iegūt izmaiņas savā izskatā, ir gatavi iet jebkur, arī mazāk maksāt un baidās pajautāt, ko pakalpojuma veicēji drīkst vai drīkst un ko dara. Svarīgi ir pievērst uzmanību jomām, kur nav vienreiz lietojamo instrumentu. Pakalpojuma veicējus jāmāca pareizi kopt un sterilizēt, klientiem jābūt drosmīgiem jautāt pēc sterilizētiem instrumentiem, lai atver iepakojumu klienta klātbūtnē. Raimonds Karls min, ka sekas pēc neveiksmīgas skaistumkopšanas procedūras var būt dažādas, piemēram, parazitāras saslimšanas – kašķis, utainība, bakteriālās saslimšanas, sēnītes, vīrusi. „Ir vēl hepatīti un arī HIV problēma,” norāda Karls. „Mēs esam līderi uz HIV pozitīvām personām Eiropā, ja pastāv iespēja infekcijas izplatībai ar šo pakalpojumu, jādara viss, lai to novērstu. Kvalitatīvs pakalpojums, reģistrēts pakalpojuma sniedzējs ir ceļš uz to." Karls aicina vērsties pa laba meistara un ja viņš norāda uz kādām iespējamām nevēlamām sekā un tomēr iesaka neveikt procedūru, nevajag uz viņu dusmoties. Par kampaņu stāsts arī raidījumā Pēcpusdiena.  

Ja zaglim, kas iekārojis mums piederošu mantu vai naudu , tā ir jānozog tīri fiziski, tad kibernoziedzniekam nav nekādu problēmu mūs apzagt, pašam atrodoties vairāku tūkstošu kilometru attālumā. Turklāt bieži par to viņš nesaņem nekādu sodu. Kā darbojas virtuālās pasaules zagļi un kā pret tiem cīnīties, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro drošības programmatūras ESET tehnoloģiju konsultants Egils Rupenheits, SEB bankas IT drošības vadītājs Oskars Blumbergs un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas galvenais inspektors Aleksandrs Bebris. Lietotājam ar veselīgu skepsi vajadzētu lūkoties uz dažādiem piedāvājumiem e-pastos. Izplatīti "paypal" vai "apple" vārdā sūtīti paziņojumi, piemēram, ka esat iegādājies kādu produktu par salīdzinoši lielu naudu. Cilvēkam, kas neko nav pircis, rodas vēlme noskaidrot, kas noticis, bet sūtījumam pievienota saite, kurai var sekot. Cilvēks neizpēta, ka saite nav uz "Apple" vietni, varbūt izmantoti kādi zīmola burti, beigās cilvēks savu Apple kontu, neuzmanīgi rīkojoties, nodod uzbrucēju rīcībā. Tas ir piesaistīts norēķinu kartei, viņi iegūst iespēju iepirkties šī cilvēka vārdā. Sociālās metodes, ko izmanto šādi noziedznieki, nostrādās uz cilvēku, jautājums ir par uzbrukuma kvalitāti. Kvalitatīvi realizēti uzbrukumi nostrādās vienmēr, bet tie ir dārgi realizācijā, līdz ar to potenciālajam ieguvumam jābūt lielam. Lielu daļu šādu uzbrukumu izdodas apturēt, jo centralizētie e-pasta servisi jau izmanto filtrēšanu un visus tas nesasniedz.

Pētījumi liecina, ka 33% procenti no jaunajiem darbiniekiem pamet uzņēmumu 6 mēnešu laikā kopš tam ir pievienojušies. Ja darbā ievadīšanas process ir vājš, pieņemtais darbinieks savu potenciālu pilnībā nerealizē vēl 8-12 mēnešus, tātad tikai pēc aptuveni viena gada mēs varam sagaidīt patiešām reālo rezultātu, ko šis darbinieks spēj. Kvalitatīvs darbā ievadīšanas process šo laiku spēj saīsināt, noņemot lieku spriedzi no ikdienā veicamajiem pienākumiem. Rūpes un klātbūšana jānodrošina ne tikai pieņemšanas un intervēšanas procesā, bet arī pārbaudes laikā un pēc tā. Tas ir pat svarīgākais laiks darbinieka dzīvesciklā. Gitāna Dāvidsone ir organizāciju psiholoģe un personāla vadības konsultants ar ilgu pieredzi organizāciju un vadītāju attīstībā. Mūzika: Adrian Walther (Remember Me)

Vairāku dienu garumā rubrikā "Īstenības izteiksme" skanējis raidījumu cikls „Slepkava brīvsolī”. Sākotnēji balstīts uz vienu salīdzinoši senu noziegumu Saulkalnē, tas raisījis daudz plašāku jautājumu loku. Kāpēc tik daudz slepkavību neizdodas atklāt, bet izmeklēšana ir atvērta gadiem? Vai šo situāciju ir iespējams uzlabot? Un kā panākt, lai sodu saņemtu īstais slepkava, kura vaina patiešām ir pierādīta, un par to nav šaubu? „Krustpunktā” pievēršamies izmeklēšanas procesiem Latvijā. Kopš 2005.gada neatklātas ir gandrīz pustūkstoš slepkavību. Studijā: no Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Andrejs Siņāvins, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Augstākās Tiesas krimināllietu departamenta  senators Artūrs Freibergs, zvērināta advokāte Alla Juraša, kā arī žurnāliste, „Slepkava brīvsolī” autore Zane Mače.

