Podcasts about Valters

Stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas profesore, Dr. art. Silvija Grosa Ja kādam no rīdziniekiem vaicātu – kur atrodas nams ar trim atlantiem, ikviens  nekļūdīgi norādītu uz ēku Vaļņu un Teātra ielas stūrī. Tomēr iespējams, ka tikai daži zinās, ka šajā namā atradās pirmā speciāli šim nolūkam projektētā grāmatnīca Rīgā. Monumentālā, īres un veikalu nama īpašnieks Kārlis Zihmanis bija antikvārs, izdevējs un grāmatu tirgotājs. Zihmaņa grāmatnīca, protams, nebija vienīgā Rīgā – arī pirms šī nama uzcelšanas grāmatu tirgošana, tāpat kā to iespiešana, norisa aktīvi un, spriežot pēc grāmatizdevējiem piederošajiem namiem, grāmatniecība bija ienesīga nodarbe. Teātra ielas 9. nama projekts datēts ar 1903.  gadu.  Tas  izstrādāts arhitektu Šēla un Šefela birojā, kurā tapuši projekti arī labi zināmajiem jūgendstila namiem Smilšu ielā 8, kas piederēja tirgotājam Bobrovam, kā arī tirgotāja Tupikova namam Ģertrūdes ielā 10/12, Detmana namam Šķūnu ielā un citiem. Zihmaņa nama dekoratīvā apdare tapusi firmā “Wassil & Co”, bet akrotērijs ar atlantu figūrām – Augusta Folca darbnīcā. Kā liecina būvvēsturē saglabājušās liecības, nama būvniecību pavadīja apkārtējo iedzīvotāju neapmierinātība un sūdzības par troksni un neērtībam, kuras radīja lielā nama celtniecība, savukārt īpašniekam bija svarīgi būvniecību iespējami ātri pabeigt. Būvvēsturē saglabājušās Frīdriha Šefela skices Zihmaņa ēkas fasādei ļauj iegūt priekšstatu par dekora izvēles gaitu. Sākotnējos skičveidīgos ēkas apjomu uzmetumus nedaudz vēlāk papildina detalizētāks fasādes zīmējums, tomēr redzams, ka arhitektu vairāk par detaļām nodarbinājusi faktūru problēma. Plastiskais rotājums un atlantu figūras iezīmētas shematiski, turklāt ievērojami atšķiras no realizētā varianta, kurā savukārt īpašu nozīmi ieguvis ēkas stūra risinājums ar trīslapja formā izliekto plašo balkonu. Kartuša, kas bija paredzēta īpašnieka monogrammai, mūsdienās ir tukša. Plastiskā dekora vēstījums nama augšdaļā – cilnis ar antīkās mitoloģijas tēliem (gudrību personificējošā Atēna un dievu vēstnesis Hermejs jeb Merkurijs ar grāmatu rokās) un grāmatu saiņi – nolasāms tieši  nama īpašnieka nodarbes kontekstā. Monumentālās ēkas stūri vainago akrotērijs – trīs atlanti, kas balsta globusu. Figūra vai figūru grupa ar globusu idejas līmenī ir aizguvums no daudzviet Eiropā (Pēterburgā, Prāgā, Oksfordā un citviet) izmantotas ēku rotājuma tēmas. Atlants, kas nes vai balsta globusu, sastopams arī Itālijas renesanses laika bronzas sīkplastikā, kuras kolekcionēšana piederēja pie izsmalcinātām intelektuālām nodarbēm un uzplauka kopš 15. gadsimta. Zihmaņa nama kontekstā skulpturālā grupa uztverama kā zināšanu simbols. Tomēr līdz ar simboliski reprezentatīviem mērķiem figurālā grupa bija iecerēta arī kā laikmetīgs akcents, jo globuss (līdzīgi kā firmas “Singer” biroju ēkā Pēterburgā) bija darināts no stikla un naktīs tika izgaismots. Vēlāk, kad Zihmaņa apgādu iegādājās komandītsabiedrība “Valters un Rapa”, no Teātra ielas 9. nama “aizceļoja” arī abas vara kaluma pūces, kas atradās pie grāmatnīcas ieejas. Tās joprojām kalpo kā akciju sabiedrības “Valters un Rapa” grāmatu nama savdabīgs simbols Aspazijas bulvārī 24. Zihmaņa nama atlanti, kas nonākuši līdz mūsdienām, nebūt nebija vienīgie. Šādi vai līdzīgi akrotēriji bija cieņā. Iespaidīga figūru grupa dižojās uz Tupikova nama jumta, bet sievietes tēls ar lāpu augti paceltā rokā savulaik rotāja Iļjas Bobrova īres un veikalu nama jumtu Smilšu un Aldaru ielas stūrī.

I dagens avsnitt får vi höra den spännande sagan "Valters Halloween-äventyr", önskad av Valter från Henån.Följ med när Valter upptäcker en mystisk portal i sitt hemliga torn som leder honom rakt in i Halloween-världen! Där möter han det vänliga skelettet Jone Bones som behöver hans hjälp för att rädda hela Halloween-världen från att försvinna. En magisk berättelse full av mod, vänskap och oväntade äventyr.Som alltid delar vår kära Aida med sig av spännande fakta. Idag om spelkonsoler. Så häng med på denna nervkittlande resa genom Halloween-portalen! God natt och trevlig lyssning.Stötta podden och få tillgång till nya sagor! Gå med i Magiska Godnattsagor-klubben!Skicka in förslag på kommande sagor via www.magiskagodnattsagor.seFölj oss på Facebook & InstagramSökord: magiska godnattsagor, godnattsaga, barn, läggdags, podcast för barn, barnlitteratur, ai, godnatt

Stāsta režisors Jānis Cimmermanis. Bērnība, pasakas, lelles, fantāzija, iztēle. Šo piecdesmit deviņu gadu laikā leļļu filmu studija, vēlāk “Animācijas brigāde”, ir radījusi vairāk nekā 160 filmu. Ja pieskaita mācību un reklāmu filmas, to skaits būtu daudz lielāks. Scenāristi, mākslinieki, režisori – katrs nāk ar savām idejām, fantāzijām, sapņiem, risinājumiem, domu un stila daudzveidību. Kādas lelles tik nav veidotas! – cilvēki, dzīvnieki, kukaiņi, pasaku tēli, fantastiski kosmosa radījumi, spoki…. Ļoti mazas – viena centimetra līdz pāri par metru augumā. Izrādās, lelles spēj dzīvot, priecāties, skumt, spēj darīt visu, uz ko ir spējīga scenāristu un režisoru fantāzija, arī skatītāju iztēle. Lelles dažreiz izrāda savu raksturu un sāk dzīvot neatkarīgu dzīvi, mainot iepriekš paredzētos spēles noteikumus. Bieži tiek uzdots jautājums: kur un kā rodas šie notikumi? Asprātīgie, absurdie atgadījumi. Atbilde ir vienkārša – jāatver acis un jāpaskatās sev apkārt! Gandrīz  katras filmas pamatā ir reāla dzīves situācija. Daudzi vēl atceras notikumu ar Rīgas centrālo pieminekli – tas bija risks, filma “Piemineklis”. Ar Māri norunājām, ka sēdēsim kopā un brauksim vienā virzienā. Filmu nofilmējām trieciena tempā, 15 dienu laikā. Pirmizrāde bija Islandes filmu festivālā. Filmu uzņēma piesardzīgi, līdz brīdim, kad avīzēs parādījās foto ar īsto gulošo pieminekli Rīgā. Vēl notikumi filmā “Rekets”, – šī parādība bija stipri izplatīta deviņdesmitajos gados. Filma “Rietumu ekspresis”, Māra Putniņa scenāriji bija apveltīti ar nevienam nezināmu, neizskaidrojamu, notikumu paredzēšanu. Daudzi no filmās attēlotajiem notikumiem piepildījās – īsta mistika! Beidza eksistēt Rīgas kinostudija. Pazuda “Banka Baltija”. Strīdi un nebūšanas filmā “Parlaments”… Vienīgā filma par ļoti skarbu tēmu bija filma “Ceļš”, kurā attēlota iznīcība, atomkara sekas, un tomēr vēl paliek cerība par dabas un cilvēka nekontrolētās rīcības atveseļošanos. Leļļu studija no sākta gala centās pārsteigt skatītāju, likt noticēt, ka notiekošais uz ekrāna ir īstenība. Personīgi man patika laiks, kad filmējām uz 35 mm filmas. Katra epizode bija nopietni jāpārdomā, tehniski jāsagatavo, jo pat neliela kļūda varēja iznīcināt ilūziju. Tā spoku filmā “Viesnīca”, spokiem bija jābūt caurspīdīgiem, gaisīgiem, viņiem vajadzēja iet cauri sienām, parādīties un izgaist. Tagad, datora laikmetā, tas viss ir diezgan ātri un samērā viekārši paveicams, toreiz tas prasīja krietni ilgāku laiku. Tā filmas “Viesnīca” finālā ir krāsains salūts, ko filmējām vairākas reizes. Tāpat filmā “Rietumu ekspresis” auto dzenas pakaļ bez vadības palikušajam vilcienam – vienlaicīgi kustējās vilciens, blakus – ceļš ar auto un arī stāsta varoņi. Mūsu leļļu kino filmās piedalās ne tikai lelles, bet arī dzīvi aktieri. Burova “Tīģeris ņau-ņau” rudā kaķa lomā darbojās septiņi rudi astaini aktieri. Filmā “Ragainais māls” galvenajā vecā velna lomā iedzīvojās aktieris Ēvalds Valters. Un kur nu vēl aktieru balsis: Vera Singajevska “Si-si-dra”, Velta Skurstene “Poēm pa kūlšen”, Uldis Dumpis filmā “Vanadziņš”, Jānis Paukštello filmā “Mana paradīze”. Filmu “Lielais Indriķis” ieskaņoja daudzi populāri Rīgas teātru aktieri un aktieru kursa studenti, jo lomu skaits pārsniedza trīsdesmit. Mūsu studijas darba mērķis ir viens – nest skatītājiem prieku, neskatoties, cik jauns vai vecs viņš arī nebūtu. Kaut uz mirkli aizmirsties un noticēt ekrānā redzamajam brīnumam. Paskatīties uz dzīvi un sevi ar smaidu, bet varbūt uz brīdi atgriezties bērnībā.

Kultūras rondo skaidrojam, kam paredzēta literatūra vieglajā valodā un kā veicināt tās izdošanu? Tikko iznācis krājums „Stāsti vieglajā valodā. 2. Grāmata”. Kā top jaunrade vieglajā valodā un ko nozīmē tulkot tajā jau esošus tekstus? Tiekamies ar abu izdevumu redaktori Velgu Polinsku, valodnieci Diti Liepu un vienu no autorēm – Lauru Vinogradovu. Ierakstā uzklausām Guntu Biti, kura radījusi stāstu vieglajā valodā „Pie omītes”. Viņa ir Latvijas Neredzīgo biedrības Braila un pielāgotās drukas nodaļas vadītāja. Stāstu krājums ir paredzēts pusaudžiem, un stāsti ir atlasīti no Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūta un Vieglās valodas aģentūras rīkotā "Vieglās valodas 2. konkursa" darbiem. Otrais stāstu krājums "Stāsti vieglajā valodā" turpina darbu pie vieglās latviešu valodas oriģinālliteratūras pieejamības veicināšanas Latvijā. Tajā ir iekļauti piecu autoru stāsti: Lingita Linas Bopulu "Es esmu Latviete", Baibas Baikovskas "Suns ar uzdevumu", Gunitas Skroderēnas "Neviens nav viens", Ulrikas Ūpes "Miera dūja" un Lindas Skrandas "Vecā māja". Krājumu izdevusi akciju sabiedrība "Valters un Rapa" .

Kokneses tūrisma informācijas centrā nesen atklāta ceļojošā izstāde "Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai — 100". Izstādes nākamās pieturvietas gada garumā papildinās arī lekcijas dievturības vēsturē. Kā pirmās Latvijas valsts laika dievturi atšķiras no šīs dzīvesziņas piekopējiem mūsdienās? Kādas pēdas dievturība atstājusi Latvijas mākslā un literatūrā?  Saruna ar izstādes veidotājiem un dievturiem – Uģi Nasteviču, Andreju Broku, Lindu Skoromko, reliģiju pētnieci Agitu Misāni, filologu un folkloristu Ingu Barovski. Sveicināti, labi ļaudis! Tas ir dievturu ierastais sveiciens, ar kādu Latvijas Dievturu sadraudze vēršas arī pie jaunizveidotajā mājas lapā "Dievturībai – 100" ienākušajiem. Viens no dievutrības simtgades godināšanas pasākumiem ir ceļojošā izstāde "Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai — 100", janvāra mēnesī tā skatāma Kokneses tūrisma informācijas centrā. Izstādi atklāj tās kurators Uģis Nastevičs, runas turpina patreizējās Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis, izstādes iekārtotājs Andrejs Broks. Gada garumā izstāde turpinās savu ceļu uz Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju, Isnaudas kultūras namu Ludzas novadā, Franča Trasuna muzeju Rēzeknes pievārtē, Valmieru, Smilteni, Talsiem. Rīgā tā būs skatāma Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un Strazdumuižas Latvijas Neredzīgo bibliotēkā. Novērtējama ir dievturu gatavība sarunāties ar plašāku sabiedrību. Izstāde “Dievturībai – 100” ar savu stāstu uzrunās ārzemju tūristus novadpētniecības centros, cilvēkus ārpus lielajām pilsētām muzejos, iespējams, dosies pie latviešiem ārpus Latvijas. Izstāde iekārtota ierasti – ir vitrīnas, planšetes ar tekstiem. Taču iekārtojumā piedomāts, lai tā būtu sasniedzama arī cilvēkiem ratiņkrēslā, piedomāts pie taktilajām sajūtām, kas svarīgas cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Vairums eksponātu ir taustāmas un šķirstamas oriģinālo priekšmetu kopijas. Raidījumā ceļvedis izstādē "Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai — 100" ir Uģis Nastevičs, vispirms viņš ved pie izstādīta Latvju dainu sējuma un kokles. Kokle ir īsta, Riharda Valtera veikts Piltenē atrastas kokles atdarinājums. Latvju dainu sējums gan neierasta izmēra - tā ir šķirstīšanai izgatavota kopija. Interneta vietnē „Dievturībai – 100”  var atrast ceļojošās izstādes dažādus rakstus, un arī informāciju par pavadošajiem pasākumiem. Lekcija par mezglu rakstiem Madonā 8. februārī. Turpat 23. februārī Rihards Valters stāstīs par jau pieminēto Piltenes kokli, kuras atdarinājumu viņš izgatavojis. Izstādas atklāšanas runās izskanēja, ka ceļojošā izstāde ir arī veids kā dievturiem pašiem papildināt zināšanas dievturības vēsturē. Jāatzīstas, ka tas jādara arī man. Ielūkojoties ziņu avotos, lasu, ka LR Garīgo lietu pārvalde apstiprināja Ernesta Brastiņa iesniegto „Latvijas Dievtuŗu Draudzes” izveides pieteikumu 1926. gada 26. jūlijā. Kādu simtgadi tad īsti svinam šogad? Tā ir dievturības vārda simtgade. Ar ceļojošo izstādi "Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai — 100" dievturi sākuši rakstīt latviskās reliģijas simtgades vēsturi. Izstādes stāsts veidots kā lepošanās, kā uzvaras stāsts. Viens no kulminācijas brīžiem ir ikoniskā fotogrāfija, kurā 1988. gada 11.  novembrī aktieris un arī dievturis Ēvalds Valters uzvelk sarkanbaltsarkano karogu Rīgas pils Svētā Gara tornī. Rīgas pils bija vieta, kur deviņdesmitajos notika dievturu svētrīti.

Raidījumā Grāmatai pa pēdām, turpinot izzināt Latvijas 20.gadsimta pirmās puses ietekmīgākos grāmatu apgādus, šoreiz uzmanības centrā – „Valters un Rapa”, kas izdevumu apjoma ziņā bija nepārspēts un kura monumentālie izdevumi joprojām ir goda vietā daudzos grāmatplauktos. ""Valters un Rapa" ir apgāds, kas savā samērā īsajā pastāvēšanas laikā paguvis iemantot lasītāju pilnu uzticēšanos," tā apgāda 25 gadu jubilejas izdevumā 1937. gadā raksta Jānis Jaunsudrabiņš.  Sakarā ar to," viņš turpina, "katra rakstnieka, bet jo sevišķi katra jauna rakstnieka karstākā vēlēšanās ir — iekļūt šī apgāda autoros. (..) Īsā atzīme "Valters un Rapa” uz vāka vai uz pirmās lapas gaiši pasaka, ka grāmata vērtīga, ka tā nebojās lasītāja literārisko gaumi, ka to var droši pirkt un ieteikt citiem, arī nepazīstot autoru." Jānis Jaunsudrabiņš pats bija viens no "Valtera un Rapas" izdotajiem autoriem, un šis, protams, ir jubilejas izdevuma teksts. Taču Jaunsudrabiņš, tāpat kā Anna Brigadere, Vilis Plūdons, Edvarts Virza, Zenta Mauriņa un daudzi citi "Valtera un Rapas" izdotie latviešu literatūras lielie vārdi komentārus neprasa. Raidījuma Grāmatai pa pēdām", turpinot izzināt Latvijas 20.gadsimta pirmās puses ietekmīgākos grāmatu apgādus un izdevējus, šoreiz kārta tieši "Valteram un Rapam" – vienam no neapšaubāmiem tirgus līderiem gan izdevumu skaita, gan grāmatu saturiskās un vizuālās kvalitātes un daudzveidības ziņā. Raidījumā dzirdēsim gan Misiņa bibliotēkas vadītājas un ilggadējas "Valtera un Rapas" pētnieces Guntas Jaunmuktānes, gan Jāņa Rapas vedeklas Rasmas Rapas un ilggadējā LNB direktora Andra Vilka balsi. Bet saruna studijā ar grāmatzinātnieku un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku Viesturu Zanderu.   Plašāk par projektu šeit:

Markus und Lukas Valter - der eine Gynäkologe, der andere Physikstudent - verbindet nicht nur, dass sie Vater und Sohn sind, sondern auch ihr gemeinsames Engagement für den Klimaschutz. Unter dem Motto "Kreißsäle für Klimaschutz" planen die beiden eine große Aktion vor dem Bundestag in Berlin, unterstützt von Prominenten wie Eckart von Hirschhausen oder Tim Bendzko, aber auch von vielen Jugendlichen. Was verbirgt sich hinter dem Motto? Welche Klimapolitik wünschen sich die Valters? Von Gisela Steinhauer.

