Podcasts about zemkop

Pēc pieciem gadiem veselības aprūpes sistēmā varētu trūkt aptuveni 2400 darbinieku. Eiropas Savienība divus miljardus no ienākumiem no Krievijas aktīviem ieguldīs Ukrainas militārās rūpniecības attīstībā. Baltijas valstu Zemkopības ministri šodien parakstījuši kopīgu deklarāciju, kurā uzsvērta lauksaimniecības būtiskā nozīme pārtikas nodrošinājuma jomā. 100 jaunieši no visiem Latvijas reģioniem iejūtas deputātu lomā. Ķīna no 12. aprīļa paaugstinās muitas tarifu ASV preču importam no līdz 125- %, tādējādi atbildot uz Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa ieviestajiem apjomīgajiem tarifiem preču importam no Ķīnas.

Stāsta Saulkrastu novada kultūras centra krājuma glabātāja Ilva Erkmane Tā bija Skultes zvejnieku sabiedrības zivju kopžāvētava jeb, mūsdienu valodā sakot, – kūpinātava. Vecā kopžāvētava bija nodegusi, un 1937. gadā, kad Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis ieradās Skultē, lai izvēlētos vietu ostai, Skultes zvejnieku sabiedrība saņēma prezidenta svētību arī jaunās zivju kopžāvētavas celtniecībai. Skultes zvejnieku sabiedrība tika dibināta, apvienojoties gan Pēterupes, gan Skultes zvejniekiem, tomēr Zvejniekciems un Skultes osta atrodas Saulkrastu novadā. Tā ir ceturtā lielākā osta Latvijā, un tās būvniecība bija ļoti būtiska Vidzemes piekrastei. 20.gadsimta trīsdesmitajos gados fotogrāfs un vēstures biedrības (Latviešu Senatnes pētītāju biedrība)  viceprezidents Mārtiņš Sams ceļo gar Vidzemes piekrasti – gan no Kuršu kāpas līdz Rīgai, gan no Ainažiem līdz Rīgai, un viņš viesojas arī pie Skultes zvejniekiem. Aprakstā “Latvijas jūras zvejnieki” (1932) atspoguļots Vidzemes zvejnieku lūgums: “Dodiet ostas! Dodiet ostas!”, un tieši 1937. gadā, ierodoties Kārlim Ulmanim, šis lūgums tiek īstenots. 1939. gada 7. oktobrī zemkopības ministrs Jānis Birznieks ar vilcienu ierodas Saulkrastu stacijā un ar zirgu pajūgu dodas uz Skultes ostas atklāšanu. Kopā ar Jāni Birznieku ierodas daudzi prominenti Latvijas valdības pārstāvji un Valsts zemes bankas vadība. Pēc Skultes ostas atklāšanas visa delegācija dodas uz zivju kopžāvētavu. [1] Zvejniecības mēnešraksta 1939.gada oktobra numurā tiek aprakstīta arī zivju kopžāvētavas atklāšana. To iesvēta vietējais mācītājs Alfrēds Sudārs, ir klāt arī vietējās pašvaldības pārstāvji un kuplā skaitā arī zvejnieku sabiedrības pārstāvji. [2] Liktenīgi, ka zemkopības ministra Jāņa Birznieka uzrunā skan vārdi:”Esiet mierīgi un strādājiet savu darbu. Nekādi apstākļi mūs no tā nenovirzīs.” [3]  Taču 1939. gads ir arī Otrā pasaules kara sākuma gads. Pavisam nedaudz Skultes zvejnieku sabiedrības dalībnieki varēja baudīt sava darba augļus jaunajā zivju kopžāvētavā. 1949. gada 25. martā zivju kopžāvētavas pagalmā tiek sapulcēti ļaudis, lai dotos savā tālajā ceļā uz Sibīriju. Tieši šajā vietā viņi redz savu pēdējo Latvijas saulrietu, un tieši tie, kuri nepaspēja zvejnieku laivās doties uz Zviedriju, atceras gan šo laiku, kad viņi priecīgi atklāja zivju kopžāvētavu, gan savus sapņus, kuru šūpulis bija Skultes ostas atklāšana. Padomju gados Latvijā palikušie zvejnieki, mīlot savu darbu, arvien piegādāja zivis Skultes zivju fabrikai, bet 20. gadsimta deviņdesmitajos gados šeit iestājās pamestība uz trīs gadu desmitiem. Tomēr šobrīd vecās zivju fabrikas un senās zivju kopžāvētavas vietā atkal darbojas latviešu uzņēmēji. Pie jaunās ēkas zivju kūpināšanas rāmīšos, kas kā prototips izmantoti vēsturisko stendu ietvaram, var izlasīt stāstus par Skultes ostu, veco zivju fabriku, zivju kopžāvētavu un šeit var iegādāties arī šo to no kūpinātu zivju produkcijas. *** [1] Kinožurnāls "Latvijas skaņu hronika" Nr. 529, 1939. gada vēsturiskā reportāža: “Piepildīts Prezidenta ierosinājums. Zemkopības ministrs atklāja uz Valsts Prezidenta ierosinājuma celto zvejnieku ostu Skultē”  [2] Raksts “Skultes zvejnieku lielā diena” Zvejniecības mēnešrakstā Nr.10 (01.10.1939)  [3] 1939. gada “Zvejniecības Mēnešrakstā” publicētā reportāža par Skultes ostas atklāšanu aktiera Kaspara Znotiņa lasījumā, kas ievietota Saulkrastu virtuālajā muzejā; turpat iespējams izlasīt par zvejniecības attīstību Vidzemes piekrastē un Skultes ostas tapšanas vēsturi

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un citas aktualitātes, kas skar Zemkopības ministrijas atbildību, šodien raidījuma uzmanības lokā. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi (Zaļo un zemnieku savienība). Zviedru mežsaimnieku lēmums atbrīvoties no īpašumiem Baltijā izraisīja gan satraukumu, kādēļ šāds lēmums šajos ģeopolitiskajos apstākļos, gan interesi šos mežus atgūt pašiem. Tikmēr saistībā ar cenu samazināšanas pasākumiem lielveikalos un nepieciešamību atbalstīt vietējos ražotājus, arī no Zemkopības ministrijas tiek gaidīti noteikti pasākumi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.  

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un citas aktualitātes, kas skar Zemkopības ministrijas atbildību, šodien raidījuma uzmanības lokā. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi (Zaļo un zemnieku savienība). Zviedru mežsaimnieku lēmums atbrīvoties no īpašumiem Baltijā izraisīja gan satraukumu, kādēļ šāds lēmums šajos ģeopolitiskajos apstākļos, gan interesi šos mežus atgūt pašiem. Tikmēr saistībā ar cenu samazināšanas pasākumiem lielveikalos un nepieciešamību atbalstīt vietējos ražotājus, arī no Zemkopības ministrijas tiek gaidīti noteikti pasākumi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.  

Tiekamies ar Zemkopības ministru Armandu Krauzi. Jautājumi, par ko runājam - saltbriežu skaits un postījumi, LVM līgumi - kāpēc 57 mednieku klubi kļuvuši par ķīlniekiem, vai staltbriežus medīsim bez limita, vilki un lāči - ko ar tiem darīt, kāda situācija. Abonē un lasi žurnālu Medības: https://lasi.lv/abonesana/izdevumi/medibas-ar-pielikumiem.33Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām.https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join

Kā sabalansēt mežu nozares un vides aizsardzības intereses? Zemkopības ministrija virza izskatīšanai valdībā divus grozījumu projektus, kas ļautu vieglāk iegūt cirsmas atļaujas, reizē arī paplašinot iespējas zāģēt mežus. Krustpunktā diskutē Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, Latvijas Dabas fonda politikas virziena vadītāja Baiba Baltvilka, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, bioloģijas doktors Viesturs Ķerus, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas deputāts Edmuds Cepurītis. Kā sabalansēt biznesa intereses, kas ir svarīgas visai Latvijas tautsaimniecībai, runa ir par kokrūpniecības un mežizstrādes nozari, un vides sargāšanas vajadzības, kas arī ir ne mazāk svarīgas visai Latvijas sabiedrībai? Tā vien šķiet, tas ir tāds mūžīgais jautājums un par to runājam atkal un atkal. Zemkopības ministrija ir sagatavojusi divus projektus, kas vēlreiz mēģina, šķiet, pārcelt to robežstabiņu, cik daudz un kādā veidā Latvijā drīkst cirst un zāģēt mežus. To ka tas ir svarīgs jautājums, to nesen demonstrēja arī Satversmes tiesa, atceļot iepriekš lemto, norādot, cik būtiski ir visu risināt maksimāli taisnīgi kopējās sabiedrības interesēs. Tātad divi grozījumi valdības noteikumos, kas jau oktobrī bija nodoti. Kolēģi no Ziņu dienesta te par tiem stāstīja raidījumā "Pusdiena", pievēršot uzmanību tam. Grozījumi ir plaši, un par lielu daļu laikam iebilžu daudz nav. Grozījumu anotācijā teikts, ka tie ir izstrādāti, lai mazinātu birokrātiju un vienkāršāk būtu saņemt cirsmas apliecinājumus. Bet ir vairāki punkti, kas raisa diskusijas. Būtībā runa ir par divām būtiskām lietām: meža vecumu, jo tie ļautu zāģēt daudzviet jaunākus mežus, un kailciršu lielumu, ļaujot veidot plašākas cirsmas.

Kā sabalansēt mežu nozares un vides aizsardzības intereses? Zemkopības ministrija virza izskatīšanai valdībā divus grozījumu projektus, kas ļautu vieglāk iegūt cirsmas atļaujas, reizē arī paplašinot iespējas zāģēt mežus. Krustpunktā diskutē Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, Latvijas Dabas fonda politikas virziena vadītāja Baiba Baltvilka, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, bioloģijas doktors Viesturs Ķerus, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas deputāts Edmuds Cepurītis. Kā sabalansēt biznesa intereses, kas ir svarīgas visai Latvijas tautsaimniecībai, runa ir par kokrūpniecības un mežizstrādes nozari, un vides sargāšanas vajadzības, kas arī ir ne mazāk svarīgas visai Latvijas sabiedrībai? Tā vien šķiet, tas ir tāds mūžīgais jautājums un par to runājam atkal un atkal. Zemkopības ministrija ir sagatavojusi divus projektus, kas vēlreiz mēģina, šķiet, pārcelt to robežstabiņu, cik daudz un kādā veidā Latvijā drīkst cirst un zāģēt mežus. To ka tas ir svarīgs jautājums, to nesen demonstrēja arī Satversmes tiesa, atceļot iepriekš lemto, norādot, cik būtiski ir visu risināt maksimāli taisnīgi kopējās sabiedrības interesēs. Tātad divi grozījumi valdības noteikumos, kas jau oktobrī bija nodoti. Kolēģi no Ziņu dienesta te par tiem stāstīja raidījumā "Pusdiena", pievēršot uzmanību tam. Grozījumi ir plaši, un par lielu daļu laikam iebilžu daudz nav. Grozījumu anotācijā teikts, ka tie ir izstrādāti, lai mazinātu birokrātiju un vienkāršāk būtu saņemt cirsmas apliecinājumus. Bet ir vairāki punkti, kas raisa diskusijas. Būtībā runa ir par divām būtiskām lietām: meža vecumu, jo tie ļautu zāģēt daudzviet jaunākus mežus, un kailciršu lielumu, ļaujot veidot plašākas cirsmas.

Grāmatai pa pēdām sekojam arī trimdā, jo tur nācās doties latviešiem un viņu grāmatām. Šoreiz raidījumā sarunas Minsterē un Rīgā – kopā ar literatūrzinātniekiem Māru Gruduli un Jāni Ogu, bibliotekāri Dinu Krastiņu un Minsteres ēkas namzini Viktoru Kangeru. Viena no lielākajām latviešu bibliotēkām ārpus Latvijas meklējama Minsterē. Otrā pasaules kara laikā Minsterē nonāca daudz latviešu, dažiem tas bija tikai pieturas punkts trimdas laikā, bet daudzi arī tur palika. Latviešu centrs Minsterē dibināts 1982. gadā. Ēka savu pagātni saista ar Minsteres Latviešu ģimnāziju. Kopš ģimnāzijas slēgšanas 1998. gadā, Latviešu centrs darbojas kā saieta nams Minsteres un tās apkārtnē esošiem latviešiem, nedēļas nogales skola, dziedātāju un dejotāju kopas, amatierteātris, trimdas arhīvs, piemiņas istabas vairākiem rakstniekiem un jau pieminētā bibliotēka. Vairākiem Latvijas pētniekiem Minstere ir arī ļoti svarīga vieta pētniecībai. Digitalizācija, katalogs un autortiesības – svarīgas lietas, kuras Minsteres intelektuālos krājumus un laikmeta liecības padarītu pieejamākas. Leģendāra persona Minsteres sakarā ir Austra Rudzīte – literāte un bibliotekāre, kas izveidoja bibliotēku Minsterē, dienasgrāmatās fiksēja norises Minsterē un arī ārpus tās, Jāņa Jaunsudrabiņa un Zentas Mauriņas gaitas. Neparasts ir arī pašas Austras Rudzītes dzīvesstāsts. Studijas Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē, darbs Zemkopības ministrijā, bēgļu gaitas Vācijā, studijas Bonnas universitātē, doktora grāds agronomijā, studijas teoloģijā. Vadījusi Annabergas latviešu sestdienas skolu.  No 1957. līdz 1978. gadam bijusi ticības mācības un bioloģijas skolotāja Minsteres latviešu ģimnāzijā, līdz 1989. gadam bibliotēkas vadītāja, līdz 1991. gadam – bibliotēkas arhivāre. Austra Rudzīte bibliotēku kārtojusi pēc Jēgera kataloga (Benjamiņa Jēgera “Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija”). Tagad bibliotēku vada Dina Krastiņa – pēc izglītības arhitekte, kas mākslas institūciju pārvaldību studējusi jau Vācijā.  

Saeimas komisija atbalsta Kaspara Pudāna kandidatūru Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis sankciju paketi pret Krievijas un atsevišķu citu valstu fiziskām un juridiskām personām, kas strādā Krievijas militārās rūpniecības labā. Premjere: "Rail Baltica" projektam vajag noteikt izmaksu griestus un jaunu pārvaldības modeli. Jelgavas novada jaunajai vadībai bažas par pašvaldības nespēju nokārtot saistības pret pakalpojumu sniedzējiem un darbiniekiem. Gaļas lopu audzētāji nemierā ar plānoto jauno nodevu, izgāž mēslus pie Zemkopības ministrijas. Prezidents rosina darba devējus atbrīvot no nodokļiem par darbinieka zāļu apmaksu.

Stāsta pianiste, JVLMA Zinātniskā un radošā darba prorektore, Profesionālās doktora studiju programmas direktore Diāna Zandberga Tiramisu ir neticami gards itāļu deserts, kas gatavots no kafijā iemērktiem dāmu pirkstiņu cepumiem (savoiardi), kas pārklāti ar saputotu olu, cukura un maskarpones siera maisījumu un aromatizēti ar kakao vai Marsalas vīnu. Taču klasiskā recepte ir piemērota daudzām variācijām gan attiecībā uz sastāvdaļām, gan noformējumu: to piedāvā saldējuma (gelato un semifreddo) veidā. Tātad viens no pasaulē pazīstamākajiem un iecienītākajiem itāļu desertiem tiramisu ir piektais atpazīstamākais itāļu vārds eiropiešu vidū un sastopams pat 23 dažādu valodu vārdnīcā! Tā vienkāršības un augstas uzturvērtības dēļ ir praktiski neiespējami, it īpaši Itālijā, atrast kādu, kurš nekad to nebūtu pagaršojis. Taču šis deserts ir arī slavens ar ​​debatēm par tā izcelsmi starp dažādiem Itālijas reģioniem. Par to strīdas Itālijas Veneto un Friuli-Venēcijas Džūlijas apgabali. Nosaukums cēlies no itāļu valodas tirami su (lit. 'paņem mani līdzi', 'pacel mani augšup' vai 'uzmundrini mani'). Tāpēc mēģināsim izsekot tiramisu izcelsmei tās vēsturē, kurā ir daudz leģendu. Sākotnēji galvenajā lomā ir Toskāna, un tajā teikts, ka tiramisu izgudroja 17. gadsimtā Sjēnā lielkņaza Kozimo III de Mediči (1642–1723) vizītes laikā: tolaik desertu sauca par zuppa del duca (hercoga zupu). Tālāk dodamies uz Pjemonti jeb precīzāk Turīnu, kur stāsta, ka šo desertu izveidoja itāļu valstsvīrs Kamillo Benso (1801-1860), pēc tam deserts nokļuva Emīlijā-Romanjā ar Forli rakstnieka Pellegrīno Artusi (1820-1911) starpniecību, kurš apraksta līdzīgu recepti viņa 1891. gadā izdotajā grāmatā "Virtuves zinātne un māksla ēst labi" (La scienza in cucina e l'arte di mangiar bene), lai gan tajā maskarponi aizstāj ar sviestu. Tomēr šie apgalvojumi tiek apšaubīti, jo patiesais strīds izcēlās starp Trevīzo un Udīnes apgabaliem. Trevīzo tiramisu, kas sākotnēji tika saukts par Tiremesù, izcelsme ir dokumentēta 20. gadsimta 60. gadu beigās restorānā Le Beccherie kā konditora Roberto Linguanotto ideja, lai pārveidotu tipisku venēciešu desertu Sbatudin – olu dzeltenumu maisījumu, saputotu ar cukuru. Tātad pēc restorāna Le Beccherie versijas konditors Roberto Linguanotto (1943–2024) izveidoja visiem zināmo moderno variantu, un šis fakts tika plaši atspoguļots Itālijas medijos šovasar, pieminot šefpavāra aiziešanu mūžībā. Savukārt Friuli Venezia Giulia apgalvo, ka tiramisù parādījās viesnīcas-restorānā Roma Tolmeco (Udinē) 1950. gados, un tieši šim pēdējam stāstam ir pārsvars Itālijas gardēžu vidū. Zemkopības un pārtikas resursu ministrija faktiski ir piešķīrusi tiramisu paternitāti Friuli, pievienojot desertu Friuli tradicionālo lauksaimniecības pārtikas produktu sarakstam. Bet Veneto reģions vēl nav padevies! 2017. gada augustā tiramisù tika oficiāli pievienots Friuli-Venēcijas-Džulijas tradicionālo reģionālo ēdienu sarakstam. "Ja citi to ir nokopējuši, tas ir tāpēc, ka tas ir labākais un īstākais deserts pasaulē. Katrā nozarē vienmēr tiek kopētas labākās lietas, sākot no Ferrari līdz lieliskiem vīniem un beidzot ar izciliem modes zīmoliem. Mēs, itāļi, tādi esam, iesaistāmies veltīgā strīdā par to, kurš ir radījis tiramisu, kamēr tas iekaro valstu robežas un kļūst par visas pasaules mantojuma daļu," sacīja autori. Kamēr Veneto un Friuli-Venēcija Džūlijas reģioni diskutē par deserta izcelsmi, daži pārtikas pētnieki izvirza daudz intriģējošāku apgalvojumu par deserta rašanos. Leģenda vēsta, ka tas tika radīts kā enerģiju sniedzošs gardums ar afrodiziaka efektu Trevīzo bordeļu apmeklētājiem. Savukārt cita leģenda vēsta  par jaunu restorāna īpašnieci, kurai pēc dzemdībām bija jāatgūst spēki. Lai viņai palīdzētu, vīramāte bieži gatavoja bagātīgu olu desertu. Atgriezusies darbā, recepti bagātināja pati jaunā māmiņa, kurai palīdzēja daži zinoši konditorejas šefpavāri. Dažu gadu desmitu laikā tiramisū iekaroja ēdienkartes visā Itālijā. Deserta slava pieauga tik tālu, ka itāliešu astronauts Luka Parnitano pieprasīja to iekļaut starptautiskās kosmosa stacijas ēdienkartē. Lai to izpildītu, tika izstrādāta dehidrēta deserta versija, kas īpaši  paredzēta kosmosam. Tiramisū ir tik populārs, ka parasti to atzīst par itāļu desertu, nevis par kāda reģiona īpatnību. Tam veltīta arī jubileja, ko Itālijā atzīmē 21.martā.Tomēr Trevizo iedzīvotāji ir tik lepni par tā izveidi, ka izvēlējušies citu dienu – 3. oktobri. Taču abos gadījumos tā ir lieliska iespēja pilnībā izbaudīt tiramisū ar konkursiem, demonstrācijām un degustācijām.

Rudens pagriezies uz otro pusi un to dabā saistām ar laiku, kad koki nomet pēdējās lapas. Kāpēc dabā ir novērojams lapkritis? Ko lapu krāsa stāsta par procesiem pašā kokā un vai klimata pārmaiņas var apdraudēt ikgadējo zelta rudeni? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes augu fizioloģijas katedras pētniece Jevgeņija Ņičajeva un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošā pētniece, ģeogrāfijas doktore Gunta Kalvāne. "Pētījumi liecina, ka Eiropā lielākajā daļā koku sugu lapu krāsošanās iesākas vēlāk. Tas ir droši vien, pateicoties tam, ka gaisa temperatūras kopumā rudeņos ir pieaugušas. Piemēram, pagājušā gada septembris bija netipiski silts, tas bija viens no siltākajiem septembriem, kāds Eiropā piedzīvots. 2020. gadā bija līdzīgs stāsts, kad rudens, septembris jo īpaši, bija relatīvi silts,"skaidro Gunta Kalvāne. "Pētījumi liecina, ka rudens fenoloģiskās fāzes kopumā iestājas vēlāk, tas nozīmē, ka lapas krāsojas, piemēram, 2-3 nedēļas vēlāk. Ir arī pētījumi, kas liecina, ja gaisa temperatūra palielinās par vienu grādu, tad attiecīgi lapu dzeltēšana, krāsošanās iestājas 5-6 dienas vēlāk, kas dabā ir ārkārtīgi daudz. Tā ir nedēļa." Bet ir atsevišķas sugas, kā āra bērzs vai liepa, kas arī Latvijā bieži aug apstādījumos, sausuma ietekmē sāk dzeltēt agrāk. 2018. gadā, kad bija Eiropā sausākā vasara, kāda reģistrēta meteoroloģisko novērojumu vēsturē, atsevišķām koku sugām lapas dzeltēja jau augusta beigās.   Vispirms zinātnes ziņas Halovīna svinēšana plešas arvien lielākā plašumā, tāpēc tematiski raksti atrodami arī tīmekļa vietnēs, un “Nacionālās ģeogrāfijas” vietnē “Nationalgeographic.com” meklēta atbilde jautājumam. Piemēram, par to, kā slotas kāti, katli un smailas cepures kļuva par būtisku raganu piederumu Eiropieši senāk ticēja burvestībām un pārdabiskajam un nelabvēlīgos notikumos varēja vainot iespējamās raganas, tātad sievietes, pār kurām krita šī aizdomu ēna.  Katls visā šajā priekšmetu uzskaitījumā šķiet visnevainīgākais priekšmets, jo katlus gan senāk, gan arī mūsdienās sievietes izmantojušas ēdiena pagatavošanai. Bet laika gaitā tas apaudzis ar ideju, ka tas būtu izmantojams ne tikai vakariņu, bet arī burvestībām un dziru vārīšanai. Vai cilvēku skūpsts patiesībā ir sācies kā pērtiķu savstarpējas sakopšanās rituāls? Šim jautājumam atbildi var meklēt vietnē “Science.org”, kur lasāma intervija ar Adriano Lameira - evolūcijas psihologu no Varvikas universitātes Apvienotajā Karalistē. Zemkopības ministrija atkal gatavo augsni vēl intensīvākai mežu ciršanai Oktobrī Zemkopības ministrija sabiedriskajai apspriešanai nodeva grozījumus divos noteikumos – “Noteikumi par koku ciršanu mežā” un “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”. Vides organizācijas norāda, ka šis ir mēģinājums apiet Satversmes tiesas lēmumu, kas nepieļāva jaunāku mežu ciršanu kailcirtēs un uzsvēra ilgtspējas principa ievērošanu mežu apsaimniekošanā. 

Dienu pirms Gruzijas parlamenta vēlēšanām atmosfēra šajā valstī kļūst arvien nokaitētāka. Zemkopības ministrija atkal gatavo augsni vēl intensīvākai mežu ciršanai - tā uzskata vides organizācijas. Tās ar atklātu vēstuli vēršas pie premjeres un ceļ trauksmi par jaunām izmaiņām noteikumos. Latvijas Ārstu biedrība rosina izmaiņas likumā, lai turpmāk drīkstētu publiskot ētikas komisijas lēmumus par kolēģu darbu. Aptauja: Vairāk nekā trešo daļu Latvijas iedzīvotāju satrauc, kā apmaksāt komunālos maksājumus apkures sezonā.

Skolotāji piekritīs algu pieaugumam par 2,6%, ja izdosies vienoties par tālāko algu grafiku. Saeimas komisijas deputāti: Zemkopības ministrijas izšķērdētā nauda ir apkaunojums ierēdniecībai. Valsts kontroles revīzija atklāj vairākas nepilnības paliatīvās aprūpes nodrošināšanā Latvijā. Latvijas Ārstu biedrības ētikas komisija vērtēs ārsta Edgara Medņa publiskos izteikumus par vakcināciju un Bērnu slimnīcas kolēģiem izteiktos apvainojumus. Trešais kara laika budžets. Tā var raksturot Ukrainas 2025. gada budžeta projektu.

Baltijas jūrā dzīvojošie roņi Latvijas iedzīvotājiem nekādu skādi nenodara, bet zvejniekiem gan. Roņu sabojāti tīkli un izbojāts loms nav reta parādība. Problēmas risināšanai ir īstenoti vairāki ne pārāk veiksmīgi projekti, tāpēc šogad Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pirmo reizi izsniedz atļaujas 19 juridiskām personām pelēko roņu letālai atbaidīšanai. Vai tas ir risinājums? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zivju resursu pētniecības departamenta vadošais pētnieks Ēriks Krūze, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš un zvejnieks Ilmārs Raginskis no Ķesterciema.

Dānijas valdības lēmums noteikt gāzu emisiju nodokli par mājlopiem licis saausīties lauksaimniekiem arī citur Eiropā. Dānija, kura jau tā izceļas ar saviem zaļajiem risinājumiem, ir pirmā valsts pasaulē, kas izšķiras par šādu soli – tāds nodoklis paredzēts no 2030.gada. Tikmēr Eiropas Savienība ir pirmā ekonomiskā kopiena pasaulē, kura cenšas ar dažādiem pasākumiem kļūt klimatneitrāla līdz 2050.gadam. Latvijas valdība pirms nedēļas iesniegšanai Eiropas Komisijā apstiprināja mūsu Klimata un enerģētikas plānu, kur ir konkrēti pasākumi, kas jāveic dažādos sektoros Latvijā. Ko par to visu domā mūsu lauksaimnieki, kas mums pašiem ir darāms un ko Latvijas lauksaimniekiem vispār nozīmē jau esošais „zaļais kurss”, analizējam Krustpunktā. Diskutē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Dace Arāja un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārkls.    

Dānijas valdības lēmums noteikt gāzu emisiju nodokli par mājlopiem licis saausīties lauksaimniekiem arī citur Eiropā. Dānija, kura jau tā izceļas ar saviem zaļajiem risinājumiem, ir pirmā valsts pasaulē, kas izšķiras par šādu soli – tāds nodoklis paredzēts no 2030.gada. Tikmēr Eiropas Savienība ir pirmā ekonomiskā kopiena pasaulē, kura cenšas ar dažādiem pasākumiem kļūt klimatneitrāla līdz 2050.gadam. Latvijas valdība pirms nedēļas iesniegšanai Eiropas Komisijā apstiprināja mūsu Klimata un enerģētikas plānu, kur ir konkrēti pasākumi, kas jāveic dažādos sektoros Latvijā. Ko par to visu domā mūsu lauksaimnieki, kas mums pašiem ir darāms un ko Latvijas lauksaimniekiem vispār nozīmē jau esošais „zaļais kurss”, analizējam Krustpunktā. Diskutē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Dace Arāja un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārkls.    

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā. Svarīgas izmaiņas skars dzīvnieku turēšanu, pavairošanu un atsavināšanu, nebūs atļauts turēt suni piesietu. Izstrādātas arī jaunas prasības patversmēm un viesnīcām, kā arī palielināti atsevišķi sodi par pārkāpumiem. Likuma izmaiņas vērtējam kopā ar Veterinārārstu biedrības, Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāvi Litu Konopori un Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta nodaļas vadītāju Agiju Mediņu.  

Cik stabila ir valdība un vai tās sastāvā varētu būt izmaiņas? - šādas runas politiķu aprindās sākušas raisīties uzreiz pēc aizvadītajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Arhitekti iebilst pret Saeimas nama atjaunošanas metu konkursa nosacījumiem. Latvijā piemin 1941. gada 14. jūnija deportācijas. Zemkopības ministrija jau nākamgad cer iedarbināt lauksaimniecības risku fondu. Komandu sporta spēļu hallei spāru svētki, sola pabeigt šogad.

Eiropā, īstenojot "zaļo kursu", spriež par to, kā paplašināt biotopu aizsardzību. Savukārt Latvijā mežinieki tikko īstenoja protesta akciju, aicinot aizstāvēt viņu intereses. Kādai jābūt Latvijas politikai šajā ziņā, Krustpunktā diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Andis Purs, Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš un Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze.   Pirms dažām dienām mežsaimnieki iepretim Ministru kabinetam Rīgā rīkoja protesta akciju, aicinot valdību nesteigties vai pat pretoties ieviest prasības, kādas diktē Eiropas "zaļais kurss". Jautājums ir arī par to, vai vajag paplašināt aizsargājamās teritorijas, lai saglabātu un nosargātu dabas biotopus. Jebkuru šādu aizsargājamu teritoriju izveide īpašniekiem, protams, nozīmē ierobežojumus rīkoties ar savu īpašumu un tie ir arī zaudējumi. Vai kādam tiek ir jākompensē? Kādas ir mūsu kopējas intereses un valsts politika šajā jautājumā?

Eiropā, īstenojot "zaļo kursu", spriež par to, kā paplašināt biotopu aizsardzību. Savukārt Latvijā mežinieki tikko īstenoja protesta akciju, aicinot aizstāvēt viņu intereses. Kādai jābūt Latvijas politikai šajā ziņā, Krustpunktā diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Andis Purs, Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš un Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze.   Pirms dažām dienām mežsaimnieki iepretim Ministru kabinetam Rīgā rīkoja protesta akciju, aicinot valdību nesteigties vai pat pretoties ieviest prasības, kādas diktē Eiropas "zaļais kurss". Jautājums ir arī par to, vai vajag paplašināt aizsargājamās teritorijas, lai saglabātu un nosargātu dabas biotopus. Jebkuru šādu aizsargājamu teritoriju izveide īpašniekiem, protams, nozīmē ierobežojumus rīkoties ar savu īpašumu un tie ir arī zaudējumi. Vai kādam tiek ir jākompensē? Kādas ir mūsu kopējas intereses un valsts politika šajā jautājumā?

Zemkopības ministrs ticies ar lauksaimniekiem. Saeimā atturīga attieksme par Kučinska ideju veidot atsevišķu birokrātijas apkarošanas komisiju Tilta būvniecības dēļ no pirmdienas Rīgas centrā gaidāmas ilgstošas satiksmes izmaiņas. Eiropā turpinās strādājošo streiki un zemnieku protesti. EK ambiciozais klimata aizsardzības plāns izraisījis neapmierinātību fon der Leienas pārstāvētajā Eiropas Tautas partijā.

