Podcasts about panamas

Om landet med den viktiga kanalen som hamnat mitt i skärselden mellan USA och Kina. Panama tvingas välja mellan stormakternas intressen. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Donald Trump varnar för att Kina har tagit över Panamakanalen. Det finns ingen klar grund för det påståendet men det kan få allvarliga konsekvenser - för Panama. USA:s intresse för Panama går långt tillbaka i tiden och utan USA hade Panama troligen aldrig blivit ett eget land. Kanalen är en genväg mellan Stilla havet och Atlanten. Här passerar amerikanska fartyg och kinesiska på väg med varor till hela världen. Nu står den mitt i blickfånget för det ekonomiska krig som snabbt eskalerat mellan de två jättarna som tävlar om att kalla sig världens ledande ekonomi.Panama tvingas nu välja mellan Trumps USA som hotar med en invasion - och Kina - som vill stärka sin makt över viktiga handelsvägar.Medverkande: Boris Moreno, chef vid Cocoli-slussarna i Panama-kanalen, Ricarute Vazquez, Panama-kanalens högste chef, Julio Yao Villalaz, akademiker och författare i Panama med nära band till Kinas ambassad, Graciela Dixon, jurist och före detta domare i Panamas högsta domstol, Alexis von Sydow, Kina-analytiker på Nationellt kunskapscentrum om Kina i Stockholm, Jorge Heine, tidigare diplomat i Kina och professor vid Perdee Center school of global studies vid Boston University.Reporter på plats i Panama: Lotten Collin, Latinamerikakorrespondentlotten.collin@sr.seProgramledare: Fernando Ariasfernando.arias@sr.seProducent: Ulrika Bergqvistulrika.bergqvist@sr.seTekniker: Jakob Lalér

P1:s veckomagasin om Sverige och världen politik, trender och analyser. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. I första timmen:I veckan presenterade USA:s president Trump sitt stora tullpaket. Hur ska Europa om omvärlden svara? Hör korrespondent Ginna Lindberg från Washington D.C och Cecilia Malmström, tidigare EU-handelskommissionär.Panamakanalen är Panamas stolthet, och Donald Trumps hot att ta över den har enat landet. Men det finns dem som längtar tillbaka till förr. Reportage av Latinamerikakorrespondent Lotten Collin.Samtal om vårt talspråk, hur det utvecklas och om det ibland kanske inte håller måttet? Undertextare av tv-program får ofta rätta till deltagarnas språk, för att göra det lättare att förstå vad de faktiskt menar. Hör undertextare Sarah Lundin som jobbar på SVT.Krönika av Katarina BarrlingPanelen med Adam Cwejman, Göteborgsposten, Zina Al-Dewany, Aftonbladet och Daniel Swedin, Arbetet.I andra timmen:Sofie Axelsson, Joakim Medins fru, gästar studion. Vilken kontakt har hon haft med sin man nu en vecka efter att han greps i Turkiet?Rapport från Gaza där våldet, enligt många Gazabor, eskalerat och blivit värre än innan vapenvilan. Nyligen dödades 15 ambulanssjukvårdare i Gaza - de hittades i en massgrav, bakbundna och skjutna.Flera protester planeras i Frankrike idag, både till stöd för och emot Marine Le Pen, som i veckan dömdes för korruptionsbrott. Hör korrespondent Cecilia Blomberg från Paris.Det har nu gått två månader sen den värsta masskjutningen i svensk historia då 10 personer mördades på Campus Risbergska i Örebro. Många skolor har sen tidigare varit igång med sitt säkerhetsarbete medan andra nu fått bråttom att börja öva på hur man ska agera vid en skolattack. Men det finns ingen exakt mall på hur man ska gå tillväga och kunskapsnivån skiljer sig runtom i kommunerna. Så hur mycket kan man egentligen förbereda sig, och på vilka sätt kan man öva utan att samtidigt skapa onödig oro? Reportage av Dimitri Lennartsson.På måndag 7 april invigs ett nytt minnesmärke i Stockholm för att hedra de som drabbades av terrordådet på Drottninggatan 2017. Hör konstnären Ann-Sofi Sidén och arkitekten Mats Fahlander som står bakom verket, samt Robert Stasinski, curator och konstskribent, om varför minnesmonument är viktiga för ett samhälle.Reportage från Ukraina om AI-drönare som nu tillverkas i kriget mot Ryssland.Kåseri Helena von ZweigbergkProgramledare: Nina BennerProducent: Cecilia TengmarkTekniker: Jari Hänninen

ASV prezidents Donalds Tramps ir tik aktīvi strādājis un runājis, ka šoreiz raidījums Divas puslodes ir par Amerikas Savienotajām Valstīm. Protams, ne tikai par tām, jo Tramps mēģina ietekmēt visu pasauli. Pirmkārt, viņš to dara, izmantojot kā ieroci muitas tarifus. Sācis ar Kanādu, ar Meksiku un ar Ķīnu. Tiesa, pirmajām divām valstīm lēmuma īstenošana ir par mēnesi atlikta. Nākamais viņa šantāžas upuris varētu būt Eiropas Savienība. Eiropas virzienā raugoties, Tramps grib mainīt ne tikai tirdzniecības bilanci, bet arī atņemt Dānijai lielāko salu pasaulē Grenlandi. Viņš esot apņēmies panākt, ka Grenlande būs ASV īpašumā. Tāpat Trampu interesē atgūt kontroli pār Panamas kanālu.  Norises pasaulē analizē Jānis Kapustāns, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs, un Sigita Struberga, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre. Grenlandi gribu! Vikingu kuģotāji, kuri 10. gadsimta nogalē piestāja pie Grenlandes krastiem, lika pamatus šīs pasaulē lielākās salas tūkstoš gadus ilgajām saiknēm ar Skandināviju. 1775. gadā toreizējā Dānijas-Norvēģijas apvienotā karaliste pasludināja Grenlandi par savu koloniālo valdījumu, un pēc tam, kad Norvēģija 1814. gadā apvienojās ar Zviedriju, sala palika Dānijas kroņa zeme. Liela daļa tās teritorijas gan ilgi bija neizpētīta un nekartēta, tāpēc pilnvērtīgu suverenitāti pār Grenlandi Dānija nodibināja tikai pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Sākot ar septiņdesmitajiem gadiem iesākās Grenlandes autonomizācijas process, kura pēdējais etaps noslēdzās ar 2009. gada Pašpārvaldes aktu. Grenlande ieguva plašu autonomiju, atstājot kādreizējās metropoles ziņā tikai ārējās drošības, monetārās politikas un daļu no ārlietu jautājumiem. Kopš tā laika spēkā pieņēmusies kustība par pilnīgu Grenlandes neatkarību, aptaujas liecina, ka par to ir vairāk nekā puse no salas iedzīvotājiem, un līdz nesenam laikam šo ideju atbalstīja arī pašreizējā autonomijas valdība ar premjeru Mūti Bouropu Egedi priekšgalā. Vēl šī gada sākumā tika plānots, ka neatkarības referendums varētu notikt vienlaicīgi ar Grenlandes parlamenta vēlēšanām aprīļa sākumā, taču ideja šķiet nolikta malā kopš brīža, kad savu agresīvo Grenlandes iegūšanas kampaņu uzsāka Donalds Tramps. Viņš šai ziņā nav nekāds pirmatklājējs – ideja atpirkt salu no Dānijas aktualizēta vairakkārt. Atbilde no Kopenhāgenas, kā arī šajā reizē, allaž ir bijusi, ka Grenlande netiek pārdota. Tomēr nekad agrāk no Vašingtonas nav izskanējusi tik agresīva retorika, kāda tā ir patlaban, konkrēti draudot Dānijai ar milzīgiem ievedmuitas tarifiem un neizslēdzot pat militāra spēka lietošanu. Var atgādināt, ka Savienoto Valstu militārā klātbūtne Grenlandē pastāv jau šobrīd un balstās 1951. gada nolīgumā, saskaņā ar kuru Dānija piekrīt ASV bāzu izvietošanai, pretī saņemot garantijas aizsargāt salu pret jebkādu ārēju iebrukumu. Atbildot uz prezidenta Trampa izteikumiem, Kopenhāgena paudusi gatavību visa veida sadarbībai drošības jomā un paziņojusi par nozīmīgu finansējuma palielināšanu Arktiskā reģiona aizsardzībai. Savukārt Grenlandes parlaments steidzamības kārtā pieņēmis likumu par ārvalstu vai nenosakāmas izcelsmes finansējuma aizliegumu politiskajām organizācijām. Tēvocis Sems kā deva, tā ņems (kanālu)! Savā pirmajā ārvalstu tūrē jaunais Savienoto Valstu valsts sekretārs Marko Rubio devās uz vairākām Centrālamerikas valstīm. Tūres degpunktā, protams, bija vizīte Panamā, kurai jaunievēlētais prezidents Tramps izvirzījis teju viennozīmīgas teritoriālas pretenzijas. Runa ir par kādreizējo Panamas kanāla zonu, kuru līdz 1999. gadam kontrolēja Savienotās Valstis. Amerika uzņēmās Atlantijas un Kluso okeānu savienojošā kanāla būvi pagājušā gadsimta sākumā, kad vairākas desmitgades iepriekš šo projektu pusceļā bija pametusi Francija. Tā kā finansējums, tehnoloģijas, organizācija un daļa darbaspēka nāca no Savienotajām Valstīm, šķita diezgan loģiski, ka pēc kanāla izbūves tam pieguļošās teritorijas nonāca Vašingtonas beztermiņa nomā. Var piebilst, ka pati Panamas valsts tapšana 1903. gadā ir saistīta ar kanāla projektu. Līdz tam Panama bija Kolumbijas Republikas sastāvdaļa, kas kļuva neatkarīga pēc tam, kad Savienotās Valstis ar militāras iejaukšanās draudiem piespieda Kolumbiju atzīt Panamas neatkarību. Taču 20. gs. otrajā pusē mazā Centrālamerikas valsts un tās sabiedrība vairs nebija gatava samierināties ar amerikāņu „servitūtu”, kas sašķēla Panamas teritoriju divās daļās. Pēc vairākiem asiņainiem protestiem kanāla zonā Amerika piekrita sarunām, un 1979. gadā tika parakstīta vienošanās par teritorijas pakāpenisku nodošanu pilnīgā Panamas suverenitātē. Tagad prezidents Tramps nepaguris klāsta, ka tā esot bijusi kļūda, ka Panama pārkāpjot vienošanos un vispār esot atdevusi kanālu ķīniešiem. Savienotās Valstis kā iedevušas, tā paņemšot kanālu atpakaļ. Tādējādi nenākas šaubīties par Marka Rubio un Panamas prezidenta Hozē Raula Mulino sarunu saturu. Panamas valsts galva apsolīja apzināt iespējamo Ķīnas interešu klātbūtni kanāla uzņēmumos un iespējas pārtraukt priekšlaicīgi līgumus ar Honkongā reģistrēto kompāniju, kas pārvalda ostas abos ūdensceļa galos, lai gan šo ostu darbība nav tieši saistīta ar paša kanāla funkcionēšanu. Tomēr viņš vēlreiz uzsvēris, ka Panamas kanāls ir un paliks viņa valsts suverena teritorija. Mēs sitīsim ar tarifiem, arvien, arvien! 1.februārī prezidenta Trampa piesolītā partneru slānīšana ar tarifu milnu šķita pieņemam konkrētākas aprises – Baltā nama saimnieks paziņoja, ka otrdien stāšoties spēkā 25% ievedmuitas tarifi Meksikas un Kanādas precēm, kā arī 10% importam no Ķīnas. Ekonomisti steidzās atgādināt par iespējamām nopietnām problēmām, ko šāds solis radīs pašu Savienoto Valstu ekonomikai. Taču jau pirmdien, 3. februārī, grandiozie plāni izrādījās atlikti vismaz uz mēnesi. Vispirms tika paziņots, ka Meksikas prezidente Klaudija Šēnbauma piekritusi nosūtīt 10 000 karavīru uz valsts ziemeļu robežu nelegālās migrācijas un narkotiku kontrabandas apkarošanai. Dienas otrajā pusē tādu pašu atlikšanu saņēma arī Kanāda pēc tam, kad premjerministrs Trudo bija aprunājies ar Trampu pa telefonu. Arī šajā gadījumā izšķirošais esot robežkontroles arguments, lai gan fentanila daudzums, kas Savienotajās Valstīs nonāk caur ziemeļu robežu, ir salīdzinoši niecīgs. Var piebilst, ka gan Kanāda, gan Meksika jau bija paziņojušas, ka amerikāņu tarifu ieviešanas gadījumā tās spers adekvātus atbildes soļus. Finanšu tirgi, kas pirmdienas rītu sagaidīja ar manāmu kritumu, pēc paziņojumiem par tarifu atlikšanu atgriezās normālā kondīcijā. Tikām Ķīna paziņojusi, ka tā savu 10% tarifu apstrīdēšot Pasaules Tirdzniecības organizācijā un noteikusi atsevišķiem Savienoto Valstu produktiem ievedmuitas tarifus līdz 15% apjomā. Tiek atzīmēts, ka starp šiem produktiem nav nozīmīgāko no ASV importējamo preču kategoriju. Dienaskārtībā ir arī jautājums par iespējamajiem tarifiem Eiropas Savienībai. Motīvu šai ziņā netrūkst, sākot ar Savienoto Valstu bilances deficītu tirdzniecībā ar apvienoto Eiropu, beidzot ar vēlmi tikt pie Grenlandes. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Der er mange gode grunde til, at Donald Trump drømmer om at få Panamakanalen tilbage. Den 82 km lange kanal lader hver dag enorme skibe krydse henover det smalle stykke strategisk placerede land i Mellemamerika. Men derudover er Panamakanalen også en fuldkommen indgroet del af det komplicerede ægteskab mellem Panama og USA, og siden den blev færdigbygget for 100 år siden har den været omdrejningspunkt for blodige kampe. Sammen med Kristian Almblad, der er DR's korrespondent i Sydamerika, rejser vi i dag gennem den omstridte vandvej for at forstå, hvorfor spørgsmålet om ejerskab nu igen har frembragt en tsunami af følelser for den lille nation i Mellemamerika. Vært: Simon Stefanski. Program publiceret i DR Lyd d. 27. januar 2025.