Latvijas 3x3 basketbola izlase ar uzvaru pār Serbiju piektdienas, 2. augusta, vakarā nodrošināja uzvaru pamatturnīrā.  Kārtslēcējs Valters Kreišs iekļūst finālā. 3x3 basketbola izlasei gan vēl viena spēle palikusi svētdien pret poļiem, taču tā vairs nevar mainīt vietu turnīra tabulā - mūsējie ir un paliks pirmie. Tas nozīmē, ka pusfinālā būs jācīnās ar 4. un 5. vietas dueļa uzvarētājiem. Kas tie būs, vēl pāragri teikt. Privilēģiju bz lieka stresa gatavoties pusfinālam Latvijas izlase nodrošināja ar uzvarām par francūžiem un serbiem. Serbija ir titulētākā 3x3 pasaules komanda, taču vakardienas mačā viņi spēlēja vāji, un uz to, ka pretinieki nebija atpazīstami pēc mača norādīja arī mūsu spēlētāji, taču Miezis un Lasmanis atzina, ka motivācijas šādām spēlēm tik un tā nekad netrūkst.  Savukārt Latvijas izlases treneris Raimonds Feldmanis, kurš saņēmis daudz uzslavu no spēlētājiem pēcspēļu komentāros, piedāvāja savu versiju par to, kā izdevies sasniegt perfektu uzvaru un zaudējumu bilanci līdzšinējās sešās spēlēs.  Šodien, 3. augustā, debiju olimpiskajās spēlēs piedzīvoja Valters Kreišs, kurš kārstlēkšanas kvalifikācijā pārvarēja 5 m un 70 cm, un ar to pietika, lai iekļūtu finālā, kas notiks pirmdien. Pēc sacensībām Valters pat īsti nespēja aptvert to, kas noticis, ka viņš iekļuvis finālā jeb starp pasaules šī brīža labākajiem 12 kārtslēcējiem.  Lai gan Valtera paša rekords ir 5m un 72cm, viņš atzina, ka ierasti treniņos lec pat zemāk un īpaši augstākus rezultātus pat treniņapstākļos nesasniedz, savukārt sacensībās klāt nāk adrenalīns, kas palīdz sasniegt augstvērtīgākus rezultātus.  Diemžēl finālā neiekļuva Latvijas garo distanču skrējēja Agate Caune, kas savā olimpiskajā debijā 5000 metru priekšskrējienu veica 15 minūtēs un 38,19 sekundēs, un tas ļāva viņai divu priekšskrējienu summā ieņemt 33. pozīciju. Finālā neiekļuva arī trīssoļlēcēja Rūta Kate Lasmane. Viņai sacensības pēc trim lēcieniem noslēdzās ar 22. vietu debijas olimpiskajās spēlēs un palikšanu bez dalības finālā. Piedāvājam visu trīs mūsu gados ļoti jauno sportistu atziņas par to, ko devusi dalība šajās spēlēs.   Šodien Olimpiskā studija vairāk vieglatlētikas zīmē, tāpēc vēl kāda brīnišķīga saruna par vieglatlētiku. Brīvvalsts laikā Latvijai ir divas sudraba godalgas olimpisko spēļu šķēpmešanā, bet padomju okupācijas gados Latvijas šķēpmetējiem izdevās tikt arī pie zelta godalgām. 1956. gadā to paveica Inese Jaunzeme, kuras meita Andru jau uzklausījām vienā no pirmajiem raidījumiem. Arī Elvīrai Ozoliņai padevies olimpiskā zelta metiens. Vīru konkurencē Jānis Lūsis ticis pie visa kaluma medaļām 60. un 70. gados, bet pēdējais, kurš tika pie zelta no mūsu šķēpmetējiem, ir Dainis Kūla, kuram tas padevās 1980. gada olimpiskajās spēlēs. Ar viņu sazvanījās Inita Kresa Katkovska.  Arī šajās spēlēs piedalīsies Latvijas šķēpmetēji, otrdien kvalifikācija Gatim Čakšam un Patrikam Gailumam, bet trešdien dāmu kvalifikācijā startēs Līna Mūze-Sirmā un Anete Sietiņa. Jau savu trešo olimpisko spēļu dalībnieks Toms Skujiņš šodien piedalās šosejas riteņbraukšanas sacensībās, kuras vēl risinās raidījuma skanēšanas laikā. Rīt savukārt gaidāms grupas brauciens dāmām, un tajā startēs Itālijā dzimusī Latvijas pilsone un mūsu delegācijas pārstāvē Anastasija Karbonari.  Šodien vēl priekšā pēdējā grupas spēle mūsu pludmales volejbolistēm Tīnai Graudiņai un Anastasijai Samoilovai. Viņām jāspēlē pret Kanādas duetu Melisu Humanu-Paredesu un Brendiju Vilkersoni. Abas komandas līdz šim izcīnījušas pa vienai uzvarai un piedzīvojušas pa vienam zaudējumam. Kamēr Latvija vēl gaida pirmo godalgu, Baltija to jau izcīnījusi. Tas izdevies lietuviešiem – airēšanas sacensībās par bronzas ieguvēju sieviešu vieniniekos kļuva 28 gadus vecā lietuviete Viktorija Senkute.

Atvadāmies no rakstnieka Alberta Bela (6.10.1938.–11.06.2024.), kurš šonedēļ aizgāja mūžībā. Alberts Bels reti sniedza intervijas, bet Latvijas Radio arhīvā saglabāts kāds ļoti svarīgs ieraksts. Tā ir Alberta Bela runa Radošo savienību plēnumā 1988.gadā, kas izraisīja ovācijas par tiešumu un drosmīgu nostāju latviešu  valodas jautājumā.  Alberta Bela zināmākie romāni ir "Būris", "Bezmiegs", "Cilvēki laivās". 1967.gadā uzrakstītajā romānā "Bezmiegs" Bels kritizēja padomju iekārtu un pret viņu tika ierosināta krimināllieta. Cenzētā variantā romāns tika publicēts 1987.gadā, bet necenzētā - tikai 2003.gadā. Pēc Bela romāniem uzņemtas filmas - 1974.gada kinolente "Uzbrukums slepenpolicijai", 1983.gada filma "Šāviens mežā" (1983), 1993.gada kinofilma "Būris". 1988.gada 11.novembrī, Rīgas pils Svētā Gara tornī pirmo reizi pēc padomju okupācijas gadiem pacēlās Latvijas karogs. Šo karogu mastā uzvilka Alberts Bels un aktieris Ēvalds Valters. 1990.gadā Bels tika ievēlēts LPSR Augstākajā Padomē un 4.maijā balsoja par Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Alberts Bels ir saņēmis virkni apbalvojumu un atzinību - pērn viņš saņēma Valsts prezidenta cildinājuma rakstu un Ministru kabineta balvu par izcilu sniegumu Latvijas literatūrā un ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā. 2012.gadā saņēma Latvijas literatūras gada balvu, 2000.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1999.gadā Bels uzņemts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedru. Apbalvots ar Barikāžu piemiņas zīmi 1991.gadā. Saņēmis Latvijas kultūras darbinieka nosaukumu 1982.gadā, Valsts prēmiju literatūrā 1989.gadā par romānu "Cilvēki laivās". 2010.gadā izdota literatūrzinātnieču Daces Lūses un Daces Ūdres grāmata "Alberts Bels".  Atvadīšanās no rakstnieka notiks Rīgas Latviešu Biedrības nama Līgo zālē otrdien, 18.jūnijā, no plkst. 13 līdz 15. Paredzēts, ka ap plkst.14. 30 ceļa vārdus pēdējā gaitā rakstniekam teiks Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls.

Get ready for another insightful episode with Mikelis Bastiks, co-founder of Asketic, and Valters Vestmanis, Partner at Index Masterclass as they talk about how investing and branding go hand in hand. Discover valuable tips on using social media for social proof, boosting engagement, growing your community, building brand association and much more.

Par latviešu dramaturģijas sākotni - par Ādolfu Alunānu un Mariju Pēkšēnu, kuras lugu "Ģertrūde" cenzūra neļāva iestudēt, par Blaumaņa kritikām un viņa pirmo lugu - raidījumā Grāmatai pa pēdām sarunas ar režisori Māru Ķimeli un literatūrzinātnieku Benediktu Kalnaču. Par latviešu teātra tēvu Ādolfu Alunānu, kā mēs to esam pieraduši teikt, Arveds Mihelsons (Rutku tēvs) ir rakstījis teātra anekdotes, radio tās pagājušā gadsimta 80. gados ierunājis aktieris Ēvalds Valters. Protams, anekdote nav vēsturiska patiesība, bet, iespējams, arī tajā ir kāda kripata no Ādolfa Alunāna rakstura un izrīcībām. Lai turētos vairāk pie literatūrzinātnes un teātra vēstures, kas dramaturģijas gadījumā ir cieši saistītas, par latviešu dramaturģijas sākumiem 19. gadsimta beigās runājam ar literatūrzinātnieku Benediktu Kalnaču, savukārt savas pārdomas par to, kāpēc Alunāna joku lugas noderēja skatuvei un priekam, bet mūsdienās – īpašam spēles stilam un arī muzikālām kuplejām, stāsta režisore Māra Ķimele. Kad latvieši 19. gadsimtā sadomāja spēlēt teātri, tad vajadzēja, ko spēlēt. Vispirms bija tulkotas un pielāgotas lugas, bet tad jau gribējās kaut ko pašu - dzīvajā latviešu valodā. Par Ādolfu Alunānu, kas nācis no latviešu vācu ģimenes un kā aktieris piedalījies Vācu vasaras teātros Igaunijā, zinām salīdzinoši daudz, savukārt to, ka 1870. gadā Rīgas Latviešu biedrības rīkotajā lugu konkursā uzvar Marija Pēkšēna ar lugu „Gertrūde”, ko cenzūra tobrīd neatļauj izrādīt, par to jau mazāk zināms, bet, iespējams, vēl gaidāmi pētnieču raksti. Plašāk par projektu šeit:

Vecums ir īstais brīdis apgūt ko jaunu un iekarot jaunas virsotnes, tostarp rūpēties par sevi un papildināt zināšanas. Kā veicas projektā "Vecums nav šķērslis" un kā izdodas sasniegt izvirzītos mērķus – uzlabot senioru dzīves kvalitāti Baltijas valstīs, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta projekta "Vecums nav šķērslis" vadītājs Mārtiņš Valters, projekta vadītāja un Vidusdaugavas Nevalstisko organizāciju centra valdes priekšsētāja Agita Pleiko, Ikšķiles Senioru skolas izveidotāja un vadītāja, projekta partnere Sanita Bertmane un Krāslavas senioru skolas izveidotāja un vadītāja, projekta vadošā eksperte Tatjana Azamatova, kura arī savā doktordarbā pēta šo tēmu.

Saruna ar Valteru Siksnu, kurš Mājvietā atrada sev sievu un pēc tam “aizlaidās” uz Jelgavu dzīvot “īsto dzīvi.” Ar Valteru runājām par cilvēku plāniem un Dieva nodomiem un kā reizēm tie saskan, bet reizēm pavisam nē. 0:00 - Jēzus ir atbilde 5:39 - Dieva darbs un cilvēku izvēles 21:46 - Pieredze Mājvietā 31:51 - Senioru kopiena 38:02 - Īstā dzīve #1 49:22 - Līkloči un kūleņi 56:35 - Īstā dzīve #2 1:06:34 - Kāpēc darīt, ja var nedarīt?

Stāsta teātra zinātniece un Liepājas Universitātes pētniece Vēsma Lēvalde. Pirmā nopietnā teātra izrādes recenzija publicēta “Mājas Viesī” jau 1870. gada 5.oktobrī, un to autora vietā parakstījusi redakcija. Izvērstais raksts ar nosaukumu “Rīgas Latviešu biedrības teāteris” veltīts Ādolfa Alunāna teātra vakaram, kura “redzēšana” notikusi 1870. gada 27. septembrī. Vakara programmā bijusi Mocarta “dziedāšanas spēle” “Don Žuang no Mozart”, pēc kuras Alunāna kungs sniedzis “jauki rīmētu priekšrunu jeb prologu”, tad sekojusi Alunāna paša joku spēle “Neaicināti viesi” un Pļavnieka joku spēle “Kurlais Krišus”, bet pa starpu orķestris uzspēlējis polku. Par pašu izrādi raksta autors gan sāk stāstīt tikai apmēram devītajā rindkopā, pirms tam veltot garu, izglītojošu ievadu par “teātera īpašību un vērtību ļaužu starpā”.  Teātra un dzīves kopsakarības, autora ieskatā, “kopš pašiem veciem grieķiem un romiešiem sākot, visas daudzmaz apgaismotas vai mācītas tautas ievērojušas.” Autors arī pārfrāzē Šekspīru, rakstot, ka “tāds spieģelis ir teātra skatuve, jeb tā vieta, uz kuras spēlētāji darās”. Par Alunāna iestudējumiem recenzents pikti aizrāda, ka te pārāk maz manāms, ka aiz jokiem un vientiesības būtu kāda mācība vai kāds vesels kodols. Tiek pārmests, ka teātra spēlētāji neprot pareizu latviešu valodu un dažam labam trūkst “skaņas balss”. Bet skatītāji dabū brāzienu, ka pārāk skaļi bijuši, pārliecīgi smējušies, situši plaukstas un pacēlušies no sēdekļiem, kavējot “pašus un citus pie skatīšanās un sadzirdēšanas”. Galu galā autors novēl, lai latviešu teātris zeļ un plaukst. Šad un tad atsauksmes par izrādēm publicētas arī pēc tam, tomēr vairākus gadu desmitus kritikai trūka teorētiska pamatojuma. Profesionālas mākslas kritikas principus Latvijā pirmais formulēja politiķis un publicists Miķelis Valters. Latviešu tautas pašnoteikšanās idejas proklamētājs, viens no Latvijas dibinātājiem un pirmās Satversmes autoriem, Pagaidu valdības iekšlietu ministrs Miķelis Valters (1874–1968) bija arī izcila kultūras personība, kas interesējās par literatūru, mākslu, ar pseidonīmu Andrejs Paparde izdeva trīs impresionistiskas lirikas krājumus, sarakstīja lugu “Dievs un cilvēks” un bija arī viens no Liepājas latviešu teātra aktieriem 19. un 20. gadsimta mijā.  1908. gadā Miķelis Valters izdeva brošūru “Latviešu kritika mākslas un zinību jautājumos”, kur formulēja, kas ir profesionāla kritika, un uzsvēra tās nozīmību kultūras ekosistēmā. Viņš raksta: “Var runāt par kritiku, kur kritika pārvērtusies par kultūras elementu; kur tā no atsevišķām epizodēm palikusi par sistēmu veselā kultūras darbu sistēmu rindā un kā tāda ieguvusi atzīšanu kā kultūras un zinātnes spēks.” Valters sasaista jēdzienu “kritika” gan ar kultūru, gan zinātni, uzsverot pētniecības un recenziju ciešo saistību. Arī mūsdienās recenzenti nereti ir arī mākslas pētnieki. Kritiķis ir skatītāja izglītotājs, gids teātra mākslā, kultūras komentētājs un arī tulkotājs, jo pārvērš izrādes valodu vārdu valodā. Precīzāk, tas pārvērš izrādes valodas vārdu valodā. Tātad Miķeļa Valtera formulējums joprojām ir aktuāls – profesionāla, kopta mākslas kritika ir būtiska kultūras ekosistēmas daļa, bez kuras mēs, citējot pirmās teātra recenzijas autoru, vairs nebūsim “daudzmaz apgaismota un mācīta tauta”.

Jāzepa Grosvalda fenomens nav tikai tīrās mākslas fenomens, arī svarīgs atskaites punkts mūsu kultūrvēsturē, - secina pētnieki pēc zinātniskajiem lasījumiem, kas notika aizvadītās nedēļas nogalē. Konferencē „Meklējot Džo” pētnieki akcentēja gan Jāzepu Grosvaldu kā mākslinieku, gan pievērsās nozīmīgajai  Austrumu  tēmai Grosvalda daiļradē, gan viņa mantojumam mūsu un Vermlandes muzejā, iezīmēja laikmetu un laikabiedrus, izgaismojot arī sieviešu stāstus. Viena no zinātnisko lasījumu sesijām „Mantojums” notika angļu valodā, to vadīja Ieva Kalnača un tajā piedalījās kuratori no Vermlandes muzeja Kārlstadē Zviedrijā. Kurators Dans Spēgels raksturoja Vermlandes muzejā esošo Jāzepa Grosvalda darbu kolekciju, kā arī atklāja muzeja kuratora Helgi Kjellina saikni ar Latviju un Igauniju (1932.gadā Valters un Rapa izdod viņa rakstītu grāmatu „Latviešu māksla”). Vienā no attēliem Kjellina adrešu grāmata, tajā arī Līnas Grosvaldes adrese. Savukārt kuratore Fiffi Mirstrēma vēstīja par mākslas pieredzes un izpratnes perspektīvām, ko paver šī muzeja krājums. Viņas referāts „Kad vietējā  vēsture šķērso robežas” bija uzrunājošs un arī emocionāls. Nelielā sarunā konferences pārtraukumā Fiffi  Mirstrēma atklāja savu personisko sastapšanos ar Jāzepa Grosvalda mākslu. Ieskatu, kā Jāzepa Grosvalda darbi nonākuši mūsu muzeja kolekcijā, sniedz Aijas Zandersones referāts „Jāzeps Grosvalds Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā: no meitenēm tautastērpos  līdz memoriālajai kolekcijai”. Lasījumu ietvarā arī laikmets un laikabiedri. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Eva Eglāja-Kristsone pievērsa uzmanību Grosvaldēm, savukārt režisore un rakstniece Kristīne Želve izgaismoja Jāzepa Grosvalda sieviešu stāstus, kas atklājas, lasot Jāzepa dienasgrāmatas. Par Grosvaldu ģimeni un tās diplomātisko darbību ar lasījumu „Grosvaldu ģimene -  simbols diplomātu dinastijai ārlietu dienestā” uzstājās Iveta Šķiņķe no Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas. Ginta Gerharde-Upeniece klātesošos aicināja uzdot jautājumus, tā lasījumu noslēgumā izvērtās rosinošas tēmas nākotnes pētījumiem par Grosvaldu dzimtu. Konference Jāzepa Grosvalda tēmu paplašinājusi, secina profesors Eduards Kļaviņš, viņš lasījumos pievērsa uzmanību „Harmonijas un disharmonijas dialektikai Jāzepa Grosvalda darbu stilistikā”. Zinātniskie lasījumi bija labi apmeklēti un ikvienam interesentam ļāva padziļināti iepazīt un no dažādiem skatu punktiem palūkoties uz Jāzepa Grosvalda personību un daiļradi, arī uz laikmeta kultūras un vēsturiskajiem kontekstiem. Jāzepam Grosvaldam veltītā izstāde „Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāma līdz 30.martam.

