Podcasts about islandes

Tikko 78. Kannu kinofestivālā pasaules pirmizrādi piedzīvojusi islandieša Hlīnura Palmasona šķiršanās pasaka “Mīlestība, kas paliek”. Lai gan tā tiek salīdzināta ar 21. gadsimta “Laulības dzīves ainām”, Latvijas skatītājiem zināmā režisora jaunākais darbs ir temperatūrā siltāks un dabai pietuvinātāks par Bergmana veikumu. Skatītājiem būs iespēja redzēt kinodarbu uz ekrāniem rudenī, bet līdz tam – Dārtas Ceriņas intervija ar islandiešu režisoru un vizuālo mākslinieku Hlīnuru Palmasonu (Hlynur Palmason). Vietējiem skatītājiem zināmā islandiešu režisora un vizuālā mākslinieka Hlīnura Palmasona filmas, visticamāk, iespiedušās atmiņās kā dabas gleznojumi. Kā “Balta, balta diena” (White, White Day, 2019), kuru autors piesaucis kā “detektīvstāstu par sērošanu”, tā arī monumentālajā "Dievzemē" / Godland (2022), kas Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā ieguva labākās pilnmetrāžas godalgu, satiekas cilvēks un daba. Filmās satiekas arī Palmasona domubiedri – ciešā filmēšanas komanda, aktieri, kuri klejo no vienas filmas uz nākamo, un arī pēdējos divos kinodarbus uz ekrāna redzamas viņa atvases. Viņš tiešā nozīmē veido ģimenes kino – to apliecina viņa jaunākais kinodarbs “Mīlestība, kas paliek” (The Love That Remains, 2025). Filma tikko kā piedzīvojusi pasaules pirmizrādi 78. Kannu kinofestivālā. Ar to Palmasona paletē ienācis negaidīts, glāsmaina humora vējelis – tas padarīja filmas seansu par vienu no Kannu emocionāli spēcīgākajiem notikumiem. Festivālu un skatītāju lokos pazīstamā režisora darbs “Mīlestība, kas paliek” ir gadalaiku griežos iesēdināts stāsts par četrdesmitgadniekiem Annu (Sāga Gardarsdottira) un Magnusu (Sverrirs Gudnasons), kuri šķiras ar mīlestību. Vismaz cenšas to nosargāt, tāpat kā savus trīs bērnus – lomās paša Palmasona bērni Ida, Porgils un Grimurs – un arī sunīte Panda, kura nesen kā saņēmusi  "Palmas suņa" balvu. Lauleņiem uzsākot šķirtu dzīvi, abus šķir ūdens – Anna paliek uz sauszemes, atgriežoties pie vizuālās mākslas un turpinot rūpēs par trim bērniem, bet Magnuss pavada laiku zvejas izbraucienos uz kuģa un mēģinot saprast, kas viņu starpā ir noticis. Abi pievelkas, atgrūžas, ogo un ļaujas kaisles atplūdiem – tik cilvēcīgi un nepiespiesti, Palmasonam eleganti pludinot un brucinot dokumentārā un aktierkino krastus. Kad tiekos ar Palmasonu saules pielietajās Kannās, viņā mājo miers. Iepriekšējā vakarā silti uzņemtā “Mīlestība, kas paliek”, kas rudenī būs skatāma Latvijā, jau drīz vien pieteikta kā viens no gada ekrāna notikumiem. Filma uzņemta Palmasona dzimtajā pusē – nelielā fjorda ciematā valsts dievidu daļā – un tapusi uz 35mm filmlentes. Tajā iezogas Islandes dievidaustrumu dabas faktūras, kuras redzētas “Dievzemē” – viļņu bangas, dzīvās radības, floras bagātības un nenogurdināmais vējš – arī tie pārtop par filmas “ģimenes locekļiem”. “Dievzeme” ienākusi arī citā veidā, proti, Palmasons daļu jaunākās filmas ainu uzņēmis uz iepriekšējā darba filmas lentes pārpalikumiem. Režisors cikliski licis materiālu pie materiāla, mēģinājis ainas kopā ar bērniem un veidojis 21. gadsimta “Laulības dzīves ainas”. Allaž atvērts un ziemeļnieku manierē piezemēts, viņš dalās filmas tapšanas stāstā un tajā, kāpēc politika allaž iekrāso mūsu pasauli, ja mēs par to nemaz nedomājam. Lai gan filma šķetina laulāta pāra attiecības šķiršanās laikā Islandes dabas ainavās, mijoties gadalaikiem, tajā ir daudz sirreālu elementu. Kā jūs nonācāt līdz tik maģiskai intonācijai? Hlīnurs Palmasons: Pirmo filmas ainu, kurā mājas jumts tiek pacelts augšup, mēs nofilmējām 2017. gadā. Filma ir tapšanā ļoti ilgu laiku – tiesa, vien tās fragmentārā [atsevišķu ainu] nozīmē. Maģiskais reālisms, kā to citi dēvē, filmā ienāca, jo es centos būt rotaļīgs un ļaut filmai darīt to, ko tā pati vēlas. Reizēm tas nozīmē to, ka tu vari būt muļķīgs, vai atļauties darīt pirmo, kas iešaujas prātā. Vēlējos tā darīt un skatīties, kas notiks tālāk. Gluži kā Alans Ginsbergs reiz sacījis, ka pirmā doma ir pati labākā doma. Man liekas, ka viņš vienmēr pārrakstīja savus darbus – arī es pārrakstīju šīs filmas idejas. Filmēt un attīstīt filmu tik ilgi deva iespēju man reaģēt uz tapušo materiālu – es nofilmēju epizodes un tad tās attīstīju Zviedrijā. Saņemot atpakaļ filmas materiālu, es noskatījos un reaģēju, turpinot rakstīt. Tā ir reaktīva filma. Ja kaut kas ir redzams un noticis filmā, tā visbiežāk ir mana reakcija uz iepriekš tapušo materiālu. Tā pavisam noteikti ir atšķirīga filma no mana iepriekšējā darba. “Mīlestība, kas paliek” ir patiesi mājas kino. Burtiski. Tajā ir daudz elementu no jūsu iepriekšējām filmām: redzami jūsu trīs bērni un aktieri, ar kuriem esat iepriekš strādājis, piemēram, Ingvars Sigurdsons. Tāpat arī ainas, kas tapušas pirms daudziem gadiem. Esat teicis, ka šī filma ir par “atrašanu un plānošanu” – vai varat dalīties tajā? Hlīnurs Palmasons: Jā, man bija sajūta, ka laiks iet strauji uz priekšu. Kad es atgriezos atpakaļ darba procesā, man šķita, ka tik daudz kas notiek apkārt un laiks iet uz priekšu, kuru nav iespējams notvert. Tu redzi, kā bērni aug – tu pat vari  to ieraudzīt –, un es nodomāju: sasodīts, man to vajag nofiksēt vai ar to strādāt, iekams viņi ir prom no ligzdas. Mēs nopirkām 35mm kameru, un tā allaž bija manā mašīnā. Ja es redzēju kaut ko, ar ko spēju savienoties, to filmēju. Piemēram, daudzas ainas no “Mīlestība, kas paliek” ir tapušas uz “Dievzemes” filmas lentes pārpalikumiem – es tos ievietoju kamerā un filmēju debesis vai ko citu. Šo materiālu izmantoju, lai attīstītu scenāriju, un līdz ar to varētu teikt, ka tai ir “mājas kino” sajūta. Tā tieši ir jūtama.

Stāsta režisors Jānis Cimmermanis. Bērnība, pasakas, lelles, fantāzija, iztēle. Šo piecdesmit deviņu gadu laikā leļļu filmu studija, vēlāk “Animācijas brigāde”, ir radījusi vairāk nekā 160 filmu. Ja pieskaita mācību un reklāmu filmas, to skaits būtu daudz lielāks. Scenāristi, mākslinieki, režisori – katrs nāk ar savām idejām, fantāzijām, sapņiem, risinājumiem, domu un stila daudzveidību. Kādas lelles tik nav veidotas! – cilvēki, dzīvnieki, kukaiņi, pasaku tēli, fantastiski kosmosa radījumi, spoki…. Ļoti mazas – viena centimetra līdz pāri par metru augumā. Izrādās, lelles spēj dzīvot, priecāties, skumt, spēj darīt visu, uz ko ir spējīga scenāristu un režisoru fantāzija, arī skatītāju iztēle. Lelles dažreiz izrāda savu raksturu un sāk dzīvot neatkarīgu dzīvi, mainot iepriekš paredzētos spēles noteikumus. Bieži tiek uzdots jautājums: kur un kā rodas šie notikumi? Asprātīgie, absurdie atgadījumi. Atbilde ir vienkārša – jāatver acis un jāpaskatās sev apkārt! Gandrīz  katras filmas pamatā ir reāla dzīves situācija. Daudzi vēl atceras notikumu ar Rīgas centrālo pieminekli – tas bija risks, filma “Piemineklis”. Ar Māri norunājām, ka sēdēsim kopā un brauksim vienā virzienā. Filmu nofilmējām trieciena tempā, 15 dienu laikā. Pirmizrāde bija Islandes filmu festivālā. Filmu uzņēma piesardzīgi, līdz brīdim, kad avīzēs parādījās foto ar īsto gulošo pieminekli Rīgā. Vēl notikumi filmā “Rekets”, – šī parādība bija stipri izplatīta deviņdesmitajos gados. Filma “Rietumu ekspresis”, Māra Putniņa scenāriji bija apveltīti ar nevienam nezināmu, neizskaidrojamu, notikumu paredzēšanu. Daudzi no filmās attēlotajiem notikumiem piepildījās – īsta mistika! Beidza eksistēt Rīgas kinostudija. Pazuda “Banka Baltija”. Strīdi un nebūšanas filmā “Parlaments”… Vienīgā filma par ļoti skarbu tēmu bija filma “Ceļš”, kurā attēlota iznīcība, atomkara sekas, un tomēr vēl paliek cerība par dabas un cilvēka nekontrolētās rīcības atveseļošanos. Leļļu studija no sākta gala centās pārsteigt skatītāju, likt noticēt, ka notiekošais uz ekrāna ir īstenība. Personīgi man patika laiks, kad filmējām uz 35 mm filmas. Katra epizode bija nopietni jāpārdomā, tehniski jāsagatavo, jo pat neliela kļūda varēja iznīcināt ilūziju. Tā spoku filmā “Viesnīca”, spokiem bija jābūt caurspīdīgiem, gaisīgiem, viņiem vajadzēja iet cauri sienām, parādīties un izgaist. Tagad, datora laikmetā, tas viss ir diezgan ātri un samērā viekārši paveicams, toreiz tas prasīja krietni ilgāku laiku. Tā filmas “Viesnīca” finālā ir krāsains salūts, ko filmējām vairākas reizes. Tāpat filmā “Rietumu ekspresis” auto dzenas pakaļ bez vadības palikušajam vilcienam – vienlaicīgi kustējās vilciens, blakus – ceļš ar auto un arī stāsta varoņi. Mūsu leļļu kino filmās piedalās ne tikai lelles, bet arī dzīvi aktieri. Burova “Tīģeris ņau-ņau” rudā kaķa lomā darbojās septiņi rudi astaini aktieri. Filmā “Ragainais māls” galvenajā vecā velna lomā iedzīvojās aktieris Ēvalds Valters. Un kur nu vēl aktieru balsis: Vera Singajevska “Si-si-dra”, Velta Skurstene “Poēm pa kūlšen”, Uldis Dumpis filmā “Vanadziņš”, Jānis Paukštello filmā “Mana paradīze”. Filmu “Lielais Indriķis” ieskaņoja daudzi populāri Rīgas teātru aktieri un aktieru kursa studenti, jo lomu skaits pārsniedza trīsdesmit. Mūsu studijas darba mērķis ir viens – nest skatītājiem prieku, neskatoties, cik jauns vai vecs viņš arī nebūtu. Kaut uz mirkli aizmirsties un noticēt ekrānā redzamajam brīnumam. Paskatīties uz dzīvi un sevi ar smaidu, bet varbūt uz brīdi atgriezties bērnībā.