Vairāku dienu garumā rubrikā "Īstenības izteiksme" skanējis raidījumu cikls „Slepkava brīvsolī”. Sākotnēji balstīts uz vienu salīdzinoši senu noziegumu Saulkalnē, tas raisījis daudz plašāku jautājumu loku. Kāpēc tik daudz slepkavību neizdodas atklāt, bet izmeklēšana ir atvērta gadiem? Vai šo situāciju ir iespējams uzlabot? Un kā panākt, lai sodu saņemtu īstais slepkava, kura vaina patiešām ir pierādīta, un par to nav šaubu? „Krustpunktā” pievēršamies izmeklēšanas procesiem Latvijā. Kopš 2005.gada neatklātas ir gandrīz pustūkstoš slepkavību. Studijā: no Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Andrejs Siņāvins, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Augstākās Tiesas krimināllietu departamenta  senators Artūrs Freibergs, zvērināta advokāte Alla Juraša, kā arī žurnāliste, „Slepkava brīvsolī” autore Zane Mače.

Slepkavības, kas notika pirms daudziem gadiem, bet joprojām glabājās policijas arhīvos, kā kriminālstāstā “Slepkava brīvsolī” aprakstītā, atklāt ir iespējams. Svarīga lomu šeit gan spēlē veiksme, taču, kā norāda policijā, arī veiksmīgs pavediens būs nozīmīgs tikai tad, ja paši būs kārtīgi pastrādājuši un darbu veikuši kvalitatīvi pirms tam. Šonedēļ Latvijas Radio skan kriminālstāsts “Slepkava brīvsolī”. Tas ir stāsts par neatklātu noziegumu Saulkalnē, kur pirms 10 gadiem veikalā tika nogalināta pārdevēja. Šī ierakstu sērija ļauj runāt par konkrētām problēmām slepkavību lietās Latvijā. Vai 10 un 15 gadus vecus noziegumus atklāt maz ir iespējams? Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis sauc krāsas. Tas ir veids, kā varētu iedalīt slepkavības pēc to atklāšanas iespējamības. „Teiksim tā, ir lietas, kas ir pilnīgi tumšas, ir lietas, kur ir kaut kādi pavedieni, mēs viņas saucam par pelēkām, un ir lietas, kuras ir gaišas,” stāsta Ķuzis. Viņš atzīst, ka ik gadu dažas lietas iekļūst arī tumšajā sarakstā, tomēr tās esot mazākumā. Ķuzis arī ir pārliecināts, ka arī pilnīgi tumšās slepkavības agrāk vai vēlāk, tomēr var atklāt. Piemēram, nupat pēdas sadzītas divām slepkavībām, kas bija veiktas 2000. un 2003. gadā.

Gan atpazīstamības, gan patērētāju uzticēšanās ziņā līderpozīcijas pieder "Zaļajai karotītei" - tai kopumā uzticas 59% patērētāju, savukārt "Bordo karotītei" - 28%. Citām pārtikas kvalitātes zīmēm uzticamības līmenis ir zemāks. Nacionālā pārtikas kvalitātes zīme "Zaļā karotīte" līdz šim ir piešķirta 125 uzņēmumu 485 produktiem, bet "Bordo karotīte" - 50 uzņēmumu 277 produktiem, informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā (LPUF). Tas ir daudz vai maz? Kāpēc šādas kvalitātes zīmes nepieciešamas? Patērētājiem? Ražotājiem? Atbildes meklējam raidījumā sarunā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadītāju Ināru Šuri, uzņēmuma "Dobeles dzirnavnieks" vadītāju Kristapu Amsilu un  PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītāju Māri Eiklonu.  