Kas ir asarspiedne? Šo Sandra Grāša un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min limbažnieks, cītarkokļu, ieviņu ermoņiku un citu mūzikas instrumentu meistars Valters Reiznieks ar meitu Daci Rubeni, mazdēlu Timoteju Reiznieku (16 gadi) un mazmeitu Rūtu Rubeni (6 gadi) no Zilā kalna.

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” piektās - jubilejas sezonas 12. epizodi, kurā viesojas Latvijas basketbola Ģenerālis Valdis Valters. Pretrunīgi vērtētais, provokatīvais, izaicinošais, izcilais, sirsnīgais, atklātais – viņu var raksturot dažādi, taču vienaldzīgu viņš atstās tikai reto.

Nacionāla enciklopēdijas pirmo piecu gadu pieredze. Studijā vēstures zinātņu doktors, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis. Pirms pieciem gadiem, 2018. gada 18. decembrī, Bebrenē tika atklāta Nacionālās enciklopēdijas vietne enciklopedija.lv, ko veido Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē esošā Nacionālās enciklopēdijas redakcija tās galvenā redaktora Valtera Ščerbinska vadībā. Enciklopēdijas veidotāju uzdevums ir nodrošināt akadēmiskās vides lietpratēju sagatavota, augstticama satura nodošanu plašai sabiedrībai latviešu valodā. Kā informēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvji, pirmajos piecos gados enciklopēdijas saturs ir pieaudzis vairāk nekā četras reizes, sasniedzot 4191 šķirkli, liela daļa enciklopēdijas šķirkļu ir ieraugāmi interneta meklētāju augšgalā. Šajā laikposmā arī ir nepārtraukti audzis lietotāju skaits, kopējam enciklopēdijas skatījumu skaitam šī gada nogalē pietuvojoties 10 miljoniem. Lasītāko šķirkļu "Top 10" "Lāčplēsis", eposs (Benedikts Kalnačs) – 71 150 skatījumi "Pazudušais dēls" (Benedikts Kalnačs) – 70 948 skatījumi Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki (Valdis Muktupāvels) – 70 269 skatījumi Pirmais pasaules karš (Ēriks Jēkabsons) – 66 330 skatījumi Pirmais pasaules karš Latvijā (Jānis Šiliņš) – 62 054 skatījumi Nacionālā virtuve Latvijā (Ieva Pīgozne) – 61 401 skatījumi Latvijas valsts himna (Baiba Jaunslaviete) – 60 697 skatījumi Latviešu literatūra (Pauls Daija, Benedikts Kalnačs, Eva Eglāja-Kristsone) – 54 201 skatījumi Raimonds Pauls (Daiga Mazvērsīte) – 52 687 skatījumi Tiesības (Daiga Rezevska) – 51 928 skatījumi

Pirmssvētku gaisotnē Kultūras rondo stāsts par meistaru, tautas mūzikas instrumentu restauratoru, mūziķi Valteru Reiznieku. Viņš ir ne vien pieprasīts un daudzpusīgs tautas mūzikas instrumentu meistars, izgudrotājs un muzikants, bet arī nesavtīgi dalās savās zināšanās un pieredzē ar citiem. Tieši šis īpašību un spēju kopums limbažniekam Valteram Reizniekam šoruden atnesa Tradicionālās kultūras izcilības balvu, ko pasniedz Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Pats laureāts smaidot saka, ka neturas pie tradīcijas kā klints, ko nedrīkst kustināt, tāpēc arvien sacer arī jaunas melodijas un nevairās no jauninājumiem tradicionālās mūzikas instrumentu būvē. „Reti kad tik daudz labu vārdu saka par dzīviem cilvēkiem. Man ir tā laime to klausīties pašam!” Valtera Reiznieka labsirdīgā humora izjūta bija klātesoša arī balvas pasniegšanas ceremonijā koka ēku renovācijas centrā „Koka Rīga”, kad pēc daudzo sveicēju uzrunas pie vārda beidzot tika arī pats gaviļnieks. Reiznieks ir pirmais, kurš saņēmis Tradicionālās kultūras izcilības balvu tieši tautas mūzikas nozarē. Par laureāta izvēli stāsta balvas komisijas pārstāvis, etnomuzikologs Oskars Patjanko. „Izvēle bija diezgan sarežģīta. Balva bija tikai viena, bet pieteikumu – veseli 14. Puse no tiem bija tādi, ka gribētos dot balvu, un pusei no tiem likās, ka noteikti būtu jādod balva! Mēs komisijā vienojāmies, ka Valters šo balvu varētu būt pelnījis visvairāk, tieši pateicoties viņa ieguldījumam sabiedrības labā. Jo viņš ir ne tikai izcils muzikants, bet arī meistars, kurš nekad neatsaka salabot kādu instrumentu. Viņš ir arī liels izgudrotājs, izdomājis jauna tipa slēdžus koncertkoklēm… Taisot instrumentus, viņš vienmēr paceļ kvalitātes latiņu augstāk. Šie instrumenti ir gan skanīgi, gan vizuāli ļoti skaisti. Un kapelā „Ziemeļmala” viņš ir līderis, kurš citiem māca veco instrumentu un mūzikas spēlēšanu.” Iespaids, ko Valters Reiznieks ar savu talanta daudzveidību atstāj uz kultūrvidi gan Limbažos, gan visā Latvijas mērogā, ir unikāls, saka Reiznieka jau pieminētais Ilmārs Pumpurs no biedrības „Skaņumāja”. Viņa ceļi ar Valteru mijušies gan kā skolotājam, gan kā skolniekam. Vai meistaram ir arī savi mācekļi? Reiz viens esot pieteicies, taču nekā nav pratis un uzreiz gribējis runāt par samaksu. Taču šopavasar ar interesi par cītarkokli Valteru Reiznieku pārsteidzis paša pusaugu mazdēls, kurš lielāko daļu bērnības pavadījis Anglijā, bet tagad ar ģimeni atgriezies Latvijā.

Šajā laikā vēsture kļūst dzīva – tā par valsts svētku laiku saka mākslinieku Gāgu ģimene: aktieris Gatis Gāga un režisore Žaklīne Zābere-Gāga. Vēsture viņus savulaik arī abus saveda kopā, jo viņi satikās filmas "Dvēseļu putenis tapšanas laikā. Abiem senčos ir latviešu strēlnieki, abi ir dedzīgi Latvijas patrioti, un svētku laikā viņiem ir tradīcija doties uz Brāļu kapiem un pieminēt Latvijas brīvības cīnītājus. Šogad viņi to darīs jau trijatā, jo gada sākumā viņu ģimenē ienāca dēliņš Valters, kuram 18.novembrī apritēs deviņi mēneši. Gatis Gāga šogad iestājies arī Zemessardzē, un līdzās militārām zināšanām viņu iepriecina satikšanās ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, kuri ir gatavi aizstāvēt savu zemi. Gāgu ģimene mani viesmīlīgi uzņem savā dzīvoklī 11.novembra rītā. Sevišķi iedvesmojošs sagaidītājs ir mazais Valters, kurš uzreiz atplaukst platā smaidā un ir ļoti omulīgs un draudzīgs. Viņa vecākiem vakar bijusi ļoti svarīga diena, jo abiem bija pirmizrādes. Žaklīnei Zāberei Gāgai kinoteātrī "Splendid Palace", kur izrādīja viņas filmu "Nāc ārā!" no cikla "Latvijas kods". Bet Gatim Gāgam – Cēsu Mazajā teātrī, kur bija otrā pirmizrāde komēdijai "Garā nedēļas nogale". Šodien gan visa ģimene būs kopā, un, kā allaž, 11.novembrī, dosies uz Brāļu kapiem, šoreiz jau triju cilvēku sastāvā. 18.novembri viņi savukārt aizvada plašākas ģimenes lokā. Šī tradīcija nāk no Žaklīnes puses. Jau kopš agras bērnības viņa kopā ar vecākiem un vecvecākiem 18.novembrī allaž devās vērot militāro parādi, pēc tam sekoja svētku pusdienas. Tā tas turpinās un tā tas būs arī šogad, kad rituālam pievienosies arī mazais Valters. Žaklīne un Gatis atzīst, ka sakņu sajūta un paaudžu saikne viņiem abiem ir ļoti svarīga, un viņi vēlas to nodot arī tālāk. Gatim šis gads īpašs arī ar to, ka viņš iestājies Zemessardzē. Latvijas spēku un nākotni Žaklīne un Gatis redz stiprās ģimenēs, un to arī svētkos novēl: Gatis Gāga: "Lai cilvēki šeit paliek, lai šeit dzimst bērni, lai ir lielas, spēcīgas ģimenes! Tikai tā kaut kas var mainīties." Žaklīne Zābere Gāga: "Jā, ir ļoti svarīgi, lai mums ir tādas itāļu ģimenes ar daudziem bērniem, kurās visi ir viens otru atbalstoši, jo tad, kad paliek pavisam bēdīgi un vientuļi, tad ir forši, ka ir, kur gūt spēku, atbalstu un sajūtu, ka tomēr tam visam ir jēga un turpinājums." Jau šonedēļ Rīgā būs iespēja redzēt Gata Gāgas jaunāko veikumu teātrī, jo komēdiju "Garā nedēļas nogale" 15. un 16.novembrī izrādīs "Willa teātrī". Žaklīnes Zāberes Gāgas jauno filmu "Nāc ārā!", kas iekļaujas ciklā "Latvijas kods", savukārt Latvijas Televīzija pirmizrādīs 23.novembrī.

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” piektās - jubilejas sezonas pirmo epizodi, kurā bijušie basketbolisti Jānis Blūms un Kristaps Valters sanāk tirdzniecības centrā "Domina Shopping", lai dalītos stāstos par savu pieredzi dažādās arī šodien aktuālās sporta tēmās, kā arī atcerētos kopā piedzīvoto. 0:00:00 – 0:03:24 – šodien raidījumā; 0:03:25 – 0:33:26 – “eXi” par Pasaules kausa izcīņu; 0:35:25 – 1:29:51 – “Domina Shopping” tēmu rats un “eXi” stāsti par vecajiem labajiem laikiem.

Tiekamies ar Valsts meža dienestas Medību daļas vadītāju Valteru Lūsi, lai uzdotu medniekiem sasāpējušos jautājums - par lietotni Mednis, vai to izmanto mednieku izsekošanai, par Valsts kontroles ieteikumiem, par mežacūku medībām, par to, kādēļ vecos nelaist mežā, stirnu medību intensitāti un jaunajiem limitiem! Epizode sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu. Par medībām lasi: https://www.medibam.lv/ Epizodi veido: Linda Dombrovska, Oskars Treilihs Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join

Pleca sajūta, vokālā ekvilibristika, dziedātprieks un kopā būšanas prieks ir lielumi, kas raksturo vokālos ansambļus. Arī šie dziedātāju kolektīvi kuplā skaitā piedalīsies Dziesmu svētkos. Šī gada 27. un 28. maijā Mazajā ģildē norisinājās vokālo ansambļu skate un ar diviem skates augstāko vietu ieguvējiem – Ogres grupu „Anima Solla” un Kuldīgas dziedošajiem jauniešiem no ansambļiem „Karameles” un „Trifeles” – satikāmies. „Katrs vokālais ansamblis meklē savu nišu, savu „dzīpariņu”, jo raibāki un daudzveidīgāki esam, jo bagātāka ir mūsu kultūra,” runājot par vokālajiem ansambļiem, teic Ogres kultūras centra vokālās grupas „Anima Solla” vadītāja Mārīte Puriņa. Maija beigās notikušajā vokālo ansambļu fināla skatē „Anima Solla” saņēma  Lielo balvu. Šo grupu pirms 25 gadiem Jumpravā nodibināja Mārīte Puriņa, mūzikas pedagoģe un kordiriģente, tagad Lielvārdes novada mūzikas un mākslas skolas direktore un Latvijas Nacionālā kultūras centra Vokālo ansambļu nozares padomes priekšsēdētāja. Ja sāktu uzskaitīt visas balvas un godalgas, ko šī a capella dziedošā grupa sešu meiteņu sastāvā ir saņēmusi, tam aizietu krietns raidījuma laiks. Gan pašmāju, gan ārzemju konkursos, garīgās mūzikas festivālos un koru olimpiādēs ir saņemtas vairākas „Grand Prix”, iegūtas pirmās vietas un čempionu tituli. Tāpēc jautāju Mārītei Puriņai, kā gadiem ilgi izdodas noturēt nemainīgi augstu šo dziedāšanas mākas latiņu? Sarunā piedalās arī viena no „Anima Solla” ilggadīgām dziedātājām Anna Rudzīte, kura arī ir Mārītes Puriņas meita un kura turpina šo mūzikas mīlestību mācīt tālāk mazajiem lielvārdiešiem. Tāpēc saruna ievirzās par mūzikas gēnu un mātes un meitas kopā būšanu vienā ansamblī. Runājot par muzicēšanu vokālajā ansamblī, Mārīte Puriņa piebilst, ka šī kolektīvā muzicēšana vienlaikus liek rēķināties ar apkārējiem dziedātājiem, būt labam kolēģim, kas uzklausa un jūt blakus esošo un vienlaikus, kā solistam tev jābūt pārliecinātam par sevi. Turpinājumā ieklausāmies Kuldīgas dziedātājos – sieviešuvokālajā ansamblī „Karameles”, kas minētajā vokālo ansambļu skatē ieguva 1. vietu sieviešu vokālo ansambļu grupā, un ansamblī „Trifeles”, kas šajā skatē ieguva 3.vietu jaukto ansambļu grupā. Uz ierakstu Radio studijā bija atbraukuši vairāki  dziedātāji no abām grupām un „Karameļu” un  „Trifeļu” vadītāja un vokālā pedagoģe Agnese Čīče vieš skaidrību, kas ir kas šajā muzikālajā saldumu asorti. Jauktais ansamblis „Trifeles” ir izveidojies 2015. gadā no Kuldīgas skanīgākajām balsīm, apvienojot meiteņu ansambli „Karameles” un dziedošos puišus no „Triumfa” vienā kolektīvā. Kolektīva savstarpējā saskaņa rada lielisku komandas darbu, tiekot galā ar sarežģītāko repertuāru un satraukumu atbildīgos ansambļa brīžos. Kaut ansambli lielākoties veido jau studējoši jaunieši, viņi atgriežas, satiekas un rada mūziku, ko vēlas sniegt saviem klausītājiem, tā var lasīt Kuldīgas mājaslapā. Taču labāk paprasīt pašiem jauniešiem, kas ir tas dzinulis, kas liek pulcēties uz mēģinājumiem un koncertiem šajā ansamblī. Stāsta Madara Orola, Krišjānis Valters, Ralfs Grāveris-Prenclavs, Beatrise Šmidberga, Zane Bērica un  Raima Anna Strazdiņa. Ansamblis „Trifeles” mēdz izpildīt tradicionālas tautasdziesmas netradicionālā aranžējumā, tāpēc vadītāja Agnese Čīče stāsta par šādu repertuāra izvēli. „Karameļu” un „Trifeļu” dziedātāji uzsver, ka viņu vadītāja spēj uzlādēt ikvienu, tāpēc Agnese Čīče šī gada maijā par savu darbu saņēma Kuldīgas novada augstāko apbalvojumu – „Goda balvu”. Dziesmu svētku nedēļā Rīgā gan Sv. Jāņa baznīcā Garīgās mūzikas koncertā, gan sadziedāšanās koncertā Vecrīgas ielās un Esplanādē varēs dzirdēt gan Kuldīgas ansambļus „Karameles” un „Trifeles”, gan Ogres vokālo grupu „Anima Solla”.

Pyrma padsmit godu Rēzeknis i ari Reigys īluos iz sīnu, elektreibys skapu i vysur kur cytur pasaruodēja mozi ar kruosu sapyusti ausekleiši – jī zeimuoja hip-hopa apvīneibys “Ausmeņa Records” kusteibys īīšonu Latgolys i Latvejis kulturys dzeivē. Nailgi piec tam Valters Murāns Rēzeknē attaiseja āstivi "Ausmeņa kebabs". Jau desmit godu itei vīta ir ari daļa nu piļsātys i regiona kulturys dzeivis, kur nūteik vysaidi pasuokumi. Par tū, voi varim gaideit vēļ kaidu “Ausmeņu”, par muokslu biznesā ci biznesu muokslā, par hip-hop kulturys īīšonu Latgolā i grafiti, kai ari par daudzi kū cytu klausīs sarunu ar latgalīšu underground kusteibys veiduotuoju Valteru Murānu.  

Galerijā "Istaba" atklāts Valtera Dakšas grāmatplaukts. Izdevējam Valteram Dakšam jau ir jauni plāni par mākslas žurnāla izdošanu, bet tur vēl jāsagaida jūnija vidus, kad viņš izlēmis sapulcināt kopā māksliniekus, lai apjaustu viņu radošo enerģiju un nepieciešamību pēc šāda izdevuma. Kultūras rondo saruna ar izdevēju un plaša spektra ekspertu Valteru Dakšu. Uz galerijas "Istaba" grāmatplauktu Valters Dakša neaicina nest lietotas grāmatas, kuru izvešana ir viens no viņa darbības virzieniem. Par grāmatu izvešanu viņš lūdz sazināties iepriekš. Bet jaunatklātajā grāmatplauktā var atrast izdevniecības "Valters Daška" grāmatas, viņa izdoto žurnālu "Avīzes Nosaukums". Runājot par tālākām iecerēm, Valters Dakša atklāj, ka 2024. gada janvārī plāno izdot mākslas žurnālu, kas iznāks reizi nedēļā. Lai apjaustu, kādam ši izdevumam būt, izdevējs aicina māksliniekus uz tikšanos 17. jūnijā Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skolā.

LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesors, Bībeles teoloģijas doktors Jānis Priede Tas ir viens no senākajiem Eiropas un Tuvo Austrumu kultūrvēsturiskajiem tekstiem — Lūkas evaņģēlijs, bet "Ave Maria" noslēguma daļā izteiktais lūgums savu galīgo formu ieguvis aptuveni tajā laikā, kad Livoniju sāka saukt par Māras zemi. Lūkas evaņģēlijs ir viens no četriem evaņģēlijiem, kas iekļauts Jaunajā Derībā. Sajā evaņģēlijā apkopotos materiālus ir rakstījis Lūka, izglītots, grieķu kultūrā skolojies ārsts. Viņš dzimis Sīrijā. Jau pašā sākumā Lūka norāda uz rūpīgi veikto avotu izpēti — vai kā mediķi sacītu: pamatojoties uz "ievākto anamnēzi" jeb atmiņu stāstījumu, ko autors ieguva, aptaujājot notikumu aculieciniekus un dalībniekus. Par to var nebrīnīties, jo Lūkam, kas  bija ārsts, atmiņu stāstījuma iegūšana bija pašsaprotama, būtiska un obligāta prasība. To izmantoja jau viens no Rietumu medicīnas pamatlicējiem Hipokrats (droši vien visi ir dzirdējuši par Hipokrata zvērestu), un tātad, protams, arī Lūka, kuru par savu mīļo ārstu un līdzstrādnieku nosauca viens no ietekmīgākajiem kristīgajiem domātājiem — apustulis Pāvils. Lūka bija Pāvila pavadonis viņa daudzajos ceļojumos un rūpējās par viņu pat tad, kad tolaik diezgan ierobežotās vārda brīvības dēļ Pāvils bija apcietināts un gaidīja tiesas spriedumu impērijas galvaspilsētā Romā. No pirmo kristiešu laika nozīmīgākajiem tekstiem ir jāpiemin "Tēvs mūsu" jeb "Mūsu Tēvs" lūgsna, ko dažkārt sauc arī par tēvreizi, senā doksoloģija "Gods lai Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam", un visbeidzot — Lūkas evaņģēlijā ietvertais teksts. "Ave Maria", protams, ir teksta versija latīņu valodā, jo Lūka rakstīja grieķiski. Turklāt šajā lūgsnā apvienojas divi pirmās nodaļas fragmenti. Vispirms jau Fra Andželiko freskā un citos mākslas darbos tik bieži redzētais Eņģeļa sveicinājums, uzrunājot Jaunavu Mariju: "Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā (jeb grieķiski — "ar žēlastību apveltītā), Kungs ir ar Tevi", un tad vārdi, ar kuriem dažas dienas vēlāk, sagaidot Mariju, viņu uzrunā Elizabete, Marijas radiniece, Jāņa Kristītāja māte. Elizabete saka: "Tu esi svētīta starp sievietēm un svētīts ir tavas miesas auglis." Abi šie sveicieni iekļauti Lūkas evaņģēlijā. Abi sveicieni ir daļa no "Ave Maria" lūgsnas. Visbeidzot par trešo, "Ave Maria" noslēguma daļu: "Svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums, grēciniekiem" ir pievienota, jādomā, Akvīnas Toma laikā. Starp citu, Akvīnas Toms ir uzrakstījis ļoti skaistu apcerējumu par lūgšanu "Ave Maria". Akvīnas Toma 800. dzimšanas dienu filosofi visā pasaule svinēs ļoti drīz, 2025. gadā. "Ave Maria" dziedājuma noslēgumā ir ietverti vārdi: "Lūdz par mums!" (latīniski: "Ōra pro nōbīs"). Rīgas Doms vēl nebija pabeigts, kad 1215. gadā latviešu, lībiešu un igauņu zemes sāka saukt par Māras zemi, proti, par zemi, ko Baznīca uz visiem laikiem uzticēja Jaunavas Marijas lūgšanām un aizbildniecībai. Arī pats Rīgas Doms ir celts un veltīts Jaunavas Marijas godam. Ne velti tieši 300 gadus pēc Māras zemes —" Terra Mariana" — nosaukuma saņemšanas, Valters fon Pletenbergs lika akmenī izkalt un virs Rīgas pils vārtiem novietot Marijas skulptūru ar Bērnu Jēzu rokās un uzrakstu: "Dieva Māte, piemini mani! Mater Dei, memento mei." (1515) Tā bija viņa pateicība par uzvarām Livonijas austrumos, piemēram, par uzvaru pie Smoļinas ezera (1502), sakaujot vairāk nekā desmit reizes lielāku Maskavas, Novgorodas un Pleskavas apvienoto karapulku un piespiežot austrumu kaimiņu noslēgt mieru. Lūgšana "Ave Maria" tolaik ik dienas skanēja baznīcās un ģimenēs. Un, šķiet, sekmīgi. Atgriežoties šī teksta pirmsākumos, varam, protams, jautāt: kas bija sākotnējais Lūkas iegūtās informācijas avots, kurā balstoties, viņš šo tekstu rakstīja? Iespējams, tā bija pati Jaunava Marija, varbūt Elizabete. Evaņģēlija sākumā Lūka taču norādīja, ka viņš ir "pamatīgi izpētījis" to, ko apraksta. Tātad — ne jau izfantazējis, bet iztaujājis uzticamus lieciniekus. Pirmajās nodaļās, aprakstot notikumus, kas saistīti ar Mariju, Jēzus dzimšanu un bērnību, Lūka pats mums ir atstājis diezgan nepārprotamu mājienu par savu avotu, no kā smēlies un, kam sekojot, aprakstījis, kas saistīts ar Jēzu un Mariju. Lūka raksta:  "Marija, viņa māte, saglabāja visus šos vārdus savā sirdī." Mēs teiktu — glabāja savā atmiņā. Šī iemesla dēļ Lūkas evaņģēliju seno tekstu pētnieki dažkārt pat poētiski dēvē par Marijas evaņģēliju. Varam būt pateicīgi gan Lūkam, kas pierakstīja to, ko nevarēja zināt neviens cits, kā tikai Marija. Varam būt pateicīgi arī Akvīnas Tomam un citiem izciliem Baznīcas doktoriem, kas šo tekstu ir skaidrojoši. Un, protams, neskaitāmajiem māksliniekiem, arhitektiem, komponistiem, kas šo lūgšanu "Ave Maria" ir ietvēruši mūzikā, gleznās, dziesmās un sakrālajās celtnēs. Un reizēm arī — uzvarās, aizstāvot savu Eiropu no iebrucējiem: pie Smoļinas ezera, dažus gadu desmitus vēlāk — pie Lepanto cīņās pret turkiem. "Svētā Marija, Dieva māte, lūdz par mums, grēciniekiem!"

Is email marketing still a great follow-up tool and marketing mechanism? In this episode, Neil talks to email marketing expert Reinis Valters about how to use email campaigns to scale e-commerce businesses. He shares his expertise on how email marketing can be used to increase traffic, sales, reduce ad costs, and build top-of-mind awareness. Reinis covers the importance of diversifying sales channels to increase customer loyalty and repeat purchases and emphasizes the potential that Amazon has as a legitimate business platform. Tune in for actionable advice on how you can use email campaigns to drive sales and grow your business!Reinis started at 13 years old with video games & mowing lawns. This piqued his curiosity about the business. From 15 to 18 years old he became a fitness influencer in his country & this led him down the path of doing social media marketing in Latvia, which is where Reinis is from. He then decided to go abroad to the US & other European countries, and from there he saw an opportunity for email marketing, which a lot of companies were not using.[00:01 - 05:00] Opening Segment[05:01 - 14:51] Is Email Marketing Dead? [14:52 - 19:03] Closing SegmentKey Quotes:"Email marketing is really good for repeat purchases and customer loyalty. That's the primary reason you would use that." - Reinis ValtersLet's get connected!You can find me on LinkedIn, Instagram & Youtube. Head to Voltage Digital Marketing to boost your brand and sales exposure!If you liked the show, please LEAVE A 5-STAR REVIEW, like, and subscribe through your favorite streaming platform!

In this episode about Latvia we have something special for you guys. For the first time I´m welcoming two people to a chat about their home country. Alise and Valters tell us that Latvia is the home of the world's biggest Song and Dance Festival. We also speak about the sad fact that the Ukraine war already affects their lives, but both confirm that a travel to Latvia is still more than worth it. So you can check out a lot of nature and the beautiful capital Riga - and if you want to know what special things you can do there just listen to the podcast. Alise and Valters will tell you all the details in a very funny way.

22. un 23. decembrī Dzintaru koncertzālē un 7. janvārī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" ar īpašu Ziemassvētku noskaņu koncertu uzstāsies čellists Valters Pūce, pianists Dainis Tenis un Rīgas Doma zēnu koris, atskaņojot skaņdarbus no koncertprogrammām ‘‘Radīts Latvijā'' un ‘‘Bez elektrības'' ar Mārtiņa Brauna, Zigmara Liepiņa, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula un citu komponistu dziesmām jaunos aranžējumos, kā arī gaidāmi vairāki pirmatskaņojumi. “Izvēloties dziesmas programmai “Radīts Latvijā”, kas būs svarīga koncerta sastāvdaļa, mums būtiskākais bija tas, vai dziesma spēj dzīvot arī bez vārdiem un melodija uzrunā tik pat spēcīgi. Dziesmu aranžijas mēs vēlējāmies veidot akadēmiskās mūzikas skanējumā, lai uzsvērtu to, ka šīs dziesmas jau ir kļuvušas par latviešu mūzikas klasiku un dzīvos mūžīgi. Šīs programmas noskaņa ir lieliska dāvana visiem, kuriem tuva ir mūzika, kas radīta Latvijā un pasaules populārā un klasiskā mūzika čella, klavieru un zēnu kora skanējumā,” stāsta Valters Pūce. “Muzicēšanu divatā var salīdzināt ar privātu sarunu. Tā kā mēs ar Valteru esam seni, labi draugi, mēs runājam par visdažādākajām tēmām, un šī koncertprogramma arī ir kā mūsu abu dialogs, ko papildinās Rīgas Doma zēnu koris – jautrs, skumjš, komisks un nopietns. Katrs skaņdarbs veidojas kā atsevišķa saruna, kuras pamatā ir kāda labi zināma melodija. Mēs ar Valteru saprotamies bez vārdiem un to pārvēršam jaunā muzikālā stāstā, ” par dueta sadarbību un koncertprogrammu papildina Dainis Tenis.

Valters Dakša izved grāmatas. Ja kādam rodas vajadzība atbrīvot dzīvokli no savas vai mantotās bibliotēkas, viņš uzņemas “pastarās tiesas” funkcijas, šīs grāmatas izglābjot vai nododot makulatūrā. Bukinista veikaliņa peļņa tiek izmantota jaunu grāmatu izdošanai, kam šogad pievienojies arī literārs žurnāls “Avīzes Nosaukums”. Šis raidījums Augstāk par zemi būs stāsts par grāmatām kā misiju, bet arī par draudzību un veselīgu humora izjūtu. Kaut kādā brīdī tas viss ir kļuvis ļoti nopietni: “Avīzes Nosaukums” izsludinājis žurnāla abonēšanas kampaņu, kas nozīmē saistību uzņemšanos, un arī “Valters Dakša” izdoto autoru skaits ik gadus aug. Valters Dakša – ir gan raidījuma sarunbiedra vārds, gan arī izdevniecības nosaukums. Kādā brīdī pamanīju, ka Valters Dakša ar savu klātbūtni pamatīgi cauraudis Latvijas grāmatniecību, un arī manai informācijas telpai piezadzies pamazām un daudzveidīgi. Kur gan citur vērsīsies, ja ne pie Valtera Dakšas, ja, kārtojot grāmatplauktu, pāri palikusi kaudzīte ar grāmatām? Valters Dakša ir arī grāmatu kolekcionārs, nodarbojas, ar, kā viņš pats to apzīmē, grāmatu izvešanu – atbrauc un izlīdz tiem, kuri vēlas tikt vaļā no personīgajiem vai mantotiem grāmatu krājumiem, bet nevēlas aptraipīt savu sirdsapziņu ar to mešanu miskastē. Valters Dakša ir kļuvis par vienojošo paroli literatūrai patiesi nodevušos ļaužu pulciņam, šovasar viņš „Facebook” publicēja aicinājumu visiem rakstītgribošajiem braukt pie viņa uz Saldus māju, ko vēlāk nosauca par radošo nometni mēneša garumā. Tās ražu var iepazīt jauna, protams, Valtera Dakšas izdota literāra mēnešraksta “Avīzes nosaukums” septembra numurā, šobrīd notiek šī – ne valsts institūciju, ne mecenātu – neatbalstītā izdevuma, nākamā gada abonēšanas kampaņa. Izdevniecība “Valters Dakša” Bet iepazināmies mēs, nu jau pirms gadiem, kad izdevniecība “Valters Dakša” bija pieteikusi savu eksistenci ar visai lecīgu pirmo grāmatu. “Demon “Condom” – grāmata, papildināta ar pavisam īstu prezervatīvu, spridzināja gan ar ekspresīvajām krāsām, gan nesalasāmajiem burtiem, gan arī Eināra Pelšes radošo veikumu, kas nu jau, literatūrzinātnieku iesaiņots “Preiļu konceptuālisma” apzīmējumā, un, papildinoties ar aizvien jauniem uznācieniem grāmatu formātā, pārtraucis šokēt. Grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele” “Demon “Condom”  togad piešķīra speciālu balvu par novatorismu izdevējdarbībā. Kad piezvanu, lai norunātu tikšanos, Valters Dakša aicina uz Brīvības ielu 112, kur viņam tagad ir mazs veikaliņš. Izkārtnes nav, bet pa veikala logu iekšpusē redzamās grāmatu kaudzes pārliecina. Izdevējs un bukinists Valters Dakša ir arī viens no Matīsa Kažas filmas “Klejotāji” varoņiem. Filmā tiek izstāstīts skarbais stāsts par vecāku zaudējumu 15 gadu vecumā, par nodegušo Saldus māju un arī bibliotēku. Valters Dakša jau šobrīd to visu ir uzcēlis no jauna. Saldus māju, un arī privātā bibliotēka viņam ir viena no lielākajām Latvijā. Bet šai sarunā viņš par to daudz runāt negrib. Grāmatveikalā Brīvības ielā vienā no plauktiem izdevniecības “Valters Dakša” izdotās grāmatas. Daudz dzejas: jauno dzejnieku antoloģija “Kā pārvarēt niezi galvaskausā”, Jeļena Glazova, Ēriks Naivo – līdz šim ar Latvijas krievu dzejas bilinguālo izdevumu izdošanu vairāk nodarbojās “Orbīta”. Ko īsti izdod “Valters Dakša”?   Izdevniecība SIA “Valters Dakša” ik pa laikam izdod pārsteidzošas grāmatas, tā tas ir bijis jau kopš “Demon “Condom”. Krievijas varai spurainās dzejnieces Linoras Goraļikas dzejas krājums betona vāciņos. Izdotas arī Eināra Pelšes dzejas kārtis. “Rembo 2016” saņēma Ikšķiles novada pašvaldības Dzintara Soduma balvu literatūrā. Literārs žurnāls “Avīzes Nosaukums” Valters Dakša nespēlē pēc noteikumiem. Grāmatu īpašnieki ziedo grāmatas, kuras bukinists pārvērš naudā, kas savukārt kļūst par iespēju jaunu izdevumu un notikumu tapšanai. Nu jau astoņus mēnešus sevi pieteicis arī jauns literārs žurnāls “Avīzes Nosaukums”. Betija Zvejniece uzņēmusies tā maketēšanu.  Astoņu mēnešu laikā iznācis astoņas reizes, tātad – pierādījis savu spēju pastāvēt, šobrīd notiek žurnāla preses abonēšanas kampaņa. Žurnāla numurus var nopirkt, apskatīt grāmatveikaliņā Brīvības ielā 112. Pirmie numuri jau izpirkti, tirāža arī nav pārspīlēti liela, 200 – 300 eksemplāru, no kuriem daļa kā honorārs tiek izsniegta tekstu autoriem. Aplūkojot iepriekšējos “Avīzes Nosaukums” numurus, kļūst skaidrs, ka sākotnēji tā patiešām ir bijusi avīze, bet augusta, septembra numuram jau ir 60 lappuses. “Avīzes Nosaukums”  ir pārsteidzošs izdevums, jo vismaz šobrīd tas nebalstās naudas attiecībās. Jautāju, vai nebija ilgtspējīgāk iet ierasto ceļu un pieteikties Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas konkursam? Taču esot bijis kāds nepārvarams apstāklis. Kad pirms astoņiem mēnešiem “Avīzes nosaukums” tika dibināts, nevienam nav bijusi pārliecība, ka šis izdevums turpinās pastāvēt. Ka ideja tā iepatiksies, ka ar katru numuru tas pieņemsies pārliecībā un iesaistīto autoru skaitā. Dīvains nosaukums, vai ne? Tā ir atsauce uz 90. gadiem, kad žurnāli īsā laikā dzima un pazuda, tostarp iznāca žurnāls “Vāks”. Un tā nosaukums bija tapis tā, ka maketētājs bija pabeidzis darbu pie žurnāla, tikai pirmais vāks vēl nebija gatavs, un maketētājs bija vienkārši ierakstījis darba nosaukumu – vāks. Žurnāla redakcija nolēma, ka tas ir labs vāks, un arī labs žurnāla nosaukums, un “Avīzes Nosaukuma” redakcija nolēmusi sekot šai pašai loģikai. Graudainais papīrs, dīvainais izkārtojums pirmajā brīdī ļauj noticēt, ka esi atgriezies 90. gadu ideju spriedzē un samizdatā. Tomēr nē. Katram numuram ir redaktors, kurš numuru veido ar lielu nopietnību, demonstrējot savu gaumi, paziņu loku. Koķetējot ar žurnāla ierasto formātu – ievadsleja, saturs, un vienlaikus to spridzinot no iekšpuses. Izdevēju Valteru Dakšu aptvert ir grūti, taču kopā ar viņu ir ļoti viegli noticēt labajam. Un vērtēt pēc paveiktā – daudzi no viņa projektiem liekas nenopietni, tai pat laikā vēriens, ar kādu viņš tos veic, spēja pulcēt ap sevi literatūrā patiesi ieinteresētos un radīt notikumus, ir apbrīnojama.

The world may have come closer due to the penetration of the internet. But the eCommerce practices and consumer behavior remains very different in terms of payment methods, email open rates, and ad performance. The Europe market, in particular, is very different, with market patches that behave very differently. And brands that want to scale in the Europe market must have a comprehensive strategy, not just to grow but to sustain.In today's episode our guest, Reinis Valters Krumins, shares his insights into the nuances of different European regions and their eCommerce practices. He also discussed differences in payment methods in North America vs Europe and the payment methods that you need to accept to support different regions in Europe. Finally, he discussed the best practices for launching new products and how email could be an effective tool given the higher open rates and success in the European regions.For more information on growth strategies for SMBs using ERP and digital transformation, visit our community at wbs.rocks or elevatiq.com. To ensure that you never miss an episode of the WBS podcast, subscribe on your favorite podcasting platform.

#5BREINUMI pirmajā jūnija raidījumā dodas uz Varakļāniem, lai satiktu aktīvākos jauniešus un uzklausītu viņu viedokli par dažādām tēmām. Raidījumā noskaidrosi - pie kura novada jaunieši sevi pieskaita pēc administratīvi teritoriālās reformas, vai un kā pandēmija ir ietekmējusi jauniešu sabiedrisko aktivitāti, kādas profesijas jauniešiem ir aktuāli apgūt un kur iet tālāk mācīties. Ja šovasar plāno doties uz Latvijas austrumiemi, tad saņemsi arī dažus ieteikumus, ko darīt un ko aplūkot Varakļānos.  #5BREINUMI vēlas iesaistīt jauniešus sarunās par tēmu, ko šogad aktualizējis Latvijas Radio - par atkarībām, īpaši alkohola atkarību. Raidījuma noslēgumā jaunieši dalīsies savā pieredzē, viedokļos, novērojumos par labajam un sliktajām atkarībām. Sarunā piedalās jaunieši no Varakļāniem - Amanda, Beāte, Simona, Valters, Renāts. Sarunu veido Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs.  

