Podcasts about stend

Thorin and Peter Dun are joined by Jensen Goh to talk about LEC rookies Stend and SkewMond, KCorp's close wins vs Heretics and GiantX, teamfighting flaws by LEC squads, Sheo and Flakked looking strong, and more!

Od žene u diplomatiji postala je žena na sceni koja komedijom ruši patrijarhalne predrasude, što na neki način radi i u privatnom životu, Jagoda Jovanović, stend ap komičarka koja piše priče. Sa mužem Špancem odgaja dva dečaka, koja nose neobično lepa imena, Kai i Nil, žive u Srbiji, ali često skoknu i do Barselone, obišli su svet, a na međusobnoj podršci i poruci koju šalju svojim odnosom prema poslu i deci, možemo samo da im pozavidimo ili da se prosto – ugledamo. Jagoda nam je u razgovoru otkrila kako izgleda život u mešovitom braku u Srbiji. „Posebno je zanimljivo što sam udata za Španca, čija je mama feministiknja, tako da sam dobila gotov proizvod“, uz osmeh priča Jagoda. Priznaje da bi joj bilo teško sa severnjakom, jer kako kaže, u tim hladnim zemljama u kojima nema sunca na nebu, nema ga ni u ljudima. „Španci i mi smo dosta slični, pa smo se lako uklopili. Posebno što je generacija mog supruga već odmakla od tog patrijarhalnog načina života, koji je u Španiji, pod vekovnim uticajem crkve, bio jako izražen. Međutim, sad je sve dosta drugačije, a on mi je u životu, sa decom, ali i u poslu, velika podrška“. Jagoda i Pao izvodili su zajedno nastup „Iz špajza na scenu“, a u velikom broju njenih stend-apova i priča, on je tema, kao i njihov brak. „Navikao je da bude tema u mojim stend-apovima i ne smeta mu. Ima, naravno, dušebrižnika koji kažu da treba da nađem pravog muškarca, da je Pao dobar, ali nosi helanke. Kade je to čuo, predložio je da se na sceni jednom prilikom i pojavi u helankama“, kroz osmeh priča naša gošća, i dodaje da njoj kažu da radi stend ap, ali da je Pao taj koji je duhovit. Njih dvoje, pre četiri godine, dobili su prvo dete. Jagoda je sa 37 godina rodila prvog sina, a već sa 39 drugog i to -nije bilo lako. „Bila sam ljuta kad sam saznala za drugu trudnoću, ali Pao je to razumeo. Kai godinu dana uopšte nije spavao, a kad je roditelj neispavan, pravi greške, nemaran je, i eto, tako dođe i do drugog deteta. Mnogi kažu da je razlika u godinama između njih dvojice idealna, ali ne bih se složila. Nisam imala takve planove, opet, obojica su divni i oni su mi sad najveća inspiracija za rad, uprkos svemu“, priča Jagoda. Njena knjiga „Ljubav, Uživo“ je dokaz. Opisuje upravo porodične odnose i ljubav prema deci. „Istina je da deca frustriraju i da je u kući ponekad napeto, ali nekako sve to lakše podnosim kad te situacije iskoristim u stend-apu i mom pisanju. Takođe, Pao je divan, on je mnogo smireniji od mene i kad se iznerviram, umiri me i sa decom je jako brižan i strpljiv“, kaže Jagoda. Oko vaspitanja dece se slažu i nema mnogo odstupanja. „Ne volim one helikopter roditelje, koji na sve paze i guše decu. Na nas vrište kad vide kako ih puštamo da trče, jure, budu svoji. Ako dete ne padne, neće umeti ni da ustane, treba da oseti i kako je to, a kako će, ako mu ne damo da izađe napolje. A deca treba da budu napolju, da se umore. Da dođu kući mrtvi umorni, a živi“, naglašava Jagoda. Tokom našeg razgovora, Jagoda je ispričala kako zvuče njihova deca, koja imaju četiri i dve godine, a govore srpski i španski paralelno i često ih mešaju u istim rečenicama, i objasnila koliko je značajno za decu, da znaju više jezika od malena, ali i da nikada ne zaborave maternji. Takođe, osim njene dece, koja su joj stalna inspiracija, nedavno je dobila još jednu. „Ovo što studenti u Srbiji rade je donelo novu motivaciju za rad i nepresušnu inspiraciju za priče i stend-apove, dok uz sve to gajimo nadu da će uspeti i da će se nešto promeniti, da će nas zaista ta naša deca naučiti onome što mi nismo mogli njih i popraviti ono u čemu smo mi podbacili“, zaključuje Jagoda, sa širokim, neizostavnim osmehom.

Thorin and Peter Dun are joined by Fabian "Sheepy" Mallant to discuss the level of LEC MId Lane, Mikyx's great performances with Fnatic, why Vitality is stronger than you think, Flakked's spot in ADC power rankings, Stend being under-appreciated, and more! Go to https://www.buyraycon.com/leagueshow TODAY to get 20% off your Raycon order! Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

Börspodden rapporterar bordsplaceringen från veckans festligheter samtidigt som siktet redan är inställt på nästa kalas. Sportkläder diskuteras och ett klassiskt märke känns billigt om inte Trump förstör för mycket. Frågan är om Torsten är inne i en överskattad period och vad man egentligen kan tolka av EFNs pressbilder. BP vill också dricka indisk öl och tittar närmare på följdeffekterna av Trump/Musks ledarskap. Dessutom gästar Stendörrens vd Erik Ranje för att ge en uppdatering kring fastighetsmarknaden. Lyssna! Börspoddens huvudsponsor är Nordnet Markets, läs mer på Nordnet.se

Idag pratar Daniel Zetterberg och Otto Klaar om fastigheter i olika längder och bredder. Det blir lite om SBB, Svea fastigheter, Stendörren och Neobo. Det pratas även om Traton och Latour. (01:41) Fastighetsbolagens obligationer(07:14) Fastighetsbolagens direktavkastning(14:32) Sveafastigheter(21:31) Stendörren(30:58) Traton(39:56) Latour Detta avsnitt av Affärsvärlden Analys sponsras av: Spotlight Stock Market https://spotlightstockmarket.com Letar du efter köpvärda aktier? Få inspiration och sök bland tusentals analyser i Affärsvärldens analysarkiv.https://www.affarsvarlden.se/verktyg/analysarkiv

I det fyrtiotredje avsnittet av podcasten Fastighet & Finans lägger duon fokus på SLPs och Cibus aktieemissioner samt Stendörren, Castellum och Heimstaden Bostads obligationsemissioner. Michael får även prata om Citycons senaste försäljning medan Anders berättar om en affär som kommer bli en tydlig temperaturmätare för Stockholms kontorsmarknad. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Vi spanar fjärilar utanför Ystad och hör om frivilliga dagfjärilsräknare som håller koll landet runt, och möter barnfamiljen som har nattfjärilar som sin sommarglädje. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. På Nybrofältet utanför Ystad i Skåne skådar vi dagfjärilarnas fladdrande färgprakt tillsammans med biologen Harriet Arnberg som är biolog på Lunds universitet och arbetar med Svensk dagfjärilsövervakning. Länge var det osäkert hur det går för Sveriges omkring 110 arter dagfjärilar. Svensk dagfjärilsövervakning drog igång 2010 med ambitionen att försöka ge ett svar på den frågan. Frivilliga fjärilsvänner i hela landet hjälper till att hålla koll på hur det står till med våra fjärilar och olika arters upp- och nedgång. Vi hör hur inventeringen går till och hur trenderna för olika fjärilar sett ut de senaste åren. Dessutom får vi träffa några av dagfjärilarna som flyger just nu, när fältreporter Jonatan Martinsson sänder från Nybrofältet. På de öppna och soliga markerna med rik flora trivs många olika arter som påfågelöga, amiral och tistelfjäril. Med lite tur kan vi också få uppleva rariteter som hedpärlemorfjäril och svartfläckig blåvinge. Harriet Arnberg svarar också på några av lyssnarnas fjärilsfrågor.Nattfjärilar ser vi kanske mer sällan, men när man vet hur man ska locka fram dom öppnar sig en ny värld av skönhet. Sheelan Barazanji har alltid fascinerats av insekter och fångar nattfjärilar tillsammans med barnen. Det är skönt med en fjäril i ansiktet tycker femåriga Maia Bengtsson. Reporter Jenny Berntson Djurvall var med och vittjade fällan en tidig morgon.Vi ber också entomolog Julia Stigenberg om en topplista över coola fjärilar som inte är dagfjärilar.Något kom simmande in mot land i Stendörrens naturreservat utanför Nyköping. En vattenfladddermus! Tobias Kjellqvist berättar om upplevelsen som han fångade på film – och fladdermusexpert Marie Nedinge berättar om att fladdermöss gärna jagar och dricker i vattenytan men helst inte vill falla i. Och hur man ska göra för att undvika att en vattentunna blir en dödsfälla för fladdermöss.I veckans kråkvinkel tar Lena Pettersson oss med till sitt semestersmultronställe: en alldeles vanlig kommunal badplats.Programledare är Karin Gyllenklev.