Jau gadu vulkāns posta Grindavīkas pilsētu Islandē. Tikai 5 kilometrus no pilsētas atrodas Islandes slavenākais dabas brīnums – Zilā lagūna. Lagūnas un pilsētas glābšanā, aizsargvaļņu celšanā aicināja palīgā visus ceļu būvniekus un viņu vidū ir arī latvietis Jānis. Šonedēļ raidījumā "Aculiecinieks" par to, kā vietējie latvieši glābuši tūristus, būvējuši aizsargvaļņus un arī zaudējuši mājas.

Nevienam no mums nav atmiņu no laika, kad apguvām pirmos vārdus savā dzimtajā valodā, toties lieliski zinām, cik izaicinoši ir apgūt svešvalodas jau lielākā vecumā. Kādas attiecības mūsu smadzenēs veidojas starp dzimto valodu un katru nākamo apgūto? Kā mēs apgūstam valodu tad, ja tai nav mācību grāmatas un tā neskan uz ielas, bet ir dzīva tikai tradīcijās? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas profesore Sanita Martena un Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters. Cik valodās domā un sapņo tulkotājs Dens Dimiņš? “Likt to apzīmējumu „poliglots” nav lielas vajadzības, jo skaits jau neko nemaina. Pēc kādās piektās valodas jau ir vienalga,” tā teic tulkotājs Dens Dimiņš, kurš ir veicis daiļliteratūras tulkojumus no franču, islandiešu, grieķu, itāļu, bulgāru, holandiešu, vācu un vēl citām, kopumā 14 valodām. Cik valodās tulkotājs domā un sapņo, kāda ir viņa svešvalodu apguves metodika un cik lielā mērā valodu apguvei var palīdzēt internets? Dens Dimiņš Latvijas Universitātē studējis klasisko filoloģiju, studiju procesā tulkojis grieķu un romiešu autorus, tad ķēries klāt pie itāļu un franču valodas tulkojumiem, tad Islandes universitātē mācījies islandiešu valodu, Berlīnes universitātē studējis doktorantūrā vispārīgo valodniecību un praksi. Šķiet, ka Dens, atsaucoties uz viņa līdzību par valodu kā  okeānu, brīvi peld pa tā dzīlēm. Šobrīd tulkotāju darba gaitas ir aizvedušas uz Portugāli, bet viņš tulkojis darbus arī no latīņu un senfranču valodām. Valodu apguves procesā Dens Dimiņš arī nenopeļ internetā rodamo mašīntulkotāju, piemēram,  meklētājprogrammā google. Viņš bilst, ka mašīntulkojums, protams,  nesaprot metaforas un nepalīdz atdzejošanā, bet ir praktiska lietotne jaunas valodas apguvē. Ar tulkotāju Denu Dimiņu aizrunājamies arī līdz tam, cik lielā mērā svešvalodā būtu jācenšas runāt pareizi, nevis lietot to tikai kā saziņas līdzekli. Tulkotājs uzskata, ka līdztekus vārdiņu apguvei ir jāmācās un jāsajūt konkrētas valodas skaistums.      

"Krievijas iebrukuma Ukrainā saknes ir meklējamas Maskavā nevis Bukarestē vai kādā citā Rietumvalstu galvaspilsētā. Un saknes tam aug no Putina vēlmes valdīt ārpus Krievijas robežām, sagrābt teritoriju, pakļaut citus cilvēkus, kā arī nepieļaut brīvi ievēlētu, demokrātisku valdību Ukrainā," šādu viedokli intervijā raidījumā #1pret1 pauda vēsturnieks un Islandes prezidents (2016-2024) Gudni Johannesons.

Vizītē Gruzijā ieradušies Baltijas valstu un Islandes ārlietu ministri. Saeimas Juridiskais birojs izbrāķē Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektu; tiesvedības gadījumā valstij riski zaudēt. Ikdienas ārsti saskaras ar vardarbību no pacientiem un viņu tuviniekiem. Rīgas dome iedzīvotājiem plāno sniegt ievērojamu atbalstu, lai varētu atjaunot dzīvojamās ēkas. Vai Latvijai ir iespējams ceļš uz kodolenerģiju? Par to šodien enerģētikas un kodolenerģijas eksperti no Latvijas un ārvalstīm diskutēja Rīgas Tehniskajā universitātē notiekošajā konferencē. Latvijā atklāta oficiālā peldsezona, kas ilgs līdz 15.septembrim.

Les co-réalisateurs Arthur Shelton et Nancy Tixier ont arpenté l'Islande pour une grande aventure documentaire, « Leurs Islandes », un road movie poétique aux côtés de l'actrice et musicienne Juliette Jouan ! Ils étaient tous les trois dans Label Antenne pour en parler. Le son du jour : Lover/Friend - KAYTRANADA

El 17 de Junio celebraba su día nacional Islandia, o mejor dicho La Republica de Islandia, que todo no iba a ser uina mierda. Al menos son republicanos. Es un pais insular que comprende la Isla de islandia y uan serie de islas alrededor de ella. El primer asentamiento humano en islandia data del 874 cuando se queda alli a vivir el lider noruego Ingolfur Arnarson. Durante años siguentes estuvo poblado principalmente por nordicos y gaelicos. Fue parte de reino de Noruega, y mas tarde cuando Dinamarca se come a Noruega paso a ser parte de Dinamarca. Todos los apellidos acaban en -son para ellos y en -dortir para ellas. Eso viene siempre detrás del nombre del padre. Asi que el hijo de Haldor es Haldorson y su hija Haldordotir. Su nombre viene de “isla de hielo” Iceland, aunque originalmente se llamo Svenlan (isla de nieve). Supongo que se dieron cuenta que no era nieve si no hielo, lo que tenian bajo los pies. Es uno de los paises donde menos distancia hay entre el suelo y el magma volcánico, por eso es de los pocos paises que puede vivir de la energía geotérmica. De media pasa menos tiempo entre uan erupción volcánica y otra que entre dos juegos olimpicos. Es el pais europeo con menos densidad de población, con solo 3 habitantes por metro cuadrado. Para que os hagais una idea, Macao tiene 30,5 km2, mientras que Islandia tiene 103k Km2…pues Macao tiene el doble de habitantes. El 60% de sus 360000 habitantes viven en Reikiavik. Esta escasa densidad de población es indirecta…o qué coño, directamente responsable de uno de los mayores problemas de Islandia, y es la consanguineidad. Un Pais en el que vive gente desde el 874, y que en casi 12 siglos más solo tiene 360000 habitantes , lo mas normal es que sus padre y su madre sean primos hermanos y ellos tan normal tan normal. Existe una aplicación oficial del gobiernos Islandes, que si tu te vas un dia de picos pardos, y se tercia un actor sexual, primero os buscais en la aplicación no vaya a ser que te vayas a follar a tu hermano y tu no lo sepas. Aparte de su día de la independencia, siempre me declararé muy fan de un pais que celebra el día 1 de marzo el Día de la Cerveza. Ojo que conmemora el fin de la ley seca islandesa que duró desde 1915 hasta 1989. Con tan poco tiempo desde que el alcohol es legal no me extraña que cojan las papas que cogen, que riete tu de un ruso. Es u pais hermanado con Extremadura, aunque no lo sepa ni Islandia ni Extremadura. Y os preguntaréis ¿por qué? Pues en islandia no hay ni un solo metro de via ferroviaria. Fue el primer pais es tener una presidenta democrática, fue en 1980 cuando fue elegida presidenta Vigdis Finbogadottir. ¿cómo se llamaba su padre? Er Finboga. Su himno es la tipica canción que se canta en una iglesia el 24 de diciembre

No 10. līdz 13. maijam Jelgavā norisinās otrais starptautiskais dzejas festivāls "Page Break", bez maksas piedāvājot plašas, starptautiskas dzejas norises ikkatram interesentam. Festivālā "Page Break" šogad piedalīsies 14 dzejnieki no 12 pasaules valstīm. Par festivāla norisēm Kultūras rondo stāsta tā direktore Madara Gruntmane-Dujana. Liekot īpašu uzsvaru uz Ziemeļvalstu dzeju, Jelgavā viesosies Atēna Farohzāda no Zviedrijas, Sanna Karlstrema no Somijas, Monika Ospronga no Norvēģijas, Maja Lī Langvada no Dānijas un Magnuss Sigurdsons no Islandes. Līdztekus festivāla dalībnieku klāstā būs Mirjama Rejesa no Spānijas, Hrihorijs Semenčuks no Ukrainas, Kadirs Aidemirs no Turcijas, Marko Pogačars no Horvātijas, Ulrike Almuta Zandiga no Vācijas un ķīniešu izcelsmes dzejniece Mina Di no ASV. Latviju festivālā pārstāvēs trīs dzejnieki – Artis Ostups, Anna Auziņa un Sergejs Timofejevs. Festivāla vadmotīvs šogad ir "Biofīlija".