Raidījumā 7 dienas Eiropā spriedīsim par Eiropas Savienības cīņu ar Krievijas propagandu, veidojot jaunus informācijas un ziņu kanālus krievu valodā. Par kādiem plāniem un iecerēm šobrīd spriež politiķi un mediju speciālisti un vai šādiem kanāliem vispār ir jēga? Viesi studijā: kultūras ministres padomnieks un mediju politikas izstrādes ekspertu darba grupas vadītājs Mārtiņš Kaprāns un un LTV7 raidījuma "Punkts uz i" vadītājs, žurnālists Oļegs Ignatjevs. Sazvanīsimies arī ar Eiropas Parlamenta deputātu Andreju Mamikinu. Rubrikā „Viedokļi”. Neskatoties uz atkārtotajiem diplomātiskajiem centieniem un divus mēnešus ilgušo pamieru – Ukrainas austrumos no jauna ir atsākusies karadarbība. Vietējie iedzīvotāji sociālajos tīklos vēsta, ka karš turpinās, un kaujas ir tikpat aktīvas kā janvārī. Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņo, ka Ukrainā joprojām atrodas Krievijas regulārās armijas karavīri un kopā ar prokrieviskajiem kaujiniekiem viņi turpina apšaudīt ukraiņu spēku pozīcijas ar smagajiem ieročiem, ko saskaņā ar Minskā noslēgto pamiera vienošanos bija jāatvelk no abu konfliktējošo pušu sadursmes līnijas jau pirms vairākām nedēļām. Šis bija arī viens no tematiem Krievijas, Ukrainas, Francijas un Vācijas ārlietu ministru sanāksmē Berlīnē, kur diplomāti tikās, lai vienotos par nākamajiem pamiera punktiem. Ministri nosodīja kara darbības atsākšanos un vienojās paplašināt ieroču atvilkšanu arī uz citām kategorijām. Cīņa par informāciju, cīņa par auditoriju Līdz ar karu Ukrainā, plašu uzmanību pievēršam jautājumiem par propagandu. Lai arī ikdienas gaitā šīs divas lietas šķiet iet roku rokā, patiesībā, informatīvais karš sākās jau vairākus gadus pirms kara Ukrainā. Cīņa par informāciju sākās jau vairākus gadus pirms karadarbības Ukrainā. Vladimirs Putins ir paveicis milzīgu darbu. Sākotnēji valsts paspārnē nokļuva lielākie mediju kanāli, kurus jau no 2011. gada sāka arī slēgt. Tajā pašā laikā oficiālā Kremļa vara ir plaši izmantojusi dažādu pasaules līmeņa sabiedrisko attiecību firmu pakalpojumus. „EUObserver” norāda, ka labs indikators pārmaiņām ir krievu diplomātu skaits Briseles vēstniecībā. No pārdesmit īgņām, kas bija vēstniecības darbinieki pirms dažiem gadiem, tagad tajā jau strādā vairāk nekā 100 cilvēku - visi ir aktīvi un labi izglītoti komunikatori. Cīņa par informācija notiek arī Baltijas valstīs. Igaunijā un Latvijā dzīvo visvairāk krievvalodīgo iedzīvotāju, kuri ir pakļauti riskam dzīvot pilnīgi paralēlā informācijas pasaulē. Eiropas valstis pēkšņi saprata, ka būtu jārada labāks variants par līdz šim Eiropā pieejamajiem kanāliem, kādi ir tikai uz ziņām balstītais „Euronews” vai arī Krievijas plaši atbalstītais „Russia Today”. Žurnāliste Inga Spriņģe Latvijas Televīzijas raidījumā "Skats no malas" atzina, ka ir bijusi interese finansēt jauna satura veidošanu Baltijā. „Pēdējā pusgada laikā es esmu piedalījusies vairākās darba grupās vai ar dažādiem ārvalstu ekspertiem runājusi, kurus visus interesē, kā tagad cīnīties ar Krievijas informatīvo karu jeb propagandu. Mērķis, ko visi grib, viņi varētu dot naudu Baltijas valstīm, mūsu televīzijas kanāliem, lai veidotu saturu, kas būtu pretējs Krievijas saturam. Skandināvijas valstis ir vienas no tām, kas daudz domājušas un rīkojušas dažādas diskusijas Rīgā un Viļņā. Bet šobrīd šis projekts ir iesaldēts,” norāda Sprinģe. Taču, kā jau ar daudzām lietām Eiropā, arī par vienota kanāla izveidošanu vienoties nemaz nav tik viegli. Viens no visskaļākajiem šīs idejas aizstāvjiem ir Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. „Saskaņā ar Eiropadomes lēmumu, līdz jūnijam augstajai pārstāvei ārlietās, Eiropas Komisijai un mums kā prezidējošai valstij ir jāsagatavo priekšlikumi par visu pasākumu kopumu, kādā veidā cīnīties pret Krievijas propagandu. Šīs diskusijas laikā notiek arī