Podcasts about ilgi

Kā zināms no bērnībā lasītām pasakām, tad zupu var izvārīt arī no cirvja kāta. Tomēr kā pagatavot garšīgu un veselīgu zupu? Raidījumā Kā labāk dzīvot to atklāj šefpavāre Ina Poliščenko un šefpavārs Ingmārs Ladigs. Pagatavošanas ziņā vienkāršākās zupas ir aukstā zupa vai frikadeļu zupa, vai kāda vistas buljona zupa ar makaroniem, kas garšo gan bērniem, gan pieaugušajiem.  Zupas pamatā tomēr ir buljons, īsts buljons. Ingmārs Ladigs rāda, kā gatavot buljonu no vistas kauliem, gan dzidro vistas buljonu, gan tumīgo. View this post on Instagram A post shared by kā labāk (@ka_labak) Ja ātri jāsagatavo zupa un nav mājās buljona, var apcept sviestā dārzeņus, tieši sviestā, jo sviests labi ievārās buljonā. Pielikt vēl makaronus un ātri paēst. Protams, pievienot daudz zaļumus. Var arī pielikt vārītu olu zupā. Ja svētdienas vakarā izvāra lielo zupas katlu visai nedēļai, to var sasaldēt porcijās, bet var arī visu katlu ielikt ledusskapī un četras piecas dienas zupu var baudīt. Silda tikai tik, cik apēdīs. Ja zupā neliek kartupeļus, tos var pasniegt atsevišķi, ceptus. "Visskumjāk ir gatavot zupas, kur ir daudz dārzeņu, kur ir gan ziedkāposti, gan tomāti, gan cukini, gan sīpols. Ilgi stāvot dārzeņi maina konsistenci. Labāk izvēlēties krēmzupu pagatavot. Klasiskais variants ir tomātu krēmzupa, kuru ledusskapī tur bez saldā krējuma," norāda Ingmārs Ladigs. Viņš iesaka tomātu zupai pievienot cūkgaļas cauraudzi, būs arī latviska garša. Ina Poliščenko atklāj, ka viņa nevāra klasiskas zupas, bet izmanto to, kas ir ledusskapī. Klasika ir kartupeļu biezzupa, kurā ir sīpols, apcepts cūkgaļas cauraudzis, kartupeļi, buljons vai ūdens. Kartupeļus novarā, sablendē, pievieno saldo krējumu, muskatriekstu.  Kartupeļu biezzupu var pasniegt arī ar kūpinātu lasi. Lai biezzupa nepārvērstos biezputrā, jaizvēlas pareizais kartupeļu daudzums attiecībā pret šķidrumu, uz litru šķidruma vajag apmērā 200 -250 gramus kartupeļu. Biezzupai jābūt saldā krējuma konsistencē. Ja ir lielāks katls kartupeļu biezzupas, saldo krējumu var pievienot katru reizi, kad silda attiecīgo porciju, būs garšīgāk un svaigāk. Klasiskā aukstā zupa - bietes, kefīrs, ola, zaļumi, vari pievienot vārītus kartupeļus. Ja rozā aukstā zupa ir apnikusi, var gatavot kefīru ar gurķiem, vai kefīru ar avokado.  

"Tas bija garš un ļoti aizraujošs ceļš līdz instrumenta pilnīgai skaņas un arī izskata atgūšanai, ko mēs pašreiz svinam ar pirmo festivālu," teic vokālās grupas "Putni vadītāja un Liepājas Lutera baznīcas "Hammond" ērģeļu atjaunošanas projekta vadītāja Antra Dreģe. "Klasikā" līdz ar Antru uz sarunu aicināta arī komponiste MADARA PĒTERSONE, kura rūpējas par festivāla programmu un koncertiem. Festivāla atklāšanas koncertā otrdien, 29. aprīlī, uzstāsies "Hammond" ērģeļu trio "VAS | BUKOWSKI | SZMAŃDA" no Polijas, kura sastāvā muzicē džeza mākslinieki Ādams Bencs Vāšs (Adam Bence Vas, Hammond ērģeles), Dominiks Bukovskis (Dominik Bukowski, vibrofons) un Kržistofs Šžimanda (Krzysztof Szmańda, bungas). Programmā skanēs Ādama Benca Vāša kompozīcijas. Šis un turpmākie festivāla koncerti klausītājiem atklās ne tikai "Hammond" elektrisko ērģeļu atjaunoto skanējumu, bet arī paplašinās priekšstatu par šī leģendārā instrumenta muzikālajām iespējām un integrāciju dažādos instrumentālajos sastāvos. Tie ļaus ielūkoties arī šī instrumenta vēstures lappusēs. Jā, Liepājas Lutera baznīcas "Hammond" ērģeļu vienreizējo dzīvesstāstu, tāpat kā cilvēka dzīvi, pavada tik daudz niansētu detaļu. Liepājas "Hammond" ir unikāls VEF ražots eksemplārs, ko Liepājas Lutera baznīcai dāvājis Kārlis Ulmanis, to iegādei viņš ziedoja 10 000 latu. Instrumentu uzstādīja 1937., bet iesvētīja 1938. gadā. Instruments, kas vēl šī gadsimta sākumā skanēja dievkalpojumos un koncertos, vairāk nekā 15 gadus nebija darba kārtībā. Tomēr fakts, ka arī mūsu valstī reiz ražots šis kulta instruments, izraisīja lielu rezonansi un interesi Latvijas mūziķu aprindās. 2021. gadā radās ideja šo īpašo instrumentu atjaunot. Restaurācijas projektu vadīt uzņēmās producente Antra Dreģe kopā ar virtuozo džeza pianistu, "Hammond" ērģelnieku un jauno džeza mūziķu skolotāju Ati Andersonu. Ērģeļu restaurācija ilga četrus gadus, procesā piedalījās meistari no Latvijas un Nīderlandes - Vitālijs Aišpurs (Latvija), Ganderts de Bo (Nīderlande), Liepājas Restaurācijas centra speciālisti Ivars Pilips un Didzis Jurkovskis. Hammond svinēšana Ieva Zeidmane: Antra, jūs par Liepājas baznīcā esošajām "Hammond" ērģelēm uzzinājāt pirms dažiem gadiem. Kopš tā laika ērģeles ir ieskandinātas, notikuši koncerti, pievēršot uzmanību šim instrumentam un arī vācot līdzekļus tā atjaunošanai. Visupirms mazliet atgādiniet, kā veicies ar restaurāciju! Antra Dreģe: Tas bija garš un ļoti aizraujošs ceļš līdz instrumenta pilnīgai skaņas un arī izskata atgūšanai, ko mēs pašreiz svinam ar pirmo festivālu. Līdz tam bija neliela ieskriešanās ar koncertiem, lai vienkārši saprastu un testētu instrumentu, kas ir pilnīgi normāla lieta tādam sen klusējošam instrumentam – viss kas var pēkšņi atklāties un izlīst ārā, un tā arī bija: ar restauratoriem tikāmies vairākas reizes, lai sasniegtu ideālo skanējumu, un ceram, ka tas arī tagad kādu laiku labi turēsies, gādīgu roku pieskatīts un gādīgu roku regulāri spēlēts, kas instrumentam ir pats svarīgākais! Bet tas viss sākās diezgan sen, pat senāk nekā pati restaurācija. Vismaz pāris gadu garumā tika vākta informācija un noskaidrots, kas, kā un kāpēc, un 2021. gada nogalē notika pirmie koncerti, kas bija veltīti "Hammond" ērģeļu atjaunošanai, kur mūsu kontā ienāca arī pirmie ziedojumi, par kuriem varējām sākt veikt izpētes darbu. Pēc tam arī pieslēdzās fondi ar atbalstu, un lielu paldies sakām gan Kultūrkapitāla fonda kultūras mantojuma nozarei, gan arī Latviešu fondam un, protams, Liepājas Kultūras pārvaldei, kura mūs ir nemitīgi atbalstījusi šajā ceļā, un man tiešām ir liels prieks un lepnums, ka liepājnieki parūpējušies par savu instrumentu tā, lai tas atkal varētu būt mūsu ikdienā. Instruments baznīcā skanējis vēl divtūkstošo gadu sākumā, dievkalpojumos. Jā, tas apklusa 2006. gadā, un tad jau neatgriezeniski. Domāju, ka liela vaina bija tajā, ka nav pārāk daudz speciālistu, kas varētu strādāt ar senajām lampu tehnikām, ar tādu analogo instrumentu un saprast šos mehānismus – kā tiem jāstrādā. Arī man bija liels izaicinājums, kamēr atradu Vitāliju Aišpuru, kas mums palīdzēja savienot vadus un saprast, ka instruments varētu skanēt un ir vērts tālāk plānot un izvērst restaurācijas darbus. Tā kā tā nav tāda pavisam vienkārša lieta. Bet to, ka šis ir īpašs instruments, liepājnieki paši zināja un nojauta? Trūka vienkārši uzņēmības un līdzekļu atjaunošanai? Bieži vien jau tās lietas, kas ir tieši tev blakus, tu īsti nenovērtē, nepēti un nesaproti… Man bail pat domāt, cik daudz vērtīgu lietu aizgājušas zudībā tāpēc, ka nav pietiekošas informācijas un cilvēki nav iedziļinājušies. No apmēram desmit savulaik VEF ražotajiem Hammond instrumentiem pašreiz zinām par trim. Kas notika ar pārējiem? Visticamāk, tos sagaidīja bēdīgāks liktenis nekā šos trīs, kas pašreiz ir apskatāmi. Cik tālu šobrīd ir instrumenta restaurēšanas process? Vai pilnīgi pabeigts? Bija vēl nedaudz jāpameklē kaut kas instrumenta noformējumam – Ādolfa Irbītes darinātajiem jaukajiem skapīšiem, kuros var ievietot eļļu, ar ko instruments jāeļļo, lai tas skan un lai visi mehānismi ir kārtībā. Arī shēmas tajos glabājas. Atslēgas bija pazudušas, un slēdzenes salauztas. Ilgi un pamatīgi kopā ar Liepājas restaurācijas centra speciālistiem meklējam atslēgas, un burtiski pirms nedēļas izdevās atrast 1936. gadā ražotās atslēgas – turklāt tieši tā paša ražotāja, kas ražojis oriģinālās atslēgas "Hammond" ērģelēm! Pašreiz jau slēdzene ir Liepājā, un ceru, ka uz atklāšanas koncertu jau varēsim skapīšus slēgt ciet un vaļā, likt eļļu un rādīt sanākušajiem, kā tas viss skaisti izskatās. Bet tomēr vēl kādi ziedojumi ir vajadzīgi? Jā, šobrīd esam ceļā uz nākamo posmu. Restaurācija ir noslēgusies, bet nepieciešami ziedojumi, lai uzturētu šo instrumentu, jo ik pa laikam profilaksei kādas lietas jāpadara, un – ja pēkšņi vajadzīgi lielāki remontdarbi, tad atkal jāsauc restaurators no Nīderlandes un jāveic apjomīgāki darbi, kas ir finansiāli ietilpīgāki. Bet pašreiz… Materiālu ir ļoti daudz, esam visu safilmējuši, visu sarakstījuši par to, kas un kā ar instrumentu noticis restaurācijas procesā, taču docents Vitālijs Aišpurs vēl joprojām arhīvos meklē vēsturiskās liecības par ražošanas faktu šeit, VEF. Informācija ir ļoti, ļoti skopa, bet ceram, ka šis milzīgais darbs arhīvos nesīs kaut kādus rezultātus, tādēļ domājam, ka būtu vērts organizēt Baltijā vienīgo "Hammond" ērģeļu muzeju – tādu ekspozīciju ap instrumentu. Festivāla atklāšanā jau varēsim to prezentēt: divās valodās ir nofilmētas videoekskursijas, un cilvēki, kas atbrauks uz Liepāju, sešās minūtēs varēs noklausīties informāciju par "Hammond" vēsturi: instruments nofilmēts gan no ārpuses, gan no iekšpuses ar visiem komentāriem, lai saprastu tā darbības mehānismu un unikalitāti. Unikalitāte ir arī dāvināšanas fakts? Jā, mūsu valsts kādreizējais vadītājs Kārlis Ulmanis bija tiešām devīgs un atsaucīgs pret draudzes vajadzībām un ziedoja 10000 latus, lai šo instrumentu varētu iegādāties, un tas arī, man liekas, ir tāds unikāls fakts – ka valsts amatpersona ir tik ļoti ieinteresēta savas tautas un savas rūpnīcas ražojuma nodošanā draudzes un cilvēku vajadzībām. Tas man liekas ļoti simpātiski un arī simboliski. Plāksne par dāvinājuma faktu piestiprināta pie ērģelēm. Ceru, ka Latvijā nezudīs tie mecenāti, kas vēl joprojām spēj kultūrai un kultūras mantojumam veltīt līdzekļus un palīdzēt tam dzīvot tālāk. Madara, kāda jums kā komponistei šķiet šī instrumenta skaņa? Madara Pētersone: Noteikti autentiska, specifiska. Šis ir tas specifiskais gadījums, ka "Hammond" ērģeles atrodas baznīcā – šajā kontekstā ir interesanti, ka tas atrodas tik ļoti akustiskā telpā, jo džeza kontekstā tam vairāk ir matēts skanējums. Man pašai vēl ir tur ko klausīties un iepazīt! Tas ir autentisks instruments, kura skaņa ir maksimāli atjaunota un cik vien iespējams – atbilstoša instrumentam. Tā visiem ir vienkārši lieliska iespēja dzīvē dzirdēt šo instrumentu, kas neatrodas muzejā aiz slēgtām durtiņām vai aiz lentes, bet to tiešām ir iespējams dzirdēt dzīvajā, un tas ir visunikālākais fakts šī instrumenta sakarā. "Hammond" ērģeļu spēles lietpratējs Atis Andersons atzinis, ka uz šim instrumentam piestāv dažnedažāds repertuārs, sākot ar pavisam akadēmisku klasiku, varbūt pat Bahu, kas baznīcai piestāv, un beidzot ar džezu. Kā jums šķiet? Droši vien, ka piekrītu. Es arī ar komponistes un skaņu pasaules redzējumu redzu, kā to var integrēt netipiskākos, bet pārsteidzoši labi skanošos sastāvos. Tur ir, ko izmantot, mēģināt un atrast – jaunus salikumus. Pat tādus, kuri nav tipiski un nav īstenojušies.  Vairāk – ierakstā.