Par vienu no Latvijas Zinātņu akadēmijas aizvadītā gada labākajiem pētījumiem minēts Agroresursu un ekonomikas institūta pētnieku veiktas darbs progresīvas zemkopības sistēmas izveidē. Vienkāršoti sakot - ekonomiskais izvedīgums vērtēts augu maiņas ciklā. Kā izaudzēt labāku ražu, kā nenoplicināt augsni, kā galu galā gūt ekonomisku labumu no savas saimniekošanas - tie visi ir jautājumi, ar kuriem var sastapties lauksaimnieki, un to visu salikt kopā nav vieglākais uzdevums. Bet tieši to ir mēģinājuši darīt Agroresursu un ekonomikas institūta pētnieki, vairākus gadus strādājot pie pētījuma par to, kā augkopības, vides un ekonomiskie nosacījumi iet roku rokā, un izstrādājot arī praktisku modeli, ko lauksaimnieki turpmāk var izmantot. Ko pētnieki ir secinājuši par augu maiņas cikliem, par uztvērējaugiem un citiem faktoriem, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Agroresursu un ekonomikas institūta pētnieki Inga Jansone, Ieva Leimane, Alberts Auziņš un Solveiga  Maļecka.

Cik ilgi vēl turpināsim importēt Krievijas graudus? Par to diskusija ar Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāju Daci Freimani, "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietnieci Mairu Dzelzkalēju-Burmistri, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju Skaidrīti Ābramu (Progresīvie) un Saeimas deputātu, bijušo zemkopības ministru Didzi Šmitu (Apvienotais saraksts).   

Cik ilgi vēl turpināsim importēt Krievijas graudus? Par to diskusija ar Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāju Daci Freimani, "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietnieci Mairu Dzelzkalēju-Burmistri, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju Skaidrīti Ābramu (Progresīvie) un Saeimas deputātu, bijušo zemkopības ministru Didzi Šmitu (Apvienotais saraksts).   

Trauksme zivsaimniecības nozarē, PVN likme augļiem un dārzeņiem. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Sandra Dieziņa un portāla "360TV ZIŅneši" producents Uldis Āboliņš.  

Trauksme zivsaimniecības nozarē, PVN likme augļiem un dārzeņiem. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Sandra Dieziņa un portāla "360TV ZIŅneši" producents Uldis Āboliņš.  

* Par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju kļuvis Ķirsis * Zemkopības ministram Šmitam piešķirta pielaide valsts noslēpumam * ANO ziņojums: Baltkrievijā cilvēktiesību stāvoklis ir „katastrofāls un tas turpina pasliktināties

Vilnis Ķirsis uz laiku pildīs Rīgas mēra pienākumus pēc Staķa oficiālas atkāpšanās. Zemkopības ministram Didzim Šmitam piešķirta pielaide darbam ar valsts noslēpumu. Dejotājiem mēģinājumos Daugavas stadionā pārsvarā tikai nelielas veselības problēmas. Ārsti aicina ievērot piesardzības pasākumus un izvairīties no saskarsmes ar putniem pilsētvidē. Šonedēļ sākas festivāls "Rīgas ritmi".

Vajag vai nevajag striktāku regulējumu Latvijā tam, kā mēs izturamies pret dzīvniekiem. Šis jautājums pēdējās nedēļās ir kļuvis aktuāls, vācot parakstus par cietumsodu piemērošanu tiem, kas ir spīdzinājuši vai nogalinājuši savus mājdzīvniekus. Viedokļi bijuši dažādi, jo arī šobrīd sodi ir iespējami itin bargi, un daļa domā, ka jautājums drīzāk ir par to piemērošanu. Bet ir raisījušās diskusijas dažādos virzienos, vai nevajag pārskatīt labturības prasības kait vai jautājumā, kā mēs ļaujam suņus turēt pie ķēdes.  Vai un ko vajag pārskatīt, runājot par noteikumiem likuma prasībām Latvijā, un ko darīt, lai izskaustu cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem? Krustpunktā diskutē raidījuma "Ķepa uz sirds" veidotāja un žurnāliste Inese Kreicberga, Zemkopības ministrijas Veterinārās un pārtikas departamenta, dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja vietnieks Ģirts Stenders, Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis un Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe.  

Labdarības iniciatīvas "Paēdušai Lavijai" izdales punkts "Māja atbalstam" svin 10 gadu jubileju. Par paveikto un vēl darāmo saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" vadītāja Agita Kraukle un ziedojumu izdales punkta "Māja atbalstam" vadītājs Ilmārs Slics. Sazināmies ar Zemkopības ministrijas Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas departamenta direktora vietnieci Daci Ugari un "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāju Ingu Biti. Pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" izdales punkti ir daudzās Latvijas vietās. Jelgavā pārtikas pakas izsniedz sieviešu invalīdu organizācijas "Zvaigzne" pārstāves, bet Dobeles novadā - biedrības "Ceriņu pieci ziedi" valdes priekšsēdētāja Dina Romanovska. Kopš sācies karš Ukrainā, abas biedrības pārtikas pakas izsniedz arī ukraiņu ģimenēm. Ierakstā uzklausām abu organizāciju pārstāves.

Lielveikalu darbs ir jāierobežo - svētdienās jāslēdz un jāļauj strādāt vien mazajiem veikaliem, kas dotu tiem iespējas papildus nopelnīt un varbūt tad daudzi aizvērtie veikaliņi, piemēram, Rīgas centrā pamazām atdzimtu. Marta sākumā par šo raisījās arī debates valdības namā, uzklausot Zemkopības ministrijas ziņojumu par situāciju piensaimniecības nozarē. Daļa ministru pauda skepsi, daļa atbalstīja zemkopības ministru. Didzis Šmits solīja veikt rūpīgāku analīzi un tad vēlreiz nākt uz valdības sēdi jau ar konkrētākiem argumentiem. Cik jēdzīga būtu šī ideja un vai brīvdienās vajadzētu slēgt lielveikalus arī Latvijā, Krustpunktā diskutē zemkopības ministrs Didzis Šmits (Apvienotais saraksts), Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītājs Didzis Brūklītis, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un TC "Spice" valdes locekle Iveta Priedīte. Pa tālruni uzklausām Latvijas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Henriku Danusēviču.  

Gruzijas parlaments piekāpjas un pārtrauc izskatīt likumprojektu par „ārvalstu aģentiem”. Latvijā skolās ievieš starptautisku bulinga mazināšanas programmu. Zemkopības ministrija plāno izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī. Latvija par 90 miljoniem eiro plāno iegādāties deviņus akumulatoru bateriju elektrovilcienus; dzelzceļa infrastruktūra pielāgošot līdz gada beigām.

Zemkopības ministrs ticies ar Latvijas lielāko pārtikas tirdzniecības ķēžu pārstāvjiem. Artusam kaimiņam par dokumentu viltošanu piespriež sabiedriskos darbus. Stoltenbergs mudina Turciju ratificēt Somijas un Zviedrijas pieteikumus dalībai NATO. Sākas Berlīnes kino festivāls. Par nepilngadīgas audzēknes iespējamu pavešanu atstādina Igaunijas vieglatlētikas treneri.

Cenu pieaugums sāk mitēties un atsevišķās preču grupās pat nedaudz samazinās, bet daļa lauksaimnieku saka, ka tagad viņiem sākas krīze. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Didzi Šmitu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Sandra Dieziņa un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Pirms apmēram nedēļas medijos parādījās divas ziņas: pirmā bija no "Eurostat" biroja. Izrādās Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā, kur pagājušā gadā visstraujāk ir augušas piena cenas. Pieaugums ir vairāk nekā 50% pēc "Eurostat" datiem. Salīdzinājumam, piemēram, Kiprā piena cena augusi vien 3%. Pēc pāris dienām tikai izplatīts Latvijas lauksaimnieku aicinājums zemkopības ministram panākt lielāku piena iepirkuma cenu, jo tā janvāru esot kritusies. Lauksaimnieki uzskata, ka cenai jāpieaug vismaz par 20%. Ko darīt pircējiem, kam piena produkti veido būtisku daļu patēriņa grozā un kāpēc šāda situācija ir izveidojusies nozarē, Krustpunktā diskutē Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķinkāns, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšēdētājs Guntis Gūtmanis un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.  

Stāsta ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna Attieksme pret ēdienu laika gaitā mainās un tas labi redzams pavārgrāmatās. Vienā laikā pavārgrāmatas stāsta, kā demonstrēt pārticību, - rīkojot greznus banketus, kuros cepeši rotāti ar spalvām vai kūkas - ar zeltu. Citā laikā bijis svarīgi izdzīvot ar minimāliem resursiem un ietaupīt, tāpēc pavārgrāmatās doti padomi, kā pagatavot kotletes bez gaļas vai sviestmaizes - bez sviesta. Pavārgrāmatās iekļautās receptes atspoguļo sava laika domāšanu, vajadzības un intereses, kas vēstures gaitā var izskatīties pretrunīgas. Viens no piemēriem ir tā sauktās propagandas pavārgrāmatas, kas Latvijā tiek izdotas starpkaru periodā, saskaņā ar valsts politiku atbalstīt vietējos ražotājus un ierobežot importu. Bieži propagandas vēstījumi manipulē ar informāciju par kādu produktu labvēlīgu vai postošu ietekmi uz cilvēka veselību. Piemēram, 20. gadu reklāma, kas mudina vairāk lietot pienu, izmanto bērna tēlu un šādu tekstu: “Sveiks un vesels esmu es, jo es dzeru Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības ražojamo ilgpasterizēto pilnpienu, bet kas to nedara, tas nīkst, guļ gultā slims un dzer zāles, mātei raudot, tēvam skumstot.” Šī ir tipiska propagandas stratēģija, kas izmanto pretnostatījumu. Tāpat pavārgrāmatās vietējie produkti tiek aprakstīti kā īpaši vērtīgi, bet importa garšvielas sauktas par kaitīgām, ievestā tēja un kafija - par narkotiskām vielām vai indēm. Starpkaru periodā vietējo produktu propaganda aizsākta, lai aizstāvētu valsts ekonomiskās intereses. To finansēja no Valsts budžeta un izplatīja valsts institūcijas: Finanšu ministrija, Zemkopības ministrija, Latvijas Lauksaimniecības kamera u.c. Lai palielinātu vietējo produktu patēriņu, bija jāmaina patērētāju domāšana. Ja agrāk importētie produkti tika uzskatīti par vērtīgākiem un prestižākiem, 30.gados propagandas uzdevums bija pārliecināt par pretējo. Apelēja gan pie patriotisma jūtām, gan pie rūpēm par veselību. 1935. gadā notika nepieredzēti plaša cukura patērēšana propaganda. Tika noturētas turpat 700 sanāksmes ar priekšlasījumiem dažādās Latvijas vietās. Skrejlapas un apkārtrakstus pagasta valde izplatīja tieši iedzīvotāju mājās. Rīgā visos kinoteātros demonstrēja cukura propagandas hroniku, izvietoja sludinājumus laikrakstos un žurnālos. Cukura propagandas nedēļas atklāšanā Finanšu ministrs Ludvigs Ēķis esot novēlējis “bērt katrā glāzē trīs karotītes cukura, lai no katras fabrikas iznāktu vismaz pa vienai karotītei”. Šo teicienu atceras vēl šodien. Tolaik Latvijā darbojās trīs cukurfabrikas: Jelgavā, Liepājā un Jēkabpilī. Cukura rūpniecība bija valsts monopols. Propagandas galvenais nolūks bija palielināt vietējā cukura patēriņu, ko eksportēt nevarēja, jo tas bija apmēram sešas reizes dārgāks nekā Eiropas tirgos. Tā kā ar patriotisku pamudinājumu atbalstīt vietējos ražotājus bija par maz, tika izdota brošūra par cukura labvēlīgo ietekmi uz veselību. Izdevumā ar nosaukumu „Cukurs, tautas masu patēriņa un veselības kopšanas līdzeklis” Kaucmindes mājturības semināra direktore Olga Stakle-Kulitāne raksta: “[..] ja mēs patērētu vairāk cukura, iegūtu mūsu tautsaimniecība un mūsu uzturs būtu lētāks un veselīgāks”. Izdevuma ievads pamato cukura lietošanas nepieciešamību. Recepšu sadaļā pamatā izmantoti vietējie produkti - piens, augļi un labības produkti. Ēdieni ir vienkārši un ikdienišķi, galvenokārt ķīseļi, sacepumi, saldās zupas un biezputras, bet maz pieminētas kūkas un cepumi. Cukura propagandas ietekmē 30. gados tiek izdotas vairākas pavārgrāmatas, kas veltītas tikai saldo ēdienu receptēm un saldie ēdieni tiek uzskatīti ne vairs par svētku, bet arī ikdienas maltītes sastāvdaļu. Lai arī cukura propagandas kampaņa palika bez sekām un cukura patēriņa apjoms faktiski nemainījās, tomēr kopumā propagandas pavārgrāmatas ietekmēja ēdienu daudzveidību. Domājams, ka tieši pateicoties cukura popularizēšanai, par neatņemamu Latvijas virtuves sastāvdaļu kļuva saldie ēdieni, ko zinām vēl šodien: ķīseļi, krēmi, želejas, uzputeņi un, protams – debesmanna un buberts. Propagandas pavārgrāmatas runā par cukuru kā par veselīgu produktu, tāpēc, ka tās pārstāv noteiktas intereses. Salīdzinot pavārgrāmatas vēsturiskā griezumā, var pamanīt, ka noteiktā laikā atsevišķi ēdieni tiek daudzināti un izcelti, kamēr citi – nopulgoti un kritizēti, tomēr tas ne vienmēr ir saistīts ar ēdienu vai produktu objektīvajām īpašībām, bet drīzāk – ar autora nolūku.

Naktī tie mājās izplešas, bet dienā tie saraujas. Kā šo Jāņa Medeņa un citu klausītāju atsūtītās mīklas min Mažu ģimene Mārupē: mamma Sanita, kura strādā Zemkopības ministrijā, "BOSCH" firmā strādājošais tētis Modris ar audžubērniem Lauru (14 gadi) un Robertu (7 gadi), klausieties raidījumā Greizie rati.

Linda Dombrovska tiekas ar Induli Burku, jo Oskars Treilihs devies veikt citus uzdevumus. Runājam par pārpratumu attiecībā uz iepriekšējo epizodi. Atskats uz konferenci "Medības 2022". Zemkopības ministrija brīdina par to, ka jūnijā sāksies darbs pie Medību noteikumu pārskatīšanas, jo iesniegti priekšlikumi par virkni iespējamo aizliegumu no dabas aizsardzības organizācijām. Tajā skaitā par medību aizliegumu publiskajās ūdenstilpēs. Diskutējam par sadarbību ar lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, par to, ka mednieks ir pa vidu starp dabas aizstāvjiem un mežsaimniekiem un lauksaimniekiem. Tad spriežam par to, vai ar lietotni Mednis būs iespējams izsekot medniekus. Dzeram Mil-Coffee no Militaryshop.lv: https://tacsale.eu/product/mil-coffee-250g-ground Pielikums. "Medījuma gaļa" https://veikals.latvijasmediji.lv/shop/product/1565 Abonē līdz gada beigām: https://abonesana.latvijasmediji.lv/abonesana/8 Vairāk par medību trofejām lasi žurnāla Medības pielikumā "Medību trofejas": https://veikals.latvijasmediji.lv/shop/product/1286 Par medībām lasi: https://www.medibam.lv/ Epizodi veido: Linda Dombrovska, Indulis Burka, Emīlija Mariševa Mūzika: Catalyst by Alexander Nakarada. Link: https://filmmusic.io/song/5186-catalyst https://creativecommons.org/licenses/by/4.0 Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join

Degvielas un citu energoresursu straujš kāpums sākās jau pērn, bet karš situāciju ir vēl vairāk pasliktinājis. Karam Ukrainā turpinoties, ir nepieciešams saprast, kā šī traģēdijā ietekmē dažādas dzīves jomas. Esam runājuši par enerģētikas jomu, transportu. Šoreiz - par lauksaimniecību, jo zemkopība ir būtiska Latvijas ekonomikas daļa. Ir pavasaris, sākas karstākais darba periods, kādus izaicinājumus un varbūt arī ieguvumus šis gads sola un kā zemnieki spēs pielāgoties pārmaiņām? Kā karš Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju vērstās sankcijas ietekmē lauksaimniekus, Krustpunktā diskutē Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts, Zemnieku saeimas politikas eksperts Valters Zelčs un Latvijas bioloģisko lauksaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Sazināmies ar „Latraps” ilggadējo vadītāju Edgaru Ružu, zemnieku saimniecības „Pīlādži” saimnieku, Zemnieku saeimas valdes locekli Edgaru Putru un zemnieku saimniecības „Klīves” saimnieku Māri Šņickovski.

Vai būtu jāaizliedz kūdras ieguvi purvos?Jautājums ir aktuāls tagad nevis Latvijas, bet visas Eiropas mērogā. Eiropas Komisija savā virzībā uz klimata neitralitāti un zaļo kursu ir paredzējusi pēc dažiem gadiem aizliegt purva izstrādi. Latvijā daudz par to satraucas. Kūdra ir kļuvis nozīmīgs faktors mūsu tautsaimniecībā, tas dod simtiem, pat 1000 darbavietu, nodrošina pašmāju citvalstu vajadzības pēc kvalitatīva substrāta. Kūdra ir kļuvusi arī par nozīmīgu eksporta preci. Ko šāda Eiropas Komisijas vīzija var mums maksāt, kāpēc runa nav tikai par naudu vien, bet arī par vides saglabāšanu, par ko Eiropā tā uztraucas. Krustpunktā pievēršamies Latvijas purviem un to izmantošanai. Diskutē Latvijas kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere, Vides aizsardzības un reģionātālas attīstības ministrijas valsts sekretārs Dagnis Dubrovskis, Zemkopības ministrijas ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis un Stādu audzētāju asociācijas pārstāve, dārzkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte.

Zemkopības ministrija bija tā, kas Ministru kabinetā aizstāvēja mednieku tiesības arī ārkārtējās situācijas laikā doties medībās - pēc iespējas pilnvērtīgāk. Situāciju skaidro Zemkopības ministrijas ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts. Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu. JAUNUMS - 2022. gadā komplektā žurnāls "Medības" kopā ar 3 pielikumiem. Abonējot visam gadam, DĀVANĀ mednieka KALENDĀRS un iespēja laimēt bisi FAIR SLX 600 Goose Camo, kalibrs 12/76 1490 EUR vērtībā, balvu nodrošina SIA "Ieroči". Loterijas atļaujas Nr. 7005. https://abonesana.latvijasmediji.lv/abonesana/33 Epizodi veido: Linda Dombrovska, Emīlija Mariševa

Krustpunktā sadarbībā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu veido raidījumu ciklu "Valsts budžets 2022 - tuvplānā". Pētām un analizējam, kā nozaru ministrijas iecerējušas izlietot nodokļos iekasēto naudu. Šoreiz uzmanības lokā lauksaimniecība jeb Zemkopības ministrijas prioritātes. Kam Zemkopības ministrija plāno pievērst lielāko uzmanību nākamā gada budžeta kontekstā, diskutē Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Šnore, Zemnieku saeimas valdes loceklis Edgars Putra un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Zemkopības ministrijas budžets nākošgad būs 770 miljoni eiro, no kuriem 55 piešķirti papildu prioritātēm. Lai arī lielāko daļu no ministrijas kopējā budžeta veido valsts līdzfinansējums Eiropas projektu īstenošanai, tomēr lauksaimnieku organizācijas vērtē, ka tas jāpalielina. Savukārt papildu nauda jātērē zaļo iepirkumu un pesticīdu lietošanas stingrākai kontrolei, kā arī zinātniskiem pētījumiem.  

Krustpunktā sadarbībā ar Latvijas Radio Ziņu dienestu veido raidījumu ciklu "Valsts budžets 2022 - tuvplānā". Pētām un analizējam, kā nozaru ministrijas iecerējušas izlietot nodokļos iekasēto naudu. Šoreiz uzmanības lokā lauksaimniecība jeb Zemkopības ministrijas prioritātes. Kam Zemkopības ministrija plāno pievērst lielāko uzmanību nākamā gada budžeta kontekstā, diskutē Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Šnore, Zemnieku saeimas valdes loceklis Edgars Putra un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Zemkopības ministrijas budžets nākošgad būs 770 miljoni eiro, no kuriem 55 piešķirti papildu prioritātēm. Lai arī lielāko daļu no ministrijas kopējā budžeta veido valsts līdzfinansējums Eiropas projektu īstenošanai, tomēr lauksaimnieku organizācijas vērtē, ka tas jāpalielina. Savukārt papildu nauda jātērē zaļo iepirkumu un pesticīdu lietošanas stingrākai kontrolei, kā arī zinātniskiem pētījumiem.  

Daudzi Latvijā ražotie produkti patiesi ir labas kvalitātes un tos novērtē patērētāji arī ārpus Latvijas. Kā mums pašiem atbalstīt savus ražotājus un kā veicināt izvēli par labu pašmāju produktiem, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure atzīst, ka cilvēkiem ir jāatgādina, ka pašu produkti ir labāki, un ne tikai labāki un veselīgāki, bet arī atbalsta Latvijas ekonomiku. Pērkot importu, nauda aiziet prom, nepaliek Latvijā "Mēs varētu aicināt visus iegādāties Latvijā ražotas pārtikas preces, lai nauda paliktu pašiem," bilst Ināra Šure. Līdz 15. oktobrim norisinās kārtējā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas kopīgi ar Zemkopības ministriju rīkotā kampaņa “Ēd garšīgāk ar karotīti”. Kampaņa norisinās jau septīto gadu. Šogad kampaņas laikā vairāki Latvijas šefpavāri no produktiem, kas marķēti ar Zaļo vau Bordo karotīti gatavo ēdienus. Receptes var iepazīt Facebook lapā Karotite.lv. Savukārt septembrī veikta aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāji atpazīst marķējumu Zāļā un Bordo karotīte, kas liecina par kvalitatīviem Latvijas pārtikas produktiem. SIA "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers un SIA "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule skaidro, kā aicina un mudina vairāk pirkt tieši Latvijā ražotus produktus savus veikalu tīklos.

