Podcasts about ekvador

Haftalık'ta Fatma İnce ve Mert Büyükkarabacak haftanın gelişmeleri değerlendiriyor:→ IMF Dünya Ekonomik Görünüm raporu→ Ukrayna'da barış ufukta mı?→ Ekvador seçimleri→ Papa'nın ölümü→ Şam-Filistin ilişkileri→ Bahçeli erken seçim der mi?→ Kıbrıs'taki skandalın uzantıları→ Deprem ve sonrası→ 1 Mayıs ve Taksim-Kadıköy tartışması→ Okuma ve izleme önerileri

ABD onu casusluk ve gizli bilgileri sızdırmakla suçladı. 5 sene hapis yattı. Sığındığı Ekvador'un Londra Büyükelçiliğinde 7 yılını gönüllü hapiste geçirdi. Wikileaks'in kurucusu Julian Assange, Avustralya, İngiltere ve ABD arasındaki anlaşma uyarınca 14 yıl sonra serbest kaldı ve ülkesi Avustralya'ya döndü. Podcast Cosmo Türkçe, olayın perde arkasını kendisi de bir zamanlar Türkiye'de casuslukla suçlanan, şuanda Berlin'de yaşayan gazeteci Can Dündar ile konuştu. Mikrofonda Çelik Akpınar ve Ceyhun Kara var. Von Celik Akpinar.

Gostili smo Majo Jeranko, ki jo je pot po študiju sociologije in anglistike na ljubljanski Filozofski fakulteti vodila na Florido v Združene države Amerike. Tam je magistrirala iz Latinskoameriških študij, pot pa jo je nato vodila v Ekvador, kjer je najprej sodelovala s centrom, ki je nudil pravno in psihološko pomoč žrtvam nasilja, pozneje pa je v omenjeni državi v sklopu doktorata iz antropologije proučevala vplive in posledice različnih katastrof na ljudi. V oddaji je spregovorila o življenju in delu v tujini.

ABD, Filistin'in BM'ye tam üyeliğiyle ilgili Güvenlik Konseyi'ndeki oylamada “veto” silahını kullanarak bir kez daha “iki devletli çözüm”e ilişkin politikasında samimi olmadığını gösterdi. 15 üyeli Güvenlik Konseyi'nin 12 üyesi Filistin'in Tam Üyelik başvurusuna onay verirken, İngiltere ve İsviçre “çekimser” oy kullandı. BM'ye tam üyelik için Güvenlik Konseyinin 9 üyesinin onay vermesi yeterli. Ancak Konseyin veto yetkisine sahip 5 Daimi üyesinden herhangi birisinin de veto etmemesi gerekiyor. Tam Üyelik için BM'nin 193 üyesinden en az üçte ikisinin de “evet” oyu vermesi yeterli. BM'nin 139 üyesi zaten Filistin'i devlet olarak tanıyor. Avrupa'nın birçok ülkesi de Filistin'i tanımaya hazırlanıyordu. Filistin'in tam üyeliği için tek engel ABD'nin veto etmemesiydi. Beklendiği gibi ABD Filistin'in üyeliğini veto etti. Aslında ABD “BM Güvenlik Konseyi”nden (BMGK) 9 “evet” oyunun çıkmamasını istiyordu. Böylece, veto etmek zorundan kalmayacağı için kendisini temize çıkarmış olacaktı. Bu yüzden ABD “BMGK” üyeleri nezdinde bir gizli diplomasi yürüttü. New York merkezli haber kuruluşu “The Intercept”, ABD Dışişleri Bakanlığı'nın yürüttüğü lobi faaliyetlerine ilişkin bazı belgeleri yayınladı. Bu belgelere göre ABD, “BMGK” üyesi Ekvador'dan Filistin'in tam üyeliğine onay vermemelerini sağlamak için Konseyin diğer üyeleri nezdinde lobi yapması isteniyordu. ABD'nin lobi için Ekvador'u seçmesinin arka planındaysa Ekvador ve Meksika arasında diplomatik gerilime yol açan bir gelişme vardı. Rüşvet suçlamasıyla yargılanan Ekvador eski Başkan Yardımcısı Jorge Glas Aralık 2022'de Meksika Büyükelçiliği'ne sığınmıştı. Ekvador polisi 5 Nisan 2024 günü Meksika Büyükelçiliği'ne baskın düzenleyerek Glas'ı tutuklamıştı. Meksika ise Ekvador'u Uluslararası Adalet Divanı'na şikayet etmiş, Ekvador'un, kamuya açık şekilde Meksika'dan özür dileyene kadar BM üyeliğinin askıya alınmasını talep etmişti. ABD, Filistin'in tam üyeliğini engellemek için BM Güvenlik Konseyi üyesi Ekvador'un düştüğü bu durumdan yararlanmak istedi. Ancak Ekvador, “BMGK”nın Filistin'i destekleyen 11 üyesiyle birlikte hareket etmeyi daha uygun görerek ABD'nin istediği yola girmekten vazgeçti. “BMGK” üyelerinin Filistin'in tam üyeliğine destek vermemeleri için lobi yapan ABD bununla da yetinmeyerek Filistin Devlet Başkanı Mahmut Abbas'dan tam üyelik başvurusunu askıya almasını istemiş. Amerikan medyasına yansıyan bilgilere göre ABD tam üyelik için Filistin yönetimine tatmin edici bir seçenek sunmadığı için bu baskı girişimi de sonuç vermemiş.

Ali Çağatay, Seyir Hali'nde 2023 Dünya Basın Özgürlüğü Endeksi'ni değerlendirdi. Çağatay, "Ekvador'un, Moğolistan'ın, Nijerya'nın arkasındayız. 165. sıradayız, arkamızda sadece 6 tane devlet var.” dedi.

ABD'nin Irak ve Afganistan'da işlediği savaş suçlarına dair gizli belgeleri yayınlamakla suçlanan internet platformu Wikileaks'in kurucusu Julian Assange, 12 yılı aşkın süredir özgürlüğünden mahrum. Yedi senesini Ekvador'un İngiltere'deki büyükelçiliğinde geçiren internet aktivisti, beş yıldır tutuklu olarak İngiliz yargısının ABD'ye iade kararını bekliyor. Cosmo Türkçe, bu hafta Londra'da görülen temyiz davasını yerinde takip eden gazeteci Can Dündar ile Assange‘ın olası iadesini ve bunun basın özgürlüğünün geleceği açısından sonuçlarını konuştu. Mikrofonda Çelik Akpınar ve Elmas Topcu var. Von Celik Akpinar.