I onsdagens Börslunch riktar vi blickarna mot fastighetssektorn. Hur mår branschen efter räntehöjningarna och vilka nyckeltal är det man ska titta på egentligen? Gäster är Erik Ranje, vd på Stendörren och Tobias Kaj, förvaltare på Lannebo.   Programledare: Magdalena Kowalczyk och Kajsa Söderberg

När kåtheten lyser med sin frånvaro och hela systemet känns liksom nedstängt efter en tumultartad period av jobbiga händelser, hur kan jag närma mig sex igen på ett sätt som inte drar igång gamla mönster jag vill lämna bakom mig? Och hur vågar jag lita på att min partner vill och kan ha tålamodet det kommer kräva?Dagens gäst Caroline är här för att få min hjälp att få nya perspektiv på sex efter att hennes lust helt gått i idé som respons på en rad jobbiga händelser. Ibland känner hon att det vore skönare att bara ge upp helt - men samtidigt vet hon ju att sex också kan vara det där som hon verkligen vill ha i sitt liv. Vi hjälps åt att titta på varför lusten lämnat walk-over, och gör en steg-för-stegplan till hur hon och partnern kan återuppfinna sex som funkar bättre än det gjort innan, genom konceptet buffésex, som min nysläppta bok ju också handlar om. När vi släpper det gamla manuset för hur sex ska gå till släpper också gammal press, förväntan, association och mönster och något helt nytt blir möjligt. Men det behöver göras lite systematiskt och genomtänkt, och det får Caroline ett exempel på idag. Läs mer om mig på www.sexinspiration.sePrivat coaching för singlar, par och flersammaOnlinekurser i alla möjliga sorters sexInstagram: SexinspirationBeställ min bok Buffésex Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

I det trettiotredje avsnittet av podcasten Fastighet & Finans fokuserar Anders och Michael på ett flertal fastighetsaffärer som kommunicerats senaste veckorna. Michael kommenterar nyheter på aktie- och kreditmarknaden så som Logisteas nyemission och ALM Equitys förslag till samgående med Svenska Nyttobostäder. I ett samarbete med Stendörren deltar bolagets VD Erik Ranje i slutet av avsnittet. Erik ger sin syn på Stendörren och bolagets möjligheter att växa under de närmaste åren. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Dan annab mõista, mis tunne on olla avalik teadete tahvel. Roger räägib, mis tunne on korraldada Hendriku tuuri. Tuuripiletid: rogerandre.ee danielveinbergs.ee

En av världens främsta investerare och tänkare, Charlie Munger, gick bort förra veckan. I veckans avsnitt pratar vi om stora händelser i hans liv såsom när han träffade Warren Buffett, hans livsfilosofi och största idéer.Utöver detta diskuterar vi Nekkar, ett nytt case i form av ADDvise som Magnus har tagit position i, och avslutningsvis en samarbetsintervju med VD på Stendörren Fastigheter Erik Ranje.Tidsstämplar:07:15 – Nekkar14:25 – ADDvise24:25 – Charlie Munger50:10 – Stendörren Fastigheter (intervju med VD)För att komma i kontakt med oss:magnus_skoog@outlook.com | +46737324044peter.westberg@quartr.se | +46700420134Twitter: @AktiesnackPoddMagnus: @analytikern1234Peter: @Matematikern3 Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

I dagens avsnitt: Starbreeze Calliditas & EG7 Hexatronic Fastigheter Makro Veckans Fill or Kill Intervju med Stendörren! www.stendorren.se Tack IG! www.ig.com/se @IGSverige      

I det sextonde avsnittet av podcasten Fastighet & Finans lägger Anders och Michael fokus på Fabeges rekordstora uthyrning till SAAB, kontorets vara eller icke vara, en bostadsmarknad på dekis samt Catenas fortsatta expansion. Bolagsmässigt diskuterar duon Logistea som möblerat om i ägarlistan samt mottagit en köprekommendation av Dagens Industri, Svenska Nyttobostäder som rapporterade en räntetäckningsgrad på 0,7, Stendörren som åkt ur EPRA-index, Castellum och Fabeges comebacker på obligationsmarknaden och vad för slutsats man kan dra av Fastators aktieaffär i Företagsparken. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Leikin eru lög og textar sem Jóhann G. Jóhannsson samdi og hinar og þessar hljómsveitir og söngvarar tóku til flutnings á hljómplötum sínum. Í þessum þætti leikur Upplyfting lögin Traustur vinur, Sumar og sól og Nýir dagar. Hljómsveitin Haukar flytur lögin Tjaldferðin og Í leti. Brunaliðið flytur lögin Stend með þér og ég get það og Pálmi Gunnarsson flytur lögin Hvers vegna varst' ekki kyrr? og Öllu öðru en þér. Umsjón: Jónatan Garðarsson.

Leikin eru lög og textar sem Jóhann G. Jóhannsson samdi og hinar og þessar hljómsveitir og söngvarar tóku til flutnings á hljómplötum sínum. Í þessum þætti leikur Upplyfting lögin Traustur vinur, Sumar og sól og Nýir dagar. Hljómsveitin Haukar flytur lögin Tjaldferðin og Í leti. Brunaliðið flytur lögin Stend með þér og ég get það og Pálmi Gunnarsson flytur lögin Hvers vegna varst' ekki kyrr? og Öllu öðru en þér. Umsjón: Jónatan Garðarsson.

I det sjuttiofjärde avsnittet av Tolkienpodden tar vi återigen upp några favoritstycken. Det blir passager ur The Lord of the Rings, Silmarillion och Leaf by Niggle. Vi som samtalar är som vanligt Adam Westlund De La Torre, Elisabet Bergander och Daniel Möller (som även står för musik och klippning). Månadens sommartips: Island (landet), Sagan om ringen (operan) och Stendörren (naturreservatet).  OBS! På grund av tidsbrist är detta avsnitt kortare än vanligt, samt något av en favorit i repris.

