Podcasts about ekolo

Junij je prinesel svetovni dan okolja pa tudi prvi vročinski val. Dnevno beremo, poslušamo in se pogovarjamo o vremenu, o spremembah podnebja, taljenju ledenikov, segrevanju ozračja. In kaj imajo s tem naši možgani? Veliko! Ekološka tesnoba je eno od ekoloških čustev, odziv na svet, ki se spreminja. Zato je Mojca Delač v našo družbo povabila Aleša Oblaka, kognitivnega znanstvenika in raziskovalca na Univerzitetni Psihiatrični kliniki v Ljubljani.

Skorajda si danes ne zmoremo zamišljati prihodnosti, ki ne bi bila vsaj črnogleda, če že ne povsem apokaliptična. Na eni strani smo priča vse večji krizi demokracije in novemu razplamtevanju vojn, na drugi grozi velika podnebna in ekološka kriza, ki ji namenjamo vse manj pozornosti. A morda gre v obeh primerih tudi za krizo mišljenja. Nova spoznanja terjajo od nas drugačno delovanje, a teh sprememb očitno še nismo zmožni. Še vedno smo dediči tradicije, ki človeka postavlja na odlikovano mesto.Kako si odpreti nove poti v vse bolj krhajočem se svetu, ne da bi pri tem uničili dragocenih spoznanj preteklosti, raziskuje francoski filozof Baptiste Morizot v knjigi Neraziskano, ki je izšla pri založbi Krtina. Prevedel jo je Miha Marek, ki je gost tokratnih Glasov svetov. Foto: Anatomija simbioze umetnice Saše Spačal; avtor fotografije Miha Godec; objavljeno z dovoljenjem umetnice; motiv je uporabljen na naslovnici slovenskega prevoda knjige

V nedeljski kmetijski oddaji smo med drugim objavili razmislek o prihodnosti slovenskega kmetijstva, ki ga je pripravil dr. Matjaž Turinek, ki skupaj z ženo in družino kmetuje na Ekološki in biodinamični Kmetiji Zlate misli iz Jareninskega dola. Ta je kot težavo posebej izpostavil nepredvidljivost in spreminjanje pravil igre, hkrati pa je slikovito opozoril na paradoks pogleda družbe na kmetijstvo…

Ukvarjati se z vprašanji našega odnosa do naravnega okolja je za večino katoličanov v Sloveniji in v tem našem delu Evrope še vedno zelo obrobno in nepomembno vprašanje. Osebno sem prepričan, da ne gre za obrobno in nepomembno vprašanje naše vere.

Tik pred 10. obletnico objave okrožnice papeža Frančiška 'Laudato si' smo odprli vprašanje človekovega odnosa do okolja. Kaj je ekološko spreobrnjenje, v kakšni meri se je v Cerkvi okrepila zavest odgovornosti do okolja in ali se je to pokazalo tudi v konkretnih oblikah? Naš gost je bil prof. dr. Roman Globokar.

Uprkos prijetnjama predsjednika RS-a Milorada Dodika, banke u tom entitetu normalno rade. Ekološke nevladine organizacije održale protest i performans ispred Skupštine Crne Gore. Nakon smrti pape Franje, pažnja je usmjerena na kardinale koji će izabrati njegovog nasljednika.

Kako vemo, da voda, ki priteče iz pipe, ne vsebuje zdravju škodljivih snovi? Ali pa, da nesreča, pri kateri se razlijejo nevarne kemikalije, ne bo ogrozila našega zdravja ali okolja? Vsaka nesreča - naravna ali ne - pri kateri obstaja sum na prisotnost škodljivih snovi, zahteva hitro odzivanje. V takšnih situacijah nam na pomoč ne priskočijo zgolj gasilci, reševalne službe ali ekipe prve pomoči, temveč tudi znanstveniki in znanstvenice, ki na licu mesta izvedejo meritve. Z nami je profesorica doktorica Tea Zuliani, raziskovalka na Odseku za znanosti o okolju IJS. Poleg njenega osrednjega raziskovalnega področja, ki je vezano na raziskovanje škodljivih snovi v okolju, že dobro leto vodi Mobilni kemijski laboratorij - terensko enoto, ki se ob različnih nesrečah, pri katerih obstaja možnost onesnaženja, odpravi na teren, oceni stopnjo nevarnosti in predlaga možna ukrepanja. Spoznali bomo, kako dobro je za nepredvidljive situacije na terenu opremljen takšen - mobilni - laboratorij. Kako se terensko delo razlikuje od običajnega dne na inštitutu? In kako se znanost spopada z neznanko, kot je nevarna neznana snov. V času, ko v okolje spuščamo vedno več potencialno škodljivih snovi, pa je na mestu tudi vprašanje, ali je nevarne snovi, ko so enkrat v okolje vnesene, te iz njega sploh možno odstraniti oziroma omejiti njihovo razširjanje.

Ekoloģisko trilleri "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem" pēc Nobela prēmijas laureātes Olgas Tokarčukas romāna Dailes teātrī iestudējusi starptautiska komanda – ar dažiem no viņiem sarunas Kultūras rondo. Bleika dzeja, kuru tulko policijas IT speciālists un pa vakariem lasa savai bijušajai skolotājai, kura risina krustvārdu mīklas un nodarbojas ar astroloģiju, bet visvairāk viņu uztrauc nogalināšana tikai prieka pēc. Medības. Viņa mēģina par to visu stāstīt policijai, bet tur nevienu neinteresē ne astroloģiskie apsvērumi, ne stirnu dvēseles… Dailes teātra izrādes nosaukumā Bleika dzejas rinda „Dzen savu arklu pār mirušo kauliem”. Romāna autore – poļu rakstniece Olga Tokarčuka, Nobela prēmijas laureāte. Romāns tulkots latviešu valodā un izdots grāmatā, no poļu valodas to tulkojusi Ingmāra Balode. Kultūras rondo ieskats izrādē kopā ar režisori Oli Malofāni, scenogrāfu Germanu Ermiču, aktieri Artūru Krūzkopu un aktrisi, galvenās lomas – Janīnas Dušejko – atveidotāju Čulpanu Hamatovu. Bet varbūt stāsts nemaz nav par ekoloģiju, bet daudz plašāks – par ļaunumu, vai tas vienmēr tiek sodīts, un kuram ir tiesības to darīt. Sarunas par izrādi mijās ar pašu izrādi. Pirms izrādes saruna ar Sīrijā dzimušo Nīderlandes režisori Oli Malfāni, kuru var pazīt pēc puķes matos. Viņa studējusi arī ģermānistiku, tāpēc saruna notiek vāciski, uz skatuves turpinoties skaņas mēģinājumam. Ar ļoti satrauktu un steidzīgu Čulpanu Hamatovu, kurai Janīnas loma, viņai visu laiku jābūt uz skatuves un ir ļoti daudz teksta. Tad 1. cēliens, pēc kura tiekos ar aktieri Artūru Krūzkopu, bet pēc izrādes sēžam uz skatuves kopā ar scenogrāfu Germanu Ermiču, kuram šī ir pirmā pieredze teātrī. Raidījumā skan arī fragments no sarunas ar Ingmāru Balodi, kas izskanēja raidījumā Radio mazā lasītava.  

Predsjednik SAD Donald Tramp najavio je drastične carinske mjere. Grupa od 80 studenata krenula biciklima iz Novog Sada ka Strazburu. Kako rudnik uglja Bukova Kosa kod Prijedora narušava život mještana i koji ekološki izazovi prijete Ulcinju nakon najavljene investicije od 30 milijardi eura.

Izraelske sile so ponoči izvedle drugi val napadov na Libanon, potem ko je bilo včeraj od tam proti Izraelu izstreljenih najmanj šest raket. Judovska država je potrdila, da je zadela več deset ciljev povezanih s Hezbolahom, med drugim poveljniški center. Šiitsko gibanje, ki ga podpira Iran, je sicer zanikalo vpletenost v raketne napade. Izraelska vojska je napovedala oster odziv, v generalštabu poudarjajo, da je Libanon odgovoren za spoštovanje sporazuma o prekinitvi ognja. Gre za najhujše obstreljevanje od konca novembra. Drugi poudarki oddaje: - V Turčiji kljub prepovedi četrto noč zapored množični protesti v podporo carigrajskemu županu Imamogluju. Tožilstvo zanj predlaga podaljšanja pripora - Papež Frančišek po petih tednih zapušča bolnišnico - Ekološka živila v prodajnih avtomatih bi lahko predstavljala možnost za bolj zdravo prehranjevanje

