Podcasts about sirmais

Šudiņ sasateikam ar dirigentu Māri Sirmuo, kura saknis vaicojamys Latgolā. Māris Sirmais ir vairuokkuortejs Latvejis Leluos muzykys bolvys laureats, Latvejis Zynuotņu akademejis goda lūceklis i Treis zvaigžņu ordeņa kavalers, vaļsts akademiskuo kora “Latvija” muokslinīciskais vadeituojs. Koč i Māris dzims i audzs Reigā, latgaliski jis runoj jau nu bierneibys. Ar Māri runuosim par dzīšmu i deju svātku unikalitati. Taipat, saprūtams, ari par muzyku i juo īdevesmis olūtim. “Ka mes saleidzynojam, kas ir taids eipašs myusu tautai, tod tī ir dzīšmu i deju svātki. Vysmoz munā dzeivis laikā maņ nasagrybātu zaudēt tū sajiutu, ka vystyk tuos miļzeiguos masys, ka juos sasalosa na deļ īmesļa, kab īdzartu i svynātu, bet sasalosa, lai paruodeitu tautys kulturu i myusu tautys dvēselis stuovūkli tamā šaļtī, myusu emocejis, kas tymā laikā vīnoj tik daudzys tyukstūšys myusu tautīšu. Maņ tai redzīs, ka itei sajiuta vīnreiz pīcūs godūs ir kai svietneica... Es zynu, ka vysi muni pazinis, kas atbrauc i radz tū vysu, jim pat pīteik YouTubē paruodeit kaidus fragmentus voi tys byutu nu dzīšmu voi deju svātku. Es radzu, ka tim cylvākim, vysa pyrma, ir šoks, voi tys vyspuor šudiņ ir īspiejams. Voi tys vyspuor ir īspiejams i kotrā ziņā te ir tikai vīna atziņa. Muni kolegi Eiropā maņ bīžai soka: Māri, pi myusu tys vaira nav īspiejams, tys ir koč kas unikals,” soka Māris Sirmais. Māris izsver, ka sabīdreibā ir svareigi sabalansēt  leidzsvoru storp tureigumu i ticeibu. Par tū, cik vierteiga ir rodūšuma i muokslys kluotbyušona myusu kasdīnā. “Ar matematiku tu vari atteisteit tikai vīnu smadzinu puslūdi, bet lobū smadzinu puslūdi tu vari atteisteit tikai ar rodūšuom maņom. Vysleidza, voi tei ir kusteiba, muzyka, voi tys ir kaids instruments, kuru tu spieļoj. Tys atteista vysu i ritma sajiutu, i tu puorzini sovu organismu, elpuošonu, bolsu, emocejis. Tai sabīdreiba palīk arviņ empatiskuoka. Empateja gaist tymā šaļtī, kod tev nav emoceju, kod tu palīc kai akmiņs. Muzyka i vyss, kas saistuos ar rodūšumu, tys ir tys, kas myus, pat tūs styngruokūs akmiņus, spiej koč kai izkausēt i radeit kai cylvākus.”

Svinot Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas katedras jubileju un, protams, domājot gan par Dziesmu svētku nākotni, gan kordiriģentu atalgojumu Latvijā, par Latvijas kora mākslu un diriģēšanas skolu Kultūras rondo pārrunājam ar diriģentiem Airu Birziņu, Jāni Baltiņu un Mārtiņu Klišānu. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Kordiriģēšanas katedra 5. oktobrī svinēs savu 80 gadu jubileju – plkst. 18.00 Latvijas Universitātes Lielajā aulā izskanēs kormūzikas koncerts, kurā piedalīsies JVLMA jauktais koris un absolventi, kā arī bijušie un esošie katedras pedagogi. Koncerta pirmajā daļā dziedās JVLMA jauktais koris un diriģenti būs bijušie un esošie studentu kora vadītāji – Jānis Grigalis, Juris Kļaviņš, Romāns Vanags, Mārtiņš Klišāns, Māris Sirmais, Ints Teterovskis, Jānis Ozols, Valdis Tomsons un Kaspars Ādamsons. Koncerta otrajā daļā kopā ar JVLMA jaukto kori aicināti dziedāt absolventi. Šajā daļā diriģēs pašreizējie un bijušie katedras pedagogi – Leons Amoliņš, Jevgeņijs Augustinovičs, Jānis Baltiņš, Ivars Bērziņš, Aira Birziņa, Viesturs Gailis, Māra Marnauza, Mārtiņš Ozoliņš un Andris Veismanis. Programmā skanēs latviešu komponistu kormūzika – Jāzeps Vītols, Emīls Dārziņš, Emilis Melngailis, Pēteris Barisons, Jānis Kalniņš, Jānis Zālītis, Jēkabs Mediņš, Imants Ramiņš, Juris Karlsons, Roberts Liede, Rihards Dubra, Andris Vecumnieks, Juris Vaivods, Renāte Stivriņa un Andris Dzenītis. -- Aira Birziņa ir kora diriģēšanas profesore Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, diriģente Rīgas Doma meiteņu korī “Tiara”, VEF Kultūras pils sieviešu korī “Dzintars” un Ogres kultūras centra sieviešu korī “Rasa”. Viņa ir bijusi vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente, ir Ogres apriņķa un Rīgas sieviešu koru grupas virsdiriģente, Latvijas koru nozares padomes eksperte. Mārtiņš Klišāns ir Cēsu rajona koru virsdiriģents, Rīgas Doma zēnu kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs. Jānis Baltiņš ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docents un kopš 2017. gada – kora diriģēšanas katedras vadītājs.  

Stāsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas profesors Romāns Vanags  Te nu būtu stāsts saistībā tieši ar mani. 1987. gada augustā saņemu zvanu no rektorāta: "Jūs izsaucis profesors Imants Kokars!" Nobrīnījos, jo es taču vairs nestudēju akadēmijā, kādēļ gan viņš mani tā aicinātu? Iesaucis kabinetā, saka: "Raksti iesniegumu!" Parasti jau iesniegumus raksta ne pārāk labās lietās – kad atlaiž no kaut kurienes. Domāju – no kurienes viņi mani taisās atlaist? Tajā laikā strādāju Latvijas Radio korī pie Edgara Račevska. Un Kokars saka: "Mācīsi diriģēt!" Pats tikai divus gadus atpakaļ beidzu studēt, un tagad sākšu kādam mācīt? Bet Imantam pretī nerunāja. Kokara kā rektora laiks beidzās 1990. gadā. Togad Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika "Koru kari". Diriģēju savu skolotāju kori no Tukuma "Vanema" – dziedājām Emiļa Melngaiļa "Senatni". Pēc mana izpildījuma paskatos atpakaļ, un žūrijas priekšsēdētājs Karlsona kungs ir piecēlies kājās un aplaudē. Tā parasti žūrija nedara. Pēc tam saņēmu zvanu no jaunā rektora, profesora Jura Karlsona: "Turpmāk tev būs jāvada mācību koris. Es gribu, lai viņi dzied tā, kā tu diriģē!" Mācību koris ir īpašs organisms, kurā sastopas viedums ar pilnīgu zaļknābību. Pirmajā kursā ierodas studenti, kuriem vēl nav priekšstata, ko viņi mācīsies un kā viņiem klāsies. Un tad tur ir vecāko kursu studenti ar manāmu pārākuma apziņu. Un visu šo organismu jāmāk savienot kopā, jārada vienota izpratne par to, kas ir mūsu cunftes sūtība, cik atbildīgi mēs esam un tajā pašā laikā jāspēj sajust arī mākslinieciskās virsotnes. Mācību koris ir izcila laboratorija, un novēlu katram jaunam diriģentam izbaudīt un pieprasīt pēc iespējas vairāk laika, lai varētu pie šī kora strādāt ne tikai kā dziedātājs, bet arī kā diriģents. Kad vadīju mācību kori, tā rindās bija Mārtiņš Klišāns, Kaspars Putniņš un viņa brālis Pauls Putniņš, Aira Birziņa, Agita Ikauniece, Māris Sirmais. Mums bija kora vecākais, ļoti izcila personība, es patiešām priecājos, ka viņš bija mans lielākais palīgs – Juris Vaivods, komponists un diriģents. Varu teikt, ka manā laikā visa mūsu virsdiriģentu plejāde bija mācību kora dziedātāji –klausīja man un mūzikai, un man ir prieks, par ko viņi ir izveidojušies. Manā studiju laikā mums bija divi mācību kori, jo tajā laikā bija ļoti daudz studentu. Arī, kad es vadīju kori, dziedāja vairāk par 30 puišiem un tikai kādas padsmit meitenes. No mūzikas skolotājiem meitenes nāca dziedāt, jo mums vienkārši nebija balansa, toties dažiem puišiem pēc manas atlases bija jāiet dziedāt mūzikas skolotāju korī. Mums bija liela konkurence. Kad vēl studēju pats, mācību korim, protams, nebija tādu uzdevumu kā tagad. Repertuārs bija krietni vienkāršāks, un mūsu zināšanas par pasaules mūziku un tendencēm bija stipri ierobežotas, kā jau padomju laika cilvēkiem, kuri nevarēja daudz dziedāt sakrālo mūziku, kuriem bija diezgan problemātiska izpratne par mūsdienu mūzikas tendencēm. Bet tā bija laboratorija. Pēteris Vasks nāca ar saviem darbiem, Ilze Arne, Selga Mence, Pēteris Plakidis, kas mums bija jaunums. Mums bija ļoti daudz sadarbību, piemēram, ar Leonīdu Vīgneru, kurš iestudēja daudz interesantu darbu – gan latviešu klasiku, gan jaunos komponistus. Atceros Imanta Kalniņa darbu, ko vairs laikam nekad neizpildīs – "Oktobra oratoriju". Tas bija milzīgs pārdzīvojums – braukt ar Leonīdu Vīgneru uz viņa studiju vietu – Maskavu – un dziedāt to Čaikovska koncertzālē. Man, pirmā kursa studentam, tas bija liels saviļņojums. Vīgnera kungs gan nebija pārāk laipns ne pret dziedātājiem, ne pret mūziķiem, bet tagad es to novērtēju kā izcilu skolu. 5. oktobrī Latvijas Universitātes aulā Kora diriģēšanas katedras jubilejas koncertā mācību koris skanēs pašreizējā sastāvā, un pirmajā daļā to diriģēs visi iepriekšējie mācību kora diriģenti, tajā skaitā arī es. Domāju, ka šis koncerts būs atkalredzēšanās tiem, kas paši ir bijuši mācību kora dziedātāji, pēc tam mācību kora diriģenti, un tagad varbūt jau ir senioru vecumā, un varēs atskatīties uz savu padarīto darbu un redzēt, kā turpinājums veidojas.

Laikā pirms Lieldienām piedāvāt klausītājiem apcerīgi skaistu mūziku sola Valsts Akadēmiskais koris (VAK) „Latvija”, kamerorķestris „Sinfonietta Rīga” un solisti. Rīgas Sv.Pētera baznīcā 28.martā izskanēs koncerts. Programmā Gabriela Forē Rekviēms, Arvo Perta „Stabat Mater” un Gijas Kančelli pēdējais skaņdarbs. Par koncertu stāsta diriģents Māris Sirmais. Koncertam Zaļajā Ceturtdienā izvēlēti darbi, kurā katrs klausītājs neatkarīgi no muzikālā prasīguma līmeņa var kaut ko atrast sev, pārliecināts Māris Sirmais. Franču romantiķa Gabriela Forē Rekviēma lasījumā Māra Sirmā vadītais koris „Latvija” sabalsosies ar kamerorķestri „Sinfonietta Rīga” un ērģelnieku Aigaru Reini, kā arī Latvijas Nacionālās operas solistu, basbaritonu Rihardu Mačanovski un soprānu Natāliju Behmu, kas dzimusi un studējusi Kijivā, bet patlaban dzīvo Rīgā. Otrs darbs, kas skanēs koncertā Zaļajā Ceturtdienā, ir gruzīnu komponista Gijas Kančeli pēdējais sacerētais opuss, tā nosaukums latviski skan „Gaistošā pasaule”. Gija Kančeli Mārim Sirmajam bija tuvs draugs un īpašs cilvēks. Trešais skaņdarbs, kas izskanēs Zaļajā Ceturtdienā, būs igauņu komponista Arvo Perta pirms turpat četrdesmit gadiem komponētais mātes sāpju caurstrāvotais opuss „Stabat Mater”.

15. martā Rīgas Domā komponista Riharda Dubras 60. dzimšanas dienai veltītu koncertu sniegs Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un diriģents Māris Sirmais. Koris jau vairāk kā 20 gadus ir Riharda Dubras darbu pasūtinātājs un pirmatskaņotājs, kā arī abpusēja sadarbība vainagojusies vairāku albumu ieskaņojumos. Tajā izskanēs pēdējās divās desmitgadēs tapuši skaņdarbi jauktajam korim a cappella ar katoļu liturģijas tekstiem sešās valodās – vācu, angļu, franču, latīņu, latgaliešu un ukraiņu. Starp tiem trīs Latvijas pirmatskaņojumi – motetes “Der Sturm”, “Herr, bleib bei uns” un “O vos omnes”, kā arī pirmatskaņojums, veltījums tuva drauga piemiņai “Lux Aeterna”, kas komponēts šogad. Koncerta noslēgumā izskanēs dziesma “Viena uzvilkta skanoša stīga” ar Daces Micānes-Zālītes vārdiem un magnifikāts “My Soul Doth Magnify the Lord” jauktajam korim, čellam, diviem mežragiem un sitaminstrumentiem. Sarunā ar Māri Sirmo - par nozīmīgākajām virsotnēm sadarbībā ar komponistu Rihardu Dubru, par Dubras individuālo kormūzikas rokrakstu, vairāk runājam par dažiem darbiem, kas izskanēs jubilejas koncertā, kā arī diriģenta novēlējums komponistam.

Šķiet, ka tik padziļināti par palīdzēšanu kā mīlestības izpaušanu formu vēl nebija sanācis parunāties. Tāpat šai sarunā arī par to, kā būt attiecībās un, kas kuram traucē tādās būt.

28. novembrī plkst. 19.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Lielajā zālē izskanēs JVLMA Kora diriģēšanas katedras kora mūzikas koncerts "Vītols un mēs".  Tā pirmajā daļā skanēs komponista, JVLMA dibinātāja Jāzepa Vītola a cappella kora dziesmas, savukārt otrajā daļā izskanēs skaņdarbi korim, kuru autori ir Raimonds Pauls, Maija Einfelde, Mārtiņš Brauns, Arturs Maskats, Ilona Rupaine, Ēriks Ešenvalds, Jānis Ķirsis un Jēkabs Jančevskis.  Koncertu vadīs muzikoloģe un mūsu "Klasikas" kolēģe Ilze Medne.  Visus skaņdarbus atskaņos JVLMA jauktais koris (mākslinieciskais vadītājs – Valdis Tomsons), solisti būs Ieva Zvejniece (soprāns), Paula Pērkone (alts), Kristaps Solovjovs (tenors), Aleksandra Špicberga (alts), Artūrs Švarcbahs (bass), piedalīsies arī sitaminstrumentālisti Reinis Tomiņš, Arnis Stepiņš un Jēkabs Bernāts. Pie diriģenta pults stāsies Andris Veismanis, Valdis Tomsons, Māris Sirmais, Kaspars Ādamsons, Romāns Vanags, Aira Birziņa, Mārtiņš Klišāns, kā arī Jānis Baltiņš, ar kuru plašākā sarunā tiekamies "Klasikas" studijā, lai runātu par labi zināmo un arī pārsteidzošo Vītola kormūzikā, par šī brīža situāciju kora diriģēšanas katedrā un to, cik svarīgi līdzās profesionālo iemaņu attīstībai studentus izveidot par iedvesmot spējīgām personībām. "Vadīt kori – tas nav darbs, tas ir dzīvesveids," sarunas gaitā uzsver Jānis Baltiņš.    

31. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā Valsts Akadēmiskais koris Latvija un diriģents Māris Sirmais aicina piedzīvot pasaules pirmatskaņojumus. 