Aktualitātes pasaulē analizē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sergejs Potapkins. Vērtējot situāciju Brazīlījā, sazināmies ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošo pētnieku Jāni Bērziņu, kurš šajā valstī daudzus gadus dzīvojis. Savukārt analizējot situāciju Senegālā, sazināmies ar žurnālistu Māri Puķīti, kurš dzīvo Gambijā. Pakistānas armija zaudē "kauju" tīmeklī Daudzi pasaules mediji, komentējot 8. februārī notikušās Pakistānas parlamenta vēlēšanas, norāda, ka to rezultāti esot visnepatīkamākie Pakistānas bruņotajiem spēkiem. Pakistāna ir viena no tām valstīm, kurās armija radusi tieši ietekmēt politiskos procesus. No septiņdesmit sešiem valsts pastāvēšanas gadiem trīsdesmit sešus pie varas tajā ir bijušas militāras huntas, un pēdējais šāds posms – ģenerāļa Perveza Mušarafa prezidentūra – beidzās 2008. gadā. Arī civilās varas periodos pakistāniešu politiķiem allaž nācies just militāristu smago roku sev uz pleca, un attiecību sabojāšana ar vīriem uzplečos nevienam no viņiem neko labu nesola. Kā apliecinājums tam var kalpot arī ekspremjera Imrāna Hāna, partijas „Pakistānas kustība par taisnīgumu” līdera, liktenis. Iepriekšējās vēlēšanās 2018. gadā Hāns, spilgts populists, kurš tobrīd baudīja armijas atbalstu, ar savu partiju ieguva vairākumu parlamentā un noformēja vienpartijas valdību. Bet jau drīz premjerministra un ģenerālštāba ceļi šķīrās, un 2022. gada aprīlī Hāns kļuva par pirmo premjerministru Pakistānas vēsturē, kurš zaudēja amatu parlamenta neuzticības balsojumā. Pagājušā gada maijā viņš tika arestēts un nu jau ir arī notiesāts par vairākām apsūdzībām – valsts noslēpumu izpaušanu, protokolāru dāvanu piesavināšanos un laulības likumu pārkāpšanu. Pēdējā no lietām pamatīgs cietumsods piespriests arī ekspremjera dzīvesbiedrei. Tā nu vēlēšanu procesā Imrāns Hāns varēja piedalīties no cietuma kameras, tomēr viņš tajā tiešām piedalījās, publiskojot savas uzrunas tīmekļa platformās un tādējādi apliecinot, ka armijnieku vara Pakistānā nav absolūta. Vēl viens mēģinājums nozīmīgi taranēt Hāna partijas priekšvēlēšanu kampaņu bija centrālās vēlēšanu komisijas lēmums liegt partijas kandidātiem startēt sarakstos ar vienotu partijas emblēmu, kas faktiski lika viņiem balotēties kā neatkarīgajiem kandidātiem. Par savu favorītu šajās vēlēšanās militāristi bija izraudzījušies Pakistānas politikas veterānu, trīskārtēju ekspremjeru un partijas „Pakistānas Musulmaņu līga” līderi Navazu Šarifu, kurš tikai pagājušogad atgriezās valstī pēc četrus gadus ilgas trimdas, kas sekoja notiesāšanai t.s. „Panamas dokumentu” atklātā rezultātā. Tomēr, jo tuvāk nāca vēlēšanu diena, jo aktīvāka izvērtās „Kustības par taisnīgumu” atbalstītāju mobilizācija sociālajos tīklos. Īsti nelīdzēja pat tīmekļa un mobilo sakaru pārtraukšana daudzos reģionos vēlēšanu dienā. Saskaņā ar oficiālajiem vēlēšanu rezultātiem „Kustība par taisnīgumu” ieguvusi lielāko mandātu skaitu – 93 no 266; un, kā apgalvo kustības līderis Hāns, būtu ieguvusi vēl daudz vairāk, ja ne militāristu īstenotie rupjie rezultātu viltojumi. Navaza Šarifa „Musulmaņu līga” ierindojusies otrajā vietā ar 75 deputātu vietām. Trešajā ar 54 mandātiem ir centriski kreisā Pakistānas Tautas partija, kuru vada prominentās politiķu dinastijas atvase, bijušais ārlietu ministrs Bilavals Bhuto Zardari. Pēc vairāku dienu minstināšanās vakar sāka iezīmēties jaunās valdības aprises, proti, tas būtu Musulmaņu līgas kabinets, kuru atbalstītu Tautas partija un vairākas mazākas partijas, Tautas partijai gan neiekļaujoties valdībā. Imrāns Hāns šo vienošanos jau nodēvējis par „laupīšanu gaišā dienas laikā”. Demokrātijas nedienas Āfrikā turpinās Senegāla līdz šim tika uzskatīta par vienu no Rietumāfrikas stabilāk iesakņotajām demokrātijām, un ar šo reputāciju lepojušies arī valsts iedzīvotāji. Tāpēc, kad pagājušajā nedēļā republikas prezidents Maki Salls paziņoja, ka 25. februārī paredzētās vēlēšanas tiks pārceltas uz decembri, galvaspilsētas Dakāras un citu pilsētu ielās izgāja protestētāji, kuri iesaistījās sadursmēs ar drošības spēkiem. Līdz šim ziņots par trīs sadursmēs dzīvību zaudējušiem protestu dalībniekiem. Daudzi uzskata, ka prezidents nolēmis šādi pagarināt savu pilnvaru termiņu, kaut gan viņš pats apgalvo, ka tikai vēlas ļaut valstij nepieciešamo sagatavošanos. Var piebilst, ka 2012. gadā, kad prezidents Salls tika ievēlēts amatā, viens no viņa kampaņas vadmotīviem bija opozīcija iepriekšējam prezidentam Abdulajam Vadam, kurš bija iecerējis tikt pie trešā pilnvaru termiņa. Pašreizējais priekšvēlēšanu periods tiešām bijis satricinājumiem bagāts. Pamanāmākais opozīcijas kandidāts, blogeris Ūsmans Sonko jau vairākus gadus iesaistīts ilgstošās tiesvedībās, aizstāvēdamies pret arvien jaunām apsūdzībām. Šobrīd viņš atrodas apcietinājumā kopš pagājušā gada jūlija, apsūdzot par kūdīšanu uz nemieriem, sakariem ar teroristiskām organizācijām un valsts drošības apdraudēšanu. Sonko ir īpaši populārs jaunāko vēlētāju vidū, savukārt valsts politisko eliti, kā lēš raidsabiedrības BBC eksperts Nikolass Negoče, visvairāk biedējot viņa sludinātās idejas par saišu saraušanu ar agrāko koloniālo valdītāju Franciju, t.sk. atteikšanos no Rietumāfrikas franka – valūtas, kuru izmanto astoņas Āfrikas valstis un kura piesaisti eiro daļēji garantē Francijas valdība. Kā oficiālās varas atbalstītais kandidāts šobrīd tiek pozicionēts līdzšinējais premjerministrs Amadū Ba, kurš gan tiek raksturots kā neharizmātisks un, attiecīgi, nepopulārs. Vēl viens līdz šim diskvalificēts opozīcijas kandidāts ir kādreizējā prezidenta dēls Karims Vads, kurš tikai salīdzinoši nesen atteicās no Francijas dubultpilsonības, kas neļāva viņam pretendēt uz prezidenta amatu. Vēlēšanu datuma pārcelšana varētu ļaut viņam tajās piedalīties. Demokrātijas grīļošanās Senegālā jau atkal rāda, ka Rietumāfrika un Centrālāfrika, kas pamatā ir Francijas kādreizējie koloniālie valdījumi, piedzīvo līdzšinējās politiskās kārtības krīzi. Rietumāfrikas valstu ekonomisko apvienību, kura līdz šim uzskatīta par drošāko demokrātijas un kopīgas drošības politikas balstu reģionā, nule pametušas trīs valstis – Nigēra, Mali un Burkinafaso – kurās pēdējo gadu laikā pie varas nākušas diktatūras. Bolsonaro – nenotikušais diktators? Oktobrī Brazīlijā notiks šīs valsts 5570 vietvaru vadītāju vēlēšanas, kurās viens no galvenajiem varas pretendentiem ir bijušā prezidenta Žaira Bolsonaro Liberālā partija. Pēdējo dienu notikumi gan varētu būt mazinājuši partijas kandidātu izredzes. Pagājušonedēļ policija veikusi kratīšanas eksprezidenta un vairāku citu politiķu dzīvesvietās, pašam Bolsonaro konfiscēta pase, četri viņa līdzgaitnieki arestēti. Uz laiku ticis aizturēts arī Liberālās partijas priekšsēdis Valdemārs Košta Netu. Viņi tiek turēti aizdomās par to, ka pēc 2022. gadā notikušajās prezidenta vēlēšanās plānojuši sarīkot Brazīlijā militāru puču. Bolsonaro esot sacerējis uzrunu, kurā paziņotu par vēlēšanu rezultātu neatzīšanu, kā arī mēģinājis iesaistīt apvērsuma mēģinājumā militārpersonas un plānojis Brazīlijas Augstākās tiesas tiesnešu arestu. Bolsonaro, bijušais armijas kapteinis, pagātnē atļāvies visai nepārprotami paust simpātijas huntai, kura valdīja Brazīlijā no 1964. līdz 1985. gadam. Tas bija militāro diktatūru „zelta laikmets” Latīņamerikā, kad līdzīgi režīmi ilgāku vai īsāku laiku bija pie varas Argentīnā, Čīlē, Bolīvijā, Peru, Ekvadorā un vairākās citās valstīs. Šos laikus, kad režīma pretinieki tika masveidā arestēti, spīdzināti, vairāki simti nogalināti, prese, literatūra un māksla tika pakļautas cenzūrai, un sabiedrība kopumā – iebiedēšanai, atgriežamies negribētu redzēt arī tie mēreni labējie, kuri balsoja par Bolsonaro tāpēc, ka nevēlējās pie varas redzēt visai kreiso pašreizējo prezidentu Lulu da Silvu. Tagad, kā lēš analītiķi, paredzams Liberālās partijas popularitātes kritums šai elektorāta daļā. Daži līdzšinējie Bolsonaro līdzbiedri, kā Sanpaulu gubernators Tarsizio de Freitašs vai Minasžeraisas pavalsts gubernators Romeu Zema, jau demonstrējuši gatavību sadarboties ar saviem kreisajiem konkurentiem prezidenta Lulas da Silvas un viņa sabiedroto personā. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Jarðeðlisfræðingar Veðurstofunnar telja líklegt að kvika hlaupi úr Svartsengi á næstu dögum. Ragnhildur Thorlacius ræddi við Kristínu Jónsdóttur deildarstjóra á Veðurstofunni oum stöðuna þar syðra, viðvarandi landris frá síðasta gosi, 18. desember, kvikuhólf, kvikugang og kvikuflæði, myndun sigdals og ris lands meðfram börmum hans, aðferðir við mælingar á kviku og mat á goslíkum og fleira. Neyðarástand er í Ekvador og her landsins hefur verið fyrirskipað að ráðast gegn glæpahópum sem ógna öryggi almennra borgara og stunda umfangsmikinn útflutning fíkniefna og eiturlyfja til Norður-Ameríku og Evrópu. Fólk treystir sér vart út fyrir hússins dyr vegna vargaldarinnar og óttast um líf sitt í hvert skipti sem það neyðist til að fara á milli staða, enda morðtíðni hvergi hærri í Rómönsku Ameríku en í þessu landi, sem um árabil var talið öruggasta landið i álfunni. Ásgeir Tómasson segir frá. Malaví er landlukt land í suðvestanverðri Afríku. Þar hafa Íslendingar verið í þróunarsamvinnu við stjórnvöld og stofnanir í hartnær 35 ár og gengið vel. Inga Dóra Pétursdóttir, forstöðumaður sendiráðs Íslands í Lilongve, höfuðstað Malaví, segir að fyrstu tíu árin hafi aðstoðin og samvinnan einkum snúist um fiskveiðar, en feiknarmikið stöðuvatn, Malavívatn, þekur um fjórðung af landinu. Síðan hafi Íslendingar áttað sig á því, segir Inga Dóra, að árangur aðstoðarinnar yrði aldrei mikill, ef ekki yrði unnið að félagslegri uppbyggingu og umbótum meðfram hinu. Nú hefur Ísland byggt fimmtán skóla og fjölda fæðingardeilda í landinu, aðallega í dreifðum og lítt aðgengilegum byggðum. Árangurinn sé bæði áþreifanlegur og mælanlegur; hundruð þúsunda ungmenna hafa lokið skólagöngu, sem annars hefðu ekki fengið mun minni ef nokkra menntun, og tíðni mæðra-, barna- og ungbarnadauða hefur minnkað um tugi prósenta í héraðinu sem starfsemin fer fram í.