Republikānis Donalds Tramps oficiāli kļuvis par 47. ASV prezidentu. Gazā sākas 42 dienas ilgs pamiers. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Māris Cepurītis un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Rustams Šukurovs. Gazas kara beigas vai atelpas mirklis? 19. janvārī stājās spēkā pagājušonedēļ ar Kataras, Ēģiptes un Savienoto Valstu starpniecību panāktā vienošanās par uguns pārtraukšanu starp Izraēlu un Gazas sektorā valdošo grupējumu „Hamās”. Tā paredz „Hamās” sagūstīto Izraēlas pilsoņu atbrīvošanu apmaiņā pret vismaz tūkstoti Izraēlā ieslodzītu palestīniešu. Iebrukuma laikā Izraēlā 2023. gada 7. oktobrī Gazas joslā bāzēto grupējumu kaujinieki sagūstīja 251 ķīlnieku, no kuriem 94 joprojām atrodas teroristu rokās. Pēc Izraēlas puses ieskatiem, dzīvajos varētu būt kādi 60 no sagūstītajiem. Pirmajā uguns pārtraukšanas dienā tika atbrīvotas trīs izraēliešu gūsteknes un 90 palestīnieši – sievietes un pusaudži. Vēl vienošanās paredz pakāpenisku Izraēlas spēku atvilkšanu un humānās palīdzības piegāžu intensificēšanu, un tiek ziņots, ka svētdien Gazas joslā ieradušās apmēram 600 kravas mašīnas ar palīdzību. Visas nolīguma detaļas netiek atklātas, taču ir darīts zināms, ka tā īstenošana paredzēta trīs posmos. Pirmajam posmam, kas iesākās svētdien, jāturpinās 42 dienas, kuru laikā pakāpeniski jāatbrīvo 33 izraēliešu ķīlnieki – sievietes, bērni, vecāki ļaudis, slimie un ievainotie – un vairāki simti palestīniešu. Izraēlas Aizsardzības spēkiem jāatvelkas no Gazas joslas apdzīvotajām teritorijām, ļaujot tajās atgriezties palestīniešu civiliedzīvotājiem. Ja pāris nedēļas process turpināsies saskaņā ar vienošanos, sāksies sarunas par tālāko pamiera īstenošanas gaitu. Otrajā uguns pārtraukšanas posmā jāatbrīvo visi atlikušie izraēliešu ķīlnieki, tāpat apmaiņā pret palestīniešu ieslodzītajiem, un Izraēlas spēkiem pilnībā jāpamet Gazas josla. Visbeidzot, pēdējā etapa galvenais saturs ir normālas dzīves atjaunošana Gazas joslā, kas, visdrīzāk, prasīs vairākus gadus. Pie tam nākotnes izkārtojuma aprisēs vēl joprojām ir daudz neskaidra. Ļoti iespējams, Izraēla vēlēsies paturēt sava kontrolē buferzonu pie Gazas robežām, kam Hamas nav piekritusi. Tāpat Hamas, visdrīzāk, cer uz tādu palestīniešu ieslodzīto atbrīvošanu, kurus Izraēla nobūs gatava laist brīvībā; runa ir, pirmām kārtām, par 7. oktobra uzbrukumā iesaistītajiem. Tiek atzīmēts, ka Izraēla tā arī pilnībā nav sasniegusi savu kara mērķi – „Hamās” iznīcināšanu. Ņemot vērā, ka uguns pārtraukšanu var visai viegli izjaukt pat samērā neliels incidents, pagaidām vienošanās sakarā tiek paust vien piesardzīgs optimisms. Amerikas „jaunlaiku devēja” benefice „Šobrīd sākas Amerikas zelta laikmets. Sākot ar šo dienu, mūsu valsts plauks un atkal būs respektēta visā pasaulē.” Ar šādiem vārdiem savu uzrunu 20. janvāra inaugurācijas notikuma apmeklētājiem uzsāka jaun- un atkal ievēlētais, tādējādi, 45. un 47. Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps. Nācijas „jaunlaiku atvedēja” tēls, kuru viņš sev pielaikoja jau pirmajā prezidentūras periodā, tagad kļuvis tikai vēl spilgtāks visās izpausmēs. Nav arī brīnums, ka samērā daudz laika uzrunā aizņēma gānīšanās par iepriekšējās administrācijas varas periodu, kas jaunā Baltā nama saimnieka interpretācijā ir viens vienīgs politiskas un administratīvas nevarības un misēkļu periods. Kā tad ir patiesībā? Kā zināms, nu jau eksprezidents Džo Baidens atstāj valsti ekonomiski vismaz cerīgā, lai neteiktu – pārliecinošā stāvoklī. Bezdarba līmenis ir zems, ekonomiskā izaugsme – stabila, un ASV šai ziņā apsteidz citas industriāli attīstītās nācijas. Tomēr pretējā svaru kausā ir strauji pieaugusī dzīves dārdzība, kas acīmredzot daudziem amerikāņiem izrādījusies pārāk netīkama. Un pagarš ir to krīžu un problēmu saraksts, uz kurām Amerika un pasaule laikam gan būtu gribējusi redzēt Balto namu reaģējot apņēmīgāk, mērķtiecīgāk un straujāk. Sākot ar Trampa nolīgto, bet Baidena īstenoto Afganistānas evakuāciju, turpinot ar strauju nedokumentētas migrācijas plūsmu pāri Meksikas robežai, beidzot ar lavierēšanu un pussoļiem atbalstā Izraēlai tās karā pret Hamas, bet sevišķi jau Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Kas gan, protams, nenozīmē, ka adekvāts ir prezidenta Trampa sacītais par līdzšinējo valdību, kas neesot bijusi spējīga risināt pat vienkāršas krīzes pašu mājās, toties „iekūlusies veselā sērijā katastrofālu situāciju ārpus valsts robežām. Viņa paša solītā „zelta laikmeta” spožums būšot, atsaucoties uz runā piesaukto, neierobežota naftas urbšana, toties moratorijs jaunām elektroauto ražošanas licencēm, tikai divu dzimumu – vīriešu un sieviešu – atzīšana valsts politikas līmenī un ārkārtas stāvokļa izsludināšana uz Meksikas robežas, kā arī Panamas kanāla atdabūšana Savienotajām Valstīm, kuras  to esot Panamai savulaik „uzdāvinājušas”, bet tagad tur visu kontrolējot Ķīna. Panamas kanāla izbūvi 20. gs. sākumā tiešām īstenoja Savienotās Valstis, pēc tam iegūstot šo Panamas Republikas teritoriju beztermiņa nomā. Tomēr pagājušā gadsimta otrajā pusē Panamas sabiedrība arvien aktīvāk protestēja pret šo koloniālisma laikmeta stilā tapušo vienošanos, notika sadursmes ar upuriem gan protestētāju, gan amerikāņu karavīru vidū, līdz tika panākta  vienošanās, un kopš 1999. gada kanāls ir pilnīgi Panamas teritorija un īpašums. Vēl Trampa prezidentūras pirmās dienas sakarā tiek pieminēts rekordliels skaits viņa parakstītu prezidenta izpildrīkojumu. Šie ASV valsts galvas akti ir ar likuma spēku, taču, salīdzinot ar Kongresa pieņemtajiem likumiem, tos ir daudz vienkāršāk apstrīdēt tiesā. Attiecīgi jau tagad tiek prognozēts, ka daļa no šiem izpildrīkojumiem kā, piemēram, izstāšanās no Parīzes Klimata kontroles vienošanās vai Pasaules Veselības organizācijas, visdrīzāk, tiks īstenoti, bet tādi kā Savienoto Valstu pilsonības atteikums to teritorijā dzimušiem nelegālo imigrantu bērniem vai jau pieminētā tikai divu dzimumu atzīšanas politika var sadurties ar nopietniem juridiskiem šķēršļiem. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Send us a textIn diesem BoatCast besuchen wir die Insel Gardi Sugdub, die Krabbeninsel. "Die kleine Insel Gardi Sugdub in Panama droht wegen des steigenden Meeresspiegels zu versinken. Deshalb verlassen fast alle Einwohner ihr Zuhause" oder "Eine Insel wird vom Meer verschluckt, die Bewohner sind gezwungen sie zu verlassen", so und ähnlich berichtete die Weltpresse im vergangenen Sommer über die kleine Insel Gardi Sugdub im Archipel von San Blas an der Nordküste Panamas. Doch als wir vor der Insel Anker werfen, merken wir schnell, dass die Geschichte auch ganz anders erzählt werden können. Zudem: Wir sind beteiligt an der Rettungsaktion von SV Lola, fliehen vor Zehntausenden von Sandflöhen und erschrekcen, als auf einmal schwarzer Rauch aus dem Motorraum aufsteigt. …und wir haben seit neustem einen Shop! Holt euch euer Mabul T-Shirt oder Hoddie: www.sailingmabul.com/mabulshopSupport the showWenn ihr mehr über Mabul und unser Seglerleben erfahren, Fotos anschauen und unseren Blog lesen wollt, besucht unsere Homepage www.sailingmabul.com. Falls euch unser BoatCast inspiriert und ihr Mabul und uns unterstützen wollt, könnt ihr über unsere Homepage eine Patron-Mitgliedschaft lösen. Support the show

Der Präsident von Panama, José Raúl Mulino, hat jegliche Verhandlungen mit dem designierten US-Präsidenten Donald Trump über den Panamakanal ausgeschlossen. Chinesische Soldaten seien auch nicht an dem Betrieb des Kanals beteiligt.

In der heutigen Folge tauchen wir tief in die dichten, geheimnisvollen Regenwälder Panamas ein – an einen Ort, an dem am 1.April 2014 die Spuren zweier junger Frauen auf unheimliche Weise enden. Wir begeben uns auf die Spuren von Kris und Lisanne und werfen einen Blick auf ihre letzten Schritte, beleuchten unheimliche Theorien und hören von mysteriösen Blitzen, die in der dunklen Nacht aus dem Dschungel kamen.

Varer for anslagsvis 2700 milliarder USD går gjennom Panamakanalen hvert år. Panama det femte mest regnfulle landet i verden, men klimaendringer i kombinasjon med El Nino tørker ut slusene, slik at kanalen går for halv maskin. Naturødeleggelsene rundt kobbergruven som produserer 1,5 prosent av verdens kobber, skapte opprør slik at myndighetene stengte den, det medførte kollaps i Panamas kredittrating og i kombinasjon med tørken, kollaps i økonomien. Dette - i tillegg til utfordringer med flyktningestrømmer - dannet bakteppet for valget. Folk er opptatt av korrupsjon, men valgte puppet-kandidaten til den mest korrupte av dem alle, han har rømt fra en dom på 10 år for korrupsjon inn i den Nicaraguanske ambassaden og fikk ikke stille til valg, men kompisen vant i first-past-the-post systemet de har.Og; hvor høyt blir tårnet om du stabler alle kontainerne fra de største kontainerskipene oppå hverandre. Svaret illustrerer hvor enorm verdenshandelen over havene er, og også hvorfor ustabilitet i Suez og Panama påvirker oss alle.Og en liten disclaimer; både Amund og Tore roter med navn og geografi. Amund kaller Hormuz-stredet for Bosporus og Tore kaller Baltimore bridge for Brooklyn. Jada, vi vet det :-)Amund nevner to bøker av David Grann, hvorav den ene er filmatisert.Killers of the Flower Moon (film): Killers of the Flower Moon (2023) - IMDbThe Wager: The Wager av David Grann (Pocket) - Norli Bokhandel Follow at https://plus.acast.com/s/politickr. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Vientuļi dreifējoši ledus "kluči", kas peld pa okeānu kā snaudošas briesmas - tādus vairums iztēlojas aisbergus pēc "Titānika" katastrofas. Taču aisbergu skaits pasaules okeānos šodien ir krietni lielāks nekā laikā, kad Atlantijas okeānu šķērsoja milzīgais tvaikonis. Šie peldošie milži ir kā simbols klimata pārmaiņām un planētas kūstošajam "ledusskapim". Kas īsti ir aisbergi un ko par tiem zinām? Par saruna ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociēto profesoru Kristapu Lamsteru. 1912. gada 14. aprīļa vakars bija liktenīgs kuģim “Titāniks”, kas pāri Atlantijas okeānam bija devies savā pirmajā braucienā no Sauthemptonas Anglijā uz Ņujorku Amerikas Savienotajās Valstīs. Plkst. 23.40 pēc kuģa laika “Titāniks” saskrējās ar aisbergu un nogrima pēc divām stundām un 40 minūtēm. Bojā gāja 1500 cilvēku, un tieši šie lielie cilvēku zaudējumi, neskatoties uz pieredzējušo kuģa apkalpi un moderno aprīkojumu, bija faktors, kas kuģa nogrimšanas brīdī sabiedrību šokēja. Stāsts par aisbergu nepieder tikai vēsturei, arī mūsdienās pasaules okeānos dreifē aisbergi, un, lai gan tehnoloģijas šobrīd ir krietni jaudīgākas nekā 1912. gadā, ledus kalni joprojām kuģiem rada draudus. "Mūsdienās aisbergi, protams, galvenokārt veidojas Arktikas un Antarktikas reģionos, un attiecīgi tas būtu, pirmkārt, Dienvidu okeāns, Ziemeļu Ledus okeāns. Bet bieži vien arī šeit aisbergi nokļūst Atlantijas okeānā - gan Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, gan arī dienvidu. daļā. Tomēr var būt arī tā, ka atsevišķi aisbergi var mērot daudz lielāku ceļu, nokļūt arī, piemēram, Klusajā okeānā. Un tad ir vēsturiskas pazīmes, ka aisbergs Dienvidu okeānā, var teikt, apceļo visu pasauli," skaidro Kristaps Lamsters. Baltijas jūrā mūsdienās aisbergu nevarētu sastapt. "Aisbergiem ir ļoti atšķirīgi izmēri - metrs un varbūt pat mazāki, tiešām paši mazākie ledus gabaliņi. Bet lielākie aisbergi var sasniegt izmērus, kas ir 200 kilometru vai pat ir vēsturiski pieraksti, ka ir bijis pat aisbergs, kurš ir 335 kilometrus garš. Arī šo aisbergu biezums var sasniegt vairākus simtus metru līdz pat 300, varbūt pat 400 metriem. Bet, protams, ka jāatceras, ņemot vērā, ka aisbergu ledum atšķiras blīvums no ūdens, tas ir aptuveni par 10% mazāks aisbergam, tādēļ virs ūdens atrodas aptuveni tikai viena devītā daļa. Ja virs ūdens ir tikai 30 metri, tad dziļāk var būt vairāki simti kopumā," par aisbergiem stāsta Kristaps Lamsters. Runājot par definīciju, jebkurš ledus gabals, kurš ir atšķēlies no ledāja, ir aisbergs. Bet nevajadzētu jaukt ar tā saucamo jūras ledu, kas veidojas gan Ziemeļu Ledus okeānā, gan Dienvidu ledus okeānā no okeāna ūdens, tam sasalstot.  Ja aisbergi ir veidojušies no ledāju ledus, to vecums var būt visai iespaidīgs. "Mūsdienās aisbergu ir mazāk, protams, kā pēdējā leduslaikmetā. Bet par klimata pārmaiņu ietekmi ir jābūt ļoti piesardzīgiem. Jo, pirmkārt, aisbergu veidošanās kā tāda - tas ir dabisks process. Kad uzkrājas sniegs, ledus vairogs kļūst arvien biezāks, tas var virzīties uz priekšu jau ar lielāku ātrumu, ieslīdēt okeānā, un tad sāk veidoties šelfa ledāji. Kad ledājs ir ieslīdējis pietiekami tālu okeānā, tas saskaras ar zināmām nestabilitātēm, kas ir saistītas ar okeāna gultnes reljefu un, protams, arī ar klimatu, ar okeānu siltajām straumēm. Tad aisbergi sāk veidoties," norāda Kristaps Lamsters. Klimats var būt tikai viens no faktoriem, kas ietekmē aisbergu veidošanos. "Joprojām var kuģi sadurties ar aisbergiem. Es domāju, ka šis te varētu arī pieaugt, īpaši jau runājot par Dienvidu okeānu. Ņemot vērā, ka kuģi paliek arvien lielāki un garas rindas veidojās, piemēram, Panamas šaurumā, viņi vairāk izvēlas tuvāk Dienvidu okeānam pārvietoties, kur ir vairāk aisbergi sastopami. Tādi starpgadījumi ir reģistrēti. Bija kuģis "Explorer", kurš sadūrās ar aisbergu, nogrima. Visi tika izglābti, jo blakus bija, par laimi, ledlauzis. Bet joprojām tas notiks arvien vairāk Dienvidu okeānā, jo tur šie aisbergi netiek tik labi uzraudzīti kā Ziemeļu puslodē," atzīst Kristaps Lamsters. Aisbergu ir daudz, un kuģiem bīstamību sagādā jau vairāk mazāki, ne tie paši lielākie aisbergi. Runājot par labumiem, pirmkārt, aisbergs ir saldūdens resurss. "Ir bijuši arābu šeihi, kas mēģina aisbergu ar kuģiem atvilkt uz savu valsti. Bet, protams, ka aisbergs, kā nokļūst siltākos ūdeņos, ļoti strauji sāk izkust. Kamēr viņš atrodas Dienvidu okeānā, tikmēr zemūdens daļā aisbergā temperatūra ledum būs ļoti maza, teiksim, mīnus 20 grādi bieži vien. Bet kā nokļūst siltākos ūdeņos, ļoti strauji degradējas. Līdz ar to īsti nebūs tāds risinājums," atzīst Kristaps Lamsters. "Vēl viens labums - aisbergs satur putekļu daļiņas, kas laika gaitā no atmosfēras ir izsēdušās uz ledāja. Šīs putekļu daļiņas un pavisam nedaudz droši vien arī organiskās daļiņas, tur ir arī ogleklis, tā ir faktiski barības bāze fitoplanktonam. Līdz ar to mūsdienās mēģina zinātnieki vairāk pētīt, kas notiek pie paša aisberga, kā tas ietekmē šo ekosistēmu un fitoplanktona augšanu." Sēravoti - traucēklis vai dabas vērtība? Konkrēti nosacījumi izveidē ir nepieciešami arī sēravotam. Tātad sēravotam ir vajadzīgi trīs komponenti - ģipša nogulas, organiskā viela no purviem un baktērijas, kas veido sērūdeņradi. Kur Latvijā rodami sēravoti, kāpēc tiem ir specifisks aromāts un kā sēravoti mijiedarbojas ar apkārtējo vidi, par to saruna ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas pētnieku Jāni Bikši. Sēram savienojoties ar ūdeņradi, rodas gāze ar visai specifisku aromātu. Zināmākais  sērūdeņraža veids rodas vulkānu darbības rezultātā, taču ir arī citi viedi, kā dabā rodas sērūdeņraži. Latvijā populārākās sēravotu vietas ir Ķemeri un Baldone, kur par šo avotu esamību liecina īpašais smārds. Interesanti, ka mazākas koncentrācijas sērūdeņi parasti smako daudz spēcīgāk nekā tie, kam ir augsts sēra saturs ūdenī, un tas ir skaidrojams ar to, ka šī sēra gāze mazākā koncentrācijā izdalās daudz ātrāk. Latvijas teritorijā esošajos sērūdeņos ir mērena koncentrācija - tā raidījumā Zināmais nezināmajā pirms desmit gadiem sižetā par sēravotiem Latvijā un pasaulē  stāstīja  ģeoloģijas doktors, hidroģeologs Jānis Prols.