Pārcelties no Ungurpils uz Rīgu vai no Rīgas uz Barselonu – kas ir sarežģītāk?  Kā skaidrot svešuma sajūtu? Un kāds Viļa Kasima "Svešuma grāmatai" sakars ar portugāļa Pesoa "Nemiera grāmatu"? Sarunā ar rakstnieku Vili Kasimu vairakkārt pieminām vārdu "aģents", jo Vilis Kasims ir viens no nedaudzajiem Latvijas literārajiem aģentiem. Viņa literārā aģenta pieredzei gan nav īsti nekāda sakara ar viņa romānu esejās "Svešuma grāmata". Ilgi rakstījis eseju par tēva nāvi, viņš nonācis līdz tēva jautājumam, pašam esot meitiņas tēvam. Protams, esejās ir arī paša pieredzes no Londonas, Rīgas un Barselonas. Viļa Kasima romānu esejās izdevuši "Latvijas mediji". Radio mazajā lasītavā tiekamies ar autoru, kurš tagad atkal pārcēlies uz Latviju. Fragmentus no "Svešuma grāmatas" lasa Gundars Āboliņš. Saruna ar Vili Kasimu raidījumā Kultūras rondo:   Raidījumu atbalsta:

SBS TÜRKÇE olarak 12 ve 13 Nisan 2025 tarihlerinde Adelaide Showground'da yapılan ve Güney Avustralya'nın en büyük festivallerinden biri olan Çok Kültürlü Bayram Festivali'ne katıldık. Kültürel çeşitliliği ile öne çıkan festivalde, Türkiyeli Türklerin yanı sıra Doğu Türkistanlı Uygur Türk toplumu ve yanı sıra festivalin organizatörleri arasında bulunan Irak Türkmenleriyle de söyleşiler yaptık.

Prof. Dr. Mehmet Hasgüler'e göre Türk Devletleri Teşiklatı üyeleri, Avrupa Birliği'nin kurduğu ilişkiler sonrasında Güney Kıbrıs'ı tanıma kararı aldı. Sorumluluğun her zaman dışarıda alınmaması gerektiğini söyleyen Hasgüler, Türk tarafının KKTC'nin tanınırlığı için doğru adımları atmadığını belirtti.

Ilgi gaidītais pavasaris daudziem saistās vai nu ar patikamo sajūtu, ka beidzot varam saulītē baudīt siltumu un ieelpot svaigumu, vai arī ar tā saukto pavasara nogurumu un vitamīnu trukumu. Interesanti, kāds šis laiks ir pašai dabai? Vai arī augiem jāsteidz uzņemt spēki pēc garās ziemas vai gluži pretēji - tie spēkpilni steidz augt un ziedēt, lai gādātu vēlāk augļus?  Ko augiem mūsu dārzos un savvaļā sniedz pavasaris ar cīruļputeņiem, salnām, pēkšņu karstumu un ilgu sausumu? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģederts Ieviņš un Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes vadošā pētniece Olga Sozinova.

Stāsta gleznotājs un Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Aleksejs Naumovs Gleznotājs Valdis Kalnroze nodzīvoja ilgu mūžu – deviņdesmit deviņus gadus. 1932. gadā ar diplomdarbu "Darbs" viņš beidza Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Vilhelma Purvīša vadīto glezniecības meistardarbnīcu. Mākslas akadēmijā Valdis Kalnroze studēja kopā ar Eduardu Kalniņu – abi ar motociklu apceļoja Beļģiju, Holandi, Vāciju. Bet runājot par to punktiņu... Ir tāds stāstiņš, kam var ticēt vai neticēt, bet… Kalnrozem bija ļoti labi, tonāli interesanti darbi, bet Kalniņš par tiem reiz prātoja – kaut kā tur pietrūkst, un ieteica uzlikt kaut kādu akcentu. Kalnrozem akurāt bija tieši tāda brīnišķīga, rozīgi pelēka ainava, un viņš ielikta to punktiņu. Šķita, ka punktiņš tā kā traucē, bet brīdī, kad viņš to noņēma, Kalniņš viņam ieteica, ka punktiņu tomēr vajagot atstāt, jo tas pievērš uzmanību, dod savu centru. Un Valdim Kalnrozem tas sarkanais punktiņš parādās arī vēlāk – tas nepazuda, un tā bija veiksme! Man pašam bija tas gods mācīties pie Eduarda Kalniņa radošajā aspirantūrā kopā ar Vitu Merci, Miervaldi Poli. Viņš bija fantastisks gleznotājs un fantastisks cilvēks; sarunās par mākslu un dzīvi viņš ieteica: ja jums ir kāds darbs no agrīniem laikiem, nevajag to pārgleznot! Jo viņš mēdza pirkt antikvariātā savus darbus no Sicīlijas [posma], un pēc tam tos pielaboja vai pārgleznoja. Bet mums viņš teica – darbs nepaliks ne sliktāks, ne labāks, tas kļūs citādāks, bet atmosfēra var arī pazust. Noteikti tā nedariet! Labāk paņemiet vai nu kartonu, vai audeklu, un sāciet jaunu darbu. Kalniņš mums rādīja bildes, ko gleznojis Palermo. Kad pats turp aizbraucu, izdomāju: atradīšu to vietu, ko gleznojis Kalniņš. Ilgi meklēju, un pēc fotogrāfijām taču atradu! Protams, tur kaut kas bija mainījies, bet ne daudz. Uzgleznoju. Kā sarunu biedrs Eduards Kalniņš bija ļoti interesants. Viņš spēlēja arī ģitāru, un, ja kāds kolēģis, sēžot pie glāzītes, bija mazliet pāršāvis pār strīpu, viņš teica: "Tu esi zaļš salātiņš, ej prom! Tu nemāki dzert!" Un tam cilvēkam bija vien jāiet, jo kad meistars tā pasaka, neko nevar darīt... Kalniņš mēdza teikt arī tā: "Ja negribat noreibt, vajag ēst vairāk sviesta!" Tas palīdzot… Viens no viņa interesantajiem stāstiem ir par to, kā gleznotājs Jānis Pauļuks nācis pie viņa mācīties gleznot. Pie durvīm pieklājīgi kāds pieklauvē, Eduards Kalniņš atver durvis un redz: stāv cilvēks apģērbā, kas raksturīgs māksliniekam, ar bereti un cimdiem... Aicina jaunekli iekšā. Par ko runāsim? Pauļuks saka – gribot būt gleznotājs, un vai Kalniņš viņam nevarot palīdzēt par tādu tapt. Kalniņš Pauļukam atbildēja tā: kad nāksi nākamreiz, noņem visas beretes, aizmirsti īpašās drēbes, jo gleznošana – tas ir kaut kas cits. Lai tu būtu gleznotājs, nevajag obligāti ģērbties kā māksliniekam. Tas tev pašam jāsajūt iekšēji – ka tu gribi būt gleznotājs. Pēc nedēļas Jānis Pauļuks atnāca pie Kalniņa normālās drēbēs, un Kalniņš viņu faktiski arī ievirzīja mākslas sliedēs. Jānis Pauļuks abi ar brāli bija kaligrāfi. Jānis strādāja Zemes dienesta mērīšanas nodaļā, jo kaligrāfija – tā ir smalka lieta. Tāpēc arī viņam tie triepieni un tecējumi, ko dēvē par tašismu: tas deva tādu artavu, ka Pauļuks kļuva izcils gleznotājs! Mums bija tas gods viesosies viņa darbnīcā… Kad ieraudzīju, ka tur vis nav kaut kāds bardaks vai ekspresīva nekārtība… Kā viņam stāvēja tūbiņas un otiņas – nu, tas bija fantastiski! Jo viņš bija kaligrāfs. Vēl maza atmiņa par franču gleznotāju Klodu Monē. Reiz devos gleznot uz Živernī, viņa valstību – dārziņu un parku. Tur neatļāva gleznot pa dienu, teica – tikai pēc sešiem. Vajagot Kultūras ministrijas atļauju. Bet mani tā kā ielaida... Ap sešiem skatos: skrien ļoti daudz pavecāku kundžu ar molbertiem, cita citu grūstīdamas, un viena pieskrien pie manis un saka – tā esot viņas vieta un lai to atbrīvojot. Tās bija laikam amatieres, kas gribēja gleznot "kā Monē", un viņai tieši to vietu arī vajadzēja. Saku: nu labi, labi! Nostājos blakus. Bet – kad gleznoju dārzu, tik viegli nebija. Sveša teritorija. Tad vajadzēja "parunāt" ar Monē – viņš "atļāva", un es kaut ko uzgleznoju. Interesants ir arī stāsts par Jāni Brekti un viņa brīnišķīgajiem akvareļiem, kurus ļoti daudzi kopēja jeb viltoja ar visu parakstu. Reiz man bija jākonsultē, vai konkrētais darbs ir oriģināls vai nav. Viss norādīja uz to, ka tas ir oriģināls, bet… viņa triepieni bija tik brīvi, ka tos grūti atkārtot. Un pierādījās, ka tas diemžēl ir viltojums. Arī Purvīti ļoti daudzi viltoja.  Bet noslēgumam – kāds jauks stāsts par Konrādu Ubānu, pie kura mācījos otrajā kursā. Viņš daudz stāstīja par ainavu. Kāds kolēģis prasīja: nu, kā to ainavu uzgleznot, lai tā būtu laba un kvalitatīva? Viņš teica: "Ainavu vajag gleznot no rīta līdz vakaram, gan jau tā dvēselīte ienāks!"

Pokalbis su Vilniaus universiteto Matematikos ir informatikos fakulteto dėstytoju Vyteniu Šumsku. „Asmenukė su mokytoja, memai namų darbuose ir kačiukai kontroliniuose“, – taip mokymosi patirtį su juo apibūdina jo studentai. Unikalus dėstytojo požiūris pelnė jam Metų jaunimo influencerio titulą – jis sugebėjo įrodyti, kad net sudėtingas mokslas gali būti priartintas prie jauno žmogaus kasdienybės.Tema, kuri svarbi tiek visuomenei, tiek viešajam saugumui. Kalbame apie šventinį laikotarpį, kai, deja, pastebimas išaugęs neblaivių vairuotojų skaičius. Prie šventinio stalo sėdime tikrai ne vieni, tačiau neblaivaus vairuotojo dažnai stabdyti nesiryžta nei vienas, o dar blogiau – pasitaiko atvejų, kai girtas asmuo automobilyje vežasi dar ir šeimos narius. Kodėl taip nutinka ir kaip galime to išvengti?Gražiausių žiemos švenčių laukimas dažnam neatsiejamas nuo kalėdinės muzikos. Kodėl dalis žmonių jos nemėgsta? Apie muzikos poveikį mūsų smegenims papasakos neuropsichologė Ramunė Dirvanskienė.Ūkininkė Agnė Vaitiekūnaitė Raseinių rajone, Ilgižiukų kaime, augina sausmedžio uogas. Iš pradžių ūkyje iš sausmedžio uogų gamintos uogienės, sultys, tačiau su mokslininkų ir mentorių pagalba Agnei pavyko sukurti dar daugiau vertingų produktų.Baigiantis laidai - interviu, kuris, tikime, jūsų mintis nukels dešimtmečiais atgal, į Kūčioms besiruošiantį Lietuvos kaimą. Kolegė Vita Ličytė kalbins etnografę Nijolę Balčiūnienę, kuriai daug ritualų savi nuo vaikystės.Ved. Darius Matas