Pēdējās nedēļās satraucošus notikumus piedzīvoja Turcija un Sīrijas reģions. Vai nesenā zemestrīce ļāvusi ko jaunu saprast par seismisko aktivitāti uz šīs planētas un kas īsti zināms par notikušo zemes dzīlēs? Aizvadītās nedēļas notikumi Turcijā un Sīrijā no jauna aktualizējuši jautājumus par to, uz kādas "pulvera mucas" dzīvo daudzi pasaules iedzīvotāji. Kāpēc nevaram laikus prognozēt zemestrīces un kas notiek Turcijas un Sīrijas reģiona ģeoloģijā, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieks Viesturs Zandersons un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Jānis Karušs. Vulkānisko pelnu atradumi Latvijā Lai arī Latvijas neatrodas vulkānu teritorijā, tomēr arī šeit var atrast senu vulkānu pelnus un nogulumus. Pirms dažiem gadiem Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Normunds Stivriņš Teiču purvā uzgāja Islandes vulkāna Askja izvirduma, kas notika 1875. gadā, pēdas. Kā notiek vulkānu pēdu meklēšana un apzināšana, stāsta Normunds Stivriņš. Latvijas  teritorija  ir vairāk nekā divus miljardus gadus sena, bet zemes veidošanās vēsturē vienmēr bijusi salīdzinoši stabila, ja runājam tektoniskajām svārstībām. Vulkāniskā aktivitāte ir notikusi ārpus mūsu teritorijas, skaidro ģeologs. Skatot dažādu laiku vulkānu izvirdumus, liecības par tiem ir atrodamie pelni un klimata izmaiņas - parasti pēc kāda, kā senāk teica - "ugunsvēmēja kalna" izvirstie pelni vai gāzes un putekļu daļiņas aizsedz sauli un tāpēc uz īsāku vai garāku laiku klimats top vēsāks, bet daudz ilgstošākas liecības par tā vai cita vulkāna izvirdumu ir augsnē atrodamie vulkāniskie pelni.  2021. gadā varēja lasīt interneta portālā "Delfi" zinātnes sadaļā "Campus" Normunda Stivriņa rakstīto: "Teiču purvā apmēram 63 centimetru dziļumā atradu pelnus no vulkāna Askja izvirduma, kas notika 1875. gada 29. martā."  Tas bijis gluži kā meklēt adatu siena kaudzē. Kā varēja noteikt, ka tieši šie pelni  nāk no konkrētā Islandes vulkāna?

Labākais Eiropas kino - secinājumi pēc Kinoakadēmijas balvu sadalījuma. Spēlfilmas, kuras  šobrīd varam redzēt kinoteātros un kuras iecerēts demonstrēt drīzumā. Analizē eksperti: Rīgas Starptautiskā kino festivāla radošā direktore Sonora Broka, kritiķe un pētniece Dārta Ceriņa un "LUX" skatītāju balvas atlases pārstāve Paula Bērziņa. Sestdien, 10. decembrī, Islandes galvaspilsētā Reikjavikā notika Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana 2022. gada labākajām filmām un kinoprofesionāļiem. Starp nominantiem bija arī latviešu režisores Signes Baumanes darbs "Mans laulību projekts", taču filma balvu neieguva. Ar vairākām balvām ceremonijā triumfēja režisora Rūbena Ēstlunda "Skumju trīsstūris". Dokumentālo filmu kategorijā balvu saņēma karā kritušā lietuviešu režisora un operatora Mantas Kvedaraviča nepabeigtā filma "Mariupole 2". Savukārt "LUX" skatītāju balvu ieguva Bosnijas filma "Quo Vadis, Aida?". Eiropas Kinoakadēmijas balva tiek pasniegta 26 kategorijās; 16 balvu saņēmēji jau ir izziņoti iepriekš, bet noslēguma ceremonijā atklāja laureātus 10 nominācijās. Biogrāfiskos motīvos balstītais un īpašā animācijas tehniku kombinācijā veidotais Signes Baumanes mūzikls bija pirmā Latvijas pilnmetrāžas animācijas filma, kas nominēta Eiropas Kinoakadēmijas balvai. Taču piecu filmu konkurencē 4400 EFA biedru balsojumā "Mans laulību projekts" netika atzīta kā gada labākā Eiropas animācijas filma – šo titulu saņēma franču režisora Alēna Ugeto (by Alain Ughetto) darbs "Aizliegts suņiem un itāļiem" ("No Dogs Or Italians Allowed").

Ir 31. oktobris, ir pagājis piesātināts mēnesis kultūrā, kad brīžiem bija grūti sadalīties, lai redzētu visu, kas iespējams. Šķiet, ka lielākais notikumu blīvums bija kino, jo turpinājās un vēl turpinās Latviešu kino rudens maratons un pārklājās ar Rīgas starptautisko kinofestivālu, kuru atklāja ar Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filmu „ Mans laulību projekts”. Filma jau godalgota daudzviet pasaulē. Romā godalgu saņēma Viestura Kairiša filma „Janvāris”, īpaši izceļot galvenās lomas atveidotāju Kārli Arnoldu Avotu. Un godalgu saņēma arī Lindas Oltes filmas „Māsas”. Bet Riga IFF galveno godalgu saņēma Islandes kopdarbs  „Dievzeme”. Mūzikā – Zigmārs Liepiņš svinēja savus 70. Dzimšanas dienu ar koncertiem mūzikas namā „Daile”, kur dziedāja Mirdza Zīvere, bet Operā tika pirmatskaņota „Mesa”. Un dižpārdoklis ir Zigmara Liepiņa memuāru grāmata „Mūzaīka” Miks Magone un vairāki viņa komandas locekļi pameta darbu Ventspils koncertzālē „Latvija”. Viņu publikas pieradināšana tika uzskatīta par neveiksmīgu un acīmredzot tiks skats pagriezts vairāk izklaides virzienā. Liepājas Opera svinēja un svin savu simtgadi. Liepājā notika „Fausta pazudināšana”. Ar milzīgu tautas pieplūdumu tika pagarināta un tagad tomēr slēgta izstāde „Purvītis” un atklāta monētu izstāde, veltīta Latvijas Bankas simtgadei. Valmieras teātris no būvbedres ir pārcēlies uz pagaidu telpām; JRT šī tomēr nebūs pēdējā sezona Miera ielā, bet izcilu intelektuālu dueli uz JRT skatuves radījuši aktieri Kaspars Znotiņš un Vilis Daudziņš „Žižeks un Pītersons. Gadsimta duelis”. Tie ir tikai daži pieturas punkti. Vienmēr interesanti uzzināt, kādi tie ir kolēģiem, kuri strādā citos medijos – Kultūras rondo studijā Sergejs Timoņins, Lauma Mellēna- Bartkeviča un Jānis Lācis.

Norvēģijas galvaspilsēta Oslo veido jaunu kultūrvidi ar jaunu Nacionālo muzeju, Munka muzeju, jaunu bibliotēku un opernamu. Par jaunajām kultūrbūvēm Kultūras rondo saruna ar arhitektu Jāni Dripi, Mākslas zinātnieci Inesi Baranovsku un Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības vadītāju Karīnu Pētersoni. Oslo šogad tikās arī diasporas latviešu amatierteātri festivālā “Laipa”. Jau labu laiku sarunās vai sociālo tīklu ierakstos var sastapt Oslo vārdu. Protams, Oslo operas nams un baleta trupa. Tad jaunais Munka muzejs blakus operai. Vēl jaunais Nacionālais mākslas, arhitektūras un dizaina muzejs, kuru atvēra tikai šovasar. Un tad arī jaunā pilsētas bibliotēka, kas atrodas operai otrā pusē. Raidījuma pirmajā daļā saruna ar trīs savas jomas ekspertiem – mākslas zinātnieci Inesi Baranovsku, Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības vadītāju Kārinu Pētersoni un arhitektu Jāni Dripi. Dodamies “pastaigā” pa Oslo, apstājoties ekspertiem svarīgās vietās. Oslo ar jauno Nacionālo mākslas, dizaina un arhitektūras muzeju iepazīstina tā pārstāvis Sīmens Joahims Helsvigs. Vēl papildus motivācija doties uz Oslo bija 8. Diasporas latviešu amatierteātru festivāls “Laipa”. Arī Oslo latvieši dzied korī un spēlē teātri, bet par to raidījuma beigu daļā. 8. Diasporas latviešu amatierteātru festivāls “Laipa”, kura devīze bija “Jauns skatu punkts tev un man” uz Oslo atveda astoņus latviešu teātrus no septiņām valstīm – Anglijas, ASV, Vācijas, Islandes, Norvēģijas, Latvijas un Beļģijas. Tas norisinājās trīs dienas no 21. – 23. oktobrim. Kopā ar ekspertiem no Latvijas viņa radoši sprieda un strīdējas. Ekspertu lomā bija aktrise Dina Kristīne Bitēna, aktieris Jurģis Spulenieks un režisors un animators Dzintars Krūmiņš.  Vēl saruna ar Oslo amatierteātra “Ō Latte” vadītāju Ievu Melbārdi, kurai šoreiz bija mājasmātes loma, un Bredforrdas teātra “Saulespuķe” vadītāju Gitu Robaldi.