Viss liecina par to, ka nākamo piecu gadu laikā ieviesīs virkni svina munīcijas aizliegumu. Kā tas izskatās un ko var darīt, šajā epizodē. 2.septembrī Saeimā 2.lasījumā skatīja grozījumus Medību likumā. Kādas pērsles izskanēja no Saeimas tribīnes? Redakcija saņēma komentāru Youtube par to, ka mednieki pie mājas esot uzbūvējuši torni un tur "vienmēr pālī" medījot. Tāpat 2.septembrī notika LAMTA un LMS diskusija ar Zemkopības ministriju par nodevu noteikumu projektu. Diskusijā pievienojās Latvijas Jauno mednieku kluba vadītāja Emīlija Mariševa, kas stāsta par savu jaunāko aizraušanos. Epizode sadarbībā ar SIA "Ieroči". Oskars demonstrē, kā piesaukt briežu bulli, izmantojot SIA Ieroči veikalos nopērkamo tauri: https://siaieroci.lv/lv/meklet/t-taure Epizode top Čill Easy burgeru terasē Ādažos, Atekas ielā 17a. Vairāk lasi žurnāla Medības pielikumā "Medību trofejas": https://veikals.latvijasmediji.lv/shop/product/1286 Lasi un abonē žurnālu Medības: https://abonesana.latvijasmediji.lv/abonesana/8 Par medībām lasi: https://www.medibam.lv/ Epizodi veido: Linda Dombrovska, Oskars Treilihs, Indulis Burka Mūzika: Catalyst by Alexander Nakarada. Link: https://filmmusic.io/song/5186-catalyst https://creativecommons.org/licenses/by/4.0

Krustpunktā diskusija par Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības reformu - vai tā veicinās videi un klimatam draudzīgu saimniekošanu? Raidījuma viesi: Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis un Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.  

Krustpunktā diskusija par Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības reformu - vai tā veicinās videi un klimatam draudzīgu saimniekošanu? Raidījuma viesi: Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis un Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.  

Arvien vairāk Eiropas valstis izšķiras par zvēraudzēšanas aizliegšanu. Lēmumu liegt dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei pavisam nesen pieņēma arī Igaunijas parlaments. Latvijā jau reiz tika savākti paraksti, lai Saeimā rosinātu zvēraudzēšanas aizliegumu, tomēr parlaments šo priekšlikumu neatbalstīja. Tikmēr Eiropas Parlamentā pieņemta rezolūcija, ka nākamo sešu gadu laikā būtu jāaizliedz dzīvnieku audzēšanu sprostos. Vai Latvijas zvēraudzētāji gatavi būtiskai dzīvnieku labturības pasākumu pastiprināšanai, vai Latvijā pavisam jāliedz audzēt dzīvniekus kažokādu ieguvei, Krustpunktā diskutē biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja Katrīna Krīgere, Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis, biedrība Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas pārstāve Sandra Vilciņa un Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.    

Arvien vairāk Eiropas valstis izšķiras par zvēraudzēšanas aizliegšanu. Lēmumu liegt dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei pavisam nesen pieņēma arī Igaunijas parlaments. Latvijā jau reiz tika savākti paraksti, lai Saeimā rosinātu zvēraudzēšanas aizliegumu, tomēr parlaments šo priekšlikumu neatbalstīja. Tikmēr Eiropas Parlamentā pieņemta rezolūcija, ka nākamo sešu gadu laikā būtu jāaizliedz dzīvnieku audzēšanu sprostos. Vai Latvijas zvēraudzētāji gatavi būtiskai dzīvnieku labturības pasākumu pastiprināšanai, vai Latvijā pavisam jāliedz audzēt dzīvniekus kažokādu ieguvei, Krustpunktā diskutē biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja Katrīna Krīgere, Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis, biedrība Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas pārstāve Sandra Vilciņa un Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.    

Mājsēde... Tas nozīmē, ka mednieki nedēļas nogalēs pēc 22:00 nedrīkst individuālās medībās atrasties medību tornī, bet tiem jābūt savā dzīvesvietā. Kādēļ šāds lēmums, par to diskutē Linda Dombrovska, Oskars Treilihs un Indulis Burka. Pēc tam diskusija par to, vai individuāli atļauts medīt vairākiem kolektīva biedriem vienlaicīgi. Diskusijas noslēgumā tiek pārrunāti jaunākie grozījumi Medību likumā, kas spēkā stājās pagājušā gada 23. decembrī. Grozījumus komentā Zemkopības Ministrijas Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vecākais referents Jānis Bārs. Medību suņus izmantot medību suņus atļauts ar šādu nosacījumu. Medību noteikumi: 99. Aļņu, staltbriežu, mežacūku un stirnu individuālajās medībās šķirnes medību suni atļauts izmantot noteiktajā dzinējmedību periodā, bet ievainotu dzīvnieku atrašanai – arī pārējā attiecīgās sugas medību termiņa laikā. Šī epizode dažādu apstākļu dēļ tiek ierakstīta, izmantojot Zoom. Epizodi veido: Linda Dombrovska, Oskars Treilihs, Indulis Burka Mūzika: Catalyst by Alexander Nakarada. Link: https://filmmusic.io/song/5186-catalyst https://creativecommons.org/licenses/by/4.0

Covid krīze nav atcēlusi iedzīvotāju patēriņu, pārtikas preces, tas, ko izaudzē un saražo zemnieki joprojām ir pieprasīts. Arī kokrūpniecībā ir vērojama izaugsme attiecībā pret iepriekšējo gadu. Par aktuālo Zemkopības ministrijas pārraudzītajās nozarēs izvaicājam zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Ministru kopā ar raidījuma vadītāju izvaicā Latvijas Radio žurnāliste Sarmīte Kolāte un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Sandra Dieziņa.  

Covid krīze nav atcēlusi iedzīvotāju patēriņu, pārtikas preces, tas, ko izaudzē un saražo zemnieki joprojām ir pieprasīts. Arī kokrūpniecībā ir vērojama izaugsme attiecībā pret iepriekšējo gadu. Par aktuālo Zemkopības ministrijas pārraudzītajās nozarēs izvaicājam zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Ministru kopā ar raidījuma vadītāju izvaicā Latvijas Radio žurnāliste Sarmīte Kolāte un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Sandra Dieziņa.  

No 2022. gada lielākajai daļai īpašumu Latvijā, visticamāk pieaugs kadastrālā vērtība. Plānots, ka pārrēķināšana notiks automātiski 2022.gada 1.janvārī, ņemot vērā nesen valdībā apstiprināto metodiku. Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā. Šīs izmaiņas daudziem arī nozīmēs būtisku nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu.Tieslietu ministrija rosina nekustamā īpašuma nodoklim piemērot neapliekamo minimumu par primāro mājokli, taču partijām un ministrijām šajā jautājumā nav vienprātības. Par gaidāmajām izmaiņām raidījumā Krustpunktā diskutē tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs (A/P) un Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Medību uzraudzība Latvijā nav pietiekami efektīva, un vārdi bieži nesakrīt ar darbiem, domājot par medījamo sugu apsaimniekošanu, tā secinājusi Valsts kontrole. Vai tiešām medību uzskaitē ir tik klaji trūkumi? Krustpunktā diskutējam, vai Latvijā tiek īstenota ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība. Jautājumus raisa arī pašu mednieku apgalvojums, ka valsts kontrole datus izmantojusi neiedziļinoties un ka tās pienākumos nemaz neietilpst aizsargājamo sugu uzskaite. Uzklausām visas iesaistītās puses. Raidījuma viesi: Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš, Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka, Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts un Latvijas mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.

Valdība ir rezervējusi 45 miljonus eiro, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kas cietuši Covid-19 izraisītās krīzes laikā. Tiek prognozēts, ka lielākos zaudējumus sagaidāmi piena nozarē, kas ir ļoti atkarīga no eksporta, tomēr krīze skars arī cits jomas. Kurās lauksaimniecības nozarēs ir paredzami zaudējumi, kā tos kompensēs un kā Covid krīze ietekmēs mūsu zemnieku konkurētspēju, par to diskutējam Krustpunktā. Sarunā piedalās: Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes pārstāve, Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis un Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis.

Reizi nedēļā uz Krustpunktā studiju aicinām amatpersonas, lai tās iztaujātu par svarīgo nozarē. Šoreiz saruna par aktualitātēm lauksaimniecībā un mežkopībā ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Studijā kopā ar raidījuma vadītāju Arni Krauzi būs žurnāliste Sarmīte Kolāte no Latvijas Radio un Inga Šņore no Latvijas TV raidījuma „De Facto”. Jautājumus uzdod arī klausītāji.

Par bakteriālo rezistenci jeb mikroorganismu noturīgumu pret antibiotikām raidījumā esam runājuši daudzkārt. Kā vienu no iemesliem rezistencei min lopkopību un plašo antibiotiku lietošanu dzīvnieku ārstēšanā un pat nobarošanā.. Diemžēl pasaulē veidojas milzīgas teritorijas, kur baktērijas ir imūnas pret visa veida antibiotikām. Latvijas šajā sarakstā nav, bet kāda ir situācija pie mums lopkopībā un ar antibiotiku lietošanu, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījumā viesi: Zemnieku saeimas valdes loceklis un veterinārārsts, piena lopkopis Juris Cīrulis, Gaļas liellopu audzētāju biedrības vadītājs, Zemnieku saeimas lopkopības eksperts Raimonds Jakovickis, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Antra Briņķe un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns veterinārmedicīnas doktors Kaspars Kovaļenko. „Daudzās Āzijas valstīs, arī Āfrikā antibiotiku lietošana ir nepārdomāta. Eiropā un Latvijā tik ļoti negrēkojam,” norāda Kaspars Kovaļenko. „Bakteriālā rezistence ir pasaules jautājums un pie tā strādā daudzas valstis,” skaidro Antra Briņķe. Ir tapis rīcības plāns, kā rīkoties, lai antibiotikas lietotu piesardzīgi un atbildīgi visā pasaulē. „Eiropas dalībvalstīs regulējums ir stingrs par antibiotiku lietošanu, un jautājums ir zināšanu atjaunošanu šajā jomā. Ir valstis, kas ir ceļā uz to, lai saprastu, kā veidojas bakteriālā rezistence un kā zāļu aprite šajās valstīs notiek. Šis ir viens no aktuālajiem jautājumiem pasaulē,” atzīst Briņķe. ASV antibiotikas izmanto kā augšanas stimulatoru, to dara arī Brazīlijā, vairākās Āzijas valstīs. Eiropas Savienībā šī prakse ir aizliegta jau vairākus gadu desmitus. Tāpēc Eiropā situācija ir salīdzinoši labāka. „Skandināvi ir tikuši vēl tālāk ar [mazāku] antibiotiku patēriņu. Mēs esam tuvāk skandināviem nekā vāciešiem, vācieši ir kaut kur pa vidu starp spāņiem un skandināviem,” antibiotiku lietojumu Eiropā vērtē Kaspars Kovaļenko. Baltijas valstīs Igaunijā ir salīdzinoši lielāks antibiotiku patēriņš, speciālisti to skaidro ar intensīvāku piena lopkopību šajā valstī – jo intensīvāka piena lopkopība, jo lielāki izslaukumi, jo lielāka iespēja dzīvniekiem saslimt ar piena dziedzera iekaisumu, kur ārstēšanai nepieciešamas antibiotikas.      