Piens, ko dzeram šodien, ir atšķirīgs no tā, ko cilvēki uzturā lietoja senatnē. Mainās pārtika, mainās lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes, mainās pircēju prasības un dažas no tām nāk ar dažiem trūkumiem. Kas ir A1 un A2 tipa kazeīns un vai tiesa, ka modificētais A1 izraisa veselības problēmas cilvēkiem un sliktāku izslaukumu ganāmpulkos? Kā mainījušās govis pēdējos gadsimtos un ko pienā esošais kazeīns liecina par govju selekciju, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Daina Jonkus. Daina Jonkus atzīst, ka jautājums par kazeīnu aktuāls kļuva jau 21. gadsimta sākumā, kad zinātnieki atklāja, ka beta kazeīnam ir daudz daudz dažādi polimorfi varianti jeb allēles. Atkarībā no tā izpaužas piena īpašības. "Pētījumi ir dažādi un faktiski ir pretrunīgi. Joprojām ziņojumi par šo tēmu tēmu ir dažādi, nav vienota slēdziena. Ja būtu konkrēti pierādīts, ka A1 ir sliktāks, nekā A2 piens, tad droši vien pārtikas nekaitīguma organizācijas rīkotos. Patreiz pasaulē dažādās valstīs notiek pētījumi un ir pierādīts, ka A1 genotips ir saistīts ar dažādām, it kā nevēlamām parādībām tieši tad, kad piens tiek sagremots," skaidro Daina Jonkus. "Sagremojot veidojas beta kazomorfeīns 7, kas it kā ietekmē dažādu slimību veidošanos, varētu teikt, veicina." Laktozes nepanesamība ir kaut kas cits. ir cilvēki, kas ir jutīgi ir pret piena kazeīniem. Un ja bez laktozes piens var būt, bez kazeīna - nē. Tas ir arī visos piena pārstrādes produktos svarīgs. Tos bez kazeīna nevar saražot. Senās un mūsdienu kultūraugu šķirnes Latvijas laukos Ne reti dzirdām sakām, ka maize šodien nav tā, ko zemnieki Latvijā cepa savās mājās pirms simts un vairāk gadiem. Vai tā patiesi ir, kā atšķiras tagadējās kviešu, rudzu un miežu šķirnes no tām, kas tika audzētas aptuveni pirms simts gadiem? Kā notiek graudaugu šķirņu pielāgošana laikapstākļiem un kādi vēl faktori nosaka labības augu selekciju? Ja tagad kvieši ir vairāk pieprasīti un populārāki nekā rudzi, tad vēl pirms  nepilniem 100 gadiem kviešu maize,  jeb baltmaize bija svētku,  ne ikdienas ēdiens. Tajā laikā, konkrēti 1922. gadā, Stendē tika izveidota pirmā laukaugu selekcijas stacija, tagad zināma kā Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrs. Šī centra pētniece Vija Strazdiņa stāsta par labības augu ceļu uz mūsu teritoriju, kādas senās šķirnes tika audzētas toreiz un kas no tā redzams  labības laukos tagad. Runājot par kviešiem, nepilnu simts gadu laikā tiem bijusi raiba vēsture. Pagājušā gadsimta 30. gados Latvija tos eksportēja uz Angliju, padomju laikā  tika uzskatīts, ka šeit audzētās kviešu šķirnes ir derīgas tikai lopbarībai, un tagad Latvija ierindojas to valstu skaitā, kas regulāri eksportē šo kultūraugu pa visu pasauli, skaidro Vija Strazdiņa. Vēl interesējamies par klimatisko apstākļu ietekmi uz labību. Zinot, ka klimats mainās ik pa laikam un to nevar prognozēt, kā notiek graudaugu šķirņu pielāgošana  laika apstākļiem?

1973-2023: En af Danmarks største europæiske problemknusere gennem tiden, diplomaten Poul Skytte Christoffersen, fortæller i denne miniserie udpluk fra sin personlige historie om Danmarks 50 år i EF og EU. Det første af fire afsnit handler om indmeldelsen, det indre marked og Fællesakten.Vært: Thomas Lauritzen, Europa-analytiker.Gæst: Poul Skytte Christoffersen, tidl. EU-ambassadør, tidl. sekretariatschef i EU's ministerråd og tidl. kabinetschef i EU-Kommissionen.Producer: Magnus Ebsen Bøgelund Pedersen, podcastassistent. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

BPs känsla är att börsen är inne i en förnekelsefas inför vad som komma skall under vinterns vargamånader. Om det beror på PPM-pengarna, svag valuta eller FOMO är svårt att veta. Skräpbolag efter skräpbolag dissekeras och mot alla odds hittar doktorn ett intressant bolag att investera i. Dessutom har BP träffat Stendörrens VD Erik Ranje i detta sprängfyllda avsnitt. Lyssna! Börspoddens huvudsponsor är Skilling, besök dom på skilling.se

Satiksme uz mūsu planētas ir kā milzīga organisma asinsrite, tā ir ir tik intensīva un komplicēta, ka brīžiem šķiet pārsteidzoši, kā tā vispār spēj funkcionēt. Auto lietotāju skaits pieaug, pieaug arī dažādu tehnoloģiju un risinājumu piedāvājums, kas palīdz risināt problēmas. Sēdēšana sastrēgumos ir nogurdinoša un nemazinās, pieaugot auto skaitam mūsu ielās. Arī satiksmes negadījumu skaits nesarūk. Taču tehnoloģiju attīstība sola, ka nākotnē satiksme būs drošāka, efektīvāka un patīkamāka. Kādi būs viedie luksofori un kā tehnoloģijas palīdzēs mazināt sastrēgumus, izvairīties no avārijām un uzraudzīt noteikumu ievērošanu uz ceļa, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro IT speciālists, SIA "WeAreDots" tehniskais direktors Aigars Jaundālders, IT speciālists, tehnoloģiju eksperts Reinis Zitmanis un Latvijas Valsts ceļu Satiksmes informācijas centra vadītājs Boriss Jeļisejevs. Zinātnieku nakts 2022 Nu jau septiņpadsmito gadu septembra pēdējā piektdienā vienlaikus visā Eiropā gaidāma “Zinātnieku nakts” - pasākums, kas popularizē zinātni un zinātnes sasniegumus. Plašākai sabiedrībai tiks atvērtas augstskolas un zinātniskie institūti, lai ikviens interesents varētu tikties ar pētniekiem, doties ekskursijās, vērot priekšnesumus, piedalīties eksperimentos un diskusijās. Kā allaž “Zinātnieku nakts” pasākumus īsteno arī Latvijas augstskolas un zinātniskie institūti, tāpēc mazliet paceļosim un mēģināsim tuvāk iepazīt, ko šoreiz piedāvās pētnieki dažādās Latvijas vietās. “Zinātnieku nakts” 30. septembrī aicina interesentus pieskarties tuvāk zinātnei un galu galā saprast, ka zinātne ir teju viss, ar ko ikdienā esam saistīti. Apmeklētāji tiek gaidīti augstskolās un institūtos arī Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Dobelē, Ventspilī, Priekuļos un Stendē. Plašāka informācija mājas lapā.

Styddu frjálsa fjölmiðlun inná www.patreon.com/skodanabraedur Jón Kristinn Einarsson, sagnfræðingur bræðralagsins, var að gefa út bók um Jón Steinsgrímsson og Skaftárelda (móðuharðindin (móðurharðindin?)). Hér er bókin rædd og svo farið djúpt í undraveröld fræðanna. Samband Íslands og Danmerkur, lágpunktur íslensku þjóðarinnar, nýlenduveldi Danmerkur og sögufölsun eru meðal annars til umræðu. Njótið, kæra bræðralag. Þessi er fyrir ykkur öll.

I helgen går hundratusentals, kanske miljontals människor runtom i världen ut ur sina hus och vans för att tillsammans hjälpas åt att plocka upp skräp som hamnat i naturen. På lördag är det nämligen World Cleanup- och Håll Sverige Rent-dagen! För att få en tydligare bild av hur stort problem det här är och få den absolut enklaste lösningen, har vi intervjuat Pontus Tengby från Håll Sverige Rent. Han bjuder också på väldigt roliga anekdoter från sitt eget vanlifeande, som bl a har tagit honom till England när han var barn och Budapest i tjugoårsåldern, utan vare sig pass eller en säng.  Vi städar i Stendörrens naturreservat i helgen, var städar du? 

Snillrika bobyggen hos storspiggen i Östersjön och fågelbon på land, och med ens behov av städning. Fältreportern upptäcker sörmländska skärgårdsöar, med vattenhåv och kikare. Stendörren på Sörmlandskusten är en port mellan den inre skärgården och Östersjön och en känd segelled ända sedan 1200-talet. För femtio år sedan blev ett stort område både på fastland, vatten och skärgårdsöar naturreservat i första hand för det rörliga friluftslivets skull. Här kan även båtlösa komma ut på några av sörmlands skärgårdsöar via hängbroar. Vår fältreporter Lena Näslund tittar närmare på Stendörrens naturreservat: både på naturvården på land och tillståndet under vattenytan. Tillsammans med Robin Pettersson från länsstyrelsen och Emily Envall på Stendörrens Naturum får vi både blicka ut över den här delen av skärgården mellan Nyköping och Trosa från det nya, höga fågeltornet och håva i strandkanten bland annat.Det är väldigt svårt att få syn på ett storspiggbo ute i naturen. Men det finns massvis i våra sjöar och hav. Storspigghanarna bygger bon av fintrådiga alger som fogas samman med hjälp av ett lim som spiggen tillverkar inuti sin kropp. Naturmorgons reporter Karin Gyllenklev besöker spiggforskaren Bertil Borg på Stockholms universitet för att höra mer om fiskars bobygge och kika närmare på spiggbon.Det finns massor av fantastiska och fascinerande bobyggen i naturen, och vi kikar in i fågelbosamlingen på Naturhistoriska riksmuséet för en inblick i fåglarnas avancerade byggtekniker.Om man har ett bo uppstår också ett behov av att städa. Vi ringer upp en lyssnare som bevittnat städande sädesärlor och hör expert om detta.Programledare är Joacim Lindwall.