#5BREINUMI pirmajā jūnija raidījumā dodas uz Varakļāniem, lai satiktu aktīvākos jauniešus un uzklausītu viņu viedokli par dažādām tēmām. Raidījumā noskaidrosi - pie kura novada jaunieši sevi pieskaita pēc administratīvi teritoriālās reformas, vai un kā pandēmija ir ietekmējusi jauniešu sabiedrisko aktivitāti, kādas profesijas jauniešiem ir aktuāli apgūt un kur iet tālāk mācīties. Ja šovasar plāno doties uz Latvijas austrumiemi, tad saņemsi arī dažus ieteikumus, ko darīt un ko aplūkot Varakļānos.  #5BREINUMI vēlas iesaistīt jauniešus sarunās par tēmu, ko šogad aktualizējis Latvijas Radio - par atkarībām, īpaši alkohola atkarību. Raidījuma noslēgumā jaunieši dalīsies savā pieredzē, viedokļos, novērojumos par labajam un sliktajām atkarībām. Sarunā piedalās jaunieši no Varakļāniem - Amanda, Beāte, Simona, Valters, Renāts. Sarunu veido Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs.  

Šonedēļ Annija, Mārtiņš un grupu "Buļļa metiens", "Valters un co" un "Mēneša darbinieks" basģitārists, mutes ermoņikists un kazūists Valts, dalījās izjūtās par izklaidējošo Latvijas televīzijas kanālu saturu, deva ieskatu savas ģimenes Lieldienu tradīcijās un vēl un vēl. Fūū, tas bija garš teikums. Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Audio apstrāde - Gatis Gavars Executive palīgs - Valts Anškens Seko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/ Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

Par breviāriju (vai breviāru) katoliskās baznīcas praksē sauc garīdzniekiem paredzētu rokasgrāmatu, kurā ir iekļautas speciāli izmeklētas rakstvietas no Svētajiem Rakstiem, dziesmas un liturģiskās himnas. 1513. gadā Parīzē Rīgas diecēzes vajadzībām tiek iespiests pirmais un vienīgais Rīgas breviārijs. Specifisks sava ievada dēļ, kurā starp citiem Livonijas zemju notikumiem īpaši tiek izcelta kauja pie Smoļinas ezera Pleskavas pusē 1502.gadā. Tās centrālais varonis ir pazīstamākais no Livonijas ordeņa mestriem – Valters fon Pletenbergs. Kāda vēl nozīmība ir nelielajam Rīgas breviāram? Šodienas stāsts iesākas 1502. gada septembrī, kad Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga vadītajam ap 5000 livoniešu lielajam karapulkam pie Smoļinas ezera Pleskavas pusē pretim stājās ap 18 tūkstoš liels krievu karapulks, kuru cara Ivana III pārraudzījumā vadīja karavadonis Daniils Ščenija. Livonijas Konfederācijas apvienotais karaspēks, kurā bija mestra un Ordeņa landmaršala Johana fon der Brēles, saukta Plātera, un Rīgas arbibīskapa Mihaela Hildebranda vadītie jātnieki, latviešu un igauņu kājnieki ar savu taktisko un prasmīgo cīņu panāca uzvaru pār visai ievērojamo pārspēku. Diplomātiski izvairoties no turpmākajiem militārajiem konfliktiem ar krieviem, Pletenbergam līdz par 1558. Gadam izdevās nostiprināt mieru uz Livonijas austrumu robežas. Smoļinas kaujas pieminējums ir iekļauts ievadā 1535. gadā izdotajam Rīgas breviārijā, kurš ir mūsu šodienas epizodes galvenais varonis. Breviārijs ir katoļu garīdznieku lūgšanu grāmata, kas satur izvilkumus no Svētajiem Rakstiem un baznīctēvu darbiem, izmeklētas, liturģiskajam gadam pielāgotas baznīcas dziesmas un himnas. Kā drīz vien noskaidrosim, tieši šī breviārija ievads ir viens no iemesliem, kas šo nelielo, kaut visai pabiezo grāmatiņu padara par unikālu artefaktu Latvijas un Eiropas grāmatniecības kontekstā. No, iespējams, pāris simtiem Rīgas breviārija eksemplāru ir saglabājies tikai viens. Dodamies to aplūkot uz Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku. Breviāriju Rīga diecēzes vajadzībām arhibīskaps Jaspers Linde pasūta grāmatiespiedējam Vilhelmam Korveram. Kaut arī Korvers vēlāk top par grāmatiespiešanas aizsācēju Antverpenē, pasūtījuma un tā izpildes laikā viņš ir darbojies Parīzē. Pētnieku vidū tas raisa jautājumus: kādēļ Linde ir pasūtījis iespiest grāmatu tieši Parīzes iespiedējam, ja visa centralizētā grāmatu iespiešana tolaik notika Lībekā? Uz šiem prātojumiem atbildes nav atrastas. Taču, saistībā ar Rīgas breviāriju ir pietiekami daudz zināmā, un tajā lūdzu dalīties vēsturniekus: Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un Reto grāmatu nodaļas vadītāju Aiju Taimiņu un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku Gustavu Strengu.  Rīgas breviārija ievadā pieminētā Smoļinas kauja, protams, nevarēja rasties uz līdzenas vietas. Tai bija nepieciešami ievērojami līdzekļi. Taču nu atstāsim mājīgās un klusās bibliotēkas telpas un kopā ar vēsturnieku Edgaru Plētienu iegriezīsimies Raunā. Tieši arhibīskapa, Rīgas breviārija pasūtītāja Jaspera Lindes valdīšanas laikā (no 1509. Līdz 1524. gadam) pils tika ievērojami paplašināta un, tika pie speciāla, bīskapam veltīta torņa, kuram deva nosaukumu „Garais Kaspars”. Pils lielajā svētku zālē bija uzgleznoti visu Rīgas bīskapu un arhibīskapu portreti ar nelielu epigrammu latīņu valodā katram no tiem. 1556. gadā pili izpostīja Livonijas ordeņa karaspēks, un jau vēlāk posta darbus turpināja krievu karaspēks Livonijas kara laikā. Līdztekus Raunas pils paplašināšanai Cēsu pilī notiek līdzīgas aktivitātes Valtera fon Pletenberga vadībā. „Svarīgo grāmatzīmi” kopā ar Aiju Taimiņu ievietojam Cēsu Svētā Jāņa baznīcā, kurā 1535.gadā apglabāts Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs. Vēstures avoti vēstī, ka viņš miris tieši dievkalpojuma laikā. Mūsu interese: atrast Pletenberga kapa plāksni, vai, drīzāk – to, kas no tās palicis pāri. Ko šodien esam uzzinājuši: 1513.gadā izdotā Rīgas breviārija ievadteksts Livonijā iedibina jaunus svētkus: Svētā Krusta paaugstināšanas dienu, par kuras atzīmēšanu Baznīca nolika 14. septembri. Šo svētku liturģiskā shēma ļoti stipri līdzinās Lieldienu liturģijai – pašam svarīgākajam kristiešu liturģiskā gada notikumam. Un par vienu no šīs liturģijas sastāvdaļām top Smoļinas kaujas pieminēšana.   Paraksti attēliem: Rīgas breviārijs Breviarium secundumritum et usum sancte rigensis ecclesie. 1513.  Divkrāsu iespiedums. Vienīgais zināmais eksemplārs. LUAB Grēkatlaides Kardināla Raimona Pero 1489. gadā izsludinātās grēku atlaides un 1504.- 1505. gada atlaižu izplatīšanas instrukcijas. B.v., b.i., 1489, 1504-1505. Grēku atlaides izsludinātas par labu cīņai pret turku un moskovītu iebrukumiem. Fragmenti un kļūdaini iespiedumi, izmantoti 15.gs. beigu un 16.gs. sākuma grāmatu iesējumos kā makulatūra. Papīrs. LUAB Pletenberga kapa plāksne Četrdesmit pirmā Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga kapakmens Cēsu Sv. Jāņabaznīcā. Johana Kristofa Broces zīmējums. 1771-1772. Rokraksts. LUAB Halberštadtes breviārijs Breviarium  secundumusum Halberstadensis ecclesiae. Norimberg: Pergaments, divkrāsuiespiedums. Iesējumam (Vācija, 19.gs. vidus) kā priekšlapas izmantotasdivas  9.gs. pergamenta manuskripta lapas ar romānikas stila miniatūrām. Grāmata nonākusi Latvijā pēc II Pasaules kara. LUAB.

Ceturtdien, 20. janvārī Jāņa Ūdra „Rakstnieka pārrunu stunda „Pasaules tulkošana”” būs veltīta vēsturiskās atmiņas aktualitātei: rakstnieks ar studijas viešņu Ingu Saulīti, interneta grupas „Miķelis Valters. Nacionāls valstiskums” izveidotāju un administratori atcerēsies 1991. gada janvāra barikāžu sardzi un apmainīsies viedokļiem par vēsturiskās atmiņas trauslumu vai noturīgumu 100 un vairāk gadu ritējumā, atceroties nācijas gaišākos prātus, kas iecerēja, nodibināja un nosargāja mūsu valsti.

Ceturtdien, 20. janvārī Jāņa Ūdra „Rakstnieka pārrunu stunda „Pasaules tulkošana”” būs veltīta vēsturiskās atmiņas aktualitātei: rakstnieks ar studijas viešņu Ingu Saulīti, interneta grupas „Miķelis Valters. Nacionāls valstiskums” izveidotāju un administratori atcerēsies 1991. gada janvāra barikāžu sardzi un apmainīsies viedokļiem par vēsturiskās atmiņas trauslumu vai noturīgumu 100 un vairāk gadu ritējumā, atceroties nācijas gaišākos prātus, kas iecerēja, nodibināja un nosargāja mūsu valsti.

Dizaina glezniecība, glezniecība  dizainā, dizains glezniecībā – tas viss der, ja runājam par Valtera Kiršteina darbiem. Galerijā „Istaba” skatāma mākslinieka-dizainera Valters Kiršteina personālizstāde „Metropolis: 22-55-44”. Tajā līdzās abstraktajām gleznām izstādīti arī pulksteņi, to dizainā  mākslinieks arvien atrod ko oriģinālu. Galerijā „Istaba” caur  ielas trokšņiem dzirdami arī pulksteņu tikšķi, jo dizainers Valters Kiršteins līdzās gleznām eksponējis arī vairākus pulksteņus. Tomēr pamatekspozīciju veido gleznas, to motīvi galvenokārt ir abstrakti, vairākos darbos pavīd arī industriāli izgatavoti priekšmeti vai to detaļas, kompozīcijas ģeometriskas un lakoniskas, balstītas krāsu kontrastos. Esam piesēduši nelielai sarunai un virs mums Valtera glezna „Berlīnes Kreicberga”. Valters Kiršteins 1995.gadā beidza Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu. Un kopā ar Egilu Medni Reiterna namā izveidoja kopīgu diplomdarba izstādi „Zemūdeņu karš 1”, un turpmāk izstāžu sērija  „Zemūdeņu karš” seko  regulāri, un to organizētājs ir  Valters Kiršteins. Kopš 2017.gada Valters arī izstāžu sērijas „Vispārējā Gaujmalas fotoizstāde” organizētājs. Valteram tīk runāt par saviem domubiedriem, kas arī ir izstāžu sērijas „Zemūdeņu karš” dalībnieki, sākumā divatā, tad kopā izstādījušies kādi 5 -6 , vēlāk ap 10 cilvēki, un kādā brīdī izstādēs jau, skat, piedalās 41 dalībnieks, kā tas noticis izstādē Liepājā. Mākslas zinātniece Ilze Martinsone par Valtera darbiem izteikusies, ka Kiršteina gleznās velti meklēt „gleznieciskumu” parastajā izpratnē: „Savā veidā šie darbi atgriežas simts gadus senā klasiskā modernisma sākotnē – tajos nolasāma gan krievu, gan vācu, gan franču modernās mākslas un dizaina ietekme, tieši tāpat kā šie virzieni iedvesmoja pirmos latviešu modernistus – “ekspresionistus” jeb “Rīgas grupu”." Valtera Kiršteina personālizstāde „Metropolis: 22-55-44” galerijā „Istaba” būs skatāma līdz 18.februārim.

„Frankenšteina komplekss” ir jaunākais Valtera Sīļa iestudējums „Dirty Deal Teatro”, tas tapis sadarbībā ar Kauņas Nacionālo teātri. Pirmizrāde Rīgā notika 5.janvārī, bet Kauņā 9.janvārī. Žanra apzīmējums – drāmas stunda mākslīgajam intelektam, atklāj šī iestudējuma neparasto dramaturģiju, jo dramaturgi ir divi – Kārlis Krūmiņš un Mākslīgais intelekts. Izrāde notiek angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā. Izrāde iesākas, kad četri vienādi ģērbtie, iespējams, tie nav cilvēki, jo par to liecina  viņu mehāniskās kustības, iesoļo zālē. Izrādi tātad veido Kārļa Krūmiņa dialogs ar Mākslīgo intelektu, kā arī aktieru izspēlētas ainas, kuras rakstījis Mākslīgais intelekts. Režisors Valters Sīlis atklāj, kā iesācies darbs pie izrādes „Frankenšteina komplekss”. Izrāde arī tapusi, ceļojot starp divām pilsētām Rīgu un Kauņu. Lomās Inga Tropa, Kārlis Reijers, Deivids Breive  un Vaids Maršalka. Kā stāsta Kauņas Nacionālā teātra aktieris Vaids Maršalka, draudzība ar Valteru Sīli sākusies pirms nu jau pieciem gadiem, kad strādājuši pie iestudējuma „Mežainis”, ko Valters iestudēja ne tikai Latvijas, bet arī Kauņas Nacionālajā teātrī. Šoreiz esot mazliet citāda sajūta, strādāt ārpus mājas, turklāt svešā valodā un ar jauniem kolēģiem, taču viss ritot lieliski, tā secina Vaids. Otrs aktieris no Kauņas Nacionālā teātra Deivids Breive par iestudējumu „Frankenšteina komplekss” atzīst, ka tas ir interesanti un savādi vienlaikus. Par darbu pie izrādes stāsta arī aktieri Kārlis Reijers un Inga Tropa. Darba iestudēšanas procesā secinājuši, ka jaunā paaudze ir ar līdzīgu domāšanu, kā tas ir šajā izrādē, ko sarakstījis Mākslīgais intelekts. Materiālu jeb datu bāzi, lai radītu mazās etīdes un lugu, galu galā, Mākslīgais intelekts ņem no visiem pieejamās interneta vides: „Frankenšteina komplekss” ir termins, ko ieviesis zinātniskās fantastikas autors Aizeks Azimovs. Šo terminu viņš izmantoja, lai apzīmētu bailes no mehāniskā cilvēka. Bailes, ka inteliģentā būtne, ko esam izveidojuši, vērsīsies pret mums un apdraudēs cilvēka dzīvību. Vai arī izrādes veidotāji ir bažīgi un izjūt bailes par mākslīgā intelekta aizvien lielāku lomu? Vēl jāpiebilst, ka arī mūzikas radīšanā piedalījies ne tikai Arvīds Saulītis, bet arī Mākslīgais intelekts un dramaturga Kārļa Krūmiņa balss izrādē ir aktieris, kurš ir mākslīgs. Tātad ierīces līdzējušas ne tikai teksta radīšanā. Izrādi „Frankenšteina komplekss” tuvākajā laikā „Dirty Deal Teatro” afišā neatrodam, taču, kā sola teātra vadītāja Anna Sīle, jāseko informācijai, kad izrāde atkal tiks rādīta Rīgā.

Kopā ar pr. Valteru Vārpsalieti, 2. mehanizētā kājinieku bataljona kapelānu, pārrunājam kas ir patriotisms, kā to praktizēt arī pēc tam, kad Valsts svētku laiks ir pagājis. Pr. Valters atgādina, ka būtiska patriotisma izpausme ir savas identitātes apzināšanās, kultūras un vēstures sargāšana, kā arī kārtīga sava darba veikšana un rūpes par apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Kopā ar pr. Valteru Vārpsalieti, 2. mehanizētā kājinieku bataljona kapelānu, pārrunājam kas ir patriotisms, kā to praktizēt arī pēc tam, kad Valsts svētku laiks ir pagājis. Pr. Valters atgādina, ka būtiska patriotisma izpausme ir savas identitātes apzināšanās, kultūras un vēstures sargāšana, kā arī kārtīga sava darba veikšana un rūpes par apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Šī man un Laurim bija pirmā tikšanās reize, lai gan pirms tam Lauris kopā ar Reini Briģi zem duo "Polar Pilots" izdeva dziesmu "Ceļojums tāls", kuras vārdu autors esmu es. Tā kā tas vēl ir diskutabls jautājums, vai šī patiesi bija pirmā reize, kad tiekamies. Šajā sarunā par un ap mīlestību, mēs parunājām par to, vai mīlestību vajag taupīt, par citu pieņemšanu, mīlestību pret Dievu un lielo mīlestības enerģiju.  