Stāsta ilggadējā Latvijas Televīzijas redaktore un žurnāliste Sarmīte Plūme Šis būs stāsts par Latvijas Televīzijas neatņemamu un būtisku  sastāvdaļu – par grimētājām. Bez viņām mēs neviens neesam bijuši kadrā. Pirms raidījuma grimēja ikvienu – gan raidījuma vadītāju, gan intervējamos viesus. Mana visspilgtākā izjūta – grimētavā īsu brīdi pirms tiešā ētera vai ieraksta es ieguvu  mieru. Mani ne tikai saposa un apčubināja, bet sarunās nomierināja, likās, pat deva iedrošinājumu: “Tu to vari! Tev izdosies!” Joprojām man tā ir neatbildēta mīkla – kā grimētājas prata ar mums tā strādāt, lai, izejot no grimētavas, es justos ne tikai smukāka (frizūra, grims), bet arī pārliecinošāka. Par to jums, cienījamās grima meistares, milzu paldies! Pirmā meistare manās acīs bija Asja Strēle – sākusi strādāt Latvijas Televīzijā tai gadā, kad es piedzimu. Viņa bija grima māksliniece vispārākajā pakāpē, strādāja ne vien ikdienas darbus, bet veidoja grimu un parūkas Latvijas Televīzijas uzvedumiem. Tad nāca atturīgā un stingrā Irisa Treimane, dziļi inteliģentā un vienmēr perfekti sakoptā Biruta Magele. Reiz viņa man grimētavā teica: “Tev nu gan šodien tāds cārs kostīms mugurā!” Ilgi domāju – vai tas ir kompliments vai nopēlums? Tomēr izrādījās pirmais – atzinība par apģērbu kā atspulgu no cara laika galma. Manas (ar nozīmi – manas iemīļotās) grimētājas bija Brigita Stūrīte un Dagnija Gaubšteina, vēlāk arī Maruta Meliņa. Viņas prata ne tikai pareizi uzlikt grimu un sataisīt matus, lai kadrā izskatītos labi (tikai vēlāk sapratu, ka mans skats spogulī ne vienmēr atbilst skatam TV ekrānā, un pēdējais allaž bija noteicošais). Viņas bija izcili sarunu biedri, es pat teiktu – psihoterapeiti pirms iziešanas ēterā. Nekad, nekad man nebija jāpārķemmē mati vai jāpalabo grims. Viss tika izdarīts perfekti. Tolaik, kad sāku strādāt Latvijas Televīzijā (tās bija 70. gadu beigas), mēs katrs ģērbāmies savās personīgajās drēbēs. Nebija nekāda stilista kā šodien. Ik reizi pirms raidījuma ar režisoru pārrunājām, ko vilkt mugurā, kas būtu atbilstošākais šai konkrētai reizei. Bija jāizvēlas no sava skapja. Nekādas ķezas ar to negadījās. Manai māsai Gundegai gan reiz pēc “Apvāršņa” raidījuma trakta mēģinājuma palūdza noņemt kaklarotu – tā pārlieku atgādinot krustu. Kaut pirkta  padomju laikā smalkā mākslas salonā, tā neiederējās vecāko klašu skolēnu raidījumā. Ko darīt? Māsa vakarā raidījuma tiešraidē bija askētiski melnā kleitiņā, bez savas sudraba rotas. Bija daži īpaši notikumi, kad mums, tā sauktajām “ētera sejām” šuva individuālus tērpus. Latvijas Televīzija savu 45. dzimšanas dienu 1999. gada novembrī svinēja Latvijas Nacionālajā operā. Mums katrai modelēja vakartērpu, neprasot, vai tev patīk vai nē. Man savējais ļoti patika, pēc tam šo kleitu pat nopirku. Bet bija kolēģe, kam nebija pa prātam modistu piedāvātais, un svarīgajā tiešraidē viņa ieradās pašas sarūpētā Nīcas tautas tērpā. Pirms ētera ar mums strādāja tobrīd nepazīstams modes mākslinieks Romans Andrejevs, kas tikai vēlāk kļuva par populāro Dāvidu. Viņš lika uzvilkt augstpapēžu kurpes un mācīja kustēties pa studiju, lai vēlāk to atkārtotu operā. Tā bija skaista Televīzijas dzimšanas diena ar noslēgumā piecu tenoru dziedātu speciālu veltījumu “Mūsu dzīve ir tiešraide”. Tā paša gada decembrī, ieejot jaunā gadu tūkstotī, Latvijas Televīzija rīkoja darbinieku Jaungada balli. Kopā ar kolēģiem sagatavojām deju priekšnesumu “Solis laikā” – kā dāvanu un pārsteigumu citiem. Atceros, cik pārsteigta biju pati, kad grimētāja Asja Strēle pirmo reizi mūžā mani ar parūkas palīdzību pārvērta par blondīni, sakot: “Nu tagad tu vari dejot savu “Rozamundi”!” Vēl kāds spilgts mirklis no Jaunā gada sagaidīšanas Doma laukumā tiešraidē 2002. gada 31. decembrī. Bija ļoti auksts, ap mīnus 20 grādiem. Grimējāmies Zaķusalā. Bija sagādātas gadu mijai piemērotas galvas segas. Man tika Elitas Patmalnieces balts cilindrs ar laimes pakaviņiem. Kā šodien atceros, cik iejūtīgi mani grimēja Brigita Stūrīte, sakot – viss būs labi, aukstumu pārcietīsiet. Un tā arī bija. Jaungada nakts Doma laukumā ne tuvu nebija tik salta kā sinoptiķu solītā. Un tajā savas siltās rokas klāt bija pielikušas mūsu grimētājas.

Son zamanlarda gündemde olan ve satın almak isteyenlerin uzun kuyruklar oluşturduğu Dubai çikolatasının etkisinden hareketle, popüler kültürün ne olduğunu ve tüketim davranışlarımızı nasıl etkilediğini, Ankara Sosyal Bilimler Üniversitesi'nden Sosyolog Dr. Hicret Toprak ile konuştuk. 

Perspektif'in yeni bölümünde ekonomist Güldem Atabay, Ashmore araştırma direktörü Gustavo Medeiros Financial Times için kaleme aldığı ve TL'ye yabancı yatırımcıların ilgisini anlatan makaleyi değerlendiriyor. Atabay sonrasında TÜRKONFED Başkanı Süleyman Sönmez'in iş dünyasının finansman sorunlarına dair yaptığı açıklamaları masaya yatırıyor. Atabay son olarak, ABD'de Trump'ın Fed ve ekonomist dair mesajlarını yorumluyor.

Cumhuriyetçi Parti Ulusal Kurultayı sadece bir salonda delegelerin oylama yaptığı ve konuşmaları dinlediği bir etkinlik değil. Kurultay organizasyonu aynı zamanda Cumhuriyetçiler'in keyifle vakit geçirdiği̇, konserler dinlediği ve elbette alışveriş yaptığı bir alan. Cumhuriyetçi̇ Parti̇ Kurultayı'nda markalı resmi hediyelik eşyalarla birlikte, özellikle Trump temalı bol miktarda ürün satılıyor. İmza niteliğindeki kırmızı “MAGA” şapkası elbette hepsinde satılıyor, ancak farklı tişörtler, bayraklar ve kahve kupaları da. Mesela resmi mağazasında Trump'ın sabıka fotoğrafının yer aldığı tişörtler mevcut. Üzerinde Trump'ın resmi ile “Hüküm giymiş suçluya oy veriyorum” yazan tişörtler de dikkat çekiyor. Cumhuriyetçi Partililer, kurultay hatırası olarak bu ürünlere büyük ilgi gösteriyor. Fiyatlar mı? Satıcıdan satıcıya değişse de burada şapkalar da tişörtler de 30 dolar yani̇ 1000 liraya yakın. Cumhuriyetçi Parti Ulusal Kurultayı'nı Milwaukee'de takip eden VOA Türkçe'den Dilge Timoçin ve Ergun Ekici'nin haberi #scae24

Uzun yıllardır Cumhuriyet dönemi Hac hatıraları biriktiren Yapımcı ve Koleksiyoncu Fatih Ketancı ile dünden bugüne Hac ibadetine gösterilen sevgi ve itinayı, günümüzde hacı adaylarının ne gibi heyecanlar yaşadıklarını konuştuk.

Mani interesē cilvēki, kuri dodas piedzīvojumos, kur vajadzīga izturība, drosme, izdoma. Tāpēc mans sarunbiedrs šajā reizē ir Juris Dzenis. Viņš pamanās savienot savu darbu kokapstrādes nozarē ar, manuprāt, ļoti izaicinošiem piedzīvojumiem. Izrādās, ka tajos ir ne tikai ultra maratoni izaicinošā vidē, bet arī piedzīvojumi debesīs, ūdenī, uz riteņa. Dažkārt līdz halucinācijām. Un teju vienmēr ar savu iespēju robežu izzināšanu un plešanu.Jura Instagram lapā pamanīju frāzi “running for my brother…” (skrienu par brāli). Viņš sarunā pastāstīja, kāpēc tā.Vienu no ultramaratoniem Juris pagājušajā vasarā skrēja kopā ar Jāni Viškeru –  PTL (La Petite Trotte A Leon) Monblāna masīvā Francijas, Itālijas un Šveices teritorijās. Distances garums ir 300 km un kopā 25 000 augstuma metru D+ grūtības pakāpē pa izaicinošām kalnu takām un bez tām.SARUNAS PIETURPUNKTI:7:43 Skriet par brāli – izsāpēt brāļa zaudējumu caur kustību dabā19:16 Kas ir jāņem vērā laivojot, lai sevi pasargātu22:26 Kā taku skriešanu savienot ar ģimenes ceļojumu25:12 “Ar laivu tu redzi to pašu vietu no citādāka skatu punkta”27:02 Ultravieglo lidmašīnu sacensības bez navigācijas33:09 Pamanīt zīmes, ka piedzīvojumus labāk meklēt uz zemes, nevis gaisā37:26 Piedzīvojumi 300 kilometru garajā distancē, kalnos, trīs Everestu augstumā43:14 Kā tas ir – fiziski grūtā piedzīvojumā gulēt tikai 2 stundas diennaktī 6 diennaktis pēc kārtas49:27 Piedzīvojumi ar pamatīgu riska faktoru – ko par to saka ģimene52:59 Tulznu ekspertu ieteikumi55:17 Nogurums un halucinācijas piedzīvojuma laikā1:06:53 Kā bērnus izaudzināt par piedzīvojumu un dabas mīlētājiem1:07:56 Ģimenes dzīves organizēšana, lai piedzīvojumi un laiks ģimenei būtu līdzsvarā1:12:12 Dzīve pēc finiša, kad pieveikts īpaši grūts izaicinājums1:16:55 Suns kā skriešanas partneris1:22:59 Kā, kur un kad notiek skriešanas koptreniņi Siguldā1:26:18 Piedzīvojumi ar ledus sienas “izgatavošanu” Latvijā1:31:53 Īpaša un negaidīta tikšanās kalnos1:36:27 Kādi nākotnes piedzīvojumi plānos ir tagad

ASV Senāts ar 79 balsīm par un 19 pret atbalstījis ilgi gaidīto likumprojektu par 95 miljardu dolāru palīdzību ASV sabiedrotajiem to cīņā pret antidemokrātiskiem spēkiem. Pēc Horvātijas parlamenta ārkārtas vēlēšanām nākamā valdība varētu tapt Andreja Plenkoviča vadībā. Bet Gruzijā valdošā partija „Gruzijas sapnis” atgriezusies pie ieceres pieņemt likumu par ārzemju ietekmes caurskatāmību. Tas izraisīja niknas debates un plašus protestus Tbilisi ielās. Šīs ārpolitikas aktualitātes pārrunājam ar Austrumeiropas politikas pētījuma centra direktoru Māri Cepurīti un Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes locekli, pētnieku Mārci Balodi. Izolacionisma ledus lauzts Savienoto Valstu Senāts ar 79 balsīm par un 19 pret atbalstīja likumprojektu par 95 miljardu dolāru palīdzību ASV sabiedrotajiem to cīņā pret antidemokrātiskiem spēkiem. No šīs summas astoņi miljardi paredzēti atbalstam Taivānai un citiem sabiedrotajiem Austrumāzijas un Klusā okeāna reģionā, 26 miljardi – atbalstam Izraēlai un humānajai palīdzībai Gazas sektora iedzīvotājiem, bet gandrīz divas trešdaļas, t. i., nepilns 61 miljards – atbalstam Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju. No šīs Ukrainas atbalsta paketes 23 miljoni tiks tērēti amerikāņu bruņoto spēku arsenālu papildināšanai, ļaujot, attiecīgi, to līdzšinējās rezerves nodot Ukrainas rīcībā, 14 miljardi – tiešiem modernas militārās tehnikas iepirkumiem Ukrainas vajadzībām, 11 miljardi – amerikāņu militārajai darbībai reģionā, kas ir pamatā ukraiņu militārpersonu sagatavošana un sadarbība ar Ukrainu izlūkošanas jomā, 8 miljardi – finansiāls atbalsts Ukrainas civilo struktūru funkcionēšanai. Prezidents Baidens solījis parakstīt pieņemto likumprojektu jau visdrīzākajā laikā, un Pentagons jau darījis zināmu domājamo pirmā, vienu miljardu vērtā palīdzības sūtījuma saturu, kurā būs pretgaisa aizsardzības sistēmu un artilērijas munīcija, kājnieku kaujas mašīnas Bradley, un pirmoreiz arī armijas taktisko raķešu sistēmu jeb ATACMS raķetes ar 300 kilometru darbības rādiusu. Kā zināms, nule apstiprināto likumprojektu prezidents Baidens iesniedza Kongresam jau pagājušā gada rudenī, taču tur tas iesprūda, jo Pārstāvju palātas priekšsēdētājs, republikānis Maiks Džonsons nevirzīja to balsošanai. Galvenais iemesls bija spiediens no Republikāņu partijas konservatīvā spārna, kurā pulcējušies fanātiskākie eksprezidenta Trampa atbalstītāji. Viņu barvede, kongresmene Mārdžorija Teilore Grīna draudēja rosināt priekšsēdētāja Džonsona atcelšanu, tiklīdz viņš virzītu balsošanai palīdzības likumprojektu. Republikāņu Senāta frakcijas vadītājs Mičs Makonels preses konferencē pēc vakardienas balsojuma nosauca, viņaprāt, galvenos situācijas vaininiekus. Pirmais esot agrākais Fox News raidījumu vadītājs Takers Karlsons, kurš aizsācis Ukrainas demonizāciju un izplatījis šo redzējumu ierindas republikāņu vidū. Otrs – eksprezidents un prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps, kuram neesot skaidra viedokļa par atbalstu Ukrainai, bet kurš pretojies kompromisam arī tad, kad demokrāti bijuši gatavi iemainīt republikāņu atbalstu pret nozīmīgu piekāpšanos imigrācijas noteikumu ziņā. Zīmīgs ir fakts, ka Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Džonsons virzīja palīdzība paketi balsojumam pēc tam, kad bija ticies ar Trampu, un pēdējais viņam publiski paudis savu atbalstu. Mičs Makonels cerīgi izteicās, ka izolacionisma tendence Republikāņu partijā esot pārvarēta, un partija atgriežoties pie savas reiganiskās tradīcijas – pretoties antidemokrātiskajiem spēkiem visā pasaulē. Cik pamata šādam optimismam – rādīs, domājams, jau diezgan tuvs laiks. Horvātu politikas vecmeistari cīkstas par varas virsotni Horvātijas Demokrātiskā savienība ir konservatīvs, labēji centrisks spēks, kas lielā mērā dominējis valsts politikā kopš 1990. gadā, kad, sabrūkot toreizējai Dienvidslāvijas Sociālistiskajai Federatīvajai republikai, Horvātija ieguva neatkarību. Partijas dibinātājs ir pirmais Horvātijas prezidents Fraņo Tudžmans, tā veidojusi un vadījusi valdības ar nelieliem pārtraukumiem visas šīs pagājušās desmitgades. Pašreizējais premjerministrs Andrejs Plenkovičs šai ziņā ir rekordists, atrodoties amatā kopš 2016. gada oktobra. Arī pirms nedēļas notikušajās Horvātijas parlamenta – Sabora – ārkārtas vēlēšanās Demokrātiskā savienība ieguva lielāko vietu skaitu: 61 no 151. Tas nozīmē, ka, visticamāk, arī nākamā valdība varētu tapt Plenkoviča vadībā un, tāpat kā iepriekš, tas būtu mazākuma kabinets ar vairāku sīkpartiju un atsevišķu neatkarīgo deputātu atbalstu. Līdz šim Demokrātiskās savienības koalīcijas partneris bija Neatkarīgā demokrātiskā serbu partija, kurai bija viens ministra portfelis no astoņpadsmit. Saskaņā ar Horvātijas vēlēšanu sistēmu etniskajām minoritātēm ir atsevišķs pārreģionāls vēlēšanu apgabals, no kura Saborā ievēlēti astoņi deputāti, t. sk. trīs – no pieminētās serbu partijas. Tā kā šajās vēlēšanās Demokrātiskā savienība vairākas deputātu vietas zaudējusi, pielasīt nepieciešamo sīkpartiju atbalstu nāksies grūtāk, tāpēc tiek izteikti pieņēmumi, ka Plenkoviča partija varētu lūkoties pēc kāda lielāka koalīcijas partnera vai atbalstītāja. Par tādu nevar kļūt otra lielākā parlamenta frakcija, kas ar nosaukumu „Patiesības upes” grupējas ap Demokrātiskās savienības ilggadējo konkurenti – Sociāldemokrātisko partiju. Šo partiju pārstāv pašreizējais Horvātijas prezidents Zorans Milanovičs, kurš mēnesi pirms vēlēšanām negaidīti paziņoja, ka piedalīšoties tajās kā saraksta lokomotīve un premjera kandidāts. To viņam tomēr liedza konstitucionālā tiesa, lemjot, ka tādā gadījumā viņam jāatkāpjas no prezidenta amata. Aizejot no priekšvēlēšanu kampaņas avanscēnas, Milanovičs aicināja balsot par jebko, tikai ne par Demokrātisko savienību. Trešo lielāko frakciju ar 14 mandātiem ir ieguvusi labējā nacionālistiskā Tēvzemes kustība, kuras atbalstu Plenkovičs varētu iegūt tikai tad, ja atteiktos no sadarbības ar serbu minoritātes partiju. Tāpat nacionālisti deklarējuši kategorisku noliegumu sadarbībai kreisi zaļo partiju „Možemo!” – tulkojumā „Varam!”, kurai ir piektā lielākā frakcija ar desmit vietām. Ceturtais lielākas spēks ar vienpadsmit mandātiem ir konservatīvo un mēreni eiroskeptisko spēku – partijas „Tilts” un Suverenistu partijas apvienība. Kā kreisi-zaļie, tā konservatīvie aicinājuši visus apvienoties, lai pārtrauktu Demokrātiskās savienības valdīšanu. Novērotāji ir vienisprātis, ka premjeram Plenkovičam nāksies krietni papūlēties, lai tiktu pie sava pēc skaita trešā kabineta. Kas vieniem sapnis, citiem – murgs 17. aprīlī Gruzijas valdošā partija „Gruzijas sapnis” pēc apmēram gadu ilgas pauzes atgriezusies pie ieceres pieņemt Likumu par ārzemju ietekmes caurskatāmību, kas tautā jau ieguvis apzīmējumu „Krievijas likums”. Likumprojekts savās nostādnēs nepatīkami atgādina bēdīgi slaveno Krievijas likumu par t. s. „ārvalstu aģentiem”. Tas ir viens no Putina režīma represīvās likumdošanas stūrakmeņiem, pirmoreiz pieņemts 2012. gadā, reaģējot uz masu protestiem pēc 2011. gada Krievijas prezidenta vēlēšanām. Kopš tā laika likuma normas kļuvušas krietni skarbākas; pēdējoreiz februārī, aizliedzot par aģentiem pasludinātajiem jebkā reklamēt savu darbību. Kremļa variantam ļoti līdzīgi likumi pēc tam tika pieņemti Kirgīzijā un arī Ungārijā; tāpat tādi parādījušies Ķīnā, Indijā, Kambodžā, Ugandā un Etiopijā. Gruzijas valdošā spēka mēģinājumi ieviest līdzīgas normas savā valstī daudzuprāt ir nepārprotams apliecinājums vēlmei ievilkt valsti Krievijas politiskās ietekmes telpā, attiecīgi atraujot to no Eiropas Savienības telpas. Ar attiecīgu kopīgu brīdinošu paziņojumu jau nākuši klajā Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jomā Žuzeps Borels un kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs Olivērs Vārheji. Tā kā apmēram četras piektdaļas gruzīnu redz savas valsts nākotnes perspektīvas tieši vienotās Eiropas kontekstā, nenākas brīnīties, ka likumprojekta virzība pagājušonedēļ izraisīja niknas debates un pat dūru vicināšanu Parlamentā un plašus protestus Tbilisi ielās. 83 valdošās frakcijas deputāti nobalsoja par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, atlikušie 55 opozicionāri balsojumu boikotēja. 17. aprīlī protestētāju skaits sasniedza 20 000, mazāka mēroga demonstrācijas, piemēram, Tbilisi universitātes studentu gājieni uz Parlamentu, turpinās joprojām. Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili paziņojusi, ka uzliks veto likumprojektam, ja tas tiks pieņemts galīgajā lasījumā, taču „Gruzijas sapnim” ir pietiekami liels vairākums Parlamentā, lai prezidentes veto pārbalsotu.   Sagatavoja Eduards Liniņš.