Rubriktätt i Bajen. Stendött i Gnaget. Rätt eller fel hylla för Malmö. Sirius viktigaste gubbe. Stort fokus på Silly detta avsnitt.

SPONSRAT AVSNITT: Stendörren beskriver sig själva som ett tillväxtbolag inom fastighetssektorn. Men vad betyder det i praktiken och hur långt har man kommit? EQT-ägda Stendörren har fastigheter för cirka 12 miljarder kronor och är ett ganska litet fastighetsbolag, men inte i regionen man verkar i. Tidigare fokuserade Stendörren på fastigheter lager, logistik och lätt industri. "Numera har vi ett nytt ben inom bostäder vilket gynnar bolaget på mer än ett sätt", förklarar Erik Ranje, VD för fastighetsbolaget Stendörren.

🔁Lo de las redes🔁 https://twitter.com/inyustificado https://twitter.com/Esportmaniacos https://www.instagram.com/esportmaniacos/ Programa patrocinado por: 💚NVIDIA GeForce: https://www.nvidia.com/es-es/geforce/ 💙Referido de AMAZON: https://amzn.to/36cVx3g ​Únete al Discord de Esportmaniacos: https://discord.gg/Fa4fX6H Temas: 00:00:00 Bisons fuera de EUM 00:13:55 El soloQ Challenge 00:26:25 Stend fuera de Giants y Keduii dentro 00:28:54 La imagen de los jugadores 00:48:57 ¿Se posponen los Asian Games y Kkoma fuera de la selección? 00:54:21 Las finales de la LCS

-- Nûçeyên giring yên îro 03.11.2021 ji vê podkasta beê kurdî yê Radyoya

Nacionālais kauss Stendē, PČ 2. posms blakusvāģiem Langē, Igaunijā, Yamaha bLU cRU Mantovā, Itālijā, Cope de'l Avenic Motocross, Nāciju kauss solo motocikliem, videozvani ar Filipu Kempeli, Tomu Macuku, Mairi Pumpuru un Kārli Sabuli

Stāsta VAS "Latvijas dzelzceļš" industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs. Vai zini, ka aiz Liepājas otra apjomīgākā dzelzceļa stacijas ēka Kurzemē atrodas Stendes mazpilsētā? Tam noteikti ir kāds iemesls, kuru mēģināsim izdibināt... 1901. gadā, atklājot vilcienu kustību uz Ventspili, Stende bija neliela starpstacija, kas paredzēta galvenokārt vilcienu izmaiņai, jo visa Maskavas-Ventspils dzelzceļa līnija bija būvēta ar vienu sliežu ceļu, kā tas joprojām ir. Nelielo koka ēku Stendē gan nācās nedaudz paplašināt, jo 12 km attālās Talsu pilsētas iedzīvotājiem dzelzceļš attālu mērķu sasniegšanai tomēr izrādījās parocīgāks ceļošanas līdzeklis nekā zirgu pajūgs. Tomēr viss mainījās Pirmā pasaules kara gados. Vismaz attiecībā uz Stendes dzelzceļa staciju, viennozīmīgi. Proti, no tās 1916. gadā tika uzsākta šaursliežu dzelzceļa būvniecība caur Talsiem uz Dundagu. 1917. gadā tika sasniegta Mazirbe. Tika izbūvēti atzarojumi uz Pitragu, Roju un Engures ezeru, kur vāciešiem bija hidroplānu bāze. Tālšāvēj lielgabalu nogādāšanai Ovišos, Lūžņā, Miķeļtornī, Lielirbē un Sīkragā, paralēli dižjūras krastam, tika realizēta arī šaursliežu dzelzceļa būve no Ventspils uz Mazirbi. Vilcienu kustības virsvadība, kā arī ritošā sastāva sagatavošana un kravu pārkraušana no platsliežu dzelzceļa tika nodrošināta Stendē, tai kļūstot par ļoti nozīmīgu dzelzceļa mezglu. Lai gan vācieši rūpējās par stacijas attīstību, karam beidzoties, daudz kas pāri no visām koka konstrukcijas pagaidu celtnēm, kā arī pašas sākotnējās stacijas ēkas, pāri palicis nebija. Tāpēc viens no pirmajiem darbiem, stājoties pie dzelzceļu atjaunošanas, bija jaunu staciju ēku būve. Un Stendē tapa viena no pirmajām, un kā izrādījās, viena no lielākajām stacijas ēkām Latvijā. Tās projekta autors ir viens no Konstantīna Pēkšēna pēctečiem - baltvācietis Artūrs Medlingers (1880-1961), kurš plašākam arhitektūras pazinēju lokam varbūt vairāk asociējas ar Jūgendstila ēkām, piemēram, ar tā dēvēto "Parex" bankas ēku tepat blakus Doma laukuma Smilšu ielā 3. Un varbūt arī ar viesnīcu "Majori", kā arī Kolonādi pie Laimas pulksteņa. Tieši tāpēc arī aptuveni 1200 kvadrātmetru plašo Stendes stacijas ēku nevar dēvēt par gluži parastu, utilitāru celtni. Daudziem vēl atmiņā labi saglabājusies tajā iekārtotā bufete, kurā mazbānīša pasažieri varēja pakavēt to laiku nakts vidū, kurš jāpavada gaidot Ventspils-Rīgas platsliežu vilcienu. Diemžēl 1962. gadā mazais vilcieniņš pasažierus pārvadāt pārtrauca, bet 1968. gadā tika likvidēts pavisam. Bet interesanti, ka Stendes stacijā ir saglabājusies arī kāda mūsdienām gluži neraksturīga telpa, kura joprojām tiek dēvēta par "Sarkano stūrīti". Gluži stūrītis tas nemaz nav, jo tās platība ir mērāma vairākos desmitos kvadrātmetru un ilggadējai Stendes stacijas dežurants Ādolfs Draviņš (slavenā latviešu valodnieka Kārļa Draviņa brālis) šo 1967. gadā iekārtoto telpu raksturo šādi: "Tajā ierīkoja arī nelielu skatuvi. Tagad bija vieta, kur uzstāties gan mūsu korim, gan arī kur uzvest viencēliena lugas. Jauniekārtotajās telpās ar priekšnesumiem atbrauca arī Ventspils pašdarbnieki." Aicinu šogad septembrī Eiropas Kultūras mantojumu dienu ietvaros atbraukt uz Stendes staciju arī "Klasikas" klausītājus - ne tikai aplūkot brīnišķīgo stacijas ēku, bet arī apmeklēt tās (bijušo) pasažieru uzgaidāmo zāli un "Sarkano stūrīti", kurš (ja vien epidemioloģiskā situācija ļaus) šogad atkal tiks nodots pašdarbības kolektīvu rīcībā!

Placera-TV: Odin fonders förvaltare Nils Hast pratar om fastighetssektorns utveckling på börsen och hur han resonerar framöver. Vi pratar även om "kontorsdöden," finansiering, oron för stigande räntor och vad Nils själv föredrar för aktier i sektorn. Aktier: Atrium Ljungberg, Brinova, Castellum, Catena, Diös, Fabege, NP3, Pandox, Sagax, SBB och Stendörren (Beklagar sämre ljudkvalitet)

Streamingtjenester verden over genopliver gamle tv-serier som aldrig før. Kæmpe succeser som ’Sex and the City’ og ’Rap fyr i LA’ bliver støvet af og får presset det sidste liv ud af sig. Men kan der komme kunst ud af genoplivningsbølgen, eller er det i virkeligheden dovent og bare udtryk for et streamingmarked i åben krig?

durée : 00:19:30 - Joachim Raff, August Walter - Marie-Claude Chappuis, Swiss Orchestra, Lena-Lisa Wüstendörfer - Voici un nouveau label, Schweizer Fonogramm, qui propose à de jeunes interprètes de s’engager pour des musiques que l’on croyait disparues ou oubliées. Le tout avec un parfum suisse !