12. augustā Alsungas pils pagalmā notiks klasiskās mūzikas brīvdabas koncerts “Suitu kods mūzikā”. Koncerta mākslinieciskā vadītāja, diriģenta Māra Sirmā aicināti tajā vienkopus pulcēsies mūziķi, kuru saknes vai dzīve un talanta attīstība ir cieši saistīta ar suitu novadu – mūziķi, dziedātāji Juris Vizbulis, Anta Jankovska un Ance Krauze, akordeoniste un dūdiniece Anta Puķīte, ģitāras virtuozs Miks Akots, vijolniece Elza Siliņa, kā arī komponists Raimonds Tiguls. Visu bagātinās Kurzemes un visas Latvijas profesionālās mūzikas lepnums – Liepājas simfoniskais orķestris un koris “Sirmā Kamērs”. Par klasiskās mūzikas brīvdabas koncerta “Suitu kods mūzikā” saturu un dalībniekiem Kultūras rondo studijā stāsta koncerta mākslinieciskais vadītājs, diriģents Māris Sirmais, dziedātāja Anta Jankovska un producente Kristīne Zvirbule. Latvijas kultūrkartē suitu novads iezīmējas ar spilgtām vēsturiskajām tradīcijām, taču ne mazāk interesanti ir parādīt, ka suitu novads izauklē un mākslinieciski rosina arī spēcīgus profesionālos mūziķus. Koncerta apmeklētājiem būs iespēja baudīt Latvijā un pasaulē pazīstamas un iemīļotas melodijas, kā arī iepazīties ar mazāk pazīstamiem Kurzemi apdziedošiem latviešu komponistu radītiem opusiem sirdij patīkamā un profesionāli augstvērtīgā izpildījumā. Koncerta mākslinieciskais vadītājs, diriģents Māris Sirmais  ap sevi pulcējis varenu komandu –  komponistu Raimondu Tigulu, Liepājas Simfonisko orķestri un solistus – suitu novadā dzimušos, augušos, profesionālos mūziķus ar īpaši viņu balss tembram veidotiem un aranžētiem darbiem – Antu Jankovsku (soprāns), Juri Vizbuli (tenors), Miku Akotu (ģitāra), Anci Krauzi (vokāls), Antu Puķīti (akordeons), Elzu Siliņu (vijole). Koncertu kuplinās arī Suitu sievas un Suitu vīri, kopa Suitu dūdenieki un īpaši koncertam izveidots koris – “Sirmā Kamērs”. “Apvienojot simfonisko orķestri un Latvijas profesionālos mūziķus, kurus saista suitu saknes, tapis spēcīgs apliecinājums Kurzemes identitātes un kultūras sejai. Kurzeme, jūra, suitu un apkārtējo novadu ļaudis – tā visa ir Latvija un veidojot koncertprogrammu ap mūsdienu latviešu profesionālajiem mūziķiem ar suitu saknēm, ir iespēja ieraudzīt suitu kultūrtelpas krāsu visas valsts kultūras audeklā. Suits nav sinonīms pagātnei, būt par suitu ir dzīvas identitātes jautājums Latvijas kultūras bagātība.” Uz koncertu “Suitu kods mūzikā” aicina producente Kristīne Zvirbule. “Suitu kods mūzikā”  skatītājus priecēs ar  fragmentiem no Dž. Verdi, pasaulē, iespējams, populārākās operas “Traviata”, Astora Pijacollas darbiem, daļām no R. Tigula oratorijas “Jūras grāmata”, fragmentiem no Riharda Dubras operas “Suitu sāga,” kā arī Ērika Ešenvalda, Imanta Kalniņa, Kārļa Lāča un Raimonda Paula skaņdarbiem.

In dieser Radioreise nimmt Sie Alexander Tauscher mit auf eine Tour unter dem Motto "Taste of Latvia". Wir erkunden den Geschmack Lettlands und zeigen damit die kulinarische Vielfalt dieses kleinen baltischen Staates. Der in Riga berühmte Chefkoch Mārtiņš Sirmais läuft mit uns über den quirrligen Zentralmarkt von Riga. In seinem Restaurant "3 pavāru restorāns Tam" teilt er sich den Herd mit zwei weiteren Spitzenköchen. Wir sind in der Showküche zu Gast und sprechen über die Bedeutung von Fisch in der lettischen Küche. Dabei plaudert die TV-Produzentin Ilze Lasmane-Broze über die Kochsendungen im lettischen Fernsehen. Liane Viltane und Kristele Pudane zeigen uns in der Ramkalni-Fabrikation, was die Letten aus Beeren und Früchten alles für Leckereien herstellen. Justine Kelja vom Restaurant Pavāru māja Līgatne erklärt uns, was in den 300 künstlichen Höhlen ihrer leicht hügeligen Region gelagert wurde und noch heute gelagert wird. Bei der Bäuerin Vita Petrova in der kleinen Siedlung Upites schauen wir bei der Herstellung des lettischen Nationalkäses Kimenu Siers über die Schulter. Der Koch und leidenschaftliche Hobby-Bäcker Renards Purmalis schiebt für uns in seinem historischen Holzofen im Holzkunstmuseum des Vienkoči-Parks ein tradtionelles Holzofenbrot ein. Nora Redliha mit ihrem Unernehmen Birzi zeigt uns, wie der ebenfalls traditionelle Birkensaft gezapft wird. Kräuterkoch Odis Lejnieks serviert uns ein Menü, dessen Zutaten vor der Türe eines historischen Anwesens gedeien. Der aus Mexico stammende Allessandro Purron führt uns in die Kantine des Soviet Bunkers in Lignate. Schließlich mixt uns Baarkeeper Raimond einen nordischen Coctail in der Gimlet-Bar von Riga. Viel Spaß im Tasty Latvia!

Welkom terug bij een nieuwe aflevering van Kalm met Klassiek, dé podcastserie voor je dagelijkse momentje rust. Het thema van deze week is 'Licht'. Want ja… Een beetje licht in deze donkere tijd van het jaar kunnen we wel gebruiken toch? Én er bestaan prachtige muziekstukken die iets met licht te maken hebben. Voor vandaag heeft Ab muziek gevonden van een Letse componist: Māris Sirmais. Hij zet zich actief in voor de ontwikkeling van de Letste koorcultuur en schrijft dan ook zelf veel koorcomposities. We luisteren naar Ar zvaigžņu kluso gaismu en dat betekent 'Met het zachte licht van de sterren'. Droom weg bij een sterrenhemel die zachtjes straalt… 

Valsts Akadēmiskajam korim "Latvija" decembra sākums sācies ar sprinta cienīgu ātrumu un intensitāti. Aizvadīti Raimonda Tigula jubilejas koncerti Rīgā un Ventspilī, 10. decembrī gaidāma pirmā oficiālā tikšanās ar LNSO jauno galveno diriģentu Tarmo Peltokoski, bet 7. decembrī koris aicina klausītājus uz īpašu Adventes laika koncertu jaunajā kultūras centrā "Ulbrokas pērle", kurā izskanēs vairāki pasaules pirmatskaņojumi. Tiešraidē šo koncertu dzirdēs Latvijas Radio 3 "Klasika" klausītāji. "Šobrīd to ļoti var izjust: midzinošais kovidlaiks, kad dzīve ieņēma "lento" tempu, ir aiz muguras, un atsākusies spriedze, pie kādas mēs vienmēr bijām pieraduši: tas nebija nekas īpašs, ja skatāmies četru, piecu gadu distancē – tas bija normāli. Ir jauki, ka pilnasinīgā dzīve kūsāt kūsā," atzīst kora mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais. Runājot par jaundarbiem, diriģents atzīmē, ka viena daļa mantota no kovidlaikā nenotikušajiem koncertiem: "Daļu no plānotajiem darbiem nodziedājām Garīgās mūzikas festivāla jaundarbu koncertā, kuri tematiski bija ļoti piemēroti augusta beigām, bet tie, kuros bija ļoti izteikta Ziemassvētku tēma, gaidīja brīdi, kad varēs piedzīvot dienasgaismu. Un tagad divi šādi darbi, kas mantoti no savulaik paredzētās programmas, ir Andra Kontauta opuss un Riharda Zaļupes "Ziemas karuselis" ar četrām daļām, kurās komponists izmantojis latviešu tautasdziesmu tekstus - tas ir kārtīgiem vitamīniem bagāts darbs! Un tas ir ļoti, ļoti simpātiski, ka Latvijā ir arī tādi autori, kas absolūti dominējošo saldsērīgi apcerīgo latvisko noskaņu spēj nomainīt ar dzirkstošu, raitu un ritmisku plūdumu. Rihardam tas ir ļoti, ļoti veiksmīgi izdevies. Viņš arī sagādājis ļoti interesantus instrumentus - rokas zvanus, kas ir salīdzinoši lielāka izmēra, nekā redzēts." Lai gan Andris Kontauts pirmām kārtām ir latviešu tautasdziesmu apdaru meistars, diriģents prāto, ka komponists savu "Gaisms evaņģēliju" gleznojis kā akvareli: "Andris pats man stāstījis, ka viņš nav pat centies vārdu izcelt kā priekšplānu - devis tikai kādas nojausmas, kādas asociācijas. Tas patiesi ir kā akvarelis, kur ļoti daudzbalsīgi un bagāti harmonija klājas pāri harmonijai." Savukārt Polijā mītošā latviešu komponiste Renāte Stivriņa savu jaundarbu rakstījusi speciāli šim koncertam, un korim to atsūtījusi salīdzinoši nesen. "Mēs nekad nevaram paredzēt - tas vienmēr ir tas lielais nezināmais un arī tajā pašā laikā ļoti interesantais, kā jaundarbi vērsies vaļā, kā spēs uzrunāt klausītāju. Iedzīvošanās sajūta prasa laiku, lai komponista ieceri tu varētu pieņemt kā savu miesu, kā savu garu, kā savu personīgo labsajūtu - ka tu komfortabli jūties tajā mūzikā," prāto Sirmais un atzīmē, ka koncertā skanēs arī virkne citu darbu, par ko parūpējies Ēriks Ešenvalds: "Viņš pats, būdams starptautiskā kompozīciju konkursa žūrijā, atveda veselu piedāvājumu paketi ar ļoti interesantiem un latviešu mentalitātei varbūt pat neraksturīgiem darbiem, jo tie ir pasaules komponisti: būs gan komponisti no Polijas, gan viens no Īrijas, gan no Dānijas. Tādi ļoti interesanti redzējumi. Daļa no komponistiem būs klāt arī koncertā, un viņiem tas noteikti būs liels pārdzīvojums, ka viņu darbi, kas rakstīti konkursam, kurā tos izpildījis amatieru koris, skanēs profesionāla kora izpildījumā." Diriģents arī slavē dziedātājus, kuri, brīnišķīgi pārzinot kora faktūru un kora skanējumu, uzrakstījuši ļoti skaistas tradicionālo Ziemassvētku dziesmu apdares: "Esmu diezgan pārliecināts, ka šīs apdares būs tādas, kuras daudzi kolektīvi labprāt gribēs iekļaut savās programmās. Arī šie divi darbi - gan "Klusa nakts", gan "Katru gad' no jauna" - jau pāris gadu gaidījuši pirmatskaņojumu." Par "Ulbrokas pērli" diriģents ar komplimentiem neskopojas: "Esmu ļoti pagodināts, ka arī šajā vietā varam veidot koncertus, iepazīstinot ne tikai Rīgas, bet arī Latvijas klausītājus: zāle ir gaumīgi un skaisti izveidota, akustiski to esam jau pārbaudījuši - mums bija uzticēts zāles atklāšanas koncerts. Tā ir jauna, skaista, sakopta kultūras vieta, kurā mēs ļoti priecātos sagaidīt klausītājus. Tas ir arī ļoti tuvu Rīgai, nav tik tālu kā Cēsis, Ventspils vai Liepāja. Koncerts būs ziemsvētīga iespēja izbraukt ārpus centra un pabūt vienā ļoti skaistā un sakoptā vidē." Renātes Stivriņas darbs kā filma  Vaicāta, kā dzimusi ideja - "Mazo Adventes mistēriju" balstīt poļu mūzikā, komponiste labprāt atklāj: "Ideja nāca vēl pirms gada - ar kora "Latvija" direktoru Māri Ošleju runājām par to, ka tas varētu būt Adventa laika skaņdarbs, jo nav nemaz tik daudz skaņdarbu šajā repertuārā. Māris arī bija šīs koncepcijas autors, jo toreiz daudz ceļoju no Polijas dienvidiem uz ziemeļiem, un tas nozīmē izbraukt cauri visai valsij, mērojot ap septiņiem simtiem kilometru! Un Māris man teica tā: nu tad, Renāte, lai jaunajā opusā izskan visi tavi ceļojumi! To arī paturēju sirdī, ietekmējos no šīs sarunas un atradu tādu Mazpolijas kalniešu melodiju ar veseliem 16 pantiem. Iznāk tāda sāga, kurā ļoti spraigi dialogi ritinās starp Jāzepu un Mariju. Viss, protams, notiek par un ap Jēzus dzimšanu, bet tā ir samērā temperamentīga saruna. Manas sajūtās tā atgādina filmu: ir brīži, kur stāsts ātri virzās uz priekšu, un ir tādi kā stopkadri, kur var mazliet vairāk iepazīt galvenā varoņa iekšējo pasauli. Koncepcijas nozīmē man, manuprāt, izdevās aptvert gan dienvidu kalnus, gan ziemeļu jūru." Bet vārdi būs latviešu valodā: "Šo tekstu atradu katoļu lūgšanu grāmatā - gan ar pilnīgi citu melodiju, daudz rāmāku un mierīgāku. Bet teksts jau bija iztulkots pirms gadiem simt, divsimt," stāsta komponiste, kura savu jaundarbu rakstījusi rudens krēslā: "Man bija nepieciešama tāda rudens krēsla, mazliet drūms noskaņojums, bet pozitīvā nozīmē - drūmums, kas tūlīt pārtaps gaismā." Sadarbība ar kori "Latvija" Renātei Stivriņai nav sveša: līdz šim tapuši divi apjomīgi darbi, no kuriem viens pavisam nesen izskanēja Garīgās mūzikas festivālā, bet pirms daudziem gadiem vēl bijis darbs Vasarsvētku sakarā. "Sadarbība ar Māri Sirmo un Valsts Akadēmisko kori man ir milzīgi svētki, jo tur varu eksperimentēt, kaut ko jaunu uzdrīkstēties. Un tā apziņa, ka Māris vienmēr man pateiks patiesību - ko var labāk, ko var citādāk. Tā ir gan sadarbība, gan paļāvība, ka skaņdarbs būs baudāms un klausāms visaugstākajā mākslinieciskajā kvalitātē," sāsta Renāte Stivriņa. Andris Kontauts glezno akvareli Vai Andrim Kontautam, sacerot "Gaismas evaņģēliju" ("Cauri ziemai kāds nāk"), rokas bijušas brīvas? "Tas ir liels iepriecinājums un pagodinājums, kad saņemu šādus piedāvājumus - un, lai arī kādas būtu rokas, vienmēr tās atbrīvošu, lai kaut ko paveiktu," uzsver Kontauts. "Pirmām kārtām, man tas ir iedvesmojoši, bet no diriģenta un kora puses es to uztveru kā uzticēšanos, avansu un atbildību. Kad sāku rakstīt šo ciklu, savu sajūtu atrisināju no viena darba - Andas Līces "Gaismas evaņģēlija". Izlasot šo darbiņu, man prātā radās skaniskais gleznojums, un tajā brīdī uzreiz sapratu visu darba kopainu - no tā atsperoties, arī viss sākās. Nākošais dzejolītis, ar ko sastapos, bija "Cauri ziemai kāds nāk", un tas tik ļoti sasaucās ar Adventi, ka tapa skaidra muzikālā vīzija un muzikālā glezna, kādā gribu zīmēt šo darbu," darba tapšanu atminas komponists. "Pārējais jau bija loģisks vai nejaušības skarts meklējums attiecībā pret izjūtām pēc izlasītā. Tāpēc nostādne, radot šo darbu, bija tāda, ka daudz būtiskāka ir mana izjūta, ks rodas, izlasot dzeju - nevis burtiski vārds, bet skaniskā zīmējuma gleznieciskā izjūta. Un pie tā arī nolēmu pieturēties. Tas man pašam bija tāds atklājums - ka nemēģināšu burtiski atainot vārdu, bet savu izjūtu - līdzīgi kā gleznotājs, kurš zīmē ainavu, tā arī es biju nolēmis, ka vārds mani neietekmēs - būtiskāka būs krāsa un sajūta. Faktiski tas ir tāds Adventes vainags ar visām četrām svecītēm - ar mieru, prieku, mīlestību un cerību." Kaut arī Andra ieskatā vārdam nav tik liela nozīme, tomēr Ziemassvētku laikā tieši dziesmas ir tās, kas skan visvairāk. ""Gaismas evaņģēlijā" ir tāda doma - vai gaisma var nākt tikai no augšas? Šis teikums mani ļoti uzrunāja... Domāju, ka tā gaisma, ko mēs sevī starojam, īstenībā jau arī ir tas Ziemassvētku laika galvenais aicinājums. Caur pašiem rast gaismu uz zemes. Un mūzika noteikti ir viens no līdzekļiem, kas visvairāk parāda mūsu starojumu un mūsu vēlmi pēc labā, mīļā, skaistā un gaišajā," atzīmē Andris KOntauts, kura "Gaismas evaņģēlijā" skan Kārļa Skalbes, Andas Līces un arī Martas Neretas teksti. Rihards Zaļupe atceras bērnības karuseli  Visai nopietnās ievirzes programmā Riharda Zaļupes "Ziemas karuselis" ienesīs prieku un dauzīšanos. Lai gan nosaukums "Karuselis" ir diezgan simbolisks šībrīža situācijā. "Karuselis pēc būtības ir tāds fenomens, kas katram no mum asociējas ar kaut ko savu. Bet tas ir arī ļoti pateicīgs, lai to izspēlētu dažādos raksturos, dažādās situācijās," prāto komponists. "Mēs paši varam pavērot savas sajūtas, kad pie mums sabrauc cirks no dažādām ārvalsīm: kādi tik karuseļi tur nav - sākot no lidmašīnu karuseļiem un beidzot ar klasiskajiem Vīnes stila Ziemassvētku karuseļiem. Kad Māris uzaicināja rakstīt šo dziesmu, pirmā asociācija bija par bērnību, kuru pavadīju laukos. Un laukos Ziemassvētki ar kūti, ar dzīvniekiem un visu mājsaimniecību apkārt ir pilnīgi savādāki nekā Rīgā vai pilsētas dzīvoklī! Man likās ļoti interesanti izspēlēt savas sajūtas, kas asociējas tieši ar tiem laikiem, kad mums nebija visa tā satura, ko tagad piedāvā televīzijas un pašiem bija jāuzbur Ziemassvētku aina. Tieši tādēļ arī mans "Ziemas karuselis" ir apvienojums nopietnībai un tajā pašā laikā arī priekam, kas mums asociējas ar Ziemassvētkiem Latvijā. Nezinu, kāpēc pie mums tos sauc par Ziemassvētkiem, bet angliski visur saka - Kristus svētki. Likās ļoti interesanti to visu ievīt mūzikā un apskatīties, kur tad var ar to tikt." Līdz ar to organiski arī nākuši latviešu tautasdziesmas vārdi. "Joprojām Ziemassvētkos skaitām pantiņus - smieklīgos un nesmieklīgos. Sāku tādus meklēt, un biju ļoti, ļoti priecīgs, ka izdevās sameklēt tādus, kas mani ļoti uzrunā. Tāds kārtējais milzīgs apliecinājums, ka mūsu folklora ir ļoti bagāta un jaudīga, jo zem katras no šīm dziesmām var atrast daudzas emocijas un pārdzīvojumus, ko var ļoti dažādi interpretēt. Tāpēc man patīk ik pa laikam strādāt ar folkloru. Šoreiz zināju, ka negribu rakstīt nopietnu mūziku, jo man pašam Ziemassvētki vienmēr asociējušies ar prieku. Ja gaismiņas arī tik spilgti nespīd, tomēr to ātrumu gribas uzņemt, lai ir īsts virpulis - tad nu mēģināju pēc iespējas spilgti un dažādi to visu apspēlēt." Arī pats Rihards piedalīsies sava jaundarba atskaņojumā, un kā nu Ziemassvētku dziesmas bez zvaniņiem! "Ar ļoti minimālām lietām, ko pieliek korim klāt, efekts ļoti labi strādā, un tādi zvaniņi ar kori Ziemassvētku laikā iedod īsto atmosfēru." Interesanti, ka Rihards Zaļupe ir vienīgais sitaminstrumentālists pārējo autoru kompānijā, turklāt beidzamajā laikā sācis arī dziedāt. "Jā, šī darba rakstīšanā pieeja ir no sitaminstrumentālista puses, bet visas sarežģītās partijas, ko esmu rakstījis korim, pats vienmēr esmu dziedājis - tas nav tā, ka uzrakstu, pielieku notīm tekstu un nodomāju - ai, cerams, ka izdziedās... Pēdējā laikā visas lietas - ne tikai vokālās, bet arī instrumentālās, pats improvizējot ar savu balsi meklēju. Runājot par sitaminstrumentālistam piemītošo ritma izjūtu - ļoti priecājos, ka man tā ir, kaut gan eju no tās arvien tālāk projām, bet tas viennozīmīgi nepazudīs. Bet šī skaņdarba kontekstā bija ļoti interesanti krāsas pameklēt. (..) Vienmēr esmu ierosinājis nesitaminstrumentālistiem rakstīt mūziku sitaminstrumentiem, jo tad sitaminstrumenti skan pilnīgi savādāk nekā tad, ja sitaminstrumentālists raksta dziedātājiem."