Stāsta teātra zinātniece un Liepājas Universitātes pētniece Vēsma Lēvalde. Pirmā nopietnā teātra izrādes recenzija publicēta “Mājas Viesī” jau 1870. gada 5.oktobrī, un to autora vietā parakstījusi redakcija. Izvērstais raksts ar nosaukumu “Rīgas Latviešu biedrības teāteris” veltīts Ādolfa Alunāna teātra vakaram, kura “redzēšana” notikusi 1870. gada 27. septembrī. Vakara programmā bijusi Mocarta “dziedāšanas spēle” “Don Žuang no Mozart”, pēc kuras Alunāna kungs sniedzis “jauki rīmētu priekšrunu jeb prologu”, tad sekojusi Alunāna paša joku spēle “Neaicināti viesi” un Pļavnieka joku spēle “Kurlais Krišus”, bet pa starpu orķestris uzspēlējis polku. Par pašu izrādi raksta autors gan sāk stāstīt tikai apmēram devītajā rindkopā, pirms tam veltot garu, izglītojošu ievadu par “teātera īpašību un vērtību ļaužu starpā”.  Teātra un dzīves kopsakarības, autora ieskatā, “kopš pašiem veciem grieķiem un romiešiem sākot, visas daudzmaz apgaismotas vai mācītas tautas ievērojušas.” Autors arī pārfrāzē Šekspīru, rakstot, ka “tāds spieģelis ir teātra skatuve, jeb tā vieta, uz kuras spēlētāji darās”. Par Alunāna iestudējumiem recenzents pikti aizrāda, ka te pārāk maz manāms, ka aiz jokiem un vientiesības būtu kāda mācība vai kāds vesels kodols. Tiek pārmests, ka teātra spēlētāji neprot pareizu latviešu valodu un dažam labam trūkst “skaņas balss”. Bet skatītāji dabū brāzienu, ka pārāk skaļi bijuši, pārliecīgi smējušies, situši plaukstas un pacēlušies no sēdekļiem, kavējot “pašus un citus pie skatīšanās un sadzirdēšanas”. Galu galā autors novēl, lai latviešu teātris zeļ un plaukst. Šad un tad atsauksmes par izrādēm publicētas arī pēc tam, tomēr vairākus gadu desmitus kritikai trūka teorētiska pamatojuma. Profesionālas mākslas kritikas principus Latvijā pirmais formulēja politiķis un publicists Miķelis Valters. Latviešu tautas pašnoteikšanās idejas proklamētājs, viens no Latvijas dibinātājiem un pirmās Satversmes autoriem, Pagaidu valdības iekšlietu ministrs Miķelis Valters (1874–1968) bija arī izcila kultūras personība, kas interesējās par literatūru, mākslu, ar pseidonīmu Andrejs Paparde izdeva trīs impresionistiskas lirikas krājumus, sarakstīja lugu “Dievs un cilvēks” un bija arī viens no Liepājas latviešu teātra aktieriem 19. un 20. gadsimta mijā.  1908. gadā Miķelis Valters izdeva brošūru “Latviešu kritika mākslas un zinību jautājumos”, kur formulēja, kas ir profesionāla kritika, un uzsvēra tās nozīmību kultūras ekosistēmā. Viņš raksta: “Var runāt par kritiku, kur kritika pārvērtusies par kultūras elementu; kur tā no atsevišķām epizodēm palikusi par sistēmu veselā kultūras darbu sistēmu rindā un kā tāda ieguvusi atzīšanu kā kultūras un zinātnes spēks.” Valters sasaista jēdzienu “kritika” gan ar kultūru, gan zinātni, uzsverot pētniecības un recenziju ciešo saistību. Arī mūsdienās recenzenti nereti ir arī mākslas pētnieki. Kritiķis ir skatītāja izglītotājs, gids teātra mākslā, kultūras komentētājs un arī tulkotājs, jo pārvērš izrādes valodu vārdu valodā. Precīzāk, tas pārvērš izrādes valodas vārdu valodā. Tātad Miķeļa Valtera formulējums joprojām ir aktuāls – profesionāla, kopta mākslas kritika ir būtiska kultūras ekosistēmas daļa, bez kuras mēs, citējot pirmās teātra recenzijas autoru, vairs nebūsim “daudzmaz apgaismota un mācīta tauta”.

Queen Victoria Market'i geleneksel bir Türk sokak pazarına dönüştüren aile dostu bir etkinlik olan Türk Pazar Festivali'nde, ziyaretçiler yemek, müzik, sanat, el sanatları ve kültürel gösterilerle Türkiye'nin canlı ve heyecan verici tatlarını, renklerini ve seslerini deneyimledi.

Ilgi staipītajai koncertzāles iecerei šogad ir jubileja – starptautiska ekspertu grupa zāles novietni izvēlējās 20 gadus atpakaļ. Kāpēc šajā procesā nav konsekvences un pēctecības? Kādai būtu jābūt valstiskai domāšanai, attīstot šāda mēroga projektus? Vai novietnei, pie milzīga līdzekļu patēriņa nebūtu jāceļ sev līdzi kāda novārtā atstāta pilsētas vieta? Kāds būs pārbūvētas “hibrīdēkas” semantiskais vēstījums nākamajām paaudzēm? Koncertzāles projekts kārtējo reizi ir starta pozīcijā, un uz minētajiem jautājumiem atbild koncertzāles metu konkursa uzvarētāji, arhitekti Austris Mailītis un Jānis Sauka.

Cik ilgi vēl turpināsim importēt Krievijas graudus? Par to diskusija ar Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāju Daci Freimani, "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietnieci Mairu Dzelzkalēju-Burmistri, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju Skaidrīti Ābramu (Progresīvie) un Saeimas deputātu, bijušo zemkopības ministru Didzi Šmitu (Apvienotais saraksts).   

Cik ilgi vēl turpināsim importēt Krievijas graudus? Par to diskusija ar Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāju Daci Freimani, "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietnieci Mairu Dzelzkalēju-Burmistri, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju Skaidrīti Ābramu (Progresīvie) un Saeimas deputātu, bijušo zemkopības ministru Didzi Šmitu (Apvienotais saraksts).   

Europa Nostra Türkiye/Bizim Avrupa Derneği 2018 dönemi başkanı, bugün başkan yardımcısı olan Burçin Altınsay ile 13 Ocak'ta düzenledikleri Büyükada Rum Yetimhanesi İzleme Toplantısı'nı ele alıyoruz. Europa Nostra Türkiye bu dünya mirası olmaya aday kültür varlığını 2018 yılında Europa Nostra Avrupa'nın Tehlike Altındaki 7 Kültürel Miras Programına aldırmıştı. Toplantıya katılan Europa Nostra İcra Kurulu Başkan Yardımcısı Guy Clausse'la da ayaküstü bir kayıt yapma fırsatı elde ettik, bir iki soru sorduk. 

Europa Nostra Türkiye/Bizim Avrupa Derneği 2018 dönemi başkanı, bugün başkan yardımcısı olan Burçin Altınsay ile 13 Ocak'ta düzenledikleri Büyükada Rum Yetimhanesi İzleme Toplantısı'nı ele alıyoruz. Europa Nostra Türkiye bu dünya mirası olmaya aday kültür varlığını 2018 yılında Europa Nostra Avrupa'nın Tehlike Altındaki 7 Kültürel Miras Programına aldırmıştı. Toplantıya katılan Europa Nostra İcra Kurulu Başkan Yardımcısı Guy Clausse'la da ayaküstü bir kayıt yapma fırsatı elde ettik, bir iki soru sorduk. 