Grāfs, barons un hercogs - esam viņus visus sastapuši Latvijas vēstures stāstos. Taču kāda atšķirība starp šiem tituliem, kādi mīti ir izplatīti par augstdzimušajiem Latvijas teritorijā un kāda bija aristokrātijas nozīme Latvijas kultūrā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis. "Ja kādreiz kādreiz dižciltība bija kaut kas tāds ļoti svarīgs naudai, varai, 19.gadsimtā pakāpeniski tas kļūst par godkārības tirgus sastāvdaļu. Ja palasām Balzaku vai Stendālu, redzam, ka jebkurā Eiropas zemē visi cenšas izsisties un iekļūt augstākajā sabiedrībā. Un kas ir augstākā sabiedrība - tā ir aristokrātija. Uzreiz gribu teikt, šis godkārības tirgus nav beidzies arī mūsdienās," atzīst Imants Lancmanis. "Arī Francijā, kur jau gadus 40 valdības izsūtītos ielūgumos nedrīkst būt neviens tituls, jāparāda ir demokrātija. Bet patiesībā visi seno dzimtu pārstāvji joprojām ir tie, ar ko visi naudīgie grib draudzēties un arī ieprecēties. Joprojām skaistu titulu īpašnieki var dabūt labas partijas, bagātu miljonāru meitas, kuras brauc uz Eiropu tāpat kā 19. gadsimtā apprecēt kādu titulētu kungu." Muižnieka pienākumi pret saviem muižas ļaudīm Stāvoklis uzliek pienākumus - šo seno teicienu pilnībā var attiecināt uz muižniecību: sākot ar skolu un ceļu uzturēšanu, līdz  medicīniskai palīdzībai, svecēm un adītām zeķēm muižas kalpotājiem šīs un vēl daudzas citas vajadzības bija jānodrošina  muižniekiem. Vairāk par Baltijas baronu un grāfu pienākumiem stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece Kristīne Zaļuma. 18. gadsimta 40. gadi Vidzemē bija neražas laiks un tam sekojošais bads. „…Valdība stāvokļa stabilizēšanai izdod rīkojumu, kas muižu nomniekiem un īpašniekiem aizliedza pārdot visu labību, bet noteica par pienākumu saglabāt klētīs noteiktu daudzumu labības rezervju, ko izsniegt trūkumcietējiem,„ tā var lasīt Dzidras Liepiņas darbā “Vidzemes zemnieki un muiža”. Tas ir viens no muižnieku pienākumiem, tā teikt, ārkārtas situācijā, bet kas un cik lielā apmērā 18. un 19. gadsimtā Vidzemes muižniecības pārstāvjiem bija jānodrošina zemniekiem, gan tiem, kas saimniekoja muižas novadā un dzīvoja uz muižnieku zemes, gan kungu namu kalpotājiem. 19. gadsimta 90. gados Berķenes muižā par pārvaldnieku jeb muižkungu (nejaukt ar muižas īpašniekiem – muižniekiem), tātad par muižas darbu uzraugu strādā Jānis Burkevics, kurš raksta dienasgrāmatu par šo laiku: „Tagad Žukļos bija ierīkotas zemes kalpu mājas, uzcelta prāva mūra kazarma, kur katram kalpam sava istaba un ķēķis, tāpat katram bija sava kūts un klēts. Zirgus kalpi neturēja, bet muiža viņus atlaida zināmās dienās savus darbus padarīt, kur tad arī dabūja muižas zirgus un lietas. Katram kalpam pēc līguma bija jātur 2 govis un 2 aitas. Tāds zemeskalps katru gadu pārdeva mazākais pa vienam labam veprim. Žukļu kalpi dzīvoja daudz labāki nekā kādi nabadzīgi saimnieki.” Bet Kristīne Zaļuma stāsta par to kā muižniekiem bija jāapgādā savi kalpotāji muižā. Un tas nebija maz. Ja muižnieks pārraudzīja darbus sētā un tīrumos, tad muižniece, protams, palīgos ņemdama kādu sieviešu kārtas saimniecības vadītāju, bieži vien daudz labāk un pamatīgāk par savu kungu pārvaldīja gan virtuvi, gan muižas kalpu gaitas. Un izrādās, muižnieces pārziņā vienmēr bija ievārījuma vārīšana.

Was sollte man in Schweden unbedingt gesehen haben? Dieser Frage widmen wir uns auch im zweiten Teil der Schweden Podcast-Reihe. Reisebloggerin Nicole war 2 Wochen mit dem Auto in Schweden unterwegs und verrät ihre Tipps zu den schönsten Städten und Nationalparks in Schweden. (03:03) Wie viele Tage sollte man für Stockholm einplanen? (04:33) Die Highlights in Stockholm (08:10) Sehenswürdigkeiten in der Umgebung (08:35) Tipps zum Parken und Übernachten in Stockholm (09:38) Essenstipps für Stockholm (13:04) Was hat das Stendörren Naturreservat zu bieten? (15:41) Sehenswürdigkeiten auf Öland (21:10) Zusammenfassung der Roadtrip-Route durch Schweden (22:20) Weitere Routen für einen Schweden Roadtrip (23:36) Hat Nicole einen Elch gesehen in Schweden? (26:36) Optimizer-Tipps für eine Schweden Rundreise mit dem Auto Eine ausführliche Zusammenfassung und alle Infos findest du auf unserem Blog traveloptimizer.de. Nicoles Blog: www.passenger-x.de Nicole bei Instagram: @Passenger_x Wir bei Instagram: @traveloptimizer

Merriam-Webster's Word of the Day for December 4, 2020 is: distend • dih-STEND • verb 1 : extend 2 : to enlarge, expand, or stretch out (as from internal pressure) : swell Examples: "At the Aurora … the finest performers in Josh Costello’s cast … add still further pleasure to the avalanche of wit. They make it sing—and croak and hiss and squeal, thunder and bark and gurgle. They distend syllables. They ride the waves of diphthongs. They scale octaves in a breath and then find a comedic thump of a note to land on. It’s pitch as punch line." — Lily Janiak, The San Francisco Chronicle, 23 Apr. 2019 "Stomach bloating is when the tummy becomes distended, causing it to feel uncomfortable. It often occurs after eating a big meal. But for some, bloating is more than an occasional inconvenience." — Katrina Turrill, The Sunday Express (UK), 21 Apr. 2019 Did you know? The history of the word distend stretches back to the Latin verb tendere—a root whose kin have really expanded the English language. To find evidence of this expansion, look to words that include "tend" or "tent"; many have tendere, which means "to stretch, extend, or spread," in their family tree. Perhaps the simplest example is tent, which names a shelter made from a piece of material stretched over a frame. You'll also find the influence of tendere in extend, tendon, contend, portend, and tendency.

Idag pratar vi fastighetssektorn med analytiker Fredrik Stensved. Disclaimer: ”Informationen i denna video ska inte ses som investeringsråd. Tänk på att placeringar i värdepapper alltid medför en risk. Historisk avkastning är ingen garanti för framtida avkastning. De pengar som placeras i värdepapper kan både öka och minska i värde och det är inte säkert att du får tillbaka hela det insatta kapitalet. Det är viktigt att fortlöpande bevaka sitt innehav och vid behov ta initiativ till åtgärder för att minska risken för förlust.” http://www.paretosec.com/download/compliance/disclaimer.pdf

På Pareto har vi släppt en uppdatering av fastighetssektorn där Diös, Platzer, Stendörren och Klövern är fastighetsfavoriterna. Disclaimer: ”Informationen i denna podd ska inte ses som investeringsråd. Tänk på att placeringar i värdepapper alltid medför en risk. Historisk avkastning är ingen garanti för framtida avkastning. De pengar som placeras i värdepapper kan både öka och minska i värde och det är inte säkert att du får tillbaka hela det insatta kapitalet. Det är viktigt att fortlöpande bevaka sitt innehav och vid behov ta initiativ till åtgärder för att minska risken för förlust.” http://www.paretosec.com/download/compliance/disclaimer.pdf

Interview mit Petra Tessendorf zum Küstenkrimi "Küstendämmerung" Auftakt zur Serie um Kriminalkommissar Paul Lupin, der sich in Havgart von einem Unfall erholen wollte.