Aktualitātes pasaulē analizē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sergejs Potapkins. Vērtējot situāciju Brazīlījā, sazināmies ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošo pētnieku Jāni Bērziņu, kurš šajā valstī daudzus gadus dzīvojis. Savukārt analizējot situāciju Senegālā, sazināmies ar žurnālistu Māri Puķīti, kurš dzīvo Gambijā. Pakistānas armija zaudē "kauju" tīmeklī Daudzi pasaules mediji, komentējot 8. februārī notikušās Pakistānas parlamenta vēlēšanas, norāda, ka to rezultāti esot visnepatīkamākie Pakistānas bruņotajiem spēkiem. Pakistāna ir viena no tām valstīm, kurās armija radusi tieši ietekmēt politiskos procesus. No septiņdesmit sešiem valsts pastāvēšanas gadiem trīsdesmit sešus pie varas tajā ir bijušas militāras huntas, un pēdējais šāds posms – ģenerāļa Perveza Mušarafa prezidentūra – beidzās 2008. gadā. Arī civilās varas periodos pakistāniešu politiķiem allaž nācies just militāristu smago roku sev uz pleca, un attiecību sabojāšana ar vīriem uzplečos nevienam no viņiem neko labu nesola. Kā apliecinājums tam var kalpot arī ekspremjera Imrāna Hāna, partijas „Pakistānas kustība par taisnīgumu” līdera, liktenis. Iepriekšējās vēlēšanās 2018. gadā Hāns, spilgts populists, kurš tobrīd baudīja armijas atbalstu, ar savu partiju ieguva vairākumu parlamentā un noformēja vienpartijas valdību. Bet jau drīz premjerministra un ģenerālštāba ceļi šķīrās, un 2022. gada aprīlī Hāns kļuva par pirmo premjerministru Pakistānas vēsturē, kurš zaudēja amatu parlamenta neuzticības balsojumā. Pagājušā gada maijā viņš tika arestēts un nu jau ir arī notiesāts par vairākām apsūdzībām – valsts noslēpumu izpaušanu, protokolāru dāvanu piesavināšanos un laulības likumu pārkāpšanu. Pēdējā no lietām pamatīgs cietumsods piespriests arī ekspremjera dzīvesbiedrei. Tā nu vēlēšanu procesā Imrāns Hāns varēja piedalīties no cietuma kameras, tomēr viņš tajā tiešām piedalījās, publiskojot savas uzrunas tīmekļa platformās un tādējādi apliecinot, ka armijnieku vara Pakistānā nav absolūta. Vēl viens mēģinājums nozīmīgi taranēt Hāna partijas priekšvēlēšanu kampaņu bija centrālās vēlēšanu komisijas lēmums liegt partijas kandidātiem startēt sarakstos ar vienotu partijas emblēmu, kas faktiski lika viņiem balotēties kā neatkarīgajiem kandidātiem. Par savu favorītu šajās vēlēšanās militāristi bija izraudzījušies Pakistānas politikas veterānu, trīskārtēju ekspremjeru un partijas „Pakistānas Musulmaņu līga” līderi Navazu Šarifu, kurš tikai pagājušogad atgriezās valstī pēc četrus gadus ilgas trimdas, kas sekoja notiesāšanai t.s. „Panamas dokumentu” atklātā rezultātā. Tomēr, jo tuvāk nāca vēlēšanu diena, jo aktīvāka izvērtās „Kustības par taisnīgumu” atbalstītāju mobilizācija sociālajos tīklos. Īsti nelīdzēja pat tīmekļa un mobilo sakaru pārtraukšana daudzos reģionos vēlēšanu dienā. Saskaņā ar oficiālajiem vēlēšanu rezultātiem „Kustība par taisnīgumu” ieguvusi lielāko mandātu skaitu – 93 no 266; un, kā apgalvo kustības līderis Hāns, būtu ieguvusi vēl daudz vairāk, ja ne militāristu īstenotie rupjie rezultātu viltojumi. Navaza Šarifa „Musulmaņu līga” ierindojusies otrajā vietā ar 75 deputātu vietām. Trešajā ar 54 mandātiem ir centriski kreisā Pakistānas Tautas partija, kuru vada prominentās politiķu dinastijas atvase, bijušais ārlietu ministrs Bilavals Bhuto Zardari. Pēc vairāku dienu minstināšanās vakar sāka iezīmēties jaunās valdības aprises, proti, tas būtu Musulmaņu līgas kabinets, kuru atbalstītu Tautas partija un vairākas mazākas partijas, Tautas partijai gan neiekļaujoties valdībā. Imrāns Hāns šo vienošanos jau nodēvējis par „laupīšanu gaišā dienas laikā”. Demokrātijas nedienas Āfrikā turpinās Senegāla līdz šim tika uzskatīta par vienu no Rietumāfrikas stabilāk iesakņotajām demokrātijām, un ar šo reputāciju lepojušies arī valsts iedzīvotāji. Tāpēc, kad pagājušajā nedēļā republikas prezidents Maki Salls paziņoja, ka 25. februārī paredzētās vēlēšanas tiks pārceltas uz decembri, galvaspilsētas Dakāras un citu pilsētu ielās izgāja protestētāji, kuri iesaistījās sadursmēs ar drošības spēkiem. Līdz šim ziņots par trīs sadursmēs dzīvību zaudējušiem protestu dalībniekiem. Daudzi uzskata, ka prezidents nolēmis šādi pagarināt savu pilnvaru termiņu, kaut gan viņš pats apgalvo, ka tikai vēlas ļaut valstij nepieciešamo sagatavošanos. Var piebilst, ka 2012. gadā, kad prezidents Salls tika ievēlēts amatā, viens no viņa kampaņas vadmotīviem bija opozīcija iepriekšējam prezidentam Abdulajam Vadam, kurš bija iecerējis tikt pie trešā pilnvaru termiņa. Pašreizējais priekšvēlēšanu periods tiešām bijis satricinājumiem bagāts. Pamanāmākais opozīcijas kandidāts, blogeris Ūsmans Sonko jau vairākus gadus iesaistīts ilgstošās tiesvedībās, aizstāvēdamies pret arvien jaunām apsūdzībām. Šobrīd viņš atrodas apcietinājumā kopš pagājušā gada jūlija, apsūdzot par kūdīšanu uz nemieriem, sakariem ar teroristiskām organizācijām un valsts drošības apdraudēšanu. Sonko ir īpaši populārs jaunāko vēlētāju vidū, savukārt valsts politisko eliti, kā lēš raidsabiedrības BBC eksperts Nikolass Negoče, visvairāk biedējot viņa sludinātās idejas par saišu saraušanu ar agrāko koloniālo valdītāju Franciju, t.sk. atteikšanos no Rietumāfrikas franka – valūtas, kuru izmanto astoņas Āfrikas valstis un kura piesaisti eiro daļēji garantē Francijas valdība. Kā oficiālās varas atbalstītais kandidāts šobrīd tiek pozicionēts līdzšinējais premjerministrs Amadū Ba, kurš gan tiek raksturots kā neharizmātisks un, attiecīgi, nepopulārs. Vēl viens līdz šim diskvalificēts opozīcijas kandidāts ir kādreizējā prezidenta dēls Karims Vads, kurš tikai salīdzinoši nesen atteicās no Francijas dubultpilsonības, kas neļāva viņam pretendēt uz prezidenta amatu. Vēlēšanu datuma pārcelšana varētu ļaut viņam tajās piedalīties. Demokrātijas grīļošanās Senegālā jau atkal rāda, ka Rietumāfrika un Centrālāfrika, kas pamatā ir Francijas kādreizējie koloniālie valdījumi, piedzīvo līdzšinējās politiskās kārtības krīzi. Rietumāfrikas valstu ekonomisko apvienību, kura līdz šim uzskatīta par drošāko demokrātijas un kopīgas drošības politikas balstu reģionā, nule pametušas trīs valstis – Nigēra, Mali un Burkinafaso – kurās pēdējo gadu laikā pie varas nākušas diktatūras. Bolsonaro – nenotikušais diktators? Oktobrī Brazīlijā notiks šīs valsts 5570 vietvaru vadītāju vēlēšanas, kurās viens no galvenajiem varas pretendentiem ir bijušā prezidenta Žaira Bolsonaro Liberālā partija. Pēdējo dienu notikumi gan varētu būt mazinājuši partijas kandidātu izredzes. Pagājušonedēļ policija veikusi kratīšanas eksprezidenta un vairāku citu politiķu dzīvesvietās, pašam Bolsonaro konfiscēta pase, četri viņa līdzgaitnieki arestēti. Uz laiku ticis aizturēts arī Liberālās partijas priekšsēdis Valdemārs Košta Netu. Viņi tiek turēti aizdomās par to, ka pēc 2022. gadā notikušajās prezidenta vēlēšanās plānojuši sarīkot Brazīlijā militāru puču. Bolsonaro esot sacerējis uzrunu, kurā paziņotu par vēlēšanu rezultātu neatzīšanu, kā arī mēģinājis iesaistīt apvērsuma mēģinājumā militārpersonas un plānojis Brazīlijas Augstākās tiesas tiesnešu arestu. Bolsonaro, bijušais armijas kapteinis, pagātnē atļāvies visai nepārprotami paust simpātijas huntai, kura valdīja Brazīlijā no 1964. līdz 1985. gadam. Tas bija militāro diktatūru „zelta laikmets” Latīņamerikā, kad līdzīgi režīmi ilgāku vai īsāku laiku bija pie varas Argentīnā, Čīlē, Bolīvijā, Peru, Ekvadorā un vairākās citās valstīs. Šos laikus, kad režīma pretinieki tika masveidā arestēti, spīdzināti, vairāki simti nogalināti, prese, literatūra un māksla tika pakļautas cenzūrai, un sabiedrība kopumā – iebiedēšanai, atgriežamies negribētu redzēt arī tie mēreni labējie, kuri balsoja par Bolsonaro tāpēc, ka nevēlējās pie varas redzēt visai kreiso pašreizējo prezidentu Lulu da Silvu. Tagad, kā lēš analītiķi, paredzams Liberālās partijas popularitātes kritums šai elektorāta daļā. Daži līdzšinējie Bolsonaro līdzbiedri, kā Sanpaulu gubernators Tarsizio de Freitašs vai Minasžeraisas pavalsts gubernators Romeu Zema, jau demonstrējuši gatavību sadarboties ar saviem kreisajiem konkurentiem prezidenta Lulas da Silvas un viņa sabiedroto personā. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

På 1980-tallet gjorde Manuel Noriega, seg selv til Panamas reelle leder. Som militærsjef styrte han landet fra kulissene, og før tiåret var over hadde han tjent seg søkkrik på hvitvasking av penger, samarbeid med diverse etterretningsorganisasjoner, og forretninger med colombianske narkobaroner. Men alt som går opp, det går også ned igjen. Og slik ble det også med karrieren til Manuel…See omnystudio.com/listener for privacy information.

GOOD NEWS: Panamas Oberster Gerichtshof stoppt Kupferabbauprojekt Nach heftigen Protesten gegen den größten Tagebau Zentralamerikas hat der Oberste Gerichtshof Panamas das Bergbaugesetz und das damit verbundene Kupferabbauprojekt „Cobre Panama“ für verfassungswidrig erklärt. Der Kupferabbau ist eine enorme Belastung für die Umwelt und die Arbeiter:innen. „Good News: der Podcast für gute Nachrichten“ ist ein Podcast von Good News. Aufnahme und Redaktion: Bianca Kriel Mehr Good News bekommst du hier: https://goodnews.eu/ Good News ist spendenbasiert, wenn dir unsere Arbeit und dieser Podcast gefallen, kannst du uns hier unterstützen: https://donorbox.org/good-news-app Quellen für den Gute Nachrichten-Überblick: Panamas Oberster Gerichtshof stoppt Kupferabbauprojekt Nach heftigen Protesten gegen den größten Tagebau Zentralamerikas hat der Oberste Gerichtshof Panamas das Bergbaugesetz und das damit verbundene Kupferabbauprojekt „Cobre Panama“ für verfassungswidrig erklärt. Der Kupferabbau ist eine enorme Belastung für die Umwelt und die Arbeiter:innen. https://www.tagesschau.de/ausland/amerika/panama-minenkonzession-urteil-100.html Strengere Regeln für Schadstoffe in der EU Das EU-Parlament und der -Rat haben sich auf strengere Schadstoffregeln für Industrie- und Landwirtschaftsbetriebe geeinigt. Ab sofort müssen auch Batteriehersteller und Bergbaubetriebe diese Regeln einhalten. Die neuen Vorschriften betreffen Schadstoffe wie Stickoxide, Feinstaub, Quecksilber und Schwermetalle. https://www.tagesschau.de/wirtschaft/technologie/schadstoffregeln-eu-industrie-landwirtschaft-bergbau-batterien-100.html Investitionen deutscher Industrie im grünen Sektor gestiegen Die deutsche Industrie hat ihre Investitionen in den Klimaschutz in den letzten zehn Jahren deutlich erhöht: 2021 wurden rund 4,15 Milliarden Euro ausgegeben, ein Anstieg von 74,3 Prozent. Auch die Anzahl der Beschäftigten in grünen Jobs ist um 44,4 Prozent gestiegen. https://www.watson.de/nachhaltigkeit/gute%20nachricht/244985105-klimaschutz-industrie-investiert-mehr-gruene-jobs-nehmen-zu Erstes Organoid des menschlichen Herzens Ein Forschungsteam aus Wien hat erstmals ein Organoid des menschlichen Herzens hergestellt. Das Modell bildet die Strukturen des Herzens im Detail nach und soll helfen zu erforschen, wie Defekte und Krankheiten entstehen und welche Medikamente bei Herzleiden helfen. https://www.scinexx.de/news/medizin/erstes-herz-organoid-mit-mehreren-kammern/ Erstmals deutlicher Rückgang der HIV-Infektionen in Südafrika Laut einer Studie der südafrikanischen Forschungsagentur HSRC ist die Zahl der HIV-Infizierten in Südafrika in den vergangenen Jahren erstmals deutlich gesunken. Waren 2017 noch 14 Prozent der Menschen in Südafrika mit dem HI-Virus infiziert, waren es 2022 12,7 Prozent. https://www.spiegel.de/wissenschaft/medizin/hiv-in-suedafrika-zahl-der-infektionen-geht-signifikant-zurueck-a-d318a19b-fd1a-4491-8828-1d331f2dfdfe Fürs Leben lernen: App vermittelt Life Lessons in Ausfallstunden An deutschen Schulen fallen jede Woche rund 1 Mio. Unterrichtsstunden aus. Damit Schüler:innen die Zeit nutzen können, hat der Verein LifeTeachUs die App „Life Session“ entwickelt: Sie vermittelt Expert:innen an Schulen, die in den Freistunden Lebenswissen vermittelt, etwa über psychische Gesundheit oder Finanzen. https://www.deutschlandfunkkultur.de/lifeteachus-die-app-gegen-unterrichtsausfall-dlf-kultur-723eb76e-100.html#:~:text=%E2%80%9ELife%20Session%E2%80%9C%20statt%20Freistunde&text=Damit%20Sch%C3%BCler%20in%20spontanen%20Freistunden,und%20ihr%20praktisches%20Wissen%20weitergeben. Zu erreichen sind wir per Mail: redaktion@goodnews.eu oder unter: https://www.instagram.com/goodnews.eu/ https://twitter.com/goodnews_deu https://www.facebook.com/goodnewsapp01

Den 1 april 2014 beger sig Kris Kremers och Lisanne Froon ut på en vandring i Panamas djungel. Några månader senare hittas deras kvarlevor, och än idag har man inte kunnat fastställa dödsorsaken. Sedan 2014 har mysteriet i Panama lett till mycket spekulationer - vad hände egentligen med tjejerna?Konspirationsteorier - Eftersnack: https://m.facebook.com/groups/konspirationsteorierpodcast/ Facebook: https://m.facebook.com/konspirationsteorier/ Instagram: https://www.instagram.com/konspirationsteorier/ Källor: https://docs.google.com/spreadsheets/d/1SZ1ovvNZXqqgf7md7NUJTZMIfDBSTeC4Ef857_dUIFc/edit?usp=sharing Get bonus content on Patreon Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

A quite week in the world of Horse Racing but still plenty to get through for the top team in Racing. Kevin is not fully convinced by Ace Impact and isn't giving up on the ‘big baby' Al Riffa just yet. TC flags a bit of a sparkle, Premier Racing, BHA, Stewarding and more For all the latest tips & insight on racing head to betting.betfair.com/racing/ 18+ BeGambleAware

Rund drei Kilometer vor der Küste Panamas liegt die kleine Insel Gardi Sugdub. Hier leben Angehörige des indigenen Volkes der Kuna. Doch wie lange noch. Der Klimawandel lässt den Meeresspiegel unaufhaltsam steigen.

Für die Bewohner einer kleinen Insel rund drei Kilometer vor der Küste Panamas kamen die jüngsten Klima-Verhandlungen zu spät: Der Meeresspiegel steigt seit Jahren an. Deshalb soll die komplette Insel mit ihren Bewohnern nun umziehen.