Aktivitātes saglabāšana un jaunu zināšanu apgūšana, ietverot arī digitālās prasmes – jā, tie ir mūsdienīga seniora izaicinājumi. Kā to visu var darīt efektīvi un lieki netērējot laiku, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta un iesaistīties mudina projekta “Vecums nav šķērslis II” koordinators Mārtiņš Valters un projekta "Vecums nav šķērslis II" veselības aprūpes grupas vadītāja Baiba Paševica. Pieredzē dalās Krāslavas senioru skolas dibinātāja Tatjana Azamatova. Projekts “Vecums nav šķērslis II” ir turpinājums projektam “Vecums nav šķērslis”, kurš tika realizēts 2017.- 2019. gadā. Šajā projektā iesaistītas jau 10 partneru organizācijas no trim Baltijas valstīm. Projekta vispārējais mērķis ir paplašināt senioru iespējas apgūt jaunas zināšanas un prasmes mūža garumā. Otrajā projektā senioriem piedāvā mācību materiālus par 10 tēmām: Vecāka gadu gājuma cilvēku problēmas, kuras izsauc "sudraba" ekonomikas prasības. Finansiālā neatkarība, spēja sabalansēt savu budžetu Digitālo tehnoloģiju izmantošana, dators, planšetes un viedtālruņi. Sociālie tīkli, drošība internetā. Kā digitalizēt vecas fotogrāfijas un sakārtot tās albumos, pievienot informāciju. Sociālā aktivitāte, pilsoniskā sabiedrība, sabiedriskas organizācijas izveidošana un vadība. Brīvprātīgais darbs, sociālā atbalsta tīklu izveidošana. Sociālā aktivitāte - senioru iespēja. Kāpēc mums vecumdienās nepieciešams trenēt atmiņu un kā to izdarīt mūžizglītībai. Izometriskie vingrinājumi. Veselība no fizioterapeita viedokļa. Pašmasāža, nūjošana, vingrošana. Pastaiga pa pilsētu - maršruta karte, interesantas vietas, darba laiki, cenas, stāsti, gida pakalpojumi. Pilis, muižas, baznīcas, kultūras objekti. Gatavs aiziet, lai dzīvotu. Praktiskie, sociālie un garīgie aspekti. Komunikācija starp dažādām paaudzēm - kā mazināt nesaprašanos? Juridiskās pamatzināšanas - likumi, cilvēka tiesības, patērētāju aizsardzība, ka mazināt risku kļūt par krāpšanas upuri? Pamatzināšanas par veselibas aizsardzību. Dzimtas koka veidošana. Plašāk par iespējām mācīties var interesēties internetā. Raksturojot otrajā projektā pieejamās mācību iespējas, Mārtiņš Valters norāda, ka, piemēram, sadaļā, kas saistīta ar digitālo prasmju apgūšanu, ir iespēja apgūt fotogrāfiju digitalizēšanu un arī aprakstu veidošanu. Tā ir iespēja saglabāt un sakārtot ģimenes foto arhīvu. Tāpat šī prasme noderēs, ja cilvēku interesēs apgūt dzimtas koka veidošanu, kas arī ir piedāvājumu. Viņš arī mudina senioriem rast balansu starp aktīvu dzīvesveidu un prasmēm, kas prasa intelektuālo piepūli. Lieliska iespēja šajā ziņā ir izzinoša pastaiga pa pilsētu, vispirms izstrādājot maršrutu, sameklējot informāciju par namiem, kuriem gadu desmitiem ikdienā staigāts garām. Raidījumā sarunas laikā izkristalizējās tēma, kas noderētu trešajam projektam – kā saistīt vecvecākus, bērnus un mazbērnus, lai mazinātu plaisu starp paaudzēm, lai varētu labāk sadarboties. Jeb kā palīdzēt vecmāmiņai un ko vectētiņš var iemācīt mazdēlam.  

Režisors Valters Sīlis Latvijas Nacionālajā teātrī iestudējis izrādi "Perfekta teikuma nāve". Iestudējuma pamatā igauņu rakstnieka Reina Rauda romāns par Atmodas laiku Igaunijā. Pirmizrāde bija plānota jau pērnā gada nogalē, gatavojoties Baltijas valstu neatkarības atgūšanas trīsdesmitgadēm. Kultūras rondo par iestudējumu saruna ar režisoru Valteru Sīli. Igauņu rakstnieka darbs veltīts laikam, kas arī Latvijā bija īpašs – Trešās atmodas gadiem 80. gadu beigās, kad Padomju Savienība juka pa vīlēm, parādījās iespēja brīvi domāt un brīvi rīkoties, cilvēki dzīvoja eiforijā metru virs zemes, jo ik pa laikam viņi tika pulcēti manifestācijās, stāvēja plecu pie pleca un beidzot sajutās drosmīgi. Tomēr joprojām bija modras acis pelēkās civildrēbēs, kas brīvības tīkotājiem rūpīgi sekoja līdzi. Šis stāsts par šo laiku savedīs kopā divus jaunus cilvēkus – igauņu meiteni Mārju un krievu puisi Aleksu – un arī izšķirs. Bet – viņi būs uzzinājuši, kāds ir perfektākais teikums pasaulē. Iestudējuma pirmizrādi apmekēja arī romāna "Perfekta teikuma nāve" autors Reins Rauds.

Šajā DIENA PĒC | FINANSES sērijā “Mintos” līdzdibinātājs Mārtiņš Valters dalīsies ar savu praktisko pieredzi finansēs un uzņēmējdarbībā ar ikvienu, kurš vēlās uzsākt ko jaunu. Atklāti par lietām, ko vajag un, ko nevajag darīt, lai piesaistītu investorus, klientus un darbiniekus. Arī par pieredzi investīciju atdevē, inovācijām, atgriezenisko saiti ar klientiem un finanšu plānošanu.Support the show (http://www.dienapec.lv)

Viens patskanis „i" ir savācis ap sevi septiņus līdzskaņus un izsprāgst no ugunskura, kad tajā kaut ko iemet. Tas rodas arī uzšķiļot sērkociņu. Kas tas ir? Šo Gunara Gūžas un citu klausītāju atsūtītās mīklas min Mūrnieku ģimene Āgenskalnā: mamma Baiba (Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē attīstības daļas vadītāja), tētis Raitis (Latvijas Jūras administrācijā Kuģošanas drošības departamenta direktors), 17 gadus vecie dvīņi Katrīna un Kārlis (jau 13 gadus abi dzied „Knīpās un knauķos"), kā arī piecgadnieks Valters.

Reklāmas aģentūras McCANN Riga radošais direktors Valters Jonāts. Valteram azotē ir arī senāk iegūta Kannu lauva un citi apbalvojumi. Viņš ir valmierietis un viņa vadībā veidots Valmieras pilsētas zīmols, kā arī TV3 zīmola maiņa un pavisam nesenais Dzintara rebrendings. Spilgtākā aktualitāte – Covid-19 kampaņa "Gribu vasaru".Raidījumu "Jautā-Jums" skaties katru darbdienu 16.00 kanālā ReTV vai labākās epizodes klausies podkāstu platformās. Raidījumu vada Lauris Kļaviņš.Raidījums ReTV ēterā: 23.03.2021.

Bērnu grāmatu ieteicējs. 197.epizode. Burtu Burvja īrnieki iepazīstas ar neparastām būtnēm, kas mitinās igauņu rakstnieka Edgara Valtera "Poķu grāmatā". Tā ir pasaka par neparasto poķu tautu, kuras prototipi ir gan Latvijā, gan Igaunijā sastopamie grīšļu ciņi. Grāmatā atklājas autora mīlestība pret dabu un pārliecība, ka cilvēkam jādzīvo saskaņā ar to. Svarīgs ziņojums gaidāms arī no LNB Bērnu Literatūras centra galvenās Mušas Gudrinieces - Silvijas Tretjakovas.

Saruna ar grāmatu kolekcionāru un izdevēju Valteru Dakšu liks jums smaidīt. Šajā sarunā ir tik daudz cieņas pret grāmatu pasauli, pret cilvēkiem un arī pašam pret savu nodarbošanos.Sarunā ar grāmatu kolekcionāru Valteru Dakšu uzzini, cik daudz grāmatu ir Valtera kolekcijā, īpašus kolekcionāra stāstus jaunākās latviešu literatūras ieteikumus.Atbalsti raidieraksta tapšanu. Ej uz https://www.patreon.com/join/PiedzivotRaidieraksta piezīmes.[1:25] Kas ir Valters Dakša?[3:50] Cik grāmatu ir Valtera kolekcijā? Kas ar grāmatām notiek šobrīd?[5:58] Ko Valteram nozīmē grāmata?[6:50] Kā Valters redz mūsdienu sabiedrību un tās attieksmi pret grāmatām?[9:53] Kāda ir latviešu attieksme pret grāmatām?[14:31] Kā sākās Valtera grāmatu kolekcionēšanas stāsts?[16:05] Interesants stāsts Valtera kolekcionēšanas pieredzē.[18:16] Grāmatu medīšanas piedzīvojumi.[24:23] Vērtīgākās grāmatas Valtera kolekcijā.[25:00] Valtera ieteikumi jaunajiem kolekcionāriem.[27:00] Kāpēc Valters pievērsies tieši dzejas izdošanai?[30:05] Kas jauns tiks izdots izdevniecībā Valters Dakša?[31:38] Ko lasa un iesaka izlasīt Valters Dakša?[42:45] Valters stāsta par grāmatu, ko pievieno raidieraksta Zelta grāmatu sarakstam.

Valters Žeižis is an oceanographer from Riga, Latvia. Since childhood, Valters has been inspired by tales of explorers and the maps that symbolize their travels. Mapping was a required skill and key source of information throughout his study of geography, geology, and geomatics. He began officially mapping in GIS about ten years ago, but he fondly recalls the abstract and imaginary maps he dreamed up as a kid and likes to think his mapping truly began then. Valter's profile on Soar: Click HereVisit Soar here 

1918. gada 11. novembrī toreizējais Latviešu Pagaidu nacionālās padomes (LPNP) pārstāvis Londonā Zigfrīda Anna Meierovica saņēma Lielbritānijas ārlietu ministra lorda Balfūra rakstisku apliecinājumu, ka britu valdība atzīst padomi kā de facto neatkarīgu latviešu nāciju pārstāvošu institūciju. Tiesa gan, latviešu politiķu aprindās Rīgā šo ziņu tobrīd nebūt neuzņēma ar nedalītu entuziasmu. Šodien mēs varam tikai priekšstatīt, kādas izjūtas piedzīvoja tobrīd 31 gadu vecais Latviešu Pagaidu nacionālās padomes emisārs Londonā Zigfrīds Anna Meierovics (attēlā), kad 1918. gada 11. novembrī saņēma sūtījumu no britu ārlietu ministrijas. Milzīgā pilsēta tobrīd šalkoja gavilēs: no kontinenta bija pienākusi sengaidītā ziņā, ka vairāk nekā četrus gadus ilgušais, nežēlīgais un mokošais karš ir noslēdzies ar uzvaru. Savukārt Meierovicam tieši šai dienā Lielbritānijas ārlietu resora galva lords Arturs Džeimss Balfūrs paziņoja, ka Viņa majestātes valdība ir gatava atzīt padomi, kā bija teikts vēstulē, „par de facto neatkarīgu institūciju” un viņu pašu – kā Latviešu Pagaidu valdības neoficiālu pārstāvi. Šo ziņu varēja traktēt kā Latvijas neatkarības atzīšanu de facto. Tagad nu vajadzēja steigt paziņot vēsti uz Stokholmu, no kurienes tā tālāk sasniegs Rīgu. Jau kopš 1918. gada oktobra, kad Vācijā sāka izvērsties revolūcijas procesi un vācu okupācijas vara Latvijā atslāba, dzimtenē sāka atgriezties tie Latviešu Pagaidu nacionālās padomes darbinieki, kuri līdz tam bija atradušies Padomju Krievijā, uzturot sakarus ar Antantes valstu diplomātiem un Krievijā joprojām lielā skaitā esošajiem latviešu bēgļiem. Tomēr, atgriežoties, viņi priekšā neatrada gluži tukšu vietu. Praktiski visu vācu okupācijas laiku Rīgā bija darbojusies politisko partiju apvienība Demokrātiskais bloks. Okupācijas varas apstākļos bija iespējama tika nelegāla darbība, tomēr bloka politiķiem bija izdevies iedibināt kontaktus ar atsevišķām vācu sociālistu aprindām un caur tām iespēju robežās pretdarboties Vācijas aneksijas plāniem Latvijā. Oktobra vidū divi Demokrātiskā bloka pārstāvji – zemsavietis Miķelis Valters un sociālists revolucionārs Eduards Traubergs – caur Stokholmu devās uz Berlīni. Gan presē Stokholmā, gan notā, kas Berlīnē tika iesniegta nesen ieceltajam Vācijas parlamentārās valdības vadītājam Bādenes princim Maksimiliānam, abi pārstāvji kā latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesību īstenotāju pieteica kādu „Latviešu nacionālo komiteju”. Praksē gan šāda institūcija nepastāvēja, taču kā tās dalīborganizācijas abi minēja Demokrātisko bloku veidojošās politiskās partijas. Savu deklarāciju Vācijas valdībai nosūtīja arī Latviešu Pagaidu nacionālā padome, kad Rīgā oktobra nogalē ieradās Reihstāga loceklis Šulcs-Gevernics. Nebija tā, ka Demokrātiskais bloks un Latviešu pagaidu nacionālā padome viens par otra darbību neko nezinātu. Abas organizācijas daļēji veidoja vienu un to pašu politisko partiju pārstāvji, un ir liecības, ka abu institūciju dalībnieki vismaz kopš novembra sākuma regulāri pulcējušies kopīgās apspriedēs. Tomēr galīgā apvienošanās tobrīd vēl nenotika, un vainīgas pie tā bija ne tikdaudz kādas individuālas ambīcijas, bet gan konceptuāli jautājumi. Proti, Demokrātiskā bloka politiķi uzskatīja, ka institūciju, kas pasludinātu Latvijas neatkarību un izveidotu pagaidu valdību, jāveido tikai politisko partiju pārstāvjiem. Tam negribēja piekrist vadošie Latviešu pagaidu nacionālās padomes darbinieki – tobrīd bezpartejiskie Arveds Bergs un Voldemārs Zāmuels, ciktāl padomi bija dibinājušas arī sabiedriskās organizācijas. 1918. gada 12. novembrī, kad Meierovica no Londonas sūtītā ziņa par de facto atzīšanu sasniedza Rīgu, kompromiss vēl nebija rasts. Nacionālās padomes Finanšu nodaļas priekšnieks Ādolfs Klīve, šai dienā sastapis savu partijas biedru un vienu no Demokrātiskā bloka līderiem Kārli Ulmani, un steidzies pasniegt viņam šo „karsto” jaunumu, uzklausījis visai skābu reakciju: Latviešu Pagaidu nacionālā padome un Meierovics ar visu viņa atzīšanas rakstu esot vien „gadījuma faktori”.   Stāstījums sagatavots, izmantojot Jāņa Tomaševska darbu „Neatkarības čuksti: Latviešu pagaidu nacionālās padomes vēsture”.

Raidījums “Pīci breinumi” atgriežas no atvaļinājuma atjaunotā 2.0 versijā! Turpmāk katru sestdienu tevi priecēs piecas rubrikas un piecas jaunas balsis. Kopā brīnīsimies par globālām lietām caur Latgales jauniešu prizmu.    Jauno sezonu iesākam ar lielo tēmu – drosmi kļūdīties! Kā pirmo #5BREINUMI 2.0 viesi studijā aicinājām Valteru Murānu, “Ausmeņa Kebabs” saimnieku un galveno degustatoru. Neskatoties uz “Ausmeņa Kebabs” veiksmes stāstiem Rēzeknē un Rīgā, arī viņš ir pieļāvis ne mazums kļūdu – sākot no neveiksmīgām biznesa idejām līdz sodiem par grafiti zīmēšanu. Valtera padomu, kā tikt galā ar kļūdām un kā no tām mācīties dzirdēsi, klausoties raidījumu.    Līdz ar #5BREINUMI 2.0 versiju raidījumu papildinās arī vairākas jaunas rubrikas. Šonedēļ Rudīte Gaidule rubrikā “#5BREINUMI vaicoj atbiļdis” noskaidroja kādās neveiklās dzīves situācijās bijusi citi jaunieši, un Samanta Kristiana Augustova rubrikā “Kas te nūteik?” pastāstīja par jaunumiem sportā, kā arī aprunājas ar Kristapu Rasimu par jaunāko grupas “Bez PVN” dziesmu “Atlaid porodus”. Savukārt, raidījuma “Pīci breinumi” tehnoloģiju guru Līna Lontone šonedēļ devās uz Z/S “Dzirnieki”, lai rubrikā “Kai tys struodoj?” pastāstītu par to kā top auzu pārslas.    Brīnāmies kopā 2.0 versijā! {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="230526" layoutid="0" layout="" static=""}

Raidījums “Pīci breinumi” atgriežas no atvaļinājuma atjaunotā 2.0 versijā! Turpmāk katru sestdienu tevi priecēs piecas rubrikas un piecas jaunas balsis. Kopā brīnīsimies par globālām lietām caur Latgales jauniešu prizmu.    Jauno sezonu iesākam ar lielo tēmu – drosmi kļūdīties! Kā pirmo #5BREINUMI 2.0 viesi studijā aicinājām Valteru Murānu, “Ausmeņa Kebabs” saimnieku un galveno degustatoru. Neskatoties uz “Ausmeņa Kebabs” veiksmes stāstiem Rēzeknē un Rīgā, arī viņš ir pieļāvis ne mazums kļūdu – sākot no neveiksmīgām biznesa idejām līdz sodiem par grafiti zīmēšanu. Valtera padomu, kā tikt galā ar kļūdām un kā no tām mācīties dzirdēsi, klausoties raidījumu.    Līdz ar #5BREINUMI 2.0 versiju raidījumu papildinās arī vairākas jaunas rubrikas. Šonedēļ Rudīte Gaidule rubrikā “#5BREINUMI vaicoj atbiļdis” noskaidroja kādās neveiklās dzīves situācijās bijusi citi jaunieši, un Samanta Kristiana Augustova rubrikā “Kas te nūteik?” pastāstīja par jaunumiem sportā, kā arī aprunājas ar Kristapu Rasimu par jaunāko grupas “Bez PVN” dziesmu “Atlaid porodus”. Savukārt, raidījuma “Pīci breinumi” tehnoloģiju guru Līna Lontone šonedēļ devās uz Z/S “Dzirnieki”, lai rubrikā “Kai tys struodoj?” pastāstītu par to kā top auzu pārslas.    Brīnāmies kopā 2.0 versijā! {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="230526" layoutid="0" layout="" static=""}

Ja ir kāds vārds, kuru varam lietot, apzīmējot augstāko pārliecinošās komunikācijas formu, tad prātā nāk "lobijs" un "lobists". Latvijā gan vairāk lietojam terminu "interešu pārstāvniecība", kas faktiski ne ar ko neatšķiras no lobija, jo tā galvenais mērķis tāpat ir panākt savas pārstāvētās puses interešu ievērošanu. "Diena pēc" studijā pirmo reizi esam aicinājuši cilvēku, kurš nevairās tikt saukts par lobistu, jo viņa uzdevums ikdienā ir pārstāvēt 19 lielas farmācijas kompānijas sarunās ar politikas veidotājiem. Kā viņš to dara un ar kādiem panākumiem - par intertešu pārstāvniecības tematu iztaujāsim Starptautisko inovatīvo farmācijas firmu asociācijas vadītāju Valteru Bolēvicu.Support the show (http://www.dienapec.lv)

