Podcasts about sieviet

Jau sen vēlējos interviju ar uzņēmēju Ievu Plaudi. Lielākajai daļai cilvēku, kuri zina viņas vārdu, tas saistās ar skaistumkopšanas nozari. Mani vienmēr ir pārsteigusi Ievas spēja runāt ne tikai biznesu, bet arī par savu dzīves ceļu - biznesu skarbajos laikos, pārcelšanos uz dzīvi Vācijā, darbu un biznesu tur, vēža diagnozi un ārstēšanos, atgriešanos Latvijā, sava izskata pārvērtībām, veselīgu dzīvesveidu un sava ceļa iešanu.Ieva ir Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas (LAKRA) valdes priekšsēdētāja un AS “Lawrence Asset Management” direktore. Sarunā pievērsāmies viņas ceļam uzņēmējdarbībā, iespējām un dzīvesmākslai, ko paver briedums, kas ir privilēģija, nevis iemesls pārdzīvojumiem.Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Saites uz intervijā pieminēto informāciju atradīsi Cilvēkjaudas 223. sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads5:01 Četrdesmit piecu instensīvu darba gadu pieredze. Ar ko tā sākās9:06 “Caur darbu es esmu mēģinājusi izprast sevi, izprast pasauli”10:07 Kā divas dažādas pasaules - tēvs mākslinieks un māte stomatologs veidoja jaunas meitenes dzīves uztveri12:05 “Latvijā sievietes nav apspiestas. Sievietēm ir iespējas. Bet iespēja nav apsolījums”15:27 Bezgalīga cīņa par varu, 17 gadus strādājot kopā ar vīru18:02 Par spēju novērtēt, kas mums ir dots19:16 Kā atšķiras darījumu vides dažādās valstīs 22:15 Kas bija grūtāka - emigrācija uz Vāciju vai reemigrācija Latvijā26:07  “Es domāju, ka mēs  izvēlamies profesiju intuitīvi, atbilstoši tam, kurā mēs labi jūtamies”29:09 Novērojumi par to, kas raksturīgs katram cilvēka gadu desmitam31:57 Kas ir Ievas Plaudes profesija33:13 “Kosmētikas ražošana ir kaut kas pa vidu starp mašīnbūvi un ķīmisko rūpniecību” 36:12 Vai Ieva Plaude pati izmēģina visus iespējamos kosmētikas līdzekļus38:19 Kas ir skaistumkopšanas pamatu pamats40:42 Sastapšanās ar vēža diagnozi, secinājumi un radikālas izmaiņas dzīvesveidā46:02 Badošanās kā sava rakstura treniņš48:12 Veids, kā izlādēties, kad nedrīksti ne uz vienu sabļaut50:03 “Cīņa ar sevi nebeidzas nevienu brīdi” - par pašdisciplīnu52:54 Ieva par veiktajām plastiskajām operācijām57:40 Kāda ir brieduma priekšrocība59:34 Par komentāriem par cita cilvēka izskatu1:01:43 Ievas Plaudes kļūdu apstrādes algoritms1:06:54. “Katram cilvēkam ir ēnas puse. Katra diena ir melna un balta”1:08:22  Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu1:09:22 Konkrētā vecuma posma pozitīvās lietas un izaicinājumi1:15:05 Ieva Plaude - dzīves māksliniece

Internetā ievērojamu uzmanību guvusi satraucoša vīriešu kopiena, ko dēvē par "inceliem". Šie ir jauni vīrieši, kuru tiešsaistes diskusijas fokusējas uz rasismu, sevis nicināšanu, naidu pret sievietēm un sabiedrību kopumā. Pētnieki, mediji un politiķi norāda, ka inceli ir nopietns apdraudējums sabiedrībai, demokrātijai un vienlīdzībai.  "Latvijas Avīzes" žurnāliste Līga Aija Lagzdiņa intervijā ar jauniešu psihoterapeitu Nilu S. Konstantinovu, Centra "Marta" sabiedrisko attiecību vadītāju Martu Kraujiņu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asoc. prof. Kristīni Dupati un somu pētnieci   Emīliju Lounelu apspriež iemeslus, kādēļ daudzi jauni vīrieši pievienojas šai kopienai, un vai arī Latvijas varasiestādēm būtu jāpievērš uzmanība šim fenomenam. Raidieraksts ir Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras viedokli. Ne Eiropas Savienība vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūra nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. Funded by European Union. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarly reflect those of the European Union or the European Education and Culture Executive Agency (EACEA). Neither the European Union nor EACEA can be held responsible for them.

Stāsta sociologs, zinātniskā institūta Baltic Studies Centre vadošais pētnieks, LU profesors Tālis Tisenkopfs Šovasar ceļi mani aizveda uz Krakovu. Šī bija mana ceturtā reize pilsētā, bet ne reizi nebija izdevies apmeklēt Čartoriski muzeju un redzēt Leonardo gleznu "Dāma ar sermuliņu". Beidzot biju izlēmis to izdarīt, un pēc sanāksmes devos vecpilsētas virzienā. Pirms bulvāru loka pamanīju jaunizveidotu pilsētas dārzu, kura agrāk te nebija. Koki vēl mazi, bet miskantes jau sakuplojušas; mākslīgajā strautā čaloja ūdens. Dārzu no jaunbūvēm šķīra metāla žogs, pie kura bija piestiprināta gara fotoplakātu virkne. Gluži kā lielie fotoplakāti pie Luksemburgas dārza restotā žoga Parīzē. Es pievērsu uzmanību fotogrāfijā redzamajam sievietes tēlam – gudra, reljefa seja, liels deguns, pirksti, kas tur papīra lapu – Vislava Šimborska, 100 gadu. Nākamajā fotogrāfijā viņa sēdēja bērnu ratiņos aukļu un guvernanšu ieskauta, tad tēvam klēpi uz terases. Fotogrāfiju retrospekcija aizveda pie bērnības sejas, kurā bija ierakstīts, kas viņa kārdeiz būs – Nobela prēmijas laureāte. Redzošas acis, augsta piere, viegls smaids. Tālākās fotogrāfijas rādīja jaunības ainas – kustībā esošas figūras uz Parīzes ielu fona. Blakus viņai arvien bija tādi paši enerģiski, viegli tērpti un slaidi cilvēki. Nobela laureāte – es apstājos un mēģināju minēt disciplīnu. Fizika? Ķīmija? Acu priekšā uzpeldēja Tartu muzejā reiz redzētā slavenu sieviešu zinātnieču fotogrāfiju galerija, bet nevarēju atcerēties uzvārdus, un arī viņu sasniegumi bija izplēnējuši atmiņā. Būt sievietei Nobela laureātei kaut ko nozīmē. Tikai 65 sievietes saņēmušas šo atzinību, kamēr vīriešu ir vairāk kā 900. Sievietēm to parasti piešķir literatūrā vai miera jomā. Pie nākamās fotogrāfijas bija virsraksts "Literārās spēles", bet aiznākamā atkal visu sajauca, jo tur bija rakstīts "kopā ar Kornelu" – vīrietis un sieviete stāvēja, ar plaukstām atspiedušies pret apaļu galdu, noliekušies viens pret otru, un smaidīja. Pazibēja alūzija – Kornela Universitāte Ņujorkā, tātad tomēr fizika vai medicīna. Vēlāk noskaidroju, ka Kornels bija viņas dzīvesdraugs, bet Nobela prēmiju viņa saņēmusi literatūrā 1996. gadā. Kornelam veltīts viens no Šimborskas pazīstamākajiem dzejoļiem "Kaķis tukšā dzīvoklī", kas Ulda Bērziņa atdzejojumā skan šādi: Nomirt – to kaķim nedrīkst nodarīt. Ko kaķis lai iesāk tukšā dzīvoklī. Vai rāpties sienās. Trīties starp mēbelēm. It kā nekas nebūtu mainījies, tomēr viss nomainīts. It kā nekas nebūtu pārvietots, bet viss citā vietā. Un naktīs lampa vairs nedeg. Vislava Šimborska (Wislawa Szymborska, 1923-2012) Krakovā nodzīvoja visu mūžu, un uz jautājumu, kāpēc sarakstījusi tik maz dzejoļu, atbildēja: "Man ir papīrgrozs." Nākot atpakaļ no muzeja, vēlreiz izeju cauri dārzam. Pēdējais plakāts ir liela fotogrāfija – daudz cilvēku, februāra sniegs lielām pārslām. Izskatās pēc pilsētas laukuma, bet ir kapsēta. Šimborskas bēres.  Dzejnieks nerada kontekstu, dzejnieks nerada reliģiju un netēlo pravieti. Visas pielīdzināšanas ir nevietā. Dzejnieku vajag ieraudzīt viņa dzejolī. Piemēram, "1973. gada 16. maijā" Viens no daudzajiem datumiem, kas man vairs neizsaka neko. Lieliem dzejniekiem varbūt piedienētu būt apglabātiem pilsētas laukumā. Šimborskas dzeja turpinās arī nākamajā pilsētas rajonā, kur kādreiz atradās radošais kvartāls, darbojās jocīgi biznesi, rosījās tetovēti cilvēki un bija pilns ar jauniešiem. Tagad kvartāls ir slēgts, to pārpirkuši attīstītāji. Taču uz būvlaukumam apjoztā žoga grafiti stilā uzrakstītas Šimborskas varbūt slavenākās dzejas rindas – vispirms poļu, tad angļu, tad ukraiņu un tālāk arī citās valodās. Latviski es tās tulkotu: Prieks rakstīt. Spēks saglabāt. Mirstīgās rokas atriebība.

Trīs latviešu zinātnieces ieguvušas Baltijas stipendiju sievietēm zinātnē. Godalgoto pētījumu jomu vidū ir koksnes ķīmija, nanofizika, folkloras un filozofijas jautājumi. Raidījumā Zināmais nezināmajā tiekamies ar godalgotajām pētniecēm: ķīmijas doktori Danielu Godiņu, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļas vadošo pētnieci un asociēto profesori ētikā Anni Sauku un Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūta pētnieci un zinātņu doktora grāda kandidāti Līgu Ignatāni. Baltijas valstu zinātņu akadēmijas sadarbībā ar UNESCO nacionālajām komisijām jūnijā izsludināja kopīgu stipendiju konkursu zinātniecēm "Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2024". Deviņas izcilas Baltijas zinātnieces katra saņem stipendiju 7000 eiro apmērā. Kopīgās stipendijas mērķis ir atbalstīt sievietes zinātnieces, lai viņas varētu veidot karjeru zinātniskās pētniecības jomā Baltijas valstīs, kā arī popularizēt jauno zinātnieču sasniegumus un iedrošināt talantīgākās studentes izvēlēties zinātnieces profesiju.

Valsts aizsardzības dienestā obligātā kārtā būtu jāiesauc abu dzimumu pārstāvji – gan vīrieši, gan sievietes, intervijā raidījumā Krustpunktā pauda Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš aicināja politiķus izvērtēt šo ideju. Politiķiem ir atšķirīgi viedokļi par šo ierosinājumu. Viedokļus uzklausām arī Krustpunktā. Diskutē četru Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji: Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, ekspremjers Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts), Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētāja vietniece Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja, bijusī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš (Jaunā Vienotība).  

Valsts aizsardzības dienestā obligātā kārtā būtu jāiesauc abu dzimumu pārstāvji – gan vīrieši, gan sievietes, intervijā raidījumā Krustpunktā pauda Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš aicināja politiķus izvērtēt šo ideju. Politiķiem ir atšķirīgi viedokļi par šo ierosinājumu. Viedokļus uzklausām arī Krustpunktā. Diskutē četru Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji: Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, ekspremjers Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts), Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētāja vietniece Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja, bijusī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš (Jaunā Vienotība).  

Šī gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta pētījumiem par sieviešu darba dzīves izmaiņām gadsimtu laikā. Kā mainījušās sociālās normas, tradīcijas un ģimenes un ko ekonomikai nozīmē sievietes darba tirgū? Kur ir meklējami cēloņi 21. gadsimta nevienlīdzīgajam atalgojumam? Nobela prēmija ekonomikā piešķirta amerikāņu ekonomistei Klaudijai Goldinai par pētījumiem, kas palīdzējuši izprast sieviešu lomu darba tirgū. Kā uzsvērusi akadēmija, tad Hārvarda universitātes profesores Goldinas “pētījumi atklāj pārmaiņu cēloņus, kā arī galvenos joprojām pastāvošās dzimumu nevienlīdzības cēloņus”. Akadēmijas paziņojumā norādīts, ka Goldinas darbs “sniedzis pirmo visaptverošo pārskatu par sieviešu ienākumiem un līdzdalību darba tirgū gadsimtu gaitā”. 77 gadus vecā Goldina ir trešā sieviete, kurai piešķirta Nobela prēmija ekonomikā.  Pie kādiem secinājumiem tad Klaudija Goldina nonākusi un kā viņas sniegumu vērtē pašmāju ekonomisti un citu jomu speciālisti, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Mārtiņš Danusēvičs un Rīgas Stradiņa universitātes maģistra studiju programmas “Sociālā antropoloģija” lektore un pētniece Diāna Kiščenko. Karjeras izaugsmes iespējas kantoristēm savulaik Latvijā Mašīnrakstītājas, lietvedes, stenogrāfistes jeb, kā šis profesijas pārstāves dēvēja Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, kantoristes - tas bija jauns darbs izglītotām, ambiciozām sievietēm ceļā uz karjeru un finansiālu neatkarību, tā, runājot par 19. un 20. gadsimta mijas jauno darbu biroju pasaulē, teic literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone. Kādi pienākumi bija jāveic šīm kantoristēm, kāds bija atalgojums un cik augstu pa karjeras kāpnēm varēja uzkāpt sekretāre starpkaru Latvijā, stāsta pētniece. "Iepriekšējā  pavasarī reģistrēti ir 2500  inteliģento bezdarbnieku. No tiem 75 procenti sievietes – 120 kantoristes un mašīnrakstītājas un 670 vienkāršu kantoristu. Inteliģentus darba spēkus visvairāk pieprasa privātuzņēmumi un meklē grāmatvežus, kantoristus un valodu pratējus. Tiem arī izdodas vietas  atrast,” tā 1924. gadā drukāts laikrakstā „Latvis”. 19. un 20. gs. mijā, sākoties industriālajai revolūcijai, darba tirgū parādās jauna profesija – mašīnrakstītāja. Tika apgalvots, ka sievietes rakstāmmašīnas lietošanā ir dabiski veiklākas nekā vīrieši, bet iespējams, vēl svarīgāk  bija tas, ka sievietes varēja nodarbināt pa mazāku  samaksu, teic Latvijas Universitātes literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore, literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone. Viņa stāsta par tolaik jauno profesiju – mašīnrakstītāju, kam laika gaitā  pievienojās citi  pienākumi  lietvedībā.   „Sēžu atkal departamentā. Mani pirksti veikli slīd pār rakstāmmašīnas kauliņiem. Te nu mēs esam atkal visas četras. Pāri mums krīt papīru plūdi un putekļi. Vai tā ir dzīve? Kāda lauciniece iemaldījusies mūsu istabā. Kas mums nekaišot – sēžot un blisinot tikai acis. Viņai jābrienot dubļi un neesot neviena brīva brīža. Tā ir sārta un apaļa sieva. Kaut tā zinātu, cik skumja ir mūsu dzīve! Darbs tiešām nav grūts, bet vai tas ir viss, ko cilvēks grib no dzīves?” Šādu epizodi no mašīnrakstītājas ikdienas attēlo rakstniece Elvīra Kociņa 20. gs. 30. gadu otrajā pusē publicētajā romānā „Pēdējā laime”. Lai arī darbs nebija nekāda medusmaize, tomēr  tas nozīmēja kaut kādu finansiālu neatkarību un iespēju tikt augstāk pa karjeras  kāpnēm, ja ne profesionālajā jomā, tad izdevīgi apprecoties. Jo īpaši tas attiecās uz ārlietu resoru, kur bieži vien par diplomātu kundzēm kļuva turpat strādājošās mašīnrakstītājas un sekretāres.    

Ar gadiem mūsu dzirde, tāpat kā citas organisma funkcijas, turpina pavājināties, bet tas nenozīmē, ka šo procesu nevar palēnināt. Kā saglabāt labu dzirdi visa mūža garumā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, ārste - otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga un audioloģe, RSU docente Sandra Kušķe. "Laikam ejot, cilvēkam visas funkcijas pasliktinās, arī dzirde, diemžēl daba tā ir noteikusi. (..) Gan vides piesārņojuma faktori, gan trokšņi, skaļas skaņas, ko apēdam, kā guļam, cik stresojam, tie ir galvenie faktori, kas veicina šūnu novecošanos, aizsargspēju barjeru mazināšanu, tas var novest pie vājdzirdības," norāda Sandra Kušķe. Statistika liecina, ka 25 - 40 % cilvēku vecumā pēc 65 gadiem ir vājdzirdīgi lielākā vai mazākā mērā. Dzirdi ietekmē gan trokšņi darba vidē, gan mājas vidē. "Bieži redzu cilvēkus, kas darbā strādā, rūpnīca zina, ka tur ir augsts trokšņu līmenis, tur lieto aizsargaustiņas, bet mājās viņiem ir hobiji, tāpat ar dažādiem cirvjiem, zāģiem, urbjiem darbojos, pļauj zāli un tur nav. Jo tas rada prieku, tas nav kaitīgs. Vai mūzika. Mūzika rada prieku, arī visskaistākā mūzika, ja tā ir pārāk skaļā, tā bija dzirdi," norāda Gunta Sumeraga. Ja cilvēks ilgāku laiku savu dzirdi pakļauj lielākam troksnim, kas pārsniedz 89 decibelus, tas rada draudus vājdzirdības iespējamībai, skaidro Sandra Kušķe. Matemātika ir vienkārša, ja cilvēks klausās skaņu, kas ir 89 decibeli, tā ir pieļaujama divas stundas. Skaņas pieaugums par katriem trīs decibeliem pamazina ekspozīcijas laiku uz pusi. Piemēram, ar skaņu kas ir 92 decibeli, savu dzirdes orgānu drīkst noslogot stundu. 101 db - tikai četras minūtes.  "Ar gadiem visvairāk zaudējam augsto frekvenču uztveri, visbiežāk, kad ir trokšņu izraisītie dzirdes traucējumi, arī visvairāk tiek bojātas šūnas, kas uztver augstās frekfences. Veidojas, ka zemās, dobjās skaņas var labi uztvert, bet smalkās, svilpjošās, pīkstošās skaņas nē. Cilvēks ne vienmēr to uztver, ka es sliktāk dzirdu, reizēm tas rada sūdzības - es visu dzirdu, bet nesaprotu, ko man saka, īpaši, ja fonā ir troksnis vai vairāki cilvēki runā vienlaicīgi," analizē Gunta Sumeraga. "Vecvecāki reizēm saka, ka mazbērni neskaidri runā, jo viņiem ir smalka balstiņa, patiesībā viņi īsti nesadzird visas skaņas, nevar salikt kopā un nesaprot, ko tieši viņi saka." "Pieaugušie vīrieši saka, ka viņiem laba diskusija sanāk ar savu dēlu, ar to var sarunāties, kā ar cilvēku, bet sieva ar gadiem gan ir kļuvusi tāda nešpetnāka, jo viņa ir tā iemācījusies runāt, viņa speciāli runā tā, lai neko nevar saprast. Sievietēm ir spalgākas balsis, izkrīt šī spalgo skaņu saklausīšana, runa kļūst it kā vienveidīga, muļļāta," bilst Sandra Kušķe. "Spalgās skaņas burti ir latviešu valodā lietoti svelpeņi - s, z, c, č, dž. Latviešu valoda ir interesanta, ka gandrīz katrs vārds beidzas ar s, ja nedzirdam šo burtu, valoda aiziet kā vienmuļa putra. Cilvēkam šķiet, ka visi pēkšņi ir sākuši ar viņu runāt ļoti neskaidri. Runājot ar šādu cilvēku, būtu vārdi jāatdala cits no cita, jārunā skaidri, vārdus atdalot, tā atvieglojot klausīšanās procesu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem."