Ein OCEAN-CRIME, der die ganze YouTube-Welt beschäftigt… Seit dem 05.11.2022 läuft auf YouTube die zweite Staffel von 7 vs. Wild – Eine Survival Show, bei der 7 Kandidat*innen (Otto aka. Bulletproof, Sabrina Outdoor, Knossi, Joris, Sascha Huber, Starletnova und Fritz Meinecke) 7 Tage auf der tropischen Insel San José bei Panama ihre Survival-Künste unter Beweis stellen müssen. Und das unter völliger Isolation und lebensfeindlichen Bedingungen. Neben einem großen Hype löst diese Staffel aber auch negative Eindrücke bei allen Zuschauenden und Teilnehmenden aus. Denn vier waschechte OCEAN CRIMES prägen die Zeit auf der tropischen Insel: Bereits vor 78 Jahren beginnt die dunkle Geschichte der Insel San José mit Chemiewaffen-Tests durch die US-Armee, Großbritannien und Kanada. Wobei dies erst durch die Nebenserie „7 vs. Wild - Behind the Scenes“ deutlich wird, prägen andere Bilder jede einzelne Folge: Tonnenweise gestrandeter Plastikmüll und Geisternetze an den Küsten Panamas sowie abgetrennte Hai-Köpfe, die auf das in der Region verbreitete Shark-Finning zurückzuführen sind. Maja und Benjamin ordnen in der heutigen Folge die aktuellen und teilweise durch die Vergangenheit geprägten OCEAN CRIMES ein, diskutieren die Tragweite der Serie und erläutern, was jede*r einzelne, also auch DU, jetzt tun kannst.

Für die Bewohner der kleinen Insel Gardi Sugdub, rund drei Kilometer vor der Küste Panamas, kommen die Klima-Verhandlungen im ägyptischen Scharm el-Scheich zu spät: Der Meeresspiegel steigt seit Jahren an, rund zehnmal im Jahr standen ihre Häuser zuletzt unter Wasser. Deshalb soll die komplette Insel mit ihren rund 1500 Bewohnern schon im nächsten Jahr aufs Festland umsiedeln. Eine neue Siedlung wird gerade gebaut. Allerdings werden dort nicht alle Klimaflüchtlinge des Landes unterkommen. Denn auch die Nachbarinseln von Gardi Sugdub werden bald unbewohnbar sein. Eine Reportage aus einer Region, in der der Klimawandel längst Realität ist.

Zerstörerische Wirbelstürme, Überschwemmungen, Trockenheit und Dürre – der Klimawandel hat viele Gesichter. Vor allem im globalen Süden leiden die Menschen, so wie auf der kleinen Insel Gardi Sugdub vor der Küste Panamas. Durch den Klimawandel steigt der Wasserspiegel nach Studien des Smithsonian Tropical Research Institutes jährlich um 2,5 Millimeter und könnte in den nächsten Jahrzehnten die ersten der rund 350 kleinen Inseln in der Region überspülen. Die Regierung in Panama hat bislang keinen systematischen Plan für die zukünftigen Klimaflüchtlinge des Landes. Doch die Bewohner von Gardi Sugdub sollen schon im nächsten Jahr umsiedeln.

Drei Kilometer vor der Küste Panamas liegt die kleine Insel Gardi Sugdub. Aber wohl nicht mehr lange. Wissenschaftler prophezeien ihren Untergang bis 2050, weil klimabedingt der Meeresspiegel steigt. Wohin mit den Bewohnerinnen und Bewohnern?Von Anne Demmerwww.deutschlandfunkkultur.de, WeltzeitDirekter Link zur Audiodatei

Grenlande ir pasaulē lielākā sala, tā sevī slēpj lielāko ledus apjomu visā Arktikā un tās dzīles ir četrus miljardus sena vēsture. Šī sala ir ne tikai unikāls vēstures arhīvs savdabīgā saldētavā, tā ir arī paradīze polārpētniekiem. Polārpētnieki no Latvijas atkārtoti devušies ekspedīcijā uz Grenlandi - lielāko salu pasaulē, kur Kānākas pilsētas tuvumā veikuši mērījumus ledājos. Kā pētniekiem gājis un kas atklāts, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta polārpētnieks, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Jānis Karušs. Pirms doties uz Grenlandi, stāsts par ekspedīciju uz Panamu Panama ir valsts Centrālamerikā un to raksturo tropu meži ar lielu sugu daudzveidību. Pirms dažiem gadiem turp bija devusies arī Latvijas zinātniece, lai pētītu dzīvību uz tropu koku lapām. Iegūto datu ir tik daudz, ka tos varētu turpināt analizēt arī šobrīd. Kāds bijis pētnieku uzdevums, kādi ir sasniegtie rezultāti un kāpēc šādas eksotiskas ekspedīcijas ir nepieciešamas, stāsta pētniece Anna Mežaka. Vai ir iespējams pētīt tropu lielo bioloģisko daudzveidību, bet darīt to, ja skatāties uz koku lapām un pavisam nelieliem organismiem? Jā, tas ir iespējams, un tieši to pirms dažiem gadiem veikusi arī Anna Mežaka - bioloģijas zinātņu doktore un Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta vadošā pētniece. Šajā reizē ar laika distanci atskatāmies uz pētnieces un viņas kolēģu paveikto Centrālamerikas valstī Panamā, lai gan nekas jau nav beidzies. Viena ekspedīcija noslēdzas, bet tā iedod gan jaunas zināšanas par datu ievākšanu, gan materiālu, ko analizēt arī nākotnē. Tropus Anna Mežaka pētījusi kopā ar zinātniekiem no Panamas un Vācijas, un tālāk pētniece stāsta par to, kam tad šajā daudzveidīgajā tropu pasaulē īpaši pievērsta uzmanība.

Zum Start in die neue Woche gibt es Neuigkeiten zu Elon Musk dem eine Schadenklage über 258 Millionen Dollar droht.Während der Präsident Panamas ein Veto zu Thema Kryptogesetz einlegt, schließen sich mehrere US Staaten zusammen um eine Untersuchung zu Celsius durchzuführen.Die Gamestop Wallet integriert das erste Play to earn Game.Es gibt NFT News zu Instagram, den Gobblins und Seth Green.Und bevor wir uns die Kurse der  Kryptowährungen und abschließend auf opensea umschauen, gibt es große Neuigkeiten zu dem anstehenden Release des Euro Coin.Also viel Spaß mit der heutigen Folge von All in NFT.All in NFT Social Media Kanäle für News rund um NFTs und mehr.Linktr.ee:https://linktr.ee/mic_sebAll in NFT Discord:https://discord.gg/4js6Pg7FJkInstagram: Mic_Sebhttps://instagram.com/mic_seb?igshid=YmMyMTA2M2Y=LinkedIn:linkedin.com/in/sebastian-michels-2b3b24238Twitter: @Mic_Seb91https://twitter.com/MicSeb91You Tube: All in NFThttps://youtube.com/user/VRK226Metaverse NFT Galerie von All in NFT:https://oncyber.io/allinnftBei den oben genannten Themen handelt es sich um keine Anlageberatungen. Der Podcast dient lediglich der Unterhaltung.

De två tjejerna som försvann i Panamas djungel och hittas döda. Två bästa vänner från Nederländerna ska ge sig ut på deras drömresa till Panama där de hoppas på att få lära sig spanska och se landets vackra natur. Den 1 april 2014 befinner de sig i Boquete för att vandra längs El Pianista. Efter att tjejerna käkat brunch vid en närliggande restaurang och lämnar, är det ingen som förstår att detta är sista gången tjejerna syns vid liv. Vad som händer från det att tjejerna kliver in i området, tills att de försvinner, är det ingen som vet och fallet ska till än idag förbli olöst.Detta är fallet om Kris Kremmers & Lisanne Froon.----------För att se alla bilderna i kronologisk ordning: https://koudekaas.blogspot.com/2019/12/the-disappearance-of-kris-kremers-and_11.html (annars Googla: Koudekaas Kris Kremmers & Lisanne Froon)----------Bli medlem i min Patreon och ta del av exklusivt material och förmåner samtidigt som du stöttar podden. Kom och diskutera och bli medlem i communityt :) www.patreon.com/crimepodden----------Kontakt: crimepodden@gmail.com----------Tack så mycket för att du lyssnar! //Jane Bli medlem på Patreon för tidigare avsnitt, exklusivt material och stötta podden :)Support till showen http://supporter.acast.com/crimepodden. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

In this live airing of The Kayak Fishing Show with Jim Sammons we are in Panama. We check out an area that Los Buzos was thinking of starting a second operation with Jackson Kayaks James McBeath, Bart Swab and Jim's son Randy. We also target the big fish at their primary location. Please join us live with your questions and comments and please share with your friends. #LosBuzos #JacksonKayak. Watch the episode here https://youtu.be/lvirPdQY70w

Kādu laiku neesam bijuši Latīņamerikā. Tāpēc šoreiz dodamies uz vienu no pasaules transkontinentālajām valstīm. Dodamies uz valsti, kur ir vienīgā vieta uz planētas, kur saullēktu var redzēt Klusajā okeānā un saulrietu Atlantijas okeānā. Respektīvi, otrādi, nekā šķiet tradicionāli. Un izdarīt to var Baru vulkāna virsotnē. Dodamies uz valsti ar savdabīgu nosaukumu – Panama jeb oficiāli Panamas Republika. Savdabīgu, jo Panama daudziem var asociēties ar panamas cepuri, kas ir tradicionāla Ekvadoras izcelsmes salmu cepure ar malām. Mīts, ka tā ir no Panamas, iespējams, ir saistīts ar faktu, ka tas bija ļoti populāras starp amerikāņiem, kuri zelta drudža laikā šķērsoja zemesšaurumu, lai sasniegtu Kaliforniju. Tā ASV prezidents Teodors Rūzvelts tika nofotografēts ar tādu, kad viņš 1904. gadā apmeklēja Panamas kanāla būvlaukumu. Šobrīd valstī ir nepilni četri miljoni iedzīvotāju, kas ir vairākums spāniski runājoši kristieši. Pēc rasu piederības – divas trešdaļas ir metisi un nedaudz vairāk par 12 % ir Amerikas pamatiedzīvotāji. Starp citu, Panamas pirmie iedzīvotāji datēti apmēram pirms 4 tūkstošus  gadu. Stāstot par Panamu un tās pastāvēšanu, gribētos sākt primāri par Amerikas Savienoto Valstu un Panamas Republikas attiecībām, jo tieši tās raksturo Panamu visvairāk. 1903. gada novembrī Panama, ko atbalstīja Amerikas Savienotās Valstis, pasludināja savu neatkarību no Kolumbijas un noslēdza Heja – Bunavas-Varillas līgumu ar ASV. Līgums piešķīra Amerikas Savienotajām Valstīm brīvas tiesības uz zonu, kas bija aptuveni 16 km plata un 80 km gara. Šajā zonā ASV uzbūvēja kanālu, kas kļuva zināms par Panamas kanālu un bija 83 kilometrus garš. Darbs pie kanāla tika pabeigts 1914. gadā. Īpatnība bija tā, līgumu faktiski noslēdza Filips Bunavs-Varilla (Bunau-Varilla), franču inženieris un lobists, Panamas prezidenta vietā. Iemesls – līgums tika ātri izstrādāts un parakstīts naktī pirms Panamas delegācijas ierašanās Vašingtonā. Un Panamas vadība tika nostādīta fakta priekšā. Interesants fakts par kanāla būvniecību. Laikā, kad ASV senatori vēl nebija izlēmuši, kur būvēt kanālu — Panamā vai Nikaragvā, Filips Bunavs-Varilla, kurš lobēja Panamas kanālu, katram senatoram nosūtīja Nikaragvas pastmarku, kurā bija attēlots viens no daudzajiem Nikaragvas vulkāniem. Tas bija efektīvs triks, kā likt domāt, ka Panamā nav vulkānu un tāpēc tā ir drošāka vieta. Rezultātā ASV senatori piekrita, ka Panama ir labāks risinājums. Viss Panamas kanāls, apgabals, kas atbalsta kanālu, un atlikušās ASV militārās bāzes tika nodotas Panamai 1999. gada beigās. Valstī līdz 2016. gadam tika īstenots vērienīgs paplašināšanas projekts, lai vairāk nekā divas reizes palielinātu kanāla jaudu, nodrošinot vairāk kanāla tranzītu un lielākus kuģus. Tas izmaksāja apmēram 5 miljardus eiro. Šis kanāls tiek reizēm saukts arī par vienu no modernajiem pasaules brīnumiem tā sarežģītības dēļ. Un nedaudz vairāk nekā simts gadu laikā caur kanālu varētu būt izbraucis jau gandrīz miljons kuģu.  ASV un Ķīna ir galvenie kanāla lietotāji. ASV un Panamas draudzība nav saistīta tikai ar kanāla izbūvi. 1904. gadā līdz ar neatkarības iegūšanu Panama pieņēma ASV dolāru kā savu nacionālo valūtu. 1906. gadā Panama bija otra valsts pasaulē pēc ASV, kur varēja iegādāties Coca-colu. Un visbeidzot, 1936. gadā ASV piederošajā Panamas kanāla zonā piedzima slavenais un Latvijai vēsturiski tik nozīmīgais ASV senators Džons Makkeins. Viens no vēsturiski savdabīgākajiem Panamas un ASV attiecību posmiem bija 1989. gads, kad ASV iebruka Panamā, ziņojot, ka operācija ir nepieciešama, lai aizsargātu ASV pilsoņu dzīvības Panamā, aizstāvētu demokrātiju un cilvēktiesības, cīnītos pret narkotiku kontrabandu un nodrošinātu Panamas kanāla neitralitāti. Neskatoties uz lielo upuru skaitu – 4000 iedzīvotāju un vairāki simti karavīru abās pusēs, lielākā daļa Panamas iedzīvotāju atbalstīja iejaukšanos. Un tas tādēļ, ka valstī no 1983. gada līdz 1989. gadam pastāvēja Manuela Noriegas militāra diktatūra, kur valsts un viņa personīgo ienākumu pamatā bija no narkotikām un naudas atmazgāšanas gūtie līdzekļi. Turklāt Noriega savas valdīšanas laikā nogalināja un spīdzināja vairāk nekā simts Panamas iedzīvotāju un piespieda vēl vismaz simts disidentus doties trimdā. Noriegu ilgu laiku atbalstīja arī ASV. Jo kopš 1950. gadiem viņš bija kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem CIP informatoriem. Bet runājot par Panamu, daudziem noteikti nāk arī prātā Panamas dokumenti jeb “Panamas papīri”, kas ir 11,5 miljonu slepenu dokumentu kopums, kas tika nopludināti no Panamas juridiskās firmas „Mossack Fonseca” datu centra. Tādēļ ir laiks parunāt arī par ekonomiku. Lielu daļu Panamas ienākumu un IKP veido ieņēmumi no nodevām par kanāla lietošanu un tūrisms. Bet finanšu pakalpojumu sniegšana un ārzonas jeb „ofšoru” teritorijas statuss valstij ir ilgu laiku ienesis būtiskus līdzekļus. Kas ir „ofšori” un kādēļ tādas valstis kā Panama izvēlas šādu darbības modeli, stāsta Ilze Znotiņa, Latvijas Republikas Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece. Kopumā par Panamas ekonomiku runājot, valsts ir paplašinājusi piekļuvi izglītībai un tīram ūdenim, taču sanitārie apstākļi un elektrības pieejamība joprojām ir slikti. Turklāt etniskie pamatiedzīvotāji veido arvien lielāku Panamas nabadzīgo un galēji nabadzīgo iedzīvotāju daļu. Kopumā Panama ir piemērs tam, kā valsts izmanto savu vietu kā planētas ekonomiskais centrs. Ja ar to, ka loģistikas viduspunkts, kas savieno Atlantijas un Kluso okeānu nepietiek, valsts sliecas meklēt alternatīvas un kļūt par pasaules finanšu viduspunktu. Pat, ja faktiski atbalsta neētiskas un nelegālas darbības tā rezultātā. Sausais atlikums gan ciniski raugoties – valstiskums un neatkarība, kā arī vidēji augsts ekonomikas attīstības līmenis.

«Puente del mundo, corazón del universo»: So beschreiben die Menschen in Panama ihr Land, das Nord- und Südamerika verbindet. Panama ist aber mehr als «nur» eine natürliche Landbrücke. Panama verbindet vieles: In der Wirtschaft, der Kultur - und auch der Biodiversität. Wie eine Brücke eben. Der Panamakanal ist das berühmteste Bauwerk des Landes und Stolz seiner Bevölkerung. Eine maritime Brücke zwischen Atlantik und Pazifik, nach dem Suezkanal die zweitwichtigste künstliche Wasserstrasse der Welt. Einträglich für Panamas Staatskasse, einträglich auch für Panamas Eliten. Doch der Kanal ist nicht der einzige Grund, weshalb der Begriff «Brücke» eine bedeutende Rolle im Selbstverständnis der Panamaer und Panamaerinnen einnimmt. Das Land ist ein Schmelztiegel der Kulturen, ein Sammelbecken von Menschen aus aller Welt und dank seiner einzigartigen geographischen Lage auch ein Ort grosser Artenvielfalt – aus Nord- und Südamerika. So sind zum Beispiel geschätzt rund 300'000 Insektenarten in Panama heimisch, genauso wie diverse Tierarten aus beiden Subkontinenten. Doch die fruchtbaren Regenwälder Panamas sind auch in Gefahr.