Iespējams, nepaies pat 10 gadi un Eiropas Savienībā jebkāda veida pesticīdi būs aizliegti. Izklausās neticami, bet lēni un ļoti nelabprāt uz to virzāmies. Vai Eiropā pesticīdu lietošana samazinās, vai nākotnē vispār būtu iespējams iztikt bez pesticīdiem? Kādas ir alternatīvas un kā Latvija šajā jomā izskatās uz Eiropas fona, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Latvijas lauku konsultācijas centra Augkopības nodaļas projektu vadītāja Lāsma Ozola, vides zinātņu doktore Jana Simanovska un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks atvērtās saimniecības “Zadiņi” pārstāvis Elgars Felcis. Ierakstā uzklausām Ulrihu Feitu (Ulrich Veith), Malsas pašvaldības birģermeistaru. Tā ir pilsēta Itālijā, kura aizliegusi savā pilsētā izmantot pesticīdus. Latvijā pesticīdus lietojam mazāk nekā citur Eiropā, taču Latvija ir apsteigusi šajā ziņā Igauniju un Lietuvu. “Iemesli, kāpēc cilvēki lieto pesticīdus, ir atšķirīgi, viens iemesls – jāierobežo kaitēkļi, bet, vai izmantos arī citas metodes, tas atkarīgs arī no kopējās valsts politikas,” uzskata Jana Simanovska. “Ja paliekam arvien specializētāki un tikai skatāmies uz efektivitātes paaugstināšanu, tikai to vien darīsim, kā lietosim pesticīdus, ja skatīsimies uz daudznozaru saimniecībām, tad ir mazākas iespējas zemniekam kaut ko zaudēt,” vērtē Lāsma Ozola. “Ļoti maz gan Eiropā, gan Latvijā domājam par augsnes auglību. Augsnes ir noplicinātas, ja to necels ar bioloģiskām un agroekoloģiskajām metodēm, nenovēršami virzīsimies uz minerālmēslu un pesticīdu lietošanu, jo citādi nevarēs,” turpina Lāsma Ozola. Domājot par to, kā pabarot cilvēkus un tajā pašā laikā mazināt pesticīdu lietojumu pārtikas saražošanai, Jana Simanovska atzīst, ka nevajag atteikties no gaļas visiem, sākums samazinājumam būtu neēst gaļu katru dienu. Lāsma Ozola uzskat, ka ar gudru ganīšanu Latvijas pļavās var audzēt liellopus, bet liellopu gaļu cilvēki maz patērē. Runājot par cūkgaļas patēriņu, Jana Simanovska skaidro, ka, piemēram, Austrijā skolas to gandrīz vairs neiepērk, visvairāk cūkgaļas aiziet uz veco ļaužu pansionātiem. “Cilvēkiem laukos dzīvot kļūst neveselīgāk, jo tur dabū ne tikai piesārņojumu caur pārtiku, bet arī caur ūdeņiem. Cilvēkiem ir jākļūst aktīvākiem,” vērtē Lāsma Ozola. Konvencionālās lauksaimniecības pārstāvji bieži arī skatās uz bioloģiskām metodēm, ja vien tas nav saistīts ar pārāk lielām izmaksām. Lielajiem ražotājiem ir vieglāk mainīties, grūtāk - mazākiem. Lēnām notiek maiņa, arī Zemkopības ministrija redz, ka bioloģiskajam produktam ir neierobežota iespējas tirgū Eiropā, bet konvencionālajiem produktiem ir grūti ieiet tirgū.  

Šodien Krustpunktā ir diena, kad iztaujājam amatpersonas un mūsu dienas kārtībā ir temati, kas attiecas zemkopību, jo mūsu studijā būs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. Runājam par koku ciršanas noteikumiem, klimatisko apstākļu ietekmi uz šī gada ražu un citiem jautājumiem. Studijā žurnālisti – Santa Dieziņa no “Latvijas Avīzes” un Zane Neimane no sabiedrisko mediju portāla LSM.lv.

Krustpunktā šīs stundas sarunas temats – meži un koku izciršana. Zemkopības ministrija piedāvā mainīt koku ciršanas noteikumus, kas ļautu cirst jaunākus un tievākus kokus. Pret to iebilst dabas aizsardzības organizācijas, uzskatot, ka šādi noteikumi balstīti tikai saimnieciskos apsvērumos un apdraud dabas daudzveidību. Kā sabalansēt šīs intereses, raidījumā diskutē Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, Pasaules dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.

Neonikotonoīdi, kas tiek plaši lietoti lauksaimniecībā, lai apkarotu sējumus bendējošos kukaiņus, nodara ievērojamu kaitējumu bišu saimēm. Lai gan vairāku šādu pesticīdu lietošana šobrīd Eiropas Savienībā ir aizliegta, tomēr situācija ir tālu no ideālās. Vai ir risinājumi, kas apmierinātu biškopjus un citus lauksaimniekus, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Zemkopības ministrijas padotībā esošā Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Aizsardzības departamenta vadītājs Vents Ezers, Latvijas Biškopības biedrības konsultante veterinārārste Ineta Eglīte un Latvijas Biškopības biedrības konsultants pētnieks Valters Brusbārdis. "Pārziemošana bitēm ir kritisks laiks, bet mūsu apstākļos ar to būtu jātiek galā. Iemesls, kāpēc bites, par kurām domāja, ka tās pārziemos, tomēr nepārziemo, ir dažādi. Vainīgi var būt arī lauksaimniecības pesticīdi, daba vairs nav tāda, kā agrāk, dabīgo pļavu paliek arvien mazāk," skaidro Ineta Eglīte. Eglīte atzīst, ka Latvijā vēl jau ir labi apstākļi bitēm, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kur ir attīstīta intensīvā lauksaimniecībā. VAAD katru veic pārbaudes saimniecībās. Tās izvēlas pēc riska kritērijiem, pēc kultūraugiem, kas tiek audzēti. "Runājot par bitēm sūdzību skaits pēdējos gados ir neliels, tās ir pāris sūdzības gadā, iemesli, kādēļ sazinās, ka tiek smidzināts, bet nevis, ka nodarīts kaitējums bišu saimēm," norāda Vents Ezers. Ir pierādīts, ja neonikotonoīdus smidzina uz lauka, bites aiziet bojā. Sarežģītāk ir pierādīt, ko nodara sēklu kodināšana. Ir skaidrs, ka augos, kas izauguši no kodinātām sēklām, neonikotonoīdi ir palikuši. Bites bojā neaiziet, bet viņu dzīves kvalitāti šādas atliekvielas augos ietekmē. Lauksaimniecībā lieto nezaļu iznīdēšanai herbicīdus, sēņu slimību apkarošanai - fungicīdus un kukaiņu apkarošanai insekticīdus. Neonikotonoīdu lieto kukaiņu apkarošanai. Tie ir sistēmas iedarbības pesticīdi, kas nav daudz jāsmidzina vai kodinot sēklu augs ir pasargāts.   Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.

Ko darīt, lai mazinātu vardarbīgu izturēšanos pret dzīvniekiem? Situācijas ir ļoti dažādas, taču ziņas par kārtējo nomocīto dzīvnieku mūs sasniedz regulāri. Temats ir sarežģīts tāpēc, ka stāsts ir gan par iespēju atklāt un uzraudzīt, gan par iespēju palīdzēt un vajadzības gadījumā sodīt. Zemkopības ministrijas paspārnē šobrīd top iespējamie grozījumi likumos, lai situāciju mainītu, taču ir skaidrs, ka tie raisīs daudz emociju. Jau šobrīd portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti, raizējoties par likumdevēju iecerēm. Kas ir tiek sāpīgākie un nedrošākie punkti? Par to sarunā Krustpunktā. Studijā: Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētāja Māra Viduža, Dzīvnieku drauga fonda valdes locekle un patversmes direktore Solvita Vība, Patversmes "Ulubele" un Labdarības kustības „Dzīvnieku policija” vadītāja - Ilze Džonsone, PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzsākusi kampaņu „Godīgs piens”, tās mērķis ir aicināt importētā piena vietā izvēlēties pašmāju. Akcija gan raisījusi pretrunīgas reakcijas – ir tās atbalstītāji un ir noliedzēji! Kāpēc tā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par kampaņu un piena, kā arī piena produktu labajām īpašībām stāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Piena grupas vadītājs Guntis Gūtmanis, zemnieku saimniecības "Zilūži" saimnieks, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs. SKDS veiktā aptauja rāda, ka 80% aptaujāto pie vienādas cenas izvēlētos vietējos piena produktus, 50 % būtu pat gatavi maksāt dārgāk par vietējo. Tāpēc ar kampaņu cenšas parādīt, kurš ir vietējais produkts. Tomēr piena pārstrādātāji norāda, ka apmēram 44% patērējam pienu un piena produktus no citām valstīm. Uzklausām arī viedokļus dažādu pienu garšu, veicot degustāciju kopā ar kolēģiem. Mazumtirgotāju pārstāvjiem jautājam, vai veikalā vajadzētu īpaši norādīt, ka konkrētais produkts ir ražots Latvijā. Vērtē "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule un "Rimi Latvia" pārstāve Dace Preisa. Vai Lietuvā un Igaunijā var nopirkt Latvijas pienu un piena produktus, vaicājam kaimiņvalstu žurnālistiem Aistei Brusokaitei un Madim Muust.    

Biedrība „Ekodizaina kompetences centrs” veikusi neatkarīgu pētījumu par pesticīdu atliekvielu esamību Latvijā audzētos ābolos, burkānos un kartupeļos. Rezultāti liek aizdomāties, tos apspriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par pētījumu diskutē vides inženierzinātņu doktore Jana Simanovska, žurnāla "Latvijas Ārsts" redaktors Pēteris Apinis, Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja vietnieks Māris Valdovskis. Biedrība “Ekodizaina kompetences centrs“ savam pētījumam izvēlējusies šos trīs augļus un dārzeņus, izvērtējot, kas jau darīts citās valstīs, veicot līdzvērtīgus pētījumus, kā arī ņemot vērā, kurus augļus un dārzeņus cilvēki vairāk lieto. Pētījumam paraugi pirkti Latvijas lielveikalos un nosūtīti uz akreditētu laboratoriju Lietuvā. “Normas nevienā gadījumā netika pārkāptas, bet, cik droši varam ticēt tām normām,” norāda Jana Simanovska. Bieži arī parādās pesticīdi, par kuriem trūkst informācija, lai novērtētu. Augļos un dārzeņos atrastās pesticīdu atliekvielas ir kaitīgas ne tikai cilvēkiem, bet arī putniem. Tāpat Simanovska atzīst, ka bieži tiek norādīts, ka vajag lētāku pārtiku, lai cilvēki ar mazāku rocību to var atļauties. Tajā pašā laikā viņa bilst, ka ēdāji ir mazāka problēma, cilvēki, kas dzīvo blakus saimniecībām, kuras izmanto pesticīdus lauksaimniecībā, viņu veselība ir daudz lielāka problēma. Simanovska atzīst, ka svarīgi nodot informāciju, ka ir riski, pat, ja likuma pieļautajās normās. Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande skaidro, ka Latvijā audzētos augļos un dārzeņos var atrasties pesticīdu atliekvielas, īpaši ja šie līdzekļi lietoti sezonas otrajā pusē. Piemēram, vēli novācamiem āboliem fungicīdu smidzinājums ir pieļaujams vēl augustā. “Protams, zemnieki, ievērojot visu marķējumu, lietošanas devas un reižu skaitu, šīs atliekas, pat ja būs, būs pieļaujamās robežās,” norāda Anitra Lestlande. Augļu un dārzeņu audzētāji lielākoties ir integrētie audzētāji, kas reģistrējušies VAAD un tos pārbauda dienesta inspektors. Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja vietnieks Māris Valdovskis norāda, ka pētījumā iegūtie rezultāti nav unikāli, ir gandrīz 40% pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes datu bāzes ir tādu produktu, kur tiek konstatētas pesticīdu atliekvielas virs kvantitatīvās noteikšanas robežas. Pētījuma dati rāda, ka konstatētās atliekvielas ir robežas starp kvantitatīvās noteikšanas robežu un maksimāli pieļaujamo normu. “Rezultāti rāda, ka lauksaimniecības nozares ir ievērojusi visas normatīvajos aktos noteiktās prasības, bioloģiskajiem ražotājiem tās ir vienas, konvencionālajiem – citas. Katrs ražotājs ir godprātīgi izpildījis sev izvirzītās prasības un produkti ir nekaitīgi, atzīst Valdovskis.   Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu..

Krustpunktā runājam par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikai. Jaunā valdība apņēmusies izvērtēt iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem, bet pagaidām visai līdzīgs opozīcijas deputātu ierosinājums Saeimā tomēr tika noraidīts. Ar studijas viesiem  diskutējam, kāda ir līdzšinējā pieredze ar samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem un vai to vajadzētu piemērot plašākam produktu klāstam. Sarunā piedalās: Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko, Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes pārstāvis  Ringolds Arnītis un Zemnieku Saeimas pārstāvis Anrijs Aumalis. Telefonintervijās: kooperatīvā sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa un Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šņucins

Saeimā darba kārtībā ir Ieroču aprites likumprojekts, kurš paredz, ka turpmāk medībās varēs šaut pusaudži jau no 16 gadu vecuma. Izskanējis arī priekšlikums, ka bisi varētu uzticēt jau no 14 gadu vecuma. Izmaiņu atbalstītāji uzskata, ka medības ir ģimeņu tradīcija un jau tagad daudzi pusaudži ar saviem tēviem dodas medībās. Kritiķi norāda, ka 16 gados cilvēks vēl nav emocionāli nobriedis, lai šautu, un tas var ietekmēt pusaudža psihi.  Sarunā piedalās: Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis, Zemkopības ministrijas Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas speciālists Jānis Bārs, biedrības "Latvijas ainavas" valdes locekle Astrīda Notte un Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere. Telefonintervijā: Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.

Krīzes vadības padome šīs vasaras ilgstoši valdošo sausumu atzina par valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Zemnieku un Zemkopības ministrijas aplēses liecina, ka zaudējumu apmērs dažādos lauksaimniecības sektoros bijis 400 miljonu eiro apmērā. Graudkopis Dzintars Erdmanis vērtē, ka vienmēr bijuši ražas riski no sēšanas brīža, līdz graudi nokulti un nonākuši klētī, taču klimata pārmaiņas pēdējos gados jūtamas vairāk.

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par Krievijas embargo pagarināšanu un situāciju, ka dažas Latvijas tautsaimniecības nozares spējušas pārvarēt embargo sekas, pārorientējoties jauniem eksporta tirgiem. Noskaidrosim, kādi jauni noieta tirgi iecerēti Eiropas valstīm, lai kompensētu Krievijas ekonomiskā konfliktā dēļ radušos zaudējumus. Viesi studijā: Ekonomikas Ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs un Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane. Ekonomiskais karš Runas par iesaldēto konfliktu Ukrainā, Krievijas iegrožošana un sankcijas, kas sāp kā austrumos, tā rietumos, tie ir ļoti bieži dzirdēti teicieni. Loģisks jautājums, vai tam kādreiz pienāks beigas? Kādreiz jā, bet šobrīd vēl ne. Ekonomiskais karš starp Eiropu un Krieviju turpinās, jo salīdzinoši nesen, Eiropas Savienības valstis pagarināja jau ieviestos apgrūtinājumus tirdzniecībai ar Krieviju vēl par sešiem mēnešiem. Eiropa liegs Krievija tirdzniecības iespējas līdz nākamā gada 1. janvārim, uz ko Krievija atbildēja ar sankcijām gada garumā. Tā teikt, mēs tāpat varam vairāk un augstāk nekā jūs. Krievijas prezidents vienā no savām uzrunām, kā jau ierasts, atbildību par notiekošu uzvēla tiem, kas ir aiz Krievijas robežām un grib tai nodarīt pāri. Krievijas Domes deputāts Andrejs Krutovs aicināja Krievijas prezidentu apsvērt iespēju atcelt sankcijas vismaz pret krīzē nomocīto Grieķiju. Viņaprāt, šādā veidā tiktu dots pozitīvs signāls tām Eiropas Savienības valstīm, kuras vēlas sadarboties ar Krieviju. Nav nekāds noslēpums, ir vairākas ES dalībvalstis, kurām nepatīk naidošanās ar Krieviju, jo ir iespējas iegūt finansiālu labumu no šīs valsts. Bet pašā Krievijā ir tikai saprotama politika, kas vērsta uz Eiropas šķelšanu. Rubrikā "Viedokļi" turpinot bēgļu tēmu. Vācija nolēmusi pieņemt jaunus bēgļus, bet vienlaikus arī izveidot īpašas imigrantu deportācijas nometnes. Lai gan palīdzības sniegšana imigrantiem joprojām tiek saukta par vienu no Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm, dalībvalstis ar vien aktīvāk sāk izrādīt pretestību bēgļu uzņemšanai. Nepaiet ne diena, kad nenotiktu uzbrukums patvēruma meklētāju mītnēm, bet Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministri sanāksmē Briselē nespēja vienoties par 40 tūkstošiem imigrantu pārvietošanu ES teritorijā. No Eiropas valstīm, kurās bēgļi ierodas, pirmām kārtām, plāns paredz tos pārvietot uz citām valstīm. Valstis paziņojušas, ka grib uzņemt mazāk bēgļu - vien 32  tūkstošus imigrantu nevis 40 līdz 60 tūkstošus, kā tika norādīts iepriekš. ES migrācijas un iekšlietu komisārs Dimitris Avramopuls uzskata, ka  valstīm ir jāpilda pagājušajā mēnesī Eiropas Komisijā solītais par 40 tūkstošu cilvēku izvietošanu. Latvija sanāksmē paziņojusi, ka paliks pie savām pozīcijām un uzņems tikai 250 bēgļus. Domājams, ka pirmie bēgļi Latviju sasniegs janvārī. Kāds Eiropā būs noskaņojums pret bēgļiem tad, patlaban ir grūti prognozēt, bet jau iezīmējas aina, ka arvien pieaug neapmierinātība pret imigrantu ieceļošanu. Saskaņā ar Vācijas valdības datiem šī gada pirmajos sešos mēnešos valstī reģistrēti 150 apzinātas dedzināšanas gadījumi vai cita veida uzbrukumi patvēruma meklētāju mītnēm. Pērn visa gada garumā tika reģistrēti 170 šāda veida vandalisma akti. Komentējot uzbrukumu skaita dubultošanos Vācijas tieslietu ministrs Heiko Māss sacīja, ka izjūt kaunu par naidīgumu pret ārvalstniekiem Vācijas ielās. Uzbrukumi bieži vien seko vietējo iedzīvotāju protestiem pret jaunu mītņu iekārtošanu, pirms vēl ieradušies tajās izvietojamie bēgļi. Šie incidenti izraisījuši spriedzi arī pašu vietējo kopienu iekšienē, jo daļa vāciešu pauž atbalstu patvēruma meklētājiem. Tomēr Māss intervijā laikrakstam „Bild” arī apgalvojis, ka līdztekus vardarbībai novērota arī  līdzjūtību pret bēgļiem. Arī kāda aprīļa beigās veikta aptauja liecina, ka puse vāciešu vēlas, lai valsts uzņemtu pat vēl lielāku bēgļu skaitu. Sarunas par bēgļu pārvietošanu Eiropas valstu robežās turpināsies līdz gada beigām, jo kā skaidro Luksemburgas Ārlietu ministrs Žans Aselborns - sanāksmē Briselē tika panākta vienošanās vien par pirmo programmas gadu.

Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā meklēsim atbildes uz jautājumiem ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu Vai Latvijā tos tiešām neaudzēs? Vai pēdējā laika informācija, kurā bieži vien ĢMO un Transatlantiskais tirdzniecības līgums iet roku rokā, ir tikai sagadīšanās vai likumsakarība? Studijas viesi: Daiga Vilkaste, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore, un Gatis Ābele, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Iepriekšējās nedēļas atskatā paraudzīsimies atkal Ukrainas virzienā: runāsim par gāzes padevi, virziena mainību uz South Stream un vai Porošenko ir miera plāns? Tāpat joprojām stāstīsim par aktuālo Eiropas Savienībā: Kamerons pret Junkeru un Itālijas brīdinājums par nelegālo imigrantu glābšanas operāciju pārtraukšanu.