Kad notiek globālas krīzes, lielākie cietēji ir tie, uz kuru pleciem gulstas lielāka atbildība par līdzcilvēkiem. Krīžu laikā visvairāk cieš tās sabiedrības grupas, kurām ir mazāk iespēju pārstāvēt savas tiesības. Visā pasaulē tās ar lielu pārsvaru ir sievietes. Arī šobrīd pasaulē tieši sievietes ir tās, kuras visvairāk cieš no dabas katastrofām ekonomiskām problēmām vai pandēmijas. Kāpēc tieši sievietes to izjūt visvairāk un kā globālās krīzes ietekmējušas arī latviešu sieviešu dzīvi, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes pētnieki Veronika un Elgars Felči. Ir tapis pētījums par sieviešu attieksmēm un nesenām krīzēm saistība ar karu un pandēmiju. Pētījuma pamatā ir septiņas diskusijas ar Latvijas sievietēm no dažādiem reģioniem un ar dažādām dzīves situācijām. "Gribēja parādīt sieviešu perspektīvu. Runāju ar dažādām sievietēm dažādās dzīves situācijās. Fokusa grupu diskusiju galvenais mērķis bija izzināt neaizsargātību saistībā ar sociāliem resursiem, kas tieši saistīti gatavību klimata krīzēm, domājot par to vai sievietēm ir laiks un resursi sagatavoties tām un vai viņas to dara," skaidro Veronika Felce. "Parādījās liela tēmu daudzveidība, krīžu daudzveidība un klimata krīzes pakārtotā loma sieviešu perspektīvā. (..) Klimata krīze sievietēm paliek ēnā," atzīst Elgars Felcis. Runājot par situāciju Latvijā, Veronika Felce atzīst, ka sievietes vērtē, ka vīrieši ir neuzticami. "Pat tagad, kad nav tādas lielas ekonomiskas krīzes pēdējos gados un jaunā vīriešu paaudze cenšas būt vairāk iesaistīta mājsaimniecībā, būt ar bērniem, ļoti bieži parādās starppaudžu sieviešu trauma, ka vīrieši ir neuzticami, ka viņām jātiek galā ar visu pašām. Tur parādās arī problēma starp vīriešiem un sievietēm savstarpējā komunikācijā, attiecībās, ka bieži sievietes bieži uztver, ka nevar uzticēties vīriešiem," norāda Veronika Felce. Sievietes gan seko vēsturiskiem stereotipiem, gan arī viņām ir pamats neuzticēties vīriešu iesaistei mājsaimniecības ikdienā. "Viņas saskaras, to var redzēt arī statistiski, vēl joprojām vairāk nekā 70% sieviešu Latvijā saskaras kaut kādā veidā ar vardarbību un tas ir viens no lielākajiem rādītājiem Eiropā. Vēl joprojām ir lielas problēmas ģimenē Latvijā, no otras puses, tas ir kaut kādā veidā ieaudzināts sievietēm, ka viņām jābūt labām meitenēm. To mēs šajā pētījumā saucam par "labas meitenes mītu", ka viņām jātiek galā ar visu," skaidro Vronika Felce. "Dilemma, sievietes Latvijas sabiedrībā raksturo liela izturība, spēks, spēja pašām tikt galā, taču kā blakne veidojas, ka viņām nereti ir grūtības veidot veselīgas attiecībās ar vīriešiem. Viņas uzskata, ja vajadzēs, tikšu galā pati bez tevis. Tas nav labs pamats, uz kura veidot partnerību, labas, stabilas partnerattiecības un laulību," analizē Elgars Felcis. Sievietēm ir grūti izrauties no vēsturiskās pēctecības vai konteksta, kas raksturo arī Latviju.   Viduslaikos sievietes ieņēma noteicošu vietu Katoļu baznīcas dzīvē Svētā Doroteja, Brigita no Zviedrijas, Katrīna no Sjenas - tās ir sievietes, kuras viduslaikos ieņēma noteicošu vietu baznīcas dzīvē un bija ietekmīgas sabiedriskās domas paudējas. Ieceri šim tematam guvu no nule uz kinoekrāniem iznākušās Kristīnes Briedes filmas „Svārstības” par sievietēm, kurām Latvijas Evaņģēliski luteriskās  baznīcas pārstāvji ir aizlieguši kalpot mācītāja amatā. Te ir runa par mūsdienām, nosaucot šos baznīcas tēvu aizliegumus par arhaiskiem, tātad novecojušiem. Paskatoties cilvēces vēsturē, varam atrast pamatīgu sarakstu ar sievietēm  mācītājām. Sākot no Senās Ēģiptes priesterienēm, japāņu tradicionālajā reliģijā – šintoismā priesterienes kalpojušas, sākot no 7. gs. Jaunāko laiku vēsturē skatoties, pagājušā gadsimta 30. gados jūdaisma kalpotāju rindās tika iesvētīta pirmā sieviete rabīns. Bet nejauksim vienuviet visas pasaules reliģijas un laikmetus, palūkosim uz viduslaikiem un katoļticību, kur runa ir par vairākām sievietēm, kuras tolaik ieņēma vadošu pozīciju baznīcas dzīvē. Par to stāsta Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes  docents  un vadošais pētnieks Andris Priede, kurš teic, ka sieviešu panicināšana viduslaiku katoļu baznīcā nebija iespējama kaut vai Dievmātes Marijas kulta dēļ.

Stāsta māksliniece, dizainere, Leļļu mākslas un dizaina muzeja Liepājā veidotāja Ināra Liepa Vai zini, kas ir Pandoras lelle? Un vai zini arī to, kā ļaudis sekoja modes tendencēm, kad nebija žurnālu, televizora un interneta? Vai atceraties, kā bērnībā šuvām lellēm kleitas un spēlējāmies ar tām? Bet tālajā 17. gadsimtā lelles nebija rotaļlietas, bet gan apģērbu modeļu demonstrētājas. Šādas leļļu topmodeles sauca par Pandorām un tās palīdzēja dāmām no Eiropas un Ziemeļamerikas uzzināt par jaunumiem franču modes namos. Sievietēm vienmēr ir paticis pucēties, pat senajā Romā, kad mode vēl nebija piedzīvojusi savu zelta laikmetu, tika darinātas pirmās māla manekenu lelles. Tās tika nokrāsotas, saģērbtas un pēc tam nosūtītas uz impēriju provincēm, lai demonstrētu stila standartus. Laikam ejot, lelles kļuva arvien izsmalcinātākas. Renesanses laikmetā 16. gadsimta sākumā lelles demonstrēja ārzemju modi Eiropas galminiekiem. Kā piemēru minēšu stāstu par Izabellu de Esti-vienu no tā laika populārām sievietēm Itālijā. Viņa bija slavena ar savu izcilo  stila izjūtu un saņēma simtiem vēstuļu no tālām zemēm ar lūgumu atsūtīt viņas stilā apģērbtas lelles. Pandoras lelles koncepcija parādījās tikai 17. gadsimta pirmajā pusē Francijā. Lelles atradās Marķīzes de Rambujē literārajā salonā un viesi, to apmeklējot, skatījās uz skaistulēm un apsprieda jaunākās modes tendences. Šīs lelles bija neticami skaistas un tērpus tām šuva labākās šuvējas. Ko valkāja Pandoras lelles? Tām bija viss drēbju skapis ar tā saturu: kleitas ar korsetēm, svārki, greznas blūzes, krekli, zeķes un zeķu prievītes, kurpes, cepures un cimdi. Nevarēja iztikt arī bez parūkām, rotaslietām un smaržām. Lelles vienmēr bija pārī ar otru lelli, kas augumā bija mazāku. Lielā Pandora bija tērpta kleitā, lai dotos ārpus mājas – uz svinībām vai vakariņām, bet otra lelle – mazā Pandora – demonstrēja kdienas un mājas apģērbu paraugus. Pandoras bija izgatavotas no koka, retāk no vaska. Tām bija kustīgas rokas un kājas. Tās izmērs bija no 50 cm līdz pat cilvēka augumam. Franču modes nami lelles sūtīja uz Eiropas valstīm un Ameriku, kur tās vietējos gadatirgos rādīja jaunākās modes tendences un frizūras. Pēc tam saģērbtās skaistules izstādīja modes ateljē, lai turīgi apmeklētāji varētu tās aplūkot tuvāk un pasūtīt savām šuvējām un drēbniekiem šo tērpu kopijas. Ilgu laiku Pandoras bija pieejamas tikai augstākās sabiedrības dāmām. Līdz ar drukāto modes žurnālu parādīšanos Pandoras leļļu popularitāte sāka kristies. Tagad tās varam apskatīt tikai muzejos. Mūsdienās šīs elegantās skaistules ir aizstājuši manekeni veikalu skatlogos un turpina  pildīt ne mazāk svarīgo uzdevumu –attēlot mūsdienu modes tendences.

Zinātniekiem joprojām nav vienota viedokļa par to, vai praktiski veselam cilvēkam būtu papildus jāuzņem  dažādu vitamīnu kapsulas, vai pilnīgi pietiktu ar labi līdzsvarotu uzturu, kurā būs rodami visi organismam nepieciešamie vitamīni. Par vitāliem amīniem un to pareizu lietošanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu direktore, diētas ārste Lolita Neimane un RSU Farmācijas ķīmijas katedras docētāja, doktorante klīniskajā farmācijā Anna Gavrilova. Vitamīna būtība – dzīvības procesu iesaiste.! "Mūsu platuma grādos nav izteiktas avitaminozes, ka kāds vitamīna nebūtu vispār. Bet hipavitaminozes var būt," norāda Lolita Neimane. Viņa arī skaidro, ka ir vairāki iemesli, kāpēc vitamīni vajadzīgi papildus. Viens no tiem - nabadzīgs uzturs. "Šodien tā ir ļoti sāpīga tēma. Pārtikas produkti paliek dārgāki, ir noteikti cilvēki, kuri nevar atļauties visu, ko iesakām kā veselīgus uztura ieteikumus. No otras puses, cilvēkiem, kam nav naudas produktiem, vēl mazāka būs iespēja nopirkt vitamīnus un uztura bagātinātājus," vērtē Lolita Neimane. Riska grupas ir seniori, kam varētu būt traucēta vitamīnu uzsūkšanās. Tāpat cilvēki, kuri ievēro dažādas diētas, kur izslēdz kaut kādu produktu grupu, piemēram, laktozes ne panesamība, kad izslēdz piena produktus. Smēķētājiem vitamīns nr. viens, ko vajadzētu, ir C. Būtu labāk, protams, nesmēķēt. Tiem, kam ļoti patīk alkohols, pirmkārt folskābe un vitamīns B1. Sievietēm, kas lieto kontracepciju, jādomā par vitamīniem papildus. Pusaudzēm pirmā vietā būtu dzelzs un kalcijs, topošajām māmiņām arī dzelzs, jods, folskābe. Vegāniem jādomā par dzelzi, kalciju, vitamīnu B12. Nevajag iet uz aptieku vienkārši sapirkties dažādus vitamīnus un minerālvielas, pirmais, ar ko vajadzētu konsultēties, ir ģimenes ārsts. Vēl ir iespēja veikt analīzes, lai pārliecinātos, kādi vitamīni būtu jāuzņem papildus. "Nav tā, ka tāpēc, ka uz ielas ir slapjš un auksts, ir jāpērk vitamīni un minerālvielas," uzskata Lolita Neimane. "Šobrīd D vitamīns ir tas, par kuru neviens vairs nešaubāmies. Par pārējām lietām nav tā, ka jo vairāk, jo labāk. Drīzāk, lietojot uztura bagātinātājus dažādas kombinācijās, hepatologi vienmēr brīdina par aknu veselību." Viņs aicina ielūtkoties veselīga uztura ieteikumos SPKC mājaslapā.  

Šajā raidījumā dosimies pa pēdām kādai īpašai grāmatai, kas latviešu valodā dienasgaismu ieraudzīja pirms trīssimt vienpadsmit gadiem – 1711. gadā. Tā ir pirmā grāmata, kas domāta tieši latviešu sievietēm – vācu dzejnieka un izdevēja Johana Kundīzija “Garīga pērļu rota”, ko latviskojis Smiltenes mācītājs un trīspadsmit bērnu tēvs, baltvācietis Svante Gustavs Dīcs. “Garīgu pērļu rotu” virpināsim kopā ar literatūrzinātnieci un latviešu literatūras senākā posma pētnieci Māru Gruduli. Sievietēm pievērsto uzmanību apgaismības literatūrā palīdzēs ieraudzīt literatūrzinātnieks Pauls Daija, bet sieviešu lomu radošajos procesos 18.gadsimtā Latvijas teritorijā ieskicēs diriģents un senās mūzikas pētnieks Māris Kupčs. Johana Kundīzija “Garīga pērļu rota” vācu valodā iznāk 1667. gadā un, kā zina teikt literatūrzinātniece Māra Grudule, ir populārs un tipisks 17. gs. celsmes literatūras paraugs. Kas ir “celsmes literatūra”, par to pēc maza brīža. Bet jau pats grāmatas nosaukums liecina, ka mērķauditorija ir tieši sievietes. “Virsraksts arī pasvītro, ka tā ir garīga pērļu rota. Pērles – jā, bet pirmā greznumlieta, kas sievieti rotā, ir viņas čaklums, tikums, godaprāts. Tās tad arī ir tās vērtības, ko grāmatas autors ir gribējis uzsvērt. Teksti aicina uz garīgu pilnveidi, un garīgā pērļu rota ir sievietes vērtības rādītājs,” atzīst Māra Grudule. “Grāmata ir tulkota no vācu valodas, sastādītājs un redaktors ir Johans Kundīzijs, kurš ir salicis kopā tekstus no dažādiem izdevumiem. Tas tolaik bija ļoti raksturīgi šāda veida izdevumiem. Šī ir viena no tai laikā ļoti populārā žanra, tā saucamās celsmes literatūras grāmatām, kas ir adresēta galvenokārt sievietēm. Tā ietver lūgšanas, dziesmas, arī praktiskus padomus sievietes dzīves gaitas papildināšanai ar dažādām garīgām pārdomām. Celsmes literatūra domāta individuālām garīgām refleksijām mājās: vienatnē, draudzeņu lokā. Tā domāta lasīšanai un varbūt arī dziedāšanai, kad dzīvē ir kādas problēmas, izšķiršanās vai lieli notikumi – kāzas, bērniņa dzimšanas, varbūt ir kādas nesaskaņas ģimenē, kur vajadzīgs garīgs mierinājums, arī slimības un visbeidzot – arī nāves tuvums. Grāmata palīdz iziet visu sievietes mūža ceļu.” Tātad, mūsdienu valodā runājot – garīgās izaugsmes, padomu un pašpalīdzības literatūras žanrs, kas popularitāti nav zaudējis arī šodien. Interesanti, ka 17. gadsimtā šāda celsmes literatūra veido apmēram pusi no visiem teoloģiska satura rakstiem un aptuveni ceturto daļu no grāmatu kopējā tirgus. Sievietēm domātā celsmes literatūra 17. un 18.gadsimtā mērķtiecīgi uzsver patriarhālo ģimenes modeli, vedinot meitenes saglabāt tikumību līdz kāzām, pēc tam būt labām sievām un mātēm, pakļauties vīra varai un ievērojot kristīgu dzīvesveidu mūža garumā. Lūk, neliels fragments no Johana Kundīzija grāmatas “Garīga pērļu rota” mācītāja Svantes Gustava Dīca 1711. gada latviskojumā. Tas būs no ceturtās nodaļas jeb pērļu virknes, kas veltīta precībām, laulības dzīvei, bērna radīšanai no ieņemšanas brīža līdz dzemdībām un zīdīšanai, kā arī atraitnībai: šajā nodaļā padomu ir visvairāk. Fragmentos raidījumā skan18. gadsimta sākuma latviešu valoda baltvācu mācītāja Svantes Gustava Dīca atveidojumā.  Tādi vārdi kā “munsturēt”, ko šodien zinām kā “nopētīt”, “ciesnējs”, ko pazīstam kā “skops”, vai “mādīt”, kas nozīmē “apgādāt” vai “piegādāt”, tobrīd ir ikdienā lietoti un visiem saprotami. Kaut arī 1711. gadā, kad latviski iznāk “Garīga pērļu rota”, ir pagājuši jau gandrīz 200 gadu kopš pirmās latviski izdotās grāmatas, latviešu rakstu valodā joprojām jūtama spēcīga vācu valodas ietekme. Un arī Dīcs tulkojot iekļaujas šai tradīcijā, stāsta literatūrzinātniece Māra Grudule. Un vēl mācītājam Svantem Gustavam Dīcam bija trīspadsmit bērnu, no kuriem pieaugušu vecumu sasniedza vien daži. Māra Grudule pieļauj, ka paša mācītāja piedzīvotās ciešanas, līdzcietība un izpratne pret sievas pārdzīvojumiem varēja būt viens no pamudinājumiem iztulkot latviešu valodā sievietēm domāto lūgšanu, padomu un dziesmu grāmatu “Garīga pērļu rota”. Cik plašs tolaik bija lasītāju loks latviski tulkotajai “Garīgai pērļu rotai” un kas to lasīja, var tikai minēt. Literatūrzinātniece Māra Grudule pieļauj, ka lasītāju vidū varēja būt ne tikai latviešu zemnieces, bet arī latviski runājošā Baltijas vācu jaunatne, kuras vidū vēlāk lielu popularitāti iemantoja Stendera “Augstas gudrības grāmata”. Bet vai “Garīga pērļu rota” kā pirmā latviešu sievietēm domātā grāmata uzskatāma par izņēmumu savā laikmetā, vai arī sievietes pamazām kļūst par nozīmīgu mērķauditoriju? Par to šajā raidījumā izjautāju literatūrzinātnieku un apgaismības laikmeta Baltijas literārās kultūras pētnieku Paulu Daiju. Apgaismības laika literatūra arī turpmākajās desmitgadēs lielā mērā turpina Johana Kundīzija “Garīgas pērļu rotas” patriarhālo garu, akcentējot sievietes lomu sabiedrībā lielākoties kā labai sievai un mātei. Parādās arī pirmie pašu sieviešu sacerēti teksti. Hernhūtiete Bormaņu Anna kā latviešu autore arī 19.gadsimta sākumā ir retums, bet Paula Daijas pieminētā Kurzemes baltvācu dzejniece Elīza fon der Reke nāk no augstākās sabiedrības, kur sievietēm arī 18. gadsimtā ir lielāka ietekme radošajos procesos. Un te raidījuma noslēgumā vārds senās mūzikas pētniekam Mārim Kupčam. Vairāk par projektu “Latviešu grāmatai 500” var uzzināt šeit:

Stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš "To sievas daiļas zied un zeļ, tām krāšņi tērpi, stalta stāja, tās zirgā jāj, kā tēvi jāja," – tā "Atskaņu hronikā" rakstījis tās autors 13. gadsimta beigās. Kas gan svešzemnieku, domājams, Livonijas ordeņa bruņinieku, tā pārsteidzis, ka viņš sacerējumā, ko lasīja ordeņbrāļiem priekšā, lai iepazīstinātu ar cīņām Livonijā un celtu kaujas spējas un morāles līmeni, tā apdziedājis latgaļu sievietes skaistumu? Kapulaukos atrastie apģērbu fragmenti un rotas liecina, ka sievietes valkājušas linu kreklu, vilnas brunčus, segušas uz pleciem villaini, galvā likušas vainagu un galvasautu, kājās vilkušas ādas vai cita materiāla apavus un sējušas kāju sietavas. Latgaļu sievietēm bijuši vairāku veidu vainagi. Kopš 8. gadsimta lietoti lentes vainagi, kopš 9. gadsimta arī grīstes vainagi. Tiem aizmugurē bija piekari – bizes. 12. gadsimtā, kas ir metāla vainagu krāšņāko formu laiks, tos sāka aizstāt ar auduma vainagiem. 13. gadsimtā pēdējie jau bija kļuvuši par vienīgajiem. Villainei bija ne tikai praktiska, bet arī rotājoša nozīme. Tās izmēri bija ap 60–90 x 110–130 cm, un tā parasti tikusi izgatavota no tumši zila vilnas auduma. Latgaļu villaiņu senākie atradumi ir no 7. gadsimta. Rotājumam izmantoja bronzas gredzentiņus. Sākotnēji tas bija novietotas villaiņu galos, malās vai visapkārt apmalei. 11.–12. gadsimtā rotājums jo bieži klāja visu villaini. Tad tās arī ir viskrāšņākās. Kopš 12. gadsimta sastopamas rūtaina un rakstaina auduma villaines, kur kopā ar vilnu lietots lins. Ar 13. gadsimtu pakāpeniski samazinājās un izzuda bronzas rotājums. To nomainīja stikla un alvas kreļļu, krāsainu dziju izšuvums. Krekli bija tunikveida, ar garām piedurknēm, bez apkakles un ar priekšpuses šķēlumu. Brunči tika darināti no vilnas vai pusvilnas auduma. Tie bija kā nešūti, tā šūti, un tos ap vidu saturēja austa josta. Kājauti tīti no pēdas uz augšu, un līdztekus auta malai tikusi tīta arī šaura prievīte, ar kuru zem ceļa auts apsiets. Apavi darināti ar mīkstu zoli un bijuši kā viendetaļas, tā vairākdetaļu. Sieviešu apavu purngali nereti bijuši rotāti ar bronzas zvārgulīti vai spirālīti. Sievietēm bija diezgan noteikts rotu komplekts. Pēc lietošanas nozīmes vispirms jāmin apģērba saspraušanai un saturēšanai nepieciešamās rotas – t.i., rotadatas un saktas. Tālāk jārunā par tērpu greznojošām rotām – kaklarotām kā kaklariņķi, kreļļu, piekariņu, kauri gliemežvāku virtenes, lociņa važturi ar važiņām. Tās tika izkārtotas pēc izmēriem tā, lai viena otru neaizsegtu un varētu cita citu papildināt.  Rotu uzskaitījumu turpināsim ar aprocēm. Tās parasti nēsātās vienādas un vienādā skaitā uz abām rokām. Gredzenu valkāšanā simetrijas princips ievērots retāk. To skaits var sasniegt pat 10.  Pastāv jautājums, vai tas rotu daudzums, ko mēs fiksējam apbedījumā ir lietots dzīvē ikdienā, jo ne viss ir praktiski  nepieciešams vai pat var traucēt darbā. Bez apģērba saturēšanas un rotāšanas funkcijas rotām bija vēl kāda cita nozīme – norāde uz nēsātāja sabiedrisko un mantisko stāvokli. Interesanti, ka 12. gadsimtā un vēl 13. gadsimta sākumā daļa no kaklariņķiem kļūst lieli, masīvi un smagi, it kā to īpašnieki būtu sacentušies patērētā materiāla daudzumā. Visas rotas mijiedarbojās un papildināja cita citu. Tās bija pakļautas zināmām „modes” tendencēm. Rotu formas un ornaments laika gaitā piedzīvoja izmaiņas. Norisinājās jauna „dizaina” meklējumi. Tāpat vērojama popularitātes pieaugšana un samazināšanās, etniskās un lokālās īpatnības. Nebija sveša arī no citurienes ievesto krāšņumlietu nēsāšana. Rotu izgatavošanai izmantoti dažādi materiāli – bronza, alva, stikls, sudrabs, dzelzs u.c. Taču visbiežāk tā bija bronza. Noslēgumā apskatīsim vienas rotas – kaklariņķa ar noplacinātiem galiem – dzīvi. Tas ir viens no visbiežāk lietotajiem Austrumlatvijā, arī, manuprāt, pieder pie visskaistākajām kaklarotām. Sākotnēji, 7.–8. gadsimtā, noplacinātie gali ir šauri un biezi, rotāti ar rombiskām fasetēm. Tālākā attīstībā kaklariņķa gali tiek ar vien paplašināti, tā iegūstot lielāku virsmu ģeometriskam ornamentam. Tas ir visai daudzveidīgs. Ornaments tiek veidots ar vienu vai vairāku elementu palīdzību. Piemēram – skuja, slīpais krusts, līklocis, saulītes, rombs jeb stūrainā saule, jumtiņā.  Galu noplacināšana, ornamenta izmaiņas nav viss, ko rotkaļi veikuši labākas formas un izskata meklējumos. Ap 1000. gadu kaklariņķim sāk piekārt mēlītes. Šo trapecveidīgo piekariņu skaits var sasniegt 40. Ap 1100. gadu līdzās mēlītēm sāk piekārt zvārgulīšus. Zināmi mēģinājumi pilnveidot kaklariņķu noplacināto galu noslēgumus, pārņemot tos no cita veida kaklariņķiem, piemēram, seglu un kāsu gali, cilpu gali. Taču plašāku izplatību šie jaunievedumi neiegūst. 13. gadsimtā rotās norisinās zināmas pārmaiņas. Ieviešas jaunas formas kā, piemēram, riņķa saktas. Tomēr kopumā joprojām saglabājas iepriekšējās rotas.  Sākot ar 14. gadsimtu, samazinās rotaslietu daudzveidība. Vienkāršojas to rotāšanas paņēmieni un ornaments. Pakāpeniski izzūd kaklariņķi, rotadatas, aproces. Joprojām plaši lieto saktas un gredzenus.  

Stāsta ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna Pavārgrāmatas stāsta ne tikai par ēdieniem - to pagatavošanu un pasniegšanu, bet arī par virtuves iekārtošanu, viesību rīkošanu, ēdienu dekorēšanu, galda klāšanu un uzvedības kultūru. Līdzās praktiskajai informācija, rodami ieteikumi, kā piešķirt dzīvei spožumu, demonstrēt pārticību un statusu.  19. un 20. gadsimta mijā, īpaši Rīgā, latvieši varēja strauji tik pie turības un gribēja to apliecināt ar attiecīgu dzīvesveidu. Par paraugu tika ņemts vācbaltiešu elites dzīvesveids, taču bija maz iespēju uzzināt par tā praktiskajiem aspektiem. Vislabāk informēti bija kalpotāji. Piemēram, Augusta Deglava romānā “Rīga” Pēterim Krauklītim krustēvs iesaka sākt ar darbu krogā, kur varētu noskatīties, kā kungi runā, uzvedas un ģērbjas un, to atdarinot, tikt dzīvē uz augšu. Cita iespēja uzzināt par augstāko slāņu sadzīvi bija mājturības grāmatas, kas burtiski sniedza izsmalcināta dzīvesveida receptes. Sievietēm, kuru dzīves līmenis pēc laulībām strauji mainījās, lieti noderēja Hermīnes Zālītes jeb Minjonas mājturības grāmata, kas divos apjomīgos sējumos iznāca 1901. un 1902. gadā. Īpaši iecienīta kļuva pavārgrāmatas daļa, kas piedzīvoja vairākus atkārtotus un papildinātus izdevumus. Lai palīdzētu lasītājām sasniegt iecerēto – veidot greznāku un izsmalcināku dzīvi - autore ne tikai rūpīgi aprakstīja smalko galdu receptes, bet arī rosināja apgūt modernu gastronomijas vārdu krājumu, ar zīmējumu palīdzību rādīja, kā jāizskatās atbilstošiem traukiem vai pienācīgi izdekorētam ēdienam. Viens no smalka dzīvesveida indikatoriem Minjonas pavārgrāmatās ir Francijas virtuves klātbūtne. Tā parādās gan ēdienu nosaukumos, kas nereti doti oriģinālvalodā, gan pagatavošanas apzīmējumos, gan klasiskās franču virtuves receptēs, sarežģītos gatavošanas un dekorēšanas paņēmienos. Minjona ir daudz ceļojusi un pavārgrāmatā dalās arī ar nepastarpinātiem iespaidiem par Eiropas kulināriju. Minjonas pavārgrāmatās redzams iespaids no agrāk izdotām vācbaltiešu pavārgrāmatām. Baltijas muižu virtuve veidojās pēc 18. un 19. gs. Rietumeiropas aristokrātu virtuves paraugiem. Tas paredzēja plašu ārzemju produktu daudzveidību, ko Minjona iesaka arī 20.gs. turīgo latviešu namos. Receptēs minēti gan vēži, austeres un kaviārs, gan apelsīni, ananasi un melones, sparģeļi un artišoki, trifeles, šokolāde un marcipāns. Autore iepazīstina lasītāju ar eksotiskajiem produktiem, tie attēloti detalizētos zīmējumos, piemēram, artišoks redzams gan vesels, gan šķērsgriezumā, sniegti dažādi pagatavošanas ieteikumi un mazāk zināmajiem produktiem, tādiem kā tītars vai tomāti, meklēti latviski nosaukumi. Atsevišķa nodaļa veltīta svešvārdu skaidrojumam, piemēram, ko nozīmē buljons, bole, konsumeja, karamels, šmorēt vai tranšēt. Jaunapgūtajām zināšanām un izaudzinātajai gaumei nebūtu lielas nozīmes, ja to nevarētu publiski demonstrēt un viens no ierastākajiem veidiem ir viesību rīkošana. Tam Minjonas pavārgrāmatās veltīta atsevišķa uzmanība, aprakstot dažādus viesību veidus - Kungu kafijas galdu vai tējas vakaru ar dejošanu. Sniegtas paraugēdienkartes arī liela mēroga viesībām, piemēram, bufetei ar 250 viesiem. Pusdienu mielastā 25 personām ieteikts pasniegt: austeres, zivju buljonu ar mazām pastētēm, Vērša filē ar trifeļu zosti, Lauka irbes ar augļu ievārījumu, šmorētas vistiņas, tītaru ar šampinjonu zosti un kastaņiem, Teļa kotletes ar zaļiem zirņiem, ceptu sudraba lasi ar sviesta zosti un augļu salātiem, Augļu krēmi, Blanc-manger, aveņu vai ananasu ledu, augļus un konfektes. Ne tikai gara un iespaidīga ēdienkarte liecina par augsta līmeņa viesībām, bet arī pasniegto ēdienu izskats. Daudz pūļu tiek veltīts, lai pārsteigtu viesus. Piemēram, fazāna cepetis tiek izrotāts ar spalvām, galvu un asti, ceptā šķiņķa ādā iegriezts sarežģīts musturs, no saldējuma izveidots gulbis ar mazuļiem. Greznas viesības pilda ne tikai izklaides funkciju, bet kalpo arī sociālā kapitāla veidošanai. Tie ir tīklošanās pasākumi, kas ļauj apstiprināt savu piederību grupai: gan sociālā nozīmē, pierādot prasmi atbilstoši uzvesties un apģērbties, gan finansiālā, jo saimnieki demonstrē, ka visu nepieciešamo var atļauties apmaksāt. 20. gadsimta sākumā Minjonas iespaidīgās pavārgrāmatas diez vai attēlo latviešu reālo dzīvi, bet piedāvā krāšņu iespēju spektru, ko var īstenot vien šaura iedzīvotāju grupa. Tiem, kam šādas iespējas nav, radītā spožākas un krāšņākas dzīves mirāža var kalpot par spēcīgu sociālās mobilitātes stimulu. 

Baltijas valstīs veiktajā aptaujā par dzimumu līdztiesību, 93% aptaujāto atzinuši, ka līdztiesība starp abiem dzimumiem ir svarīga vērtība, bet tkad jānovērtē reālā situācija, tikai puse aptaujāto atzīst, ka tāda patiešām pastāv. Kāpēc tāda atšķirība starp mūsu vēlmēm un reālās dzīves novertējumu un kā tas ietekmē indivīda iespējas veidot karjeru, raidījumā Ka labāk dzīvot analizē un skaidro organizācijas "Novatore" līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa, augsta līmeņa vadītāju atlases kompānijas „Pedersen & Partners” vadošā konsultante Inga Ezera, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un vadītāju atlases speciālists, psihoterapeits Andris Jansons. Inga Ezera norāda, ka Baltijā ir lielākas iespējas sievietēm, salīdzinot ar citām kultūrām. "Izaicinājums ir, vai sievietes pašas tās iespējas paņem un sevī attīsta ambīciju muskuli trenēt savas prasmes, apzināties, kādas prasmes ir nepieciešamas līdz nākamajam līmeni, ko es gribu sasniegt, ko es varu sasniegt un kā es to varu sasniegt. Kas man šajā ceļā var palīdzēt," atzīst Inga Ezera. Latvijas vadītājas norādījušas, ka karjeras izaugsmē palīdzējuši mentori, kas atbalstīs, pamācīs, pamudinās uzdrīkstēties. Parādīs ceļu, kā sasnigt nākamo karjeras līmeni. Inga Ezera skaidro, ka, izvēloties pretendentu kādam amatam uzņēmumā, apzina tirgu, kur varētu būt vadītājs ar konkrētām prasmēm, kas nepieciešamas un sastāda "garo sarakstu" ar pretendentiem. Kad izraudzītos 200 - 300 cilvēkus uzrunā, piedāvājot konkrēto iespēju un aicinot aprunāties, vīrieši ir atvērtāki. "Sievietes saka, nē, mani viss apmierina, es negribētu aprunāties. Starpība ir tā, ka vīrietis un sieviete, kuri saka, ka mani viss apmierina esošajā amatā, vīrietis būs vairāk ar tendenci, bet es varētu parunāties. Sieviete būs vairāk ar tendenci - nē, paldies," skaidro Inga Ezera un aicina sievietes uzdrīkstēties.  Ambiciozā uzdrīkstēšanās ir jātrenē, tāpat kā pieredze un prasmes. "Sievietēm vajadzētu vairāk trenēt ambiciozo uzdrīkstēšanos," uzskata Inga Ezera.  Tas ir nepieciešams jebkurā dzīves jomā, it sevišķi, ja sieviete kļūst par vadītāju. "Sievietēm Latvijā vajadzētu būt "vokālākām" sava viedokļa izteikšanā pie apaļā galda. Un ir vadītājs, valdes locekles, uzņēmuma vadītājas, kas savos uzņēmumos šo te mērķtiecīgi veicina, jo viņas, redz, mums Latvijā ir ļoti daudz pieredzējušu, zinošu, intelektuālu sieviešu, gudru sieviešu, bet viņas ir diezgan paškritiskas un, ja viņām nav nekas citādāks, ko pateikt, viņas noklusēs varbūt sapulcē. Bet vīrietis tajā pat laikā, viņš varbūt pateiks to pašu, kas jau ir pateikts, pieliks mazliet savu versiju, un viņš izteiksies un kļūs pamanāmāks. Tā ir vēl viena atziņa - sievietēm neklusēt, izteikties un trenēt sava viedokļa izteikšanu, nevis kā saka tukšu runu, bet analizēt situāciju, ģenerēt savu viedokli un trenēt tā izteikšanu," analizē Inga Ezera.

Pirmājā septembra #DigitālāsBrokastis tehnoloģiju ziņu topa augšgalā stāsts par "Artemis" misiju – jauns NASA kosmosa izpētes ēras sākums. "Duolingo Math" – vieglais rieksts matemātikas apguvējiem un entuziastiem. "Work in Tech" apmācību programma uzņem sievietes IT apguvei. Rīgā pie tirdzniecības centra uzstādītas viedās velonovietnes. "Hattrick" futbola simulācijas spēle svin 25. jubileju. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi LSM portālā.