8. septembrī Rīgas Sv. Pētera baznīcā 25. Garīgās mūzikas festivāla ietvaros koncertā "Ukraiņu garīgā mūzika" Valsts akadēmiskais koris "Latvija" uzstāsies ukraiņu diriģenta Oleksandra Vaceka (Олександр Вацек) vadībā. Programmā būs tikai un vienīgi ukraiņu garīgā mūzika, kuras autori – Дмитро Болгарський, Микола Ділецький, Дмитро Бортнянський, Кирило Стеценко, Ганна Гаврилець, Вікторія Польова un vēl citi. Inta Zēgnere tiekās ar VAK "Latvija" direktoru Māri Ošleju un diriģentu Oleksandru Vaceku. OV: "Būt šeit man ir liels gods. Pirmais meistarības paraugs bija Imants Kokars, kurš mani iedvesmoja pievērsties kora mākslai. Viņa koris Ave Sol savulaik bija gluži kā zviedru grupa ABBA, tik pārsteidzošs un spilgts, atšķirīgs no mūsu koriem. Tieši tas lika pievērsties kordiriģēšanai, kas līdz tam likas diezgan garlaicīga joma. Ar Māri Sirmo esam pazīstami kopš 1996. gada, kad ar saviem koriem piedalījāmies Grand Prix konkursā Ungārijā un abi piekāpāmies ungāru korim. Bijām kopā arī kāda konkursa žūrijā un daudz laika pavadījām sarunās. Jutu, ka viņš ir radniecīga dvēsele, gluži kā brālis. Ilgus gadus nebijām tikušies, un tagad satiekamies jau kara laikā. Divas trešdaļas no mana kora Орея dziedātājiem ir aizbraukuši no Ukrainas. Daļa karo, sievietes ar bērniem devušies uz ārzemēm, jo Žitomira jau kopš kara pirmajām dienām bija pakļauta apšaudēm. Piemēram, no skolas, kas netālu no manām mājām un tur mācījās mans dēls, tikai puse no ēkas atlikusi, jo bija tiešs trāpījums, lai gan skola nav militārs objekts. Kad kora dziedāji izklīduši, domāju, ka nekad vairs nediriģēšu un kori nesapulcināšu, bet te pēkšņi zvans no Māra un aicinājums uz festivālu. Man tas bija tik patīkami un saistoši. Vienmēr esmu centies radīt daudzveidīgas programmas un esmu, tā teikt, visēdājs, jo domāju, ka dziedāt vienveidīgu mūziku ir tas pats, kas ēst vienu un to pašu ēdienu. Patīk ukraiņu speķis vai borščs, bet, ja ēd to no rīta līdz vakaram, vairs nav interesanti. Vajag, lai būtu gan dārzeņi, gan augļi, arī nedaudz vīna. Līdzīgi ir ar mūziku – tai jābūt daudzveidīgai. Māris  Sirmais piedāvāja brīnišķīgu iespēju ar lielisku kori, taču tikai ar vienu ievirzi – ukraiņu garīgā mūzika, kuru neesmu daudz diriģējis. Bet tagad tajā iedziļinājos un atklāju daudz interesanta. Lasīju  zinātniskus pētījumus un uzzināju, ka vesela virkne izcilu komponistu – kā Vedels, Berezovskis, Bortņanskis, Dehterevs – tiek uzskatīti par krievu komponistiem, kaut gan patiesība viņi dzīvoja, uzauga un izglītojās Ukrainā, bet pēc tam tika paņemti kā labākie dziedātāji uz Sanktpēterburgu un Maskavu, un tur radās brīnišķīgi kori. (..) Es vēlējos, lai koncerta programma būtu daudzveidīga, plašā spektrā, arī ar mūsdienu mūziku."  

18. augustā Rīgas Domā 25. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla koncertā "Pirmatskaņojumi" izskanēs jaundarbi, kurus pēc Valsts akadēmiskā kora "Latvija" mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā aicinājuma radījuši pieci autori. Ja Riharda Dubras un Jēkaba Jančevska ciešā sadarbība ar kori "Latvija" jau labi zināma, tad Lauma Kazaka, Jēkabs Bernāts un Raivis Misjuns savas kompozīcijas korim "Latvija" radījuši pirmoreiz. Lai iepazītu šo trijotni tuvāk, Latvijas Radio 3 "Klasika" aicinājusi viņus uz sarunu. Koncertā, kuru tiešraidīs LR3 "Klasika", piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", diriģents Māris Sirmais, Edgars Ošleja (basbaritons), Vestards Šimkus (klavieres), Aigars Reinis (ērģeles), Oskars Petrauskis (soprāna saksofons), Ēriks Kiršfelds un Māra Botmane (čells), Edgars Saksons un Valters Līcis (sitaminstrumenti), Viktors Stankevičs (kontrabass) Sigurds Lallo (basklarnete) un Pēteris Trasuns (alts). Programmā: Rihards Dubra - Tēvreize  Raivis Misjuns - La Noche Oscura Jēkabs Jančevskis - Sleep  Jēkabs Jančevskis - "Tā ir mana dvēsele"  Lauma Kazaka - Unde Bella? ("No kurienes kari?") Jēkabs Bernāts - Creation Of The World: Ovid's Four Winds  *** Ilze Medne: Jaundarbu koncertam Māris Sirmais un Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" šogad sadarbībai izvēlējušies piecus komponistus. Rihardu Dubru un Jēkabu Jančevski klausītāji jau pazīst, viņu vārdi lielajam vairumam ir jau ļoti labi zināmi. Bet trīs jaunie komponisti pelnījuši platformu, lai iepazīstinātu ar sevi un saviem jaundarbiem. Laikam sāksim alfabēta kārtībā. Jēkab, saki, kas ir tas, kas klausītājiem par tevi būtu jāzina? Jēkabs Bernāts: Skaņdarbs, ko esmu uzrakstījis, ir ar 2000 gadu senu tekstu, kura autors ir romiešu dzejas zelta laikmeta pārstāvis Ovīdijs. Darbs ir par pasaules radīšanu, par četru vēju iedalīšanu katru savā debespusē, bet ne tikai – darbs vēsta arī par to, kā rodas debesis, bet vēlāk – cilvēks, un kāds ir cilvēka virziens Visumā un dzīvē. Ļoti plaša un nozīmīga tēma. Bet saki, kāds bijis tavs virziens dzīvē un izglītībā līdz šim? Kas ir zīmīgākais, kas tevi raksturotu? Jēkabs Bernāts: Nāku no instrumentālistu vides, kas savā ziņā dzirdams arī manā mūzikā. Un instrumentālā pieredze, manuprāt, ir kaut kas unikāls, kas ļoti bieži kormūzikas autoriem izpaliek. Pamatskolā spēlēju vijoli, pirms tam – klavieres, bet vidusskolā – kontrabasu.  Instrumentālā vide atver citu domāšanas veidu, kā rakstīt mūziku. Jā, diemžēlmana mūzika ir instrumentāla un patiesībā diezgan grūti [izdziedama], ko apzinos tikai tagad, kad notiek skaņdarba mēģinājumi: saprotu, ka mājās pie datora vai klavierēm šķiet diezgan vienkārši nodungot melodijas, ko esmu uzrakstījis, bet tad, kad tās jānodzied piecdesmit cilvēku korim, saprotu, ka tas nav tik viegli... Šobrīd tu studē kompozīciju? Jēkabs Bernāts: Šobrīd Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā studēju kordiriģēšanu pie asociētā profesora Andra Veismaņa. Kompozīciju mācījos pamatskolā pie profesora Andra Vecumnieka, paralēli instrumentu spēlei. Un pirms tam pamācījos nedaudz arī pie Jutas Bērziņas. Lauma, vai jūsu ceļš arī nāk no instrumentālistu vides? Lauma Kazaka: Patiesībā jā! Tas viss sākās bērnu mūzikas skolā, kur sākumā spēlēju klavieres, bet mani ļoti uzrunāja ģitāra. Sāku muzicēt, spēlējot dažādās grupās, dažādu žanru mūzikas ansambļos – bija gan populārā mūzika, gan mazliet akadēmiskāka. Spēlēju gan ģitāru un basģitāru, gan perkusijas, arī dziedāju. Bet šobrīd esmu absolvējusi Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu, un turpinu studijas doktorantūrā. Mani vienmēr ļoti uzrunājusi un iedvesmojusi kora un vokālā mūzika. Tā pilnīgi noteikti ir viena no manām dzīves atslēgām, kas mani iedvesmo un uzrunā. Un arī kompozīciju man paveicies studēt pie Selgas Mences un Ērika Ešenvalda.  Kuri zina, kas ir laba kormūzika un paši tādu ir radījuši! Varētu domāt, ka no jums visiem trim sanāktu labs instrumentāls ansamblis, jo arī Raivis Misjuns ne tikai komponē, bet arī spēlē dažādus instrumentus.  Raivis Misjuns: Pašlaik esmu nonācis balansā starp divām profesijām, kas ir kompozīcija un profesionāla kontrabasa spēle. Specializējos tieši baroka un perioda mūzikas atskaņojumā. Bet man prieks, ka varu piedalīties Latvijas kompozīcijas vidē! Šī ir brīnišķīgā iespēja – rakstīt Valsts akadēmiskajam korim... Šis man būs arī pirmais lielais kora darbs, tā ka ļoti labi saprotu Jēkabu, kurš saka, ka mājās viss skan brīnišķīgi, bet tad nāk dzīvā pieredze, kurā iemācies ļoti daudz ko...  Bet jums pašiem ir arī praktiska pieredze un zināšana, kas ir koris… Lauma Kazaka: Jā, esmu dziedājusi korī un arī piedalījusies Dziesmu svētkos. Jēkabs Bernāts: Esmu profesionāls dziedātājs jau divarpus gadus Rīgas kamerkorī "Ave Sol", un, starp citu, šajā koncertā dziedāšu piecu cilvēku ansamblītī Riharda Dubras skaņdarbā.  Raivis Misjuns: Reizēm piemirstu, bet īstenībā ar mūziku sāku nodarboties divpadsmit gadu vecumā, dziedot Rīgas Imantas vidusskolas zēnu korī, jo mācījos mūzikas klasē. Dziedāšana bija pamatā. Piecdesmit un vairāk cilvēku koris nav tikai tehniska lieta. Jāsaprot, kas ir šī cilvēku kopuma spēks un enerģētika, jāsaprot, kā apvienot dziedātājus, lai viņi notic tam, kas rakstīts, un dara to labāko. Kā tas ir – rakstīt korim un jo īpaši tādam kā Valsts akadēmiskais koris "Latvija"? Lauma Kazaka: Pilnīgi piekrītu par kora īpašo sajūtu: to mēs arī ļoti labi varējām redzēt gan šodienas, gan vakardienas mēģinājumā – ka koris ir liels, skaists mūzikas instruments, ko ļoti prasmīgi, ārkārtīgi aizrautīgi, ar milzīgu kaislību uz kvalitāti diriģē Māris Sirmais. Ļoti izbaudu mēģinājumus un to dinamiku, un jūtu, ka man tā būs vēl viena akadēmija, vēl viena noderīga skola, kā rakstīt korim arī turpmāk. Jēkabs Bernāts: Man vienmēr gribas rakstīt instrumentāli... Tu, Ilze, saki – koris ir piecdesmit un vairāk balsu instruments... Rakstot savu darbu, vairāk iedziļinājos katrā individuālajā balsī, un savā ziņā tā ir tāda teksta aleatorika, kas dziedātājiem dod brīvību finālā dziedāt tādu tekstu, kādu viņi vēlas, koncentrējoties vairāk uz to, kādu "garšvielu" viņi kā profesionāli dziedātāji paši var pievienot šī skaņdarba receptei. Protams, Latvijā reti kuram no dziedāšanas sanācis izbēgt – vai tā būtu Dziesmu svētku kustība vai kas tamlīdzīgs, taču Valsts akadēmiskā kora priekšā tā sajūta ir pilnīgi cita. Šajā ziņā varu piekrist, ka "Latvija" ir instruments. Dziesmu svētkos sanāk visi kori kopā, dzied, mācās dziesmas, bet Valsts akadēmiskais koris... Jā, protams, korim ir ārkārtīgi daudz koncertu un nevar mūsu jaundarbus mācīties visu vasaru, kā mums varbūt pašiem gribētos. Bet pat ja mēs zinām, ka tie bijuši tikai pāris mēģinājumi, mēs visi ļoti labi jūtam, ka koris ir kā viens instruments – visi dziedātāji ir uz viena viļņa šīs mūzikas atskaņošanā. Raivi, vai komponistam tas nav liels risks – iedomāties, ka koris var visu? Sak', tagad gan tad es rakstīšu visu iespējamo... Vai tomēr visu laiku nav zemapziņā jāatceras, ka tā ir cilvēka balss, ka tur ir elpa, ka apakšā ir dzīvība, un galu galā arī kora dziedātāji ir pudu pudiem sāls apēduši, atskaņojot simtiem jaundarbu un viņu vērtējums arī ir no svara? Kā tas ir komponistam – sabalansēt savu vēlmi parādīt, ko es varu, ar to, lai tas patiešām būtu ērti izdziedams un dziedātājiem būtu viegli? Raivis Misjuns: Tie bija pamatnorādījumi, kad rakstīju korim – [ka koris ir] dzīvs organisms, dzīva balss, elpa, visi strādā kopā, spēcīga enerģija. Tie bija pamata parametri. Protams, balsu amplitūda, diapazons un viss pārējais. Bet es tomēr arī ļāvu sev teikt – raksti, kā vēlies, raksti, ko gribi. Protams, ievērojot Valsts akadēmiskā kora repertuāru, tā lielo, kuplo, skaisto skaņu, kas tam raksturīga, dziedot lielās un mazās formas garīgo mūziku. Tā ka koncentrējos tieši uz to – kā izpētīt amplitūdu, sadalot arī kori vairākās divīzijās un nepieķerties tikai četrām balsīm, cerot, ka tas arī tā ieskanēsies viņu balsīs. Saruna pilnā apjomā lasāma portālā lsm.lv.

Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls šovasar izskanēs 25 gadu jubilejas zīmē, solot daudzveidīgu koncertu virkni no 13. augusta līdz pat 8. septembrim. Par festivāla notikumiem, viesiem un tā programmu stāsta Valsts akadēmiskā kora "Latvija" mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais. Māri, vai atceries pirmo festivālu 1998. gadā, jo nu jau mēs runājam par divdesmit piekto? Teikšu godīgi – neatceros. Vairāk tikai atceros sajūtas, motivācijas, kāpēc šis festivāls vispār tika organizēts. Un tas tika organizēts neilgi pēc tam, kad kļuvi par Valsts akadēmiskā kora „Latvija” māksliniecisko vadītāju. Jā, tā laikam sanāk. Tolaik Rīgā vasaras periodā bija milzīgi liels tukšums un pilsēta pilna ar ārzemniekiem, tūristiem, izņēmums bija tikai kādi provinces, mazpilsētas svētki. Tolaik tā šķita ļoti pašsaprotama lieta – koncertdzīvei un teātriem sezonas beigušās un nu ir atpūtas pauze, nebija tik daudz festivālu, kādi notiek tagad. Motivācija tīri simboliski bija 15. augusts, kad Aglonā bija lielie Debesbraukšanas svētki, tad mēs arī savienojām augusta otro pusi līdz pat septembrim, un tāds tas stāsts tradicionāli ir jau 25 gadu garumā. Bet programmu ir bijis ļoti daudz un dažādas, ka vēl tagad dažkārt brīnos, pārlasot to vēstures stāstu. Tāpat arī viesi. Kādas tik personības nav bijušas šo 25 gadu laikā – Arvo Perts, Gija Kančelli, Džons Taveners, Kšištofs Pendereckis, te varētu turpināt un turpināt. Tā jau ir sava veida tradīcija.  Festivālā bija  tādi tradīciju stūrakmeņi, kurus mēs esam centušies vairāk vai mazāk saglabāt. Protams, šodien vispār priecē, ka mēs varējām to risināt tādā formā, kā tas šobrīd izskatās un veidojas, ņemot vērā iepriekšējo pāris gadu pieredzi, bet pat ar visu to festivāls notika. Laimējās, ka visi šie sarežģītie apstākļi ar lokdauniem un visu pārējo, bija ārpus vasaras sezonas. Tradīcijas ir vairākas – lielas personības mūzikas pasaulē, kas tradicionāli bija mūsu viesi, dažādi ārzemju diriģenti, un arī visplašākais spektrs, visi iespējamie sastāvi, un, protams, jaundarbu koncerts. It kā tik daudz kas izdzīvots pa šiem 25 gadiem, paralēli simtgadēm un visam pārējam, bet tas tomēr, manuprāt, bija ļoti gaidīts notikums. Jaundarbu koncerts arī ir tradīcija jau no pašiem pirmsākumiem? Jā, no pašiem pirmsākumiem. Nedaudz tikai mainījusies jaundarbu forma. Sākotnējā iecere bija dot iespēju izciliem latviešu komponistiem rakstīt lielas formas darbus – tādi žanri kā mesas, rekviēmi, oratorijas tomēr nav tik ikdienišķa parādība. Un, tā kā Valsts koris, procentuāli skatoties mūsu repertuārā, galvenokārt ir lielo formu izpildītājs, tas neapšaubāmi bija likumsakarīgi. Bet laika gaitā mēs formu nedaudz mainījām – lielās formas pieprasa ļoti lielu izpildītāju sastāvu un šķita, ka šos darbus pēc tam ir daudz grūtāk vēl kaut kur atskaņot. Tad mēs pārgājām uz tādu, zināmā mērā, pat interesantāku formu, jo tagad šajos koncertos ir trīs, četri, pat pieci komponisti, lai būtu dažādība – mēs dodam vairāk iespēju un darbu apjoms ir nedaudz sašaurināts. Jā, jaundarbu koncerts nav pirmais koncerts festivālā šogad. Tas būs 18. augusts, Rīgas Doms. Man šķiet, ka vismaz pēdējos gados jūs esat ļoti drosmīgi, uzticot jaundarbus rakstīt arī varbūt ne tik labi zināmiem komponistiem, jaunajiem komponistiem, un tad nu tālāk dzīve rāda, kā tie iedzīvojas – vai tie ir tādi viendienīši, vai tie tiešām kļūst par dzīvotājiem. Šoreiz arī nevaru teikt, ka ir visiem labi zināmi vārdi, kurus jau nosaucot ir skaidrs, kas tur skanēs. Tā arī ir šīs programmas atslēga un pamatideja. Piemēram, šogad piedāvāsim divus jaunos komponistus – Laumu Kazaku, kas salīdzinoši nesen  beigusi Mūzikas akadēmiju, un Jēkabu Bernātu, kurš vēl šobrīd studē kompozīcijas nodaļā. Šī komponistu izvēle arī nav bijusi nejauša – pandēmijas laikā mēs gribējām darīt kādu labu darbu, tāpēc piedāvājām sadarbību Mūzikas akadēmijas kompozīcijas nodaļai – dot iespēju studentiem šajā tukšajā periodā, kad studenti un pašdarbības kolektīvi nevarēja strādāt, rakstīt darbus un tos atskaņot koncertā. No visiem šiem komponistiem, kuru vidū bija tiešām daudz talantīgu autoru, divi korim bija īpaši simpātiski, un tā mēs nonācām pie Jēkaba Bernāta un Laumas Kazakas uzaicinājuma uz šo festivālu. Manuprāt, brīnišķīga iespēja jaunajiem sevi pieteikt. Vēl viens autors, kas Latvijā, visticamāk, ir mazpazīstams, bet ir guvis fenomenālu izglītību un piedalās dažādos starptautiskos sastāvos, ir Raivis Misjuns. Raivis teica, ka ļoti vēlas rakstīt lielu darbu lielam korim, mēs satikāmies un tā šī sadarbība sākās. Vēl divi vārdi, kas Latvijas koncertdzīves sekotājiem vairs neprasa nekādus komentārus, ir Jēkabs Jančevskis un Rihards Dubra. Un šis būs koncerts, kurā pie diriģenta pults būs Māris Sirmais, kurš, protams, zina pastāstīt arī par citiem koncertiem. Festivāla atklāšana būs ar angļu garīgo mūziku un viesdiriģentu Džeremiju Bekhausu. Vai esat pazīstami, iepriekš tikušies? Džeremiju Bekhausu personīgi neesmu saticis. Viņš mums ir ieteikts, esam dzirdējuši viņa ierakstus, esam informēti par viņa radošo darbību, viņš ir viens no vadošajiem kordiriģentiem Anglijā. Šis ielūgums viņam ir ildzis vismaz 3 gadus, bet dažādu pandēmijas laika apsvērumu dēļ tas bija jāpārceļ. Bet nu esam ļoti priecīgi par to, ka festivāls sāksies 13. augustā Doma baznīcā, kur šī diriģenta vadībā izskanēs liela un plaša angļu mūzikas programma kopā ar ērģelnieku Aivaru Kalēju. Man, personīgi, daudzus gadus nav bijusi izdevība sadarboties ar Aivaru Kalēju – savulaik esam daudz kopā koncertējuši, bet pēdējos gados nē, tā kā prieks atkalsatikties ar viņu, turklāt šādā kompānijā.                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                              Ļoti jauki, ka jūs dodat vārdu ne vien jaunajiem komponistiem, bet arī jaunajiem diriģentiem, šajā gadījumā – diriģentei. Būs ļoti intriģējoši, kā ar Valsts akadēmisko kori „Latvija” kopā muzicēs Krista Audere. Jā, par Kristu un viņas starptautiskajiem panākumiem man ir milzīgs prieks. Nevaru nepieminēt arī to, ka Krista savulaik dziedāja „Kamēr...”, tā kā es viņu pazīstu jau kopš skolas vecuma. Programma balstīsies uz J.S. Baha, J. Brāmsa un F. Mendelszona motetēm, būs arī Olivjē Mesiāna mūzika, bet, par cik viens koncerts ar šo programmu skanēs arī Liepājā, iekļāvām arī liepājnieku lepnumu – komponistu Agri Engelmani. Vēl viena no lielajām intrigām, protams, ir Ģerģa Ligeti Rekviēma pirmatskaņojums Latvijā ar Andri Pogu pie diriģenta pults un solistēm Jerī Sū un Virpi Raisanenu. To dzirdēsim 31. augustā kopā ar Olivjē Mesiāna un Aleksandra Cemlinska mūziku. Bet nu esam aizrunājušies līdz noslēguma koncertam – Māri, vai plānojat festivālu arī noslēgt simboliskā zīmē?   Jā, tas laikam ir diezgan likumsakarīgi. Godīgi sakot, pēdējais koncerts diezgan ilgi „karājās gaisā”,  bet ar visiem notikumiem, kas risinās kopš pavasara, bija diezgan skaidrs, ka mūsu mērķis būs popularizēt ukraiņu mūziku. Mūsu pārliecību stiprināja arī fakts, ka mūsu korī šobrīd dzied divi brīnišķīgi ukraiņu dziedātāji, līdz ar to mums ir liela palīdzība attiecībā uz ukraiņu valodu. Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs un programmas veidotājs ir Oleksandrs Vaceks. Oleksandru es pazīstu ārkārtīgi ilgus gadus un uzskatu viņu par vienu no ukraiņu kormūzikas un kultūras kopumā simboliem. Brīnišķīgs cilvēks, brīnišķīgs interprets. Pie Valsts akadēmiskā kora „Latvija” viņš stāsies pirmoreiz, un viņš tam pieiet ar milzīgu atbildības sajūtu. Tā arī esam pieskārušies visiem festivāla notikumiem. Māri, paldies par šo stāstu, un lai priecīgi svētki – vienalga, trīspadsmitais, divdesmitais vai divdesmit piektais gads. Paldies, tie neapšaubāmi ir svētki, ciparam pat nav tik lielas nozīmes.

14. jūnijā pulksten 19.00 Rīgas Svētā Pētera baznīcā skanēs koncerts In memoriam 1941. gada Komunistiskā genicīda upuru un 2022. gada Ukrainas kara upuru piemiņai. Tajā piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" un tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents Māris Sirmais, kā arī Lietuvas Valsts koris "Vilnius" un tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents Artūras Dambrauskas.  Pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Rhona Clarke Requiem un Riharda Dubras opuss "Mūsu tēvs" (Otche nash). Tāpat skanēs darbi, kuru autori ir V. Augustinas, D. Zakaras, K.A. Arnesen, J. Tamulionis, Z. Bružaite, P. Plakidis, A. Havrylets, V. Silvestrovs. Par visu plašāk "Klasikai" stāsta VAK "Latvija" direktors Māris Ošlejs. 

„Pēterim Mūrmanim, Ungurmuiže 1912. gada 1. februārī no Barona Kampenhauzena.” Nesen Bībeli ar šādu ierakstu Pētera mazdēls Viesturs Mūrmanis nodeva atpakaļ Ungurmuižai kopā ar vectēva darinātajiem amata rīkiem un muižas laika saimniecības lietām. Gatavojoties Ungurmuižas 290.jubilejai, stāstām par baronu Kampenhauzenu attiecībām ar muižas ļaudīm, kultūrvēsturiskām vērtībām šajā muižā un Ungurmuižas pēdējās baroneses latviski rakstīto vēstuli Mūrmaņu ģimenei. Baroni Kampenhauzeni pirms nepilniem 300 gadiem tagadējā Raiskuma pagastā uzcēla koka namu, ko tagad dēvē par baroka pērli Vidzemē. Ungurmuižas pēdējais mantinieks 1912. gadā par labu darbu savam amatniekam Pēterim Mūrmanim uzdāvināja Bībeli latviešu valodā. Arī ierakstu baltvācu barons veicis latviski.  Nesen šo Bībeli un vectēva darbarīkus Pētera mazdēls nodeva atpakaļ vietai, kur strādājis gan viņa vectēvs gan tēvs. Sirmais kungs, nu jau ilgus gadus pensionēts agronoms, teic, ka tik tagad, vecumdienās, apzinājies, kāda vērtība ir šīm dāvinājumam un liecībai par viņa senču un baronu Kampenhauzenu attiecībām. „Barons ne par velti dāvāja manam vectēvam Bībeli, jo kungs zināja, kas ir pelnījis balvu par savu darbu, precizitāti, zināšanām un godaprātu,” teic Viesturs Mūrmanis. Kad Viestura Mūrmaņa tēvs – Ungurmuižas dārznieks Kārlis Mūrmanis – apņem par sievu Liliju Elizabeti, Ungurmuižas pēdējā īpašniece Lilija fon  Kampenhauzena 1937. gadā no Heidelbergas drukā uz rakstāmmašīnas šādu tekstu: “Mīļais Dār­z­nieks! Ar lielāko priek es dabu dzirdet, ko Jūs un Ellin esiet Brūtgan un brūt! Tad gan es domāju, ko ta veca pasaule Jums izrādās jauna un Jūs iesākums pašā mājā arī kā vien priek. Prieks jauna sieva visu rīkot un gaidīt – tad ir jauk. Es tikai žēlo, ko es Jūs tagad neredzes… Šeitan zied liele Akazien, tā salda smarze celas pār visām ielēm. Rozes arī pas reiz pilnā ziedēšanā. Tomēr man dom daudz reiz aisbeg uz Ungur muiž.” Vēstule beidzas  ar  vārdiem: “Ar Dievu, mīļais Dārz­nieks, es Jums vēlē Laim, kas pastāv.”   Ar cienību Jūsu  Baronien L. Kamnpenhauzen   Šī vēstule un dāvinātā  Bībele kārtējo reizi pierāda baronu Kampenhauzenu  henrhūtisma, pieticības un  cieņas pilno attieksmi pret saviem  kalpotājiem, par to turpina Ungurmuižas vadītāja Ieva Ņevečorova. Ungurmuižas  apmeklētāji teic, ka te nav muzeja sajūtas, bet rit omulīga, saskaņota ar apkārtējo vidi uz praktiskiem pamatiem balstīta muzeja dzīve, kuru  var sajust ikviens ienācējs, teic Ieva Ņevečorova, novērtējot mākslinieces un muižas  muzeja ekspozīcijas ierīkotājas Ināras Liepas veikumu. Nu Ināra gatavojas drīzumā izlikt apskatei Viestura Mūrmaņa dāvinātās lietas.