Skaista apskates vieta, kur, neceļojot ārpus valsts robežām, notvert sajūtu, ka esi kādā eksotiskā vietā - tā nereti tiek uztverti botāniskie dārzi. Taču ne tikai estētiskais baudījums ir svarīgs botānisko dārzu pienesums. Kāda ir šo vietu vēsture un funkcija? Un kāpēc botāniskais dārzs nav īstā vieta, kur nest sev apnikušu istabas augu? Stāsta Kristaps Kunrads, Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza direktora p.i., un Uldis Kondratovičs, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ekoloģijas nodaļas asociētais profesors, ilgus gadus bijis LU Botāniskā dārza direktors. Botāniskais dārzs daudziem saistās ar skaisti ziedošu, pat eksotisku oāzi, kur pat aukstākajās ziemas dienās var notvert tropu sajūtu. Taču šīs nav vietas, kur patverties no netīkamā klimata laukā vai nodrošināt labu vietu tūristu grupai vai fotosesijai. Botāniskie dārzi savulaik radīti pavisam citu mērķu vārdā. Ar ko botāniskais dārzs atšķiras no privātas augu kolekcijas un kādi izpētes un sugu aizsardzības darbi notiek stundās, kad dārzs apmeklētājiem slēgts? "Mūsu galvenā misija ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, un mēs esam tie cilvēki, kas rūpējas, lai augi neizmirst, lai kaut kur viņi glabātos, esam tāda kā glabātuve, dalāmies ar šiem augiem, dalāmies ar ģenētisko materiālu ar citām valstīm un sadarbojamies. Protams, pētām augus, pētām, kā varam sabiedrībai arī izstāstīt vairāk par augiem. Sabiedrība paliek aizvien tuvāk un tuvāk mums, mēs arī darbojamies ar to aktīvāk," skaidro Kristaps Kunrads. "Bieži vien esmu teicis ekskursijās, ja grūtāk saprast botānisko dārzu nozīmi, tad tas ir līdzīgi kā zooloģiskais dārzs, kas visiem ir vieglāk saprotams. Jā, mums ir dažādas sugas, ko mēs arī rādām un sargājam." "Botāniskā dārza misija ir cīņa par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kolekciju uzturēšana, kā pētnieki saka - ex situ - ārpus to dabīgajām augšanas vietām, un, protams, no tā izriet kolekcijas uzturēšana, tās pētīšana, studēšana vienlaicīgi," papildina Uldis Kondratovičs. Viss pārējais ir otršķirīgs.   Pirms sarunas par botānisko dārzu nozīmi savā grāmatplauktā ļauj ielūkoties vēsturnieks Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Kaspars Zellis. Viņš stāsta par vēl topošu grāmatu „Es, karā aiziedams, atstāj māsu šūpulī”, kuru veido kopā ar Oskaru Treimani un Jūliju Dibovsku. Tās ir divu brāļu – Kārļa un Jāņa Jungas atmiņas par kara laiku Latvijā. Grāmatas nosaukums nav izvēlēts nejauši, jo Kārlis un Jānis no Drabešiem Cēsu pusē tiek iesaistīti Otrajā pasaules karā, viens Sarkanajā, otrs  - Vācijas armijā. Pēdējo reizi viņi visi trīs tikās 1941. gadā. „Šis darbs vēlreiz mums parāda, cik briesmīgs ir karš un cik briesmīgi karš attiecas pret cilvēku likteņiem, cik lielā mērā mēs kara pēdas izjūtam vēl joprojām un cik lielā mērā mēs dzīvojam ar šīm kara traumām. Tāpat arī to, cik lielā mērā šīs kara traumas mums aktualizējas šodien. Jautājums, kā mēs izmantojam šīs traumas, vai mēs tās izmantojam, lai kļūtu labāki, vai tās kļūst mums traucējošas, jo ar tām atļaujas ar mums kāds manipulēt," atzīst Kaspars Zellis.

Stāsta teātra kritiķe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Kitija Balcare Par ekodrāmas darbiem ir uzskatāmas tās lugas, kurās nozīmīga loma ir atvēlēta dažādiem vides problēmjautājumiem. Piemēram, klimata pārmaiņām, mežiem un to izciršanas tematikai, sugu daudzveidības sarukumam, ūdens, gaisa, zemes piesārņojumam un citiem ar vidi saistītiem jautājumiem. Lai arī daudzi ekodramaturģiskie darbi pasaulē top tieši pēdējās desmitgadēs, tomēr ekodramaturģijai tās “vecvecāki” ir atrodami senākā pasaules un arī Latvijas dramaturģijas vēsturē. Pasaulē par ekodramaturģijas “vectētiņu” teātra zinātnieki dēvē Latvijā labi zināmo norvēģu dramaturgu Henriku Ibsenu (Henrik Ibsen). Un iemesls tam ir viņa 1882. gadā uzrakstītā luga “Tautas ienaidnieks” (En Folkefiende), kas savu aktualitāti, laikam ejot, ir tikai stiprinājusi. Lugā dakteris Tomass Stokmanis atklāj, ka kūrortpilsētas ūdeņi ir bīstami cilvēka veselībai, un nonāk ētiskas dilemmas priekšā. Ekoloģiskais konflikts lugā iet roku rokā ar sociālo konfliktu. Par radniecīgu šim Ibsena darbam Latvijā varam uzskatīt pašmāju dramaturga Rūdolfa Blaumaņa lugu “Indrāni”. Lai arī Blaumanis to uzrakstījis 1904. gadā, tā vēl aizvien ir dažādu paaudžu režisoru redzeslokā. Drāmā saduras paaudžu viedokļi par saimniekošanu, izraisot konfliktu par ekonomisku motīvu ietekmē pieņemtu lēmumu Indrānu māju apkaimē nocirst ošus, mainot apkaimes ainavu.  Ekodramaturģiskas un arī ekofeministiskas līnijas atrodamas arī Aspazijas lugās, kur savijas mītiskais ar fizisko. Piemēram, savā tā arī nepabeigtajā lugā “Ragana” (1895), kas tapusi teju desmit gadus pirms Blaumaņa “Indrāniem” un īsi pēc Ibsena “Tautas ienaidnieka”, Aspazija bija iecerējusi tās darbību no sendienām pārcelt uz 20. gadsimtu, lai tēlotu tā laika cilvēka cīņu ar dabu, vēršot uzmanību uz purvāju nosusināšanu. Ja šī doma nepaliktu tikai Aspazijas piezīmēs, tad Latvijas dramaturģijas vēsturē mums būtu pamats runāt par ekodramaturģijas “vecmāmiņu”. Ekodramaturģijā bieži klātesošs ir jautājums par dažādām paaudzēm un to skatījumu uz vides problēmām. Spilgts piemērs tam ir britu dramaturga Dankana Makmillana (Duncan Macmillan) luga “Plaušas” (Lungs, 2011). Tās centrā ir jauns pāris, kurš diskutē par to, cik atbildīgi vai bezatbildīgi ir laist pasaulē bērnu klimata krīzes priekšvakarā. Lugu Latvijā kā izrādi “Elpa” (2020) iestudēja režisors Dmitrijs Petrenko – Dailes teātra Lielajā zālē tukšajā skatuves “mutē” bez papildu scenogrāfijas eksistenciālo dialogu izspēlēja vien divi aktieru pāri. Iedvesmojoties no Makmillana lugas, savu versiju kā kustību teātra izrādi bez vārdiem “Plaušas” (2022) veidoja režisore Inese Mičule brīvdabas iestudējumā Gaujas stāvkrastā Valmierā. Aktīvi ekodramaturģijas laukā darbojas Jānis Balodis, Krista Burāne, Linda Rudene. Mūsdienās ekodramaturģijas radīšanā teātra praktiķi bieži izmanto koprades pieeju. Dramaturģiskais materiāls top sadarbībā ar citu jomu pārstāvjiem – kopā ar dabaszinātniekiem, vēsturniekiem, žurnālistiem, folkloristiem, kopienu pārstāvjiem, nereti iesaistot viņus arī iestudējumos kā performantus. Ekodramaturģija ne tikai izceļ vides problēmjautājumus, bet arī aicina paraudzīties uz pasauli tā, lai cilvēks nebūtu tās centrā, un piedāvā no ierastajiem atšķirīgus cilvēka un dabas līdzāspastāvēšanas veidus. Ekodramaturģija tiecas atteikties no dabas un kultūras pretstatījuma, ļaujot uzlūkot pasauli no vides taisnīguma skatupunkta. Kopš 2015. gada vienlaikus ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferenci (UN Climate Change Conference) norisinās arī globāla dramaturgu iniciatīva “Teātra rīcība klimata pārmaiņām” (Climate Change Theatre Action). Piecdesmit profesionāli dramaturgi, kas pārstāv visus apdzīvotos kontinentus, katrs rada īsas lugas par kādu no klimata krīzes aspektiem un īsteno to lasījumus vai iestudējumus vienlaikus ar samita norisi paralēli lēmumpieņēmēju diskusijām par klimata mērķiem. Savukārt ekodramaturģijas mērķis ir pamodināt gan sabiedrībā, gan lēmumpieņēmējos nereti snaudošo ekoloģisko apziņu un atbildību par vidi.

Inštitut za nutricionistiko je razglasil najbolj inovativna živila leta 2025, ki so bila na tržišče uvedena v zadnjem letu. Projekt, ki ga sofinancira ministrstvo za zdravje in podpira ministrstvo za kmetijstvo, se je začel pred 11imi leti . Osnovna cilja projekta sta dva: ozaveščati potrošnike in jim pomagati pri prepoznavanju novih oz. izboljšanih živil in na drugi strani spodbujati gospodarstvo pri razvoju trajnostnih živil, predvsem takšnih z ugodnejšo hranilno sestavo in ugodnim vplivom na okolje. Izmed 68 prijav, ki so prispele na razpis, se je v končni izbor skozi vse kriterije prebilo 8 podjetij oz. inovativnih izdelkov. Letos so nagrade prejeli Pekarna Spar za čičerikino copatko, Mlinotest za beljakovinske testenine Mlinotest Active Protein Sedani, Bio dobrote za linijo ekoloških mlečnih izdelkov z okusom banane, Spar za solati Champ in Hot Champ ter Nikino bovlo, Pivka Perutninarstvo za piščančjo in veggie solato Mexicana, in BioWay za rastlinsko 'bolognese' omako s korenčkom. Posebno nagrado za inovativnost v skupini slovenskih tradicionalnih jedi je prejela Ekološka kmetija Kukenberger za slane štruklje, posebno nagrado za inovativnost pri lokalni pridelavi in predelavi živil pa Lifis za linijo liofilizirane zelenjave.

Javni zavodi skupaj z javnim sektorjem naročijo za več kot 200 milijonov evrov hrane letno, pri tem pa se srečujejo z resnimi izzivi pri izpolnjevanju zahtev, ki jih prinaša zakonodaja na področju zagotavljanja zadostnih količin ekoloških živil in živil iz shem kakovosti v okviru javnega naročanja. Slovenija namreč nima večjega števila kmetijskih gospodarstev, ki so sposobna dobavljati hrano javnim zavodom v zadostnih količinah, poleg tega pa tudi ni ustrezne logistike.

„Šířila jsem osvětu pořád a třeba to na někoho mělo nějaký vliv,“ bilancuje v pořadu Leonardo Plus ekoložka a ředitelka Ekologického institutu Veronica Yvonna Gaillyová. Jako první vědkyně zabývající se environmentalistkou dostala státní vyznamenání za zásluhy v oblasti vědy. Původně přitom vystudovala fyziku a k ochraně životního prostředí se dostala v podstatě náhodou.

„Šířila jsem osvětu pořád a třeba to na někoho mělo nějaký vliv,“ bilancuje v pořadu Leonardo Plus ekoložka a ředitelka Ekologického institutu Veronica Yvonna Gaillyová. Jako první vědkyně zabývající se environmentalistkou dostala státní vyznamenání za zásluhy v oblasti vědy. Původně přitom vystudovala fyziku a k ochraně životního prostředí se dostala v podstatě náhodou.Všechny díly podcastu Leonardo Plus můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Aizvadītajās nedēļās pasaules valstu pārstāvji tikās Kolumbijas pilsētā Kali sarunās par biodaudzveidības jautājumiem un ekoloģisko krīzi, kas piemeklē planētu šobrīd. Sākot ar drošticamiem datiem par ekoloģisko stāvokli, beidzot ar rīcības plānu - diskutējamā bijis daudz. Raidījumā Zināmais nezināmajā pievēršamies dabai un klimatam, un tam, kā mums sokas ar plāniem apturēt sugu izzušanu uz zemes. Nav jaunums, ka šajā gadsimtā piedzīvojam masveidīgu dabas daudzveidības samazināšanos. Lai šajā jautājumā steidzami kaut ko mainītu, reizi divos gados tiekas pētnieki un dažādu valstu pārstāvji. Šogad šī sanāksme norisinājās Kolumbijā, kas starp citu ir viena no dabas daudzveidības ziņā bagātajām valstīm pasaulē. Kas lemts šajā samitā, skaidro Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis un bioloģijas zinātņu doktore, pētniece, Latvijas Hidroekoloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas vadītāja Astra Labuce. Jauna rubrika raidījumā Bet raidījuma ievadā jauna rubrika, kurā turpmāk skanēs katru pirmdienu. Tajā aplūkojam, kas interesants zinātnes pasaulē noticis brīvdienās. Aizvadītajā nedēļas nogalē aktuālākais bija rudens vētra un vējš. Tāpēc stāsts par vēju, vējainākajām pilsētām, bet ekspertam, kukaiņu pētniekam Voldemāram Spuņģim vaicājam, kā lapu pūteji, ko izmanto arvien plašāk, ietekmē tos, kas dzīvo uz augsnes. Nobela Miera prēmija piešķirta atombombardēšanu pārdzīvojušo japāņu organizācijai Aizvadītajās nedēļās raidījumā esam stāstījuši par 2024. gada Nobela prēmijas laureātiem dažādās nozarēs. Pasniegta arī Nobela Miera prēmija, un tā atgādina par cīņu pret 20. gadsimtā radītu postošu spēku - kodolieročiem. Ko šādi ieroči spēj īstermiņā un ilgtermiņā izdarīt ar vides un cilvēka veselību? Hirosima un Nagasaki, Bikini atols, Čornobiļa, Fukušima, pēdējā laikā arī Zaporižja Ukrainā - visas šīs vietas pasaulē saistītas ar traģēdijām vai riskiem, kas iespējami, izmantojot noteiktu ķīmisko elementu specifisko dabu. Bet kurš tad to izmanto? Protams, cilvēks. Tieši tāpēc Otrā pasaules kara laikā zinātnes atklājumi noveda pie kodolieročiem, lai viena valsts varētu nolikt pie vietas citu. Savukārt cilvēku paviršība ļāvusi notikt atomelektrostaciju avārijām, un politiskās ambīcijas no šādiem riskiem mūs nepasargā arī mūsdienās. Par kodolieroču tapšanu un to graujošo ietekmi daudzi būs guvuši priekšstatu no vairākas “Oskara” balvas saņēmušās filmas “Openheimers”, kas stāsta par “atombumbas tēvu”, pirmo kodolieroču radītāju, amerikāņu fiziķi Robertu Openheimeru. 1945. gada 6. un 9. augustā kodolieroči “Mazais zēns” un “Resnais vīrs” tika uzspridzināti virs Japānas pilsētām Hirosimas un Nagasaki. Bet šogad Nobela Miera prēmija piešķirta atombombardēšanu pārdzīvojušo japāņu organizācijai "Nihon Hidankyo", kas pazīstama arī ar nosaukumu "hibakusha". Prēmija piešķirta par organizācijas centieniem panākt no kodolieročiem brīvu pasauli. Vai tas ir iespējams un kādu ietekmi uz cilvēka un vides veselību atstāj kodolieroči, par to saruna ar Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošo pētnieci Guntu Ķizāni.

Danes je Ekološki dan Evropske unije. V Sloveniji ga letos obeležujemo prvič. V organizaciji kmetijskega ministrstva in mestne občine Ljubljana na Gospodarskem razstavišču ves dan potekajo različni dogodki za ozaveščanje o ekološkem kmetovanju in o prednostih ekološke hrane. Na ekološki tržnici se predstavljajo ekološki kmetje, učenci Vojnika in vrhunski kuharski mojstri kuhajo jedi iz ekoloških živil, ekološko hrano promovirajo športniki. Dopoldanski posvet pa je naslavljal vprašanje, kako zagotoviti več lokalne ekološke hrane v javne zavode in kakšna je pri tem vloga lokalnih skupnosti. Več v prispevku Jernejke Drolec.

U Srbiji se zahuktavaju protesti protiv Rio Tinta. Da li ovakvi protesti, usmereni na konkretne projekte i moguće pretnje po čovekovu okolinu u odredjenoj sredini, doprinose jačanju svesti od opasnosti od klimatskih promena? Gosti Radio karantina su urednik sajta Klima101 Nemanja Milović i stručnjak za pitanja zaštite životne sredine Dejan Lekić.

V epizodi 152 je bila moja gostja dr. Lučka Kajfež Bogataj, priznana klimatologinja, profesorica in članica Medvladnega panela za podnebne spremembe (IPCC). Financira Evropska unija v okviru Skupne kmetijske politike. Več o ekološkem kmetijstvu in podnebnih spremembah na področju kmetijstva si lahko preberete na spletni strani www.skp.si V epizodi se dotakneva naslednjih tematik: Izzivi človeštva v 21. stoletju - podnebne spremembe Obstoj človeštva in kvaliteta življenja Fosilna goriva in ogrevanje ozračja Kako lahko ukrepamo? Nepravičnost in ignoranca Znanost in podnebne spremembe Reševanje planeta, revščine in migracij Pridelovanje hrane in kmetijska politika Vpliv človeških aktivnosti na podnebje Ekološka pridelava hrane Kaj lahko naredi posameznik?

"Kot kristjani hočemo ponuditi svoj prispevek pri premagovanju ekološke krize, ki jo preživlja človeštvo. Kristjani so poklicani k ekološki spreobrnitvi," je ob uvedbi Svetovnega dneva molitve za skrb za stvarstvo v posebnem pismu zapisal papež Frančišek. Ta dan na 1. september praznujeta Katoliška in Pravoslavna cerkev. Prispevek k premagovanju ekološke krize želijo še posebej dati tudi v katoliškem vrtcu Lavra v Murski Soboti, ki ga vodi naša gostja, redovnica iz skupnosti Hčera Marije Pomočnice, sestra Jožica Merlak.

Balkanski dopisnik to poletje v polni meri spoznava moč celinskega podnebja, saj v Beogradu temperatura že dva meseca niti ponoči ne pade pod 30 stopinj. Še dodatno tamkajšnje ozračje pogreva vnovič obujena ideja o kopanju litija: politiki obljubljajo milijarde zaslužka in naklonjenost EU, besno ljudstvo pa skrbi okoljsko razdejanje v plodni dolini reke Jadar, kjer so velike zaloge pitne vode.

Kas kopīgs Baltijas jūrai un Ziemeļamerikas lielajiem ezeriem? Izrādās, daudz - gan procesi, kas tajos notiek, gan apstākļi, kādos dzīvo dažādi organismi intensīvi apsaimniekotos krastos. Ko par ezera ekoloģisko stāvokli var pastāstīt zivs vēdera saturs un līdz par atomu līmenim sīka paraugu izpēte, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Elvita Eglīte, dabaszinātņu doktore, Mičiganas Štata Universitātes pēcdoktorantūras pētniece. Zvejas rīku izmantojums pasaules ūdeņos Šobrīd notiek darbs pie jaunu zvejas rīku izstrādes, lai ar tiem var sekmīgi ķert zivis un samazināt roņu nodarītos postījumus, tā runājot par dažādiem zvejas rīkiem, stāsta zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups. Sarunā ar viņu skaidrojam, kādus tīklus, murdus un traļus lieto zvejošanai Baltijas jūrā, kuri no tiem ir saudzīgāki gan ūdens gultnei, gan jūras dzīvniekiem un kuri - nē. Diezgan bieži raidījumā esam runājuši par Baltijas jūras ekoloģisko situāciju:  piesārņojuma dēļ jūrā savairojas aļģes un izmirst zivis. Esam arī stāstījuši par zivju gidu, proti, Pasaules Dabas fonda paspārnē radīto informatīvo ceļvedi, kurā atbildīgi zivju ēdāji var palūkoties, kādos apstākļos zivju sugas tiek audzētas un kā tās tiek zvejotas, tātad runājot tieši par zvejošanu, ar cik videi saudzīgām vai nedraudzīgām metodēm tās tiek ķertas. Šoreiz pievērsīsimies tiem zvejas rīkiem, kādus izmanto Baltijas jūrā. Didzis Ustups norāda, ka, ieviešot jaunus zvejas rīkus, parasti tas ir zinātnisks pētījums, un arī šobrīd kopā ar zvejniekiem tiek meklēts kompromiss, lai zvejnieki tiktu pie loma, lai netiku apdraudēti roņi un lai saudzējamās zivis netiktu notvertas tīklā.

Obletnica rojstva pokojnega ustanovitelja radia Ognjišče Franca Boleta in napoved odkritja spomenika v rodnem Knežaku.Novinarka Nina Kojima (izg. kodžima) za Radio Ognjišče o protestih v Veliki Britaniji in vpletanju tretjih držav v njih.Katoliški in anglikanski škofje Združenega kraljestva obsodili izgrede in nasilje na Otoku.V Nagasakiju obeležili spomin na žrtve napada z atomsko bombo leta 1945.Električni skiroji niso igrače, opozarja policija. Vsako leto se z njimi poškoduje približno 700 ljudi, večina mladoletnih.V celjski bolnišnici imajo samo še tri radiologe, kar za bolnike vsekakor ni dobra novica.Vreme: Jutri bo pretežno jasno s temperaturami do 33 stopinj.Pred nami so prometno zelo obremenjeni dnevi. Policija z napotki opozarja na varnost v gorah.Ekološko stanje visokogorskih jezer v Julijskih Alpah se slabša, urediti bo treba planinske koče, tudi obiskovalci bodo morali spremeniti navade.Šport: Slovenski rokometaši drevi z Danci za finale olimpijskih iger.

Poletje se je prevesilo v drugo polovico, mi pa tudi v avgustu nadaljujemo spoznavanje slovenskega podeželja. Prejšnji mesec smo bili na Pohorju in pod njim, v Slovenskih goricah in Halozah, tokrat pa v Prlekiji. Obiskali smo ekološko turistično kmetijo Vrbnjak v Kuršincih, na manjši vzpetini daleč od prometnega vrveža in industrije ter predstavili tudi kulinarične posebnosti tega območja.

"Ob vsej ozaveščenosti se je globalni dan ekološkega dolga premaknil še za dan bolj zgodaj v primerjavi z lanskim letom," poudarja Boštjan Remic iz Focusa, društva za sonaraven razvoj, ob dejstvu, da smo na svetu v prvih sedmih mesecih leta porabili toliko naravnih virov, kot se jih lahko obnovi v letu dni. Slovenija je sicer dan ekološkega dolga dosegla že 25. aprila.

Putnički avionski saobraćaj se nalazi u fazi tzv. velikog preloma! Ekološki zahtevi su sve kompleksniji, a procedure koje prethode letovima i slede nakon njih sve duže traju. Letenje je danas bezbednije nego ikada – ali malo ko da putovanja avionom na neku destinaciju vidi kao nešto prijatno i opušteno. Saša Bojić i Nenad Kreizer izmedju ostalog o tome kako su velike aviokompanije rangirane na osnovu zadovoljstva putnika i koji su glavni trendovi u putničkom vazduhoplovstvu 2024. Von Sasa Bojic.

En République démocratique du Congo (RDC), l'échangeur de Limete, le mausolée de Laurent Désiré Kabila ou encore le stade des martyrs constituent des lieux emblématiques de la capitale congolaise. Mais pour les amateurs d'histoire, il y a aussi des visites moins connues et tout aussi intéressantes à Kinshasa. Le collectif Ekolo organise depuis 2020 des visites guidées pour découvrir d'autres facettes de l'histoire congolaises à travers de lieux parfois oubliés en plein cœur de la capitale et qui peuvent aider les Congolais à se réapproprier leur propre histoire, notamment de la période coloniale À lire aussiLes chutes de Kiubo, cas d'école pour repenser le tourisme en RDC  À lire aussiRDC: la forêt du Kahuzi Biega, objet de convoitises et de potentiels Pour en savoir plus: Facebook collectif Ekolo

Pēc ASV prezidenta kandidātu pirmajām debatēm arī Džo Baidena atbalstītājiem nācās atzīt, ka uzvarējis ir Donalds Tramps. Ir izskanējuši pat pamudinājumi, ka demokrātiem ir jāmaina savs kandidāts, bet Baidens negrasās izstāties no cīņas. Lielbritānijā parlamenta vēlēšanās, kas notiks ceturtdien, uzvaru sola leiboristiem, par to liecina arī socioloģiskās aptaujas. Tas nozīmēt 14 gadus ilgušās konservatīvo valdīšanas beigas. Ārkārtas parlamenta vēlēšanas Francijā pēc sagrāves Eiroparlamenta vēlēšanās izsludināja prezidents Emanuels Makrons. Droši vien nav pārsteigums, ka vēlēšanu pirmajā kārtā, tāpat kā Eiroparlamenta balsojumā, uzvarējuši galēji labējie. Vēlēšanu aktualitātes pasaulē analizē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis un Rīgas Stradiņa universitātes doktorants Romāns Gagunovs. Senioru golfs „Ir apbēdinoši redzēt, ka gadiem krāta politiskā pieredze tiek izniekota diskusijā par to, kurš labāk spēlē golfu,” tā pēc pagājušajā ceturtdienā notikušajām pirmajām Savienoto Valstu prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas debatēm izteicies kāds koledžas pasniedzējs no Indiānas pavalsts, kuru citē britu izdevums „The Guardian”. Runa ir par epizodi debašu noslēguma daļā, kad abi kandidāti apmainījās replikām par golfa spēles prasmi sava fiziskā stāvokļa tēmas kontekstā. Tūdaļ pēc debatēm prezidenta Baidena kondīcija izvirzījās kā galvenais apspriežamais motīvs. Gurdena balss, nedrošas kustības, vairākkārtēja pārteikšanās, sapīšanās frāzēs un ieilgušas pauzes – tas viss licis daudziem vaicāt: vai amerikāņu politikas veterāns Baidens vairs būs spējīgs vadīt valsti, pat ja tiks ievēlēts? Uzvirmoja runas, ka Demokrātu partija steidzami domājot par jaunu prezidenta kandidātu. Kā ticamākais variants tika piesaukta viceprezidenta amata kandidāte Kamala Harisa, kuras iespējas vēlēšanās uzvarēt eksprezidentu Trampu partijas elektorāts, spriežot pēc aptaujām, vērtē augstāk nekā Baidena izredzes. Līdzās manāmi sagurušajam Baidenam eksprezidents Tramps izskatījās enerģisks un pašpārliecināts, kas gan nav liedzis daudziem saskatīt viņa jau ierastās negācijas. Daži izdevumi to formulē nepārprotami – „Tramps nepārtraukti melo”; citi lieto saudzīgākus formulējumus, kā – „eksprezidenta apgalvojumi neiztur faktu pārbaudi”. Nav palicis nepamanīts, ka eksprezidents atļāvās netieši draudēt savam oponentam ar tiesas vajāšanu, kuru viņš varētu organizēt, ja atkal nonāktu Baltajā namā. Tūdaļ pēc debatēm uzkultās emociju putas gan ir sākušas noplakt, un pagaidām nav nopietnu mājienu par to, ka prezidents Baidens varētu izstāties no sacīkstes par prezidenta amatu. Vairums aptauju gan nosauc eksprezidentu Trampu kā debašu favorītu, taču ir arī tādas, kuras priekšroku dod Baidenam, un daudzos gadījumos aptauju rādītāji pēc šīm debatēm daudz neatšķiras no agrākajiem, tātad ceturtdienas vakars Atlantā nav nesis esošajam prezidentam kādu graujošu sakāvi. Viss liecina par to, ka amerikāņu elektorāts ir kapitāli sašķelts un kā demokrātu, tā republikāņu vēlētāji ir teju dzelžaini uzticami savai partejiskajai izvēlei. Par Donalda Trampa uzvaru gan jāuzskata Savienoto Valstu Augstākās tiesas pirmdienas lēmums, kas piešķir eksprezidentam imunitāti pret kriminālvajāšanu par darbībām, kuras uzskatāmas par oficiālām, respektīvi, veiktām prezidenta varas funkciju ietvaros. Tagad zemākās instances tiesa vērtēs, ko Tramps darījis kā prezidents, ko – kā privātpersona. Izvērtēšana, visdrīzāk, prasīs mēnešus, līdz ar to kļūst stipri apšaubāmi, ka Trampu varētu diskvalificēt kriminālapsūdzību dēļ. Uzvaras nebūs Nr. 1 – britu konservatīvie Aizpagājušajā gadā Apvienotā Karaliste atjaunoja vēsturisko Parlamenta darbības regulējumu, kas tika izmainīts 2011. gadā. Proti, tagad, kā agrākajos laikos, lai atlaistu Parlamentu un izsludinātu jaunas vēlēšanas, premjerministram nav vajadzīga likumdevēju piekrišana. Formāli šo aktu gan veic karalis, taču lēmums piekrīt valdības vadītājam. Tā nu 22. maijā premjerministrs Riši Sunaks paziņoja par Parlamenta atlaišanu un jaunām vēlēšanām 4. jūlijā. Daudziem tas bija pārsteigums, ciktāl, saskaņā ar likumu, ar vēlēšanām varēja pagaidīt vēl līdz nākamā gada janvāra nogalei. Iespējams, lēmums tika pieņemts, bažījoties, ka konservatīvo atrašanās pie varas tikai arvien vairāk deldē viņu elektorāta atbalstu. Un jautājums, kas toriju sakarā tiek uzdots, ir: vai rīt viņus gaida tikai smaga sakāve, šķiroties no kādas puses pašreizējo deputātu mandātu, vai arī īsts slaktiņš, pēc kura no viņu frakcijas Apakšpalātā varētu palikt pāri vien kāda sestā daļa. Skaidrs ir viens: četrpadsmit gadus ilgušais konservatīvo varas periods Apvienotajā Karalistē noslēdzas, tagad varas groži kādu laiku būs leiboristu rokās. Toriju smagākās problēmas sākās līdz ar pandēmijas laikā uzliesmojušo skandālu, kad atklājās, ka premjera Borisa Džonsona biroja darbinieki pārkāpuši pašu valdības noteiktos pulcēšanās ierobežojumus. Nelīdzēja Džonsona spilgtā darbošanās Ukrainas labā pēc Krievijas plaša mēroga agresijas sākuma – 2022. gada septembrī viņš demisionēja, un pāris mēnešus vēlāk arī viņa pēctece amatā Liza Trasa. Uz ekonomikas stagnācijas, palielu sociālo problēmu un inflācijas fona stāvokli labot nav izdevies arī Riši Sunakam. Ja šobrīd torijiem Apakšpalātā ir 344 no 650 vietām, savukārt viņu pastāvīgajiem konkurentiem leiboristiem – 205 vietas, tad pēc vēlēšanām šī aina, visdrīzāk, būs apvērsta. Leiboristi, kurus viņu pašreizējais līderis Kiers Stārmers pavērsis mērenākā virzienā pēc sava priekšgājēja Džeremija Korbina diezgan radikālā kreisuma, popularitātē apsteidz konservatīvos apmēram divkārt. Savas pozīcijas un nepilnu pussimtu deputātu vietu visdrīzāk saglabās trešā lielākā frakcija – Skotu nacionālā partija, kā arī ceturtā lielākā – liberāldemokrāti, kuriem pašreiz ir 15 vietas. Taču iespējams, ka uz toriju rēķina ir iespējas iedzīvoties arī kādam britu politikā netradicionālam spēkam – partijai „Reformēt Apvienoto Karalisti”. Tā ir tā pati savulaik zināmā Breksita partija, kura vēlāk mainīja nosaukumu un pārslēdza savu galveno uzmanību uz migrācijas un sociālo politiku, un tagad tiek raksturota kā nacionāli populistisks spēks. Kopš 3. jūnija partijas priekšgalā ir atgriezies kādreizējais līderis Naidžels Farāžs. Jau gadu mijā partijas reitingi apsteidza liberāldemokrātus, bet pagājušomēnes nepatīkami pietuvojās konservatīvajiem. Uzvaras nebūs Nr. 2 – franču centristi Francijas parlamenta – Nacionālās Asamblejas – vēlēšanu pirmā kārta notika svētdien, 30. jūnijā. 577 deputātu mandāti tiek sadalīti pēc mažoritārās sistēmas, kur pirmajā kārtā vietas iegūst tie, kas tikuši pie absolūtā vairākuma. Pārējos apgabalos vēlēšanās piedalās visi kandidāti, kas saņēmuši vairāk par 12,5% balsu. Pēc svētdienas balsojuma izšķirts vien 76 mandātu liktenis; tūlīt pēc vēlēšanām 306 apgabalos bija trīs pretendenti, piecos apgabalos – četri. Kā jau tika prognozēts, labāko rezultātu ar apmēram trešdaļu balsu un 38 deputātu vietas ieguvusi nacionālistiskā, labēji populistiskā Nacionālā apvienība ar tās līderi Marinu Lepenu un viņas jauno protežē, premjera kandidātu Žordānu Bardellu priekšgalā. Šis spēks vairs nav tik radikāls kā kādreiz, bet tā programmas pamanāmākie elementi ir nelegālās migrācijas apkarošana, vidusmēra francūzim tīkama nodokļu politika un vispārēja pozicionēšanās par vairāk kārtības ielās, mācību iestādēs u. tml. No šiem galēji labējiem rezultātos daudz neatpaliek arī kreiso partiju bloks Jaunā Tautas fronte, kurā pamanāmākie spēki ir antikapitālistiskā „Nelokāmā Francija”, Sociālistiskā partija, partija „Ekoloģisti”, Komunistiskā partija un vēl vairākas citas sīkākas grupas. Kreisie jau ieguvuši 32 mandātus. Uz šī fona graujoši izskatās prezidenta Makrona partijas „Renesanse” un tās partneru veidotā bloka „Kopā par Republiku” iegūtās divas vietas. Protams, viss izšķirsies otrajā kārtā 7. jūlijā. Pirmdien un otrdien risinājās kandidātu atteikšanās process, kura rezultātā tagad palikuši 95 apgabali ar trīs pretendentiem un viens ar četriem. Jaunā Tautas fronte saviem kandidātiem deva skaidru rīkojumu atkāpties visur, kur viņi ir trešajā pozīcijā. Centristu bloks nav tik organizēts, galīgais lēmums tiek atstāts pašu kandidātu ziņā, tomēr arī viņi daudzviet atsakās par labu kreisajiem. Kā kreisajiem, tā centristiem ir ļoti svarīgi, lai absolūto vairākumu parlamentā neiegūtu Nacionālā apvienība. Pašreizējās prognozes liecina, ka Lepenas partijai līdz alktajam vairākumam varētu mazliet pietrūkt. Tad viņiem nāktos mēģināt vienoties ar Republikāņu partiju – labēji konservatīvajiem, kuri var cerēt uz kādu pussimtu balsu, un lasīt pa vienam atbalstu dažādu neatkarīgo labējo rindās. Ja Nacionālajai apvienībai tas izdotos, tad Francija tiktu pie radikāli labējas valdības – kā tiek uzsvērts, pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara, kad sadarbībā ar nacistu okupantiem pastāvēja t.s. Višī režīms. Sagatavoja Eduards Liniņš.   Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* ​ * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Otvaranje rudnika i iskopavanje litijuma u Jadru kod Loznice, ponovno je goruća tema u Srbiji. Tek nakon što su završeni lokalni izbori u Srbiji, objavljena je studija kompanije Rio Tinto o sigurnosti projekta. Ekološki aktivisti najavljuju proteste, a predsjednik Srbije Aleksandar Vučić potvrđuje moguće otvaranje rudnika, ali "ne bez garancija Nemaca". O ovom preokretu, Maja Marić razgovora sa Aleksandrom Timofejevim, dok prof. dr. Dragana Đorđević objašnjava što to znači za budućnost Srbije. Von Maja Maric.

Korado Korlević u Explori odgovora na brojna pitanja i zagonetke svijeta oko nas. Zanimljive i kontroverzne teme, znanstvene novosti, povijesne zagonetke i trendovi razvoja tehnologije. Urednik i voditelj Elvis Mileta. U ovoj emisiji - Aurore borealis i australis. Polja tišine i utočišta tamnog neba. Alternativni odgoj. Ekološke hulje oko nas. Novi kondenzatori.

Vai starp zaļu dzīvesveidu un augstu dzīves kvalitāti varam likt vienādības zīmi? Vai apgalvojums, ka dzīvot zaļi, nozīmē gan dzīvot labi, gan dzīvot ekoloģiski atbilst patiesībai, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Kaņepes kultūras centra saimnieciskās daļas vadītājs Kristaps Krolls, Grīziņkalna apkaimes biedrības pārstāve Marta Kotello un vides eksperte Elīna Kolāte. Kas ir zaļais dzīvesveids? Kristaps Krolls vērtē, ka tas ir paša dzīvesveids un attieksme, kādu iespaidu atstājam uz apkārtējiem un kādas sekas atstājam aiz sevis. "Pamats varētu būt iegādāties un darīt tikai to, kas ir vajadzīgs. Var ēst visādus smalkus ēdienus, ja to gribas. Var ēst trīs reizes dienā gaļu, ja gribas. Padomā pirms katras reizes. Var braukt ar mašīnu, kad tas ir vajadzīgs," analizē Elīna Kolāte. "Pierast pie ikdienišķiem dzīves soļiem tāpēc, ka tā esi darījis vakar un aizvakar, to nevajadzētu. Katru reizi sev paprasīt - vai man tiešām šo vajadzētu?" Marta Kotello papildina, ka tā ir piedomāšana pie saviem paradumiem - ko ēd, kā iepērcies, kā patērē lietas. Biedrības gadījumā - padomāt arī par pilsētvidi un veicināt pārvietošanos ar kājām un velosipēdu. Tā ir arī veselība. Zaļā dzīvošana ir arī veselība. Ko darīt, lai mūsu dzīve kļūtu "zaļāka"? Elīna Kolāte, daloties pieredzē, atzīst, ka viņas ģimene tīri labi iztiek bez auto. "Kā tas ir iespējams? Dzīvojam centrā, bērnudārzs ir centrā, strādājam lielākoties attālināti, gandrīz visur, kur vajag, var aiziet ar kājām," stāsta Elīna Kolāte. "Nopirku mēnešbiļeti sabiedriskajam transportam. Tīri labi. Es to, ka transports neatnāk laikā vai neatnāk vispār, uztveru kā tādu spēli - vai šoreiz būs, vai nebūs. Man tas palīdz samierināties. Es uz to skatos kā joku, vai veidoju statistiku, cik bieži ekrāniņš, kas ir tramvajā, rādīs pareizi, cik bieži - nepareizi. Pagaidām biežāk rāda nepareizi. Es uz to cenšos skatīties tā. Tas mums izdodas, jo dzīvi esam iekārtojuši tā, lai viss mums būtu ērti, jo kaut kādā ziņā tā mums ir prioritāte, lai nav "tā baigā ikdienas čakara" un jāvelta šausmīgi daudz laika, lai nonāktu no viena punkta līdz otram. Jā, citreiz vajag kaut kur aizbraukt ar mašīnu. Tagad tas ir ļoti ērti - paņem koplietošanā auto, aizbrauc, kur vajag, noliec, izkāp ārā. Nav jāsatraucas ne par stāvvietām, ne remontu, ne apdrošināšanu. "Ne mana cūka, ne druva."" Sīkums, kas beigās veido ietekmi, - nemest ārā ēdienu. Elīna neslēpj, ka viņa arī nav ideālais cilvēks, kuram tas labi izdodas. 

A MISSION TO STOP EXTINCTION. Fanny Minesi is General Director of Friends of Bonobos - Les Amis des Bonobos du Congo (ABC). Her organisation operates the world's only sanctuary – Lola ya Bonobo - and only rewilding site for bonobos – Ekolo ya Bonobo. Raised in the Democratic Republic of the Congo (DRC), she has been immersed in wildlife conservation since childhood. In November 2023 she was presented with the Tusk Award for Conservation in Africa by William, Prince of Wales. Fanny Minesi works to secure the future of endangered bonobos through rescue and rehabilitation, rewilding, conservation law enforcement, education, and economic development. "The only way to survive for bonobos is making a transfer of affection with someone or another bonobo. Love is really important for their survival." "What is different about our organisation is that when small bonobos arrive, we give them a surrogate mother who will give them love and affection." "If we want Congo to value the protection of its natural resources, we will have to show the country that choosing protection of forest and biodiversity leads to development for the people."

Često slušamo priče o vrlo uspješnim članovima zajednice, no postoje i drugi u našoj zajednici koji rade kao uzori promjena. Kurt Jones je osnivač Coexista. Ono što je započelo kao srednjoškolski zadatak u međuvremenu se pretvorilo u ekološku dobrotvornu organizaciju s 200 volontera.

Ustavitev krčenja gozdov ni pomembna le v luči ohranjanja naših gospodarstev in blaginje, pač pa je nujna za to, da se izognemo ekološkemu kolapsu. To med drugim poudarja Kaja Blumtritt iz organizacije ClientEarth, ena izmed udeleženk posveta o vlogi gozdnih ekosistemov v luči podnebnih sprememb.

Strašno hudemu Zvonetu Černeliču je bilo kmetovanje tako rekoč položeno v zibko. Odrasel je na kmetiji in povsem razumljivo je bilo, da bo z delom na njej tudi nadaljeval. Po končani srednji kmetijski šoli si ni mogel predstavljal, da bi lahko počel kaj drugega. In tudi ni. Le da se je že kmalu po vstopu v odraslo dobo osamosvojil, z ženo kupil bližnjo kmetijo in 2,5 hektara zemljišč in začel, kot sam pravi, svojo zgodbo. “To, da nisem imel denarja, je bila prednost. Moral sem razmišljati, kako zadeve postaviti.”Ekološko kmetuje že 20 let, leta 2012 pa je ekološko prakso nadgradil z načeli biodinamike. A strupom je hrbet pokazal že veliko prej. Ko je bil star deset let, so na trg prišli herbicidi, traktorji, stroji itd. in že takrat je razmišljal, da se nam bo tak način kmetovanja nekoč maščeval. Leta 2002 se je odločil, da jih ne bo več uporabljal. “Vse se začne pri zdravi zemlji,” pravi v podkastu.Kaj sploh je biodinamično kmetovanje, kaj je ekološko, kaj pomeni domače in lokalno, kako naj se ljudje vrtimo in znajdemo med temi raznolikimi izrazi, kakšna sreča sploh je kmetovanje in kako Zvone zaviha rokave, ko se mu na poti pojavi kakšna ovira? Prisluhnite podkastu, v katerem se mu je pridružil tudi kolega, prijatelj in redni obiskovalec Zvonetove stojnice na ljubljanski tržnici Mičo Robek.

Ekoloģiskā krīze, karš, pandēmija un nevienlīdzība ir kļuvuši par daļu no normālības - mākslinieks Artūrs Virtmanis personālizstādē “Psihopomps: iesācēja ceļvedis viņpusē” piedāvā savu versiju, kā dzīvot jaunajā realitātē. Līdz 2024. gada 11. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē būs skatāma Artūra Virtmaņa personālizstāde “Psihopomps: iesācēja ceļvedis viņpusē”. Ekoloģiskā krīze, karš, pandēmija un nevienlīdzība ir kļuvuši par daļu no normālības. Distopiski pasaules bojāejas scenāriji arvien vairāk kļūst par mūsu realitāti. Jebkura sistēma, atstāta pašplūsmai, laika gaitā tiecās uz haosu: siltuma enerģija izkliedējas, bioloģiskie organismi iet bojā, sabiedrības sabrūk. Vai pastāv kāds, kas varētu mūs ievest šajā jaunajā realitātē, ceļvedis, kas mūs varētu sagatavot pārmaiņām? Izstāde “Psihopomps: iesācēja ceļvedis viņpusē” sniedz iespēju ieraudzīt katastrofu kā izrādi (spectacle), kur drūmais un melanholiskais saplūst ar sapņaino un ekstātisko. Telpa un vide kā mākslas objekts un performatīvs notikums ļauj skatītājam piedzīvot uzburtas apokalipses ainas kā patiesi īstas un vienlaikus izbaudīt tās estētiski kā vērotājam no malas. Ar savu klātbūtni apmeklētājs kļūst par daļu no instalācijas. Projekts neaktualizē kādu konkrētu dabas, vides, tehnoloģisko vai sociāli politisko kataklizmu, bet drīzāk katastrofas ideju kopumā. Izstādi papildina performatīvu intervenču programma, kuru mērķis ir aktivizēt telpisko instalāciju.

Kateri zeliščni čaj bo v hladnejših mesecih najbolje podprl naš obrambni sistem in kaj iz domače lekarne še pride prav v tem času? V Svetovalnici je bila naša gostja Majda Temnik iz Ekološke zeliščne kmetije Majnika.

Avtor raziskuje kompleksno in kontroverzno temo gradnje kanalizacijskega cevovoda v Ljubljani, ki prečka ključno vodovarstveno območje mesta. Ta projekt je opisan kot največja in najnevarnejša strateška ekološka bomba, ki bi lahko, v primeru nesreče ali sabotaže, povzročila resne posledice za oskrbo s pitno vodo v Ljubljani. Jemec podrobno obravnava vprašanja politične moči, samovolje in (ne)svobode govora ter obveščanja v kontekstu tega projekta. Odkrili boste različne perspektive in pomisleke povezane s tem ekološko in politično spornim projektom, ki močno vpliva na slovensko družbo in demokracijo.

Bára Hertlová se věnuje tvorbě živých zahrad, pěstování a výrobě regionálních produktů a českých květin, ale i vzdělávání dětí, kterým se snažím poodkrýt kapitoly z encyklopedie přírody kolem nás. Všechny díly podcastu Větrník - Host ve studiu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

It's our first FDR of Kink Month 2023, so Capt'n Max & I are set to let our kink flag fly & recap the amazing Abby Martin's art party, which we do—but that's not all we do… Hours before showtime, Hamas attacked Israel, killing 100s of Israelis & taking dozens of hostages in what many call “Israel's 9/11,” its bold ferocity demonstrating Israel's breakdown in so-called “intelligence.” In response, Israeli forces are bombing Gaza, murdering 100s of Palestinians with vengeful vows of war & more war. I'm pretty shaken up about it, so I talk about it, but there's no simple solution to this war or any war, except never to start a war, occupation or apartheid colonization in the first place, no matter how “holy” the land. Warning: Explicit Conversations About Politics, Culture, & S3xuality!  Make Kink Not War! That's the Bonobo Way & my motto every day—especially in the kink-positive month of Kinktober—though wars are not kinky, at least not by my definition, which involves consenting adults only. Indeed, war is the opposite of kink, though gruesome *war p0rn* floods our media. I talk about learning a lot about the brutal apartheid nature of the Zionist occupation of Palestine from none other than Abby Martin whose “Gaza fights for Freedom” & other Empire Files documentaries are excellent reports on the plight of Palestinians. Capt'n Max *discovered* the amazing Abby Martin back in 2014 on the once-great RT (Russian TV), & then I invited her on The Dr. Susan Block Show for a remarkable interview. Last year, Abby & Mike Prysner interviewed Dr. Suzy on their Dosed Show about sex, violence & the Bonobo Way & a couple years earlier, she talked politics & cuckolding on Media Roots with Abby's brother Robbie Martin. Abby & Mike also attended our erotic-verging-on-orgiastic Bonoboville Reunion, so yes, you can see them (mostly in the background) on our ViceTV piece (now over 225K views!) So, we were delighted to join Abby & Mike at their art show & going away party at Queerspace Little Secret.  What a fun time dancing, chatting & ogling Abby's gorgeous abstract art. I was honored that Abby gave me “Hell Yeah,” one of her most beautiful paintings, as a gift. What a good time AND also an aphrodisiac, at least for Max & I. Even though, thx to Max's shingles, we can't touch each other's most intimate places right now, we managed to have a little orgasmic sex right after the party & before this show. Go Bonobos for disabled senior sex! Great music is the soundtrack to great sex, & sweet sounds played a big part in Abby's party. Go Bonobos for Max Collins of Eve 6, Mz Neon, Metal Mother, Televangel + DJs Succubus & Infernx! Music also plays a recurring role in this FDR podcast, starting with Max in the afterglow warbling “I'm in the Mood for Love.” Then moving onto the return of Brady calling in from Texas to sing his new song (part of his upcoming antiwar album), “Just Say No to NATO.” But the best singer is Brady's SUZY Award-winning dog Rufio crooning to the moon, “Just Say Noooo to NATOOooooo.” Other subjects on the Love Train include Olivia Wilde, niece of late great Counterpunch publisher Alex Cockburn – pronounced Cohburn, not cock-burn—though we have a field day with that pronunciation; coconut oil (good for cock burn); GW Bush & the Yale Skull & Boneheads, plastic in our water; & the terrible attacks on Ekolo ya Bonobo. Stay tuned for our arbitration against Zuck the META cuck making mega bucks off our exploitation & then rewarding our hard work with deactivation. And Be Bonobo. Even if we can't stop wars in the Middle East, Ukraine or anywhere in this war-torn world, we can at least make our voices heard - unless we're censored... Well, we can at least Be Bonobo & make peace through pleasure in our own lives. It's a start! Happy Kink Month 2023! It may not seem like it for sooo many reasons, but it really is a better time than ever to… Make Kink Not War. Check out more of my prose & shows: https://drsusanblock.com/kinktober-2023 Need to talk privately? Call Our Therapists Without Borders anytime: 213.291.9497. We're here for YOU. 

„Uvádí se, že ve 20. století zaniklo 1,9 milionů kilometrů mokřadů po celém světě, to je 24 rozloh České republiky,“ upozorňuje Kateřina Berchová-Bímová z Katedry aplikované ekologie Fakulty životního prostředí ČZU, která se zabývá vlivem člověka na přírodu a na přírodě blízká společenstva. V rozhovoru s moderátorkou Patricií Strouhalovou mluvila nejenom o významu mokřadů, ale také o invazivních rostlinách nebo zelených střechách.Všechny díly podcastu Host Radiožurnálu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Posledice podnebnih sprememb povzročajo kmetijstvu vse hujšo škodo. Suše, vročinski valovi in neurja ogrožajo pridelavo hrane, ta pa po drugi strani prispeva veliko izpustov toplogrednih plinov, ki so gonilo podnebnih sprememb. Kako se lahko kmetijstvo, zlasti gojenje kulturnih rastlin, prilagaja podnebnim spremembam? Kako lahko panoga zmanjša svoj ogljični odtis? In zakaj moramo pravzaprav govoriti o spremembah v celotni prehranski verigi? Na ta vprašanja bodo poskušali odgovoriti v Studiu ob 17 h gostje oddaje: - Jernej Jakše, Biotehniška fakulteta - Matjaž Glavan, Biotehniška fakulteta - Ana Frelin-Larsen, Ekološki inštitut v Berlinu - Bart Stegeman, EIT Climate-Kic - Maša Žagar, generalna direktorica direktorata za kmetijstvo na ministrstvu za kmetijstvo, gozdarstvo in prehrano.

V zadnjega pol stoletja se je številčnost populacije sladkovodnih živalskih in rastlinskih vrst zmanjšala za 83 %, izginilo je 30 % sladkovodnih ekosistemov, pod različnimi stopnjami zaščite pa je vsega 17 % svetovnih vodotokov. Na Balkanu teče še nekaj zadnjih divjih rek v Evropi, a tudi te so zaradi klimatskih sprememb, neodgovornega razvoja, hidroelektrarn, onesnaženja in številnih drugih ekonomskih in neekonomskih dejavnikov vedno bolj ogrožene. Zato so pred nekaj dnevi v Karlovcu, mestu štirih rek, pod pokroviteljstvom globalne okoljevarstvene organizacije The Nature Conservancy v sodelovanju z nevladnimi okoljskimi združenji iz petih držav nekdanje Jugoslavije zagnali projekt United for Rivers, Združeni za reke, pod okriljem katerega želijo v prihodnjih letih zaščiti 400 kilometrov strug na trinajstih rekah. Sogovorniki: Irma Popovič Dujmovič, direktorica Programa za sladke vode pri organizaciji The Nature Conservancy; Aljoša Duplič, direktor Zavoda  za zaščito okolja in narave; Dragana Mileusnič, direktorica programov za JV Evropo pri TNCju; Sandra Josovič, predstavnica najstarejše civilne okoljevarstvene organizacije, Centra za životno sredino iz Banja Luke; Milija  Čabarkapa, direktor  ekološkega združenja Eko-tim; Nataša Milivojevič, direktorica Ekološkega združenja Rzav; Gjorgji Mitrevski, združenje Eko svest. Zapiski United for Rivers