Dziedātāja Gunta Gelgote un pianiste Aija Kuzmane aicina uz 29. augusta koncertu Anglikāņu baznīcā "Vai Tu esi debesīs?". Latviešu kamermūzikai veltītās programmas centrā būs Imanta Zemzara tāda paša nosaukuma vokālais cikls. Koncertā piedalīsies arī vijolniece Arina Bardova un čelliste Māra Botmane. AK: "Šī programma nevarēja nepiedzimt, jo viss tā saslēdzās, ka tieši šajā brīdī, tieši šeit un tieši tagad. Šai mūzikai vienkārši ir jāizsakan GG: "Mūsu rokās pirms vairākiem gadiem iegūla Imanta Zemzara vokālais cikls ar latvju dzejnieku garīgajām vārsmām. Jau pagājušajā vasarā jau dziedājām kopā un priecājāmies, cik skaists! Kad un kur atskaņosim, tad jau redzēs, bet visu laiku par to domājnāca vasara un mēs sapratām, ka mūslaiku kontekstā šim ciklam ir tagad jāskan un mēs, neraugoties uz organizatoriskiem izaicinājumiem, to nolēmām atskaņot. AK: Pirmoreiz to atskaņoja Monta Martinsone ar pašu komponistu pie klavierēm, tad tam ir pievērsusies Ieva Parša, bet šis cikls kaut kā  dabiski pie mums atnāca un mēs vienkārši nevarējām šobrīd to neatskaņot. Kad sākās visi notikumi Ukrainā, mums radās doma par labdarības koncertu. Tas ir piliens okeānā, bet mums tas vienkārši bija jādara. Visi koncerta ieņēmumi tiks ziedoti Ukrainas atbalstam". Autors bijis klāt vairākos mēģinājumos. Pēc pirmā mēģinājuma viņš gan veicis notīs pēdējos labojumus, gan mudinājis mākslinieces spēlēt visu klusāk un lēnāk, ar lielāku briedumu un dzīves pieredzi. Otrajā tikšanās reizē interpretāciju pilnībā akceptējis. Sarunas noslēgumā Gunta Gelgote vēsta arī par piedalīšanos Broņus Kutaviča operā "Lācis" Klaipēdas Muzikālajā teātrī un darbu pie Evijas Skuķes vokālā cikla "Sievietība" 24. septembrī festivālā "Skaņu mežs".  

Šajās dienās paiet gads, kopš rietumvalstu koalīcijas spēki pameta Afganistānu un šī valsts pārsteidzoši strauji nonāca radikālā islāma kustības “Taliban” kontrolē. Amerikas Savienoto Valstu Federālās izmeklēšanas biroja darbinieki ieradušies ar kratīšanas orderi eksprezidenta Donalda Trampa rezidencē. Savukārt 12. augustā notikušais uzbrukums rakstniekam Salmanam Rušdi no jauna aktualizējis radikālā islāma terorisma problemātiku, liekot uzdot jautājumus par Irānas un vairāku citu valstu iespējamo saistību ar šiem draudiem. Ārvalstu aktualitātes pārrunājam kopā ar Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieci Sintiju Broku un LĀI asociēto pētnieku Gintu Jegermani. FIB interese par eksprezidentu Trampu Pagājušās nedēļas sākumā mediji izplatīja ziņu, ka Savienoto Valstu Federālās izmeklēšanas biroja darbinieki ieradušies ar kratīšanas orderi eksprezidenta Donalda Trampa rezidencē Palmbīčā, Floridā. Kratīšanā izņemti 11 slepenu dokumentu komplekti, no kuriem daži marķēti kā „sensitīva iedalījuma informācija” – marķējums, kas norāda, ka šādas informācijas publiskošana nodarītu nopietnu kaitējumu valsts interesēm. Izņemtie dokumenti ir tapuši laikā, kad Donalds Tramps bija Savienoto Valstu prezidents, un, saskaņā ar likumu, tie bija vai nu jāiznīcina, vai jānodod Nacionālā arhīva glabāšanā. Dienu vēlāk Savienoto Valstu Tieslietu departaments publiskoja kratīšanas ordera saturu, kas atklāj, ka pret eksprezidentu uzsāktā izmeklēšana saistīta ar iespējamu nelikumīgu federālās iestādes dokumentu pārvietošanu vai iznīcināšanu, federālās izmeklēšanas materiālu falsifikāciju vai iznīcināšanu un ar Savienoto Valstu aizsardzību saistītas informācijas vākšanu, nodošanu vai nozaudēšanu, pārkāpjot t.s. Spiegošanas aktu. Tomēr Tieslietu departaments atteicies publiskot dokumentu, kuru izmeklētāji iesnieguši tiesnesim kratīšanas ordera saņemšanai, jo šādas informācijas publiskošana nopietni kaitētu izmeklēšanas procesam. Pats Donalds Tramps jau apgalvojis, ka šī izmeklēšana esot radikālo demokrātu un viņa potenciālo politisko oponentu inspirēts uzbrukums. Šobrīd tieslietu ekspertu domas dalās par to, vai potenciālās apsūdzības varētu liegt Trampam balotēties 2024. gada prezidenta vēlēšanās. Kā izriet no raksta, kurā žurnālistikas kompānija Politico atspoguļojusi situāciju Baltajā namā, kad to 2021. gada sākumā pameta Trampa administrācija, šai procesā valdījis tāds haoss, bezatbildība un noteikumu ignorēšana, ka minētie dokumenti eksprezidenta privātmājā varējuši nonākt bez īpaša nolūka. Afganistāna – gads ar talibiem Apritējis gads, kopš rietumvalstu koalīcijas spēki pameta Afganistānu un šī valsts pārsteidzoši strauji nonāca radikālā islāma kustības Taliban kontrolē. Tika pasludināta Afganistānas Islāma emirāta izveide, ar islāma teologu Haibatullu Ahunzada kā valsts galvu un mullu Hasanu Ahundu kā valdības vadītāju. Šī, kā zināms, ir jau otrā reize, kad talibi sagrābj varu Afganistānā. Pirmajā savas valdīšanas posmā viņi šeit izveidoja radikālu islāmisku režīmu, pakļaujot afgāņu dzīvi striktām normām un aizliegumiem, sevišķi krasi ierobežojot sieviešu tiesības. Šajā reizē kustības līderi solīja sievietēm atstāt vairāk brīvības, neieviest profesiju un izglītības aizliegumu, tomēr gads, kuru Afganistāna pavadījusi viņu varā, šos solījumus īsti neapstiprina. Sievietēm ir ieviestas striktas apģērba normas un prasība publiskās vietās atrasties tikai vīriešu dzimuma radinieka pavadībā. Pamatskolas izglītība meitenēm gan ir nodrošināta, taču vidējā izglītība nē, varas pārstāvjiem to skaidrojot ar organizatoriskām grūtībām. Ir zināms, ka daudzas sievietes, kuras atļāvušās publiski protestēt pret ierobežotajām izglītības iespējām, pakļautas vajāšanām un spīdzināšanai. Arī sieviešu dalība darba tirgū šī gada laikā sarukusi no 22% līdz 15%. Rietumvalstīm krasi samazinot palīdzību Afganistānai un iesaldējot tās ārvalstu valūtas rezerves, valsts ekonomika piedzīvojusi strauju kritumu par 30 – 40%. Iedzīvotāju situāciju vēl vairāk pasliktina globālais pārtikas un energoresursu cenu kāpums. Starptautiski Afganistāna joprojām paliek izolēta, un neviena pasaules valsts joprojām nav oficiāli atzinusi jaunizveidoto „emirātu”. Maz cerību, ka tuvākajā laikā šai ziņā kas varētu būtiski mainīties. Jūlijā amerikāņu drona triecienā Kabulā tika nogalināts viens no kustības Al-Qaeda līderiem Aimans al-Zavahiri, un Savienotās Valstis norādījušas, ka viņa atrašanās Afganistānas galvaspilsētā ir pretrunā ar vienošanos starp talibiem un Savienotajām Valstīm, pēc kuras noslēgšanas notika rietumvalstu karaspēka izvešana no Afganistānas. Toties diplomātiskos sakarus ar talibu režīmu ir iedibinājušās vairākas islāma valstis, arī Ķīna un Krievija. Lai gan talibu pārvaldītā Afganistāna ir problemātisks partneris jebkurai valstij, tomēr Maskava, Pekina un arī Teherāna, iespējams, mēģinās izspēlēt „talibu kārti” savā pretstāvē ar Savienotajām Valstīm. Vai Allāhs joprojām grib rakstnieka nāvi? 12. augusta priekšpusdienā Indijā dzimušais britu prozaiķis Salmans Rušdi grasījās uzstāties ar publisku lekciju Čatokvas institūtā, Savienoto Valstu Ņujorkas štatā. Neilgi pirms uzstāšanās sākuma uz skatuves uzskrēja 24 gadus vecais libāniešu izcelsmes amerikānis Hadi Matars un uzbruka rakstniekam ar nazi, desmit reizes sadurot viņu kaklā un vēderā. Uzbrucējs uz vietas tika aizturēts, Salmanam Rušdi izdevās operatīvi sniegt pirmo palīdzību un nogādāt viņu slimnīcā, un pēc pēdējām ziņām viņa stāvoklis ir sācis uzlaboties, lai gan atlabšanas process, pēc ārstu teiktā, nebūšot ātrs un viegls. Kas attiecas uz uzbrukuma motīviem, tie pagaidām nav nepārprotami zināmi, tomēr nākas pieņemt, ka Hadi Mataru slepkavības mēģinājumam iedvesmojis Irānas Islāma republikas kādreizējā garīgā līdera Homeini savulaik paustais aicinājums izrēķināties ar Salmanu Rušdi. Iemesls ir 1988. gadā publicētais romāns „Sātaniskās vārsmas”, kura sižetā var saskatīt islāma nozīmīgākā pravieša Muhameda zaimošanu. Romāna publicēšanai sekoja ajatollas Homeini izdota fetva – īpašs islāma garīgās autoritātes edikts, kas šajā gadījumā uzliek par pienākumu nogalināt romāna autoru un ikvienu, kurš būtu kā saistīts ar šī teksta izplatīšanu. Ar islāma republikas valdību saistīts fonds izsludināja trīs miljonu dolāru godalgu par Rušdi noslepkavošanu. Nākamo desmitgadi pēc fetvas izdošanas rakstnieks dzīvoja policijas apsardzībā un praktiski neparādījās publiski, tikmēr vairāki ar „Sātanisko vārsmu” izdošanu saistīti cilvēki piedzīvoja uzbrukumus; 1991. gadā romāna tulkotājs japāņu valodā Hitoši Igaraši tika nodurts. Turpmākajās desmitgadēs Irānas valdība gan vairakkārt dinstancējusies no aicinājumiem izrēķināties ar Salmanu Rušdi, tomēr vēl 2017. gadā pašreizējais Irānas garīgais līderis Ali Hamenei apliecināja, ka viņa priekšgājēja izdotā fetva joprojām ir spēkā. Zīmīgi, ka rakstnieku sadūrušā Hadi Matara ģimene savulaik ieradās Amerikā no Libānas rajona, kura iedzīvotāji savā vairumā atbalsta ar Irānu saistīto šiītu militāro grupējumu Hezbollah [hezbollā]; viņa tēvs pirms vairākiem gadiem atgriezās dzimtenē, kur pie viņa viesojies arī Hadi. Uzbrukums Salmanam Rušdi no jauna aktualizējis radikālā islāma terorisma problemātiku, liekot uzdot jautājumus par Irānas un vairāku citu valstu iespējamo saistību ar šiem draudiem. Sagatavoja: Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Ierasts, ka vasaras sākums ir laiks, ka ne tikai Latvijā, bet visās Baltijas valstīs īpaši tiek godinātas sievietes zinātnē. L`ORÉAL-UNESCO balvu Sievietēm zinātnē no Latvijas šogad saņem Rīgas Tehniskās universitātes doktorantes Anda Barkāne un Laura Vītola un Latvijas Universitātes pētniece Ilze Ļihačova. Kā ik gadu, raidījums Zināmais nezināmajā piedāvā iepazīt šī gada laureātes un viņu stāstus par atzinību guvušajiem pētījumiem. Anda Barkāne ir pētniece Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimērmateriālu institūtā. Anda Barkāne saņem atzinību par celulozes modificēšanu 3D drukas tintes izgatavošanai. Laura Vītola strādā Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātē par pētniece. Laura Vītola tiek apbalvota ar Sievietēm zinātnē balvu par pētījumu, kurā izstrādā ilgtspējīgus zema blīvuma ģeopolimēru bāzes būvmateriālus. Ilze Ļihačova ir Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta Biofotonikas laboratorijas vadošā pētniece. Apbalvojumu Sievietēm zinātnē Ilze Ļihačova saņem par diviem pētījumu virzieniem medicīnas fizikas nozarē to tālākai izstrādei. Ilgstošākais no tiem ir saistīts ar ādas, galvenokārt melanomas, neinvazīvu diagnostiku, izmantojot multispektrālās attēlošanas metodes. "L`ORÉAL" stipendijas 2009. gada laureāte Karīna Siliņa turpina pētījumus Cīrihē Bioloģe Karīna Siliņa 2009. gadā saņēma "L`ORÉAL" stipendiju sievietēm zinātnē un šobrīd jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas Cirihes universitātē (Šveice). Kā viņai veicies pēdējos gados un kā attīstījusies viņas karjera? Pētniecība, lai veiksmīgāk atpazītu un ārstētu vēzi, par to zinātniece Karīna Siliņa saņēma L`ORÉAL stipendiju 2009. gadā, kad viņa studēja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. Jau vairākus gadus viņa turpina pētījumus Cīrihes universitātē. Pirms  iedziļināmies, kas šobrīd ir Karīnas Siliņas pētījumu fokusā, neliels atskats uz viņas doktorantūras  darbu, kas tika novērtēts  2009 gadā. Tā nosaukums bija "Autoantivielu pielietojums audzēju serodiagnostikas, prognostikas un jaunu terapijas pieeju izstrādē". Toreiz uzsāktais pētījums līdz galam neattaisnojās, jo izveidotais tests nespēja atpazīt lielu daļu audzēju to dažādības dēļ, tomēr iegūtā pieredze, uztrenētā kritiskā domāšana un jaunu ideju meklējumi ļāva Karīnai turpināt pētījumus vēža diagnostikā un ārstēšanā. Šogad Karīna Siliņa saņēma Šveices valdības atbalstu savas pētnieciskās laboratorijas izveidei, kurā  viņa turpina  skatīt imūnsistēmas lomu audzēju šūnu atpazīšanā. Nākamos piecus gadus Karīna Siliņa turpinās pētīt, kāpēc imūnsistēma vēža gadījumā šādi uzvedas un cik tas ir būtiski mūsu imūnsistēmai, cīnoties ar vēzi.

Dzīve katrā tās posmā ir tā vērta, lai to dzīvotu pilnvērtīgi un bez liekām raizēm. Kā sevi piesaka menopauze un kā sievietēm dzīvot aizraujošu, problēmu neapēnotu dzīvi, nezaudējot arī intīmās dzīves kvalitāti, jautāsim ekspertiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunā piedalās MFD galvenā ginekoloģe Ingrīda Circene, Latvijas Sieviešu volontieru biedrības "Vita" vadītāja Irina Januma un paciente Agnese Apse.  

Edgars Ozoliņš/ Toretto studijā!

Šīs sezonas video ierakstus ir iespējams noskatīties Džemmas Youtube un Instagram.  Sievietēm ir ezotērika, bet vīriešiem - biohakings. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Marita Zitmane uzskata, ka ezotērika ļoti labi iet kopā ar tradicionālo sievišķību. Bet kāpēc sievietes uz to pavelkas? Ļoti patika podkāsts? Pastāsti par to saviem draugiem un kļūsti par patronu!   Seko mums Facebook:  spied like un šēro. Klausies mūs Patreon, iTunes, PodBean, Spotify, YouTube , Delfi un citās podkāstu klausīšanās vietnēs.   Mēs atbalstām centru MARTA un aicinām to darīt arī Tevi.   Paldies mūsu brīnišķīgajiem draugiem Kasparam un Ērikam, kas ļāva filmēt arī šīs sezonas epizodes savās mājās!   Izmantotā mūzika: A. A. Aalto, Corps Of Discovery Chad Crouch, Wilsons Snipe Doctor Turtle, You Um I'll Ah Komiku, Disco Cat RoccoW, Musicisexpressionofartthroughthemediumofsound RoccoW, Nontinde Vendor Theme 17, Action Fight   Podkāstu veido Džemma Sudraba un Marta Herca