Brottfarir erlendra farþega frá landinu um Keflavíkurflugvöll voru um 2,2 milljónir árið 2023 eða tæplega hálfri milljón fleiri en árið 2022 samkvæmt nýjum tölum frá Ferðamálastofu. Þannig að aukningin er mikil milli ára. Núna áðan kynnti svo ferðamálastofa spár um umfang ferðaþjónustunnar á næstu árum og það stefnir í að árið 2024 verði metár í fjölda ferðamanna. Jóhann Viðar Ívarsson, greinandi hjá Ferðamálastofu ætlar að segja okkur frá því. Það er mikið ófremdarástand í Ekvador þar sem forsetinn hefur lýst yfir neyðarástandi. Ástæðan er uppgangur glæpagengja og alda ofbeldis sem tengist þeim. Glæpaforinginn Fito gengur laus eftir að hann gufaði upp þar sem hann afplánaði 34 ára dóm í öryggisfangelsi. Oddur Þórðarson fréttamaður hefur fylgst með þessu máli og hann ætlar að fara yfir það með okkur. Við heyrum málfarsmínútu og svo kemur Edda Olgudóttir til okkar í vísindaspjall. Tónlist: SPILVERK ÞJÓÐANNA - Landsímalína. MIRIAM MAKEBA - Pata Pata.

Við byrjum að ráð ástandið á hægrinu á Íslandi, villikettina í Sjálfstæðisflokknum og óánægju íhaldsmanna með ríkisstjórnina við þá Björn Inga Hrafnsson & Gísla Frey Valdórsson. Spurningin er: Hvers vegna líður hægrinu svona illa? Við förum síðan til Ekvador í fylgd Alex Jativa Ramos sem lýsir fyrir okkur pólitískum morðum, auknum völdum glæpagengja og spillingu stjórnmálanna í þessu fallega landi.

36 kişinin öldüğü yangınlar nedeniyle Biden Hawaii'yi felaket bölgesi ilan etti. ABD'de enflasyon beklentilerin altında yükseldi. Manhattan'da kiralar 5 bin 500 doları aştı. ABD'den Ekvador'daki suikaste tepki. Biden'ın ziyareti öncesi Utah'ta FBI baskını sırasında öldürülen zanlı hakkında neler biliniyor? Ayrıntılar Stüdyo VOA yayınında

Katar'daki FİFA Dünya Kupası 2022 20 Kasım Pazar günü başlıyor. Avustralya saatiyle ilk maç 21 Kasım Pazartesi sabah 03:00'te Katar ile Ekvador arasında.

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas dodamies uz Dienvidameriku un aplūkojam Ekvadoras Republiku. Ņemot vērā, ka valsti pa vidu šķērso Ekvators jeb nulles paralēle, valsts nosaukums ir “Ekvatora Republika”. Vēl vairāk – šī ģeogrāfiskā fakta dēļ saullēkts un saulriets tur nemainās gada ietvaros. Respektīvi, saule lec 6 no rīta un noriet 6 vakarā un neatkarīgi, vai ziema vai vasara, diena un nakts katra ir 12 stundas garas. Par ģeogrāfiju runājot – Ekvadoras teritorija ir daudzas reizes gājusi no vienām rokām citās un tās izmērs ir palielinājies un samazinājies daudzskaitlīgo karadarbību rezultātā, tostarp karojot vai izlīgstot ar kaimiņiem. Bet būtiski atcerēties – Ekvadoras teritorija līdz 1533. gadam bija Inku impērijas sastāvā, līdz to “atklāja” spāņi. Neatkarības diena no Spānijas gan tiek svinēta kopš 1822. gada 24. maija. Bet modernās Ekvadoras dzimšanas laiks nereti tiek datēts ar Liberālo Revolūciju 19. gadsimta pašās beigās. Revolūcijas rezultātā tika mazināta konservatīvā katoļu baznīcas ietekme. Tas nozīmē ne tikai zemju atņemšanu baznīcai, bet arī virkni infrastruktūras projektu aizsākšanu un arī laulību šķiršanas un citu reliģiju legalizāciju. Valsts 20. gadsimta otrās puses vēsture ir politiski vienlīdz nestabila un valstī ir bijusi virkne militāro diktatūru, bet pēdējās desmitgadēs ir bijis visnotaļ ļodzīgs demokrātiskais režīms, kam arī ārpus Covid pandēmijas ir raksturīga bieža ārkārtas stāvokļa izsludināšana, galvenokārt, lai cīnītos pret noziedzību. Cīņa par nacionālajām politiskajām institūcijām otrajā ģeogrāfiski visaugstāk virs jūras līmeņa esošajā galvaspilsētā prasa upurus. Ekvadoras gadījumā diemžēl burtiski. Galvaspilsēta Kito atrodas 2850 metru augstumā. Augstāk par to ir tikai Bolīvijas galvaspilsēta. Starp citu Kito atrodas arī blakus aktīvam vulkānam. Proti, vēl 1998.-1999. gadā Pičinčas vulkāna izvirduma rezultātā pilsēta tika pārklāta ar vulkāniskajiem pelniem desmitiem centimetru biezumā. Ekvadoru apdzīvo nedaudz vairāk nekā 17 miljoni cilvēku. Un vēl rēķina, ka līdz pat trim miljoniem ekvadoriešu dzīvo ārpus valsts. Rezultātā bez naftas ieguves un eksporta, otrs lielākais ienākumu avots valsts ekonomikai ir tieši nauda, ko ekvadoriešu darbaspēks ārvalstīs sūta uz mājām. Ekvadoras ekonomiskā nedienas ir bijušas ilgas, kaut kur arī neizbēgamas. Atkarība no dažiem izejmateriāliem eksportā, sociālpolitiskā nevienlīdzība, monetārās sistēmas vājums, fiskālās politikas neprasmīga un bieži nekonsekventa lietošana ir galvenie iemesli daudzu ekonomiskajai nestabilitātei. Ekvadoras gadījumā tūkstošgades mijā problēmas bija tā samilzušas, ka valsts sāka lietot ASV dolāru kā savu iekšējo valūtu. Un Ekvadora arī pastāvīgi aizņemas naudu valsts finanšu plūsmas stabilizēšanai un vairāk nekā trīs ceturtdaļas Ekvadoras divpusējā parāda pieder Ķīnai. Te svarīgi atzīmēt, ka daudzpusējais parāds, piemēram, Starptautiskajam Valūtas fondam ir vēl papildus cita lieta. Ārvalstu investori, protams, nesteidzas ieguldīt naudu Ekvadoras ekonomikā valsts politiskās un ekonomiskās nestabilitātes, un sevišķi jau vājās likuma varas izpratnes dēļ. Katrs prezidents cīnās par savas popularitātes un varas saglabāšanu. Tostarp ar visnotaļ pretrunīgām un populistiskām ekonomiskajām reformām. Divi piemēri – prezidents Rafaels Korea savas desmit gadus ilguišās valdīšanas laikā līdz 2017. gadam pamanījās būt vienlaicīgi gan sociālistiski orientēts prezidents, kurš palielināja valsts atbalstu sociālajām programmām un valsts izdevumus kopumā un vēlāk jau krītošo naftas cenu un valsts ieņēmumu dēļ arī sāka taupības politiku. Lai arī viņam izdevās nedaudz palielināt valsts ekonomisko izaugsmi un samazināt nevienlīdzību, tas dziļās problēmas Ekvadorā neatrisināja. Nākamais prezidents Ļeņins Moreno, kurš vadīja valsti līdz 2021. gadam, turpināja neoliberālās ekonomiskās reformas, samazinot valdības tēriņus, liberalizējot ārējo tirdzniecību un derīgo resursu ieguves atļauju izsniegšanu aizsargātajās dabas teritorijās un padarot maigākus darba tiesību likumus, kas aizsargāja darba ņēmējus. Viņa vadība atbalstīja arī naftas ieguves uzsākšanu Orientē jeb Ekvadoras teritorijā atrodamajos Amazones mūžamežos. Kā rezultātā Ļeņins Moreno pameta amatu ar zemāko uzticības rādītāju Ekvadoras vēsturē. Tikai deviņi procenti iedzīvotāju domāja, ka viņš ir piemērots amatam. Un tas situācijā, ka iepriekšējais prezidents Korea tika vainots savu politisko oponentu nolaupīšanā un notiesāts par kukuļošanu. Ekvadoras gadījumā gan tiesu sistēma nereti tiek izmantota politisko rēķinu kārtošanai. Nevienlīdzības ziņā Ekvadora ir starp trīsdesmit bēdīgākajām valstīm pasaulē. Sevišķi dramatiska situācija ir amerindiāņu iedzīvotājiem lauku teritorijās. Lauksaimniecības sektors veido apmēram pusi no valsts eksporta. Un tie primāri ir banāni, cukurniedres, kakao, kafija, zivis un garneles. Nafta tikmēr veido vēl trešdaļu no valsts eksporta un kopējā vērtībā pārsniedz piecus miljardus eiro katru gadu. Ekvadora skaitās 22. lielākais naftas eksportētājs pasaulē. Vienlaicīgi valsts nav OPEC kartelī. Vismaz šobrīd nav. Bet tagad pie juridiskajām lietām, kas ekonomiku arī tieši ietekmē. Proti, par klimatu esam visnotaļ daudz minējuši un runājuši šajā raidījumā dažādu valstu kontekstā. Sevišķi mazo salu valstu. Tostarp pagājušajā nedēļā par Maurīciju šo nevarējām neminēt. Ekvadora, kuras daba arī ir ārkārtīgi daudzveidīga, ir gājusi soli tālāk un 2008. gadā kļuva par pirmo valsti pasaulē, kura savā konstitūcijā ierakstīja sadaļu par Dabas tiesībām. Un tas pat nepārsteidz, ņemot vērā, ka Ekvadorai ne tikai kontinentālajā daļā ir unikāla un reta flora un fauna atrodama, bet tai pieder arī slavenās Galapagu salas, kurās savulaik Čārlzs Darvins radīja evolūcijas teoriju. Dabas tiesību koncepts ir līdzīgs cilvēka pamattiesību konceptam. Bet kāds tas ir un ko tas nozīmē, skaidro juriste, Rīgas Stradiņa universitātes docente Karina Palkova.

Dünya hızla bir ekonomik daralmaya doğru ilerliyor. Avro (euro) bölgesinin 2022 sonuna kadar resesyona (ekonominin küçülmesi) girmesi bekleniyor. İngiltere'de resesyon büyük ihtimalle başladı bile. Orta ve Doğu Avrupa Ukrayna savaşı dolayısıyla ekonomik sarsıntı içinde. ABD belki daralmayacak ama büyüme ciddi şekilde düşecek. Nisan ayında yüzde 3,7 olarak tahmin edilen büyüme şimdi yüzde 2,3'e geri çekildi. Son çeyrek yüzyılda, özel olarak da 2008 finansal çöküşünden bu yana dünya ekonomisinde lokomotif rolü oynayan Çin'de de büyümenin çok uzun zamandır ilk kez çok zayıf olması bekleniyor. Rusya rubleyi kurtardı. Ama yaptırımlar dolayısıyla ekonomisi ciddi bir küçülmeye uğradı bile. Ukrayna'da ise ekonomi derin bir çöküntü yaşıyor. Emperyalizmin vekili, emperyalizmin ianesiyle ayakta duruyor. Büyük ekonomilerin yanı sıra orta gelirli bir dizi ülke de derin kriz içinde. Türkiye'nin durumunu anlatmaya gerek yok. Sri Lanka ithalat yapmak için döviz bulamadığından benzin yok, elektrik yok, gıda maddeleri ateş pahası. Lübnan'da bankalar devlet kararıyla mevduat sahiplerinin parasını ödemiyor, yoksa hepsi çökecek. Geçenlerde bir vatandaş silahla bankaya girip kendi hesabından para çekti. Tarihte muhtemelen bir insanın kendi parasına ulaşabilmek için işlediği ilk banka soygunu “suçu” bu! Pakistan ekonomisi iflasın eşiğinde. Üstelik bir önceki başbakan İmran Khan ABD'nin Rusya politikasına kölece boyun eğmediği için medyaya konuşması yasaklandı. Ama aynı politikacı önemli bir eyalette bir ay önce yapılan seçimde büyük zafer kazandı! Ülkeyi nasıl bir sarsıntının beklediğini anlamak için müneccim olmaya gerek yok. Arjantin'de üst üste iki ekonomi bakanı İMF'ye yüzde yüz teslimiyet göstermediği için harcandı. Şimdi ülkenin en önemli politik şahsiyetlerinden olan ve gelecek başkanlık seçimine hazırlanan Buenos Aires bölge valisi Sergio Massa, halka kemer sıkmayı kabul ettirmek amacıyla süper bakan olarak görevlendirildi. Üçüncü Büyük Depresyon'un en başından, 2008'den beri söyledik yazdık. Bu büyük depresyonun ilk ikisinden daha tedrici gelişmesinin iki ana nedeni var: Burjuva devletin ekonominin yaralarına geçici pansuman yapmakta ustalaşmış olması ve kendi dinamikleriyle gelişirken dünya ekonomisini de ayakta tutan Çin'in hızlı büyümesi. Şimdi ikisi de sona eriyor. Öyle görünüyor ki Üçüncü Büyük Depresyon “depresyonluğunu” asıl şimdi gösterecek. Bu gelişmenin dünya çapında sınıf mücadeleleri açısından anlamı açık. Gayet kısa ve özlü olarak söylenecek şey şu: Emperyalist ülkelerde sınıf mücadeleleri, bugün İngiltere ve Fransa'da ilk işaretleri görüldüğü gibi, yükselecek. Orta gelirli ve yoksul ülkelerde ise yoksulluk, açlık, işsizlik ve sefalet, son aylarda Latin Amerika ülkeleri Peru ve Ekvador'da ve güney Asya ülkesi Sri Lanka'da görüldüğü gibi büyük isyanlara ve devrimlere gebe. Ama sadece olumlu yüze bakmayın. Faşizm tehlikesi (25 Eylül İtalya ve 2 Ekim Brezilya seçimlerine dikkat!) ve elbette dünya savaşı tehdidi de derin kriz ortamında hızlanır ve büyür. Bütün ülkelerde kapitalist sınıf “halk ayaklanmaları sigortası” uygulama telaşı içine girmiş durumda. Türkiye işte tam da bu koşullarda önümüzdeki dokuz ay içinde sandığa gitmeye hazırlanıyor.

Geçiş Dönemi Adaleti serisinin Onur Haftası'na özel bu bölümünde, LGBTİ+'ların geçmişle yüzleşme süreçlerindeki görünürlüğünü konuşuyoruz. Son 10 yılda tartışılmaya başlanan bu alanın ortaya çıkışı, sivil toplum, akademi ve uygulamada gelişmelerin yanı sıra Peru, Ekvador ve Kolombiya deneyimlerine bakıyoruz. LGBTİ+ hareketin ve öz örgütlerin Türkiye'de olası bir geçmişle yüzleşme sürecinde oynayabileceği role ve başka ülke deneyimlerinde sık karşılaşılan güçlüklere de değiniyoruz. Görüşlerinizi bizimle sosyal medya hesaplarımız üzerinden #DEMOStanSesler etiketi ile paylaşmayı unutmayın! #GeçişDönemiAdaleti #GeçmişleYüzleşme #LGBTİ+ #OnurHaftası2022 DEMOS'tan Sesler, Resmî Geçiş Dönemi Adaleti Mekanizmaları, 2020, https://anchor.fm/demostansesler/episodes/Odamzdakiler-5-Gei-Dnemi-Adaleti-I---Resm-Mekanizmalar-ekcn0p DEMOS'tan Sesler, Geçiş Dönemi Adaleti ve Toplumsal Cinsiyet, 2021, https://anchor.fm/demostansesler/episodes/Odamzdakiler-8-Gei-Dnemi-Adaleti-II---Toplumsal-Cinsiyet-erq7eq Hakikat, eşitlik ve adalet için buradayız!, 2022, https://demos.org.tr/hakikat-esitlik-ve-adalet-icin-buradayiz/ Atalay Göçer & Aysel Fidan, Savaşta ve Barışta LGBTİ+'lar : Geçiş Dönemi Adaletine Diyarbakır'dan Bakmak, DEMOS Blog, 2021, https://demos.org.tr/savasta-ve-barista-lgbtilar-gecis-donemi-adaletine-diyarbakirdan-bakmak/ Güley Bor, Geçiş Dönemi Adaletinde Sivil Toplum Nasıl Bir Rol Oynayabilir?, DEMOS Blog, 2022, https://demos.org.tr/gecis-donemi-adaletinde-sivil-toplum-nasil-bir-rol-oynayabilir/ Nisan Alıcı, Nasıl Bir Geçiş Dönemi Adaleti Hayal Ediyoruz?, DEMOS Blog, 2021, https://demos.org.tr/nasil-bir-gecis-donemi-adaleti-hayal-ediyoruz/ Onur Bakıner, Kolombiya'da Silahlar Susarken: Barış İçin Özel Yargı, Hafıza Merkezi, 2016, https://hakikatadalethafiza.org/kolombiyada-silahlar-susarken-baris-icin-ozel-yargi/ Serhat Tutkal, Kolombiya Barış Sürecinde Son Durum, DEMOS Blog, 2020, https://demos.org.tr/kolombiya-baris-surecinde-son-durum/ Yıldız Tar, LGBTİ+ Hareketinde Barışın Patikaları (1): Adı Konmamış Bu Savaşta…, DEMOS Blog, 2022, https://demos.org.tr/lgbti-hareketinde-barisin-patikalari-1-adi-konmamis-bu-savasta/ Bu podcast Friedrich-Ebert-Stiftung Derneği Türkiye Temsilciliği (festr.org) desteğiyle hazırlanmaktadır. Müzik: Front Runner - Blue Dot Sessions

Geçen haftayı Dışişleri Bakanı Mevlüt Çavuşoğlu'nun Latin Amerika çıkarmasına eşlik ederek geçirdik. 7 günde 6 ülkeyi kapsayan tempolu ve verimli bir gezi oldu bu. Uruguay, Brezilya, Ekvador, Kolombiya, Panama ve Venezüela... Çavuşoğlu, Türkiye'nin Dışişleri Bakanı sıfatıyla gittiği bütün ülkelerde yakın alaka gördü. Ekonomik gündemi ön planda olan gezide, ikili ticari ilişkileri geliştirme adına çok sayıda somut proje için anlaşmaya varıldı. Önümüzdeki süreçte Latin Amerika ülkelerine yönelik savunma sanayii ürünlerinin ihracatında ciddi bir artış olması muhtemel. Neden derseniz, bu gezinin hemen bütün safhalarında ilgili ülkelerin yetkilileri, bu konuyu gündeme getirdiler, İHA ve SİHA'lar, zırhlı araçlar dahil, pek çok ürünle yakından ilgilendiklerini ifade ettiler. Uçağımız gezinin son ayağı olan Venezüela'nın başkenti Karakas'tan havalandıktan hemen sonra, Bakan Çavuşoğlu ile hem bu 6 ülkede yapılan görüşmeler, hem de dış politika gündemine giren diğer konularla ilgili sohbet ettik. Bu sohbetimizden öne çıkan bazı bölümleri aktarmak istiyorum.