Kā turpmāk latviešu valodā pareizi jāraksta un jāizrunā Ukrainas pilsētu nosaukumi? Šo un citus jautājumus apspriedīsim marta latviešu stundā kopā ar filologiem Diti Liepu un Andreju Veisbergu raidījumā Kā labāk dzīvot. Valsts valodas centra (VVC) Latviešu valodas ekspertu komisija apstiprinājusi Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā iespējami tuvāk ukraiņu valodas izrunai un ņemot vērā atveides noteikumus latviešu valodā, piemēram, Kijiva, Harkiva, Ļviva un Čornobiļa. Vietvārdu atveide tika pietuvināta ukraiņu valodai. Jau 2017. gadā mainīta rakstība un izruna lielai daļai vārdu, jo to vēlējās Ukrainas puse. Dažus vārdus, kas bija visiem zināmi, latviešu valodā stabili. "Tagad ir mainījusies politiskā situācija, šis ir politisks lēmums, politisku iemeslu dēļ mēs mainām. No valodniecības viedokļa, nedomāju, ka tas bija jāmaina," vērtē Andrejs Veisbergs. Dite Liepa piebilst, ka 2017.gadā diskutēts par jau ierastiem nosaukumiem ukraiņu valodā. Viņa norāda, ka valodniekiem rūpīgi jāpārdomā lēmumi, atgādinot, kādu viedokļu vētru raisīja "Islandes - Īslandes" gadījums, kur runa bija tikai par vienu burtu. "Šis bija īstais laiks, kad tas bija jādara, ja to darītu pirms kādiem gadiem, diez vai sabiedrība būtu sapratusi. Apstākļu kopums pielika punktu diskusijai," uzskata Dite Liepa.

Todos los capítulos en https://genio.fm/Logramos sacar a Bovia de Sonar…aunque sea unos días. Está dispuesto a encontrar nuevos enemigos y minorías que ofender en nuestro país hermano: Islandia. ¿Qué hay en Islandia? ¿Cómo entierran los huevos en Islandia?

The New York Islanders opened up their 2021-22 season on a bit of a lull. James and Jon break down the latest in their first two games of the regular season (00:00). Matt Martin and Semyon Varlamov seem close to returning to health. Leo Komarov hits waivers, as does Dmytro Timashov with the purpose of terminating his contract (7:00). A lack of cohesion was a major culprit in the Islandes season opener vs. the Carolina Hurricanes. Can players like Zdeno Chara and Andy Greene bounce back? The Islanders first line is looking sharp with the new addition of Kyle Palmieri. Ironically, the second game against the Florida Panthers was much better for the Islanders, despite losing 5-1. Ilya Sorokin was off his game, can the Islanders rebound this week against the Chicago Blackhawks, Columbus Blue Jackets, and Arizona Coyotes (11:12)? So far, who's trending up (24:14), down (27:00), and who needs to be better (36:22)? Is the adversity the Islanders are facing after high expectations this season a good thing (40:47)? Is it time to panic (47:40)? This and more including Around the Rink in Episode 82. If you want 20% off + free shipping with Manscaped, go to Manscaped.com and use promo code NHP20 at checkout. #ad #manscapedpod. If you want to participate using the DraftKings Sportsbook app NOW, use promo code THPN and bet just FIVE DOLLARS on any NFL team to win their game, and if they do, you win TWO HUNDRED DOLLARS IN FREE BETS. Presented by The Hockey Podcast Network & Isles Fix. Read James' work at thefourthperiod.com & Jon's work at thehockeywriters.com, and subscribe to islesfix.substack.com. Follow us on Twitter: @nassaumenhockey @jamesnicholsNYI @jonzella Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

The New York Islanders opened up their 2021-22 season on a bit of a lull. James and Jon break down the latest in their first two games of the regular season (00:00). Matt Martin and Semyon Varlamov seem close to returning to health. Leo Komarov hits waivers, as does Dmytro Timashov with the purpose of terminating his contract (7:00). A lack of cohesion was a major culprit in the Islandes season opener vs. the Carolina Hurricanes. Can players like Zdeno Chara and Andy Greene bounce back? The Islanders first line is looking sharp with the new addition of Kyle Palmieri. Ironically, the second game against the Florida Panthers was much better for the Islanders, despite losing 5-1. Ilya Sorokin was off his game, can the Islanders rebound this week against the Chicago Blackhawks, Columbus Blue Jackets, and Arizona Coyotes (11:12)? So far, who's trending up (24:14), down (27:00), and who needs to be better (36:22)? Is the adversity the Islanders are facing after high expectations this season a good thing (40:47)? Is it time to panic (47:40)? This and more including Around the Rink in Episode 82. If you want 20% off + free shipping with Manscaped, go to Manscaped.com and use promo code NHP20 at checkout. #ad #manscapedpod. If you want to participate using the DraftKings Sportsbook app NOW, use promo code THPN and bet just FIVE DOLLARS on any NFL team to win their game, and if they do, you win TWO HUNDRED DOLLARS IN FREE BETS. Presented by The Hockey Podcast Network & Isles Fix. Read James' work at thefourthperiod.com & Jon's work at thehockeywriters.com, and subscribe to islesfix.substack.com. Follow us on Twitter: @nassaumenhockey @jamesnicholsNYI @jonzella

Lūkojoties kartē, attālums no Islandes līdz Bulgārijai ir gana liels. Bet teju graujošs tas ir statistikas datos par Covid-19 vakcināciju Eiropa Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. No 90,7% vakcinētajiem iedzīvotājiem Islandē līdz 22% Bulgārijā. Latvija ar teju 50% sabiedrības vakcināciju pret Covid-19, diemžēl ir pavisam blakus Bulgārijai – pa vidu mums ir tikai Rumānija (33,1%). Nedaudz augstāk Horvātija, Slovēnija, Slovākija, Polija, Igaunija. Par ko liecina sabiedrības krasi atšķirīgā attieksme pret vakcinēšanos pārtikušajās Skandināvijas un rietumvalstīs un bijušajās Austrumeiropas un Ziemeļeiropas valstīs? Par to LTV korespondentei Briselē Ilzei Naglai “Būra” projekta ietvaros bija ļoti interesanta diskusija ar diviem Eiropas Parlamenta deputātiem - Veroniku Trillē-Lenuāru no Francijas, kura pārstāv “Renew Europe” politisko grupu un Petaru Vitanovu no Bulgārijas, kurš pārstāv EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu.

Kā arī Inesei tika āķīgs mērgļu uzdevums un izstāstījām, kā viss Islandes skriešanas piedzīvojums atkal pārcēlies par gadu!

Kā arī Inesei tika āķīgs mērgļu uzdevums un izstāstījām, kā viss Islandes skriešanas piedzīvojums atkal pārcēlies par gadu!

Līdz 8.augustam Košragā norisināsies Lībiešu vasaras universitāte - vienīgā augstskolas līmeņa programma, kas veltīta Latvijas pirmiedzīvotāju lībiešu valodas, vēstures un kultūras apguvei. Vasaras universitātē, ko rīko Latvijas Universitātes (LU) Lībiešu institūts sadarbībā ar Tartu Universitāti, piedalās gandrīz 40 maģistrantūras un doktorantūras studentu un pētnieku no Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Islandes, Čehijas, Lietuvas un Latvijas. Kādā valodā mācības norit un kādos virzienos darbojas – noskaidrojam sarunā ar dzejnieku un Lībiešu institūta vadītāju Valtu Ernštreitu.

Pētnieku uzmanības lokā nonākusi mazzināma oga - spradzene. Kas šīs ir par ogām, kur tās aug un kas tajās vērtīgs? Stāsta Latvijas Universitātes doktorants, "Mikrotīkls" stipendiāts Linards Kļaviņš. Olu čaumalu izmantošana mākslīgo kaulu sintēzē Ideja, ka olu čaumalas var kalpot kā kalcija avots, lai sintezētu mākslīgos kaulus, pētniekiem Latvijā prātā nākusi pasen. Jau 2012. gadā Kristīne Šalma-Ancāne savā doktora disertācijā aprakstījusi dabas izejmateriālu, proti, vistu olu, strausu olu un gliemežvāku izmantošanu kalcija izejvielas ieguvē. Savukārt pēcdoktorants Kristaps Rubenis, kura darbs aizrit pētniecības atbalsta projektā ar nosaukumu “Augstās saķepināšanas procesa izmantošana biokeramikas un biokompozītu ar uzlabotām īpašībām iegūšanai”, izstrādājis metodi blīvu un porainu materiālu ieguvei. Tā nu idejas apvienotas kopā, un šobrīd Latvijas zinātnieki iesaistījušies trīs gadus ilgā starptautiskā projektā, kurā kopā ar kolēģiem no Igaunijas, Norvēģijas un Islandes tuvāk tiks pētīts olu čaumalu potenciāls mākslīgo kaulu ieguvē. Tie nepieciešami kaula lūzumu un citu saslimšanu ārstēšanai, kas saistītas ar kaulu masas zaudēšanu. Arī starptautiskā līmenī ideja par olu čaumalu vērtību ir pazīstama. Par Latvijas ieguldījumu idejas tālākā attīstībā un praktiskiem soļiem stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore, vadošā pētniece Vispārīgās ķīmijas tehnoloģiju institūtā un profesore Dagnija Loča un pēcdoktorants Kristaps Rubenis.

Una traducción muy libre, tanto que es una historia diferente

Islandē dzīvojošā latviete Andžela Zumente strādā policijā, kur šobrīd pastiprināti pievērš uzmanību tieši Covid karantīnas pārkāpējiem. Un vēl Andžela pati ir smagi pārslimojusi Covid-19, vīrusa sekas jūtot joprojām.