Raidījumā šoreiz par biatlona pagātni un nākotni Latvijā. Intervijas ar šobrīd diskvalificēto pašmāju biatlona neapšaubāmi labāko pārstāvi Andreju Rastorgujevu un Latvijas Biatlona federācijas valdes locekli Gundaru Upenieku. Šīs nedēļas īsais sporta notikumu apskats: Turpinās Dakāras rallijs, kurā startē Latvijas stūrmanis Didzis Zariņš, stūrmanis lietuvieša Antana Jukneviča ekipāžā, joprojām viduvēji rezultāti “Kreda” komandai Riks Kristens Rozītis netiek uz Pekinu un paziņo par kamaniņbraucēja karjeras beigām “Nedēļas cirka izrāde” turpinās – Novāks Džokovičs tiesā tiek attaisnots, itkā drīkst spēlēt Australian Open, bet atklājas, ka samelojies, aizpildot ieceļošanas dokumentus, kā arī decembrī, kad saslimis ar Covid-19, viesojies pie bērniem kādā pasākumā, viņa vīzu atkal anulē Mairis Briedis turpina “izaicināt” tīmekļa vietnes „YouTube” satura veidotāju Džeiku Polu, kurš sevi pasludinājis par bokseri, šoreiz Mairim uztetovējot viņa vārdu uz kājas Rubrikā “Kas lācītim vēderā?” Reinis šoreiz devās uz Priekuļiem, lai jauno sportistu treniņa laikā izzinātu biatlona nianses. Rubrikā „Vēstures stūrītis” par biatlona pirmssākumiem Latvijā 20. gs. 20. gados sacensības, kurās slēpošana bija apvienota ar šaušanu, sāka rīkot daudzu valstu armijās. Latvijā pirmo reizi šādas sacensības norisinājās 1928. gadā; 12.03.1933. Rīgā notika pirmās Latvijas meistarsacīkstes slēpošanā ar šaušanu, kurās 19 komandu konkurencē uzvarēja 6. Rīgas kājnieku pulks. Līdzīgas sacensības rīkotas Cēsīs, Madonā, Valmierā un Daugavpilī. Šajā laikā sacensību norise ievērojami atšķīrās no mūsdienu biatlona, piemēram, nereti slēpošanā un šaušanā sacensības notika atsevišķi. Populārāki bija patruļu slēpojumi, kuros četru vīru komandai ar šautenēm bija jāveic soda aplis, ja kāds no dalībniekiem veica neprecīzu šāvienu. Pēc Otrā pasaules kara tika veiktas būtiskas izmaiņas biatlona sacensību norisē, un 1960. gadā biatlons tika iekļauts olimpisko spēļu programmā. Latvijā 1961. gadā Ērgļos par pirmo Latvijas čempionu 20 km biatlonā kļuva talsinieks Elmārs Špīss. Par vienu no populārākajām disciplīnām kļuva 4x7,5 km stafete. Par pirmajiem Latvijas čempioniem biatlona stafetē kļuva Visvaldis Voins, Ilmārs Vilnis, Jānis Gulbis un Juris Kļaviņš. Tikai 1993. gadā tika izveidota Starptautiskā Biatlona savienība (International Biathlon Union, IBU), kuras izstāšanās procedūra no UIPMB noslēdzās 1998. gadā. 70. gados Latvijā biatlonu attīstīja sporta biedrībās “Dinamo”, “Daugava”, “Vārpa” un ASK, kā arī Rīgas 1. un 5. bērnu un jaunatnes sporta skolā (BJSS), Cēsu, Talsu, Alūksnes, Madonas, Gulbenes un Daugavpils BJSS. Republikas līmeņa sacensībās Cēsu vai Gaiziņa apkaimē pieaugušo un junioru konkurencē nereti startēja vairāk nekā 50 dalībnieku. Latvijā un PSRS “Dinamo” sistēmā notika arī sacensības dienesta biatlonā, šaušanai izmantojot 9 mm automātisko pistoli. 80. gados biatlonam Latvijā pievērsās arī biedrība DOSAAF, aktīvi attīstot sieviešu biatlonu. 1983. gadā par pasaules junioru vicečempionu stafetē kļuva Ivars Silups, kurš 10 km sprintā finišēja 3. vietā. Par PSRS vicečempioni sprintā kļuva Dzintra Jakobsone. Dz. Jakobsone individuāli izcīnīja arī divas PSRS čempionāta bronzas medaļas. 1989. gadā par PSRS junioru čempioni kļuva Ieva Cēderštrēma. Latvijai atgūstot neatkarību, 1992. gada olimpiskajās spēlēs Albērvilā treneru Jāņa Zupas un Vitālija Urbanoviča vadītā Latvijas komanda biatlona sacensībās bija visjaunākā, no kuras augstāko – 13. vietu sprintā izcīnīja Oļegs Maļuhins. 1994. gada spēlēs Lillehammerē komandas līderis ar 19. vietu 20 km bija Gundars Upenieks. Šajās spēlēs Latvija debitēja arī sieviešu konkurencē, I. Cēderštrēmai-Volfai 7,5 km sprintā izcīnot 28. vietu, bet 15 km – 30. vietu. 1998. gada olimpiskajās spēlēs Nagano Latvijas biatlonisti jau ieradās kā Eiropas meistarsacīkšu un pasaules kausa (PK) izcīņas posmu medaļu ieguvēji. Spēlēs Latvijas biatlonisti visās disciplīnās iekļuva labāko sešniekā. Līdz nākamajām spēlēm O. Maļuhins 1999. gadā izcīnīja pirmo uzvaru PK posmā sprintā, bet I. Bricis 2001. gada pasaules čempionātā ‒ bronzas medaļu 20 km distancē. Tomēr Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs Latvijas sportistu labākais rezultāts bija O. Maļuhina 30. vieta 12,5 km iedzīšanā. Vēl vienu pasaules čempionāta bronzas medaļu I. Bricis izcīnīja 2005. gadā sprintā. 2006. gadā Turīnā viņš guva savu augstāko vietu olimpiskajās spēlēs, 12,5 km iedzīšanā finišējot ceturtais. Sievietēm 15 km distancē desmitā bija Madara Līduma. Olimpiskajās spēlēs 2010. gadā Vankūverā I. Bricis sprintā finišēja četrpadsmitais, kas bija Latvijas biatlonistu labākais rezultāts. 2006. un 2010. gada spēlēs Latvija startēja ar pilnu sieviešu komandu. 2014. gada olimpiskajām spēlēm Latvija pirmo reizi nekvalificējās ar pilnu komandu. Tomēr jaunais līderis Andrejs Rastorgujevs, kas vairākkārt bija iekļuvis labāko desmitniekā PK posmos, savās otrajās spēlēs sasniedza augstvērtīgo 9. vietu 12,5 km iedzīšanā. Avots: enciklopēdija.lv

Nedēļas nogalē un arī šajās dienās pasaules mediju uzmanība ir pievērsta Vācijai, tur vēlēšanās zaudējumu piedzīvojisi ir līdzšinējās kancleres Angelas Merkeles vadītā Konservatīvo savienība. Izskatās, ka Vācijā ir gaidāmas pārmaiņas, kādas, par ko liecina līdzšinējā notikumu attīstība?  Aprit mēnesis kopš pēdējais ASV karavīri pamet Afganistānu. Savienoto Valstu bruņoto spēku vadība saka, ka pilnīga aiziešana no Afganistānas ir bijusi kļūda. Tikmēr Afganistānā "Taliban" pamazām ievieš kārtību, darbu atsāk gan vidusskolas, gan universitātes. Sievietēm gan tur pagaidām ir liegta.  Vēl interesanti skati vērojami Lielbritānijā, kur, lai uzpildītu degvielu, garās rindās sastājušās automašīnas. Tādas neparastas ainas tik attīstītai rietumu valstij. Vai tā ir tikai sagadīšanās, ka tā noticis, vai pamatā ir lielākas problēmas. Cik tas ir saistīts ar breksitu? Aktualitātes vērtē Rīgas Stradiņa universitātes profesors Eiropas studiju fakultātes dekāns Andris Sprūds, Latvijas TV žurnāliste Ina Strazdiņa. Sazināmies ar žurnālisti Ievu Alberti Vācijā. Vācijā sākas koalīcijas sarunas Socioloģisko aptauju mērījumi pirms vēlēšanām izrādījušies precīzi un uzticami. Līdzīgi kā rādīja prognozes, ar minimālu balsu pārsvaru vēlēšanās uzvarēja Vācijas sociāldemokrāti. Tiesa, tas negarantē automātiski kanclera amatu un pat ne vietu valdošajā koalīcijā, taču vairums politikas ekspertu prognozē, ka tieši sociāldemokrātiem būs noteicošā loma Vācijas politikā nākamajos gados. Viņi ir izrādījušies šo vēlēšanu lielākie ieguvēji. Trešajā vietā palika Zaļie, kuriem gan rezultāti ir krietni sliktāki nekā rādīja prognozes vēl pirms dažiem mēnešiem. Tomēr salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, viņu popularitāte ir krietni augusi, un reti kurš šaubās, ka zaļie būs nākamajā valdībā. Salīdzinot ar Latviju, kur iespējamās koalīcijas sarunas tiek risinātas jau vēlēšanu naktī, Vācijā tā nesteidzas. Vien trešdien pirmo reizi tikās trešās un ceturtās vietas ieguvēji, secinot, ka ir iespēja sastrādāties, un visiem ir skaidrs, ka valdības sarunas būs nedēļām un pat mēnešiem ilgas. Šajā nedēļā notiek vēlēšanu rezultātu analīze. Vissarežģītākā situācija ir konservatīvo apvienībā, kas pieredzējusi sliktāko rezultātu pēckara Vācijā. Partijā atskan aicinājumi apvienības vadītājam Lašetam atkāpties, šādi uzņemoties atbildību par ietekmes zaudēšanu. Interesanti ir vēlēšanu rezultāti, atkarībā no vēlētāju vecuma. Jo vecāka gadagājuma vēlētājs, jo lielāks atbalsts konservatīvajiem. Faktiski viņu uzticamākie balsotāji ir pensionāri. Tikmēr proporcionāli apgrieztu ainu uzrāda Zaļo partijas vēlētāji. Reti kurš pensionārs ir balsojis par viņiem, toties jaunieši lielākoties ir izvēlējušies tieši šo partiju. Tas viss liek jautāt, kas notiks vēl pēc dažiem gadiem, un kā Vācijas politika mainīsies nākamajos gados. Aprit mēnesis kopš Afganistānu haotiski pametuši sabiedroto spēki Starptautisko mediju interese par Afganistānu pamazām noplok, jo ir skaidrs, ka nekādu pārsteigumu “Taliban” valdīšana neradīs. Tiesa, ziņu par pārmaiņām netrūkst. Kādā provincē vairs nedrīkst dzīt vai apcirpt bārdu; citviet karājas publiskai apskatei izlikti sodīto līķi. Tiek atvērtas skolas un universitātes, taču tikai zēniem un vīriešiem: sievietēm pagaidām nav atļauts mācīties. Šis vārdiņš „pagaidām” tiek atkārtots bieži. Pat konstitūcija, kuru grasās atjaunot “Taliban” režīms, būšot pagaidu konstitūcija. Valstī nolemts atjaunot monarhijas ēras konstitūciju. Pirms vairāk nekā pusgadsimta karalis Muhameds Zahiršads iesāka valsts demokratizācijas procesu, dodot balsošanas tiesības arī sievietēm. “Taliban” paziņojums par šādas konstitūcijas atjaunošanu ir šķietams pārsteigums, taču tūlīt sekoja piebilde, ka konstitūcija tiks labota un pakļauta šariāta likumiem, turklāt tā būs tikai uz laiku, kamēr tiek izstrādāta labāka. Novērotāji nešaubās, ka vārdiņš „pagaidām” tiek lietots, lai novilcinātu laiku, un pasaulei nebūtu pārāk liels sašutums par to, kas patiesībā notiek. Tikmēr ASV senātā Bruņoto spēku komisija sākusi izvērtēt karaspēka izvešanu no Afganistānas. Otrdien uzklausīti gan aizsardzības ministrs Loids Ostins, gan Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšnieks ģenerālis Marks Millijs. Viņi faktiski atzina, ka notikušais ir kļūda, un viņuprāt kaut kādu kontingenta daļu Afganistānā bija jāatstāj. Tas, cik strauji sabruka iepriekšējais režīms, esot bijis pārsteigums, un amerikāņi nav novērtējuši reālo situāciju. Kā sacīja ģenerālis, viņam nav ilūziju par to, vai Afganistāna nākotnē atkal var radīt draudus. "Taliban" neesot sarāvis attiecības ar "Al Qaeda", un „atjaunotais grupējums vai "Islāma valsts" ar vēlmi uzbrukt ASV ir ļoti reāla varbūtība,” teica Millijs. Britiem pietrūkst eiropiešu šoferu Garas rindas pie degvielas uzpildes stacijām un bruņotie spēki, kas palīdz nodrošināt degvielas piegādes, ir pēdējo dienu Lielbritānijas realitāte. Pie tukšajiem benzīntankiem vainīgs milzīgais tālbraucēju šoferu trūkums. Šobrīd Lielbritānijā trūkst aptuveni 100 000 šoferu un degvielas uzpildes stacijas ir tikai kārtējie uzņēmumi, kurus šī šoferu krīze ietekmē. Iepriekš dažādi produkti trūkuši ātrās ēdināšanas restorānos un lielveikalu plauktos. Kā ziņo BBC, pēc Brexit daudzi eiropieši, kuri iepriekš nodrošināja piegādes, ir atgriezušies savās dzimtenēs vai pārvākušies uz Eiropas Savienības valstīm, kur šoferiem maksā vairāk un darba apstākļi ir labāki. Lai uzlabotu situāciju, par kuras samilšanu uzņēmēji brīdināja jau iepriekš, britu valdība nolēma piešķirt terminētas vīzas vairāk nekā 10 000 šoferu, kas būs spēkā tikai līdz Ziemassvētkiem. Lai arī uzņēmēji uz vīzu programmu skatās optimistiski, ziņas no kontinenta liek domāt, ka eiropiešu tālbraucēji nesteigsies glābt Lielbritāniju no krīzes. Jāpiebilst, ka šoferu trūkums Lielbritānijā nav unikāla problēma un ar to saskaras vairums Eiropas valstu, tomēr citur izdodas iztikt bez piegāžu pārrāvumiem.

15. jūnijā L'ORÉAL Baltic sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Sievietēm zinātnē programmas ietvaros apbalvoja septiņas talantīgas Baltijas valstu zinātnieces. Par savu ieguldījumu zinātnē un pētījumu veikšanai 6 000 eiro balvu šogad saņēma arī trīs zinātnieces no Latvijas -  Vita Rovīte, Inga Pudža un Dana Kigitoviča. Dr. biol. Vita Rovīte ir vadošā pētniece un grupu vadītāja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, kā arī Latvijas Genoma centra vadītāja. Vita Rovīte saņem atzinību par akromegāliju izpēti – retu endokrīnu saslimšanu, ko izraisa labdabīgs hipofīzes audzējs, kas pārproducē augšanas hormonu (GH) un izraisa dažādas blakus saslimšanas un ir cēlonis paaugstinātai mirstībai.   Mg.phys. Inga Pudža strādā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta EXAFS spektroskopijas laboratorijā par zinātnisko asistenti. Inga Pudža tiek apbalvota ar “Sievietēm zinātnē” balvu par darbu pie viedā materiāla vara molibdāta (CuMoO4) izpētes. Tas ir multifunkcionāls materiāls, ar vairākām perspektīvām īpašībām, piemēram, tas maina savu krāsu temperatūras, spiediena un pH ietekmē.   Doktorante dr. Dana Kigitoviča ir ārste rezidente nefroloģijā Rīgas Stradiņa universitātē un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, asistente Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedrā, kā arī praktikante Latvijas Organiskās sintēzes institūtā. Apbalvojumu “Sievietēm zinātnē” Dana Kigitoviča saņēmusi par pētījumu, kurā meklē jaunu pieeju sirds labā kambara mazspējas ārstēšanai, analizējot iespējas, kā stiprināt nogurušu sirdi. -------------------------------- Eiropas Kodolpētniecības centra saīsinājums CERN daudziem, visticamāk, būs dzirdēts, tāpat arī Lielais hadronu paātrinātājs un Higsa bozons. Lai uzzinātu, kāpēc CERN pētnieki šādu jēdzienu izpētei pievēršas un kādā veidā mūsu ikdiena saistās ar CERN darbu, Mariona Baltkalne attālinātā sarunā tikās ar pētnieku no Latvijas, kura ikdiena paiet tieši CERN - Rīgas Tehniskās universitātes Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra zinātnieku Kārli Dreimani.

Par dabu runājot, no dabas smeļoties, ko mēs varam no šīs varenās un mežonīgās pasaules jaunu iemācīties?

Visā pasaulē ar migrēnu slimo apmēram viens miljards cilvēku, un tā ir visbiežāk sastopamā neiroloģiskā slimība. Cik ļoti migrēna ierobežo pacientu dzīvi, kā un vai to ir iespējams efektīvi ārstēt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. “Būt ar migrēnu nozīmē, ka ir dzīves periodi, kuros nepiederi sev,” raidījumā Kā labāk dzīvot pieredzē dalās paciente Inese Prisjolkova. Viņa skaidro, ka nevar normāli kustēties, domāt, nevar neko tajos brīžos, kad sāp galva "Paralizējas dzīve cilvēkam un ar to jārēķinās ģimenei, jo ģimenes ierastais ritms vairs nav tāds. Tas var ilgt trīs līdz pat 10 dienām, kad netiec no sāpēm ārā," atklāj Inese Prisjolkova. Paciente jau 15 gadus zina, ka viņai ir migrēna, bet pirms tam ap 10 gadiem tēloja, ka nekā nav. Tā kā arī Inese Prisjolkova ilgi nepieļāva domu par migrēnu, tāpēc cilvēkiem, kuri cieš no galvassāpēm, viņa iesaka rīkoties kā alkoholiķiem – vispirms atzīt problēmu un tad meklēt palīdzību. Neiroloģe, algoloģe Linda Zvaune norāda, ka migrēna ir plaši izplatīta galvassāpju slimība, ko daudzi neatpazīst, arī neatzīta slimība, ko pat daudzi ārsti neatzīst, kā nopietnu saslimšanu. "Migrēna ir galvassāpju slimība pati par sevi, ļoti plaši izplatīta, Ļoti daudzi cilvēki visā pasaulē ar to saskaras, tiek lēst, ka tie ir pie viena miljarda cilvēku. Tas ir katrs septītais līdz desmitais cilvēks. Sievietēm tas ir biežāk, skaidro Linda Zvaune. "Migrēna ir neredzama slimība. Cilvēks ir ir smaidīgs, viņš iet, visu dara, bet tajās dienās, kad viņam ir slikti, mēs to cilvēku neredzam. Tā var būt viena diena mēnesī, divas, bet var būt vairākas dienas mēnesī." Turklāt tā nav vienreizēja saslimšana.  "Migrēna var sākties bērnībā, pat no piecu gadu vecuma, bet biežāk  tas ir pusaudža vecums, un ilgst līdz 50 - 60, pat 70 gadiem. Ja saskaitām šīs dienas kopā, cik daudz cilvēks ir pavadījis šajās migrēnas lēkmēs, gada laikā tas varbūt mīnus mēnesis, vairākos gadus cilvēks ir pat gadus zaudējis no savas dzīves, piedzīvojot migrēnas lēkmes," bilst Linda Zvaune. Migrēna nav tikai galvassāpes, tā ir neiroloģiska slimība. Gaiļezera slimnīcas Galvassāpju vienības vadītāja Līga Mekša norāda, ka migrēnu nav pilnībā izārstējama, tāpēc ārsta un pacienta mērķiem ir jāsakrīt un jābūt saprātīgiem. "Ārsta mērķis ir atvieglot sāpes, uzlabot cilvēka spēju funkcionēt - strādāt, piedalīties mājas darbos, saviesīgos pasākumos. Ārsta mērķis  ir mazināt pacienta izmantotos pretsāpju medikamentus, tādējādi veicinot viņa veselību un mazāk sponsorējot farmācijas biznesu. Pacienta mērķi ir pilnīgs galvassāpju atvieglojums, lai nekad nevajadzētu lietot zāles," skaidro Līga Mekša. Abus saliekot kopā ir jāvienojas par saprātīgu ceļu, bet apsolīt, ka migrēnu pilnībā izārstēs, nevar. Līga Mekša norāda, ka lēkmi var atvairīt ar aptiekās pieejamiem bezrecepšu medikamentiem, tikai jāseko līdzi lietošanas nosacījumiem, lai tos nelietotu par daudz. "Nedrīkst lietot katru dienu, kad sāp, un veselu sauju. Tā var iedzīvoties otrās nepatīkamās galvassāpēs, kas saistītas ar pārlieku bieži medikamentu lietošanu. Pat visvienkāršākie bezrecepšu medikamenti var izraisīt medikamentu atkarīgas galvassāpes," norāda Līga Mekša Ir arī pieejamie speciālie medikamenti migrēnas ārstēšanai, taču tie ir dārgi, un diemžēl Latvijā medikamenti migrēnas ārstēšanai nav kompensējamo medikamentu klāstā.