"Es domāju - ja durvīm ir paredzēts atvērties, tad tās arī atvērsies. Bet tās durvis gan nav gluži mans pašmērķis - drīzāk tas ir pašmērķis man pašam sev, jo, cik vien pēdējos gados sevi atceros, visu laiku mēģinu kaut kur aizbraukt, kaut kur piedalīties, jo īstenībā – vienalga, cik tas [konkurss] ir prestižs vai neprestižs, svarīgi ir gūt pieredzi pie orķestra. Tā ir jāgūst! Un, ja es to nevaru gūt šeit, Latvijā, tad es to cenšos gūt citur. Katrs solis mani bagātina," prāto diriģents Aivis Greters, kurš nesen ar iegūtu žūrijas balvu atgriezies no Pāvo Jervi un Cīrihes Tonhalles orķestra meistarklasēm. Bet jau rīt, 24. aprīlī, pulksten 19.30 viņš kopā ar jauniešu kori "Kamēr…", Rīgas Saksofonu kvartetu, sitaminstrumentālistiem Martu Kauliņu-Pelnēnu un Rihardu Zaļupi, kā arī  ērģelnieci Dignu Markuli Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā pirmatskaņos Riharda Dubras jaunāko opusu Creatio Mundi jeb "Pasaules radīšana". "Klasika" piedāvās šī koncerta tiešraidi. Liene Jakovļeva: Nesen esi atgriezies no Cīrihes – Tonhalles orķestra meistarklases, kuras vadīja Pāvo Jervi, un tavās rokās nonākusi žūrijas balva un arī brīnišķīgas tālākas iespējas to realizēt. Aivis Greters: Jā, tā tik tiešām – tā bija aizraujoša nedēļa ekstrēmi ļoti kvalitatīvos apstākļos – gan muzikāli, gan sadzīviski, gan arī organizatoriski. Tās bija meistarklases, kas norisinājās Šveicē. Arī pirms tam ļoti daudz esmu meklējis iespējas un braucis uz meistarklasēm, un tagad man jāiedrošina visi mani kolēģi braukt uz šo konkrēto meistarklasi – mēģiniet tikt, piesakieties un mēģiniet izdarīt pašu, pašu labāko tur, jo to, ko jums iedos tur – to nekur citur nevar iedot! Jo pie profesionāla orķestra, kurš ir viens no pasaules labākajiem, meistarklases faktiski nenotiek. Pāvo Jervi kā Tonhalles orķestra mākslinieciskais vadītājs ir izvirzījis tādu mērķi, un šis ir jau otrais gads, kad šeit notiek jaunu, talantīgu diriģentu pilnveidošana – un ne tikai pilnveidošana darbā pie orķestra, bet arī sagatavošana tālākai karjerai, jo notiek tādas kā sarunas. Nevar īsti tās nosaukt par lekcijām, jo tas notiek brīvā formātā – sarunas par to, kā diriģenta dzīve risinās tālāk pasaulē. Lai tiktu līdz šādām meistarklasēm, tomēr ir jāpiedalās arī atlasē. Jā, kā jau ar visiem notikumiem diriģenta profesijā – ja vēlies kaut kur startēt, tas nav tik vienkārši. Jāaizsūta pieteikums, jāatbilst kritērijiem, viss jāizdara tā, kā prasīts, un tad no tiem simtiem cilvēku, kas piesakās no visas pasaules, tiek izvirzīti labākie. Šajā gadījumā tikām izvirzīti seši – katrs pārstāvējām savu valsti: es biju no Latvijas, bija puisis no Somijas un puisis no Šveices, un tad bija trīs meitenes – viena no Krievijas, viena no Polijas un viena no Dienvidkorejas. Šajās meistarklasēs bija arī žūrija. Kas īsti tika vērtēts? Tas pat īsti netika izstāstīts! Un uz to arī pārāk nekoncentrējos. Esmu bijis dažādās meistarklasēs – tu nevari uzkāpt uz podesta un gaidīt, ka tev tagad visu iedos. Ja tu nenāc ar savu ideju un savu redzējumu, tad ir ļoti grūti, tas process vienkārši neiet uz priekšu. Un man bija prieks, ka mana iepriekšējā pieredze  deva skaidru uzdevuma sajūtu, kas ir tas, ko es gribu darīt. Jo Pāvo kā pedagogs var iedot ārkārtīgi īpašas un interesantas lietas. (..) Viņa nodibinājumam Tonhallē ir divi gadi, bet ļoti līdzīgā formātā, tikai izvērstākā laika periodā, ir viņa rīkotās meistarklases Igaunijā, kuras viņš rīko katru vasaru – Tallinā un Pērnavā. Šogad, šķiet, būs jau divpadsmitais gads.   Un tev kā žūrijas balvas ieguvējam šogad būs iespēja tajās piedalīties? Jā, jūtos ārkārtīgi pagodināts, jo, ja tāds cilvēks kā Pāvo Jervi pasaka, ka "es tevī redzu nākotni" un dod sava veida apliecinājumu, jūtos neizsakāmi pagodināts un priecīgs, ka man būs iespēja atkal ar viņu satikties šovasar un būt kopā. (..) Kā Tonhalles orķestra augstā līmeņa mūziķi uz jums raudzījās – vai kā uz zaļajiem gurķiem vai ar sapratni? Kā uz kuru un kā kurā brīdī. Bet orķestris ir ārkārtīgi sirsnīgs, pretimnākošs. Ir jau tā, ka reti kuram orķestrantam, kurš tikko ienācis orķestrī, ir pilnīga izpratne par to, ko dara diriģents. Tikai pamazām sāc saprast, kā sadzīvot ar diriģentu. Un šajā gadījumā domāju, ka lielākajai daļai šis bija pamācošs un interesants process, kā diriģenta klātbūtne visu maina. Šāda līmeņa orķestri ir pieraduši pie izciliem diriģentiem, kuri visas savas muzikālās idejas izsaka dabiski un brīvi – turklāt tā, ka tas izskatās viegli. Bet tad, kad pašam ir jāuzkāpj uz podesta, tas pēkšņi kļūst stipri, stipri sarežģītāk. Mēs visi bijām ļoti atšķirīgi savās spējās un idejās, un man liekas, ka tas vēl jo vairāk viņos arī pastiprināja to sapratni par to, cik diriģents spēj ietekmēt. Līdz ar to man bija interesanti skatīties, kā orķestris labā nozīmē atdzīvojas, kad Pāvo parāda caur sevi. "Klau, Aivi, pamēģini šādi!" Kā tas orķestris uz to reaģē! Kā skaņa izmainās, mūzikas plūdums izmainās, faktiski viss izmainās, un tad arī es teiktu, ka tā ir tā atslēga – ka tik tiešām nav tā, ka tas orķestris būs ģeniāls ar jebkuru pie diriģenta pults.  Ka diriģents, kurš vada orķestri, var to stipri pamainīt.  Noteikti, un tas arī ir interesantākais. Viņi bija tik atsaucīgi un atvērti muzikālajām idejām, ka tiešām bija ļoti patīkams tas process.  Tu jau esi tāds konkursu cilvēks, jo pagājušajā rudenī mēs tevi ar prieku sveicām kā Vācijas Diriģentu prēmijas otrās vietas laureātu un ar Jervi ģimenes pārstāvjiem tu drīzumā atkal sastapsies - Nēme Jervi vadīs žūriju Jevgeņija Svetlana diriģentu konkursā, kur tu esi kļuvis pirmajā kārtā starp 18 laimīgajiem. 330 esot bijuši pieteikumi. Jā, šī informācija mani sasniedza Cīrihes nedēļā, Tas jau drīz, es tieši tagad esmu procesā, jo beidzot esmu saņēmis partitūru sarakstu, kas tiks izmantos konkursā, un tas attiecīgi viss tagad ir jāiegādājas vai jāatrod - jādabū savā īpašumā, lai varu mācīties. Vai konkursi ir savu spēju pierādīšana sev pašam, vai tomēr apzināts solis, lai arī kaut kādā veidā varbūt kādas jaunas durvis atvērtu? Es domāju, ka - ja durvīm paredzēts atvērties, tad tās arī atvērsies, bet durvis nav gluži mans pašmērķis - man tas ir pašmērķis sev, jo, cik vien pēdējos gados sevi atceros, visu laiku mēģinu kaut kur aizbraukt, kaut kur piedalīties, jo īstenībā – vienalga, cik tas [konkurss] ir prestižs vai neprestižs, bet ir svarīgi gūt pieredzi pie orķestra. Tā ir jāgūst! Un ja to es nevaru gūt šeit, tad to es cenšos gūt citur. Katrs solis mani bagātina. Piemēram, pēc Vācijas konkursa bija milzīgs prieks un laime, ka ir iespēja tikt līdz finālam, ir koncerts un ir tik intensīvs mēģinājumu process. Uzskatu, ka tas viss ir mans izglītības process. Tā nav sacensība. Man tā ir izglītība. Un vēl man ir ļoti palaimējies ar cilvēkiem, kas man ir apkārt – Jānis Lindenbergs, Andris Veismanis un it īpaši jau Mārtiņš Ozoliņš, pie kura studēju maģistrantūrā. Īpaši pēdējos gados ir noticis kaut kāds klikšķis manī pašā, bet caur Mārtiņa palīdzību – es vienkārši pēkšņi esmu kaut ko sapratis, un sāk arī tās lietas izdoties. Mārtiņā ir arī tā degsme – viņš otrdienu un ceturtdienu rītos strādā ar mani un maniem kolēģiem, un to dara, gribot labāko. Tāpēc milzīgs paldies viņam un arī koncertmeistariem, it īpaši šajā semestrī...  Esam parunājuši tikai par simfonisko diriģēšanu, bet tu taču esi kora "Kamēr..." mākslinieciskais vadītājs, un rīt Marijas Magdalēnas baznīcā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Rīharda Dubras "Pasaules radīšanai". Tev šī ir īpaša vieta – esot tur laulājies. Jā, turklāt arī mans dēls, sieva un es tur esam kristīti. Un, starp citu, Rihards arī ir piederīgs šai draudzei, tāpat kā Māris Sirmais. Ir ļoti daudz atslēgas lietu, kas saistās ar šo baznīcu. Bija tāda tradīcija, ko iesāka Jānis Liepiņš – mums šeit bija Ziemassvētku koncerti: decembra mēnesī mēs vienmēr viesojāmies Magdalēnas baznīcā. Bet tad, iestājoties kovidam, divus gadus mums tika laupīta šī iespēja. Un pēc tā visa man radās impulss, ka gribu to kompensēt un radīt kaut ko īpašu mūsu nākamajai tikšanās reizei – un tieši Magdalēnas baznīcai. Un tagad esmu tik ļoti priecīgs par iznākumu – gandarīts par to, kas Rihardam ir izdevies un kādu iedvesmu viņš devis gan man, gan korim "Kamēr..." Ļoti liels prieks arī par kompāniju, kas vēl mūs muzikāli papildinās. Par perkusijām liels paldies Liepājas Simfoniskajam orķestrim – būs ļoti daudz zvanu, gongu, metālu. Ļoti bagātīga būs skaņu palete! Tāpat kā Rihards, arī es ļoti ceru, ka šis skaņdarbs mums visiem radīs pēkšņu mentālo teleportāciju, kas ļaus aizmirsties no skarbās ikdienas. Vairāk - ierakstā. *** Lūk, ko Pirmajās Lieldienās par savu opusu "Pasaules radīšana" stāstīja komponists Rihards Dubra...  

Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisija 2022. gada 20. aprīlī plkst. 19.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē aicina uz vokālās un klaviermūzikas dziesmu koncertu “Dzīvais mantojums”, kas ir veltījums komponista Roberta Liedes 55 gadu jubilejas piemiņai. Par to "Klasikai" plašāk stāsta komponista atraitne, pianiste Inguna Puriņa. Koncertā piedalīsies dziedātāji – Jolanta Strikaite-Lapiņa, Sarma Liede un Jānis Kurševs, pianisti – Inguna Puriņa, Ventis Zilberts un Rīgas 3. Mūzikas skolas audzēkņi Pēteris Džeriņš un Roberts Lisovskis, kamerkoris “Cantus” (diriģente Ieva Apsīte). Mākslinieciskā vadītāja Mārīte Junita Apsīte. Koncerta vadītāja – muzikoloģe dr.art. Lolita Fūrmane. Roberts Liede (1967-2006) bija komponists, pedagogs, Latvijas Televīzijas mūzikas raidījumu režisors, Mocarta biedrības Latvijā dibinātājs un vadītājs. Komponista aiziešana mūžībā pārtrauca gan cikla “Eiropas muzikālās pilsētas” turpinājumu LTV1, gan Mocarta biedrības darbību, bet ir palicis dzīvais mantojums – viņa mūzika. Roberts Liede bija ārkārtīgi ražīgs komponists, atstādams darbus visos klasiskās mūzikas žanros – no klavierminiatūrām un vokālās lirikas līdz simfonijām un pat operai. Komponista dzīves laikā tika pirmatskaņoti visi viņa lielie darbi, piemēram, 1. un 2.  simfonija, un dziesmu cikls balsij un simfoniskajam orķestrim Viestura Gaiļa vadībā, savukārt Mesas atskaņojumu vadīja Māris Sirmais. Arī opera “Mazais princis” pieredzēja pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā. Komponista radīto kamermūziku izpildīja tādi mākslinieki kā Antra Bigača, Viesturs Jansons, Ilze Urbāne, Maija Prēdele, Inguna Puriņa, Ventis Zilberts u. c. Līdz šim izdoti divi Roberta Liedes nošu krājumi – “Bērnu dziesmas” un “Vokālā lirika”. 2021. gada rudenī tapa krājums “Skaņdarbi klavierēm”, savukārt pašlaik top “Kora dziesmu izlase”.

A conversation with composer Rhona Clarke about her new album ‘Sempiternam’. The album features a selection of the composer’s choral works composed over a 30-year period performed by State Choir Latvija. Presented by Jonathan Grimes and Evonne Ferguson. Show Notes Sempiternam Purchase via CMC Shop Rhona Clarke www.rhonaclarke.com CMC composer page State Choir Latvija Subscribe to amplify podcast Music Rhona Clarke - Requiem: In Paradisum (State Choir Latvija, conductor Māris Sirmais) Rhona Clarke - Regina Caeli (State Choir Latvija, conductor Māris Sirmais) Rhona Clarke - The Kiss (State Choir Latvija, conductor Māris Sirmais) Rhona Clarke - Requiem: Pie Jesu (State Choir Latvija, conductor Māris Sirmais) Rhona Clarke - Rorate Caeli (State Choir Latvija, conductor Māris Sirmais) Bizet - The Pearl Fishers Duet Rhona Clarke - O Vis Aeternitatis (State Choir Latvija, conductor Māris Sirmais) Rhona Clarke - The Kiss (State Choir Latvija, conductor Māris Sirmais) Rhona Clarke - Salve Regina (State Choir Latvija, conductor Māris Sirmais) Rhona Clarke - Ave Atque Vale (State Choir Latvija, conductor Māris Sirmais) Rhona Clarke - Requiem: Introit (State Choir Latvija, conductor Māris Sirmais) Rhona Clarke - O Vis Aeternitatis (State Choir Latvija, conductor Māris Sirmais)

Orests Silabriedis viesojas pie komponista Zigmara Liepiņa, atceroties dziesmas “Svētī debesīs šo zemi” tapšanu un paverot skatu dažādos Dziesmu svētku stāstos. Liene Jakovļeva sarunājas ar diriģentu Māri Sirmo un dziedātāju Jāni Aišpuru, kurš savas dziedātāja gaitas sāka jauniešu korī “Kamēr…” un reizēm pievēršas arī dziesmu komponēšanai koriem.LAUDAMUS STĀSTIPirmdienās 20.00 kanālā ReTV

Par iespaidiem no Valsts akadēmiskā kora “Latvija” koncertiem Spānijā (Santsebastjanā un Mungijā) un gaidāmo 18.novembra svētku programmu “Lielajā dzintarā” Kultūras rondo pārrunājam ar kora māksliniecisko vadītāju un diriģentu Māri Sirmo. Stāstot par koncertiem Spānijā, Māris Sirmais atzīst, ka tā bija brīnišķīga izraušanās tajā pašā laikā ar pamatīgiem apgrūtinājumiem. "Slodze bija liela, bet lielākais gandarījums bija, ka vari atkal tikties ar klausītājiem, ka ir nebeidzamas emocijas un ovācijas pēc skaņdarbiem," gandarīts Māris Sirmais. "Apgrūtinājums mūsu pieredzē bija dziedāt ar maskām," atklāj Māris Sirmais. Vienīgi solisti un diriģents drīkstēja būt bez maskām. Koris  bijis speciāli pasūtījis maskas, kas domātas dziedāšanai. Lai arī sūtījumu saņēmuši laicīgi un pārbaudījuši maskas, īstās ugunskristības bijušas koncertā Tolosā. "Tas bija nopietns pārbaudījums dziedātājiem to izturēt, kaut vai skābekļa apmaiņa ir bremzēta," skaidro Māris Sirmais. Jau pēc pirmā koncerta sapratuši, ka tas ir fiziski grūti, tāpēc maskām veikti "uzlabojumi". Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" diriģenta Māra Sirmā virsvadībā top svinīgs Latvijas 103. jubilejas koncerts, kurā piedalīsies ērģelniece Iveta Apkalna, sitaminstrumentālists Rihards Fedotovs, obojists Pēteris Endzelis, komponists un pianists Raimonds Tiguls, koris "Latvija" un koncertzāles mājinieki – Liepājas Simfoniskais orķestris. Šogad jau par tradīciju kļuvušās valsts svētku koncerta programmas mākslinieciskā vadība nodota latviešu koru kultūras virzītāja, diriģenta Māra Sirmā rokās, kurš ar sev raksturīgo monumentālo vērienu radījis daudzpusīgu koncerta programmu divās daļās. Koncertu vadīs muzikologs Edgars Raginskis. Svētku priekšvakarā – trešdien, 17. novembrī, pulksten 19.00 – klausītājus plānots uzņemt  koncertā klātienē, bet 18. novembrī pulksten 17.00 vakarā svinīgo programmu varēs atkārtoti piedzīvot Latvijas Reģionālās televīzijas kanālā "ReTV", kā arī koncertzāles "Facebook" un "Youtube" kontos no jebkuras vietas pasaulē. Koncerts klātienē notiks tikai gadījumā, ja klātienes koncerti apmeklētājiem būs pieejami. Koncerts notiks, ievērojot aktuālos pasākumu apmeklēšanas un epidemioloģiskās drošības nosacījumus un būs pieejams ierobežotam cilvēku skaitam.

Blīvais pirmizrāžu kalendārs mūs rosina veidot jaunāko izrāžu apskatu. Septembra pēdējā dienā notika divas pirmizrādes: Nacionālajā teātrī „Sapnis vasaras naktī”, bet Latvijas Nacionālajā operā un baletā „Divi metri”. Vēl šonedēļ festivāls „Patriarha rudens” uz Rīgu bija aicinājis Liepājas jaunos aktierus ar diplomdarba izrādi „Cietsirdīgās spēles”. Pieskarsimies arī jaunumiem Daugavpils teātrī – Dmitrija Petrenko režijā tapis iestudējums „Tumšie brieži”. Ar skatītāju smiekliem un skaļiem aplausiem 30.septembra vakarā tika svinēta Šekspīra lugas „Sapnis vasaras naktī” pirmizrāde Elmāra Seņkova režijā. Bet ne visi skatītāji bija apmierināti ar redzēto, daži, taujāti par iespaidiem, novērsās un runāt atteicās. Atzinīgi izrādi vērtē teātra kritiķe Henrieta Verhaustinska. Pirmizrādē režisors nebija klāt, vien atsūtījis vēstuli, tad sākam ar horeogrāfi Elīnu Gediņu, kas atklāj darba tapšanas gaitu. Izrādē viens no centrālajiem tēliem ir Paks, ko atveido Arturs Krūzkops. Mūziku izrādei komponējusi Anna Ķirse, ierakstā piedalās Valsts Akadēmiskais koris „Latvija”, diriģents Māris Sirmais. Izrādās komponiste ar Elmāru Seņkovu sadarbojas pirmo reizi. Izrādes „Sapnis vasaras naktī” scenogrāfs un kostīmu mākslinieks ir Vladislavs Ogajs no Krievijas, kostīmu māksliniece arī Anna Heinrihsone. Pirmizrāde 30.septembrī notika arī baleta izrādei „Divi metri”, kurā trīs horeogrāfu Elzas Leimanes, Antona Freimana un Aivara Leimaņa reakcija uz baleta mākslinieka pieredzi pandēmijas laikā. Šonedēļ festivālā „Patriarha rudens” viesojās Liepājas teātra jaunie aktieri ar vienu no diplomdarba izrādēm „Cietsirdīgās spēles”, režisors Dmitrijs Petrenko. Tās pirmizrāde notika 19.augustā un to rāda Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē „Lielais dzintars”. Uzklausu aktrises Kintiju Stūri un Madaru Viļčuku: 2.oktobrī Daugavpils teātra Eksperimentālajā zālē notika pirmizrāde ģimenes drāmai „Tumšie brieži” Dmitrija Petrenko režijā. Ingas Ābeles luga tiek uzskatīta par vienu no autores nozīmīgākajiem veikumiem dramaturģijā un ne vienu vien reizi iestudēta uz teātru skatuvēm, bet kas uzrunāja šoreiz, vērtējumā dalās teātra kritiķe Dita Jonīte. Ieteikt vai neieteikt – tā ir smalka lieta, jo itin bieži pat tuvāko draugu lokā, pārspriežot izrādes, domas dalās. Tomēr ceru, ka izrāžu kalendārs palīdzēs izdarīt izvēli, kurp doties. Un arī šī nedēļas nogale bagāta ar jauniem iestudējumiem, par tiem tad nākamajā izrāžu kalendārā.

"Klasikā" tiekamies ar Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla un Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" māksliniecisko vadītāju Māri Sirmo. Šogad festivāla vadmotīvs ir miers, tādēļ atklāšanas koncertā 19. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā klausītāji tiks iepazīstināti ar poļu minimālista un laikmetīgās mūzikas komponista Vojceha Kilara mesu Missa pro pace ("Mesa par mieru"). Tā pirmatskaņota 2001. gadā kā pasūtījuma darbs, kas veltīts Varšavas Nacionālās Filharmonijas orķestra simtgades jubilejai. “Mesa par mieru” atskaņojumā piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", Liepājas Simfoniskais orķestris, solisti Viktorija Pakalniece (soprāns), Sniedze Kaņepe (mecosoprāns), Rafals Bartminskis (tenors, Polija) un Rihards Mačanovskis (bass). Pie diriģenta pults stāsies festivāla mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais. Sadarbībā ar Dienvidkurzemes festivālu "Rimbenieks" šo programmu atkārtoti varēs dzirdēt arī Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē 20. augustā plkst. 20.00. 19. augustā izskanēs koncerts "Hanzas laikmeta mūzika no Francijas". Koncerts vienlaikus būs izstādes HANSEartWORKS atklāšana. Tas iecerēts atbilstoši izstādes uzstādījumam - meklēt pagātnes Hanzas vērtību iemiesošanos nākotnē un tiek veidots kā senās mūzikas un elektroniskās mūzikas sintēzes un saspēles kopprojekts. Koncertā piedalīsies Gertruda Jerjomenko (klavesīns), Ansis Bētiņš (tenors), Žanna Marija Leljevra (soprāns, Francija), Agnese Kanniņa (vijole) un DJ Monsta. 26. augustā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā ar solokoncertu klausītājus priecēs viens no izcilākajiem Igaunijas mūzikas ansambļiem pasaulē - Igaunijas Filharmonijas kamerkoris. Koncertā skanēs pasaulē atzītākā igauņu komponista Arvo Perta An den Wassern zu Babel ("Pie Bābeles ūdeņiem"), viens no viņa pazīstamākajiem darbiem Deer's Cry ("Brieža brēciens") un Latvijas pirmatskaņojumu piedzīvos skaņdarbs jauktajam korim a cappella O Holy Father Nicholas ("Ak, svētais tēvs Nikolaj"). Koncerta izskaņā dzirdēsim franču komponista Morisa Duruflē rekviēmu. Pie dirģenta pults: kora dibinātājs un goda diriģents Tenu Kaljuste. Jau trešo gadu pēc kārtas, atbalstot Latvijas jaunos talantus un veicinot viņu izaugsmi, festivāla organizatori uz sadarbību aicinās Rīgas Doma kora skolas gospeļkori diriģentes Unas Stades vadībā. Šogad koris veidos muzikālu uzvedumu, kas izskanēs Rīgas Sv. Pētera baznīcā 28. augustā plkst. 19.00. Turpinot tradīciju festivāla ietvaros pasūtināt un atskaņot latviešu komponistu jaundarbus, Rīgas Sv. Pētera baznīcā 2. septembrī skanēs Annas Ķirses jaundarba Carmen Sibyllae ("Kūmu Sibilla") pirmatskaņojums, kas komponēts, iedvesmojoties no romiešu dzejnieka Vergilija "Bukolikas" ceturtās eklogas. Koncertā skanēs arī darbi, kas rakstīt korim a cappella – Irīnas Mihailovskas "Triptihs" un Raimonda Tigula "Es Tevi lūdzu, Dievs" ar Jura Rubeņa vārdiem. Godinot komponista Pētera Butāna piemiņu un pildot viņa lūgumu, Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" un Sinfonietta Rīga diriģenta Māra Sirmā vadībā atskaņos opusu jauktajam korim un orķestrim Gloria. Noslēguma koncerts ir veltījums 11. septembra traģiskajiem notikumiem Amerikas Savienotajās Valstīs, kas notika pirms divdesmit gadiem. Koncertā skanēs Džona Adamsa darbs On The Transmigration of Souls ("Dvēseļu pārceļošana"), kas tika pirmatskaņots gadu pēc terorakta Ņujorkā un ir veltīts aizgājušo piemiņai, kā arī viņa vērienīgais opuss Harmonium. Koncertā kopā ar Valsts Akadēmisko kori "Latvija" piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pie diriģenta pults - Māris Sirmais. Festivāla noslēguma koncerts izskanēs Rīgas Domā plkst.19.00. Anna Veismane: Ir augusts, un klausītāji jau ielāgojuši, ka šajā laikā koris "Latvija" aicina uz garīgu piedzīvojumu, garīgu pārdzīvojumu. Šogad festivālā ir gan latviešu mūziķi, gan ārzemju viesi. Vai vari ieskicēt, kāds šogad izskatās šis festivāls? Māris Sirmais: Mēs visi ļoti gribam cerēt, ka šis būs pandēmijas laika pēdējais Garīgās mūzikas festivāls, jo kopumā visa programma, tāpat kā viss process, kādu šajā pasaulē izdzīvo katrs cilvēks, ir ietekmēts un iespaidots no visdažādākajiem aspektiem. No vienas puses esmu priecīgs, ka pagājušogad festivāls bija salīdzinoši mierīgs, bet ļoti stabils – ar visu pandēmijas fonu. Šogad ir līdzīgi. Mēs joprojām nezinām, kā sagaidīsim augusta otro pusi un septembri. Bet festivāla ritējums šobrīd ir diezgan intensīvs, daudziem koncertiem un izaicinājumiem pilns. Vienmēr esam centušies saglabāt pamattradīcijas, kas festivālam bijušas raksturīgas jau no tā dibināšanas laika. Allaž esam ievērojuši savus uzstādītos noteikumus – ka festivālā mums noteikti ir viens darbs, kur dodam iespēju izpausties latviešu komponistiem. Mums pat bijušas dažas nobīdes – jau pērn bija viesi, komponisti ārpus Latvijas. Aizpagājušajā gadā tas bija Vītauts Miškinis. Šoreiz, 2. septembra koncertā, būs četri autori, turklāt koncerts notiks kopā ar Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga. “Mūsu sadarbība festivālā nav nemaz bijusi tik bieža, taču tā bija ļoti kvēla vēlme mums visiem – festivāla laikā rast iespēju sastrādāties ar šo brīnišķīgo kamerorķestri. Izskanēs divu komponistu lieldarbi, kurus atskaņosim kopā ar Sinfonietta Rīga. Pirmkārt, tas būs lieldarbs, kuru ļoti rūpīgi un pamatīgi izstrādājusi jaunā, talantīgā komponiste Anna Ķirse - "Sibillas dziesma". Un ļoti neparasts gadījums ir ar Pēteri Butānu, kurš jau devies mūžībā. Pēc viņa aiziešanas viņa dzīvesbiedre atnesa mums darbu, ko savā laikā Pēteris Butāns viņš bija viņai iedevis kā vienu daļu no kāda lielāka opusa. Nevienam nav skaidrs, kas ir šis opuss, un viņš nav atstājis arī nekādus materiālus. Šīs daļas nosaukums ir Gloria, un mēs to uztveram kā patstāvīgu skaņdarbu. Kad šīs notis saņēmu no kora “Latvija” direktora Māra Ošleja, kuram šo partitūru bija nodevusi Pētera Butāna dzīvesbiedre, man likās – šis varētu būt viens no Pētera beidzamajiem darbiem. Bet izrādās, ka šādi viņš rakstījis pirms tā Pētera Butāna, kādu mēs viņu pazīstam! Tas bijis kāds viņa jaunības dienu darbs. Un šo vienu daļu Pēteris pats atradis un iedevis sievai, lai viņa nodotu korim "Latvija". Tā ka šis ir ļoti interesants stāsts. Ļoti neparasts. Man pašam bija ļoti liels pārsteigums, atverot šo partitūru un pirmo reizi korim sākot dziedāt – cik neparasta ir Pētera Butāna vēlme tajā konkrētajā laikā rakstīt tieši šādi! Un tad vēl ir divi autori, kas mums pašiem jau ir ļoti iecienīti un iemīļoti – tā ir mūsu pašu Valsts akadēmiskā kora "Latvija" dziedātāja Irīna Mihailovska, kura nu jau arī guvusi starptautiskus panākumus kā komponiste – šoreiz skanēs viņas "Triptihs". Un tad vēl Raimonda Tigula un Jura Rubeņa darbs "Es tevi lūdzu, Dievs". Tāds ir mūsu jaundarbu koncerts. Ja runājam par klasiskām vērtībām, pie kurām esam centušies pieturēties, šajā gadījumā mums ir viesi – Igaunijas Filharmonijas kamerkoris. Pie kamerkora galvenā mākslinieciskā vadītāja amata atgriezies izcilais igauņu diriģents Tenu Kaljuste, kas man tiešām bija jaunums, jo pēdējā laikā ar viņu nebijām sazinājušies. Tas tāds interesants aplis – ka Tenu atkal atgriezies pie sava kamerkora. Viņu sniegumā skanēs Duruflē Rekviēms, kas tiks atskaņots kopā ar ērģelēm. Mums savukārt būs esela programma ar Arvo Perta mūziku. Bet, kas attiecas uz festivāla atklāšanu un koncertu, kas izskanēs arī Liepājā... Interesanti, ka mums pirmais koncerts būs tieši Rīgā. Jo parasti mums tā secība vienmēr bijusi pretēja. Šoreiz festivāls sāksies 19. augustā Svētā Pētera baznīcā un 20. augustā šis koncerts skanēs Svētā Jāzepa katedrālē Liepājā, kur esam izveidojuši programmu, kas principā veltīta poļu minimālistam Kilaram... Plašāk - ierakstā.

Raidījumā par jaunību un pieredzi, pēctecību, pašatdevi un, protams, kordziedāšanu sarunājas kora “Kamēr…” bijušie un esošais diriģents. Pusklātienē, pusattālināti raidījumā tiekas Māri Sirmais, Jānis Liepiņš un Aivis Greters, lai atskatītos uz kora izaugsmes ceļu 30 darbības gadu nogrieznī. Diriģentu sarunbiedre – Latvijas Radio žurnāliste Liene Jakovļeva. Raidījums ReTV ēterā: 26.04.2021.

Šķiet, ka ar Mārtiņa Sirmā vārdu ir jāiepazīstina vien retais. Mārtiņš ir viens no populārākajiem latviešu pavāriem, līdzīpašnieks 3 pavāru restorānam “Tam labam būs augt” un Japānas kontinentālās virtuves bistro “Ramen Rīga”. Savulaik vadījis arī televīzijas raidījumus “Sirmā ēdienkarte” un aizraujošo garšas ceļojumu raidījumu “Sirmais. Kulta ēdieni”. Kad Mārtiņam bija jāizdara izvēle, ko mācīties, viņš katru vakaru vecākiem prezentēja kādu no profesijām, tai skaitā, pavāra. Šodien Mārtiņš par savu izvēlēto ceļu saka: ”Tā ir diagnoze!”. Mēs runājām par to, kas mainījies virtuves aizkulisēs, kas notiek Mārtiņa restorāna virtuvē un kādos brīžos var zvanīt Mārtiņam pēc padoma, vai palīdzības, ko viņš neatteiks.

Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais klausītāju vērtējumam nodevis Jēkaba Jančevska un Ineses Zanderes jaundarba “Koki” videoklipu, tādejādi arī ieskandinot 2020. gada koncertsezonas turpinājumu. Ar videoklipa “Koki” prezentāciju Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” atsāk 2020. gada sezonu. 31. jūlijā notiks Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “Rīgas Doms 2020: Garīgās Paralēles / Anglija”, kur kopā ar ērģelnieku Aigaru Reini un instrumentālistiem koris izpildīs angļu komponistu darbus. Arī šogad VAK “Latvija” un diriģents Māris Sirmais turpina tradīciju – 23. Starptautisko Garīgās mūzikas festivālu, kas klausītājus Rīgā priecēs no 18. augusta līdz 5. septembrim.  Par Valsts akadēmiskais kora “Latvija” sezonas iecerēm Kultūras Rondo saruna ar kora galveno diriģentu Māri Sirmo un kora direktoru Māri Ošleju. Māris Sirmais atklāj, ka tapis ne tikai Jēkaba Jančevska un Ineses Zanderes jaundarba video, bet drīzumā gaidāms arī Raimonda Tigula un Noras Ikstenas darba video. Skaņu materiāls jau ierakstīts. Šobrīd koris strādā mazās grupās. „Tas dubulto manu slodzi, bet dziedātājiem atvieglo dzīvi, jo nav tik intensīva slodze balsij ikdienas ritumā, bet atdeve un koncentrēšanās, kas ir mēģinājumā, ir ar citu procentuālu piedevu,” vērtē Māris Sirmais. Viņš arī uzskata, ”ja gribi kā dārgakmeni pulēt kolektīvu, īpaši, ja runājam par lielu kolektīvu, kvalitāte kopīgi aug brīdi, kad notiek kamermuzicēšana”. „Ja lielam kolektīvam, kā mums, uzdevums ir kalpot lielas muzikālas formas apjomiem, kur vajadzīgs liels sastāvs, šis laiks un šāds stils – muzicēt dubultkvartetos, vai kā šobrīd, kad esam 23-24 cilvēki mēģinājumā, tas ļoti mobilizē katru. Man kā diriģentam ir patīkami strādāt, jo tu jūti to atdevi, spriedzi labā nozīmē no katra cilvēka, vai tas attiecas uz muzikālu sniegumu, vokālu sniegumu, saturisku vai māksliniecisku sniegumu,” atzīst Māris Sirmais.

Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" un tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais 21. jūlijā savu klausītāju vērtējumam nodod Jēkaba Jančevska un Ineses Zanderes jaundarba "Koki" videoklipu, tādējādi arī ieskandinot 2020. gada koncertsezonas turpinājumu. "Man likās ļoti labi izmantot šo laiku, lai radītu nevis tikai īslaicīgu efektu tieši šim brīdim, bet arī kaut ko paliekošāku un vērtīgāku – neizslēdzu domu, ka šī dziesma būtu cienīga skanēt arī lielajā Dziesmu svētku estrādē," - tā par radošo veikumu pandēmijas laikā teic Māris Sirmais. "Šis stāsts ilgst daudzu mēnešu garumā – faktiski kopš brīža, kad sākās pandēmija, un mēs, līdzīgi daudziem pasaules kolektīviem, mēģinājām aktivizēties un ar telefona ierakstu palīdzību veidot savus uzmundrinājuma sveicienus," stāsta Māris Sirmais. "Kad viss reāli notika un izmēģinājām, sapratām, ka tas neizklausās ne pēc kā... Viss bija jāmet miskastē, jo nekam nederēja. Nu, nevar no telefonu mikrofoniem samontēt kaut cik jēgpilnu skaņu – tas tiešām ir nebaudāmi, vairāk zibakcijas līmenī. Tikai tad, kad bija pirmais signāls par to, ka varam nākt kopā mazās grupās, koris sadalījās trijās grupās un ierakstījām šo darbu, jo mūsu mērķis tajā brīdī bija šāds: ja kaut ko darām, tad paveicam kaut ko ar pievienoto vērtību – tam jābūt kaut kam oriģinālam." Viss sācies ar diriģenta zvanu Inesei Zanderei. "Jautāju, vai viņa nevarētu uzrakstīt kādu skaistu dzejoli, kas mūs visus pamodinātu un stiprinātu brīdī, kad valda apjukums un cilvēki jūtas nepārliecināti par to, kas būs rīt. Inese patiešām mocījās... (..)Teicu – vajag kaut ko vienkāršu, uzrunājošu. Jautāju – vai vari nolaisties no dzejas lielajiem augstumiem un uzrakstīt kaut ko ļoti lakonisku, vienkāršu, uzrunājošu? Atceros – pirms vairākiem gadiem, kad Raimonda Tigula Tiguļkalnā viesojās Vaira Vīķe-Freiberga, viņa, uzrunājot sanākušos klausītājus, stāstīja par koka nozīmi un to, kā koki viens otru atbalsta brīdī, kad īsti labi neklājās – ka viņi sadodas ar savām saknēm kopā, lai viens ar otru dalītos – viņiem savstarpējā komunikācija notiek cilvēkam neredzamā veidā, tā ir vesela interesanta pasaule! Izstāstīju to Inesei, kura savulaik ļoti aktīvi iestājās par to, ka mežu ciršanai jānotiek ilgtspējīgas mežsaimniecības ietvaros, sabalansējot ekonomiskās, vides un sociālās intereses, protestējot pret "Latvijas mežu" stratēģiju izcirst arvien lielākas un jaunākas mežu platības. Viņas atklāto vēstuli toreiz parakstīju arī es, tā ka koku tēma mūs saista jau ilgāku laiku. Tā ka rezultātā patiešām – lielais brīnums notika un man pašam lielais iedvesmas avots kļuva Ineses brīniškīgais dzejolis ar nosaukumu "Koki", kas tagad jāskatās un jāklausās." Nākošais solis video tapšanā bijusi komponista izvēle, kas notikusi par labu Jēkabam Jančevskim, kurš iekļuvis pasaules muzikālajā apritē, īpaši to attiecinot uz kormūziku. "Viņš ir jaunās paaudzes autors, kurš savā daiļradē jau pierādījis, ka ir ļoti, ļoti mērķtiecīgs, talantīgs un muzikāls cilvēks. Jēkabam aizsūtīju Ineses dzejoli un arī jautāju, vai viņš varētu nolaisties no augstās mākslas plauktiem un uzrakstīt dziesmu, kura varbūt pat varētu skanēt Dziesmu svētkos. Viņš teica – varu! (..) Rezultātā radās brīnišķīgs darbs. Kopā ar šo ierakstu, kas notika mūsu pašu mēģinājumu telpās, tapa skaistais video, ko veidoja Kaspars Krauze, viena mūsu kora dziedātāja brālis. Kaspars nāk ar ļoti jauku ideju, kas noteikti jāredz – kā koki izaug, kā mēs ieaugam kokos vai koki ieaug mūsos. Tādā ļoti skaistā vizuālā valodā tas viss ir parādīts." Sirmais stāsta, ka paralēli ierakstiem katrreiz katrs dziedātājs ticis filmēts no pirmās līdz pēdējai skaņai: "Līdz ar to katrs dziedātājs nofilmēts kā personība. Video veidots, parādoties katram dziedātājam un mākslinieciski savienojoties ar dažādu koku, mežu, pļavu ainavām, Latvijas skaistākajām ainavām. Tā ir Kaspara ideja, kādā veidā viņš to iecerējis atspoguļot. Man liekas ļoti skaisti." Vairāk un plašāk - LSM.

Pārlūkojot uz Latvijas Radio 90. gadadienu tapušos ierakstus, vēlreiz paklausīsimies, kā saskrāpētai skaņu platei var atjaunot skanējumu un kā agrāk noritēja skaņu operatora darbs, kad no lenšu graizīšanas un līmēšanas pirksti kļuva jēli. Kā pelnrušķīte lasot un šķirojot zirņus no putraimiem, tā radio ilgus gadus skaņas vētījis skaņu restaurators un režisors Jāzeps Kulbergs. Tiesa, pasakā Pelnrušķītei palīgā nāca putniņi, bet Jāzeps ar trenētu dzirdi saklausa skaņas nepilnības un ar mikroķirurga precizitāti tās preparē. Sirmais kungs, kurš šogad nosvinēja savu 90. dzimšanas dienu, vēl pirms pieciem gadiem strādāja Radio. Savulaik bijis skaņu režijas pasniedzējs Mūzikas akadēmijā, saņēmis balvu par Mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā, bet tagad ielūkosimies Jāzepa Kulberga skaņu restauratora darbā ierakstā, kas veikts 2015. gadā. Ne mazāku virtuozitāti prasa skaņas montāža runātam tekstam, jo īpaši tajos laikos, kad šo darbu veica uz magnetofona lentām. To graizīšana un līmēšana līdz jēliem pirkstiem ir pagājušā gadsimta radio skaņu operatora darbs, tagad skaņas apstrāde notiek tikai uz datora, bet vēl joprojām dažās radio telpās ir saglabājušies lenšu magnetofoni un līdz ar tiem arī skaņas, kas tik ierastas bija montāžas operatoru ikdienā. Latvijas Radio puspagraba telpās vēl joprojām atrodas montāžas studijas, kur savulaik uz lenšu magnetofoniem montēja raidījumus, bet tagad, datoru ērā, šo lentas dancināšanas melodiju vairs nedzirdam. Tik daži cilvēki mūsu radio vēl joprojām no magnetofoniem pārkopē ierakstus uz datoriem.Viens no tādiem ir bijušais skaņu un tagadējais datorinženieris Edgars Jackēvičs. Turpinot lūkot skaņu montāžas darba smalkumus jūsu uzmanībai pirms pieciem gadiem tapusi saruna ar divām skaņu montāžas operatorēm Ingu Bēdeli, kura šobrīd ir vienīgā, kas ilgus strādājusi montējot ierakstus uz magnetofona lentām, un Aija Keizika, kura 2016. gadā aizgāja mūžībā. Tagad, redzot skaņu datora monitorā, kas izskatās kā trekna kardiogrammas līkne ir viegli izķert skaņu blusas ierakstītajā materiālā, bet agrāk tikai graizot un līmējot magnetofona lentu, bija ļoti jāuztrenē auss un pirkstu veiklība, lai kvalitatīvi samontētu raidījumu. Inga un Aija bija meistares šajā arodā. Neraugoties uz šo tolaik smago darbu, tas ir vilinājis, tā, piemēram, Inga Bēdele, radio valdzinājumam nodevusies pamatīgi un par vairākkārt mēģinājusi iekarot šo iestādi, lai darītu savu sapņu darbu, proti, montētu raidījumus.  

Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais aicina klausītājus atzīmēt savos kalendāros vienu no vasaras gaidītākajiem akadēmiskās mūzikas festivāliem. Šogad 23. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla koncerti izskanēs Rīgā no 18. augusta līdz 5. septembrim. Un 18. augustā Starptautisko Garīgās mūzikas festivālu ar solokoncertu atklās viena no spožākajām latviešu mūzikas zvaigznēm pasaulē – Iveta Apkalna. “Šī vēsts mani sasniedza pirms dažām dienām un es tiešām priecājos kā mazs bērns, jo iekšēji jau biju no šī koncerta gandrīz atvadījusies,” sarunā Kultūras Rondo atzīst ērģelniece Iveta Apkalna. “18.augusta vakarā spēlēšu Rīgas Domā,” priecājas mūziķe. “Īpaši saviļņojoši ir tas, ka mans pēdējais solo koncerts Rīgas Domā izskanēja tieši pirms desmit gadiem. Tā ir atgriešanās pie šī instrumenta pēc desmit gadiem. Tās ir svinības man pašai, muzikālā ziņā, arī emocionālā ziņā.” Apkalna min, ka vēl liels pagodinājums ir tas, ka Garīgās mūzikas festivāla vēsturē šī būs pirmā reize, kad tā programmā iekļauta solo programma. “Tas zināms jauninājums. Šajā īpašajā situācijā liels pagodinājums,” bilst Apkalna. Festivāla programmā iekļauts arī koncerts, kas veltīts gruzīnu komponista Gijas Kančeli piemiņai. Tas izskanēs 20. augustā Rīgas Domā. Nemainīga festivāla tradīcija ir jaundarbu koncerts, kas šogad Rīgas Sv. Pētera baznīcā izskanēs 2. septembrī. Pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Arta Gāgas, Ulda Marhilēviča, Renātes Stivriņas un Alvila Altmaņa jaundarbi. Tāpat festivāla ietvaros tiks turpināta sadarbība ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Liepājas simfonisko orķestri. Par pārējo koncertu norisi un programmu festivāla organizatori aicina sekot mājās lapā www.sgmf.lv, kā arī Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” sociālajās platformās.  

Valsts akadēmiskais koris „Latvija” aktīvi šovasar piedalījies dažādos festivālos, bijis arī koncertu braucienā Kanādā. Par Garīgās mūzikas festivālu un Morisa Diruflē "Rekviēmu" noslēguma koncertā, kā arī iespaidiem pēc koncertiem Kanādā un Vācijā Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar kora „Latvija” māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Māri Sirmo un kora direktoru Māri Ošleju. Valsts akadēmiskajam korim “Latvija” šī vasara ir aizritējusi bez atvaļinājuma, jo koris ir pieprasīts gan Latvijā, gan ārzemēs. Bet atskaites punkts jau 22 gadu kora dzīvē ir Garīgās mūzikas festivāls, kas tradicionāli notiek augustā. To, ka koris ir pieprasīts, apliecina kaut vai fakts, ka Valsts akadēmiskā kora (VAK) "Latvija" pašu organizētā Garīgās mūzikas festivāla laikā, tas bija devies koncertēt Vācija, Jaunbrandenburgā. Un tūlīt pēc festivāla noslēguma koncerta VAK "Latvija" atkal dosies uz Vāciju, lai trīs nedēļas būtu Rūras triennāles mākslinieki. Neaizmirstami ir arī šīs vasaras koncertiespaidi Kanādā un kora līdzdalība XV dziesmu un deju svētkos Kanādā, kas noritēja no 4. līdz 7. jūlijam Toronto. Uz Kanādu koris devās pirmo reizi. VAK "Latvija" mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais bilst, ka viņam Toronto posms bijis daudz piesātinātāks nekā korim, jo viņš debitējis arī, muzicējot kopā ar Toronto simfonisko orķestri. "Viens, kas palicis atmiņā, un arī daudziem, ja runājam par Toronto dziesmu svētkiem, tādi dziesmu svētki nav bijuši un nebūs, kas notiek pilnīgā tumsā. Tieši, kad diriģēju Raimonda Tigula "Lec saulīte" piedziedājuma laikā – tinkš, izslēdzās visas gaismas. Visi tūkstoši skatītāju un tūkstošgalvīgais koris paliek pilnīgā tumsā, bet mēs neapstājāmies. Tā bija mūsu uzvara, ka arī orķestris turpināja spēlēt, kaut elektriskās klavieres atslēdzās. Labi, ka man bija balts krekls mugurā, varēja rokas redzēja," atminas Māris Sirmais. Pirmie divi 22.Garīgās mūzikas festivāla koncerti jau izskanējuši. Nākamais būs jau rīt, 20.augustā, Rīgas Domā, kurā skanēs franču mūzikas programma, kuru diriģēs viesis no Francijas Loiks Pjērs.Festivāla noslēguma koncertos 23.augustā Liepājā un 24.augustā Rīgas Domā VAK "Latvija" atskaņos franču komponista Morisa Diruflē "Rekviēmu" un Imanta Kalniņa 6.simfoniju. Tikko būs izskanējis Garīgās mūzikas festivāls, koris dosies uz Vāciju, lai piedalītos Rūras triennālē un atskaņotu G.Ligeti "Rekviēmu". Gatavošanās šim notikumam notiek jau visu gadu, jo uz Rūru koris dosies paplašinātā sastāvā, kopā 70 dziedātāju.  

Ventspilī 25. jūlija vakarā svinīgi atklās jaunā akustisko koncertzāli „Latvija” un Ventspils mūzikas vidusskolu. Iepazīstamies ar tiem, kuri mācīsies, spēlēs un klausīsies jaunajā ēkā. Tiešraide no Ventspils mūzikas skolas un koncertzāles jaunās ēkas. Kultūras Rondo viesojas mūzikas bibliotēkā. Par jauno koncertzāli stāsta koncertzāles "Latvija" mākslinieciskais vadītājs  Miks Magone, Ventspils mūzikas vidusskolas direktors Andris Grigalis, arhitekts Deivids Kuks no Vācijas un arhitekts Māris Malahovskis. Par unikālajām Ungārijā tapušajām vertikālajām klavierēm stāsta to izgudrotājs Dāvids Kļaviņš. Ar koncertzālē iekārtoto mūzikas bibliotēku iepazīstina tās vadītāja Inga Aulmane. Bet par kolektīviem, kas mājos koncertzālē „Latvija”, stāsta kora un kamerorķestra vadītājs Aigars Meri. Ar atklāšanas koncerta programmu iepazīstina un par jaundarbiem stāsta komponists Vilnis Šmīdbergs, komponists Raimonds Tiguls, rakstniece Nora Ikstena, komponists Raimonds Pauls un ērģelniece Iveta Apkalna. Koncertzāles atklāšanas koncertu ikviens šovakar varēs klausīties gan Latvijas Radio 3 tiešraidē, gan skatīties tajā pašā vakarā koncerta ierakstu LTV1 un Replay.lv. Koncertzāle "Latvija" un tās unikālais aprīkojums Ēkas kopējā platība ir gandrīz 7 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem 2/3 ēkas paredzētas skolas vajadzībām, bet 1/3 – koncertzāles funkciju nodrošināšanai. Lielajā zālē, kur paredzētas 600 skatītāju vietas, uzstādīti divi unikāli mūzikas instrumenti – akustiskās koncertērģeles un pasaulē lielākās vertikālās koncertklavieres. Mazā zāle savukārt ir interesanta ar to, ka tajā ir izbūvēta transformējama siena – to atverot, zāle var tikt izmantota kā brīvdabas skatuve. Ēkā darbosies arī Ventspils mūzikas vidusskola un Bērnu mūzikas skola. Uz jauno ēku pārcelsies aptuveni 500 mūzikas skolas audzēkņu un vairāk nekā 100 darbinieku. Salīdzinot ar koncertzāli „Lielais dzintars” vai koncertzāli "Cēsis", Ventspilī atradīsies visa skola. Ēkā ir iebūvētas 13 dažādas energoefektivitāti paaugstinošas tehnoloģijas, kuru darbību nodrošina gan ilgtspējīgas būvniecības, gan videi draudzīgu un ilgmūžīgu materiālu pielietojums. Koncertzāles projekta autors ir vācu arhitekta Deivida Kuka birojs. Būvprojekta izstrādē piedalījās arī projektētāji no Latvijas Māris Malahovskis un Astra Poga. Lielajā zālē uzstādītas Vācijas ērģeļu būvniecības uzņēmuma "Johannes Klais Orgelbau" stabuļu ērģeles un latviešu izcelsmes klavierbūvnieka Dāvida Kļaviņa klavieres. No zāles daļas skatītāji varēs redzēt dekoratīvās un stilizētās ērģeļu stabules, bet aiz tām atradīsies galvenās. Tāpat ērģelēm būs divas konsoles – viena stacionāra un otra pārvietojama, piemēram, būs iespēja ērģeles spēlēt, arī visiem redzot. Skatītājiem būs iespēja redzēt, kā kustas ērģelnieka kājas, ko parasti nav iespējams redzēt. Unikālās ērģeles no Vācijas uz Ventspili tika nogādātas ar trīs autofurgoniem, kur vienas kravas svars sasniedza vidēji 40 tonnas. Mūzikas instruments sastāv no 3060 ērģeļu stabulēm, no tām 2807 ir no alvas svina sakausējuma, bet 253 no koka. Lielākā stabule ir piecarpus metrus gara, mazākā – lodīšu pildspalvas izmērā. Tāpat Lielās zāles kreisajā pusē novietotas klavieres, kuru kopējais augstums ir 4,70 metri, un, lai sasniegtu klaviatūru, pianistam būs jādodas pa speciāli izbūvētām kāpnēm. Gan ērģeles, gan klavieres var spēlēt attālināti. Ja ir labs interneta signāls – pat no Amerikas. Tiek prognozēts, ka šie instrumenti piesaistīs viesmāksliniekus no visas pasaules. Vienlaikus ēkā atradīsies arī Mūzikas bibliotēka, kas būs publiski pieejama. Tāpat ēkā būs skaņu ierakstu studija. Bet ikdienā koncertzālē „Latvija” dzīvos arī trīs kolektīvi (koris „Ventspils”, kamerorķestris un bigbends: Krāšņais atklāšanas koncerts Koncertzāles atklāšanas koncertos, kas notiek 25. un 26.jūlijā, iekļauti divi īpaši jaundarbi. Svinīgās noskaņas radīšanai pirmās izskanēs ventspilnieka Viļņa Šmīdberga “Atklāšanas fanfaras”. Turpinājumā sekos Raimonda Tigula un Noras Ikstenas jaundarbs – oratorija “Jūras grāmata”. Atskaņojumā piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, Ventspils Kultūras centra sieviešu koris “Venda”, jauktais koris “Ventspils”, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un solisti – Iveta Apkalna (ērģeles), Intars Busulis (vokāls), Gints Pabērzs (saksofons) un Emīls Patriks Dzenītis (vokāls). Koncertprogrammas mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais. Koncerta noslēgumā klausītājus priecēs maestro Raimonda Paula priekšnesums.

Viņa izkāpa no savas komforta zonas un pārcēlās uz Latviju. Par viņu uzņemta dokumentālā īsfilma „Atgriešanās”. Imanta Nīgale viesojas raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts studijā, lai kopā ar savu grupu „Imanta Dimanta un Draugi” ieskandinātu mūsu pirmo raidījumu un dalītos pārdomās par līdzsvara meklējumiem starp iedomāto un reālo Latviju un savām saknēm, un atsauktu atmiņā pieredzēto koncertturnejā pa 18 ASV pilsētām. Grupā "Imanta Dimanta un draugi" darbojas pieci mūziķi. Katrīna Dimanta spēlē vijoli, čellu tamburīnu un dzied, Imanta Nīgale spēlē mandolīnu un dzied, Krišjānis Sils spēlē ģitāru, Kristaps Strods spēlē basu, Matīss Uškāns - bungas. Par 2019. gada centrālajiem kultūras notikumiem diasporā raidījumā stāsta XV Dziesmu svētku Kanādā rīcības komitejas priekšsēdis Juris Ķeniņš. Dziesmu svētki risināsies šovasar no 4. līdz 7. jūlijam. Juris Ķeniņš atzīst, ka ir svarīgi reizē skatīties nākotnē, jo ir pasūtinātas piecas jaunas dziesmas kopkorim, kā arī reizē ielūkoties pagātnē un repertuārā godināt senčus, jo pirmie dziesmu svētki Kanādā skanēja jau 1953.gadā. „Tas ir veids, ka uzturam mūsu sirdīs Latviju,” atzīst Juris Ķeniņš, stāstot par gaidāmajiem svētkiem, kuros paredzēts, ka pulcēsies ap 3000 dalībnieku. „Mēs uzskatām, ka esam novads, ļoti tāls no Rīgas un ir svarīgi turēt Latviju sirdīs.” Līdzīgi kā vairākos iepriekšējos svētkos, arī šoreiz Dziesmu svētkos Kanādā piedalīsies kolektīvi no Latvijas – viesosies tautas deju ansamblis „Līgo” un vadītājs Jānis Purviņš, Valsts akadēmiskais koris „Latvija” un diriģents Māris Sirmais, grupa „Raxtu raxti”. Tāpat Kanādas latvieši gaida ciemos ap 500 koristu un dejotāju. Bet par Eiropas Latviešu Kultūras svētkiem (ELKS 2), kas notiks no 13. līdz 16. jūnijam Īrijā, Dublinā, vēsta Latviešu biedrības Īrijā valdes priekšsēdētāja Ingūna Grietiņa-Dārziņa. Šajās dienas Dublinas vecpilsētā risināsies vairāki pasākumi – būs grupu un individuālie priekšnesumi, piedalīsies vairāk nekā 50 amatnieku, būs meistarklases bērniem un jauniešiem, aktivitātes ģimenēm, izstāde par latviešu dziesmu svētku kustības attīstību pasaulē, būs vakara pasākumi, koncerti. Būs arī pārsteigumi dalībniekiem un viesiem būs. Arī šajos svētkos no Latvijas viesosies grupa „Raxtu raxti”. Ingūna Grietiņa-Dārziņa norāda, ka Eiropas latviešu kultūras kustība ir veidojusies kā turpinājums 1989.gadā pārtrauktai dziesmu svētku kustībai Eiropā. Kustība uzsākta, sadzirdot tautiešus, kas latvisko identitāti  grib rādīt gan savās mītnes zemēs, gan arī kopumā Eiropa. "Tagad šī kustība ir kļuvusi daudz plašāka, lai latviešu unikalitāti – kormūziku, deju – rādītu visā Eiropā," atzīst Ingūna Grietiņa-Dārziņa.  