«Puente del mundo, corazón del universo»: So beschreiben die Menschen in Panama ihr Land, das Nord- und Südamerika verbindet. Panama ist aber mehr als «nur» eine natürliche Landbrücke. Panama verbindet vieles: In der Wirtschaft, der Kultur - und auch der Biodiversität. Wie eine Brücke eben. Der Panamakanal ist das berühmteste Bauwerk des Landes und Stolz seiner Bevölkerung. Eine maritime Brücke zwischen Atlantik und Pazifik, nach dem Suezkanal die zweitwichtigste künstliche Wasserstrasse der Welt. Einträglich für Panamas Staatskasse, einträglich auch für Panamas Eliten. Doch der Kanal ist nicht der einzige Grund, weshalb der Begriff «Brücke» eine bedeutende Rolle im Selbstverständnis der Panamaer und Panamaerinnen einnimmt. Das Land ist ein Schmelztiegel der Kulturen, ein Sammelbecken von Menschen aus aller Welt und dank seiner einzigartigen geographischen Lage auch ein Ort grosser Artenvielfalt – aus Nord- und Südamerika. So sind zum Beispiel geschätzt rund 300'000 Insektenarten in Panama heimisch, genauso wie diverse Tierarten aus beiden Subkontinenten. Doch die fruchtbaren Regenwälder Panamas sind auch in Gefahr.

Sylvie Renard är en av grundarna av treårsjubilerande nättidningen La Suéde en kit med över 7500 följare. Sylvie berättar om tidningen som vänder sig till franskspråkiga personer som vill veta mer om Sverige. Det kan vara allt om hur det går till att flytta hit, hur samhällsfunktioner fungerar eller fina turisttips. Skatt och -vrakletaren Peter Lindberg fortsätter där han slutade i förra avsnittet (Champagnevraket). Den här gången pratar vi om en cognacsskatt i Östersjön. Du får även höra om jakten på ett sjunket franskt 1600-tals fartyg hos ursprungsbefolkningen Guna Yala utanför Panamas kust. Peter och hans team blev kontaktade av Guna Yalas efter att de jagat bort och bannlyst Brad Pitt som försökt dyka efter skatten utan tillstånd. MusikArrondissement D'amour by Les Sans Culottes is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial NoDerivatives 4.0 LicenseKuna Yala Song - Panama's Triumph featuring Yulineth CastilloWritten By: Marino Roldan Benitez Arranged By: Shea Welsh Publishing: "Sheas Lounge" SESAC, Shea Welsh- Acoustic Guitar, Electric Guitar Yulineth Castillo- Vocals Abe Lagrimas Jr.- Drums Edwin Livingston- Bass Cameron Graves- Piano Ramon Yslas- Percussion Produced By: Shea Welsh Brian Reeves- Engineer- Jungle Room Recording 2016Chris Mullings- Engineer- 4th Street Recording 2016 Mixed By: Eric Liljestrand - The Village 2016Mastered By: Stephen Marsh - Marsh Mastering 2016Poisson by God is gayhttps://creativecommons.org/licenses/by-sa/4.0/FotoAvsnittsfoto: Mario på Explorer vibes Vill du veta mer om Guna Yala, kolla gärna in Marios reseblogg.

In this episode we welcome back The Last Leg's Alex Brooker.  Alex talks to us about his latest projects along with The Last Leg. We also discuss everything from Arsenal's latest form to difficulties with cardboard straws on drinks cartons! Music this week comes from The Panamas and Eliza May

Here's our attempt to condense the events of an incredible day into a single podcast!   On 18th September 2021, nearly five hundred people convened at the beautiful Stockport Plaza for Strawberry Studios Forever. Organised and hosted by the inimitable local music champions John and Rosemary Barratt (of Seven Miles Out fame), this was an incredible live musical tribute to one of the UK's most influential music hubs.   We hear short excerpts from every act, guest appearance or song performed by Peter Wadsworth, Selket (from Ramases), Derailer, Phil Mealey, 11 Hours, Eamonn O'Neal, Liv May & Billy Graham, Dr Uke, The Siders, The Sean and I (and Gizmo!), The Panamas, Paul Ryder (Happy Mondays) and Kashmere. The performed songs covered many of Strawberry's iconic recordings, by the likes of 10cc, Ramones, Joy Division, Happy Mondays, Inspiral carpets, Stone Roses and others. Quite a list!   During and after the day, Paul and Sean interviewed a number of the participants, including John Barratt, Selket and Stage Manager Jonathan ‘Baz' Barrett. All three have unique and fascinating experiences of their time at Strawberry.   And the Consequences podcast just wouldn't be complete without Graham's contribution, would it?

Diplomātisko pusdienu jaunās sezonas otrajā un sešdesmit otrajā kopskaitā raidījumā pusdienu plānā ir Meksikas Savienotās Valstis. “Ēdīsim” to no visām pusēm – gan nopietni, gan nenopietni, gan skaidrojoši, gan domas veicinoši. Jāsāk ar to, ka Centrālā Meksika ir viens no pasaules “civilizācijas šūpuļiem”. Tie kopumā ir seši un iekļauj Seno Ēģipti, Seno Ķīnu, Seno Indiju, Mezopotāmiju – visas Vecajā pasaulē, kā arī Norte Čiko mūsdienu Panamas teritorijā un, protams, Olmeku civilizāciju Meksikā. Meksikas vēstures liecības ir atrodamas vismaz par nesenākajiem 10 tūkstošiem gadu. Protams, zināmākais periods ir Acteku civilizācijas valdīšana un tās sabrukums pēc Kolumba atklājumiem, un spāņu konkistadoru veiktās karadarbības. Meksikas teritoriju spāņi kolonizēja 1521. gadā. Mūsdienu Meksika izveidojās pēc neatkarības kara pret Spāniju. kurš beidzās precīzi trīs gadsimtus vēlāk – 1821. gadā. Valsts ir federācija, kura sastāv no 31 pavalsts un galvaspilsētas Federālā Apgabala, kas atrodas Mehiko. Un šobrīd tā ir starp desmit pasaulē apdzīvotākajām valstīm pasaulē ar vairāk nekā 130 miljoniem iedzīvotāju. Visticamāk, par Meksiku dažādu iemeslu dēļ ir dzirdējis gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs. Visbiežākais iemels droši vien ir viņu kaimiņu – amerikāņu veidotās filmas, kurās vismaz pēdējās desmitgades Meksiku tiecas atainot kā narkokarteļu, korupcijas un noziedzības dominētu valsti, kurā viss ir dzeltenīgi oranžā nokrāsā. Meksikā dominējošā valoda, protams, ir spāņu un tajā runā gandrīz visi iedzīvotāji. Vienlaicīgi apmēram 7 % iedzīvotāju runā iedzimto valodās, tostarp arī maiju valodā. Gandrīz divas trešdaļas Meksikas iedzīvotāju ir metisi, un vēl gandrīz trešdaļa ir amerindiāņi jeb, kā mēs tos pazīstam Latvijā – sarkanādainie. Cilvēkus pēc etniskās piederības gan Meksikā neuzskaita un nedala. Etniskā un valodu daudzveidība Meksikā ir tikpat plaša, cik izteikta ir floras un faunas daudzveidība Meksikā. Valstī ir uzskaitītas gandrīz 70 dažādas iedzimto valodas. Un vienlaikus Meksika tiek ierindota kā 5. pasaules valsts ar vislielāko bioloģisko daudzveidību. Valsts ir arī septītā pasaulē pēc UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā esošiem objektiem. Kultūras un bioloģiskā daudzveidība arī pamatīgi ir sekmē Meksikas tūrisma nozari. Meksika ir starp desmit pasaulē visapmeklētākajām valstīm, vairāk nekā 30 miljoni cilvēku katru gadu brauc uz Meksiku. Tas šķiet neparasti, ja padomā, kādu iespaidu par Meksiku ir radījusi Holivuda un ziņu raidījumi ar stāstiem par regulāriem narkokarteļu kariem. Narkokarteļu kari, protams, nav joka lieta. Kopš 2006. gada sāktie ASV un Meksikas Federālās valdības centieni mazināt organizētās noziedzības ietekmi un veikto vardarbību nav nesusi pozitīvus rezultātus. Vardarbība ir tikai pieaugusi, galvenokārt karteļu biedru vidū. Kaujās bojā gājuši arī 5000 Meksikas likumsargājošo organizāciju dalībnieki. Skaidrs, ka dalība organizētajā noziedzībā visbiežāk izriet no nabadzības un iespēju trūkuma. Masveida dalība noziedzīgajās organizācijās, ko novērojam Meksikā, jau ir pandēmijas raksturs. Un narkotiku ražošanā un eksportā uz ASV tās dienvidu kaimiņvalsts ir nepārspēta rekordiste mūsdienās. Meksikas ekonomikā vieno no izteiktākajām problēmām ir ienākumu nevienlīdzība. Bet tuvu līdzīgā apmērā tā ir arī Latvijas problēma. Vēl viens stāsts ir par Meksikas un ASV attiecībām. Meksikas Savienoto valstu politiskā un administratīvā līdzība ar ASV nebeidzas tikai ar federālo štatu sistēmu un atsevišķi izveidotu teritoriju galvaspilsētai. Līdzības un ļoti ciešas saiknes ir arī ekonomikā. ASV ir Meksikas lielākais tirdzniecības partneris. Trīs ceturtdaļas Meksikas eksporta iet uz ASV un vairāk nekā puse no importa valstī nāk no ASV. Stāsts, no kura, protams, nevaram izvairīties šo divu valstu attiecību izklāstā varētu būt Meksikas-ASV karš 19. gadsimta vidū. Bet mūsdienās visbiežāk apspriestais abu valstu jautājums ir migrācija. Emigrācijas straujāks pieaugums sākās 20. gadsimta vidū un šobrīd tiek rēķināts, ka ASV ir 12 miljoni Meksikas izcelsmes imigrantu. Tā ir ceturtā daļa no visiem. Te gan nevar nepieminēt to, ka arī ASV pilsoņi visnotaļ naski ir pārcēlušies uz dzīvi uz Meksiku, tostarp tās skaistajām pludmalēm. Meksikā dzīvo arī pasaulē lielākā amerikāņu diaspora. Trīs ceturtdaļas no imigrantiem Meksikā ir nākuši no ASV. Un tie nav tikai meksikāņi, kuri atgriežas ar ASV iegūtu pilsonību. Vēl jāpiemin, ka Meksika ir tranzīta teritorija migrantiem, kuri dodas uz ASV no citām pasaules valstīm, sevišķi pārējās Latīņamerikas. Šo jautājumu komentē Meksikas pilsonis Rīgas Stradiņa universitātes Starptautiskās pārvaldības un diplomātijas programmas students Huans Pablo Gonzaless. Meksikas Savienoto valstu attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir komplicētas, gan politiski, gan ekonomiski, gan cilvēku attiecību ziņā. Ko var sagaidīt no valstīm, kurām ir vairāk nekā 3000 kilometru gara kopīga robeža. Bet Meksikas kā valsts nozīmīgumu un ietekmi pasaules politikā un ekonomikā nevar novērtēt par zemu. Ne velti Meksika ir viena no G20 valstīm – pasaules ietekmīgāko ekonomiku kopienas.