Šoreiz piedāvāju tev noklausīties citādāku epizodi, kas ir veltīta īpaši sievietēm.  Šajā epizodē dzirdēsi vīriešu atbildes uz 14 jautājumiem par to, kā viņi skatās uz sievieti, kura ir ilgstoša partnere, un ko būtu vērts zināt ļoti daudzām sievietēm, lai vairāk pieņemtu pašām savu ķermeni un savu seksualitāti, lai mīlēšanās laikā biežāk ļautos procesam un to vairāk izbaudītu, nevis maltu sev pa galvu, ko gan negatīvu par viņu varētu domāt vīrietis.Ja kaut kas no šajā epizodē dzirdētā tev noderēja, mēs priecāsimies, ja pastāstīsi mums par to, jo tad sapratīsim, vai vēl kādreiz veidot šādas sarunas. Tevis rakstītais būs anonīms un to mums darīt zināmu vari šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:10:00 Kurai sievietes ķermeņa daļai tu vispirms pievērs uzmanību, kad skaties uz sievieti, kura tevi interesē?14:36 Vai sieviete tev kļūst mazāk iekārojama, ja viņai ir celulīts?19:22 Sievietes reizēm bremzē ar seksu savu laicīgi nenoskūto kāju dēļ, vai tas tev ir šķērslis22:20 Kāds ir tavs viedoklis par krūšu izmēru, lai tev būtu pieņemams savas sievietes izskats24:48 Kāds ir tavs viedoklis par partneres krūšu izskata pārmaiņām, gadiem ejot uz priekšu?29:47 Ja seksa laikā tu pamani sievietes rētas vai vizuālu ķermeņa defektu, piemēram, no operācijām, traumām, strijas, vai tas tev nosit apetīti uz mīlēšanos?34:23 Ko tu gūsti vai zaudē, ja ar partneri mīlējies pie apgaismojuma?40:11 Kāda ir tava attieksme vai iemesls, ja gribi, lai sievietei seksa laikā paliek kaut kas uzģērbts?45:28 Ja tu savai sievietei, kas ir ilgstoša partnere, atsaki seksu, cik bieži tas ir partneres izskata dēļ?49:45 Kāda ir tava reakcija jeb attieksme pret savu sievieti, kad viņa sportojot ir sasvīdusi (sievietes pašas nereti domā, ka tad ir pretīgas)55:53 Vai sievietes vērtība tavās acīs krītas, ja viņa pasaka, ko vēlas seksā?59:54 Kāda ir tava attieksme tad, ja sieviete seksā ar partneri, arī pati sevi uzbudina?1:04:08 Kāda ir tava reakcija, kad mīļotā sieviete negatīvi izsakās par savu kermeni un tā izskatu?1:09:57 Vai ir vēl kaut kas ko tu vēlies pateikt sievietēm par viņu seksualitāti?

Valdis Valters uz interviju aicinājis bijušo Latvijas izlases galveno treneri- Ainaru Bagatski.

Cik izplatīta aizvien ir vēlme tikt pie dēla vismaz kā pirmā bērna ģimenē? Vai zēni ģimenēs tiek vairāk gaidīti un kāpēc tas tā? Un kādas prakses Eiropā un pasaulē pāri piekopj, lai savam mērķim tuvotos? Ar pētījumiem iepazīstina sociālatropoloģe Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas falkultātes pētniece docētāja Diāna Kiščenko. Diāna Kiščenko atsaucās uz pētījumu, ko veikusi 2017. un 2018. gadā Melnkalnē, jo tā ir viena no valstīm, kur dažās pašvaldībās vairāk dzimst tieši zēni. Skatot, kā cilvēki domā par ģimeni, ģimenes plānošanu, atklājies, ka prakses ir dažādas. Melnkalnē ir zināms teiciens: Piedzemdēt un audzināt meitu ir kā laistīt svašu dārzu, jo meita jau dosies no tēva mājas uz vīra māju. Līdz ar to, dot īpašumu meitai, nozīmē padarīt bagātāku pilnīgi svešu cilvēku. Līdzekļi, lai dzimtu dēli, ir vairāki, tās ir lūgšanas, maģiski rituāli, arī veic abortu, ja zina, ka būs meita, kas pretrunā ar reliģiju. Tāpat liela loma mūsdienu medicīnas tehnoloģijām. Vēl ir kundzes, kas veic auglības masāžas, "iemasē", lai varētu radīt vīrišķo pēcnācēju. Uzturoties Melnkalnē kopā ar kolēģi viņa atradusi trīs šādas kundzes. Tad arī pati Diāna Kiščenko iesaistījusies pētījumā, jo bija ilgstošās attiecībās, bet ģimenē vēl nebija ienākuši bērni. Satikšanās ar šīm kundzēm noritēja kā pie ārsta ar iztaujāšanu, izmeklēšanu jeb iztaustīšanu, diagnozes uzstādīšanu. "Diagnozē divas kundzes divās atšķirīgās pilsētās man pateica, ka man esot pārāk cieta dzemde, kas atrodas pārāk augstu, tāpēc spermatozoīdi netiek, kur jātiem, tāpēc es nepalieku stāvokli," atklāj Diāna Kiščenko. Trešā kundze norādījusi, ka pētniece ir kādreiz dzīve saskārusies ar sievieti, kurai ir auglības problēmas, fiziski saskaroties it kā pārnācis lāsts, no kura var atbrīvoties, veicot attīrīšanas rituālus. Tie arī piekopti. Diāna Kiščenko arī izbaudījusi masāžu. "Mēs ieradāmies masāžas dienā ar manu palagu, ko viņa ātri sagrieza virtuvē un sašuva tādu kā jostu, kuru pēc masāžas viņa apsēja man ap vēderu. Jāsaka, pati masāža bija nepatīkama, sāpīga un arī tā apsaitēšana bija sāpīga un mokošo. Viņa teica, ka tā jābūt, ka tas ir process, kuram jāiet cauri," atminas Diāna Kiščenko. "Mani mocīja lielas galvassāpes, acīmredzot mani iekšējie orgāni bija tik ļoti saspiesti, ka nevarēju veikt savus ikdienas darbus. Vīrs teica - sien to lenti nost, pietiek eksperimentēt ar savu ķermeni." Pētniece izgāja šo un citu kundžu rituālus un 2018. gada decembrī pētnieces ģimenē piedzima dēls. "Klasiskais antropologa stāsts, kur ar pašu pētnieku notiek lietas," smej Diāna Kiščenko. Notikušais raisījis daudz jautājumu, kāpēc tas ir noticis. Diānai Kiščenko ir arī daudz racionālu izskaidrojumu tam, kāpēc tā noticis, jo Melnkalnē dzīvojot daudz sportojusi, veselīgi ēdusi, labi gulējusi, atbrīvojusies no liekā svara. Bijis daudz labu apstākļu, lai pēc tam paliktu stāvoklī. Tas arī saistīts ar personīgu dzīvi, ar prieku atgriezties Latvijā, būt kopā ar vīru. Tas viss ir kompleksi. Arī reproduktologi teikuši, ka trešdaļā gadījumu nav izskaidrojams, kāpēc sieviete paliek vai nepaliek stāvoklī.  Diāna Kiščenko norāda, ka pētījumā Melnkalnē atklātais arī liek uzdot jautājumus par to, kādas ir iespējas sievietei, par to, kurš lemj par reproduktīvajiem jautājumiem ģimenē. Tas arī parāda, cik dzimumnevienlīdzīgā sabiedrībā dzīvojam. Un runa jau nav tikai par Melnkalni. X un Y hromosomu skaita novirzes no normas un radītās pārmaiņas cilvēka organismā Mūsu ķermeņa šūnās ģenētisko informāciju glabā struktūras, ko sauc par hromosomām. Dzimuma atšķirības savukārt nosaka dzimumhromosomas. Sievietēm ir divas X hromosomas, bet vīriešiem – viena X un viena Y hromosoma. Bet kas notiek tajos brīžos, kad mehānisms iziet no ierindas un pēkšņi vienam vai otram dzimumam šo X un Y hromosomu ir netipiski vairāk vai mazāk? X un Y hromosomu skaita novirzes no normas un radītās pārmaiņas cilvēka organismā skaidro akadēmiķis, profesors, Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības prezidents Īzaks Rašals. Mūsu ķermenī ir divi šūnu dalīšanās veidi - mitoze un mejoze. Mitozes laikā parasta ķermeņa šūna sev rada pilnīgi identisku kopiju ar 46 ģenētiskā satura glabātājām jeb hromosomām. Sievietēm starp šīm 46 ir divas X hromosomas, bet vīriešu komplektā ir viena X un viena Y hromosoma. Bet ir vēl tāds šūnu dalīšanās veids, ko sauc par mejozi un kura laikā rodas gametas jeb dzimumšūnas, tātad spermatozoīdi un olšūnas. Tām ir uz pusi mazāk hromosomu - 23, līdz ar to olšūnās būs tikai viena X hromosoma, bet spermatozoīdos - vai nu X, vai Y. Te pa īstam sākas mūsu stāsts, jo tieši mejozes procesā mehānisms var noiet greizi, un tā rezultātā jaunajās dzimumšūnās veidojas X vai Y hromosomu iztrūkums vai pārpalikums. Tas ir kā nepareizi sadalīts pīrāgs, kurā kādam nogriezts krietni lielāks gabaliņš, bet kādam vispār nekas netiek. Un, protams, ja šādas dzimumšūnas ar nepareizu X un Y hromosomu sadalījumu iesaistās apaugļošanās procesā, tad rodas atkal jaunas novirzes no normas jeb aberācijas, kas dažādu sindromu veidā var ietekmēt pēcnācēja organismu.

Tā kā sirds un asinsvadu slimības mūsdienās ir diezgan "stilīga" lieta, tad šoreiz es un Zane apsēdāmies, lai parunātu par to, kā dažāda veida fiziskas aktivitātes ietekmē vienu diezgan svarīgu muskuli Tavā ķermenī - sirdi. Zane Šmite ir pētniece un lektore Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedrā (vairāk specializējusies tieši sporta fizioloģijas jomā), pasniedz vieslekcijas citās mācību iestādēs, kā arī pati ļoti aizraujas ar sportošanu. Ja gribi dzīvot ilgāk, tad Tev būs jākustas, jo Tavai sirdij tas ir vajadzīgs! PUNKTS. Kas tad notiek ķermenī pie dažādiem slodzes veidiem? Parunājām par spēka un izturības treniņiem, par to, kā tas ietekmē pašsajūtu, par atjaunošanos pēc treniņiem, un par to, kas tad īsti notiek ķermenī jebkuras fiziskas slodzes laikā! - 00:44 Kas ir fizioloģija - 05:06 Kāpēc sirdij ir vajadzīga slodze - 06:40 Sirds aug tāpat kā citi muskuļi - 08:47 Kā izskaidrot to, ka pazūd kardio dažu nedēļu laikā, ja izlaiž treniņus - 14:21 Kā es jutos, kad pirmo reizi noskrēju 10km - 16:06 Kas notiek ar ķermeni, kad Tu ilgstoši turi pārāk lielu slodzi - 17:56 Kāpēc sāk izdalīties pienskābes - 24:59 Kas notiek, kad iztērē ogļhidrātu rezerves muskuļos? - 27:59 Kā no rīta ceļos, tā uzreiz izrauju 0.7 - 31:18 Cilvēki dzer par maz ūdens? - 35:31 Vai obligāti sevi jāizaicina? - 37:35 Spēka treniņi? - 40:40 Kačakiem arī jātaisa kardio - 41:53 Meitenēm bail cilāt svarus - 44:09 Sievietēm, kas uzkačā burbuļa dibenu vēl lielāks respect - 44:59 Fitnesa treneri lieto photoshopu - 45:36 Fitnesa industrija mūs čakarē - 47:01 Bildes uzņem, tad kad muskulis ir piedzīts - 50:11 Svara mešana cīņu sportos - 51:55 Kā atjaunoties pēc kārtīga treniņa? - 54:24 HIT efektivitāte un nostāsti... - 58:31 Kombinē treniņus - 59:12 Par atlētiem un mūsu ekspektācijām sasniegt tādus pašus rezultātus... - 1:00:34 Jāēd, jāguļ regulāri - 01:03:48 Miega kvalitāte un alkohols? - 1:10:50 Kas jādara, lai uzlabotu miega kvalitāti un labāk iemigtu... - 01:17:44 Kā neizgulēšanās ietekmē ikdienu - 1:18:54 Gibās lekt līdzi visiem trendiem lasot publikācijas - 1:21:05 Ko Zane ieteiktu darīt 30 dienas Patīkamu klausīšanos! --- Send in a voice message: https://anchor.fm/mairis-u0160vu012bgers/message

Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kur krūts rekonstrukcija pēc krūts vēža ārstēšanas un operācijas netiek finansētas no valsts budžeta. Atzīmējot Krūts veselības mēnesi, spriežam, kādas ir iespējas mainīt situāciju un ko darīt, lai dzīve pēc mastektomijas būtu pilnvērtīga. Latvijā varbūtība saslimt sievietei ar krūts vēzi ir relatīvi ļoti augsta. Veselības ministrijas galvenais speciālists onkoloģijā un ķīmijterapijā Jānis Eglītis norāda raidījumā Kā labāk dzīvot, ka pēdējo desmit gadu laikā pacientu skaits ir ap 1100 - 1200 cilvēku. Salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, Latvijā pacientu skaits ir par trešdaļu mazāks. Bet Latvija negatīvi izceļas ar samērā augstiem mirstības rādītājiem ar šo pataloģiju.  Vienīgais, ko var darīt - ir skrīnings. Sievietēm vecumā no 50 - 69 gadiem jāatsaucas izmeklējumam. Šogad to ir izdarījušas tikai 28% sieviešu, norāda Jānis Eglītis. Šogad kavē došanos uz pārbaudēm arī Covid-19 radītā situācija. Bet, lai process būtu efektīvs, atsaucībai uz pārbaudēm jābūt vismaz 70 - 75%. Svarīgi cilvēku īpaši uzrunāt, ja neatsaucas uz vēstuli, zvanīt, atgādināt.  "Ja aktīvi aicina un atgādina, tad ir lielāka atsaucība,"  uzskata Jānis Eglītis. Lai to veiktu, būtu jāmaina situācija valstī, bet tas prasa vairāk līdzekļu un cilvēkresursus.  Par to, ka vēstules, kas aicina sievietes uz veselības pārbaudēm, ir formālas un neuzrunājošas, jau iepriekš atzinuši speciālisti raidījumā Kā labāk dzīvot. Runājot par veselības pārbaudēm, Jānis Eglītis atzīst, ka jau no 40 gadu vecuma sievietēm vajadzētu veikt krūšu sonoskopiju. Arī sievietēm, kas vecākas par 70 gadiem, būtu jāveic mamogrāfija reizi 2 - 3 gados. Jo cilvēks ir vecāks, jo iespējamība, ka vēzis būs, ir lielāka. Ja sievietes būs pietiekami aktīvas, var būtiski samazināt mirstību, jo krūts vēzis ir galvenais nāves iemesls sievietēm darbspējīgā vecumā. Turklāt saslimstībai ir tendence pieaugt. "Krūts rekonstrukcija ir viens veids, kā pacienti reabilitēt un atgriezt pilnvērtīgā dzīve. Protams, atjaunotās krūtis nav tādas, kā bija īstās, bet tas atrisina daudzus psihoemocionālus un fizioloģiskus procesus, kas notiek, ja krūts netiek atjaunota sievietei." medicīnas doktors Kalvis Pastars. Kalvis Pastars vērtē, ka krūts rekonstrukcija Latvijā bēdīgā stāvoklī. Viņš norāda, ka bija izveidota krūts rekonstrukcijas programma, ko pārtrauca 2009. gadā, sākoties krīzei, un tā arī nav atjaunota. "Sievietēm, kurām veikta mastektomija, jaunām sievietēm ir svarīga krūts rekonstrukcija," atzīst Kalvis Pastars. "Pētījumi rāda, ja valstī ir pieejama krūts rekonstrukcija, arī atsaucība uz skrīnigu ir daudz augstāka. Viens no aspektiem, kāpēc sievietes neiet uz skrīningu, ir bailes. Bailes, ka atklāsies tā diagnoze, kas tad notiks. Tāpēc mēs strādājam, lai pacientus informētu, ka krūts vēzis nav nāves spriedums, tā ir ārstējama slimība, īpaši, ja tiek diagnosticēta laicīgi un ir pieejama rehabilitācija pēc tam, gan psihoemocionālā, gan fiziskā." Jānis Eglītis vērtē, ka Latvijā gada laikā krūts rekonstrukcija pēc operācijas būtu nepieciešama 100-150 gadījumos. Tas ir aktuāli sievietēm vecumā no 30 - 60 gadiem. Pieredzē dalās pacientes Anita un Laura. Anita atzīst, ka lēmums par krūts mastektomiju bijis visgrūtākais. Pēc tam sākušās psiholoģiskas problēmas, kurām izdevies tikt pāri. Viņa atklāj, ka tādā situācijā ir svarīgi nepalikt vienai un svarīgs ir ģimenes atbalsts. Tāpat Anita atzīst, ka pašai ļoti palīdzējusi ticība Dievam un draudzes atbalsts. Laura vērtē, ka būtu daudz vieglāk tik galā ar savām un arī tuvinieku emocijām, ja uzreiz jau būtu zināms, ka pēc operācijas būs pieejams krūts implants. Viņa noteikti mudina iet pie ārstiem, vērsties pēc palīdzības nepieciešamības gadījumā. Nebaidīties, jo bailes rada apburto loku. Mēģināt sevi motivēt, lai pārvarētu bailes. Viedokli izsaka arī pacientu atbalsta biedrības "Vita" pārstāve Irina Januma.