2. sezonun 7.bölümünde Dönüm Noktası'nın ilk İzmirli girişimcisini ağırlıyoruz. Eşi Rüya Hücuptan ile kurduğu, 2500'den fazla ürün, 7500'den fazla reçete ile çalışan ve baharat, baharat karışımı, çeşniler, soslar, içecek tozları gibi lezzet verici gıda grubu üreten bir gıda şirketi olan Chef Seasons'ın hikayesini dinliyoruz. B2B ve B2C satış yapan Chef Seasons, ürünlerini Avrupa Birliği'nden Japonya'ya, Ekvador'dan Kosta Rika'ya, Tayvan'dan Malta'ya, 39 ülkeye ihraç etmenin yanı sıra Türkiye'de Dominos, Subway, Pizza Hut, Little Ceasars, Starbucks gibi şirketlere de satış yapıyor. Talebi kültürden kültüre farklılık gösteren ürünlerin uluslararası satış stratejisini nasıl belirliyor, tüketicinin baharata bakışı seneler içinde nasıl değişti, 2022'nin gıda trendleri ne olacak, pandemi nasıl geçiyor, tedarik zincirinde yaşanılan sıkıntıların iç yüzü, eşiyle ortak olmanın güzellikleri ve zorlukları... Hepsi ve daha fazlasının cevabı bu bölümde!

İlk Azteklerin yetiştirdiğini sanıyorduk ama yeni bilgiler beş bin yıl önce Ekvador'da yaşamış çok daha eski toplumlara dayandığını gösteriyor. Çikolata için minnet duyduğumuz Kakao ağacını (Theobroma cacao) konuşuyoruz.

Barış Pınarı Bölgesinde 2 PKK/YPG'li Terörist Etkisiz Hale Getirildi, Türkiye'nin Koronavirüsle Mücadelesi, Her 100 Bin Kişide Görülen Kovid-19 Vaka Sayıları, Yenidoğan Ambulanslarıyla 20 Bin Bebek Hayata Tutundu, Sivas'ta Teröristlerin Kullandığı Sığınaklar İmha Edildi, Kırmızı Bültenle Aranan DEAŞ Mensubu Türkiye'ye Girmeye Çalışırken Yakalandı, Ermeni Askerleri Sınırdaki Azerbaycan Mevzilerine Ateş Açtı, Bir Grup Göçmen Belarus'tan Polonya Topraklarına Geçti, Ekvador'da Cezaevinde Çıkan Çatışmalarda 51 Mahkum Hayatını Kaybetti, --- Send in a voice message: https://anchor.fm/haluk-kurtuncuoglu/message

Haftanın ortasından günaydın! Dünya'dan ipuçları ile başlıyoruz:-Sudan‘da, darbe sonrası Hartum Havalimanı'nın kapatıldı, alıkonulan başbakan serbest bırakıldı.-Ekvador‘da, hükümet karşıtı protestolarda onlarca kişi gözaltına alındı.-Çin 3-11 yaş aralığındaki çocukları Covid-19'a karşı aşılamaya başlıyor.-IKBY Başkanı Barzani, PKK'nın en başından beri IKBY hükümetinin karşısında durduğunu söyledi.-Suudi Arabistan Veliaht Prensi Selman, Yunanistan Başbakanı Miçotakis ile Riyad'da bir araya geldi.-Türkiye; Lübnan, Irak ve Suriye'deki tezkerelerini uzatan kararlar TBMM Genel Kurulu'nda kabul edildi.-Kanada'da 20 Eylül'de yapılan genel seçimleri kazanan Trudeau, azınlık hükümeti ile göreve başladı.-WhatsApp, 1 Kasım'dan itibaren bazı Android ve iOS modellerine desteğini sonlandırıyor.-Biden‘ın ABD'nin Ankara Büyükelçiliğine aday gösterdiği Jeff Flake, Senato Genel Kurulunda onaylandı.Günün şarkı listesi sizi web sitesinde bekliyor. Keyifli bültenler.Devamını okumak ve bültene ücretsiz abone olmak için: www.mundo.report

Herkese günaydın. İBB'nin taksi teklifi yine reddedildi. Cumhurbaşkanı Erdoğan Rusya-Türkiye savunma iş birliklerinin ayrıntısını paylaştı. ABD'de geçici bir bütçeyle hükümet kapanmaktan kurtuldu. Bugünün bülteni BMI Business School destekleriyle ulaşıyor. Fotoğraf: Shlomi Amsalem/GPO

Basit Türkçe ile Haberler'in birinci bölümüne hoş geldiniz. Bugün 24 Şubat 2021 Çarşamba. - Cezaevi isyanında en az 67 ölü - Güney Amerika ülkesi Ekvador'da cezaevi isyanları devam ediyor. Ülkede geçen yıl hapishanelerde isyanlar başladı. Bu isyanlarda 11 mahkum öldü. Bu yıl yeni isyanlar başladı. Bazı dramatik fotoğraflar sosyal medyada paylaşıldı. Bu isyanlarda 67 mahkum yaşamını yitirdi. - Türkiye'ye çöl tozu geliyor - İstanbul Teknik Üniversitesi profesörü Huseyin Toros'a göre bu hafta Avrupa'da devam eden çöl tozları yarın Türkiye'ye gelecek. Ama bu çöl tozları daha az yoğun olacak. - ABD'de 6 ayaklı ve iki kuyruklu bir köpek doğdu - ABD'nin Oklahoma eyaletinde bir köpek doğdu ve bu köpeğin iki kuyruğu, altı ayağı var. Veterinerlere göre bu köpek altı ayakla hayata devam edebilen ilk köpek. - Koronavirüs kıyafet seçiyor - İngiltere'den bir araştırmaya göre, koronavirüs farklı kumaş türlerinde farkli sürelerde canlı kalıyor. Araştırmaya göre virüs, polyesterde 72 saat, yüzde 100 pamuklu kumaşlarda 24 saat, polyester-pamuk karışık kumaşlarda ise 6 saat canlı kalabiliyor.

Basit Türkçe ile Haberler'in birinci bölümüne hoş geldiniz. Bugün 24 Şubat 2021 Çarşamba. Cezaevi isyanında en az 67 ölüGüney Amerika ülkesi Ekvador'da cezaevi isyanları devam ediyor. Ülkede geçen yıl hapishanelerde isyanlar başladı. Bu isyanlarda 11 mahkum öldü. Bu yıl yeni isyanlar başladı. Bazı dramatik fotoğraflar sosyal medyada paylaşıldı. Bu isyanlarda 67 mahkum yaşamını yitirdi. Türkiye'ye çöl tozu geliyorİstanbul Teknik Üniversitesi profesörü Huseyin Toros'a göre bu hafta Avrupa'da devam eden çöl tozları yarın Türkiye'ye gelecek. Ama bu çöl tozları daha az yoğun olacak.ABD'de 6 ayaklı ve iki kuyruklu bir köpek doğduABD'nin Oklahoma eyaletinde bir köpek doğdu ve bu köpeğin iki kuyruğu, altı ayağı var. Veterinerlere göre bu köpek altı ayakla hayata devam edebilen ilk köpek.Koronavirüs kıyafet seçiyorİngiltere'den bir araştırmaya göre, koronavirüs farklı kumaş türlerinde farkli sürelerde canlı kalıyor. Araştırmaya göre virüs, polyesterde 72 saat, yüzde 100 pamuklu kumaşlarda 24 saat, polyester-pamuk karışık kumaşlarda ise 6 saat canlı kalabiliyor. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Súrdeig, Ekvador, síðustu geirfuglarnir og mikið te og margt fleira kemur fyrir í þættinum.

Z mladimi popotnicami bomo odpotovali po svetu. Šli bomo v Južno Ameriko, v Ekvador, kjer sta se morali zaradi koranavirusa ustaviti kolesarski popotnici Barbara in Anja, ki ju bolj poznamo pod nazivom The Bike Wanderers. Že pred letom in pol sta se odpravili na pot, njun cilj pa je bil prekolesariti Ameriko od juga proti severu. Na drugem koncu sveta pa je na rajskem tajskem otoku ostala Klara Lotrič, ki nam lahko iz prve roke pove, kako, če sploh, tam te dni praznujejo tajsko novo leto.