This week we sit down with Nicolas Serrano from Colombia's Scarab Cycles. This episode was recorded at the 2021 Enve builder round up. We learn about the brands origins, ethos and manufacturing process.  This episode is presented by ENVE. Scarab Cycles Instagram and Website Support the Podcast Join The Ridership: Automated transcription (please excuse the typos): SCARAB_Nicolas Craig Dalton: [00:00:00]  Hello and welcome to the gravel ride podcast. I'm your host Craig Dalton.   [00:00:06]This week on the podcast. We welcome Nicolas Serrano from Scarab cycles in Columbia. I met Nicolas at the envy builder Roundup earlier this year and  [00:00:16]Was super impressed with the bike. They brought to the Roundup, the paint job, and even more impressed once I learned the story behind scarab cycles.   [00:00:24]This episode is brought to you by our friends at ENVE composites. [00:00:27]ENVE has been a huge supporter of the gravel industry producing  [00:00:30]Products since the inception of this type of riding. Up of exceptionally quality. their seat posts. And of course their lineup [00:00:39]Of gravel wheel sets. Envy across all social media channels.  [00:00:44] And check out envy.com for a dealer locator. I know it's always great to go into your local bike retailer and get your hands on these products and even better yet,  [00:00:53] Maybe getting out on a test stride on some of these components.   [00:00:57]Out to all the new members from www.buymeacoffee.com/thegravelride.  [00:01:05]  [00:01:05]It means a ton to me that you've selected to support me with your dollars memberships, start at $5 a month. So big, thanks to John Rankin.  [00:01:14]Two.   Nicolas Marzano, high Plains, drifter mark S just a few of the most recent members to the buy me a coffee.com program.   [00:01:24]And further, thank you to the one-time contributors.  [00:01:28]With that said let's dive right in to my interview   [00:01:31] Nicolas: [00:01:31] hey, it's Nicolas from Scarab cycles from Columbia, [00:01:34] Craig Dalton: [00:01:35] Welcome to the show.  [00:01:36] Nicolas: [00:01:36] Hey, thanks. Thanks for inviting us. And we're pretty happy to be here.  [00:01:40] Craig Dalton: [00:01:40] And I'm pretty excited to talk about that bike. I just saw downstairs here at the NV Roundup. [00:01:45] It's totally beautiful. But before we get into that, why don't you just tell us a little bit about your background and what led to the formation of the company and a little bit about the company?  [00:01:55] Nicolas: [00:01:55] Of course. So, as carb cycles has started back in the day, six years ago our founder Santiago Toto, who started the company with a local frame builder, it used to have another name before. [00:02:05]And then in migrated toward nowadays is described cycles in as the name, it started in 2018 with the name script cycles, but we've been building bikes since 2000 16, more or less. And tell us  [00:02:17] Craig Dalton: [00:02:17] about where the company  [00:02:18] Nicolas: [00:02:18] is located. So our company slug is based in in the outskirts of managing it's  Antioquia it's a more or less 30 minutes from aging, which is the second biggest city in Colombia . [00:02:29] Craig Dalton: [00:02:29] And does Columbia have a large bike building scene?  [00:02:33]Nicolas: [00:02:33] Not a bike building scene, but it's home of the world known as kind of house, which is basically the we explored world-class cyclist. So we've been there's not a strong bike building scene. There's couple of our one or two or three frame builders in the country. [00:02:48] But mostly what we have in our country is Cyclists. There's a strong love for the sport. The bicycle itself, it's a very strong object or thing for the Colombian culture. So it's not only a way of transportation. It's a, it's not only a sport. It's just a way of life, a way of being, and it's an element, the bicycle that connects us all as Colombians, you can go to a road and meet you can be with us. [00:03:12] With farm guy, a company CNO, which he's just training in his Sunday ride and you can actually be writing with a pro. So these two guys are going to have the same own time, and they're just like shredding their ass off a very high speed. Or you just can have on weekdays, a kid going from his very small town moving to a, another small town to go to school. [00:03:32] So basically the bicycle is a very strong element in the Columbia.  [00:03:37] Craig Dalton: [00:03:37] That's awesome to hear football and soccer, obviously big sports as well. How would you rank cycling? I mean, obviously like with NARIC and Tanya going back five, six years and all the emerging Colombian superstars today, was that sort of the generation where cycling really took hold in the culture or did it, does it date back further than that? [00:03:53] It  [00:03:53] Nicolas: [00:03:53] comes very, it comes back way that with a load, like when we started having a world-class cyclist . Going to two, two big races in Europe winning the winter. Spania for example, that's when we started like getting a name of a cycling and that's where. When they started starting calling us this kind of office, this climbing little box that goes up and up a hill without any problem he just is very good for claiming, so it go, it goes back to the eighties, nineties when everything started seventies, eighties, and nineties. [00:04:23]But there has been a new hype since NATO containers, as you mentioned it since 2000 five eight but back before from that, it was we had another hype with, for example, cyclists, like Santiago taro, which was which was on our he was the Olympic champion for time trail, individual time trail. [00:04:40] And then he won as well. The polka dot a Jersey and a tour de France. So there's a lot of history behind cycling, but nowadays I believe it's, as you asked at the beginning of the question if it was soccer or. I bet we're having a very good and strong hyper on cycling. Not only because of the results, but the pandemic has moved people towards this sport. [00:05:02] So nowadays everyone in Columbia has a bicycle and it's riding around maybe four or five years ago. It was just like a couple of hundreds of people. Now it's thousands. The streets are packed with cyclists in all of the levels. Like you see very good cyclists, like pro classes. And amateur cyclists and like everyone's riding a bicycle from kids 10 years old to like people 60, 70, 80 years old, just sharing the road. [00:05:27] It's amazing. It's crazy. And we also have another very good thing is that we, Columbia it's divided by three mountain ranges, so there's mountains everywhere. So there's 86 kilometer climbs old paved, which is called Algolia. There was this well, a hundred kilometer, gravel appeal rights, which is called for example, [00:05:46] So you go from almost zero meters above sea level to 4,000, 200 meters above sea level. That's 12,000 feet. Incredible elevation just in one. Right? So there's many aspects, a little bit of history, a little bit of good results with NATO Cantana egg and Bernard and all those cyclists doing very good in the cycling scene. [00:06:05] And of course the topography of a country and the culture, which has very deeply embedded the bicycle in its culture. So tell  [00:06:13] Craig Dalton: [00:06:13] me a little bit more about the brand and when the brand came together, what type of bikes were you intending to make? What types of materials were you using at the time? [00:06:23] Nicolas: [00:06:23] Yeah, so we've always used we've always been fan or we're always been. Very happy with the results we can have with steel bikes. So we've always been using steel used to, we've always been using, for example, a Columbus steel, which is what we still use. Nowadays we're mixing a little bit doing some blends, for example, Columbus and  or Colombian sand Delta Chi, which is an Italian manufacturer of steel as well. [00:06:47]And when it started we, our first bikes were mainly meant to stay on tarmac, but giving the conditions of the country where 90% of our roads are secondary roads. That means it's a ground country. So it's basically a gravel paradise where we used to ride our road bikes in gravel conditions take into account that they were very good steel. [00:07:06] There wasn't a problem with that. But then we started diving into the gravel section. And then our first model was born maybe three and a half year, four years ago. It was called MERITO. MERITO is a town that's located in in in one of the, in the central mountain range, which is called the [00:07:22]So it's, it lays almost 4,000 meters above sea level. So it's the town that you can only get there by. So that was our first model. And then it evolved to where this town is located, which is a Panama, Panorama is an ecosystem. That's lies between 3000 meters, 3,200 meters above sea level to 4,200 meters above sea level. [00:07:40] And that's basically the source of all of our water or Edric sources come from the Panamas. So it's a very fragile, yet unique ecosystem. You can only get there by secondary roads or gravel roads. So that's where our bike came from. It comes more, it comes out of function and then function follows form, which is why we create a little bit, a big, bigger tire clearance a little bit more of responsive wheel base a little bit longer to have more fun when you're going down. [00:08:07] So then we had to do a little bit of twitches in the aspects of the frame. And then w Westwind the Paramo was board, which is our actual ground.  [00:08:16] Craig Dalton: [00:08:16] So the model name for the bike that I'll show in a picture and linked to you in the show notes, which model  [00:08:20] Nicolas: [00:08:20] is that? So that's the upper Buena, which is Santee likes to call it. [00:08:24] It's a road bike with a track shoes, trekking shoes. So it's a road specific bike. Well, not, that's not a road specific bike. It's an old road bike, but it has the. Reactiveness the stiffness, the responsiveness, our road bike bad. It has tires. It can fit tires from 32 to 38 millimeters. So it's very good. [00:08:44] If you're running on tarmac the time of ends, and then you want to go around for trails or a hard-packed gravel. You're going to have. For example, this morning, we did some of the trails with the guys in that bike. And it was perfect. Well, not the perfect bike for that condition, but we did it and it was fun. [00:08:59]So that we have three models at the moment, which are our road bike which is called  it's named after the longest climb in Columbia, longest paved climb in Columbia, which is 86 years. That's a road bike, a proper road bikes, TAFE fun, reactive there's this rim brake model, and then comes the in-betweener, which is the old road. [00:09:18] It's a mix between road bike and grab a bike. So it's this in between, or that has a tight curious for from 32 to 38 millimeters. It's called. Which it's it means road in Spanish,  in you know, an indigenous tongue in limitations language. So that's where Poona comes from and then comes to Panama, which is a proper gravel bike men for like proper backpacking, shredding killing, getting the decents going uphill. [00:09:45]Everything you want, that's the undestructible bike. Let's  [00:09:48] Craig Dalton: [00:09:48] talk about the tire clearance on that particular  [00:09:50] Nicolas: [00:09:50] bike. Perfect. Yeah, that one, since all our bikes are custom made, it depends on what the client needs. It can be optimized either for 700 C 700 by 48, or it can be optimized for 6 50, 6, 50 by 50 millimeters. [00:10:06] And depending on SIM, in some case, we run bigger. It depends on what the client wants. So there's, there comes some people with the specific requirements. Yeah. I want this. I'm going to fit six 50 bees by 55. We can manage to it. Or most of them like standards six, we recommended six 50 by 48. If they do  [00:10:23] Craig Dalton: [00:10:23] go to those larger sizes, 50. [00:10:25] What type of modifications do you need to make to the frame in order to accommodate that kind of big tire on?  [00:10:30] Nicolas: [00:10:30] So that's basically the change stays a little bit more of about a white capability and we will upgrade to the NB envy adventure fork, which has a bigger tire clearance for the front and for the back. [00:10:42] Will you just have a bigger space for the, in the chain stays for the  [00:10:45] Craig Dalton: [00:10:45] You may not know this figure off the top of your head, but what is the chain stay length turned out to be for a 50  [00:10:51] Nicolas: [00:10:51] ish fish? No, I'll tell you that. I'm not sure I kind of recall like the numbers for that specific geometry. [00:10:56]But we usually have well, it depends on the customer. I rather have a short chain stays. It makes a little bit more of a fast bike and reactive by. Yeah.  [00:11:04] Craig Dalton: [00:11:04] Yeah. It's been something that I've been thinking about a lot lately because I just got a demo bike. Longer chain stays and the most sluggish. [00:11:12] Yeah. I'm trying to internalize the personality of this new bike and understand it. So it's been really interesting for me and now I'm keying in on. That length when I'm talking to other builders, just to try to understand what are you building around? And obviously, as our listener knows, when you go to the big tires, there has to be some compromises. [00:11:30] You need to make the room  [00:11:32] Nicolas: [00:11:32] somehow to make the room somehow. And that's that's the first button. That's one of the first questions we ask our clients, what are you going to use this bike for? But usually you don't have a right answer for that because I might be doing some really fast trails when I buy this bike. [00:11:46] But then I discovered by. Or backpacking races across the world, or just I don't know, very long races or like very, I went to have something very comfortable with a bigger tire clearance, so it might change over the time but usually focus, always center on what the client needs and what you went and w and where do you want to take your bike to? [00:12:02] Yeah.  [00:12:03] Craig Dalton: [00:12:03] Can you talk me through the beautiful paint job on the bike? We saw downstairs,  [00:12:06] Nicolas: [00:12:06] just amazing thing of our bike. First we're launching the Poona, which is the old road. And second, we're launching our new pain ship called humbler, which means jungle. And it's basically inspired  in the Western part of the country. . We have a very deep jungle, which is called the Chaco and rainforest. And it's one of the most biodiverse was there by libraries, places on earth. It's home for lots of species found and flora. Many are endangered many and demic many are unique in that area. And there's just, there's just a couple of roads or basically one road that leads into the jungle. [00:12:39] It's a 120 kilometer gravel ride. Very muddy. It depends on the time of the year you go. But usually it's very muddy because it's rains a lot. It's the place with most precipitation on earth, basically. So it's rain, it rains every single day. Wow. So when you're riding towards it, You just see a huge deep green sea, it just looks green and very steamy. [00:13:01] You just see a big green shade. And were you sort of paling towards that? You start to discover there's a lot of detail and there's a lot of immensity into the jungle. And then you start to discover a lot of different trees. Lot of different leaves, a lot of different indigenous groups around walking. [00:13:17] Maybe you don't see them, but if you look close enough, you see people that are absurd. There is somewhere hidden in the path or in the road. Same as animals. You, if you stop by at a waterfall to fill your bottle up, you might not look carefully enough to see there's a small, poisonous frog besides you. [00:13:35]So you have to be very careful and look very deep into the forest and enjoy what you're seeing to be able to discover what the forest has to offer you. So basically that's a, it's a whole much to that Shaquan forest. And that's why when you look at the page you see a green by white bike with green panels, but if you look deep and close enough, you start discovering a little bit of animals flamingos here and there, turtles humbug whales, which do their mating season in this part of the world, in the Pacific ocean, the Columbia Pacific ocean in the Gulf of [00:14:02]So basically that's where our inspiration came from that, for that paint job. It's a whole, much to that Shaquan, right?  [00:14:09] Craig Dalton: [00:14:09] It's absolutely gorgeous. And I think your description did do it some justice, but I'll put a photo up, please sign for people to see, because as you said, there's just a ton of intricate detail in there. [00:14:20] Little things you discover when you get closer and closer. Whereas as you said, if you're, you know, 10 feet away and you just see this white bike with green panels, so it's incredibly well  [00:14:31] Nicolas: [00:14:31] executed. Exactly. That was the idea that was the exact idea. And that was what we felt when we were peddling towards. [00:14:37] Chuck forest, who were like, wow, this is a huge green in mirrors. See you just see green. You not is between one tree and another. And as soon as you start going in, you're just like, wow, this leave is very different from this one. And there's this animal and this and that. And there's a lot of detail as soon as you get into it. [00:14:55]So same when you look at the bike wide bike with green panels, and then when you look in, when dive in, there's a lot of detail behind it and that's one of our. One of the best things, that's kind of cycles that we focus on, not on the painting, on every detail. Everything we do in scrub cycles is done. [00:15:12] In-house so painting is done. In-house the welding, all of the parts everything's done in-house so we have enough time to, to dedicate to every detail of the painting. So that's one of our crazy ones. We have some, of course, a more sober ones with basic colors. Nice finishes maths glossies with a basic lettering from scrub cycles, but that's one of our crazy details. [00:15:36] Craig Dalton: [00:15:36] I love it. I love it. Chips. Yes. For the listeners who are getting excited about buying one of these bikes. Now, what does that process look like for a north American customer to work with you, to get one of these bikes built? Okay.  [00:15:47] Nicolas: [00:15:47] So basically we have a worldwide shipping. We have our shop in factory in Ethiopia, but we have of course shop as well. [00:15:55] From Windstar shipping facility for worldwide orders. So if you happen to live in San Francisco and you want to order a bike, it's just drop us an email. We have actually a 18 week lead time and that's where all the process and the magic starts with an hi email quoting. And then we accommodate according to what you want, depending if you want a full bike or a frame set starts at 2,800 and full build start at 4,000. [00:16:22] So depends on what you want. You can first select your model, and then we start to talk a little bit about what you need. What are you going to ride if you're living in San Francisco, what kind of grabbing writing are you going to do trails or are you going to do just a hardcore gravel or bike packing or long trips or just aggressive racing? [00:16:39]The first four to five weeks to decide a little bit of a, about the geometry we present to you that you are meant to, and we both decide what's best for. Then comes the fun part or what I call the fun part, because it's the paint part. So you decide one of our paint, chimps seasoned paint chips. [00:16:54] For example, it can be a humbler can be achiever, which is an another of the over crazy pain teams or one of our stock, normal pain shapes. You just think a little bit about the color pallette. We're sending some samples, some pictures of samples, then you decide the colors and then the process starts or in. [00:17:10] For the fabrication in week 16, we get your bike ready. We ship it to Miami. And then from there, it ships to San Francisco  [00:17:17] Craig Dalton: [00:17:17] and with the customer, if they've ordered a full bike, will it get built up in Miami and then  [00:17:22] Nicolas: [00:17:22] disappear Miami? Yeah. And some assembled in Miami and then shipped very right to San Francisco. [00:17:27] Yep. It's just out of the box. Just put the front wheel, put the handlebars and just run.  [00:17:33] Craig Dalton: [00:17:33] Awesome. Well, as you know, I've had the pleasure of seeing one up close in San Francisco, one of our local riders, Patricia.  [00:17:40] Nicolas: [00:17:40] She has a very amazing bike. This white with pink, a pinkish or yes, a bike it's.  [00:17:47] Craig Dalton: [00:17:47] Yeah, it's very stunning. [00:17:48] So if you want to say hello, she's a listener. So you might  [00:17:50] Nicolas: [00:17:50] Patricia, we're glad to have you there in San Francisco. We're very happy that you're shredding our bike the proper way. So we're good to know that we have a happy side. Hi peas. It's corrupt cyclist in San Francisco. Yeah,  [00:18:02] Craig Dalton: [00:18:02] absolutely. [00:18:02] Well, it goes, thank you so much for the overview. Congratulations on this bike here at the ENVE builder Roundup, it looks phenomenal. And can't wait to see more of them out  [00:18:10] Nicolas: [00:18:10] there on the trails. Great. Thanks for the invite to the gravel ride podcast. Keep, stay tuned for more upcoming podcasts about this show because it's been pretty amazing what they've got here. [00:18:20] No doubt. And we're more than happy to help any, if anyone needs something about scrub cycles, we're more than happy to attend your inquiry. Awesome. Great. Thanks again. Okay, man. Thanks. [00:18:29]Craig Dalton: [00:18:29] That was amazing to get to know Nicolas A. Little bit and a little bit more of the story behind Scarab Cycles. I remember getting introduced to riding in Columbia back in episode 75. When Matt, Katie was talking about some of the bike packing routes that he had developed in that beautiful country. And he just relayed so many great stories about the off-road terrain.  [00:18:52] The mountains and everything else about the Colombian experience. So to get to sit down with Nicolas here in the United States, when he was over for the ENVE builder, Roundup was a huge pleasure. Definitely, definitely, definitely go out and seek some pictures of what scarab cycles does with their bicycles.  [00:19:11] The paint jobs are exceptional. The quality of work, just a lot of dedicated craftsmanship under the hood there. Huge. Thanks to envy for continuing to support the podcast. It's been a pleasure interviewing all these builders and seeing the NV components highlighted. Across all these bicycles.   [00:19:32]If you are interested in supporting the show, sharing it with a friend is very much appreciated. Ratings and reviews are hugely helpful in the podcast game. And obviously visiting buy me a coffee.com/the gravel ride is a direct way to financially support what I'm doing here at the podcast. If you want to get in touch.  [00:19:53] Please hit me up over at the ridership. If you're not already a member to this free global cycling community. Just visit www.attheridership.com for your free invitation. Until next time. Here's to finding some dirt onto your wheels

Den 1 april 2014 beger sig Kris Kremers och Lisanne Froon ut på en vandring i Panamas djungel. Några månader senare hittas deras kvarlevor, och än idag har man inte kunnat fastställa dödsorsaken. Sedan 2014 har mysteriet i Panama lett till mycket spekulationer - vad hände egentligen med tjejerna?

Sylvie Renard är en av grundarna av treårsjubilerande nättidningen La Suéde en kit med över 7500 följare. Sylvie berättar om tidningen som vänder sig till franskspråkiga personer som vill veta mer om Sverige. Det kan vara allt om hur det går till att flytta hit, hur samhällsfunktioner fungerar eller fina turisttips.  Skatt och -vrakletaren Peter Lindberg fortsätter där han slutade i förra avsnittet (Champagnevraket). Den här gången pratar vi om en cognacsskatt i Östersjön. Du får även höra om jakten på ett sjunket franskt 1600-tals fartyg hos ursprungsbefolkningen Guna Yala utanför Panamas kust. Peter och hans team blev kontaktade av Guna Yalas efter att de jagat bort och bannlyst Brad Pitt som försökt dyka efter skatten utan tillstånd.  MusikArrondissement D'amour by Les Sans Culottes is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial NoDerivatives 4.0 LicenseKuna Yala Song - Panama's Triumph featuring Yulineth CastilloWritten By: Marino Roldan Benitez Arranged By: Shea Welsh Publishing: "Sheas Lounge" SESAC, Shea Welsh- Acoustic Guitar, Electric Guitar Yulineth Castillo- Vocals Abe Lagrimas Jr.- Drums Edwin Livingston- Bass Cameron Graves- Piano Ramon Yslas- Percussion Produced By: Shea Welsh Brian Reeves- Engineer- Jungle Room Recording 2016Chris Mullings- Engineer- 4th Street Recording 2016 Mixed By: Eric Liljestrand - The Village 2016Mastered By: Stephen Marsh - Marsh Mastering 2016Poisson by God is gayhttps://creativecommons.org/licenses/by-sa/4.0/FotoAvsnittsfoto: Mario på Explorer vibes Vill du veta mer om Guna Yala, kolla gärna in Marios reseblogg.  