Büyük şairimiz Mehmed Âkif Ersoy her yıl aralık ayının son haftasında -ölüm yıl dönemi olması dolayısıyla- hayırla yad ediliyor. Çeşitli kuruluşlar onun hakkında anma ve hasret giderme programları düzenliyorlar. Bütün bu kültürel faaliyetler ise, milletimizin merhuma duyduğu muhabbeti canlı tablolar halinde gözler önüne seriyor. İçinde bulunduğumuz 2023 yılının Aralık ayı İstiklal Marşı şairimizin vefatının 87., doğumunun da 150. seneyi devriyesidir. Ve bu vesileyle o büyük insan bir kere daha Türk milletinin yine hayır dualarıyla yâd edilmiştir. Âkif, başta İstiklal Marşı olmak üzere diğer bütün eserleriyle büyük bir hizmette bulunduğu için bu hatırlayış ilanihaye devam edecektir. Bu girizgâhtan sonra belirtmek isterim ki, Kur'an şairi Mehmet Âkif, hakkında en çok araştırma yapılan, en fazla eser yazılan bahtiyar insanlardandır. Vefatından bu yana 87 yıl geçtiği halde onun hakkında hâlâ yeni keşiflerde bulunuluyor. Bilinmeyen şiirleri, duyulmayan hatıraları, ulaşılamamış yazıları gün ışığına çıkıyor. İtiraf edeyim ki, Âkif'imizin bu minval üzere kaleme aldığı şiirleri ve bir takım hatıra kırıntılarını okumaktan büyük bir zevk duyuyorum. Öyleyse birkaç örnek vereyim: Geçen gün 15 Nisan 1959 tarihli “Tarih- Coğrafya Dünyası” isimli derginin sayfalarını çevirirken böyle bir keşifte bulundum. “Mehmet Âkif'in Bilinmeyen Şiirleri” başlığıyla ve Şeref Ergenekon imzasıyla yayımlanan yazıda Âkif'in büyük şairliğinin yanı sıra aynı zamanda tam bir fikir adamı olduğu da vurgulanıyor. Ayrıca o temiz ruhlu, heyecanlı ve son derece vatansever bir kimsedir. Bu memleketin taşına, toprağına kalbini bağlamış içli bir şairdir. Yurt parçalarının her kopuşunda, milletimizin kara günlerinde hiçbir şair onun kadar gözyaşı dökmemiştir. 1894'te daha yirmi bir yaşındayken Baytar Mektebi'ni birincilikle bitiren şairin bir süre sonra, Rumeli'de baytar müfettişi olarak görev yaptığı görülüyor. Osmanlılara bağlı bir emaret olarak idare edilen Bulgaristan ve Balkanlar bu sırada için için kaynamaktadır. 1895'de Filibe'de çıkan Gayret gazetesine gönderdiği bir “Terkib-i bend ve gazeli” şairin hiçbir eserinde mevcut değildir. Gazeli, Gayret gazetesinin 31 Mart 1311 tarihli nüshasında şöyle bir başlıkla çıkmıştır: “Edirne Baytar Müfettişi şair ve edib-i mahir izzetlû Hafız Mehmed Âkif Beyefendi tarafından ihda buyurulmuştur.” Ser-i bâlini cânânda İsterse gönül dâğ-ı tahassürle yansın Rahat bırakın sevdiğimi uykuya kansın Varsın uyusun. Değmeyin ol şîr-i ziyâna Yok, çeşm-i terimden yine kanlar mı boşansın? Bir nûr-i semâvî mütecelli iken Allah! İnsan şu güzel çehreyi bilmem ki, ne sansın Ben mest-i harâbım ben levm eyleyen âdem Giysûy-i perişânıma baksın da utansın Ey kalb! Yetişmez mi kes artık darâbânın Darken dahi sabrım gibi pâyâne dayansın Ey merdüm-i didem! Uyu, sen Âkif'e bakma İsterse gönül dâğ-ı tahassürle yansın Âkif'in bu gazelini yazdığı sırada Osmanlı Devleti içten ve dıştan çöküntü halindeydi. Gazelinin başına koyduğu “Cânânın başı ucunda”ki “cânân” ölüm halinde bulunan vatandı. Vatanın hazin haline ağlayan şairin aynı yılda ve aynı gazetede bir terkib-i bendi de şu başlıkla çıkmıştır: “Şair-i nüzhetperver ve edib-i fetânetküster, izzetlû Hafız Mehmed Âkif Beyefendi tarafından ihda buyurulmuştur.” Terkib-i bend dokuz beyitten ibarettir ve şöyle başlamaktadır: Sâki getir ol câmı ki âyine-i cândır Serşâr-ı safa turub efzây-ı cenândır Allah için olsun bana bir bâde yetiştir Zira dil-i hasretzedenin hâli yamandır Terkib-i bend şu mısralarla bitiyor:

Stāsta ārsts, infektologs, Rīgas Stradiņa universtitātes profesors, grāmatas "Pasaule mikrobu acīm" autors Raimonds Sīmanis Viena no sugām, kas evolūcijas laikā maz mainījusies, ir pīle, kura izdzīvojusi miljonu gadu garumā un labi piemērojas mainīgajiem apstākļiem. Tas varētu būt arī cilvēka sapnis – peldēt, nirt un lidot. Miljongadu ilgdzīvotāji ir arī sīkie vannas istabas iemītnieki – zvīņenes, kuru senči piedzīvojuši dinozauru laikmetu. Evolūcijā dzīvās radības izskats mainās selekcijas rezultātā. Balto zvirbuli parasto brūno zvirbuļu vidū vanags ieraudzīs pirmo, un izdzīvošanas likmes baltajam ievērojami samazināsies. Piemērošanās un mainīšanās procesā ir īstermiņa un ilgtermiņa uzdevumi, bet viens ir skaidrs: izdzīvos tas, kurš piemērosies.

Niujorke vykstančioje „Europos literatūros naktyje“ Lietuvai atstovauja išeivijos autorė, akademikė, vertėja Laima Vincė Sruoginis, kuri pristatys savo darbą apie Lietuvos žydų poetės Matildos Olkinaitės gyvenimą, kūrybą ir dienoraštį.Kaip skamba Ilgių dainos? Pokalbis su dainininke Laurita Peleniūte.Kotryna Lingienė apsilankė dviejuose Kauno muziejuose, kurių viename pernai eksponuotos pomirtinės kompozitorių kaukės, o kitame šiemet atidaryta rašytojų pomirtinių kaukių paroda.Režisierius Paolas Sorentinas nuolat kuria postmodernią muzikinę kalbą, siekdamas, jog muzika taptų filmų herojumi, gidu, vedančiu per apmąstymus ir lėtą režisieriaus žvilgsnį.„Pastaruoju metu mane stebina, kad vakaruose sutikti žmonės vis daugiau žino apie Lietuvos, apie Vilniaus istoriją“, – sako Briuselyje gyvenanti pianistė Monika Dars. Apie tapatybę, meilę teatrui ir muzikai – pokalbis „Be kaukių“.Ved. Rasa Murauskaitė-Juškienė

Stāsta pianists Ventis Zilberts Komponista Jāņa Ivanova daiļradē solodziesmas žanrs aizņem nelielu, bet diezgan būtisku vietu – apmēram 25 kompozīcijas. No tām tipogrāfiski iespiestas tikai trīs dziesmas 1959. gadā. Šajā izdevumā divām dziesmām – "Latgales līdumos" un "Manas dzimtenes pusē" – kā teksta autors minēts A. Eglājs. Vienmēr likās jocīgi, ka dzejniekam nav minēts pilns vārds. Man ik pa laikam dažos komponista daiļradei veltītajos koncertos nācies komentēt atskaņojamos darbus, tajā skaitā šīs pieminētās solodziesmas. Atceros, ka muzikologs Olģerts Grāvītis kādā sarunā, stāstot par pieminēto trīs dziesmu izdevumu, atcerējās, ka Jāņa Ivanova dziesmas "Latgales līdumos" teksta autora Andreja Eglīša vietā izdevuma veidotājiem minējis citu, vārda saknē mazliet līdzīgu uzvārdu - Eglājs. Kāpēc?  Lai tā laika cenzūra akceptētu nošu izdošanu. Saprotams, ka Andreja Eglīša vārds 1959. gadā pārsvītrotu ideju izdot kaut vai vienu dziesmu, un nebūtu iedomājams šāds konteksts – Jānis Ivanovs – tolaik Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas profesors, Valsts prēmijas laureāts, LPSR Tautas mākslinieks, un Andrejs Eglītis – trimdinieks un tā laika izpratnē  buržuāziskais nacionālists. 1939. gadā periodikā un arī dzejoļu krājumā "Varavīksna" var atrast publicētu dzejoli "Latgalē" – tas patiešām ir tas, kura rindiņas redzamas notīs dziesmā "Latgales līdumos" - tā tapusi 1940. gadā. Padomju laikā laikrakstu publikācijās, rakstot par šo Jāņa Ivanova dziesmu, autoriem droši vien vajadzēja visādi izlocīties, lai, pasarg' Dievs, nebūtu jāmin tolaik ļoti nevēlamā Andreja  Eglīša vārds. Tā, piemēram, 1956. gada  žurnālā "Karogs" muzikologs Artūrs Verners komponista  50. jubilejas  reizē, apcerot viņa daiļradi, piemin dziesmu "Latgales līdumos" ar it kā Kārļa Skalbes tekstu. Savukārt 1974. gadā kādā laikraksta "Cīņa" recenzijā (sakarā ar Jāņa Ivanova iemīļotā dziedoņa Tāļa Matīsa 70 gadu jubilejas koncertu) vēl viena nepareizība, varbūt apzināta. Recenzijā minēts, ka jubilejas koncertu jubilārs sāka ar sava novadnieka Jāņa Ivanova dziesmu "Latgales līdumos", kurai teksts paša dziedātāja sacerēts. Un kā ar otru dziesmas "Manas dzimtenes pusē" tekstu? Vismaz Andreja Eglīša  kopotajos rakstos nav atrodams tāds dzejolis. Atrisinājums ir gluži negaidīts – periodikā atrodama publikācija 1937. gada laikrakstā "Rīts". Dzejoļa autors – Kārlis Baltpurviņš, pēc kara trimdinieks ASV. Tikai rodas jautājums, kāpēc notīs arī šai dziesmai kā teksta autors minēts  mistiskais Eglājs? Mans minējums – iespējams, Olģerta Grāvīša domu gājiens bija, kā tautā saka: "Pie vienām sāpēm, varbūt izies cauri, liksim to pašu Eglāju arī šai dziesmai!" Runājot par dzejnieku, režisoru un aktieri Kārli Baltpurviņu – noteikti viņš un Jānis Ivanovs bija labi pazīstami, 30. gadu otrajā pusē komponists strādāja par diriģentu Rīgas radiofonā, savukārt Kārlis Baltpurviņš bija darbinieks radiofona literārajā daļā. Starp citu, viņš ir dziesmas “Pie Dzintarjūras”, jeb kā rakstīts 1939.gada izdotajās notīs “Dzintarjūras krastā”, latviskā teksta autors. Un šī dziesma, kā mēs zinām no vēstures, pirmo reizi skanējusi kinofilmā “Zvejnieka dēls”. Tā nu iznācis, ka viens pseidonīms jeb, kā teiktu literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons, segburts un segvārds A. Eglājs, kas minēts notīs, ticis vienlaikus diviem dzejniekiem – Andrejam Eglītim un Kārlim Baltpurviņam, pašiem tos neizvēloties un droši vien nezinot par to... Iedvesmu sniegt šo mazo vēstījumu man deva lieliskā segburtu un segvārdu mednieka, jau pieminētā Ilgoņa Bērsona grāmatas par tiem. Tēlaini sakot, piemērīju viņa mednieka zābakus – tie derēja, gan jau tos uzvilkšu atkal kādu citu reizi.  

Raidījumā šoreiz galvenais temats, protams, Pasaules kauss basketbolā - ilgi gaidītie basketbola svētki ir sākušies un Latvija savu debiju pret Libānu aizvadīja spoži. Tomēr krist eiforijā nav pamata - turpinājumā kļūs tikai grūtāk.  Nedēļas topā: -Latvijas basketbola izlase ar graujošu uzvaru pret Libānu debitē Pasaules kausā basketbolā, gaidāma jau ļoti smaga spēle pret Franciju; -pasaules čempionāts vieglatlētikā. Rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” šoreiz studijā satikās dažādu basketbola paaudžu personības - mūsu bijusī kolēģe un agrāk basketbola spēlētāja Inita Kresa-Katkovska, izcilais treneris Jānis Rimbenieks un jaunā pašmāju spēlētāja Vanesa Jasa.

Stratejist Güzem Yılmaz Ertem, Moody's'in Türkiye değerlendirmesinin ne anlama geldiğini ve bundan sonra nelerin beklenmesi gerektiğini anlatıyor. Ertem ayrıca Hazine ve Maliye Bakanı Mehmet Şimşek'in geçtiğimiz hafta içerisinde yatırımcılara verdiği mesajları değerlendiriyor. Ertem son olarak yüksek enflasyon döneminde piyasaların beklentilerini ve bu dönemde enflasyondan korunmak için yeni enstrümanların gelip gelmeyeceğini tartışıyor. İyi dinlemeler...

Sosyal medya, eğlenceli içerikler tüketilen mecralar değil artık. Biz öyle olduğunu sanıyor; eğlendiğimizi, zaman geçirdiğimizi, stres attığımızı, sanal âlemde sosyalleştiğimizi düşünüyoruz. Bağımlı olduğumuzun idrakinde değiliz. Kimseler de çıkıp “İrademiz, düşüncemiz, fikrimiz, duygularımız elimizden alınıyor” demiyor. Aslında diyemiyoruz. Kafalarını telefondan kaldırmayan çocuklarını suçlayan ama tüm dünyalarını cep telefonlarına sıkıştıran anne-babaları kim sorgulayacak? Kim “Dur!” diyecek? Böyle bir otorite yok artık. Yani “otorite” tüm dünyada sarsıldı artık. Televizyonun icadıyla başlayan Amerikan kültürel emperyalizmi sosyal medya ile yeni bir boyut kazandı. İnsan ilişkilerinin, ailenin, sosyal yaşamın, kültürel bağların, örflerin, adetlerin yerini sosyal medyanın dayattığı; duygusu olmayan, bencil, insanı değersizleştiren bir yaşayış modeli geliştiriliyor. Düşüncenin, ideolojinin, cinsiyetin, sistemin, devletlerin olmadığı dünün “anormalliklerinin” norm kabul edildiği, yüceltildiği hatta statü sayıldığı bir düzen kuruldu. Bu yeni düzenin merkezinde ve arkasında ise sosyal medya platformları var. Kullanıcı bilgilerimiz, tüketim alışkanlıklarımız ve algoritmaların yönlendirmesi ile ortaya çıkan büyük veriyi analiz ederek insanlığı ele geçiriyorlar. Facebook'un günlük 2 milyar kullanıcı ile Dünya içinde sanal bir dünya kurduğunu, hesap açan herkesi harfi harfine uymaya mecbur ettiği sözleşmesiyle de devletler içinde devletçikler kurduğunu söylemeliyiz artık. Sadece Facebook değil. Marc Zuckerberg, 20 yılda 2004'te kurduğu Facebook'un ötesine geçti. Messenger, Instagram ve WhatsApp'ı satın alarak büyüttü. Ardından tüm platformları META çatısı altında toplayarak sosyal medyada tekelleştiğini ilan etti. Bu platformların Amerikan kültür emperyalizminin üretim ve uygulama araçları olduğu yadsınamaz bir gerçeklikti. Ancak bu platformların aynı zamanda Amerikan devletine çalıştıkları; FBI, CIA ve Pentagon ile iş birliği yaparak, gözetim ve sansür uyguladıkları Elon Musk Twitter'ı satın aldıktan sonra ortaya çıktı. Ancak bu ifşalar bir skandala dönüşmeden sıradanlaştırıldı. Amerika medyasının umurunda bile olmadı. Donald Trump'ı siyasetin dışına iten, başkanken sansürleyen eski Twitter yönetiminin Joe Biden hesabına çalışması gayet demokratik görüldü. Aynı hegemonya şimdi Elon Musk'ı devre dışı ve yeni oyuncağı Twitter'ı devre dışında bırakacak yeni bir hamleyle karşımızda. Musk, Twitter'ı kafasına göre dizayn ederek, kullanıcılarını kısıtlayarak tam olarak neyi amaçlıyor anlamış değiliz. Ancak öyle görülüyor ki Elon Musk Twitter'ı batırmak için satın almış. Belki de Trump adına “intikam” alıyor. Lakin Zuckerberg ve haliyle Amerikan derin devleti oluşan boşluğu dolduracak bir hamleyle karşımıza çıkmakta gecikmediler. META'nın Instagram üzerinden devreye aldığı Threads uygulaması Twitter'ı çökertme ve ekosistemin dışına itme hamlesi olarak değerlendirilmeli. Her ne kadar “kopya Twitter” olarak görünse de Threads'ın birkaç günde 100 milyon kullanıcı eşiğine dayanması ve özellikle Türkiye'de büyük ilgi görmesi, potansiyeli ortaya koydu. Meta'nın taş atıp kolunu yormadan 2 milyar Instagram kullanıcısına sunduğu Threads'in hedefinde Twitter kullanıcıları var. Yani Instagram'a göre çok daha politik, siyasi ve toplumsal meselelere ilgili, bu alanlarda içerik üreten, propaganda süreçlerinin parçası olan kitleyi yeni bir mecraya taşımak istiyorlar. Bu kullanıcı kitlesi, aynı zamanda eski Twitter yönetiminin her türlü manipüle ettiği, yönlendirdiği, kısıtladığı ve verilerini çeşitli ABD kurumlarıyla paylaştığı “hazır içerik üreticileri” aynı zamanda. Bu büyük veri şimdi hızla Threads üzerinden META'ya akıyor ve muhtemelen bir hafta sonra Twitter'ın kullanıcı sayısını geçecek.