Vasaras saulgriežu laiks Latvijas Radio gadu gaitā ir skanējis atšķirīgi: ir bijuši gadi, kad programmā ne miņas no Līgo dziesmām, ir bijuši īpaši Jāņu laika iestudējumi, un nu jau gadiem ilgi ap šo laiku ir daudzinātas gan senas tautas līgotnes, gan populāras melodijas. Līgošana 30.gados Latvijas Radio Pagājušā gadsimta 30. gados Latvijas Radio Jāņu dziesmas skanēja “Bellaccord Electro” platēm. Lapojot pagājušā laika radio programmas, var redzēt, ka 23. un 24. jūnijā ēters tika pieskandināts gan ar atbilstošu mūziku – gan ar tā laika populāru komponistu skaņdarbiem par saulgriežu tematiku, gan tautas dziesmām, gan ar iestudējumiem. Piemēram, 1939. gada 23. jūnijā tika paraidīta Voldemāra Laursona Jāņu raidspēle „Tur man tika Jāņos iet”, un režisors šim iestudējumam bija Ēvalds Valters. Savukārt 1930. gada Līgo vakarā ir atskaņota feļetonista Kārļa Štrauha-Krūmāja, ar pseidonīmu – Kokains, radio luga „Līgo vakars katastrofu laikmetā”. Starp citu viņš ir arī vārdu autors populārajai dziesmai „Laša Kundze bola acis”. Programmā rakstīts: „….Koncentrētā klīstera partijas līders aizbrauc pa Jāņiem uz laukiem noturēt koncertmītiņu. Notiek auto un dzelzceļa, motocikla, un pajūga, buļļa un velosipēda katastrofas, nogrimst prāmis un divi iemīlas. Kad šie beidzot nāk pie samaņas, sāka līgošana un jāņuguņu dedzināšana, kas par nožēlošanu vēl pagaidām klausītajiem nebūs redzama.” Par nožēlošanu mūsu fonotēkas arhīvā arī nav saglabājies šīs Jāņu spēles ieraksts, bet no sendienu retumiem ir atsevišķi fragmenti no radioiestudējuma, kas tapis pēc vācu rakstnieka Hermaņa Zūdermana darba „Jāņugunis” un pateicoties teātra vēsturniekam un Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājam Jānim Siliņam izdevās noskaidrot dažus faktus par šo iestudējumu Radio. Īpašās padomju tradīcijas Jāņos Lapojot jau citu laiku programmu, redzam ka laikā, ka Latvijā pie varas bija komunistiskās partijas līderis Arvīds Pelše, Jāņi tika pasludināti par nevēlamiem svētkiem. 1961. gada 23. jūnijā programmā „Rīgas Viļnos” var lasīt: “7: 30 PSRS tautu dejas, tad ir Arvīda Žilinska dziesmas, tad Rīta koncerts, kurā skan viegla mūzika, pēc tam ārijas no Verdi operām, muzikāli literārā montāža “Mēs esam par mieru”, raidījums „Revolucionāra sirds” par Kārli Pečaku, koncerts „Tiem, kas soļo priekšgalā”, pēc tam raidījums “Rumāņu mūzikas māksla”un 10 vakarā Padomju Jaunatnes dienai veltīts raidījums „Viena daļa diža darba-mūsu nopelns būs” Paiet pāris gadi un Jāņu svinēšana jau notiek padomju ideoloģijas garā – ar kreppapīra cepurēm un vainagiem un līgo dziesmas tiek dziedātas atbilstoši tā laika garam. Mūsdienas - senas līgotnes un dziesmas no no saules lēkta līdz rietam Jaunākos laikos tradicionālas Jāņos Radio ēterā ir gan mūsu folkloras zinātāju un dziedātāju Ivetas un Vidvuda Medeņu skandētās līgotnes un viņu veidotie raidījumi par Līgo svētku tradīcijām, gan arī Latvijas Radio 2 veidotie pasākumi ar koncertiem visā valstī “Jāņi dzied”, “Līgo Latvija” un projekts “Gadsimta garāka Līgo dziesma”, šo pasākumus ierasti kūrē LR2 balss Baiba Palkavniece. Jau piekto gadu pēc kārtas tieši saulgriežu laikā Latvijas Radio 2 no saules lēkta līdz rietam nepārtraukti skan dziesmas, kas tiešraidē pulcē kopā dziedātājus, kā arī latviešu korus un muzikālos kolektīvus ne tikai Latvijā, bet arī latviešus citviet pasaulē. Tikpat aizņemts šajā laikā ir jau pieminētais Medeņu pāris – Iveta un Vidvuds – raidījumu “Laika ritu raksti” un “Greizie rati” veidotāji, kuri senās līgotnes arī meklē jau laikus.

Šajā podkāstā apspriežam ''izcīnīto'' titulu 2020.gada IIHF pasaules čempionātā un potenciālo NHL sezonas atgriešanos.   Runā: Salavecis, Valters, Ernests un Ralfs.

ReTV raidījums JAUTĀ-JUMS. Saruna ar rakstnieku, literatūrzinātnieku Valteru Nollendorfu. Raidījums ēterā 25.05.2020.

Podkāstā runājam par Elvja jauno līgumu, Daugaviņa un Indraša jaunajām spēļu mājvietām, Dinamo lētajiem leģionāriem, kā arī prognozējam NHL atgriešanos.   Runā: Salavecis, Valters un Ernests.

Šajā distancēšanās podkāstā runājam par aktuālākajām spēlētāju pārejām KHL komandās.    Seko mums Facebook, Instagram un Twitter: Pie Sporta Galda.   Runā: Salavecis, Valters un Ernests.

Šodien, 29. aprīlī, 1915. gadā Rīgā dzimis Arnolds Burovs – sākotnēji mūziķis, pēc tam daiļdārznieks, skatlogu noformētājs, Valsts leļļu teātra mākslinieks, butafors un režisors. Taču visspilgtāko mantojumu Latvijas kultūras vēsturē viņš atstājis ar savām animācijas filmām Rīgas kinostudijā. Ciklā "Arnoldam Burovam 105" saruna ar mākslas zinātnieci Irēnu Bužinsku par Arnolda Burova animāciju ar dokumentālās filmas elementiem “Ragainais māls”. Sešdesmito gadu beigu un septiņdesmito gadu sākuma Latvijā vērojama interesants, varētu teikt, modes vilnis. Izteikti populāra kļūst Latgales keramika visās tās izpausmēs: sākot no krūzēm, bļodām, kausiem un šķīvjiem, un beidzot ar dekoratīvo, sīkplastikas keramiku. Antons Šmulāns ir uzskatāms par pēdējā paveida meistaru, kura veidotie velniņi, šķiet, bija kas vairāk kā tikai papildinājums viesistabas sekcijas vitrīnā. Radošs negantums, htoniska satīra un raksturu neatkārtojamība bija tie spēcīgie elementi, kuri uzrunāja arī Arnoldu Burovu – mākslinieku, kurš kariķējuma sniegtās iespējas audiovizuālajā mākslā paplašināja līdz iepriekš nepieredzētām robežām. Paturot divus mērķus vienlaikus – izglītot skatītāju par tautas meistaru veikumu un pierādīt statisku figūru apbrīnojamo dzīvīgumu, top animācijas un dokumentālās filmas simbioze “Ragainais māls”. Scenāriju filmai rada dzejnieks Vitauts Ļūdēns, mūziku komponējis Pēteris Plakidis, galvenajās lomās keramiķis Antons Šmulāns un Ēvalds Valters – viņš atveido velnu, ar kuru nereti asociēts sava zīmīgā izskata deļ. Stāstnieks – Harijs Misiņš. Meklējiet atdzīvināto keramiku Arnolda Burova filmā "Ragainais māls" Nacionālā kino centra vietnē Filmas.lv.  

Šīs reizes hokeja podkāstā izskatām, kurš treneris varētu sēsties pie Dinamo vadības stūres nākamajā sezonā un iespējamajiem ''playoff'' izspēles variantiem gan NHL, gan KHL. Kā arī- KHL iet sviestā? Vēl prognozējam iespējamos Stenlija kausa pretendentus NHL, ja līga atsāk darbību.   Vadītāji: Salavecis un Valters.

Pagājušajā nedēļā, kad runājām par Dienvidāfrikas Republiku, pieminējām, ka šajā valstī ļoti spilgti atainojas visa kontinenta koloniālā vēsture. Tā radās doma pastāstīt arī par mūsu pašu senču koloniālo pieredzi. Proti, nevienam nav noslēpums, ka Latvijai  savulaik ir bijušas veselas divas kolonijas – Tobāgo un Gambija! Nu, vismaz tā apgalvo. Bet kā jau pirmajā raidījumā minējām, viens no mērķiem ir kliedēt dažādus mītus par valstīm. Un šoreiz tas varētu būt mīts tieši par Latviju. Būsim godīgi – Latvijai nekad nevienas kolonijas nav bijis. No otras puses, nevar noliegt, ka nekādas saistības ar Tobāgo mums arī nav. Tāpēc lūdzām vienai no zinošākajām Kurzemes hercogistes pētniecēm, vēstures zinātņu doktorei Mārītei Jakovļevai īsumā ieskicēt, kāds bija Tobāgo kolonizēšanas stāsts. Arī vēsturnieks Valters Ščerbinskis uzskata, ka patiesībā Tobāgo kolonizēšana vairāk būtu uzskatāma par tādu kā vēsturisku kuriozu. Bet šī vēsturiskā fakta cildināšana daudz aktīvāk ir sākusies vien 20. gadsimta 30. gados. Īsais rezumējums – Tobāgo ir mūsu valstiskās un pilsoniskās propagandas stāsts, kas turpinājās arī 70.gados ar filmu “Melnā vēža spīlēs” un arī vēlāk Māras Zālītes un Ulda Marhilēviča izrādē “Tobāgo”. Vēl arī nedaudz par to, kas ir Trinidāda un Tobāgo mūsdienās. Tā ir nedaudz par Latviju mazāka valsts, kurā dzīvo 1,2 miljoni iedzīvotāju, lielākā daļa, 96% no tiem, gan mīt Trinidādā. Maza, bet ekonomiski attīstīta valsts, kurai ir viens no augstākajiem iekšzemes koproduktiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Tas lielākoties, pateicoties naftai un dabasgāzei.

„Klejotāji"- 24 gadus vecā režisora Matīsa Kažas dokumentālais stāsts par trīs savas paaudzes cilvēkiem – Taņu, Tomasu un Valteru. Kā filma tapusi trīs gadu garumā, kādēļ šāda filmas varoņu izvēle un kāda ir paša režisora meklētā pasaule - Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar Matīsu Kažu un vienu no varoņiem – Valteru Dakšu. Filmas pirmizrāde 5. martā.

Kāda jēga ir politikas filozofijai? Ko mums atklāj anarhija? Vai Eiropa ir sevi izsmēlusi? Vai liberālisms ir problēma? Kāpēc tolerancei būtu vajadzīgas robežas? Kādas ir alternatīvas pastāvošajai kārtībai? Kāda ir bijusi kristietības loma Eiropas un arī liberālisma attīstībā? Par to sarunā ar Valteru Zariņu, filozofijas doktorantu, kuru īpaši aizrauj vēstures politiskie aspekti un filozofija. Video formātā skaties šeit: https://youtu.be/-WLk9I5uA-4 - - - "Eksperimentālās sarunas" ir video podkāsts par lietu un dzīves jēgu, mērķiem, lēmumiem un visu, kas notiek pa vidu.

Kāda jēga ir politikas filozofijai? Ko mums atklāj anarhija? Vai Eiropa ir sevi izsmēlusi? Vai liberālisms ir problēma? Kāpēc tolerancei būtu vajadzīgas robežas? Kādas ir alternatīvas pastāvošajai kārtībai? Kāda ir bijusi kristietības loma Eiropas un arī liberālisma attīstībā? Par to sarunā ar Valteru Zariņu, filozofijas doktorantu, kuru īpaši aizrauj vēstures politiskie aspekti un filozofija. Video formātā skaties šeit: https://youtu.be/-WLk9I5uA-4 - - - "Eksperimentālās sarunas" ir video podkāsts par lietu un dzīves jēgu, mērķiem, lēmumiem un visu, kas notiek pa vidu.

Kāda jēga ir politikas filozofijai? Ko mums atklāj anarhija? Vai Eiropa ir sevi izsmēlusi? Vai liberālisms ir problēma? Kāpēc tolerancei būtu vajadzīgas robežas? Kādas ir alternatīvas pastāvošajai kārtībai? Kāda ir bijusi kristietības loma Eiropas un arī liberālisma attīstībā? Par to sarunā ar Valteru Zariņu, filozofijas doktorantu, kuru īpaši aizrauj vēstures politiskie aspekti un filozofija. Video formātā skaties šeit: https://youtu.be/-WLk9I5uA-4 - - - "Eksperimentālās sarunas" ir video podkāsts par lietu un dzīves jēgu, mērķiem, lēmumiem un visu, kas notiek pa vidu.

Māksliniece Kate Krolle un režisors Valters Sīlis pēc desmit gadiem atkal satiekas un kā līdzautori veido darbu “Dirty Deal teatro”. Par abu kopdarbu „Izskatās, ka tu mirsi” saruna Kultūras Rondo studijā. "„Izskatās, ka tu mirsi” - tas tāds atgādinājums, ar kuru saspēlēties. Tā izskatās par mums visiem, to apzināties dažreiz paliek... kad esi tīnis, pieņem to kā dabisku lietu, tu domā, ka tas ir fakts. Ar laiku tas baisums parādās. Saprotam, cik nedabiski un nesaprotami tas ir. Tomēr mēs mēdzam visdīvainākā veidā tās dienas pieveikt," atklāj Valters Sīlis. Izrādes nosakumus ir radies darba procesā. "Mēs to domājām mazliet sarkastiski vai ironiski par sevi, mums visiem. ir cilvēki, kas to lasa dramatiski un uztver personiski, ir cilvēki, kas sāk smieties, izlasot. man liekas, ka tas kaut kādā ziņā raksturo to, kas mums ir sanācis - to var uztvert tā, kā pats attiecies dzīvi un nāvi, kas arī ir tās sastāvdaļa," skaidro Kate Krolle.

Natalie Minnevik kertoo kirjoittamansa tarinan luokkatovereista Ville ja Valter. Heillä alkaa talviloma ja he aikovat tehdä jotakin tosi jännää yhdessä. Ville och Valters sportlov. En berättelse av och med Natalie Minnevik.

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” desmito sēriju, kurā bijušie sportisti Kristaps Valters, Jurijs Žigajevs un Edgars Lūsiņš tiekas iepirkšanās un izklaides galvaspilsētā "Akropole", lai diskutētu par numeroloģiju un to, kā spēlētāju izvēlētie numuri iespaido sniegumu laukumā, sportistu attiecībām ar sporta žurnālistiem, kā arī spriež par šobrīd aktuālākajiem Latvijas hokeja vārtsargiem. 0:00:00 – 0:02:45 – Viesošanās sporta bārā “O’Learys”; 0:02:45 – 0:04:50 – Viesošanās “T-Bodē”; 0:04:50 – 0:29:21 – Numeroloģija. Ko numerologs Ādolfs izskaitļojis par 2020. gadu un Latvijas sporta zvaigznēm? Kā sportisti izvēlas savus numurus uz sporta formām? 0:30:35 – 0:55:53 – Sportisti un viņu attiecības ar mediju pārstāvjiem; 0:57:04 – 0:59:50 – “eXi” viktorīna veikalā DOUGLAS; 1:00:04 – 1:13:09 – Latvijas hokeja vārtsargu zieds. Kurā brīdī var izdarīt secinājumus, ka viņš būs darītājs? 1:14:20 – 1:29:03 – Studijas viesis: amerikāņu futbola eksperts, raidījuma “100 jardi ar Pafbet” vadītājs Jānis Stašulis. Klausies sev ērtākajā veidā: Spotify: ej.uz/AKspotify Podbean: ej.uz/AKPodbean Apple Podcasts: ej.uz/AKApple PlayerFM: ej.uz/AKPlayerFM Podkasti.lv: ej.uz/AKDelfi SoundCloud: ej.uz/ArpusKadra Skaties video: ej.uz/10eXi Seko "eXi" sociālajos tīklos: YouTube: https://ej.uz/eXiSportsYouTube Facebook: https://www.facebook.com/exisports/ Instagram: https://www.instagram.com/exi_sports/ Twitter: https://twitter.com/eXi_Sports

Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” pirmo sēriju, kurā bijušie sportisti Kristaps Valters, Edgars Lūsiņš un Jurijs Žigajevs dalās stāstos par savu pieredzi dažādās arī šodien aktuālās sporta tēmās. 0:00:00 – 0:22:42 - Kā atrast sev vietu dzīvē pēc profesionālā sportista karjeras beigām? 0:22:42 – 0:32:37 - Pārbaudes spēļu čempioni. Cik svarīgas ir pārbaudes spēles? 0:32:37 – 0:36:26 - Rubrika “eXi” par “eXiem”. 0:36:26 – 0:53:03 - Sodi par zaudējumiem. Kā treneri vai klubi soda spēlētājus? 0:53:03 – 1:04:33 - Paredzamie zaudējumi. Kā gatavoties tādām spēlēm? 1:04:33 – 1:18:53 - Kā jūtas, spēlētāji, kad sagaida izsaukumu uz izlasi, bet netiek izsaukts? 1:18:53 – 1:25:34 - Žiga par FK “Rīga”, Ādolfs par 2001. gada svinībām, Lūsis par lielo “Dinamo” un mazo Čehiju. Skaties video formātā: ej.uz/eXi_Sports

I veckans avsnitt pratar Vera om hur hon blev magsjuk när hon giggade i London och Nelly kan fortfarande inte ta körkort. Som vanligt får du hänga med när tjejerna spyr ur sig sina tankar: allt från estet-feministernas icke-feminism till mäns blanka flintskallar. Till sist besvarar Nelly frågan alla har ställt: Vad tycker Ludwig om Nelly och Valters relation?

2019 marks the seventh year of A Sacred Journey, and because I've decided to enter a rhythm of sabbatical every seven years, this means 2019 will be a bit quieter at asacredjourney.net. While the Journey Shop will still be open, Journey Guide will still be available, and I'll still be meeting with clients, I won't be writing new posts, publishing new episodes, or sending out many emails. Before I press pause, though, I wanted to share with you about the practice of sabbatical so you can join me and in intention from afar. Learn more about sabbatical and how you can make it a practice of your own, too, in today's episode with John Valters Paintner, online prior at abbeyofthearts.com. Find episode notes and subscribe to receive updates and download a free pilgrim guide at asacredjourney.net/podcast. Are you planning a pilgrimage? This episode is brought to you by Journey Guide, a step-by-step travel companion for your pilgrimage of a lifetime. Journey Guide is a multi-media travel resource infused with soul, including guides and writing prompts for each stage of the journey, worksheets and resources to go deeper, interviews with pilgrims, and more. Learn more about Journey Guide at asacredjourney.net.