Studijā notikumus komentē Baltijas drošības fonda prezidents, Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Olevs Nikers un Latvijas televīzijas žurnāliste Paula Markusa. Telefonintervijā - politologs Kārlis Daukšts. NATO jubilejas samita proscēnijs un aizkulises NATO valstu vadītāju tikšanās, kas otrdien un trešdien notika Votfordā, Londonas pievārtē, bija jubilejas samits. Nu jau 70 gadus Ziemeļatlantijas aizsardzības organizācija ir spēcīgākā militārā alianse pasaulē, kas nodrošina pirmām kārtā Eiropas demokrātiju aizsardzību pret iespējamiem ārējiem militāriem draudiem. Alianses pastāvēšanas pirmās desmitgades tā veidoja pretsvaru Padomju Savienības un tās satelītu militārajam spēkam, līdz ar to pēc totalitārās superlielvalsts un tās balstītās Varšavas līguma organizācijas sabrukuma NATO Eiropas dalībvalstu vidū iestājās zināma militāri stratēģiskā bezrūpība, kas izpaudās arī dramatiskā militāro budžetu samazināšanā. Faktiski vairums problēmu, kas apēnoja jubilejas svinību spožumu, tā vai citādi ir šo pamiera desmitgažu mantojums. Tie ir gan Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa regulārie pārmetumi Rietumeiropas partneriem, pirmkārt jau Vācijai, par nepietiekamo ieguldījumu aizsardzības budžetā, joprojām nesasniedzot vēlamo 2% robežu, gan Francijas prezidenta Emanuēla Makrona samita priekšvakarā klajā laistā metafora, salīdzinot NATO stratēģijas trūkumu ar „smadzeņu nāvi”. Ar šo problemātiku sasaucas arī Turcijas un tās līdera Radžipa Taijipa Erdogana pēdējā laika rīcība, bez saskaņošanas ar aliansi izvēršot militāro operāciju pret kurdu pašaizsardzības spēkiem Sīrijas ziemeļos un iepērkot Krievijā ražotu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Vaņagojums visam bija samita priekšvakarā no Ankaras izskanējušie draudi bloķēt NATO aizsardzības plānu attīstību Baltijas valstīm un Polijai, ja alianse neatbalstīs Turcijas akcijas pret kurdiem. Līdz ar to samits Votfordā sākās visai uzlādētā gaisotnē, un nosprakšķēja ne viena vien verbāla dzirkstele. Prezidents Tramps veltīja prezidenta Makrona izteikumiem apzīmējumu ‘nasty’, kas šajā kontekstā visdrīzāk tulkojams kā ‘bīstams’, taču angļu valodā aptver arī nozīmes ‘neķītrs’, ‘nelāgs’, ‘derdzīgs’. Prezidents Makrons vēlreiz uzstāja uz sava redzējuma pareizību un pie reizes asi kritizēja prezidenta Erdogana rīcību. Savukārt kāda televīzijas kamera notvēra Kanādas prezidentu Džastinu Trudo kuluāros ieņirdzam par Donaldu Trampu, kura izteikumi preses konferencē atstājuši viņa komandu ar, citējot, „atkārtiem žokļiem”. Tomēr samita otrā diena iezīmēja vismaz ārēju izlīdzinājumu. Piedraudētā Baltijas un Polijas aizsardzības plāna bloķēšana no Turcijas puses tā arī neīstenojās, un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs steidzās apliecināt tālākvirzību plāna attīstībā un visu dalībvalstu nelokāmo uzticību alianses statūtu 5. pantam. Samita rezultātā apstiprinājumu augstākajā līmenī guva nozīmīgas konceptuālas nostādnes: alianse turpmāk uzlūkos kosmosu kā potenciālu karadarbības telpu, tāpat pirmo reizi Ķīna piesaukta kā iespējams stratēģisks pretinieks.   Korupcijas skandāls izraisa varas krīzi Maltā 1. decembrī Maltas premjerministrs Džozefs Muskats pauda apņemšanos atkāpties no amata un arī valdošās Darba partijas līdera posteņa 12. janvārī, kad viņa partija būs izraudzījusies citu vadītāju. Tā premjers reaģējis uz masu protestiem, kas izvērtās Maltā pagājušās nedēļas nogalē. Protestu pamatā ir 2017. gada oktobrī notikušās izmeklējošās žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības izmeklēšanas, kas atklājusi bijušā premjera administrācijas vadītāja Keita Šembri domājamu saistību ar noziegumu. Karuana Galicija gadiem ilgi veltīja sevi korupcijas situācijas izpētei Maltā, un viņas publikācijās sakarā ar t.s. „Panamas dokumentiem” atklāja, ka gan Keitam Šembri, gan Maltas enerģētikas ministram Konrādam Mici, gan premjerministra sievai Mišelai Muskatai pieder ārzonas kompānijas Panamā, kas kalpojušas koruptīvi iegūtu līdzekļu apritei. Kā šo līdzekļu galvenais avots tika minēts uzņēmējs Jorgens Fenečs, kurš, cita starpā, vada kompāniju "Electrogas". Šī uzņēmuma daļas pieder Azerbaidžānas valsts gāzes ieguves uzņēmumam "SOCAR", vācu koncernam "Siemens" un maltiešu investoriem. Kompānija "Electrogas" ieguva pasūtījumu gāzes elektrostacijas būvniecībai Maltā, savukārt ar "SOCAR" tika noslēgts līgums par ekskluzīvām gāzes piegādes tiesībām Maltai. Kā atklājusi Karuanas Galicijas uzsāktā izmeklēšana, kuru starptautiska projekta ietvaros turpinājuši citu Eiropas valstu izmeklējošie žurnālisti, līgumā paredzētā cena ievērojami pārsniedz gāzes cenu brīvā tirgū, un maltiešu nodokļu maksātāji tādējādi zaudē desmitiem miljonu eiro. Jorgens Fenečs tika arestēts 19. novembrī, kad mēģināja savā jahtā pamest Maltu. Drīz pēc aresta viņš paziņoja, ka faktiskais Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības plānotājs bijis Keits Šembri. Šembri 26. novembrī iesniedza atlūgumu un tika aizturēts, taču pēc pāris dienām atbrīvots. Daudzi maltieši saskata premjerministra Muskata atbildību valstī pastāvošajā korupcijas un necaurskatāmības situācijā. Kā kaismīgā runā svētdien notikušajā protesta mītiņā, uzrunājot premjerministru, sacīja sešpadsmitgadīgā studente Eve Borga Bonello: „Jūs mums solījāt vislabākos laikus un tā vietā sagādājāt visu laiku smagāko konstitucionālo krīzi; jūs mums solījāt „Maltu ikvienam” un palīdzējāt nogalināt mūsu valsts pilsoni; lai slēptu savas pēdas, jūs noslepkavojāt Dafni Karuanu Galiciju.”   Krievijas pēdas Berlīnes slepkavībā Vakar Vācijas valdība paziņoja par divu Krievijas vēstniecības darbinieku izraidīšanu. Tas noticis pēc tam, kad izmeklēšanu augusta nogalē Berlīnē noslepkavotā patvēruma lūdzēja Zelimhana Hangošvili lietā pārņēma Vācijas Federālā prokuratūra. Kā paziņojuši prokurori, viņiem ir pietiekami pierādījumu tam, ka slepkavību organizējis vai nu kāds no Krievijas federālajiem specdienestiem, vai arī Čečenijas līdera Ramzana Kadirova padotie. Diplomātu izraidīšanas iemesls ir Krievijas nesadarbošanās lietas izmeklēšanā. Krievija jau paziņojusi, ka spers attiecīgus atbildes soļus. Zelimhans Hangošvili bija viens no redzamākajiem čečenu komandieriem Otrajā Čečenijas karā no 2001. līdz 2005. gadam. Pēc čečenu spēku sakāves viņš uzturējās Gruzijā, kur 2015. gadā jau piedzīvoja vienu slepkavības mēģinājumu. Pēc tam viņš devās uz Vāciju, kur pieprasīja patvērumu. Lūgums tika noraidīts, un brīdī, kad Hangošvili tika noslepkavots, viņš sagaidīja drīzu izraidīšanu. Slepkava tika notverts brīdī, kad bija nogremdējis Šprē upē savu motociklu, slepkavības ieroci un parūku. Dokumentos viņš minēts kā Vadims Sokolovs, taču tā, domājams, ir viltus identitāte. Patiesībā tas varētu būt 1965. gadā Kazahstānā dzimušais Vadims Krasikovs, kurš, kā domā prokurori, vainojams arī kāda uzņēmēja noslepkavošanā Maskavā 2013. gadā. Kā intervijā kanālam Deutsche Welle  izteicies britu vēsturnieks Marks Galeoti: „Pašiem krieviem aizdomas par slepkavības organizēšanu ir īsti laikā. Daļa no krievu aprēķina ir pasniegt sevi kā tik neaprēķināmus un bīstamus, ka Rietumiem nekas cits neatliks, kā vienoties ar Maskavu.” Šis izteikums ir visai zīmīgs t.s. Normandijas formāta sarunu kontekstā, kurām ar Krievijas, Ukrainas, Vācijas un Francijas līderu piedalīšanos jāatsākas jau nākamnedēļ.

2014 försvinner två holländska tjejer i Panamas djungel och, ja det finns mer på den storyn men det kan vi inte hålla på och dra här för det blir liksom bättre om ni lyssnar. Men det blir konstigt och spännande. TW ej uppklarat! Vi pratar också om den trista spaningen "true crime, är inte det lite snaskigt?" och massa mer osammanhängande grejer. Gäst är ingen annan än musikern och mordfantasten Julia Frej. Det blev bra, Vi är nöjda. See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.

Arvien pieaug spriedze starp Savienotajām valstīm un Irānu. ASV uz Persijas līča reģionu nosūtījušas papildus karavīrus, vainojot Irānu Japānai un Norvēģijai piederošu tankkuģu spridzināšanā. Vai tiešām Persijas līcī var uzliesmot bruņots konflikts. Ar milzīgām protesta akcijām pasaules uzmanību ir pievērsusi Honkonga. Pagājušās nedēļas nogalē ielās izgāja divi miljoni cilvēku, lai protestētu pret projektu ļaut  Ķīnai izdot aizdomās turamos. Kāpēc tas raisījis tādus protestus un ko mēs vispār zinām par Honkongā valdošo noskaņojumu. 21.jūnijā Baltkrievijā ierodas Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedjevs, lai runātu par Krievijas un Baltkrievijas padziļinātu integrāciju. Kādas ir ieceres atdzīvināt nīkuļojošo ideju par savienotas Krievijas un Baltkrievijas valsts izveidi, par ko abas puses ar līgumu vienojās jau pirms 20 gadiem. Notikumus kopā ar raidījuma vadītājiem analizē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns un Rīgas Stradiņa universitātes studente Sintija Bērziņa. Saspīlējums Omānas līcī 13. jūnijā Omānas līcī, uz dienvidiem no Hormuza šauruma, ar sprādzieniem tika bojāti divi tankkuģi, kas pieder norvēģu un japāņu kuģniecības kompānijām un kuģo ar Māršala salu un Panamas karogiem. Sprādziena rezultātā nelielas traumas guva viens japāņu kompānijai piederošā tankera apkalpes loceklis, taču abi kuģi palika uz ūdens un tika nogādāti Apvienoto Arābu Emirātu ostās. Pēc visa spriežot, tas bijis profesionāli plānots un īstenots uzbrukums, kurā izmantotas kuģu korpusiem piestiprinātas mīnas. Spridzekļu jauda un novietojums izvēlēts tā, lai kuģi tiktu bojāti, bet netiktu nogremdēti, tā radot cilvēku upurus un plašu vides piesārņojumu. Tas vedina domāt, ka operāciju īstenojuši profesionāli militāristi. Savienoto Valstu administrācija valsts sekretāra Maika Pompeo personā nekavējās vainot notikušajā Irānu, kā pierādījumus izplatot no lidmašīnas uzņemtas fotogrāfijas un video, kuros redzams, kā vienam no tankeriem pietuvojies ātrgaitas kuteris un uz tā klāja esošie ļaudis glābšanas vestēs veic kādas manipulācijas. Kā apgalvo ASV pārstāvji, tie ir Irānas Revolucionārās gvardes speciālo uzdevumu vienības karavīri, kuri noņem no tankkuģa sāniem tur piestiprinātu, bet neeksplodējušu spridzekli. Savienoto Valstu tūlītējā reakcija bija savu militāro spēku palielināšana reģionā ar vēl tūkstoti karavīru – papildus tiem 1500, kuri turp tika nosūtīti jau maijā, kad līdzīgu uzbrukumu piedzīvoja četri tankeri Apvienoto Arābu Emirātu teritoriālajos ūdeņos. Tikām Irāna noliegusi jebkādu saistību ar šo uzbrukumu, tomēr grūti iedomāties citu reģiona valsti, kurai būtu gan iespējas, gan motīvs tā īstenošanai. Protesti Honkongā 1997. gadā Honkonga no britu aizjūras īpašuma kļuva par Ķīnas Tautas Republikas īpašo administratīvo rajonu ar savu neatkarīgu likumdošanu, tiesu varu, Pekinai tieši nepakļautām pārvaldes institūcijām, savu valūtu un no pārējās Ķīnas atšķirīgu ekonomisko sistēmu. Kopš šīs valstiskā statusa maiņas Honkongā vairākkārt notikuši plaši un ilgstoši protesti, kuru iemesls lielāko tiesu bijuši Pekinas mēģinājumi pakļaut autonomo teritoriju ciešākai kontrolei un mainīt tajā pastāvošo tiesisko kārtību. Šāds motīvs izraisījis arī protestus, kuri sākās aprīļa beigās un ir izvērtušies par plašākajiem Honkongas vēsturē. Iemesls ir Honkongas Likumdošanas padomes – autonomijas parlamenta – virzītais likumprojekts, kas paredz iespēju izdot Ķīnai Honkongā arestētas personas. Likumprojekta iniciatori uzsver, ka tas domāts, lai izraidītu uz Ķīnu autonomijā nelegāli ieceļojušos, taču projekta pretinieki uzskata, ka likums ļaus izdot totalitārās varas tiesāšanai tās pretiniekus, kuri līdz šim Honkongā varēja justies salīdzinoši droši. 9. jūnijā protesta gājienā pret likuma pieņemšanu izgāja vismaz miljons honkongiešu. Kad vēlā vakarā autonomijas administrācija paziņoja, ka likumprojekta virzība netiks apturēta, ielās vēl palikušie demonstranti sāka jaukt policijas barjeras, apmētāt ar to konstrukcijām un citiem priekšmetiem policistus, kuri atbildēja ar stekiem un piparu gāzi. Sekoja masveidīgi protesti 12. jūnijā, kad policija atkal laida darbā stekus un asaru gāzi, vietām arī gumijas lodes. Galu galā 15. jūnijā Honkongas īpašā administratīvā rajona augstākā amatpersona, administratīvā sekretāre Kerija Lema paziņoja, ka likumprojekta izskatīšana tiek atlikta. Tā ir pirmā varas piekāpšanās Honkongā kopš daudziem gadiem, taču protestētāji jau prasa daudz vairāk – pilnīgu likumprojekta atsaukšanu, sekretāres Lemas atkāpšanos un apsūdzību atcelšanu protestos iesaistītajiem. Sociālajos tīklos tiek izplatīti aicinājumi iziet jaunās protesta akcijās piektdien, un pastāv bažas par vardarbības eskalāciju starp protestētājiem un policiju. Krievijas un Baltkrievijas integrācijas projekts 21. jūnijā Baltkrieviju apmeklēs Krievijas Federācijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, kurš ar savu baltkrievu kolēģi Sergeju Rumasu apspriedīs abu valstu „padziļinātās integrācijas” turpmāko virzību. Oficiāli šis integrācijas projekts tiek dēvēts par „Krievijas un Baltkrievijas savienotās valsts izveidi”, un attiecīgais līgums tika parakstīts vēl 1999. gadā. Tas paredz pakāpenisku vienotas politiskās, ekonomiskās, militārās, tiesiskās un humanitārās telpas izveidi, ar tādiem vienotas valsts atribūtiem kā augstākie likumdevējas un izpildvaras orgāni, valūta, valsts simbolika. Tomēr pagājušajos 20 gados reālā integrācija notikusi vien dažās darbības sfērās: robežapsardzībā, muitā, hidrometeoroloģijas un vides piesārņojuma kontrolē, tarifu un produktu kvalitātes kontrolē; ir izveidota kopīga televīzijas un radioraidījumu organizācija. Kopumā process svārstījies starp periodisku idejas aktualizāciju no vienas vai otras puses un idejas nomiršanu dabīgā nāvē. 21. jūnija sarunās pamatā tikšot skarti ekonomiskās integrācijas, tai skaitā kurināmā un enerģētikas un lauksaimniecības jautājumi. Pagājušā gada nogalē, kad parādījās informācija par plānoto tikšanos, Krievijas medijos izskanēja pieņēmumi par izšķirošu progresu virzībā uz federālas vai vismaz konfederālas valsts izveidi. Tomēr Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko vairākkārt kopš tā laika izteicies pretēji. 5. jūnijā, atbildot uz blogera Jegora Ļebjadoka iesniegumu, Baltkrievijas Republikas Prezidenta administrācija paziņojusi, ka Baltkrievijas puse sarunās vadīsies no savas valsts interesēm un „neapšaubāmas suverenitātes saglabāšanas”.        

Uppdatering 2020: Vårt upplägg i det här avsnittet med ett senare andra avsnitt visade sig inte fungera. Vi kommer att göra om fallet från början någon gång i framtiden. Det kommer alltså ingen del 2 som följer upp den här delen. Vad hände i Panamas djungel 2014?Om du gillar Mördarpodden och vill att podden ska komma ut oftare: Var med och sponsra podden på Patreon: https://www.patreon.com/user?u=10466265Det här är en podcast av Dan Hörning och Josefine Molén.Följ Josefine Molén här:http://josefinemolen.se/https://www.instagram.com/j.molenFölj Dan Hörning här:Twitter: @danhorningInstagram: https://www.instagram.com/dan_horning/?hl=enFacebook: https://www.facebook.com/danhorningofficiell/Youtube: https://www.youtube.com/channel/UCV2Qb7SmL9mejE5RCv1chwgErik SegerstedtSpotify:https://open.spotify.com/artist/63q3l3pKBpvqEjUM5Vf1TG?si=fYtdOwIvTn6noQJW6ffPwwInstagram: https://instagram.com/eriksegerstedt?utm_source=ig_profile_share&igshid=1fq6m5mmt5rxiMartin Molén (Presentationsrösten)Instagram: https://instagram.com/mrmolen?utm_source=ig_profile_share&igshid=1x0nhd3o2lfq9Följ Mördarpodden på https://www.facebook.com/mordarpodden/ See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.

It's an all new "Ritchie J Show" on Smile Radio, but only he's been "hi-jaked" by Jr J, Jakey! Tune in for some all new indie music from up and coming artists from around the world, plus some trivia and light afternoon entertainment every Mon-Wednesday 1-3pm (U.K Time) live on www.smileradio.co On today's show: We talk about "The tipping point your perceptions on a fictional character changes" courtesy of America's funnysite Cracked.com, The Ritchie Rant returns about Telemarketers calling at inconvenient times and we have a great selection of the best new, independent music from around the world featuring: A track from todays Featured Artists: Habberdash - (Find out about them: https://www.smileradio.co/featuredartists/featured-artists-habberdash) Plus music from: Wolves, Cathedral Bells, As December Falls, Lee Harvey Osment, Auntie Leo & The Backstabbers, NastiGi, Wolker, Good Problems, Ben Kent, Low Hum, Tiffany Sinko, City of the Weak, Dirty Laces, Shambolic, The Panamas, No Hot Ashes, Carpet & Okay Okay! Ritchie J is back tomorrow with a brand new show Live on air 1pm on www.smileradio.co with an all new fresh selection of music and chat!   Follow us on Social Media: Facebook: www.facebook.com/smileradioyorkshire Twitter: www.twitter.com/smileradio3 Instagram: www.instagram.com/smileradio3 E-mail: ritchie.johnston@smileradio.co   The home of the best, new, independent artists, light entertainment, talk shows, sports shows, live event coverage and much, much more! Smile Radio!  

Avsnitt sex är äntligen här och i dagens avsnitt har Förbundskaptenerna sin första gäst, nämligen Katrineholms-Kurirens förbundskapten Ronny Falck! Vi pratar om Tottenham, Jimmy finner hopp och inspiration i en av Panamas mittbackar, Sveriges intåg i VM, VAR och hur är det egentligen med Axel och att passa tider? God lyssning! /Förbundskansliet

Finansminister Siv Jensen snakker om drikkeleker, kjøkkenhagen og slektskapet med Øystein. Vi snakker om skumle havslanger, Panamas høyeste fjell, Thujaer og billige briller.

Versicherungsvertreter verkaufen gerne alles, was auch nur im entferntesten passen könnte. Aber welche Versicherungen braucht man für einen Kreuzfahrt-Urlaub wirklich? Immerhin gibt es auf Kreuzfahrt durchaus ein paar Fallstricke, Besonderheiten und Aspekte, die man beachten sollte. Die meiste Zeit seines Kreuzfahrt-Urlaubs ist man auf einem Schiff mit mehr oder weniger exotischer Flagge unterwegs. Nicht alle Versicherungen decken aber einen Krankheitsfall beispielsweise im Hoheitsgebiet der Bahamas oder Panamas ab. Und Ärzte an Bord rechnen generell privat ab. In dieser Episode des cruisetricks.de-Kreuzfahrt-Podcasts sprechen wir über die wichtigsten Versicherungen, die man auf einer Kreuzfahrt haben sollte - und auf welche Klauseln man in der Versicherungs-Police besonders achten sollte, wenn man eine Kreuzfahrt plant. Wir sprechen über die passende Auslands-Krankenversicherung, Kranken-Rücktransport, Reiserücktritt- und Reiseabbruch-Versicherungen. Außerdem: Was eine Hausratversicherung auf einer Kreuzfahrt nützen kann und ob eine Reisegepäck-Versicherung sinnvoll ist.

GREATEST BOAT RIDE Story of SCRIMSHAW's ​greatest one-day boat ride, her transit of the Panama Canal. Despite some very humbling episodes, and eighteen years of trying to get back to the Caribbean, we change oceans at the isthmus that shows us five different Panamas, and reveals "America's Experiment With Socialism," the Panama Canal Zone where "American Soil" that has since been returned to it's in-rightful owners. At 34 minutes, this is the longest Capercast yet. While it gives me a chance to really fluster CRISTI, we need to know what our listeners think of the longer format.

Kreml fraiche lever! Och oj vilket liv vi för! Veckans avsnitt är fullspäckat med historier från världens alla hörn: från söderhavsöar till svenska skogar, från svenska skogar till Panamas skogar och från Panamas skogar till chili och från chili till dina öron. Det är obalans i studion då lag Kreml endast har en representant på plats, medan team Fraiche står i full styrka. Men ensam är stark! Och det är inte bara två medlemmar i Kreml fraiche som försvunnit i veckans avsnitt. Men för att förstå vad vi menar med det får du klicka på play-knappen! Vad är på låtsas? Vad är på riktigt? Vilka gissar rätt? Vilka gissar fel? Puss!!

Dans ce #229, Amo et Concombre de LolJapon nous parles Hentai. Et d'autres trucs sales.

Šoreiz raidījumā Septiņas dienas Eiropā stāsts par kārtējiem Grieķijas finanšu krīzes riskiem, par Eirogrupā izskanējušiem plāniem grieķu parādu restrukturizēt, kā arī par Ukrainas reformu procesu. Raidījuma viesis: Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis. Raidījumā arī vērosim, kā attīstās notikumi saistībā ar Panamas dokumentu nopludināšanu un aizvien skaļākiem aicinājumiem ofšoru kontu sistēmu likvidēt. Vēl skaidrosim, kādi ieguvumi Latvijai ir no iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā; kā arī pievērsīsimies ASV prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa neveiklām attiecībām ar musulmaņiem, it īpaši ar jauno Londonas islamticīgo mēru Sadiku Kānu.   Panamas dokumentu skandāla attīstība Ir pagājis pusotrs mēnesis, kopš pasauli satricināja ziņas par Panamas dokumentu nopludināšanu. Kopš tā brīža vairākas amatpersonas ir atvadījušās no sava amata, bet citiem nācies pavadīt daudz laika skaidrojoties ar sabiedrību par to, kāpēc viņu vārdi atrodami nopludinātajos dokumentos. Bet pagājušajā nedēļā nāca otrais trieciens: tagad jebkurš var pārbaudīt, kas ir atrodams dokumentos un nu tur nonākušas arī vairākas pasaules mēroga slavenības, piemēram, aktrise Emma Vatsone. Aktrises pārstāvji, protams, uzreiz pēc ziņu parādīšanās, nāca klajā ar paziņojumu, ka Vatsone ārzonas firmas izveidojusi, lai  pasargātu sevi un savu privātumu, ko nevar izdarīt, reģistrējot uzņēmumu savā dzimtenē Lielbritānijā. {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="95800" layoutid="0" layout="" static=""} Parādījušies arī arvien vairāk faktu par un ap Panamas dokumentiem, piemēram, tas, ka ziņotājs šos dokumentus ir piedāvājis vairākiem lieliem medijiem, kuru vārdi gan nav minēti, bet tie ir atteikušies tos pētīt un publicēt. Noraidošu atbildi sniedzis arī WikiLeaks. Ziņotājs šajā sakarā arī paziņojusi, ka “mediji ir izgāzušies”. Savu balsi pacēluši arī 300 pasaulē slaveni ekonomisti. Viņi uzskata, ka no nodokļu paradīzēm nav nekāda labuma un pieprasa jaunus, globālus likumus, kas noteiktu uzņēmumiem publicēt ziņas par nodokļu maksājumiem visās valstīs, kurās tās darbojas. Viens no ekonomistiem, kurš parakstījis minēto vēstuli, profesors Džefrijs Sakss (Jeffrey Sachs) intervijā BBC atzina, ka cīņa ar nodokļu paradīzēm nebūs viegla.

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā vērosim, kā Ukrainai veiksies ar tālāko reformu procesu pēc tam, kad valsts prezidents Petro Porošenko atbrīvojies no sāncenša Arsenija Jaceņuka. Bet studijā saruna par to, kā šobrīd Balkānu valstīs un Grieķijā sokas ar patvērumu meklētāju cilvēktiesību ievērošanu un kāda ir patiesā situācija patvēruma meklētāju nometnēs. Studijas viešņa: ANO Bēgļu aģentūras publiskās informācijas un ārējo sakaru speciāliste Liene Veide. Vēl raidījumā skaidrosim, kā Panamas dokumentu nopludināšana likusi Eiropas Parlamenta deputātiem pārskatīt nesenas likumdošanas iniciatīvas par uzņēmēju tiesībām slepenot uzņēmumam būtisku informāciju, kā arī žurnālista Anda Sedlenieka komentārs par Sīrijā notikušajām parlamenta vēlēšanām.   Valdības maiņa Ukrainā Pēc Eiromaidana revolūcijas un prezidenta Viktora Janukoviča atstādināšanas, Ukrainas premjera krēslu ieņēma Arsēnijs Jaceņuks. Īsi pirms ārkārtas vēlēšanām, kas notika pusgadu pēc Jaceņuka iecelšanas amatā, viņš izveidoja savu partiju “Tautas fronte”, kas vēlēšanās dalīja pirmo vietu ar Ukrainas jaunā prezidenta Petro Porošenko partiju. Katra ieguva 21% vēlētāju balsu un valdības vadītājs palika savā vietā. Pēdējos mēnešos Jaceņuka valdība piedzīvojusi vairākus triecienus- no amata atkāpies ekonomikas ministrs, no koalīcijas izstājušās vairākas partijas un līdz ar tām - zaudēts vairākums. Tam sekoja prezidenta Porošenko aicinājums Jaceņukam atkāpties, neuzticības balsojums, ko pārsteidzošā kārtā premjers izturēja, bet vēlētāju atbalsts visā šajā notikumu virpulī “Tautas frontei” nokrities zem 2% atzīmes, un 10.aprīlī premjers Arsenijs Jaceņuks paziņoja par savas valdības demisiju. „Esmu nolēmis nolikt premjerministra pilnvaras. Otrdien, 12.aprilī mans atlūgums tiks iesniegts parlamentam. Manu lēmumu ir ietekmējušas vairāki apstākļi- politiskā krīze valstī ir izraisīta mākslīgi  vēlme mainīt vienu personu ir padarījusi aklus politiķus un paralizējusi viņu vēlmi panākt reālas pārmaiņas valstī, valdības maiņas process ir pārvērties par neprātīgu skrējienu uz vietas, krīzes autori ir kļuvuši par apstākļu ķīlniekiem, padarot par ķīlniekiem mūs visus - valdību, sabiedrību, valsti,” ziņoja Jaceņuks. Jaceņuks amatu ieņēma ļoti sarežģītā laikā, kad valstī bija jāievieš neskaitāmas reformas, jācīnās ar pamatīgu ekonomisko krīzi un tas viss - pie iztukšotas valsts kases un Krievijas karaspēka Austrumukrainā un Krimas pussalā. Ir tikai loģiski, ka pēc diviem gadiem amatā tauta vēlas redzēt rezultātus, bet šobrīd ukraiņiem šķiet, ka ar līdz šim padarīto nav panāktas pietiekamas pārmaiņas. Pārmetumi izskanējuši gan par nepietiekamo darbu korupcijas novēršanā, gan auditu veikšanā lielākajos valsts uzņēmumos. Austrumeiropas politikas pētījuma centra priekšsēdētājs un pētnieks Ainārs Lerhis uzskata, ka Jaceņuka lēmums atkāpties no amata Ukrainai nozīmē nākošo posmu sarežģītā sociālo un sociālpolitisko reformu procesā. Visi Jaceņuka iesāktie darbi tagad būs jāveic 14. aprīli amatā apstiprinātajam premjeram Volodimiram Groismanam. Tiesa, par viņu iepriekš vairāki ārzemju eksperti izteikušies ne visai glaimojoši. Daži uzskata, ka Groismana iecelšana amatā nozīmē Porošenko varas monopolizāciju.

** Mislykket rakettoppskyting i Nord-Korea i natt, hevder Sør-Korea. ** Her får du mer om at Panamas regjering vil dele skatte informasjon med andre land. ** Venstre har de minst lojale velgerne. Etter valget har de mistet mange til Arbeiderpartiet. ** Ta med et plagg og få et nytt. I morgen arrangeres den store klesbyttedagen for første gang i Norge. ** Produsentene av hollywood-filmen "Snømannen" får tilbake 40 millioner kroner av det brukte i Norge, men mener at tilbakebetalingsordningen fortsatt er for dårlig. ** Og vi skal høre mer om en av tidenes mest elleville opphentinger i internasjonal fotball, Liverpool mot Dortmundt i går kveld...

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievērsīsimies Eiropas Savienības un Turcijas līguma ieviešanai dzīvei un migrantu un kara bēgļu žonglēšanai pa kontinentiem. Izskanējis, ka līdzīgus līgumus ES varētu noslēgt arī ar Alžīriju un Lībiju. Vai varam to uzskatīt par bēgļu krīzes risinājumu vai problēmas nobēdzināšanas taktiku? Kopš 4. aprīļa Grieķija ir sākusi bēgļu sūtīšanu uz izmitināšanas nometnēm Turcijā, kā to nosaka panāktā vienošanās starp Eiropas Savienību (ES) un Turciju. Ar dažādām grūtībām, bet vismaz teorētiski, Grieķijas valdība var atbrīvoties no milzīgās problēmas, kas pārņēmusi valsts austrumu un ziemeļu robežu. Darījums starp ES un Turciju gan licis diskutēt par ES iekšējo vērtību krīzi. Demokrātijas aizstāvji, iespējams, padevušies kārdinājumam, atrast risinājumu par katru cenu. Turcija pieņem ekonomiskos bēgļus vai arī tos, kuri sabraukuši Eiropā no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem, bet ne Sīrijas. Kara bēgļus Eiropa uzņems pati. Apmaiņas darījums izraisījis cilvēktiesību ekspertu sašutumu, jo pēc nacionālās piederības šķirot cilvēkus, kas meklē patvērumu, nedrīkst. Studijā saruna par izmaiņām uz Eiropas politiskās skatuves kopš globālās finanšu krīzes sākuma. Vai ir sācies sociāldemokrātisko un kreiso partiju noriets un kas nāk to vietā? Raidījuma viesis: politologs Ivars Ījabs. Vēl raidījumā Latvijas Universitātes profesora Leona Taivāna komentārs par šķietami nebeidzamo konfliktu starp Armēniju un Azerbaidžānu.  Konflikta šajā reģionā ilgst jau vairāk nekā 20 gadus un ik pa brīdim uzliesmo, aizsūta pārdesmit cilvēkus uz aizsauli un tad atkal tiek iesaldēts, bet ne atrisināts. Arī šobrīd paziņots par uguns pārtraukšanu. Bet, kurš ir ieguvējs no šī šķietami nebeidzamā kara? Skaidrojam arī, vai nopludinātie „Panamas dokumenti” var kaut ko mainīt bagāto un vareno pasaulē.    

För 100 år sedan tuffade det första fartyget igenom den nybyggda Panamakanalen. Vetenskapsradion Historia reser till den 100-årsjubilerande kanalen för att leta efter minnena av svenskarna som hjälpte till att bygga den, och höra om kampen att bygga en sjöväg mellan Atlanten och Stilla Havet. - Ända sedan Columbus dagar har man velat bygga en kanal i Panama, berättar Matthew Parker, författare till boken Hells Gorge som beskriver Panamakanalens historia. Och på Panamas kanalmuseum visar man än idag upp den första kartan som projekterade var kanalen skulle byggas, nära 100 år innan den blev verklighet. En karta som ritades av en svensk! Dessutom riktas strålkastarljuset mot Gavrilo Princip, mannen som mördade det österrikiska ärkehertigparet i Sarajevo för 100 år sedan och som påståtts ha startat det första världskriget. Men i dagens Sarajevo har man helt olika syn på Princip, där några reser stolta minnesmärken över honom, medan andra kallar honom för Bosniens Usama bin Ladin. Programledare är Tobias Svanelid.