Studijā notikumus komentē vēstures doktors un politologs Ojārs Skudra. Trampa „medības” un Blumberga starts Vakar ASV Kongresā notika pirmās publiskās liecinieku noklausīšanās prezidenta Donalda Trampa impīčmenta izmeklēšanas procesā. Liecināja pašreizējais ASV vēstnieks Ukrainā Bils Teilors un viens no ārlietu dienesta augstākā ranga darbiniekiem Džordžs Kents. Vēstnieks Teilors atstāstīja kāda sava dienesta līdzstrādnieka teikto, kurš bijis liecinieks telefonsarunai, kad Savienoto Valstu vēstnieks Eiropas Savienībā Gordons Sondlends sazvanījies ar prezidentu Trampu no kāda Kijevas restorāna. Sondlends esot ziņojis prezidentam, ka „ukraiņi ir gatavi virzīties uz priekšu” izmeklēšanā par tēva un dēla Baidenu darbību Ukrainā. Atgādinot – bijušais viceprezidents Džo Baidens ir viens no spēcīgākajiem Demokrātiskās partijas kandidātiem nākamā gada prezidenta vēlēšanām. Vēstnieka Teilora liecība nav tiešs pierādījums, taču, ja tā apstiprinātos, izklaušinot vēstnieku Sondlendu vai pagaidām anonīmo vēstniecības darbinieku, vairs nebūtu noliedzama tieša prezidenta Trampa iesaiste mēģinājumos panākt Baidenu darbības izmeklēšanu Ukrainā. Savukārt diplomāts Kents pauda viedokli, ka prezidenta Trampa privātais jurists Rūdijs Džuliani izvērsis nomelnošanas kampaņu pret bijušo Savienoto Valstu vēstnieci Kijevā Mariju Jovanoviču, kura, Trampaprāt, simpatizējusi Baideniem. Tikām cīņā par prezidenta posteni iesaistījies vēl viens spilgts kandidāts – multimiljardieris, finanšu, mediju un informācijas tehnoloģiju koncerna Bloomberg L.P. dibinātājs Maikls Blūmbergs. Šobrīd 77 gadus vecais Blūmbergs no 2002. līdz 2013. gadam bija Ņujorkas mērs, ieņemot šo amatu trīs termiņus pēc kārtas. Ievēlēts kā Republikāņu partijas kandidāts, otrā termiņa vidū Blūmbergs kļuva par bezpartejisku politiķi. Par mediju magnāta ambīcijām kļūt par Baltā nama saimnieku baumoja jau pirms 2012. un 2016. gada prezidenta vēlēšanām. Sevišķi intensīvas šīs runas kļuva pēc tam, kad 2018. gadā Blūmbergs atjaunoja darbību Demokrātiskajā partijā un ieguldīja apmēram 100 miljonus tās Kongresa priekšvēlēšanu kampaņā. Vēl oktobra sākumā Blūmbergs gan noliedza plānus kandidēt prezidenta vēlēšanās, taču 7. novembrī paziņoja, ka piedalīsies gan, un 11. novembrī iesniedza oficiālu pieteikumu dalībai Demokrātiskās partijas priekšvēlēšanās Alabamas štatā. Jāpiebilst, ka arī Hilarija Klintone izteikusies, ka viņas kandidatūra gaidāmajās vēlēšanās nav izslēgta.   Dienvidamerika protestu viļņos Pēdējo mēnešu procesus Dienvidamerikā jau salīdzina ar „Arābu pavasara” kustību no 2010. līdz 2012. gadam. Daudzviet konkrētu un samērā otršķirīgu iemeslu izraisīta, sabiedrības neapmierinātība izlauzusies uz āru, atklājot dziļākas un ilglaicīgākas sociālekonomiskās problēmas. Pašreizējā Dienvidamerikas politisko satricinājumu bilance izskatās šādi: Paragvajā masu protestus augustā izraisīja informācija, ka prezidenta Mario Abdo Benitesa valdība slepenās sarunās piekritusi neizdevīgam līgumam ar kaimiņvalsti Brazīliju par abu valstu kopīgās Itaipu hidroelektrostacijas ražotās elektroenerģijas izmantošanas noteikumiem. Opozīcija ir uzsākusi impīčmenta procesu pret prezidentu Abdo, kas šobrīd tuvojas noslēgumam. Peru prezidenta Martina Viskarras lēmums septembra beigās atlaist Kongresu, kuru valsts galva vaino tiesu sistēmas korupcijas piesegšanā, izraisīja parlamenta atbalstītāju demonstrācijas un sadursmes ar policiju. Bolīvijā pēc 19 dienas ilgušiem masu protestiem un ģenerālstreika daļā valsts no amata atkāpies radikāli kreisais prezidents Evo Moraless, kurš savu kandidēšanu uz ceturto prezidentūras termiņu 20. oktobra vēlēšanās panāca ar konstitucionālām manipulācijām un tika turēts aizdomās par vēlēšanu rezultātu viltošanu. Atkāpšanās notika pēc policijas un bruņoto spēku vadības aicinājuma. 12.novembrī pametis valsti, Moraless saņēmis politisko patvērumu Meksikā. Vardarbīgus masu protestus Ekvadorā oktobra pirmajā pusē izraisīja valdības lēmums pārtraukt 40 gadus īstenoto degvielas subsidēšanu. Akcijas turpinājās, arī kad lēmums tika atcelts, un izbeidzās tikai pēc tam, kad prezidents Lenins Moreno noslēdza īpašu vienošanos ar iedzimto cilšu vadoņiem. Taču visvardarbīgākie protesti kopš 19. oktobra turpinās Čīlē, kur prezidenta Sebastiana Piņeras valdība, izmantojot kopš Augusto Pinočeta laikiem spēkā esošus likumus, raidījusi pret protestētājiem armijas spēkus. Sadursmju rezultātā 18 cilvēki zaudējuši dzīvību, tūkstoši arestēti, un starptautiskās organizācijas paudušas bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem. Arī Čīlē protesti neapsīkst par spīti tam, ka konkrētais iegansts – sabiedriskā transporta biļešu cenu un elektroenerģijas tarifu celšana – ticis novērsts.   Spānijas parlamenta vēlēšanu rezultāti Ceturtās parlamenta vēlēšanas Spānijā četru gadu laikā nav nesušas cerēto politisko stabilitāti. Līdz šim valdošā Spānijas Sociālistiskā strādnieku partijai gan joprojām ir lielākā frakcija kā parlamenta apakšpalātā – Deputātu Kongresā – tā augšpalātā – Senātā; tomēr līdz vairākumam tai pietrūkst apmēram trešdaļas deputātu vietu. Krietni veiksmīgākas nekā iepriekšējās vēlēšanas aprīlī šīs bijušas sociālistu galvenajiem konkurentiem – labēji konservatīvajai Tautas partijai, kas atguvusi agrāk zaudētās pozīcijas. Savukārt galvenie ieguvēji šajās vēlēšanās ir radikāli labējie – partija "Vox", kuras programmā dominē antimigrācijas, Franko diktatūras attaisnošanas un katalāņu secesijas kustības radikālas apspiešanas motīvi. "Vox" tagad ir trešā lielākā frakcija Kongresā. Smagu sagrāvi vēlēšanās cietusi centriskā Pilsoņu partija, kuras vadība pēdējos mēnešos centās īstenot labējāku politiku, sevišķi Katalonijas secesijas jautājumā. Aprēķins neattaisnojās, jo partijas elektorāts vienkārši pārgāja pie citiem līdzīgu programmu sludinošiem spēkiem – Tautas partijas un "Vox". Nav piepildījušies tūlīt pēc vēlēšanām izskanējušie pieņēmumi par iespējamu „lielo koalīciju” – sociālistu un konservatīvo kopīgu valdību. Tomēr koalīcijas valdība – pirmā Spānijas vēsturē kopš demokrātijas atjaunošanas 1978. gadā; visticamāk, būs. 12. novembrī par koalīcijas līguma noslēgšanu paziņoja Sociālistiskā strādnieku partija un radikāli kreisā alianse "Unidas Podemos" – „Vienoti Varam”, parasti dēvēta vienkārši Podemos. Lai arī vēl nesen sociālistu līderis, premjerministrs Pedro Sančess izteicās, ka nevarētu naktīs mierīgi gulēt, ja viņa kabinetā būtu Podemos ministri, tagad abi spēki, neredzot citu iespēju, likuši domstarpības pie malas. Tiesa, arī sociālistu un Podemos blokam līdz nepieciešamajam 176 balsu vairākumam Kongresā pietrūkst 21 balss, kuru varētu nodrošināt mazāko etnisko un reģionālo partiju atbalsts.

Kahvenin Sesinin bu bölümünün konuğu Coffee Department'ın kurucusu ve ana kahve kavurucusu Metin Benbasat. 3 parça halinde yayınlayacığımız serinin ikinci parçasında Kahve tarlalarında kahve işleme (water-processing) ve Kahve kavurma hakkında konuştuk Bölümde bahsi geçen konulara aşağıdaki bağlantılardan ulaşabilirsiniz: Coffee Department Cascara Cropstr

Studijā notikumus komentē LU asoc.prof. Daunis Auers un maģistrants Jurģis Kalniņš, kā arī Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga. Spēku atvilkšana Austrumukrainā 29. oktobrī Ukraina uzsākusi savu bruņoto spēku atvilkšanu no frontes līnijas ar pašpasludināto Luhanskas Tautas republiku Zolotes pilsētas apkaimē. Abpusēja spēku atvilkšana trīs frontes līnijas punktos ir priekšnoteikums no Maskavas puses, lai notiktu tikšanās tā dēvētajā „Normandijas formātā”, turpinot sarunas par situācijas noregulējumu Ukrainas austrumos. Jau vasarā atvilkšana notika Staņicas Luhanskas pilsētciematā, savukārt Petrovskes pilsētā tā vēl nav uzsākta. Atvilkšana Zolotē aizkavējās apmēram par mēnesi, jo vairākkārt tika pārkāpta vienošanās par nedēļu ilgu uguns pārtraukšanu pirms atvilkšanas sākuma. Stāvokli Ukrainas pusē sarežģī bijušo brīvprātīgo Ukrainas armijas karavīru un citu patriotisko organizāciju dalībnieku ierašanās spēku atvilkšanas zonā. Tiek izteikti pretrunīgi apgalvojumi par to, vai šie aktīvisti šobrīd ir bruņoti. 26. oktobrī, uzturoties Zolotē, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iesaistījās asā sarunā ar vienu no šiem brīvprātīgajiem, kas vēlāk guva plašu rezonansi Ukrainas medijos un sabiedrībā. Brīvprātīgo līderis un partijas „Nacionālais korpuss” vadītājs Andrijs Biļeckis brīdinājis valdību nemēģināt risināt šo problēmu ar spēku, jo uz to tikšot atbildēts ar vēl lielāka skaita bruņotu aktīvistu iesaisti. Netiešu atbalstu brīvprātīgo aktivitātēm paudis Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs. Spēku atvilkšana ir aptuveni mēnesi ilgs process, kuru kontrolē Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāji. Globālie protesti Protestu uzbangojums, kuru pasaule piedzīvojusi pēdējās nedēļās, savā apjomā ir lielākais kopš šīs desmitgades sākuma, kad „Arābu pavasara” masu demonstrācijas sakrita ar Occupy kustību Rietumu finanšu centros. Pašreizējiem protestiem dažādās valstīs un reģionos ir atšķirīgi motīvi, un atšķirīga ir arī varas reakcija. Joprojām turpinās jau mēnešiem ilgie protesti Honkongā, lai gan to tiešais iemesls – personu izraidīšanas likumprojekts – 23. oktobrī tika atsaukts. Spānijas Augstākās tiesas lēmums, piespriežot reālus un ilgus cietumsodus vairākiem Katalonijas secesijas kustības līderiem, izraisīja vairākas dienas ilgus vardarbīgus protestus Barselonā un citās Katalonijas pilsētās. Čīles galvaspilsētā Santjago protestu konkrētais iegansts ir braukšanas maksas palielinājums sabiedriskajā transportā, taču tajos izpaužas neapmierinātība ar vispārējo sociālo situāciju, tai skaitā zemo izglītības kvalitāti valstī. Neapmierinātība ar valdības sociālo un ekonomisko politiku ir iemesls protestiem Haiti un Ekvadorā, pēdējā gadījumā panākot valdības piekāpšanos un atteikšanos no Starptautiskā Valūtas fonda iniciētās taupības pasākumu paketes. Vairāk politiska satura ir protestiem Tuvajos Austrumos – Irākā, Libānā un Ēģiptē. Šeit ielās izgājušie sociālekonomisko problēmu cēloņus saskata politiskajā sistēmā un, attiecīgi, prasa konstitucionālas izmaiņas vai pie varas esošo spēku nomaiņu. Kamēr Libānā vara ir salīdzinoši gatava dialogam, Irākā pret demonstrantiem raidīts bruņots spēks, kā rezultātā 21 cilvēks zaudējis dzīvību. Ēģiptes militārā diktatūra izvērsusi striktus drošības pasākumus, apslāpējot protestu kustību, pirms tā izvērsusies plašumā. Komentētāji saskata līdzīgas iezīmes visos šajos protestos: sakritību protesta formās, sociālo tīklu ietekmi un – kas visnozīmīgāk – protestētāju vecumu. Kā atzīmē izdevuma The Guardian apskatnieks Džeks Šenkers: Vairums no šobrīd protestējošajiem ir finanšu krīzes bērni – paaudze, kas pieaugusi dīvainajos un drudžainajos gados pēc ekonomiskās un politiskās konvencijas sabrukuma un pirms iezīmējusies jauna, kas varētu aizstāt bojāgājušo.   Gaidāmās vēlēšanas Lielbritānijā  Otrdien Lielbritānijas Parlaments reto reizi darīja pa prātam premjerministram Borisam Džonsonam, ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprinot ne vien viņa rosinātās ārkārtas vēlēšanas, bet arī to datumu – 9. decembri. Ar šīm vēlēšanām premjers cer iegūt Parlamentu, kas noteiktāk atbalstīs viņa breksita plānu, kura īstenošana atlikta līdz nākamā gada 31. janvārim. Tomēr šo gaidu piepildīšanās nepavisam nav garantēta. Pašreizējās aptaujas gan liecina, ka Konservatīvajai partijai ir solīds pārsvars pār tās galvenajiem konkurentiem leiboristiem, tomēr vai šis pārsvars saglabāsies līdz vēlēšanām un vai tas konvertēsies atbilstošā deputātu vietu skaitā, to, kā atzīmē apskatnieki, grūti prognozēt. Vēl tiek uzsvērts fakts, ka abu tradicionālo britu politikas smagsvaru, konservatīvo un leiboristu, kopējais svars politiskajā spektrā ir sarucis līdz nepieredzēti zemam līmenim – apmēram 60%. Nav īsti skaidrs, kā šajās vēlēšanās varētu izpausties „Breksita partijas” atbalstītāju piedalīšanās, ciktāl nacionālajā līmenī eiroskeptisko spēku ieguvumi līdz šim bijuši niecīgi. Savu ietekmi noteikti palielinās Liberāldemokrātiskā partija, kura konsekventi iestājas par breksita atsaukšanu, taču nav droši lēšams, cik tieši eirooptimistu balsu tā varētu atņemt saviem konkurentiem. Droši vien konservatīvo galvenais konkurents arī gaidāmajās vēlēšanās būs Leiboristu jeb Darba partija, taču šīs partijas izredzes nebūt nevairo tās aptuvenā pozīcija breksita jautājumā, kas ir un paliek nozīmīgākais šajās vēlēšanās. Tiek minēts arī, ka vēlēšanu rezultātus varētu nozīmīgi iespaidot vēlētāju tendence balsot par ticamāko uzvarētāju un pat slikts laiks, kas daudzus varētu atturēt doties pie urnām.

Bogi Ágústsson og Jóhann Hlíðar Harðarson byrjuðu á því að nefna að líklega verður tilkynnt í dag að tveimur af þremur gerðum veiru sem veldur lömunarveiki eða mænusótt hafi verið útrýmt. Þriðja gerð veirunnar finnst aðeins í Afganistan og Pakistan þar sem bólusetningar ganga illa vegna stríðsátaka. Benny Gantz, leiðtoga Blá-hvíta bandalagsins, hefur verið falin stjórnarmyndun í Ísrael eftir að Benjamín Netanjahú, forsætisráðherra, tókst ekki að afla sér fylgis til stjórnarmyndunar. Flokkur hans, Likud bandalagið, og Blá-hvíta bandalagið fengu báðir um þriðjung atkvæða í kosningum í september. Órói og mannskæðar óeirðir hafa verið í nokkrum ríkjum Suður-Ameríku að undanförnu, Síle, Ekvador og Bólivíu. Bandaríkjamenn hafa enn mikinn áhuga á Grænlandi þó að kauptilboði Donalds Trumps forseta í landið hafi verið hafnað. Þungavigtarsendinefnd frá Washington hefur verið í Nuuk og rætt við heimamenn. Formaður nefndarinnar, Thomas Ulrich Brechbuhl, hefur sagt að Bandaríkjamenn hafi ýmislegt að bjóða Grænlendingum.

Bogi Ágústsson og Jóhann Hlíðar Harðarson byrjuðu á því að nefna að líklega verður tilkynnt í dag að tveimur af þremur gerðum veiru sem veldur lömunarveiki eða mænusótt hafi verið útrýmt. Þriðja gerð veirunnar finnst aðeins í Afganistan og Pakistan þar sem bólusetningar ganga illa vegna stríðsátaka. Benny Gantz, leiðtoga Blá-hvíta bandalagsins, hefur verið falin stjórnarmyndun í Ísrael eftir að Benjamín Netanjahú, forsætisráðherra, tókst ekki að afla sér fylgis til stjórnarmyndunar. Flokkur hans, Likud bandalagið, og Blá-hvíta bandalagið fengu báðir um þriðjung atkvæða í kosningum í september. Órói og mannskæðar óeirðir hafa verið í nokkrum ríkjum Suður-Ameríku að undanförnu, Síle, Ekvador og Bólivíu. Bandaríkjamenn hafa enn mikinn áhuga á Grænlandi þó að kauptilboði Donalds Trumps forseta í landið hafi verið hafnað. Þungavigtarsendinefnd frá Washington hefur verið í Nuuk og rætt við heimamenn. Formaður nefndarinnar, Thomas Ulrich Brechbuhl, hefur sagt að Bandaríkjamenn hafi ýmislegt að bjóða Grænlendingum.

Bogi Ágústsson og Jóhann Hlíðar Harðarson byrjuðu á því að nefna að líklega verður tilkynnt í dag að tveimur af þremur gerðum veiru sem veldur lömunarveiki eða mænusótt hafi verið útrýmt. Þriðja gerð veirunnar finnst aðeins í Afganistan og Pakistan þar sem bólusetningar ganga illa vegna stríðsátaka. Benny Gantz, leiðtoga Blá-hvíta bandalagsins, hefur verið falin stjórnarmyndun í Ísrael eftir að Benjamín Netanjahú, forsætisráðherra, tókst ekki að afla sér fylgis til stjórnarmyndunar. Flokkur hans, Likud bandalagið, og Blá-hvíta bandalagið fengu báðir um þriðjung atkvæða í kosningum í september. Órói og mannskæðar óeirðir hafa verið í nokkrum ríkjum Suður-Ameríku að undanförnu, Síle, Ekvador og Bólivíu. Bandaríkjamenn hafa enn mikinn áhuga á Grænlandi þó að kauptilboði Donalds Trumps forseta í landið hafi verið hafnað. Þungavigtarsendinefnd frá Washington hefur verið í Nuuk og rætt við heimamenn. Formaður nefndarinnar, Thomas Ulrich Brechbuhl, hefur sagt að Bandaríkjamenn hafi ýmislegt að bjóða Grænlendingum.