Minister za gospodarstvo in okoliške dejavnosti je napovedal velik investicijski paket, ki naj bi oživil slovensko lesnopredelovalno industrijo. V ta namen bodo šli milijoni evrov. Gre za načrt, po katerem bi preprečili slovenskemu lesu, da podcenjen kot debla roma v Avstrijo in se nato k nam vrača v obliki ladijskega poda in pohištva, dodana vrednost pa ostaja čez severno mejo. Lesnopredelovalna industrija je bila namreč ena prvih, ki je pred tridesetimi leti padla pod žago novih časov. Ob tem pa je minister, očitno ganjen nad slovensko poraščenostjo, na slovesnosti še dodal: "Slovenci nimamo nafte in plina, imamo pa gozd!" Konec navedka. Seveda smo izjavo vzeli iz konteksta, kajti zeleno všečno je minister nadaljeval, da moramo z gozdom pametno gospodariti; ampak jemanje iz konteksta je eno najbolj priljubljenih orodij v naši izrazito manipulativni oddaji. Tako danes, dokler ne pridejo možje z motorkami, odidimo na sprehod v slovenske gozdove. Če se omejimo samo na gospodarsko funkcijo gozda, je bil gozd vedno prištevan k finančnemu sektorju. Slovenski kmet ga je tradicionalno in ljubkovalno klical za »kmetovo banko« – verjetno, ker je bil valutno trden in ker je videl rasti obresti. Pa tudi zaradi tega, ker si je lahko pri njem izposodil denar – če je že hotel kredit. Minister je s svojo izjavo gozd prvič iz finančnega sektorja premaknil proti petrokemiji, ko ga je priglihal energentoma, kot sta nafta in plin. In po pravici je tako; če bi ubogi Arabci, ki se kopajo v nafti, imeli vsaj desetino slovenskega gozda, bi v veselju skakali po jasah in se vesili po njegovih vejah. Morebiti bi celo pozabili na tam priljubljene vojne in bi se raje sprehajali pod zelenim pokrovom … Pa ga nimajo, in zato je minister ponosno primerjal slovenski gozd z njihovo nafto in plinom. Na nesrečo pa se razumevanje spremeni, ko – poučeni z znanjem nižje stopnje osnovne šole – ministrovo izjavo damo v kontekst še drugih nalog, ki jih gozd opravlja za nas, ljudi. Ob gospodarski ima gozd še socialno in ekološko vlogo. Vsaj tako so njega dni razlagale učiteljice v četrtem razredu, ko so razred odpeljale v gozd, ki je v večini slovenskih šol takoj za telovadnico. Če tako gozd razumemo skozi njegovo socialno in ekološko vlogo, se pravi s sprehodi, rekreacijo ter zadrževanjem vode in ohranjanjem tal, z naseljenostjo podeželja in nenazadnje z dihanjem samim, potem nas ministrova izjava lahko skrbi. Razlog je očiten. Če bomo v energetski orgiji, v katero se je spustila civilizacija, začeli gozd razumevati kot energent, kot vir marksističnega profita, tako kot to počnejo z nafto in plinom bogate države, se bomo ekspresno samoukinili. Najprej kot narod, nato še kot vrsta. Prav v Sloveniji – spet gre za osnovnošolsko vèdenje – so v kočevskih gozdovih, sicer tuji aristokrati začeli gospodariti z gozdovi na prijazen način. Ta metoda, znana kot »sonaravno gozdarjenje«, nas še danes dela uspešne in edinstvene ter iz dežel, kjer so gozdove spremenili v koruzne njive, prihajajo strokovnjaki na oglede, ki se končajo z aklamacijami. Ampak poročila s terena v zadnjih desetletjih niso ravno optimistična. Slovenski gozd in našo gozdnatost so napadle biblijske nesreče; od požarov, do armade zalubnikov, podnebnih sprememb, vetrolomov in podobnega. Ob tem pa lastniška struktura, ki je bila ena najljubših igračk slovenske osamosvojitvene politike, kaže svoje rezultate. Govorice iz slovenskih gozdov, ki jih širijo srnjad, zajci, medvedi in po nekaterih govoricah celo palčki, pričajo o tem, da motorka poje svojo cvilečo melodijo pogosteje, kot bi bilo to zaželeno, potrebno in za gozd zdravo. Novi lastniki večinsko niso kmeti, so pa sprejeli kmetski pogled na gozd kot kmetovo banko. Banke novodobnih gozdarskih elit pa niso posojilnice devetnajstega stoletja, ko je rek nastal … To so špekulativne ustanove in sodobni gozdarji v gozdu vidijo – ne klasične banke temveč borznoposredniško ali investicijsko ustanovo, ki bo z milijonskim vlaganjem v lesnopredelovalno industrijo Slovenijo naredila uspešno. Kot sta nafta in plin za uspešne naredila Venezuelo, Rusijo ali Saudsko Arabijo. Zadnjič je predstavnica gozdarstva na burne odmeve javnosti, ki so se pojavili ob sečnji na ljubljanskem Rožniku, pristavila, da sicer razume čustveno navezanost ljubiteljev tega gozda na drevesa, a da na Rožniku ne moremo imeti pragozda. Ekološko teroristično in povsem skregano z gospodarsko logiko se v današnji oddaji sprašujemo: "Zakaj pa ne?"

U poslednjih godinu dana nije sprovedena nijedna mera na smanjenju zagađenja vazduha, jedino što je usvojen akcioni plan. Do 2030. trebalo bi da se prepolovi zagađenje, a za to bi država trebalo da odvoji 2,6 milijardi evra. Zbog posledica zagađenja, u Srbiji godišnje umre 15.000 građana Srbije, ako bi se sproveo akcioni plan broj umrlih bi se smanjio za 2.500 ljudi. Romska populacija nije deo problema paljenja sekundarnih sirovina, već deo rešenja. Međutim, država neće da se bavi time, već se skriva iza političke osetljivosti tog pitanja. Rešenje je u mašinama tj. granulatorima koje na ekološki način odvajaju bakar iz kablova. Pomenute mašine koštaju 100.000 evra, ali mogu da uposle oko 35 sakupljača sekundarnih sirovina. Postoje i mašine koje koštaju 800 evra, sa kojima se može skidati kablovi bez paljenja. Mi smo zemlja duboko korupmirana i vrlo je verovatno da se negde u Srbiji spaljuje medicinski otpad iz uvoza, ali tvrdnja da se to dešava noću i da je zbog toga veće zagađenje noću nego danju je pretenciozna. Objašnjenje leži u činjenici da je zagađenje svugde na svetu veće noću jer kada se atmosfera ohladi, zagađenje se slegne u niže slojeve. Za poplave u Srbiji nisu krivi samo nesavesni pojedinci koji zagađuju reke, kriva je i država koja ih ne kažnjava ili su kazne male, ali i ne ulaže u ekologiju i vodoprivredni sistem. Gost: Bojan Simišić, Udruženje "Eko straža"

Sabor o sudjelovanju Hrvatske u europskom projektu obuke ukrajinskih vojnika. Policija na širem splitskom području u potrazi za mladićem koji je automobilom namjerno naletio na policajca i teško ga povrijedio. Obilježeno trideset godina otkako je u Hrvatskoj zakonski uspostavljena institucija pučkog pravobranitelja ili ombudsmana. Pronađen vjerojatni zagađivač plaže u Istri. Ekološki aktivisti prosvjedovali na skupu o pučkom pravobranitelju u trenutku dok je govorio premijer Andrej Plenković.

Novembra sākumā Rīgas mākslas telpā būs skatāma izstāde "Dekoloniālās ekoloģijas", ko veidojis Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs  sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Kultūras iestāžu apvienības izstāžu zāli. Raidījumā trīs izstādes darbu tapšanas stāsts. Filozofs Haralds Matulis pievērsies glezniecībai, turpinot pirms gada aizsākto sajūtu ceļojumu uz Ukrainas pilsētiņu Černivciem. Māksliniece Linda Boļšakova, sadarbībā ar biologiem, mācās no augu izdzīvošanas īpatnībām. Māksliniece izzinājusi sevišķi retu augu sugu – Alpu kreimuli, kas Latvijā līdz pagājušā gadsimta vidum bija sastopama tikai un vienīgi uz Daugavas Staburaga klints. Māksliniece Līga Spunde stāsta par savu pandēmijas pieredzi, tverot vārdu "ekoloģija" plašākā – cilvēka labbūtības kontekstā:  raksta digitālā detoksa dienasgrāmatu, un, no mākslinieces līdz šim praktizētās digitālās mākslas migrē uz sietspiedes tehniku un japāņu ziedu kārtošanas mākslas ikebanas apceri. Vairāki no izstādes "Dekoloniālās ekoloģijas" darbi tapuši ilgākā laika posmā, evolucionējot un pilnveidojoties Latvijas Laikmetīgās mākslas centra agrāk īstenotās projekta sadaļās. Izstādes darbi ir īpaši ar vēlmi pētīt zinātnē, sabiedrībā notiekošo, veidot dialogu ar izstādes skatītāju. Izstādes ideju ieskicē tās kuratore Ieva Astahovska. Izstāde "Dekoloniālās ekoloģijas" Rīgas mākslas telpā tiek pieteikta kā daļa no Latvijas Laikmetīgās mākslas centra īstenotā projekta "Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā", kas pievēršas pagātnes un šodienas samezglotajām attiecībām Latvijā un Baltijā caur aktuālās ekoloģiskās krīzes un vides jautājumu prizmu. Vēl viena projekta daļa bija pirms gada notikusī māksliniecisko pētījumu publiskā programma "Pārmaiņu ekosistēmas" pilsētvidē. Arī filozofiju studējušais rakstnieks, publicists, kurš šai izstādē debitē kā mākslinieks, Haralds Matulis pagājušā gada rudenī piedalījās ceļojumu un pieredžu ciklā "Pārmaiņu ekosistēmas".  Māksliniece Līga Spunde izstādei Rīgas mākslas telpā radījusi sietspiedes darbu sēriju "Maijpuķīšu pušķis nogurušai meitenei". Izstādes katalogam, un arī kā šī darba paskaidrojums, tapa  kopā ar Klāvu Melli rakstītā autores digitālā detoksa dienasgrāmata. Izstādē Rīgas mākslas telpā būs skatāms Lindas Boļšakovas darbs "Staburadze corallia", kas arī aizsākās jau pirms gada. Uzklausot mākslinieku Haralda Matuļa, Līgas Spundes, Lindas Boļšakovas stāstus, tie liekas tik daudzslāņaini, tik izvērsti laikā! Jautāju kuratorei Ievai Astahovskai, kā tos vispār iespējams parādīt izstāžu zālē? Jā, būšot daudz teksta, šī ir izstāde sarunai gatavam skatītājam, kurš gatavs izzināt arī aiz vizuāli tveramā. Taču būs arī publisko pasākumu programma, kuras viens no mērķiem būs sociāli iekļaujoša mākslas pieredze, tajā būs arī notikumi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Izstāde "Dekoloniālās ekoloģijas" Rīgas mākslas telpā būs skatāma no 2. novembra līdz pat nākamā gada 15. janvārim.