saruna par vienota kanāla izveidi. Taču no tām diskusijām, kas man ir bijušas, gan ārlietu padomē, gan divpusēji tiekoties ar ES kolēģiem, attieksme ir ļoti dažāda, no atbalstošas līdz noliedzošai,” atzīst Rinkēvičs. Politiķu sacītajam ļoti labi piestāv vārds „propaganda”. Jo skaļāk šo vārdu kāds izsaka, jo kareivīgāk tas ir noskaņots pret Krievijas informatīvo kampaņu. Žurnālistu vidū gan runas par propagandas kanāla veidošanu nav lielā cieņā. Kvalitatīvs žurnālists nekad nevēlēsies būt par ieroci informatīvā karā. „Radio Brīvā Eiropa” galvenais redaktors Nenads Pejičs ir norādījis, ka „Radio Brīvā Eiropa” ar savu informatīvo projektu nevēlas propagandēt. Tieši jautājumā par vienotā kanāla mērķi sākas lielākās problēmas. Latvijas lēmums radīt atsevišķu kanālu krievvalodīgajiem saskaras ar tiem pašiem pārmetumiem. LTV raidījumā "Skats no malas", portāla Delfi galvenais redaktors Ingus Bērziņš norādīja, ka neredz jēgu censties pakļaut krievvalodīgo auditoriju. „Ja sākumā variants ir matemātiski vai tehnokrātiski izrēķināts, ka cilvēkiem, kas skatās televīziju krieviski Baltijā, patīk skatīties Maskavas kanālus, jo tur rāda televīzijas šovus, humora balagānus un tamlīdzīgi, tad tagad sametīsimies Eiropa un uztaisīsim vienu tādu kanālu, kurā liksim tādu pašu saturu, lai viņi sāktu skatīties šo. Un tad, kad sāksies ziņas, viņi redzēs nevis Kremļa ziņas, bet tādas, kādas mums vajag, tad ir naivi domāt, ka izdosies nosvārstīt auditorijas migrāciju,” vērtē Bērziņš. Šobrīd virzība mediju platformas meklējumos ir nonākusi nacionālo valstu rokās. Kamēr Eiropa diskutē, valstis pašas meklē ceļus, kā piesaistīt krievu valodā runājošos mediju  patērētājus. Latvijai vai Igaunijai tas jau sen bija jādara, Krievijas politologs un žurnālists Andrejs Piontkovskis norāda, ka Latvijā ir milzīga problēma ar informācijas uztveri. „Jums Latvijā ir grūti. Jums ir vesela politiska partija, kuru patiesībā sponsorē Kremlis. Tāpat Jums ir tādi paši masu mediji,” norāda Piontkovskis. Ko vajadzētu darīt? Pateikt skaļi un saprotami, mums vajag krievvalodīgo auditoriju un tūlīt pat? Žurnāliste Inga Spriņģe uzskata, ka tā nav pareizā pieeja. Visu izšķir kvalitatīvs saturs. Auditorija ir jāciena un cieņu rada attieksme saturā. Būtu liela kļūda gatavot raidījumus tikai krievvalodīgai auditorijai. „Būtu jāveido labs, kvalitatīvas žurnālistikas saturs, kurš ir tikpat labi interesants latviešiem vai poļiem, vai arī krievvalodīgajiem, kas dzīvo šeit, šajā valstī. Runa ir par kvalitāti, nevis speciālu programmu krievvalodīgo auditorijai,” uzsver Spriņge. Tāpat Spriņģe ir izteikusi ļoti interesantu atziņu par iespējamo satura iepirkumu dažādu mediju vajadzībām. Iespējams, ka pareizi būtu dot patvērumu tiem Krievijas pazīstamajiem žurnālistiem, kuri Putina režīma dēļ mūk no Krievijas. Baltijā un citviet Eiropā šādus žurnālistus pazīst. Tātad viņu piesaistīšana ir kas līdzīgs zvaigžņu atvešanai uz vietējo mediju tirgu. Latvijas prezidentūra beigsies jūnijā. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paredz, ka līdz prezidentūras beigām jau būs izveidots plāns, ko darīt stratēģiskajā komunikācijā. Eiropas līmenī politiķi ir apņēmušies atrast risinājumu krievvalodīgo auditorijas neatgrūšanai. Ja Kremlis mērķtiecīgi savos medijos iepludina simtiem miljonu eiro, Eiropai jābūt pietiekami viltīgai, lai izskaidrotu atšķirību starp argumentētu un viedokļu dažādībā balstītu saturu un klajiem meliem un propagandu. Saturu un ziņas jau var pasniegt katrs pēc saviem ieskatiem. Taču galvenais, jāņem vērā cilvēku ieradumu spēks, tāpat kā jāņem vērā, ka klausītājam nevar vienkārši iedot diametrāli pretēju informāciju. Var piekrist Ingum Bērziņam, Eiropā dzīvojošie un krievu valodā runājošie cilvēki tāpat ir pieraduši pie Eiropas dzīves stila. Diez vai viņi vēlētos atgriezties dziļā Krievzemē.