Interview mit Petra Tessendorf zum Küstenkrimi "Küstendämmerung" Auftakt zur Serie um Kriminalkommissar Paul Lupin, der sich in Havgart von einem Unfall erholen wollte.

Kopā ar Kasparu Stupeli tika runāts par dažādiem tematiem: motokross un MXGP Latvijā, Nacionālā Kausa posms Stendē, tāpat notika telefonsaruna ar Mairi Pumpuru!

Wir sind eine lebendige Kirche für Jung & Alt. Möchtest du Gott und Seine bedingungslose Liebe kennen lernen? Dich angenommen fühlen, so wie du bist und Heimat finden in einem familiären Umfeld? Dann bist du bei uns goldrichtig! kompass-kirche.ch

Zwei Ausnahmeerscheinungen sind zu Gast bei Dani Fohrler: Die international gefragte Dirigentin Lena-Lisa Wüstendörfer lebt ihren Beruf nach wie vor in einer Männerdomäne. Tätowierer Augustinus «Gass» Rupp hat angefangen zu tätowieren, als es noch verboten war. Lena-Lisa Wüstendörfer (36) Dirigentin Lena-Lisa Wüstendörfer ist Music Director des neu gegründeten «Swiss Orchestra» und künstlerische Leiterin des «Berner Bach Chors». Neben einem Violin- und Dirigierstudium hat Wüstendörfer Musikwissenschaften und Wirtschaft studiert. In ihrer Funktion als Dirigentin sind Parallelen zwischen der Musik- und Wirtschaftswelt unverkennbar. Schliesslich führt sie als Dirigentin sozusagen ein ganzes «Unternehmen» und sagt als Chefin wo es lang geht. Angefangen hat alles mit einer Blockflöte. Dann kam das Geigenspiel dazu. Später wollte Lena-Lisa Wüstendörfer Mathematikerin werden – oder Konditorin. Nach Abschluss ihres Dirigierstudiums war sie mit nur 24 Jahren ein Jahr lang musikalische Assistentin beim Stardirigenten Claudio Abbado. Heute gilt sie als eine der gefragtesten Konzertdirigentinnen. Als Ritual vor einem Auftritt gönnt sich Lena-Lisa Wüstendörfer immer ein gutes Stück Schokolade. Augustinus «Gass» Rupp, (66) Tätowierer Augustinus Rupp hat 1981 sein erstes Tattoo-Studio eröffnet. Damals erklärten ihm Beamte im Laden, dass tätowieren als Verstümmelung des Menschen gilt und verboten sei... Nichtdestotrotz: Rupp ist Tätowierer geblieben. Seit 40 Jahren. Zeichnen und Malen standen immer schon im Zentrum seines Lebens. «Gass» wie sich Rupp nennt, war aber auch schon Türsteher, Feuerspucker, Skiliftbetreuer oder oder Hirte. Das Tätowieren hat er sich anfangs selber beigebracht, um dann bei einem Kalifornischen «Tattoo-Meister» von der Pike auf in diese Kunst eingeführt zu werden. Bemalt hat «Gass» schon alles, was man bemalen kann, insbesondere Abbruchobjekte. Die vergängliche Kunst ist das, was ihn interessiert. Nach vielen Jahren des Unterwegsseins lebt er heute in der Ostschweiz. Die Gesprächssendung «Persönlich» von Radio SRF 1 wird am Sonntag, 15. September 2019 live aus dem Werdenberger Kleintheater Fabriggli in Buchs SG gesendet. Der Eintritt ist frei, Türöffnung ist um 9 Uhr, Beginn der Sendung um 10 Uhr.

Vi säger hejdå för sommaren och snackar om veganer(...) Stina berättar om sin bästa inspelning, samtidigt som Erika avslöjar sin bästa frukt. (WOW!!) Tack till alla som lyssnat på oss under dessa avsnitt!

Millioner af radioer vil være ubrugelige i 2021. FM-signalerne fra DR, Radio24syv og alle andre stationer slukkes og lytterne må i stedet finde deres yndlingsudsendelser på DAB. Lukningen af FM er en del af regeringens medieudspil. Men kun omkring en tredjedel har en DAB-radio i dag, og selv i nye biler er FM stadig det mest almindelige. Så hvor kløgtigt er det at skrotte FM-signalerne? Og hvorfor ikke bare fortsætte med at sende både FM- og DAB-radio? Debat med radiokonsulent Ole Mølgaard og Radio24syv-direktør Jørgen Ramskov. Sådan dækkes en Twitter-præsident: Fra tidlig morgen til sen nat har USA's præsident Donald Trump meninger om stort og småt. Og for journalisterne på Washington Post er de mange tweets blevet en "fantastisk mulighed for at vise, hvad vi kan", siger nyhedsredaktør Cameron Barr. Avisen faktatjekker og har indtil videre optalt over 3.000 forkerte og misvisende Trump-påstande siden januar sidste år. Alligevel har præsidenten fortsat masser af støtte blandt vælgerne, så hvad nytter den kritiske Washington Post-journalistik? Tilbage til virkeligheden: Kampen mod fake news, løgn og manipulation kan kun vindes, hvis etablerede medier holder stien ren. Objektivitet skal igen være ledetråd i journalistik, hvis vi skal kende forskel på sandt og falsk. Det siger Berlingskes debatredaktør Pierre Collignon i ny bog, som efter en tur i løgnenes fodspor giver svar på tiltale til dem, der bevidst eller ubevidst forurener den offentlige debat. Trier til Cannes: Forudsigeligt mediehype venter i den sydfranske middelhavsby, når Lars von Trier efter syv års udelukkelse i næste uge ankommer til den årlige filmfestival. Uanset hvad han siger - eller ikke siger - vil det trække overskrifter, for den danske filminstruktør har en efterhånden lang tradition for at skabe opmærksomhed. Skriv til menneskerogmedier@dr.dk. Vært og producent: Kurt Strand.