Viņi ir mūsu kaimiņi, radinieki, skolotāji – tā vai citādi esam raduši domāt par vācbaltiešiem, kuri meklē savas dzimtas saknes, vietas un cilvēkus Latvijā. Mēs šoreiz meklējam tikai vienas dzimtas – fon Hiršheidu – saknes un pēctečus, bet visvairāk – grāmatizdevēja Harro fon Hiršheida atstāto kultūrmantojumu baltiešu grāmatniecībā.  Raidījuma Dzimtas saknes ģeogrāfija šoreiz – Aizpute, Rīga, Lineburga. Šo raidījumu Dzimtas saknes bija ļoti sarežģīti veidot, bija sajūta, ka pavelc vienu diedziņu un tur jau ris vaļa vesels kamols. Ļoti emocionāls, vēsturiski piesātināts un ļoti sarežģīts. Šoreiz mēģinām izstāstīt stāstu par vienu vācbaltiešu dzimtu. Sākām interesēties un tas izrādījās bezgala aizraujoši. Tāpēc ir daudz emociju, daudz skaistu stāstu šajā reizē. Iesākumā jurista un politologa Egila Levita teiktais. Viņš jau daudzus gadus sadarbojas ar izdevumu “Baltische Briefe”. “Šajā kopienā svarīgā ir vispārējā publiskā kopiena, ja tā var teikt, kur visi piedalās, bet tas ir tikai vācbaltiešiem, ne vāciešiem, ne igauņiem, ne latviešiem, tās ir ilgstošas lielģimeņu kopienas. Ģimenes rīko savus kongresus. Lielģimenēs ir vairāki simti locekļu, kuri nepazīst cits citu tik labi. Tiek rīkoti kongresi, kur ir referāti par tādu un tād senci, kurš bijis no 1638. līdz 1648.gadam zviedru karaļa galmā landmaršals. Tad ir balle ar polonēzi. Tā cilvēki uztur kontaktus, tā dzimtas kopiena tiek uzturēta tādā veidā,” skaidro Egils Levits. “Tas veicina arī interesi par to, kas notiek šodien Igaunijā un Latvijā.  Bieži tiek rīkotas ekskursijas uz senču pilīm vai pilsdrupām.” “Vācbaltu izpratnē Baltija ir viena. Viņi domā par Baltijas telpu pirms 1918. gada, kad izveidojās Igaunija un Latvija,” turpina Levits. “Ģimenes ir saradojušās visā šajā telpā un būtībā tas dalījums ir tīri vēsturiski reģionāls un tā ir vācbaltu dižciltīgo kopiena, kas iedalās četrās bruņniecībās – Kurzemes, Vidzemes jeb Livonijas, Livonija vecajā izpratnē, kur ietilpst mūsdienu Vidzeme un Dienvidigaunija, Igaunijas bruņniecība, kas ir mūsdienās Ziemeļigaunija, un Sāmsalas bruņniecība.” “No latviešu viedokļa attieksme pret vācbaltiešiem ir ambivalenta un tādai tai ir jābūt. Protams, 13. gadsimtā, kad Latvijas un Igaunijas telpas tika iekarotas un kristianizētas, tas no vienas puses nozīmēja ilgstošo latviešu un igauņu noslīdēšanu zemākajās kārtās viduslaiku, renesanses un apgaismības laikmeta sabiedriski politiskajā struktūrā. Latviešiem ir arī jāapzinās, ka tas nav viennozīmīgi. No otras puses varam teikt, kā latvieši tādi, kādi esam šodien 2018. gadā, lielā mērā piederīgi Rietumu vai Eiropas kultūras telpai ir tikai tādēļ, ka toreiz tikām iekaroti un pakļauti un iekļauti kristīgajā Eiropas kultūrā. Ja tas tā nebūtu, ar lielu varbūtību mēs nonāktu Krievijas telpā. jo Krievijas kņazistes spiedās iekšā no austrumiem jau toreiz.Tas, ka piederam pie Rietumeiropas, zināmā mērā ir pateicoties šai vācbaltu virskārtai, kas atnāca 13. gadsimtā ar uguni un zobenu, un arī ar grāmatu,” analizē Levits. Decembrī Rīgā uz biedrības „Domus Rigensis” pasākumu bija ieradusies Harro fon Hiršheida radiniece Monika fon Hiršheida. Viņa iepazīstina ar dzimtas senāko vēsturi. “Tas viss pieder pie dzimtas vēstures. Fon Hiršheidu dzimta nāk no frankiem, tur bija arī vieta ar nosaukumu „Hiršheid”. Un tad 17. gadsimtā viņi cauri Zviedrijai ieceļoja Livonijā. Viens no viņiem bija Cēsu (Vendenes) birģermeistars. Hiršheidu dzimtā ir daudz ārstu un juristu,” stāsta Monika fon Hiršheida. Par atgriešanos Latvijā viņa saka, ka sākumā tā bijusi pilnīgi nogrieztu sakņu atkal meklēšana no jauna. Tas bija gan interesanti, gan ļoti emocionāli. “Un tad, gan Harro gadījumā, gan arī manā gadījumā – mēs iesaistījāmies Latvijas dzīvē. Harro ar savu grāmatizdevniecību, es - ar „Domus Rigensis”. Tā mēs nonācām mūsdienu Latvijā, iepazīstot jaunus cilvēkus. Tā kaut kas no vēstures pārtapa tagadnē,” atzīst Monika fon Hiršheida. “Harro, piemēram, vēl atcerējās mācītājmāju Aizputē, kur viņš bija uzaudzis, skolu, kurā bija mācījies. Viņš pazina vēl dažus cilvēkus. Viņš atrada arī savus latviešu radus, viņa vecvecmāmiņa, kura bija Hiršheida, bija palikusi Latvijā. Viņam nevajadzēja tik ļoti meklēt, jo viņš jau zināja un atcerējās vietas un cilvēkus. Es savukārt Latvijā pirmoreiz biju 1984. gadā kopā ar vīru un māti.” Pētot fon Hiršheidu dzimtu un tās likteni Latvijā, mūsu ceļš ved uz Aizputi – vietu, kur aizritējusi Harro un viņa brāļa Arnolda bērnība un skolas gadi, vieta, kur viņu tēvs Valters Gustavs Roberts fon Hiršheids bija Aizputes evaņģēliski luteriskās draudzes vācu mācītājs. Taču Aizputē un tās apkārtnē dzīvojuši daudz vācbaltieši. “Baltvācieši Aizputē bija tautas inteliģences daļa, tie bija tirgotāji, ārsti, juristi, tas bija pēdējai vācbaltiešu mācītājs Valters fon Hiršheids. Vācu draudze darbojās kopā ar latviešu draudzi Sv. Jāņa baznīcā, kas Liepājas ielā. Tur arī strādāja Valters fon Hiršheids līdz savai aizbraukšanai uz Vāciju,” stāsta Aizputes novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga. Aizputē līdz Otrajam pasaules karam bijusi gan ievērojama vācbaltiešu, gan arī ebreju kopiena un savstarpējās attiecības visām trim kopienām bijušas ļoti draudzīgas. Visi dzīvoja viens otram līdzās un Otrā pasaules kara ieviestās pārmaiņas daudziem latviešiem nesa lielus pārdzīvojumus. Iepazīšanās ar vācbaltiešiem 1991.gadā , arī ar Harro fon Hiršheidu, kaut kādā ziņā ietekmēja aizputnieces Mirdzas Birznieces dzīvi. Bijusī skolotāja un folkloriste arī savā ļoti cienījamā vecumā vecumā, viņai 92 gadi, ir aizrautīga novadpētniece un viņas izveidotā biogrāfiskā vārdnīca „Ar Aizputi un novadu saistītie” palīdz labāk saprast un izsekot Hiršheidu dzimtas pārstāvju dzīvēm. “Viņi atbrauca ne tikai uz savu bērnības un jaunības zemi, bet viņi atbrauca ar nolūku, lai šai vietai kaut kā palīdzētu. Viņi piedāvāja savu palīdzību dažādās jomās. Vadīja viņus visus Harro, viņš bija noorganizējis šo grupu. Viņš teica, ka ir grāmatizdevējs un ir ar mieru izdot grāmatu par Aizputi, ja ir kāds kas to uzraksta. Un tagad viņi visi skatās uz mani kā uz tādu, kas varētu uzrakstīt. Līdz tam nevienu grāmatu nebiju tādā virzienā rakstījusi, bet neērti atteikt. Tā tapa grāmata "Ceļvedis par Aizputi",” stāsta Mirdza Birzniece. Mirdza Birzniece ne tikai stāsta par pazīšanos ar brāļiem Harro un Arnoldu Hiršheidiem, bet stāstījumu papildina ar fotogrāfijām, vēstulēm, grāmatām un avīžu rakstiem, kas apstiprina viņas sacīto. Abiem brāļiem interesējis viss, kas saistīts ar Aizputi. "Viņš bija absolūts literatūras un grāmatniecības entuziasts. Viņš dzīvoja tikai grāmatai, un nevis jebkurai grāmatai, bet tieši Baltijas un baltiešu grāmatai. Viņš pēc kara Vācija nodibināja savu izdevniecību, kur izdeva baltiešu grāmatas vācu valodā un tur bija pieslēgts klāt liels antikvariāts. Tagad izdevniecības darbu turpina viņa dēls, kurš arī ir baltiešu grāmatniecības entuziasts. Ja meklējam vēsturiskus izdevumus, jāskatās Harro fon Hiršheida katalogā," atklāj Egils Levits. "Grāmatu draugiem šī izdevniecība un antikvariāts ir neizsmeļams krājums." Tāpat arī pētniekiem. Literatūrzinātniece Māra Grudule uz sarunu bija ieradusies ar lielu mugursomu, kurā bija saliktas dažādas Harro fon Hiršheida izdotās grāmatas, tomēr tās vienoja tuvināšanās saikne starp latviešiem un vāciešiem.

Sportacentrs.com podkāsta "Ārpus Kadra" 26. epizodē pie Andreja Siliņa un Ulvja Brožes ciemojas divu Optibet hokeja līgas līdervienību "Prizmas" un "Kurbada" aizsargi - Maksims Širokovs un Renārs Valters. Sarunas laikā netrūkst joku un abi hokejisti nelaiž garām katru iespēju viens otru paķircināt pirms šonedēļ gaidāmā savstarpējā dueļa laukumā!

Pirms 30 gadiem, 1988. gada 11. novembrī, Rīgas pils Svētā Gara tornī pirmo reizi pēc padomju okupācijas gadiem pacēlās Latvijas karogs. Mazāk zināms ir stāsts par Karoga grupu – cilvēkiem, kas stāvēja aiz šī notikuma. Šim raidījumam būtu jāsākas ar dokumentālām skaņām no 1988. gada 11. novembra pēcpusdienas Rīgas pils Svētā gara tornī, kad tajā pirmo reizi pēc padomju okupācijas gadiem tika uzvilkts brīvās Latvijas karogs. Korespondentu esot bijis daudz. Taču līdz šodienai saglabājušies un atrodami vien īsi melnbalti kadri kinohronikā „Padomju Latvija”. Daugavmala ir cilvēku pilna, tornī Ēvalds Valters un Alberts Bels velk mastā karogu. Fonā skan Latvijas himna. Atmiņas par pirmā karoga uzvilkšanas aizkulisēm cenšamies restaurēt raidījumā Īstenības izteiksme.

„Hercogs Jēkabs esot no Birzgales mežiem vedis priedes savu kuģu mastiem. Un vienas priedes cena bijusi divas cūkas jeb viens zirgs, jeb astoņi dālderi. Iedomājieties, kāda tajā laikā bija vērtība kokiem,” stāsta Birzgales muzeja „Rūķi” vadītāja Iveta Freimane. Ne tikai koki te bijuši vareni, bet arī diži ļaudis nākuši no šīs puses – no Ķeguma novada Birzgales pagasta un Birzgales muzejā var dzirdēt stāstus par viņiem, gan par Andreju Pumpuru, kuram te ir  dzimtā vietā, gan par publicista Ērika Hānberga skolas gaitām, gan grāmatu tirgotāja, a/s „Valters un Rapa” dibinātāja Artūra Valtera ceļu uz Rīgu, gan arī par nojaukto baznīcu, kur savulaik par mācītāju kalpojis Vecais Stenders. Muzeja nosaukums ir „Rūķi”, kas  saglabājies no tiem laikiem, kad tagadējā muzeja ēkā saimniekoja Saulgožu ģimene. Kā viņi tika pie šī nama, to stāsta muzeja vadītāja Iveta Freimane. „Māja ir celta 1926. gadā kā jaunsaimniecība un interesants ir stāsts ir par „Rūķu” mājas saimniekiem. Emīlijai Grīnbergai ir bijuši divi draugi – Jānis Saulgozis un vēl kādas, par  kuru vēsture klusē. Jānis Saulgozis ir bijis strēlnieks un strēlniekiem ir  dalītas zemes. Emīlija teikusi tā, ja tu izlozēsi zemi muižas centrā, iešu pie tevis par sievu, ja ne  - pie otra. Jānim paveicās, viņš izlozēja 17 ha zemi. Paši būdami, čakli un darbīgi ļaudis, mājai devai vārdu "Rūķi",” atklāj Iveta Freimane.   Kara laikā  Saulgoži devās bēgļu gaitās un kad atgriezās, tad viņu mājā  jau bija ierīkots kolhoza kantoris, te bijis arī pasts, krājkase  un bibliotēka un no 1997. gada – muzejs. Un te tiek glabātas arī liecības par bijušo baznīcu, jo Birzgalē šobrīd dievnama nav.  Birzgales baznīca tika uzcelta 1567.gadā, laika gaitā tā vairakkārt tika pārbūvēta, bet 1965. gadā to nojauca.

Vai Dievs ir tavu mērķis, uz ko tu tiecies, vai arī līdzeklis, lai kaut ko sasniegtu? Sludina Valters Gleške.

Raidījuma Septiņi gadsimti līdz valstij stāsts par publicistu, juristu, politiķi diplomātu Miķeli Valteru (1874. -1968.). Viņš ir cilvēks, kurš pirmais piesauca neatkarīgas Latvijas valsts iespēju. Miķeļa Valtera mūžs aptver teju gadsimtu, viņš nodzīvojis garu un raženu dzīvi. Miķelis Valters dzimis ostas strādnieku ģimenē Liepājā, mācījies Liepājas Sv. Annas baznīcas elementārskolā, Liepājas pilsētas skolā un reālskolā. 1894. gadā M. Valters dodas uz Vāciju, kur Berlīnes Universitātē klausījies ievērojamo tautsaimnieku Šmollera, Vāgnera un Zimmela lekcijas. No strādnieku vidē dzimuša zēna viņš kļūst par vīru, kuru ciena un uzklausa Eiropas diplomātijas vidē, Eiropas akadēmiskajā vidē. Stāsta vēsturnieks Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.

Raidījumu vada: Liene Bokmane Raidījuma viesi: Valters un Krista Gertneri Raidījuma tēma: Mīlestība no pirmā joka Raidījuma tiešraide: 25. April (2017. gads)

Raidījumu vada: Liene Bokmane Raidījuma viesi: Valters un Krista Gertneri Raidījuma tēma: Mīlestība no pirmā joka Raidījuma tiešraide: 25. aprīlis (2017. gads)

Tiešā ētera valdzinājums, runas nodarbības, nepatika pret ierakstu veidošanu un nakšņošana radio - šīs atmiņas no bērnības, pusaudža gadiem un agrās jaunības par savu pirmo darbavietu ir saglabājuši mūziķi Valters un Kaža jeb Valters Frīdenbergs un Kārlis Būmeisters. Viņi atceras „dzeguzēnu” gaitas radiomājā un raidījuma „Radiotīnis” vadīšanu. Kārlim Būmeisteram tolaik bija trīs gadi un Valteram Frīdenbergam – divi, kad viņi uzsāka savas gaitas bērnu vokālajā ansamblī „Dzeguzīte”. Pusaudžu vecumā abi kļuva par raidījuma Radiotīnis vadītājiem un vēl pēc pāris gadiem Kārlis vadīja sestdienas rīta programmu Latvijas Radio2. Raidījums Reiz radio puišus uz sarunu aicina, lai atcerētos tieši Radiotīņa laikus, kad šīs tūkstošgades sākumā Latvijas Radio 1. kanālā ik darbadienas vakaru divas stundas skanēja programma dažādu vecumu bērniem un jauniešiem, ko veidoja tāda paša vecuma mazie un jaunie radio darbinieki. Un tolaik Valters un Kaža bija jau izauguši no "dzeguzēniem" un baudīja popularitāti kā grupas „Putnu balle” dalībnieki. Tagadējā raidījuma Ģimenes studija vadītāja Agnese Linka, pati darbodamās jauniešu radījumā Radiobumba, saņēma atbildības pilnu uzdevumu - būt par redaktori pusaudžu raidījumam un pirmie Radiotīņa vadītāji bija abi minētie puiši. Bijušie radiotīņi uz interviju atnāca katrs ar savu saini padusē: Valteram tā bija motociklista ķivere, savukārt Kārlis ieradās ar grozu, kurā rāmi dusēja viņa dēls Eduards, kas tik īsu brīdi sarunas laikā paģērēja savu daļu uzmanības. Pašūpināts un dabūjis knupi, Eduards ļauj papam un onkulim Valteram turpināt atcerēties pusaudžu laikus radio. Laiks gāja, zēni auga, Kārlis kopā ar Agnesi sāka vadīt Radiobumbu, par kuru runājām iepriekšējā Reiz radio, tātad raidījumu, kas domāts vidusskolēniem un studentiem, un Valters tika pie jaunas pārinieces - Lindas Rutules. Tad Valters izauga no šī raidījuma un līdz bērnu un jauniešu programmas beigām Radiotīni vadīja Linda kopā ar Edvardu Vārdauni.

En el Pabellon Fernando Martin se disputo este partido de preparacion con la vista puesta ya en el inicio de la liga Acb dos equipos que este año tendran un mismo objetivo conseguir la salvacion. descarga ( boton derecho + guardar destino como) Valters vuelve a Fuenlabrada Este podcast es posible gracias a Aitor  que escribe y colabora con Muevetebasket y Miguel  si quereis contactar con nosotros hacerlo a traves del mail pasionporelbaloncesto@gmail.com. Musica de la intro de Distemper del album Ska Punk Moscow.

En el Pabellon Fernando Martin se disputo este partido de preparacion con la vista puesta ya en el inicio de la liga Acb dos equipos que este año tendran un mismo objetivo conseguir la salvacion. descarga ( boton derecho + guardar destino como) Valters vuelve a Fuenlabrada Este podcast es posible gracias a Aitor  que escribe y colabora con Muevetebasket y Miguel  si quereis contactar con nosotros hacerlo a traves del mail pasionporelbaloncesto@gmail.com. Musica de la intro de Distemper del album Ska Punk Moscow.

En el Pabellon Fernando Martin se disputo este partido de preparacion con la vista puesta ya en el inicio de la liga Acb dos equipos que este año tendran un mismo objetivo conseguir la salvacion. descarga ( boton derecho + guardar destino como) Valters vuelve a Fuenlabrada Este podcast es posible gracias a Aitor  que escribe y colabora con Muevetebasket y Miguel  si quereis contactar con nosotros hacerlo a traves del mail pasionporelbaloncesto@gmail.com. Musica de la intro de Distemper del album Ska Punk Moscow.