Kahvenin Sesinin bu bölümünün konuğu Coffee Department'ın kurucusu ve ana kahve kavurucusu Metin Benbasat. 3 parça halinde yayınlayacığımız serinin ilk parçasında Metin'in kahve kariyeri ve Ekvador ziyaretini konuştuk Bölümde bahsi geçen konulara aşağıdaki bağlantılardan ulaşabilirsiniz: Coffee Department

Lübnan’dan Şili’ye, Irak’tan Ekvador’a, Fransa’dan ABD’ye dünyanın pek çok ülkesinde “kemer sıkma” politikalarına ve emekçiler üzerindeki baskılara karşı halk protestoları gerçekleşiyor. TKP’nin Sesi’nde bugün, zamlara, iktidardakilerin yolsuzluklarına, ekonomik krizin faturasının halka çıkarılmasına karşı tüm emekçi halkın ve işçi sınıfının örgütlü bir güç olarak durması gerektiğinin altı çiziliyor.

Yakın bir dönemde Ekvador'a gidip gelmiş genç bir arkadaşımızla gerçekleştirdiğim söyleşi.

Novica, s katero je Teresa May seznanila britanski hram demokracije, je, da je britanska policija po skoraj sedmih letih na ekvadorskem veleposlaništvu aretirala Juliana Assangea zaradi kršitve pogojnega izpusta leta 2012 in zahteve ZDA po izročitvi. Njegova aretacija niti ni bila posebno presenečenje, prej je presenečenje, da je mali južnoameriški Ekvador zdržal tako dolgo. Pritlehno pa je, da se zdi, da so zdaj na sodišču bolj kot Assangeva vloga pri razkrivanju zaupnih diplomatskih depeš njegov značaj, navade in vse ostalo nepomembno. Ni pa nepomembno, da je Assange tajne depeše objavil s pomočjo in sodelovanjem s praktično vsemi pomembnimi svetovnimi mediji. Če bo izročen Združenim državam (ki ga gotovo ne nameravajo obtožiti samo za pet let), bo to poraz tudi ali predvsem za svetovno novinarstvo. Ne prvi in ne zadnji. Med svobodnimi in neodvisnimi mediji in njihovim nasprotjem so navsezadnje le stopnje odtenkov sivine od Severne Koreje do Slovenije.

Eksodusu iz Venezuele ni videti konca, obubožano državo, ki vse bolj tone v totalitarizem, naj bi v prihodnjih tednih zapustilo še 100 tisoč prebivalcev, Ekvador odpira humanitarni koridor tistim, ki so namenjeni v Peru, Brazilija svojo mejo zapira z vojsko. Prišlekov se otepa tudi Italija, grozi, da bo preprečila sprejetje prihodnjega evropskega proračuna, če migracijskega bremena ne bodo nase vzele še druge države Evropske unije. Pa sta se v Milanu o zapiranju meja pogovorila italijanski notranji minister Salvini in madžarski premier Orban, v Rimu na isti dan premiera Italije in Češke, Conte in Babiš. Po hudi bolezni je umrl John McCain. V Labirinte sveta vabi Luka Robida.

Nái friðlýsingartillögur Náttúruverndarstofnun Íslands fram að ganga eru fyrirhugaðar framkvæmdir við Hvalárvirkjun í uppnámi. Landvernd fagnar tillögunni og hvetur Umhverfisráðherra til að friðlýsa svæðið. Ráðherrar EFTA ríkjanna undirrituðu í dag fríverslunarsamninga við Ekvador og Tyrki. Utanríkisráðherra segir mikilvægt að nýta alþjóðaviðskipti til þess að stuðla að framförum í ríkjum þar sem mannréttindi eru fótum troðin. Nýtt úrræði fyrir börn sem glíma við fíknivanda verður vonandi tekið í gagið með haustinu, segir félagsmálaráðherra. Í apríl boðaði hann það yrði innan tveggja vikna, en erfiðlega gekk að fá fjármagn. Karolinska sjúkrahúsið í Svíþjóð hefur dregið til baka sex greinar um plastbarkaígræðslur sem birtust í þekktum vísindatímaritum. Paolo Macchiarini er aðal höfundur greinanna og segir í tilkynningu frá sjúkrahúsinu að 7 höfundar séu ábyrgir fyrir vísindalegu misferli. Héraðsdómur Austurlands hefur sýknað fyrirtækið Móður jörð fyrir brot á útlendingalögum og lögum um atvinnuréttindi útlendinga. Ákært var vegna fólks sem vann þar fyrir tveimur árum. Lögfræðingur Alþýðusambands Íslands segir ekki sé lengur leyfilegt að fá sjálfboðaliða til starfa í landbúnaði. Athugasemdir hafa verið gerðar af hálfu Fjármálaeftirlitsins við aðgerðir gegn peningaþvætti og fjármögnun hryðjuverka hjá öllum sparisjóðum landsins. Hætt hefur verið við fjölda fyrirhugaðra sýninga á söngleiknum Billy Elliot í Ungverjalandi eftir að gagnrýni um að á sýningunni fyrirfinnist samkynhneigður áróður. Þjóðrækni eða þjóðremba - hvernig birtast þessar systur á heimsmeistaramótinu í knattspyrnu í Rússlandi. Anna Kristín Jónsdóttir ræðir við Guðmund Hálfdánarson, prófessor í sagnfræði. Stjórnarþingmenn sem styðja Brexit höfðu ástæðu til að gleðjast í liðinni viku Theresa May forsætisráðherra Breta virtist styðja sjónarmið þeirra. En það er grunnt á trausti Brexit-sinna í garð May. Hún lofar klipptri og skorinni úrgöngu en allar tillögur hennar eru bræðingur þess að vera í og utan ESB. Sigrún Davíðsdóttir segir frá. Umsjón: Anna Kristín Jónsdóttir Tæknimaður: Mark Eldred

Pietų Amerika – šios laidos tema. Savo įspūdžius pasakojo pusę metų Pietų Ameriką tyrinėjęs diplomatas Tadas Ališauskas. Viskas jam prasidėjo Barselonoj, iš ten - kruiziniu laivu per Atlantą iki Rio de Žaneiro, nuo kur kelionė apėmė Braziliją, Argentiną, Čilę, Boliviją, Peru, Ekvadorą, Kolumbiją ir Panamą. Didžiausią įspūdį Tadui paliko Bolivija ir Peru. Jos, anot Tado - unikaliausios valstybės, su milžinišku istoriniu palikimu, įspūdinga gamta bei kultūra. Ten jis aplankė ir patyrė tikrai daug, sąraše – Maču Pikču, Oruro karnavalas, Amazonės džiunglės, Andų kalnai aplink Huarasą, Titikakos ežeras, La Pasas, Ujūnio druskožemis, Potosi miestas, Kolkos kanjonas ir galybė kitko. Klausėmės ir grupių iš Pietų Amerikos – Villa Victoria Sound System, Trementina, Laikamori, Austronaut Project, La Hell Gang, The Holydrug Couple, Vuelveteloca, Föllakzoid.

Pietų Amerika – šios laidos tema. Savo įspūdžius pasakojo pusę metų Pietų Ameriką tyrinėjęs diplomatas Tadas Ališauskas. Viskas jam prasidėjo Barselonoj, iš ten - kruiziniu laivu per Atlantą iki Rio de Žaneiro, nuo kur kelionė apėmė Braziliją, Argentiną, Čilę, Boliviją, Peru, Ekvadorą, Kolumbiją ir Panamą. Didžiausią įspūdį Tadui paliko Bolivija ir Peru. Jos, anot Tado - unikaliausios valstybės, su milžinišku istoriniu palikimu, įspūdinga gamta bei kultūra. Ten jis aplankė ir patyrė tikrai daug, sąraše – Maču Pikču, Oruro karnavalas, Amazonės džiunglės, Andų kalnai aplink Huarasą, Titikakos ežeras, La Pasas, Ujūnio druskožemis, Potosi miestas, Kolkos kanjonas ir galybė kitko. Klausėmės ir grupių iš Pietų Amerikos – Villa Victoria Sound System, Trementina, Laikamori, Austronaut Project, La Hell Gang, The Holydrug Couple, Vuelveteloca, Föllakzoid.

Akgün İlhan ve Nuran Yüce’nin hazırlayıp sunduğu Su Hakkı’na konuk olan stajyer avukat Rana Göksu, Bolivya ve Ekvador gibi Güney Amerika ülkelerinde hayata geçirilen ekolojik anayasaların ve bunların ekolojik hak mücadelesine olan yansımalarını anlattı.

Laidoje mintimis dalijasi ISM vadybos ir ekonomikos universiteto lyderystės studijų programų vadovė, soc. mokslų daktarė Violeta Barvydienė ir dvasinio ugdymo meditacijos centro direktorė, soc. mokslų daktarė Egidija Laumenskaitė.Taip pat – etnologės Eglės Plioplienės apmąstymai.Apie mažai pažįstamą Ekvadorą savo įspūdžius pasakoja filologė Lilijana Vaičekauskaitė.

Laidoje mintimis dalijasi ISM vadybos ir ekonomikos universiteto lyderystės studijų programų vadovė, soc. mokslų daktarė Violeta Barvydienė ir dvasinio ugdymo meditacijos centro direktorė, soc. mokslų daktarė Egidija Laumenskaitė.Taip pat – etnologės Eglės Plioplienės apmąstymai.Apie mažai pažįstamą Ekvadorą savo įspūdžius pasakoja filologė Lilijana Vaičekauskaitė.