Covid-19 krīze visvairāk skārusi tieši sieviešu nodarbinātību. Tāpēc "Riga TechGirls" piedāvā jaunu bezmaksas tiešsaistes izglītības programmu, kurā vēlas iesaistīt vismaz 500 sieviešu Latvijā, piedāvājot viņam pārkvalificēties, lai turpmāk strādātu tehnoloģiju jomā un varētu vairāk nopelnīt un attīstīties perspektīvā karjerā. Raidījuma viešņas - Riga TechGirls vadītāja un valdes locekle Anna Andersone un Diāna Butina, kura darbojas IT nozarē jau 15 gadus un vada valodu sistēmu biznesu uzņēmumā "Tilde". Uzzinām arī datorzinību un programmēšanas bakalaures Aivas Staņevičas un audiologopēdes Marinas Petrakovas viedokli. Biedrība 'Riga TechGirls' ir sociāla bezpeļņas organizācija, kas dibināta 2016. gadā Rīgā. Tā ir pirmā un vienīgā kopiena Latvijā, kas veltīta meiteņu un sieviešu izglītošanai un iedvesmai tehnoloģiju jomā. 'Riga TechGirls' ir organizējusi vairāk nekā 60 seminārus, 24 iedvesmas vakarus un vadījusi vai organizējusi vairāk kā 30 citus pasākumus (konferences, hakatonus, vebinārus utt.). Kopumā tajos iesaistījušās, izglītojušās un iedvesmojušās vairāk kā 3000 sievietes un meitenes.  

Uzzināju, ka dažos darba kolektīvos viens vai otrs dzimums tiešā vai slēptā veidā strīdas dēļ viena dzimuma "pārākumu" pār otru dzimumu. Tāpēc uz sarunu aicināju neiroloģi un kognitīvo neirozinātņu maģistri Dr. Sandru Vestermani. Gribēju iegūt zinoša speciālista, uz faktiem pamatotu informāciju par to, vai ir (un, ja ir, - tad kādas) atšķirības starp dzimumiem smadzeņu darbības līmenī. Daktere pastāstīja, kas dzimumu kognitīvo spēju sakarā ir mīti, kas ir jaunākie pētījumi, kur ir stereotipi un aizspriedumi un kā stāties tiem pretī.Viena no atziņām, ko paturēju sev, bija, ka esi, kāds esi, galvenais, lai esi mierā ar sevi, jo tad tevi mazāk traucēs citu viedoklis, kāds tu savam dzimumam vai spējām esi riktīgs vai neriktīgs. Šī ir jau ceturtā Cilvēkjaudas saruna ar Dr.Vestermani. Saites uz pārējām sarunām atradīsi šīs sarunas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda42/ SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES:2:50 Kādas ir dzimumu atšķirības hormonu līmenī7:30 Smadzeņu pusložu asimetrijas ietekme uz abu dzimumu kognitīvajām spējām11:07 Cik ļoti vide un audzināšana ietekmē topošos vīriešus un sievietes15:00 Smadzeņu attīstības traucējumi – kā tie dzīves laikā tiek koriģēti un un kompensēti20:55 Stereotipi par vīrišķību/sievišķību – normas, anomālijas un iedomas27:30 Sieviete – programmētāja, kam un kādēļ tā ir problēma31:53 Kādu uzvedību virza testosterons un ko nosaka estrogēns; kāpēc sievietēm biežāk konstatē depresiju36:36 Pieskāriena spēks – kā tas spēj gan celt, gan graut40:40 Ko darīt vadītājam, ja kolektīvā ir dzimumu nesaskaņas46:00 Kā cilvēkam spēt par sevi pastāvēt mūsu aizspriedumainajā sabiedrībā55:39 Cik svarīga ir prasme novilkt individuālās un profesionālās robežas59:00 Dr.Sandras Vestermanes pieejamās lekcijas un konsultācijas

Kopš 2005. gada Latvijā īsteno L'oreal Baltic programma "Sievietēm zinātnē", kuras ietvaros katru gadu tiek īpaši atbalstītas Baltijas valstu zinātnieces, kuras veic pētījumus dzīvības vides zinātņu, fizikas un inženierzinātņu jomā. Šogad no Latvijas apbalvojumu saņēmušas trīs zinātnieces, ar viņam arī sarunājamies raidījumā Zināmais nezināmajā. Raidījuma viešņas: Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta Polimēru laboratorijas pētniece, Rīgas Tehniskās universitātes doktorante Aiga Ivdre, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Optisko materiālu laboratorijas pētniece un doktorante materiālu fizikā Latvijas Universitātē Ivita Bite un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” vadošā zinātniece un Ķīmijas laboratorijas Hromatogrāfijas grupas vadītāja Iveta Pugajeva. Iveta Pugajeva balvu saņēmusi par darbu pie jaunas metodoloģijas izstrādes sabiedrības veselības novērtēšanai, pielietojot uz notekūdeņiem bāzētu epidemioloģijas pieeju. Šo inovatīvo pieeju izmanto, lai pētītu likumsakarības starp notekūdeņu ķīmisko sastāvu un dažādiem antropogēniem faktoriem, galvenokārt – iedzīvotāju uztura un alkohola lietošanas paradumiem un veselības stāvokli. Projektā iegūtie dati sniegs noderīgu un būtisku epidemioloģisko informāciju par Latvijas iedzīvotāju dzīvesveidu, uztura paradumiem, sabiedrības veselību un labklājību. Aiga Ivdre apbalvojumu saņem par pētījumu, kurā meklē iespējas izmantot kokrūpniecības blakusproduktu – koksnes putekļus no zirgu pakaišu un saplākšņa ražošanas – nanocelulozes iegūšanai, un tās pielietojumu kriogēnās izolācijas poliuretāna putuplastā. Mūsdienās ražošanas blakusproduktu izmantošanai ir liela nozīme, lai uzlabotu tehnoloģisko procesu, samazinātu ražošanas izmaksas un ieviestu tīrākas ražošanas principus. Ivitai Bitei “Sievietēm zinātnē” balva piešķirta par pētījumu, kurā analizē dažādu ķīmisko sintēžu metožu ietekmi uz materiālu morfoloģiskajām un fizikālajām īpašībām, piemēram, pašvielas defektiem un optiskajām īpašībām. Strauji attīstoties tehnoloģijām pēdējās pāris desmitgadēs, pieprasījums pēc kvalitatīviem oksīdu nanomateriāliem, kas ražoti ar viegli pielāgojamām ražošanas metodēm, ir lielāks nekā jebkad agrāk. Dagnijas Ločas ceļš zinātnē 2012. gadā balvu “Sievietēm zinātnē” saņēma Dagnija Loča, pētot kalcija fosfātus kaulu cementu izstrādei. Tie savukārt lieti noderētu, lai veidotu sacietējošu pastu kaulu defektu aizpildīšanai dažādu saslimšanu un traumu gadījumos. Šobrīd vēlējāmies noskaidrot, kā turpinājies zinātnieces ceļš pēc apbalvojuma saņemšanas un kā attīstījusies aizvien jaunu materiālu pētniecība. Par dzīvi, darbu un iespējām zinātni skaidrot sabiedrībai stāsta zinātniece Dagnija Loča. Nu jau 10 gadu Dagnijas Ločas darba vide ir saistīta ar Rīgas Tehnisko universitāti. Interese par ķīmiju pastiprinājusies ar katru nākamo studiju līmeni – no bakalaura līdz doktora studijām. Šobrīd Dagnija Loča ir Rīgas Tehniskās universitātes Rūdolfa Cimdiņa Rīgas biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta asociētā profesore un vadošā pētniece. Ļoti iespējams, ka Dagnijas pieredze un degsme būt zinātnē varētu būt iedvesmas stāsts arī citiem, kuri vēl tikai izsver šādu iespēju. Ko sniedzis apbalvojums „Sievietēm zinātnē” un kāpēc nepieciešams pētīt mākslīgos kaulus, stāsta Dagnija Loča.

Vai kādreiz darbināsim mašīnas ar no baktērijām iegūtu ūdeņradi? Cik efektīvs ir ūdeņradis kā enerģijas avots un kāpēc tas netiek plaši izmantots? Kā zinātnieki atrod noderīgus mikroorganismus? Vai atjaunojamie enerģijas resursi patiešām ir videi draudzīgāki? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklēs pētniece un mikrobioloģe Ilze Dimanta, ar kuru sarunāsies politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne. Ilze Dimanta ir bioloģijas doktore, izglītību ieguvusi Latvijas Universitātē, kur pašlaik ir Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras pētniece. Tāpat Dimanta ir kosmētikas firmas L'Oréal zinātniskās darbības un nozares likumdošanas pārzine Polijā un Baltijas valstīs, kā arī Cietvielu fizikas institūta viespētniece. Viņa pētījusi atjaunojamos energoresursus – baktērijas, kas ražo ūdeņradi, sadalot organiskās vielas, piemēram, atkritumus – un apzinājusi iespējas uzglabāt šādu ūdeņradi metālu hidrīdos un citos tā dēvētajos ūdeņraža materiālos. 2016. gadā saņēmusi L'Oréal stipendiju “Sievietēm zinātnē”. Podkāsts tika ierakstīts tiešraidē, kuras videoierakstu var skatīties te: https://www.youtube.com/watch?v=LnaLpB2BzEs Satori podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis būs kāds Latvijas zinātnieks.  Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe".

Izrādās, vēlme atteikties izjust kādas emocijas vai nespēja tās piedzīvot un pārvaldīt var kaitēt mums pašiem. Par to, cik liela nozīme ir dusmām un kā šīs emocijas ietekmē attiecības – gan ar sevi, gan citiem – runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa universitātes, Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns, ģeštaltterapeite Agnese Spuriņa un kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Agnese Orupe. "Dusmas ir emocijas, kas lielākajā daļā gadījumu saistītas ar morālām vērtībām. Reizēm ar konkurenci. Dusmas, kas ir ģimenē, starp kolēģiem, skolā, tas visvairāk saistītas ar morālām vērtības," skaidro Artūrs Utināns. "Tas, kurš pauž dusmas, uzskata, ka pauž kādas morālās vērtībās. Tas, kurš saņem, dusmojas, ka pret viņu izturas slikti. Viens otram var aizrādīt par tīrību un kārtību vai uzticību, otrs protestē, ja tu dusmojies, tu nodari man kaitējumu, tu neizrādi pret man gādību. Rodas dusmas un pretdusmas, konflikts iet vaļā." "Dusmas ir dabiskas un nepieciešamas emocijas, kas primāri signalizē par to, ka mēs tiekam apdraudēti, iedomāti vai reāli, ka mūsu robežas tiek pārkāptas," atzīst Agnese Spuriņa. "Bieži dusmas ir aizsegs citām daudz grūtāk izturamām emocijām un izjūtām, piemēram, bailēm, bezspēcības sajūtai, kaunam, vientulībai. Reizēm dusmas kalpo kā attaisnojums, lai kaut ko nedarītu. Vieglāk ir dusmoties uz vecākiem par nepiepildītām gaidām bērnībā, nekā pašam uzņemties atbildību par sekām," turpina Spuriņa. Uz klausītājas jautājumu, kā ātri tikt galā ar dusmām, Utināns atbild, ka nepieciešama emociju apzinātība un saprast, vai dusmas ir adekvātas situācijai vai ne. To nav vienkārši noteikt. "Viens no mītiem ir, ka dusmas ir sliktas. Turklāt ir atšķirības starp dzimumiem – viņš uzsita dūri galdā, tā ir spēka pazīme un laba lieta. Sievietēm sabiedrības ieskatā dusmu izpausmes bieži netiek akceptētas," atzīst Agnese Orupe. "Ja neesam kontaktā ar dusmām vai ja mums ir mācīts, ka dusmoties ir nepareizi, tad dusmas bieži pavēršas pašam pret sevi. Tu izjūti tās kādā situācijā, bet neko nedari, tad var pārvērsties par pasīvo agresiju, kas izpaužas sevis vainošanā, re kā, es rīkojos tā, ka otram ir slikti. Vai arī otram nepasakām un pēc kāda laika saņemam dzēlīgu piezīmi," turpina Orupe. Mēdz būt, ka dusmojoties, varam panākt ko gribam, jo spēcīgas otra dusmu izpausmes biedē. Dusmas var izlādēt ar ķermeņa palīdzību, piemēram, sportojot, jo dusmas rada sasprindzinājumu ķermenī. Sportošana ir svarīga, ja ir klāt apzinātība. Ja tās nav, var kalpot kā kompanjons dusmu noliegšanai.  

Drīzumā Rīgā atklās Baltijas biomateriālu ekselences centru. Pie tā kopīgi strādā pētnieki no dažādām institūcijām. Kas ir biomateriāli un kādas iespējas jaunais centrs radīs kā zinātniekiem, tā sabiedrībai, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Baltijas Biomateriālu centra koordinators Jānis Ločs, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Maija Dambrova un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Bandere. Veicinot sadarbību un zināšanu apmaiņu starp vietējām un starptautiskām pētniecības organizācijām un industriju, apvienojot kompetences un attīstot infrastruktūru, Rīgā sāk veidot Baltijas Biomateriālu ekselences centru. Tas stiprinās biomateriālu nozari reģionā – ļaus zinātniekiem pētīt, izstrādāt un komercializēt jaunus biomateriālus kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļa ķirurģijai, ortopēdijai un citām jomām, informē Rīgas Tehniskā universitāte. RTU tapusi mākslīgi radīta kaulu viela - ieskats Janas Vecstaudžas pētījumu procesā Viela, ko iepilda cilvēku kaulos un kura veicina tur esošo audu veidošanos – šādu materiālu ir izstrādājuši Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki. Kā šis process notiek un kā organismā darbojas mākslīgi radītā kaulu viela. No malas tas izskatās  vienkārši – kalcija un fosfāta maisījumam pielej klāt šķīdumu, to samaisa un tas jau ir solis tuvāk vielai, kura pēc tam tiks ievadīta kaulos un  tur darbosies kā ierosinātājs jauniem kaulaudiem. Rīgas Tehniskās universitātes Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra doktorante un pētniece Jana Vecstaudža par šo savu darbu pagājušā gadā saņēma „L'Oreal stipendiju Sievietēm zinātnē", proti, par pētījuma projektu saistībā ar nanostrukturēta un biomimētiska amorfa kalcija fosfāta biomateriāliem kaulaudu inženierzinātnēm. Viņas pētījuma mērķis ir radīt un pētīt kaulu pildvielu granulas, kas veidotas no amorfa kalcija fosfāta. Darbu pie tā Jana Vecstaudža kopā ar kolēģiem sāka 2014. gadā. Neliels ieskats procesā, kā strādā jaunā zinātniece.

Satori podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis būs kāds Latvijas zinātnieks.  Šī raidījuma viešņa Una Riekstiņa ir ieguvusi maģistra grādu Latvijas Universitātē, doktora grādu aizstāvējusi Karolinskas institūtā Stokholmā. Kopš 2018. gada – LU Medicīnas fakultātes profesore, pasniedz farmaceitisko šūnas bioloģiju, zāļu metabolismu, medicīnisko mikrobioloģiju un imunoloģiju. Veic pētījumus par mezenhimālajām cilmes šūnām, nanodaļiņām un ekstracelulārajām vezikulām. 2010. gadā ieguvusi L'Oreal Latvijas stipendiju “Sievietēm zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu. Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe". 

Ūdens un parastā aerobika, jogas nodarbības, peldēšana, riteņbraukšana, skriešana un vēl krietni pagarš saraksts ar citām sportiskām aktivitātēm, kuras iesaka sievietēm sportiskās formas uzturēšanai. Bet kā ir ar spēka vingrinājumiem, vai tos atstāsim vīriešiem, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas viesdocente un trenere Inese Ļubinska, uztura speciāliste, aktīva dzīvesveida piekritēja Liene Sondore un fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks. Ja studijā ir Roberts Radičuks, raidījumu iesākam ar vingrošanu! Spēka vingrinājumi ir vajadzīgi visiem – gan vīriešiem, gan sievietēm. Bet pats svarīgākais, kas ir vajadzīgs, ir vingrojumu komplekss ikdienā! Muskuļus tonizēt ir nepieciešams visiem. Spēka vingrojumi ir vajadzīgi visiem, tos vajadzētu diferencēt pēc vecuma grupas un iepriekšējām sportiskajām aktivitātēm. Katram vecuma posmam ir savas fiziskās nodarbes. Mēs daudz zinām, ko un kā vajadzētu darīt, bet nedarām. Jāņem vērā un jāatceras, ka ar katru desmitgadi palielinās kādu slimību riski. Jau pēc 40 gadu vecumā palielinās risks saslimt ar sirds asinsvadu slimībām, cukura diabētu, locītavu slimībām. Esam kļuvuši sēdošāki, cilvēkiem ir mazāk kustību. Fiziski aktīvam jābūt vismaz stundu dienā 4-5 reizes nedēļā. Par spēku nevar runāt tikai kā par vingrojumiem ar hantelēm. Spēks ir vajadzīgs, veicot jebkuras aktivitātes, arī nūjojot. Raidījuma viesi rosina pārdomāt, vai, esot mežā viens, izpildītu kustības, ko nekad nav pildījis. Ja nu kas notiek, kurš palīdzēs? „Riepai” uz vēdera nepatīk vēderpreses vingrojumi, bet enerģiju izelpojām. Tāpēc svarīgi visi sporta veidi, kur var ir nedaudz aizelsties un iesvīst.