Pavisam drīz, 10.septembrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks atklāta Ziemeļvalstu literatūrai veltīta bērnu grāmatu izstāde „Grāmatu plūdi”. Izstādē būs apskatāmas Ziemeļvalstu grāmatas – gan tulkotās, gan oriģinālvalodās, tai skaitā Ziemeļvalstu literatūras balvas iepriekšējo gadu nominanti. Taču galvenais, ejot cauri izstādei, iespēja piedalīties dažādās aktivitātēs. Bērnu Literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova izrāda izstādi, kas iekārtota kā labirints, un atrodas Nacionālās bibliotēkas septītajā stāvā, līdzās Bērnu literatūras centram. Bērni tajā ieradīsies un apskati sāks, iznākot no lifta. Un tad viņiem pirmais uzdevums ir nomazgāt rokas, bet tualetā viņus sagaidīs Briesmonītis no grāmatas „Briesmonītis teica Nē!”. Grāmata „Briesmonītis teica Nē!” ir iznākusi latviešu valodā Dena Dimiņa tulkojumā un to kopīgi izgudroja trīs autori no Islandes, Fēru salām un Zviedrijas. Galvenais varonis ir liels, melns briesmonis, tagad tāds spoguļojas un noraugās uz ienācēju, kas pie izlietnes mazgās rokas. Tad mazais apmeklētājs varēs uzbūvēt pilsētu un māju pilsētā, izlīst cauri vulkānam, lai iejustos Ziemeļvalstu atmosfērā. Izstādē klātesoša ir Skandināvu mitoloģija, bet īpaši krāsaina un tēliem bagāti veidota kāda izstādes siena. Nākamajā stacijā mammas un tēti var lasīt priekšā tulkotās Ziemeļvalstu grāmatas, te to ir bagātīgs klāsts. Tepat arī zviln Midgardas čūska un, kā uzsver Silvija Tretjakova, tas mums ir mazāk zināms mitoloģijas tēls. Izstādes noslēdzošajā daļā iespēja uzrakstīt dzejoli, arī to ilustrēt vai tikai uzzīmēt un iemest pastkastē, trīs reizes mēnesī pastu tukšos un sūtīs balvas uz norādītajām adresēm. Izstādes ideja radusies Islandē, tās autore ir rakstniece un ilustratore Kristīne Ragna Gunarsdotira, bet izstādes dizaina adaptācija ir Tatjanas Raičiņecas ziņā. Bērnu literatūras centrā ir izveidots vikingu kuģis, kurā iesēžoties jāveic nopietnāks uzdevums - uzrakstīt piedzīvojumu, ko gribētu pieredzēt. Izstādes „Grāmatu plūdi” ir iecerēta Ziemeļu ministru padomes balvas bērnu literatūrā autoru popularizēšanai, no Rīgas tā tālāk ceļos uz Lietuvu un Igauniju. Latvisko vidi nomainīs mūsu kaimiņvalstu akcenti.

No 27. līdz 31. augustam Rīgā norisināsies četras starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla “Laiks dejot” izrādes – gan vairākas pirmizrādes, gan Latvijas laikmetīgās dejas vēsturē nozīmīga projekta atjaunojums. Festivāls “Laiks dejot”, kas tradicionāli notiek jūnija sākumā četru dienu garumā, šogad Covid-19 pandēmijas izraisīto ierobežojumu dēļ māksliniecisko programmu piedāvā pakāpeniski. Jūnijā festivāla ietvaros jau notika Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) topošo dejas mākslinieku darbi, kas bija veidoti attālināto studiju apstākļos. Oktobrī un novembrī plānots izrādīt Norvēģijas, Somijas un Islandes mākslinieku izrādes, tādējādi ļaujot iepazīt Ziemeļvalstu laikmetīgo deju un atklājot šī gada festivāla centrālo tēmu – Ziemeļi. Iecerēts, ka rudenī festivālā viesosies arī Slovēnijas mākslinieku izrāde, kas iezīmēs pāreju jau uz nākamā gada “Laiks dejot” tēmu – Balkāni. Radio NABA studijā uz sarunu viesojās Latvijas laikmetīgās dejas pioniere, pamatlicēja Olga Žitluhina ar stāstiem par izrādēm "Es biju šeit" un "Zūdības dejas".

Ir pienācis laiks, ēdot pusdienas, paskatīties uz kādu no pasaules valstīm, kurā ir kāds aktuāls politisks notikums, interesantas situācijas vai vienkārši aizraujošs raksturs. Un šodien mēs skatāmies uz Islandi jeb Īslandi, jeb Aislandi, vai kā nu kurā brīdī latviešu valodā ir bijuši piedāvājumi valsti saukt. 27. jūnijā šajā valstī gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Droši vien katram latvietim pirmajam, kam vajadzētu nākt prātā, būtu jābūt faktam, ka Islande bija pirmā valsts, kura atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Un tas notika jau 1991. gada 22. augustā. Proti, nākamajā dienā pēc tam, kad Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu jeb de facto atjaunoja valsts neatkarību. Piemērs, kad maza valsts bija drosmīga, kad to neviens negaidīja un tādējādi ne tikai palīdzēja otrai valstij ātrāk atgūt savu vietu suverēno valstu pulkā un kļuva par tās draugu, bet arī iegāja šīs citas valsts un tās iedzīvotāju vēsturē. Un tagad esam partneri NATO, Eiropas Padomē, Baltijas Jūras valstu padomē, kā arī Eiropas Ekonomiskajā zonā un Šengenas zonā. Islande ar tās 350 tūkstošiem iedzīvotāju (tā ir aptuveni tikai puse Rīgas), kuri lielākā daļa dzīvo galvaspilsētā Reikjavīkā (atkal līdzīgi kā Latvijas situācijā) vai citās pilsētās. Respektīvi, gandrīz visi Islandes iedzīvotāji dzīvo pilsētās. Neskatoties uz to, ka valsts ir plaša un daudzveidīga tās dabas dēļ. Bet tas nav traucējis valstij izmantot tai pieejamos dabas resursus ne tikai enerģētikā, bet arī lauksaimniecībā un ražošanā. Ģeotermālie un hidroelektro resursi, kā arī biotehnoloģijas tiek izmantotas ļoti plaši. Vulkāniskā aktivitāte ir nodrošinājusi lētus enerģijas resursus tālākai ekonomikas izaugsmei, sevišķi IT sektorā. Un, protams, arī tūrisma industrijā. Aprēķināts, ka valsti vispār apmeklē 4 līdz 5 reizes vairāk cilvēku gadā nekā tajā dzīvo. Jā, tūrisms, alumīnija ieguve un zvejniecība ir centrālie Islandes ekonomikas atbalsta punkti, pat ja lasis Islandē maksā dārgāk, nekā Latvijā. Dažādošana, tostarp IT sektora virzienā, protams, ir bijusi starp prioritātēm. Izņemot 2008. gada banku krīzi, kas atkal bija līdzīga Latvijas pieredzei, Islande ilgstoši ir piedzīvojusi augstu izaugsmi. Islandes IKP uz vienu iedzīvotāju (pēc pirktspējas paritātes) ir gandrīz divreiz lielāks par Latvijas un veido apmēram 47 tūkstošu eiro uz vienu iedzīvotāju. Kopējais saimniecības apmērs absolūtajos ciparos Islandei gan ir mazāks. Bet katrā gadījumā, izskatās pēc klasiskas Ziemeļvalsts, kurām arī mēs cenšamies līdzināties. Un mums vēl kāds brīdis ir jāpastrādā, lai kādu no tām noķertu. Bet pirms mēs pievēršamies Islandes prezidenta vēlēšanām, ir kāds ļoti svarīgs politiskais sasniegums, kuri par valsti ir jāmin. Islande ir visvecākā parlamentārā demokrātija pasaulē. Proti, Islandes parlaments Altings ir vecākais vēl jo projām darbojošais parlaments. Kopš 930. gada, kad tas tika pirmo reizi izveidots tas ir pārtraucis darbību tikai 19. gadsimta sākumā uz nepilnu pusgadsimtu. Pirmajā posmā parlaments sanāca pie vienas klints Tingvelīra nacionālajā parkā, otrajā posmā, pēc tā atjaunošanas kopš 1845. Gada, tas sanāk Reikjavīkā. Šis ir patiešām nozīmīgs sasniegums mazai valstij. Bet tas nav vienīgais, sevišķi prezidenta vēlēšanu kontekstā. Taisnība. Islande bija pirmā valsts pasaulē, kura ievēlēja sievieti valsts prezidentes amatā. Tas gan notika pavisam nesen – 1980. gadā. Bet toreiz ievēlētā Vigdis Finbogdotira vēl jo projām ir pasaulē visilgāk kalpojusī sieviete demokrātiski ievēlētā valsts galvas amatā. Bet tagad pievēršamies šī brīža prezidentam un gaidāmajām vēlēšanām, kuras notiks šogad 27. jūnijā. Par pārliecinošu favorītu tiek uzskatīts esošais prezidents Gudni Torlācijs Johannessons, jo vēl ne reizi nav zaudējis balsojumu. Viņam izaicinajumu meta kopumā pieci kandidāti, taču no tiem ir palicis tikai viens – uzņēmējs un ekonomists Gudmundurs Franklins Jonsons. Starp citu, viens no kandidēšanas nosacījumiem uz Islandes prezidenta amatu ir, ka kandidātam ir jāsavāc vismaz 1500, bet ne vairāk kā 3000 vēlētāju rekomendācijas no visiem četriem valsts kvadrantiem. Parakstus savākt gan izdevās tikai abiem minētajiem kandidātiem. Vēl interesantāk ir, ja neviens cits politiķis nebūtu izvirzījis savu kandidatūru, prezidents Johannessons turpinātu pildīt savu amatu vēl uz četrus termiņus. Un tā bez laika ierobežojuma. Islandes prezidenta kandidātu viedokļi un centrālās pozīcijas atšķiras, kā tas ir ierasts politikā. Tostarp, piemēram, par Islandes pievienošanos Eiropas Savienībai vai palikšanu ārpus tās. Bet, kā mums pastāstīja Islandē dzīvojošā Inga Tīrone, faktiski priekšvēlēšanu kampaņas centrā ir tikai viens jautājums. Runājot par jautājumiem, kas pašlaik jārisina esošajiem politiķiem, tostarp prezidentam, pirmkārt, ir jāmin koronavīrusa krīze, kas ir pamatīgi ietekmējusi arī Islandes tūrisma industriju un tātad arī valsts ekonomiku. Taču ir arī kāds izaicinājums, kurš Latvijā, iespējams, mazāk pieminēts, bet ārpolitikā, sevišķi mūsu reģiona valstu ārpolitikā, ļoti bieži aplūkots – Arktikas reģiona nākotne. Notikumu attīstība tuvākajos gados Arktikas reģionā bieži tiek piesaukta kā jaunā potenciālā konfliktu vieta pēc Tuvajiem Austrumiem, kur starp pasaules valstīm notiks cīņa par resursiem. Un, kā mums pastāstīja Dānijas ārpolitikas institūta viespētniece un arī bijusī Islandes Ārpolitikas institūta direktore Pia Hansone, Islandei, kā mazai valstij, izaicinājumi ir patiešām lieli: Rezumējot jāsecina, Islande ir maza, bet ekonomiski patstāvīga valsts. Tā izmanto resursus, kas tai ir pieejami un partnerus, kas ir tai apkārt, lai nodrošinātu savu dzīves līmeni. Vienlaicīgi, tās nacionālā drošība kļūst par tās centrālo izaicinājumu. Lai arī NATO dalībvalsts, tomēr aktualizējoties Arktikas jautājumam, valstij jāsāk arvien aktīvāk atgādināt par savām partnerībām pasaulē. Šis, acīmredzot, ir jāņem vērā arī Latvijai, atceroties par “diplomātisko parādu”, kas mums ir pret Islandi kopš 1991. gada.