* Konkurences padome par dalību ceļu būves kartelī piemērojusi sodu trim uzņēmumiem * Ilgi gaidīto oficiālo atklāšanu šonedēļ piedzīvos atjaunotais skvērs Rīgas centrā pie Dailes teātra * Pieminot Komunistiskā genocīda upurus, daudzviet notiek piemiņas brīži

Koalīcijas ministri, no vienas puses, turpina valdībā pieņemt lēmumus, no otras – kā izteicies viens no partneriem – dzīvo uz koferiem, nezinot, cik ilgi valdība šādā sastāvā vēl pastāvēs. Un nekādas skaidrības pie apvāršņa tiešām arī nav – par spīti partneru kategoriskajiem iebildumiem, Jaunā Vienotība turpina publiski runāt par koalīcijas paplašināšanos, vienlaikus iespējamie jaunie partneri saka, ka uzrunāti vēl nav – kas tad īsti notiek un ko gaidīt? Par to šovakar saruna ar trīs koalīcijas pārstāvjiem, – Edmundu Jurēvicu no Jaunās Vienotības, Edgaru Tavaru no Apvienotā Saraksta un Rihardu Kolu no Nacionālās apvienības.

Daudziem šī nedēļa droši vien paliks atmiņā ar Latvijas hokeja izlases iekļūšanu pusfinālā pasaules čempoinātā, bet šonedēļ daudz apspriesti arī citi notikumi. Līdztekus diskusijām par gaidāmajām Valsts prezidenta velēšanām daudz diskusiju arī par mediju neatkarību un vārda brīvību. Runa ir par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzlikto sodu portālam TVNET par dzirdēto sarunā ar vienu no Saeimas deputātiem, kurš izklāstīja savu viedokli saistībā ar valodas pārbaudēm Krievijas pilsoņiem un iespējamo izraidīšanu no valsts. Sen neesam apsprieduši arī to, kas notiek Ukrainā: bet Ukrainas prezidenta biroja pārstāvis šonedēļ paziņoja, ka ilgi gaidītais pretuzbrukums ir sācies. Krustpunktā aktualitātēs vērtē Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse un žurnālisti: Anita Daukšte (TV24 ), Sallija Benfelde (laikraksti "Brīvā Latvija" un "Laiks") un Toms Ostrovskis (TVNET group galvenais redaktors).  

Kaspars Dvinskis ir tici nomenīts kā Mikro influenceris kategorija Māksla & Šovbizness, kā viņam tas izdevās un kāpēc viņš nav nominēts kategorijā Sports & Fitness? Kā arī ieskats NHL pirms lielā FaceOff drafta un atbildes uz Jūsu jātājumiem! Go3 Kodiņš – 50faceoff: https://go3.lv/subscriber/voucher?code=50faceoff BetSafe Līga: https://betsafeliga.com/lv Facebook Grupa: https://www.facebook.com/groups/972997689888510/ SexyStyle style 10% atlaide: SEXYGROMULS BetSafe […]

Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.

Kultūras pētnieks, pedagogs un diriģents Andrejs Mūrnieks Pirms atbildēt uz šo jautājumu atcerēsimies, kā veidojies teātris. It visās kultūrās – no reliģiskajiem rituāliem. Senajā Grieķijā Dionīsa svētkos izspēlēta šīs dievības bojā eja. Dionīsu simbolizējis upura āzis. Āža apraudāšanas dziesmas (τράγος (trágos, "āzis") + ᾠδή (ōidḗ, "dziesma") pamazām pārtapušas par traģēdijām τραγῳδῐ́ᾱ (tragōidíā), – izrādēm ar  bēdīgām beigām. Trešajā dienā, svinot dievības atdzimšanu, jautrais gājiens komodos pamazām pārvērties par komēdijām – izrādēm ar komisku saturu un smiekliem. Gan asaras, gan smiekli varot atmodināt cilvēkos dievišķo ("dionīsisko") sākotni un šķīstīt dvēslei no zemiskuma. Šo dziļo pārdzīvojumu teātra izrādēs devēja par katarsi. Līdzīgi veidojušās arī viduslaiku mistērijas. Lieldienu un Ziemassvētku dievkalpojumos Svētos rakstus lasīja, sadaloties lomās – katrs lasīja vai dziedāja kādas personas teikto (piemēram, Jēzus Kristus saruna ar Pilātu, ganiņu satikšanās ar eņģeļiem Ziemassvētku naktī, Trīs Austrumu gudro dialogs ar Hērodu). Vēlāk šo ainu izpildītāji uzvilka apģērbus vai turēja atribūtus (zizli, scepteri, šķēpu), kas simbolizēja to vai citu personāžu. Šādas izrādes mēdz saukt par liturģiskajām drāmām, jo tās izauga no dievkalpojuma rituāla (liturģijas). Vēlāk reliģiskās teātra izrādes sāka rīkot pie baznīcām un pilsētu laukumos. To mērķis bija morāla attīrīšanās, garīgs pārdzīvojums (līdzīgi kā sengrieķu teātrī: katarse – κάθαρσις). Bija dažādi izrāžu paveidi. 11. gadsimtā radās mirakls – izrāde, kurā kādu dramatisku problēmu atrisina brīnums, bieži Dievmātes Marijas iejaukšanās. 15. gadsimtā uzplauka moralitē – izrāde-pamācība, kurā alegoriski tēloti cilvēka netikumi un tikumi. Pirmo šāda veida izrādi sacerējusi sieviete mūķene, klostermāsa Hildegarde no Bingenas, arī komponiste, dzejniece, mistiķe un zinātniece. Bet kā tad ar izrāžu garumiem? No nesenākas pagātnes ilguma ziņā iespaidīgs ir vācu komponista Riharda Vāgnera piedāvājums. Viņa operu ciklu "Nībelunga gredzens" jābauda veselas četras dienas. Ciklu veido četras varenas operas. Taču viduslaiku ļaudis ir pārsnieguši Vāgnera rekordu. Izrādes rīkošanā Jorkas pilsētā esot piedalījušās 49 organizācijas – amatnieku cunftes, izrādes iestudēšanai notikuši 48 mēģinājumi. Dažkārt tās ilga vairākas dienas. Kādā izrādē bijušas 38 ainas, 50 000 panti, 242 darbojošās personas un tās izrādīšanai bija nepieciešamas 25 dienas.   Interesanti veidojās izrāžu  pasniegšanas formas. Uz skatuves, piemēram, varēja vienlaikus var atrasties visi spēlētāji, izrādes vadītājs tad staigājis ar īpašu zizli. Tiem aktieriem, kuriem pēc notikumu gaitas bija jāsāk darboties, viņš pieskarās un aina "atdzīvojās". Ar zizli varēja arī pamodināt aizsapņojušos aktierus. Dažkārt kādu ainu nospēlēja vienā no laukumiem uz ratiem, pēc tam tie aizbrauca uz citu laukumu. Tajā laukumā, kur tika spēlēta pirmā aina, iebrauca nākamie rati – izrāde it kā pati nāca pie skatītājiem. Citkārt galvenajā laukumā rati tika sabraukti aplī un pa vidu stāvošie skatītāji varēja noskatīties uzvedumu, pagriežoties pret tiem ratiem, uz kuriem darbojās aktieri. Skatuves laukumu bieži veidoja starp diviem galējiem punktiem, proti, starp Dieva troni, kurā sēdēja aktieris, kurš tēloja Dievu, un elles muti, no kuras iznāca velni un kurā tika ierauti grēcinieki. No šejienes arī skatuve kā pasaules metafora un izrāde kā dzīves metafora... Starp nopietna rakstura ainām viduslaiku mistērijās varēja būt arī komiskas epizodes: farsa žanrs – izklaidējoša darbība, kas notiek pa vidu galvenajai. Ja tajās darbojās muļķi, tad šādas spēles viduslaikos sauca par sotī, ja velni, tad par djablerijiem. Interesanti, ka pozitīvo varoņu lomās darbojās amatieri, savukārt profesionāli aktieri atveidoja velnu un neliešu lomas.

Sludinātājs: Markus Rožkalns / Sērija: Dieva Evaņģēlijs / Rakstvieta: Rm 16:17-27

Kultūras pētnieks, pedagogs un diriģents Andrejs Mūrnieks Šo jautājumu varētu uzdot filozofiem, jo tie no materiālām lietām un visādām pārmērībām šķiet stāvam vistālāk. Diez vai to vajadzētu jautāt gardēžiem, jo vēsturē bijusi patiešām apbrīnojami un dīvaini ēdāji... Piemēram, Senās Romas imperators Vitēlijs esot rīkojis mežonīgas dzīres trīs, četras reizes dienā un, lai tajās varētu baudīt dažādus ēdienus, pa starpām lietojis zāles, kas izraisījušas vemšanu. Kādās dzīrēs viņam esot pasniegtas zivs aknas, pāvu un flamingu mēlītes, fazānu smadzenes un murēnu pieni, kuru iegūšanai valdnieks licis veselai flotei zvejot dažādās Vidusjūras malās. Citā banketā viesiem esot pasniegts 2000 zivju un 7000 putnu. Ēdelīgā valdnieka īslaicīgās valdīšanas laikā – vien daži mēneši! – šādas dzīres valstij izmaksājušas 900 000 sesterciju. Par parunu Romā bija kļuvis teiciens "Lukulla dzīres". Tajās cepa pāvus no Samas salas, dzērves no Grieķijas, pat gatavoja ēdienu no cīruļu mēlēm un pasniedza dateles no Ēģiptes. Jaunajos laikos tika ēsts mērenāk. Renesanses laikā vēl nepazina dakšiņas: gaļu ņēma ar rokām, lika uz maizes šķēles un tad sagrieza ar nazi. Tauki pilēja lielajā maizes šķēlē, kas katram ēdājam bija nolikta šķīvja vietā. Šķēli pēc gaļas apēšanas salocīja un apēda. Taukainās rokas slaucīja vai nu ap galdu klejojošu suņu spalvās vai galdautā, kas tam nolūkam bija piestiprināts gar galda malu. Tikai 17. gadsimtā ieviesās izsmalcināta galda kultūra, īpaši jau Luija XIV valdīšanas laikā – ar īpašiem galda piederumiem katram ēdienam. Kā tad ar filozofu ēšanas paradumiem? Vācu filozofs Imanuels Kants saistīts arī ar Latviju, jo viņa slavenās grāmatas pirmo reizi tikušas izdotas tieši Rīgā un Jelgavā. "Tīrā prāta kritiku" izdeva Hartknoha izdevniecība Rīgā 1781. gadā. Tā atradās Doma laukumā iepretī bijušajai Biržas ēkai, kur tagad ir Mākslas muzejs "Rīgas birža" un izstāžu zāle. Izdevniecības nams zudis. Tagad tā vietā plešas Doma laukums. Filozofs Imanuels Kants tā pamatīgāk ēda tikai vienreiz dienā, bet vairākas stundas, parasti no pulksten 13.00 līdz 16.00 vai 17.00, ņemot piemēru no sava valdnieka – karaļa Frīdriha II. Galda biedru skaitam Kanta pusdienās vajadzēja būt ne mazāk par trim un ne vairāk par desmit, kuru vidū bija arī dāmas. Turklāt sarunu tematika bija saskaņota ar ēdieniem. Maltīte sākās ar zupu: tas bija laiks stāstiem, pārrunām par politiskajiem notikumiem, atgadījumiem, jaunākajām ziņām. Galveno ēdienu pavadīja diskusija, spriešana, strīds. Tad bija jāpasniedz arī vīns; tobrīd cilvēks ar atšķirīgu viedokli bija jāpieņem labvēlīgi, izrādot viņam cieņu. Kad vīns izdzerts, otrais apēsts un diskusija sasniegusi kulmināciju, bija jāpasniedz deserts: tas bija laiks jokiem. Šeit sarunā iesaistījās dāmas: visi demonstrēja savu asprātību, kas sekmēja ēdiena sagremošanu. Viss izrēķināts, gūstot baudu no ēdieniem un sarunām. Valdīja veselīgums un kārtība! Labu apetīti, mīļie klausītāji!