Pat „dižķibele” jeb 2009. gada krīze mūs tā īsti  nav iemācījusi pareizi apieties ar naudu. Uzreiz gan jāpiebilst, ka mēs neesam unikāli šajā jomā un „finanšu stresu” piedzīvo ne vienas vien Eiropas valsts iedzīvotāji, jo Eiropas patērētāju finansiālais stress palielinās un Latvija Eiropas finanšu labklājības barometrā ierindojas 21.vietā. Kāpēc cilvēki kavē rēķinu apmaksu, kāds ir Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības līmenis - cik prasmīgi mākam apieties ar naudu un kāda ir nozīme prasmei apieties ar naudu, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa un finanšu plānošanas trenere (īpaši sievietēm) Karīna Kulberga. "Intrum" veicis pētījumu 24 valstīs aptaujājot vairāk nekā 24 000 patērētāju. Secinājums: gan Ieropā, gan arī Latvijā cilvēkiem pieaug finanšu stress un tas saistīts ar to, ka rēķini pieaug krietni ātrāk, nekā ieņēmumi. Lielākā daļa atzina, ka tas negatīvi ietekmē arī viņu veselību. Tā saka vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas patērētāju. Katrs trešais kavē rēķinu apmaksu, taču rādītājs ir uzlabojies salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad katrs otrais kavēja. Tas liecina, ka finanšu disciplīna ir uzlabojusies. Vēl pētījums rāda, ka cilvēki vairāk dzīvo šodienai, fokusējas uz īstermiņa finanšu risinājumiem, aizmirst par ilgtermiņa finanšu plānošanu un stabilitāti. Savukārt PTAC veikts pētījums Neuzkrāj nākotnei, jo ļoti viegli var dabūt kredītu. Sievietēm finanses galvenais stresors dzīvē, un viņas labprāt izvairītos runāt par naudu. Sievietes ir riska grupā, jo sievietēm vecākām par 65 gadiem ir risks nonākt nabadzībā. Par to jādomā laicīgi, jo mazās izvēles finanšu jomā ietekmē ilgā termiņā. Valda mīti, ka tas pieejams finanšu guru, kuriem viss skaidrs, vai tad, ja ir lieli uzkrājumi, liela summa pieejama. Savukārt dažādi pētījumi par laimes sajūtas un naudas saistību rāda, ka cilvēkus dara nevis konkrēta summa, bet apziņa, ka spēj kontrolēt savus ienākumus un izdevumus. Vajadzētu domāt par regulāriem uzkrājumiem ilgtermiņā. Tā ir svarīga kultūra. Arī mazu summu atlikt ir nozīmīgi no pašapziņas un rituāla viedokļa. 90% Latvijas patērētāju saka, ka viņiem lielas raizes, kā dzīvos pensijā. Aizņemšanās no draugiem un ģimenes īstermiņa problēmu risināšanai kļūst arvien aktuālāka, ne no aizdevējiem. Finanšu pratībai jābūt ikvienam, neatkarīgi no ieņēmumiem. Zelta formula savu ieņēmumu tērēšanai – 70% ienākumu tērēt ikdienai, 10% - ekstra lietām un 20 % - uzkrājumiem. Latvijā cilvēki tērē 90% ikdienas vajadzībām, 5-10% uzkrāj. Cilvēkiem iesaka auditu veikt saviem izdevumiem, lai pamanītu lietas, kur dari nepareizi, kur pārmaksā, bez kā vari iztikt, ņemot vērā savus ieņēmumus. Neuzticība bankām neatbrīvo no vajadzības uzkrāt. Var krāt arī zeķē vai burkā mājās! Krāt ne tikai nebaltām dienām, bet kāda patīkamam piedzīvojumam – ceļojumam, Grūtākais mēnesis visiem ir janvāris, jo Ziemassvētkiem daudzi tērē vairāk. nekā var atļauties.

Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919.gada 11.novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis. Šodien Latvijas Radio  sākam stāstu sēriju par pieciem Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem, kuru stāsti pašlaik skatāmi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē "Vienpadsmit varoņstāsti". Pirmais stāsts par Elzu Žiglevicu, vienu no trim sievietēm, kas saņēmusi Lāčplēša kara ordeni. Par viņu Latvijas Radio stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieki Arnis Strazdiņš un Mārtiņš Vāveris. „Elza Žiglevica bija studente un Latvijas Sieviešu palīdzības korpusa brīvprātīgā, kura aktīvi iesaistījās darbā karavīru apgādes un ēdināšanas punktā. 1919.gada 10.oktobrī viņas ar palīdzības korpusa draudzeni Emīliju Jātnieci devās uz Esplanādi, nesot ēdienu Latvijas armijas karavīriem, un cieta pretinieku mestas granātas sprādzienā. Cieta abas, bet Elza – daudz smagāk,” stāsta vēsturnieks Arnis Strazdiņš. „Viņas kājas tika pamatīgi sadragātas, un nekavējoties ar pulkveža Jorģa Zemitāna mašīnu viņa tika aizvesta uz Pilsētas 1.slimnīcu, kur viņai veica operāciju. Lai gan pirmajās dienās pēc operācijas viņa vēl rakstīja draudzenei optimistisku cerību pilnu vēstuli, ka „drīz vien atkal kopā varēsim staigāt”, diemžēl viņa neatlaba un 29.oktobrī nomira. Viņai bija 21 gads.” Ordeņa kavalieru stāsti plašāk skatāmi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē "Vienpadsmit varoņstāsti".

Prestižā Nobela prēmija medicīnā šogad piešķirta ASV dzimušajiem zinātniekiem Viljamam Kaelinam un Gregam Semenzam un britu zinātniekam Pīteram Retklifam. Nobela prēmijas komiteja ir novērtējusi viņu pētījumus par to, kā šūnas izmanto skābekli. Kāpēc un ar ko šie pētījumi ir tik nozīmīgi, un ko īsti godalgotie zinātnieki ir atklājuši, raidījummā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore Una Riekstiņa un Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadošo pētniece Inese Čakstiņa. “Liels prieks, ka šādi hipoksijas (kad līdz šūnām nenonāk pietiekami daudz skābekļa) pētījumi tiek atzīti tik augstā līmenī,” bilst Inese Čakstiņa. "Viņi izpētījuši, kā šūna jūt, kad skābekļa ir pietiekami,” skaidro Una Riekstiņa. "Mazliet laikam paejot, varam salikt kopā puzles gabaliņus tam milzīgajam kopumam, ko viņi ir atklājuši, katru atsevišķi nenovērtētu tik ļoti. Tāpēc līdz Nobela prēmijas iegūšanai kādam laikam ir jāpaiet, lai ieraudzītu milzīgo nozīmi, kādu tas atstājis uz visu lauciņu kopā," atzīst Čakstiņa. Latvijas pētnieku veikums, pētot baktērijas, kas ražo ūdeņradi Baktērijas ir pavisam mazi organismi, kurus bez mikroskopa mums nesaskatīt. Taču baktērijas mums ir visapkārt, un daudzām no tām ir derīgas īpašības, ko var ne vien pētīt, bet arī izmantot ražošanā. Derīgo īpašību vidū jāmin baktēriju spēja veidot ūdeņradi, kas klimata pārmaiņu procesā kļūst aizvien noteicošāks atjaunojamais enerģijas resurss. Ko šajā sakarā paveikuši Latvijas zinātnieki, stāsta bioloģijas doktore, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pētniece Ilze Dimanta. Pasaulē ne mazums zinātnieku strādā pie nozīmīgiem pētījumiem, lai uzlabotu cilvēku veselību, dzīves kvalitāti un veicinātu planētas saglabāšanu. Šādi zinātnieki ne vienmēr jāmeklē tālu no mūsu valsts robežām, jo arī Latvijā zinātnieku komandas rada inovācijas un nemitīgi domā, kā paveikt labāk, vieglāk, precīzāk. Šādi jautājumi nodarbinājuši arī bioloģijas doktori, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pētnieci Ilzi Dimantu. Visu bioloģijas studiju laiku pētnieces prātu aizņēmuši ar aci nesaskatāmie mikroorganismi un no tiem iegūstamais bioūdeņradis. Pirms trim gadiem kā atbalstu savam tālākajam pētniecības darbam Ilze saņēma „L'OREAL” balvu „Sievietēm Zinātnē”, un bioūdeņradis joprojām ir viņas sabiedrotais. Doktora studiju noslēgumā Ilze pievērsusies arī biofizikas tēmai, lai pētītu, kā bioloģiskā ceļā saražoto ūdeņradi vislabāk uzkrāt. Cietvielu fizikas institūta laboratorijā, kurā strādājusi arī Ilze, tiek izmantoti metāla sakausējumi. Tie sastāv no diviem vai vairākiem metāliem ar porām, kurām cauri tiek tikai ūdeņradis. Proti, ja metāla sakausējumu ievietos traukā ar dažādām gāzēm, metāls ņems pretī tikai ūdeņradi. Pēc tam ūdeņradi tīrā veidā var iegūt, metālu karsējot. Tieši šādu veidu bioūdeņraža uzkrāšanai iepriekš Latvijā vēl neviens nebija izmēģinājis. Vēlāk Latvijas pētnieku komandas pieeja publicēta kopā ar japāņu kolēģu veikumu pēc līdzīga principa. Bet, lai tālāk izprastu Ilzes pētniecības darbu, iedomāsimies reaktoru jeb trauku. Tajā ievietota baktēriju masa, atkritumu substrāta masa, barotne, nedaudz ūdens. Tas viss tiek maisīts un saražots ūdeņradis un citas gāzes.  

Šoreiz pievēršam uzmanību kādam jau tradicionālam notikumam zinātnē – jau 15.reizi pasniegtas „L'Oreal stipendijas Sievietēm zinātnē". Svinīgā ceremonija notika 11.jūnijā un trīs Latvijas laureātes jau nākamajā dienā viesojas raidījumā Zināmais nezināmajā. Par saviem pētījumiem un interesi pievērsties zinātnei stāsta Marina Makrecka-Kūka, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošā pētniece, Laura Dembovska, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta pētniece, un Jana Vecstaudža, Rīgas Tehniskās universitātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta Biomateriālu inovāciju un attīstības centra pētniece. Laura Dembovska saņema stipendiju par pētījumu, kas tiks izstrādāts saistībā ar sārmu aktivizētiem alumosilikātu kompozītiem ar siltumizturīgiem agregātiem un to pielietojumu rūpniecībā. Jana Vecstaudža stipendiju saņema par pētījuma projektu saistībā ar nanostrukturēta un biomimētiska amorfa kalcija fosfāta biomateriāliem kaulaudu inženierzinātnēm. Pētījuma mērķis ir radīt un pētīt kaulu pildvielu granulas, kas veidotas no amorfa kalcija fosfāta. Marina Makrecka-Kūka stipendiju saņema par pētījumu saistībā ar acilkarnitīniem, mitohondriju veselību un imūnmetabolismu, kas ir svarīgi veselīgai novecošanai. Marinas Makreckas-Kūkas pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā saglabāt šūnu "enerģijas ražošanas stacijas" - mitohondrijus - veselīgus, lai  imūnsistēmas funkcionēšana un novecošana noritētu normāli.  Zinātniece stipendiju saņēma jau otro reizi. Profesore Ruta Muceniece - viena no pirmajā L'Oreal stipendijas laureātēm Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore Ruta Muceniece bija to pirmo  zinātnieču vidū, kas pirms 15 gadiem ieguva L'Oreal balvu. Ko viņai tas ir nozīmējis un kā šīs balvas popularitāte  gadiem  ejot ir pieaugusi? 1998. gadā  kosmētikas uzņēmums “L'Oréal” kopā ar  starptautisko institūciju UNESCO radīja programmu "Sievietēm zinātnē" un 2005. gadā, pateicoties vērienīgai Baltijas stipendiju programmas goda patroneses, bijušās Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iniciatīvai, šo  programmu īstenoja arī  Latvijā. Kopš tā laika ir godinātas jau 45 stipendiātes. Toreiz, 2005.gadā, viena no trijām zinātniecēm, kas  saņēma šo prestižo  apbalvojumu bija farmakoloģe  Ruta Muceniece, šobrīd  LU Medicīnas  fakultātes  profesore. Ruta Muceniece ir arī saņēmusi balvu par mūža ieguldījumu farmaceitu izglītībā un farmācijas studiju programmas izveidošanu  

Vīrieši un sievietes ir līdzvērtīgi, bet Dieva plānā ir konkrēts uzdevums un misija katram no dzimumiem. Vīri savu patieso vīrišķību un sievietes savu patieso sievišķību var atrast tikai meklējot to Dievā. Sludina Dāvids Gleške.

"Arī sievietes var veidot lielisku karjeru informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares uzņēmumos," pārliecinātas raidījuma Kā labāk dzīvot viešņas. Sievietes tehnoloģiju pasaulē. Varbūt kādam tas izklausās dīvaini, jo tehnoloģijas tak ir vīru lieta. Tomēr tā nebūt nav. Veiksmīgas karjeras principi un noslēpumi tehnoloģiju pasaulē raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas uzņēmuma "VISMA" izstrādes direktore Valērija Makijenko, uzņēmuma “Mintos” riska menedžere Ieva Grigaļūne, uzņēmuma “Fitek” pārdošanas vadītāja Latvijā un globālā mārketinga vadītāja Baltijā, Serbijā un Slovākijā Kristīne Apsīte un viena no festivāla “Digital Freedom” organizatorēm Kristīne Tarvida. Izvēle ir sarežģīta par labu tehnoloģijām sievietēm, jo ir savas bažas un mīti, bet IT ir ļoti laba nozare, kur sievietes novērtē, ņemot vērā attieksmi un prasmes. Tehnoloģiju vide joprojām ir apvīta ar stereotipiem, kas tiek uzturēti un sieviete domā, vai tā ir vieta man, vai es tur jutīšos komfortabli, vai mani tajā vietā dzirdēs. Sievietēm ir līdzvērtīgas iespējas mācību un attīstības ziņa. Ja sieviete ir pietiekami gudra un ir zināšanas attiecīgā nozare, viņa pat ir vairāk konkurētspējīga, nekā vīrieši, jo sievietei palīdz intuīcija un var labāk sajust klientus un viņu vajadzības. Latvija atzinīgi novērtēta līdzvērtīgu iespēju nodrošināšanā sievietēm darba tirgū.  

Vasaras sākumā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Sinodes jeb augstākās lēmējinstitūcijas dalībnieki nolēma aizliegt sievietēm kļūt par mācītājām. Ar absolūtā vairākuma balsīm 3. jūnijā tika atbalstīti LELB satversmes grozījumi. Līdz šim tajā bija rakstīts, ka ordināciju var lūgt ikviens, kurš ir atbilstoši LELB kārtībai Dieva aicināts un sagatavots mācītāja amatam. Tagad jau pusgadu baznīcas satversmē noteikts princips, ka LELB ordinē tikai vīriešus. Kā šis lēmums ietekmēja sievietes luterāņu baznīcā? Lai runātu par šo tematu rubrikā „Cilvēks ziņu virsrakstos” Annija Petrova uzrunāja Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības priekšsēdētāju Rudīti Losāni.

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievērsīsimies Polijai, kur šobrīd sabiedrībā notiek diskusijas par plānoto abortu aizliegumu. 3. oktobrī vairāk nekā 60 Polijas pilsētās, kā arī daudzviet Eiropā cilvēki piedalījās protestos pret paredzētajām izmaiņām likumos. 6. oktobrī kļuva zināms Polijas parlaments pagaidām noraidījis pretrunīgi vērtēto likumprojektu, kas paredzēja ieviest pilnīgu abortu aizliegumu. Studijā saruna par eiroskepticisma pieaugumu - kādu attīstības scenāriju Eiropas Savienībai saredz Latvija un tās sabiedrība, un kāds noskaņojums ir vērojams citās mazajās ES dalībvalstīs. Viesis studijā: Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis. Vēl raidījumā: pagājis gads kopš Krievija iesaistījusies Sīrijas karā - pētīsim, kā to atspoguļo Rietumu un Krievijas mediji. Pievērsīsimies arī mūsu ziemeļu kaimiņiem igauņiem un viņu jaunajai prezidentei Kersti Kaljulaidai. Kā viņa atšķirsies no aizejošā prezidenta Tomasa Ilvesa.   Nav viegli būt sievietei Polijā Pagājusī nedēļa Polijā bijusi vētraina. Tieši pirms nedēļas Poliju pārņēma protesti, ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lielākā daļa ģērbušies melnā un bruņojušies ar metāla pakaramajiem. Melnais apģērbs simbolizēja sēras par zaudētām reproduktīvajām tiesībām, savukārt pakaramais – par nelegālajiem, mājās veiktajiem abortiem. Ielās protestantu bija tik daudz, ka neskaitāmiem uzņēmumiem un iestādēm nācās palikt slēgtām, jo vienkārši nebija, kam strādāt. Likumprojekts, kas cilvēkus izveda ielās, ir saistīts ar pilnīgu abortu aizliegumu. Priekšlikums, kas savāca ap 450 000 parakstu no tautas, paredzēja ne tikai aizliegt visus abortus, bet arī tos kriminalizēt. Sievietēm, kuras meklētu iespēju izdarīt abortu un ārstiem, kuri būtu gatavi to veikt, varētu draudēt cietumsods. Likumprojekta kritiķi norāda, ka sievietes, kuras piedzīvojušas spontāno abortu, rehabilitācijas vai psiholoģiskās palīdzības vietā varētu saņemt policijas izvaicāšanu par notikušā apstākļiem. Iespējams, ka ārsti varētu arī atteikties veikt dažādas rutīnas procedūras, kurām ir kaut neliela iespēja izraisīt spontāno abortu. Atskaņas no protestiem bija jūtamas gan daudzos medijos, gan arī trešdien Eiropas Parlamenta debatēs. Vācijas deputāte Teri Reintke ne tikai nolasīja poļu sieviešu prasības, bet arī izteica viņām pagodinājumu. Latvijas Universitātes asociētais profesors Artūrs Kučs norāda, ka Polijas vārds jau šobrīd parādās daudzās Eiropas cilvēktiesību tiesas lietās, kas saistītas ar abortiem. “Polijā jau tagad ir zināma nenoteiktība un mediķu atteikšanās tur, kur likums pieļauj nodrošināt sievietēm pilnvērtīgu informāciju par pieeju abortam, tad ja šis likums tiks vēl vairāk sašaurināts, tas vēl vairāk, es domāju, atturēs ārstniecības personālu sniegt pilnvērtīgu informāciju, lai varētu pieņemtu šo grūto, smago lēmumu vai turpināt grūtniecību vai pārtraukt,” uzskata Kučs. Šobrīd Polijā ir vieni no stingrākajiem abortu ierobežojumiem Eiropas Savienībā. Aborti atļauti tikai gadījumos, ja grūtniecība apdraud mātes dzīvību, ja bērns ieņemts izvarošanas vai incesta rezultātā, vai, ja bērnam ir nopietnas saslimšanas. Šo likumu pieņēma 90. gadu sākumā, jo tajā laikā ap 100 000 sieviešu ik gadu Polijā veica abortu. Feministu organizācijas gan norāda, ka reāli abortu skaits nav īpaši samazinājies, gluži vienkārši sievietes abortus veic vai nu ārzemēs vai arī pie kaktu dakteriem. Arī gadījumos, kad abortu sieviete Polijā drīkst veikt, bieži ārsti atsakās to darīt morālu vai reliģijas apsvērumu dēļ.