Apņemšanās uzņemties lielāku atbildību par planētas saglabāšanu ir aktuāls jau vairākus gadus. Viens no veidiem, kā to izdarīt – meklēt jaunus veidus, kā neradīt lielāku piesārņojumu un kā panākt dabai draudzīgāku iepakojumu. Dizaineri piedāvā jaunas idejas, kā iepakojumu radīt no materiāliem, kuri dabā sadalās, neradot toksiskus atkritumus.  Pasaulē idejas ir dažādas. Ja pieminam pārtikas industriju, Islandes dizaineri piedāvā gaļas produktus iesaiņot gēlam līdzīgā caurspīdīgā vielā, kas vizuāli līdzinās plastikai un kas gatavota no dzīvnieka ādas. Itāļi izstrādājuši veidu kā ātrajā ēdināšanā nopērkamos ceptos kartupeļus pasniegt turzā, kas gatavota no kartupeļu mizām. Tāpat iepakojumā daļēji vai pilnībā izmanto cieti, cukurniedru šķiedras, aļģes, bišu vasku. Ražotājam jāizvēlas iepakojums, ko nosaka arī produkts, tā konsistence, sastāvs, uzglabāšana. Tāpat kā pats produkts, tas vēsta par uzņēmuma darbības filozofiju, un tas mums jāpamana starp tūkstošiem preču.  Kādas ir iepakojuma tendences, kas tieši ietekmē arī atkritumu šķirošanu, pārstrādi, tālāku izmantošanu? Raidījumā "Kāpēc dizains?" par to diskutē Latvijas Graudaugu pārslu ražošanas uzņēmuma "Milzu!" īpašnieks Enno Ence, kura uzņēmums 2015. gadā saņēmis labākā iepakojuma balvu Latvijā un 2016. gadā komunikāciju dizaina apbalvojumu "Red Dot Award", kā arī "Field Design Studio" dizainers Jānis Andersons, kura darbs pie "Kalve Coffe" dizaina izstrādes aizvadītā gada izskaņā apbalvots ar Baltijas iepakojuma dizaina NAPA sudraba medaļu. Vairāk šeit!

Raidījuma Piespēle uzmanības centrā šoreiz Rīgā notiekošais Kontinentālais kauss hokejā un gaidāmais pasaules čempionāts brīvajā cīņā.  Latvijas čempione hokejā "Kurbads" šajā nedēļas nogalē jau otro gadu pēc kārtas uzņem Kontinentālā kausa vienu no izspēles kārtām. Pretiniekos hokejam eksotiskie Spānijas un Islandes klubi, kā arī Jūliusa Šuplera vadītie Doņeckas "Donbass" vīri.  Savukārt nākamnedēļ sāksies pasaules čempionāts brīvajā cīņā, kurā dāmu konkurencē vienīgā Latvijas pārstāve būs Laura Skujiņa. Dodamies pie Lauras uz Jaunolaines sporta centru, kur viņa trenē mazos cīkstoņus. Laura raidījumā ļauj ieklausīties arī tajā, kādus norādījumus jaunajiem censoņiem viņa dod treniņos.

Šoreiz viss raidījums Piespēle atvēlēts ieskatam gaidāmajā Pasaules kausā futbolā, kas Krievijā sāksies jau nākamajā nedēļā. Latvijas Radio ārštata autors Māris Bergs debitē raidījuma vadītāja lomā un sarunājas gan ar Islandes žurnālistu par mazās valstiņas izlases pārsteidzošo ceļu uz Pasaules kausu, gan pašmāju futbola spēlētājiem un treneriem, kā arī gaidāmo spēļu komentētāju Anatoliju Kreipānu.