Jau šovasar paredzēts sākt jauniešu uzņemšanu Valsts aizsardzības dienestā. Saeimas komisija turpina izskatīt uzlaboto Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu, un šodien izskanējis, ka jauniešiem civilā dienesta izpildi varētu nodrošināt tikai aizsardzības resora iestādēs. Raidījumā "Šodienas jautājums" par tematu diskutē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) un deputāts Atis Švinka (Progresīvie).

Ar kokybišką mėsą valgė vilniečiai? Kokiais arkliais jodinėjo? Kuo buvo ypatingi vilniečių šunys? Apie visa tai savo paskaitoje apie Vilnių ir gyvūnus ir laidoje pasakoja dr. Giedrė Piličiauskienė.Pasaulio lyderių rubrikoje apie trečią kartą Kinijos vadovu tapusį Xi Jinpingą. Apie jo asmenybės bruožus, šeimą, formavusius įvykius ir sutelktą galią pokalbis su Tarptautinio Japonijos universiteto dėstytoja Vida Mačikėnaite-Ambutavičiene.Apie gedulą dėl artimojo netekties – kiek jis trunka, kaip neužsibūti per ilgai ir kaip padėti gedinčiajam? Pokalbis su psichologe Vaiva Klimaite.Pokalbis su daininke Laurita Peleniūte apie Ilgių dainas, skirtas pagerbti išėjusius artimuosius ir išdainuoti bei išverkti ilgesį.Ved. Agnė Skamarakaitė

Notikumi Ukrainā ir piedzīvojuši pamatīgu eskalāciju: vispirms Krimas tilta spridzināšana, tam sekoja nežēlīga Krievijas atriebība, bombardējot Ukrainas lielākās pilsētas, arī Kijivu. Karš ieguvis jaunu saasinājumu. Kas notiek gan Ukrainā, gan Krievijā, ko tas nozīmē tālākai kara gaitai un politiskajiem procesiem abās valstīs, analizē bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns. Krievijas terors Ukrainā 8.oktobra agrā rītā notika sprādziens uz Kerčas tilta, to pamatīgi sabojājot. Tas bija ļoti nepatīkams pārsteigums Kremlim, jo Krimas tilts, kas savieno Krieviju ar pagaidu okupēto Krimas pussalu, ir gan simbolisks savienojums starp Krieviju un Krimu, gan praktiski nozīmīgs militārās apgādes ceļš. Turklāt ļoti apsargāts no Krievijas puses. Kremlī solīja nopietnu izmeklēšanu, bet ukraiņi neslēpa gandarījumu par notikušo. Tiesa, kurš patiešām ir atbildīgs sprādziena sarīkošanā, vēl joprojām nav skaidrs. Tomēr pēc tam pāri visiem pieņēmumiem izskanēja pārliecība, ka Krievija par to atriebsies. Ilgi nebija jāgaida. Svētdien krievi sāka intensīvu apšaudi Zaporižje. Pēc Ukrainas Gaisa spēku sniegtajām ziņām, uz  Zaporižjas dzīvojamajām ēkām raidītas apmēram 16 raķetes. Bojā gāja un tika ievainoti desmitiem iedzīvotāju. Bet pirmdienas, 10. oktobra, rīts ar trauksmes sirēnām iesākās teju visā Ukrainā. Krievijas raķešu uzlidojumi un sprādzieni bija dzirdami Kijivā, Žitomirā, Ļvivā, Ternopiļā un citviet. Pavisam 16 apdzīvotās vietās. Šis bija nozīmīgākais un plašākais šāda veida trieciens pret Ukrainu kopš Maskavas uzsāktās invāzijas pirmajām nedēļām. Okupantu triecieni bija vērsti gan pret kritisko infrastruktūru, gan civilajiem objektiem, tostarp bērnu rotaļu laukumu. Uzbrukumos tika nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100  ievainoti. Uz Ukrainas pilsētām krievu karaspēks raidīja vismaz 83 raķetes, no kurām tikai puse tika notriektas. Zināms, ka Ukrainai uzbruka ar augstas precizitātes raķetēm un plaši tika pielietoti Irānas droni – kamikadzes. Moldovas ārlietu ministrs Niku Popesku tviterī paziņoja, ka Krievija vismaz trīs spārnotās raķetes pret Ukrainu izšāvusi no karakuģiem Melnajā jūrā pāri Moldovas gaisa telpai un solīja pieprasīt paskaidrojumus no Krievijas vēstnieka. Savukārt, izdevums “Forbes” aplēsis, ka pirmdienas raķešu triecieni Krievijai izmaksājuši  400 – 700 miljonus dolāru. Tikām Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien sasauktajā drošības padomes sēdē pat neslēpa, ka ir veikts trieciens Ukrainas pilsētām un kritiskās infrastruktūras objektiem, un uzsvēra, ka šis Ukrainas pilsētu terors ir saistīts ar Krimas tilta spridzināšanu. Tāpat viņš norādīja, ka Krievijas atbilde uz jebkādiem turpmākiem Ukrainas uzbrukumiem būs smaga, kā arī apsūdzēja Ukrainu trīs uzbrukumos Kurskas atomelektrostacijai, kas atrodas aptuveni 85 kilometrus no Ukrainas robežas, un mēģinājumā uzbrukt gāzesvadam "TurkStream", kas pa Melno jūru savieno Krieviju ar Turciju. Krievu uzsāktā intensīvā Ukrainas apšaude ar raķetēm turpinājās arī otrdien. Lielbritānijas izlūkdienestā pieļauj, ka Krievija šajās pāris dienās būs iztērējusi teju visus savus raķešu krājumus. Pēc šiem uzbrukumiem šobrīd Ukrainā simtiem apdzīvoto vietu nav elektrības un ūdens. Uz Krievijas veiktajiem raķešu un dronu uzbrukumiem reaģēja arī lielvalstis. G7 valstu līderi otrdien sasauca ārkārtas videosanāksmi, lai spriestu, kā rīkoties pēc šiem Krievijas uzlidojumiem. Tajā ar uzrunu piedalījās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš, vēršoties pie G7 līderiem, aicināja tos palīdzēt Ukrainai gaisa vairoga izveidē, lai pasargātu ukraiņu mierīgos iedzīvotājus no šāda veida Krievijas agresijas. Jāteic, Vācija, kuras vēstniecība pirmdien Kijivā arī cieta no krievu raķešu uzbrukuma, apsolīja Ukrainai piegādāt modernu pretgaisa aizsardzības sistēmu un savu vārdu, kā vēsta vācu mediji, jau ir turējusi. Jau otrdien tā piegādājusi pirmo no četrām "IRIS–T" pretgaisa aizsardzības sistēmām. Ar pārējām trim sola nekavēties. Arī ASV prezidents Džo Baidens telefonsarunā Zelenskim ir apsolījis turpināt sniegt Ukrainai atbalstu, kas nepieciešams pašaizsardzībai, tostarp modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Baltkrievija kā Krievijas militārais partneris Joprojām Krievijas agresijai līdzās tiek piesaukta Baltkrievija. Tās autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko pirmdien paziņoja, ka panākta vienošanās par Krievijas un Baltkrievijas reģionālā grupējuma izvietošanu, tiesa, nepaskaidrojot, kurp šie karavīri tiks nosūtīti. Viņš paziņoja, ka šī grupējuma veidošana sākās pirms divām dienām, kas sakrīt ar sprādzienu uz Kerčas tilta, kas savieno Krimu ar Krieviju. Zināms, ka Minska krieviem nodod tās noliktavās esošo kara tehniku un munīciju. Ukrainas izlūkdienests vēsta, ka Krievija turpina pārvietot uz Baltkrievijas teritoriju Irānā ražotos bezpilota lidaparātus, bet no Baltkrievijas tiek izvesta kara tehnika un munīcija. Tuvākajā laikā no Baltkrievijas uz Krieviju dosies 13 ešeloni ar kara tehniku un munīciju, kas glabāta Baltkrievijas armijas noliktavās. Tāpat otrdien saņemtas ziņas, ka Baltkrievijā jau ir ievesti vairāk nekā 30 irāņu droni – kamikadzes, ko Krievija plāno izmantot uzbrukumiem pret Ukrainu.  Otrdien Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis,  uzrunājot G7 dalībniekus, vēstīja, ka Krievija pasūtījusi Irānai līdz pat 2400 šādu dronu. Viņš arī atgādināja, ka Krievija joprojām mēģina tieši iesaistīt Baltkrieviju šajā karā, izspēlējot provokāciju, ka Ukraina it kā gatavo uzbrukumu un aicināja lielvalstis uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas izvietot starptautiskos novērotājus. Sagatavoja Aidis Tomsons    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Boş zamanlarımızda neler yapmaktan hoşlanıyoruz? Bugün, hobilerimizden ve sahip olduğumuz tutkulardan bahsediyoruz. Seyahat etmek, yürümek, müzik yapmak, kitap okumak... Hobilerimizden bahsederken, yıllar içerisinde zevklerimizin nasıl değiştiğini inceliyoruz. Interactive Transcript and Vocab Helper Support Easy Turkish and get interactive transcripts and live vocabulary for all our episodes: easyturkish.fm/membership Show Notes Haruki Murakami - Koşmasaydım Yazamazdım:https://en.wikipedia.org/wiki/WhatITalkAboutWhenITalkAboutRunning Dolu Kadehi Ters Tut - Hiç İyi Değilim: https://www.youtube.com/watch?v=PrYfHWtYb-Q Büyük Ev Ablukada - Güneş Yerinde: https://www.youtube.com/watch?v=ZXYaTnyaJok Transcript Intro Müzik Haftanın Konusu Emin: [0:20] Herkese merhaba. Easy Turkish Podcast'in yeni bölümüne hepiniz hoş geldiniz. Ben Emin. Bugün yine Cihat'la beraberiz. Nasılsın Cihat? Cihat: [0:29] İyiyim Emin. Teşekkür ederim. Sen nasılsın? Emin: [0:32] Ben de iyiyim. Artık podcast bölüm sayımız 11'e geldi. Onlu sayılardayız. Darısı yüzlere ve binlere diyelim. Cihat: [0:41] Bin tane bölümde konuşacak konu bulmakta biraz güçlük çekebiliriz ama umarım bir gün oraya ulaşırız gerçekten. Emin: [0:48] Bence bu dünya gündemiyle çok da zor olmaz ya. Cihat: [0:52] Evet ama biraz böyle genelgeçer, çok yaygın konular üzerine de konuşmaya çalışıyoruz. Bu bir noktada bitecek ve çok daha detay şeyler bulmamız gerekecek gibi geliyor bana. Emin: [1:02] Evet, bence onun da sonu gelmez ya. Bir de, bir kere konuştuğun konu hakkında ileride, atıyorum bir sene sonra, tekrar konuşulabilir. Mesela "Yazın neler yaptın?" sorusu her sene çekilebilecek bir konu. Cihat: [1:15] Sezonluk olarak bu bölümler tekrar tekrar çekilebilir. Doğru söylüyorsun. Emin: [1:19] Aynen öyle. Tabii tekrara çok düşmemek lazım ama... Cihat: [1:22] Buluruz ya bir şeyler. Bunun için uğraşırız yani. Emin: [1:27] Evet. O zaman bugünkü konumuz? Cihat: [1:30] Evet, bugün "Hobilerimiz neler? Neler yapmaktan hoşlanıyoruz boş zamanlarımızda?" onlardan bahsedelim dedik. Direkt başlayalım istersen. Support Easy Turkish and get interactive transcripts and live vocabulary for all our episodes: easyturkish.fm/membership

Seçim Günlüğü programında her hafta siyasetin sıcak gündemini, haftanın önemli olaylarını ve tartışılanları Gülener Kırnalı soruyor, araştırmacı ve siyasi iletişimci Dr. İbrahim Uslu yorumluyor. CHP'nin Elazığ çıkartmasını yakından izleyen İbrahim Uslu, Doğu Anadolu'da muhalefete olan ilginin hiç olmadığı kadar yüksek olduğunu söyledi. CHP'nin meclis çoğunluğunu almak için yaptığı seçim simülasyonlarını anlatan Uslu, mevcut şartlara göre Erdoğan ve AKP'nin hem meclis çoğunluğunu hem de cumhurbaşkanlığı seçimini kaybedeceğini belirtti.

Cīņa ar lieko svaru joprojām daudziem ir liels izaicinājums. Vai kādreiz būs zāles pret aptaukošanos, kas neprasa stingru diētu un vingrošanu, to Zināmais nezināmajā skaidrojam kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori, ārsti-dietoloģi Lailu Meiju. Cilvēkam, kas vairāk kustas, strādā vidēju vai grūtāku darbu uz klaja lauka, vajag vairāk uzņemt bezslāpekļa vielu, tas ir, ogļhidrātu, kuri atrodas maizē, kartupeļos un citās stādu vielās, nekā tādam, kas uzturas slēgtās telpās. Skaidrā lauku gaisā ir bez darba, cilvēks var patērēt vairāk ogļhidrātu, tas ir, noēst maizes putras utt…, kamēr pilsētā slēgtās telpās, ir sviedros strādājot, nav lielas vēlēšanās pēc maizes un putras, tās vietā tad pilsētas cilvēkam ir jādod taukāks ēdiens vai arī vairāk cukura, lai tam būtu vajadzīgais spēks. Tā 20. gadsimta sākumā izdotajā „Mājsaimniecība un pavāru māksla” raksta tās autore – literāte un publiciste Hermīne Zālīte. Diētas svara zaudēšanas nolūkā kļūst populāras 20. gs. otrajā pusē. Jo vairāk uzturs ir pieejams, jo vairāk to sāk kritizēt,” - saka ēdiena kultūras pētniece un gastronomijas vēsturniece Astra Spalvēna. Skatot agrākos laikos izdotās pavārgrāmatas, sākotnēji par veselīgu un diētisku uzskata to ēdienu, kas paredzēts dažādu slimību novārdzinātiem ļaudīm. Te vietā ir citāts no Annas Kuzinas darba „Blaumaņu pavārgrāmata”, kur ilggadējā Braku muzeja vadītāja raksta par Rūdolfa Blaumaņa ēdienkarti, laikā kad rakstnieks 1908. gadā ārstēja tuberkulozi Somijā sanatorijā- “Ēst dod tādā kārtā ½ 8- kakao ar baltmaizi un cvībakiem; 10- brokastis: ola, telēķis stipra buljona, auzu biezputra ar šķīstu pienu, reizēm arī gaļas ēdienus. 12- kafeja ar baltmaizi un vārīts piens, liela krūze. ½ 4 pusdienas: zupa, gaļa, saldais ēdiens, glāze piena. Pēc tam kafeja.” „Pēdējā laikā, kad visā pasaulē jau pazīstama kļuvusi vitamīnu mācība, arī pie mums modusies nesalīdzināmi lielāka interese par veģetārismu un zaļbarību. Zaļbarības propagandētāji jau vairākus gadu desmitus ir sludinājuši bagātīgu salātu, svaigu augļu, riekstu pielietāšanu uzturā,” - raksta starpkaru Latvijas prese. Un tajā laikā aizvien vairāk tiek runāts arī par vitamīnu nozīmi uzturā,” stāsta Astra Spalvēna.