“10 desmitgades, 10 garšīgi stāsti” ir stāsts par to, kā 20. gadsimta gaitā izveidojušās kulinārās tradīcijas un izpratne par ēdienu radījušas mūsdienu Latvijas virtuvi. Par pašmāju virtuves saknēm un jaunajiem dzinumiem, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par projektu stāsta Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas docente, mākslas zinātņu doktore Astra Spalvēna, pavārs Mārtiņš Sirmais un uzņēmuma “Forevers” pārstāve Ilona Bukša. Stāsts rosina pieskarties tradīcijām un sajūtām, ko rada pazīstama garša, smarža, atmiņas un pieredze. Šis stāsts aicina atklāt vēl nezināmas šķautnes par Latvijas virtuves tradīcijām. Stāsts ir balstīts Astras Spalvēnas pētījumā par to, kā veidojusies Latvijas virtuve. Sarežģītākais projektam bija izvēlēties no katras desmitgades vienu izcilāko ēdienu, kas arī nonācis līdz mūsdienām, vērtē Ilona Bukša. Astra Spalvēna atklāj, ka izvēlējās konkrētus ēdienus no katras desmitgades, lai izstāstītu stāstu. Šo simts gadu laikā Latvijas virtuvē ir notikušas ievērojamas pārmaiņas. Konkrētie ēdieni ir pieturas punkti, lai runātu par pārmaiņām. Svarīgi, ka tie ēdieni ir zināmi joprojām. Jauni ēdieni rodas, kad parādās kas jauns, jauni produkti pieejami, sākam citādi domāt. Tad vieni ēdieni parādās, citi pazūd. Pēc pavārgrāmatām, pēc tā, ko būtu gribējuši ēst vai ko mēs varējām ēst, var spriest par izmaiņām sabiedrībā un kultūrā, var rakstīt mūsu sabiedrības un kultūras vēsturi. Pavārgrāmatas parāda, kā mainās domāšana.

Brīvības piemineklim – Latvijas brīvības simbolam – allaž bijusi liela un vēsturiska nozīme. Šogad 18.novembrī pie pieminekļa ritēs svinīgs muzikāls notikums „18.11” . Tas iecerēts kā multimediāls stāsts, kurā galvenais stāstnieks pats Brīvības piemineklis, ar tēlnieka Kārļa Zāles vēstījumu – caur valsts pamatvērtībām uz brīvību un izcilību. Koncertuzveduma pamatā valsts vēsturē nozīmīgi skaņdarbi, kā arī dzeja un proza, ko runās dažādi cilvēki no visas Latvijas. Šajā koncertā piedalīsies ap 600 dalībnieku. Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesma” skanēs muzikālajā notikumā pie Brīvības pieminekļa, arī citi Latvijas valsts vēsturē svarīgi skaņdarbi, kā arī dzeja un proza par mums būtiskām lietām. Koncerta režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs atklāj, ka, staigājot garām Brīvības piemineklim, mēģinājis sajust vietu un esot Brīvības laukumā, likumsakarīgi radusies iecere par Brīvības pieminekli kā galveno stāstnieku. “Simtgades svinīgajam notikumam ļoti likumsakarīgi nonācu pie tā, ka pašā piemineklī, tēlnieka Kārļa Zāles pieminekli ir iekodēts brīvības stāsts, iekodēts ļoti burtiskā nozīmē,” skaidro Reinis Suhanovs. “Pamatnē konkrētas tēlu grupas - Latvju tautas dziedātāji un Karavīru miera gājiens, četros stūros tādas pamatvērtības - ģimene, tēvzemes sargi, strādniecība, gara darbinieki, kāpjot augstāk, Lāčplēsis, Vaidelotis un pašā vainagā - Brīvība ar trīs zvaigznēm rokā. Šis stāsts būtībā ir tik loģisks no konkrētā, no ikdienas cilvēku līdz šim ne tikai lokāli nozīmīgajiem, bet vispārcilvēciski nozīmīgajam stāstam.” Suhanovs min, ka, pētot 30. gadu fotogrāfijas, atklājis, ka cilvēki pulcējās visapkārt piemineklim. “Likās, ka šodien tās tehnoloģijas ir gājušas uz priekšu, bet varbūt vajadzētu atgriezties pie tās sajūtas, ka mēs sastājamies apkārt ap pieminekli. Ieskaujam viņu, jo viņš ir uz visām pusēm vērsts, un mēģināt pašu pieminekli apdzīvot, būt kā uz skatuves,” atklāj Suhanovs. Scenārija autori Ievu Struku uzreiz aizrāvusi Brīvības pieminekļa kā stāstnieka ideja un atgādināt, kādi tēli un kāds vēstījums ietverts piemineklī, šķitis svarīgi. “Varbūt mēs esam sastapušies ar informāciju, kas ir ciļņos redzams, bet ciļņu ir daudz, dienas, steiga - liela, un es domāju, neviens no garāmgājējam patiesībā neaizdomājas par to, cik būtiska informācija ir ietverta pašā piemineklī,” uzskata Ieva Struka. Struka bilst, ka viņai pašai viens no mīļākajiem ir cilnis "Darbs". “Katru reizi tagad, kad es eju garām, es apskatos, kāds tomēr tas Kārlis Zāle bijis tālejoši domājošs, ka viņš uz mūžu savam mūža darbam ir pielicis arī savus vaibstus, jo strādnieka tēlā Kārļa Zāles vaibsti. Es katru reizi, tagad to zinot, sasveicinos un saku – sveiks, meistar Kārlis Zāle,” atklāj Struka Tāpat svarīgs ir cilnis “Važu rāvēji”, kas ir ar skatu uz Brīvības bulvāri. “Tu saproti, ka tur vairs nav nekādas piesaistes Latvijai vai latviešiem, nav runa par latviešu brīvību vai Latvijas brīvību. Runa ir par cilvēka iekšējo brīvību, cilvēka fizisko brīvību, brīvību kā pašu augstāko vērtību un cik mēs tomēr ikdienā ļoti reti par to aizdomājamies, ko tas nozīmē un ko nozīmē saraut šīs važas. Tā, spriedze, kas tur iekšā ir daudz spēcīgāka, nekā mēs varam aizdomāties, ņemot vērā, ka daļa no mums un, paldies Dievam, ka tāda daļa pieaug, vispār nezina, kas ir nebrīvība, vai dzīve nebrīvībā, un par tādām lietām ir vērts domāt,” analizē Struka. Pārmantojamība ietverta pieminekļa tēlu grupās "Ģimene" vai "Tēvzemes sargi". “Protams, ka šādos svētku pasākumos latviešiem ir ārkārtīgi svarīgi dziedāt, un mums ir ļoti daudz dziesmu, kuras ir emocionāli mums nozīmīgas, ar kurām esam saauguši. Tās ir klasiskas dziesmas, kā “Lauztās priedes”, tās ir Atmodas laika dziesmas, kā “Dzimtā valoda”, un tās arī mūsdienu komponistu dziesmas, kā Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesma”, kuras mums saistās ar lielām tautas, daudz mums saistās, ar ko dara emocionāli vērtībām, viņiem šīs emocionālā saikne. Un brīnišķīgi sakrīt tas, ka šīs dziesmas ļoti loģiski turpina tēlu grupās ietverto ideju, kā, piemēram, Piektā gada cilnis un Dārziņa dziesma ar Raiņa vārdiem Lauztās priedes,” stāsta Suhanovs. Koncertā piedalīsies Rīgas jauniešu kori, kā arī Valsts akadēmiskais koris “Latvija”. Koncerta mākslinieciskais vadītājs ir Māris Sirmais, taču dziesmu izvēle notikusi, diskutējot atklāj Reinis Suhanovs. Brīžiem diskusijas bijušas garas Brīvības pieminekļa cilnis “Dziesmas”, kas turpina piemineklī ietverto domu, un autori, kas rakstījuši par brīvību, par tās izcīnīšanu ir šī koncerta pamats. Struka vērtē, ka dziesmas ir bijis vieglāk izraudzīties, jo tās tiek biežāk un plašāk izmantotas, grūtāk bijis izraudzīties literāros tekstus, jo viņa vēlējusies, lai tekstiem ir arī ne tikai saturiski patriotiska vērtība, bet arī mākslinieciska vērtība, un tas ne vienmēr tik labi arī apvienojas. Ieva Struka sakārtojusi vienotā stāstā literāros darbus, sākot no klasiķiem līdz mūsdienu dzejniekiem. Sākot no spēka dziesmām, sākot no Andreja Pumpura “Lāčplēša”, sākot ar Raini, Blaumani, Skalbi un Akurateru, līdz mūsdienu autoriem, skanēs Knuta Skujenieka, Māras Zālītes, Annas Rancānes un Edvīna Raupa, Valda Krāslavieša dzejoļi. Struka meklējusi dzeju, kas ikdienā visu laiku izmantota. Dzeju lasīs mums nozīmīgie cilvēki, tās ir personības, sākot no sabiedriskiem darbiniekiem, kā Vaira Vīķe- Freiberga, Dainis Īvāns, Ieva Akurātere, tie ir mākslinieki, mūziķi Vestards Šimkus, tie ir mūsu zemnieki, uzņēmēji, lielu ģimeņu pārstāvji, tie skolnieki, kas ir ar izcilām sekmēm, tie ir karavīri, kas dien šobrīd armijā, un tie ir sportisti . “Tie cilvēki, kas kaut kādā veidā turpina šo pieminekļa ideju,” uzskata Suhanovs. Koncertu stāsta dalībnieki izvietosies uz pieminekļa terases un kāpnēm, veidojot apļveida skatuvi ar skatu uz visām pusēm, arī koncerta apmeklētāji aicināti stāties visapkārt piemineklim. Muzikālais notikums pie Brīvības pieminekļa iecerēts nedaudz ilgāk par stundu. Tam līdzi varēs sekot arī Latvijas Radio1 tiešraidē no pulksten 18.40. Vēl koncerta rīkotāji atgādina un informē: ap pieminekli būs izvietota maza skatuve ar ziedu novietošana stendu, kurā arī atnākušie varēs nolikt ziedus, ko pēc tam novietos atpakaļ pieminekļa pakājē.

Tiekamies ar diriģentu Māri Sirmo, kura saknes meklējamas Latgalē. Lai arī Māris dzimis Rīgā, latgaliski runā kopš bērnības, un valodu nav aizmirsis arī šodien. Sarunā par Māra Sirmā saikni ar Latgali un mūziku. Viņš arī atzīst, ka Latgales koriem esot savs īpašs skanējums. Vēl sarunā M. Sirmais atklāj, kuras dziesmas asociējas ar Latgali, un vai nākotnē ir doma dzīvot un strādāt Latgalē. Dodamies pa latgaliešu grāmatu izdevēja Vladislava Luoča dzīves pēdām un pētām viņa atstāto mantojumu. Tieši pateicoties V. Luocim pēckara gados trimdā tika saglabāts latgaliski rakstītais vārds. 27. aprīlī Rēzeknē atklās viņam veltītu pieminekli. Grāmatizdevēja dzīves stāstu atklāj žurnāliste Laura Ieviņa.  

Es viņu satiku, kad pilsēta jau grima tumsā. Viņš stāvēja uz savas viesnīcas kāpnēm rūpīgi gludinātā, rūtainā kreklā, gaišās biksēs, nedaudz īsāks par mani, pilnīgi sirms, bet ar jauneklīgu stāju un ar bezgalīgi platu smaidu. Navras Riga. Cilvēks, kurš nes Latvijas galvaspilsētas nosaukumu savā uzvārdā, kuram pirkstā ir paaudžu paaudzēs mantots dzintara gredzens no Latvijas un kuram Sīrijas sabombardētajā pilsētā Alepo pieder vienīgā, šobrīd atvērtā viesnīca ar nosaukumu "Riga Palace hotel" jeb "Rīgas pils". Ina Strazdiņa, turpinot raidījumu sēriju no Sīrijas, šoreiz stāsta unikālu stāstu par Navru Rigu, cilvēku, kura dēļ viņa faktiski devās uz Sīriju, lai viņu satiktu un saprastu, cik ļoti arī mēs Latvijā esam saistīt ar visu plašo pasauli un to, ka arī kara sapostītajā Alepo Sīrijā pulsē kāds Latvijas stāsts.   Alepo vakari ir ļoti tumši, bet zīdaini maigi un vējaini. Ar viesnīcas „Rīga” saimnieku Navru  Riga esam pacēlušies nama pašā augšējā, terases stāvā, kur izkārtoti mazi galdiņi un lielā, ar plēves jumtu apvilktā teltī rosās viesmīļi. Te nesen nosvinētas kāzas. Esam apsēdušies pie viena no galdiņiem, pasūtījuši saldu augļu sulu, Navras Riga aizsmēķē cigareti. Viņš ir mājās pēc garas darba dienas Alepo slimnīcā. Sirmais kungs man pretī ir radiologs. Šodien esot bijuši dažādi pacienti, sieviete stāvoklī, bērni. Šis ir brīdis, kad Navru Rigu varu skatīt vaigā mierīgi, jo pirmais tikšanās satraukums un pārsteigums ir garām. Toreiz uz viesnīcas kāpnēm Alepo jau piķa melnajā vakarā, pēc garā brauciena no Damaskas apdullušu galvu, atzīšos, pat neattapos ieslēgt radio ierakstītāju, lai dokumentētu pirmo tikšanās brīdi.

Kā saskrāpētai skaņu platei var atjaunot skanējumu? Ieskats ilggadīgā skaņu restauratora un skaņu režisora Jāzepa Kulberga (attēlā kopā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru 2010. gadā, saņemot Triju Zvaigžņu ordeni,) darbā. Fragmenti ar retiem un unikāliem skaņu ierakstiem, kuros dzirdama Mildas Brehmanes-Štengeles (attēlā) balss vai Lūcijas Garūtas kantātes „Dievs, Tava zeme deg!” atskaņojums 1944. gadā Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcā, tos savulaik raidījumā apkopoja bijusī Latvijas Radio mūzikas redakcijas vadītāja Diāna Albina (1926.-2013.). Kā pelnrušķīte lasot un šķirojot zirņus no putraimiem, tā radio ilgus gadus skaņas vētī skaņu restaurators un režisors Jāzeps Kulbergs, tiesa, pasakā Pelnrušķītei palīgā nāca putniņi, bet Jāzeps ar trenētu dzirdi saklausa skaņu nepilnības un ar mikroķirurga precizitāti tās preparē. Sirmais kungs, kurš nule nosvinēja 85. dzimšanas dienu, radio strādā kopš 1956. gada. Savulaik bijis skaņu režijas pasniedzējs Mūzikas akadēmijā, saņēmis balvu par Mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā, kā skaņu režisors strādājis gan pie animācijas, dokumentālajām un spēlfilmām, piemēram, “Agrā rūsa” un “Pats garākais salmiņš”. Bet tagad ielūkosimies Jāzepa Kulberga skaņu restauratora darbā. Radio fonotēkā glabājas unikāls materiāls: 30 gadu vidū dzejniece Aspazija teica apsveikuma runu, kas bija veltīta Zemgalei un toreizējam valsts prezidentam Kārlim Ulmanim. Taču plate, kurā šī runa bija ierakstīta, tika sabojāta. 1955. gadā diriģents, komponists, pedagogs un ērģelnieks Jānis Dreimanis, gatavojoties Latviešu literatūras un mākslas dekādei Maskavā, pēc etnogrāfiskiem materiāliem komponēja "Nīcas dziesmas" uzvedumam "Senās kāzas Nīcā”. Tolaik 1. Padomju Latvijas jaunatnes festivālā Rīgā šis uzvedums ieguva 1. pakāpes laureāta nosaukumu. Mūsu Radio retos un unikālos ierakstus savos raidījumos tos gaismā ir cēlusi Diāna Albina: 1995. gadā ciklā „Latvijas Radio fonotēka - unikāls arhīvs - dzīvas saglabātas balsis” Pirms klausāmies Diānas Albinas sarūpēto materiālu, nedaudz iepazīsim viņu pašu. 2013. gadā Diāna Albina aizgāja aizsaulē. Raidījumā atmiņās par mūzikas vēsturnieci, bijušo mūzikas redakcijas vadītāju vaicāju viņas kolēģiem no Latvijas radio 3 "Klasikas" kanāla. Minot pērles no radio arhīva plauktiem, īpaši jāizceļ Lūcijas Garūtas kantāte „Dievs, Tava zeme deg!” Ieraksts tika veikts 1944. gada 15. martā Vecajā Ģertrūdes baznīcā. Turpinot lūkot Diānas Albinas veikumu, jāmin tāds dārgums kā Mildas Brehmanes Štengeles atmiņas par viesošanos Maskavā 1929. gadā. Lai arī Brehmane-Štengele nebija padomju varai nevēlamo cilvēku sarakstā, tomēr šīs atmiņas padomju gados nedrīkstēja atskaņot.