Muerte America, Top Cityrrush, Darwinismo Estetico, Barbas Legendario, Oxigenao Despierto, Yihad Forestal, Porno Escolar, Barba Plateada, Help UKrolonia, CorpoAutopistas, Abuela Revisionista, y mucho mas: VIDEOTECA REPORT --Homenaje al gran Issam Zahreddine https://m.youtube.com/watch?v=qmEHH8d6Wj0 --Homenaje a Givi & Motorola https://www.youtube.com/watch?time_continue=1&v=3Vm4muTIXME --"Pronto llegaremos.." https://www.youtube.com/watch?time_continue=26&v=c4LxQA5DGyM --Pelea de Transformers https://m.youtube.com/watch?v=Z-ouLX8Q9UM --Help Catalonia https://youtu.be/wouNL14tAks --Help Ukraine https://m.youtube.com/watch?v=Hvds2AIiWLA --Ukro desfiles https://m.youtube.com/watch?v=hFRFG1lNUBg --Putin se descojona de su ministro https://www.youtube.com/watch?v=FzWCypE56Fg --Primer aniversario asesinato Motorola https://m.youtube.com/watch?t=331s&v=Ps1OuaRhbd0 --El oxigenao despierto https://m.youtube.com/watch?v=QDAoGL9Fucc ENLACES --Porno escolar http://www.diariovasco.com/sociedad/porno-feminista-puede-20171015172418-nt.html --Like anorexico https://actualidad.rt.com/viral/252954-estudio-riesgo-anorexia-publicaciones-redes-sociales --Feijoo querido por el pueblo http://elprogreso.galiciae.com/noticia/769668/lanzan-artefactos-incendiarios-contra-la-residencia-oficial-de-feijoo --Tributo al Barbas iraqui http://www.dailystar.co.uk/news/world-news/649343/ISIS-Sniper-Iraq-Abu-Tahseen-Jihadi-Video-Pictures-PMUs-50-cal-Rifle-Army-Terrorists-Mosul --Bertin y Arevalo peleados http://www.lavanguardia.com/television/20171015/432094622926/arevalo-bertin-osborne-amistad-foto-paella.html --BocaChancla Naranja http://www.lavanguardia.com/internacional/20171018/432169926926/trump-familia-sargento-caido-niger.html --Palillerismo contra incendios https://www.swissinfo.ch/spa/reclusos-bomberos-de-california-combaten-los-feroces-incendios-por-un-d%C3%B3lar-la-hora/43594410 --Bares de Hacha http://www.diariovasco.com/sociedad/lanzamiento-hacha-nuevo-20171013192942-nt.html --Domingueros molestando a osos http://www.antena3.com/noticias/sociedad/denuncian-el-acoso-de-un-grupo-de-turistas-a-un-oso-en-la-montana- leonesa_2017101359e0d26a0cf27ece4d405d77.html --Bomberos de Detriot http://www.telecinco.es/informativos/sociedad/despido-bombero-detroit-robert-pattison-simbolo-racista_0_2450700660.html --Gijoncidio http://www.lne.es/gijon/2017/10/15/gijon-ciudades-europa-contaminacion-dia/2178227.html --Finde salvadoreño https://www.laprensagrafica.com/elsalvador/Nuevo-repunte-de-homicidios-20171016-0092.html --Ministro marroquí https://elpais.com/elpais/2017/10/16/opinion/1508163520_076706.html --Khalifos corta-agua https://www.debate.com.mx/mundo/Hombres-armados-amenazan-con-destruir-acueductos-en-Libia-20171017-0371.html --Independencia del Tamesis http://www.lavanguardia.com/internacional/20171017/432140431851/canvey-island-independencia-reino-unido-catalunya.html --Borrell Abengoista https://intereconomia.com/empresas/energia/borrell-testifica-las-indemnizaciones-millonarias-abengoa-20171013-1550/ --Desayuno ingles http://www.dailymail.co.uk/femail/article-4972824/Girls-dies-severe-allergic-reaction-pancake.html --Espachancla http://www.antena3.com/noticias/sociedad/feria-spannabis-que-comienza-este-viernes-madrid-quiere-mostrar-que-cannabis-mucho-mas-que-droga_2017101359e0fcae0cf2e892aa1e3a0b.html --Policia voladora en Dubai https://www.diariomotor.com/breve/moto-voladora-policia-dubai/ --El banquero acompañante https://www.elconfidencial.com/empresas/2017-10-17/presidente-cam-esquiva-carcel-tras-declarar-acompanaba-senoras_1462459/ --CorpoAutopistas https://cincodias.elpais.com/cincodias/2017/10/13/companias/1507893311_605221.html --Abuela revisionista http://www.lavanguardia.com/internacional/20171016/432124888602/prision-anciana-nazi-negar-holocausto.html --Narco-marisco http://www.latribuna.hn/2017/10/12/denuncian-robo-camarones-luego-utilizados-trasegar-droga/ --Dia del ketchup http://laestrella.com.pa/panama/politica/cochez-muchas-necesidades-pueblo-para-perder-tiempo-leyes-como-pindin/24027560 --Neoesclavismo http://www.lavanguardia.com/politica/20171017/432138434030/gobierno-da-golpe-mortal-al-combate-a-la-esclavitud-en-brasil-dice-fiscalia.html --Gorda aplasta-niñas https://www.infobae.com/america/eeuu/2017/10/18/pesa-155-kilos-y-aplasto-hasta-la-muerte-a-su-prima-de-9-anos-como-castigo/ --Congresista gusanera abducida ttps://www.infobae.com/america/eeuu/2017/10/17/florida-una-candidata-dijo-que-fue-secuestrada-por-extraterrestres-y-conto-su-experiencia/ --Inutil con soplete http://www.antena3.com/noticias/mundo/hombre-intenta-matar-aranas-soplete-acaba-incendiando-toda-casa_2017101759e63fe80cf27ece4d4b35ea.html --Ruina Fagor https://elpais.com/economia/2017/10/16/actualidad/1508161274_234046.html --Analfabetismo gitulgaro http://ecodiario.eleconomista.es/internacional/noticias/8670491/10/17/Operacion-casa-por-casa-en-Bulgaria-para-escolarizar-a-los-ninos-gitanos.html --Lider Neo-nancy britanico https://www.elespanol.com/mundo/europa/20171018/255225497_0.html --Bulgarukros vandalicos https://www.cibercuba.com/noticias/2017-10-17-u192519-e192519-rusia-pide-bulgaros-no-tuneen-monumentos-sovieticos-superheores --Suegrarrush http://www.cuatro.com/noticias/sociedad/abuso-sexual-suegra-carcel_0_2451225110.html --Tabarra habitual http://www.lavanguardia.com/internacional/20171016/432112866815/eeuu-maniobras-navales-corea-del-norte.html --Vendechufas nipones https://cincodias.elpais.com/cincodias/2017/10/12/companias/1507821950_909989.html --Darwinismo turistico http://www.lavanguardia.com/sucesos/20171012/432003760020/la-conducta-temeraria-que-le-ha-costado-la-vida-a-una-mujer-que-hacia-topless.html --Enana estafada https://www.elespanol.com/espana/tribunales/20171013/253975391_0.html --Maniobras habituales NATO https://mundo.sputniknews.com/europa/201710151073180244-militares-alemanes-alianza-alcohol/ --Botswana anti-independent https://www.elespanol.com/espana/20171013/253975278_0.html --ExDiputada millonaria https://www.lavozdegalicia.es/noticia/espana/2017/10/13/diputada-pp-dimitio-mes-revela-irse-patrimonio-600000-euros-oculto-congreso/0003_201710G13P18992.htm --Aero-giratorio http://www.elmundo.es/economia/empresas/2017/10/13/59e0dba7e2704e830b8b45dd.html --Pampliego readmitido http://www.eldiario.es/politica/Ucrania-retira-periodistas-espanoles-expulsados_0_696780548.html --Humor amarillo http://www.cuatro.com/noticias/viral/pasarela-cristal-metros-altura-Red_2_2450730166.html --Mohammed armado http://www.eldiario.es/politica/Marruecos-negocia-Rusia-adquisicion-tierra-aire_0_696430674.html --Libegalismo climático https://mundo.sputniknews.com/radio_voces_del_mundo/201710191073311699-san-juan-huracan-consecuencias-eeuu/ ESPECIAL VENEZUELA https://www.infobae.com/america/venezuela/2017/10/13/lilian-tintori-llamo-a-los-venezolanos-a-votar-en-las-elecciones-regionales-para-no-abandonar-a-los-presos-politicos/ http://www.lavanguardia.com/internacional/20171016/432113098703/elecciones-regionales-venezuela.html http://www.elmundo.es/internacional/2017/10/15/59e3bad2e5fdea1d758b459f.html http://www.elmundo.com.ve/noticias/economia/agro/construiran-cinco-ciudades-de-produccion-agric--1-.aspx --Opositor 0.9% https://mundo.sputniknews.com/rusia/201709071072174297-rusia-presidente-vciom/ --Sentencia atlantista https://www.swissinfo.ch/spa/tribunal-para-antigua-yugoslavia-emitir%C3%A1-fallo-sobre-mladic-el-22-de-noviembre/43608562 --Paris Hilton rusa http://www.elmundo.es/internacional/2017/10/19/59e859ffca474114308b4681.html --Buitres sobrevolando https://www.ukrinform.es/rubric-economy/2325395-el-presidente-del-banco-mundial-visita-ucrania-por-primera-vez-en-muchos-anos.html --Inaugurados monumentos a Givi y Motorola en Donetsk. https://es.news-front.info/2017/10/17/rp-de-donetk-monumentos-a-los-heroes-motorola-y-givi-video/ --Islandes vendemotos http://www.elnacional.cat/es/politica/independencias-balticas-islandia-hannibalsson_201720_102.html --Perro Loco sube la moral https://es.news-front.info/2017/10/19/pronto-nosotros-llegaremos-ejercito-de-los-eeuu-en-ucrania-video/ --Pruces estonio https://politica.elpais.com/politica/2017/10/14/actualidad/1508007691_977551.html --Rey porno vs. Trump http://www.abc.es/estilo/gente/abci-porno-ofrece-10-millones-dolares-informacion-contra-trump-201710151903_noticia.html --Wifi taleguero https://actualidad.rt.com/actualidad/252923-presos-ohio-construir-computadores-ocultar-techo --Necrorrush in fraganti https://www.infobae.com/america/america-latina/2017/10/18/un-hombre-sorprendio-a-un-enfermero-abusando-del-cadaver-de-su-esposa/ --Ojo tatuado https://www.infobae.com/america/wapo/2017/10/18/se-tatuo-el-globo-ocular-sufre-de-dolor-y-quedo-parcialmente-ciega/ --Iridio suelto https://www.infobae.com/america/mexico/2017/10/17/seis-estados-de-mexico-estan-en-alerta-por-el-robo-de-una-fuente-de-energia-radiactiva-de-una-camioneta/ --Casta azteca http://diario.mx/Nacional/2017-10-16_e48676d7/utiliza-helicoptero-oficial-para-ir-al-golf/ --Schengen atlantista https://mundo.sputniknews.com/defensa/201710141073166869-fronteras-problema-otan-europa/ --Drones hackeados http://www.zerohedge.com/news/2017-10-14/us-reaper-drone-shot-down-over-afghanistan --Periodista cepillada https://elpais.com/internacional/2017/10/16/actualidad/1508171781_570535.html --Victoria de Rody http://spanish.almanar.com.lb/136380 --Bandera usurpadora harram https://www.haaretz.com/israel-news/sports/1.817595 --Ojo tatuado http://www.laverdad.es/sociedad/queda-ciega-tras-20171001190548-nt.html --Disputa fronteriza http://sunnewsonline.com/land-dispute-cameroun-gendarmes-invade-nigerian-territory-injure-6/ ----Viruela del mono https://www.vanguardngr.com/2017/10/monkey-pox-expert-advocates-ban-importation-rodents/ https://www.vanguardngr.com/2017/10/return-monkey-pox-ailment-no-cure-39-years/ --Fulanis http://sunnewsonline.com/gunmen-kill-27-in-fresh-herdsmens-attack-in-plateau/ https://www.vanguardngr.com/2017/10/one-dead-30-houses-destroyed-another-plateau-attack/ --Saif Gaddaffi https://www.middleeastmonitor.com/20171018-gaddafis-son-plans-political-comeback-in-libya/ --Ninja anti-ortodoxos https://www.washingtonpost.com/news/worldviews/wp/2017/10/18/female-israeli-soldier-uses-ninja-moves-on-threatening-crowd-of-ultra-orthodox-protesters/ --Chipocalysis https://www.theguardian.com/world/2017/oct/16/chipocalypse-potato-shortage-in-new-zealand-sparks-crisp-crisis --Boris bocazas http://www.thenational.scot/news/15601410.Boris_Johnson_refuses_to_apologise_for__dead_bodies__Libya_joke/ --Ofensiva Taliban https://timesofindia.indiatimes.com/world/south-asia/taliban-kill-at-least-43-afghan-troops-as-they-storm-base-officials/articleshow/61141746.cms --Martires Emiraties http://gulfnews.com/news/uae/society/two-emirati-martyrs-laid-to-rest-1.2108571 --Degeneracion reptil http://www.mirror.co.uk/news/world-news/sick-brits-travelling-serbia-sex-11360625 --Asalto en Zarzuela http://m.elconfidencialdigital.com/casas_reales/Zarzuela-alerta-irrupcion-hombres-armados_0_3021897820.html --Concierto modernizador http://amp.elnuevoherald.com/noticias/mundo/article178991551.html --Boda egipcia https://trome.pe/actualidad/internacional/egipto-matrimonio-mata-nino-escopetazo-video-64832 --Amistades de Salmancito http://english.alarabiya.net/en/News/gulf/2017/10/17/Saudi-Crown-Prince-meets-with-the-commander-of-the-Pakistani-Army.html --Vikingos takbir https://mundo.sputniknews.com/increible/201710151073192728-vikingos-ropa-musulmanes-historia/ --Sabina bocachancla habla de Chavez y Maduro https://www.metroecuador.com.ec/ec/entretenimiento/2017/10/16/joaquin-sabina-hablo-correa-moreno-chavez-maduro.html --Yihad forestal http://m.20minutos.es/noticia/3162922/0/localizan-globos-con-bengala-salceda-lejos-fuegos-guardia-civil-investiga-si-esta-relacionado/ http://es.blastingnews.com/internacionales/2015/12/isis-experimenta-el-lanzamiento-de-globos-explosivos-contra-los-ataques-aereos-a-mosul-00706205.html http://www.mirror.co.uk/news/world-news/isis-use-dora-explorer-balloons-7528685 --Georgie transferencias https://www.wsj.com/articles/george-soros-transfers-18-billion-to-his-foundation-creating-an-instant-giant-1508252926 --Pinchando peluqueros https://actualidad.rt.com/viral/252885-cliente-asesinato-peluquero-brocheta --Robapitillos Detroit http://www.detroitnews.com/videos/news/local/wayne-county/2017/10/17/man-steals-1000-worth-cigarettes-westland-dollar-store/106737386/ --Juez que ni lee los sumarios http://www.detroitnews.com/videos/news/local/michigan/2017/10/17/judge-rescinds-child-custody-rapist/106749050/ --Burbuja Detroit https://www.cronista.com/negocios/Con-us-60.000-se-compra-una-casa-en-Detroit-que-da-retorno-anual-de-12-20171017-0001.html --Franciarrush http://www.prensa-latina.cu/index.php?o=rn&id=124660&SEO=violencia-sexual-afecta-a-cientos-de-miles-de-franceses-segun-report --Mafia siciliana chingando petroleo libio http://www.prensa-latina.cu/index.php?o=rn&id=124659&SEO=desmantelan-en-italia-red-para-importacion-ilegal-de-petroleo-libio --Animales dopados https://www.elespanol.com/reportajes/20171013/253975583_0.html --Capta Salafos Palamos https://www.elespanol.com/espana/20171017/254974656_0.html --Chancla ardiente http://www.laprensasonoma.com/cosechas-de-marihuana-en-el-norte-de-california-destruidas-por-ceniza-toxica/ --Farmafia Funcionando http://www.eldiario.es/sociedad/cancer-quimioterapia-salud-ciencia_0_696780761.html --Xi lo tiene claro http://www.elmundo.es/internacional/2017/10/18/59e703b5e2704e7c268b46a3.html --Fraude de la diarrea http://www.abc.es/sociedad/abci-primera-condena-carcel-gran-bretana-fraude-diarrea-201710141250_noticia.html --Apatrida georjukro monta otro maidan https://mundo.sputniknews.com/politica/201710181073272750-politica-moscu-europa-ucrania-manifestaciones-inestabilidad/ --Prensa Liberiana. https://www.elespectador.com/noticias/el-mundo/un-tablero-el-periodico-mas-leido-de-liberia-articulo-718546 --Canales salafos de Telegram reclaman la autoria de los incendios https://www.elespanol.com/reportajes/20171017/254975304_0.html --Safaris humanos en la India http://www.cnnchile.com/noticia/2017/10/18/denuncian-safaris-humanos-en-india --Charruas revisionistas http://www.cnnchile.com/noticia/2017/10/18/vandalizan-memorial-del-holocausto-en-montevideo --Top Taharrush (Las 10 ciudades mas peligrosas del mundo para las mujeres) http://www.cnnchile.com/noticia/2017/10/18/estas-son-las-10-ciudades-del-mundo-consideradas-las-mas-peligrosas-para-las --El Bicho te saca los cuartos https://www.losreplicantes.com/articulos/fan-paga-32000-euros-pasar-hora-cristiano-ronaldo/ --Modernizacion Hadith http://www.arabnews.com/node/1179456/saudi-arabia http://www.arabnews.com/node/1179901/saudi-arabia --Atraccion sexual Genetica https://www.losreplicantes.com/articulos/madre-enamorada-hijo-bebe-incesto/ --Dia del Doritero http://www.elmundo.es/f5/comparte/2017/10/19/59e77fbd22601db82d8b459f.html --Miami Beachs https://www.infobae.com/america/eeuu/2017/10/18/miami-beach-adelanta-la-hora-de-cierre-de-sus-playas-por-motivos-de-seguridad/ --Nuevo Pacifico https://timesofindia.indiatimes.com/india/warning-for-china-as-us-hails-india-partnership/articleshow/61141450.cms --Guerra Narco https://www.infobae.com/america/mexico/2017/10/18/guerra-narco-en-un-municipio-mexicano-casas-quemadas-escuelas-sin-clases-y-un-pedido-para-que-la-gente-no-salga-de-su-casa/ --Epidemia Michael Douglas http://www.cnnchile.com/noticia/2017/10/18/una-discreta-epidemia-de-cancer-se-extiende-entre-hombres --Robo de Material Radioactivo en Chile http://www.cnnchile.com/noticia/2017/10/18/peligroso-equipo-radioactivo-fue-robado-en-maipu --Nep Pensionista http://www.elperiodico.com/es/economia/20171017/gobierno-subira-pensiones-025-6359714 --Recluta Mercenarios contra Rody http://www.europapress.es/internacional/noticia-detenida-mujer-filipinas-intentar-reclutar-extranjeros-reforzar-estado-islamico-marawi-20171018122140.html --La farsa de Aylan continua http://www.europapress.es/epsocial/derechos-humanos/noticia-homenaje-nino-sirio-aylan-kurdi-dia-mundial-alimentacion-20171015123256.html --Concurso de perros Harram http://www.arabnews.com/node/1179826/saudi-arabia --Boletas Trucha https://www.clarin.com/politica/boletas-truchas-vieja-trampa-electoral-inducir-error_0_ryMKt7BpW.html --Comida en el Piolin. https://okdiario.com/espana/2017/10/19/comida-policias-alojados-piolin-cataluna-pescado-anisakis-tortilla-empanada-1431271 --Melania usa dobles?¿? http://www.dailymail.co.uk/news/article-4995134/Conspiracy-theory-suggests-Melania-using-body-double.html --Zoofilico mas famoso de Europa https://www.losreplicantes.com/articulos/zoofilo-mas-famoso-europa-sexo-anal-perro/ --Claves para el endudamiento sostenible https://www.libremercado.com/2017-02-13/endeudamiento-sostenible-es-posible-1276592471/ --Rep Sprska dice no a la Otan http://m.europapress.es/internacional/noticia-republica-srpska-declara-militarmente-neutral-pide-referendum-entrada-otan-20171018154128.html --Bombardeo de Gran Lider http://spanish.almanar.com.lb/137216