Bursa'nın Harmancık ilçesinde bulunan kamp ve karavan tesisleri ziyaretçilerinden ilgi görüyor

What does it take to dive into Web3 from the traditional art world and be successful at it? In this episode of the NFT Talk Show, I sit down with Ilgi and Zeynep Of Picture This to discuss how to establish a Successful NFT Marketplace in Web3. We talk about the current state of the market and how to navigate it. We also discuss some challenges faced while trying to navigate Web3. Socials:NFT TALK SHOW Twitter – https://twitter.com/nfttalkshowNFT TALK SHOW Discord – https://discord.gg/7fjKte3dZxConnect with Picture This on Twitter – https://twitter.com/PictureThis_Art

Günaydın, çarşamba sabahından herkese merhaba! Ben Gamze Elvan, Medyascope'un podcast'i “Güne Başlarken” ile karşınızdayım. Türkiye ve dünyanın gündemini, hava durumunu, ekonomide son verileri, yani güne başlarken bilmeniz gereken her şeyi size aktaracağım. O zaman, başlayalım!

Putni ir tik atšķirīgi no zīdītājiem, ka nav pārsteigums, ka putni arī atšķirīgi saož, saklausa, izgaršo un satausta pasauli sev apkārt. Ne viens vien ir brīnījies, kā putni tik ātri aizmūk, cilvēkam tuvojoties, kā tie spēj spēj saklausīt savu partneri pat kilometru attālimā. Kādas maņas ir attīstītas putnu pasaulē, atklāj Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, ornitologs Viesturs Ķerus. "Mēs, cilvēki, vairāk dzīvojam putnu pasaulē, nekā pārējo zīdītāju pasaulē, jo tās svarīgās manas mums ir kaut kādā mērā līdzīgas. Tajā paša laikā, lai arī pārklājas, tā ir viņu pasaule un mums, kas dzīvo paralēlā pasaulē, ir ļoti grūti izprast putnu pasauli, tā ir sarežģīti pētāma," atzīst Viesturs Ķerus. "Cik zinām šobrīd putniem ir pamatā tās pašas maņas, kas cilvēkiem, bet vēl klāt nāk spēja sajust magnētisko lauku. Tas ir, cik mēs zinām šobrīd. Var gadīties, ka ir kādas maņas, kas mums neienāk prātā, jo tā tomēr viņu pasaule," skaidro Viesturs Ķerus. Putni jūt magnētisko lauku un izmanto to orientācijai ne tikai tālos pārlidojumos, bet arī tuvākos mērogos. Kāds ornitologs esot teicis, ka putniem ir karte uz knābja un kompass acī. "Šobrīd zināms, ka putnam ir divas sistēmas, ar kurām viņš uztver magnētisko lauku – viena ir magnētiskā lauka spēka līnijas, tātad kompass, kas ļauj putnam pateikt, vai viņš dodas virzienā un polu vai ekvatoru. Tas būtu tas kompass acī. Mūsdienās ir izpētīts, ka, visticamāk, putni redz šīs magnētiskā lauka spēka līniījas," analizē Viesturs Ķerus. "Kas attiecas uz karti uz knābja, tika uzskatīts, ka knābī atrodas magnetīda [dzelzs oksīda] daļiņas, kas ļauj uztvert magnētiskā lauka intensitāti un precīzāk noteikt putna atrašanās vietu. Vai šī karte tiešām ir knābī, par to ir pretrunīgi secinājumi. Šobrīd izskatās, ka, visticamāk, jā, bet kā tieši tas strādā, tas joprojām nav skaidrs," turpina Viesturs Ķerus.  Knābis ir arī būtisks kā taustes orgāns, sevišķi bridējputniem. Ar knābi var mēģināt arī barību saost. Knābis der arī garšas sajušanai. Ilgi valdīja uzskats, ka putniem ožas nav. Jo vairāk ir pētījumi, jo vairāk redzams, ka putniem oža ir un to izmanto arī barības sameklēšanai. "Ir pētījums, kas parāda, ka zīlītes atrod barību pēc smaržas, viņas saož kāpuru sagrauztās skujas un zina, ka tur būs kāpuri, ko apēst," bilst Viesturs Ķerus. "Arī baltie stārķi saož tikko pļautu zāli, viņi zina, ka tur var lidot, jo tur būs dažādi radījumi, ko apēst." Vētras burātājs var barību saost līdz pat 12 kilometru attālumā. Jūras putniem oža ir arī svarīga orientācijai. "Iespējams, oža ir svarīga, un tur ir vēl pretrunīgi pētījumi, sauszmes putniem migrācijai. Viņiem ir ne tikai magnēstiskās kartes, bet arī smaržu kartes migrācijai, lai zinātu, kur lidot," stāsta Viesturs Ķerus. "Mājas strazdi ligzdu materiālā, kas pārsvarā ir no sausas zāles, iepin dažādas smaržīgas zālītes. Viņi saož, ka tas ir pareizais ligzdas materiāls. Kāpēc viņi tā dara, vēl tiek pētīts, viens, lai  iepatiktos draudzenei, otrs - smaržīgās vielas var palīdzēt putnu mazuļiem cīņā pret dažādiem kukaiņiem," atklāj Viesturs Ķerus. Vēl izpētīts, ka putnu dāmas iesmaržinās. Tas izpētīts par mežapīlēm, bet, iespējams, tā ir populāra lieta. "Kamēr tēviņiem jāizrādās ar smalkiem tērpiem, tikmēr mātītes var pievērst uzmanību ar smalkām smaržām," bilst Viesturs Ķerus.  Klajā nācies Eiropas putnu noteicējs Pirmo reizi latviešu valodā ir izdoda ilustrācijām bagāta putnu vērošanas rokasgrāmata - putnu noteicējs, kas ļauj iepazīst visas Eiropā mītošās putnu sugas. Kā noritēja darbs pie tulkošanas, kā tie aprakstītas putnu skaņas un kāpēc uz grāmatas vāka ir mazā ērgļa attēls? "Šis viennozīmīgi ir Eiropas putnu bestsellers ļoti daudzās valodās, kurās tulkots, bet arī latviešiem tas būs pirmais un galvenais materiāls par putniem," tā par  grāmatu, ko klajā laidis uzņēmums „Jāņa Sēta”,  saka šī uzņēmuma valdes loceklis un grāmatas izdošanas iniciators Mareks Kilups. Runa ir par brošētu palielu kabatas formāta izdevumu, kas populārākais un labākais putnu noteicējs un kopš tā pirmā izdevuma iznākšanas 1999. gadā  tas izpelnījies plašu atzinību daudzu putnu vērotāju vidū Eiropā. Tas tulkots vairāk nekā 14 valodās, nu tas pieejams arī latviski. Grāmatā ir lasāms apraksts par 720 sugām, kā arī vēl aprakstīti daudzi reti  ieceļotāji Eiropā un saraksts ar maldu viesiem. Katru putnu var aplūkot attēlos, klāt ir apraksts par izskatu un dzīvesveidu un vietu, un arī balss apraksts. Kā uzrakstīt putna balsi cilvēku valodā, stāsta grāmatas tulkotāja Elīna Gulbe. Bet Mareks Kilups arī bilst, ka saistībā ar šo grāmatu ir ieviesusies skaidrība vairākiem putnu nosaukumiem latviešu valodā. Līdzās nule izdotajam „Putnu noteicējam” Mareks Kilups ir nolicis arī Jāņa Baumaņa un Pētera Blūma sastādīto grāmatu „Latvijas putni”, kas nākusi klajā 1969. gadā. Tā kā ik gadu Latvijā pieaug putnu vērotāju skaits, jādomā, ka jaunā grāmata būs labs palīgs gan amatieriem, gan profesionāliem daudzveidīgo lidoņu iepazīšanā.    

Lietojamība, pieejamība un ilgtspēja – trīs vaļi, uz kuriem balstās veiksmīga e-komercijas prakse. 2021. gads esot bijis e-komercijas uzvaras un visu laiku labāko rādītāju gads, ja neņem vērā nepatikšanas ar piegādēm. Protams, daudzējādā ziņā pateicoties Covid-19 pandēmijai. Vai e-komerrcijas uzvaras gājiens turpināsies arī šogad? Par šī brīža e-komercijas veiksmēm un neveiksmēm saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: „Printful” mārketinga vadītājs Raitis Puriņš, „Mozello” vadītājs Kārlis Blumentāls un „Omniva” pārdošanas vadītājs Māris Kuļikovskis. Raidījuma viesi piekrīt, ka aizvadītais gads bijis izaugsms gads e-komercijai un arī mainījis cilvēku iepirkšanās paradumus. iespējams, daudzi kaut ko pirmo reizi nopirka internetā un saprata, cik tas ērti. "Cilvēki, kas iepriekš neizmantoja iepirkšanos internetā, tagad iemācījās to darīt un viņi redz, cik tas ir ērti. Daudzi no viņiem vairs neatgriezīsies iepriekšējā situācijā. Līdz ar to pasaule būs mainījusies," norāda Māris Kuļikovskis. Viņš arī bilst, ka daudz uzņēmumi aizvadītajā gadā veidojuši savus e-veikalus. Arī iedzīvotāju aptaujas liecina, ka cilvēki turpinās iepirkties internetā, lai arī ir pieejami veikali klātienē. Arī tirgotāji dara visu, lai e-komercija būtu ērtāka un pieejamāka. Kārlis Blumentāls tomēr domā, ka cilvēki dosies uz veikalu klātienē, lai var preci pasmaržot, aptaustīt, pielaikot. Interneta veikaliem ir izaicinājums radīt pārliecību, ka prece patiks, derēs un arī cilvēks to saņems laikā. Iepirkšanās klātienē nepazudīs, bet būs izmaiņas. Iespējams, veikalā klātienē būs tikai paraugi, bet viss preču klāsts būs pieejams internetā. Klātienes tirdzniecība nepazudīs, bet uzsvars uz e-komerciju būs lielāks. Kārlis Blumentāls arī norāda uz e-veikalu kļūdām preču piedāvājumā. "Svarīgi, lai produkts tiktu parādīts detalizētos attēlos, ar labu, iedvesmojošu aprakstu, lai pircējs varētu veikt izvēli. Bieži redzam, ka bildes ir izplūdušas, bildes nav vispār un apakšā rakstīts, ka tas, ko jūs saņemsiet, var atšķirties no attēlā redzamā. Kāda var būt lietotāja pieredze," norāda Kārlis Blumentāls. "Vēl viena liela kļūda ir, kas īpaši aktuāla ir Baltijā, ka parādās ziņojums, ka nevis uzreiz vari samaksāt, bet menedžeris ar jums sazināsies dažu dienu laikā, pārbaudīs pasūtījumu un tad varēsiet nopirkt. Mēs esam modernā laikā, tā ir akmens laikmeta pieeja, no kuras vajadzētu izvairīties, jo cilvēki grib pirkti interneta veikalos, kur var uzreiz veikt pasūtījumu un samaksāt. Tas nozīmē, ka pasūtījumu apstrādās ātrāk un arī preci saņems ātrāk. Tas ir arī iemesls, kāpēc cilvēks iet uz fizisku veikalu, viņš aizbrauc un uzreiz saņem preci," turpina Kārlis Blumentāls. Savukārt Raitis Puriņš min trīs iemeslus, kāpēc izvēlēsies starptautisku un pieredzējušu interneta tirgotāju nevis lokālu veikalu. Tā ir informācijas pieejamība, jo nevar būt par daudz informācijas par produktu. Ir jārada drošība, ka tas krekls derēs. Atgriešana atpakaļ bez maksas ir drošums. Otra lieta, ir ātrums. Bieži preci no "amazon" Vācijā var saņemt ātrāk, nekā no internetveikala Latvijā. Viņiem ir ātra loģistika un viņi arī parādīs, kad sūtījumu saņemšu. Cik Latvijas veikali var to pateikt? Trešā lieta ir mobilās iekārtas – telefonā to ir grūtāk izdarīt. Ilgi nespēlēsies, jo mazāk, jo labāk.  Trīs faktori – drošības, ziņas par pakalpojumu un ērta lietošana.

Aisha and Sophia invite motion graphics designer Ilgi Çandar Dyer on to talk about the things they dig inspired by the theme: INTERNATIONAL!In this episode, Ilgi talks about drinking raki while listening to deeply sad Turkish music, Aisha reveals her disdain for the sound of pancake chewing, and Sophia debuts ‘Crackolini Crackomonkey' - the song she made up as a kid to make friends.Aisha's Shout Outs:iHopAccentsSophia's Shout Outs:Stin ygeia mas / Στην υγειά μαςPapadopoulos Caprice Wafer RollsIlgi's Shout Outs:MoussakaMenariWhere to find Ilgi:Instagram: @ilgi_candar_dyerTwitter: @ilgicandarWeb: www.ilgicandar.comFollow Shout Out Show on Instagram: @ShoutOutShowPodcastFollow Aisha on Instagram & Twitter: @AishaAlfaFollow Sophia on Instagram & Twitter: @SophiaZolanTheme Song by @SarahDugasMusic

Ağaçların bulunduğu topraklar o kadarverimsiz ki başka bitkiler büyüyemiyor, buda bir bakıma Bristlecone çamları için biravantaj oluyor. Diğer bir ilgi çekici hususda bu ağaçların kabuklarının yok denecekkadar ince olması.