“Man liekas, tā apstākļu sakritība un pirmo reizi neatkarīga valsts, ka tas viss bija, kas kopumā izraisīja tādu mīlestību pret savu zemīti, pret savu dzimteni. Apbrīnojami. Un arī tie latvieši, kas bija spiesti aizbraukt uz ārzemēm tajā 1944. gadā. Tāpat joprojām viņi turas pie tā latviskuma. Tas latviskums viņiem bija ļoti svarīgs,” patriotisms un bezgalīga mīlestība pret savu dzimteni. Tieši tā stipro Skrindu dzimtu raksturo māksliniece, gleznotāja Silva Linarte, dzimusi kā Silvija Skrinda. Māksliniece Silva Linarte – Antona Skrindas meita, ir galvenā stāstniece Dzimtas saknēs, kas atklāj dažas no būtiskākajām lappusēm Skrindu dzimtas vēsturē.  “Skrindu ģimene bija ļoti pārliecinoši tendēta uz izglītību, pamatā uz izglītību, jo tur viņi redzēja nākotni Latgalei, Latvijai. Un, kad mēs nonācām Sibīrijā, tādos pilnīgi necilvēcīgos apstākļos. Vienalga, mammai bija absolūti skaidrs – salā, izmisumā, badā, bet skolā,” stāsta Silva Linarte. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="149739" layoutid="0" layout="" static=""} Māksliniece Silva Linarte. Skolotāju dzimta, kurā arī ārsti un garīdznieki Silva Linarte saskaitījusi Skrindu dzimtā 24 skolotājus vairākās paaudzēs. “Visādā ziņā no šīs Skrindu daļiņas, aizvadītajā vasarā tā paskaitīju - 24 skolotāji. Pirmkārt jau tante, tēva māsa, viņa Višķu skolu nodibināja. Tur tā situācija bija tāda, ka tanī laikā situācija labi ja nu dēli izrāvās mācīties. Un kā es tagad saprotu, lasot vienu otru grāmatu, daudzi Latgales puiši brauca uz Pēterburgu mācīties. Un grūti viņiem gāja gan materiāli, gan citādi,” tā Silva Linarte. Plašāk Skrindu dzimta Latvijas un Latgales vēsturē iezīmējusies ar trīs spilgtām personībām – ārstu un publicistu, pirmo drukāto preses izdevumu celmlauzi Latgalē Antonu, garīdznieku un laikraksta “Drywa” redatoru Kazimiru, priesteri un Viļānu klostera priekšnieku Benidiktu, plašāk pazīstamiem kā brāļiem Skrindām, kuri cita starpā bijuši vairāku latgaliešu valodā izdotu grāmatu un publikāciju autori. Pazīstamākās no tām – “Latiwskaja gramatika” (Latviešu valodas gramatika), “Kūkle”, “Atmiņas par Kazimiru Skrindu”, kā arī vesels grāmatplaukts ar reliģiska satura grāmatas. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="149733" layoutid="0" layout="" static=""} Latgaliešu dzejas antoloģija "Kokle", kas izdota Antona Skrindas izdevniecībā. Toreiz Līksnas pagasta “Liepas Mukānu” saimnieku Donata un Apalonijas ģimenē viņi kopā bija septiņi bērni, kas, neskatoties uz tā laika drukas aizliegumu Latgalē, beiguši Līksnas pamatskolu. Praktiski visi dzīves laikā sevi parādīja kā svarīgi Latgales garīgās Atmodas kustības dalībnieki. Lai arī vairāk tiek minēti trīs brāļi Antons, Kaazimirs un Benedikts, viņi visi ticēja - tikai caur zināšanās Latgalē var ienest gaismu. Skrindas daudz darījuši Latgales un latgaliešu valodas labā, kā arī bijuši aktīvi cīnītāji par Latvijas valstiskuma izveidi.  Pie Valentīnas un Broņislavas Daugavpils novada Vaboles pagasta Zabaltišķos Anna Lazdāne ir Skrindu dzimtas muzeja vadītāja, kopā ar viņu Latvijas Radio devās pie māsām Valentīnas un Broņislavas, kuras dzīvo sava vectēva Jāņa Skrindas mājās, Daugavpils novada Vaboles pagasta Zabaltišķos. Viņu vectēvs Jānis Skrinda ir viens no jau pieminētajiem septiņiem Skrindu bērniem. Pa salijušu, mazu lauku celiņu, gar skaistu liepu aleju iebraucam sētā. Pagalmā mūs sagaida - saimniece Broņislava un viņas brāļa sieva Lidija. Saimniecība ir paliela un sakopta. Sētā jūtams senatnīgums. Kā stāsta pašas saimnieces daudz kas šeit ir vectēva rokām darināts. Broņislava un Valentīna ir vienas no vecākajām dzimtas turpinātājām, abas jau pārkāpušas 80. gadu desmitu. Lai gan Valentīna tikšanās dienā nejūtas labi, sarunai tomēr piekrīt – ir smaidīga, joko un cik nu atceras, spītējot savam cienījamajam vecumam, stāsta par vectēvu Jāni, labu saimnieku un prasmīgu amatnieku, viņa brāļiem un piedzīvoto. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="149710" layoutid="0" layout="" static=""} Broņislava un Lidija Skrindas pie klēts un vectēva Jāņa taisītā sola “Vectēvs bija tas, kas ļoti daudz palīdzēja visiem, organizēja tajā laikā ciematos iziešanu, un palīdzēja visiem saņemt savu zemi un iekārtot saimniecības. Te viņam daudz jāpateicas. Saimnieki bija nodibinājuši biedrību, lai aizstāvētu savas intereses. Vectēvs bija tās priekšsēdētājs,” stāsta Valentīna, kas pati visu dzīvi nostrādājusi par vēstures skolotāju. 25 darba gadus aizvadījusi Stendē, pēc tam Valentīna strādājusi Daugavpils vakarskolā, tad Vabolē. Valentīnas brāļa Jāņa sieva Lidija arī nāk no Skrindām. Arī viņas dzimtas koka zarā ir ļoti daudz skolotāju, kas vēlreiz atgādina paaudžu paaudzēs pārmantoto izglītības nozīmi šīs dzimtas vēsturē. Par Lidijas tēvu kā skolotāju atceras Valentīna, “viņas tētis bija mans, kā lai to saka, elks. Visi uz pirkstu galiem gāja satīties, kur iet skolotājs Skrinda. No viņa mēs baidījāmies un cienījām viņu. Viņi visa dzimta bija skolotāji. Viņi skaitījās mūsu inteliģences zieds”. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="149706" layoutid="0" layout="" static=""} Broņislava Skrinda Broņislava nav diez ko runīga, vairāk vēro no malas. Savukārt Lidija ir smalka un aša, nemaz neizskatās pēc 80 gadus vecas kundzes. Stāsta gan par viņu ģimenes sūro likteni Sibīrijā, gan vīra Jāņa Skrindas ieguldījumu Latvijas Kara skolas dibināšanā, kuras tradīciju turpinātāja un pārmantotāja mūsdienās ir Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmija. Lai gan vairāki Skrindu dzimtas ļaudis tika vajāti un nolūkoti izsūtīšanai, tā nu sanāca, ka izveda tikai Lidijas ģimeni, turklāt, divas reizes. “Mamma nomira 1956. gada aprīlī. Viņa jau bija slima ar asins vēzi un tad 1956.gada februārī pienāca ziņa, ka viņu un Silvu reabilitē. Viņas tad varēja braukt uz Latviju, bet mani un vecāko māsu Ģertrūdi neviens nelaida. Tas viņai bija vēl lielāks trieciens, un aprīlī viņa nomira. Tad Silva aizbrauca atpakaļ uz Latviju, bet mēs ar māsu vēl veselu gadu tur dzīvojām,” Lidija turpina par savu ģimeni - vecākiem un māsām. “Nevar jau sevi tā lielīt, bet patiešām kaut kāda tāda uzņēmību un reizē arī patriotisma, nedod dievs, ka kaut kas... Gan dzīvojot Sibīrijā, gan desmit gadus ar vīru nodzīvojot Jaroslavļā, mēs abi divi tikai skatījām tās dienas, kad varēs tikt līdz Latvijai. Katru gadu braucām atvaļinājumā, tad viņš sāka rakstīt visādas vēstules, lai pārceļ uz Baltijas kara apgabalu, tā viņš toreiz saucās. [..] Viņš aizbrauca pirmais, mēs ar bērniem vēl palikām, tad 1973. gada februārī atbraucām arī mēs.” Lidija atbild, jautāta, kāda ir Skrindu dzimta. Lidija stāsta, ka viņu ģimenē teju vai visi ir bijuši skolotāji, daži strādā vēl joprojām. Piemēram, dēls Jānis šobrīd ir Daugavpils novada sporta skolas direktors.  “Mana izglītība pavisam švaka,” sarunā iesaistās arī Broņislava. Viņai svarīgi uzsvērt ģimenes iedoto darba tikumu, jo tieši viņa viena uzturēja un kopa vectēva Jāņa Skrindas māju. Dzimtas sākums Atgriežoties pie saknēm ir vērts pieminēt arī māju, kur meklējams šīs dzimtas sākums – “Liepu Mukāni”. Iebraucot Daugavpils novada Vabolē ceļa malā var manīt norādi Skrindu dzimtas māju piemiņas vieta. Te kādreiz bijusi dzimtas māja, bet nu jau 27 gadus tās sākotnējā vietā ir uzstādīts piemiņas akmens, krusts un iestādīti koki. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="149711" layoutid="0" layout="" static=""} Norāde uz Skrindu dzimtas māju piemiņas vietu. “Kad Pirmā pasaules kara laikā tika sabombardēta Līksnas baznīca un tika nojaukts viens tornis, un tur bija bīstami uzturēties, Kaizmirs bija tas, kas šeit, savās mājās turēja Svētās mises. Viņu māja bija kā baznīca,” stāsta Skrindu dzimtas muzeja vadītāja ir Anna Lazdāne. Skrindu brāļu - Antona, Kazimira un Benidikta padarītais valodas un vietējās kultūras attīstībā ir nenovērtējams. “Paši ar rokām rakstīja un pārrakstīja lūgšanu grāmatas, tad jau nebija kopēšanas iespēju, viss tika darīts ar rokām. Kazimira Skrindas pseidonīms, ar kuru viņš parakstās, bija “Skudra”, jo viņš jau nekas cits kā skudra arī nebija - čakls, darbīgs un strādīgs. Antons Skrinda atkal, viņš bija kara ārsts, pirmais izglītotākais ārsts Latgalē, viņš bija arī publicists, dzejnieks, tulkotājs, bet viņš aizgāja mazliet citu ceļu,” par slavenākajiem dzimtas pārstāvjiem stāsta Anna Lazdāne. Dzimtai savs muzejs, skola, iela Šī Latvijā iespējams ir vienīgā dzimta kurai ir savs muzejs. Jau no 1996. gada muzejs iekārtots vienā no 19. gadsimta sākumā celtajām grāfa Plātera-Zīberga muižas ēkām. Šobrīd muzeja ekspozīcija un visi par dzimtu pieejamie materiāli atrodas trīs nelielās telpās. Lai arī šobrīd Skrindu dzimtas muzeja vadītāja ir Anna Lazdāne, muzeja dibinātāja un lielāka krājuma vācēja bijusi Felīcija Serdika - vācu valodas skolotāja un Skrindu dzimtas pētniece. Viņai ar pašu dzimtu gan nav nekādas radniecības tieši tāpat kā Annai. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="149727" layoutid="0" layout="" static=""} Anna Lazdāne Skrindu dzimtas muzeja vadītāja Anna Lazdāne ir ne vien šo ģimeni daudz pētījusi, bet redz arī no malas un ir kļuvusi par Skrindu draugu. Un varētu teikt, tādu kā dzimtas kopā saturētāju. Skrindu dzimtas gara darbs ir laikraksts “Drywa”. Tas bija visplašākais un ilgāk pastāvošais laikraksts latgaliešu valodā, izdot to sāka 1908. gadā un bez pārtraukumiem pastāvēja teju desmit gadus. Mācītājs Kazimirs Skrinda bija šīs avīzes redaktors. Viņam palīdzēja arī brāļi un māsa Monika. Avīze iznāca pateicoties ziedojumiem un milzīgam brāļu Skrindu pašu ieguldījumam. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="149729" layoutid="0" layout="" static=""} Laikraksts "Drywa" , kura redaktors no 1908. - 1917. gadam bija Kazimirs Skrinda. “Kā redzat avīze bija tā, kas stāstīja par skolu nepieciešamību, nepieciešamību iegūt izglītību. Un tikai izglītots cilvēks spēj radīt zināmas kultūras vērtības,” stāsta Anna. Redzēt nedaudz plašāk un dziļāk, apzinoties ieguldījumu nākotnē Daugavpils goda pilsone, izcilā mākslas pedagoģe Silva Linarte, viena no atpazīstamākajām Skrindu dzimtas turpinātājām, ir arī pati piedalījusies Skrindu dzimtas muzeja tapšanā un arī tagad neizlaiž nevienu šeit notiekošo aktivitāti, kas ļauj noprast, ka dzimtas un tās personību dzīvesstāsti viņai svarīgi. Un tiem ir iespēja dzīvot arī nākamajās paaudzēs. Muzejs ļauj ne vien viņai, bet arī citiem atklāt dzīves laikā neiepazītos Skrindas. Diemžēl dzīves laikā arī pati Silva nepaspēja iepazīt savu tēvu. Toties nesen Silva uzzinājusi, ka viņas tēva brālēns Jāzeps Skrinda pēc studiju uzsākšanas Pēterburgā tur arī palicis uz dzīvi un apprecējies. Otrā pasaules karā pilsētas blokādes laikā bijis atbildīgs jau par visas toreiz jau Ļeņingradas gaisa aizsardzību. Šo stāstu viņa izstāstījusi māksliniekam no Krievijas Duhavinovam, kurš palīdzējis atrast datus un ziņas par radinieku. Šodien, nu jau trešā, ceturtā un piektā Skrindu dzimtas paaudze dzīvo ne vien Vabolē, bet arī citviet Latvijā un tālu aiz tās robežām - Beļģijā, Kanāda, Vācijā. Padomju varas vajāti Otrā pasaules kara beigās daži no viņiem, tāpat kā daudzi citi tautieši, izbrauca un tā arī neatgriezās atpakaļ dzimtenē. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="149735" layoutid="0" layout="" static=""} Mākslinieces Silvas Linartes mājas "Skrindas" Vaboles pagastā. Šķiet, viņi visi un ik katrs Skrindu dzimtas pārstāvis esot savā vietā redzēja nedaudz plašāk un dziļāk, apzinoties savas darbības ieguldījumu nākotnē - laikraksta “Drywa” redaktors Kazimirs, publicists un ārsts Antons, mācītājs Benidikts, viņu brāļi kas vietējo ļaužu vidū izcēlās kā prasmīgi saimnieki, skolotāja un vairāku skolu dibinātāja Tekla Dubrovska, Kara akadēmijas dibinātājs Jānis Skrinda, mākslas pedagoģe, gleznotāja Silva Linarte. Šo sarakstu pavisam noteikti varētu vēl turpināt. Tāpat te ir svarīgi pieminēt, ka šodien dzimtas stāstu turpina arī viņu bērni – Daugavpils novada Sporta skolas direktors Jānis Skrinda, Ilūkstes mūzikas un mākslas skolas direktore Ilona Linarte-Rūža, viņas dvīņu māsa, māksliniece un izglītības darbiniece Dace Pudāne, kino režisore Astra Zoldnere un daudzi citi izglītības un kultūras darbinieki Skrindu dzimtas turpinātāji.

Lønmodtageren er STENDØD! Fremtidsforskeren Louise Fredbo Nielsen dykker ned i fremtidens arbejdsformer og hvordan den typiske karriere bliver helt anderledes. Hun fortæller om hvad man skal gøre og kunne for at stå godt på fremtidens arbejdsmarked. Hvorfor er lønmodtageren død? Hvordan ser fremtidens arbejdsmarked ud? Hvilke kompetencer skal du udvikle for at stå stærkt på fremtidens arbejdsmarked? Hvordan skal du som leder tiltrække de bedste talenter og organisere dig til fremtiden?   Denne podcast er produceret af Worksome - The platform for elite freelance jobs   Læs vores seneste blogpost: How to become a freelancer

I årets premiäravsnitt av Börspluspodden diskuterar redaktionen de färska analyserna från Börsplus. Analyserna som vi lyfter är G5 Entertainment, Spiltan, Dustin, Storytel, Stendörren, Balder och Ambia. Dessutom inleder vi med att kommentera uppdelningen av Atlas Copco samt resonerar kring statistiken för omsättningen på Aktietorget 2016. Kommer "teckna och sälj"-fenomenet att fortsätta som innebär att man tecknar och sen säljer på noteringsdagen?

När det brinner i förorten rycker både politiker och media ut, men varför är det så tyst om miljonprogrammen när stenarna inte viner? Läs lyssnarchatten från sändningen här I P1 Debatt hörs frustrerade förortsbor, unga visionärer och de som har ägnat många år åt att försöka vända utvecklingen. Och hur vill de boende själva att deras bostadsområden ska fungera i framtiden? Medverkande i debatten Milad Mohammadi, jurist, statsvetare och talare inom mångfald och ledarskap. Irene Molina, professor i kulturgeografi vid Uppsala universitet. Kent Lindahl, fältassistent i Älvsjö, tidigare i Farsta. Felicia Margineanu, fotograf och initiativtagare till kampanjen #förortenimedia. Victoria Percovich Gutierrez, ekonom och projektledare inom Malmö stad. Erik Stenberg, arkitekt och lärare vid KTH Arkitekturskolan i Tensta. Elias Georgiadis, Bostadsentrepenör i Vårberg. Mireya Echeverria Quezada, Chefredaktör Bang och medgrundare av Rummet. Jonas Hagström, Förvaltare i bostadsbolaget Stendörren. Nabila Abdul Fattah, socialpedagog och initiativtagare till Alby är inte till salu Abraham Staifo, liberal debattör och ledarskribent på Göteborgs-Posten Heidi Avellan, politisk redaktör på Sydsvenskan (oberoende liberal) Stefan Fölster, chef för reforminstitutet, tidigare Svenskt Näringsliv. Hiphopartisten Kumba uppträdde – själv uppvuxen i Landskronas miljonprogramsområde Pilängen. Programledare var som vanligt Alexandra Pascalidou. Delta i diskussionen på twitter under #p1debatt, på vår Facebooksida eller i chatten här på hemsidan. Hur är det att bo i ett miljonprogramsområde? Vad ska politikerna göra? Här finns ett Facebookevenemang för debatten.