10.19.17 Ready to Unload: with Cal and Sanpete Show Rundown A Block The Yankees are one game away from going to the World Series. How did they get back here so fast? Sanpete knows... Meet the Afterthoughts, Meet the Aftertoughts, step right up and ignore the Afterthoughts. B Block Hey you guys, Jets got robbed last week in NE and Cal snapped, like really snapped. Much needed release. Who are the Jets this year? (I am a walrus...) The Giants will now rip off 11 straight wins, because 2016-17 C Block (aka the "Apologies to Lindsey Buckingham" block) The Islandes are off to a completely middling start. Anything to be excited about? Prolly not. THE FUNLOAD™ (a fun, non sports related unload, as led by Bishop PJ): It's back to the Funload! Pants optional, all opinions welcome! Let's get loose!

Skan jau simtais raidījums Septiņas dienas Eiropā. Šoreiz raidījuma fokusā Ziemeļvalstis. Skaidrosim, kāpēc pasaule cenšas atdarināt to sabiedrības modeļus un panākt līdzīgu iedzīvotāju apmierinātības līmeni. Vēl raidījumā saruna par Ziemeļu un Baltijas valstu astotnieku, kuru šogad vada Latvija. 2016. gada 1. janvārī Latvija pārņēmusi prezidentūru Baltijas valstu trīspusējās struktūrās Baltijas Asamblejā, Baltijas Padomē un Baltijas Ministru padomē, kā arī koordinējošās valsts pienākumus Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības formātā "Nordic-Baltic Eight" (NB-8). Runājam arī par drošības prioritātēm mūsu reģionā, par nesen izvirzīto Somijas - Zviedrijas aizsardzības ūnijas ideju un abu valstu neiekļaušanos, bet mērķtiecīgu tuvināšanos NATO. Raidījuma viesis: Ārlietu ministrijas politiskais direktors Eduards Stiprais. ​ Rubrika "Komentārs": Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs komentē šogad plānoto Mātes Terēzes iecelšanu svēto kārtā.  "The Economist”: Ziemeļvalstis - "nākamā supermodele” Ziemeļvalstis, kuras sastāv no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes, jau vairākus gadus tiek daudzinātas par paraugu citām pasaules valstīm. Laikraksts “The Economist” mūsu ziemeļu kaimiņus nosaukuši par “nākamo supermodeli” un saviem lasītājiem iesaka, gadījumā, ja nākamajā dzīvē viņiem lemts būt vidējiem talantiem apveltītiem un ar tik pat vidējiem ienākumiem, atdzimt kādā no Ziemeļvalstīm. Tās ir mazas, bet ļoti spēcīgas un ļoti laimīgas valstis. Pagājušajā nedēļā iznāca kārtējais laimes Apvienoto Nāciju organizācijas sastādītais tops un Ziemeļvalstis, kā ierasts, atrodas topa pirmajā desmitniekā; to varētu pat uzskatīt par daļu no Ziemeļvalstu publiskā tēlā. Par laimīgāko valsti kārtējo reizi atzīta Dānija. Ludvigs Lindstroms, Globālās laimes organizācijas prezidents, kurš ir dzimis Zviedrijā,  intervijā CNN kā vienu no spēcīgākajiem ziemeļnieku laimes noslēpumiem minēja demokrātiju. “The Guardian” rakstā par Ziemeļu laimi atklāj šīs laimes ēnas puses, kas savukārt pasaules laimes reitingā neparādās - dāņi ir otrie lielākie antidepresantu patērētāji pasaulē, turklāt ar milzīgiem personiskajiem parādiem. Somijā uz Rietumeiropas fona ir ļoti augsta slepkavību statistika, un alkohols ir galvenais nāves cēlonis somu vīriešiem. Bet Zviedrijā ir augsts jauniešu bezdarba līmenis – 18,8%. Savukārt kā pozitīvo var atzīmēt to, ka no piecām Ziemeļvalstīm tikai vienā – Islandē, studentiem par mācībām jāmaksā. Liels nopelns ziemeļnieku laimei ir sociālā un finansiālā stabilitāte, veselības aprūpe, drošības spilveni pabalstu izteiksmē un bezmaksas izglītība gandrīz visās Ziemeļvalstīs. Protams, lai to visu nodrošinātu valstīm ir jābūt ar lieliem ienākumiem un to nodrošina viens no augstākajiem nodokļu slogiem pasaulē. Katrā no valstīm tie, protams, atšķiras, un piemērotais iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir progresīvs un, piemēram, Somijā var pārsniegt pat 60%. Tā pat piemērojamas arī dažādas nodokļu atlaides un pabalsti cilvēkiem ar mazākiem ieņēmumiem.  

Šodien raidījumā viens no savdabīgākajiem Latvijas mūziķiem Raimonds Tiguls, par kuru raidījuma autore Lia Guļevska saka: "ļoti latvisks ar pasaules vēju matos". Komponists un producents, kura mūzikas albumi tiražēti vairāk nekā 20 mūzikas izlasēs Vācijā, Šveicē un Beneluksa valstīs. 2007. gadā viņš piedalījies projektā Lībiešu krasts - Gotlande, 2008. - nodibinājis mūzikas izdevniecību SIA Moonlight Sound Design, 2010. gadā - Pasaules mūzikas un mākslas fondu. Sadarbojies ar pašmāju un ārvalstu dziesmu tekstu autoriem, instrumentālās mūzikas izpildītājiem, Latvijā un pasaulē zināmiem solistiem un muzikālām apvienībām, tajā skaitā Islandes, Gruzijas un Armēnijas mūziķiem. Atkārtoti ieguvis Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas.